DAUGAVPILS UNIVERSITĀTE

ZINĀTNISKĀS DARBĪBAS PĀRSKATS

2010. gads

LR IZM Zinātniskās Institūcijas reģistrācijas apliecība Nr. 172040

Izdota 2006. gada 23. janvārī

2

Izdevums „Daugavpils Universitātes zinātniskās darbības 2010. gada pārskats‖ tiek izdots

saskaľā ar Latvijas Republikas Zinātniskās darbības likumu.

Daugavpils Universitātes (DU) Zinātľu daļas sagatavotajā izdevumā izmantoti dati no DU

katedru un pētniecisko institūtu un centru 2010. gada pārskatiem par zinātnisko darbību, dati

no DU informatīvās sistēmas (DUIS).

Daugavpils Universitātes zinātľu prorektore:

Elita Jermolajeva, Dr. oec., asoc. profesore

Tālr.: 54 25452; e-pasts: elita.jermolajeva@du.lv

Zinātľu daļa:

Edmunds Tamanis, Zinātľu daļas vadītājs, Dr. phys., asoc. profesors

Tālr.: 54 25452; e-pasts: zinda@du.lv

Inese Zuģicka, Zinātniskais konsultants, Mg. philol., asistente

Tālr.: 54 25452; e-pasts: zinda@du.lv

Dmitrijs Oļehnovičs, Zinātniskais konsultants, Mg. hist., lektors

Tālr.: 54 25452; e-pasts: zinda@du.lv

Daina Švarce, Zinātľu daļas sekretāre

Tālr.: 54 25452; e-pasts: daina.svarce@du.lv

mailto:elita.jermolajeva@du.lvmailto:zinda@du.lvmailto:zinda@du.lvmailto:zinda@du.lvmailto:daina.svarce@du.lv

3

SATURS

Ievads ..................................................................................................................................... 4

1. Daugavpils Universitātes zinātniskās darbības 2010. gada publiskā pārskata

statistikas dati un kopsavilkums ........................................................................................ 5

1.1. DU mērķi, uzdevumi, struktūra. .............................................................................. 5

1.2. Akadēmiskais personāls ........................................................................................... 7

1.3. DU Zinātnes padome ............................................................................................... 9

1.4. Doktorantūra ............................................................................................................ 9

1.5. Profesoru padomes ................................................................................................. 10

1.6. DU LZP eksperti .................................................................................................... 11

1.7. Finansējums zinātnei 2010. gadā (tūkst.Ls ar vienu zīmi aiz komata) .................. 11

1.8. DU zinātniskās darbības rezultāti 2010. gadā ........................................................ 12

1.9. DU zinātnes komunikācijas pasākumi 2010. gadā ................................................ 14

2. Daugavpils Universitātes struktūrvienību zinātniskā darbība 2010. gadā ...................... 16

2.1. Institūti un centri .................................................................................................... 16

2.1.1. Ekoloģijas institūts................................................................................ 16

2.1.2. Ilgtspējīgas izglītības institūts ............................................................... 24

2.1.3. Inovatīvās mikroskopijas centrs ........................................................... 47

2.1.4. Komparatīvistikas institūts ................................................................... 51

2.1.5. Latgales Pētniecības institūts ................................................................ 63

2.1.6. Mutvārdu vēstures centrs ...................................................................... 70

2.1.7. Sistemātiskās bioloģijas institūts .......................................................... 73

2.1.8. Sociālo pētījumu institūts ..................................................................... 93

2.1.9. Sveńvalodu centrs ............................................................................... 105

2.2. Katedras ............................................................................................................... 108

2.2.1. Anatomijas un fizioliģijas katedra ...................................................... 108

2.2.2. Angļu filoloģijas katedra .................................................................... 112

2.2.3. Ekonomikas katedra ............................................................................ 118

2.2.4. Fizikas katedra .................................................................................... 118

2.2.5. Informātikas katedra ........................................................................... 124

2.2.6. Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra ................................. 127

2.2.7. Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra ........................................................... 133

2.2.8. Kora diriģēńanas katedra ..................................................................... 152

2.2.9. Rusistikas un slāvistikas katedra ........................................................ 156

2.2.10. Latvieńu literatūras un kultūras katedra .............................................. 164

2.2.11. Latvieńu valodas katedra ..................................................................... 169

2.2.12. Mācību metodiku katedra ................................................................... 173

2.2.13. Mākslas un dizaina katedra ................................................................. 183

2.2.14. Matemātikas katedra ........................................................................... 191

2.2.15. Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedras ........................... 195

2.2.16. Sociālās psiholoģijas katedra .............................................................. 200

2.2.17. Socioloģijas katedra ............................................................................ 204

2.2.18. Tiesību katedra .................................................................................... 207

2.2.19. Vācu filoloģijas katedra ...................................................................... 214

2.2.20. Vēstures katedra .................................................................................. 218

Pielikums............................................................................................................................ 225

4

Ievads

Daugavpils Universitāte (DU) 2010. gadā turpināja attīstīties par nozīmīgu zinātnisko

centru gan Latgales reģiona un Latvijas, gan arī Eiropas mērogā, veidojot atbilstońa līmeľa

zinātnisko infrastruktūru. DU docētēji aktīvi piedalās zinātniskajā darbā, publicē savu

pētījumu rezultātus starptautiski atzītās datu bāzēs, piedalās starptautiskās konferencēs, kā arī

organizē tās. 2010.gadā sasniegti labi rādītāji – 828 zinātniskās publikācijas, tai skaitā 125

SCI, izdotas 11 monogrāfijas un grāmatas, reģistrēts 1 patents, realizējas ap 40 Eiropas

Savienības fondu un citu institūciju līdzfinansētie projekti aptuveni 8 milj. Ls apjomā par

kopējo summu vairāk kā 23 milj. latu.

Daugavpils Universitātē ir 5 fakultātes: Dabaszinātľu un matemātikas fakultāte,

Humanitārā fakultāte, Izglītības un vadības fakultāte, Mūzikas un mākslu fakultāte, Sociālo

zinātľu fakultāte; darbojas 9 zinātniskie institūti un centri. Nozīmīgākie zinātniski pētnieciskā

darba virzieni:

1. Jaunu materiālu un tehnoloģiju izstrāde, tai skaitā hologrāfija, nanostrukturētu

materiālu iegūńana un īpańību izpēte.

2. Informācijas tehnoloģiju un moderno sakaru līdzekļu attīstība, matemātisko modeļu

teorētiskā un skaitliskā analīze.

3. Bioloģiskās daudzveidības izpēte un aizsardzība, sistemātiskā bioloģija (entomoloģija,

parazitoloģija u.c.), dzīvnieku histoloģija, ńūnu bioloģija, populāciju ģenētika,

ekoloģija, vides zinātne (vides ķīmija, dabas aizsardzība u.c.).

4. Veselības aprūpe, fizioloģija, rehabilitācija u.c.

5. Literatūrzinātne, valodniecība, kultūrvēsturiskie procesi, Letonika, komparatīvi

(salīdzināmi) pētījumi humanitārajās zinātnēs.

6. Ilgtspējīga izglītība, pedagoģiskās teorijas un nozaru pedagoģija, mūņizglītība.

7. Sociālie pētījumi ekonomikā, socioloģijā, sociālajā psiholoģijā un tiesību zinātnē.

8. Reģionālisms: vēsturiskie, ekonomiskie, sociālie un drońības aspekti, tai skaitā

Latgales reģiona izpēte un mutvārdu vēsture.

9. Mūzikas un mākslas zinātľu teorija, prakse un attīstība.

Zinātniskās darbības pārskatā par 2010. gadu apkopoti dati par zinātnisko darbību DU

struktūrvienībās - zinātniskajos institūtos un centros, kā arī fakultāńu katedrās.

5

1. Daugavpils Universitātes zinātniskās darbības 2010. gada publiskā pārskata statistikas dati un kopsavilkums

1.1. DU mērķi, uzdevumi, struktūra

Daugavpils Universitātes mērķis

Daugavpils Universitātes attīstības stratēģijas īstenońanai ir izvirzīts vispārējais mērķis - attīstīt Daugavpils

Universitāti kā akadēmiskajās tradīcijās balstītu, mūsdienīgu un konkurētspējīgu studiju, zinātnes un inovāciju

centru.

Vidēja termiľa mērķi:

1. Nodrońināt kvalitatīvu izglītību, kas atbilst nākotnes izaicinājumiem un balstās uz teorētiskām zināńanām

un pētniecības prasmju apgūńanu, sagatavojot starptautiskajā darba tirgū konkurētspējīgus speciālistus,

attīstot viľu spējas un motivējot izglītoties mūņa garumā.

2. Attīstīt starptautiska līmeľa zinātnisko darbību, padziļinot zinātnisko pētījumu integrāciju studiju procesā,

iesaistoties starptautiskajās, valsts un nozaru pētniecības programmās, sekmējot tehnoloģiju pārnesi un

inovāciju attīstību un veicinot sabiedrības izpratni par zinātni.

3. Sekmēt Daugavpils Universitātes kā visu Latgales reģiona institūciju konsolidētāja un attīstības

virzītājspēka lomas palielināńanos un veicināt Universitātes atpazīstamību Latvijā un pasaulē.

4. Nodrońināt vienotu un efektīvi funkcionējońu organizatoriskās struktūras darbību un ieviest kvalitātes

vadības sistēmu.

5. Attīstīt modernu, videi draudzīgu infrastruktūru, drońu un atbalstońu darba vidi.

Daugavpils Universitātes uzdevumi Apzinoties savu Austrumlatvijas vienīgās universitātes lomu un vietu citu Latvijas augstskolu vidū, kā arī ľemot

vērā Latgales attīstības plānu, Latvijas Republikas augstākās izglītības un augstskolu attīstības nacionālo

koncepciju, Eiropas Augstākās izglītības telpas un Eiropas Zinātnes telpas koncepciju, DU izvirza ńādus

uzdevumus:

darboties kā reģionālas nozīmes universitātei dabas, humanitāro, izglītības un sociālo zinātľu jomās, radot

iespējas vispusīgām augsta līmeľa studijām un zinātniskajai pētniecībai;

nodrońinot augstākās izglītības kvalitāti, piedāvāt trīs līmeľu (bakalaura, maģistra un doktora) studiju

programmas un veikt pētniecību saskaľā ar darba tirgus prasību attīstību un sabiedrības pieprasījumu;

radīt iespējas iedzīvotāju profesionālās mobilitātes paaugstināńanai, attīstot tālākizglītību un mūņizglītību;

turpināt reformas, kas sekmē DU integrēńanos Eiropas Augstākās izglītības telpā un Eiropas Zinātnes telpā;

pētīt Austrumlatvijas reģiona resursus un attīstības tendences, izvērtēt iespējas un piedāvāt zinātniski

pamatotu saimniecības, izglītības, zinātnes un kultūras attīstības koncepciju;

stiprināt latvieńu valodas un kultūras pozīcijas Austrumlatvijā; izmantojot studiju un pētniecības darba

iespējas, veicināt sabiedrības sekmīgu integrāciju Latvijas intelektuālajā, ekonomiskajā un kultūras vidē.

Daugavpils Universitātes juridiskais statuss

DU ir atvasināta publiska persona. DU ir dibinājusi valsts, un tā darbojas kā autonoma pańpārvaldes institūcija.

DU tiesisko darbību reglamentē DU satversme: http://www.du.lv/lv/par_mums/satversme

6

DU struktūra

Satversmes sapulce

Revīzijas komisija

Akadēmiskā šķīrējtiesa

Rektors

Padomnieku

konvents

Senāts

Finanšu un uzskaites daļa

Saimniecības daļa

Promocijas un profesoru padomes

Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts

Latgales Pētniecības institūts

Jauno zinātnieku asociācija

Akadēmiskais apgāds „Saule”

Zinātņu daļa

Studiju prorektors

Zinātņu prorektors

Starptautisko un sabiedrisko

attiecību daļa

Administratīvā daļa

Informācijas tehnoloģiju centrs

Profesionālās izaugsmes centrs

Studiju daļa

Studiju kvalitātes novērtēšanas centrs

Fakultātes

Studentu padome

Studiju padome

Zinātnes padome

Saimniecības padome

Studējošo servisa centrs

Administratīvā daļa

Arhīvs

Bibliotēka

7

1.2. Akadēmiskais personāls

DU akadēmiskais personāls pamatievēlēńanas vietā 2010. gada 30. decembrī bija 199 cilvēksi, t.sk., 123

personas (61,8 %) ar doktora grādu.

1.2.1. tabula. Akadēmiskais personāls pamatievēlēšanas vietā Daugavpils Universitātē

Rādītāja nosaukums Pavisam %

Akadēmiskais personāls 199 100

profesori 21 10,6

asociētie profesori 26 13,1

docenti 46 23,1

lektori 61 30,6

asistenti 13 6,5

vadońie pētnieki un pētnieki 32 16,1

Akadēmisko amatu sadalījums DU fakultātēs parādīts 1.2.2. tabulā, bet akadēmiskā personāla (t.sk. doktoru)

skaits katedrās parādīts 1.2.3. tabulā.

1.2.2. tabula. Akadēmiskais personāls pamatievēlēšanas vietā DU fakultātēs

Nr. Struktūrvienība Asis-

tenti

Lek-

tori Docenti

Pētnieki

un

vadošie

pētnieki

Asociētie

profesori Profesori Kopā

1. Dabaszinātľu un matemātikas fakultāte

3 15 13 12 8 5 56

2. Humanitārā fakultāte 7 16 17 5 8 6 59

3. Izglītības un vadības fakultāte - 10 2 6 3 5 26

4. Mūzikas un mākslu fakultāte 1 9 6 1 2 2 21

5. Sociālo zinātľu fakultāte 2 11 8 6 4 2 33

6. Latgales pētniecības institūts - - - 2 1 1 4

1.2.3. tabula. Akadēmiskā personāla skaits Daugavpils Universitātes katedrās

Nr. Katedra Katedras vadītājs Akadēmiskais

personāls

tai skaitā, ar

doktora

grādu sk/%

1. Anatomijas un fizioloģijas katedra Kuľicka Irēna 6 2/33,3

2. Angļu filoloģijas katedra Presľakova Irina 8 4/50

3. Ekonomikas katedra Stańāne Janīna 8 3/37,5

4. Fizikas katedra Salītis Antonijs 5 5/100

5. Ķīmijas un ģeogrāfijas katedra Soms Juris 6 3/50

6. Informātikas katedra Ignatjeva Svetlana 10 3/30

7. Instrumentu spēles un mūzikas teorijas katedra

Daugulis Ēvalds 7 1/14,3

8. Kora diriģēńanas katedra Znutiľń Edgars 6 2/33,3

9. Latvieńu literatūras un kultūras katedra Burima Maija 8 8/100

10. Latvieńu valodas katedra Ńaudiľa Vilma 6 1/16,6

11. Matemātikas katedra Gricāns Armands 9 7/77,7

12. Mācību metodiku katedra Belousa Inga 10 1/1

13. Mākslas un dizaina katedra Janīna Osnovina 7 3/42,8

14. Pedagoģijas un pedagoģiskās psiholoģijas katedra

Kokina Irēna 6 5/83,3

15. Rusistikas un slāvistikas katedra Stankeviča Anna 11 8/72,7

16. Sociālās psiholoģijas katedra Ruņa Aleksejs 5 3/60

17. Socioloģijas katedra Gorbaceviča Lilija 6 2/33,3

18. Tiesību katedra Baikovs Aleksandrs 7 5/71,4

19. Vācu filoloģijas katedra Vingre Inta 5 4/80

20. Vēstures katedra Irēna Saleniece 5 1/20

8

1.2.4. tabula. Akadēmiskā personāla skaits Daugavpils Universitātes zinātniskajos institūtos un centros

Nr. Struktūrvienība Vadītājs Akadēmiskais

personāls

tai skaitā,

ar doktora

grādu

sk/%

1. Ekoloģijas institūts Artūrs Ńkute 7 7/100

2. Gunta Liberta Inovatīvās mikroskopijas centrs Edmunds Tamanis 4 4/100

3. Ilgtspējīgas izglītības institūts Dzintra Ilińko 11 10/90,9

4. Komparatīvistikas institūts Fjodors Fjodorovs 9 8/88,8

5. Latgales Pētniecības institūts Henrihs Soms 4 4/100

6. Matemātisko pētījumu centrs Daugulis Pēteris 4 4/100

7. Mutvārdu vēstures centrs Irēna Saleniece 1 1/100

8. Sistemātiskās bioloģijas institūts Inese Kokina 10 8/80

9. Sociālo pētījumu institūts Vladislavs Volkovs 8 8/100

10. Sveńvalodu centrs Ilona Ļaha 7 1/14,3

1.2.1. zīmējums. DU akadēmiskais personāls pamatievēlēšanas vietā

ar doktora grādu (atbilstoši nozarēm)

1.2.2. zīmējums. DU akadēmiskais personāls ar doktora grādu (atbilstoši tematiskajām jomām)

1

17

21

3

54

1

5

25

6

28

10 10

34

1

0

5

10

15

20

25

30

Dr.

art.

Dr.

bio

l.

Dr.

chem

.

Dr.

geo

l.

Dr.

his

t.

Dr.

iur.

Dr.

mat

h.

Dr.

med

.

Dr.

oec

.

Dr.

pae

d.

Dr.

ph

il.

Dr.

ph

ilol.

Dr.

ph

ys.

Dr.

psy

ch.

Dr.

sc.i

ng.

Dr.

sc.s

oc.

Dr.

theo

l.

26%

24%

43%

6% 1%

Humanitārās zinātnes

Dabas zinātnes

Sociālās zinātnes

Inņenierzinātnes un matemātika

Medicīnas zinātne

9

1.2.3. zīmējums. DU akadēmiskā personāla vecuma struktūra

1.3. DU Zinātnes padome Ar zinātni saistītos jautājumus izskata DU Zinātnes padome, kas aptver visu struktūrvienību zinātnisko darbu.

Daugavpils Universitātes Zinātnes padomes galvenie uzdevumi ir zinātnes attīstības stratēģijas, zinātniskā darba

virzienu plānońana, koordinēńana, novērtēńana un rekomendāciju izstrāde, doktora studiju programmu attīstības

stratēģijas izstrāde, ekspertu komisiju izveidońana pētniecības un tās organizēńanas jautājumu risināńanai u.c.

DU Zinātnes padomes sastāvu skat. 1.2.1. tabulā.

1.3.1. tabula. DU Zinātnes padomes sastāvs

Nr. Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Amats

1. Ēvalds Daugulis Dr.art Profesors

2. Fjodors Fjodorovs Dr.hab.filol. Profesors

3. Elita Jermolajeva Dr.soc. Zinātľu prorektore, asoc. prof

4. Inese Kokina Dr.biol. Asociētā profesore

5. Vladimirs Meľńikovs Dr.sc.soc. Profesors

6. Ilga Salīte Dr.paed. Profesore

7. Henrihs Soms Dr.hist. Profesors

8. Edmunds Tamanis Dr.phys. Zinātľu daļas vadītājs, asoc. prof.

1.4. Doktorantūra Daugavpils Universitātē tiek realizētas doktora studiju programmas četrās tematiskajās jomās:

dabas zinātnes, humanitārās zinātnes, izglītības zinātnes un sociālās zinātnes.

1.4.1. tabula. DU doktora studiju programmas

Nr. Doktora studiju programma un apakšnozare Iegūstamais

grāds

Fakultāte, kura realizē

programmu

1. Bioloģija (Ekoloģija, Zooloģija)

Dr. biol. Dabaszinātľu un matemātikas

fakultāte

2. Ekonomika (Finanses un kredīts, Reģionālā ekonomika) Dr.oec. Sociālo zinātľu fakultāte

3. Fizika (Cietvielu fizika)

Dr.phys. Dabaszinātľu un matemātikas

fakultāte

4. Literatūrzinātne (Cittautu literatūras vēsture, Salīdzināmā

literatūrzinātne)

Dr.philol. Humanitārā fakultāte

5. Matemātika (Diferenciālvienādojumi) Dr.math. Dabaszinātľu un matemātikas fakultāte

6. Pedagoģija (Skolu, augstskolu, nozaru pedagoģija) Dr.paed. Izglītības un vadības fakultāte

7. Psiholoģija (Sociālā psiholoģija)

Dr.psych. Sociālo zinātľu fakultāte

8. Valodniecība (Sastatāmā un salīdzināmā valodniecība)

Dr.philol. Humanitārā fakultāte

9. Vēsture (Historiogrāfija un vēstures palīgzinātnes)

Dr.hist. Humanitārā fakultāte

13%

35%

24%

23%

5%

10

1.4.2. tabula. Doktorantu skaita dinamika DU

Studiju programma 2003 2004 2005 2006 2007 2008 2009 2010

Bioloģija 2 4 8 14 23 27 36 34

Fizika 1 1 2 3 6 6 7 8

Matemātika 1 2 2 3 3 2 2 2

Pedagoģija 24 41 56 49 41 30 36 36

Literatūrzinātne 8 7 7 10 15 13 14 15

Valodniecība 4 7 8 9 10 7 6 10

Psiholoģija 5 5 9 12 21 20 23 21

Ekonomika 0 0 12 19 23 19 26 27

Vēsture - - - - - - - 2

KOPĀ 45 67 104 119 142 124 150 155

2010. gadā Daugavpils Universitātē tika aizstāvēti 13 promocijas darbi.

1.4.3. zīmējums. Attiecības „DU aizstāvētie darbi/doktorantu skaits” (%) dinamika

1.5. Profesoru padomes DU darbojas trīs profesoru padomes.

Pedagoģijas profesoru padome:

1. Dr. paed. Elfrīda Krastiľa – padomes priekńsēdētāja, DU profesore; 2. Dr.paed. Jeļena Davidova - DU profesore; 3. Dr.paed. Inese Jurgena - Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas profesore; 4. Dr.habil.paed. Jānis Pokulis - DU profesors; 5. Dr. paed. Ilga Salīte - DU profesore; 6. Dr. paed. Aleksandra Ńļahova - DU profesore; 7. Dr.habil.paed., Dr.habil.psych. Aleksejs Vorobjovs - DU profesors; 8. Dr. paed. Astrīda Skrinda – pētniece DU Ilgstpējīgas izglītības institūtā, padomes sekretāre

RTU un DU apvienotā Astronomijas un fizikas profesoru padome:

1. Dr.habil.phys. Ozols Andris, Padomes priekńsēdētājs, RTU profesors; 2. Dr. habil.phys. Knite Māris, Padomes priekńsēdētāja vietnieks, RTU profesors; 3. Dr. habil.phys. Dehtjars Jurijs, RTU profesors; 4. Dr. habil.phys. Medvids Artūrs, RTU profesors; 5. Dr.phys. Salītis Antonijs, DU profesors; 6. Dr. habil.phys. Krūmiľń Andris, LU profesors; 7. Dr.phys. Pańkevičs Valfrīds, DU profesors; 8. Dr.phys. Balodis Jānis, LU profesors; 9. Dr.phys. Spīgulis Jānis, LU profesors.

Daugavpils Universitātes, Ńauļu Universitātes, Ļubļinas Jāľa Pāvila II Katoliskās universitātes un Lietuvas

sociālās izpētes centra kopīgā Socioloģijas un psiholoģijas profesoru padome:

1. Dr.sc.soc. Vladimirs Meľńikovs – padomes priekńsēdētājs, DU profesors; 2. Dr.habil.paed., Dr.habil.psych. Aleksejs Vorobjovs – padomes priekńsēdētāja vietnieks, DU profesors 3. Dr. psych. Anita Pipere – DU profesore; 4. Dr.habil.psych. Danguole Beresnevičiene – Ńauļu Universitātes profesore; 5. Dr.sc.soc. Slavomirs Patryckis – Ļublinas Katoliskās universitātes Sociālo mikrostruktūru un modernās

socioloģijas teorijas katedras profesors;

6. Dr.sc.soc. Arvids Virgilijus Matulionis – Lietuvas sociālās izpētes centra profesors; 7. Aleksejs Ruņa – padomes sekretārs, DU Sociālo zinātľu fakultātes Sociālās psiholoģijas katedras docents.

0

5

10

20052006

20072008

20092010

5,8

4,2

7

4,8

4,7 8,4

11

1.6. DU LZP eksperti Nr. Vārds uzvārds Zinātniskais grāds Nozare

1. Maija Burima Dr.philol. Literatūrzinātne un folkloristika

2. Fjodors Fjodorovs Dr.habil.philol. Literatūrzinātne un folkloristika

3. Sandra Meńkova Dr.philol. Literatūrzinātne un folkloristika

4. Anna Stankeviča Dr.philol. Literatūrzinātne un folkloristika

5. Elīna Vasiļjeva Dr.philol. Literatūrzinātne un folkloristika

6. Anita Stańulāne Dr.theol. Filozofija

7. Arvīds Barńevskis Dr.biol. Bioloģija

8. Indriķis Krams Dr.biol. Bioloģija

9. Artūrs Ńkute Dr.biol. Bioloģija

10. Muza Kirjuńina Dr.biol. Bioloģija

11. Natālija Ńkute Dr.biol. Bioloģija

12. Aleksandra Ńļahova Dr.paed. Pedagoģija

13. Vladimirs Meľńikovs Dr.sc.soc. Socioloģija

14. Vladislavs Volkovs Dr.sc.soc. Socioloģija

15. Jānis Eglītis Dr.oec. Ekonomika

16. Elita Jermolajeva Dr.oec. Ekonomika

17. Viktors Voronovs Dr.phil. Sociloģija, Ekonomika

18. Mihails Gorskis Dr.paed. Ķīmija

19. Armands Gricāns Dr.math. Matemātika

20. Ināra Jermačenko Dr.math. Matemātika

21. Edmunds Tamanis Dr.phys. Fizika

22. Vjačeslavs Gerbreders Dr.phys. Fizika

23. Andrejs Bulanovs Dr.phys. Fizika

24. Valfrīds Pańkevičs Dr.phys. Fizika

25. Zaiga Ikere Dr.habil.philol. Valodniecība

26. Anatolijs Kuzľecovs Dr.philol. Valodniecība

27. Jeļena Koroļova Dr.philol. Valodniecība

28. Irēna Kokina Dr.psych. Psiholoģija

29. Anita Pipere Dr.psych. Psiholoģija

30. Irina Plotka Dr.psych. Psiholoģija

31. Aleksejs Ruņa Dr.psych. Psiholoģija

32. Aleksejs Vorobjovs Dr.habil.psych., Dr.habil.paed.

Psiholoģija

33. Jeļena Davidova Dr.paed. Pedagoģija

34. Inese Jurgena Dr.paed. Pedagoģija

35. Ilga Salīte Dr.paed. Pedagoģija

36. Inga Belousa Dr.paed. Pedagoģija

37. Dzintra Ilińko Dr.paed. Pedagoģija

1.7. Finansējums zinātnei 2010. gadā (tūkst.Ls ar vienu zīmi aiz komata) Finansējums zinātniskajai darbībai 1216.1

Valsts budņeta finansējums, tajā skaitā: 344.9

- ES struktūrfondu finansējums zinātniskajai darbībai (ESF un ERAF) 151.9

- Latvijas Zinātnes padomes (LZP) granti un cits LZP finansējums 13.2

- zinātniskās darbības bāzes finansējums 169.0

- valsts pētījumu programmu finansējums 10.8

- zinātniskās darbības attīstības finansējums

Finansējums zinātniskajai darbībai no starptautiskiem avotiem, kopā (Eiropas teritoriālas

sadarbības projektu, Eiropas Ekonomiskās zonas projektu, ES 7.Ietvara programmas

projektu, EUREKA, EUROSTARS, COST, Life u.c. projektu finansējums)

871.2

12

Zinātniskās darbības bāzes finansējuma izlietojums 2010. gadā

Darba samaksa 79 081,14

Darba devēja valsts sociālās apdrońināńanas obligātās iemaksas 18 852,31

Preces un pakalpojumi 50361,46

Komandējumi 132,81

Pamatlīdzekļi 220,48

Izdevumi KOPĀ: 129 795,89

1.8. DU zinātniskās darbības rezultāti 2010. gadā DU nozīmīgākie zinātniskie sasniegumi 2010. gadā.

1. Daugavpils Universitātes Sociālo pētījumu institūtā Olga Lavriľenko uzrakstīja monogrāfiju "Centrāleiropas un Austrumeiropas iedzīvotāju dzīves līmeľa veidońanās atńķirību pētīńana pa reģioniem". - Rēzekne, 2010.

ISBN 978-9984-29-189-5. Monogrāfija ir veltīta Centrāleiropas un Austrumeiropas NUTS2 reģionu

iedzīvotāju dzīves līmeľa jautājumu pētīńanai periodā no 2000. līdz 2008.gadam. Autore ir veikusi ńo reģionu

iedzīvotāju dzīves līmeľa oriģinālu kvalitatīvo un kvantitatīvo, kā arī dinamisko atńķirību izpēti ar aprēķinātā

integrālā indikatora palīdzību.

Pētījuma zinātniskā novitāte: izziľas jomā – aprēķināti dzīves līmeľa lielumi CAE valstu NUTS 2 reģionos,

kā arī kvantitatīvi kvalitatīvās un dinamiskās atńķirības daņādu reģionu iedzīvotāju dzīves līmenī (tai skaitā,

iedzīvotāju dzīves līmeľa lielumu izmaiľu tendence CAE valstu NUTS 2 reģionos), ko nosaka ekonomiskās

izaugsmes un reģionu ekonomikas sektoru struktūras īpatnības periodā no 2000.gada līdz 2007.gadam;

teorētiski metodoloģiskajā jomā – precizēts dzīves līmeľa jēdziens un aplūkota tā evolūcija makro, mikro un

mezolīmenī, izstrādātas dzīves līmeľa integrālā indikatora konstruēńanas un dzīves līmeľa kvantitatīvi

kvalitatīvo un dinamisko atńķirību noteikńanas metodikas, kas determinē ekonomiskās izaugsmes un reģionu

ekonomikas sektoru struktūras īpatnības periodā no 2000. līdz 2007.gadam.

2. Latgales Pētniecības institūts ir izveidojis unikālu datu bāzi, kurā ir Latgales vēstures notikumu un faktu apkopojums, kurń sākts vākt kopń 1994.gada. Tās pamatā ir informācija no vēstures avotiem (arhīvu fontiem,

muzeju krājumiem, periodiskiem izdevumiem, zinātniskas literatūras). Pańlaik datu bāzē ir ziľas par 7111

personām, 3388 notikumiem, 495 bibliogrāfijas avotiem, izveidotas 524 atsauces uz ńiem informācijas

avotiem. Tā regulāri tiek paplańināta un tuvākajā laikā tajā paredzēts integrēt plańu klāstu vizuālā materiāla

par Latgali un tās pētīńanas gaitu.

Publiski pieejamā datu bāzes informācija skatāma vietnē „Ńī diena Latgalē‖ http://latgalesdati.du.lv/.

Kopumā datu bāze ir pieejama Latgales Pētniecības institūtā. Balstoties uz „Latgales datu‖ pieredzi,

2010.gadā vairāku DU institūciju sadarbības rezultātā sākts veidot informācijas tematisks kopums, kurā

apvienota DU bibliotēkas elektroniskā kataloga, datu bāzes „Latgales dati‖, Latgales Pētniecības institūta

bibliotēkas, DU muzeja, DU arhīva, Vēstures katedras, Mutvārdu vēstures centra, Starptautisko un

sabiedrisko attiecību daļas un citu institūciju informācija par DU darbiniekiem, absolventiem, notikumiem

universitātes dzīvē.

Datu bāzi veido Henrihs Soms (administrators), Vitauts Stočka (programmētājs). Tās veidońanā ir iesaistīti

DU vēstures bakalaura, maģistra un doktora studiju programmu studenti.

3. Daugavpils Universitātes Sistemātiskās bioloģijas institūta Koleopteroloģijas laboratorijas pētnieki (A.

Anisčenko, A. Ńavrins, A.Barńevskis un U.Valainis) 2010. gadā kopumā ir atklājuńi vairāk nekā 20 pasaulei

jaunas vaboļu sugas no skrejvaboļu (Carabidae) un īsspārľu (Staphylinidae) dzimtām. Pētījumi veikti

projekta ESF „Bioirizācijas starpnozaru pētījumu grupa‖ īstenoto aktivitāńu ietvaros. Īstenoto pētījumu

rezultāti būtiski papildinās līdzńinējos priekństatus par skrejvaboļu un īsspārľu sistemātiku un filoģenēzi.

4. Par Ilgtspējīgas izglītības institūta nozīmīgākajiem rādītājiem 2010.gadā liecina ńādi fakti: Izglītības

ilgtspējīgai attīstībai dakādes ietvaros UNESCO sadarbībā ar Tudor Rose izdevniecību ir tikusi sagatavota un

izdota grāmata ―Tomorrow Today‖, kas apkopo daņādu valstu un organizāciju pieredzes ilgtspējīgas

attīstības stratēģijas un mērķu īstenońanā, sniedzot ieskatu iespējamos veidos, kā caur izglītību mēs varam

veidot labāku nākotni visiem.

2010. gadā Daugavpils Universitātes darbinieki ir publicējuńi 828 zinātniskās publikācijas, t.sk. 125 rakstus

starptautiski citējamos (SCI) ņurnālos, kā arī izdevuńi 11 monogrāfijas un grāmatas.

http://latgalesdati.du.lv/

13

1.6.1. zīmējums. Attiecības „DU docētāju publikāciju skaits/docētaju skaits” dinamika

1.6.2. zīmējums. Attiecības „DU docētāju SCI publikāciju skaits/docētaju skaits” dinamika

2010. gadā Daugavpils Universitātes darbinieki ir noorganizējuńi 31 konferenci, 64 ekspedīcijas, 42 koncertus

un izstādes, reģistrēts 1 patents. Daugavpils Universitātē tiek izdoti 19 zinātniski periodiskie izdevumi.

1.6.1. tabula. DU zinātniski periodiskie izdevumi

Nr. Izdevuma nosaukums Tiek

izdots no

Atbildīgais

redaktors Datubāze

1. Baltic Journal of Coleopterology 2001 A. Barńevskis Thomson Reuters, SCOPUS, CABI, CSA, Elsevier

2. Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis

2001 A. Barńevskis Thomson Reuters, ELSEVIER,

CSA, CABI

3. Journal of Teacher Education and Training

2002 A. Skrinda CABI, SCOPUS

4. Sociālo Zinātľu Vēstnesis 2004 V. Boroľenko EBSCO, GESIS

5. Acta Latgalica 1965 H.Soms

6. Humanitāro Zinātľu Vēstnesis 2002 F. Fjodorovs MLH International Bibligraphy

7. Comparative Studies. Communication as ‗translatio‘: Nordic – Baltic –

Russian Cultural Dialogues

2008 M. Burima EBSCO

8. Reģionālais Ziľojums 2005 E. Jermolajeva EBSCO

9. Komparatīvistikas Institūta Almanahs 2005 F. Fjodorovs

10. Literatūra un kultūra: process, mijiedarbība un problēmas

2001 M. Burima

0

1

2

3

4

5

6

2005 2006 2007 2008 2009 2010

Dabaszinātnes un matemātika

Humanitārās zinātnes un māksla

Sociālās zinātnes

0

0,2

0,4

0,6

0,8

1

1,2

1,4

2005 2006 2007 2008 2009 2010

Dabaszinātnes un matemātika

Humanitārās zinātnes un māksla

Sociālās zinātnes

14

Nr. Izdevuma nosaukums Tiek

izdots no

Atbildīgais

redaktors Datubāze

11. Person. Color. Nature. Music. 1997 A. Ńļahova

12. Problems in music pedagogy 2007 J. Davidova

13. Mūzikas vēstures un teorijas mijiedarbe

2005 Ē. Daugulis

14. Rakstu krājums ―Чинновский сборник‖

2003 A. Stankeviča Krievijas Valsts humanitārās

universitātes (Maskava) datu

bāze

15. Rakstu krājums „Славянские чтения„ 2000 A. Stankeviča Krievijas Valsts humanitārās universitātes (Maskava) datu

bāze

16. Rakstu krājums «Русская поэзия: 1923-1924»

1992 A. Stankeviča Krievijas Valsts humanitārās

universitātes (Maskava) datu

bāze

17. Rakstu krājums „Добычинский сборник‖

1991 A. Stankeviča Krievijas Valsts humanitārās

universitātes (Maskava) datu

bāze

18. Rakstu krājums „Филологические чтения‖

1996 A. Stankeviča

19. Rakstu krājums „Latgale kā kultūras pierobeņa‖

2008 F.Fjodorovs

20. Courparative Studies 2008 F.Fjodorovs EBSCO

DU zinātnisko darbību veicinošie projekti Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts „Daugavpils Universitātes studiju programmu kvalitātes

uzlabońana un vides pieejamības nodrońināńana‖ laika periodā no 07.01.2010. - 31.12.2014., 16 715 991

LVL, projekta vadītāja Elizabete Vilcāne;

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts „Uz biosaderīgam mikroshēmām balstītas augu selekcijas tehnoloģijas izstrāde‖ laika periodā no 2010.- 2013., 368 816 LVL, projekta vadītāja Guna Smelcere;

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts „DU starptautiskās zinātniskās sadarbības veicināńana‖ laika periodā no 01.11.2010. - 31.10.2013., 216 522 LVL, projekta vadītāja Guna Smelcere;

Eiropas Sociālā fonda programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība‖ projekts „Biorizācijas starpnozaru pētījumu grupa‖ laika periodā no 01.12.209. – 30.11.2012., 690 490 LVL, projekta zinātniskais vadītājs,

DU asociētais profesors Edmunds Tamanis;

Eiropas Sociālā fonda programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība‖ projekts „Starpdisciplinārās zinātniskās grupas izveidońana jaunu flurescentu materiālu un metoņu izstrādei un ievieńanai‖ laika periodā

no 01.12.2009. – 30.11.2012., 720 000 LVL, projekta zinātniskā vadītāja, DU docente Jeļena Kirilova;

Eiropas Sociālā fonda programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība‖ projekts „Starpdisciplinārās zinātniskā grupas izveidońana Latvijas lańveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrońināńanai‖ laika periodā no

01.12.2009. – 30.11.2012., 720 335 LVL, projekta zinātniskais vadītājs, DU profesors Artūrs Ńkute;

Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes doktora studiju īstenońanai‖ laika periodā no 01.07.2009. – 31.08.2013. , 2 389 026 LVL, projekta vadītāja, DU vadońā pētniece Eridiana

Oļehnoviča;

Eiropas Sociālā fonda projekts „Atbalsts Daugavpils Universitātes maģistra studiju īstenońanai‖ laika periodā no 01.07.2009. – 31.08.2013., 170 000 LVL, projekta vadītāja Alise Griķe;

Eiropas Reģionālās attīstības fonda projekts „Daugavpils Universitātes Tehnoloģiju pārneses kontaktpunkts‖ laika periodā no 25.11.2008. – 31.12.2013., 403 383 LVL, projekta vadītāja, DU lektore

Ieva Boļakova;

EEZ un Norvēģijas vadības divpusēja finanńu instrumenta projekts „Augstskolu pētnieciskais potenciāls reģionālās attīstības veicināńanai‖ laika periodā no 2009. gada februāra līdz 2011. gada aprīlim, projekta

koordinatore, DU pētniece Vera Boroľenko.

1.9. DU zinātnes komunikācijas pasākumi 2010. gadā Daugavpils zinātnes festivāls

Zinātnes komunikācija Eiropas Savienībā ir ieguvusi ļoti nozīmīgu vietu, DU ir Eiropas Zinātnes notikumu

asociācijas (EUSCEA), kas nodrońina DU atpazīstamību visā Eiropā, biedrs. EUSCEA ļoti pārliecinońi ir

nodrońinājusi savu atpazīstamību un autoritāti Eiropas Parlamentā, tādējādi nodrońinot arī savu biedru

atpazīstamību. Zinātnes komunikācijas aktivitātes un Daugavpils Zinātnes festivāls kā viena no tām vistieńākajā

veidā ietekmē DU popularitāti, prestiņa paaugstināńanu un turpmāku attīstību Eiropas telpā, kā arī reģiona

15

sabiedrības zinātniskās kompetences pilnveidońanu. Daugavpils Zinātnes festivāls ir vienīgais ńāda veida

pasākums Latvijā, tas regulāri pulcē vairākus tūkstońus apmeklētāju no visa reģiona.

DU Daugavpils Zinātnes festivālu organizē kopń 2007.gada. Tas ir vienu nedēļu garń pasākums, kurā aicināts

piedalīties ikviens interesents.

5. Daugavpils Zinātnes festivāls veltīts Ziemeļvalstu tēmai, tāpēc katra diena tika veltīta kādai no piecām

valstīm – Norvēģijai (pirmdiena), Zviedrijai (otrdiena), Somijai (treńdiena), Īslandei (ceturtdiena) un Dānijai

(piektdiena).

Kopumā festivāla laikā notika vairāk nekā 70 daņādi konkursi, demonstrējumi, darbnīcas, spēles, diskusijas,

izstādes, lekcijas u. c. aktivitātes, kurās varēs piedalīties ikviens interesents neatkarīgi no vecuma (sākot no 3

gadu vecuma) un zināńanām (skolēns, students, skolotājs, pańvaldību darbinieks u.c.). Visa festivāla laikā

Zinātnes pilsētiľā bija iespēja piedalīties bērnu zinātnes centra „Tehnoannas pagrabi‖ (Rīga) organizētajās

aktivitātēs.

Daugavpils Zinātnes festivāls jau ir guvis lielu atsaucību apmeklētāju vidū, kļūstot par vienu no populārākajiem

pasākumiem Daugavpilī. Daugavpils Zinātnes festivālu kopumā apmeklēja aptuveni 2500 apmeklētāji, tie bija

gan skolēni, gan skolotāji, gan uzľēmēji, gan citi interesenti no Daugavpils novada, Latgales reģiona, Vidzemes,

Rīgas, Lielbritānijas. Turklāt par festivāla popularitāti liecina fakts, ka ar katru gadu pieaug apmeklētāju un viľu

pārstāvēto pilsētu un reģionu skaits.

Zinātnieku nakts

Daugavpils Universitāte piedalās Eiropas Zinātnieku naktī, koordinējot tās norisi Daugavpilī. Zinātnieku nakts ir

Eiropas Komisijas atbalstīts un finansēts projekts, kuru realizē Latvijas Zinātľu akadēmija (LZA) sadarbībā ar

Latvijas augstskolām un zinātniskajiem institūtiem Rīgā, Daugavpilī, Jelgavā, Ventspilī un Rēzeknē. Ar ńo

pasākumu Latvija ir iekļauta to valstu - Eiropas Zinātnieku nakts organizētāju skaitā, kuras septembra pēdējās

piektdienas vakarā organizē daņādus pasākumus vairāk nekā 200 Eiropas pilsētās, lai atraktīvā veidā skaidrotu

zinātnes sasniegumus, izraisot sabiedrības interesi un izpratni par zinātni, un ļautu sabiedrībai ielūkoties

zinātnisko laboratoriju darba noslēpumos. Tie ir zinātnes svētki, kad viena vakara laikā ikvienam tiek dota

iespēja pamēģināt kļūt par zinātnieku.

„Zinātnieku nakts‖ laikā Daugavpils Universitātē 2010. gadā tika piedāvāta virkne daņādu aktivitāńu: apmeklēt

darbnīcu par sēnēm un to ēdājiem, uzzināt padomus par drońu sēľu lasīńanu un ēńanu; darbnīcā „Bīstamie

suvenīri‖ varēja iepazīties ar „suvenīriem‖ – pasaules aizsargājamajiem augiem un dzīvniekiem, kurus labāk

nevajadzētu iegādāties; DU ziemas dārzs, pārveidojās par stilizētu tropu meņu; bija iespēja piedalīties pētījumos,

eksperimentos, spēlēs, diskusijās, konkursos, izstādēs, prezentācijās, kā arī darbnīcās, u.c. aktivitātēs.

DU Gada balva zinātnē DU Gada balva zinātnē tiek pieńķirta par izciliem sasniegumiem zinātnē, kas sekmējuńi DU zinātnisko attīstību.

Balva tiek pieńķirta dabaszinātľu, matemātikas un inņenierzinātľu grupā un humanitāro, sociālo un izglītības

zinātľu grupā divās kategorijās: Daugavpils Universitātes Gada balva zinātnē un Daugavpils Universitātes

Gada balva jaunajam zinātniekam. Katrā kategorijā un zinātľu grupā tiek pieńķirta 1 balva gadā.

Par sasniegumiem zinātnē 2010. gadā „DU Gada balvu zinātnē" humanitāro, sociālo un izglītības zinātľu grupā

saľēma Dr.philol., profesore Maija Burima, bet dabaszinātľu, matemātikas un inņenierzinātľu grupā - Dr.biol.,

asoc.prof. Inese Kokina. „DU Gada balvu jaunajam zinātniekam" humanitāro, sociālo un izglītības zinātľu grupā

saľēma Dr.oec., pētniece Olga Lavriľenko, bet dabaszinātľu, matemātikas un inņenierzinātľu grupā - Dr.phys.,

vad. pētnieks Andrejs Bulanovs.

Skolēnu zinātnisko darbu konkurss „Ceļā uz zinātni”

Konkurss „Ceļā uz zinātni‖ tiek rīkots ar mērķi veicināt un attīstīt vidusskolēnu interesi par aktuālajām

tendencēm zinātnē, kā arī popularizēt zinātniskās pētniecības darbu izstrādi. Mūsdienās arvien lielāka nozīme ir

zinātniski inovatīviem risinājumiem, tāpēc DU sniedz skolēniem iespēju piedalīties aktuālu problēmu izpētē,

apspriest tās ar domubiedriem un DU zinātniekiem. 2010. gadā daņādās jomās izstrādātus pētnieciskos darbus

konkursam iesniedza 135 skolēni 25 jomās: psiholoģijā, mākslas zinātnēs, bioloģijā, veselības zinātnē, vides

zinātnē, fizikā, matemātikā, informātikā, vēsturē, latvieńu valodā un literatūrā, ekonomikā u.c.

Latgales skolēnu zinātnisko darbu konkurss

Latgales skolēnu zinātnisko darbu konkurss tiek rīkots ar mērķi veidot skolēnos padziļinātu izpratni par zināńanu

un radońas sabiedrības attīstību nākotnē, sekmēt skolēnu zinātniskā pasaules uzskata veidońanos un zinātniski

pētniecisko darbību, ievirzīt skolēnus studijām augstākās izglītības iestādēs un darbībai zinātnē, veicināt skolēnu

profesionālo orientāciju un karjeras izvēli. Konkurss tiek organizēts humanitāro, sociālo un dabaszinātľu sekcijā.

Labāko autoru zinātniskie darbi tiek iesniegti dalībai valsts konferencē.

16

2. Daugavpils Universitātes struktūrvienību zinātniskā darbība 2010. gadā

2.1. Institūti un centri

2.1.1. Ekoloģijas institūts KOPSAVILKUMS

Ekoloģijas institūts ir Daugavpils Universitātes zinātniskā institūcija, kas darbojas kopń 1997. gada, kad

Daugavpils pedagoģiskajā universitātē tika izveidota ekoloģijas laboratorija. Pa ńo laiku institūts ir audzis un

pańlaik to veido hidroekoloģijas, molekulārās bioloģijas un ģenētikas, vides ķīmijas un GIS zinātniskās

laboratorijas ar modernu pētniecisku aparatūru un aprīkojumu. Institūta struktūrvienību sastāvā ir zinātniskais

potenciāls, kas atbilst promocijas padomes prasībām attiecīgajā zinātnes apakńnozarē. 2009.gadā Ekoloģijas

institūts tika reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā ar Nr. 321139.

Ekoloģijas Institūta mērķis ir veikt fundamentālos un lietińķos pētījumus bioloģijā un vides zinātnē, nodrońinot

rezultātu ievieńanu studiju procesā un praktiskajā darbībā. Atbalstot dabas saglabāńanas aktualitāti, Ekoloģijas

institūts piedalās dabas aizsardzības projektu realizācijā Latvija un Eiropā.

Studiju jomā Ekoloģijas institūts piedalās Daugavpils Universitātes akreditēto programmu realizācijā; studenti,

maģistranti un doktoranti veic savus pētījumus institūta laboratorijās un publicē rezultātus zinātniskajos

izdevumos.

Ekoloģijas institūts sadarbojas ar skolotajiem un skolēniem skolu pētniecisko un izglītības projektu realizācijā,

zinātnes popularizēńanā un turpmākās karjeras izvēlē.

2010. gadā Ekoloģijas institūta darbinieki publicēja 14 zinātniskos rakstus un piedalījās 10 starptautiskās

zinātniskās konferencēs, to skaitā 3rd WSEAS International Conference on Climate Changes, Global Warning,

Biological Problems, Modern problems of aquatic ecology, A Possible Scenario in Climate Change Context

BALWOIS 2010, Biology: from a molecule up to the biosphere un daudzās citās.

2010. gadā Ekoloģijas institūta darbinieki veica pētījumus ne tikai Latvijā, bet arī ārzemēs organizējot un

piedaloties starptautiskās ekspedīcijās: Polijā; Vācijā; un Baltkrievijā.

2010. gadā Ekoloģijas institūts realizēja veselu virkni pētniecisko projektu no kuriem nozīmīgākais bija

ESF finansēts projekts „Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidońana Latvijas lańveidīgo zivju ezeru

ilgtspējības nodrońināńanai„ Vienońanās Nr. 2009/0214/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/089

Lai risinātu Latvijas lańveidīgo zivju ezeru resursu ilgtspējīgas izmantońanas problēmu Daugavpils Universitātē

tika izveidota starpdisciplināra zinātniska grupa, kuras sadarbības partneris ir LU Ģeogrāfijas un Zemes zinātľu

fakultāte. Sakarā ar to, ka Latvijas lańveidīgo zivju ezeru ūdeľu pētījums ir starpdisciplinārs, tas skar vairākas

zinātnes nozares: vides zinātnes (vides ķīmijas apakńnozare), bioloģijas (ekoloģijas apakńnozare), fizikas

(optikas apakńnozare) un matemātika. Rezultātu zinātnisko nozīmi nosaka iespēja noteikt saldūdens biocenotisko

sistēmu atbildes reakcijas uz dabiskām un antropogēnām vides faktoru izmaiľām un adekvāts vides kvalitātes

stāvokļa novērtējums, izmantojot jaunākās tehnoloģijas un metodes.

Ekoloģijas institūts sadarbībā ar DU ķīmijas un ģeogrāfijas katedru turpina realizēt vēl vienu ESF projektu

„Starpdisciplinārās zinātniskās grupas izveidońana jaunu fluorescentu materiālu un metoņu izstrādei un

ievieńanai‖ Vienońanās Nr. 2009/0205/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/152.

Fluorescentas tehnoloģijas mūsdienās atrod arvien plańāku pielietojumu daudzās rūpniecības, zinātnes un

medicīnas jomās, pateicoties lietońanas ērtībai, jūtībai un vienkārńībai. Pańlaik pastāv liels pieprasījums pēc

jaunām vielām ar izteiktām luminiscentām un speciālām (ńķīdība, stabilitāte, toksiskums un taml.) īpańībām.

Efektīvu fluorescentu zonņu metoņu pielietońana veicinās ar ekoloģijas un biotehnoloģijas problēmām saistītu

pētījumu padziļināńanu. Ekoloģijas institūts realizē aktivitāti „Augu ńūnu funkcionālā stāvokļa pētīńana‖, kas

paredz ieprogrammētās ńūnu bojāejas un kodola DNS metilēńanas pētījumus aktīvā skābekļa hiperfunkcijas

apstākļos un daņādu antioksidantu ietekmes pētījumus uz iekńńūnas procesu atjaunońanos oksidatīvā stresa

apstākļos.

Turpinās sadarbība ar kaimiľvalstu zinātniekiem. 2010.gadā ir uzsākts jauns Latvijas-Baltkrievijas projekts

„Inovatīvu hidroakustisko un digitālo video tehnoloģiju izmantońana, veicot ledus laikmeta reliktu izpēti Latvijas

un Baltkrievijas pierobeņas ūdenstilpēs, lai nodrońinātu ńo sugu aizsardzību un ilgtspējīgu izmantońanu‖.

Kontaktinformācija

Struktūrvienības vadītājs: Profesors Artūrs Ńkute

Adrese: Vienības 13-209, Daugavpils, LV-5401

Tālrunis: 65422890; 29445450

e-pasts: arturs.skute@du.lv

WEB: www.ecology.lv

mailto:arturs.skute@du.lvhttp://www.ecology.lv/

17

PERSONĀLS

Akadēmiskais personāls

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Amats e-pasts, mājas lapa

Artūrs Ńkute Dr.biol. profesors arturs.skute@du.lv

Natālija Ńkute Dr.biol. asoc. profesore natalja.skute@du.lv

Zinaīda Sondore Dr.biol. docente info@ecology.lv

Renāte Ńkute Dr.biol. vadońā pētniece ecology@ecology.lv

Andrejs Solomenikovs Dr.sc.ing. vadońais pētnieks andrey.solomennikov@gmail.com

Vladimirs Bardačenko Dr.sc.ing. vadońais pētnieks vladimirs.bardacenko@du.lv

Kaspars Bluńs Dr.phys. vadońais pētnieks kaspars.bluss@du.lv

Mihails Pupiľń Dr.biol., Dr.paed.,

Dr.psych. pētnieks eco@apollo.lv

Kristīne Čertkova Dr.biol. lektore kristine.certkova@du.lv

Maija Selga Dr.biol. pētniece turs@lanet.lv

Jeļena Oreha Msc.biol. pētniece jelena.oreha@du.lv

Aija Brakovska Msc.biol. pētniece aija.brakovska@du.lv

Marina Savicka Msc.biol. pētniece marina.savicka@du.lv

Jana Paidere Msc.biol. pētniece jana.paidere@du.lv

Inta Deimantoviča Msc.biol. pētniece inta.deimantovica@gmail.com

Aleksandra Dimitrijeva Msc.biol. asistente aleksandra.dimitrijeva@du.lv

Palīgpersonāls

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Amats e-pasts, mājas lapa

Agrita Ozoliľa Msc.biol. laborante agritaoz@inbox.lv

Marija Stepanova Bsc.env. laborante eiterpe@inbox.lv

Oļegs Griľko Msc.env. laborants oleggrrinko@inbox.lv

Edgars Ilińko Bsc.env. laborants edgars_ilisko@inbox.lv

PĀRVALDE

Zinātniskā padome

1. Artūrs Ńkute 2. Natālija Ńkute 3. Renāte Ńkute 4. Zinaīda Sondore 5. Mihails Pupiľń 6. Aleksandra Dimitrijeva

Starptautiskā konsultatīvā padome

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Organizācija

Algimantas Palauskas Dr.biol. Vitauta Diņā Universitātes, Bioloģijas katedras vadītājs,

Lietuva

Ljubova Nagorskaja Dr.biol. Baltkrievijas ZA Bioresursu zinātniski praktiskā centra,

vadońais pētnieks, Baltkrievija

Vasilij Veņnovec Dr.biol. Baltkrievijas ZA Bioresursu zinātniski praktiskā centra,

vadońais pētnieks, Baltkrievija

Gintaras Denafas Dr. ing. Kauľas tehnoloģiju universitātes Inņenierekologijas

katedras profesors, Lietuva

Kęstutis Arbačiauskas Dr.biol. Viļľas Universitātes Ekoloģijas institūta Hidrobiontu

evolucionārās ekoloģijas katedras vadītājs, Lietuva

PĒTNIECISKĀ BĀZE Institūtā ir izveidotas un darbojas četras laboratorijas: hidroekoloģijas, molekulārās bioloģijas un populāciju

ģenētikas, vides ķīmijas un ĢIS.

Transports

- Mikroautobuss „Mercedes Sprinter 314‖ 4x4 - Motorlaiva „Brig 380‖, „Tohatsu 30‖ - Motorlaiva „Kaiman 360‖, „Mercury 4‖

Infrastruktūra

Vides ķīmijas laboratorija:

- Gāzu hromatogrāfs „Shimadzu GCMS-QP2010‖ ar masspektrometrisko detektoru - HPLC hromatogrāfs „Shimadzu LC20‖ ar spektrometriskās dioņu matricas detektoru

mailto:arturs.skute@du.lvmailto:natalja.skute@du.lvmailto:info@ecology.lvmailto:ecology@ecology.lvmailto:andrey.solomennikov@gmail.commailto:vladimirs.bardacenko@du.lvmailto:kaspars.bluss@du.lvmailto:eco@apollo.lvmailto:kristine.certkova@du.lvmailto:aija.brakovska@du.lvmailto:marina.savicka@du.lvmailto:jana.paidere@du.lvmailto:inta.deimantovica@gmail.commailto:aleksandra.dimitrijeva@du.lvmailto:agritaoz@inbox.lvmailto:eiterpe@inbox.lvmailto:oleggrrinko@inbox.lvmailto:edgars_ilisko@inbox.lv

18

- Spektrofotometrs „CECIL 1021‖ UV un redzamās gaismas diapazons - Plūsmas injekcijas aparāts „FIAlab-2500‖, autoklāvs

Molekulārās bioloģijas un ģenētikas laboratorija:

- Reālā laika PCR „AB 7300‖ - PCR „AB9700‖ - Ģenētiskais analizators „AB 310‖ - Vides klimata kamera - Termostati, ledusskapji, elektroforēzes aparāti, Cary-50 UV-VIS Spektrofotometrs (Varian), centrifūgas

ĢIS laboratorija:

- Divas Meteostacijas „Davis Vantage Pro2‖ ar programmatūru - 15 darba stacijas ar ESRI ĢIS programatūru - Ploteris - Trimble GPS „GeoXT‖

Hidroekoloģijas laboratorija:

- Sonars „BIOSONICS DT – X‖ ar programmatūru zivju biomasas noteikńanai - Akustisko signālu pecapstrādes programma EchoView - Trīs „Hydrolab MS5‖ zondes (t0, pH, izńķīduńais O2, elektrovadītspēja, ORP, hlorofils a, NO2/NO3, NH4,

rodamīns u.c)

- Programmnodrońinājums Mike Flood aplūstońo teritoriju un palu modelēńanai - Epifluorescentais mikroskops Zeiss „Axioskop 40‖ - Straumes ātruma mērītājs „Swoffer 3000‖ - Invertais mikroskops Zeiss AxioVert40 - Zemūdens pētījumu zonde AC-CESS

PROJEKTI

ESF, ERAF, Interreg, Life, u.c. projekti

Projekta nosaukums Projekta

vadītājs

Realizēńanas

laiks Finansētājs

Pieńķirtā

summa

(LVL)

„Starpdisciplināras zinātniskās grupas

izveidońana Latvijas lańveidīgo zivju ezeru

ilgtspējības nodrońināńanai„ Vienońanās Nr.

2009/0214/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/089

A.Ńkute 2009.-2012. ESF 720 335

„Inovatīvu hidroakustisko un digitālo video

tehnoloģiju izmantońana, veicot ledus

laikmeta reliktu izpēti Latvijas un

Baltkrievijas pierobeņas ūdenstilpēs, lai

nodrońinātu ńo sugu aizsardzību un ilgtspējīgu

izmantońanu‖ Vienońanās Nr. IZM10-0501/16

A.Ńkute 2010.-2011.

IZM

bilaterālais

projekts

12 390

Līgumdarbi un pašvaldību pasūtījumi

Līgumdarba nosaukums Izpildītājs Izpildes

laiks Pasūtītājs

Pieńķirtā

summa (LVL)

LZP projektu eksperta vērtējums (7 projekti) A.Ńkute 14.11.2010. LZP 280

LZP projektu eksperta vērtējums (2 projekti) N.Ńkute 07.12.09. LZP 80

Rāznas ezera ihtiofaunas izvertējums A.Ńkute 1.10.2010. Rēzeknes

novads 2500

DALĪBA PROJEKTOS

Projekta nosaukums Projekta dalībnieki Realizēńanas

laiks Finansētājs

LIFE-Nature projekts „Reto rāpuļu un abinieku

aizsardzība Latvijā‖

Nr.LIFE09NAT/LV/000239

M.Pupiľń 2010.-2014. LIFE

LZP Nr. 09.1094 Perifitona sabiedrības kā Latvijas

iekńējo ūdeľu vides ekoloģiskā stāvokļa indikators AŃkute 2009.-2011. LZP

„Starpdisciplinārās zinātniskās grupas izveidońana

jaunu fluorescentu materiālu un metoņu izstrādei un

ievieńanai‖ Nr.

2009/0205/1DP/1.1.1.2.0/09/APIA/VIAA/152

N.Ńkute;

M.Savicka;

M.Selga; A.Ozoliľa

2009.-2012. ESF

19

ZINĀTNISKIE IZDEVUMI

Dalība zinātnisko izdevumu, mākslas katalogu u.c. izdevumu redkolēģijās, padomēs u.t.t.

Vārds, uzvārds Izdevuma nosaukums, izdevējs, laiks.

A.Ńkute Acta Biologica Universitatis Daugavpiliensis, DU, 2009

PUBLIKĀCIJAS

Monogrāfijas, grāmatas

1. Pupiľń M., Pupiľa A., Ńkute A. Vides un biotopu plānošana Eiropas purva bruņurupuču Emys orbicularis saglabāšanai Latvijā. -Daugavpils Universitāte: 1-192. 2010. ISBN 978-9934-8079-0-9

Anonīmi recenzētu un starptautiski pieejamās datu bāzēs iekļautajos zinātniskajos izdevumos atrodamās

zinātniskās publikācijas

1. Deimantoviča I. First records of Cyclops bohater Kozminski 1933 from Latvia‘s lakes with notes on its morphometry. Acta Zoologica Lituanica, Vol. 20, No. 3, 215 – 224. 2010. ISSN 1648-6919, DOI:

10.2478/v10043-010-0029-0, CAB International, BIOSIS.

2. Deksne R., Ńkute A., Paidere J. Changes in structure of zooplankton communities in the middle Daugava (western Dvina) over the last five decades. Acta Zoologica Lituanica, Vol. 20, No. 3, 190 – 208. 2010.

ISSN 1648-6919, DOI: 10.2478/v10043-010-0023-6, CAB International, BIOSIS.

3. Ńkute A., Deksne R., Paidere J., N.Ńkute & Brakovska, A. 2010. Changes in the structure of zooplankton communities in the freshwater ecosystems in Latvia over the last five decades. Advances in Climate

Changes, Global Warning, Biological Problems and Natural Hazards. 3rd WSEAS International

Conference on Climate Changes, Global Warning, Biological Problems (CGB‘ 10). Published by WSEAS

Press, 96 – 100. ISNN: 1792-6173, ISSN: 1792-619X, ISBN: 978-960-474-247-9 CAB International,

BIOSIS.

4. Savicka M., Ńkute N.. Effects of high temperature on malondialdehyde content, superoxide production and growth changes in wheat seedlings (Triticum aestivum L.), Ekologija 56.(1–2), 26–33. Publisher Versita,

Warsaw. ISSN 0235-7224 (Print) 2029-0586 (Online) Issue. Volume 56, Number 1 - 2 / July 2010

5. Turs Selga, Maija Selga, Valters Gobiľń, Agrita Ozoliľa. Plastid-nuclear complexes: permanent structures in photosynthesizing tissues of vascular plants. Environmental and Experimental Biology (2010) 8: 85–92

Acta Universitatis Latviensis ser. Biology, EEB (ISSN 1691-8088

LZP atzītos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti

1. Pupins M., Pupina A. Amerikas sugas Pygocentrus sp. (Actinopterygii: Characiformes: Characidae: Serrasalminae) sastapńanas gadījums Latvijā, Daugavpilī. -Rakstu krājums "Klimata mainība un ūdeņi".

Rīga, Latvijas Universitāte: 77-82. 2010. ISSN 0868-8249.

2. Pupina A., Pupins M. Sarkanvēdera ugunskrupju Bombina bombina (L., 1671) skaitliskuma dinamika saistībā ar klimatiskajām īpatnībām Latvijā. -Rakstu krājums "Klimata mainība un ūdeņi". Rīga, Latvijas

Universitāte: 68-76. 2010. ISSN 0868-8249.

Citos zinātniskajos izdevumos publicētie raksti

1. Pupina A., Pupins M. (2010): The parameters of environment of Bombina bombina vocalizing microbiotopes on the north edge of its distribution in Latvia. -Poland, Biologia plazow i gadow-ochrona

herpetofauny. Uniwersytet Pedagogiczny: 99-98. ISBN 978-83-7271062405.

2. Pupina A., Ivanova T., Pupins M. (2010): Preliminary estimation of creating a new Natura 2000 territory (Demene, Daugavpils district) for the preservation of Bombina bombina in Latvia. - Poland, Biologia

plazow i gadow-ochrona herpetofauny. Uniwersytet Pedagogiczny: 90-94. ISBN 978-83-7271062405.

3. Pupins M., Pupina A.(2010): The data on breeding of Emys orbicularis in Latvia. - Poland, Biologia plazow i gadow-ochrona herpetofauny. Uniwersytet Pedagogiczny: 99-102. ISBN 978-83-7271062405.99-102.

4. Rimicans A., Pupins M., Pupina A. (2010): Amphibians and reptiles of Daugavpils city territory (Latvia, Latgale). - Poland, Biologia plazow i gadow-ochrona herpetofauny. Uniwersytet Pedagogiczny: 110-113.

ISBN 978-83-7271062405.

5. Litvinceva I., Pupins M., Pupina A. (2010): The role of information about herpetofauna as a model group in the environmental planning in Daugavpils city. - Poland, Biologia plazow i gadow-ochrona herpetofauny.

Uniwersytet Pedagogiczny: 66-69. ISBN 978-83-7271062405.

6. Pupins M., Pupina A., Bakharev V. (2010): Rasprostranenie evropeiskoi bolotnoi cherepahi (Emys orbicularis L. 1758) v Latvii i na territorijah, granichaschih s Belarusiu. -in: Vesnik MDPU imya I.P.

Shamyakina, V.1 (26): 35-38 (in Russian). ISBN: 978-985-477-279-0.

7. Pupina A., Pupins M. (2010): Dinamika chislennosti zherlanki krasnobryuhoi (Bombina bombina L, 1761) na severnoy granice areala v Latvii. -in: Vesnik MDPU imya I.P. Shamyakina, V.1 (26): 30-34 (in Russian).

ISBN: 978-985-477-279-0.

20

Konferenču tēzes

1. Brakovska A., Ńkute N. Genetical biodiversity of Daphnia cucullata in the deepest Lakes of East Latvia. Modern problems of aquatic ecology. IV International Scientific Conference to commemorate Professor

G.G. Winberg. St.Petersburg, Russia, 11-15 October. Book of abstracts, pp. 225, 2010

2. Brakovska A., Ńkute R., Ńkute A. 2010. Seasonal dynamics of Cladocera species in the Svente Lake. 52nd International Scientific Conference of Daugavpils University, Daugavpils, Latvia, 14 -16 April, Book of

abstracts, CD ident.nr. ISBN 987-9984-14-482-5, 2010

3. Deksne R., Ńkute A., Ńkute R. Daugavas posma Krāslava – Dunava zooplanktona cenozes 2009. gada vasarā un to izmaiľu tendences. LU 68.zinātniskā konference. Klimata mainība un ūdeņi. Rīga, Latvija,

19.ferbruāris 2010. Rakstu krājums. lpp. 44. – 48.

4. Paidere J. Daugavas zooplanktons palu, plūdu laikā posmā Krauja – Dunava no 2005 līdz 2008. gadam. LU 68.zinātniskā konference. Klimata mainība un ūdeņi. Rīga, Latvija, 19.ferbruāris 2010. Rakstu krājums.

lpp.67.

5. Paidere J., A. Ńkute & Ńkute, R. 2010. Zooplankton communities and distribution during 2009 summer in the deep priority salmonid lakes of the East Latvia. Modern problems of aquatic ecology. IV International

Scientific Conference to commemorate Professor G.G. Winberg. St.Petersburg, Russia, 11-15 October.

Book of abstracts, pp. 256, 2010

6. Paidere J., Gruberts D., Ńkute A., Druvietis I., Ńkute R. Winter Flood in the Daugava River and its Floodplan Lakes (Latvia) - A Possible Scenario in Climate Change Context. BALWOIS 2010 Conference

on Water Observation and Information System For Decision Support, Ohrid, Republic of Macedonia, 25-

29, Volume I, pp. 162 un pieejams CD ident. nr. 2010-314., 2010

7. Pupiľń M., Pupiľa A. Amerikas sugas Pygocentrus sp. (Actinopterygii: Characiformes: Characidae: Serrasalminae) sastapńanas gadījums Latvijā, Daugavpilī. LU 68.zinātniskā konference. Klimata mainība

un ūdeņi. Rīga, Latvija, 19.ferbruāris 2010. Rakstu krājums. Lpp. 77.-82.

8. Pupiľń M., Pupiľa A. Sarkanvēdera ugunskrupju Bombina bombina (L., 1671) skaitliskuma dinamika saistībā ar klimatiskajām īpatnībām Latvijā. LU 68.zinātniskā konference. Klimata mainība un ūdeņi. Rīga,

Latvija, 19.ferbruāris 2010. Rakstu krājums. Lpp. 68.-76.

9. Pupina A., Pupins M. Characteristics of ponds of Bombina bombina (Amphibia: Anura: Archaeobatrachia: Bombinatoridae) on the north edge of its distribution in Latvia. -in: Abstracts of the 4th Conference of

European Pond Conservation Network. Germany, Berlin, Erkner. 31.05.2010.-04.06.2010: 97.

10. Pupins M., Pupina A. Characteristics of water biotopes of Emys orbicularis (Reptilia: Testudines: Emydidae) and role of ponds on the north edge of its distribution in Latvia. - in: Abstracts of the 4th

Conference of European Pond Conservation Network. Germany, Berlin, Erkner. 31.05.2010.-04.06.2010:

98.

11. Pupina A., Pupins M. Bombina bombina phenology in Katrinińki locality (Demene pagasts, Daugavpils district, Latvia). -in: Abstracts of the 52nd International Scientific Conference of Daugavpils University:

27. ISBN 978-9984-14-482-5

12. Pupins M., Pupina A. The study of European pond turtles Emys orbicularis age and sex in Latvia. -in: Abstracts of the 52nd International Scientific Conference of Daugavpils University: 28. ISBN 978-9984-

14-482-5

13. Ivanova T., Pupins M. Sarkanvēdera ugunskrupju populāciju izplatība un iespējamā aizsardzība Demenes pagastā. - in: Abstracts of the 52nd International Scientific Conference of Daugavpils University: 28. ISBN

978-9984-14-482-5

14. Stepanova M., Ńkute R., Ńkute A. 2010. Zooplanktona diennakts migrācija Sventes ezerā. LU 68.zinātniskā konference. Klimata mainība un ūdeņi. Rīga, Latvija, 19.ferbruāris 2010. Rakstu krājums. lpp.114.

15. Stepanova M., Brakovska A. Diversity of seasonal zooplankton groups in the Lake Svente in Latvia. BIOLOGY: from a molecule up to the biosphere. V International young scientists’ Conference. Kharkiv,

Ukraine, 22-25 November, Book of abstracts, p. 371, 2010.

16. Ńkute N., Brakovska A. Genetic variation in populations of Bosmina crassicornis of some Lakes in Latvia. BALWOIS 2010 Conference on Water Observation and Information System For Decision Support, Ohrid,

Republic of Macedonia, 25-29, Vol. II p. 489.-490, CD ident. nr. 2010-314., 2010.

EKSPEDĪCIJAS

Ārvalstu ekspedīcijas

Ekspedīcijas vieta Valsts Dalībnieku vārds,

uzvārds Laiks Rezultāti

Krakow Poland M. Pupiľń 27.-28.09.. Apsekoti 6 herpetofaunas

biotopi

Berlin, Erkner Germany M. Pupiľń 31.-04.06. Apsekoti herpetofaunas biotopi

Braslavas ezeru

grupa Baltkrievija N. Ńkute; A. Ńkute 20.-30.07.

Apsekota ezeru ledus laikmeta

reliktu fauna

21

Ekspedīcijas pa Latviju

Ekspedīcijas vieta Pētījumu

sezonas laiks

Ekspedīciju

skaits Pētījumu metodes Rezultāti

Daugavpils rajons,

Aizkraukles rajons

Pavasaris,

vasara 22

Vizuāla uzskaite,

uzskaite pēc balsīm,

biotopu apraksts,

novērońana, aptauja u.c.

Izpetīta Bombina

bombina ekoloģija un

izplatīńanās

Visa Latvija Pavasaris,

vasara 9

Vizuāla uzskaite, biotopu

apraksts, novērońana,

aptauja u.c.

Izpetīta Emys

orbicularis ekoloģija

un izplatīńanās

Sventes ezers Aprīlis -

oktobris 12

Limnoloģiskās pētījumu

metodes, ūdens fizikāli-

ķīmiskā sastāva

noteikńana, zooplanktona

paraugu ievākńana

Papildinātas

sezonālās datu rindas,

veikti diennakts

pētījumi

Dridņa ezers Aprīlis -

oktobris 12

Limnoloģiskās pētījumu

metodes, ūdens fizikāli-

ķīmiskā sastāva

noteikńana, zooplanktona

paraugu ievākńana

Papildinātas

sezonalās datu rindas,

veikti diennakts

pētījumi

Rāznas ezers Aprīlis -

oktobris 12

Limnoloģiskās pētījumu

metodes, ūdens fizikāli-

ķīmiskā sastāva

noteikńana, zooplanktona

paraugu ievākńana

Papildinātas

sezonālās datu rindas,

veikti diennakts

pētījumi

Puzes, Usmas, Tērpes,

Alauksts, Alūksnes,

Ārdavas, Beńēnu,

Cārmaľa, Dagdas,

Dubuļu, Eņezers,

Galńūns, Geraľimovas,

Ilzas, Jazinkas,

Laucesas, Lejas, Lielais

Gusena, Riču, Sīvers,

Stirnu, Varnaviču,

Zosnas, Nirzas

Jūlijs - augusts 6

Limnoloģiskās pētījumu

metodes, ūdens fizikāli-

ķīmiskā sastāva

noteikńana, zooplanktona

paraugu ievākńana

Papildinātas

sezonālās datu rindas

SIMPOZIJI, KONFERENCES, KONGRESI, SEMINĀRI

Dalība simpoziju, konferenču, kongresu, semināru u.c. pasākumu zinātniskajās komitejās, padomēs u.t.t.

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta V. Uzvārds

Daugavpils Universitātes 52.starptautiskā zinātniskā

konference

15.-18. aprīlis 2009.

Daugavpils, Latvia A.Ńkute

Dalība simpozijos, konferencēs, kongresos, semināros u.c. pasākumos

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta V. Uzvārds

Advances in Climate Changes, Global Warning,

Biological Problems and Natural Hazards. 3rd

WSEAS International Conference on Climate

Changes, Global Warning, Biological Problems

(CGB‘ 10)

University of Algarve,

Faro, Portugal, November

3-5, 2010

A.Ńkute, R.Paidere,

N.Ńkute,

A.Brakovska

BALWOIS 2010 (Water Observation and

Information System for Decision support)

Ohrid, REPUBLIC OF

MACEDONIA, 25. 26.

05.2010

J.Paidere, A.Skute, R.

Skute, N.Ńkute,

A.Brakovska

Modern problems of aquatic ecology. IV

International Scientific Conference

to commemorate Professor G.G. Winberg

St. Petersburg, Russia,

11.-15.10. 2010

J.Paidere, A.Ńkute,

R.Ńkute, N.Ńkute,

A.Brakovska

LU 68. zinātniskā konference Rīga, Latvija, 19.02.2010

M.Stepanova,

R.Ńkute, A.Ńkute,

M.Pupiľń

5th International Young Scientists‘ Biology

Conference „From a Molecule up to the Biosphere‖

Kharkiv, Ukraine, 22.11.-

25.11.2010

M.Stepanova,

A.Brakovska,

M.Savicka

22

Konferences nosaukums Norises laiks, vieta V. Uzvārds

Daugavpils Universitātes 52.starptautiskā zinātniskā

konference

Daugavpils, Latvija,

14.04.-16.04.2010

A.Brakovska,

R.Ńkute, A.Ńkute,

N.Ńkute, M.Pupiľń

International Conference "Development of

aquacultures and ecological problems"

26.10.-29.10.2010.

Belarus, Selec. M.Pupiľń

4th International Conference "Invertebrates in Zoo

and Insectarium collections"

18.10.-23.10.2010. Russia,

Moscow. M.Pupiľń

X Ogolnopolska Konferencja Herpetologiczna 27.09.2010.- 28.09.2010.

Poland, Cracow. M.Pupiľń

4th Conference of European Pond Conservation

Network

31.05.2010.-04.06.2010.

Germany, Berlin, Erkner. M.Pupiľń

LU starptautiskā konferencē „Izglītība ilgtspējīgai

attīstībai kā izaicinājums augstskolu izglītības

sistēmas reformai‖

6.-7.10.2010.

Rīga, ‗Latvija A.Ńkute

8. Latvijas Ģenētiķu un Selekcinēru Biedrības

kongress Daugavpils, Latvija

N.Ńkute, J.Oreha,

M.Savicka, M.Selga,

A.Ozoliľa

Latvijas Jauno Zinātnieku apvienības Lielais vasaras

seminārs - nometne

30.07.-01.08.2010 –

Lēdurgā, Latvija

J.Oreha, M.Savicka,

A. Dimitrijeva,

M.Stepanova

STARPTAUTISKĀ SADARBĪBA

Iesaistīšanās zinātniskos konsorcijos un/vai tīklos

Tīkla nosaukums Pilsēta, valsts Dalībnieku vārds,

uzvārds Piezīmes

The Center for North

American Herpetology USA Mihails Pupiľń Directory of herpetologists

European Field Herping

Community (EFHC) Europe Mihails Pupiľń Dalībnieks

European Pond Conservation

Network Jeneva, Switzerland Mihails Pupiľń

Participant applied

research, Emys orbicularis,

Bombina bombina,

practical conservation,

herpetofauna

The Herpnet Pan European

Herpetological Network Calci (Pisa), Italy Mihails Pupiľń Dalībnieks

Amphibian Ark Apple Valley USA Mihails Pupiľń Dalībnieks

Partners in Amphibian and

Reptile Conservation (PARC) USA Mihails Pupiľń Dalībnieks

IZSTRĀDĀTIE UN AIZSTĀVĒTIE DARBI

Bakalaura darbi

Vārds, uzvārds Nosaukums Zinātniskais

vadītājs

Aizstāvēńanas

laiks

Jeļena

Ļitvinceva Dabas informācijas loma vides plānońanā Daugavpilī M.Pupiľń

15.-16.jūnijs,

2010

Jānis Vasiļjevs

Zooplanktona cenoņu sastāva izmaiľas laikā Daugavā

posmā Piedruja - Dunava kā klimata mainības

indikators

J.Paidere 15.-16.jūnijs,

2010

Jānis Kotāns Kaučera ezera hidroekoloģiskais raksturojums J.Paidere 15.-16.jūnijs,

2010

Jānis Zvīdris Briģenes ezera zooplanktona sezonālās dinamikas un

diennakts migrāciju nozīme vides stāvokļa izvērtēńanā R.Ńkute

15.-16.jūnijs,

2010

Rasma Igaune

Eholokācijas metoņu pielietojums aizsargājamās zivju

sugas Coregonus albula populācijas izpētē dabas

parkos „Drīdzis‖ un „Svente‖

A.Ńkute 15.-16.jūnijs,

2010

Edgars

Baumanis

Hidroakustisko metoņu izmantońana dabas aizsardzības

plānu izstrādē īpańi aizsargājamajās dabas teritorijās A.Ńkute

15.-16.jūnijs,

2010

javascript:goDic('?q=participant&g=2')

23

Maģistra darbi

Vārds, uzvārds Nosaukums Zinātniskais

vadītājs

Aizstāvēńanas

laiks

Anna Lukańeviča

Antimicīna A ietekme uz daņiem oksidatīvajiem

procesiem kvieńu dīgstu orgānos (Triticum aestivum

L.)

N.Ńkute 14.jūnijs, 2010

Juliana Orlova

Daņāda vecuma kvieńu dīgstu orgānu hlorofila

fluorescences izmaiľas atkarībā no audzēńanas

apstākļiem

N.Ńkute 14.jūnijs, 2010

Vladimir

Čebotars

5-azacitidīna ietekme uz kvieńu dīgstu morfoloģisajām

pazīmēm un kodolu DNS metilēńanu daņādā vecumā

un daņādos abiotiskos apstākļos

N.Ńkute 14.jūnijs, 2010

R. Ņerebeca-

Ņerebkova

Laucesas upes ūdens kvalitātes novērtējums un

ieteikumi tās uzlabońanai J.Paidere 14.jūnijs, 2010

CITAS AKTIVITĀTES

Dalība profesoru, promociju padomēs

Organizācija Vārds, uzvārds Kopń kura laika

Daugavpils Universitātes Bioloģijas promocijas padome N.Ńkute, A.Ńkute 2005.

LU ģeogrāfijas, ģeoloģijas un vides zinātnes profesoru padome A.Ńkute 2007.

Vides zinātnes un izglītības padome A.Ńkute 2004.

LU Biologijas promocijas (Augu fiziologija) padome N.Ńkute 20.10.2010g.

Zinātnisko izdevumu recenzēšana

Recenzenta vārds,

uzvārds Darba nosaukums, autors, izdevējs, laiks

Nataļja Ńkute Promocijas darbs „Mikorize simbioze jūras piekrastes augiem un tās iespējamā

adaptīvā nozīme‖.Ieva Druva-Lūsīte, 20.10.2010, LU

Nataļja Ńkute Promocijas darbs " Latvijas lapgrauņu (Coleoptera Chrysomelidae s.l.) fauna,

sistemātika un bioģeogrāfija". Andris Bukejs, 26.08.2010., DU

Artūrs Ńkute Promocijas darbs ― Dienvidsibīrijas un Ibērijas pussalas kalnu skrejvaboļu alpīnās

faunas struktūra un izcelńanās‖. Aleksandrs Anińčenko, 07.06.2010, DU

Artūrs Ńkute Promocijas darbs " Latvijas lapgrauņu (Coleoptera Chrysomelidae s.l.) fauna,

sistemātika un bioģeogrāfija". Andris Bukejs, 26.08.2010., DU

Zinātnes komunicēšanas aktivitātes

Atklātās lekcijas

5. Daugavpils zinātnes festivāla (8.–12.11.2010.) ietvaros atklātās lekcijas lasīja:

Prof. A. Ńkute. Norvēģija, Zviedrija, Somija, Latvija – daņādi ezeri, kopīgas vērtības (08.11.2010.)

Asoc. prof. N. Ńkute. Nobela prēmija bioloģijā (09.11.2010)

Daugavpils zinātnes festivāls (8. -12.11.2010.)

Ńajā gadā, tāpat kā iepriekńējos, Ekoloģijas institūts aktīvi piedalījās DU organizētajā Zinātľu festivālā gan ar

atklātām lekcijām, gan ar zinātniskām darbnīcām. Atklātās lekcijas bija veltītas daudzveidīgai ezeru pasaulei un

to apsaimniekońanas saistītu problēmu risināńanai, kā arī slavenajam Alfrēdam Bernhardam Nobelam, un tā

prēmiju saľēmējiem bioloģijā. Atklātās lekcijas lasīja: asoc.prof. Nataļja Ńkute, prof. Artūrs Ńkute.

Pētnieks Mihails Pupiľń organizēja un vadīja darbnīcu: „Bruľurupuči Nindzjas Latvijā‖. Minētā festivāla

ietvaros asoc.prof. N.Ńkute organizēja un vadīja darbnīcu skolotājiem un skolēniem - „Vai var pataustīt DNS?‖,

un dabaszinātľu laborante M.Stepanova vadīja darbnīcu „Kas mīt ūdens pilienā?‖

„Latvijas izgudrojumu izstādē” (13.12.2010)

Prof. A.Ńkute un dabaszinātľu laborants E.Ilińko piedalījās „Latvijas izgudrojumu izstādē‖ projekta

―Starpdisciplināras zinātniskās grupas izveidońana Latvijas lańveidīgo zivju ezeru ilgtspējības nodrońināńanai‖

ietvaros, kas notika Rīgas Tehniskās universitātes Lielajā aulā, Rīgā.

Skolēnu zinātnisko darbu konkurss

Ekoloģijas institūtam ir tradīcija zinātnisko darbu konkursu organizēńanā. Ńogad Ekoloģijas institūts piedalījās

DU organizētā Skolēnu Zinātnisko darbu konkursā „Ceļā uz zinātni‖ kā arī konsultēja skolniekus pirms Latvijas

olimpiādes Bioloģijas un Vides zinātnes sekcijās.

Darbs biedrībās

Latvijas ģenētiķu un selekcionāru biedrība N.Ńkute, Z.Sondore

Latvijas ńūnu bioloģijas biedrība N.Ńkute, Z.Sondore

Zinātniskie semināri

2008. gadā Ekoloģijas institūts uzsāka publisko semināru sēriju par jaunumiem zinātnē (jaunumi ģenētikā,

24

jaunumi ńūnu bioloģijā u.c.), 2010. gadā tika turpināta ńī tradīcija, organizējot seminārus par zinātnes jaunumiem

evolūcijā, ekoloģijā un klimata izmaiľās.

Ekoloģijas institūta darbinieki aktīvi piedalījās semināros par ESF, ERAF un citiem projektiem.

2.1.2. Ilgtspējīgas izglītības institūts KOPSAVILKUMS

Ilgtspējīgas izglītības institūts dibināts 2003. gadā reģistrēts LR Zinātnisko institūciju reģistrā 30.06.2009.

Nr.321136.

Zinātniskās darbības pārskatā ir apkopota informācija par Ilgtspējīgas izglītības institūta (turpmāk Institūts)

pētnieku un akadēmiskā personāla paveikto 2010. gadā. Pārskatā ir raksturotas zinātniskās aktivitātes globālā,

Eiropas Savienības un Latvijas mērogā, kas tika veiktas, īstenojot Apvienoto Nāciju un UNESCO Dekādes

Izglītības ilgtspējīgai attīstībai izvirzītos uzdevumus. Institūta zinātniskās darbības saturs 2010. gadā tika virzīts

uz ilgtspējīgas izglītības teorētiskā pamata attīstīńanu, pētnieciskās un mācīńanās vides un to veidońanas

nosacījumu izpēti. Pētījumos arvien vairāk tika attīstīta satura paplańināńana trīs būtiskās satura dimensijās:

skolotāju izglītība, izglītības pētījumi ilgtspējīgai attīstībai un augstākās izglītības pārorientēńana uz ilgtspējīgas

attīstības mērķi.

Par Ilgtspējīgas izglītības institūta nozīmīgākajiem rādītājiem 2010. gadā liecina sekojońie notikumi:

Izglītības ilgtspējīgai attīstībai dekādes ietvaros UNESCO sadarbībā ar Tudor Rose izdevniecību ir tikusi

sagatavota un izdota grāmata „Tomorrow Today‖, kas apkopo daņādu valstu un organizāciju pieredzes

ilgtspējīgas attīstības stratēģijas un mērķu īstenońanā, sniedzot ieskatu iespējamos veidos, kā caur izglītību mēs

varam veidot labāku nākotni visiem.

Institūta darbība globālajā UNESCO projektā 2010. gada 19. maijā iezīmēja III darbinieku piedalīńanās

UNESCO starptautiskajā simpozijā Parīzē (Francijā) par skolotāju izglītības pārorientēńanu uz ilgtspējību.

BBCC saľēma vērtējumu kā lielākais tīklojums pasaulē, turpmākā pievērńanās nacionālo tīklojumu

nostiprināńanai un paplańināńanai. 2010. gada 17.-19. maijā Parīzē (Francijā) 8. starptautiskās konference

―Sustainable Development. Culture. Education‖ (Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība) laikā tika atzīmēti 5

gadi kopń Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcija (BBCC) dibināńanas. Dalībnieki

atskatījās uz 5 gadu laikā paveikto, izvērtēja sasniegtos rezultātus un plānoja turpmāko darbu.

2010. gada 17.-19. maijā Parīzē (Francijā) notika III kārtējā 8. starptautiskā konference ―Sustainable

Development. Culture. Education‖ (Ilgtspējīga attīstība. Kultūra. Izglītība), ko rīkoja JTEFS (Journal of Teacher

Education for Sustainability – Skolotāju izglītības ilgtspējībai ţurnāls) un BBCC (Baltic and Black sea Circle

Consortium in educational research – Baltijas un Melnās jūras reģiona izglītības pētījumu konsorcijs) sadarbībā

UNESCO/UNITWIN tīklojumu skolotāju izglītības pārorientēńanai uz ilgtspējību (tīklojums izveidots pie Jorkas

Universitātes Toronto, Kanādā).

III zinātniskie izdevumi. 8. starptautiskā JTEFS/BBCC konference ―Sustainable Development. Culture.

Education‖ ir īpańa arī ar to, ka tās laikā tika prezentēts kārtējais Journal of Teacher Education for Sustainability

(JTEFS) numurs, kas ir pieejams sekojońās starptautiskās datubāzēs:

kopń 2007. gada CABI abstraktu datu bāzē http://www.cabi.org/home.asp; kopń 2008. gada ELSEVIER bibliogrāfiskās datu bāzes sastāvdaļā datu bāzē SCOPUS http://www.info.scopus.com/;

kopń 2009. gada ņurnālu publicē un izplata VERSITA (Central European Science Publishers) http://versita.com/science/education/jtes/.

Konferencē svinīgi tika atzīmēta jauna starptautiski recenzēta ņurnāla Discourse and Communication for

Sustainable Education (DCSE) pirmā numura iznākńana. Ņurnāla redaktore ir Institūta pētniece Dr. paed. Astrīda

Skrinda, kas veidoja ņurnāla pirmā sējuma pirmo numuru radońā kopdarbībā ar visiem Institūta darbiniekiem.

Veiksmīgi tiek sagatavoti un uzsākti starptautiskie projekti : NorBa projekts ―NorBa – the Network of Nordic

and Baltic researchers in mathematics education‖ Sub-section: ―Comparative study on mathematics teachers‘

beliefs‖ (2009-2013) (koordinatore Latvijā Anita Pipere); 2010. gada oktobrī tika uzsākts Erasmus

mūņizglītības programmas projekts ―ICT-enabled Education for Sustainable Development‖ un IVF, dekāne

prof. Ilga Salīte 2010. gada 22. - 24. novembrī piedalījās projekta vadības pirmajā tikńanās un projekta

plānońanas seminārā Krētā; Uzsākta Latvijas-Lietuvas pārrobeņu sadarbības programmas 2007.-2013. projekts

―Synergetic approach with e-learning, TV and mobile technologies to promote new business development

(eBig3).‖ Turpināts LZP projekts ―Ilgtspējīgas izglītības teorijas radīńana izglītības darbības pētījumā

augstskolā‖ (2009 – 2012).

Goda doktora pieńķirńana sadarbības partnerim no Vācijas - Volteram Leilam Filjo. Kopń 2007. gada viľń ir

Hamburgas Lietińķo zinātľu universitātes Pētniecības un pārneses centra ―Dzīves zinātľu pielietojums‖ profesors

un direktors un pasniedz ilgtspējības, vides informācijas, izglītības, komunikācijas un vadības kursus daņādās

Eiropas universitātēs. Profesors Filjo ir vairāku starptautisku ņurnālu dibinātājs un redaktors, vairāku ņurnālu

redkolēģijas loceklis, viesprofesors daņādās Eiropas universitātēs un pētnieks Starpamerikas Attīstības bankas

Neatkarīgajā izpētes mehānismā (dalībnieks 15 ekspertu grupā, kas izvērtē vides projektus Latīľamerikā).

Pańreiz profesors Filjo koordinē starptautiskos projektus visā pasaulē kopumā par 4,9 miljoniem EUR.

http://versita.com/science/education/jtes/

25

Goda biedra statusa pieńķirńana Artūram Edwardam (Kolimas Universitāte, Meksika). Artūrs Edwards ir

Institūta sadarbības partneris, ņurnāla „Journal of Teacher Education for Sustainability‖ valodas redaktors.

Kontaktinformācija

Struktūrvienības vadītājs: Dzintra Ilińko, Ph. D.

Adrese: Parādes iela 1-432, Daugavpils, Latvija

Tālrunis: 65427411

Fakss: + 371 65427411

e-pasts: iii@du.lv

PERSONĀLS

Akadēmiskais personāls

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Amats e-pasts, mājas lapa

Ilga Salīte Dr. paed. Profesore ilga.salite@du.lv

Anita Pipere Dr. psych. Profesore anita.pipere@du.lv

Inga Belousa Ph. D. Asociētā profesore inga.belousa@du.lv

Dzintra Ilińko Ph. D. Asociētā profesore, Institūta

direktore dzintra.ilisko@du.lv

Eridiana Oļehnoviča Dr. paed. Vadońā pētniece eridiana.olehnovica@du.lv

Valērijs Makarevičs Dr. psych. Vadońais pētnieks valerijs.makarevics@du.lv

Astrīda Skrinda Dr. paed. Pētniece

(ņurnāla redaktore) astrida.skrinda@du.lv

Ilona Mičule Ph. D. Pētniece ilona.micule@du.lv

Rudīte Grabovska Dr. paed. Pētniece rudite.grabovska@du.lv

Mārīte Kravale-Pauliľa Dr. paed. Pētniece marite.kravale@du.lv

Alnis Stakle Mg. paed. Pētnieks alnis.stakle@du.lv,

www.alnisstakle.com

Elga Drelinga Mg. paed. Pētniece elga.drelinga@inbox.lv

Palīgpersonāls

Vārds, uzvārds Zinātniskais grāds Amats e-pasts, mājas lapa

Iļja Pińčevs Datortīklu administrators ilja.piscevs@du.lv

Inga Gedņūne Mg. paed. Tulce ingint@inbox.lv

Ginta Gedņūne Mg. paed. Tulce ingint@inbox.lv

PĀRVALDE

Zinātniskā padome

2010. gadā institūta Zinātniskajā padomē darbojās: Dr. paed., profesore Ilga Salīte; Dr. psych., profesore Anita

Pipere; Dr. paed., pētniece Astrīda Skrinda; Ph. D. , asociētā profesore Dzintra Ilińko; Ph. D. , asociētā profesore

Inga Belousa; Dr. paed., vadońā pētniece Eridiana Oļehnoviča.

Starptautiskā konsultatīvā padome

Padomes locekļi jau vairākus gadus darbojas kā konsultanti un ārējie eksperti, kuri izvērtē un rediģē Institūta

zinātnisko izdevumu kvalitāti, palīdz plānot un izvērtēt Institūta ņurnāla ―Journal of Teacher Education for

Sustainability‖ ikgadējās konferences ―Sustainable Development. Culture. Education‖, kuras notikuńas

Daugavpilī, Tallinā, Fehtā, Helsinkos, Debrecenā, Eskińehirā, Daugavpilī, Parīzē un nākamajā gadā Ńauļos.

Padomes locekļi atbalsta Institūta darbības virzienu, popularizē tā pieredzi un ir veicinājuńi arī jaunu Institūta

starptautisko kontaktu dibināńanas un sadarbības aktivitāńu attīstību.

Vārds, uzvārds Zin. grāds, akad.

amats Organizācija

Čārlzs Hopkinss (Charles Hopkins) Profesors UNESCO, Jorkas Universitāte,

Kanāda

Klauss Dīters Ńērs (Klaus - Dieter Scheer) Profesors Fehtas Universitāte, Vācija

Rozalina Makjūena (Rosalyn McKeown) Ph. D. UNESCO, Tenesijas Universitāte,

ASV

Gila Lakatoss (Gyula Lakatos) Dr. biol., prof. Debrecenas Universitāte, Ungārija

M