Mīlu tikai trīs lietas:

Sauli, Mēnesi un Latvi-ju.

Sauli—dienā,

Mēnesi — naktī,

Bet Latviju—uz mūžu.

Annija Kursīte, 4.b

11. novembrī, Lāčplēša dienā, ik gadu skolas saime atceras Brīvības cīņas un pie-min kritušos kareivjus.

Arī šogad pirmās mācī-bu stundas laikā skolē-ni un skolotāji pulcējās zālē, lai godinātu brīvī-bas cīnītājus.

Projicētās foto-grāfijas un direktora vietnieces M. Cukuras sacītais aicināja atce-rēties 1919. gada 18. maijā kapteiņa Pauļa Zolta stāšanos pretī pārspēkam un uzvaru Kaugurciemā un 1919. gada 11. novembrī Pār-daugavā izcīnīto lielo uzvaru pār Bermonta

karaspēku.

“Lai aizstāvē-tu Latvijas brīvību, kareivji stāvēja ple-cu pie pleca. Gluži kā jūs pašlaik. Kā gan karavīri varētu aiz-stāvēt savu zemi, stāvēt ierakumos, ja cits citu nicinātu, ienīstu? Esiet cits cita cienīgi, lai darbs un domas būtu par Latviju!” direktora teiktais uzrunāja klātesošos.

Mīlestība pret dzimteni, brīvības

alkas un Lāčplēša varoņspēks caurvij cilvēku domas un sir-dis ne vienu vien gadsimtu - apliecinā-ja izskanējušās pār-domas, Kristīnes Va-nagas un Ērika Gere-novska deklamētie

dzejoļi, brašie jaun-sargu soļi un kopīgi dziedātā dziesma “Cekulaina zīle dzied” .

Ko man nozīmē Latvija – aizdomājās liels un mazs gan šajā rītā, kad katram pie krūts lepojās Jūrma-las pilsētas domes dā-vātās lentītes valsts karoga krāsās, gan arī vakarā, ejot lāpu gā-jienā uz P. Zolta ro-tas kauju vietu, kur krita kapteinis un viņa rotas vīri cīņā par sa-vas valsts brīvību.

Lāčplēša diena

Novembris 2016

SlokasPamatskolasAvīze SPA

Slokas pamatskola

Šajā izdevumā:

Lāčplēša diena

Valsts svētki

Baltā spieķa darbnīcas

Erasmus+

Zibakcija

Lekcijas par vardarbību

Drošība ziemā

Koncertlekcijas

“Bērnu žūrijas” dalībnieki iesaka

Muzeobuss

CSDD eksāmens

Latvija ir mana dzimtene

Un to es ļoti cienu

Es negribu lai tā mainās

Latvijā ir ziema

Latvijā ir pavasaris

Latvijā ir vasara un rudens

Un es ļoti gaidīšu kad

Latvijai būs 98 gadi

Amanda Sokolova, 4.b

Novembris ir svētku mēnesis, jo 1918. gada 18. no-vembrī Latviju pasludināja par neatkarīgu valsti.

16. novembrī skolā iz-skanēja koncerts, veltīts Latvijas dzimšanas dienai. Koncertā godinājām jubilāri un skandējām dzejoļus, dzie-dājām un spēlējām, kā arī iz-teicām novēlējumus.

Koncertā dzejoļus Lat-vijai veltīja 2.a un 3.b klases skolēni, 4.a klases skolnieki Dilans Niguls-Smits un Ēriks Gerenovskis, 6.b klases skol-nieki Kristiāns Iesalnieks un Katrīna Skutele, dziedāja 5.-6. klases ansamblis un 2.-4. klases koris, klavierspēlē ai-cināja ieklausīties 7. klases skolniece Kristīne Bendorjus,

4.a klases skolniece Anastasi-ja Liekmane un mūsu viesis Viesturs Miķelsons. Čellu spē-lēja 4.a klases skolnieks Ti-motejs Jonatāns Šmits un 7. klases skolnieks Jānis Nātans Šmits.

Valsts svētkos sveica skolēnu domes pārstāve Leo-narda Lapacinska, uzsverot sadarbības nozīmi un piedalī-šanos projektos. Direktors Guntars Miķelsons novēlēja, lai vārds “Latvija” ir katra sirdī, jo Latvija esam mēs un Latvija ir mūsos, lai kur mēs

būtu. Viņš uzsvēra, ka cits ci-tam, ģimenei, Slokas pamat-skolai un Latvijai esam vislielā-kā bagātība un no mums ir at-karīgs, kāda būs valsts.

Pasākuma noslēgumā visi klātesošie dziedāja U. Stabul-nieka dziesmu ar M. Zālītes vārdiem “Tik un tā”.

Svētku turpinājumā 17. novembrī par godu Latvijai ti-ka veidots sveču ceļš pie sko-

las, bet 18. novembrī skola pie-dalījās pilsētas organizētajā Gaismas ceļā un izgaismoja ce-ļa posmu no Kauguru tirdznie-cības centra līdz sanatorijai “Dzintarkrasts”.

Lai gaismas un mūsu sirds siltuma piepildīts ir Lat-vijas ceļš!

2 SlokasPamatskolasAvīze

Valsts svētki

lotāja nošu pierakstus nospē-lēja. Turpinājumā mums pastāstīja, kā akli cilvēki dara tās pašas lietas, ko darām mēs, ikdienā. Bet Mihails, zēns, kas neredz, rādīja, kā spēlē akordeonu un piedalās konkursos. Pēc tam Mihails ar rakstāmmašīnu uzrakstīja un uzdāvināja katra dalībnieka vārdu.

Mums patika šis pasā-kums, jo sapratām, ka arī akli cilvēki var dzīvot piln-vērtīgi, un priecājāmies, ka Mihails pēc 9. klases beigša-nas turpinās mācības Somijā. Bet sev atgādinām – nebai-dies no grūtībām: ja gribi, tu vari!

4.b klase

9. novembrī mēs cie-mojāmies Vaivaru pamatsko-lā un iepazinām aklo cilvēku ikdienu.

Vispirms aizsedzām acis un veicām dažādus uz-devumus, piemēram, pēc smaržas mēģinājām uzminēt garšvielas, sadodoties rokās, lasījām čiekurus, no plastilī-na veidojām notis un izvieto-jām tās uz nošu līnijām. Sko-

Baltā spieķa darbnīcas

„Erasmus+: Jaunatne dar-bībā” ir Eiropas Savienības pro-gramma, kas paredzēta jaunie-šiem vecumā no 13 līdz 30 ga-diem, kā arī jaunatnes darbinie-kiem. Programma „Erasmus+” tiek īstenota no 2014. gada 1. janvāra līdz 2020. gada 31. de-cembrim, un tā ir balstīta uz ne-formālo izglītību.

No 31. oktobra līdz 6. no-vembrim Lietuvas pilsētā Druski-ninkos tika realizēts program-mas “Erasmus+” jauniešu apmai-ņas projekts „Sports un veselīgs dzīvesveids”, kurā piedalījās 5 valstis: Latvija, Slovākija, Lietu-va, Polija un Turcija. Latviju pro-jektā pārstāvēja Slokas pamat-skolas skolēni un skolotāji.

Pirms došanās uz Lietuvu Slokas pamatskolas kolektīvs—12 skolēni un 2 skolotāji—veica apjomīgu darbu: sagatavoja uz-devumus par Latvijas komandai piedāvāto tematu „Kaitīgi iera-dumi”, veidoja prezentācijas, plānoja radošo darbnīcu saturu, izstrādāja kultūras programmu, izvēlējās sporta aktivitātes un spēles, ko piedāvāt projekta da-lībniekiem.

Lietuviešu kolēģu projekts sešu dienu garumā bija pārdo-māts un lieliski organizēts. Katra diena tika uzsākta ar rīta rosmi,

kuru vadīja ik reizi citas valsts pārstāvji. Pēc brokastīm dalīb-nieki uzstājās, demonstrējot sa-

gatavotās prezentācijas, aktīvi piedalījās darbnī-cās, iesaistījās daudzvei-dīgās sporta aktivitātēs gan telpās, gan ārā. Da-lībnieki veica daudz dažā-

du uzdevumu, iemācījās sniegt pirmo palīdzību, piedalījās nodarbībās, ku-ras vadīja psihologs, kā arī vairākus uzdevumus izpildīja pilsētas ielās, uzrunājot vietējos iedzī-votājus. Jaunieši strādā-ja grupās, ko veidoja pār-stāvji no visām dalībval-stīm, ātri iepazinās un atklāja, cik daudz viņiem kopīga.

Par jaukāko dienas daļu visi atzina projekta dalībvalstu kultūras programmu iepazīšanu, kad jaunieši stāstīja par savu tautu un dzimto pil-sētu, popularizēja dzies-mas, dejas, rotaļas un tradicionālos ēdienus. Va-kara gaitā tautas dejas un rotaļas tika apgūtas

arī praktiski. Jauniešu kopī-gais dejas solis radīja fan-tastisku kopības un vienotī-bas izjūtu.

Katras dienas noslē-gumā dalībnieki novērtēja paveikto un veica ierakstus dienasgrāmatā sociālajā tīklā Facebook. Ne mirkli nemazinājās sajūsma un prieks par kopīgo darboša-nos un daudzajiem jaunajiem draugiem.

Projekta laikā skolēni guva veiksmīgas komunikāci-jas iemaņas, sadarbības ie-spējas ar cilvēkiem no atšķi-rīgām kultūrvidēm un piln-veidoja prasmi sazināties angļu valodā. Katram bija iespēja sevi pašapliecināt, pārvērst idejas rīcībā un gūt radošas darbības pieredzi, būt inovatīvam un uzņemties risku. Pavadītais laiks Drus-kininkos skolas kolektīvam saistīts ar patīkamām, sil-tām un priecīgām atmiņām.

Aina Čakša

Slokas pamatskolas skolēni Druskininkos

3

8. novembrī Ekosko-las - mūsu skola, sākum-skola “Atvase” un Vaivaru pamatskola - Rīcības dienu „Ielas garumā” ietvaros organizēja zibakciju „Palīdzēsim planētai el-pot!”. Zibakcijā piedalījās 6.a un 6.b klases skolēni. Zibakcijas mērķis bija pie-vērst uzmanību meža re-sursu saglabāšanai. Tāpēc zibakcijas laikā cits citam

simboliski padevām un savā-cām makulatūru, kā arī izda-lījām garāmgājējiem uzaici-nājumu makulatūru nodot mūsu skolās. Zibakcijā pieda-lījās skolotājas Māra un Iveta.

Prieks par to, ka daļa no mums domā par pasauli, kurā dzīvojam!

Katrīna Skutele, 6.b klase

dus jūrā ir trauslāks nekā upē un ezerā.

Viņa demonstrēja at-tēlus, kuros bija redzami drošības pasākumi ziemā, kā arī glābšanas darbi, ja notikusi nelaime.

Tuvojas Ziemassvēt-ki un Jaunais gads, kad priecāsimies par krāšņo sa-

29. un 30. novembrī mūsu skolā ciemojās Pašvaldī-bas policijas pārstāve Jeļena Lazda.

Viņa stāstīja par to, ka cilvēki katru gadu pārkāpj drošības noteikumus un pa-kļauj savu veselību briesmām.

Viņa atgādināja, ka staigāt pa ledu ir bīstami. Le-

lūtu. Inspektore uzsvēra, ka nepilngadīgie nedrīkst pirkt pirotehniku un ņemt rokās neizsprāgušas raķetes.

Saudzēsim savu veselī-bu!

Monta Kalēja, 6.b klase

4

Drošība ziemā

SlokasPamatskolasAvīze

Zibakcija

izskanēja filmas komentētāja vārdi, ka mēs nevis mācāmies dzīvot, bet dzīvojam, tāpēc jāuzņemas atbildība par savu rīcību.

Tā kā par pārkāpu-miem pienākas sods, inspek-tore stāstīja par piespiedu audzināšanas līdzekļiem. Ja skolēns neievēro skolas iek-šējās kārtības noteikumus un dara citiem pāri, vecākiem jāmaksā 70 eiro liels naudas sods.

Par attiecībām un cil-vēku aizskaršanu aicināja do-

māt arī „Centrs Dardedze”, kas viesojās pie 5. klases skolēniem. Strādājot grupās un iejūtoties lomu spēlēs, skolēni mēģināja rast humānu risinājumu dažādām situāci-jām.

Kristiāns Iesalnieks, 6.b klase

14. novembrī pie 6. un 7. klases skolēniem mūsu skolā viesojās Pašvaldības policijas vecākā inspektore Jeļena Lazda. Tā kā pusau-dži dara pāri cits citam, gan apsaukājoties, gan fiziski ietekmējot, viņa parādīja filmu “Joka pēc” un akcentē-ja atbildību par likumpārkā-pumiem.

Filmā redzējām aktu-ālas situācijas (skolēnu ne-kaunību, izsmiešanu u. c.) no skolas dzīves. Līdzīgi notiek arī mūsu skolā. Tāpēc aktuāli

Lekcijas par vardarbību

„Vardarbība ir fiziska vai garīga cilvēka aizskaršana. Tās

rezultātā cilvēks var iegūt gan fiziskas, gan

garīgas traumas.

https://lv.wikipedia.org

Novembrī uz koncer-tiem Dzintaru koncertzālē jaunus muzikālus iespaidus gūt devās gan sākumskolas, gan pamatskolas skolēni.

7. novembrī 1.-4. kla-ses skolēni apmeklēja kon-certlekciju “Birzīs un norās”. Koncertā latvisko dzīvesziņu izzināt palīdzēja grupas “Tautumeitas”, “Auļi” un koklētāja Līga Griķe.

15. novembrī 5.-9. kla-ses skolēni devās uz koncer-

tlekciju “Ceļš”, kas ļāva paraudzīties uz Latvijas vēsturi mūzikas spogulī.

Mūzikas pasaulē ie-vadīja koris ”Sola” un ins-trumentālā grupa, kā arī galvenie solisti - Marts Kristiāns Kalniņš un Rūta Dūduma. Klausoties mūzi-kas skaņās, izjutām Latvi-jas vēstures līkločus, jo koncertlekcija notika īsi pirms Latvijas dzimšanas dienas. Bija patīkami, ka

daudzām dziesmām varēja dziedāt līdzi.

Paldies koncer-tlekcijas rīkotājiem, izpildī-tājiem un klausītājiem!

Katrīna Skutele, 6.b klase

dzētus draugus: Āronu un Tamāru, kuri neliekas ne zinis par to, cik viņš ir atšķirīgs.

Kolumam šajā sko-lā iepatīkas, tikai ir viena problēma - viņa tēvs. Viņš par visām varītēm grib, lai Kolums izstājas no skolas, jo ‘’Kolums ne-zinot, kas viņš patiesībā ir’’.

Grāmatas beigās atklājas kas tāds, ko ne-viens pat iedomāties ne-varētu grāmatas sākumā.

Bet tas jums jāizlasa pa-šiem!

Monta Kalēja, 6.b klase

“Uguns grib degt.

Ūdens grib tecēt.

Gaiss grib celties.

Zeme grib saistīt.

Haoss grib aprīt,” vēsta grāmatas anotācijas virs-raksts. Bet vai tā ir? To uz-zināsiet, izlasot Jauniešu žūrijas grāmatu “Dzelzs pārbaudījums”, kas ietilpst 15+ kategorijā.

Grāmatā ir stāstīts par zēnu vārdā Kolums Hants, kas, nokļūstot Ma-ģistrijā, iepazīst vēl nere-

popularizēja garīgās un ma-teriālās tā laika liecības. Sa-nākušie skolotāji atcerējās, kāds bija viņu barikāžu laiks. Kavējoties atmiņās, galvā sāka rosīties jautā-jums: vai cilvēki šodien do-tos uz barikādēm, ja tāda nepieciešamība rastos?

23. novembrī muzeo-busa pieturvieta bija Slokas pamatskola.

Muzeobusa apmeklētā-jiem muzeja darbiniece un mūsu vēstures skolotāja pastāstīja par Atmodas laika notikumiem, šo notikumu no-zīmi valstiskuma atjaunošanā,

1991. gada barikāžu muzeja muzeobuss

Koncertlekcijas

“Bērnu, jauniešu žūrijas 2016” dalībnieki iesaka

5

Holija Bleka Kasandra Klēra

DZELZS PĀRBAUDĪJUMS

Latvijas gadalaiki ir ziema, pavasaris, vasara un ziema.

Ziemā man ļoti patīk putenis. Šis gadalaiks ir ļoti jautrs, jo var celt sniegavī-rus, vizināties ar ragaviņām un braukt ar slēpēm. To ne-var darīt citos gadalaikos, jo nav sniega.

Pavasaris ir laiks, kad

sniegs kūst, visapkārt zied sniegpulkstenītes un tuvojas siltais laiks.

Tomēr vasara atšķi-ras no citiem gadalaikiem, jo ir karsts, var peldēties un sauļoties. Un šis ir laiks, kad laukos ir daudz jāstrā-dā, jo jāgana lopi, jāsavāc siens un labība.

Rudens ir mans mīļā-

kais gadalaiks, jo lapas ir ļoti krāsainas un krāsainie koki, kas aug pie ūdens, atspīd.

Latvijas vissvarīgākais gadalaiks ir vēls rudens, jo tajā ir novembris un Latvijai šajā mēnesī ir dzimšanas die-na.

Emīlija Aleksandra Stalneka,

5. klase

Mans vectēvs bija Latvijas patriots, un man tas ir ļoti svarīgi. Man pa-tīk lasīt viņa rakstus par izsūtīšanu, un es ļoti novēr-tēju to, ka viņš atgriezās atpakaļ un es vēl ar viņu pavadīju laiku.

Latvijai ir ļoti skais-ta himna. Kad futbola tur-nīros noskan valsts himna, es to klausos ar prieku. Vienmēr atceros Latviju.

Mums ir veicies, ka

Man Latvija asociējas ar vārdiem “maza valsts”, bet mūsu valsts, esot maza, ir ļoti spēcīga, skaista un za-ļa. Latvijā ir nepilni divi mil-joni iedzīvotāju - salīdzinot ar Ķīnas iedzīvotāju skaitu, mēs esam pundurvalsts.

Latvija ir zaļākā valsts Eiropā, un es to ievēroju. Kad braucu ārpus valsts, ir grūti pierast pie citas ze-mes, citas kultūras un citas valodas. Vienmēr pietrūkst Latvijas.

neesam atkarīgi no citām val-stīm. Un, kad mana ome stās-ta, kas notika Latvijā, pirms es piedzimu, esmu priecīgs, ka mani vecāki un vecvecāki ir dzīvi un laimīgi. Latvija, iegūstot neatkarību, ir kļuvu-si vēl spēcīgāka un saliedētā-ka. Latvija ir mana tēvzeme, un es to ļoti novērtēju!

Dāvis Valmiers, 8.a klase

6

Ko man nozīmē Latvija

SlokasPamatskolasAvīze

Latvijas gadalaiki

nes, šeit nav nekā, kas ārze-mēm būtu pietiekami labs, lai tā būtu zināma.

Šeit dzīvo daudzi, kas latviski pat nespēj ru-nāt, un daudzi, kas latviski runājuši kopš dzimšanas mirkļa. Ir bijuši brīži, kad cilvēki mēģinājuši ieviest oficiālo otro valodu – krievu valodu. Mani, cilvēku, kas runājis un dzīvojis latviski un tikai Latvijā, tas biedēja.

Latvijā, protams, ir arī daudz skaista: šeit ir četri gadalaiki, šeit ir vare-

ni ozoli no senseniem laikiem. Man patīk, ka Latvijā ir sniegs – kad viss ir balts un mirdzošs. Vai jūs jebkad esat ieskatījušies sniegā un caur to Latvijā? Pat ja pelēki mākoņi aizklāj sauli, man Latvijas daba liekas apbrīno-jama.

Patiesībā es nezinu, ko man Latvija nozīmē. Man daudz kas nepatīk politikā, bet, ja to ignorētu un ļautu dzīvot Latvijas dabā, es lab-prāt šeit arī nomirtu.

Telma Ļaudobele, 8.a klase

Latvija ir valsts, kurā esmu piedzimusi un augusi. Tā ir vieta, kur pieauga mani vecāki un vecvecāki, kur tie gāja karā un nāca uzvarā. Latvijā ir daudz dažādu cil-vēku – tādu, kas Latviju mīl, un tādu, kas nožēlo, ka šeit dzimuši.

Es nezinu, kura no tiem es esmu, jo Latvijā ir daudz mežu, taču nav kalnu. Šeit ir upes, ūdenskritumi, pļavas… Taču šeit nav stabi-las ekonomikas un darba, kas var droši uzturēt ģime-

Ko man nozīmē Latvija

Mana Latvija ir tik ko-ša! Katrs gadalaiks ir pats par sevi ļoti košs.

Mana dzimtā vieta ir Jūrmala. Es esmu piedzimusi tieši ziemas mēnesī - febru-ārī, kad sniegs sāk pamazām kust un sāk pamosties pirmie ziedi - sniegpulkstenītes. Mans mīļākais gadalaiks ir ziema. Latvijā ziema ir tik krāšņa! Visi ceļi un zāle, un koki ir pārklāti ar sniegu. Le-duspuķes uz logiem guļ, un saulesstari sasaluši no rīta

spīd.

Bet, kad migla no rī-tiem paceļas un siltums pieceļas, pienāk mīļais, sil-tais Latvijas pavasaris. Kad puķes sāk ziedēt, lapas sāk plaukt un zāle kļūst zaļa. Tad sāk smaržot tikko no-pļauta zāle, kad vari no-mest no sevis biezās drē-bes.

Tad pienāk mūsu sal-dā, siltā vasara, kad vari nopeldēties jūrā, lasīt ogas Latvijas mežos. Kad vari

nosauļoties!

Bet pēc tam atkal jā-sāk gatavoties skolai. Un at-kal jālien siltajos kažokos, bet tam visam ir arī savi plu-si. Tu satiec draugus. Vari redzēt katru dienu krāsainas lapas. Vari iet mežā un sēņot. Vari lasīt zīles un kastaņus, un čiekurus.

Šī ir mana Latvija. Krāšņākā no krāšņākajām.

Helēna Katandžanca,

5. klase

ir tik smaržīgs kā puķes, kas šeit zied! Tik daiļa tu esi, mīļā Latvija! Kad pa-mostos, eju pie loga katru rītu. Par tādu krāšņumu citi tikai sapņo. Mīļā Latvi-ja, tevī ir viss, ko es jeb-kad vēlētos! Tavas takas ir tik brīnišķīgas, ka pat apmaldīties var! Katru rītu tava saulīte mani silda!

Tavi plašumi ir lieli un neaiz-sniedzami. Tavi meži ir skaistākie visā pasaulē! Paldies, Latvija, par visu!

Valentīns Maļiks, 5. klase

Manā mīļajā dzimtenē Latvijā ir lieli meži, krāsai-nas lapas un liela raža. Latvi-ja ir liela valsts, skaista un krāšņa. Visi, kas piedzimst Latvijā, ir laimīgākie visā pa-saulē!

Ūdeņi te krāšņi un zili kā pasakā! Mākoņi - balti un pūkaini, gribas pat rokās tos paņemt. Latvija, tavs rudens

mazās puķītes zied, klausī-ties, kā putniņi čivina, un sajust dzidro gaisu. Kā arī apsveikt māmiņu.

Vasarā man patīk ko-pā ar draudzenēm iet uz jū-ru, apēst kādu saldējumu vai aizbraukt pie omes uz Smil-teni un makšķerēt zivis, lē-kāt pa sniega ruļļiem un pel-dēties dīķī. Vasarā man pa-tīk iziet ārā un kopā ar draudzenēm bumbu uzspē-lēt.

Mana Latvija ir skais-ta ikvienā gadalaikā, un katrā no gadalaikiem tā man piedā-vā tik daudz iespēju darīt to, kas man patīk.

Ziemā man patīk iet uz jūru un skatīties, kā viļņi zem ledus sitas. Ziemā man vienkārši patīk iziet ārā un uzcelt sniegavīru.

Pavasarī man patīk aizbraukt uz skaisto mežu. Pastaigāties, paskatīties, kā

Rudenī man patīk braukt uz Siguldu. Siguldā es parasti skatos, cik skaista ir daba. Siguldā tiešām ir zelta rudens.

Lepojos, ka esmu lat-viete, un priecājos, ka varu baudīt Latvijas gadalaikus.

Samanta Marote, 5. klase

Mana Latvija

Mana Latvija

Mana Latvija

7

Skolas 3 Jūrmala LV-2011 tel. 67811509 e-pasts: slokaspsk@edu.jurmala.lv

Slokas pamatskola

- signālu nozīme ceļu satik-smē. Tāpat ir jāzina, kā rīko-ties ceļu satiksmes negadīju-mos, kā pareizi sniegt palī-dzību (ieskats pirmās medicī-niskās palīdzības sniegšanā).

Skolēns savas zināša-nas demonstrē teorētiskajā eksāmenā, kas sastāv no 3 ievadjautājumiem un 10 eksā-mena jautājumiem. Noteikumi ir stingri: no 10 jautājumiem maksimāli pieļaujamais kļūdu skaits ir 2.

Velopulciņā skolēnam ir vieglāk sagatavoties eksā-menam, jo treniņtesti tiek veikti gandrīz katrā nodarbī-bā, tiek pārrunātas pieļautās kļūdas, bērni mācās ceļu sa-tiksmes noteikumus, ceļa zī-

Apsveicam 2.-6. klases skolēnus, jaunos satiksmes dalībniekus, ar veiksmīgi

nokārtotu velosipēda vadī-tāja eksāmenu 28. novem-brī! Apliecības saņēma piec-

padsmit skolēnu!

Arī šogad skolēniem tiek piedāvāta iespēja nokār-tot velosipēda vadītāja eksā-menu un saņemt apliecību.

Gatavoties eksāmenam bērni var gan velopulciņa no-darbību laikā, gan arī indivi-duāli.

Lai veiksmīgi nokārto-tu eksāmenu, skolēnam ir jā-apgūst ceļu satiksmes notei-kumi, ceļa zīmes, roku žestu

mes.

Pavasarī un rudenī vie-nu reizi nedēļā pulciņa dalīb-nieki veloapmācību apgūst arī praktiski, mācoties braukt šķēršļu joslas.

Pavasarī plānojam pie-dalīties velobraukšanas sa-censībās pilsētas un valsts mērogā.

Tiekamies velobraucē-ju pulciņa nodarbībās!

Inga Mulareka

CSDD eksāmens

Ievērībai! Skolēnu fotogrāfijas šajā izdevumā ievietotas ar vecāku atļauju.

Pasākumi decembrī

13. dec. sniedzam koncertu veselības un soci-ālās aprūpes centrā „Sloka" plkst.14.00. Līdz 12. dec. visi aicināti piedalīties labdarībā, sarūpējot dāvanas (mandarīnus, ievārījumu u.c.) centra iemītniekiem. Novietot skolotāju istabā.

16. dec. Ziemassvētku tirdziņš.

19. dec. skolas eglīte 5.-9. klasei plkst.13.30.

20. dec. skolas eglīte 1.-4. klasei plkst.12.00.

21. dec. liecību izdošana, svinīgs pasākums 1.-4. klasei plkst.9.00 un 5.-9. klasei

plkst.10.00.