Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
s a t u r s
RedaktoreMargarita Mihailova
Teksta sal icÁjaElvÓra Teiv‚ne
MaketÁt‚jaLÓga VÁrdiÚa
KorektoreJana But‚ne
Redaktores vietnieceKristÓne Vuc‚ne
fiurn‚l is tesKristÓne Vuc‚neInga MakreckaJana But‚neInese GaiduleInna RenceJeÔena SiÚicinaLiene KvedereDana Rimvide-MickeviËafianna KuzminaLÓva MiËuleSolvita ragaSvetlana Kirilova
Redakcijas adresePar‚des iela 1/222. kab.,Daugavpils, LV-5401T‚lrunis26797707
ReÏistr‚cijas apliecÓbaNr. 1125Metiens500 eksempl‚rifiurn‚lsiespiestsDaugavpils Universit‚tesAkadÁmiskaj‚ apg‚d‚´Sauleª.
Redakcijas viedoklisne vienmÁr sakrÓt ar rakstu autoruviedokli.
P‚rpublicÁanas un citÁanasgadÓjum‚ atsauce uz ´Lai Top!ªoblig‚ta!
DU AkadÁmiskais apg‚dsìSauleî© Lai Top!, 2007
2 0 0 7 n o v e m b r i s
2 Redaktores sleja
3 ìLai Top!î run‚
Kas notiek?4 CeÔav‚rdi - zin‚tÚu prorektore Elita Jermolajeva4 Fakult‚u ziÚas6 Studentu padomes jaunumi6 Latvijas Studentu apvienÓbas jaunumi un augstskolu ziÚas6 Daugavpils ziÚas7 Latvijas ziÚas
Latgolys vuords8 ìSpÁÔejam deÔ tuo, ka poim pateik!î Intervija ar grupys ìDabasu
DurovysîsoÔistu, beju˚ ìLai Top!î ˛urnaÔistu ArÚi
Ekspresintervija10 Vai j˚s apmierina studiju kvalit‚te DU?36 K‚ padarÓt saulain‚ku savu dzÓvi lietainaj‚ rudenÓ?Uzzini10 Eiropas valodu diena13 Ilgu rudens semin‚rs30 St‚sts par iepazÓanos uz te‚tra k‚pnÓtÁm38 Vai intelekta sabiedrotais ir intuÓcija?
MÁnea intervija14 ìKatram ir savs liktenis, bet, ja mÁs neko nedar‚m, tad saÚemam
t‚du likteni, k‚du nevÁlamies!î- intervija ar DU zin‚tÚu prorektoriElita Jermolajeva
Viens no...17 ìNekad nekÔ˚tgarlaicÓgi pelÁkiem...î
Intervija arM˚zikas un m‚kslas pasaulÁ19 Vai pazÓsti Latvijas m˚ziÌus un komponistus?!20 Sveiciens no kaimiÚiem
Einteina lappusÓte21 IlgtspÁjÓgas izglÓtÓbas instit˚ta p‚rst‚vji Dienvid‚frik‚.
Turpin‚jums...22 ZiApaÔ‚ galda sarunas16 ìViÚi sevi uzskata par tiem, kas var valdÓtîRadoais logs26 LÓvas MiËules un Helenas Jogitas Bukates dzejaIepazÓsti savu novadu28 Ar ko asociÁjas Jelgava?Students un darbs32 ìStr‚d‚ju naktsklub‚ ìBanzaiî!îKur z‚le zaÔ‚ka32 Sp‚Úi aicina ciemos!34 Lielbrit‚nija ñ zeme, kur var ne tikai str‚d‚t, bet arÓ atp˚stiesVesel‚ mies‚ vesels gars36 SaaukstÁan‚s ñ temats, par ko var run‚t m˚˛Ógi37 ìEsi vesels ñ palÓdzi citam!î jeb laiks pievienotiesSmaida terapija38 Jautrie aforismi39 ZÓlÁana ar prusaku
40 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
TAS IR VECAIS
2 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
red
ak
tore
s sl
eja
Cik patÓkami noskatÓties, k‚ putnubars par‚d‚s klus‚s debesÓs, cik mÓÔivÁrot, k‚ bÁrns, jautrÓbas pilns, cenasnoÌert balodi... TomÁr neviens patnevar nojaust, k‚das briesmas varslÁpties tik mazos un p˚kainosradÓjumos. Izr‚d‚s, gripas infekcijaipatÓk Ìerties kl‚t ne tikai cilvÁkiem,bet arÓ putniem. Bet, protams, tas navviens un tas pats vÓruss.
Putnu gripa ir vÓrusu infekcija, arko slimo putni. InficÁan‚s risks ar A/H5N1 (t‚ izskat‚s putnu gripas vÓrussÌÓmijas valod‚ J ) ir cilvÁkiem, kurinon‚k tie‚ saskarsmÁ ar inficÁtiemputniem. PozitÓvi ir tas, ka pareiz navkonstatÁta vÓrusa p‚rneana nocilvÁka uz cilvÁku (atÌirÓb‚ nocilvÁku gripas vÓrusa). Diem˛ÁlcilvÁkiem paredzÁt‚ vakcÓna pret A/H5N1 palaik nav pieejama. Putnugripas inkub‚cijas periods pagaid‚mnav pilnÓb‚ noskaidrots, bet vidÁji tasilgst trÓs dienas. Putnu gripas simptomicilvÁkiem var b˚t da˛‚di ñ notipiskiem gripas simptomiem (drudzis,klepus, elpas tr˚kums, kakla s‚pes)lÓdz acu infekcijai. Protams, putnu
vese
l‚ m
ies‚
ves
els
garsBriesmas,
k a sslÁpjasp˚kainosradÓjumosgripas saslimanas gadÓjum‚ iriespÁjamas komplik‚cijas:pneimonija, kas nedÁÔas laik‚progresÁ par smagu respiratorudistresu, ak˚tu respiratorunepietiekamÓbu un beidzas let‚li.
CerÁsim, ka visu o v‚rdu b˚tÓbaneskars nevienu, un te ir da˛inor‚dÓjumi, kas palÓdzÁs pasarg‚t sevino saslimanas ar putnu gripu:
- Izvairieties no jebk‚danevajadzÓga kontakta ar savvaÔasputniem un slimiem m‚jputniem, tospalv‚m, Ópai sarg‚jiet bÁrnus;
- Mazg‚jiet rokas ar ziepÁmvair‚kas reizes dien‚, it Ópai pÁckontakta ar putniem;
- Nepeldieties, ja ˚denÓ vaiapk‚rtnÁ pamanÓj‚t beigtu putnu (k‚redzams, inficÁties var arÓ vasar‚);
- Uztur‚ lietojiet m‚jputnu gaÔu uncitus putnu produktus tikai pÁcpietiekamas termisk‚s apstr‚des,gatavojiet vismaz 70∞C, 5 lÓdz 10min˚tes;
- CeÔojot izvairieties no kontaktaar m‚jputniem, k‚ arÓ ar savvaÔasputniem (tirgos, ferm‚s, zood‚rzos);
- Par atrastajiem beigtiem putniemzvaniet 112 vai informÁjiet tuv‚koP‚rtikas vai Veterin‚r‚ dienestap‚rvaldi;
- Izmantojiet speci‚lo apÏÁrbugadÓjum‚, ja ir nepiecieamÓbakontaktÁties ar putniem, kas,iespÁjams, varÁtu b˚t inficÁti;
- Ja pÁc saskarsmes ar putniem jumspar‚d‚s gripas vai citi simptomi,nekavÁjoties informÁjiet par toÏimenes ‚rstu.
Sargiet sevi un esiet uzmanÓgisaskarsmÁ ar putniem, jo arÓ viÚumazajos ÌermeÚos var slÁptiesmilzÓgas briesmas!
Vçlo
t bû
t uzm
an
îg
iem
ar p
utn
iòie
m, Þanna
392 0 0 7 novembris LAI TOP!
32 0 0 7 novembris LAI TOP!
PatrimoniaÖ Nezk‚pÁc m˚sdien‚sjaunatnes vid˚ is v‚rdsvairs nav aktu‚ls? Lai cikj˚s arÓ vÁlÁtos dzimt undzÓvot cit‚ viet‚, kamÁrj˚su k‚jas staig‚ tiei pao zemi, kamÁr katru rÓtuj˚s sveicina Ós zemessaules stari, katru nakti Ószemes debess zvaigznesapgaismo j˚su sapÚus,j˚s b˚siet daÔa no Ós
zemes, viena no t‚spÁrlÁm. K‚pÁc tadnepateikties un necienÓtvisu, ko mums dod nevisvalsts vai valdÓba, bet gandzimtene ñ vieta, kurcilvÁks j˚tas m‚jÓgi unaizsarg‚ts...
fi a n n a
Novembris irpatriotismamÁnesis. 11.novembris ñL‚ËplÁa dienañ k‚dam varb˚tir parastaikdiena, taËum˚su ÏimenÁ
is datums ir Ôoti b˚tisks, jo mansvecvectÁvs bija L‚ËplÁa ordeÚakavalieris. Katru gadu viÚam pargodu L‚ËplÁa dien‚ JÁkabpilsrajona ¬beÔu pagast‚, kur viÚdzÓvoja, notiek svÁtku skrÁjiensun svecÓu aizdegana.
S o l v i t a
VÁlos sveikt visus DUstudentus, pasniedzÁjusun p‚rÁjos darbiniekusm˚su valsts svÁtkos. Esietmo˛i un stipri sav‚ gar‚!
I n e s e
CeÔi... Tie var aizvest tur, kur vien vÁlies, jo ceÔu ir nebeidzami daudz ñzemes ceÔi, taciÚas, gaisa ceÔi un ˚dens ceÔi. Tikai vienam ceÔam vienmÁrb˚s nozÓme un vÁrtÓba ñ tam, kas ved m‚jup. Mana Latvija! –eit spÁru savuspirmos soÔus, izrun‚ju pirmos v‚rdus, kas bija latvieu valod‚, pat pirmiedeju soÔi bija latvieu tautasdejas. Zini, patriotisms nav kaut kas neÓsts vainotÁlots, jo tam ir j‚n‚k patiesi un no sirds ñ tam j‚b˚t tevÓ, jo esi latvietis.Katru reizi, kad nes Latvijas v‚rdu pasaulÁ, lepojies ar to, kas esi un nokurienes n‚c, jo tava dzimtene ir tas, kas esi tu pats!
L Ó v a
ìL
ai
To
p!î
ru
n‚
MÁs apzin‚mies, kas esam,taËu neapzin‚mies, kas mÁs varÁtub˚t! M˚su liktenis ñ gribam to vainÁ ñ ir arÓ m˚su valsts liktenis.Veidojot savu dzÓvi, mÁs kopÓgiveidojam m˚su valsts n‚kotni... IrsvarÓgi neb˚t savtÓgam un dom‚tne tikai par sevi, bet arÓ par savumazo dzimteni!
D a n a
Novembra mÁnesis Latvijas vÁsturÁ irzelta burtiem ierakstÓts... NÁ, es nerun‚jupar patriotismu. –is jÁdziens, manupr‚t,pÁdÁj‚ laik‚ ir iztirz‚ts un p‚rrun‚tsda˛neda˛‚daj‚s situ‚cij‚s unzemtekstos. SvarÓga ir attieksme.Attieksme pret sevi, Ïimeni, lÓdzcilvÁku,pilsÁtu, novadu, valsti. Tai j‚b˚t tavaiattieksmei, tavai, nevis uzspiestai vaip‚rÚemtai no k‚da. K‚da ir tava iekÁj‚pasaule, t‚ tu uztver arÓ apk‚rt notiekoo.Vismaz man t‚ liekas. ATTIEKSME.
J a n a
Novembris ir mÁnesis, kas saist‚s ar valstshimnu, plÓvojoiem karogiem un milit‚r‚mpar‚dÁm. –aj‚ laik‚ ir patÓkami dÓvaina saj˚ta unlepnums par savu valsti un t‚s sargiem. Gan parsaviem draugiem un tuviniekiem, gan arÓ parcitiem staltajiem puiiem, kuri izvÁlÁjuiesmilit‚ro karjeru, zvÁrÁjui uzticÓbu savai valstij.Ir neizsak‚ms prieks par to, ka m˚su dzimteneiir t‚di sargi!
œ e n a
Ilgi meklÁju, kamÁratradu Ósto dzejoli,kas uzrun‚patriotisma j˚tas. Tasir Oj‚ra V‚cieadzejolis Tu esi:–o pau svÁt‚kotu neaizmirsti:vai celies debesÓsvai j˚ras dzÓlÁs nirsti,vai draugu pulk‚dali savu prieku,vai viens patssatieciesar pretinieku ñtu esiLatvija!
Ikkatr‚ no mums kautkur dziÔi dvÁselÁ mÓtÓs patriotisma j˚tas.Vienalga, vai mÁs t‚sizr‚d‚m vai slÁpjam,taËu t‚s ir. To zinunoteikti, ticiet man! :)S v e t l a n a
Patriotisms?Manupr‚t, t‚ irmÓlestÓbas un cieÚasizr‚dÓana pret savuvalsti, kad cilvÁkamnav vienalga, kasnotiek viÚa zemÁ.TaËu patriotismu varizjust arÓ pret savudzimto pilsÁtu, skolu...Vai ne?
K r i s t Ó n e
A
A
A
A
A
A
A
A
A
A
Patriotisms ir t‚daiekÁja izj˚ta, kascilvÁkam vai nupiemÓt, vai arÓnepiemÓt. To nevarne uzspiest, neiem‚cÓt. Es nekaunosteikt, ka esmuLatvijas patriote.
L i e n e
38 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
Lai k‚dam kaut ko iem‚cÓtu, ir nepiecieams cilvÁks, kur gribm‚cÓties (mÁs visi gribam b˚t laimÓgi), cilvÁks, kur m‚ca vaiveicina pam‚cÓbu, t. i., viÚam ir zin‚anas, inform‚cija parm‚c‚mo priekmetu, t. i., laimi, par to, k‚ notiek m‚cÓan‚sprocess, k‚ var apg˚t spÁju b˚t laimÓgam, prasme un vÁlÁan‚sm‚cÓt, viÚ arÓ zina, k‚ Ós teorÁtisk‚s zin‚anas pielietot praktiski(k‚ b˚t laimÓgam), un t‚s arÓ lieto sav‚ dzÓvÁ (ir laimÓgs), jo citamvaram iedot tikai to, kas ir mums paiem.
Ja jau past‚v laimes ideja, tad past‚v arÓ laime. PatiesÓb‚ mÁsto nesam sevÓ, jo t‚ pieder m˚su dabai. PavÁrojiet mazos bÁrnusñ viÚi p‚rsvar‚ ir atvÁrti, priecÓgi un laimÓgi. TaËu, kÔ˚stot pieaugui,viss bie˛i vien main‚s. Tam varÁtu b˚t vair‚ki iemesli:
- Vec‚ki, kas pai nav laimÓgi sav‚ dzÓvÁ, ar savu izturÁanosneapzin‚ti m‚ca saviem bÁrniem, ka laime nav iespÁjama;
- K‚dos dzÓves notikumos lÓdz galam neizprastas unneizpaustas j˚tas rada sastrÁgumu, kas kÔ˚st par ÌÁrsli attÓstÓbai,traucÁjot cilvÁkam g˚t saskarsmi ar savu patieso b˚tÓbu, kas dotuiespÁju baudÓt dzÓvi un varb˚t pat sasniegt laimi;
- PÁc pirmajiem ne tik veiksmÓgajiem mÁÏin‚jumiem ieg˚tlaimi mÁs visi atmetam ar roku, pieÚemot, ka laime nav dom‚tamums;
- Un k‚ vienmÁr ticÓbas jaut‚jums: ticÁt, ka iespÁjams kÔ˚tlaimÓgam, ka laime dom‚ta arÓ man, nozÓmÁ sag‚d‚t sev vÁl vienupapildus veiksmes iespÁju utt.
MÁs nemitÓgi cenamies izvairÓties no da˛‚d‚m briesm‚m unÌÁrÔiem. ŒstenÓb‚ vienÓgais, no k‚ mums vajadzÁtu uzmanÓties,ir iedoma, ka m˚su laimei past‚v ÌÁrÔi. Tikpat labi varÁtu run‚tpar da˛‚d‚m iespÁj‚m, ko dzÓve sniedz. Gl‚ze var b˚t pustukavai pilna lÓdz pusei ñ atkarÓb‚, no kura skatu punkta uz toraug‚mies.
Priekstatus par laimi mÁs veidojam bÁrnÓb‚ un to ietekmiizj˚tam visu m˚˛u. To veido sak‚mv‚rdi, apgalvojumi, izteicieni,ko esam pai izveidojui vai dzirdÁjui no vec‚kiem, radiem vaicitiem cilvÁkiem. Popul‚r‚kie ir: Katrs pats savas laimes kalÁjs;Laime ir Ósa; Nav laimes bez nelaimes; Laime ir k‚ zaÌis; Laime irnepast‚vÓga; Laime nav naud‚; Nebiju m‚j‚s, kad laimi dalÓja;Laimi ar karoti mutÁ neieliesi; Sievietes laime, kad visa ÏimeneguÔ... Dom‚ju, ka katrs lasÓt‚js o uzskaitÓjumu varÁtu turpin‚t.Bie˛i vien mÁs pat neapzin‚mies to, cik Ôoti ie apgalvojumiietekmÁ m˚su dzÓvi un spÁju sasniegt laimi. Katrs pats var izpÁtÓt,k‚das izj˚tas rodas, ja os teicienus pie sevis vair‚kk‚rt un bie˛iatk‚rto.
T‚pat k‚ visu, arÓ savus priekstatus par laimi derÁtu laiku palaikam p‚rrevidÁt atkarÓb‚ no m˚su ÓbrÓ˛a zin‚an‚m unbrieduma pak‚pes. Manupr‚t, popul‚r‚kie priekstati ir ‚di:
- P‚rliecÓba, ka m˚su laime ir atkarÓga no citiem: tuvinieku uncitu cilvÁku izturÁan‚s, pasaj˚tas, sasniegumiem vaineveiksmÁm, veselÓbas, citu novÁrtÁjuma, uzslav‚m, saÚemt‚suzmanÓbas daudzuma un kvalit‚tes, problÁmu un naudasdaudzuma.
–aj‚ gadÓjum‚ m˚su laime ir atkarÓga no ‚rÁjiem apst‚kÔiem,par to atbildÓgi citi, nevis es pats. Bag‚tÓba, skaistums un gudrÓbanav pietiekams garants laimes sasnieganai;
Cik ir cilvÁku, tik arÓ viedokÔu par laimi.Vienojoais elements ir tas, ka mÁs visivÁlamies b˚t laimÓgi. Ir tikainesaprotami: ja mÁs visi vÁlamies b˚tlaimÓgi, k‚pÁc tad mÁs t‚di neesam?
S p Á j a b ˚ t l a i m Ó g a m- M˚su laime ir atkarÓga no m˚su vÁlmju un vajadzÓbu
apmierin‚juma. Jaut‚jot, k‚pÁc cilvÁki ir nelaimÓgi, liel‚koties
izr‚d‚s, ka viÚiem kaut k‚ tr˚kst. ReizÁm pat nav skaidri
definÁjams neapmierin‚tÓbas iemesls, bet ir skaidrs, ka kaut k‚
pietr˚kst. Tas rada nepilnÓbas izj˚tu, kas dÓvain‚ k‚rt‚ nebeidzas
lÓdz ar vÁlmes Óstenoanu, bet gan acumirklÓ vÁras uz citu objektu;
- Laime ir sniegta citiem ñ tas dzÓvÁ ir vissvarÓg‚kais ñ visu tikai
bÁrniem, vec‚kiem... Un mÁs tikai dodam un dodam, neprasot,
vai tas visp‚r k‚dam vajadzÓgs un ko Ósti vajag, vai paiem arÓ kas
paliek. Rezult‚t‚ gaidÓt‚s laimes izj˚tas viet‚ piedzÓvojam vienÓgi
vilanos, r˚gtumu, neapmierin‚tÓbu, j˚tamies izsmelti un
bezspÁcÓgi;
- Mums nav skaidra priekstata par to, ko nozÓmÁ b˚t
laimÓgiem, kas ir laime, k‚ un vai var kÔ˚t laimÓgs, k‚ to iem‚cÓt
citiem.
Slazdi ceÔ‚ uz laimi
Laikam gan cik cilvÁku uz pasaules, tik arÓ laimes sasnieganas
veidu. Nav zin‚ms Ós‚kais un lab‚kais veids, k‚ to sasniegt, taËu
j‚atzÓmÁ slazdi, kas m˚s sagaida un no k‚ j‚izvair‚s:
- Gaidas. Bie˛i vien mÁs dzÓvojam gaid‚s, kad tiksim atzÓti,
novÁrtÁti, m˚s mÓlÁs, cienÓs, mÁs vinnÁsim loterij‚ utt. PatiesÓb‚
kaut ko gaidÓt bie˛i nozÓmÁ dusmoties par t‚ neesamÓbu. Ilgi
gaidot, kr‚jas lielas dusmas, aizvainojums, vilan‚s saj˚ta, kas
nav lab‚kais sabiedrotais ceÔ‚ uz laimi;
- CerÓbas ñ t‚ ir dzÓve n‚kotnÁ. ReizÁm izvÁlamies dzÓvot
n‚kotnÁ, t. i., cerÓb‚, kad pien‚ks, kad... T‚dÁj‚di tiek jaukta
rado‚ iztÁle ar il˚zij‚m, kas parasti nesniedz realiz‚ciju. CerÓbu
dÁÔ, Ópai sagrautu, mÁs varam p‚rdzÓvot neticamas cieanas;
- No˛Ála ñ dzÓve pag‚tnÁ. CilvÁki izvÁlas dzÓvot pag‚tnÁ.
No˛Álo mirkÔus ñ Tik maz, tik reti, tik sen! ñ, nevis priec‚jas, ka ir
tos piedzÓvojui. PiemÁram, ja sieviete nav spÁjusi izdzÓvot savu
jaunÓbu, viÚa p˚las to paildzin‚t, ÏÁrbjoties un kr‚sojoties
neatbilstoi savam vecumam;
- Nolemt sevi citu liktenim. Viens no mÓlestÓbas slazdiem ir
p‚rliecÓba, ka vajag nok‚pt posta bedrÁ tikai t‚pÁc vien, lai b˚tu
kop‚ ar citiem. TaËu tas ir visaplam‚kais, ko var darÓt. Nevar
palÓdzÁt tiem, kas dzÓvo mor‚l‚ un materi‚l‚ post‚, nolemjot
sevi viÚu liktenim. Daudz vÁrtÓg‚ka palÓdzÓba ir tad, kad ar savu
rÓcÓbu pier‚d‚m, ka cilvÁks var kÔ˚t laimÓgs, var izkÔ˚t no bedres,
lai k‚da t‚ arÓ b˚tu. T‚dÁj‚di mÁs it k‚ pasak‚m p‚rÁjiem: - Ja es
to varu, arÓ j˚s to varat. Tveriet izdevÓbu!
vese
l‚ m
ies‚
ves
els
gars
Bû
t la
imîg
iem
no
vçl I
ne
se
4 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
�
�
�
�
�
kas
notie
k?
- 27. un 28. oktobrÓ Ventspils Augstskol‚ norisin‚j‚s Latvijas StudentuapvienÓbas rÓkotais senatoru semin‚rs Latvijas augstskolu studentiemsenatoriem. Semin‚rs koncentrÁj‚s uz jauno studentu senatoru izglÓtoanu,motivÁanu un iesaistÓanu savas augstskolas aktÓv‚ sen‚ta darbÓb‚. Senatorusemin‚rs notiek katru gadu, sadarbojoties ar Ventspils Augstskolas studentupadomi. LSA Ó projekta ietvaros pl‚no pilnveidot studÁjoo p‚rst‚vjuaugstskolas sen‚t‚ zin‚anas par jaut‚jumiem, kas saistÓti ar augstskoluuzdevumu Óstenoanu, k‚ arÓ sniegt aktu‚l‚ku inform‚ciju par augst‚k‚sizglÓtÓbas procesiem Latvij‚ un pasaulÁ ar mÁrÌi veicin‚t studiju kvalit‚tescelanu konkrÁtaj‚ augstskol‚ un nodroin‚t studÁjoo tiesÓbu un likumiskointereu ievÁroanu. –ogad senatoru semin‚ra galven‚s tÁmas bija studentieminteresÁjou jaut‚jumu virzÓba augstskolas sen‚t‚ un akadÁmisk‚ godÓgumajaut‚jumu aktualit‚te augstskol‚s.
RealizÁjot vienu no saviem studiju uzdevumiem un izmantojot ieg˚t‚ssabiedrisko attiecÓbu zin‚anas praksÁ, Biznesa augstskolas TurÓba sabiedriskoattiecÓbu maÏistrant˚ras studenti 12. novembrÓ rÓkoja izglÓtojou pas‚kumuLatvija, sadosimies rok‚s!, kas notika Sp‚res speci‚l‚s intern‚tskolaspatriotisma audzin‚anas nedÁÔas ietvaros. Pas‚kuma programma bija netikai izglÓtojoa, bet arÓ izklaidÁjoa, lÓdz ar to saistoa visiem Sp‚res speci‚l‚sintern‚tskolas 5.-12. klau audzÁkÚiem. Pas‚kum‚ uzst‚j‚s J‚zepa MediÚam˚zikas skolas jaunie talanti, notika iepriek izsludin‚t‚ zÓmÁjumu konkursalaure‚tu apbalvoana, k‚ arÓ Ósa lekcija par Nacion‚lajiem bruÚotiemspÁkiem. TaËu k‚ liel‚k‚ intriga bija iespÁja apskatÓt kl‚tienÁ karavÓruekipÁjumu un bruÚojumu.
9. novembrÓ Ventspils Augstskol‚ pÁc VA Studentu padomes iniciatÓvasviesoj‚s un tik‚s ar klausÓt‚jiem IzglÓtÓbas, kult˚ras un zin‚tnes komisijasprieksÁdÁt‚js J‚nis StrazdiÚ. Sarunas temats ñ da˛‚das atkarÓbas, k‚ art‚m cÓnÓties.
3. un 4. novembrÓ notika ikgadÁjais Biznesa augstskolas TurÓba Studentupap‚rvaldes StratÁÏiskais semin‚rs 2007. Semin‚ra laik‚ sav‚s zin‚an‚sun pieredzÁ ar studentiem dalÓj‚s Biznesa augstskolas TurÓba ValdesprieksÁdÁt‚ja vietnieks Aldis Baumanis, LSA bijuais viceprezidents un RÓgasTehnisk‚s universit‚tes pap‚rvaldes viceprezidents Dainis Jakovels, t‚patarÓ bijuais LSA prezidents M‚rtiÚ Gineits. Pas‚kuma gait‚ tika izstr‚d‚tiStudentu pap‚rvaldes darba grupu ÓstermiÚa un ilgtermiÚa darbÓbas pl‚ni,k‚ arÓ saliedÁts jaunais sast‚vs. Par priorit‚tÁm turpm‚kaj‚ darb‚ tikaizvirzÓtas Studentu pap‚rvaldes tÁla veidoana studentu vid˚, k‚ arÓ darbÓbasjomu paplain‚ana.
9. un 10. novembrÓ Liep‚jas PedagoÏijas akadÁmij‚ notika 1. starptautisk‚zin‚tnisk‚ konference Soci‚l‚ pedagoÏija: izglÓtÓbas un soci‚l‚s videsmijiedarbÓbas soci‚li pedagoÏiskais aspekts. KonferencÁ piedalÓj‚s plasLatvijas augstskolu, izglÓtÓbas iest‚˛u soci‚l‚s pedagoÏijas speci‚listu loks,k‚ arÓ speci‚listi no ‚rvalstÓm: D‚nijas, NorvÁÏijas, Somijas un Lietuvas.Konferences darba grup‚s dalÓbnieki referÁja un diskutÁja par da˛‚d‚mtÁm‚m: bÁrna adapt‚cija skol‚, skolas soci‚li pedagoÏiskais darbs, bÁrnu arÓpa‚m vajadzÓb‚m integr‚cija skol‚ un sabiedrÓb‚, soci‚l‚ pedagogasadarbÓba ar vec‚kiem un sabiedrÓbu.
LSA un augstskolu ziòas:
Inform‚ciju par notikumiem LSA un Latvijas augstskol‚s sagatavoja Inga
(rakst‚ izmantoti Internet materi‚li)
Studentupadomesjaunumi
Novembris ir aktu‚ls ne tikaiLatvijas vÁsturÁ, bet arÓ mums,DU studentiem. Katru gadunovembrÓ DU risin‚s svarÓgspas‚kums ñ Studentu padomesvÁlÁanas. –ogad arÓ navizÚÁmums, un jaun‚s SPvÁlÁanas notiks 21. un 22.novembrÓ.
Ja esi vÁrÓgs, tad noteiktipamanÓji Universit‚tÁ infor-m‚ciju un jauno SP kandid‚tusarakstu. IespÁja pieteikt savukandidat˚ru visiem, kas vÁlÁj‚spiedalÓties aj‚s vÁlÁan‚s, bijano 22. oktobra lÓdz 5. no-vembrim. Ja neesi aj‚ sarakst‚,t‚ ir tava izvÁle, taËu tikpat sva-rÓgs ir tavs studenta pien‚kumsnepaiet gar‚m 21. un 22. no-vembrÓ vÁlÁanu iecirkÚiemVienÓbas iel‚ 13 (1. st‚v‚),Par‚des iel‚ 1 (1. st‚v‚), Saulesiel‚ 1/3 (1. st‚v‚) un ievÁlÁt DUjauno Studentu padomi. J‚, unierodoties vÁlÁanu iecirknÓ,neaizmirsti paÚemt lÓdzi studentaapliecÓbu! RÓkojies apdomÓgi, jotava balss ir svarÓga, Úemot vÁr‚to, ka vÁlÁanu rezult‚ti tiksapstiprin‚ti tikai tad, ja vÁlÁan‚spiedalÓsies vismaz 10 % nobalsstiesÓgiem studentiem (pilnalaika studentiem).
GaidÓsim rezult‚tus! :)Jana
ku
r z‚
le z
aÔ‚
ka
Leonardo Da VinËi, Ticiana, Rafaela, Rembranta, MonÁ
u. c. slavenu m‚kslinieku m‚kslas darbus.
SanktpÁterburgas Ermit‚˛a ir tapusi, patiecoties
Ìeizarienei KatrÓnai II, kura 18. gadsimta vid˚ ieg‚d‚j‚s
255 Rietumeiropas m‚kslinieku gleznas. T‚s tika
novietotas pils telp‚s, ko tolaik dÁvÁja par Ermit‚˛u (fr.
val. ermitage vieta vientulÓbaií). Jau pÁc neilga laika
Ìeizarienes kolekcij‚ bija apmÁram divi t˚kstoi gleznu...
Krievijas VenÁcija
VÁsturiski zin‚ms, ka SanktpÁterburga ir celta uz purva,
blakus di˛enai upei “evai. PilsÁt‚, kur ir tik daudz ̊ dens,
nepiecieami arÓ tilti, un SanktpÁterburgu patiesi var
nosaukt par tiltu pilsÁtu. SavdabÓbu pieÌir t‚s daudzie
kan‚li, tilti un tiltiÚi, vizu‚li padarot to lÓdzÓgu VenÁcijai.
Tilti savieno pilsÁtas rajonus. SanktpÁterburg‚ var saskaitÓt
ap t˚kstoti da˛‚du formu tiltu, no kuriem daudzi ir vareni
m‚kslas darbi, it seviÌi Banku, Bir˛as un Troickas tilti.
Galvenais ir vÁlÁties
Ja gada s‚kum‚ k‚ds pateiktu, ka mans sapnis
piepildÓsies tiei ogad, es droi vien nenoticÁtu, bet k‚
rakstÓja P. Koelijo: Ja Tu kaut ko patiesi vÁlies, tad visa
pasaule slepus sadodas rok‚s, lai Tev palÓdzÁtu Óstenot
Tavu sapni!
SanktpÁterburga ir viena no t‚m retaj‚m pilsÁt‚m, kur
gribas atgriezties, jo zini, ka vÁl daudz kas nav apl˚kots
un izbaudÓts. Tiekamies SanktpÁterburg‚!:)
Ar
iesp
aid
iem
par
San
ktp
çte
rbu
rgu
dalî
jâs D
an
a
INTERESANTI:
: SANKTP«TERBURG¬ PIEDZIMU–I T¬DI PAZŒSTAMI CILV«KI
K¬ VIKTORS COJS, VLADIMIRS PUTINS, PETERS FABERfi«,MIHAILS »EHOVS, ALEKSANDRS BLOKS U.C.!
: NO 1712. LŒDZ 1918. GADAM SANKTP«TERBURGA BIJA
KRIEVIJAS GALVASPILS«TA!
: P¬R “EVU IR 22 PACEœAMIE TILTI, KAS TIEK PACELTI NO
02:00 LŒDZ 04:00 NAKTŒ!
: “EVA IR NO 340 LŒDZ 650 M PLATA UN NO 8 LŒDZ 23 M
DZIœA.
: SANKTP«TERBURG¬ ATRODAS VAIR¬K NEK¬ 200 MUZEJU.
: VIENS BRAUCIENS AR KUÃŒTI, KAS ILGST APM«RAM
STUNDU, PA SANKTP«TERBURGAS KAN¬LIEM MAKS¬ 400RUBœU (8 LS).
Ermit‚˛a
PÁtera Ipiemineklis (Varaj‚tnieks) irSanktpÁterburgassimbols
Banku tilta grifoni
Kristus atdzimanas katedr‚le
Kre i se r i sAvroraî
372 0 0 7 novembris LAI TOP!
52 0 0 7 novembris LAI TOP!
NO 12. LŒDZ 14. NOVEMBRIMDAUGAVPILS UNIVERSIT¬T«
NOTIKA LATGALESKONGRESS, KO ORGANIZ«JA
DU HUMANIT¬R¬SFAKULT¬TES
KOMPARATŒVISTIKASINSTIT¤TS. KONGRES¬
PIEDALŒJ¬S ZIN¬TNIEKI NOBALTKRIEVIJAS, IZRA«LAS,
KRIEVIJAS, LATVIJAS,LIELBRIT¬NIJAS, LIETUVAS UN
POLIJAS. T¬ M«RÕIS BIJAVEICIN¬T DISKUSIJU PARV«STURES, ETNOLOÃIJAS,
VALODAS, LITERAT¤RAS UNM¬KSLAS JAUT¬JUMIEM.
KONGRESS DARBOJ¬S DIVOS
VIRZIENOS:
1) Latgale k‚ kult˚rvÁsturisks fenomens
ñ Latgales kult˚ras iekÁjo likumsakarÓbu
apskats tagadnÁ un pag‚tnÁ,
2) pierobe˛as kult˚ru (Baltkrievijas,
Latvijas, Lietuvas, Krievijas) mijiedarbÓba
kult˚ras procesu pierobe˛‚ (kontaktu
zon‚ starp valstÓm, taut‚m, valod‚m u. c.).
Latgales kongresa laik‚ notika sÁrijas
Bibliotheca Latgalica 1. sÁjuma ñ LeonÓda
DobiËina (1896-1936)†noveles √ÓÓ‰ ›Õ ñ
un KomparatÓvistikas instit˚ta almanaha
Polija un Baltija kult˚ras dialog‚
prezent‚cija.
KONGRESA T«MAS TIKA IEDALŒTAS
DAfi¬DOS BLOKOS:
1) vÁsture ñ Latgales vÁstures
aktu‚l‚s problÁmas: avotm‚cÓba,
historiogr‚fija, politiskie un
soci‚lekonomiskie aspekti;
konfesion‚l‚ situ‚cija; vÁsturisk‚s
novadpÁtniecÓbas perspektÓvas;
2) etnoloÏija ñ Latgales etnosi
vÁsturiskaj‚ perspektÓv‚; etnosi viens
otra skatÓjum‚, pamatiedzÓvot‚ji un
p‚rÁjie iedzÓvot‚ji;
3) valoda ñ valodu kontakti Latvij‚,
Lietuv‚, Baltkrievij‚: etnonÓmi,
koncepti, izloksnes;
4) literat˚ra ñ Latvijas, Lietuvas,
Baltkrievijas un Krievijas liter‚rie
konteksti, tulkojumi, m˚sdienu
liter‚r‚ situ‚cija; latgalieu literat˚ra,
literat˚ra par Latgali;
5) m‚ksla ñ m‚ksliniecisk‚s
kult˚ras mijiedarbÓba pierobe˛‚.
Latgales kongresa ietvaros 12. ñ 13.
novembrÓ DU darboj‚s arÓ letonikas otr‚
kongresa sekcija Latgales sabiedrÓba
attÓstÓbas lokos: juridiskie, valodas politikas,
socioloÏiskie, vÁsturiskie (dzÓvesst‚stu)
aspekti. Letonikas otr‚ kongresa sekcija
DaugavpilÓ tika organizÁta Latgales
apakprogrammas ietvaros, kuras mÁrÌis
ir apzin‚t un aprakstÓt Latgales kult˚ras
modeli Latvijas un Eiropas kult˚ras
kontekst‚. Sekcijas darb‚ piedalÓj‚s
zin‚tnieki no Daugavpils Universit‚tes,
RÓgas PedagoÏijas un izglÓtÓbas vadÓbas
augstskolas, RÁzeknes Augstskolas,
Ventspils Augstskolas, k‚ arÓ viesis no
Gl‚zgovas Universit‚tes (Apvienot‚
Karaliste). Tika nolasÓti refer‚ti par
jaut‚jumiem, kas skar Austrumlatvijas
attÓstÓbas da˛‚dus aspektus. NolasÓtie
refer‚ti tiks apkopoti un publicÁti rakstu
kr‚jum‚. Kongresa ietvaros notika arÓ
Eleonoras TerÁzijas Vaivodes gr‚matas
Mantojums un virzÓba: par maniem
kolÁÏiem atvÁranas svÁtki. Gr‚mat‚
apkopotas liecÓbas par Daugavpils
Universit‚ti un t‚s darbiniekiem.
V Á s t u r e s
zin‚tnisk‚
konference
LATGALES
KONGRESS
9. un 10. novembrÓ Daugav-pils Universit‚tÁ norisin‚j‚s 3.Latvijas vÁstures studentuzin‚tnisk‚ konference Jaunasidejas un pieejas vÁstures izpÁtÁ.KonferencÁ piedalÓj‚s LatvijasUniversit‚tes, RÁzeknes Augst-skolas, Daugavpils Universit‚tesun Liep‚jas PedagoÏijas aka-dÁmijas studenti. DalÓbniekurefer‚tos tika atspoguÔotas t‚dastÁmas k‚, piemÁram, 1925.-1938. gad‚ apstiprin‚tie LatvijaspilsÁtu ÏerboÚi heraldikasskatÓjum‚, ¤dens satiksmeLatvijas teritorij‚ vikingulaikmet‚, IzglÓtÓbas situ‚cijasLatgalÁ atspoguÔojums laikrakst‚Latgolas VÙrds, Latvieukopienas integr‚cija Austr‚lijassabiedrÓb‚ 1949.-1959.g., Nodarba tautas uz latvieu n‚ciju:n‚cijas idejas transform‚cija1988. gada latvieu laikrakstosun daudzas citas.
Konferences ietvaros notikaarÓ tikan‚s ar VÁstures katedrasMutv‚rdu vÁstures centrapÁtniekiem un risin‚j‚s diskusijaJaunas pieejas vÁstures izpÁtÁ:mutv‚rdu vÁstures liecÓbas unmodern‚s tehnoloÏijas, k‚ arÓtika prezentÁts zin‚tnisko rakstukr‚jums Jaunas idejas un pieejasvÁstures izpÁtÁ.
Pa
r ko
nfe
ren
ci
un
La
tga
les k
on
gre
su
form
çja
In
ga
“
“
“
“
“
“
“
DAUGAVPILS
UNIVERSIT¬T«
ku
r z
‚le
za
Ô‚k
a
Daugavpili no Krievijas kult˚ras galvaspilsÁtas Ìir tikai 12 stundu ilgs ceÔ pasa˛ieru
vilcien‚. Tiem, kuri nekad nav braukui tik ilgu laiku vilcien‚, tas var likties pat aizraujoi,
ja, protams, lÓdzi ir uzticams ceÔabiedrs un labs noskaÚojums. Droi var apgalvot, ka,
izvÁloties atkl‚ta tipa guÔamvagonu, j˚s nekÔ˚dÓsities, jo ilgo ceÔu ne visi var pavadÓt
vagon‚ ar sÁdviet‚m, jo kupejas nav visiem pa kabatai. Un izgulÁties jums diez vai
izdosies nemitÓgo robe˛kontroÔu dÁÔ...
Divreiz vair‚k iedzÓvot‚ju nek‚ vien‚ Latvij‚
Pirmais, kas spÁj di˛enaj‚ PÁterburg‚ izbrÓnÓt maz‚s Daugavpils iedzÓvot‚ju, ir
nep‚rtraukta cilvÁku pl˚sma. TomÁr, neskatoties ne uz ko, lielpilsÁtas iedzÓvot‚ji ir
pieradui pie nemitÓg‚s cilvÁku j˚ras, piemÁram, ja k‚ds p‚rpildÓt‚j‚ metro izvelk k‚du
gr‚matu vai ̨ urn‚lu un uzliek blakus st‚voam uz muguras, tiek uzskatÓts par norm‚lu
par‚dÓbu. Atbilde uz uzdoto jaut‚jumu, cik tad Ósti liels ir PÁterburgas iedzÓvot‚ju skaits,
mani tie‚m okÁja. Krievijas otraj‚ liel‚kaj‚ pilsÁt‚ dzÓvo gandrÓz 5 miljoni iedzÓvot‚ju.
Vien‚ pilsÁt‚ dzÓvo divreiz vair‚k iedzÓvot‚ju nek‚ vis‚ Latvij‚. T‚da par‚dÓba, k‚ satikt
nejaui pazÓstamu personu uz ielas, tiek uzskatÓta par retumu!
PÁterburgai 304
Pastaig‚joties pa SanktpÁterburgu, viss liekas tik neaprakst‚mi skaists. Simt un vienu
reizi redzÁtais film‚s nu ir skat‚ms dzÓvÁ. Arhitekt˚ras pieminekÔi izvietoti gandrÓz katr‚
iel‚, kas vÁsta par pilsÁtas sare˛ÏÓto un aizraujoo likteni, visur dve dzÓv‚ vÁsture.
Nevar paiet gar‚m Œzaka katedr‚lei, kas ir viena no liel‚kaj‚m baznÓc‚m pasaulÁ. Ar
mozaÓk‚m, pusd‚rgakmeÚiem un it‚Ôu marmora grÓd‚m rot‚ta baznÓca. Œzaka katedr‚le
atspoguÔo ticÓbu, kas atdzimusi pÁc 75 gadus ilg‚s apspiestÓbas. KazaÚas katedr‚le
PÁterburgas iedzÓvot‚jiem ir Ósts d‚rgums, jo taj‚ atrodas KazaÚas Sv. Marijas svÁtbilde,
pateicoties kurai v‚cieiem neizdev‚s
ieÚemt pilsÁtu. Un, protams, nevar palikt
nepamanÓta Kristus atdzimanas katedr‚le,
kura tik Ôoti atg‚dina Maskavas Vasilija
SvÁtlaimÓg‚ katedr‚li.
Pastaigas laik‚, apl˚kojot visas
PÁterburgas svÁtvietas, uzzin‚tais fakts
lik‚s neticams!... SanktpÁterburgai ogad
palika tikai 304 gadi. Tik jauna pilsÁta spÁj
d‚v‚t t˚ristiem apbrÓnas vÁrtus kult˚ras
mantojumus.
Tas tik ir metro
Krievijas ziemeÔu galvaspilsÁt‚ valda
m˚˛Ógie sastrÁgumi, t‚pÁc lab‚kais veids
pilsÁtas apceÔoanai ir metro! ApbrÓnas
vÁrtas ir burvÓg‚s metro stacijas ñ apzeltÓtas
lustras, kr‚Úi gleznojumi un mozaÓkas,
sastinguas statujas ñ tas viss PÁterburgas
iedzÓvot‚jiem Ìiet ikdieniÌs. Nevar
nepievÁrst uzmanÓbu daiÔrunÓgie staciju
nosaukumi: Dostojevska, œeÚina, Drosmes
stacija u.c. SanktpÁterburgas metro ir
uzb˚vÁts dziÔi pazemÁ, t‚pÁc eskalators ir
Ôoti gar un st‚vs, lÓdz ar to izbrauk‚ties uz
t‚ san‚ca diezgan
daudz, viens
brauciens aizÚem
vidÁji 5 min˚tes.
Ermit‚˛a, 350
z‚les piec‚s
da˛‚d‚s Ák‚s
Ermit‚˛a ñ viens
no liel‚kajiem
muzejiem pasaulÁ,
otrais liel‚kais
muzejs pÁc Luvras,
kur‚ var atrast
Liel‚s Krievijas sirds ir pilsÁta, kas iedvesmojusi daudzus. Par to ir rakstÓjis Dostojevskis,
t‚s ielas ir apdzejojis Pukins un iedvesmu smÁlis »aikovskis. PilsÁta, kura katr‚ gadalaik‚
ir burvÓga. SanktpÁterburga ñ t‚s varenums spÁj savaldzin‚t jebkuru!
Liel‚s Krievijas sirdsñ SanktpÁterburga
Skats uz neatk‚rtojamo “evu
Œzaka katedr‚les tornis, no kuraredzama visa SanktpÁterburga
:
36 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
6 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
F a k u l t ‚ u z i Ú a s F a k u l t ‚ u z i Ú a s F a k u l t ‚ u z i Ú a s F a k u l t ‚ u z i Ú a sF a k u l t ‚ u z i Ú a s
ka
s n
oti
ek
?
HFHFNo 15. septembra lÓdz 15. novembrim DU
KomparatÓvistikas instit˚ts Zviedrijas kult˚ras nedÁÔasietvaros rÓkoja studentu zin‚tnisko darbu konkursu, veltÓtuievÁrojamiem zviedru rakstniekiem: A. LindgrÁnei un A.Muntem.
No 15. oktobra lÓdz 15. novembrim V‚cu valodaskatedr‚ viesoj‚s vieslektors no V‚cijas.
NovembrÓ V‚cu valodas reÏion‚l‚s t‚l‚kizglÓtÓbas centrsorganizÁ konkursu skolÁniem MÁs meistarojam Adventeskalend‚ru.
2. novembrÓ V‚cu valodas reÏion‚l‚s t‚l‚kizglÓtÓbascentrs organizÁja semin‚ru Te‚tris v‚cu valodas stund‚.
7., 21. un 28. novembrÓ V‚cu valodas centrs demonstrÁfilmas Die Br¸cken am Fluss, Das Superweib un Gegendie Wand.
9. un 10. novembrÓ DU notika Latvijas vÁstures 3.studentu zin‚tnisk‚ konference Jaunas idejas un pieejasvÁstures izpÁtÁ.
No 12. lÓdz 14. novembrim INTERREG IIIB projektaietvaros KomparatÓvistikas instit˚ts organizÁja starptautiskoLatgales kongresu.
16. novembrÓ KomparatÓvistikas instit˚ta pÁtniece IlzeKaË‚ne aizst‚vÁja promocijas darbu.
28. novembrÓ KomparatÓvistikas instit˚ts rÓko V. BleikapersonÓbai un daiÔradei veltÓtu zin‚tnisko semin‚ru ViljamsBleiks laikmetu lokos.
30. novembrÓ V‚cu valodas reÏion‚l‚s t‚l‚kizglÓtÓbascentrs organizÁ semin‚ru Visskaist‚k‚s ZiemassvÁtkudziesmas ar Gilmu Plukieni.
Svevalodu centr‚ viesojas vieslektore no ÕÓnas unpied‚v‚ visiem interesentiem ÌÓnieu valodas kursus.
DMFDMF2. novembrÓ docÁt‚ja In‚ra JermaËenko aizst‚vÁja
disert‚ciju matem‚tik‚.
18. novembrÓ ESF projekta Starpnozaru biomeh‚nikasun nozares saistÓto kursu attÓstÓba Daugavpils Universit‚tÁietvaros rÓkots pieredzes apmaiÚas brauciens uz Somiju.Projektu ietvaros vieslektori no Somijas un Lietuvas lasÓjalekcijas biomeh‚nik‚.
No 5. lÓdz 10. novembrim notika Daugavpils 2. zin‚tnesfestiv‚ls, kura ietvaros organizÁtas tematiskas atkl‚t‚slekcijas da˛‚d‚s nozarÁs, rÓkotas atvÁrto durvju dienaspÁtniecÓbas instit˚tos un centros, sadarbÓb‚ ar Valstsasinsdonoru centru rÓkots Daugavpils Asins sagatavoanasnodaÔas izbraukums uz DU.
NovembrÓ docÁt‚js A. SalÓtis piedalÓj‚s konferencÁDabaszinÓbas un ilgtspÁjÓg‚ attÓstÓba, kas tika rÓkota Kipr‚.
NovembrÓ Fizikas katedra svin 55 gadu jubileju.
SZFSZFSZF
30. oktobrÓ Eiropas Parlamenta Inform‚cijas birojsLatvij‚ (EPIB) sadarbÓb‚ ar Daugavpils pilsÁtas domi unDU organizÁja Eiropas Parlamenta PilsoÚu forumuDaugavpilÓ. Diskusij‚ ar EP deput‚tu Valdi Dombrovskiun EPIB vadÓt‚ju M‚ri GraudiÚu piedalÓj‚s DU darbinieki,docÁt‚ji, studÁjoie. Diskusiju vadÓja SZF SocioloÏijaskatedras lektors Dmitrijs OÔehnoviËs.
No 6. lÓdz 9. novembrim tika organizÁtas inform‚cijasdienas Soci‚lo pÁtÓjumu instit˚t‚, kuru apmeklÁja arÓskolÁni no Madonas intern‚tskolas, k‚ arÓ Austrumlatvijasskolu audzÁkÚi.
7. novembrÓ GLEN LATVIJA DU organizÁja lekciju unfotoizst‚di AttÓstÓbas sadarbÓbas veidoan‚s pasaulÁ unEirop‚. Latvijas perspektÓva. Lekcij‚ piedalÓj‚s ElÓnaVeide, 2007. gada projektu Óstenot‚ja Gruzij‚, un MaijaK‚le.
12. novembrÓ letonikas otraj‚ kongres‚ piedalÓj‚sdocÁt‚ji I. Ostrovska, L. PaÚina, G. Vanags, J. Teiv‚ns-Treinovskis, N. Verina, «. Krutova, D. OÔehnoviËs.
24. novembrÓ SPI pÁtnieki O. Lavrinenko un L. PaÚinapiedalÓj‚s konferencÁ RÓg‚.
IVFIVF8. novembrÓ pÁtniece Ilona MiËule, docÁt‚jas Sandra
ZariÚa un Nat‚lija GeriÚa, profesore Elfrida KrastiÚapiedalÓj‚s LU PedagoÏijas un psiholoÏijas fakult‚tesrÓkot‚ja konferencÁ IzglÓtÓbas un m‚cÓbu programmas:teorijas un prakse.
NovembrÓ doktorante Olga Gri‚ne un Dzintra IlikoKipr‚ piedal‚s konferencÁ DabaszinÓbas un ilgtspÁjÓg‚attÓstÓba.
NovembrÓ docÁt‚ji Alnis Stakle un RudÓte Grabovskapiedal‚s semin‚r‚ Indij‚.
MMFMMFNo 18. oktobra lÓdz 15. novembrim 5. starptautisk‚s
konferences CilvÁks. Kr‚sa. Daba. M˚zika ietvaros DUm‚kslas galerij‚ rÓkota Aleksandra Karpana un MihailaœevkoviËa (Baltkrievija) akvareÔu izst‚de.
30. oktobrÓ MMF kamerz‚lÁ tika rÓkots koncerts L˚cijaiGar˚tai ñ 105.
27. novembrÓ tiek rÓkots lektores JeÔenas Larionovasklavieru klases studentu koncerts.
***21. un 22. novembrÓ tiek rÓkotas DU Studentu padomes
vÁlÁanas.
Fakult‚u ziÚas Fakult‚u ziÚas Fakult‚u ziÚas Fakult‚u ziÚas Fakult‚u ziÚas
+da˛u dek‚nu bildes (V.PakeviËs unV.Liepa)
Par
Un
ivers
itâte
s a
ktivitâtç
m n
ovem
brî
stâ
stî
ja I
nn
a
? manneatsûtija.. 352 0 0 7 novembris LAI TOP!
liekas tas, kad, piemÁram, ierodas baigais
biznesmenis, bet neprot rÓkoties ar durvju
atvÁranai paredzÁto karti un l˚dz manu vai
apsargu palÓdzÓbu. Esmu sapratis, ka izskats
var izr‚dÓties m‚nÓgs, jo visi esam tikai cilvÁki.
VarÁtu teikt, ka cilvÁks ir p‚r‚ks par tevi tikai
pie form‚l‚s daÔas, jo, kad p‚rÏÁrbjas, arÓ viÚu
satrauc t‚di pai cilvÁciski jaut‚jumi,
piemÁram, kur var pavakariÚot, aiziet
izklaidÁties.
- Ko dari brÓvaj‚ laik‚?
- Dejoju deju kolektÓv‚ LaismeÚa, patÓk
makÌerÁt, tikties ar draugiem un vienk‚ri
atp˚sties :).
- K‚ds ir Tavs dzÓves moto?
- Lai kaut ko sasniegtu, ir j‚rÓkojas! :)
- K‚ds b˚tu Tavs novÁlÁjums citiem
str‚d‚joiem un vienk‚ri studij‚s aizÚemtiem
studentiem?
- NovÁlu nebaidÓties no pien‚kumiem, jo
vair‚k kaut ko dar‚m, jo vair‚k izdar‚m un
padar‚m dzÓvi interesant‚ku, daudzveidÓg‚ku,
rado‚ku, kas ir iemesls tam, lai celtos
pavÁrtÁjums un mÁs kÔ˚tu laimÓg‚ki.
- Paldies par interviju!
Ar jaunieu tautasdeju kolektÓvuLaismeÚa sav‚pirmaj‚ koncert‚(Daugavpils 2006)
MÁÏinot tr‚pÓt mÁrÌÓ.Livonijas ordeÚa pils(Ventspils 2006)
Lidojum‚ sav‚sm‚j‚s (2007. gadavasara)
Ar
An
di sa
run
âjâ
s L
îva
M¤SDIEN¬S œOTI AKTU¬LA IR SITU¬CIJA, KAD STUDENTI APVIENOSTUDIJAS AR DARBU. LŒDZ AR TO JAUT¬JU STUDENTIEM:K¬ IZDODAS APVIENOT STUDIJAS AR DARBU?
(MMF 4. kurss):- Str‚d‚t s‚kutreaj‚ kurs‚, betdiem˛Ál ne sav‚profesij‚. M‚cÓbukvalit‚te ÓpainemainÓj‚s, s‚kotstr‚d‚t, tomÁrn e i e t e i k t ustudentiem meklÁtdarbu jau pirmaj‚kurs‚. Str‚d‚jot k‚g a l v e n oi e g u v u m uuzsvÁrtu pieredzi,kas ir nozÓmÓg‚ka
(HF 2. kurss):- Str‚d‚ju par angÔu unkrievu valodas skolot‚juG‚rsenÁ. Str‚d‚t s‚ku, jogribÁju ieg˚t patst‚vÓbu,p‚rliecin‚ties, vai esmuizvÁlÁjusies pareizoprofesiju. ArÓ turpm‚kpl‚noju str‚d‚t skol‚, laigan alga, Úemot vÁr‚emocion‚lo slodzi, navliela. Ja materi‚lieapst‚kÔi Ôauj, pirmajoskursos ieteiktu nestr‚d‚tun vair‚k laika veltÓtstudij‚m.
(DMF 3. kurss):- Jau pirmaj‚ kurs‚ s‚kustr‚d‚t, un, protams, tastraucÁja studij‚m, t‚pÁcp‚rÁjiem studentiemvismaz pirmo gaduieteiktu veltÓt studij‚m.Ieguvu pieredzi un,protams, naudu.Palaik str‚d‚juceltniecÓb‚, un bie˛ivien darbs ir prim‚r‚kspar m‚cÓb‚m. :)
(HF 2. kurss):- –ogad s‚kustr‚d‚t parapsargu. Man irdiezgan izdevÓgsdarba grafiks,t‚pÁc darbs Ópain e i e t e k m Ás t u d i j a sU n i v e r s i t ‚ t Á .Str‚d‚t ir vÁrts gani e g ˚ t ‚atalgojuma, ganarÓ pieredzes dÁÔ.
(DMF 1. kurss maÏistrat˚r‚):- Str‚d‚ju Daugavpils me˛niecÓb‚. Vaidarbs netraucÁ studij‚m? DrÓz‚k jaustudijas traucÁ darbam. J Str‚d‚jotesmu saÚÁmis naudu, ieguvu pieredzi,jaunas pazÓan‚s, pilnveidoju savuCV. To, kad b˚tu ieteicams s‚ktstr‚d‚t, ir gr˚ti viennozÓmÓgi pateikt, jotas atkarÓgs no studenta. Ja students irÔoti uzcÓtÓgs, viÚam pr‚ts nemaznenesas uz izpriec‚m, var s‚kt str‚d‚tjau pirmajos kursos. Ja gribas izbaudÓtkoju dzÓvi un izklaidÁties, lab‚k darbameklÁjumos nesteigties, jo visuapvienot neizdosies.
AIN¬RS VIT¬LIJSOKSANAJ¬NIS M¬RIS
Lien
e
72 0 0 7 novembris LAI TOP!
Dau
gavp
ils z
iÚas
Dau
gavp
ils z
iÚas
Dau
gavp
ils z
iÚas
Dau
gavp
ils z
iÚas
Dau
gavp
ils z
iÚas
Dau
gavp
ils z
iÚas
Saeima 8. novembrÓ otraj‚galÓgaj‚ lasÓjum‚ atbalstÓja valstsbud˛etu 2008. gadam, kas paredz1% no iekzemes kopproduktap‚rpalikumu, algu pieaugumaiesaldÁanu valsts p‚rvaldÁ unpavaldÓb‚s str‚d‚joajiem, algu
pielikumu skolot‚jiem, ieklietu strukt˚ru darbiniekiemun mediÌiem, kas tomÁr ir maz‚ks nek‚ arodbiedrÓbuprasÓtais. Par bud˛eta pieÚemanu galÓgaj‚ lasÓjum‚balsoja 54 deput‚ti, pret balsoja 39.
- Saeima 8. novembrÓ apstiprin‚ja amatos trÓs jaunusministrus: ‚rlietu ministra amat‚ apstiprin‚ts M‚risRiektiÚ (TP), reÏion‚l‚s attÓstÓbas un pavaldÓbu lietuministra amat‚ - Edgars Zal‚ns (TP), labkl‚jÓbas ministresamat‚ ñ Iveta Purne (ZZS). Atg‚din‚u, ka bijuais ‚rlietuministrs A. Pabriks atk‚p‚s no amata, jo nepiekritavaldÓbas lÁmumam atlaist KNAB vadÓt‚ju A. Loskutovu,reÏion‚l‚s attÓstÓbas un pavaldÓbu lietu ministrs A.–tokenbergs tika izslÁgts no TP par partijas Ìelanu unzaudÁja arÓ ministra amatu, labkl‚jÓbas ministre D. StaÌenolÁma atk‚pties, jo valdÓba neatbalstÓja ierosin‚jumupieÌirt lÓdzekÔus mazo pensiju palielin‚anai.
Krievijas ¬rlietu ministrijas Tautieu sadarbÓbasdepartamenta direktors Aleksandrs »epurins paziÚoja, kaKrievija centÓsies pan‚kt krievu valodas statusa maiÚu
Latvij‚, lai t‚ no svevalodastiktu atzÓta par valsts valodu.Krievija o jaut‚jumu virzÓs gandivpusÁj‚s attiecÓb‚s, gan arÓvisos starptautiskos forumos, kasveltÓti valodu problÁm‚m.
- K‚ liecina Centr‚l‚s statistikas p‚rvaldes dati, vidÁjaispatÁriÚa cenu lÓmenis oktobrÓ, salÓdzinot ar septembri,palielin‚j‚s par 2,2%. PrecÁm cenas pieauga par 2,5%,bet pakalpojumiem - par 1,4%. SalÓdzinot ar iepriekÁj‚gada oktobri, ‚ gada oktobrÓ patÁriÚa cenas pieauga par13,2%. Gada laik‚ cenas precÁm pieauguas par 12,2%,bet pakalpojumiem ñ par 16%.
- 6. novembrÓ, lai atvÁrtu Latvijas nacion‚l‚slidsabiedrÓbas AirBaltic biroju DaugavpilÓ,ierad‚s komp‚nijas AirBaltic vadÓba.
A v i o k o m p ‚ n i j a svadÓt‚ji apskatÓjalidlauku Locikos un toarÓ iemÁÏin‚ja, jo uzDaugavpili atlidoja,lidmaÓna nolaid‚s uzatjaunot‚ skrejceÔa.Tikan‚s laik‚
Daugavpils domÁ viesi tika iepazÓstin‚ti arÓ arcitiem liel‚kajiem Daugavpils projektiem, kasÔaus attÓstÓt infrastrukt˚ru, uzÚÁmÁjdarbÓbu,t˚rismu. AirBaltic prezidents Bertolts Fliksneaub‚s, ka Daugavpils lidostai ir iespÁjas unt‚ veicin‚s reÏiona atpazÓstamÓbu.
- 3. novembrÓ s‚k‚s Daugavpils atkl‚taisËempion‚ts hokej‚. »empion‚t‚ dalÓbupieteikuas 9 komandas. T‚ k‚ tas ir atkl‚tais
Ëempion‚ts, sacensÓb‚spar Daugavpils kausupiedalÓsies arÓ komandasno Latgales un vienakomanda no Paneve˛as(Lietuva). »empion‚tsnoslÁgsies 2008. gadamart‚. Inform‚ciju par
Ëempion‚ta maËu norises laiku var ieg˚tDaugavpils Ledus halles m‚jaslap‚ www.dlh.lv.
- 25. un 26. oktobrÓ DaugavpilÓ ierad‚sIgaunijas vÁstnieks Latvij‚ Jaaks Joeruuts unIgaunijas uzÚÁmÁju deleg‚cija. Notika tikan‚sar Daugavpils uzÚÁmÁjiem, iepazÓan‚s arDaugavpils Universit‚ti. Tikan‚s laik‚Daugavpils domÁ vÁstnieks informÁja, kaIgaunija ir liel‚kais investors Latvij‚. Biznessstrauji attÓst‚s RÓg‚ un ZiemeÔlatvij‚, bet otr‚Latvijas pilsÁta pagaid‚m ir sves reÏions.Interese par Daugavpili uzÚÁmÁjiem ir, unvÁstniecÓba vÁlas palÓdzÁt kontaktu dibin‚an‚.UzÚÁmÁjus visvair‚k ieinteresÁja lidostasizveides projekts, kas varÁtu Ôoti strauji veicin‚tbiznesa attÓstÓbu.
Info
rmâ
ciju
sa
ga
tavo
ja I
ng
a (
rakstâ
izm
an
toti Internet
ma
teri
âli)
Daugavpils ziÚas
Latv
ijas
ziÚ
asLa
tvij
as z
iÚas
Latv
ijas
ziÚ
asLa
tvija
s zi
Úas
Latv
ijas
ziÚa
sLa
tvija
s zi
Úas
Latv
ijas
ziÚa
s
Latvijas ziÚas
34 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
vien
s no
...
- No kurienes esi un ko studÁ?- Esmu no RÁzeknes rajona Gaigalas pagasta, bet jau seus
gadus par sav‚m m‚j‚m varu uzskatÓt Daugavpili, jo visu o laiku
dzÓvoju koj‚s vien‚ un taj‚ pa‚ istabiÚ‚. Protams, pirmajos
kursos g‚ja gr˚ti un nevarÁju pierast pie koju dzÓves, bet nu jau
esmu iedzÓvojies J. Esmu beidzis filologus (angÔu filoloÏija ar v‚cu
valodu) DU, tagad studÁju 2. lÓmeÚa profesion‚l‚s studijas
specialit‚tÁ k‚ angÔu un v‚cu valodas skolot‚js.
- K‚ Tu atradi darbu?
- PatiesÓb‚ tas, k‚ atradu darbu, ir diezgan interesanti, jo gadu
atpakaÔ Park Hotel Latgola meklÁja portjÁ, un es aizs˚tÓju savu
CV, bet, t‚ k‚ atbildi nesaÚÁmu, nodom‚ju, ka jau atrasts k‚ds
cits darbinieks. Biju p‚rsteigts, kad pÁc gada saÚÁmu zvanu un
tiku uzaicin‚ts uz darba p‚rrun‚m. Izr‚dÓj‚s, ka mans CV nekur
nav pazudis, tiku pieÚemts darb‚ viesnÓcas administratora amat‚.
San‚k, ka ofici‚li str‚d‚ju kop Ó gada 2. maija, bet, pirms s‚ku
str‚d‚t, k‚du laiku bija j‚iziet neliela apm‚cÓba, kur p‚ris dienas
div‚s stundiÚ‚s apguvu visas darbam nepiecieam‚s iemaÚas.
Sapratu, ka katrai viesnÓcai ir savs knifiÚ.
- Vai iepriek jau biji kaut kur str‚d‚jis?
- NÁ. –Ó man ir pirm‚ ofici‚l‚ darba vieta.
- K‚di ir Tavi darba pien‚kumi?- Tieais pien‚kums ir viesu uzÚemana, numuriÚu
rezervÁana, atbildÁana uz e-pasta vÁstulÁm un telefona zvaniem,
k‚ arÓ kontaktÁan‚s ar klientiem kl‚tienÁ. ReizÁm san‚k t‚, ka
pien‚kumu ir daudz, jo var ien‚kt cilvÁki no ielas un pajaut‚t,
piemÁram, kur atrodas inform‚cijas birojs, vai l˚dz, lai iesaku
k‚du restor‚nu. Darba pien‚kumos ir arÓ pieÚemt klientu rÁÌinu
R e i z Á mir
j ‚ d a r aun
j ‚ p r o tviss!
CeÔ‚ uz Universit‚ti bie˛i paeju gar‚m lielai un
iespaidÓgai Ákai - Park Hotel Latgola. Izr‚d‚s, viens
no mums, studentiem, o
vietu nemaz par tik sveu
neuzskata, jo regul‚ri turp
dodas nevis gar‚mejot, bet
gan k‚ uz darba vietu, kur
viss ir parasts, ikdieniÌs, bet
noteikti ne garlaicÓgs, jo
klienti main‚s, vienmÁr ir ko darÓt. –oreiz
pied‚v‚ju interviju ar Park Hotel Latgola
administratoru un DU studentu Andi Nagli.
ì
îapmaksu un citas ar naudu saistÓtas lietas.
Uzskatu, ka, ja administrators ir laipns, tad arÓ klientam kaut
kas emocion‚li nostr‚d‚, jo administrators ir k‚ viesnÓcas
vizÓtkarte: ja klientam iepatiksies, k‚ tu veic savu darbu, tad pÁc
laika viÚ noteikti atgriezÓsies vai ieteiks o viesnÓcu saviem
draugiem, paziÚ‚m.
Darb‚ palÓdz tas, ka kolÁÏi ir izpalÓdzÓgi, pacietÓgi, jo, kad
tikko s‚ku str‚d‚t, reizÁm n‚c‚s viÚiem zvanÓt pat nakts vid˚, lai
l˚gtu palÓdzÓbu un padomu. Nekad netiku atraidÓts, vienmÁr
saprata, palÓdzÁja.
- K‚ds ir darba laiks?
- Parasti maiÚa ir 12 stundas, bet reizÁm j‚str‚d‚ 24 stundas.
Vienas maiÚas laik‚ var izdzÓvot visu klienta viesnÓc‚ uzturÁan‚s
laiku, jo vakar‚ iebrauc, bet no rÓta aizbrauc.
- Vai darb‚ bie˛i j‚kontaktÁjas ar ‚rzemniekiem?- J‚, Ôoti bie˛i. K‚dreiz san‚k pat t‚, ka darba dienas laik‚
vair‚k run‚ju angliski nek‚ latviski. Darb‚ noder studiju laik‚
g˚t‚s valodu zin‚anas. Valodu var apg˚t, lietojot to praksÁ. Tagad
svevaloda ir bag‚tin‚ta ar daudziem specifiskiem, tiei viesnÓcas
videi raksturÓgiem v‚rdiem. T˚risti p‚rsvar‚ ir no V‚cijas, D‚nijas,
Polijas un cit‚m valstÓm. Tiei viesnÓc‚ var redzÁt to, ka Daugavpilij
ir plai sakari ar starpvalstu uzÚÁmumiem, firm‚m, jo viesnÓcas
klienti pilsÁt‚ bie˛i ierodas darba jaut‚jumu un konferenËu sakar‚.
Gad‚s satikt prominentas un popul‚ras personÓbas, parun‚ties
ar gudriem cilvÁkiem.
- Varb˚t darb‚ ir gadÓjuies k‚di kuriozi?
- Protams! Nesen k‚da sieviete norÁÌinoties izvilka naudu no
kr˚tura, nevis, k‚ parasti to dara, no naudasmaka J. VÁl interesanti
8 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
“
”
latg
oly
s v
uo
rds
Ministreju puorstuovÁja Zaiga Sneibe (IZM Vol˚dys departamenta
direktora pÓnuokumu piÔdeituoja), Vineta Ernstsone (VaÔsts vol˚dys
atteisteibys n˚dalis vadeituoja) i In‚ra Ostrovska (izgleiteibys i zynuotnis
ministris pad˚mneica), nu LgSC vaÔdis iz sasatikonu Ósaroda Ilze Sperga,
Mareks Gabris i Jurs ViÔums.
IZM skaita, ka VaÔsts vol˚dys lykum‚ n˚saceituos normys teik
pylnvierteigi piÔdeitys i satraukumam par latgalÓu vol˚dys pagaisonu
nav nikaida pamata, part˚ ka ministrejis reiceib‚ nav pÓruodejumu par
pretej˚. LatgalÓu vol˚du lÓtoj˚t saimÁ i sabÓdreib‚, a piec plauoka
rokstu vol˚dys lÓtuojuma, par pÓm‚ru, vaÔsts puorvaÔdÁ nav nikaidys
vajadzeibys, t˚ ari napÓÔaun VaÔsts vol˚dys lykums, kas latgalÓu rokstu
vol˚du definej kai latvÓu vol˚dys viesturisk˚ paveidu ñ lÓtojamu
atsevikuos situacejuos, na paraleli latvÓu liter‚rajai vol˚dai. Tyka
atzeits, ka latgalÓu vol˚dys saglobuoonai ir gona ar juos zynuotnisku
izpieti, a par juos presti˛u ir juoguodoj vysupyrma saimÁ.
I.†Ostrovska aicynova ÓsnÓgt pÓruodiejumus par latgalÓu vol˚dys
diskriminaceju, ka gadÓnÓ taidi ir sast˚pami. Jei ari paude puorlÓceibu,
ka daudzuos Latgolys koluos latgalÓu vol˚da teik vuiceita kai
fakultativs prÓkmats, koË i navarÁja pÓduovuot konkretu kolu sarokstu.
V. Ernstsone pÓkryta, ka vaÔstÓ byutu vajadzeigs uzlobuot tolerancis
aspektuî pret latgalÓu vol˚du, guodoj˚t par sabÓdreibys vyspuorejuos
tolerancis veicynuoonu.
Z. Sneibe s˚leja iz prÓku vaira sasazynuot ar LgSC puorstuovim.
KoË k˚pum‚ tyka atzeits, ka ˚tra rokstu tradiceja ir latvÓu tautys
bagateiba, par j˚ byutu vajadzeigs vaira informacejis kai kol‚, tai
sabÓdreib‚ i medej˚s, nikuo konkreta ministreja navar˚te pÓduovuot ñ
kai tikai aicynuot latgalÓu sabÓdriskuos organizacejis izruodeit leluoku
iniciativu i ÓsnÓgt sovus prÓklykumus, par pÓm‚ru, VaÔsts vol˚dys
politikys programai, Latgolys Izgleiteibys programai, Myu˛izgleiteibys
programai i cytom. VÁÔ IZM puorstuovi Ósaceja apsasprÓst ar Latgolys
povaÔdeibom par latgalÓu vol˚dys saglobuoonys i atteisteibys
veicynuoonu i puorskaitÁja cytu vaÔsts strukturu pakÔauteib‚ as˚uos
Nabyus latgaÔÓu,nabyus probÔemu
institucejis, kur var‚tu vaicuot piec atbolsta
latgalÓu vol˚dai. K˚pum‚ sarun‚ tyka atzeits, ka
latgalÓu vol˚dys saglobuoona i atteisteibys
veicynuoona ir vajadzeiga, kai ari teik atbaÔsteita,
koË nav nivÓnys strukturys, kam tys byutu teiais
aizdavums i kas par t˚ byutu atbiÔdeiga.
Atguodynuosim, ka ituo goda 1. junÓ LgSC
n˚syutÁja Ministru prezidentam viestuli ar
aicynuojumu n˚saceit vÓnu vaÔsts instituceju, kas
byutu atbiÔdeiga par Vol˚dys lykuma 3. panta 4.
punkta izpiÔdi, kai ari izstruoduot ilgtermeÚa
programu ar reiceibys planu vairuokim godim.
Taipat ir n˚tykuse LgSC puorstuovu sasatikona
ar tÓslÓtu ministru Gaidi BÁrziÚu, kas izsaceja
atbolstu regional˚s identitau
saglobuoonai i atzyna, ka vajadzeiga
atsevika struktura, kas veidoj dialogu ar
latgalÓim i koordinej sadarbeibu ar vaÔsti.
Sovukuort 20. julÓ Ministru prezidents
aicynuoja IZM vadeib‚ sataiseit dorba
grupu, kuo aizdavums ir snÓgt atbiÔdi iz
vaicuojumu par latgalÓu vol˚dys niulenej˚
stuov˚kli i nuok˚tnis vizejom, pÓaicynoj˚t
atbiÔdeiguos vaÔsts institucejis i sabÓdryskuos
organizacejis. Leidz 1. novembram dorba grupai
beja napÓcÓams sagatavÁt vajadzeig˚s
prÓklykumus. DÓm˛‚Ô juosoka, ka nivÓna
sabÓdriskuo organizaceja iz n˚sauktuos dorba
grupys saÓonom nabeja aicynuota.
26. oktobrÓ sagaidejom jaunu virzeibu IZM
reiceibys taktik‚ ñ napylnu 4 stuÚ˛u laik‚ iz
ministreju puorstuovu dorba grupys saÓonu tyka
uzaicynuoti izreiz diveji Latgolys puorstuovi:
VaÔsts vol˚dys centra LatvÓu vol˚dys ekspertu
komisejis LatgalÓu ortografejis apakkomisejis
vadeituoja, filologejis doktore Anna Stafecka i
Latgolys Studentu centra vaÔdis l˚cekle Ilze Sperga.
Dorba grup‚ tyka puorrunuoti jau konkreti
prÓklykumi i iespiejamÓ pasuokumi latgalÓu
vol˚dys saglobuoonai i atteisteionai. Par dorba
grupys cytu sanuoksmi tuos dalinÓki tiks apziÚuoti
atseviki. Izaver, ka leidz ÓprÓk n˚lyktajam
datumam dorba grupa vysleidz napaspÁs
sagatavÁt padareit˚s dorbu apk˚puojumu i
attÓceigu prÓklykumu sarokstu latgalÓu vol˚dys
lykuma 3. panta 4. apakpunkta eistynuoonai,
deÔ tam byu˚t vajadzeigs dokumentu
izstruoduoonys termiÚa pagarynuojums.
LgSC viereigi sekuos tuoÔuokajai n˚tykumu
atteisteibai.
Ituo goda 23. oktobrÓ LR Izgleiteibys i zynuotnis ministreja pi seve
iz sasatikonu beja aicynovuse bÓdreibys ìLatgolys Studentu centrsî
(LgSC) puorstuovus. Piec garys diskusejis (2,5 stuÚ˛u garum‚) obejis
pusis vysleidza palyka pi sova redzÓÚa, kaidai vajadz‚tu byut
reiceibai saisteib‚ ar VaÔsts vol˚dys lykuma 3.†panta
4.†apakpunktu:
“
“
Latgolys Studentu centrs
VaÔsts n˚dr˚ynoj latgalÓu rokstu vol˚dys kai
viesturiska latvÓu vol˚dys paveida saglobuoonu,
aizsardzeibu i atteisteibu.
332 0 0 7 novembris LAI TOP!
Dome un policija Tautas nams
Visvec‚k‚ celtne sen‚s JÁkabpils daÔ‚, Daugavas
kreisaj‚ krast‚, ir Sv. Nikolaja BrÓnumdarÓt‚ja baznÓca,
ko cÁlusi JÁkabpils Sv. Gara baznÓcas pareizticÓgo
draudze. –is dievnams ir unik‚ls savu miniat˚ro
izmÁru dÁÔ. Turpat blakus atrodas Sv. Gara baznÓca,
kura atÌirÓb‚ no iepriekÁj‚s veidota pÁc klasisk‚s
(pieckupolu) pareizticÓgo baznÓcu uzb˚ves shÁmas.
18. gs. JÁkabpilÓ uz Ludzas st‚rasta Jana Dominika
fon Borha d‚vin‚t‚s zemes klosteri uzcÁla Uni‚tu
bazili‚Úu ordenis. LÓdz m˚su dien‚m no klostera Áku
kompleksa diem˛Ál palikusi tikai 1783. gad‚ celt‚
Uni‚tu baznÓca (BrÓvÓbas iel‚ 167).
JÁkabpils vÁsturiskaj‚ centr‚ sen‚ko apb˚vi gandrÓz
pilnÓb‚ nomainÓjuas 19. un 20. gs. sabiedrisk‚s un
dzÓvojam‚s Ákas. VÁrtÓg‚k‚s ir JÁkabpils luter‚Úu baznÓca
(iesvÁtÓta 1807. gad‚), k‚ arÓ k‚dreizÁj‚ apriÚÌa skola (1820).
Jaunieu iecienÓtas izklaides vietas ir klubi Kargo, Daugava,
Atlantis, vasaras sezon‚ iemÓÔota vieta ir arÓ Krustpils saliÚa,
kur notiek da˛‚di pas‚kumi, arÓ Dziesmu un deju svÁtki
JÁkabpilÓ. Katru gadu vasar‚ svin pilsÁtas svÁtkus, kad notiek
da˛‚di pas‚kumi jebkura vecuma iedzÓvot‚jiem. œoti bie˛i
vasar‚ Daugavsal‚ notiek autotreks.
Kad esam izstaig‚jui JÁkabpili, esam nedaudz nogurui
un vÁlamies garÓgi paÁst, varam doties uz GaÔas namu vai
Hercogu JÁkabu.
Uz Ós garÓg‚s nots beidzas m˚su ceÔojums. Visi mÓÔi gaidÓti
m˚su pilsÁt‚ gan svÁtkos, gan ikdien‚!
Jçkabpiliete Solvita
Foto: http://www.jekabpils.lv
SlimnÓcaKoled˛a
92 0 0 7 novembris LAI TOP!
latg
oly
s v
uo
rds
- Kas ir Dyrbyni?Anna: - DaugavpiÔs rajona pad˚mis
Tautys izgÔeiteibys i kult˚rys centra Kult˚rysnoma folklorys k˚pa.
Zelma: - Dyrbyns ir taids Ô˚ti aktÓvscylv‚ks, kas navar apzastuotÓs, jis vysulaiku kaut k˚ dora i r˚s‚s.
Anna: - Leiu vol˚d‚ dirbti n˚zeimejstruoduot. Dyrbyni ir aktÓvi, struodeigicylv‚ki. Itys vuords ir atrosts vÓn‚ nulatgaÔÓu skaidroj˚om vuordneicom.
- Kas Ór˚synova saukt jyusu apvÓneibupar Dyrbynim?
Agnese: - Annai ir taida meikstaspieÔmanteÚa, kuru sauc par Dyrbynu, itod, kod mes pyrm˚ reizi sazalasiejamÁsk˚p‚, vajadzieja izd˚mot n˚saukumu. Itai mes palykom pi Dyrbynim.
Zelma: - Myusim beja daudz vysaiduvariantu, bet itys beja taids naporostuoks.
- Pastuostit nadaudz par Dyrbynupyrmsuokumim!
Anete: - Tys suocÁs ituo goda 20. mart‚.Tai ka mes veÔ asom jauni.
Agnese: - Myusim veÔ goda nav.Anete: - Saguojom k˚p‚ i suokom
dzÓduot. Myusim mieÏinuojumi n˚teik Ô˚tismÓkÔeigi, ar vysaidim j˚kim. Bet, ja vajagasazavuoktÓs, tod mes sazavuocamÁs. Bezjautreibys jau nabyutu interesanti ñatnuoci, n˚dzÓdovi i aizguoji. Tei ir jaukalaika pavadeiona.
Zelma: - Myusim veÔ ir myusu vÓneigÓspuiss, kuru mes saucam par Honor‚ru. Jamtei ir taida kÔiËka.
Anete: - Jis lepoj‚s, ka jis pi myusimtaids vÓns ir.
Zelma: - A kai tys vyss suocÁs?Anete: - Pyrmaj‚ mieÏinuojum‚ kaut
kai Anna myusim uzdeve jautuojumu, kaimes redzam myusus desmit godu jubiÔej‚?MatÓss sacieja, ka jis gaida Ô˚ti daudzhonor‚ru i veÔ nask˚. Tai mes j˚ i Ósaucempar Honor‚ru.
»etrys skaistuÔis + Honor‚rs = Dyrbyni–˚reiz, meilais laseituoj,Ópazeistynuou tevi ar folklorysk˚pu Dyrbyni. DÓm˛‚l sarun‚navarÁja pÓzadaÔeit vins nukolorÓtuokajim dyrbynimMatÓss deÔ tuo, ka jis beja devÓsapzavÁrt tuoÔu zemjuskaistumu.Tod nu suoksim Ósapazeit!
- Cik tod Ôels jyusim irpamatsastuovs?
Anete: - Mes asom pÓci daÔeibnÓki:Ëetrys meitukys i vÓns Honor‚rs.
- Kai Honor‚rs jyut‚s meitiÚusabÓdreib‚?
Anete: - Jam jau pateik, ka apÔiek irdaudz meitiÚu i jis vÓÚeigÓs.
Zelma: - Da, taids jauns i sp‚kagod˚s.
- Kur Dyrbyni ir uzastuoju da am?Agnese: - Pyrmuo uzastuoona beja
ViÌ˚s DaugavpiÔs rajona Lauku kuÔturyssv‚tk˚s Po‚ sÓna laik‚!. Tod mes veÔasom uzastuoju Muzykys SkrytulÓ2007.
Anete: - VeÔ uzastujom folklorysk˚pu skatÓ PreiÔ˚s, i tagad byus kaiditreis voi Ëetri koncerti (LgSC projektaLaLaDra Ótvor˚s).
- Kas tei beja par skati?Anete: - Tei beja atlase iz 2008. goda
Vyspuorejim latvÓu dzÓsmu i dejusv‚tkim, iz kurim mes tykom.
Zelma: - Mes Ô˚ti atsaÌeirom nucytim.
Anete: - Myusim, pr˚tams, navstandarta tautu t‚rpi kai vysim. Nu idzÓsmis to˛a atsaÌir. Myusim uzsvorsbeja lykts iz tradicional˚ dzÓduoonu.PaÔdis DÓvam, vyss izadeve. DaleibnÓkubeja daudz. Vyss n˚tyka div˚s cieÔÓn˚sñ nu 12 dÓn‚ leidz 8 stuÚdem vokor‚.
Agnese: - Mes ari vieremÁs, kaiuzastuoj‚s PreiÔu k˚pas i daudzi cyti.
Anete: - Pyrms tam beja laikam pattreis mieÏinuojumi nedeÔÓ. VÓns bejada˛e da 22.00. Œskandynovom AnneÚisjaun˚ dzeiv˚kÔi. KaimiÚi jau, kaÚena,nabeja apmÓrynuoti.
- Kaids jyusim ir repertu‚rs?Zelma: - Pagaidom sanuok tai, ka mes
pÓmekÔejam atbylst˚is dzÓsmis konkrÁtampasuokumam.
Anna: - Skatei mes veiduojomprogrammu par sÓna laiku. Leidz ar t˚dzÓsmis tyka atlaseitys atbylst˚i itai temai.Mieginuojum˚s dzÓdom ari tuodysdzÓsmis, kurys n˚der ari sadzeivÁ,pÓm‚ram, golda dzÓsmis, sveicynuojumudzÓsmis.
Zelma: - Myzykys SkrytuÔam bejadÓzgon breiva izvÁÔe. Tod mes dzÓdovomt˚, kas labi skaÚieja i kas poim patyka.
Agnese: - Myusim pateik taidysdzÓsmis, kas nav tik Ô˚ti dzierd‚tys.
Anete: - Myusim pateik dzÓduotdaudzbalseigi deÔ tuo, ka vÓnbalseigi tysnav tys.
- Kaida ir Dyrbynu atÌireibys zeime,kas jyusus atÌir nu vysim puorejim?
Anete: - T‚rpi laikam ir pots golvonÓs.Myusim ir pal‚ki lynu t‚rpi. TÓ t‚rpi myusimir puorguojui montuojum‚ nu folklorysk˚pys Sv‚tra.
Zelma: - VeÔ laikam myus atÌir tys, kames kotrs asom taids Ôels dzÓduotuojs.
Agnese: - I tys, ka mes asom tikai jaunÓi.Anete: - Nu i Honor‚rs to˛a myusim ir
taids, kas nav cytim.Anna: - Myusim taida kai rozÓneite
n˚teikti ir Honor‚rs, kur polaik nav armyusim, bet kuram n˚teikti tagad ir sorkonibyudi Turcejis sauÔeitÓ.
- Kaidi ir Dyrbynu ÔeluokÓ sasnÓgumi,ar k˚ jyus iz d˚t˚ aÔti varat lepuotÓs?
Agnese: - Ka mes tykom iz DzÓsmusv‚tkim.
Zelma: - Taidi jauni i na cÓi veÔpÓredziejui.
Dyrbyni
32 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
JÁkabpils vienmÁr bijusi novadu krustceles, kur satiekas Zemgales, Latgales,
Vidzemes, k‚ arÓ SÁlijas novads. NemainÓga palikusi tikai Daugava ñ m˚su
senËu likteÚupe, kuras loki vijas caur pilsÁtu un rajona teritoriju 93 kilometru
garum‚. JÁkabpils ir seno plostnieku un str˚dzinieku pilsÁta, kas 2000. gad‚
svinÁja 330. gadu jubileju. T‚ ir pilsÁta abos Daugavas krastos, kam Ó
likteÚupe palu laik‚ sag‚d‚ lielas raizes. Ik gadu pavasarÓ, kad k˚st ledus,
JÁkabpilÓ s‚kas pl˚du laiks, kad Daugava pl˚st p‚ri krastiem, lÓdzi Úemot
laivas, malkas Ì˚nÓus. 2007. gada pavasarÓ pl˚du laik‚ da˛‚s viet‚s pat
bija p‚rpl˚dui ceÔi un izskaloti lauki. JÁkabpilÓ Daugava ir bag‚ta kr‚cÁm.
Bie˛i t‚s izmanto adrenalÓna celanai.
Viens no pilsÁtas kult˚rvÁsturiskajiem objektiem ir Krustpils Daugavas labaj‚
krast‚. Sen‚k‚s pils sast‚vdaÔas ir masÓvs v‚rtu tornis un korpusa pamatsienas.
Saglab‚juies arÓ atseviÌi arhitekt˚ras elementi kop pils celanas laikiem ñ
aujaml˚kas, velvju konstrukcijas, logu ailes. –obrÓd pilÓ atrodas JÁkabpils
vÁstures muzejs un darbojas IzglÓtÓbas un iniciatÓvu centrs.
PÁdÁjos gados arÓ jaunlaul‚tie ir iecienÓjui o pili, jo pilÓ ir izstr‚d‚ta
jaunlaul‚to programma, kur s‚kotnÁji noklaus‚s koncertu, nodejo pirmo k‚zu
valsi, tad ekskursijas veid‚ nokÔ˚st lÓdz telpai, kur j‚uzraksta vÁstule, ko
viens par otru dom‚ un ko vÁlÁtos pateikt. Kad tas ir izdarÓts, j‚uzk‚pj pils
tornÓ un j‚iezvana sava kopdzÓve, lai dzÓvotu laimÓgi. Ekskursijas galamÁrÌis
JÁkabpils ñnovadu krustceles...Turpinot m˚su rubriku, aj‚ LT! numur‚aizceÔosim lÓdz JÁkabpilij un uzzin‚sim,k‚da ir astot‚ liel‚k‚ Latvijas pilsÁta.
ir pils pagrabs, kur iedegtas svecÓtes
un uzkarsÁts sarkanvÓns. –ie mirkÔi ir
neaizmirstami.
J‚saka, ka arÓ JÁkabpils vÁstures
muzeja BrÓvdabas nodaÔas SÁÔu sÁta
vasaras sezon‚ bie˛i tiek rÓkotas k‚zu
svinÓbas.
Net‚lu no pils, ielas pretÁj‚ pusÁ,
atrodas Krustpils luter‚Úu baznÓca. T‚
celta no 1818. lÓdz 1820. gadam citas
baznÓcas, kas savuk‚rt celta 17. gs.
80. gados, viet‚. No vec‚s baznÓcas
saglab‚ts un jaunaj‚ dievnam‚
ieb˚vÁts tornis. Krustpils baznÓca ir
viens no lielisk‚kajiem ampÓra
pieminekÔiem Latvij‚. Kompakt‚
draudzes un alt‚rtelpas b˚vÌermeÚa
monumentalit‚ti izceÔ apjomÓgo
logailu monotonais ritms un dorisko
kolonnu varen‚ plastika.
Iep
az
Ósti
sa
vu
no
va
du
Daugavsalas trase
Daugavas krasti
Sala Radzu ˚dens kr‚tuvÁ
10 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
Anna: - Folklorys k˚pu skate beja leluokais n˚tykums. IztÓni brauc˚t, bejom dÓzgon sasatrauku.
Anete: - Bet nu myusus tÓ atzineigi n˚viertÁja.- Kaids ir jyusu augstuokais mierÌis, iz kuru tÓcatÓs? K˚
gryb‚tu sasÚÓgt?Zelma: - 10 godu jubiÔeja.Anete: - Ka byutu Honor‚rs, jys te tagad suoktu stuostÁt
par honor‚rim, par platÓna diskim, par koncertu arÁn‚ RÓgai jubiÔejis svinÁonu Ôidmain‚, i tai tuoÔuok.
Agnese: - Tagad myusim nav taidu di˛u mierÌu.Golvonais ir atÓt i padariet koË k˚ sev.
Zelma: - Izjust k˚peibys goru.Anete: - Parunuot latgaÔÓu vol˚d‚.Zelma: - Paruodeit, ka arÓ jaunÓim kaut kas taids var
interesÁt, na tikai nas kaidi brake dance. Interesanti ir arÓ tys,kas nuok nu senatÚis, nu myusu senËim.
- Uzastuoj˚t jyus tikai dzÓdot voi arÓ spÁÔejat kaidusmuzykys instrumentus?
Agnese: - Pagaidom mes tikai dzÓ˛am, bet myusim ir arÓtaidi pl‚ni, ka mes doncuosim.
Anete: - PyrmÓs, kas beja juoizdora, beja n˚stuodÁt bolsu,i tys ir griui izdoroms. A izreizis t˚ savÓnuot ar instrumentuir dubultgriui. Mes tai vysu pakuopeniski dorom.
Anna: - –udiÚ myusim ir Ôela dÓna ñ mes pÓteiceminstrumentus. Myusim byus vairuoki tautys instrumenti,suok˚t ar k˚kli, ceitaru, stabuÔi un beidz˚t ar vysaidimtr˚kÚu taiseituojim. Mes vysu it˚ laiku asom vuicejuÓsdzÓduot, struoduot ar sovim bolsim, i nuokuais etapsmyusim saistuos ar t˚, ka mes muocomÁs spÁÔÁtinstrumentus, i pÁc tam mes apgiusim danËus, lai var‚tutaiseit rikteigys veËerinkys.
- K˚ kotrs nu dyrbynim dora ikdÓn‚?Zelma: - Es muoc˚s DaugavpiÔs Valsts Ïimnazejis 10.
klasÓ. Ar maÚi k˚p‚ muocuos Honor‚rs, bet jis ir 8. klasÓ.Anete: - A mes ar Agnesi muocomÁs DaugavpiÔs 12.
vydukol‚.Agnese: - 12. klasÓ.- Kaidus jyus Ózad˚mojitÁs Dyrbynus pÁc 10 godim?Anete: - Personeigi es nazynu deÔ tuo, ka es nazynu, k˚
es pÁc goda dareiu. Tai kai mes ar Agnesi muocomÁs 12.klasÓ, tod mes navaram zynuot, kur iz kuru pusi d˚sÓs.
Zelma: - Es veÔ n˚teikti vysmoz dyvus gadeÚus tepadzÓduou.
Agnese: - N˚teikti byus jauns, papyldynuots sastuovs.Anete: - PÁc 10 godim mes jau kai pension‚ru vacum‚
varÁsim stuostÁt, kai beja myusu laik˚s. Atnuoksim izkoncertu, VIP zon‚ siedÁsim.
- N˚vieÔÁjums Lai Top! laseituojim!Anete: - Mozuok poruodu!Zelma: - Ar dzÓsmi iz Ôekcejom!Agnese: - As nazaaub˚s, ka daudzim tys jau ir, bet tim,
kam nav, lai byutu dyrbynisms!Anete: - Izlaseit it˚ rokstu i saprast, ka juonuok dzÓduot
pi Dyrbynim!Anna: - Ja kaidam studentam ir dyrbynysma Ózeimis, jis
var nuokt k˚p‚ ar myusim dzÓduot, doncuot, spÁÔÁt. Runoj˚tpar n˚vieÔÁjumu, maÚ byus juocitej myusu sadarbeibyspartners Arturs Uk‚ns, kas myusim ir taids kaipad˚mdeviejs. Jis soka: Ja gribi apceÔuot pasauÔi, izzynojsovu kult˚ru i dorbojÓs folklorys j˚m‚!
- PaÔdis par sarunu!
Pi Dyrbynim
go
stû
s b
eja
Kristîòa
Pateicotiesstudentiem,
mumsnav
garlaicÓgi!
Ir pierasts ikdien‚
run‚t par m˚su
Universit‚ti kopum‚
(te lieku akcentu uz
v‚rdu kopum‚),
proti, Universit‚te
piedal‚s, DU rÓko u.
tml. TaËu ir skaidrs,
ka pati Universit‚te,
tÁlaini izsakoties, ir
k‚ liels, pulsÁjos
skudru p˚znis, kur‚
k˚s‚ nep‚rtraukta
dzÓve, enerÏija un
darbojas neskait‚mi
daudz Ëaklu
skudriÚu ñ studenti,
docÁt‚ji, k‚ arÓ
p‚rÁjais person‚ls,
kas str‚d‚ DU
instit˚tos un
da˛neda˛‚d‚s
strukt˚rvienÓb‚s.
LÓdz ar to raksts
oreiz par vienu no
strukt˚rvienÓb‚m ñ
par DU Studiju daÔu.
ì
îStudiju daÔas vadÓt‚ja Marija œebedjkova
Studiju daÔas metodiÌeAnita KiriËuka
Studiju daÔas metodiÌeSandra –Ëagina
Studiju daÔas metodiÌe RitaGailuma
312 0 0 7 novembris LAI TOP!
- Atvainojiet, j˚s gadÓjum‚ nep‚rdodat cigaretes? ñ jaut‚ja vÓrs ar lielajiem z‚bakiem un bezzobaino smaidu, nokura vÁdÓja spÁcÓga alkohola smaka.- NÁ, - lakoniski atbildÁja Jozefs.- Bet tu taËu esi Antona dÁls, vai ne?- NÁ, manu tÁvu sauc Gen‚dijs.- A mani arÓ sauc Gen‚dijs, patÓkami iepazÓties. A k‚ tevi sauc?- Jozefs, - negribÓgi atbildÁja jaunietis.- Zeps, norm‚ls v‚rds. Zini, es armij‚ pazinu vienu puisi, kuru sauca Piponijs. Tas gan ir v‚rds, neko, dzÓvo cilvÁks.Bet klausies, tev taËu som‚ b˚s k‚da alus pudelÓte aizÌÁrusies? ñ neatlaid‚s jaunieg˚tais paziÚa. ñ Zini, ja tu mantagad iedotu alus pudelÓti, kaut vismaz‚ko, n‚kamnedÁÔ aj‚ laik‚ es tev t‚s viet‚ atdotu veselas trÓs. Ko tu par todom‚?- Diem˛Ál man som‚ nav alus, - mÁÏinot novÁrsties no uzst‚jÓg‚ sarunu biedra, atbildÁja puisis.- T‚ lab‚k i pasaki, ka ˛Ál. Zinu es j˚s jaunos, egoisti un pedofili. DzirdÁju pa radio, ka tagad visi esot pedofili. MankaimiÚ st‚stÓja, kas ir pedofili, bet es Ósti nesapratu, kaut kas saistÓts ar dzÓvniekiem, - savu monologu turpin‚jaGen‚dijs. ñ Bet klausies, tu esi pedofils?- NÁ.- JocÓgi, ja jau tagad visi ir pedofili, k‚pÁc tu nest‚jies viÚu rind‚s. M˚su laikos bija pionieri, tagad pedofili, kas turslikts. Brauktu ar biedriem uz pedofilu nometnÁm, nÁs‚tu pedofila atrib˚tiku, galu gal‚ dzied‚tu pedofilu dziesmas.NesagaidÓjis no puia nek‚du atbildi, Gen‚dijs atmeta ar roku un dev‚s ceÔmalas kr˚mu virzien‚.- Kad atbrauks autobuss, pasauksi mani, es varb˚t aizkavÁos, - jau no kr˚miem atskanÁja Gen‚dija balss.Parasti Jozefam veic‚s ar deklasÁto elementu sabiedrÓbu. Varb˚t to veicin‚ja vide, kur‚ Jozefam n‚c‚s uzaugt,varb˚t pretpoli pievilk‚s, bet varb˚t vainÓgs bija Jozefa uzv‚rds - Daikts, kur‚ daudzi mÓlÁja saskatÓt piedauzÓguraksturu.Visp‚r jau Jozefs bija Ôoti k‚rtÓgs puisis, varb˚t brÓ˛iem pat Ôoti. ViÚ bija labs dÁls un palÓgs saviem vec‚kiem,apzinÓgs skolnieks un izpalÓdzÓgs draugs. Sava saticÓg‚ rakstura dÁÔ Jozefam bija daudz draugu un vÁl vair‚k paziÚu,kas augstu cienÓja puia centÓbu, taËu odien pietur‚ viÚ st‚vÁja viens. Liktenis bija lÁmis, ka pÁc vidusskolasbeiganas tikai Jozefs tika uzÚemts samÁr‚ presti˛aj‚ reÏion‚laj‚ augstskol‚. T‚ biedru ceÔi ÌÓr‚s, un nu kalsnaispuisis, spÓtÁjot rudens vÁjam, gaidÓja pietur‚ autobusu, kas viÚu aizvedÓs uz jauno m‚jvietu.DziÔ‚s p‚rdom‚s par gaid‚mo n‚kotni Jozefs nepaspÁja iegrimt, jo pavisam drÓz bija piebraucis autobuss un oferism‚ja, lai k‚pj iek‚.- Tur vÁl viens vÓrietis j‚pagaida, viÚ drusku aizkavÁsies, - paÚÁmis biÔeti, puisis informÁja oferi.- Kur tad viÚ ir, es neredzu, ka k‚ds skrietu uz pieturas pusi.- Saprotiet, viÚ, k‚ saka, k‚rto darÓanas tepat aiz ceÔmalas kr˚miem, - oferim ausÓ ËukstÁja jauneklis.- Zinu es t‚dus darÓjumu cilvÁkus, - piln‚ balsÓ noteica oferis un vÁra durvis ciet. ñ MÁs nevaram viÚu gaidÓt m˚˛Ógi.Lai jau nok‚rto visas darÓanas pie reizes, netraucÁsim cilvÁku.Atskatoties atpakaÔ pa autobusa logu, jaunietis redzÁja Gen‚diju, kas, atgriezies no kr˚miem, cent‚s sev izskaidrotpÁkÚo sarunas biedra pazuanu un autobusa ilgo kavÁanos. T‚ nu bija s‚cies Jozefa ceÔojums pretÓ jaunai, nezin‚maiun t‚pÁc satraucoai dzÓvei.
Jozefs Daiktsjeb k‚da studenta st‚sts(visi st‚st‚ aprakstÓtie varoÚi un notikumi ir izdom‚ti un navuztverami nopietni)
(Turpin‚jums n‚kamaj‚ numur‚)703.
rad
oa
is l
og
s
112 0 0 7 novembris LAI TOP!
uz
zin
i
B˚dama 1. kursa studente, man
bija bl‚vs priekstats par Ós
strukt˚rvienÓbas darbÓbu. J‚, darbs ar
studentiem, studiju koordinÁana ñ
tas ir skaidrs, bet ar to sav‚ ziÚ‚
nodarbojas arÓ fakult‚u dekan‚ti. LÓdz
ar to precizÁt inform‚ciju un
apmierin‚t savu ziÚk‚rÓbu devos pie
DU Studiju daÔas vadÓt‚jas Marijasœebedjkovas (VienÓbas iel‚ 13-218)
un biju mazliet p‚rsteigta, kad mani
sagaidÓja ne tikai vadÓt‚ja, bet arÓ trÓs
Studiju daÔas metodiÌes ñ Rita
Gailuma, Sandra –Ëagina, Anita
KiriËuka.
Studiju daÔas darbÓbas mÁrÌis, k‚
past‚stÓja M. œebedjkova, ir
akadÁmisko un profesion‚lo studiju
koordin‚cija DU, kad tiek koordinÁtas
profesion‚l‚s, bakalaura un maÏistra
studijas, organizÁta jauno studÁjoo
uzÚemana studij‚m profesion‚laj‚s,
bakalaura un maÏistra studiju
programm‚s. Tas ir kopum‚. Bet, ja
run‚jam par studentu k‚ t‚du, tad, k‚
izr‚d‚s, visa viÚa studentisk‚ dzÓve
aizs‚kas un arÓ beidzas tiei Studiju
daÔ‚. T‚, piemÁram, metodiÌes
Sandras –Ëaginas uzmanÓbas lok‚ ir
potenci‚lie, topoie studenti, tie, kurus
interesÁ studijas DU. K‚ pati Studiju
daÔas vadÓt‚ja saka:
- KamÁr jauniei, vidusskolÁni vÁl
nav studenti, viÚi ir m˚su cilvÁki.
Studiju daÔas p‚rziÚ‚ ir studiju
rekl‚ma, visa veida inform‚cijas
sniegana interesentiem.
N‚kamais posms, kad students
kÔ˚st par Óstenu studentu, ir studentu
apliecÓbas un studiju gr‚matiÚas
izveide un izsniegana. Tas arÓ ir
Studiju daÔas kompetencÁ, it Ópai, ja
apliecÓba ir nozaudÁta vai aizmirsta.
- MÁs esam t‚ strukt˚rvienÓba, -
atzÓmÁ M. œebedjkova, - kas tiei
nodarbojas ar studÁjoo
dokument‚ciju. SvarÓg‚kais, kas
nor‚da uz studentu, ir apliecÓba un
studiju gr‚matiÚa, kur par‚d‚s
studenta pan‚kumi un sasniegumi.
Studiju daÔ‚ var vÁrsties jebkur‚ jaut‚jum‚, kas skar studijas, studiju
programmas. Studiju daÔas vadÓt‚ja ar smaidu kl‚sta, ka, ja students pÁkÚi ir
aizmirsis, ko un kur viÚ studÁ, tad visa inform‚cija krust‚m ÌÁrs‚m ir atrodama
tiei Studiju daÔ‚, kas veic arÓ studiju statistiku. S. –Ëagina darbojas arÓ DUIS (DU
informatÓv‚ sistÁma), kur apkopo statistiku par studentiem, studiju programm‚m
utt.
- Bie˛i gad‚s t‚, - st‚sta S. –Ëagina, - ka studentam j‚veic k‚ds pÁtÓjums, kur
nepiecieama studÁjoo statistika, piemÁram, cik studentu studÁ vien‚ vai cit‚
fakult‚tÁ, programm‚. Tad students droi var n‚kt uz Studiju daÔu vai tiei pie
manis.
S. –Ëaginas p‚rziÚ‚ ir visa inform‚cija par studiju ats‚kanu, proti, ja esat
atgriezies no akadÁmisk‚ atvaÔin‚juma un jums ir jaut‚jumi par studiju ats‚kanu,
programmas izmaiÚ‚m, droi dodieties uz Studiju daÔu.
Katram studentam reiz j‚absolvÁ Universit‚te un j‚saÚem diploms. Par diplomu
pas˚tÓanu un izsnieganu ir atbildÓga metodiÌe Rita Gailuma. ArÓ tad, ja paman‚t
saÚemtaj‚ diplom‚ k‚du neprecizit‚ti vai kÔ˚du, droi vÁrsieties Studiju daÔ‚. R.
Gailuma veido arÓ studiju kursu datu b‚zi DUIS, pamatojoties uz studiju
programmu direktoru iesniegto studiju kursu aprakstu.
Savuk‚rt, ja studÁjat k‚d‚ no skolot‚ju profesion‚lo studiju programm‚m un
jums ir k‚di jaut‚jumi, piemÁram, par pedagoÏisk‚s prakses organiz‚ciju, tad to
var sniegt metodiÌe Anita KiriËuka. A. KiriËuka atbild arÓ par kontaktiem ar skol‚m
u.c. izglÓtÓbas iest‚dÁm, docÁt‚ju slod˛u uzskaiti un vis‚da veida statistiku saistÓb‚
ar docÁt‚ju slodzÁm.
Studiju daÔa nodarbojas ar jaunu studentu piesaisti un uzÚemanu DU. Te
ietilpst gan studiju rekl‚ma, gan Inform‚cijas dienas organizÁana Universit‚tÁ un
IzglÓtÓbas izst‚des RÓg‚, RÁzeknÁ, DaugavpilÓ.
Studiju daÔas p‚rziÚ‚ ir uzÚemanas noteikumu apstiprin‚ana, visa veida
rÓkojumi par studÁjoajiem, Nolikumu izveide. M. œebedjkova: - MÁs izstr‚d‚jam
normatÓvos dokumentus, Nolikumus, kas nosaka studentu dzÓvi. Da˛k‚rt os
Nolikumus arÓ main‚m. PiemÁram, pag‚juaj‚ gad‚ tik aktu‚lais studÁjoo rot‚cijas
Nolikums arÓ ir m˚su roku darbs. Studiju procesa normatÓv‚ b‚ze ir m˚su darba
lauks. Nolikums par studij‚m ir Universit‚tes m‚jas lap‚ visiem pieejams, lÓdz ar
to, ja studentiem ir k‚di jaut‚jumi, prieklikumi, labpr‚t tos uzklausÓsim. Ja godÓgi,
bij‚m Ôoti p‚rsteigti, kad pÁc rot‚cijas likuma izveidoanas neviens students
neiesaistÓj‚s, nen‚ca pie mums ar saviem prieklikumiem, iespÁjam‚m izmaiÚ‚m.
Studiju daÔas ikdien‚ neiztiek arÓ bez k‚da kurioza. K‚ past‚stÓja S. –Ëagina, reiz
piezvanÓja gados veca sieviete un jaut‚ja, vai m˚su Universit‚tÁ studÁ t‚ds un t‚ds
students. Kad jaut‚jam, kur‚ fakult‚tÁ vai studiju programm‚ is students studÁ, jo
Universit‚tÁ ir ap sei t˚kstoi studentu. Sieviete ir p‚rsteigta un jaut‚: - K‚! Vai tad
j˚s t‚du nepazÓstat?!
Vai arÓ cits gadÓjums, ko izst‚stÓja R. Gailuma. Students atn‚k uz Studiju daÔu un
vÁlas saÚemt diplomu. ViÚam jaut‚, k‚du studiju programmu viÚ ir beidzis.
Students nem‚k pateikt, un beig‚s izr‚d‚s, ka viÚam ir vajadzÓgs vidusskolas
atest‚ts.
- J‚, pateicoties studentiem, mums nav garlaicÓgi! ñ atzÓmÁ Studiju daÔas vadÓt‚ja.
ñ ViÚi ir m˚su iedvesma, lÓdz ar to darbs vienmÁr ir interesants un da˛‚ds.
T¬DA, L¤K, RIT IKDIENA DU STUDIJU DAœ¬. JA RODAS
K¬DI JAUT¬JUMI PAR STUDIJ¬M, DRO–I N¬CIET (VIENŒBAS
IELA 13 ñ 216, 218)!Jana
30 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
12 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
Eksperiments ar ̊ deni un adatu
Zin‚tnesfestiv‚lsNo 5. lÓdz 10. novembrim Daugavpils Universit‚tÁ notika 2. Daugavpils Zin‚tnes festiv‚ls.
Festiv‚la laik‚ ikvienam bija iespÁja atkl‚t zin‚tnes noslÁpumus.
Festiv‚la laik‚ darboj‚s inform‚cijas punkts,
kur visi interesenti varÁja vÁrsties pÁc
inform‚cijas par notiekoo pas‚kumu. Visu
nedÁÔu darboj‚s arÓ zin‚tnes pilsÁtiÚa, kas
priecÁja ne tikai lielus, bet arÓ mazus festiv‚la
apmeklÁt‚jus. Zin‚tnes pilsÁtiÚ‚ bija iespÁja
p‚rbaudÓt savas zin‚anas vaboÔu atpazÓan‚,
apskatÓt un uzzin‚t vair‚k par bruÚurupuci,
ugunskrupjiem, zivtiÚ‚m, atpazÓt ‚rstniecÓbas
augus, apskatÓties un izmÁÏin‚t da˛‚dus fizikas
uzdevumus un apar‚tus. Mazo bÁrnu uzmanÓbu
piesaistÓja fizik‚l‚s rotaÔlietas. ArÓ studenti no
Polijas bija sagatavojui savu stendu, kur‚
uzdeva jaut‚jumus par Poliju un, atbildot pareizi,
d‚vin‚ja piemiÚas balviÚas.
Katra festiv‚la diena bija Ópaa ar savu
tematiku. T‚, piemÁram, pirm‚ diena bija ¤dens
diena, un visas lekcijas bija saistÓtas ar un par
˚deni. J‚atzÓmÁ, ka vienu no lekcij‚m vadÓja viesis
ArÓ rektoram b˚ssava lidmaÓna
komentâru
vismaz
vienai no
bildçm????
ein
te
ina
la
pp
usÓ
te
292 0 0 7 novembris LAI TOP!
MÓlestÓba rudens lap‚s joÚo paielu. KÔavas nebaid‚s plosÓties.Sarkani dzelten‚s apakbiksesmÁt‚jas visur. SÁtnieki kr‚mÁjasun rau t‚s kop‚. Ziedojumistulbuma apsÁstajai pasaulesainai. Sirdspukstu diagramma‚rsta kabinet‚ r‚da ñ vienspriecÓgs, gandrÓz vesels cilvÁks.SapÚain‚ realit‚te.***Mirklis domu, kad k‚ds druk‚ arasar‚m. Zinu... Rokraksts nav tasÓstais, bet nevajag lÓnijas, sonetus,briesmas un ledu, jo domas aizsienas joÚo. Briesmas draud, solaatriebÓbu. Ak! SpÁks, il˚zijas,medus un cepumu drupaËasmatos. Viss pÁc diskotÁkas, kadsirds l˚st. Tikai no neziÚas,bailÁm, saj˚smas, s‚pÁm, priekaun mÓlestÓbas. No viÚa nek‚. NemiÚas... BezapziÚ‚...***KefÓrs, kefÓrs, kefÓrs un bezj˚tÓgoprusaku valsis uz virtuves galda,zem kaimiÚu bÔauriem un radiotarkÌiem. V‚rdi... V‚rdi. BesÓ‚r‚!Kur klusums? Kur medus, Ëajs unbatons ar zapti pirms miega? Kurvirtuve, kad brauc auto? LÓdzidomas, kas prasa savu: Ice bear,Coca cola un Fanta. Bet krÁjums?Balts, trekns, svaigs un maigs k‚pirmais sniegs, mÓlestÓba unpatiesas r˚pes. Raib‚s govsradÓts audekls man‚ bieu zup‚.***DebesÓs aizlido sapÚi, saj˚k arpienbaltaj‚m kaij‚m,kliedzieniem, dusm‚m, pienu unkailaj‚m mies‚m. Ieiet j˚r‚ uns‚Ôaj‚ ˚denÓ izk˚st. TomÁrnepaz˚d. Dezinfekcija. Esaizlidoju.***Pret. Pretpoli pievelkas, un j˚tasaug k‚ led‚ji un kalni, kas pretdebesÓm tiecas. Krietns cilvÁks,kur prot priecÁt. Krietnasemocijas, ide‚las dejas unsaskaÚa, kad mans egoisms dejotango ar bezcerÓgi aizm‚lÁt‚macÓm. Ha! Labi, ka es redzu ob‚lo seju ar vasarasraibumiÚiem, l‚sumiÚus acÓs unviltÓgo, mazliet neÌÓtro smaidu.BailÁm redzÁt drosmi ñnep‚rk‚pju.***Labi, ka redzu es, bet neredzviÚ. Sapinies rokturis manosmatos, un bize tr˚kst. Uz m˚˛u- TAVA...
L Œ V A M I » U L E
ilustrâcijas n a r k o m a n C
http://2-2.lv/narko/
132 0 0 7 novembris LAI TOP!
no ‚rzemÁm, kas iepazÓstin‚ja ar savu valsti Taipeju, t‚s kult˚ru
un dabu.
Vai tu maz zini, cik DU ir instit˚tu un centru, ar ko tie
nodarbojas? Zin‚tnes festiv‚la laik‚ bija iespÁja to noskaidrot,
jo ikviens m˚su Universit‚tes instit˚ts un centrs ñ Sistem‚tisk‚s
bioloÏijas instit˚ts, InovatÓv‚s mikroskopijas centrs, Mutv‚rdu
vÁstures centrs, Krievu literat˚ras un kult˚ras katedra, V‚cu
filoloÏijas katedra, V‚cu valodas un valstsm‚cÓbas reÏion‚lais
t‚l‚kizglÓtÓbas centrs, Svevalodu centrs, Soci‚lo pÁtÓjumu
instit˚ts, EkoloÏijas instit˚ts ñ aicin‚ja visus, kas vÁlÁj‚s uzzin‚t
kaut ko vair‚k par to darbÓbu, atn‚kt un iepazÓties. Durvis, kas
ikdien‚ ciet, nu bija atvÁrtas un aicin‚t aicin‚ja ieskatÓties
notiekoaj‚.
Otr‚ diena bija Me˛a diena, kad notika da˛neda˛‚das
lekcijas. Saules iel‚ 1/3 bija iespÁja p‚rbaudÓt savu talantu
m‚ksl‚, darbojoties m‚kslas pilsÁtiÚ‚. ParalÁli ai pilsÁtiÚai arÓ
M˚zikas un m‚kslu fakult‚tÁ darboj‚s m˚zikas pilsÁtiÚa, kas
sniedza praktisk‚s nodarbÓbas m˚zik‚, instrumentu spÁlÁ, bija
iespÁja iepazÓt m˚zikas m‚kslinieciski radoo pusi, k‚ arÓ atkl‚t
savas muzicÁanas prasmes un iemaÚas.
ParaugdemonstrÁjums fizik‚
Lai lidmaÓnalabi lidotu, t‚labi j‚salÓmÁ...
???? komentâru vismaz
vienai no bildçm
Balva Daugavpils Valsts Ïimn‚zijai
28 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
rad
oa
is l
og
s
Vai tas bija sen, vai ne tik sen ñ neviens to vairs Óstineatceras. Liel‚ me˛a pÔava zina daudzus st‚stus un dzÓvesg‚jumus ñ katru sav‚d‚ku. Klusajos vasaras vakaros, kadputni pierimst koku zaros, kad zaÌÁni satupstas uz ciÚa,kad vÁj piest‚jis no dauzÓan‚s apk‚rt pa pasauli unj‚Út‚rpiÚi aizdedzina savus lukturus, pÔava st‚sta sav‚ ilgaj‚m˚˛‚ piedzÓvotoÖ
Ziema togad bija apkl‚jusi zemi ar milzÓg‚m sniegakupen‚m. P˚kaini saltie pÁÔi jau ilgi bija ziemas snaudien‚ieaij‚jui l‚cÁnus sav‚s mig‚s. ZaÌi jau bija paspÁjuiapskrubin‚t visus tuv‚kos ‚beÔd‚rzus. Upes acis vÁl arvienstingaini spoguÔoj‚s saulÁ, kaut arÓ zem ledus k‚rtas upebija dzÓvÓguma pilna. Lapsas jau bija piekusuas slaucÓtsavas snieg‚ atst‚t‚s pÁdas. Koki, klusi ˛‚v‚damies, Ô‚vadusÁt vÁjam savos zaros... Viss ritÁja sav‚ ikdienas ritum‚.LÓdz k‚du rÓtu kaut kur t‚lu, t‚lu ieskanÁj‚s cita apjausmañ atskrÁja rÓts ar pavasara dzestrumu, sapurin‚ja kokus,pakutin‚ja zaÌÁnu aiz auss, uzsita ar dimanta ‚muriÚu paupes stiklainaj‚m acÓm un teica:
- Laiks mosties!Pat liel‚ me˛a pÔava juta, ka viss ap viÚu un viÚ‚ s‚k
k˚s‚t un dzimt. T‚pÁc arÓ pati pÔava vienu pÁc otras s‚kapamaz‚m atsegt sniega segas. Un sniegs tam Ô‚v‚s. Tasbija pietiekami dusÁjis ajos plaajos klajumos. Tas zin‚ja,ka t‚ tas b˚s vienmÁr ñ pÁc viÚa n‚k kaut kas cits ñ citsbrÓnums, cits ritums. Tikai pÔava paliks turpat uz vietas. Unn‚kamgad viÚ to atkal varÁs apsegt, apÚemt sav‚ baltum‚.
Liel‚ rosÓan‚s bija s‚kusies. Net‚lu no lÓk‚ bÁrza, kurkurmis pag‚juaj‚ gad‚ bija cÁlis savus paugurus, saulesapspÓdÁts, jau bija s‚cis sildÓties viens pÔavas vaigs. Net‚lu,vÁl biklas un mazliet neapmierin‚tas, saËukstÁj‚s da˛assniega kupenas. Bet pÔava jau zin‚ja ñ asni t˚lÓt s‚kstraukties pretim saulei.
Un tie‚m. PÔava paklausÓj‚s un sadzirdÁja o brÓniÌÓgo,ierasto, bet katru gadu no jauna izbaud‚mo kÚudÁanukaut kur dziÔi sevÓ iek‚. Viss bija gatavs plaukanai.DzÓvÓba k˚s‚ja un lauz‚s uz ‚ru. Un pÔava tam Ô‚v‚s. ViÚaatvÁra acis, izstaipÓj‚s, s‚ka suk‚t savus z‚les un smilgumatus, ievilka sevÓ visu pavasara dzestrumu un teica:
- Ir laiks!T‚ tas bija katru pavasari. PÔava zin‚ja, ka s‚ks tekalÁt
skudras, rÓtos skanÁs cÓruÔu treÔÔi, sulÓgaj‚ z‚lÁ k˚ÚosieszaÌÁni un zemi apreibin‚s ziedu smar˛a. PÔava klausÓj‚s.PÁkÚi vis‚ ik gadus ierastaj‚ moan‚s ritm‚ viÚa sadzirdÁjatikko jauamu jaut‚jumu. Tas pat nebija konkrÁts jaut‚jumsñ t‚ bija milzÓga neziÚa, nesapratne, apjukums.
PÔava zin‚ja, ka viÚas plaumos ikkatrs ir mÓÔ un lolots.Bet zin‚ja arÓ to, ka ir un b˚s t‚di, kam tas ir pirmais pavasarisñ neziÚas un atkl‚smes pilns.
- Kas gan tas varÁtu b˚t oreiz, - pÔava dom‚ja un cent‚sapjaust jaut‚t‚ju.
Ilgi viÚa l˚koj‚s savos bezgalÓgajos plaumos, lÓdzievÁroja pavisam mazu dzÓvÓbiÚu, kura, saules apËubin‚ta,bija mazliet, mazliet izdÓgusi.
- Kas es esmu? - maz‚ nesapraan‚ tauj‚ja.- Tu esi kaut kas dzÓvs un dzimstos, - mierÓg‚ balsÓ
atbildÁja pÔava. - Tu esi n‚kusi, lai piedzimtu, lai pal˚kotosplaaj‚ pasaulÁ.
- Bet k‚pÁc apk‚rt ir tik vÁsi un nemÓlÓgi? - maz‚ turpin‚jatincin‚t. - Es to neredzu, bet j˚tu. K‚pÁc?
- Tu jau vÁl neesi atvÁrusi savas acis, - pasmaidÓja pÔava.- Tu tikai dzimsti.
- Dzimstu? Kas tad es esmu? Un k‚pÁc es dzimstu? Unvai tas ir labi vai slikti - dzimt?
PÔava atkal pasmaidÓja. –‚dus jaut‚jumus viÚa bijadzirdÁjusi katru gadu. Lielais atkl‚smes brÓnums vienmÁrn‚ca lÓdz ar pirmajiem saules stariem.
- Tu esi puÌe. Un es ticu, ka tu esi Ôoti skaista puÌe.Paies neilgs laiks, un tu atvÁrsi savu kr‚Úo ziedu pretimsaulei. Tu dzimsti, lai priecÁtu citus, lai bites varÁtu rasttevÓ nekt‚ru, lai rÓta rasa tevÓ varÁtu atmirdzÁt varavÓksneskr‚s‚s, lai man‚ mÓkstaj‚ pÁlÓ iezaigotos kr‚sas. Tu esimodusies, lai piedzimtu un izsprauktos caur smilugraudiÚiem pretim saulei. Tu uzplauksi un ieraudzÓsi pasauli.
- Pasauli? - p‚rjaut‚ja puÌe. - Kas ir pasaule?- K‚pÁc da˛k‚rt vienk‚ras lietas ir tik gr˚ti paskaidrot?
- dom‚ja pÔava. - Pasaule ñ t‚ ir dzÓve. Viss notiek, pl˚st un risin‚s ik mirkli. Katrampasaule j‚ierauga un j‚iepazÓst paam. Uzplauksti un tad jau tu redzÁsi!
Un puÌe s‚ka dienu no dienas stiepties aizvien tuv‚k saulei. ViÚa juta, k‚ iek‚dzimst spÁki, k‚ veidojas lielais piepildÓjums, un viÚa gaidÓja o brÓnumu, kad,atplaukstot ziedam, viÚa atvÁrs savas acis.
T‚ bija Ôoti nepacietÓga puÌe. ViÚa visiem prasÓja:- K‚da ir t‚ pasaule? Vai mani tur k‚ds gaida? Vai mani tur k‚ds mÓlÁs?- Gaidi, - ËukstÁja skudras.- Pacieties, - alca z‚le.- Plauksti, - vÓteroja putni.Un puÌe gaidÓja. ViÚa bija sapratusi, ka tas b˚s brÓnums. Bet viÚa arÓ baidÓj‚s ñ ja
nu brÓnums neb˚s Ósts brÓnums. Ja nu pasaule viÚai neiepatÓkas? Ja nu viÚu neviensneievÁro?
Beidzot puÌe saprata. ViÚa nezin‚ja, k‚, bet saprata ñ ir pien‚cis laiks atplaukt,atvÁrt savas ziedu acis. Bikli un kautrÓgi viÚa nedaudz pavÁra ziedlapu skropstas.Kaut kas silti spo˛s iealca viÚai sej‚.
Saule puÌei teica:- LabrÓt! - un pasmaidÓja.PuÌe izjuta sevÓ rÓta dzestruma dzÓvÓgo piesk‚rienu un atvÁra acis.- Es esmu uzziedÁjusi! Es esmu dzÓva! Klausieties, skatieties - es te esmu!PÔava ar savu mieru apÚÁma puÌi. Nosk˚pstÓja to, k‚ m‚tes sk˚psta savus mazuÔus.- Tu esi dzÓva! Tu esi brÓniÌÓga! Tu esi kr‚Úa!- Tad t‚da ir t‚ pasaule? - atkl‚smÁ izsauc‚s puÌe. - Tik milzÓga! Raugieties visi
- es esmu uzplaukusi.PÔava smaidÓja. –aj‚ smaid‚ bija par‚dÓjies vÁl viens brÓniÌÓgs kr‚sas akcents.Pag‚ja neilgs laiks. PuÌe ar sav‚m ziedu acÓm l˚koj‚s pasaulÁ. ViÚa deva nekt‚ru,
spÁlÁj‚s ar rasas pilieniem, m‚ja tauriÚiem. Bet tik un t‚ viÚ‚ joproj‚m bija kaut kasnepiepildÓts vai nepateikts. VÁj trauc‚s viÚai p‚ri, un puÌei gribÁj‚s tam skriet lÓdzi.
- K‚pÁc vÁj traucas un neÚem mani sev lÓdzi? Vai man nav lemts redzÁt to, parko vÁj katru dienu st‚sta? Vai es vienmÁr paliku tavos plaumos? - puÌe vaic‚japÔavai.
PÔava sadr˚ma. ViÚa zin‚ja, ka reiz o jaut‚jumu uzdod katra puÌe. Ka katraipuÌei reiz sav‚s ilg‚s pÁc plaumiem nobirst ziedlapiÚu asaras. Bet t‚ds nu ir t‚sdzÓves ritums.
- Tu esi puÌe, - viÚa teica. - Tu piedzimi, lai priecÁtu citus. Katram atvÁlÁts savslaiks. Lai arÓ k‚ds tas b˚tu, tas ir tavs laiks. Tu piedzimi man‚ klÁpi un eit arÓ paliksi.Tu atdzimsi atkal n‚kamaj‚ gad‚ un pÁc tam atkal...
- Bet es gribu traukties lÓdzi vÁjam! Vai tad tas ir neiespÁjami? K‚pÁc da˛reizcitas manas m‚sas paz˚d, kad mÁs vÁl esam pilnzied‚? Vai viÚ‚m ir izdeviesaiztraukt lÓdzi vÁjam?
PÔava saprata puÌes jaut‚jumu, bet nezin‚ja, k‚ lai uz to atbild. K‚ lai pasaka, kapuÌe var tikt nopl˚kta... TaËu viÚa saprata, ka tas j‚izst‚sta.
PuÌe klausÓj‚s, un nesaprotamas trÓsas izskrÁja viÚai cauri.- Nopl˚kta! - tas viÚai lik‚s kaut kas ausmÓgs, jo pÁc t‚ vairs neesot nek‚.
Skudras vairs ner‚pos pa viÚas stiebru. Mazais p˚kainais zaÌÁns neskries priec‚tiespar viÚas smar˛u. Bites ziedos nedungos savu darba dziesmu...
K‚du rÓtu puÌe pamod‚s un saprata, ka t‚ tas nedrÓkst b˚t. ViÚa apjauta, kanopl˚kan‚ var b˚t vÁl kaut kas. Bet viÚa nezin‚ja, kas. VienÓgi viegla nojausmavirmoja gais‚ ñ j‚b˚t vÁl kaut kam citam.
Un tad tas notika. PÔava Ôoti labi atceras to dienu. Daudz cilvÁku bija staig‚juipa pÔavu, atst‚dami da˛‚das pÁdas. ArÓ viÚ un viÚa. Rok‚s sadevuies, viÚi smÁj‚spretim saulei. PÔava sajuta, ka ajos divos cilvÁkos ir kaut kas lÓdzÓgs viÚas paaspavasara atmodai ñ viÚi bija dzÓvi un atvÁrti pasaulei. Maigs vÁj p‚ralca p‚rpÔavu, sapurinot t‚s kr‚Úos klajumus. VÁj sapurin‚ja arÓ meitenes matus. ViÚaiesmÁj‚s, izr‚v‚s puisim no rokas un aiztrauc‚s pÔavas plaumos. T‚ nebija skriean‚sar vÁju, tas bija kaut kas daudz dzÓvÓg‚ks, kas nepierima pat tad, kad abi apsÁd‚s.
- Tu esi mana puÌe, - puisis teica meitenei. - Tu esi viskr‚Ú‚k‚ aj‚ pÔav‚!- K‚ tad t‚, - izbrÓnÓj‚s puÌe, kura uz visu notiekoo raudzÓj‚s sav‚m ziedlapiÚ‚m.
- T‚ esot puÌe, bet var skriet lÓdzi vÁjam! T‚tad tas ir iespÁjams! ViÚa nav nopl˚kta,bet ir dzÓva un skrien lÓdzi vÁjam.
- Un manai viskr‚Ú‚kajai puÌei es d‚v‚u viskr‚Ú‚kos ziedus. Tu b˚siviskr‚Ú‚k‚ starp visiem ziediem un ziedÁsi m˚˛Ógi, pie manis pasarg‚ta no visiemvÁjiem.
To teicis, puisis noliec‚s un nopl˚ca kr‚Úo pÔavas puÌi...- Mani nopl˚ca, - k‚ ass zibens puÌei galv‚ pazibÁja doma. Bet taj‚ mirklÓ viÚa
ieraudzÓja, k‚ atplaukst meitenes acis. –aj‚s acÓs uzplauka puÌes kr‚Ú‚s ziedlapiÚas.Un puÌe saprata, ka viÚa ir nopl˚kta, lai uzplauktu vÁlreiz un paliktu uz m˚˛iemmeitenes brÓniÌÓgaj‚s acÓs. AcÓs, kas ar mÓÔumu l˚kosies cit‚s acÓs un skatÓs pasaulivis‚s varavÓksnes kr‚s‚s...
Daudz laika pag‚jis kop t‚s dienas. Katru gadu aj‚ laik‚ pÔava redz atn‚kamos divus cilvÁkus. Un meitenes acÓs vÁl joproj‚m zied t‚ pati brÓniÌÓg‚ puÌe.Rok‚s sadevuies, viÚi piest‚j uz mirkli, un pÔava viÚiem uzsmaida. PÔava zina, kareiz, k‚du dienu, viÚi atn‚ks trijat‚, jo b˚s uzziedin‚jui savu puÌi ñ kr‚Ú‚ko, kocilvÁks spÁj uzziedin‚t.
�PA SA K A PA R P U K I
�
,
ldis çrziòð
(Pârdomu pasakas, )
A B
2006
14 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
Tre‚ diena bija EnerÏijas diena. –aj‚ dien‚ run‚ja par
IgnalÓnu, ̊ deÚra˛a enerÏÁtikas ekoloÏisko iedarbÓbu, par to,
kas ar Latvijas un Lietuvas enerÏÁtiku notiks lÓdz 2050. gadam.
Kafijas pauzÁs varÁja noskatÓties filmas par atomelektrostaciju
slÁganu un atjaunojamiem energoresursiem.
Ceturt‚ diena ñ VeselÓbas diena, kad visi, kam jau ir 18
gadi, tika aicin‚ti kÔ˚t par donoriem un nodot asins. VeselÓbas
maraton‚ bija iespÁja iepazÓt lab‚k savu Ìermeni, veicot
da˛‚dus uzdevumus un mÁrÓjumus, veikt jaut‚jumu testu par
HIV, uzzin‚t savu svaru, augumu gan sÁdus, gan st‚vus,
izrÁÌin‚t ÌermeÚa indeksu, noteikt tauku daudzumu,
asinsspiedienu, pulsu, glikozes daudzumu asinÓs un
holesterÓna daudzumu, izmÁÏin‚t jogas vingrojumus, izpildÓt
lÓdzsvara, koordin‚cijas un lokanÓbas testus. Neliel‚m grup‚m
tika pied‚v‚ta iespÁja apmeklÁt arÓ anatomijas muzeju.
Piekt‚ diena ñ SabiedrÓbas diena. Studentiem un
skolniekiem, piedaloties Latvijas Bankas sagatavotaj‚s
aktivit‚tÁs, bija iespÁja ieg˚t sar˚pÁt‚s balvas. DalÓbnieki
saÚÁma balv‚s iepakotu kunkulÓti. Kad pas‚kuma organizatori
jaut‚ja, kas tur ir, neviens nespÁja atbildÁt. Izr‚dÓj‚s ñ bumbiÚa
no sÓk‚s strÁmelÓtÁs sagriezt‚m naudas zÓmÁm. Ieraugot 100
Ls sagrieztu naudas zÓmi, sirds s‚pÁja ne vienam vien balvas
ieguvÁjam, taËu visi bija priecÓgi.
PÁdÁj‚ festiv‚la dien‚ visiem dalÓbniekiem bija iespÁja
izgatavot lidmaÓnÓti un sarÓkot sacensÓbas, kura aizlidos
vist‚l‚k un ir visstabil‚k‚ un lÓdzsvarot‚k‚.
Festiv‚la noslÁguma pas‚kum‚ tika pasniegta balva
Daugavpils Valsts Ïimn‚zijai par nedÁÔas laik‚ visvair‚k
atnestaj‚m izlietotaj‚m baterij‚m.
Daugavpils Zin‚tnes festiv‚ls neb˚tu
noticis bez uzÚÁmÓg‚s un spÁkpiln‚s darba
grupas: DU rektora ArvÓda Barevska,
zin‚tÚu prorektores Elitas Jermolajevas,
Zin‚tÚu daÔas vadÓt‚ja Edmunda TamaÚa,
MMF dek‚nes Aleksandras –Ôahovas,
¬rÁjo sakaru daÔas vadÓt‚jas Di‚nas
Veigules, Sabiedrisko attiecÓbu un
inform‚cijas daÔas vadÓt‚jas Vitas ViÔevko,
Sistem‚tisk‚s bioloÏijas instit˚ta zin‚tnisk‚
sekret‚ra Ulda ValaiÚa, Anatomijas un
fizioloÏijas katedras lektores IrÁnas
KuÚickas, Vides aizsardzÓbas kluba domes
locekles Daces BeÌeres. Paldies!
Pa
r Z
inâ
tne
s f
estivâ
lu in
tere
sçjâ
s S
olv
ita
Zin‚tnes pilsÁtiÚ‚ bÁrni vÁro bruÚurupuci,ugunskrupjus un zivis
Kura lidmaÓnaaizlidos t‚l‚k?
Mikroskop‚ skatoties,mÁÏina noteikt, kas parvaboli t‚ ir!
ein
te
ina
la
pp
usÓ
te
272 0 0 7 novembris LAI TOP!
- Vai zin‚t, kas ogad notiekRÓg‚ L‚ËplÁa dien‚?
G.: - Pie BrÓvÓbas pieminekÔasvinÓga goda sardzes maiÚasceremonija, RÓgas garnizonavienÓbu par‚de.
K.: - L‚pu g‚jiens no Br‚Ôukapiem lÓdz BrÓvÓbas piemineklim.
A.: - Koncerts, kaujasp a r a u g d e m o n s t r Á j u m i ,sadzied‚an‚s ap ugunskuriem.
œ.: - PiemiÚas svecÓuiedegana 11. Novembrakrastmal‚.
- K‚di vÁl svÁtki aj‚ mÁnesÓtiek svinÁti?
VienbalsÓgi: - 18. Novembris!K.: - VÁl arÓ M‚rtiÚdiena! :)
- Vai atzÓmÁjat os valstssvÁtkus?
K.: - Un tas, ka valsts karoguizkar. Tas ir diezgan patriotiski!
A.: - Œpai neatzÓmÁju. K‚dreizaizeju uz par‚di, ja san‚k laiks.
- Vai b˚t par savas valstspatriotu, j˚supr‚t, m˚sdien‚s irmoderni?
G.: - J‚, protams. K‚ sportistamtas ir atbalstÓt savu valsti jebkur‚sporta veid‚. Kaut sportists spÁlÁAmerikas hokeja lÓg‚, par viÚuzina un j˚t lÓdzi t‚pÁc vien, kaviÚ ir latvietis. Tiei atbalsts radapatriotismu.
K.: - ViÚ nes Latvijas v‚rdupasaulÁ!
G.: - Ja neb˚tu t‚du valstspatriotu, neb˚tu nemaz arÓ valsts!
K.: - Gods m˚su senËiem, kaviÚi cÓnÓj‚s par o valsti!
G.: - ViÚi cÓnÓj‚s pretiebrucÁjiem un neatdeva savuzemi iekarot‚jiem!
- Vai pai esat savas valstspatrioti? K‚ tas izpau˛as?
G.: - InteresÁjos par aktivit‚tÁmpolitik‚ un valstÓ. ArÓ tas, kastudÁju, nepametu savu valsti,nebraucu str‚d‚t ‚rzemÁs.
K.: - Ejam pai uz vÁlÁan‚m.Neesam vienaldzÓgi.
œ.: - PiedalÓjos milit‚raj‚apm‚cÓb‚. Devu zvÁrestuaizsarg‚t savu valsti.
K.: - MÁs ceÔam valsti un t‚spotenci‚lu!
A.: - MÁs esam valsts n‚kotneun gribam dzÓvot un str‚d‚tLatvij‚!
- Vai esat arÓ Universit‚tespatrioti?
A.: - Katram studentam j‚b˚t arÓUniversit‚tes patriotam, ja viÚtaj‚ studÁ!
œ.: - Pareizi! J‚slavÁ t‚ vieta,kur‚ m‚cies, ieg˚sti izglÓtÓbu, jot‚ jau ir t‚ vÁrta!
- Katram ir iespÁja str‚d‚tLatvij‚ vai ‚rzemÁs. K‚ vÁrtÁjatto, ka tik daudzi aizbrauc prom?
G.: - Viegla labuma meklÁt‚ji.Lai Latvij‚ atrastu labu darbu,vajadzÁtu k‚rtÓgi pacensties, betviÚi to darÓt negrib un aizbrauc uz‚rzemÁm.
œ.: - Tur darbu s‚k no paas
Svetlana
apakas, ir iespÁja virzÓties pakarjeras k‚pnÁm. Pie mums tas irdaudz gr˚t‚k izdar‚ms. CilvÁksieg˚st izglÓtÓbu, m‚c‚s, betvienalga ir gr˚ti izsisties, t‚pÁcdaudzi brauc uz ‚rzemÁm ñvair‚k nopelnÓt.
K.: - Es uzskatu, ka lab‚k ir b˚tpirmajam sav‚ ciem‚ nek‚pÁdÁjam Rom‚. Braukt uz‚rzemÁm vairs nav moderni.
- Ko j˚s izvÁlÁtos?
G.: - Es, protams, paliku eit.AtradÓu labu darbu tepat Latvij‚.
K.: - Tuv‚k sirdij, tuv‚k m‚j‚m!:)
G.: - Audzin‚u m˚su jaunatnigudru un spÁcÓgu! :)
A.: - Viens, protams, iraizbraukt apskatÓties... Bet ne uzpalikanu. RedzÁt pasauli, kaut koiem‚cÓties b˚tu interesanti.
œ.: - Man k‚ filologam arÓ tasb˚tu interesanti. Viens ir tas, kotu iem‚cies tÓri teorÁtiski, unpavisam kas cits ir redzÁt unizjust, k‚ tas re‚laj‚ dzÓvÁpielietojams. M‚j‚s ir lab‚k! :)
- Paldies par sarunu!
œ.: - SvÁtku laik‚ kop‚ ardraugiem aizejam uz svÁtkupas‚kumiem. T‚ taËu irbrÓvdiena! :)
A.: - CilvÁki no da˛‚d‚mvalstÓm brauc uz ‚rzemÁm. K‚saka, visur ir labi, kur manisnav. Neviens nezina, vai turtie‚m ir tik labi. ¬rzemÁsnopelnÓt naudu ir daudz gr˚t‚knek‚ eit. Latvij‚ arÓ varnopelnÓt! :)
152 0 0 7 novembris LAI TOP!
Nereti ir t‚, ka mÁsneapzin‚mies unnenovÁrtÁjam to, cikmultikultur‚la ir m˚supasaule. Past‚v maldÓgsuzskats, ka Ëig‚ni ir zagÔi unvalstij nelabvÁlÓga tauta, bettie ir tikai stereotipi. K‚ laiËig‚nu tautÓbas p‚rst‚vjiatrastu sev darbu un justoslabi, ja mÁs pai viÚiem toliedzam tikai t‚dÁÔ, ka k‚dsno Ëig‚niem iespÁjamstie‚m ir zaglis? Bet vai tikaiËig‚nu tautas p‚rst‚vji ir t‚di?Neb˚t ne...
–Ó diskusija bija k‚turpin‚jums projektam
»ig‚nu (romu) bÁrnuintegrÁana skol‚î. Diskusijaslaik‚ tika p‚rrun‚ts, k‚ mainÓtsavu attieksmi un pieÚemtsabiedrÓb‚ Ëig‚nbÁrnu k‚jebkuru citu bÁrnu, k‚ pan‚ktto, lai jebkur‚ izglÓtÓbas
esi m˚sÁjais!ArÓ tu11. oktobrÓ J. RaiÚaDaugavpils 6. vidus-skol‚ notika sabied-risk‚ diskusija ì»ig‚-nu (romu) bÁrnuintegrÁana skol‚î,ko vadÓja IzglÓtÓbasiniciatÓvu centrs(turpm‚k tekst‚ IIC).–aj‚ diskusij‚ pie-dalÓj‚s arÓ DU pas-niedzÁja Larisa –ilovaun divas IzglÓtÓbas unvadÓbas fakult‚tesstudentes ñ SvetlanaKirilova un es, SolvitaRaga.
iest‚dÁ bÁrns justos labi undroi. Tika arÓ lemts, kapirmsskolas izglÓtÓbas iest‚dÁstr‚d‚s skolot‚jas palÓgsËig‚nu tautas p‚rst‚vis, kurb˚s k‚ starpnieks starpËig‚nbÁrna Ïimeni unskolot‚ju, jo, k‚ pai Ëig‚niteica, ja run‚s par k‚dusas‚pÁjuu jaut‚jumu Ëig‚nsar Ëig‚nu, b˚s liel‚ks labumsnek‚ tad, ja run‚s m˚su tautasskolot‚ja ar Ëig‚nu Ïimeni.œoti interesanti bija lasÓtgr‚matiÚas, kuras sast‚dÓjaIIC, lai mazajamËig‚nbÁrnam b˚tu viegl‚km‚cÓties un apg˚t latvieuvalodu, jo gr‚matiÚasast‚dÓta latvieu un Ëig‚nuvalod‚.
SkatÓsim pasaulimultikultur‚li un pieÚemsimjebkuru bÁrnu un pieauguok‚ savÁjo!
Ar
no
tiku
mie
m m
ultik
ultu
râla
jâ p
asa
ulç
ie
pa
zî
stin
âja
So
lvit
a R
ag
a
»ig‚nbÁrnu uzvedums skol‚ pas‚kuma laik‚?
uzzi
ni
26 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
ap
aÔ‚
ga
lda
sa
run
as
- L‚ËplÁa diena... Ar ko jumsasociÁjas ie svÁtki?
œena: - Liel‚koties ar karoguizk‚ranu un himnas dzied‚anu.
Gatis: - –aj‚ laik‚notiek da˛‚di pas‚kumiskol‚s.
Andris: - Laiks, kadnebija j‚m‚c‚s... Skolot‚ju st‚stipar o svÁtku nozÓmi... Un t‚ laikavaroÚiem.
- K‚ j˚s atzÓmÁjat os svÁtkus?Vai ievÁrojat k‚du Ópau tradÓciju?
œ.: - ŒstenÓb‚ jau tie nav tik lielisvÁtki, ko svin m‚j‚s. Un t‚ arÓnav brÓvdiena. SvÁtku tradÓcija ñkarogu izk‚rana.
K.: - Vienk‚ri atceres diena.
K.: - Tas latvieiem ir ar vÁsturisaistÓts piemiÚas brÓdis.
œ.: - Milit‚r‚m person‚m aj‚dien‚ ir j‚st‚v goda sardzÁ, notiekpar‚des.
- Kam par godu ir ie svÁtki?
G.: - CÓÚas par brÓvÓbu, kas nesauzvaru!
K.: - J‚, tas ir laiks, kad LatvijacÓnÓj‚s pret bermontieiem.
A.: - Par atbrÓvoanu cÓnÓj‚s!
- J˚su spilgt‚k‚s bÁrnÓbas vaiskolas gadu atmiÚas, kas saist‚sar o dienu?
G.: - Mums tie parasti bijada˛‚di sporta pas‚kumi. Atceros,ka spÁlÁj‚m basketbolu, strÓtbolu.
K.: - Kad es m‚cÓjospamatskol‚, k‚d‚ 4. klasÁ,L‚ËplÁa svÁtku dienas laik‚
notika sacensÓbas starp klasÁm,kur‚s zÁniem vajadzÁja veiktda˛‚dus fiziskus uzdevumus,p‚rbaudÓjumus.
A.: - Mums skol‚ bija t‚: kad uzstundu ierad‚s matem‚tikasskolot‚ja, viÚa, pirmk‚rt, st‚stÓja
par L‚ËplÁa dienu nomatem‚tisk‚ redzes viedokÔa.PiemÁram, ar k‚du p‚rspÁkucÓnÓj‚s m˚su senËi, cik latvieuarmijai bijis karavÓru, ciklo˛metÁju, cik t‚ visa ir bijispretiniekiem utt. œotimatem‚tiski. Otrk‚rt, viÚa likamums to visu izrÁÌin‚t arÓprocentu‚li.
G.: - Un vajadzÁja visuizrÁÌin‚t procentu‚li?
A.: - Bez maz vai! VajadzÁjaizrÁÌin‚t cik reizes pretiniekiembija vair‚k ieroËu un m˚sÁjiemmaz‚k.
œ.: - Man‚ skol‚ arÓ notikada˛‚di pas‚kumi. K‚ parasti ñhimna, veltÓjumi svÁtkiem. TaËuvisvair‚k atmiÚas saist‚s ar tÁvapiedalÓanos o svÁtkupas‚kumos. Mans tÁvs irrobe˛sargs, un viÚam k‚ milit‚raipersonai ie svÁtki ir kas Ópas.L‚ËplÁa dien‚ milit‚r‚mperson‚m pasniedzapbalvojumus, pateicÓbas rakstus.Kad n‚k novembris, zini, ka b˚ssvÁtki.
- Raksturojiet L‚ËplÁa tÁlutrijos v‚rdos!
œ.: - DrosmÓgs, stalts, gudrs.A.: - Ar liel‚m ausÓm! :)G.: - Spilgti apÌÁrÓgs spÁkavÓrs!A.: - M˚sdienÓgi: liels vÓrietis
sk˚tu galvu, liel‚m rok‚m! :)K.: - DrosmÓgs, bezbailÓgs un
neatlaidÓgs!
Jau atkal kl‚t novembris, un katru gadu aj‚ mÁnesÓ latvieu tauta svin nozÓmÓgus
valsts svÁtkus ñ L‚ËplÁa dienu un 18. Novembri. LÓdz ar to oreiz vÁlÁjos uzzin‚t
studentu domas par o svÁtku nozÓmi.
cÓÚas par brÓvÓbu,kas nesa uzvaru!
Sarunu vada Svetlana (IVF).
Sarun‚ piedal‚s œena (HF), Kaspars (DMF),
Gatis (IVF) un Andris (DMF).
Kaspars: - Tas manatsauc atmiÚ‚ vÁsturi. :)
G.: - T‚ ir tiei varoÚu piemiÚasdiena, tie nav svÁtki. –aj‚ dien‚atceras notikumus, kas risin‚j‚sLatvijas vÁsturÁ.
16 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
Gulbja
Savulaik, jaunîbas gados, sabiedriski
aktîvs, bet tai pat laikâ vienpatis. Lîdz
galam neizprasts, bet ievçrots. Pats
sevi viòð sauc par oriìinâlu cilvçku,
kas, nesaskatîjis domubiedrus savu
vienaudþu un lîdzcilvçku vidû, pats
paveica ko tâdu, par ko citiem tajâ
laikâ bûtu pat bailes domât.
Tâds ir Jânis Rasnaès – cilvçks, kurð 1970.
gados uzdroðinâjâs diezgan neparasti, pat
pârdroði paust savu attieksmi pret valstî
pastâvoðo iekârtu un valdoðo ideoloìiju.
Daugavpils
Ligita (DMF): - Es gribÁtu dom‚t, ka esmu Latvijas patriote.
Ja sevi uzskati par savas valsts patriotu, tev j‚zina t‚s vÁsture,
folklora, j‚izj˚t vienotÓba ar saviem tautieiem. –‚du vienotÓbu
izj˚tu, piedaloties Dziesmu svÁtkos. M˚sdien‚s gan patriotisms
ir zaudÁjis savu nozÓmi.
Sergejs (DMF): - Es laikam sevi Ósti nenosauktu par Latvijas
patriotu, ja nu vienÓgi sporta spÁÔu laik‚, kad j˚tu lÓdzi Latvijas
komand‚m. 18. Novembris ñ t‚ ir viena lieka brÓvdiena gad‚.
:)
Inese (HF): - 18. Novembris ir diena, kad cilvÁki vair‚k
aizdom‚jas par piederÓbu savai valstij, to daru arÓ es, apmeklÁjot
Latvijas dzimanas dienai veltÓtos pas‚kumus. Patriotisms ir
plas jÁdziens, un katrs to izprot sav‚d‚k. Manupr‚t, tas
izpau˛as k‚ piederÓbas apzin‚an‚s savai valstij, un t‚d‚
gadÓjum‚ varu teikt, ka esmu Latvijas patriote.
VALSTS SV«TKU ñ L¬»PL«–A DIENA UN
LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAM«–ANAS
DIENA ñ NOSKA“¬ ROSIN¬JU STUDENTUS
AIZDOM¬TIES PAR PATRIOTISMU,
JAUT¬JOT:
VAI SEVI UZSKATI PAR LATVIJASPATRIOTU?
Pald
ies
stud
entie
m p
ar a
tsau
cÓbu
!
Agnese (DMF): - Es sevi uzskatu
par Latvijas patrioti. Manupr‚t,
patriots ir t‚ds cilvÁks, kur lepojas
ar savu valsti. 18. Novembris man
gan galvenok‚rt asociÁjas ar
m‚sas dzimanas dienu J. VienmÁr
cenos apmeklÁt 18. Novembrim
veltÓtos pas‚kumus.
Anita (HF): - Laikam sevi varu
uzskatÓt par Latvijas patrioti. Esmu
iesaistÓjusies studentu milit‚raj‚
apm‚cÓb‚ un zemessardzÁ. Diezgan
daudz zinu un interesÁjos par Latvijas
vÁsturi, p‚rzinu Latvijas kult˚ru.Lien
e
252 0 0 7 novembris LAI TOP!
pirm‚s uzvaras Latvijas 18. universi‚dÁ
ArÓ DU studenti ar treneri Sergeju »apuli
aktÓvi piedal‚s universi‚dÁ un aizst‚v
Universit‚tes godu valsts mÁrog‚. M˚su
komanda guva lieliskus rezult‚tus brÓv‚s
cÓÚas starpkomandu sacensÓb‚s
(piedalÓj‚s gan sievieu, gan vÓrieu
izlase). T‚ m˚su vÓrieu komanda bija
pirm‚, bet sievieu komanda ñ tre‚. Ja
Úem vÁr‚ to, ka DU sievieu komandu
veidoja tikai divas studentes, tad tas ir
labs pan‚kums. Sava svara kategorij‚
DU studente Viktorija Grigorjeva (IVF
2. kurss) ieguva pirmo vietu, bet In‚ra
–irina (IVF 1. kurss) treo.
Run‚jot par m˚su vÓrieu komandu,
j‚uzsver ne tikai komandas uzvara, bet
arÓ studenti, kuri individu‚li izcÓnÓja
godalgot‚s vietas. Lieliskus pan‚kumus
guva OÔegs Savinovs (I vieta), Romans
SinÌeviËs (I vieta), Ivans Afanasjevs (II
vieta), Aleksandrs Zunatulins (II vieta),
Aleksandrs Safonovs (III vieta), kur
piedalÓj‚s universi‚dÁ k‚ DU absolvents,
jo arÓ absolventi var aizst‚vÁt DU godu
vÁl veselu gadu pÁc studiju beiganas),
EvÏÁnijs Sviridenko (III vieta), OÔegs
VresËs (III vieta), kur ir topoais jurists,
vienÓgais citas fakult‚tes p‚rst‚vis, nevis
IVF, k‚ arÓ Viktors Zelenkovs un
Aleksandrs Kokoko. Bez iem puiiem
m˚su komanda netiktu pirmaj‚ viet‚!
Liels paldies m˚su sportistiem par
veiksmÓgi padarÓto darbu, novÁlam stipru
veselÓbu un lielu gribasspÁku jaunajiem
sasniegumiem! :)Rakstam ir viena fotogr‚fija - m˚susasniegumu aplecin‚jums
Nu jau ir kl‚t visiem sport‚ ieinteresÁtiem studentiem plai pazÓstams pas‚kums ñ Latvijas universi‚de.Tiem, kas vÁl nezina, ñ universi‚de ir sacensÓbas da˛‚dos sporta veidos starp Latvijas augstskol‚m.
Izcili aizmestas basketbolabumbas
Nesen startÁja k‚rtÁjais Latvijas
Ëempion‚ts basketbol‚ sievieu
komand‚m, un DU meitenÁm veicas ñ
viÚas izcÓnÓja uzvaru jau div‚s spÁlÁs.
Kopum‚ aj‚ Ëempion‚t‚ piedal‚s 11
komandas, taj‚ skait‚ arÓ m˚su
Universit‚tes komanda DU/HansaBanka.
DU komanda izcili izspÁlÁja jau divas
spÁles: ar Jelgavas komandu (100:57) un
Ventspils komandu (88:62). Bez aub‚m,
uzvara ir visas komandas nopelns, bet ir
vÁrts atzÓmÁt KristÓnes Egles (IVF 3. kurss)
spÁli. Starp citu, pag‚juaj‚ Latvijas
Ëempion‚t‚ sudraba medaÔas ieguvÁja
bija tiei DU komanda! J Kaut gan tas ir
tikai s‚kums, nav aubu, ka turpm‚k
m˚su meiteÚu uzvaru skaits tikai
palielin‚sies. :)
Run‚jot par DU uzvar‚m sport‚, nevar nepieminÁt arÓ vÓrieu komandu
DU/HansaBanka, kas Latvijas basketbola amatieru lÓgas ietvaros nospÁlÁja
maËu ar RÁzeknes komandu un, protams, uzvarÁja (86:49). –aj‚ spÁlÁ 18
punktus guva P‚vels Vilm‚ns.
Paldies par uzvar‚m!
Aerobikas svÁtki ñ veselÓgi, skaisti, graciozi
Ne tikai m˚su zin‚tniekiem ir savi pas‚kumi un svÁtki, un par to liecina27. novembrÓ paredzÁtie aerobikas svÁtki ar tik daudzsolou nosaukumu
VeselÓba, skaistums, gr‚cija, ko organizÁ IVF studiju programmas Sporta
skolot‚js 4. kurss.
Pas‚kuma ietvaros skatÓt‚jiem b˚s iespÁja vÁrot paraugdemonstrÁjumus
estÁtiskaj‚ vingroan‚, break dance un aerobikas maratonu, piedalÓties
SvÁtku organizatorisk‚sdarbÓbas vadÓt‚ja Nat‚lija
Par
DU
sp
ort
a d
zîvi in
tere
sçjâ
s Þ
an
na :
)
stafetÁs. Uz jaut‚jumu par pas‚kuma mÁrÌi LT! st‚stÓja
organizatoru grupas vadÓt‚ja, studente Nat‚lija
HmeÔova. ViÚa atzin‚s, ka viens no iemesliem aerobikas
svÁtku organizÁan‚ ir ieskaite, kas ir saistÓta ar sporta
pas‚kumu organizÁanu un vadÓanu. LÓdz ar to ie svÁtki
ne tikai popularizÁ sportu studentu vid˚ un veicina radou
darbÓbu, bet arÓ palÓdz nopelnÓt kredÓtpunktus ieskaitei.:)
Kas gan var b˚t lab‚k ñ patÓkami un izdevÓgi! MalaËi!
172 0 0 7 novembris LAI TOP!
PedagoÏisk‚dziesma virs
instit˚taJau kop bÁrnÓbas J. RasnaËs tika audzin‚ts
patriotisk‚ un nacion‚l‚ gar‚. Lai gan pats st‚sta, kavaronis piedzima 1950. gadu vid˚, m‚tes st‚stÓtaisun bÁniÚos atrastajos Mazpulku ˛urn‚los ungr‚mat‚s par starpkara posmu Latvij‚ izlasÓtais Ô‚vauz taj‚ laik‚ esoo padomju iek‚rtu paskatÓties cit‚macÓm. Varb˚t tas bija tikai jaunÓbas maksim‚lisms,bet varb˚t arÓ dziÔa iekÁja prasÓba pretoties, kasarvien uzjundÓja vÁlmi neklusÁt, bet cÓnÓties pretkult˚ras un reliÏiozit‚tes apspieanu, par v‚rdabrÓvÓbu un neatkarÓgu, demokr‚tisku Latviju.
Pirm‚ akcija, k‚ pats J‚nis to dÁvÁ, tika veikta1975. gada oktobrÓ Daugavpils rajona Laucesespagast‚, kad viÚ iznÓcin‚jis trÓs LPSR karogus, betn‚kamaj‚ gad‚ vÁlÁanu dien‚ uz ciema padomesÁkas uzrakstÓjis lozungu Nost ar vÁlÁan‚m, bezvÁlÁan‚m!
N‚kam‚ akcija, kas prasÓja vair‚ku mÁneupl‚noanu un cÓtÓgu gatavoanos, notika 1977. gada18. novembrÓ. J‚nis RasnaËs atzÓst, ka t‚ bija k‚gulbja dziesma, kad viÚ nakts melnum‚, baiÔu unausmu p‚rÚemts, virs toreizÁj‚ DaugavpilsPedagoÏisk‚ instit˚ta uzk‚ra oriÏin‚lo, restaurÁto,r˚pÓgi glab‚to sarkanbaltsarkano karogu. Tas bijadzimtas karogs, ko J‚nis, vÁl pusaudzis b˚dams,atrada m‚jas bÁniÚos starp drÁbÁm. Atradums gannebija autentisks Latvijas Republikaskarogam, jo tam tr˚ka balt‚sstrÁmeles, bet sarkan‚s bija sa˚taskop‚. PÁc da˛iem gadiem J.RasnaËs to atkal uzmeklÁja,restaurÁja un nolika skapÓ goda viet‚,gaidot Ósto brÓdi. J. RasnaËs atceras:
- Pirmais karogs, ko es izk‚ru, Latvijas karogs, tas bija tiei virs instit˚ta.Tas bija pats pirmais, un k‚du saviÔÚojumu guva dvÁsele... Protams, t‚s baiÔuausmas, ka kur‚ katr‚ mirklÓ tu vari b˚t ieraudzÓts. Bet arÓ tas moments, kadkarogs tika pacelts un vÁja viegl‚s pl˚sm‚s atvÁr‚s, s‚ka plÓvot. Tas bija kautkas! Taj‚ laik‚ dom‚ju ñ nav veltÓgi dzÓve nodzÓvota! Tad, kas jau nok‚pu,aizg‚ju uz parku pretim instit˚tam. Slepus nolÁmu paskatÓties. Protams, nebijanek‚di tur pro˛ektori k‚ tagad (smejas). NolÁmu paskatÓties, vai ir vai nav.Protams, es vienÓgais biju, kas redzÁja, k‚ tas lÁnÓtÁm plÓvo. Man tad lik‚s, kap‚r‚k stipri plÓvo, p‚r‚k skaÔi. Es gribÁju, lai rÓt‚ Daugavpils to ierauga, laiierauga simtiem, t˚kstoiem cilvÁku.
Uzvilkt karogu Daugavpils PedagoÏisk‚ instit˚ta mast‚ toreiz bija lÓmenis,jo paredzÁja vair‚kas gr˚tÓbas. CeÔu no m‚j‚m lÓdz instit˚tam J. RasnaËsveica k‚j‚m. –ÌÁrsojot tiltu un pa ceÔam satiekot vien k‚du klaiÚojou cilvÁku,viÚ dev‚s uz izvÁlÁt‚ objekta pusi. IzvÁloties t‚l‚ko, lÓdz ar to dro‚koaugstskolas pagalmu no tagadÁj‚s L‚ËplÁa ielas puses, jaunietis veiklip‚rr‚p‚s p‚ri ̨ ogam, sabÓdÓja turpat eso‚s kastes, uzk‚pa uz palodzes, lÓdzbeidzot pa ugunsdzÁsÓbas k‚pnÁm uzk‚pa uz jumta. Laiks tonakt bijislabvÁlÓgs, jo nebija nedz sniega, nedz sala, vien sÓks lietutiÚ, kas slÁpa aizsevis atst‚t‚s pÁdas. Situ‚ciju sare˛ÏÓja tas, ka instit˚ta teritoriju uzmanÓjasargs, t‚dÁÔ bija j‚b˚t Ópai klusam un uzmanÓgam. Masts bija brÓvs, un J.RasnaËam tikai vajadzÁja tums‚ tikt gal‚ ar virvÁm, lÓdz karogs veiksmÓgi tikapiestiprin‚ts un uzvilkts.
N‚kam‚s dienas rÓt‚ karogs tika pamanÓts un norauts. S‚k‚s izmeklÁana,tika izpraÚ‚ti augstskolas studenti, bet vaininieku t‚ arÓ neizdev‚s atrast.
- T‚ bija p‚rgalvÓba... VarÁtu teikt, ka tas bija fan‚tisms, jo cilvÁks neredzsev nek‚dus materi‚lus labumus, bet riskÁ ar dzÓvÓbu. Ja es tiktu pieÌerts, tad
b˚tu cauri! - atceras J. RasnaËs.TomÁr p‚rdzÓvot‚s bailes nemazin‚ja J. RasnaËa
iniciatÓvu, bet gan tikai iedroin‚ja turpm‚kaj‚m akcij‚m.Nu jau paa ˚tais sarkanbaltsarkanais karogs plÓvoja arÓvirs 6. un 8. vidusskolas, virs VienÓbas nama, 1982. gad‚ ñvirs Daugavpils centr‚l‚s siltumtÓklu Ákas, savuk‚rt 1983.gada 15. maij‚ sarkanbaltsarkanais karogs par‚dÓj‚s
vair‚k‚s pilsÁtas iel‚s, piena kombin‚ta un centr‚l‚tirgus laukuma rajon‚, k‚ arÓ uz dzelzceÔa tilta.
Savu nacion‚lo p‚rliecÓbu 1980. gados J. RasnaËspauda arÓ, piedaloties studentu organizÁtaj‚ ansamblÓ.T‚ bija studentu entuziastu grupiÚa, kas, ÏÁrbuiestautiskos tÁrpos un dziedot pau sast‚dÓto latvieutautas dziesmu repertu‚ru, uzst‚j‚s ne vien‚ vienrajona skol‚ un kult˚ras nam‚.
–odien J. RasnaËs atzÓst, ka bez Dieva palÓdzÓbasnekas neb˚tu izdevies un ne jau bez Dieva gribas irn‚cis ai pasaulÁ, lai kaut ko izdarÓtu.
DU studentiem J. RasnaËs no visas sirds
novÁl b˚t laimÓgiem, dzÓvot saskaÚ‚ ar sevi
un uz pilnu slodzi!
Za
ne
Sta
pí
eviè
a
Jânis (pie mikrofona),
dziedot studentu
ansamblî
uzzi
ni
24 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
vien
s no
...
- Un k‚? (EsmuieinteresÁta, jo ieroËi manpatÓk ñ aut.)
- Super! Par‚dÓuierakstu mobilaj‚. (Esmu armieru un neatsakupaskatÓties kaut ko tikaizraujou J - aut.)
- Ar ko atÌirasstudentu milit‚r‚apm‚cÓba nozemessardzes?
- Milit‚raj‚ apm‚cÓb‚ ir vair‚k disciplÓnas,zemessardzÁ ñ tiek dots patst‚vÓgais darbs.ZemessardzÁ ieg˚stu plaas zin‚anas, betmilit‚raj‚ vair‚k m‚ca uzÚemties atbildÓbu unkomandÁt nodaÔu. Bet man patÓk gan tur, gan tur,jo viss ir interesants un vajadzÓgs, lai varÁtuiest‚ties NAA.
- K‚pÁc vÁlies tur m‚cÓties?- Vienk‚ri pÁc pieciem gadiem, kas ir
j‚atstr‚d‚ pÁc NAA absolvÁanas, gribu str‚d‚t
bankas apsardzÁ, kas ir pati sagatavot‚k‚milit‚r‚ vienÓba Latvij‚, tur neuzÚem kuru katru.Lai gan arÓ tagad man jau pied‚v‚ja darbu, taËues nevaru.
- K‚pÁc?- Ir j‚pabeidz studijas, un janv‚rÓ uzs‚ku
darbu arÓ PavaldÓbas policij‚.- Vai esi savas zemes patriots?- Es ne tikai no Latvijas negribu braukt prom,
man pat savu pilsÁtu negribas atst‚t. NavvajadzÓbas braukt uz ‚rzemÁm, ja es gribu, varuarÓ eit dzÓvot ne slikt‚k. Ja m‚cÓos NAA, n‚ksies
braukt uz RÓgu, taËu pie pirm‚s izdevÓbastiekos atpakaÔ uz Daugavpili.
- Kas Tev patÓk sav‚ pilsÁt‚?- Tas, ka es visu un visus pazÓstu, man
patÓk cilvÁku attieksme, viÚi ir draudzÓgi,atsaucÓgi. –eit nav RÓgas steigas, dzÓve rit mierÓgi,nekur neviens nesteidzas, nav apkrauts ar sav‚mproblÁm‚m t‚, ka neievÁro apk‚rtÁjos. –eit irm‚jÓgas ieliÚas un tÓrÓba, DaugavpilÓ es vienmÁrj˚tos k‚ m‚j‚s. Varb˚t arÓ t‚pÁc, ka t‚s arÓ irmanas m‚jas.
- Tu m‚cies par sporta skolot‚ju. Vai nekadnebija ien‚cis pr‚t‚ str‚d‚t sav‚ specialit‚tÁ?
- J‚, es m‚cos par sporta skolot‚ju, k‚ reizobrÓd izeju praksi skol‚. Zini, bÁrni navieinteresÁti sport‚: no trij‚m 12. klasÁm labi ja
trÓs skolÁni nodarbojas ar sportu ‚rpus skolas. Tie,kuri atn‚k uz sporta stund‚m, n‚k tikai t‚pÁc, kaviÚus piespie˛ to darÓt, t‚dÁj‚di mok‚s viÚi, joviÚiem tas neinteresÁ, un mokos es, jo nevarunek‚di ieinteresÁt. NÁ, es negribu b˚t sportaskolot‚js.
- Ko Tu novÁlÁtu citiem studentiem?- Katrs students ir topoais vec‚ks, t‚pÁc
audziniet savus bÁrnus t‚, lai viÚiem irdaudzpusÓgas intereses, ne tikai dators vaim‚cÓbas, tas ir stipri par maz. Jo bÁrni ir m˚sun‚kotne, kas j‚audzina pareizi.
- Paldies!
Ar
Va
dim
u s
aru
nâ
jâs Ï
en
a
NomentnÁ
ForsÁtais p‚rg‚jiens
18 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
mÁ
ne
a i
nte
rvij
a
- Past‚stiet, l˚dzu, k‚ J˚s nokÔuv‚t DU?- Esmu beigusi Daugavpils 1. vidusskolu, kas
tagad ir Valsts Ïimn‚zija. S‚kot ar 8. klasi, mÁs
g‚j‚m uz tad vÁl Daugavpils PedagoÏisk‚ instit˚ta
fakultatÓvaj‚m nodarbÓb‚m cilvÁka anatomij‚ pie
docentes Z. ¬boliÚas. RespektÓvi, ar DPI jau
iepazinos 8. klasÁ. T‚ arÓ nolÁmu studÁt studiju
programm‚ BioloÏijas un ÌÓmijas skolot‚js. PÁc
piecu gadu studij‚m saÚÁmu diplomu un iest‚jos
aspirant˚r‚ Latvijas Universit‚tes BioloÏijas
fakult‚tÁ. PÁc studij‚m aizst‚vÁju kandid‚ta
disert‚ciju bioloÏijas apaknozarÁ ñ cilvÁka un
dzÓvnieku fizioloÏija.
- Ko Jums nozÓmÁ J˚su darbs?- Darbs man nozÓmÁ Ôoti daudz. Un darbam es
veltu visliel‚ko dienas laiku. Darbam veltu arÓ savu
brÓvo laiku.
- Esat darbaholiÌe?- J‚, tikai ar vienu noteikumu ñ ja man is darbs
patÓk.
- Vai patÓk str‚d‚t ar studentiem?
- œoti patÓk. Pirmaj‚s nodarbÓb‚s esmu stingra,
lai studenti saprot, ka ir j‚m‚c‚s. Fizioterapeitiem
anatomij‚ prasÓbas ir Ôoti augstas, jo t‚ ir medicÓnas
specialit‚te, tur nevar b˚t t‚ ñ zinu vai nezinu. Tas
priekmets ir j‚zina, sav‚d‚k nevar. Esmu Ôoti
stingra t‚dÁÔ, lai studenti nek‚ptu uz galvas. Ja
nost‚sies ar studentu uz Óso k‚ju, tad viÚ uzskatÓs,
ka nav j‚m‚c‚s. Man j‚pan‚k, lai students m‚c‚s.
- Kas J˚s apbÁdina, str‚d‚jot DU?- Princip‚ visvair‚k apbÁdina tas, ka kolÁÏu
starp‚ bie˛i vien izgr˚˛am negatÓv‚s emocijas
viens uz otru, nepadom‚jot, vai tas visp‚r j‚dara.
Bet visu p‚rÁjo var sarun‚t un izdarÓt.
- K‚ atp˚aties no darba?- PÁdÁjos Ëetros gados es braucu uz laukiem.
Œpai nekad lauki nav patikui. Atp˚os Ôoti noslÁgt‚ cilvÁku lok‚
ñ Ïimenes vai tikai savu draugu sabiedrÓb‚. Jo maz‚k sveu, jo
lab‚k. Ja san‚k, tad cenos reizi nedÁÔ‚ aizbraukt uz lauku pirti.
- Vai atceraties k‚du bÁrnÓbas nedarbu?- NÁ, es biju paklausÓgs bÁrns.
- K‚du labu gr‚matu vai filmu J˚s ieteiktu studentiem?- Tas ir atkarÓgs, k‚das specialit‚tes students ir un kas viÚam
patÓk. Kad lasÓju psihologiem psihes bioloÏiskos pamatus, noteikti
ieteicu izlasÓt gr‚matu ParfÓms, tagad ir uzÚemta arÓ filma. Lai
redzÁtu, k‚ viena sensor‚ sistÁma var p‚rveidot vai ietekmÁt
cilvÁka dzÓvi un pasaules uztveri.
Pareiz lasu Z. MauriÚas gr‚matu Domu varavÓksne un esmu
saj˚sm‚. Gr‚mata, ko varÁtu izlasÓt katrs. Ikvienam dzÓvÁ k‚dreiz
ir gr˚ti brÓ˛i vai ir t‚, ka non‚k krustcelÁs ñ ko darÓt, ko nÁ, un Z.
MauriÚas darbi varÁtu b˚t k‚ rokas gr‚mata sava gara
stiprin‚anai.
Run‚jot par film‚m, man daudzas patÓk ñ Ôoti nopietnas un
izklaides. No izklaides film‚m man Ôoti patÓk kr‚Úas un episkas
filmas, piemÁram, Gredzenu pavÁlnieks, Gladiators un Harijs
Poters. PatÓk skatÓties filmas ar savu dÁlu, viÚam ir 12 gadi, abi ik
ì.. dzÓvot saskaÚ‚ arsevi ñ t‚ ir Ósta laime!îSieviete, kuru vair‚kums studentu pazÓst k‚ stingru, godÓgu unforu kolÁÏi. –oreiz pied‚v‚ju interviju ar Daugavpils Universit‚tesstudiju prorektori IrÁnu Kaminsku.
Kop‚ ar savudraugu laptopu
232 0 0 7 novembris LAI TOP!
- GribÁju apmeklÁt studentu milit‚ro apm‚cÓbujau tad, kad m‚cÓjos 1. kurs‚, taËu nepietiekoasinform‚cijas dÁÔ s‚ku to apmeklÁt tikai 2. kurs‚.Man ieteica iest‚ties arÓ zemessardzÁ, ko es arÓizdarÓju. Gada laik‚ ieguvu Ôoti plaas zin‚anas,pieredzi, k‚ arÓ man patÓk instruktoru un kursantuattiecÓbas. PatÓk disciplÓna. Visi ir ieinteresÁti taj‚,ar ko viÚi nodarbojas, un nav t‚, ka k‚ds b˚tupiespiedu k‚rt‚ uz ejieni atn‚cis, visi ieraduiesbrÓvpr‚tÓgi. PatÓk arÓ tas, ka form‚ j˚ties k‚ lielscilvÁks (smejas)! J
- Meitene un milit‚r‚ apm‚cÓba. Tavas domaspar to?
- Tas, kameitenes iri e s a i s t Ó t a sm i l i t ‚ r a j ‚apm‚cÓb‚, iruzslavas cienÓgs.Puiiem tas irpierasts un navnekas seviÌs,taËu meitenÁmviss ir sves. Tas irjauki, ka viÚ‚minteresÁ kaut kasatÌirÓgs, eitieg˚st dzÓvespieredzi, nor˚dasavu raksturu un m‚c‚s pakÔauties disciplÓnai.
- K‚pÁc, Tavupr‚t, milit‚r‚ apm‚cÓba tagad irtik maz apmeklÁta?
- Viss ir Ôoti vienk‚ri: agr‚k bija armija. Tasbija viens no veidiem, k‚ no t‚s izvairÓties, jo,studÁjot augst‚kaj‚ m‚cÓbu iest‚dÁ, pÁc milit‚r‚sapm‚cÓbas pabeiganas to ieskaitÓja k‚ studentadienestu. TaËu tagad n‚k tikai tie, kuriem taspatie‚m ir vajadzÓgs, kuriem patÓk.
- Vai patika NBS rÓkot‚ studentu milit‚r‚sapm‚cÓbas vasaras nometne?
- Tas bija fantastiski! MÁs trÓs nedÁÔas dzÓvoj‚mCÁsÓs, norobe˛ot‚ teritorij‚, kuru arÓ paiapsarg‚j‚m, kad dev‚mies norÓkojumos. Visurbija j‚dodas ierind‚, nebija svarÓgi, vai ejam uzÁdnÓcu vai uz tualeti. DisciplÓna bija stingra, mums
nebija neviena brÓva brÓ˛a, no astoÚiem rÓta lÓdzdeviÚiem vakara viss bija sapl‚nots. Ja mÁsnem‚cÓj‚mies vai neÁd‚m, tad tÓrÓj‚m ieroËus vaispodrin‚j‚m z‚bakus. SvÁtdien‚s notika sportaspÁles, spÁlÁj‚m futbolu, volejbolu. PalielÓos:stafetÁs mans vads uzvarÁja! Vakaros bija vakarajunda, bet no rÓtiem... MÁs katru rÓtu s‚k‚m arLatvijas valsts himnu. Tas tie‚m bija aizkustinoi,pie tam mums ir liels skaits muzikantu, kas arsav‚m spÁcÓgaj‚m balsÓm palÓdzÁja noturÁtpareizo skanÁjumu. Tas bija iespaidÓgi.
- K‚ veic‚s forsÁtaj‚ p‚rg‚jien‚?- Lieliski! ForsÁtais p‚rg‚jiens bija fors, mums
n‚c‚s iet pa Gauju, kur ˚dens man sniedz‚s lÓdzkr˚tÓm, bet da˛u labu meiteni n‚c‚s vilkt lauk‚,jo bija maz‚ka auguma. Bija uz nestuvÁm j‚nesarÓ ievainotais. Kopum‚ Ôoti interesanti.
- Vai biji arÓ nodaÔas komandieris?
- NodaÔnieki bija otrais apm‚cÓbu gads, taËureiz es biju atbildÓgs par sodÓanu, kad meitenenebija nosarg‚jusi savu ieroci. Es liku viÚai skrietapk‚rt teltij ar triecienauteni, kas bija paceltavirs galvas, un teikt: es mÓlu savu ieroci!
- K‚ bija ar komunik‚ciju vada sast‚v‚?- MÁs, 32 cilvÁki, dzÓvoj‚m teltÓ, kas dom‚ta
21 vietai, n‚c‚s gulÁt uz s‚niem. Pirm‚s trÓsdienas praktiski ne ar vienu nerun‚ju, jo visisarun‚j‚s sav‚ starp‚ latviski, taËu tad arÓ es s‚kuiesaistÓties sarun‚. PÁdÁj‚ nedÁÔ‚ ar mani run‚jakrieviski, bet es gan atbildÁju latviski, t‚ bija labaiespÁja pilnveidot latvieu valodas prasmi.
- Kas ir j‚dara zemessardzÁ?- ZemessardzÁ j‚piedal‚s 30 m‚cÓb‚s gad‚, arÓ
sporta spÁlÁs. –ogad piedalÓjos NBS sporta spÁlÁs,kas notika GulbenÁ. Bija interesanti. Nesen bijalielas m‚cÓbas, ko varÁja vÁrot arÓ TV ekr‚nos,taj‚s st‚stÓja par zemessardzi, kas t‚ ir, ar konodarbojas. T‚ k‚ esmu 1. haubiËu baterij‚, ‚vuar lielgabalu.
Latvijas Ëempion‚ts - 2006
192 0 0 7 novembris LAI TOP!
pa laikam t‚s noskat‚mies. Izklaidei Ôoti patÓk arÓ
Osobennosti russkoj nacionaljnoj ohoti i ribalki, tas,
protams, noteikt‚ komp‚nij‚. Tas varÁtu b˚t arÓ
latvieu, t‚ saucamais, klasiskais zelta filmu fonds.
GandrÓz visas filmas m‚j‚s ir ierakstÓtas, Ôoti daudzas
skatos atk‚rtoti, jo ir brÓ˛i, kad tiei obrÓd gribas
noskatÓties o filmu, piemÁram, LimuzÓns J‚Úu nakts
kr‚s‚ vai arÓ D‚vana vientuÔai sievietei, EmÓla nedarbi,
Vella kalpi. Uzskatu, ka S. Moema rom‚na
ekraniz‚cija Te‚tris ir
viens no veiksmÓg‚kajiem
m˚su latvieu aktieru
izpildÓjum‚ un J. StreiËa
re˛ij‚. No ‚rzemju film‚m
dodu priekroku franËu
film‚m.
- Kas, J˚supr‚t, ir laime?- Laime ñ t‚ ir spÁja
dzÓvot saskaÚ‚ ar sevi. Ja tu to esi pan‚cis, tad esi
laimÓgs.
- K‚da m˚zika Jums patÓk?- M˚zika patÓk da˛‚da, s‚kot jau no klasikas. Sav‚
laik‚, kad biju studente, man pat bija klasisk‚s m˚zikas
skaÚu plau kolekcija. VÁl‚k es to atd‚vin‚ju, jo mums
nojuka atskaÚot‚js. –o kolekciju Ôoti lÁni s‚ku atjaunot
digit‚l‚ versij‚. Digit‚laj‚ ir cita skaÚa, un tas vair‚k
nav tas. Un t‚pÁc j‚meklÁ labi digit‚lie ieraksti, kas
ir veikti koncertz‚lÁ, nevis studij‚.
PatÓk d˛ezs, bet klasiskais. PatÓk R. Paula daiÔrade.
M‚j‚s ir Ôoti daudz disku ar Paula m˚ziku. K‚dreiz
dejoju deju kolektÓv‚ Laima, t‚pÁc patÓk tautas
m˚zika. Varu skatÓties jebkuru tautas deju kolektÓva
kvalitatÓvu koncertu. Man tas ir interesanti gan no
profesion‚l‚ viedokÔa, gan t‚pat. JaunÓb‚ Ôoti patika
deja un balets.
- Vai J˚s esat stipra sieviete?- Visi draugi mani uzskata par dzelzs lÁdiju. Es sevi
neuzskatu par stipru sievieti, jo sev blakus esmu
redzÁjusi sievietes, kas man‚ uztverÁ ir stipr‚kas. Bet
nu no v‚rgaj‚m arÓ neesmu. Nu t‚, vidÁji un mazliet
virs.
- K‚das ÓpaÓbas cilvÁkos vÁrtÁjat visaugst‚k?
- GodÓgumu, atsaucÓbu un zin‚anas vismaz sav‚
jom‚, kur cilvÁks str‚d‚. Tad vÁl patÓk, ja cilvÁks, tad,
kad var priec‚ties, priec‚jas, ir atkl‚ts, atvÁrts. PatÓk
gudri cilvÁki. Man dzÓvÁ ir Ôoti paveicies, esmu satikusi
daudz t‚du cilvÁku.
- Kas nepatÓk?- NepatÓk, ja cilvÁki ir sam‚ksloti. PatÓk dabiskums,
dabiska uzvedÓba, kas n‚k no viÚa paa.
- Ko Jums nozÓmÁ Ïimene?- œoti daudz, jo esmu sieviete. Vissmag‚kais
prorektora darb‚ ir izvÁlÁties, kam atdot priorit‚ti ñ
Ïimenei vai darbam. Ãimene ir un paliek galven‚. Jo
vair‚k str‚d‚ju ai amat‚, jo vair‚k saprotu, ka Ïimene
ir svarÓg‚ka.
Da˛reiz arÓ pa telefonu var dzirdÁt kaut kolabu
Baltijas ÏenÁtiku kongres‚Markavas tak‚ kop‚ ar kolÁÏiem
22 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
vien
s no
...
�
- K‚pÁc nolÁmi kÔ˚t par sporta skolot‚ju?- Man patÓk sports, savuk‚rt augst‚k‚
izglÓtÓba sport‚ palÓdzÁs man iest‚ties Nacion‚laj‚aizsardzÓbas akadÁmij‚ (NAA). Uzreiz neaizg‚juturp, jo trenÁjos un gribÁju kÔ˚t par sporta meistaru.
- Kas ir j‚dara, lai kÔ˚tu par sporta meistaru?- Ir j‚uzvar sacensÓb‚s, kur j‚ceÔ noteikts
smagums sav‚ svara kategorij‚, piemÁram, man‚svara kategorij‚ lÓdz 105 kg ir j‚gr˚˛ 165 kg unj‚rauj 145 kg. Lai sasniegtu sporta meistarapak‚pi, man bija vajadzÓgi septiÚi gadi. Palaikar svarcelanu nodarbojos jau devÓto gadu. Esmutreneris jaun‚kaj‚ grup‚.
- Past‚sti pa saviem pan‚kumiem svarcelan‚?- »etras reizes esmu uzvarÁjis Latvijas
“Form‚ j˚tos k‚ liels cilvÁks!”Divas dienas mÁÏinu atcerÁties viÚa uzv‚rdu. BezcerÓgi. Ir pien‚kusi piektdiena. Pa radio tiek atskaÚots raidÓjums, kur st‚sta, ko var
un ko nevar jaut‚t pirmaj‚ tikan‚s reizÁ. Uzn‚k smiekli ñ man taËu nemaz nav sarun‚ts randiÚ.
Esmu atn‚kusi pirm‚, nopÁrku tÁjiÚu un aizÚemu lab‚ko galdiÚu, no kura varu labi p‚rredzÁt telpu. Jaun‚ korpusa ÁdnÓc‚ ir
omulÓga atmosfÁra. Un tad jau arÓ par‚d‚s viÚ. Atvainojas par nokavÁanos. Plati pasmaida un ir gatavs atbildÁt uz maniem
jaut‚jumiem, taËu jau pirmais jaut‚jums viÚu p‚rsteidz nesagatavotu.
- Parasti visi vienmÁr atceras manu uzv‚rdu, - atskan atbilde. Es laikam esmu izÚÁmums. :)
Vadims Frolovs jau treo gadu
studÁ DU IVF un ir topoais sporta
skolot‚js. Nodarbojas ar
svarcelanu, kur arÓ ir sasniedzis
sporta meistara pak‚pi. –ovasar
ir saÚÁmis Nacion‚lo bruÚoto
spÁku Instruktoru skolas
sertifik‚tu, kur apliecina, ka
Vadims ir veiksmÓgi apguvis
rezerves kareivja m‚cÓbu kursa
programmu un turpina apm‚cÓbas
studentu milit‚raj‚ apm‚cÓb‚,
darbojas zemessardzes 34.
bataljon‚. SmaidÓgs, atsaucÓgs,
drosmÓgs ñ Ósts tÁvzemes sargs.
Ëempion‚t‚ svarcelan‚ junioru grup‚. Ieguvistreo vietu Baltijas sporta spÁlÁs, kur piedalÓj‚s12 dalÓbvalstis, un paas sacensÓbas notika Polij‚.Par vienu kg zaudÁju v‚cu sportistam, t‚pÁc arÓn‚c‚s samierin‚ties ar treo vietu.
- K‚ sports mainÓjis Tavu dzÓvi?- Pateicoties sportam, es izvairÓjos no ielas
nelabvÁlÓg‚s ietekmes un nelietoju alkoholu,nesmÁÌÁju.
- Past‚sti par milit‚ro apm‚cÓbu? (PÁc manajaut‚juma Vadima sej‚ par‚d‚s plats smaids ñ t‚nu ir tÁma, par ko viÚam tie‚m gribas parun‚t J- aut.)
Ierakumu rakana - t‚ tik ir jautrÓba!
20 LAI TOP! novembris 2 0 0 7
ìMan r˚p
- K‚da, J˚supr‚t, ir odienas Latvija?- Latvija ir demokr‚tiska valsts. Palaik
notiekoi re‚lpolitiskie notikumi ir vÁl viensapliecin‚jums tam, ka Latvija irdemokr‚tiska valsts ar re‚li funkcionÁjoupilsonisku sabiedrÓbu. Kaut gan obrÓdreizÁm run‚ arÓ par politisko krÓzi Latvij‚,dom‚ju, notiekoais nevar b˚t klasificÁtsÓ v‚rda tieaj‚ nozÓmÁ, bet gan k‚ krÓzes(valdÓbas) izpausme. Es o situ‚ciju vÁrtÁjupozitÓvi, jo Latvijas sabiedrÓba apliecin‚jato, ka tai ir svarÓgi, kas notiek Latvij‚, unr˚p valsts n‚kotne. No otras puses,protams, mani satrauc arÓ tiesisk‚s normaspielietoanas prakse un da˛u lÁmumupieÚemanas proced˚ras.
- K‚ J˚s vÁrtÁjat valsts svÁtku atzÓmÁanuÏimenÁ, sabiedrÓb‚ kopum‚?
- No vienas puses, negribÁtosatgriezties Padomju SavienÓbas laikatradÓcij‚s, kad valsts svÁtkiem oblig‚ti bijaj‚b˚t arÓ Ïimenes svÁtkiem, pretÁj‚gadÓjum‚ draudÁja krimin‚latbildÓba. No
- J˚su mÓÔ‚kie svÁtki?- Varb˚t LÓgo. Klasiskie latvieu varianti. Bet ne ZiemassvÁtki un
Lieldienas, to es labi zinu.
- Vai esat savas valsts patriote?- J‚, patriote esmu visnotaÔ, bet izr‚dÓt to negribu.
- Kas Jums garo?
- Nu, ja es to nepateiku, tad mani draugi teiks, ka t‚ ir negodÓga
intervija... Man garo alus J. Labs alus. Gaiais, vieglais alus.
- M‚jdzÓvnieki...
- J‚, mums m‚j‚s ir jauns iemÓtnieks ñ trÓs mÁneus vecs zelta retrÓvers.
ViÚ mums ir k‚ otrs bÁrns. Man visp‚r patÓk, ja k‚dam m‚j‚s ir suns vai
kaÌis. DzÓvnieki spÁj nomierin‚t.
- Vai J˚s ticat liktenim?- DaÔÁji ticu.
- J˚su ceÔa v‚rdi!
- DzÓvo t‚, it k‚ katra diena b˚tu pirm‚ un pÁdÁj‚(Z. MauriÚa).
- Paldies par interviju!
Ines
e
Hansa Open projektaprezent‚cij‚
Sapnis par sunipiepildÓj‚s!
n ‚
LÓdz ar neatkarÓbas pasludin‚anas brÓdi
aizs‚k‚s arÓ Latvijas k‚ demokr‚tiskas valsts
vÁsture. –aj‚ vÁstures posm‚ 1934. gada 15.
maij‚ iest‚j‚s pauze, kad pÁc veiksmÓga
apvÁrsuma s‚ka valdÓt K‚rÔa UlmaÚa
autorit‚rais re˛Óms, bet 1940. gada 17. j˚nij‚
Latvija zaudÁja neatkarÓbu un atguva to tikai
1990. gada 4. maij‚, kad kÔuva par brÓvu un
demokr‚tisku valsti.
NovembrÓ, Latvijas Republikas
pasludin‚anas gadadien‚ gribas uzzin‚t
viedokli, k‚da ir odienas Latvija, k‚da t‚
b˚s n‚kotnÁ, t‚dÁÔ pied‚v‚ju interviju ar
Soci‚lo zin‚tÚu fakult‚tes prodek‚nu
Dmitriju OÔehnoviËu.
Latvijas Republikas past‚vÁan‚ ir
vair‚ki posmi ñ no neatkarÓbas
pasludin‚anas 1918. gada 18.
novembrÓ lÓdz 1940. gada 17. j˚nijam,
kad PSRS karaspÁks, ÌÁrsojot valsts
robe˛u, iebruka Latvijas teritorij‚ un
pakÔ‚va valsti okup‚cijai.
Kop‚ ar kolÁÏiem Daugavaslokos
mÁn
ea
inte
rvija
212 0 0 7 novembris LAI TOP!
�
Ar savu meitiÚuLÓnu Mariju
otras puses, par pozitÓvu nevar uzskatÓt par‚dÓbu,kad, it Ópai jaunieu vid˚, valsts svÁtki tiek pilnÓb‚ignorÁti un pat nav priekstata par to, kas tie ir. Reizmani sar˚gtin‚ja un saviÔÚoja k‚da studenta atbilde,ka L‚ËplÁa diena ir L‚ËplÁa dzimanas diena.Neesmu pesimists un uzskatu, ka valstiska untautiska st‚ja attÓst‚s, jo reiz biju Ôoti patÓkamip‚rsteigts, kad 18. novembrÓ mani uzaicin‚ja piesvÁtku galda, kas bija dekorÁts Latvijas karoga kr‚s‚s.
- K‚ J˚s izprotat jÁdzienu patriotisms?- Kas j‚dara, lai koptu un attÓstÓtu patriotismu? –o
jaut‚jumu bie˛i vien dzirdam TV, k‚ arÓ tas tiekanalizÁts citos plasaziÚas lÓdzekÔos. Manupr‚t,katram j‚s‚k ar sevi. J‚r‚da citiem, ka Latvijas karogacelana nav bailes no naudas soda, me˛u tÓrÓanaun kopana nav ‚riÌÓba, bet gan mÁÏin‚jumspadarÓt savu dzimteni skaist‚ku. Dom‚ju, valstssvÁtkos nepiecieams padom‚t, ko konkrÁti es esmuizdarÓjis, lai varÁtu lepoties ar savu valsti, un kasj‚izdara, lai arÓ citi lepotos ar savu tÁvzemi ñ Latviju.
- K‚duredzat Latvijun‚kotnÁ?
- N‚kam‚paaudze b˚sspÁjÓga vair‚kaizdom‚ties,kas bija un ir,b˚s pateicÓgitiem, kasi z v e i d o j atagadni unveidos arÓ
n‚kotni. Esmu kategoriski pret to, ka Latvijas vÁsturetiktu m‚cÓta atseviÌi no pasaules vÁstures konteksta.Zin‚m‚ mÁr‚ esmu arÓ pret ideju atjaunotpolitinform‚cijas stundas skol‚, jo cilvÁkam j‚b˚tbrÓvam sav‚ izvÁlÁ, ar varu nevar pan‚kt mÓlestÓbu ñtikai pretÁjo.
Noteico‚ loma ir nevis form‚lai izglÓtÓbai, bettiei Ïimenei un sabiedrÓbai kopum‚. fiÁl, ka nevienmÁr Ó brÓ˛a sabiedrÓba ir gatava uzÚemtiesdzÓves audzin‚t‚jas lomu. No otras puses, es saprotuto, ka tas var izraisÓt diskusijas, bet dom‚ju, irnepiecieams modernizÁt valsts svÁtku svinÁanastradÓciju. Neapaub‚mi, patosam ir j‚b˚t, bet k‚pÁclÓdztekus tam nevar past‚vÁt action, piemÁram,valsts svÁtku svinÁana Amerik‚.
- Paldies par interviju!
IzvÁlies darbuLatvij‚!Laik‚, kad liela daÔa Latvijas
iedzÓvot‚ju dodas peÔÚ‚ uz Œriju,Lielbrit‚niju vai cit‚m
viesstr‚dnieku iecienÓt‚m zemÁm,dzimtenÁ pietr˚kst augsti
kvalificÁtu pam‚ju speci‚listuda˛‚d‚s jom‚s.
Daugavpils Universit‚tÁ 31. oktobrÓ un 1. novembrÓ
norisin‚j‚s izst‚de Karjeras dienas: Ideja ñ IespÁja ñ Risin‚jums.
Izst‚des ofici‚laj‚ atkl‚an‚ kl‚tesoos uzrun‚ja DU rektors
ArvÓds Barevskis.
Izst‚dÁ piedalÓj‚s t‚di uzÚÁmumi k‚ Mono M-Red Bull Latvia
(Latvijas lÓderis vairumtirdzniecÓb‚), SIDC GROUP (person‚la
atlase darbam uz kruÓza kuÏiem), Hansabanka (starptautisks
finanu uzÚÁmums), MAXIMA Latvija (Baltijas valstu
mazumtirdzniecÓbas lÓderis), Sonette (tele-m‚rketinga aÏent˚ra),
New Vision (IT partneris tirdzniecÓbas un viesmÓlÓbas sfÁr‚), TAX
BACK (‚rzemju nodokÔu atg˚ana), Latakko (Pirelli ofici‚lais
p‚rst‚vis Latvij‚), Citadel (bezmaksas jaunieu laikraksts), k‚ arÓ
Latvijas DzelzceÔ.
Karjeras dienu laik‚ studentiem bija iespÁja ieg˚t pilnÓgu
inform‚ciju par da˛‚d‚m darba viet‚m, darba apst‚kÔiem un
samaksu, neapmeklÁjot konkrÁto uzÚÁmumu. IespÁja tiei
kontaktÁties ar darba devÁjas komp‚nijas p‚rst‚vjiem sniedza
atbildes uz visiem jaut‚jumiem un izgaisin‚ja aubas par
vÁlamo amatu.
Izst‚des norises dien‚s visiem interesentiem bija iespÁja
noskatÓties uzÚÁmumu sagatavot‚s prezent‚cijas, t‚dÁj‚di
uzzin‚t vair‚k par konkrÁt‚ uzÚÁmuma darbÓbas specifiku, k‚
arÓ uzdot visda˛‚d‚kos jaut‚jumus par darbu konkrÁtaj‚
uzÚÁmum‚.
Latvijas 5. karjeras dienas organizÁja Baltic Educational
Travel and Work Association /BETWA/ sadarbÓb‚ ar Starptautisko
inform‚cijas darba c ntru /SIDC Group/ ñ profesion‚Ôu komandu,
kurus vieno kopÓga ideja ñ veicin‚t darbaspÁka resursu attÓstÓbu
Latvij‚.
J‚teic, ka m˚su studenti k‚rtÁjo reizi izcÁl‚s ar ne Ópai lielu
aktivit‚ti un ieinteresÁtÓbu Karjeras dienu pas‚kumos.
Ka
rje
ras d
ien
as a
pm
eklç
ja K
ristî
ne
Ar
Dm
itriju
Oïeh
no
viè
u s
aru
nâjâ
s L
îva
Latvijaskotne!î
uzzi
ni