Rīgas Celtniecības koledžaBūvniecības katedra

BŪVGRAFIKA

P4 bloks

ĒKU TELPISKIE RASĒJUMI

Izstrādāja: Zigurds Eglītis

Rīga 2013 / 2014

2

ĒKU TELPISKIE RASĒJUMI• Vispārējs ieskats - 03• Planometriskās aksonometrijas konstrukcija - 04• Planometriskās aksonometrijas standartasis - 05• Stāva plāna rasējums - 06• Pagriezta plāna rasējums - 07• Stāva horizontālgriezuma planometriskā aksonometrija - 08• Ieskats centrālajā projekcijā (perspektīvā) - 09• Perspektīvas konstruktīvie elementi - 10• Vienpunkta centrālā projekcija - 11• Interjera perspektīva - 13• Divpunktu centrālā projekcija - 14• Ēkas perspektīvas konstrukcija - 15• Ēkas perspektīva - 19• Literatūra - 20

3

VISPĀRĒJS IESKATS Būvprojekta dokumentu grafisko daļu veido dažādas nozīmes un uzbūves rasējumi, kuru izpildījums balstās uz ortogrāfiskā attēlojuma principiem, izmantojot skatus, šķēlumus un griezumus.

Neskatoties uz virkni rasējumu priekšrocību: ar tiem iespējama pilnīga objektu formas atklāsme, ērta izmēru u.c. datu norāde, tomēr šiem dokumentiem piemīt nopietns trūkums – tā kā šādi objekti tiek projicēti atsevišķi no vairākām pusēm, tad izpaliek to telpiskums.

Objektu attēlu uzskatāmību var paaugstināt, lietojot perspektīvas centrālajā projekcijā un aksonometrijas X, Y, Z asīs.

Ir jānodala – būvobjektu telpiskai ilustrācijai vairāk piemērotas ir perspektīvas, taču apzinoties to, ka perspektīvu konstrukcija ir samērā darbietilpīga, tās iespējams aizstāt ar objektu aksonometrijām.

Būvobjektu uzskatāmā attēlojuma veidošanai kā vienkāršāko var ieteikt viegli konstruējamu planometrisko aksonometriju.

4

PLANOMETRISKĀS AKSONOMETRIJAS KONSTRUKCIJA

Izstrādājot aksonometriskās projekcijas, objekta kontūru taisnie leņķi (90°) parasti tiek sagrozīti. Turpretī planometriskajā attēlojumā objekta horizontālajā plaknē esošās kontūras taisnos leņķus saglabā.

Planometriskā aksonometrija īpaši piemērota būvobjekta dažādu plānu, kā ortogrāfisku projekciju, pārvēršanai telpiska izpildījuma attēlos – aksonometrijās.

AutoCAD tehnikā planometrisko aksonometriju ieteicams veidot sekojoši (kā piemērs aplūkots stāva aksonometrijas rasējums): • uzrasē stāva plāna rasējumu, norādot durvju un logu ailes;• pagriež plāna rasējumu par 45°;• virzienā no augšas uz leju uzvelk augstuma kontūras;• nones zemes plaknē koordinācijas asis un izmērus.

Vajadzības gadījumā izmaina planometrisko asu vērsumu.

5

PLANOMETRISKĀS AKSONOMETRIJAS STANDARTASIS

45°

90°45

°

Z

X Y

45°

90°

45°

Z

Y X

XY

Z

Asu teorçtisks izvietojums Asu praktisks izvietojums

Objekta aksonometrija

O

O

6

STĀVA PLĀNA RASĒJUMS

C

B

A

1 3 5

2 41 5

3000

C

B

A4500 (6000)

12000 (15000)4500 (6000)

6000 (7500) 6000 (7500)

6000

6000

1200

0

C

B

A

1 3 5

2 41 5

3000

6000

6000

1200

0

C

B

A4500 (6000) 4500 (6000)

6000 (7500) 6000 (7500)

12000 (15000)

6000

6000

7

PAGRIEZTA PLĀNA RASĒJUMS

12000

(150

00)

6000

6000

C

B

A

1

3

5

2

4

1

5

3000

6000

6000

12000

C

B

A

4500

(600

0)

4500

(600

0)

6000

(750

0)

6000

(750

0)

8

STĀVA HORIZONTĀLGRIEZUMA PLANOMETRISKĀ AKSONOMETRIJA

6000

6000

B

A

6000

(750

0)

6000

(750

0)

C5

3

1

3000

4500

(600

0)

5

4

2

1

6000

6000

12000

A

B

C

12000

(150

00)

+3.30

0

4500

(600

0)

9

IESKATS CENTRĀLAJĀ PROJEKCIJĀ(PERSPEKTĪVĀ)

Centrālā projekcija ir attēlojuma veids (saukts par perspektīvu), kura izveidei uz ilustrējamo objektu no projekcijas centra jeb skata punkta O distances d (OC) attālumā no projekcijas plaknes, raida konisku staru kūli.

Centrālās projekcijas uzbūvē jāievēro vesela virkne konstruktīvo elementu, kā skata leņķis α, projekcijas stari, satekpunkti V₁, V₂ u.c.

Atkarībā no projekcijas objekta veida un attēlojuma funkcionālās nozīmes ēku un būvju perspektīvu konstrukcijai kalpo sekojošas centrālās projekcijas metodes:• vienpunkta centrālā projekcija (izmanto vienu satekpunktu),• divpunktu centrālā projekcija (izmanto divus satekpunktus).

Minētās metodes var paplašināt, ieviešot papildsatekpunktus, kas perspektīvattēlojumu padara dabiskāku, taču sarežģī to izpildi.

10

PERSPEKTĪVAS KONSTRUKTĪVIEELEMENTI

1

2

3

4

1'

3'

4' 2'

Projekcijas objekts Projekcijas plakne

Objekta projekcija

Projekcijas stariO Projekcijas centrs (skata punkts)

CC-galvenais punkts

Galvenais stars

?

?-projekcijas leòí is

Pamatplakne

h-horizonta lî nija

Pamatlî nija

Horizonta plakne

11

VIENPUNKTA CENTRĀLĀS PROJEKCIJAS MODELIS

12

VIENPUNKTA CENTRĀLĀ PROJEKCIJA KĀ INTERJERA PERSPEKTĪVA

Vienpunkta centrālā projekcija ir attēls, kura izveidei projekcijas objekts pret projekcijas plakni novietots speciālā stāvotnē, t.i., objekts ir pavērsts ar galveno fasādes virsmu paralēli projekcijas plaknei.

Tādējādi objekta vertikālās šķautnes un apveidkontūras projicējas vertikāli, horizontālās – horizontāli, bet objekta kontūras, kas atrodas perpendikulāri projekcijas plaknei, satek (saplūst) vienā satekpunktā V, kas sakrīt ar centrālās projekcijas galveno punktu C.

Interjera perspektīvas izstrādē tiek izmantots rasējuma mērogs objekta platuma un augstuma norādei un perspektīvdziļuma mērogs objekta garuma (dziļuma) vērtībām atbilstoši distancei.

Tā, ja perspektīvas dziļuma noteikšanai izmantota distances puse, dziļuma mērogam rasējuma mērogskaitli palielina divas reizes, piem., ja rasējuma mērogs ir 1 : 20, dziļuma atlikšanai jālieto mērogs 1 : 40.

13

INTERJERA PERSPEKTĪVA

D2/2D1/2

C

14

DIVPUNKTUCENTRĀLĀS PROJEKCIJAS MODELIS

Sp

G

T

V1

Vt

OPl

C'

V2

Ks

C

h

x

15

DIVPUNKTU CENTRĀLĀ PROJEKCIJA kā ĒKAS PERSPEKTĪVA

Ēkas perspektīvas konstrukcijai atbilstoša ir divpunktu centrālās projekcijas metode.

Tuvāk ieskicēsim divpunktu perspektīvas izveidi pēc arhitektu metodes, ko veic šādos divos posmos:• ēkas jumta plāna sagataves noformējums,• ēkas perspektīvas izstrāde, ko realizē balstoties uz sagatavoto jumta plānu. Perspektīvattēlojuma izveides procesā nepieciešamo augstumu atlikšanai papildus izmanto arī ēkas fasādes vai griezuma projekciju.

Ēkas perspektīvas konstrukcijā pielietojami divi mēroga veidi:• rasējuma mērogs (projekcijas plaknē ietverto elementu lielumam),• perspektīvas augstuma mērogs (aiz projekcijas plaknes novietoto ēkas elementu augstumam). Pie kam perspektīvas augstuma mērogu var aizstāt, iznesot konstruējamos augstumus projekcijas plaknē.

16

JUMTA PLĀNA SAGATAVES APDARE

Ēkas jumta plāna sagatavi perspektīvas izstrādei veido sekojoši:• uzrasē ēkas jumta plānu, ievelkot sienu, lieveņa, logu, durvju aiļu u.c. neredzamo elementu kontūras ar svītrlīnijām, kā arī noprojicē dūmeni uz ārsienu malām, nodrošinot projekcijas taišņu redzamību, • izvēlas skata punktu (projekcijas centru) O tā, lai nodrošinātu labu divu sienu pārskatāmību, nepārsniedzot skata leņķa lielumu (α ≤ 60°),• no projekcijas centra novelk skata leņķa malas un uzkonstruē šim leņķim bisektrisi (galveno staru),• caur tuvāko sienu stūri perpendikulāri bisektrisei novelk projekcijas plaknes pēdu un iezīmē galveno punktu C, nosakot galveno staru OC,• novelkot no skata punkta O paralēli sienām satekpunktu starus līdz krustpunktam ar projekcijas plaknes pēdu, atrod satekpunktus V₁, V₂. • uz redzamajiem ēkas krustpunktiem novelk projekcijas starus.

Augstuma uzdošanai kalpo ēkas fasādes vai griezuma projekcija.

17

JUMTA PLĀNA SAGATAVES RASĒJUMSV2

C

V1 O

18

ĒKAS PERSPEKTĪVAS KONSTRUKCIJA Ēkas perspektīvas konstrukciju veic sekojoši:• izejot no perspektīvas mēroga un kompozīcijas novelk pamatlīniju,• pieņemtajā projekcijas augstumā H novelk horizonta līniju h,• uz horizonta līnijas pēc plāna sagataves pārnes punktus C, V₁, V₂,• pieņemtajā horizonta augstumā novelk pamatlīniju un iezīmē C',• tieši mērot no punkta C pa projekcijas plaknes pēdu, pārnes uz pamatlīniju visus no skata punkta O vilkto staru krustpunktus,• no pamatlīnijas ēkas stūra punkta velk starus uz satekpunktiem V₁, V₂, atliek no tā uz vertikāla stara logu, durvju, dzegas u.c. augstumu,• līdzīgi kā iepriekš, iegūtos punktus savieno ar satekpunktiem,• velkot no pamatlīnijas vertikālos starus, veido ēkas konstrukciju,• jumta attēlojumam izmanto satekpunktus V₃, V₄, beidzot ar pārkari, • dūmeņa attēla izveidei pielieto tā projekciju zemes plaknē.

Augstuma atlikšanai paredzēta tuvākā sienu stūra šķautne.

19

ĒKAS PERSPEKTĪVA

V1 C

C'

V2

V3

V4

K1 K2

20

LITERATŪRAZ. Eglītis. Tehniskās grafikas ceļvedis. 6 daļas. R., 2001. – 2009.

J. Auzukalns u.c. Tēlotāja ģeometrija. RTU, R., 2008.

J. Čukurs u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 2004.

J. Auzukalns u.c. Būvgrafika. RTU, R., 2007.

A. Posvjanskis. Tēlotāja ģeometrija. R., 1972.

J. Čukurs u.c. Inženiergrafika. R., 2004.

V. Jurāns u.c. Inženiergrafika. R., 1983.

V. Jurāns u.c. Tēlotāja ģeometrija. R., 1985.

F. Watts, Rule John T. Descriptive Geometry. US, 2011.

N. Meuser. Architectural Drawings (Manual). UK, 2013.

S. Bensaada et l’autres. Geometrie descriptive. French Edition. 2011.

J. Jimenez. Le dessin d’architecture d’interier. French Edition. 2011.

LVS EN ISO standartu krājumi, Būvprojekta dokumenti u.tml.

Arhitektūras / būvniecības nozaru interneta materiāli.