Upload
others
View
0
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 1 -
ZĀĻU APRAKSTS
1. ZĀĻU NOSAUKUMS
SOLU-CORTEF 100 mg pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai
2. KVALITATĪVAIS UN KVANTITATĪVAIS SASTĀVS
Katrs flakons satur hidrokortizona nātrija sukcinātu, kas atbilst 100 mg hidrokortizona (Hydrocortisonum).
Palīgvielas ar zināmu iedarbību:
viens mililitrs šķīduma satur 9,45 mg benzilspirta (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Pilnu palīgvielu sarakstu skatīt 6.1. apakšpunktā.
3. ZĀĻU FORMA
Pulveris un šķīdinātājs injekciju šķīduma pagatavošanai.
4. KLĪNISKĀ INFORMĀCIJA
4.1. Terapeitiskās indikācijas
1. Endokrīni traucējumi
Primāra vai sekundāra virsnieru garozas mazspēja
Akūta virsnieru garozas mazspēja
Pirms operācijas un smagas traumas vai slimības gadījumā, ja pacientam konstatēta virsnieru
mazspēja vai arī ja rodas šaubas par virsnieru hormonu rezervi
Šoks, kas nav novēršams ar parastiem terapijas pasākumiem, ja slimniekam ir virsnieru garozas
mazspēja vai arī aizdomas par to
Iedzimta virsnieru hiperplāzija
Nestrutains tireoidīts
Hiperkalciēmija vēža gadījumā
2. Neendokrīni traucējumi Reimatiskas slimības – Neilgai papildterapijai, kamēr beidzas akūtā stadija: Akūts un subakūts bursīts
Akūts podagrisks artrīts
Akūts nespecifisks tendosinovīts
Ankilozējošs spondilīts
Epikondilīts
Posttraumatisks osteoartrīts
Psoriātisks artrīts
Reimatoīdais artrīts, arī juvenilais reimatoīdais artrīts (atsevišķos gadījumos var būt nepieciešama
balstterapija ar mazām devām)
Sinovīts vai osteoartrīts
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 2 -
Kolagenozes – Paasinājuma laikā vai par balstterapiju atsevišķos gadījumos, ja ir Akūts reimatisks kardīts
Sistēmisks dermatomiozīts (polimiozīts)
Sistēmas sarkanā vilkēde
Ādas slimības Bullozs dermatitis herpetiformis
Eksfoliatīvs dermatīts
Mycosis fungoides
Pemphigus
Smaga erythema multiforme (Stīvensa-Džonsona sindroms)
Smaga psoriāze
Smags seborejisks dermatīts
Alerģiski stāvokļi – Smagi vai invalidizējoši alerģiski stāvokļi, kas nepakļaujas parastai ārstēšanai: Akūta neinfekcioza balsenes tūska
Atopisks dermatīts
Bronhiālā astma
Kontaktdermatīts
Palielinātas jutības reakcijas pret zālēm
Sezonas vai hronisks alerģisks rinīts
Seruma slimība
Nātrenes tipa reakcija pēc transfūzijas
Acu slimības – Smagi akūti un hroniski alerģiskas un iekaisīgas dabas procesi acīs, piemēram: Alerģisks konjunktivīts
Alerģiskas marginālās radzenes čūlas
Acs priekšējo daļu iekaisums
Horioretinīts
Difūzs mugurējais uveīts un horioidīts
Herpes zoster ophthalmicus
Irīts, iridociklīts
Keratīts
Redzes nerva iekaisums
Simpātiskā oftalmija
Kuņģa un zarnu trakta slimības – Lai pārvarētu slimības kritisko periodu šādos gadījumos: Čūlains kolīts (sistēmiska terapija)
Reģionāls enterīts (sistēmiska terapija)
Elpceļu slimības Aspirācijas pneimonīts
Berilioze
Zibensveida vai diseminēta plaušu tuberkuloze, ja vienlaikus lieto atbilstošu prettuberkulozes
ķīmijterapiju
Leflera sindroms, kas nepakļaujas citai ārstēšanai
Simptomātiska sarkoidoze
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 3 -
Hematoloģiskas slimības Iegūta (autoimūna) hemolītiska anēmija
Iedzimta (eritroīda) hipoplastiska anēmija
Eritroblastopēnija (eritrocītu anēmija)
Idiopātiska trombocitopēniska purpura pieaugušiem (tikai i/v; i/m ievadīšana kontrindicēta)
Sekundārā trombocitopēnija pieaugušiem
Neoplastiskas slimības – Paliatīvai terapijai: Akūtas leikozes gadījumā bērniem
Pieaugušiem leikozes un limfomas gadījumā
Tūskas – Lai izraisītu diurēzi vai proteīnūrijas remisiju, ja ir nefrotiskais sindroms bez urēmijas, tā
idiopātiskā forma, vai nefrotiskais sindroms sarkanās vilkēdes gadījumā.
Neatliekamai terapijai Šoks sekundāri virsnieru garozas mazspējai vai šoks, kas nepakļaujas parastai terapijai, kad iespējama
virsnieru garozas mazspēja,
Akūti alerģiski traucējumi (astmatisks stāvoklis, anafilaktiskas reakcijas, kukaiņu kodumi u.c.) pēc
epinefrīna ievadīšanas.
Lai gan nav veikti labi kontrolēti (dubultakli, ar placebo kontrolēti) klīniski pētījumi, dzīvnieku
eksperimentālo modeļu dati liecina, ka kortikosteroīdi var būt noderīgi hemorāģiska, traumatiska un
ķirurģiska šoka gadījumā, kad standartterapija (t.i., šķidruma aizstāšana u.c.) bijusi neefektīva (skatīt
4.4. apakšpunktu “Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā”).
Dažādi Trihineloze ar neiroloģiskām vai miokarda komplikācijām.
Tuberkulozs meningīts ar subarahnoidālu blokādi vai draudošu blokādi, lietojot kopā ar atbilstošu
antituberkulozu ķīmijterapiju.
4.2. Devas un lietošanas veids
Zāles var ievadīt intravenozas injekcijas, intravenozas infūzijas vai intramuskulāras injekcijas veidā.
Akūtas nepieciešamības gadījumā ieteicamākā ir intravenoza injekcija. Pēc akūtā perioda jāapsver, vai
ordinēt injicējamas zāles ar ilgstošu darbības laiku vai perorāli lietojamās zāles. Terapiju sāk ar
intravenozu zāļu ievadīšanu no 30 sekundēm (piemēram, hidrokortizona nātrija sukcinātu, kas atbilst 100
mg hidrokortizona) līdz 10 min ilgi (piemēram, 500 mg vai vairāk). Ārstēšanu ar lielām glikokortikoīdu
devām iesaka turpināt tikai tik ilgi, kamēr pacienta stāvoklis ir stabilizējies, parasti ne ilgāk par 48 – 72 h.
Kaut gan neilgu laiku lietotām lielām glikokortikoīdu devām blakusparādību parasti nav, tomēr tās var
izraisīt peptisku čūlu, tādēļ vēlama profilaktiska antacīda terapija.
Ja lielas hidrokortizona devas jālieto ilgāk par 48 – 72 h, iespējama hipernatriēmija. Tādos gadījumos
hidrokortizona nātrija sukcinātu vēlams aizstāt ar kortikoīdu līdzekli, kas satur, piemēram,
metilprednizolona nātrija sukcinātu, kas nātrija aizturi neizraisa vai izraisa ļoti mazā mērā.
Sākumdeva ir 100 – 500 mg vai vairāk (hidrokortizona, kas atbilst hidrokortizona nātrija sukcināta
daudzumam) atkarībā no stāvokļa smaguma.
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 4 -
Šo devu var ievadīt atkārtoti ar 2, 4 vai 6 h starplaikiem atkarībā no pacienta reakcijas un klīniskā
stāvokļa. Devu zīdaiņiem un bērniem var mazināt, tomēr tās lielumu nosaka nevis pacienta gadu skaits un
ķermeņa masa, bet gan slimības smagums un pacienta atbildes reakcija; jālieto ne mazāk par 25 mg dienā.
Pacienti, kuri pēc kortikosteroīdu terapijas pakļauti stipram stresam, rūpīgi jānovēro, vai nerodas virsnieru
mazspējas simptomi.
Kortikosteroīdu terapija papildina, bet neaizstāj vispārpieņemto standartterapiju.
Pacientiem ar aknu slimībām iedarbība var būt spēcīgāka (skatīt 4.4. apakšpunktu), un var būt
nepieciešama devas samazināšana.
Ieteikumus par zāļu sagatavošanu pirms lietošanas skatīt 6.6. apakšpunktā.
4.3. Kontrindikācijas
Hidrokortizona nātrija sukcināts ir kontrindicēts:
Pacientiem ar paaugstinātu jutību pret aktīvo vielu vai jebkuru no 6.1. apakšpunktā uzskaitītajām
palīgvielām.
Pacientiem ar sistēmiskām sēnīšu infekcijām.
Intratekālai ievadīšanai, izņemot noteiktos ķīmijterapijas režīmos (nedrīkst lietot šķīdinātājus, kas satur
benzilspirtu).
Epidurālai ievadīšanai.
Pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvas kortikosteroīdu devas, dzīvu vai dzīvu novājinātu vakcīnu
ievadīšana ir kontrindicēta.
4.4. Īpaši brīdinājumi un piesardzība lietošanā
Imūnsupresīva iedarbība/palielināta uzņēmība pret infekcijām
Kortikosteroīdi var palielināt uzņēmību pret infekcijām, var maskēt dažus infekcijas simptomus, to
lietošanas laikā var rasties jaunas infekcijas, mazināties organisma aizsargspēja un zust spēja lokalizēt
infekciju. Ar kortikosteroīdu monoterapiju un kombinētu lietošanu kopā ar citiem imūnsupresantiem, kas
ietekmē šūnu imunitāti, humorālo imunitāti vai neitrofilu funkciju, var būt saistīta jebkuras lokalizācijas
infekcija ar dažādiem patogēniem mikroorganismiem, to vidū vīrusiem, baktērijām, sēnītēm, protozojiem
un tārpiem. Šīs infekcijas var būt vieglas, bet var būt arī smagas un reizēm pat letālas. Palielinot
kortikosteroīdu devas, infekciozu komplikāciju biežums palielinās.
Pacienti, kuri lieto imūno sistēmu nomācošos līdzekļus, ir uzņēmīgāki pret infekcijām nekā veseli cilvēki.
Piemēram, vējbakas un masalas var izraisīt smagākas reakcijas un pat letālu iznākumu neimūniem
bērniem un pieaugušajiem, kuri lieto kortikosteroīdus.
Pacientiem (vai bērnu vecākiem), kuri anamnēzē ar vējbakām nav slimojuši, jāizvairās no kontakta ar
vējbaku slimniekiem. Kontakta gadījumā nepieciešams nekavējoties griezties pie ārsta. Pacientiem, kuri
saņem sistēmiskos kortikosteroīdus vai kuriem tie tikuši ievadīti pēdējo 3 mēnešu laikā, nepieciešama
pasīvā imunizācija (10 dienu laikā jāievada imunoglobulīns, lai nepieļautu infekcijas attīstīšanos). Ja
vējbaku diagnoze apstiprinās, nepieciešama neatliekama ārstēšana speciālistu uzraudzībā. Šīs infekcijas
laikā zāļu lietošanu nedrīkst pārtraukt, un var rasties nepieciešamība devu palielināt.
Šo zāļu lietošanas laikā jāizvairās no kontakta ar masalu slimnieku. Kontakta gadījumā nepieciešams
nekavējoties doties pie ārsta un ievadīt imunoglobulīnu, lai apturētu infekcijas attīstīšanos.
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 5 -
Dzīvu vai dzīvu novājinātu vīrusu vakcīnu ievadīšana pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvas
kortikosteroīdu devas, ir kontrindicēta. Pacientiem, kuri saņem imūnsupresīvas kortikosteroīdu devas, var
ievadīt nedzīvu vai inaktivētu vīrusu vakcīnas, tomēr atbildes reakcija pret šādām vakcīnām var būt
pavājināta. Pacientiem, kuri saņem neimūnsupresīvas kortikosteroīdu devas, var veikt nepieciešamās
imunizācijas procedūras.
Hidrokortizona nātrija sukcināta lietošana aktīvas tuberkulozes ārstēšanai jāierobežo tikai ar zibensveida
vai diseminētas tuberkulozes gadījumiem, kad kortikosteroīdi jālieto kopā ar atbilstošu prettuberkulozes
terapiju. Ja kortikosteroīdus ordinē pacientiem ar latentu tuberkulozi vai pozitīvu tuberkulīna reakciju,
nepieciešama rūpīga novērošana, jo process var atjaunoties. Šiem pacientiem ilgstošas kortikosteroīdu
terapijas laikā profilaktiski jāordinē arī ķīmijterapija.
Pacientiem, kuri saņem kortikosteroīdu terapiju, novērota Kapoši sarkoma. Kortikosteroīdu lietošanas
pārtraukšana var izraisīt klīnisku remisiju.
Kortikosteroīdu loma septiskā šoka gadījumā ir strīdīga, un agrākos pētījumus ir ziņots gan par labvēlīgu,
gan kaitīgu iedarbību. Nesenākos ziņojumos ir ieteikts, ka papildu kortikosteroīdi ir labvēlīgi pacientiem,
kuriem pierādīts septiskais šoks un kas uzrāda virsnieru mazspēju. Tomēr to regulāra lietošana septiskā
šoka gadījumā nav ieteikta. Sistemātiska lielu kortikosteroīdu devu īstermiņa lietošanas novērtēšana
neatbalsta to izmantošanu. Meta analīzes un pārskati tomēr liecina, ka ilgāks (5–11 dienas) mazas devas
kortikosteroīdu kurss var samazināt mirstību, it īpaši pacientiem ar vazopresoru atkarīgu septisko šoku.
Iedarbība uz imūno sistēmu
Var rasties alerģiskas reakcijas. Pacientiem, kuri saņem glikokortikoīdu terapiju parenterāli, retos
gadījumos novēro ādas reakcijas un anafilaktiskas/anafilaktoīdas reakcijas, piemēram, bronhu spazmas,
tādēļ pirms terapijas jāveic atbilstoši piesardzības pasākumi, īpaši, ja pacientam anamnēzē ir alerģija pret
kādām zālēm.
Iedarbība uz endokrīno sistēmu
Ja pacients, kurš saņem glikokortikoīdu terapiju, pakļauts neparastai spriedzei, jāordinē lielākas, ātras
iedarbības glikokortikoīdu devas pirms stresa, tā laikā un pēc tam.
Kortikosteroīdu farmakoloģiskās devas, kas ievadītas ilgāku laiku, var izraisīt hipotalāma-hipofīzes-
virsnieru (HHV) nomākumu (sekundāro virsnieru mazspēju). Radītā virsnieru garozas mazspējas pakāpe
un ilgums starp pacientiem ir dažāds, un ir atkarīgs no glikokortikoīdu terapijas devas, biežuma, lietošanas
laika un ilguma.
Turklāt ir iespējama akūta virsnieru mazspēja, kas var novest pie letāla iznākuma, ja glikokortikoīdu
lietošana tiek pēkšņi pārtraukta.
Tādējādi zāļu izraisīto sekundāro virsnieru garozas mazspēju var mazināt, pakāpeniski samazinot devu.
Šis relatīvās mazspējas veids var ilgt mēnešiem pēc terapijas pārtraukšanas, tāpēc jebkurā spriedzes
situācijā, kas notiek šajā periodā, hormonu terapija ir jāatsāk.
Pēc pēkšņas glikokortikoīdu lietošanas pārtraukšanas ir iespējams arī steroīdu “pārtraukšanas sindroms”,
kas nav saistīts ar virsnieru garozas mazspēju. Šis sindroms ietver tādus simptomus kā anoreksiju, sliktu
dūšu, vemšanu, letarģiju, galvassāpes, drudzi, sāpes locītavās, ādas lobīšanos, mialģiju, ķermeņa masas
samazināšanos un/vai hipotensiju. Tiek uzskatīts, ka šīs reakcijas rodas no pēkšņām izmaiņām
glikokortikoīdu koncentrācijā nevis no mazas kortikosteroīdu koncentrācijas.
Glikokortikoīdi var izraisīt vai pasliktināt Kušinga sindromu, tāpēc ir jāizvairās no glikokortikoīdu
lietošanas pacientiem ar Kušinga slimību.
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 6 -
Pacientiem ar hipotireozi kortikosteroīdu iedarbība ir pastiprināta.
Vielmaiņa un uzture
Kortikosteroīdi, ieskaitot hidrokortizonu, var palielināt glikozes līmeni asinīs, pasliktināt esošo cukura
diabētu un veicināt noslieci uz cukura diabētu tiem, kuri saņem kortikosteroīdu terapiju ilgtermiņā.
Psihiskā iedarbība
Kortikosteroīdu lietošanas laikā var rasties psihiskas novirzes, sākot ar eiforiju, bezmiegu, garastāvokļa un
personības pārmaiņām un smagu depresiju, līdz pat atklātām psihotiskām izpausmēm. Kortikosteroīdi var
pastiprināt jau esošu emocionālu nestabilitāti vai noslieci uz psihiskām novirzēm.
Ar sistēmiskiem steroīdiem ir iespējamas potenciāli smagas psihiskas nevēlamas parādības. Simptomi
parasti izpaužas dažu dienu vai nedēļu laikā pēc ārstēšanas uzsākšanas. Lielākā daļa reakciju izzūd pēc
devas samazināšanas vai pārtraukšanas, bet var būt nepieciešama specifiska ārstēšana. Pēc kortikosteroīdu
pārtraukšanas ir ziņots par psiholoģiskām izpausmēm; to biežums nav zināms. Pacientiem/aprūpētājiem ir
jāiesaka saņemt medicīnisko palīdzību, ja pacientam izpaužas psiholoģiski simptomi, it īpaši, ja ir
aizdomas par depresiju vai domām par pašnāvību. Pacientam/aprūpētājam ir jāapzinās iespējamie
psihiskie traucējumi, kas var izpausties sistēmisko steroīdu devas samazināšanas/pārtraukšanas laikā vai
tūlīt pēc tās.
Iedarbība uz nervu sistēmu
Kortikosteroīdi ir jālieto piesardzīgi pacientiem ar krampju lēkmēm.
Kortikosteroīdi ir jālieto piesardzīgi pacientiem ar myasthenia gravis (skatīt arī informāciju par miopātiju
sadaļā “Iedarbība uz skeleta-muskuļu sistēmu”).
Saistībā ar intratekālu/epidurālu ievadīšanas veidu ir ziņots par smagiem medicīniskiem notikumiem.
Ir saņemti ziņojumi par epidurālās lipomatozes iespējamību pacientiem, kuri lieto kortikosteroīdus, it
īpaši, ja ilgstoši tiek lietotas lielas devas.
Iedarbība uz acīm
Redzes traucējumi
Saistībā ar sistēmisku un lokālu kortikosteroīdu lietošanu var tikt ziņots par redzes traucējumiem. Ja
pacientam ir tādi simptomi kā neskaidra redze vai citi redzes traucējumi, jāapsver pacienta norīkošana pie
oftalmologa, lai novērtētu to iespējamos cēloņus, kas var būt, piemēram, katarakta, glaukoma vai tādas
retas slimības kā centrāla seroza horioretinopātija (CSHR), par ko ir ziņots pēc kortikosteroīdu sistēmiskas
un lokālas lietošanas. Centrāla seroza horioretinopātija var novest pie tīklenes atslāņošanās.
Kortikosteroīdi uzmanīgi jālieto pacientiem ar acu herpes simplex infekciju radzenes perforācijas draudu
dēļ.
Ilgstoša kortikosteroīdu lietošana var izraisīt mugurējās subkapsulārās kataraktas un nukleārās kataraktas
(īpaši bērniem), eksoftalmu vai paaugstinātu intraokulāru spiedienu, kas var radīt glaukomu ar iespējamu
optiskā nerva bojājumu. Pacientiem, kuri saņem glikokortikoīdus, var arī vieglāk rasties sekundāras sēnīšu
vai vīrusu infekcijas acīs.
Iedarbība uz sirds funkciju
Glikokortikoīdu nevēlamās reakcijas, kas saistītas ar kardiovaskulāro sistēmu, piemēram, dislipidēmija un
hipertensija, pacientiem, kuri saņem ārstēšanu un kuriem ir esoši kardiovaskulārā riska faktori, var
veicināt noslieci uz papildu kardiovaskulāru iedarbību, ja tiek lietotas lielas devas ilgstošus periodus.
Attiecīgi šādiem pacientiem kortikosteroīdi ir jālieto apdomīgi un jāpievērš uzmanība risku modificēšanai
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 7 -
un papildu kardiovaskulārai novērošanai, ja nepieciešams. Mazas devas terapija var samazināt
kortikosteroīdu terapijas komplikāciju biežumu.
Sastrēguma sirds mazspējas gadījumā sistēmiskie kortikosteroīdi ir jālieto piesardzīgi un tikai tad, ja
absolūti nepieciešams.
Iedarbība uz asinsvadu sistēmu
Lietojot kortikosteroīdus, tika ziņots par trombozi, tai skaitā venozo trombemboliju. Kā rezultātā
pacientiem, kuriem ir vai var būt nosliece uz trombemboliskiem traucējumiem, kortikosteroīdi jālieto ar
piesardzību.
Steroīdi pacientiem ar hipertensiju ir jālieto piesardzīgi.
Iedarbība uz kuņģa-zarnu traktu
Augstas kortikosteroīdu devas var izraisīt akūtu pankreatītu.
Nav vispārējas vienprātības par to, vai kortikosteroīdi vieni paši ir atbildīgi par peptisko čūlu rašanos
terapijas laikā, tomēr glikokortikoīdu terapija var slēpt peptiskās čūlas simptomus un perforācija vai
asinsizplūdums var notikt bez īpašām sāpēm. Glikokortikoīdu terapija var slēpt peritonītu vai citas
pazīmes vai simptomus, kas saistīti ar kuņģa-zarnu traucējumiem, piemēram, perforāciju, nosprostošanos
vai pankreatītu. Kuņģa-zarnu čūlu rašanās risks pieaug, ja līdztekus tiek lietoti nesteroīdie pretiekaisuma
līdzekļi (NSPIL).
Kortikosteroīdi jālieto uzmanīgi arī nespecifiska čūlainā kolīta gadījumā, jo draud zarnu perforācija,
abscess vai citas strutainas infekcijas, kā arī divertikulīta, svaigu intestinālu anastomožu vai aktīvas vai
latentas peptiskas čūlas gadījumā.
Kortikosteroīdu lietošanas laikā piesardzība jāievēro pacientiem ar nesen pārciestu miokarda infarktu
(ruptūras risks), glaukomu (arī ģimenes anamnēzē), epilepsiju un gados vecākiem pacientiem.
Iedarbība uz aknu un/vai žults izvades sistēmu
Ir ziņots par hepatobiliāriem traucējumiem, kas var izzust pēc terapijas pārtraukšanas. Tāpēc ir
nepieciešama atbilstoša novērošana.
Pacientiem ar aknu slimībām hidrokortizona iedarbība var būt pastiprināta, jo hidrokortizona metabolisms
un eliminācija šiem pacientiem ir ievērojami samazināta.
Iedarbība uz skeleta-muskuļu sistēmu
Lielu kortikosteroīdu devu lietošanas gadījumā novērota akūta miopātija, biežāk pacientiem ar
neiromuskulārās pārvades traucējumiem (piemēram, myasthenia gravis), kā arī pacientiem, kuri vienlaikus
lieto antiholīnerģiskos līdzekļus, piemēram, neiromuskulāro pārvadi bloķējošas zāles (piemēram,
pankuroniju). Šī akūtā miopātija ir ģeneralizēta, var ietvert acu un elpošanas muskuļus un izraisīt
kvadriparēzi. Iespējama kreatīnkināzes līmeņa paaugstināšanās. Klīniskā uzlabošanās vai atveseļošanās
pēc kortikosteroīdu lietošanas pārtraukšanas var ilgt nedēļām un gadiem.
Ilgtermiņa un lielu glikokortikoīdu devu lietošana ir saistīta ar osteoporozi. Kortikosteroīdi ir jālieto
piesardzīgi pacientiem ar osteoporozi.
Nieru un urīnizvades sistēmas traucējumi
Kortikosteroīdi ir jālieto piesardzīgi pacientiem ar nieru mazspēju.
Izmeklējumi
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 8 -
Hidrokortizons var paaugstināt asinsspiedienu, izraisīt nātrija un ūdens aizturi un pastiprināt kālija izdali.
Var būt nepieciešams atteikties no vārāmās sāls lietošanas uzturā, papildinot to ar kāliju. Visi
glikokortikoīdi palielina kalcija izdali.
Traumas, saindēšanās un ar manipulācijām saistītas komplikācijas
Kortikosteroīdu sistēmiska lietošana nav paredzēta un tāpēc nedrīkst tikt lietota, lai ārstētu smadzeņu
traumatisku bojājumu. Daudzcentru pētījumā pacientiem, kuri saņēma metilprednizolona nātrija
sukcinātu, tika konstatēta paaugstināta mirstība 2 nedēļas un 6 mēnešus pēc traumas, salīdzinot ar placebo.
Cēloņsakarība ar metilprednizolona nātrija sukcinātu ārstēšanu nav noskaidrota.
Citi
Tā kā glikokortikoīdu ārstēšanas izraisītās komplikācijas ir atkarīgas no devas lieluma un ārstēšanas
ilguma, katrā individuālā gadījumā ir jāveic riska/ieguvuma izvērtējums nosakot, vai ir jālieto ikdienas
terapija vai terapija ar pārtraukumiem.
Ir jālieto mazākā iespējamā kortikosteroīdu deva, lai kontrolētu slimību, kas tiek ārstēta, un ja devu ir
iespējams samazināt, tas ir jādara pakāpeniski.
Paredzams, ka vienlaicīga ārstēšana ar CYP3A inhibitoriem, ieskaitot kobicistatu saturošas zāles, palielina
sistēmisko blakusparādību risku. No zāļu kombinācijas būtu jāizvairās, ja vien ieguvums neatsver
paaugstinātu sistēmisko kortikosteroīdu blakusparādību risku, un šādā gadījumā pacientiem ir jāuzrauga
sistēmiskas kortikosteroīdu blakusparādības (skatīt 4.5. apakšpunktu).
Aspirīns un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi kopā ar kortikosteroīdiem ir jālieto piesardzīgi (skatīt
4.5. apakšpunktu).
Ir saņemti ziņojumi par feohromocitomas krīzi pēc sistemātisko kortikosteroīdu ievades, kas var būt ar
letālu iznākumu. Pacientiem ar pierādītu feohromocitomu vai aizdomām par to, ārstēšana ar
kortikosteroīdiem jānozīmē pēc rūpīgas riska/ieguvuma attiecības izvērtēšanas.
Lietošana bērniem
Konservants benzilspirts tiek saistīts ar nopietnām blakusparādībām, tai skaitā “smakšanas sindromu” un
nāvi pediatriskiem pacientiem. Kaut gan šo zāļu normālās terapeitiskās devas satur ievērojami zemāku
benzilspirta koncentrāciju, nekā tās, pie kurām ziņots par “smakšanas sindromu”, minimālā benzilspirta
koncentrācija, pie kuras tiek novērota toksicitāte, nav zināma. Benzilspirta toksicitātes risks ir atkarīgs no
ievadītā daudzuma un aknu un nieru spējas atindēt šo ķīmisko vielu. Daudz biežāk toksicitāte iespējama
priekšlaicīgi dzimušiem un zīdaiņiem ar mazu dzimšanas svaru.
Sekojošais teikums attiecas tikai tad, ja iepakojumā tiek piegādāts šķīdinātājs, un šķīdinātājs satur
benzilspirtu:
Benzilspirta daudzums vienā mililitrā šķīduma ir 9,45 mg.
Ir rūpīgi jānovēro to zīdaiņu un bērnu augšana un attīstība, kuri ilgstoši saņem kortikosteroīdu terapiju.
Bērniem, kuri ilgstoši saņem dienā vairāku glikokortikoīdu devu terapiju, augšana var būt nomākta. Šī
režīma lietošana ir jāierobežo tikai pašiem smagākajiem gadījumiem.
Zīdaiņiem un bērniem, kuri ilgstoši saņem kortikosteroīdu terapiju, ir īpašs intrakraniālā spiediena
palielināšanās risks.
Lielas kortikosteroīdu devas bērniem var izraisīt pankreatītu.
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 9 -
4.5. Mijiedarbība ar citām zālēm un citi mijiedarbības veidi
Hidrokortizonu metabolizē 2. tipa 11β-hidroksisteroīdu dehidrogenāze (11β-HSD2) un citohroma P450
(CYP) 3A4 enzīms. CYP3A4 enzīms katalizē steroīdu 6β-hidroksilāciju, kas ir būtisks I fāzes
metabolisma solis endogēnajiem un sintētiskajiem kortikosteroīdiem. Daudzi citi savienojumi arī ir
CYP3A4 substrāti, un ir pierādīts, ka no tiem daži izmaina glikokortikoīdu metabolismu, inducējot
(augšup regulējot) vai inhibējot CYP3A4 enzīmu.
CYP3A4 INHIBITORI – var samazināt klīrensu aknās un palielināt hidrokortizona koncentrāciju plazmā.
Lietojot kopā ar CYP3A4 inhibitoriem (piemēram, ketokonazols, itrakonazols, klaritromicīns un
greipfrūtu sula), hidrokortizona devu var būt nepieciešams samazināt, lai izvairītos no steroīdu
toksicitātes.
CYP3A4 INDUCĒTĀJI – var palielināt klīrensu aknās un samazināt hidrokortizona koncentrāciju plazmā.
Lietojot kopā ar CYP3A4 inducētāju (piemēram, rifampicīns, karbamazepīns, fenobarbitāls un fenitoīns),
hidrokortizona devu var būt nepieciešams palielināt, lai sasniegtu vēlamo iedarbību.
CYP3A4 SUBSTRĀTI – cita CYP3A4 substrāta klātbūtnē var tikt ietekmēts hidrokortizona klīrenss aknās
un būt nepieciešama devas pielāgošana. Ar vienlaicīgu ievadīšanu ir lielāka iespējamība, ka izpaudīsies
nevēlamās blakusparādības, kas saistītas ar jebkurām no šīm zālēm.
AR CYP3A4 NESAISTĪTĀ IEDARBĪBA – citi mijiedarbības veidi un ietekme, kas var rasties, lietojot
hidrokortizonu, ir aprakstīti 1. tabulā zemāk.
1. tabulā ir dots saraksts un apraksts par visbiežākajiem un/vai klīniski visnozīmīgākajiem zāļu
mijiedarbības veidiem vai iedarbību ar hidrokortizonu.
1. tabula. Nozīmīga zāļu vai vielu mijiedarbība/ietekme ar hidrokortizonu
Zāļu grupa vai tips
- ZĀLES VAI VIELA
Mijiedarbība/ Ietekme
Antibakteriāls līdzeklis
- IZONIAZĪDS CYP3A4 INHIBITORS
Antibiotikas, prettuberkulozes
līdzeklis
- RIFAMPICĪNS
CYP3A4 INDUCĒTĀJS
Antikoagulanti (perorālie)
Kortikosteroīdu ietekme uz perorālajiem antikoagulantiem ir
dažāda. Ir ziņots par palielinātu, kā arī samazinātu antikoagulantu
iedarbību, tos vienlaikus lietojot ar kortikosteroīdiem. Tāpēc ir
jānovēro koagulācijas indikatori, lai saglabātu vēlamo
antikoagulācijas iedarbību.
Pretepilepsijas līdzekļi
- KARBAMAZEPĪNS
CYP3A4 INDUCĒTĀJS (un SUBSTRĀTS)
Pretepilepsijas līdzekļi
- FENOBARBITĀLS
- FENITOĪNS
CYP3A4 INDUCĒTĀJI
Antiholīnerģiskie līdzekļi
- NEIROMUSKULĀRIE
BLOKATORI
Kortikosteroīdi var ietekmēt antiholīnerģisko līdzekļu iedarbību.
1) Ir ziņots par akūtu miopātiju, lietojot vienlaikus lielas devas
kortikosteroīdus un antiholīnerģiskos līdzekļus, piemēram,
neiromuskulāros blokatorus (papildu informāciju skatīt 4.4.
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 10 -
Zāļu grupa vai tips
- ZĀLES VAI VIELA
Mijiedarbība/ Ietekme
apakšpunktā “Iedarbība uz skeleta-muskuļu sistēmu”).
2) Pankuronija un vekuronija neiromuskulārās bloķēšanas
iedarbības antagonisms ir ziņots pacientiem, kuri lieto
kortikosteroīdus. Šī mijiedarbība var tikt sagaidīta ar visiem
konkurējošiem neiromuskulārajiem blokatoriem.
Antiholīnesterāzes līdzekļi Steroīdi var samazināt antiholīnesterāzes līdzekļu iedarbību
pacientiem ar myasthenia gravis.
Pretdiabēta līdzekļi Kortikosteroīdi var palielināt glikozes līmeni asinīs, tāpēc var būt
nepieciešama pretdiabēta zāļu devas pielāgošana.
Pretvemšanas līdzekļi
- APREPITANTS
- FOSAPREPITANTS
CYP3A4 INHIBITORI (un SUBSTRĀTI)
Pretsēnīšu līdzekļi
- ITRAKONAZOLS
- KETOKONAZOLS
CYP3A4 INHIBITORI (un SUBSTRĀTI)
Pretvīrusu līdzekļi
- HIV-PROTEĀZES
INHIBITORI
CYP3A4 INHIBITORI (un SUBSTRĀTI)
1) Proteāzes inhibitori, piemēram, indinavīrs un ritonavīrs, var
palielināt kortikosteroīdu koncentrāciju plazmā.
2) Kortikosteroīdi var inducēt HIV proteāzes inhibitoru
metabolismu, izraisot pazeminātu koncentrāciju plazmā.
Farmakokinētikas pastiprinātājs
- KOBICISTATS
CYP3A4 INHIBITORS
Aromatāzes inhibitori
- AMINOGLUTETIMĪDS
Aminoglutetimīda inducētā virsnieru nomākšana var paasināt
endokrīnās izmaiņas, ko izraisa ilgtermiņa glikokortikoīdu
ārstēšana.
Kalcija kanālu blokatori
- DILTIAZEMS
CYP3A4 INHIBITORS (un SUBSTRĀTS)
Sirds glikozīdi
- DIGOKSĪNS
Vienlaicīga kortikosteroīdu lietošana ar sirds glikozīdiem var
palielināt ar hipokaliēmiju saistītu aritmijas vai digitālisma
toksicitātes iespējamību. Visiem pacientiem, kuri lieto jebkuru šo
zāļu terapijas kombināciju, ir rūpīgi jānovēro seruma elektrolīti, it
īpaši kālija līmenis.
Estrogēni un perorālie
kontracepcijas līdzekļi, kas satur
estrogēnus
CYP3A4 INHIBITORI (UN SUBSTRĀTI)
Estrogēni var pastiprināt hidrokortizona iedarbību, palielinot
transkortīna koncentrāciju. Hidrokortizona devas pielāgošana var
būt nepieciešama, ja estrogēnus pievieno vai izņem no stabilas
devu lietošanas shēmas.
- GREIPFRŪTU SULA CYP3A4 INHIBITORS
Imūnsupresants
- CIKLOSPORĪNS
CYP3A4 INHIBITORS (un SUBSTRĀTS)
Lietojot abas zāles vienlaikus, var būt palielināta ciklosporīna un
kortikosteroīdu aktivitāte. Saistībā ar vienlaicīgo lietošanu ir ziņots
par krampju lēkmēm.
Imūnsupresants
- CIKLOFOSFAMĪDS
- TAKROLIMS
CYP3A4 SUBSTRĀTI
Makrolīdu antibakteriālie
līdzekļi
- KLARITROMICĪNS
- ERITROMICĪNS
CYP3A4 INHIBITORI (un SUBSTRĀTI)
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 11 -
Zāļu grupa vai tips
- ZĀLES VAI VIELA
Mijiedarbība/ Ietekme
Makrolīdu antibakteriālie
līdzekļi
- TROLEANDOMICĪNS
CYP3A4 INHIBITORS
Nesteroīdie pretiekaisuma
līdzekļi (NPL)
- ASPIRĪNS lielās devās
(acetilsalicilskābe)
1) Lietojot kortikosteroīdus kopā ar NPL, var būt palielināts
kuņģa-zarnu sistēmas asiņošanas un čūlu veidošanās biežums.
2) Kortikosteroīdi var palielināt lielu devu aspirīna klīrensu, kas
var izraisīt pazeminātu salicilātu līmeni serumā.
Kortikosteroīdu terapijas pārtraukšana var izraisīt palielinātu
salicilātu līmeni serumā, kas var radīt palielinātu salicilātu
toksicitātes risku.
Kāliju mazinošie līdzekļi Kad kortikosteroīdi tiek ievadīti vienlaikus ar kāliju mazinošiem
līdzekļiem (piemēram, diurētiskajiem līdzekļiem), ir rūpīgi
jānovēro, vai pacientiem nerodas hipokaliēmija. Paaugstināts
hipokaliēmijas risks pastāv arī ar līdztekus lietotiem
kortikosteroīdiem un amfotericīnu B, ksantinoliem vai bēta-2
agonistiem.
Ir ziņots par gadījumiem, kad vienlaicīga amfotericīna B un
hidrokortizona lietošanai sekoja sirds palielināšanās un sastrēguma
sirds mazspēja.
4.6. Fertilitāte, grūtniecība un barošana ar krūti
Grūtniecība
Dažos pētījumos ar dzīvniekiem konstatēts, ka lielas kortikosteroīdu, tostarp hidrokortizona, devas grūsnai
mātītei var izraisīt augļa attīstības traucējumus. Tomēr nav konstatēts, ka kortikosteroīdi grūtniecēm
izraisītu iedzimtības anomālijas. Tā kā atbilstoši pētījumi, izmantojot hidrokortizona nātrija sukcinātu, ar
cilvēkiem nav veikti, šīs zāles drīkst lietot grūtniecības laikā tikai pēc rūpīga ieguvuma-riska attiecības
izvērtēšanas mātei un auglim.
Daži kortikosteroīdi viegli šķērso placentu. Dažos retrospektīvos pētījumos ir atklāts, ka pieaug mazas
jaundzimušā ķermeņa masas biežums bērniem, kuri piedzimuši mātei, kura lieto kortikosteroīdus.
Cilvēkiem mazas jaundzimušā ķermeņa masas risks šķietami ir saistīts ar devas lielumu, un to var
samazināt, nozīmējot mazākas kortikosteroīdu devas. Ja māte grūtniecības laikā lietojusi lielas
glikokortikoīdu devas, jaundzimušais rūpīgi jāizmeklē un jāvēro, vai nav virsnieru mazspējas simptomu.
Nav novērota kortikosteroīdu ietekme uz dzemdībām.
Zīdaiņiem, kuru mātes grūtniecības laikā ilgstoši ārstētas ar kortikosteroīdiem, ir novērotas kataraktas.
Sekojošais teikums attiecas tikai tad, ja šķīdinātājs satur benzilspirtu:
Benzilspirts var šķērsot placentu (skatīt 4.4. apakšpunktu).
Barošana ar krūti
Kortikosteroīdi izdalās mātes pienā.
Laikā, kad māte baro bērnu ar krūti, šīs zāles drīkst lietot tikai pēc rūpīga ieguvuma-riska attiecības
izvērtēšanas mātei un bērnam.
Fertilitāte
Dzīvnieku pētījumos ir konstatēts, ka kortikosteroīdi ietekmē fertilitāti (skatīt 5.3. apakšpunktu).
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 12 -
4.7. Ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus
Kortikosteroīdu ietekme uz spēju vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus nav sistemātiski pētīta.
Pēc kortikosteroīdu terapijas iespējamas tādas sistēmiskas iedarbības kā sinkope, vertigo un konvulsijas.
Šiem pacientiem nevajadzētu vadīt transportlīdzekļus un apkalpot mehānismus.
4.8. Nevēlamās blakusparādības
Tālāk minētās nevēlamās blakusparādības ir raksturīgas visiem sistēmiskiem kortikosteroīdiem. Šis
uzskaitījums obligāti nenozīmē, ka konkrētā blakusparādība novērota šīs zāļu formas lietošanas gadījumā.
Zāļu nevēlamās blakusparādības tabulas veidā
Orgānu sistēmu klasifikācija
Biežums nav zināms
(nav iespējams noteikt pēc pieejamiem datiem)
Infekcijas un infestācijas
Oportūnistiskas infekcijas; infekcijas
Labdabīgi, ļaundabīgi un
neprecizēti audzēji (ieskaitot cistas
un polipus)
Pacientiem kortikosteroīdu terapijas laikā novērota Kapoši sarkoma
Asins un limfātiskās sistēmas
traucējumi
Leikocitoze
Imūnās sistēmas traucējumi
Paaugstinātas zāļu jutības reakcijas; anafilaktiska reakcija;
anafilaktoīda reakcija
Endokrīnās sistēmas traucējumi Kušinga sindroma attīstība; hipopituitārisms; steroīdu atcelšanas
sindroms
Vielmaiņas un uztures traucējumi Metaboliskā acidoze; nātrija aizture; šķidruma aizture;
hipokaliēmiskā alkaloze; dislipidēmija; glikozes tolerances
traucējumi; palielināta vajadzība pēc insulīna (vai perorāliem
hipoglikemizējošiem līdzekļiem diabēta slimniekiem); lipomatoze;
palielināta ēstgriba (kas var izraisīt palielinātu ķermeņa masu)
Psihiskie traucējumi
Afektīvie traucējumi (tai skaitā depresija, eiforija; emocionālā
labilitāte; atkarība no zālēm, domas par pašnāvību); psihotiski
traucējumi (tai skaitā mānija, murgi, halucinācijas un šizofrēnija);
garīgie traucējumi; personības izmaiņas; apjukums; trauksme;
garastāvokļa izmaiņas; bezmiegs; aizkaitināmība
Nervu sistēmas traucējumi
Epidurālā lipomatoze; paaugstināts intrakraniāls spiediens;
labdabīga intrakraniālā hipertensija; krampju
lēkme; amnēzija; kognitīvie traucējumi; reibonis; galvassāpes
Acu bojājumi
Centrālā serozā horioretinopātija; katarakta; glaukoma; eksoftalms;
neskaidra redze (skatīt 4.4. apakšpunktu)
Ausu un labirinta bojājumi Reibonis
Sirds funkcijas traucējumi Sastrēguma sirds mazspēja (pacientiem ar slimības predispozīciju)
Asinsvadu sistēmas traucējumi Tromboze; hipertensija; hipotensija
Elpošanas sistēmas traucējumi,
krūškurvja un videnes slimības
Plaušu embolija; smakšanas sindroms; žagas
Kuņģa-zarnu trakta traucējumi
Peptiska čūla (ar iespējamu peptiskās čūlas perforāciju un peptiskās
čūlas asiņošanu); zarnu perforācija; kuņģa asiņošana; pankreatīts;
ezofagīts; vēdera uzpūšanās; vēdera sāpes; caureja; dispepsija; slikta
dūša
Angioedēma; hirsūtisms; petehijas; ekhimozes; ādas atrofija;
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 13 -
Ādas un zemādas audu bojājumi eritrēma; hiperhidroze; ādas strijas; izsitumi; nieze; nātrene; akne;
ādas hipopigmentācija
Skeleta-muskuļu un saistaudu
sistēmas bojājumi
Muskuļu vājums; mialģija; miopātija; muskuļu atrofija;
osteoporoze; osteonekroze; patoloģiski lūzumi; neiropātiskā
artropātija; artralģija; augšanas aizture
Reproduktīvās sistēmas traucējumi
un krūts slimības
Neregulāras mēnešreizes
Vispārējie traucējumi un reakcijas
ievadīšanas vietā
Pavājināta dzīšana; perifērā tūska; nogurums; savārgums; reakcijas
injekcijas vietā
Izmeklējumi
Paaugstināts intraokulārais spiediens; pazemināta ogļhidrātu
tolerance; samazināts kālija līmenis asinīs; paaugstināts kalcija
līmenis urīnā; paaugstināts alanīntransamināzes (ALAT) līmenis;
paaugstināts aspartāttransamināzes (ASAT) līmenis; paaugstināts
sārmainās fosfatāzes līmenis asinīs; paaugstināts urīnvielas līmenis
asinīs; reakciju nomākums uz ādas testiem*
Traumas, saindēšanās un ar
manipulācijām saistītas
komplikācijas
Mugurkaula skriemeļu kompresijas lūzumi; cīpslu pārrāvums
* Nav MedDRA ieteiktais termins.
Ziņošana par iespējamām nevēlamām blakusparādībām
Ir svarīgi ziņot par iespējamām nevēlamām blakusparādībām pēc zāļu reģistrācijas. Tādējādi zāļu
ieguvumu/riska attiecība tiek nepārtraukti uzraudzīta. Veselības aprūpes speciālisti tiek lūgti ziņot par
jebkādām iespējamām nevēlamām blakusparādībām Zāļu valsts aģentūrai, Jersikas ielā 15, Rīgā, LV 1003.
Tīmekļa vietne: www.zva.gov.lv
4.9. Pārdozēšana
Nav akūta kortikosteroīdu pārdozēšanas klīniskā sindroma. Pārdozēšanas gadījumā nav pieejams
specifisks antidots; ārstēšana ir uzturoša un simptomātiska.
Hidrokortizonu var izvadīt dialīzē.
5. FARMAKOLOĢISKĀS ĪPAŠĪBAS
5.1. Farmakodinamiskās īpašības
Farmakoterapeitiskā grupa: sistēmiski lietojamie kortikosteroīdi, ATĶ kods: H02AB09
Dabiski sastopamie un sintētiskie glikokortikoīdi ir virsnieru garozas steroīdi.
Dabiski sastopamie glikokortikoīdi (hidrokortizons un kortizons), kuriem ir arī sāļus aizturošās īpašības,
tiek lietoti virsnieru garozas mazspējas stāvokļu aizstājterapijā. To sintētiskie analogi tiek galvenokārt
lietoti pretiekaisuma iedarbības dēļ daudzu orgānu sistēmu traucējumos.
Hidrokortizona nātrija sukcinātam ir tāda pati metaboliskā un pretiekaisuma aktivitāte kā
hidrokortizonam. Ievadot parenterāli un ekvimolārā daudzumā, abi savienojumi ir līdzvērtīgi pēc to
bioloģiskās aktivitātes. Ūdenī ļoti labi šķīstošais hidrokortizona nātrija sukcināta esteris ļauj ātri
intravenozi ievadīt lielas hidrokortizona devas nelielā atšķaidītāja tilpumā, un tas ir īpaši noderīgi, kad
nepieciešams strauji panākt augstu hidrokortizona līmeni asinīs. Pēc hidrokortizona nātrija sukcināta
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 14 -
intravenozas injekcijas tiek novērota demonstrējama iedarbība vienas stundas laikā, un tā ilgst mainīgu
laika periodu.
Glikokortikoīdi rada būtisku un dažādu metabolisku iedarbību. Turklāt tie izmaina organisma imūno
reakciju uz dažādiem stimuliem.
Metilprednizolona nātrija sukcināta un hidrokortizona nātrija sukcināta relatīvā iedarbība, kā to liecina
eozinofilo leikocītu skaita nomākums, pēc intravenozās ievadīšanas ir attiecībā pieci pret viens. Tas atbilst
metilprednizolona un hidrokortizona relatīvajai perorālajai iedarbībai.
5.2. Farmakokinētiskās īpašības
Hidrokortizona farmakokinētika veseliem pētāmajiem vīriešiem, ievadot vienu intravenozo hidrokortizona
nātrija sukcināta devu, kas bija lielāka par 20 mg, uzrādīja nelineāru kinētiku, un atbilstošie hidrokortizona
farmakokinētiskie rādītāji ir parādīti 2. tabulā.
2. tabula. Vidējie (SD) hidrokortizona farmakokinētiskie rādītāji pēc vienas intravenozās devas
Veseli pieauguši vīrieši (21-29 gadus veci; N = 6)
Deva (mg) 5 10 20 40
Kopējā iedarbība (AUC0-∞;
ng·h/ml) 410 (80) 790 (100) 1480 (310) 2290 (260)
Klīrenss (CL; ml/min/m2) 209 (42) 218 (23) 239 (44) 294 (34)
Izplatības tilpums līdzsvara
stāvoklī (Vdss; L) 20,7 (7,3) 20,8 (4,3) 26.0 (4,1) 37,5 (5,8)
Eliminācijas pusperiods (t1/2; h) 1,3 (0,3) 1,3 (0,2) 1,7 (0,2) 1,9 (0,1)
AUC0-∞ = laukums zem līknes laikā no nulles līdz bezgalībai.
Uzsūkšanās
Pēc 5, 10, 20 un 40 mg hidrokortizona nātrija sukcināta vienas intravenozās devas veseliem pieaugušiem
vīriešiem vidējās augstākās vērtības, kas iegūtas 10 minūtes pēc devas ievadīšanas, bija attiecīgi 312, 573,
1095 un 1854 ng/ml. Intramuskulāri ievadīts hidrokortizona sukcināts ātri uzsūcas.
Izkliede
Hidrokortizons plaši izplatās audos, šķērso asinsrites-smadzeņu barjeru un izdalās krūts pienā.
Hidrokortizona izkliedes tilpums līdzsvara stāvoklī svārstās aptuveni no 20 līdz 40 litriem (2. tabula).
Hidrokortizons piesaistās glikoproteīnam transkortīnam (tas ir, kortikosteroīdus saistošais globulīns) un
albumīnam. Hidrokortizona piesaiste plazmas proteīniem cilvēkiem ir aptuveni 92%.
Biotransformācija
Hidrokortizonu (piemēram, kortizolu) 11β-HSD2 metabolizē par kortizonu un tālāk par dihidrokortizonu
un tetrahidrokortizonu. Citi metabolīti ietver dihidrokortizolu, 5α-dihidrokortizolu, tetrahidrokortizolu un
5α-tetrahidrokortizolu. Kortizonu var pārveidot par kortizolu ar 1. tipa 11β-hidroksisteroīdu dehidrogenāzi
(11β-HSD1).
Hidrokortizonu metabolizē arī CYP3A4 par 6β-hidroksikortizolu (6β-OHF), un 6β-OHF daudzums no
visiem radītajiem metabolītiem mainījās no 2,8% līdz 31,7%, demonstrējot lielas atšķirības starp
indivīdiem.
Eliminācija
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 15 -
Ievadītās devas eliminācija ir gandrīz pilnīga pēc 12 stundām. Hidrokortizona nātrija sukcinātu ievadot
intramuskulāri, tas tiek izvadīts līdzīgā līknē, salīdzinot ar novēroto pēc intravenozas injekcijas.
5.3. Preklīniskie dati par drošumu
Kancerogenitāte
Hidrokortizons nepalielināja audzēju rašanās biežumu žurku tēviņiem un mātītēm 2 gadu ilgā
kancerogenitātes pētījumā.
Mutagenitāte
Kortikosteroīdi, steroīdu hormonu klase, kurā ietilpst hidrokortizons, ir pārliecinoši negatīvi baktēriju
mutagenitātes testos. Hidrokortizons un deksametazons izraisīja hromosomu bojājumus cilvēku limfocītos
in vitro un žurkām in vivo. Tomēr šo atradņu bioloģiskā nozīmība nav skaidra, jo hidrokortizons
nepalielināja audzēju rašanās biežumu žurku tēviņiem un mātītēm 2 gadu ilgā kancerogenitātes pētījuma
laikā. Fludrokortizons (9α-fluorhidrokortizons, kas pēc struktūras ir līdzīgs hidrokortizonam) bija negatīvs
cilvēku limfocītu hromosomu bojājumu testā.
Reproduktīvā toksicitāte
Pētījumos ar žurkām tika novērots, ka kortikosteroīdi negatīvi ietekmē fertilitāti. Žurku tēviņiem
subkutānas injekcijas veidā ievadīja kortikosteronu devās 0, 10 un 25 mg/kg dienā reizi dienā 6 nedēļas
ilgi, tie tika pāroti ar žurku mātītēm, kuras nesaņēma zāles. Lielākā deva pēc 15. dienas tika samazināta
līdz 20 mg/kg dienā. Tika novērots retāks pārošanās biežums, kas varētu būt sekundāra reakcija,
samazinoties žurku tēviņu dzimumorgānu svaram. Implantācijas un dzīvu augļu skaits bija samazināts.
Ir novērots, ka kortikosteroīdi ir teratogēni daudzām sugām devās, kas līdzvērtīgas cilvēku devām.
Dzīvnieku reprodukcijas pētījumos glikokortikoīdi palielināja deformācijas (aukslēju šķeltni, skeletu
deformācijas), embriju-augļu mirstību (piemēram, resorbciju pieaugumu) un augšanas nomākumu
dzemdē. Ievadot hidrokortizonu grūsnām pelēm un kāmjiem organoģenēzes laikā, tika novērota aukslēju
šķeltne.
6. FARMACEITISKĀ INFORMĀCIJA
6.1. Palīgvielu saraksts
Nātrija dihidrogēnfosfāta monohidrāts
Nātrija hidrogēnfosfāts
Benzilspirts
Ūdens injekcijām
6.2. Nesaderība
Nav piemērojama.
6.3. Uzglabāšanas laiks
3 gadi.
Pēc zāļu izšķīdināšanas sagatavotais šķīdums jāizlieto nekavējoties.
6.4. Īpaši uzglabāšanas nosacījumi
Uzglabāt temperatūrā līdz 250C. Uzglabāšanas nosacījumus pēc zāļu sagatavošanas skatīt
6.3. apakšpunktā.
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 16 -
6.5. Iepakojuma veids un saturs
Katrā iepakojumā ir viens stikla divkomponentu flakons (Act-O-Vial). Katrs 2 ml Act-O-Vial satur:
I. Pulvera nodalījumā: 100 mg hidrokortizona (hidrokortizona nātrija sukcināta veidā), nātrija
dihidrogēnfosfāta monohidrāts, nātrija hidrogēnfosfāts;
II. Šķīdinātāja nodalījumā – 18 mg benzilspirts, ūdens injekcijām.
Visi iepakojuma lielumi tirgū var nebūt pieejami.
6.6. Īpaši norādījumi atkritumu likvidēšanai un citi norādījumi par rīkošanos
SOLU-CORTEF ir iepakots Act-O-Vial iepakojumā. Tas ir divkomponentu flakons, kas satur vienā
nodalījumā pulveri, bet otrā šķīdinātāju. Šāds iepakojums domāts injekciju šķīduma pagatavošanai.
Šķīduma sagatavošana
Pirms ievadīšanas, kad vien to pieļauj šķīdums un iesaiņojums, parenterāli ievadāmās zāles jāpārbauda
vizuāli, vai nav cietu daļiņu un krāsas maiņas.
Norādījumi Act-0-Vial divkomponentu flakona lietošanai 1. Nospiediet plastmasas aktivatoru, lai ievadītu šķīdinātāju apakšējā nodalījumā.
2. Viegli skalinot, izšķīdiniet pulveri.
3. Noņemiet plastmasas cilni, kas nosedz aizbāžņa vidu.
4. Sterilizējiet aizbāžņa virsmu ar piemērotu baktericīdu līdzekli.
Piezīme: pirms turpmāko darbību veikšanas vispirms ir jāpabeidz 1.–4. darbība.
5. Caur aizbāžņa centru izduriet adatu, lai būtu redzams tikai adatas gals.
6. Apgrieziet flakonu un ievelciet devu.
Intravenozām vai intramuskulārām injekcijām tālāka atšķaidīšana nav nepieciešama.
Intravenozai infūzijai vispirms jāsagatavo šķīdums, kā iepriekš norādīts. 100 mg saturošo šķīdumu tad var
pievienot 100 – 1000 ml 5% glikozes šķīdumam ūdenī vai izotoniskam nātrija hlorīda šķīdumam, vai arī
5% glikozes šķīdumam izotoniskā nātrija hlorīda šķīdumā, ja vien pacientam sāls nav kontrindicēta. Ja
vēlams ievadīt mazu šķidruma daudzumu, 100 mg (hidrokortizona ekvivalents hidrokortizona nātrija
sukcinātam), var pievienot 50 ml iepriekšminētos šķīdinātājus. Pagatavotais šķīdums ir jāizlieto
nekavējoties, un to var ievadīt tieši vai intravenozas piggy-back infūzijas veidā (piggy-back ir divvadu
savienotājs intravenozai infūzijai, kas nodrošina vienlaicīgu papildu šķīduma vai zāļu pievadi).
Neizlietotās zāles vai izlietotie materiāli jāiznīcina atbilstoši vietējām prasībām.
7. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS ĪPAŠNIEKS
Pfizer Europe MA EEIG
Boulevard de la Plaine 17
1050 Bruxelles
Beļģija
8. REĢISTRĀCIJAS APLIECĪBAS NUMURS(-I)
96-0062
SASKAŅOTS ZVA 09-08-2018
Nr.96-0062/IA/017; Pfleet: 2018-0038767 - 17 -
9. PIRMĀS REĢISTRĀCIJAS/PĀRREĢISTRĀCIJAS DATUMS
Reģistrācijas datums: 1996. gada 21. marts
Pēdējās pārreģistrācijas datums: 2007. gada 12. jūnijs
10. TEKSTA PĀRSKATĪŠANAS DATUMS
07/2018