Rīgas Tehniskās universitātes

Būvniecības fakultāte Būvmateriālu un būvizstrādājumu profesora grupa

Būvju uzturēšana

Studiju darbs

Izpildīja: Kristaps Kuzņecovs

Apliec. Nr.: 081RBC049

IV RBCB03

Pieņēma: Aigars Ūdris

Atzīme:__________________

Paraksts:_________________

Rīga, 2012. gada maijs

2

Saturs

Saturs .................................................................................................................................................... 2

1. Mērķi ......................................................................................................................................... 3

2. Tehniskā apsekošana ................................................................................................................. 3

2.1 Vispārīgas ziņas par būvi ....................................................................................................... 3

2.2 Situācijas plāns un būves izvietojums ................................................................................... 4

2.3 Teritorijas labiekārtojums ...................................................................................................... 5

2.4 Būves daļas ............................................................................................................................ 5

2.4.1 Pamatne un pamati ................................................................................................................. 5 2.4.2 Sienas ...................................................................................................................................... 6 2.4.3 Starpstāvu pārsegumi .............................................................................................................. 7 2.4.4 Jumts ....................................................................................................................................... 7 2.4.5 Kāpņu telpas ........................................................................................................................... 7 2.4.6 Ieejas mezgls .......................................................................................................................... 8 2.4.7 Logi un durvis......................................................................................................................... 8 2.4.8 Lodžijas .................................................................................................................................. 9 2.4.9 Inženierkomunikācijas ............................................................................................................ 9

3. Būves daļu nolietojums ........................................................................................................... 10

4. Slēdziens .................................................................................................................................. 11

5. Rīcības programma .................................................................................................................. 11

5.1 Pirmais risinājums ............................................................................................................... 11

5.2 Otrais risinājums .................................................................................................................. 13

Izmantotā literatūra ............................................................................................................................. 14

3

1. Mērķi

Dzīvojamās ēkas Rīgā, Dammes ielā 8, kadastra Nr. 01000802029005, tehniskā stāvokļa

apsekošana un izpēte veikta saskaņā ar pasniedzēja A. Ūdra norīkojumu studiju procesa ietvaros. Ekspertīzes

galvenais uzdevums ir noteikts kā galveno konstrukciju tehniskā stāvokļa apzināšana un funkcionalitātes

nodrošināšanas pasākumu izstrāde.

2. Tehniskā apsekošana

Atsaucoties uz iepriekš izsniegto uzdevumu, 2012. gada 14. maijā minētajā objektā ieradās

topošais būvinženieris Kristaps Kuzņecovs bez LBS Būvprakses sertifikāta un vizuāli apsekoja ēkas

nesošo būvkonstrukciju tehnisko stāvokli un veica to tehniskā stāvokļa novērtējumu. Vienlaikus ar

apsekošanu veikta arī ēkas nesošo būvelementu raksturīgāko defektu un bojājumu fotofiksācija. Tehniskā apsekošana tika veikta saskaņā ar LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana", un atzinums

ir izstrādāts atbilstoši šī būvnormatīva pielikumā esošajiem ieteikumiem, kā arī ievērojot MK noteikumus Nr.

48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”. Elementu nolietojuma pakāpes ir norādītas balstoties uz

personālo pieredzi ar intervālu – 5%.

2.1 Vispārīgas ziņas par būvi

Dzīvojamā ēka Rīgā, Dammes ielā 8, ir 602. sērijas tipveida projekts, kura būvniecība tika veikta no

1970. gadu vidus līdz 1990. gadu sākumam.

Lokalizēto 602. sērijas tipveida projektu 1973. gadā izstrādājuši projektēšanas institūta "Латги-

прогорстрой" speciālisti, par bāzi ņemot 1967. gadā toreizējā Ļeņingradas institūtā "ЛенЗНИИЭП"

sagatavoto pamatprojektu. Laika gaitā papildus koriģētā dokumentācija ir tikusi apstiprināta Latvijas PSR

Valsts Celtniecības lietu komitejā 1985. gada 27. novembrī (pavēle Nr. 195), bet aktivēta institūtā

"Латгипрогорстрой" 1986. gada 10. janvārī (pavēle Nr. 04П). Lielākā daļa konstrukciju, visticamāk, ir

izgatavotas Rīgas 2. ēku celtniecības kombinātā.

2002.gada 29.janvārī pieņemtajos Ministru kabineta noteikumos Nr. 45 uzrādīts, ka 602. sērijas

dzīvojamo ēku vidējais normatīvais kalpošanas ilgums ir 60 gadi.

Apsekotajai ēkai ir 9 apdzīvojamie virszemes stāvi un tehniskais stāvs, kā arī pagrabstāvs. Būve ir

iedalīta 4 sekcijās ar atsevišķiem ieejas mezgliem katrā. Ieejas mezgliem izveidota papildizbūve – vējtveris.

Pašlaik ēkas galvenā funkcija ir dzīvojamā ēka, bet papildus 1. stāvā ir ierīkotas 3 komerciālās telpas

ar atsevišķiem ieejas mezgliem.

Ēkas apsaimniekošanas darbus objektā veic dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība „Celtnieks”.

Ēka:

Klasifikācija: 11220104 (MK 1620 “Noteikumi par būvju klasifikāciju”)

Pielietojums: dzīvojamā ēka ar komercplatību;

Apbūves laukums: 1220,5 m2 (Platība pa ārējo kontūru (arī ārējās daļas))

Būvtilpums: 30403 m3(Ārējā kontūra)

Stāvu skaits: 9

Dzīvokļu skaits 144

Ēkas plānojums 3-2-2-3

4

2.2 Situācijas plāns un būves izvietojums

Zemes gabals atrodas Imantas apkaimē un saskaņā ar Rīgas teritorijas attīstības plānu 2006. – 2018.

gadam un Rīgas domes izdotajiem saistošajiem noteikumiem, tam noteiktā funkcija ir dzīvojamā apbūves

teritorija.

Ēka orientēta ZR virzienā un izvietota 40 m attālumā paralēli Dammes ielai (att. 2.2). Piekļuve ēkas

iekšpagalmam ir no Dammes ielas un Slokas ielas. Pagalmā laika gaitā ir izveidojusies automašīnu stāvvieta,

tomēr ņemot vērā automašīnu skaita pieaugumu, tā nav atbilstoša prasībām.

Bez stāvvietas teritorijā ir arī apstādījumi un bērnu rotaļu laukums.

Dotā zemesgabala izmantošana atbilst teritorijas plānojumam.

Zemesgabals:

Kadastra Nr.: 01000220015001

Attēls Nr. 2.2 Ēkas novietojums

Ēkas plānojuma pieņemtais apzīmējums 3-2-2-3 apskatāms attēlā Nr. 2.3. Katras sekcijas moduļa

nominālais garums 25,6m, nesošo šķērssienu izvietojuma solis 3,2 m, bet būves kopējais platums 11,2 m.

Attēls Nr. 2.3 602. sērijas 4 bloku ēkas plānojums

Attēls Nr. 2.1Ēkas ielas fasāde

5

2.3 Teritorijas labiekārtojums

Ēkas piekļuvei izveidoti asfaltbetona gājēju celiņi un piebraucamais ceļš no Dammes ielas. Gājēju

celiņam ielas pusē novērojami vairāki lokāli bojājumi, kas apgrūtina pārvietošanos riteņbraucējiem, bet

iekšpagalma celiņiem nav izveidotas pienācīgas uzbrauktuves cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Šo

struktūru tehniskais nolietojums raksturojams kā apmierinošs ar nepieciešamiem vietējiem uzlabojumiem.

Nolietojuma pakāpe 35%.

Bērnu rotaļlaukumi dislocēti starp ēkām Dammes ielā 2, 4 un 10. Rotaļlaukumu vizuāli noteiktais

tehniskais stāvoklis ir ar nolietojumu 45%, par ko liecina daļēji bojātās iekārtas.

Apstādījumi objekta teritorijā ir izveidoti pa visu tā perimetru un tiešā veidā saskaras ar ēku.

Apstādījumu intensitātes pieaugums novērojams ēkas galvenās fasādes priekšā, kur izveidota līdz pat 17 m

augsta kokaudze. Vislielākā ietekme no audzes ir pirmo stāvu konstrukcijām, kuras netiek žāvētas saules

staru ietekmē. Lai noteiktu konkrētu koksnes audžu ietekmi uz nesošajām un norobežojošajām konstrukcijām

nepieciešams veikt mitruma mērījumus fasādes apēnotajos un apstarotajos posmos.

Dotā teritorija ir brīvas piekļuves objekts, kuram nav izveidots fizisks norobežojums, tomēr

arhitektūras formas izvēlētas tādā veidā, lai noslēgtu dzīvojamo māju grupu no apkaimes trokšņu un

piesārņojuma ietekmes.

2.4 Būves daļas

2.4.1 Pamatne un pamati

Tā kā piekļuve ēkas pamatiem ir ierobežota, tad pamatu konstruktīvais risinājums noteikts,

izmantojot tehnisko literatūru.

Šāda tipa ēkām izmantoti divu veidu risinājumi, kas atkarīgi no grunts stabilitātes ēkas celtniecības

vietā. Iespējamie konstruktīvie risinājumi pamatiem ir gruntī iegremdētu pāļu lauks un cokola zonā

saliekamie dzelzsbetona paneļi, vai lentveida pamati no cementbetona blokiem.

Dotajā gadījumā cokola līmeni ir izvietoti saliekamā dzelzsbetona bloki (att. 2.6), kas liecina par

pāļu pamatu esamību. Lai noteiktu pamatu tehnisko stāvokli nepieciešams veikt izrakumus.

Atsaucoties uz tehnisko dokumentāciju, cokola paneļiem tehniskajā ir paredzēta vertikālā

hidroizolācija – bitumena otējums, kā arī horizontālā hidroizolācija – ruberoīds 1 – 3 kārtās. Pieņemot to, ka

ēkas ekspluatācijas ilgums ir 25 gadi, var uzskatīt, ka bitumena segums vairs neatbilst nepieciešamajām

hidroizolācijas prasībām un ir jāmaina.

Pagraba paneļiem virszemes līmenī novērojami šuvju atvērumi 2-3 cm platumā kā arī apdrupumi un

korozijas pazīmes priekšlogu padziļinājumu zonā, kā arī to siltumizolācijas rādītāji neatbilst normatīvajiem

nosacījumiem. Cokola paneļu tehniskais stāvoklis tiek novērtēts ar nolietojumu 30%.

Ēkas aizsargapmale pa ēkas perimetru ir izveidota no saliekamā betona plāksnēm. Ārējo apstākļu un

grunts sēšanās ietekmē tā vairākās vietā ir deformējusies (att. 2.4), kā arī tās spraugās ir novērojami augu

aizaugumi. Ēkas D fasādes zonā šāda aizsargapmale ir demontēta (att. 2.5), kas visticamāk saistīts

siltināšanas darbu veikšanu. Apmales nolietojums 60%.

Attēls Nr. 2.6 Ēkas cokols

Attēls Nr. 2.4 Deformējusies apmale

Attēls Nr. 2.5 Neesoša apmale

6

2.4.2 Sienas

Atbilstoši tehniskajiem projektiem kā nesošo funkcionalitāti nodrošinošie elementi tiek klasificētas

dzelzsbetona iekšsienas ar biezumu 140 mm un dzelzsbetona iekšsienas ar ventilācijas kanāliem 220 mm

biezumā. Iekšsienas paredzētas pārseguma paneļu slodzes uzņemšanai un būves telpiskās noturības

nodrošināšanai.

Ārsienas ir veidotas no vienkārtas keramzītbetona paneļiem ar aptuveno biezumu 300 mm, kas ar

piemetinātu stieņu vai josliņu palīdzību ir piejūgtas nesošajām iekšsienām. Ārsienu apdarei izmantotas

keramiskās sīkplāksnes, kas iestrādātas betona masā (att. 2.9). Paneļu šuvju salaidumu vietas ir aizpildītas ar

hidrofobizējošu nosegumu (att. 2.9), kura stāvoklis pirmā stāva līmenī ir apmierinošs un savu funkciju

pildošs, tomēr tā kā tieši salaidumu vietas tiek uzskatītas par visintensīvāko mitruma migrācijas ceļu,

nepieciešama savienojošo tērauda elementu korozijas pārbaude. Augstākos stāvos ir novērojamas šuvju

aizsargmateriāla nekvalitatīvas uzklāšanas un nolietojuma pazīmes (att. 2.8). Ārsienu paneļu nolietojums ir

35%, bet to stiprinājumu stāvoklis ir jāizvērtē atsevišķi.

Ēkas gala sienas, kas atzītas par siltuma caurlaidīgākajām konstrukcijām pašlaik ir

nosiltinātas ar izolējošo materiālu 5 cm biezumā, kas pārklāts ar tērauda profilētajām loksnēm (att.

2.7 un 2.10). Tā kā ir veikti vienkāršotas renovācijas pasākumi, tad gala sienu tehniskā stāvokļa pārbaude

nav iespējama. Nepieciešamo informāciju varētu iegūt apskatot siltumizolācijas darbu tāmi un segto darbu

pieņemšanas –nodošanas aktu vai projekta datus.

Attēls Nr. 2.7 Nosiltināta gala siena

Attēls Nr. 2.10 Siltinājuma biezums Attēls Nr. 2.9 Paneļu šuves

Attēls Nr. 2.8 Šuvju deformācijas

7

2.4.3 Starpstāvu pārsegumi

Kā stāvu pārsegumu risinājums 602. sērijas ēkās ir izmantotas pa kontūru balstītas bezdobumu

dzelzsbetona plātnes. Bez lietderīgās slodzes uzņemšanas plātnes arī paredzētas ēkas telpiskās noturības

nodrošināšanā. Konstrukciju sajūgumi izveidoti savstarpēji sametinot tērauda detaļas, un mezglu vietas

aizdarinot ar cementa javu. Par skaņas izolējošu slāni pielietotas keramzītbetona pagataves ar izlīdzinošu

cementa javas nosegumu. Starpstāvu pārsegumu stāvoklis ir labs un to nolietojums apsekošanas laikā

konstatēts līdz 25%.

2.4.4 Jumts

Lai iegūtu vispārēju priekšstatu par ēkas uzbūvi, jumta konstruktīvais risinājums aprakstīts balstoties

uz tehniskās literatūras datiem un aero fotogrāfijām (att. 2.1).

Kā jumta pārsegums izmantotas dzelzsbetona plātnes, kuras nosegtas ar siltumizolācijas un

hidroizolācijas materiālu. Par siltumizolācija atkarībā no novietojuma un celšanas laika tika izmantoti

fibrolīta, keramzītbetona vai gāzbetona bloki, kurus visbiežāk nosedza ar bitumenizētu ruļļa materiālu.

Jumta šķērskritums ir lēzens un vērsts uz vidu ar nokrišņu ūdens iekšējo novadi pa ēkas kanalizācijas

stāvvadiem.

Tehniskā stāva pārsegumiem novēroti bojājumi gan plātņu salaidumu vietās, gan notekūdeņu kanālu

izvietošanas vietās (att. 2.11 un 2.12). Šāda aina pārseguma lejas daļā liecina par nefunkcionējošu

hidroizolāciju uz jumta, par kuru nepieciešams iegūt papildus informāciju.

Jumta tehniskais stāvoklis galvenokārt tiek raksturots ar plātņu stāvokli un tam piemērojama

nolietojuma pakāpe 40%.

2.4.5 Kāpņu telpas

Namu ieeju pusē kāpņu telpai piekļaujas divi papildus

moduļi: vienā no tiek paredzēta lifta šahta ar bīdāmām durvīm, bet tai pretī –

atkritumu stāvvads (skat. 2.3).

Kāpņu telpa veidota, katra stāva robežās iebūvējot divus

dzelzsbetona laidus ar pilngriezuma šķērsprofilu pārejai no dzelzsbetona

podestiem. (att. 2.13) Viens podests atrodas iepretī dzīvokļu durvīm, bet otrs

starp lifta šahtas un atkritumu vada ailām.

Iekštelpu kāpņu stāvoklis ir labs un to nolietojuma pakāpe ir

20%.

Attēls Nr. 2.12Tehniskā stāva pārseguma bojājumi Attēls Nr. 2.11 Tehniskā stāva pārsegums

Attēls Nr. 2.13Kāpnes

8

2.4.6 Ieejas mezgls

Ēkai ir izveidoti 4 ieejas mezgli pagalma pusē, kas nodrošina piekļuvi dzīvojamām platībām, un 3

ieejas mezgli Dammes ielas pusē, kas piekļūst ēkas komercplatībām.

Dzīvojamo platību ieejas mezgli sastāv no atsevišķi izbūvēta vējtvera ar plakano jumtu un ūdens

novades kanālu (att. 2.16). Ārējās vējtvera durvis ir no tērauda (att. 2.17), bet iekšējās no plastikāta

(att.2.15). Vējtvera jumta segums nesen ir mainīts un joprojām saglabājies labā kvalitātē. Arī durvju

nolietojums uzskatāms kā mazs un nepārsniedz 25%, bet koda slēdzenes nolietojums raksturojams ar 60%.

Komercplatību ieejas kāpnes sastāv no tērauda nesošajiem U profiliem (att. 2.14.), kas nokrišņu

ietekmē ir korodējuši un zaudējuši daļu sava šķērsgriezuma. Virs profiliem izveidoti dzelzsbetona pakāpieni,

kuru virsmā veidojas izdrupumi. Ziemas laikā uz šādiem pakāpieniem ir ar paaugstināta bīstamība, jo to

virsma nav apstrādāta ar pretslīdes materiālu.

Šo kāpņu nolietojums raksturojams ar 50%.

2.4.7 Logi un durvis

Saskaņā ar sākotnējo projektu kā ārsienu ailu

aizsegumi bija paredzēti koka aplodu logi ar dubulto

stiklojumu, tomēr, pieaugot enerģijas izmaksām, liela daļa

koka logu (~60%) tika nomainīti uz plastmasas pakešu

logiem (skat. 2.17). Tā kā plastikāta logu blīvējums ir

ciešāks, tad šāda logu maiņa radījusi izmaiņas ēkas

mikroklimatā, samazinot gaisa cirkulāciju telpās. Saskaņā ar

iedzīvotāju teikto, logu maiņas un nepietiekamas ventilācijas

sekas novērojamas it īpaši ziemas laikā un virtuvēs, kad

paaugstināts mitruma līmenis uz logiem, kas atdziestot

nosēžas kā kondensāts.

Nomainīto logu rāmju un stiklojuma tehniskais

stāvoklis ir labs, tomēr, lai pārliecinātos par blīvējumu starp

sienu un logu, nepieciešams veikt papildus uzmērījumus ar

spiediena izmaiņas ierīcēm.

Koka aplodu logu tehniskais stāvoklis apmierinošs,

tomēr to siltumpretestība vairs neatbilst mūsdienu prasībām,

tāpēc nepieciešama šādu logu nomaiņa.

Kopējais logu stāvoklis ēkai raksturojams kā labs un

novērtējams ar nolietojuma pakāpi 15%.

Sākotnējā projektā paredzētās koka durvis kāpņu

telpās aizstātas ar tērauda durvīm Attēls Nr. 2.17 Ēkas sekcijas attēlojums

Attēls Nr. 2.16 Vējtveris Attēls Nr. 2.15 Ieejas durvis Attēls Nr. 2.14 Ieejas kāpnes

9

Attēls Nr. 2.19 Paneļu salaidumi

2.4.8 Lodžijas

Veicot ēkas apsekošanu, ir secināts, ka lodžijām veikta patvaļīga būvniecība, kuras rezultātā ir

izmainīts ēkas ārējais izskats (att. 2.22). Šādi darbi veikti, lai nodrošinātu telpu siltumnoturību, tomēr

iedzīvotāji nav informēti par ēkas arhitektoniskā izskata izmaiņas tehniskajiem noteikumiem.

Pirmā stāva lodžijas un cokola paneļu salaiduma vietās novērojamas spraugas (att. 2.21), kas

paaugstina ēkas caursalšanu un samazina materiāla kalpošanas laiku.

Lodžijas fasāžu paneļi savā starpā ir nobīdījušies gan vertikālā, gan horizontālā plaknē (att. 2.19 un

2.20), ko iedzīvotāji kompensējuši ar montāžas putu izmantošanu. Šāds risinājums ne tikai nav ilgmūzīgs,

bet arī nepasargā ēkas nesošās konstrukcijas no mitruma ietekmes.

Salaiduma vietas ēkas vertikālās plaknes maiņas gadījumā (att. 2.20) apstrādātas ar celtniecības

putām, kas nesniedz nepieciešamo vides aizsardzību.

Neiestikloto lodžiju grīdas seguma plātnēm novējojami notecējumi un virsmas nodrupumi, kas

liecina par nokrišņu ietekmi.

Ēkas lodžiju konstrukciju nolietojums raksturojams ar 60% pakāpi.

2.4.9 Inženierkomunikācijas

Tehniskajā stāvā atradās ēkas datu tīkla maršrutētāji (att. 2.12.),

kuru stāvokli nebija iespējams noteikt.

Kāpņu telpās novērojami apgaismes objektu bojājumi vai to

neesamība (att. 2.23).

Attēls Nr. 2.18 Ēkas sekcijas ums

Attēls Nr. 2.22 Lodžiju stiklojums Attēls Nr. 2.21 Lodžiju stūra salaidums Attēls Nr. 2.20

Sprauga 1. stāvā

Attēls Nr. 2.23 Apgaismes ķermenis?

10

3. Būves daļu nolietojums

Ēkas daļu un nolietojuma kods izveidots atbilstoši MK noteikumu 48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas

noteikumi”, kas izdoti Rīgā 2012. gada 10. janvārī, 1. un 2. pielikumā atrodamajai informācijai. Nolietojuma

% noteikti izejot no

ĒKAS DAĻA MATERIĀLA

KODS

VIZUĀLI KONSTATĒJAMAS NOLIETOJUMA PAZĪMES NOLIETOJUMS

(%)

KALPOŠANAS

ILGUMS* KODS LOKĀCIJA APRAKSTS

Pamati

Cokols,

Pagraba

ārsienas

2303 121 Kopumā

Bojājumi (cokola izliekumi,

atšķēlumi, izdrupumi,

mitruma radītie un citi

bojājumi), vizuāli vērtējot,

aizņem 10 % virsmu

laukuma

30% 100

Ēkas

apmale 2305 131 Kopumā

Bojājumi (cokola izliekumi,

atšķēlumi, izdrupumi,

mitruma radītie un citi

bojājumi), vizuāli vērtējot,

pārsniedz 50 % virsmu

laukuma

60% -

Sienas

Starpsienas 2303 411 Kopumā

Bojājumu nav vai atsevišķi

neliela apjoma virsmas vai

antikorozijas (aizsargājošā

pārklājuma) bojājumi,

virsmas izspiedumi

25% 100

Ārsienas 2808 431 Kopumā

Virsmas bojājumi,

konstrukcijas ieliekumi vai

izspiedumi, vizuāli vērtējot,

aizņem 30 % virsmu

laukuma

45% 70

Pārsegumi

Pārsegums,

grīdas,

griesti

2305 513 Kopumā

Dzelzsbetona konstrukcijas:

bojājumu nav vai plātņu

laidumos un piekļāvuma

vietās pie ārējām sienām

atsevišķas neliela apjoma

plaisas

25% 150

2305 523 Lodžijās

Dzelzsbetona konstrukcijas:

plātņu bojājumi (atsegta

armatūra, izdrupumi), vizuāli

vērtējot, aizņem līdz 30 %

virsmu laukuma

45% 150

Jumta nesošā konstrukcija

Jumta

nesošā

konstrukcija

2305 622 Kopumā

Dzelzsbetona konstrukcijas:

plaisas, caurtecējumi,

caursalumi, izdrupumi,

vizuāli vērtējot, aizņem līdz

30 % virsmu laukuma

40% 100

Piezīmes: *Normatīvais kalpošanas ilgums gados saskaņā ar „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumu” 3. pielikumu

Ēkas kopējo nolietojumu šī tehniskā atzinuma robežās nav iespējams objektīvi noteikt, jo netika

piekļūts visām nesošajām konstrukcijām.

11

4. Slēdziens

Pēc dzīvojamās ēkas, Dammes ielā 8, vizuālās apsekošanas tika konstatēts, ka tās stāvoklis atbilst

ekspluatācijas prasībām un kopvērtējumā uzskatāms kā apmierinošs. Tomēr, tā kā netika apsekotas visas

nesošās konstrukcijas, tad, lai sniegtu pilno slēdzienu par ēku, papildus ir nepieciešams veikt pagraba sienu,

tehniskā stāva pārsegumu un tur esošo inženierkomunikāciju tehnisko apsekošanu, kā arī ēkas gala sienu

termisko pārbaudi ziemas laikā.

Pēc vizuālās apsekošanas var secināt, ka ēkas cokola līmenī esošajiem blokiem nepieciešama

virsmas atjaunošana, jo tie ir pakļauti nokrišņu nelabvēlīgajai ietekmei. Arī pagraba sienas pamati tiek

pakļauti paaugstinātam mitruma daudzumam, jo ēkas apmale vairs neveic tai noteiktās funkcijas kā ūdens

novadītājs.

Lai arī ēkas ārsienu šuves apakšējo stāvu līmenī ir izveidotas atbilstoši un to stāvoklis atbilst

funkcijai, tomēr augstākajos stāvos ir novērojami nekvalitatīvi šuvju aizdarinājumi, kā arī paneļu nobīde.

Šādas nepilnības ietekmē paneļu un nesošo karkasa elementu savienojumu nestspēju.

Tā kā kāpņu telpās redzamas nesenu remontdarbu veikšanas pazīmes, tad ēkas starpstāvu

pārsegumu stāvokli pēc vizuālās apskates nav iespējams noteikt korekti. Savukārt lodžiju pārsegumu

stāvoklis raksturojams kā slikts, jo to virsma ir pakļauta ārējai mitruma ietekmei, kā arī salam.

Tā kā piekļūšana jumta nesošajām konstrukcijām bija ierobežota, tad tikai tika konstatēti defekti, kas

saistīti ar tā hermētiskumu. Šo apsvērumu dēļ nav iespējams noteikt korozijas līmeni stiegrojumam vai

betona sagruvuma pakāpi, kas saistīt ar sasalšanas un atkušanas cikliem.

Šobrīd ēkas ekspluatācijas laiks jau ir sasniedzis aptuveni 35 gadus, kas izraisa nepieciešamību veikt

tās atjaunošanas darbus un novērst laika gaitā radušos bojājumus.

Veicamos būvdarbus var sadalīt 2 posmos, kas ietver visas neatliekami veicamās aktivitātes līdz 2012.

gada 21. decembrim, kad paredzēts Pasaules gals, un visas darbības, ka veicamas pēc šī datuma, ja tomēr

Pasaules gals nepienāks.

5. Rīcības programma

Nepieciešamās aktivitātes, kas jāveic, lai atjaunotu bojātās struktūras un nodrošinātu ēkas tālāku

ekspluatāciju saskaņā ar jaunākajiem būvnormatīviem, ir norādītas saskaņā ar tehniski ekonomisko faktoru,

mazāko izmaksu un lielākā ieguvuma aktivitātes ierindojot kā steidzamākos darbus.

Izvērtējums veikts balstoties uz objekta apsekošanas datiem un no personīgās pieredzes.

Iespējamie risinājumi ir iedalāmi divos variantos, kas atkarīgi no pasūtītājam pieejamā finansējuma

apjoma. Pirmais variants ietver remontdarbu kopumu, kas jāveic ilgākā laika periodā, ievērojot cikliskas

atkārtošanās nepieciešamību vairākām aktivitātēm, bet otrais variants ir īslaicīgs un komplekss situācijas

problēmu risinājums.

5.1 Pirmais risinājums

Neatliekamās darbības:

1) Lai nodrošinātu drošu pārvietošanos kāpņu telpās ir jāveic nefunkcionējošo apgaismes ķermeņu

nomaiņa. Ieteicams paredzēt energoefektīvākus un ilgmūžīgākus risinājumus tādus kā, piemēram, LED

spuldzes. Apgaismes ķermeņu neesamība apdraud cilvēku dzīvības tumšajā diennakts laikā, kas vasaras

laikā nav aktuāla problēma, bet, iestājoties ziemai, saasinās.

12

Nepieciešamās darbības:

2) Ēkas mikroklimatu un mitruma daudzumu ietekmē pie tās augošie koki, kuru ēnojums neļauj fasādei

pienācīgi izžūt vasaras laikā. Šī iemesla dēļ sienu iekšpuses var veidoties labvēlīgs mikrobioloģiskais

klimats sēnītēm, kuras bojā ārsienas struktūru. Lai nodrošinātu pienācīgu estētisko un tehnisko ēkas

stāvokli ieteicams samazināt kokaudžu garumu līdz 1. stāva līmenim. Darbi veicami līdz šī gada 1.

oktobrim.

3) Apsekošanas laikā tika konstatēts komerctelpu ieejas mezglu neatbilstība lietošanas prasībām, tāpēc līdz

ziemai (vēlākais termiņš 2012. gada 1. oktobris) ir jāveic pakāpienu pretslīdes apstrāde un margu

nostiprināšana. Kā arī jāatjauno kāpņu neošo elementu korozijnoturība un jālikvidē esoši korozija radītie

bojājumi.

4) Tā kā ēkas lodžiju grīdas plātnes tiek pakļautas mitruma ietekmei, tad, lai nepieļautu tālāku mitruma

migrāciju, ir jāveic lodžiju iestiklošanu. Šajā gadījumā pastāv 2 iespējamie varianti, no kuriem pirmais

ietver katra atsevišķa dzīvokļa īpašniekam noteikt atbildību par lodžiju iestiklošanu, tādējādi ēkai

iegūstot haotisku izskatu vai otrs variants, kurš paredz kopīgu stiklojuma un tehniskās dokumentācijas

atjaunošanu būvvaldē. Darbu veikšanas termiņš – 2013. gada 1. oktobris.

5) Nepieciešams atjaunot cokola bloku un ārsienu šuvju hermētiskumu, demontējot iepriekšējo hermētiķi,

kā arī atjaunojot korodējušos paneļu savienotājelementus. Šādu pasākumu rezultātā tiks aizsargāti

paneļus turoši elementi un uzlabots mikroklimats ēkā. Darbības neveikšanas gadījumā pastāv risks, ka

ēkas paneļu savienojumi zaudēs nestspēju un atdalīsies no ēkas. Darbi veicami līdz 2014. gada 31.

septembrim.

6) Lietus aizsargapmales atjaunošana ir vitāls pasākums, kuru nepieciešams veikt, lai pasargātu pamatus

no mitruma ietekmes. Pretējā gadījumā uz pamatiem iedarbojas nokrišņi, kas veicina to

destrukturizāciju un samazina kalpošanas laiku. Apmales atjaunošana jāveic iespējami īsāka laika

periodā ar ierobežojumu līdz 2014. gada 31. septembrim. Apmales atjaunošanai iespējams izmantot

esošos dzelzsbetona blokus, tos pārvietojot un savstarpēji monolitizējot ar C12 stiprības betonu..

7) Jumta seguma hermētiskuma uzlabošana un bojāto plātņu atjaunošana ir veicama līdz 2014. gada 1.

oktobrim. Atjaunošanas pasākumi novērsīs plātņu turpmāku koroziju, bet jumta seguma hermetizācija

nodrošinās to, ka plātnes vairs nav pakļautas mitruma ietekmei. Tāpat tik novērsta arī mitruma iekļūšana

telpās, kuru varēja novērot apsekošanas laikā. Kā otrs risinājums, kas iespējams jumta pārseguma

stāvokļa uzlabošanai ir jauna, slīpa (vismaz 30°) jumta izbūve. Šāds variants gan ir dārgāks, tomēr

atbilstošāks vietējiem klimatiskajiem apstākļiem. Pēc jaunā jumta izbūves, veicami plātņu atjaunošanas

pasākumi.

8) Lai nodrošinātu ēkas pagraba bloku hermētiskumu un uzlabotu siltumizolācijas īpašības atbilstoši

mūsdienu normatīvajiem aktiem, nepieciešams veikt siltināšanas darbus. Veicot šos pasākumus, tiks

paildzināts bloku konstrukciju ekspluatācijas ilgums, jo šobrīd esošais hidroizolācijas slānis nepilda

funkciju un bloki ir pakļauti mitruma iedarbei. Hidroizolācijas neatjaunošanas gadījumā pastāv risks, ka

tiks bojāts nesošais karkass, kā arī palielināsies mitruma daudzums pagrabā. Siltumizolācijas darbi

veicami, lai samazinātu ēkas energopatēriņu un nākotnes izmaksas, kas saistītas ar dabas resursu

izmaksu pieaugumu. Šie darbi veicami kopīgi ar 1. un 2. punktā aprakstītajām darbībām. Darbi veicami

pēc iespējas ātrāk, tomēr ņemot vērā situāciju, beidzamais termiņš ir 2020. gada 1. septembris.

9) Tā kā ēkas konstruktīvais risinājums ir ar nesošajām starpsienām un piekārtajiem sienu paneļiem un to

saistošie elementi ir pakļauti ārējo apstākļu ietekmei nepietiekamas hidroizolācijas dēļ, tad

13

nepieciešams demontēt esošo šuvju hidroizolācijas materiālu un veikt korodējušo elementu atjaunošanu

ar šķīdumu un mehāniskām iedarbēm. Kad korozija ir notīrīta, jāveic metāla elementu apstrāde ar

pretkorozijas šķīdumu vai mastiku, vēlāk aizdarinot šuves ar jaunu hermētiķa kārtu. Darbi veicami sākot

no augšējā ēkas stūra un turpināmi pa šuvēm vertikālā virzienā, lai izvairītos no iespējamiem

būvgružiem un apakšējo elementu bojājumiem. Darbi veicami pēc iespējas ātrāk, tomēr beidzamais

termiņš ir 2014. gada 1. septembris. Pie šāda varianta izpildes šuvju hermetizācija ir jāatkārto reizi 3

gados vai notiekot avārijas situācijai.

10) Tā kā lodžiju plātnēm jau ir nodarīti bojājumi, tad, izvērtējot katru plātni, jāveic to atjaunošana vai

pastiprināšana, izvietojot stiegrojumu tieptajā zonā. Ieteicamais darbu veikšanas termiņš, ja lodžijas tiek

iestiklotas šīs vasaras laikā – 4 gadi no atzinuma izsniegšanas brīža.

5.2 Otrais risinājums

Tā kā ēkas kalpošanas ilgums jau sasniedzi 35 gadus un tam mūsdienu normatīvi paredz augstākas

siltumnoturības prasības ēkām kā Padomju Latvijā, tad nepieciešams veikt norobežojošo konstrukciju

apkopi.

Otrais risinājums ietver ēkas kompleksu darbu kopumu, kas saistās ar tās vienkāršotu renovāciju un

energoefektivitātes paaugstināšanu. Šī varianta izmantošanas gadījumā 5.1§ aprakstītie punkti (4,5,8,9,10)

tiek veikti vienlaicīgi, bet pārējās aktivitātes jāveic atbilstoši 5.1§ noteiktajiem termiņiem.

Šādu darbu veikšanas gadījumā tiek atjaunoti bojātie paneļu savienojumi, veikta paneļu šuvju

hermetizācija un siltināšana visā ēkas augstumā. Papildus ieteicams veikt lodžiju stiklojumu izbūvi,

izveidojot papildus noslēgtu telpu, vai to pārbūvi par atsevišķi stāvošiem balkoniem.

Pirms ēkas gala fasāžu siltināšanas ir jāpārliecinās par iepriekš veikto dūvdarbu kvalitāti, izmantojot

tehnisko dokumentāciju vai atsedzot siltinājuma zonu. Ja siltinājums uzstādīts atbilstoši normatīviem un

būvdarbu veicējs piekrīt papildus slāņa izvietošanai virs esošā siltinājuma, tad nav nepieciešama tā nomaiņa,

citā gadījumā jāveic esošā siltinājuma demontāža.

Kompleksais risinājums prasa lielākus sākuma resursu ieguldījumus, bet ilgākā laika periodā ar šādu

risinājumu no ārējiem nokrišņiem tiek pasargāti ēkas paneļi, to savienojumi, cokols un pagraba stāva bloki.

Kā arī, pielietojot šajā variantā aprakstītos kompleksos siltinājuma darbus, iespējams samazināt

energopatēriņa cenas un pagarināt ēkas kalpošanas laiku.

14

Izmantotā literatūra

1. LBN 405-01 "Būvju tehniskā apsekošana

2. MK noteikumus Nr. 48 „Būvju kadastrālās uzmērīšanas noteikumi”

3. http://www.rigis.lv

4. http://apkaimes.lv

5. Dzīvojamo rajonu apzināšana un inventarizācija rīgas pilsētā dzīvojamo rajonu atdzīvināšanas

(revitalizācijas) projekta ietvaros, 2006.

http://www.docstoc.com/docs/104596432/Rigas-pilsetas-dzivojamo-maju-visparejais-apskats