REA vēstnesis

Nr. 12 ( 2010.gada 4.ceturksnis - decembris )

Cienījamie lasītāji! Strauji tuvojas nobeigumam 2010.gads, kas ir bijis Rīgas enerģētikas aģentūrai (REA) nozīmīgākais gads tās darbības laikā – izstrādāts un apstiprināts Rīgas domē apjomīgais Rīgas pilsētas ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plāns 2010.-2020.gadam (Rīcības plāns), kas guvis augstu novērtējumu Pilsētu mēru pakta birojā Briselē, sekmīgi tiek pabeigts starptautiskais REA izveidošanas projekts sadarbībā ar projekta konsorcija partneriem Bordo (Francija), Mursijā (Spānija), Latinā (Itālija) un Porto (Portugāle), kopā ar cita starptautiskā projekta COMBAT konsorcija partneriem Stokholmā (Zviedrija), Helsinkos (Somija) un Tallinā (Igaunija) tiek gatavoti vērienīgi pasākumi nākamā gada sākumā Briselē EUSEW 2011 nedēļas laikā, prezentējot savu pilsētu Rīcības plānus un to ieviešanu, pabeigti ēkas siltināšanas un siltumsūkņu ar dziļurbuma termozondēm uzstādīšanas darbi pirmskolas izglītības iestādē „Kastanītis”, šim demonstrācijas projektam izmantojot Norvēģijas finanšu instrumenta finansējumu, oktobrī veiksmīgi aizvadītas jau otrās Rīgas enerģētikas dienas, ko šogad atkal mēneša garumā REA organizēja sadarbībā ar Vides un Ekonomikas ministrijām, izstāžu rīkotājsabiedrību BT -1 un ārvalstu (tostarp Austrijas, Nīderlandes, Lielbritānijas u.c.) vēstniecībām. Izstrādāts un Rīgas domē apstiprināts REA stratēģiskais rīcības plāns 2011.-2013.gadam. Rīgas domes uzdevumā izveidotas pilsētas Rīcības plāna vadības struktūras – Uzraudzības padome un Rīcības plāna ieviešanas vadības grupa. Rīgas domē apstiprināts jauns REA nolikums, kas reglamentē REA turpmāko darbību pēc REA izveidošanas projekta nobeiguma. Uzskaitītais ir galvenā daļa, bet ne viss apjoms, ko REA savā 5 pilna laika darbinieku sastāvā ir paveikusi 2010. gadā. Šis gads ir bijis nopietns pagrieziena punkts, robežšķirtne REA darbībā, kas iezīmē ilgtspējību un stabilitāti, pilnībā atmetot domu par pēdējo gadu laikā periodiski uzplaiksnījušo nodomu par REA likvidāciju. Gads ir bijis nozīmīgs arī ar vispārējo ekonomisko krīzi pasaulē, ar Eiropas Savienības vadības personāliju maiņām, ar jaunas ievirzes stratēģisko attīstības dokumentu izstrādi Eiropas Savienībai, gan „Eiropa 2020” gan „Energy 2020” veidā, kas akcentē galvenās potences energoefektivitātes paaugstināšanai Eiropas valstīs – ēkas un transportu. Tas īpaši aktuāli ir arī mums un sola interesantu un aktīvu darbošanos nākošajā, 2011.gadā. Lai mums veicas! Dr.sc.ing. Maija Rubīna, REA direktore

www.rea.riga.lv

2 REA aktualitātes 4 Jaunā Eiropas enerģētikas stratēģija „Energy 2020”

5 Ideāls risinājums Latvijas aukstajai ziemai

14 Content

8 Kāpēc jāveic ūdens apkures cirkulācijas sistēmas skalošana

11 Silāna produkti – efektīvs veids konstrukciju pasargāšanai no mitruma iedarbības

REA aktualitātes

REA vēstnesis 2 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Enerģētikas dienu organizēšanas pieredze Centrālās Baltijas jūras valstu galvaspilsētās – Stokholmā, Helsinkos, Rīgā un Tallinā

Enerģētikas dienas ir neatņemams instruments energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas veicināšanā. Tām pilsētām, kas ir parakstījušas Pilsētu mēru paktu, Enerģētikas dienu organizēšana ir ikgadējas saistības pret Eiropas Savienību. Stokholma, Helsinki, Rīga un Tallina ir ne tikai Pilsētu mēru paktā iesaistītās pilsētas, bet arī Centrālās Baltijas jūras reģiona galvaspilsētas, kas ir apvienojušas spēkus klimata pārmaiņu mazināšanā un kopš 2009.gada beigām, saņemot finanšu atbalstu no Centrālā Baltijas jūras reģiona INTERREG IV A programmas 2007. – 2013. gadam, ievieš starptautisku projektu „Centrālā Baltijas reģiona valstu galvaspilsētu ieguldījums Pilsētu mēru pakta īstenošanā” (NR.CB11, PVS ID 2621). Projekta ietvaros starp aktivitātēm, kas skar Pilsētu mēru pakta ieviešanu, liela nozīme tiek piešķirta arī Enerģētikas dienām. Līdz šim tās ir notikušas Stokholmā un Rīgā, un ļoti atšķirīga ir pilsētu pieredze to organizēšanā. Stokholma 2010.gada 08.maijā rīkoja Enerģētikas dienas pirmo reizi vienas dienas garumā, bet Rīgā jau otro reizi un viena mēneša garumā, no 2010.gada 29.septembra līdz 2010.gada 29.oktobrim. Stokholmā uzmanība tika veltīta galvenokārt Stokholmas pilsētas Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānam un iedzīvotāju iepazīstināšanai ar to īpaši izveidotā stendā Nacionālajā Zinātnes un tehnoloģiju muzejā. Savukārt Rīga, organizējot seminārus un diskusijas dažādās vietās Rīgā un rīkojot divas starptautiskas konferences un izstādi „Vide un Enerģija 2010”, kurā Rīgas enerģētikas aģentūrai bija savs stends, iepazīstināja plašāku auditoriju - iedzīvotājus, uzņēmējus, politiķus, zinātniekus, studentus un citus interesentus, ne tikai ar Rīgas pilsētas Ilgtspējīgas enerģētikas rīcības plānu, bet veltīja uzmanību arī konkrētām aktuālām tēmām Latvijā – par daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovāciju, atjaunojamo energoresursu izmantošanu utt. Pilsētas pēc Enerģētikas dienu norisēm veic izvērtējumu un savu gūto pieredzi un ieteikumus apkopos projekta ietvaros izstrādājamās vadlīnijās, lai citas pilsētas, uzsākot ceļu uz ilgtspējīgu un atbildīgu rīcību klimata pārmaiņu mazināšanā, varētu ņemt piemēru no šīs pieredzes. Tallina un Helsinki savas Enerģētikas dienas plāno rīkot 2011.gada 1.ceturksnī.

Ģeotermālai enerģijai ir milzīgs potenciāls Eiropā - kā siltumapgādē un aukstumapgādē, tā arī elektroenerģijas ražošanā. Eiropas ģeotermālās enerģijas padomes (EGEC) rīkotā gadskārtējā nozares konference GEOPOWER EIROPA 2010 norisinājās 8. un 9. decembrī Parīzē – pilsētā, kurā četros siltumapgādes rajonos tiek pievadīts zemes dzīļu siltums un kur nupat kā tika palielināts finanšu atbalsts ģeotermālās enerģijas izmantošanai. Nozares vadošie speciālisti izklāstīja savu redzējumu un iezīmēja veicamos darbus, lai pārvarētu finanšu un normatīvos šķēršļus, lai palielinātu ģeotermālās enerģijas daļu līdz 2050. gadam Eiropā līdz 20% no kopējā enerģijas patēriņa. Konferences darbā ar prezentāciju „Petrotermālās enerģijas izmantošanas iespējas Rīgas pilsētā” uzstājās arī REA Energoefektivitātes informācijas centra vadītājs Juris Golunovs.

GeoPower konference Parīzē

REA aktualitātes

REA vēstnesis 3 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

2010.gada bilance daudzdzīvokļu dzīvojamo māju renovācijā Rīgā

Decembris ir laiks, kad varam jau veidot bilanci par dzīvojamo māju renovācijas apjomiem Rīgā. Šobrīd Rīgā ir kompleksi renovēta 21 daudzdzīvokļu māja, no tām pirmās mājas renovāciju veica 2001.gadā, līdz 2007.gadam (REA darbības uzsākšanas laiks) renovētas 5 mājas. 2008.gada nogalē kopējais renovēto ēku skaits sasniedza jau 12, kas rāda, ka visaktīvāk māju renovācija notika 2008. gadā, nesagaidot nekādu palīdzību ne no valsts, ne arī struktūrfondiem. Ar 2009.gadu – ekonomiskās krīzes kulminācijas laiku, kas iezīmējās ar banku stagnāciju un celtniecības izmaksu ievērojamu kritumu - sākās jauns posms māju renovācijā, jo tika piedāvāts apjomīgs līdzfinansējums gan pašam renovācijas procesam no struktūrfondiem 50-60% apjomā, gan energoaudita, tehniskā apsekojuma un tehniskā projekta izstrādes veikšanai no valsts budžeta 80% apjomā. Ja 2009.gadā tas deva mazu rezultātu Rīgā – paspēja nosiltināties tikai 2 mājas, tad 2010.gads jau iezīmējas ar vērā ņemamām sekmēm – 7 renovētām mājām. Tātad, kopā šobrīd – 21. Taču kopš 2009.gada no Rīgas pieteikumus renovācijai iesniegušas 30 mājas. Tā kā 9 no tām jau renovāciju pabeigušas, vienkārša matemātika parāda, ka nākošam gadam jau renovācijai sagatavota vēl 21 dzīvojamā māja. Šobrīd iedzīvotāji ir ļoti aktīvi – veido dzīvokļu īpašnieku biedrības, meklē energoaudita finansēšanas iespējas, jo valsts līdzfinansējums ir beidzies. Katru dienu REA griežas no 1-3 interesentiem, kas konsultējas par soļiem pieteikuma sagatavošanai renovācijai. Process jau uzņem nepieciešamos apgriezienus.

2010.gada decembrī AS „Rīgas siltums” savā siltumcentrālē „Imanta” atklāja nākošo inovatīvo soli energoefektivitātes paaugstināšanā enerģijas ražošanā Rīgas siltumapgādes sistēmā – absorbcijas tipa siltumsūkņa uzstādīšanu koģenerācijas bloka energoefektivitātes palielināšanai. Līdz šim SC „Imanta” koģenerācijas bloka ekspluatācijas laikā no dzesēšanas sistēmas atvērtā tipa grādētavām tika izvadīta apkārtējā vidē ik stundu ar zemu potenciālu vidēji ap 2 MWh siltumenerģijas, kas rodas, dzesējot gāzes turbīnas, tvaika turbīnas un gāzes kompresora elementus. Papildus tam, lai nodrošinātu katla-utilizatora normālu darbību, tika drenēts ap 3,5 t/h paaugstināta potenciāla (virs 100 ºC) karstais ūdens. Lai novērstu šos nelietderīgos zudumus, iekārtu darbības efektivitātes uzlabošanai ir uzstādīts Ķīnā ražots „Broad” firmas absorbcijas tipa siltumsūknis ar LiBr absorbentu. Absorbcijas siltumsūkņa tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai nepieciešamo paaugstināta potenciāla siltumenerģiju ņem no pašas koģenerācijas iekārtas, nepalielinot kurināmā patēriņu. Uzstādītais siltumsūkņu bloks, kas izmanto līdz šim drenēto karsto ūdeni, ļauj papildus iegūt un nodot patērētājiem ik stundu siltumenerģiju 2 MWh apjomā, kas netiek izvadīta atmosfērā vai novadīta kanalizācijā. Pasākums ļauj paaugstināt stacijas energoefektivitāti, samazina elektroenerģijas patēriņu un CO2 emisijas, minimizē dzesēšanas torņu apledojuma risku un konkrētajā gadījumā samazina par 48 000 t gadā dzesēšanas ūdens patēriņu. Siltumsūkņa uzstādīšanu, kas ir pirmais šāda tipa siltumsūknis Latvijā, veica AS „Lafipa” speciālisti.

AS „Rīgas siltums” jaunās inovāciju aktivitātes Rīgas siltumapgādes sistēmā

REA vēstnesis 4 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Jaunā Eiropas enerģētikas stratēģija „Energy 2020”

Maija Rubīna - Dr.sc.ing. RPA „Rīgas enerģētikas aģentūra” direktore Novembra mēnesī Eiropas Komisija nākusi klajā ar paziņojumu, ka izstrādāta jauna konkurētspējīgas, ilgtspējīgas un drošas enerģētikas stratēģija „Energy 2020”, kas balstās uz esošās situācijas izvērtējumu energoapgādē Eiropā un mērķi taupīt enerģiju, izveidot tirgu ar konkurētspējīgām cenām un drošu piegādi, veicināt tehnoloģiju attīstību un gūt iespēju vest rezultatīvas sarunas ar starptautiskiem partneriem. Jaunajā stratēģijā noteiktas piecas svarīgākās prioritātes. Pamatojoties uz šīm prioritātēm un stratēģijā izklāstītajiem pasākumiem, tuvāko gadu laikā tiks sagatavotas konkrētas likumdošanas iniciatīvas un priekšlikumi. Prioritātes aptver energoefektivitāti, Eiropas mērogā integrētu enerģijas tirgu ar attiecīgu infrastruktūru, patērētāju drošu energoapgādi par pieņemamu cenu, Eiropas izvirzīšanu līdera statusā energotehnoloģiju un inovāciju jomā, kā arī kopēju 27 Eiropas valstu enerģētikas politiku pret trešajām valstīm. Energoefektivitātes jomā, ņemot vērā vislielākos potenciālos resursus, pirmkārt minētas ēkas un transports. Tiks pievērsta uzmanība gan energoservisa kompāniju (ESKO) iesaistei ēku renovācijā, gan piemērotu finanšu instrumentu veidošanā Eiropas, nacionālajā un pašvaldību līmenī, gan Eiropas prasību izvirzīšanā ēku sertifikācijai un sabiedrības atbalsta veidošanā šīm prasībām. Finanšu atbalsta pasākumos tiks dota priekšroka projektiem, kas paredz augstu energoefektivitāti. Transporta jomā tiks atbalstīta transporta energoefektivitāte un ilgtspējība, samazinot atkarību no naftas produktiem, tostarp pievēršot uzmanību elektromobilitātei. Otrkārt, vērība tiks pievērsta rūpniecības tehnoloģiju energoefektivitātei. Rūpniecības un servisa sektoros ieviesīs energoauditus, energoefektivitātes pasākumu plānus un energomenedžerus. Treškārt, tiks veltīta uzmanība energoefektivitātei energoapgādes sektorā. Vadošie virzieni – augsti efektīva koģenerācija, centralizēta siltuma un aukstuma apgāde (triģenerācija). Energoapgādes un sadales kompānijas orientēsies uz patērētāju interesēm un viņu energoefektivitātes pasākumu atbalstu. Ceturtkārt, Nacionālo Energoefektivitātes rīcības plānu izstrāde. Šajos plānos jāiezīmē indikatori, kas ļauj vadīt ieviešanas progresu, un kas nodrošina 2020. gadam plānoto rezultātu sasniegšanu. Eiropas integrētais enerģijas tirgus un tā infrastruktūra ir joma, kuras izveidošana jāpabeidz līdz 2015.gadam, likvidējot atsevišķu valstu vai reģionu izolētību. Īpaši nozīmīgs šis mērķis ir Baltijas valstīm. Prioritāte iezīmē četrus pasākumus, kuru risināšana ļaus sasniegt vēlamos rezultātus. Pirmkārt, jāveido atbilstoša starptautiskā enerģijas tirgus likumdošana. Otrkārt, paredzēta Eiropas infrastruktūras veidošana aktīvai „asinsritei” 2020.-2030.gadiem. Tiks realizēti nepieciešamie pārrobežu starpsavienojumi. Veidojot ilgtermiņa attīstību, tiek izvērtēti arī 2050. gada mērķi un intereses. Attīstīsies elektromobilitātes tīkli. Treškārt, infrastruktūru attīstībai tiks vienkāršotas procedūras būvatļauju saņemšanai, kas noteiktas ar Eiropas Savienības likumdošanu un kopēju koordināciju. Ceturtkārt, tiks noteikts optimāls ietvars finanšu piesaistei infrastruktūras attīstībai, veidojot publisko un privāto partnerību, izmantojot arī lietotāju un labumu guvēju ieguldījumu. Patērētāju droša energoapgāde par pieņemamu cenu panākama gan kopumā Eiropas, gan arī nacionālā līmenī, pirmkārt, ieviešot patērētājiem draudzīgu enerģētikas politiku. Tas skar gan optimālu metodiku izmantošanu Regulatora institūcijās tarifu noteikšanai un cenu salīdzināšanu, gan atklātas un saprotamas informācijas pieejamību energoapgādes organizācijām un patērētājiem. Otrkārt, pastāvīga energoapgādes drošības uzlabošana paredz stingru drošības reglamentācijas ieviešanu naftas un gāzes ieguves vietās, īpaši šelfā, kas garantētu augstāku līmeni gan Eiropā., gan pasaulē, kā arī kodolenerģētikas izmantošanas drošības paaugstināšanu, izvirzot Eiropas Savienību kodolenerģētikas drošuma ziņā līdera lomā pasaulē.

REA vēstnesis 5 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Drošības reglamentācija aptver arī jaunās enerģiju tehnoloģijas, kā ūdeņraža izmantošanu, CO2 transportēšanas tīklu un noglabāšanas krātuvju attīstību u.c. Eiropas izvirzīšanai līdera statusā energotehnoloģiju un inovāciju jomā tiks attīstīti projekti jomās, kas ir svarīgas Eiropas konkurētspējai. Pirmkārt, ir paredzēts bez kavēšanās virzīt ilgtspējīgas enerģijas tehnoloģiju programmas, kas aptver 6 Eiropas rūpnieciskās iniciatīvas – vēja, saules, bioenerģijas, intelektuālos tīklus (smart grids), atomkodola šķelšanos un oglekļa piesaisti noglabājot, nodrošinot tam nepieciešamo finansējumu. Otrkārt, Eiropas Komisija sāks četrus lielus projektus, kas skar jaunas intelektuālo tīklu un elektroenerģijas uzglabāšanas tehnoloģijas, otrās paaudzes biodegvielas pētniecību un progresīvo pilsētu (smart cities) partnerību energoefektivitātes pasākumu sekmēšanai pilsētās. Kopēju 27 Eiropas valstu enerģētikas politiku pret trešajām valstīm nodrošinās, koordinējot to, īpaši attiecībās ar galvenajiem partneriem. Pirmkārt, to panāks, paplašinot un padziļinot Eiropas Kopienas līgumu, lai kaimiņattiecību politikas ietvaros integrētu valstis, kas iesaistās Eiropas Savienības enerģijas tirgū. Otrkārt, tiks nostiprinātas privileģētas attiecības ar galvenajām energoapgādes un tranzīta valstīm, nosakot galvenos principus savstarpējai sadarbībai, kas balstās uz Enerģētikas Hartu. Treškārt, tiks sekmēta Eiropas Savienības vadošā loma globālajos procesos ilgtspējīgas (low-carbon) enerģijas attīstīšanā. Šai sakarā veidosies intensīva sadarbība ar Āfrikas valstīm, veicinot ilgtspējīgas enerģijas pieejamību šī kontinenta iedzīvotājiem. Ceturtkārt, tiks sekmēta pasauli aptveroša likumdošanas attīstība attiecībā uz kodoldrošību un neizplatīšanas standartiem. Jānis Ruselis - SIA „STELTON” projektu vadītājs Ventilējamās fasādes sistēmas – siltums un energotaupība Jūsu mājās, izcils risinājums ārsienu siltināšanai. Ventilējamās fasādes struktūru veido aizsargājošs ekrāns no apdares materiāla, zemapdares (jeb nesošās) konstrukcijas un siltinājuma slānis, kas ir ierīkots starp sienu un apdari. Ventilējamās fasādes galvenais elements ir gaisa sprauga starp aizsargājošo ekrānu un siltinājumu, kas gaisa spiediena svārstību rezultātā nodrošina ūdens tvaiku un atmosfēras mitruma izgarošanu no konstrukcijas virsmām. Gaisa sprauga arī samazina siltuma zudumus, jo gaisa temperatūra tajā ir aptuveni par 3-4 grādiem augstāka, kā ārpus ēkas. 1) Ventilējamo fasāžu lielākā priekšrocība ir energoekonomiskums, kā arī nemainīgi zemi ēkas siltuma zudumi. Pareizi siltinot ēkas fasādi var panākt energoietaupījumu līdz pat 35 %. 2) Tiek samazināta ēkas sienu termiskā deformācija. 3) Iespēja ātri un vienkārši izlīdzināt esošo fasādi bez izlīdzinoša materiāla pārtēriņa. 4) Fasāžu montāža notiek ātri un neprasa īpašu sagatavošanos.

Ideāls risinājums Latvijas aukstajai ziemai

Kas ir ventilējamā fasāde

Kāpēc māju siltināšanai tiek rekomendētas ventilējamās fasādes

REA vēstnesis 6 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

5) Ventilējamā fasāde ir viegli remontējama, nepieciešamības gadījumā ātri demontējot un nomainot bojāto fasādes segmentu. 6) Nav nepieciešamības patērēt elektroenerģiju apsildes ierīcēm pie zemām temperatūrām, ar ko nākas saskarties, izmantojot ”slapjās fasādes sistēmas”. 7) Saglabājas montāžas iespējas pie mīnus grādu temperatūrām, līdz ar to nav darbu veikšanas sezonalitāte. 8) Raksturīga ilgmūžība, fasādes vērtības noturība un ilgs kalpošanas laiks līdz nākamajam remontam, kas atkarībā no izmantotajiem apdares materiāliem sasniedz 30 - 50 gadus. 9) Ventilējamā fasāžu sistēma ir videi draudzīga tehnoloģija, pateicoties CO2 emisiju samazinājumam, nodrošina telpās veselīgu klimatu, jo tiek nodrošināta brīva ūdens tvaika difūzija, kā arī tiek veicināts energoresursu ietaupījums, palīdzot samazināt arī apkures un kondicionēšanas izmaksas. 10) Sistēmai ir paaugstināta ugunsnoturība, jo tās balstkonstrukcija - metāls, kā arī apdares slānis (plāksnes) veidotas no nedegošiem un grūti uzliesmojošiem materiāliem. 11) Sistēma nodrošina komfortablu mikroklimatu telpās – silti ziemā un nav karsti vasarā. 12) Apdares slānis ir ar plašu plātņu krāsu gammu un akmens faktūra ļauj radīt dažādus dekoratīvos risinājumus, līdz ar to ir plašas vizuālā noformējuma iespējas veidot unikālu, mākslinieciski augstvērtīgu fasādi. SIA „STELTON” ir oficiālais rūpnīcas „VENTFASAD” (Ukraina) pārstāvis Eiropas Savienībā, kas ražo ventilējamās fasādes sistēmas sastāvdaļas pēc patentētas zviedru tehnoloģijas. Sistēmas sastāvdaļas: 1) atbalsta konsole; 2) horizontālais profils; 3) vertikālais profils ; 4) apdares plāksnes no marmora drumstalām; 5) dībelis; 6) pašfiksējošā skrūve; 7) siltumizolācijas materiāls; 8) vēja izolācija (saskaņā ar projektu).

SIA”STELTON” piedāvātās ventilējamās fasādes sastāvdaļas

Attēls Nr. 1. Ventilējamās fasādes makets

REA vēstnesis 7 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Cenu piedāvājums sistēmas sastāvdaļām: SIA „STELTON” aicina uz sadarbību arhitektus, būvniecības nozares speciālistus, celtniecības uzņēmumus un pasūtītājus, piedāvājot plašas sadarbības iespējas, sākot no rūpnīcas ražotās sistēmas sastāvdaļu piegādēm, tāmēšanas un sistēmas montāžai „zem atslēgas”. Māja pirms un pēc renovācijas: Kontaktinformācija: SIA „STELTON” Projektu vadītājs : Jānis Ruselis Tālr.. + 371 26133467 E-pasts: janis@stelton.lv Interneta vietne: www.stelton.lv

Nr. Materiāla nosaukums Mērvienība

Cena bez PVN (LVL)

1 Apdares plātne 600x105x25mm m² 11.00

2 Vertikālais profils t.m. 0.95

3 Horizontālais profils t.m. 1.35

4 Atbalsta konsole 100x145x55 mm gab. 0.54

REA vēstnesis 8 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Ūdens apkures cirkulācijas sistēmas skalošana

Izraels Zaks - SIA „Juzenta” direktors Apkures sistēmai, tāpat kā jebkura veida inženiertehniskai sistēmai, ir nepieciešama periodiska tīrīšana. Ekspluatācijas laikā ūdens apkures cirkulācijas sistēmā veidojas kaļķa nogulsnes, kā arī cita veida organiski un neorganiski savienojumi, kas nosēžas uz cirkulācijas sistēmas iekšējām sienām cauruļvados, radiatoros un siltummaiņos. Šāda veida nogulsnes samazina cauruļu šķērsgriezumu, tādā veidā samazinot siltumatdeves efektivitāti, kā rezultātā notiek temperatūras pazemināšanās telpās, tiek nelabvēlīgi ietekmēta cirkulācijas sistēmas maksimālā jauda un kurināmā patēriņš (Att.Nr.1.). Ņemot vērā, ka katlakmens siltumvadītspēja ir par 40 reizēm zemāka nekā neapkaļķotam metālam apkures sistēmās, nogulsnes pat tikai 1 mm biezumā pazemina siltumatdevi par 15%. Ja šis process netiek apturēts savlaicīgi, var tikt bojāti krāni, ventiļi un citas ar apkures ūdens cirkulācijas sistēmu saistītās ierīces. Cauruļvadu sistēmas skalošana ir nepieciešama visa veida konstrukcijām, kas ir nokalpojušas 5-6 gadus. Kurināmā pārtēriņš, %

Nogulsnes biezums, mm

Pastāv vairākas metodes, kas ir saistītas ar profilaktisko darbu veikšanu, lai uzturētu normālā darba stāvoklī inženiertehniskās iekārtas, mezglus un ūdens apkures cirkulācijas sistēmas detaļas. Starp biežāk pielietotajām metodēm var izdalīt sekojošas: - mehāniskā tīrīšana, izjaucot cirkulācijas sistēmu; - ķīmiskā skalošana, neizjaucot cirkulācijas sistēmu.

Kāpēc jāveic ūdens apkures cirkulācijas sistēmas skalošana

Nogulsnes biezums, mm. 1 2 3 4 5

Kurināmā pārtēriņš, % 6,8 10.0

14,7 18,1 22,4

Attēls Nr. 1. Kurināmā pārtēriņš atkarībā no

nogulsnes biezuma

Kā veikt ūdens apkures cirkulācijas sistēmas skalošanu

REA vēstnesis 9 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Mehāniskā tīrīšana pārsvarā tiek pielietota veicot aprīkojuma un siltummaiņu remontu, ja ir konstatēti aizsērējumi vai arī tad, ja tie ir izgājuši no ierindas. Mehāniskās tīrīšanas rezultātā tiek veikta ūdens siltummaiņu izjaukšana un plākšņu izņemšana, kas tiek ievietotas mazgāšanas līdzeklī, un plāksnes tiek mazgātas ar rokām. Visizplatītākais variants veicot ķīmisko skalošanu ir ūdens cirkulācijas sistēmas skalošana to neizjaucot, kas ļauj salīdzinoši viegli atšķaidīt katlakmens un nogulsnējumu lielāko daļu un tādā veidā izskalot to no apkures sistēmas. Ķīmiskajai skalošanai ir savas priekšrocības salīdzinot ar citiem skalošanas veidiem: - veiktās procedūras vienkāršība (netiek izjaukta ūdens cirkulācijas sistēma); - drošs veids kas ļauj kvalitatīvi novērst visa veida nogulšņu un apkaļķošanos izveidojumus cirkulācijas sistēmas cauruļvados; - pievilcīgi zema cena; - skalošanas līdzeklis tiek piemeklēts un pielietots individuāli, atkarībā no nogulšņu slāņu sastāva; - ķīmiskā ūdens cirkulācijas sistēmas skalošana var tikt veikta arī ziemas sezonā, neapturot pašu apkures procesu. Veicot skalošanu pie esošās un darbojošās cirkulācijas sistēmas, tai tiek pieslēgta speciāla tilpne ar sūkni. Pēc tam sistēma tiek piepildīta ar nepieciešamo ķīmisko sastāvu un nodrošināta šķīduma cirkulācija 4-5 stundu laikā atkarībā no cirkulācijas sistēmas aizsērējuma pakāpes. Skalošanas tehnoloģija ir paredzēta plūsmas ātrumam 0,8-0,1m/s, kas ļauj pārvērst visas nogulsnes šķidrā veidā un izskalot tās no apkures sistēmas. Caurules: Siltummaiņi:

Ūdens apkures cirkulācijas sistēmas skalošanas rezultāts

Attēls Nr. 1. Caurules pirms skalošanas

Attēls Nr. 2. Caurules pēc skalošanas

Attēls Nr. 3. Siltummainis pirms

skalošanas

Attēls Nr. 4. Siltummainis pēc

skalošanas

REA vēstnesis 10 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Apkures radiatori: SIA „Juzenta” piedāvā pakalpojumu, kas ir paredzēts jebkura veida ūdens apkures cirkulācijas sistēmas skalošanai neatkarīgi no tās sarežģītības un apjoma. Tiek izmantots specializēts sūkņu aprīkojums, kā arī nepieciešamais ķīmiskais sastāvs ūdens apkures inženiertehnisko cirkulācijas sistēmu un iekārtu skalošanai. Mūsdienās, lai veiktu inženiertehnisko iekārtu, kā arī ūdens apkures cirkulācijas sistēmu skalošanu atkarībā no nogulšņu sastāva tiek izmantoti skābo vai sārmaino reaģentu šķīdumi. Piedāvātie sastāvi: CALO EXTRA uz ortofosfora skābes bāzes, kas šķīdina cietas nogulsnes cauruļvados. Tas paredzēts siltummaiņu, apkures sistēmu, dzesēšanas, karstā ūdens apgādes un citu ūdens cirkulācijas sistēmu skalošanai no kalcija savienojumiem, katlakmens un rūsas. Līdzekļa sastāvā nav sālsskābes. Tas neputo. Līdzekļa ķīmiskais sastāvs nebojā lodētos savienojumus un blīvējumus, aizsargā metālu, vara un kapara savienojumus. Līdzeklī ietilpstošās skābes pēc pielietošanas bioloģiski pašnoārdās un pilnībā atbilst ES ( 96-98%) noteiktajām normām. MOVEK GD70 EXTRA - speciāls sārmains mazgāšanas līdzeklis uz kālija hidroksīda bāzes, kas novērš organiskos nosēdumus cauruļvados un siltummaiņos. Šis līdzeklis ir pielietojams arī ļoti taukainu, ieēdušo netīrumu noņemšanai no visa veida virsmām noturīgām pret sārmainiem mazgāšanas līdzekļiem. Ieteicams arī pārtikas ražošanas rūpniecisko agregātu kopšanai, mikroviļņu un kūpināšanas krāsns u.c. iekārtu tīrīšanai. Ļoti efektīvs līdzeklis kanalizācijas sistēmu skalošanai. SIA „Juzenta” sadarbības partneri: A/S „Rīgas siltums”, SIA „Valmieras siltums”, SIA „Tukuma siltums”, SIA „Zeiferti”, SIA „Lafipa”, SIA „Inženierkomunikācijas”, SIA „Inženiertehniskās sistēmas”, SIA „Bauskas namsaimnieks”, SIA „Kurzemes namu apsaimniekotājs”, A/S „Mentor-T” (Igaunija), „Thermia OÜ” (Igaunija), UAB „Absoliuta” (Lietuva). Kontaktinformācija: SIA „Juzenta” Brīvības iela 137, Rīga, LV-1012 Tālr.: 66662831, 29629477

Attēls Nr. 5. Apkures radiators pirms

skalošanas

Attēls Nr. 6. Apkures radiators pēc

skalošanas

Ar ko skalot ūdens apkures cirkulācijas sistēmas

REA vēstnesis 11 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Silāna produkti – efektīvs veids konstrukciju pasargāšanai no mitruma iedarbības

Edgars Bumbieris - SIA „Green Reality” valdes priekšsēdētājs Silāni ir pētīti, attīstīti un lietoti jau vairāk kā 60 gadu garumā. Celtniecības objektu aizsardzības jomā silāni ir materiāli ar īpašu drošības un ilgmūžības pakāpi. Tas tiek panākts, neatstājot negatīvu ietekmi uz celtniecības objektu estētisko stāvokli. Silānu pārklājums veido ūdeni atgrūdošu virsmu, uz kuras pilieni veidojas sfēriski (lotosa efekts). Lotosa efekts – lotosa lapas īpašība, ka tā nepaliek mitra, bet uz tās ūdens krājas pilienu veidā. Lietojot silāna pārklājumu, ēkas konstrukcijas virsmai jābūt ūdens tvaikus caurlaidīgai. Ja virsma ir ūdens tvaiku necaurlaidīga, tad aukstajā zonā veidojas kondensāts. Arī viss termoizolācijas slānis kļūst mitrs un zaudē savas siltumizolējošās īpašības. Kondensātam sasalstot, ledus atšķeļ nelielus virsmas materiāla fragmentiņus, kas veicina tālāku ūdens uzsūkšanos arī no ārpuses un konstrukcijas bojājumus. Silāna pārklājums atrisina lielu problēmu kopu – ļauj virsmām elpot un padara tās absolūti ūdens necaurlaidīgas. Atšķirībā no poliuretāna sistēmām, silāna produkti neveido plēvi, kas neļauj virsmai elpot, bet gan izveido barjeru, kas ir ūdens tvaika caurlaidīga un ūdens un/vai eļļas atgrūdoša.

Attēls Nr. 1. Lotosa efekts

Attēls Nr. 2. Apstrādāta un neapstrādāta konstrukcijas

virsma

REA vēstnesis 12 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Silānu un siloksānu produktus lieto arī dzelzsbetona konstrukciju aizsardzībai pret armatūras rūsēšanu. Ūdenim un sāļiem uzsūcoties dzelzsbetona konstrukcijās un sākoties korozijai, rodas rūsa un palielinās metāla konstrukcijas apjoms, kas rada iekšējus spriegumus, sāk veidot plaisas un pat atskalda atsevišķus gabalus no betona pārklājuma. Silānu un siloksānu produktu pārklājums ne tikai pārtrauc ūdens uzsūkšanos, bet likvidē arī elektriskos procesus, kas pamatojas uz galvanikas likumsakarībām. Lai virsmu aizsargātu no grafiti, kā arī no aļģēm, sūnām un citiem mikroorganismiem, kas rada virsmu bojājumus, ir radīti produkti, kas atvieglo virsmu tīrīšanu (Anti-Graffiti). Šie produkti kļuvuši par vienu no vadošām tehnoloģijām fasāžu aizsardzībā, jo tie garantē lieliskus rezultātus, nesatur šķīdinātājus un ir viegli pielietojami. Anti-Graffiti piemīt spēja atgrūst gan ūdens, gan šķīdinātāja, gan eļļu saturošas vielas, kā rezultātā pārklājums aizsargā pamata virsmu no visa veida krāsvielām, saglabājot virsmas elpošanu. Anti-Graffiti molekulas piesaistās pie virsmas, veidojot neredzamu kārtiņu, kas atļauj ūdens tvaikam brīvi izdalīties no telpu iekšpuses uz ārpusi. Anti-Graffiti, ja arī ne vienmēr padara šo virsmu par neapzīmējamu (atkarīgs no struktūras – var veidoties zīmējuma notecēšana), tad ātri šīs pēdas var likvidēt ar ziepēm un ūdeni. Psiholoģiski darbojas interesants fakts - jo ilgāk grafiti paliek uz sienas, jo grafiti zīmētāji to uzskata par pievilcīgāku objektu savai darbībai, iezīmējot savu teritoriju. Ir līdzekļi, kas aizsargā arī tik porainas virsmas, kā smilšakmens un līdzīgi materiāli.

Attēls Nr. 3. Armatūras atsegums dzelzsbetona konstrukcijās

Attēls Nr. 4. Ar grafiti sabojāta ēkas siena

REA vēstnesis 13 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Silāna produktu izmantošana ļauj pasargāt ēkas no konstrukciju bojājumiem, mehāniskiem bojājumiem, sāļu izsvīdumiem, konstrukciju pārklāšanos ar aļģēm, sūnām un pelējumu. Silāna produkti piemērojami plašam materiālu klāstam, tostarp betonam, ķieģelim, naturālam akmenim, smilšakmenim, marmoram, granītam u.c. No vēsturiski pazīstamām celtnēm silāna materiālu pārklājums pielietots operas ēkai Sidnejā (Austrālija), Jēzus statujai Riodežaneiro (Brazīlija), Kolizejam Romā (Itālija) u.c. Kontaktinformācija: Edgars Bumbieris SIA „Green Reality” valdes priekšsēdētājs tel.20003989, fax 63429747 e-pasts: edgars@greenreality.lv

Attēls Nr. 5. Neapstrādāta un apstrādāta materiāla virsma

REA vēstnesis 14 Nr.12 2010.gada 4.ceturksnis

www.rea.riga.lv

Content

2 TOPICS OF REA 4 THE NEW EUROPEAN ENERGY STRATEGY “ENERGY 2020” 5 THE IDEAL SOLUTION FOR COLD WINTER IN LATVIA 8 CLEANING OF WATER HEATING CIRCULATION SYSTEM 11 SILANE PRODUCTS – AN EFFECTIVE WAY TO PROTECT CONSTRUCTION FROM THE HUMIDITY

Izdevumu „REA vēstnesis” Nr.12 ( 2010.gada 4.ceturksnis - decembris ) sagatavoja: Maija Rubīna Juris Golunovs Rihards Baufals Evita Riekstiņa Rīgas enerģētikas aģentūras adrese: Brīvības iela 49/53, 518.kab. Rīga, LV - 1010 tālrunis 67012350, fakss 67181171 e-pasts: rea@riga.lv Par rakstos pausto faktu un datu pareizību atbild rakstu autori. Pārpublicēšana tikai ar Rīgas enerģētikas aģentūras piekrišanu.