Sakarība starp valsts obligācijām un depozītu procentu likmēm laika posmā no

2005. gadam līdz 2007. gadam.

Ievads

Kā zināms, starp obligācijām un procentu likmēm pastāv tieša sakarība, būtībā

obligāciju vērtība ir atkarīga no tā, kāda ir procentu likme.

Šī referāta mērķis ir izpētīt un izanalizēt šo sakarību mijiedarbību Latvijā,

uzzināt to sekas un veikt atbilstošus secinājumus.

2

Vispirms, lai varētu sākt apskatīt sakarību starp valsts obligācijām un depozītu

procentu likmēm, darba autore piedāvā iepazīties ar obligācijas un depozīta teorētisko

pusi.

Obligācijas ir vērtspapīri, kas apliecina emitenta parādsaistības pret parāda

vērtspapīru īpašnieku un emitenta pienākumu - iepriekš noteiktā termiņā samaksāt

parāda kopsummu – nominālvērtību, kā arī procentus, ja tie ir paredzēti parāda

vērtspapīru izdošanas noteikumos. 1

Obligācijām kā parādsaistībām ir raksturīgi šādi priekšnoteikumi:

pirmkārt, termiņa ievērošana,

otrkārt, atgriezeniskums,

treškārt, apmaksa atkarībā no piesaistītajiem līdzekļiem.

Obligācijai ir vairākas vērtības:

nominālā (ir tā, kas norādīta uz obligācijas),

izpirkuma (tā, par kuru emitents izpērk obligāciju),

tirgus jeb kursa vērtība (ir tā, par kuru obligācija tiek pārdota fondu

tirgū).

Tāpat no ienākuma izmaksas veidiem izšķir obligācijas:

ar norādītu likmi,

ar mainīgu likmi,

ar pieaugošu kupona likmi,

ar nulles kuponu.

Atkarībā no aizņēmuma termiņa obligācijas iedala:

īstermiņa (no 1 līdz 3 gadiem),

vidēja termiņa (no 3 līdz 5 gadiem),

ilgtermiņa (no 7 līdz 30 gadiem).

Obligāciju emitenti var būt valstu valdības, bankas, uzņēmumi un citi tirgus

dalībnieki.2

Pēc Latvijas vērtspapīru tirgu regulējošiem noteikumiem obligācijas var izlaist

tikai A/s, ja tas ir paredzēts sabiedrības statūtos. 3

Valsts obligāciju iegāde tiek uzskatīta par mazāk riskantu, bet līdz ar to

protams tam seko viens no galvenajiem likumiem investēšanā – jo mazāks risks, jo

mazāku peļņu tas nes. Citiem vārdiem, procentu likmes valsts obligācijām ir zemākas

1http://www.finasta.lt/pdf/LV/mifid/FINAN%C5%A0U_INSTRUMENTU_UN_AR_TIEM_SAIST%C4%AAT%C4%80_RISKA_APRAKSTS.pdf2 http://www.dnbnord.lv/files/mifid%20riski.pdf

3 Leonoviča Ludmila. Biržas un vērtspapīri. – RTU. Rīga, 2000., 75., 76., 77. lpp.;

3

nekā tām obligācijām, kuras ir emitējušas akciju sabiedrības. Valsts emitē obligācijas,

lai varētu kreditēt valsts parādu – īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa. Līdz ar to

atšķiras arī to procentu likmes. Jo mazāks ir dzēšanas termiņš, jo zemāka ir procentu

likme. Turklāt jāmin arī tas, ka valsts obligācijas, kuras apgrozās tirgū, var tik pārdotas

un pirktas kā par augstāku, tā arī par zemāku cenu nekā to nomināls.

Pastāv tādas valsts obligācijas, kuras tiek sauktas arī par noguldījuma

obligācijām, kuras var būt nopirktas tikai no valdības un arī pārdotas tikai valdībai.

Biržā tās, protams, netiek apgrozītas. 4

Nozīmīgākie riski, ar kuriem jāsastopas investoriem, pērkot obligācijas, ir –

samaksātā obligāciju cena, obligācijas vērtības izmaiņas un iespēja, ka obligāciju

emitents neatpirks daļu vai visas obligācijas. Obligācijas cena nākotnē var gan

samazināties, gan arī pieaugt.

Obligācijas cenu ietekmē tirgus procentu likmes – kad tās pieaug, obligāciju

cena samazinās un otrādi, kad tirgus procentu likmes krīt, obligācijas cena paaugstinās.

Kopējo procentu likmju līmeni ietekmē centrālo banku monetārā politika, kā arī tirgus

dalībnieku viedoklis par likmju attīstību. 5

Atšķirību starp ilgtermiņa un īstermiņa procentu likmēm rada ļoti daudz

faktoru un to mijiedatbība. Ja, piemēram, ir paredzams inflācijas pieaugums, līdz ar to

arī procentu līmeņa pieugums, ieguldītāji var vēlēties vairāk ieguldīt samērā drošajās

īstermiņa obligācijās, jo to procentu likmes kritīsies. Savukārt, ja ir gaidāms lēns

ekonomikas pieaugums (kam parasti arī seko zemākas procentu likmes), ieguldītāji,

meklējot avotus augstākai ieguldījumu atdevei, centīsies tās ieguldīt tradicionāli

augstāku procentu garākos vērtspapīros, kas savukārt var likt kāpt to cenai, bet

ienesīgumam samazināties. Var būt pat tādi periodi, kad īstermiņa procentu likmes

pārsniedz ilgtermiņa obligāciju ienesīgumu.6

4 Машина М. В. Фондовая биржа, или как взойти на вершину пирамиды. – Москва, 1993., 60., 61., 62. стр.5 http://www.dnbnord.lv/files/mifid%20riski.pdf

6 Apsītis Ģ. Vērtspapīru tirgus zinības. – Jumava, Rīga, 2006., 66., 67. lpp.;

4

Ilgtermiņa procentu likmju apskats

Apskatot 2005. gada 1. ceturkšņa (piel. 1. tab.) datus, redzams, ka šajā laikā

vidējā svērtā procentu likme ilgtermiņa obligācijām sastāda 3, 3 %, tajā pašā laikā

depozītu procentu likme ir par 1, 1 % augstāka – t.i. 4, 4 %. 2005. gada pirmajā

ceturksnī turpinājās diezgan strauja ekonomikas attīstība, kas veicināja bažas par

inflāciju. Kā zināms, inflācija ir viens no lielākajiem riskiem, runājot par obligācijām.

Tieši šīs inflācijas draudu dēļ strauji samazinājās ilgtermiņa obligāciju procentu likmes

(salīdzinot ar 2004. gada 4. ceturksni). Tāpat svarīgu lomu valsts ilgtermiņa obligāciju

procentu likmju „krišanā” spēlēja arī tas, ka no 2005. gada sākuma lats tika piesaistīts

eiro, līdz ar to tas ievērojami veicināja lata procentu likmju konverģenci ar eiro

procentu likmēm.7

Pievēršoties 2005. gada 2. ceturkšņa datiem (piel. 1. tab.), var secināt, ka

ilgtermiņu obligāciju likmes bija pieaugušas par 0, 3 % un uz doto momentu sastādīja

3,6 %, savukārt ilgtermiņa depozītu procentu likmes samazinājās par 0,5 % un 2.

ceturksnī bija 3, 9 %. Šīs ilgāka termiņa procentu likmes samazinājās straujāk tāpēc, ka

šīm procentu likmēm bija lielāka starpība ar eiro procentu likmēm nekā īstermiņa

procentu likmēm.8 Kopumā pirmajos divos ceturkšņos situācija valsts obligāciju tirgū

bija stabila, neskatoties uz svārstībām pasaules tirgū. 2. ceturksnī bija novērojams

straujš piesaistīto noguldījumu procentu likmju kritums, kas arī nedaudz ietekmēja

ilgtermiņa valsts obligāciju procentu likmes, kā rezultātā tās nedaudz pieauga.9

2005. gada 3. ceturksnī depozītu procentu likmes turpināja samazināties (piel.

1. tab.), šī procentu likme sastādīja 3,7 %. Depozītu procentu likmes samazinājumu

raksturo kopējā situācija naudas tirgū. Arī valsts ilgtermiņa obligācijas samazinājās no

3, 6 % līdz 3, 4 %, pārsvarā šīs likmes kritumu noteica latu procentu likmju

konverģences process un Valsts kases nelielā aizņemšanas nepieciešamība.10 Vērtējot

kopumā 2005. gada 3. ceturkšņa situāciju valsts obligāciju tirgū, var secināt, ka

situācija bija stabila, bija augsts pieprasījums pēc valsts obligācijām, kas skaidrojams ar

to, ka tirgū pastāvēja jaunu emisiju trūkums. 11

Analizējot 2005. gada pēdējo ceturksni (piel. 1. tab.), var secināt, ka depozītu

procentu likme nedaudz palielinājās no 3, 7 līdz 3, 8 %, savukārt valsts obligāciju likme

bija 3, 6 %, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni procentu likme kāpa, bet salīdzinot ar

2004. gada 4. ceturksni likme bija samazinājusies par 124 bāzes punktiem. Šāds valsts

7 Pensiju plāns „Stabilitāte +”, Hansa fondi8 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2005/q2/2-2005_Mon_Apsk.pdf9 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/year/2005/LB_GP_2005.pdf10 http://www.bank.lv/lat/main/press/pubrun/monaps/2005/11 http://www.manapensija.lv/pdf/ip06/Konservativais_05Q3_z.pdf

5

obligāciju procentu likmju samazinājums bija novērojams vēl joprojām lata un eiro

procentu likmju konverģences procesa dēļ. Savukārt ilgtermiņa valsts obligāciju

pirkšanas procentu likmes pieauga, būtībā šo pieaugumu noteica latu un eiro procentu

likmju kāpums.12

Kopumā 2005. gadā situācija Latvijas valsts ilgtermiņa obligāciju tirgū bija

stabila un gada laikā obligāciju cenas ievēroajmi pieauga, bet ienesīgums samazinājās.

2005. gads bija pirmais gads, kad lats tika piesaistīts eiro un rezultātā obligāciju cenas

praktiski izlīdzinājās ar citu attiecīgo ES valsts obligāciju cenām.13

Vērtējot 2006. gada 1. ceturkšņa datus (piel. 1. tab.), var redzēt, ka ilgtermiņa

depozītu procentu likme salīdzinājumā ar 2005. gada 4. ceturksni nebija mainījusies un

bija 3, 8 %. Valsts ilgtermiņa obligāciju procentu likme bija kāpusi no 3, 6 % līdz 3, 7

%. Šo procentu likmju kāpums ir skaidrojams ar procentu likmes pieaugumu lata

naudas tirgū, kā arī ar eiro ilgtermiņa procentu likmju kāpumu, kas saistās ar tā gada

Eiropas centrālās bankas procentu likmju paaugstināšanu.14

Apskatot 2006. gada 2. ceturksni (piel. 1. tab.), redzams, ka ilgtermiņa

procentu likmes bija pieaugušas par 0, 3 % un bija 4, 1 %, tajā pašā laikā arī ilgtermiņa

valsts obligāciju procentu likme bija kāpusi par 0, 6 % salīdzinājumā ar 2006. gada 1.

ceturksni un bija 4, 3 %. Ilgtermiņa depozītu procentu likmes strauji palielinājās, tāpēc

ka Centrālā banka (Latvijas banka) nolēma palielināt obligāto rezervju bāzi. Valsts

ilgtermiņa obligāciju procentu likmju kāpums bija saistīts ar naudas tirgus procentu

likmju pieaugumu, kā arī ar obligāto rezervju normas paaugstināšanu, kas pasliktināja

Latvijas banku likviditāti. Ilgtermiņa depozītu procentu likmju pieaugums negatīvi

atspoguļojās uz obligāciju cenām – tās samazinājās. Kā zināms, sākot ar 2005. gadu

latu procentu likmes ir cieši saistītas ar eiro procentu likmēm, līdz ar to ECB uzsāktā

refinansēšanas likmes paaugstināšana atstāja iespaidu gan uz starpbanku procentu

likmju tirgu, gan arī uz eiro ilgtermiņa procentu likmēm. Ja 1. ceturksnī procentu

likmju kāpums bija mērenāks, tad 2. ceturksnī procentu likmju pieaugums kļuva

straujāks. Visstraujāk kāpa tieši ilgāka termiņa procentu likmes, līdz ar to - jo lielāks ir

obligāciju dzēšanas termiņš, jo lielāks ir tās cenas samazinājums 15

2006. gada 3. ceturksnī ilgtermiņa depozītu procentu likmes palielinājās par 0,

3 % un bija 4, 4 %, arī obligāciju procentu likme kāpa. Salīdzinājumā ar 2006. gada 1.

12 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2005/q4/4-2005_Mon_Apsk.pdf13 asset.baltikums.lv/upload_file/30900/2005_gads_VOF.pdf14 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2006/q1/1-2006_Mon_Apsk.pdf15 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2006/q2/2-2006_Mon_Apsk.pdf; www.hansabanka.lv/lib/lv/Hansa-indekss-lv-30Jun 2006 .pdf ; fondi.dnbnord.lv/files/zinojumi/DNB%20NORD2_06Q2_z.pdf

6

ceturksni tā palielinājās par 0, 4 % un bija 4, 7 %. Valsts ilgtermiņa obligāciju procentu

likmju kāpumu var skaidrot ar procentu likmju pieaugumu latu un eiro naudas tirgos, kā

arī ierobežoto likviditāti latu naudas tirgū. 2006. gada 3. ceturksnī situācija valsts

obligāciju tirgos bija saspringta, kas skaidrojams ar Latvijas Bankas stingro monetāro

politiku, kuras rezultātā obligāciju cena samazinājās.16

Analizējot 2006. gada 4. ceturkšņa datus (piel. 1. tab.), var secināt, ka

ilgtermiņa depozītu procentu likmes bija pieaugušas par 0, 3 % un bija 4, 7 %, tajā pašā

laikā arī ilgtermiņa valsts obligāciju procentu likmes bija kāpušas par 0, 4 % un bija 5,

1 %. Valsts ilgtermiņa obligāciju procentu likmju kāpums skaidrojams ar augsto

inflāciju un valsts budžeta deficīta izveidošanos.17

Kopumā, vērtējot 2006. gadu, var secināt, ka līdz ar 2006. gada 1. ceturksni

valsts obligāciju procentu likmes bija pakāpeniski kāpušas, līdzīgi bija ar ilgtermiņa

depozītu procentu likmēm, kas arī, sākot ar 2006. gada 1. ceturksni, bija pieaugušas. Šo

procentu likmju kāpumu galvenokārt raksturo eiro ilgtermiņa procentu likmju kāpums,

refinansēšanas likmes paaugstināšana, kā arī obligāto rezervju normas palielināšana.

Apskatot 2007. gada 1. ceturksni, var redzēt, ka ilgtermiņa depozītu procentu

likmes turpināja kāpt, procentu likmes pieaugums bija par 0, 3 % un bija 5, 0 %, arī

ilgtermiņa obligāciju procentu likme bija kāpusi par 0, 1 % un bija 5, 2 %. Valsts

ilgtermiņa obligāciju kāpumu veicināja satricinājumi Latvijas valūtas tirgū, ko izraisīja

baumas par iespējamo lata devalvāciju un dažādu kredītreitinga kompāniju reitinga

samazināšana Latvijai. Procentu likmes 1. ceturksnī palielinājās tāpēc, ka intervenču

rezultātā samazinājās banku rīcībā esošais latu apjoms, līdz ar to Latvijas Banka

paaugstināja refinansēšanas likmi. Apgrūtinošo banku likviditātes apstākļu dēļ saruka

pieprasījums pēc valsts ilgtermiņa obligācijām, kamēr to procentu likmes pieauga.18

Analizējot 2007. gada 2. ceturkšņa ilgtermiņa depozītu procentu likmes (piel.

1. tab.), var redzēt, ka tās strauji pieauga. Salīdzinot ar 2007. gada 1. ceturksni tās

pieauga par 1, 6 % un bija 6, 6 %. Valsts ilgtermiņa obligāciju procentu likmes

samazinājās par 0, 2 % un bija 5, 0 %. Valsts ilgtermiņa obligācijas samazinājās

pieprasījuma samazināšanās dēļ, valstij nebija izdevīgi emitēt ilgtermiņa obligācijas par

pieprasītajām augstajām likmēm. Depozītu procentu straujais pieaugums skaidrojams

atkal jau ar baumām par iespējamo lata devalvāciju. Tik straujš ilgtermiņa depozītu

16 http://www.manapensija.lv/pdf/ip06/Konservativais_06Q3_z.pdf; http://www.kase.gov.lv/texts_files/apskats_13sep2006.pdf17 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2006/q3/MA4-2006.pdf18 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2007/q1/1-2007_Mon_Apsk.pdf; http://fondi.dnbnord.lv/files/zinojumi/dnbnord3_07q1_z.pdf; http://www.manapensija.lv/pdf/ip03/SLP_07Q1_z.pdf

7

procentu likmju pieaugums liecināja par Latvijas finanšu tirgus nenoteiktību ilgtermiņa

perspektīvā.19

Vērtējot situāciju 2007. gada 3. ceturksnim (piel. 1. tab.), var redzēt, ka

tendences nemainījās. Ilgtermiņa depozītu procentu likme pieauga par 0, 4 % un

sasniedza 7 %. Valsts ilgtermiņa obligāciju likme arī pieauga par 0, 7 % un bija 5, 7 %.

Valsts ilgtermiņa procentu likmju pieaugums skaidro zemā likviditāte latu naudas tirgū,

augstās procentu likmes un latu minimālā apgrozība.20

Apskatot 2007. gada 4. ceturksni (piel. 1. tab.), redzams, ka ilgtermiņa

depozītu procentu likmes bija strauji pieaugušas – par veseliem 2, 6 % un bija 9, 6 %.

Valsts ilgtermiņu obligāciju procentu likme saglabājās nemainīga – 5, 7 %.

Pieprasījumu pēc obligācijām bija neliels un to skaidro zemā naudas tirgus likviditāte

un augstās procentu likmes darījumiem starpbanku naudas tirgū.21

Izsakot kopvērtējumu par 2007. gadu var teikt, ka 2007. gads valsts obligāciju

tirgū bija svārstīgs. Gada sākumā negatīvu iespaidu uz valsts obligācijām atstāja

baumas par iespējamo lata devalvāciju. Uz neilgu laiku valsts ilgtermiņa obligāciju

tirgus „atdzīvojās”, tomēr jau 4. ceturkšņa sākumā atkal sākās lejupslīde, kuru skaidro

ASV paaugstinātā riska kreditēšanas tirgus krīze, kuras rezultātā arī Latvijas tirgū

iestājās nedrošības periods.

Īstermiņa procentu likmju apskats

Apskatot 2005. gada 1. ceturkšņa datus par īstermiņa depozītu procentu

likmēm (piel. 2. tab.), var redzēt, ka tā bija 3, 2 %. Īstermiņa valsts obligāciju procentu

likme bija 3, 1 %. Šī procentu likme bija zemāka nekā 2004. gada 4. ceturkšņa procentu

likme, procentu likmes kritums skaidrojams ar latu naudas tirgus procentu likmju

kritumu. Īstermiņa procentu likmēm 1. ceturksnī bija vērojamas lielas svārstības, jo

janvārī Latvijas banka palielināja obligāto rezervju aprēķināšas bāzi, lai mazinātu

kreditēšanas apjomus.22

2005. gada 2. ceturksnī vērojama procentu likmju krišanās (piel. 2. tab.),.

Īstermiņa depozītu procentu likmes samazinājās par 0, 5 % un bija 2, 7 %, savukārt

valsts īstermiņa obligācijas samazinājās par 0, 5 % un bija 2, 6 %. Valsts īstermiņa

obligāciju procentu likmju samazinājumu noteica likviditātes pārpalikums naudas tirgū.

19 http://www.manapensija.lv/pdf/ip03/SLP_07Q2_z.pdf; http://www.lkb.lv/files/tinymce/files/pdf/Pensijas/astra_krajfonds_KLASIKA_II-2007.pdf; http://test.baltikums.lv/upload_file/31470/2007_1H_VOF_130807.pdf20 www.hansabanka.lv/lib/lv/Hansa-indekss-lv-28Sept2007.pdf21 http://www.manapensija.lv/pdf/ip03/SLP_07Q4_z.pdf22 www.hansabanka.lv/lib/lv/Stabilitate_plus_lv_1cet2005.pdf

8

Daļēji to ietekmēja arī martā notikušās Latvijas bankas intervences vērtspapīru

otrreizējā tirgū, centrālajai bankai atjaunojot vērtspapīru dzēšanas dēļ sarukušo

centrālās valdības vērtspapīru portfeli. 23

Vērtējot 2005. gada 3. ceturkšņa datus (piel. 2. tab.), var redzēt, ka procentu

likmes gan īstermiņa depozītu procentu likmēm, gan arī valsts īstermiņa obligācijām

turpināja krist. Īstermiņa depozītu procetnu likme samazinājās par 0, 2 % salīdzinājumā

ar 2005. gada 2. ceturksni un bija 2, 5 %, arī īstermiņa valsts obligāciju procentu likme

samazinājās par 0, 2 % un bija 2, 3 %. Valsts īstermiņa procentu likmju samazinājumu

vēl joprojām noteica valsts budžeta pārpalikums un latu naudas tirgus procentu likmju

kritums.24

2005. gada 4. ceturkšņa dati rāda (piel. 2. tab.), ka īstermiņa depozītu procentu

likmes un valsts īstermiņu obligāciju procentu likmes salīdzinājumā ar 2005. gada 3.

ceturksni nedaudz pieauga. Īstermiņa depozītu procentu likmes pieauga par 0, 2 % un

bija 2, 7 %, arī valsts īstermiņa obligācijas pieauga par 0, 2 % un bija 2, 5 %. Īstermiņa

valsts obligāciju procentu likmes palielinājās līdz ar lata procentu likmju pieaugumu

naudas tirgū. 25

Kopumā vērtējot situāciju 2005. gadā, var secināt, ka 2005. gada pirmos trīs

ceturkšņus „pavadīja” pakāpeniska īstermiņa gan depozītu, gan valsts obligāciju

procentu likmju kritums, savukārt 4. ceturksnī procentu likmes nedaudz pieauga,

galvenokārt tāpēc, ka pieauga lata procentu likme naudas tirgū.

Apskatot 2006. gada 1. ceturkšņa datus(piel. 2. tab.), redzams, ka salīdzinot ar

2005. gada 4. ceturksni procentu likmes turpina augt. Īstermiņa depozītu procentu

likmes pieauga par 0, 6 % un bija 3, 3 %, savukārt īstermiņa valsts obligāciju procentu

likme pieauga par veseliem 0, 9 % un bija 3, 5 %. Tik strauja procentu likmju

pieaugums īstermiņa valsts obligāciju tirgū skaidrojama ar lata procentu likmes

pieaugumu naudas tirgū.26

Runājot par 2006. gada 2. ceturksni (piel. 2. tab.), ir redzams, ka procetnu

likmes auga. Īstermiņa depozītu procentu likmes salīdzinājumā ar 2006. gada 1.

ceturksni bija pieaugušas par 0, 1 % un bija 3, 4 %, savukārt īstermiņa valsts obligāciju

procentu likme pieauga par 0, 5 % un bija 4, 0 %. Valsts īstermiņa obligāciju likmju

kāpumu nodrošināja Latvijas Bankas lēmums palielināt valsts obligāto rezervju normu.

23 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2005/q2/2-2005_Mon_Apsk.pdf24 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2005/q3/3-2005_Mon_Apsk.pdf25 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2005/q4/4-2005_Mon_Apsk.pdf26 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2006/q1/1-2006_Mon_Apsk.pdf

9

2. ceturksnis obligāciju tirgū bija saspringts sakarā ar eiro procentu likmju pieaugumu.

Obligāciju cena samazinājās, attiecīgi īstermiņa obligācijas procentu likme pieauga.27

Analizējot 2006. gada 3. ceturksni (piel. 2. tab.), redzams, ka īstermiņu depozītu

procentu likmes salīdzinājumā ar 2006. gada 2. cetruksni bija augušas par 0, 5 % un

bija 3, 9 %, savukārt valsts īstermiņa obligāciju procentu likmes bija palikušas

nemainīgas, t.i., 4, 0 %. Obligāciju procentu likmes nemainīgums skaidrojams ar

Latvijas Bankas realizēto monetāro politiku, kas iespaidoja gan īstermiņa, gan

ilgtermiņa valsts obligāciju procentu likmes, kā arī salīdzinoši neliels pieprasījums un

neizdevīgas procentu likmes īstermiņu obligāciju iegādei.

2006. gada 4. ceturkšņa dati rāda (piel. 2. tab.), ka īstermiņa depozītu procentu

likmes nedaudz samazinājās – par 0, 3 % un bija 3, 6 %, savukārt valsts īstermiņa

procetnu likme pieauga par 0, 8 % un bija 4, 8 %. Īstermiņa depozītu procentu likmes

samazinājās pēc to pakāpeniska palielinājuma visa gada garumā, reaģējot uz vietējiem

banku likviditāti palielinošiem faktoriem.28

Kopumā, vērtējot 2006. gada īstermiņa vērtspapīru tirgu, var secināt, ka

procentu likmes visa šī gada garumā pakāpeniski auga, vienīgi īstermiņa depozītu

procentu likmes 4. ceturksnī nedaudz samazinājās. Porocentu likmju celšanos

galvenokārt skaidro Eiropas Centrālās Bankas bāzes likmes palielināšana.

Apskatot 2007. gada 1. ceturkšņa datus (piel. 2. tab.), redzams, ka īstermiņa

depozītu procentu likme salīdzinājumā ar 2006. gada 4. ceturksni bija pieaugusi par 0, 7

% un bija 4, 3 %. Arī valsts īstermiņa obligāciju procentu likme pieauga par 0, 3 %

salīdzinājumā ar 2006. gada 4. ceturksni un bija 5, 1 %. Īstermiņa depozītu procentu

likmes pieaugumu veicināja refinansēšanas likmes paaugstinājums. Savukārt valsts

īstermiņa obligāciju procentu likmes kāpumu veicināja satricinājumi Latvijas valūtas

tirgos. 29

Analizējot 2007. gada 2. ceturksni (piel. 2. tab.), var redzēt, ka īstermiņa

depozītu procentu likme bija strauji kāpusi salīdzinājumā ar 2007. gada 1. ceturksni,

t.i., par 2 % un bija 6, 3 %. Arī valsts īstermiņa obligāciju procentu likmes pieauga no

5, 1 % 2007. gada 1. ceturksnī līdz 5, 9 % 2007. gada 2. ceturksnī. Šajā periodā lata

procentu likmes sasniedza rekordlīmeņus. Īstermiņa procentu likmju pieauguma

tendenci šajā ceturksnī galvenokārt skaidro pieaugošs latu piedāvājums ekonomikā. 27 http://www.baltic.omxgroup.com/upload/reports/LV0000400067/2006_q2_lv_lvl.pdf; http://test.baltikums.lv/upload_file/31125/LP_Z_IIcet_2006_kons.pdf28 http://fondi.dnbnord.lv/files/zinojumi/dnbnord3_06q4_z.pdf29 http://www.bank.lv/images/img_lb/izdevumi/latvian/quarter/2007/q1/1-2007_Mon_Apsk.pdf

10

Ceturkšņa sākumā valsts īstermiņa obligāciju ienesīgums krietni pieauga, tomēr

ceturkšņa beigās būtiski samazinājās. Īstermiņa obligāciju procentu likmes kāpa

galvenokārt tādēļ, ka strauji pieauga arī lata procentu likmes, to piedāvājums bija

zemāks par pieprasījumus, kas arī ietekmēja pastāvošo procentu likmi.30

2007. gada 3. ceturksnī īstermiņa depozītu procentu likme samazinājās par 0, 4

% un bija 5, 9 %, šīs procentu likmes kritums skaidrojams ar starpbanku tirgus likmes

Rigibor samazinājumu. Valsts īstermiņa obligāciju procentu likme bija apmēram 5 %,

kas bija par 0, 9 % mazāk nekā 2007. gada 2. ceturksnī. Tas skaidrojams ar pavisam

nelielu pieprasījumu pēc šīm obligācijām. To ienesīgums bija samazinājies un

ieguldītāji sāka iegādāties tos vērtspapīrus, kuru ienesīgums ir lielāks.31

2007. gada 4. ceturksnī īstermiņa depozītu procentu likme pieauga par 2 %

salīdzinājumā ar 2007. gada 3. ceturksni un bija 7, 9 %, savukārt valsts īstermiņa

obligāciju likme palika gandrīz vai nemainīga - vidēji 5 %. Šādu procentu likmes

nemainīgumu nodrošināja zema aktivitāte valsts vērtspapīru tirgū, ieguldītājiem bija

tajā laikā izdevīgāk ieguldīt īstermiņa depozītos.

Kopumā vērtējot situāciju 2007. gadā, var apgalvot, ka 2007. gadā procentu

likmes latos piedzīvoja strauju kāpumu. Procentu likmju dinamika ietekmēja arī

Latvijas valsts iekšējo parādu vērtspapīru tirgū. Neskatoties uz pievilcīgāko

ienesīgumu, aktivitāte Latvijas valsts parāda vērtspapīru tirgū bija ļoti zema. Arī augstā

inflācija bija samazinājusi investoru interesi par obligācijām, jo valsts vērtspapīri nevar

uzņemt arī procentu risku.32

Nobeigums30 http://test.baltikums.lv/upload_file/31470/2007_1H_VOF_130807.pdf; http://www.hansabanka.lv/docs/materiali.php?nmid=2&naid=331 www.hansabanka.lv/lib/lv/Stabilitate_lv_NOV2007.pdf32 Fin_gada_parsk_2007_vof_pdf;

11

Šāda veida Latvijas valsts parāda vērtspapīru tirgus analīze ļauj uzzināt par

procentu likmju ietekmi uz valsts obligāciju procentu likmēm. Valsts obligāciju

procentu likmes ietekmē daudz un dažādi faktori. Tomēr vissvarīgākais, ko sapratu ir

tas, ka, ja aug depozītu procentu likmes, aug arī valsts obligāciju procentu

likmes/samazinās obligāciju cena un otrādāk. Tas viss lieliski atspoguļojas analīzē.

Skaidrs arī tas, ka vērtspapīru tirgus pašlaik nav nemaz tik „zināms” Latvijā.

Pašlaik iespējams tajā var darboties tikai profesionāļi un tam vēl ir kārtīgi jāattīstās, lai

arī „parasti” cilvēki varētu piedalīties šāda veida tirgos.

Secinājumi

12

1. 2005. gadā situācija Latvijas valsts ilgtermiņa obligāciju tirgū bija stabila un

gada laikā obligāciju cenas ievērojami pieauga. Tas bija pirmais gads, kad lats tika

piesaistīts eiro un rezultātā obligāciju cenas praktiski izlīdzinājās ar citu attiecīgo ES

valsts obligāciju cenām

2. 2006. gadā līdz ar 1. ceturksni valsts ilgtermiņa obligāciju procentu likmes

bija pakāpeniski kāpušas, tāpat kā ilgtermiņa depozītu procentu likmes. Šo procentu

likmju kāpumu galvenokārt raksturo eiro ilgtermiņa procentu likmju kāpums,

refinansēšanas likmes paaugstināšana, kā arī obligāto rezervju normas palielināšana

3. 2007. gadā valsts ilgtermiņu obligāciju tirgus bija svārstīgs. Gada sākumā

negatīvu iespaidu uz valsts obligācijām atstāja baumas par iespējamo lata devalvāciju.

Kopumā visa gada garumā investoriem bija piesardzīga attieksme pret valsts ilgtermiņa

obligācijām.

4. 2005. gadā pirmos trīs ceturkšņus „pavadīja” pakāpeniska īstermiņa gan

depozītu, gan valsts obligāciju procentu likmju kritums, savukārt 4. ceturksnī procentu

likmes nedaudz pieauga, galvenokārt tāpēc, ka pieauga lata procentu likme naudas

tirgū.

5. 2006. gadā īstermiņa procentu likmes gan valsts obligācijām, gan depozītiem

auga, vienīgi īstermiņa depozītu procentu likmes 4. ceturksnī nedaudz samazinājās.

Porocentu likmju celšanos galvenokārt skaidro Eiropas Centrālās Bankas bāzes likmes

palielināšana.

6. 2007. gadā procentu likmes latos piedzīvoja strauju kāpumu. Neskatoties uz

pievilcīgāko ienesīgumu, aktivitāte Latvijas valsts parāda vērtspapīru tirgū bija ļoti

zema. Arī augstā inflācija ir samazinājusi investoru interesi par obligācijām, jo valsts

vērtspapīri nevar uzņemt arī procentu risku.

Literatūras saraksts

1. Apsītis Ģ. Vērtspapīru tirgus zinības. – Jumava, Rīga, 2006., 66. - 67. lpp.;

13

2. Машина М. В. Фондовая биржа, или как взойти на вершину пирамиды. – Москва, 1993., 60. - 62. стр.3. Leonoviča Ludmila. Biržas un vērtspapīri. – RTU. Rīga, 2000., 75. - 77. lpp;4. http://www.finasta.lt5. http://www.dnbnord.lv6. http://www.bank.lv7. http://www.manapensija.lv8. asset.baltikums.lv/9. http://www.kase.gov.lv10. http://www.lkb.lv11. http://www.hansabanka.lv12. http://www.baltic.omxgroup.com

14