Vladislavs Vesperis, Dr.oec PKC Attīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs

Stratēģijas „Latvija 2030” uzraudzības ziņojums

1

LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ

2030.GADAMKultūras telpas

attīstība

Ieguldījumi cilvēkkapitālā

Paradigmas maiņa

izglītībā

Inovatīva un ekoefektīva ekonomika

Daba kā kapitāls nākotnei

Telpiskās attīstības

perspektīva

Inovatīva pārvaldība un sabiedrības līdzdalība

2 

1 

3 

4  5 

6 

7 

2

LATVIJAS ILGTSPĒJĪGAS ATTĪSTĪBAS STRATĒĢIJA LĪDZ

2030.GADAM

3

1. Ievaddaļa:– anotācija, priekšvārdi, terminoloģijas skaidrojumi,

u.tml.2. Prioritāšu īstenošanas izvērtējums:

– sadalīts pa Latvija 2030 septiņu prioritāšu 11 mērķiem un veidots tiem visiem pēc noteiktas, vienotas struktūras.

3. Stratēģiskās virzības izvērtējums:– koncentrēts tabulas veida kopsavilkums par

Latvija 2030 indikatoriem– stratēģisko indikatoru izvērtējums– Galvenie secinājumi par stratēģijas īstenošanas

sekmēm

ZIŅOJUMA STRUKTŪRA

4

Indikatoru novērtējums veidots pēc 4 ballu skalas:2 – labi; virzības atbilstība stratēģiskajam mērķim vai pat labāka,1 – apmierinoši; virzība nav stabila vai pastāv neliela neatbilstība

stratēģiskajam mērķim,0 – vāji; virzība uz stratēģisko mērķi būtiski atpaliek no vēlamā,-1 – neapmierinoši; tendences ir diametrāli pretējas vēlamajām.

Indikatoru salīdzinājuma ar citām ES dalībvalstīm novērtējums:

2 – labi; attīstāmies ar ES un kaimiņvalstu līmeni apsteidzošām tendencēm,

1 – apmierinoši; apsteidzam vismaz vienu no kaimiņvalstīm, bet atpaliekam no ES,

0 – vāji; atrodoties sliktākā pozīcijā nekā kaimiņvalstis un ES, attīstāmies neapsteidzošos tempos,

-1 – neapmierinoši; Latvijas pozīcijas attiecībā pret ES un kaimiņvalstīm pasliktinās.

INDIKATORU NOVĒRTĒJUMA METODIKA

5

KULTŪRAS TELPAS ATTĪSTĪBAKultūras pasākumu apmeklējumu skaits

1

Latvijā producēto filmu skaits

0

Latviešu oriģinālliteratūras izdošana

-1

Amatiermākslas kolektīvu dalībnieku skaits

-1

Sekmīgas bijušas aktivitātes, kopjot Dziesmu Svētku tradīciju, veicinot un attīstot mūsdienīgu bibliotēku pakalpojumu attīstību. Vienlaikus, krīzes ietekmē samazinātais kultūras nozares finansējums apdraud kultūras daudzveidību un izcilību nākotnē. To apdraud arī emigrācija un sabiedrības vērtību pārbīde attīstītai kultūrtelpai nelabvēlīgā virzienā.

6

Darbaspēka produktivitāte ir nedaudz pieaugusi, bet tas notiek lēni un nepietiekami uzlabo Latvijas pozīcijas Eiropas valstu vidū. Dzimstības rādītāji ir zemi un nenodrošina tautas ataudzi.

Ienākumu nevienlīdzība un nabadzības risks ir nedaudz mazinājušies. Tomēr daļu no šīs pozitīvās tendences veido ienākumu relatīvi lielāks samazinājums turīgākajai sabiedrības daļai un bez darba palikušo cilvēku emigrācija.

ILGTERMIŅA IEGULDĪJUMI CILVĒKKAPITĀLĀ

Nabadzības riska indekss 1Darbaspēka produktivitāte 1Paredzamais mūža ilgums (sievietēm/vīriešiem)

2/1

Dzimstības koeficients 0Mirstība no ārējiem cēloņiem 2

7

Notikusi izglītības, īpaši, profesionālās izglītības programmu sakārtošana. Veikti ievērojami materiālie ieguldījumi dabas zinātņu mācīšanas uzlabošanai. Augstākajā izglītībā prevalē kvantitāte, vienlaikus pastāvot viedokļu atšķirībām par kvalitāti

Mūžizglītības programmas ir nepietiekami sekmīgas, tās tikušas apmeklētas arvien sliktāk, jo, iespējams, no potenciālo klientu puses nav ticības to sniegtajām iespējām darba tirgū.

PARADIGMAS MAIŅA IZGLĪTĪBĀ

Četrgadīgie pirmsskolas izglītības iestādēs

2

Mūžizglītības rādītāji -1Skolas pamešana pirms laika 1Latvijā studējošie ārvalstnieki 0Augstāko izglītību ieguvušo īpatsvars

2

8

Attīstības procesi liecina par strukturālām izmaiņām ekonomikā, tostarp, uzlabojoties ārējās tirdzniecības bilancei un attīstoties apstrādes rūpniecībai. Taču tas nav sekmējis ieguldījumus pētniecībai un attīstībai ne valsts, ne privātajā sektorā.

Atjaunojamo enerģijas resursu apguve, energoefektivitātes pasākumi un enerģijas patēriņa kritums mazinājuši valsts energoatkarību.

INOVATĪVA UN EKOEFEKTĪVA EKONOMIKA

Ārējās tirdzniecības bilance 1Latvijas energoatkarība 2Ieguldījumi pētniecībā -1Energointensitāte ekonomikā 0Atjaunojamo energoresursu izmantošana

2

9

Sekmīgi ir turpinājusies ūdenssaimniecības un atkritumu saimniecības sakārtošana, kā arī ar energoefektivitātes pasākumiem cieši saistītā siltumnīcefekta gāzu emisiju ierobežošana. Tomēr daudzos Stratēģijā ieteiktajos risinājumos aktivitāšu nebija.

DABA KĀ NĀKOTNES KAPITĀLS

Pārstrādāto atkritumu daļa 1Resursu produktivitāte 0Siltumnīcefekta gāzu emisija

1

Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas

2

Lauku putnu indekss 2Bioloģiskā lauksaimniecība 2Mežainums 2

10

Progress gaisa un jūras pasažieru pārvadājumos, kas vērtējams pozitīvi, tomēr ieteicams padziļināts ietekmes un cēlonības izvērtējums. Iekšzemes mobilitāte attīstījusies negatīvi: mazinājusies sabiedriskā transporta loma, bet autoceļu uzlabošanas tempi ir nepietiekami.

Turpinās Rīgas reģionā iedzīvotāju īpatsvara pieaugums, pastiprinājās gan ārējā emigrācija, gan iedzīvotāju kustība uz lielajām pilsētām un Rīgas reģionu.

TELPISKĀS ATTĪSTĪBAS PERSPEKTĪVA

11

Ceļu ar melno segumu daļa 0Rīgas reģiona iedzīvotāju īpatsvars

-1

Sabiedriskā autotransporta pārvadājumi

-1

Lidostas «Rīga» darbība 2Dzelzceļa pasažieru pārvadājumi -1Jūras pasažieru pārvadājumi 2

2000

2004

2006

2008

2010

2030

47.0

47.5

48.0

48.5

49.0

49.5

50.0

47. Rīgas plānošanas reģiona īpatsvars (%)no visiem valsts iedzīvotājiem

Īpatsvars, % Mērķa vērtība

Gads

E-pārvaldības pakalpojumu izmantošana Latvijā strauji pieaug un valsts tuvojas Eiropas līderu līmenim. Ir bijis daudz aktivitāšu: strādājušas darba grupas un konsultatīvās padomes, notikušas sabiedriskās apspriešanas. Tomēr sabiedrības līdzdalības formu attīstība nav pietiekama, jo Latvijā tikai 15,3 % iedzīvotāju 2011.gadā uzskatīja, ka var ietekmēt lēmumu pieņemšanas procesus.

INOVATĪVA PĀRVALDĪBA UN SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBA

12

Valdības efektivitāte 1Vēlētāju aktivitāte 0E-pārvaldes lietošana 2

STRATĒĢISKIE INDIKATORI

Iedzīvotāju skaits -1

Džini koeficients 1

IKP uz vienu iedzīvotāju 0

IKP reģionālā dispersija (dati pieejami tikai par 2009.gadu)

-

Tautas attīstības indekss 1

Globālās konkurētspējas indekss 0

13

1. Valsts makroekonomiskais stāvoklis ir nostabilizējies, radot priekšnoteikumus investīciju plūsmu atjaunošanai un ekonomikas izaugsmei. Tomēr valsts iedzīvotāju pirktspēja un materiālā labklājība kopumā nav būtiski mainījusies, ienākumu nevienlīdzība un nabadzības riski, salīdzinot ar ES, joprojām ir augsti.

2. Ekonomiskās krīzes rezultātā strauji pasliktinājās valsts demogrāfiskie rādītāji, pieaugot emigrācijai un būtiski krītoties dzimstības rādītājiem, kas apdraud tautas ataudzi nākotnē.

3. Vides kvalitāti raksturojošie rādītāji ir uzlabojušies, kas nozīmē, ka Latvijas kā otras zaļākās valsts pasaulē pozīcijas ir stabilas.

4. Ekonomiskie un vides attīstības procesi vērtējami kā ilgtspējīgi, valsts tautsaimniecība pēc ekonomiskās krīzes ir nostājusies uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa, taču nopietnas bažas kontekstā ar ilgtspējīgu attīstību nākotnē rada sociālo un demogrāfisko procesu norises, kas var apdraudēt valsts un tās tautsaimniecības ilgtspējīgu attīstību nākotnē.

GALVENIE SECINĀJUMI

14

Paldies par uzmanību!

15

Vladislavs Vesperis, Dr.oecAttīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļas vadītājs

Pārresoru koordinācijas centrsAttīstības uzraudzības un novērtēšanas nodaļa Tālrunis: 67082812, 26344090E-pasts: vladislavs.vesperis@pkc.mk.gov.lvAdrese: Brīvības bulvāris 36, Rīga, LV-1520Mājaslapa: www.nap.lvTwitter: @NAP2020