Sabiedrības novecošanās Latvijā:quo vadis?

Sigita Sniķere, Māra Sīmane, Vladislavs VesperisPārresoru koordinācijas centrs

Rīga, 2014.gada 9.jūnijs

Saturs

1. Demogrāfiskā situācija un gados vecāku cilvēku statuss sabiedrībā

2. Nākotnes projekcijas3. Sabiedrības novecošanās aktualitāte politikas dokumentos4. Citu valstu pieredze, gādājot par gados vecāku cilvēku dzīves

kvalitāti5. Tālākie soļi atbildīgas politikas veidošanā

2

Novecošanās Latvijā

2012.gadā 18,6% iedzīvotāju 65+ gadu vecumā

67,7% no vecākās paaudzes - sievietes Visvairāk vecākās paaudzes iedzīvotāju

Latgales un Vidzemes reģionos Nodarbinātība 65-74 g.v. – 9,8%, 75

g.v.- 3,9% Labs veselības stāvoklis 12% vīriešu un

8% sieviešu 65+ g.v. Ekonomiskai spriedzei pakļauti 81%

vientuļo veco cilvēku

3Centrālās statistikas pārvaldes dati

Novecošanās Latvijā Sociālā vecuma robeža Latvijā – 63 gadi Psiholoģiskā vecuma robeža – pēc 60 g.v. sasniegšanas. 60-69 gadu vecumā sevi

par veciem uzskata:• 57% Latvijā• 45% Igaunijā• 34% Zviedrijā• 39% ES valstīs

Gados vecu cilvēku sociālā statusa vērtējums LV – viens no zemākiem Eiropā. Tas saistīts ar zemu ekonomiskā ieguldījuma vērtējumu.

Vecums LV tiek saistīts ar fizisku vārgumu, nevarību un nepieciešamību pēc citu cilvēku palīdzības

Veci cilvēki LV biežāk nekā citviet Eiropā tiek uzskatīti par cienījamiem, kompetentiem, taču vienlaikus pret viņiem biežāk tiek izjusts arī žēlums, līdzjūtība

4Eiropas Sociālā pētījuma dati

Nākotnes projekcijas

5

Gados vecu cilvēku īpatsvars Latvijā uz 100 darbspējas vecuma iedzīvotājiem

2010 2050

Latvija 40,4 44,5

Japāna 44,6 53,9

Itālija 44,3 52,4

Vācija 43,7 52

Honkonga 42,8 59,2

Austrija 42,6 51,4

Koreja

± 40

53,9

Singapūra 52,8

Spānija 52,1

Portugāle 51

Grieķija 50,6

Iedzīvotāju mediānais vecums

ANO datu projekcijas

Nākotnes projekcijas

Pirms 10 gadiem prognozes liecināja – Latvija 2050.gadā būs astotā 'vecākā' valsts pasaulē

Šobrīd prognozēts – Latvija būs viena no daudzām valstīm, kuru skars sabiedrības novecošanās Prognožu izmaiņas skaidrojamas ar pozitīvām izmaiņām dzimstībā, jo:

Sabiedrības novecošanās = zemāka dzimstība +zemāka mirstība*

6* Virpi Timonena, Dublinas Sociālās politikas un novecošanās pētījumu centrs

Latvija2030 Sabiedrības novecošanās saistās ar darba produktivitātes zudumu un

izmaiņām darbaspēka struktūrā Novecošanās būtiski ietekmēs pakalpojumu sektoru Nākotnes vajadzības:

Vecuma diskriminācijas novēršana Sabiedrisku darbību turpināšana pēc pensijas vecuma sasniegšanas:

izmantojot attālinātā un nepilna darba laika shēmu iespējas iesaistoties sabiedriskajā dzīvē

Veselības aprūpes iestāžu restrukturizācija: pediatrijas nodaļas pārveidojot par geriatrijas nodaļām specializējoties veciem cilvēkiem raksturīgu slimību ārstēšanā

Ieguldījumi biomedicīnā un farmācijā Veselīga dzīvesveida veicināšana visās paaudzēs Sociālo uzņēmumu un NVO iesaiste sociālo pakalpojumu sniegšanā gados veciem

cilvēkiem Vecāka gadagājuma cilvēku pārkvalifikācija iesaistei pedagoģiskā darbā Atbalsta programmas vecvecākiem, veicinot iesaisti mazbērnu audzināšanā

7

NAP2020

Tēzes par sabiedrības novecošanos, veidojušās NAP2020 izstrādes gaitā:Sabiedrības novecošanās ir ļoti nozīmīgs izaicinājums, bet pagaidām ir nepilnīga informācija un nenobrieduši priekšlikumi rīcībai. Jāveic nopietna izpēte par sabiedrības novecošanās izaicinājumiem, vērtējot NAP2020 vidējā termiņā, un jāsniedz priekšlikumi 2018.gadā, ja tādi būs nepieciešamiNAP2020 programmē jaunās investīcijas stratēģisko mērķu sasniegšanai, ņemot vērā ierobežotus resursus. Atsevišķi jautājumi ir iekļaujami NAP2020, taču ierobežotās fiskālās telpas apstākļos, sabiedrības novecošana prasīs resursu „pārbīdi” (t.s. strukturālās reformas) starp dažādām budžeta programmāmSabiedrības novecošanās nav tikai cilvēkdrošības jautājums, tā arī rada ekonomikas izaugsmes iespējas Veidojot sabiedrības novecošanas politiku, nedrīkst radīt stereotipus un vai stigmatizēt vecāka gadagājuma iedzīvotājus

8

Kā raudzīties uz sabiedrības novecošanos?

Strukturētā atkarībaNodarbinātības iespēju trūkums, zemas pensijas un institucionāla aprūpe padara gados vecos cilvēkus nevarīgus un atkarīgusGados vecu cilvēku atkarība ir valdību un tirgus sociāli konstruētaVeco cilvēku stāvoklis ir cieši saistīts ar sabiedrību kopumā un to nevar skatīt atrauti

Aktivitātes teorētiskā pieejaGados vecie cilvēki iesaistāmi ekonomikā un citās sociālās dzīves sfērāsAktīva novecošana = līdzdalība darba tirgū + rūpes par mājsaimniecību + citu aprūpe + līdzdalība kopienas dzīvē + brīvprātīgais darbs + vaļasprieki + sportošana u.c.

9

Urbanizācija veicinājusi paplašinātas ģimenes sabrukumu, un tas vājinājis ģimenes saites, kā arī pazeminājis respektu pret veciem cilvēkiem ģimenē

Rungule, R. et al.(2012) Sabiedrības novecošana: sociālā aizsardzība, nevienlīdzība, darba tirgus riski. LU FSI 179 lpp.

LABĀS PRAKSES PIEMĒRI

10

Japānas pieredze

2003.gadā valdība izveido pētnieku grupu “Rūpējoties par veciem cilvēkiem 2015.gadā”

Izstrādāta ilgtermiņa vīzija sabiedrības novecošanai, piedāvājot kopienā balstītas integrētas aprūpes sistēmas ieviešanu

Trīs reformu virzieni:– Veidojot sabiedrības aktīvu novecošanos: preventīvu aprūpes

pakalpojumu sniegšana– Sekmējot ilgtspēju: finansēšanas iespēju pārskatīšana aprūpes

nodrošināšanai– Integrācija: jaunas pakalpojumu sistēmas ieviešana

Radīti:– Kopienā balstīti integrētas aprūpes centri– Aprūpe mājās 24/7

11Tsutsui, T. (2014) Implementation process and challenges for the community-based integrated care system in Japan. In: Int Journal of Integrated Care Vol14

Taizemes pieredze Kopš 1982.gada Nacionālā senioru padome 2002.gadā izstrādāts Otrais nacionālais plāns gados veco cilvēku atbalstam (2002-2021):

– Pozitīvas attieksmes pret gados veciem cilvēkiem veidošana– Vecu cilvēku veselības un sociālās aprūpes attīstīšana, uzlabojot dzīves kvalitāti– Atbalstošas vides veidošana

Plāna virsmērķis – vecumam draudzīgas sabiedrības veidošana Politikas instrumenti:

– Nodokļu atlaides ikkatram, kurš aprūpē savus gados vecus vecākus– Gados vecu cilvēku “smadzeņu banka”– Apmācības nodarbinātībai vecumā– Veco ļaužu klubi veselīgai un aktīvai dzīvei. Mērķis – iesaistīt vismaz pusi no apkārtnē dzīvojošiem

cilvēkiem gados– Mobilās vienības fiziskās aktivitātes veicināšanai– Projekts “Atgriez smaidu!” – zobu protēzes 80 tk gados vecu cilvēku– Kampaņa “Svētdienas – ģimenes diena”

12Jitapunkul, S. et al.(2009) National Policies and Programs for the Aging Population in Thailand. In: Ageing Int 33:62-74

TĀLĀKIE SOĻI

13

Tālākie soļi

Padziļinātas izpētes veikšana par sabiedrības novecošanos, t.sk. nodrošinot Latvijas līdzdalību Eiropas mēroga zinātniski pētnieciskā projektā par novecošanos SHARE (Survey of Health, Ageing and Retirement in Europe)

Pamatojums izpētes nepieciešamībai*: Novecošanās ir fenomens, kas skar ikvienu, rada būtiskas sekas

ekonomikai, sabiedrībai un politikai, bet ne vienmēr tās ir negatīvas

Tas ir bezprecedenta fenomens, tas būs ilgstošs un neatgriezenisks process

14* ANO Ekonomisko un sociālo lietu departaments

Tālākie soļi

2017.-2018.gadā uzsākt darbu pie vidēja termiņa politikas Sabiedrības novecošanās Latvijā izstrādes Šajā laikā novecošanās sāks 'uzņemt apgriezienus’ – desmit

gados veco cilvēku īpatsvars pieaugs tikpat strauji, kā iepriekš divdesmit gadu laikā

15

Tālākie soļi

Novecošanās politikas izstrādes gaitā novērtēt šādu politikas instrumentu atdevi un ieviešanu: Subsidētas daļlaika darba vietas personām pēc 70 g.v. NVO grantu programma aktīvas novecošanas veicināšanai un brīvprātīgo

kustībai vientuļo cilvēku atbalstam Izmaiņas Darba likumā, garantējot darba ņēmēja tiesības aprūpēt

nespējīgu tuvinieku (elastīgas darba iespējas) Cilvēku pirmspensijas vecumā sociālās aizsardzības stiprināšana

nespējīga tuvinieka aprūpes gadījumā Sociālās aprūpes un veselības aprūpes mājās pakalpojumu tuvināšana,

nodrošinot to pieejamību visā Latvijā Paliatīvās aprūpes mājās pakalpojuma definēšana un attīstīšana

16

Paldies par uzmanību!

Sigita SniķerePārresoru koordinācijas centrssigita.snikere@pkc.mk.gov.lv

17