rajons ……pašvaldība · 2015. 10. 6. · Finansējuma avots 2010.g. 2011.g 2012.g. Kopējais finansējums 699182 705468 645261 t.sk. no valsts budžeta 520322 510480 459682 t.sk

RĪGAS DOMES IZGLĪTĪBAS, KULTŪRAS UN SPORTA DEPARTAMENTS

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola Reģ. Nr. 3714900782,

Stāmerienas iela 8, Rīga, LV–1006, tālruņi: 67551531. tālr./fakss 67551531, e-pasts –[email protected]

Skolas direktore: Ilze Dupate

PAŠNOVĒRTĒJUMA

ZIŅOJUMS

2012./2013. m.g.

Pašnovērtējuma ziņojums 2012./2013.m.g. Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola

2

Saturs

I IESTĀDES VĪSPĀRĪGS RAKSTUROJUMS ................................................................... 3

II IESTĀDES DARBĪBAS PAMATMĒRĶI (IEPRIEKŠĒJO MĀCĪBU GADU PRIORITĀTES

UN KONKRĒTI REZULTĀTI) ........................................................................................ 9

III IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE ............................... 15

IV IESTĀDES SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS VISU JOMU ATBILSTOŠAJOS

KRITĒRIJOS. ............................................................................................................. 16

1. MĀCĪBU SATURS ........................................................................................................... 17 2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS ...................................................................................... 18 3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI ....................................................................................... 23

4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM ....................................................................................... 42 5. IESTĀDES VIDE .............................................................................................................. 48

6. IESTĀDES RESURSI ....................................................................................................... 51 7. IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA .. 58

V CITI SASNIEGUMI (IESTĀDEI SVARĪGAIS, SPECIFISKAIS) .................................... 64

VI TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA (BALSTĪTA UZ PAŠNOVĒRTĒJUMĀ IEGŪTAJIEM

SECINĀJUMIEM) ....................................................................................................... 68

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS ................................. 71

PIELIKUMI ............................................................................................................... 72


3

I RĪGAS 9. VAKARA (MAIŅU) VIDUSSKOLAS VISPĀRĪGS RAKSTUROJUMS

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola (turpmāk skola) ir Rīgas Domes dibināta vispārējās

vidējās izglītības iestāde (dibināta 1965.g.), kura īsteno vispārējās vidējās un pamatizglītības

programmas. Skola ir juridiska persona ar pastarpinātu pārvaldi, tai ir sava simbolika, zīmogs ar

valsts mazo ģerboni un norēķinu konts Rīgas Domes Norēķinu kasē. Skolas darbības tiesiskais

pamats ir Izglītības likums, Vispārējās izglītības likums, Ministru Kabineta noteikumi par valsts

pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības standartiem, Bērnu tiesību aizsardzības likums,

Rīgas Domes lēmumi, skolas nolikums, kā arī citi normatīvie dokumenti. Skola ir patstāvīga

izglītības procesa realizēšanā, finansu, saimnieciskajā un citā darbībā saskaņā ar LR noteikto

likumdošanu. Skola atrodas Rīgā, Stāmerienas ielā 8. Skolas telpu kopplatībā ir 3344 m2.

Skolai ir struktūrvienība Brasas cietumā, Laktas ielā 2/4.

Skolu tīkla optimizācijas rezultātā 2009.gada 1.septembrī Rīgas 9. vakara (maiņu)

vidusskola tika apvienota ar Rīgas 20.vidusskolu un saglabā savu iepriekšējo nosaukumu – Rīgas

9.vakara ( maiņu) vidusskola.

.

1.1. Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolas izglītības programmas

Skolā 2012./13.m.g. tiek īstenotas trīspadsmit izglītības programmas.

1. attēls. Skolas izglītības programmas

IP Kods Nosaukums

Lic

ence

s

nu

mu

rs

Rea

lizā

cija

s

vie

ta

Izglītojamo

skaits uz 1.

sept.

12./13.m.g.

1 31011013

Vispārējās vidējās izglītības

vispārizglītojošā virziena programma V-5902

e-licence Skola 104

2 31011022


vispārizglītojošā virziena mazākumtautību

izglītības programma V-1096

Skola 60

3 31011023


vispārizglītojošā virziena mazākumtautību

neklātienes izglītības programma V-1097

Skola 88

4 21011821

Pamatizglītības pedagoģiskās korekcijas

mazākumtautību izglītības programma V-1091 Skola 37

5 23011812

Pamatizglītības otrā posma (7.-9.klase)

pedagoģiskās korekcijas vakara (maiņu)

izglītības programma V-1093

Skola 85

6 21011123

Pamatizglītības mazākumtautību

neklātienes izglītības programma V-3126 Cietums 7


4

IP Kods Nosaukums

Lic

ence

s

nu

mu

rs

Rea

lizā

cija

s

vie

ta

Izglītojamo

skaits uz 1.

sept.

12./13.m.g.

7 21011811


izglītības programma V-3123 Cietums 13

8 21011821


mazākumtautību izglītības programma V-3124 Cietums 10

9 21011113

Pamatizglītības neklātienes izglītības

programma V-3125 Cietums 11

10 31012012

Vispārējās vidējās izglītības humanitārā

un sociālā virziena programma V-4793 Skola 110

11 31012013

Vispārējās vidējās izglītības humanitārā

un sociālā virziena programma V-4794 Skola 144

12 31011012


vispārizglītojošā virziena programma V-4795 Skola 15

13 31011013


vispārizglītojošā virziena izglītības

programma

V– 5992

e-licence

Cietums 66

14 23011911

Pamatizglītības otrā posma (8.-9.klase)

sociālās korekcijas izglītības

programma V-2456

Skola 0

Kopā: 750

1.2. Pedagogu kvalifikācija

Skolotāju izglītība atbilst LR izvirzītajām prasībām pedagogiem. 2012./2013. m. g.

skolā strādā 64 pedagogi, no tiem 6 ir vīrieši. Gandrīz visiem skolas skolotājiem ir augstākā

pedagoģiskā izglītība, tajā skaitā 23 pedagoģijas maģistri, 4 augstākā izglītība, 1 vidējā izglītība

un turpina iegūt augstāko pedagoģisko izglītību. Skolā strādā skolotāji, kuriem ir liels

pedagoģiskais stāžs, kā arī skolotāji, kas pašreiz mācās maģistrantūrā (1), doktorantūrā (1), arī

studenti (2).

Pamatdarbā strādā 64, blakusdarbā - 13 pedagogi.

2. attēls. Pedagogu vecuma struktūra

Pedagogu vecuma

struktūra

24 gadi un jaunāki

25 - 29 gadi

30 - 39 gadi

40 - 49 gadi

50 - 59 gadi

60 gadi un vecāki

2010./11.m.g. 1 5 11 18 18 11

2011./12.m.g. 1 2 11 21 16 9

2012./13.m.g. 1 4 8 23 16 14

https://viis.lv/Pages/Institutions/EducationProgramLicences/View.aspx?id=8288&Source=https%3a%2f%2fviis.lv%2fPages%2fInstitutions%2fEducationProgramLicences%2fDefault.aspx




5

Pedagoģiskie darbinieki atbilstoši 7. 06. 2011. Ministru kabineta noteikumu Nr.431

„Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtība” un Skolas pedagogu profesionālās

pilnveides attīstības plānam pastāvīgi paaugstina kompetenci priekšmeta mācīšanas metodikā,

pedagoģijā un psiholoģijā, audzināšanas jautājumos, kā arī skolvadības jautājumos.

Ir skolotāji, kas raksta mācību grāmatas, piemēram, Vēsma Veckāgana (latviešu valodā.).

Skolā strādā skolotāji, kas aktīvi darbojas mācību priekšmetu asociācijās, piemēram, Ingrīda

Cīlīte – Ģeogrāfijas skolotāju asociācijā, Gunta Gromula - Fizikas Skolotāju Asociācijā,

Latvijas Fizikas Biedrībā, Latvijas Astronomu Biedrībā, Latvijas Interneta Drošības Asociācijas

Padomes locekle, Eiropas Radošo skolotāju Apvienībā, Latvijas Nākotnes Skolā, LaSte.

Skolas pedagogi aktīvi iesaistās dažādos projektos - gan starptautiskos, gan lokālos, kas

veicina pedagoģisko prasmju pilnveidi. Piemēram, 1. Eiropas Savienības Mūžizglītības

programmas „Comenius” projekts „Muzeji – izglītība un moderna sabiedrība" (Līguma Nr.

2009-1-GR1-COM06-01655 4) 2. Eiropas sociālā fonda projekts "Atbalsts vispārējās izglītības

pedagogu nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos" ietvaros (Vienošanās Nr.

2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002) 3. Eiropas sociālā fonda projekts "Pedagogu

konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos" (Vienošanās

Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001) 4. ESF līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības,

kultūras un sporta departamenta projekts ,,Inovatīvi risinājumi sociālās atstumtības mazināšanai

sociālā riska grupas jauniešiem” (Līguma Nr. 2009/0318/1DP/1.2.2.4.2/09/APIA/VIAA/116, ID:

2278) 5.ES struktūrfondu projektā “Skolotāju apmācība, lai sekmētu jaunā pamatizglītības

standarta fizikā, ķīmijā, bioloģijā, matemātikā īstenošanu, izmantojot IT”.

1.3. Finansiālais nodrošinājums ( Ls )

3. attēls. Izglītības iestādes finansējums

Finansējuma avots 2010.g. 2011.g 2012.g.

Kopējais finansējums 699182 705468 645261

t.sk. no valsts budžeta 520322 510480 459682

t.sk. no pašvaldības budžeta 171825 179975 185579

Ziedojumi

Maksas pakalpojumi un citi pašu

ieņēmumi

7035 6391 8540

Mācību grāmatu iegādei 3015 2595 4149




6

Skola saņem normatīviem aktiem atbilstošu pedagoģiskā un tehniskā personāla

finansējumu, kā arī pašvaldības noteikto iestādes uzturēšanas izdevumu summu. Skolai ir

ieņēmumi no maksas pakalpojumiem, kurus tērē atbilstoši direktores apstiprinātai tāmei.

1.4. Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolas vadība

Direktore

Direktores vietniece izglītības jomā mācību darbā 1 (1 likme)

Direktores vietniece izglītības jomā metodiskos jautājumos 1 (0,75 likmes)

Direktores vietniece izglītības jomā IKT jautājumos 1 (1 likme)

Struktūrvienības vadītāja Brasas cietumā 1 (0,5 likmes)

Direktores vietniece audzināšanas darbā 1 (0,4 likmes)

Direktores vietniece saimnieciskajos jautājumos 1 (1 likme)

Skolas metodisko darbu vada Metodiskā padome, kurai ir pakļautas 3 metodiskās

komisijas.

1.5. Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolas vide

Skolas sociālā vide ir demokrātiska, tajā valda koleģialitāte, sadarbība, cieņa, savstarpēja

uzticība un labvēlība starp skolas vadību, skolotājiem, skolēniem un viņu vecākiem; skolas

mācību vide skolēniem ļauj sajust un noticēt tam, ka viņi paši var izdarīt daudz – tie visi ir

nozīmīgi priekšnosacījumi veiksmīgām mācībām, skolēnu saskarsmes kultūras un vērtību

uzskatu attīstībai.

Skolā ir atbalsta personāls - sociālais pedagogs (1), skolas psihologi (2), medmāsas (2).

Darbojas atbalsta personāla grupa. Skolā strādā bibliotekāre un 26 tehniskā personāla darbinieki.

Skolā aktīvi darbojas Skolēnu pašpārvalde, kuras darbību reglamentē direktores

apstiprināta kārtība. Tā aizstāv un pārstāv skolēnu intereses, organizē un koordinē skolas

sabiedrisko dzīvi. Skolēnu pašpārvalde darbojas kā starpnieks starp skolas administrāciju un

skolēniem.

Lai veicinātu labvēlīgas un atvērtas mācību vides veidošanos, ko raksturo skolēnu

atklāsmes prieks un skolotāju gatavība atbalstīt izglītojamo iniciatīvu, skolas telpās regulāri ir

izvietotas dažādas izstādes ar skolēnu zīmējumiem un projekta darbiem.

Skolai ir savas tradīcijas (skolotāju diena, dzejas dienas, 10. kl. iesvētības,18. novembris,

Ziemassvētki, Žetonu vakars, Lieldienas u.c. svinības) un vērtības, kas tiek koptas no gada uz


7

gadu, jo tieši tās mums neļauj aizmirst, kas mēs esam, no kurienes nākam, uz kurieni ejam, pēc

kā tiecamies.

Skolotāja Gunta Gromula katru gadu organizē Ziemassvētku un Lieldienu labdarības

pasākumus, dodoties uz bērnunamiem, attīstot jauniešos līdzjūtību un līdzatbildību par

sabiedrībā notiekošo.

Skola regulāri rīko dažādus sadraudzības pasākumus, metodiskos seminārus, aicina uz

skolu sabiedrībā zināmus cilvēkus, dzejniekus. Organizē mācību ekskursijas.

Lai veicinātu skolēnos izpratni par kultūrvidi un Latvijas vēsturi, nozīmīga aktivitāte

skolā jau divus gadus ir organizētā Latvijas Nacionālā Vēstures muzeja ceļojošā izstāde -

2011./2012.m.g.- Lielvārdes josta un Latvijas vēsture. 2012./2013.m.g.- Tauta, Zeme, Valsts un

nākamajā gadā sarunāta izstāde-Brīvības cīņas. Šo aktivitāti ir paredzēts turpināt ilgtermiņā.

Skolu gandrīz regulāri apmeklē bijušie absolventi gan ar lekcijām, gan dāvinājumiem,

gan vienkārši, lai pabūtu vidē, kur ir bijis tik labi. Tā, piemēram, baleta primadonna Lita Beiris.

Skolai izpalīdz arī Toms Grēviņš – radio SWH dīdžejs, bobslejiste Aija Aparjode u.c.

Skola var lepoties ar saviem absolventiem: aktieriem Andri Makovski un Elitu Kļaviņu

(Dailes teātris), soļotāju, tagad treneri Georgu Gūtpelci, riteņbraucēju Imantu Stradiņu un citiem.

Skola īpaši var lepoties ar jauniešiem, kas saņēmuši no Ministru prezidenta, Rīgas domes

un Latvijas augstskolām Atzinības rakstus par labām un teicamām sekmēm: skolnieks Pēteris

Bērziņš (Banku augstskola), Agnese Zeltiņa (Rīgas Dome), Anita Šķibuste un citi.

1.6. Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolas īpašie piedāvājumi

Atbilstoši pieprasījumam skolas īpašais piedāvājums ir elastīgs mācību režīms:

pamatizglītībā un vidusskolā – vakara (maiņu) klases, kā arī vidusskolā – neklātienes klases

(mācības 2 reizes nedēļā ), līdz ar to skolēniem ir iespējams izvēlēties sev piemērotāko modeli,

lai būtu iespējams mācības apvienot ar darbu. Skolēni katru piektdienu var individuāli

konsultēties pie pedagogiem un saskaņā ar Skolas vērtēšanas kārtību uzlabot savu sekmju

vērtējumus (labot nesekmīgās atzīmes).

Skola piedāvā iespēju vispārējās vidējās izglītības programmās esošos mācību priekšmetu

kursus (psiholoģija, veselības mācība, ģeogrāfija, informātika, bioloģija un ekonomika un citi),

kuri skolēniem nav bijuši iepriekšējā mācību iestādē, apgūt paralēli mācību procesam 11. un 12.

kl. atbilstoši izstrādātajiem modeļiem pēc individuāla plāna, to noformējot ar personīgo

iesniegumu.


8

Beidzot labi, teicami un izcili 10. klasi, ja izglītojamais vēlas, skola piedāvā vienlaicīgi

vienā gadā beigt 11. un 12. klasi.

Skolā ir ,,Brīvā laika centrs” (biljards, novuss, datori, videospēles, galda spēles u. c.),

kurš darbojas atbilstoši iekšējās kārtības noteikumiem. To var apmeklēt gan skolas bērni, gan

mikrorajonā dzīvojošie bērni.

Skola organizē Vasaras nometnes 7.-.8.klasēm. Piemēram, 2011./2012.m.g. no

04.06.2012 līdz 29.06.2012 vasaras nometne notika skolas teritorijā. Skolēni par darbu saņēma

atalgojumu.

Ziemas sezonā skolēniem ir pieejams distanču slēpošanas inventārs.

Skolā ir vokālais ansamblis, kurš atkārtoti rajona skatēs iegūst godalgotas vietas, florbola,

rokdarbu un aerobikas pulciņš. Skolas zēnu florbola komanda 2012./2013.m.g. Vidzemes

priekšpilsētas sacensībās ieguva 1. vietu, skolas vokālais ansamblis 2.pakāpi.

Skola atrodas ģeogrāfiski izdevīgā vietā, ērta sabiedriskā transporta sistēma ar Rīgas

centru un apkārt esošajiem Rīgas mikrorajoniem un Pierīgā esošajām apdzīvotajām vietām, kā

arī skolu ieskauj plaša zaļā zona.

Ir sakārtota, droša un estētiska skolas vide un apkārtne.


9

II IESTĀDES DARBĪBAS PAMATMĒRĶI (IEPRIEKŠĒJO MĀCĪBU GADU

PRIORITĀTES UN KONKRĒTI REZULTĀTI)

Vīzija

Rīgas 9.vakara (maiņu) vidusskola ir izglītības iestāde, kas nodrošina pieejamu mācību

vidi.

Mēs esam skola, kuras piedāvāto izglītības programmu apguve nodrošina vispārējās

pamatizglītības un vidējās izglītības ieguvi ikvienam, neatkarīgi no vecuma, ienākumu līmeņa,

nodarbošanās un dzīves vietas.

Mēs sniedzam atbalstu un dodam otro iespēju izglītoties tiem cilvēkiem, kuriem dažādu

iemeslu dēļ nav bijis iespējams turpināt un pabeigt izglītības ieguvi, kuri pēc ilgāka pārtraukuma

ir nolēmuši turpināt izglītoties.

Mēs veidojam izglītības vidi, organizējam un īstenojam izglītības procesu, kas

nodrošina valsts pamatizglītības un valsts vispārējās vidējās izglītības standartos noteikto mērķu

sasniegšanu.

Skolas pamatmērķi:

1. Mūžizglītība, tās pieejamības nodrošinājums jebkurā vecumā.

2. Kvalitatīva izglītība sakārtotā vidē.

3. Piederība savai valstij, savai skolai.

4. Skolas un vecāku sadarbības veicināšana.

5. Skolēnu kontingenta saglabāšana.

Skolas uzdevumi:

1. Īstenot vispārējās pamata un vispārējās vidējās izglītības programmas.

2. Izvēlēties atbilstošas izglītošanas darba metodes, režīmu un formas.

3. Veicināt spēju pašizglītoties un motivēt izglītojamos mūžizglītībai.

4. Veicināt izglītojamo pašapziņas veidošanos un patriotisma audzināšanu.

5. Racionāli izmantot izglītībai iedalītos finanšu un darbaspēka resursus.

6. Izglītības programmās integrēt vides izglītību un vērtībizglītību.


10

2.1. IEPRIEKŠ IZVIRZĪTO PRIORITĀŠU REZULTĀTI

Skola katru gadu izvirza trīs pamata prioritātes, pie kurām strādā, bet, protams, darbs ir

visaptverošs, jo skola ir elastīgi orientēta un nav iedomājama bez dažāda līmeņa pārmaiņām

visās skolas pamatjomās. Katrs jauns mācību gads un jauni uzņemtie skolēni izvirza jaunus

izaicinājumus, liek skolai mainīties.

Pašnovērtējuma ziņojumā analizētas 2010./2011.m.g. un 2011./2012.m.g. iepriekš

izvirzītās prioritātes.

4. attēls. Skolas iepriekš izvirzītās prioritātes.

2010./2011. M.G. PRIORITĀTES

MĀCĪBU SATURS

Vispārējās pamatizglītības sociālās korekcijas IP izstrāde, licencēšana.

2010.g. pavasarī ESF līdzfinansēta Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta

departamenta projekta ,,Inovatīvi risinājumi sociālās atstumtības mazināšanai sociālā riska

grupas jauniešiem” ietvaros tika izstrādātas un licencēta Vispārējās pamatizglītības sociālās

korekcijas IP. Lai kvalitatīvi realizētu jauno programmu skolā, visu 2010./2011. m.g. notika

pārrunas, diskusijas un semināri ar skolotājiem, kas strādās ar sociālās korekcijas jauniešiem.

Skolas darbības

pamatjomas

2010./2011.m.g.

Attīstības prioritātes

2011./2012.m.g.

Attīstības prioritātes

1.Mācību saturs Vispārējās pamatizglītības

sociālās korekcijas IP izstrāde,

licencēšana.

2.Mācīšana un

mācīšanās

Diferencētu pārbaudes darbu

izstrādes pilnveide.

3.Skolēnu sasniegumi

4.Atbalsts skolēniem

5.Skolas vide Sakoptas un estētiskas vides

pilnveide. Turpināt skolēnu darbu izstādi

skolas TV, skolas mājas lapā,

skolas gaiteņos.

6.Resursi Informācijas tehnoloģiju iespēju

izmantošanas kārtības izstrāde

mācību procesa organizēšanā.

7.Skolas darba

organizācija, vadība

un kvalitātes

nodrošināšana

Pedagogu tālākizglītības apzināšana

un situācijas uzlabošana.


11

Mācību gada beigās gan neformālās, gan formālās diskusijās ar skolēniem un

skolotājiem, gan skolotājiem rakstot Mācību gada pašvērtējumu, Metodiskā Padomē tika veikts

jaunās IP programmas izvērtējums. Kopumā var teikt, ka programmu var vērtēt kā ļoti labu.

Izvirzītie mērķi un uzdevumi ir sasniegti. Korekcijas programmā mācījās 14 skolēni, un pēc

gada 11 to absolvēja ar apliecību. (79%). Tas ir salīdzinoši augsts rādītājs, ja ņem vērā, ka

skolēni atnāk ar ļoti vājām zināšanām un prasmēm.

SKOLAS VIDE

Sakoptas un estētiskas vides pilnveide.

Sakārtotā vidē, sakārtots cilvēks. Katru gadu skolā tiek īpaši strādāts šinī jomā, jo tā ir

būtiska prioritāte, kas attīsta jauniešos vēlmi pēc kārtības. Turklāt pēc skolu apvienošanas,

nonākot jaunā vidē un novērtējot nepilnības, skolotāju kolektīvs izteica vēlmi redzēt tādas pašas

skolas telpas kā iepriekšējā skolas ēkā (Cēsu ielā 8). Līdz ar to tika atrasta, renovēta un

labiekārtota skolas muzeja telpa. Veikts remonts sporta zāles dušās. Notiek durvju maiņa klašu

telpām no vecām (kartona) uz priedes koka, atbilstoši skolas budžetam. Katru gadu tiek

nomainītas apmēram 10 durvis. Skolai ir plaša piegulošā āra teritorija ar priežu mežu, ābeļu

dārzu un sporta laukumu. Pavasara „Lielās talkas” ietvaros tika organizētas talkas arī skolā un

sakopta teritorija, izvedot vairākus lielos konteinerus atkritumu. Jaunieši ar lielu entuziasmu

tīrīja un vāca lūžņus, stikla taru u.c. Skola iegādājās zāles pļāvēju un regulāri tiek pļauta zāle.

9.kl. skolēnu pateicībā par pavadīto laiku skolā izlaidumā dāvināja un arī iestādīja rozes. Skolas

personāls rūpējas par estētiskas skolas teritorijas uzturēšanu.

Bioloģijas stundās jaunieši apgūst praktiskās iemaņas kultūraugu sēšanā un stādīšanā.

Jauniešu veikums pilnveido skolas vidi. To, ko paši izdarījuši, mazāk vēlmes postīt.

Prioritāte ir īstenota veiksmīgi, to pierāda skolotāju pašvērtējumi, skolēnu viedoklis un

skolas vide, kurā visiem patīk uzturēties.

RESURSI

Informācijas tehnoloģiju iespēju izmantošanas kārtības izstrāde mācību procesa organizēšanā.

Mūsdienu informācijas tehnoloģiju laikmetā skolai ir jābūt spējīgai nemitīgi mainīties un

pielāgoties skolēnu prasmēm un vēlmēm. Mūsdienu skolēns ir e-skolēns. Dators ir neatņemama

ikdienas sastāvdaļa, līdz ar to 2010./2011. m.g. mērķis bija modernizēt un atvieglot skolas

administrēšanas darbu un mācību procesu, izmantojot informācijas un komunikācijas

tehnoloģijas. Lai to nodrošinātu skolā ir ieviests e-žurnāls (Mykoob vide). Mācību gada laikā tika

organizēti semināri par darbu „Mykoob” vidē.


12

Lai sistematizētu un sakārtotu Informācijas tehnoloģiju izmantošanas kārtību skolā tika

izstrādāti:

1. Elektroniskā sekmju uzskaites žurnāla “Mykoob” aizpildīšanas noteikumi.

2. Datoru, interneta un citu elektroniskās informācijas resursu izmantošanas kārtība

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolā.

3. Datortehnikas/datortīkla problēmu pieteikšanas kārtība un pieteikuma veidlapa.

Lai pilnveidotu skolas tēlu un nodrošinātu atpazīstamību, tika pārveidota skolas mājas

lapa. Tā tiek regulāri papildināta un atjaunota.

Skola regulāri papildina elektronisko mācību līdzekļu klāstu un nodrošina seminārus par

to izmantošanu mācību stundās.

Prioritāte ir īstenota veiksmīgi, jo mācību sasniegumu analīzei tiek izmantota

elektroniskā datu bāze, kas ievērojami ietaupa gan skolotāju, gan administrācijas darba laiku, kā

arī mācīšanas procesā daudzveidīgi tiek izmantotas informācijas tehnoloģijas, ko pierāda

skolotāju pašvērtējumi, stundu vērošanas protokoli un individuālās sarunas. Skolēniem ļoti patīk

e-žurnāls, jo tā ir interaktīva vide, kurā var uzzināt gan vērtējumus, gan komunicēt ar skolotājiem

un klases biedriem, gan uzzināt citu aktuālu skolas informāciju. Skolā tiek nodrošināta e-

apmācība, izmantojot „Mykoob” vidi.


MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

Diferencētu pārbaudes darbu izstrādes pilnveide.

Mācību darba vērtēšana ir viens no skolotāju pamatuzdevumiem. Vērtēšana mūsdienīgā

izpratnē nozīmē ne tikai mācību rezultāta, bet arī mācību procesa vērtēšanu. Vērtēšana stundā un

skolā notiek nepārtraukti. Uzsākot stundu, skolotājs novērtē gaisotni klasē. Skaidrojot mācību

uzdevumu, jautājot uzzina, vai visi ir sapratuši uzdevumu, novērtē skolēnu zināšanas iecerētā

uzdevuma kontekstā. Visa veida savstarpēja komunikācija stundā un ārpus tās un pat darba

procesa vērošana ir sava veida vērtēšana. Un tomēr būtiska loma skolēnu darba rezultātu

vērtēšanā ir pareizi izveidotiem pārbaudes darbiem ievērojot ārējos normatīvos aktus un

pedagoģiskās atziņas. Līdz ar to skola regulāri strādā pie pārbaudes darbu kvalitatīvas izstrādes.

2011./2012. m.g. prioritāte bija diferencētu pārbaudes darbu pilnveide ar mērķi nodrošināt

skolēniem pamatizglītības un vidējās izglītības standartu apguvi pietiekamā un optimālā līmenī,

jo mūsu skolas skolēnu kontingents pamatā mācās ar vidējo atzīmi 5 vai 6 balles. Skolēniem ir

vājas priekšzināšanas u.c. Tas nozīmē, ka Metodisko komisiju sapulcēs tika vēlreiz runāts, ko


13

nozīmē pietiekams un ko optimāls līmenis pēc standartu prasībām. Tika runāts par pārbaudes

darbu uzbūvi, formu, vērtēšanas kritērijiem u.c. Panākta vienošanās par to, kādam jābūt labam

pārbaudes darbam.

2011./2012. m.g. laikā tika pilnveidota mācību sasniegumu vērtēšanas un uzskaites

kārtība e- vide, izveidots informācijas stends skolēniem un vecākiem par mācību darba

organizāciju, tika informēti skolēni par prasībām mācību darbā katrā mācību priekšmetā,

izstrādāti diferencēti ceturkšņa pārbaudes darbi divos variantos katrā mācību priekšmetā

atbilstoši Metodiskās padomes ieteikumiem. Izstrādāta anketa un veikta skolēnu aptauju par

mācību darba organizāciju.

Prioritāte īstenota veiksmīgi un tiek vērtēta kā ļoti labi. To pierāda gan skolēnu

anketēšanas rezultāti, gan skolotāju Mācību gada pašvērtējumi, gan Metodisko komisiju

pašvērtējumi u.c.

SKOLAS VIDE

Turpināt skolēnu darbu izstādi skolas TV, skolas mājas lapā, skolas gaiteņos.

Ņemot vērā augšminēto, ka mūsdienu skolēns ir e-skolēns, kuram patīk viss, kas saistīts

ar jaunākajām tehnoloģijām, tad skolā tiek turpināta skolēnu darbu izstādes skolas TV (dažādu

konkursu, prezentāciju rādīšana), skolas mājas lapā un gaiteņos (skolēnu foto izstādes un

plakāti), lai nodrošinātu pieejamāku informāciju un veidotu krāsaināku skolas vidi.

Lai attīstītu skolēnu radošumu, tiek veidotas instalācijas un dekori, atbilstoši skolas

mēneša pasākumiem un tradīcijām.

Prioritāte īstenota veiksmīgi un tiek vērtēta kā ļoti labi. To pierāda gan skolēnu

anketēšanas rezultāti, gan skolotāju Mācību gada pašvērtējumi, gan Metodisko komisiju

pašvērtējumi u.c, kā arī skolas mājas lapa.

SKOLAS DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

Pedagogu tālākizglītības apzināšana un situācijas uzlabošana.

Skolotāju tālākizglītības vadības procesu skolā ietekmē daudz un dažādi faktori:

pārmaiņas izglītības sistēmā, pārmaiņas skolotāju tālākizglītībā laika periodā no 1990.g. līdz

mūsdienām, paradigmas maiņa par to, kādam šodien jābūt skolotājam, finanses, cilvēciskie

faktori, globalizācija u.c.

Skolā ir noteikta kārtība skolotāju tālākizglītības pieredzes apritei. Skolotāju

tālākizglītības veicināšana ir viens no metodiskā darba pamatuzdevumiem, jo mūsdienās


14

metodiskā darbs un tā vadība nav tikai metodiskā palīdzība skolotājiem, bet arī teorētisks,

zinātniski un praktiski pamatots morāls, koleģiāls atbalsts pedagogam.

Skolotāji regulāri tiek iepazīstināti ar formālās tālākizglītības kursu sarakstu

informatīvajās sanāksmēs un tas ir pieejams metodiskajā kabinetā un internetā.

Pēc kursu apmeklēšanas kolēģi dalās pieredzē ar citiem gan MK sanāksmēs, gan

informatīvajās sanāksmēs, gan neformālās diskusijās, kā arī metodiskajā skatē, kas notiek katru

gadu.

Kā tradīcija skolā ir neformālās tālākizglītības pasākumi. Metodiskā padome regulāri

rīko seminārus par skolotājiem aktuālām tēmām. MK un MP tiek diskutēts par mācību metodēm,

līdzekļiem, aktualitātēm izglītības politikā u.c.

Katru gadu īpaši mācību gada sākumā, gan arī mācību gada laikā skolā tiek analizēti dati,

kuriem skolotājiem būtu obligāti jāapmeklē formālās tālākizglītības pasākumi un tad, saskaņā ar

kursu piedāvājumu, diskusijās ar skolotājiem paši kolēģi pieņem sev vislabāko variantu.

Skolā salīdzinājumā ar vispārīgo vērtēšanu, kas notika 2006./2007.m.g., ir vērojami

būtiski uzlabojumi šinī jomā. Skolotāji šogad to vērtē kā ļoti labi.


15

III IEPRIEKŠĒJĀ VĒRTĒŠANAS PERIODA IETEIKUMU IZPILDE

Iepriekšējā akreditācija skolā notika 2007. g. Ekspertu komisijas ziņojums parakstīts

22.10.2007. Skola tika akreditēta uz 6 gadiem. Akreditācijas derīguma termiņš 28.11.2013.

5.attēls. Ieteikumu izpilde.

Nr. Ieteikums Ieteikuma izpilde

1. Nodrošināt licencēto izglītības programmu

īstenošanai nepieciešamos angļu valodas un

bioloģijas skolotājus.

Izpildīts

2. Papildināt izglītības programmu īstenošanai

nepieciešamo materiāli tehnisko

nodrošinājumu, uzlabojot moderno

komunikāciju tehnoloģiju izmantošanas

iespējas mācību priekšmetu programmu

apguvē un nodrošināt interneta pieslēgumu

visos mācību kabinetos.

Izpildīts

3. Skolas vestibilā izvietot informāciju, kā

svešām personām rīkoties , ienākot skolas

telpā.

Izpildīts

4. Rast iespēju nodrošināt skolēnu ēdināšanu

skolas telpās

Izpildīts

5. Risināt jautājumu par skolas ēkas fasādes

un kāpņu telpas kosmētisko remontu

Daļēji izpildīts

Skolas fasādi remontēt nav nepieciešams, bet

vajadzīgs jumta remonts. Skola ir iekļauta

pašvaldības izveidotā remontu izpildes grafikā, kurā

tiek paredzēts remontu veikt 3-5 gadu laikā.

6. Meklēt jaunas sadarbības formas vecāku

līdzatbildības veicināšanai izglītības

prestiža un mācību rezultātu izaugsmē,

mērķtiecīgi iesaistot šajā darbā skolas

atbalsta personālu.

Izpildīts

7. Nodrošināt visās stundās atbalstu mācībās

spējīgākajiem skolēniem un skolēniem ar

mācību grūtībām, diferencējot mācību

uzdevumus un grūtības pakāpi.

Izpildīts

8. Iepazīstināt skolēnu padomi ar skolas

attīstības plānu

Izpildīts

9. Turpināt sadarbību ar Pašvaldības policiju

cīņā pret smēķēšanu skolas teritorijā

Izpildīts

10. Skolas piedāvājumā iekļaut interešu

izglītības programmas

Izpildīts

11. Izveidot evakuācijas plānus atbilstoši

pastāvošajai likumdošanai.

Izpildīts

12. Skolas attīstības plānā izstrādāt visu

prioritāšu īstenošanas plānus

Izpildīts

13. Sanāksmju protokolos ievērot lietišķās

valodas stilu.

Izpildīts

14. Organizēt mācību stundās skolēnu darba

pašvērtējumu, praktizējot gan individuālu,

gan kopīgu darba rezumējumu.

Izpildīts


16

IV IESTĀDES SNIEGUMS KVALITĀTES RĀDĪTĀJOS VISU JOMU

ATBILSTOŠAJOS KRITĒRIJOS.

Lai realizētu skolas darbības pamatmērķi, skola regulāri veic pedagoģisko analīzi.

Pedagoģiskā analīze ir pedagoģiskā procesa stāvokļa, attīstības tendenču, rezultātu objektīvs

novērtējums un uz tā pamata prioritāšu izstrāde sistēmas sakārtošanai un pacelšanai uz augstāku

kvalitātes līmeni.

Pedagoģiskā analīze skolā notiek vairākos līmeņos (pa struktūrvienībām), vērtējot visas

skolas darbības pamatjomas. Direktore atbilstoši LR normatīvajiem aktiem un personīgajai

profesionalitātei ir deleģējusi katrai struktūrvienībai atbilstošas funkcijas un pienākumus

pedagoģiskajā procesā, kas ir atrunāti skolas iekšējos dokumentos. Skola regulāri vērtē savu

darbu, uzkrāj, dokumentē, sistematizē un analizē informāciju, līdz ar to Pedagoģiskās analīzes

pamatu veido iekšējā kontrole.

Skola novērtē sasniegto un pašreizējo situāciju, pastāvošās darba sistēmas, paveikto

katrā tās darbības pamatjomā. Skola apkopo pierādījumus, kas pamato tās sniegumu katrā tēmā,

rezultatīvajā rādītājā un pamatjomā kopumā.

Pierādījumi tika rasti gan aptaujājot skolotājus, gan skolēnus, stundu un pasākumu

vērošanā, sarunās un diskusijās, dokumentos, sanāksmju protokolos, skolēnu darbos u.c.

Tika izmantotas gan kvalitatīvās (aprakstošās), gan kvantitatīvās (skaitliskās)

informācijas vākšanas un sistematizēšanas metodes.

Skolā tika veikta atkārtoti vispārīgā vērtēšana 2012./2013. m.g. Tika izstrādāta vispārīgās

vērtēšanas anketa (saņemtas atpakaļ 60).( Pielikums nr.1)

Par būtiskākajiem avotiem rakstot ziņojumu tiek uzskatītas skolotāju mācību gada

pašvērtējuma anketas, Metodisko komisiju vadītāju atskaites, Metodiskās padomes protokoli,

Audzināšanas darba pašvērtējums, Vadības sanāksmju protokoli, Pedagoģiskās sēdes protokoli,

Projektu nedēļas atskaites, atbalsta personāla atskaites un dažādas tematiska rakstura anketas.

Iegūtie dati tiek apkopoti, analizēti un izmantoti skolas darba pilnveidošanai.

Mācību gada laikā tika veikta mācību un audzināšanas stundu vērošana ar mērķi izvērtēt

mācību procesa kvalitāti un iepazīt jaunos pedagogus, kas pievienojušies kolektīvam

2012./13.m.g. Katrai vērotajai stundai netiek rakstīts protokols, jo mērķis ir redzēt, izvērtēt un

palīdzēt nevis kritizēt.

Pašvērtējuma ziņojums ir visas skolas komandas darbs. Tas ir viegli, bet viss vieglais ir grūti…

(J. V. Gēte)


17

1. MĀCĪBU SATURS

1.1. Iestādes īstenotās izglītības programmas

Visas mācību priekšmetu programmas un klašu audzinātāju darba plānus īsteno atbilstoši

licencētajai izglītības programmai. Skolotāji, īstenojot izglītības programmas, izmanto VISC

piedāvātās un apstiprinātās mācību priekšmetu paraugprogrammas. Pedagoģiskajā darbā tiek

izmantotas arī pedagogu pilnveidotas un uzlabotas mācību priekšmetu paraugprogrammas un

autorprogrammas. Mācību priekšmetu programmas ir izvērtētas Metodiskajās komisijās un

apstiprinātas. Skolotāji izprot un spēj paskaidrot, kā mācību priekšmeta saturs iekļaujas

realizētajā izglītības programmā.

Skolotāji zina un izprot mācību priekšmeta standartā noteiktos mērķus, uzdevumus,

obligāto saturu, skolēnu sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību.

Lielākajai daļai skolotāju ir kvalitatīvi mācību priekšmetu tematiskie plāni. Tematiskie

plāni tiek koriģēti atbilstoši reālajai situācijai, jo mācību gada sākumā ir grūti paredzēt skolēnu

mācību tempu un priekšzināšanas, turklāt izglītojamo sastāvs gada laikā mainās. Skolotāji plāno

mācību darba diferenciāciju un individualizāciju, efektīvi izmantojot skolas piedāvātās iespējas.

Katra temata apguvei paredzētais laiks ir optimāls, lai skolēni varētu sasniegt savām

spējām atbilstošus rezultātus.

Skolas vadība veiksmīgi koordinē un pārrauga mācību priekšmetu programmu

izvēli/izstrādi. Vadība nodrošina skolotājiem kvalitatīvas konsultācijas, nepieciešamo

informāciju un resursus, veicina skolotāju sadarbību mācību priekšmetu programmu izstrādē.

Viens no skolas mācību darba pamatprincipiem ir individuālais darbā ar skolēniem,

ņemot vērā viņu priekšzināšanas, mācību darba īpatnības un motivāciju.

6.attēls. Joma Mācību saturs

Jomas Mācību saturs

stiprās puses


tālākās attīstības vajadzības

o Licencētas 14 izglītības programmas.

o Mācību priekšmetu programmas

atbilst īstenotajai izglītības programmai.

o Katrā mācību priekšmetā katrā klašu

grupā ir izstrādāts detalizēts tematiskais

plāns.

o Metodiskās komisijas savlaicīgi lemj

par mācīšanai nepieciešamo mācību grāmatu

o Izstrādāt un licencēt vispārējās

vidējās izglītības humanitārā un sociālā

virziena mazākumtautības neklātienes

programmu.

o Pilnā mērā nodrošināt skolēnu

praktiskas darbības iespējas stundās

atbilstoši mācību priekšmeta standarta

prasībām.


18


stiprās puses



un mācību līdzekļu nodrošinājumu.

o Skolotāji zina sava mācību

priekšmeta standarta prasības, prot plānot

paredzamo rezultātu mācību priekšmetu

programmās un tematiskajos plānos.

o Skolas vadība koordinē, pārrauga un

nodrošina nepieciešamo atbalstu mācību

priekšmetu programmu izstrādāšanā.

o Katrai klašu grupai katrā mācību

priekšmeta ir izstrādāti nobeiguma

pārbaudes darbi.

o Skolā ir izstrādāta mācību

priekšmetu apguves sistēma skolēniem, kas

atnāk no dažādām izglītības iestādēm.

o Izstrādāt un ieviest moduļu

apmācības sistēmu vidējās izglītības

apguves posmā.

o Pilnveidot sadarbību starp dažādu

mācību priekšmetu skolotājiem vienas

izglītības jomas ietvaros, mācību

priekšmetu programmu realizēšanā.

Skolas darbību rezultatīvajā rādītājā 1.1. 2012./2013. m.g. 89,2% (2006./2007. m.g.

80%) pedagogu ir novērtējuši ar “4” – ļoti labi un tikai 10,8 % (2006./2007. m.g. 20%) ar “3” –

labi. Salīdzinājumā ar 2006./2007. m.g., kad tika veikta vispārīgā vērtēšana (skolotāju

aptauja), ir vērojamas būtiskas izmaiņas un uzlabojumi. Tātad šajā jomā pārsvarā ir

stiprās puses.

VĒRTĒJUMS - ĻOTI LABI.

2. MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS

2.1. Mācīšanas procesa kvalitāte

Skolotāju izmantotās mācīšanas metodes ir daudzveidīgas un atbilstošas skolēnu spējām,

sasniegtajiem rezultātiem, vecumam, mācību priekšmeta specifikai un mācību satura prasībām.

Tiek izmantotas arī aktīvās darba metodes- darbs grupās, diskusijas u.c., skolēni prezentē

savus darbus, veido datorprezentācijas u.c. darbus, gan stundās, gan priekšmetu nedēļu laikā

atklāj savas spējas debatējot (debates angļu valodā, grāmatu prezentācijas latviešu un krievu

valodā), veido pētnieciskus darbus (darbi par reklāmām latviešu valodā, ekonomikā u.c.).

Mājas darbu formas ir dažādas, tie ir mērķtiecīgi, to apjoms ir optimāls, katrs skolotājs

mājas darbus veido atbilstoši mācību procesa nepieciešamībai.


19

Skolotāji savlaicīgi, atbilstoši skolas vērtēšanas kārtībai, izlabo skolēnu rakstu darbus un

rezultātus pārrunā klasē, kā arī vērtējumu ieraksta skolas e-žurnālā „Mykoobā” . Pārbaudes

darbi tiek plānoti, skolotāji pārbaudes darbu ciklogrammas publisko e žurnālā vispārējā sadaļā,

kur tos var redzēt gan skolēni, gan vecāki, gan arī citu priekšmetu skolotāji. Pārbaudes darbu

ciklogrammas izvietotas arī mācību kabinetos skolēniem redzamā vietā. Tātad mācību darbs

plānots un ir prognozējams. (Pielikums nr.14)

Katrā skolas mācību kabinetā, ir televizori un video, kā arī dators un internets. Katrā

skolas stāvā ir kāds kabinets, kas ir aprīkots papildus vēl ar magnetofonu, kodoskopu, video

projektoru. Skolotājiem ir pieejams arī pārnēsājamais video projektors, kā arī mobilā datorklase

no dabaszinību projekta ESF „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes

nodrošināšana 63 Rīgas vispārizglītojošās skolās”.

Sarunās ar skolēniem ir noskaidrots, ka saskarsme mācību procesā ir draudzīga un

izaugsmi veicinoša, skolotāji ievēro skolēnu intereses un spējas, ļauj izteikties, kļūdīties, pamanīt

savu kļūdu un novērst to. Skolotāji uzklausa, atbalsta skolēnus un palīdz risināt mācību darbā

radušās problēmas. Klašu audzinātāji kopā ar saviem skolēniem garajā starpbrīdī dzer tēju un

dalās pieredzē par stundām un citām aktualitātēm skolā. Rīta maiņas skolēni bieži paliek skolā

pēc stundām pie sava klases audzinātāja un pilda mājas darbus, atpūšas „Dienas centrā”, strādā

bibliotēkā pie datoriem u.c.

Katra mācību priekšmeta programmas īstenošanā veiksmīgi tiek nodrošināta mācību

procesa saikne ar reālo dzīvi un mūsdienu aktualitātēm. Skola mērķtiecīgi organizē sadarbību ar

dažādiem uzņēmumiem, kvalitatīvas mācību ekskursijas (Pielikums nr.10) un projektus. Skolas

administrācija pamana un novērtē skolotāju darbu šinī virzienā

Mācību priekšmetu skolotāji individuāli bez skolas administrācijas īpaša pamudinājuma

organizē seminārus. Piemēram, skolotāja Una Anaite 2010. gada 15. decembrī organizēja

semināru: “Par vienādām iespējām izglītībā un karjerā un stereotipu mazināšana par dzimuma

ietekmi profesijas izvēlē”. Seminārā piedalījās 23 11. AB, 12. AB klašu skolēni. Uzaicinātais

viesis – Rīga 9. vakara (maiņu) vidusskolas absolvents, Viesturs Kleinbergs (Bērnu ģimenes un

sabiedrības integrācijas lietu ministra biroja vadītājs). 2011. gada 19. janvārī organizēja

semināru: “Par vienādām iespējām izglītībā un karjerā un stereotipu mazināšana par dzimuma

ietekmi profesijas izvēlē” ar uzaicinātajiem viesiem no a/s „Swedbank” bankas. 2011. gada 22.

februārī organizēja semināru: “Par vienādām iespējām izglītībā un karjerā un stereotipu

mazināšana par dzimuma ietekmi profesijas izvēlē” ar uzaicināto viesi – Aivaru Visocki. Aivars

Visockis popularitāti iemantojis kā veiksmīgs un spilgts kultūrists, daudzu starptautisku


20

čempionātu un turnīru godalgoto vietu ieguvējs. Tāpat viņš ieguvis Pasaules čempiona titulu un

16 reizes atzīts par Latvijas čempionu kultūrismā. 2011. gada 23. februārī organizēja semināru:

“Par vienādām iespējām izglītībā un karjerā un stereotipu mazināšana par dzimuma ietekmi

profesijas izvēlē” ar uzaicināto viesi Igoru Siliņu - Jaunatnes teātra aktieri.

Skolotāju skaidrojums un stāstījums ir mērķtiecīgs, skolēniem piemērots un saprotams.

Skolotāji veiksmīgi iesaista darbā visus klases skolēnus, rosina izteikt viedokli, analizēt

un secināt. Skolotāji prasmīgi veido dialogu un efektīvi izmanto skolēnu sniegtās atbildes.

Metodiskajās komisijās apspriež izmantojamās mācību metodes, vietnieki vēro mācību

stundas ar mērķi palīdzēt kolēģiem, ja nepieciešams. (Pielikums Nr. 13)

Katru mācību gadu skolā tiek organizētas projektu dienas. Piemēram, šogad,

2012./2013.m. g. projektu dienas “Pa pēdām R.Blaumanim” (no 2.04.2013. līdz 3.04.2013.)

Projekta dienu mērķis ir klases kolektīva saliedēšana un jaunu prasmju, zināšanu un iemaņu

apgūšana. Projekta dienu moto: “Mūsu nelaime ir tā, ka mēs nekad skaidri nezinām, kur mūsu

nevarēšana beidzas un mūsu negribēšana iesākas”. (R.Blaumanis). Atslēgas vārds: R.Blaumanis

Projekta vadītājs: klases audzinātājs. Mērķauditorija: Visas klašu grupas. Izņēmums: 12. kl.

brīvlaiks. Piedalās tikai tie, kas paši vēlas. Projekta dienu norise: Divi varianti, no kuriem klases

audzinātājs ar klasi izvēlas, ko darīs: Skolas ekskursija Rīga -„Braki”- Nītaures dzirnavas – More

– Rīga 3.04.2013. Klases ekskursija „Pa pēdām R.Blaumanim Rīgā” 2.04.2013. projektu dienas

tiek organizētas atbilstoši Metodiskās padomes protokolam un direktores rīkojumam.

Šogad skolā tika atjaunotas priekšmetu nedēļas ar mērķi veicināt skolēnu interesi par

mācību priekšmetu ārpus mācību stundas un klases kolektīva saliedēšana. Atbilstoši Priekšmetu

nedēļu ciklogrammai 2012./2013.m.g. notika aktivitātes skolā. Skolas administrācija pamana un

novērtē skolotāju darbu šinī virzienā. (Pielikums nr.12)

Vērtībizglītības un priekšmetu nedēļas ietvaros ir notikuši dažādi pasākumi. Piemēram,

skolā ciemojušies Latvijas Rakstnieku savienības biedrs, dzejnieks, prozaiķis, tulkotājs Jurijs

Kasjaņičš, Vladimirs Soļars -dzejnieks, dziedātājs, mūziķis, muzikāli poētiskā salona "Eklektika"

dibinātājs. Koncerts ar diskusiju un jauno dzejoļu krājuma prezentācija. Dzejnieki Rūta

Mežavilks un Māris Salejs.

Skolas struktūrvienībā kā viesis ciemojās Dr.phys., valsts emeritētā zinātniece Natālija

Cimaoviča, pasākuma nosaukums bija „Latvijas lepnums". Pasākums notika 30.11.2012.

Lai veicinātu aktīvu dzīves veidu un mācītu skolēniem un arī skolotājiem mīlēt sportu un

dabu, ziemas periodā ir pieejams distanču slēpošanas inventārs. Skolā izveidota īpaša

pārģērbšanās telpa ar inventāra novietnes stendu.


21

Skolas darbību rezultatīvajā rādītājā 2.1. 2012./2013. m.g. 32,4% (2006./2007. m.g. 45%)

pedagogu ir novērtējuši ar “4” – ļoti labi, 62,2% (2006./2007. m.g. 55%) ar “3” – labi. Tātad

šajā jomā pārsvarā ir stiprās puses - vērtējums labi.

No sarunām ar pedagogiem un metodiskās skates ir skaidrs, ka skolotāji ļoti kritiski

sevi vērtē un uzskata, ka vienmēr var labāk.

VĒRTĒJUMS - LABI.

2.2. Mācīšanās procesa kvalitāte

Skolotāji mērķtiecīgi motivē un organizē skolēnus mācību darbam, rosina mācīšanās

procesā izmantot atbilstošas skolas vai skolēnu rīcībā esošās iespējas (datorklasi, bibliotēku).

Lielākā daļa skolēnu zina un saprot mācību darba organizācijai izvirzītās prasības.

Skolā sistemātiski un mērķtiecīgi uzkrāj, analizē un efektīvi izmanto informāciju par

katra skolēna izaugsmi. Skolēnu izaugsmes datu bāzes papildināšanā iesaistās skolēni, viņu

vecāki un skolotāji.

Skolēni, kas apmeklē skolu aktīvi iesaistās mācību procesā, prot plānot un izvērtēt savu

darbu, uzņemas līdzatbildību par mācību procesa norisi. Lielākā daļa skolēnu neattaisnoti nekavē

mācību stundas un mācību pasākumus. Skolēni izmanto skolas piedāvātās iespējas.

Daļa skolēnu prot strādāt grupās, palīdz viens otram mācīšanās procesā, iesaistās kopīgu

mācību projektu izstrādē, bet ir daļa jauniešu, kuriem vēl šīs prasmes jāattīsta.


pedagogu ir novērtējuši ar “4” –ļoti labi, 64,9% (2006./2007. m.g. 25%) ar “3” – labi, 2,7% ar

“2” – viduvēji. Tātad šajā jomā pārsvarā ir stiprās puses vērtējums labi. Kolēģu vērtējums

ir krietni uzlabojies, taču to ietekmē tas, ka ir apvienotas skolas. Skolēnu priekšzināšanas

mācību priekšmetos ir vājas. To pierāda Skolēnu izaugsmes dinamikas datu bāze. Skolas

misija ir strādāt ar jauniešiem, kuriem ir bijuši mācību pārtraukumi vai grūtības mācībās,

līdz ar to skolēnu galarezultāta vidējie rādītāji ir viduvēji, bet, ja aplūko skolēnu izaugsmi

individuāli, tad ir vērojams liels progress. Piemēram, pie mums atnācis jaunietis ar vidējo

atzīmi priekšmetā 3 balles, bet skolu beidz ar 6 ballēm u.c. Kā liecina valsts pārbaudes

darbu iegūto rezultātu analīze un to salīdzināšana ar gada atzīmi, tad skolotāji ikdienas

mācību darbā ievēro izglītības standartos noteiktos pamatprincipus. Gada vērtējums

korelē ar valsts pārbaudes darbu vērtējumu, tātad ir ievērots vērtējumu atbilstības


22

princips. Skolotājs ikdienas pārbaudes darbos ir devis iespēju skolēniem apliecināt savas

zināšanas, prasmes un attieksmes visos izziņas līmeņos, lai nodrošinātu adekvātu un

objektīvu vērtējumu, tādejādi motivējot skolēnu pilnveidot mācīšanās procesu.

Skolotāji iegulda lielu darbu skolēnu izglītošanā. Zinot savu ieguldīto darbu, viņi

skolēnu mācīšanās procesa kvalitāti un skolēnu personīgo atbildību un aktīvu iesaistīšanos

mācīšanās procesā (2.2.2. tēma) novērtē kā labu.

Katru gadu tiek īpaša uzmanība veltīta skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanā gan

konsultācijās, gan ikdienas darbā, gan individuālajās nodarbībās u.c.

VĒRTĒJUMS - LABI.

2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

Skolotāji sistemātiski un kvalitatīvi vērtē skolēnu darbu, ievērojot valstī noteikto

vērtēšanas kārtību. Skolotāju izmantotās vērtēšanas metodes un pārbaudes formas atbilst skolēnu

vecumam un mācību priekšmeta specifikai. Izglītības iestādē ir vienotas prasības pārbaudes

darbu veidošanai un vērtēšanai, skolotāji tās ievēro. Lielākajai daļai skolēnu ir zināma un

saprotama mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība katrā mācību priekšmetā.

Skolotāji regulāri veic vērtējumu ierakstus e-žurnālā (Mykoob vide) un citos valsts un

skolas noteiktajos dokumentos. Vērtējumu uzskaiti regulāri kontrolē un pārrauga. Vērtēšanā

iegūto informāciju savlaicīgi analizē un tās rezultātus izmanto mācību procesa pilnveidei.

(Pielikums Nr.2) Skolēnus un vecākus regulāri iepazīstina ar vērtēšanas procesā iegūto

informāciju.

Skolas darbību rezultatīvajā rādītājā 2.3. 2012./2013. m.g. 48,6 % (2006./2007. m.g.

20%) pedagogu ir novērtējuši ar “4” – ļoti labi, 51,4 % (2006./2007. m.g. 70 %) ar “3” – labi.

Ņemot vērā jau iepriekš veikto skolas darba analīzi, ir veikti dažādi uzlabojumi šinī

rādītājā. Piemēram, veidoti semināri par vērtēšanu, pārstrādāta Skolas vērtēšanas kārtība.

Taču pārrunājot ar kolēģiem, kādēļ viņi tik kritiski vērtē šo rādītāju, ieguvām atbildi, kas

liecina, ka, lai arī ko uzlabotu vērtēšanas sistēmā skolā, tā joprojām ir subjektīva un

atkarīga no skolotāja kompetences un izpratnes par 10 ballu skalas pielietojamību. Tomēr

analizējot gada vērtējumu korelāciju ar valsts pārbaudes darbos iegūtajiem vērtējumiem,

ir redzama sakarība, kas pierāda, ka skolotāji ievēro vērtējuma atbilstības principu.

Drīzāk jāsecina, ka skolotāji par maz zina, kāda vērtēšanas sistēma ir kolēģiem. Tātad šajā


23

jomā vēl ir veicams skaidrojošais darbs. Tā ir joma, kas ir mūžīgi pilnveidojama, jo

kolektīvā ik pa laikam ienāk jauni pedagogi (studenti) vai kolēģi no citām skolām, ar citu

pieredzi.

VĒRTĒJUMS - LABI.

7.attēls. Joma Mācīšana un mācīšanās

Jomas Mācīšana un mācīšanās

stiprās puses

Jomas Mācīšana un mācīšanās


o Skolēnu vecāki ir informēti par skolā

pastāvošo tematisko pārbaudes darbu un

mācību sasniegumu vērtēšanas sistēmu.

o Balstoties uz skolēnu pieprasījuma, ir

izstrādāta konsultāciju sistēma.

o Mācību darba formas un metodes nodrošina

skolēna iespēju pilnībā apgūt mācību saturu.

o Turpināt uzlabot sadarbību skola –vecāki,

akcentējot vecāku lomu obligātās izglītības

nodrošināšanā.

o Turpināt pilnveidot skolotāja un skolēna prasmes

darbā ar jaunām IT.

o Izstrādāt un ieviest moduļu apmācības sistēmu

vidējās izglītības apguves posmā.

o Paaugstināt skolēna un vecāku atbildību par

sekmju kvalitāti.

o Diferencētu pārbaudes darbu izstrādes pilnveide.

o Turpināt darbu pie vērtēšanas kārtības

pilnveidošanas skolā.

3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

3.1. Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā

Skolā mācību darbs un metodiskais darbs vērsts uz to, lai skolēni pēc iespējas labāk

apgūtu mācību priekšmetu standarta prasības, iegūtu kvalitatīvu pamatizglītību un vidējo

izglītību. Skolā tiek ievērota valstī noteiktā kārtība izglītojamo mācību sasniegumu uzskaitei, kas

precizēta skolas izstrādātajā vērtēšanas kārtībā. Skolēnu sasniegumi ikdienā tiek vērtēti

visaptveroši, skaidri un precīzi.

Pedagogi un skolas vadība koordinē un analizē skolēnu sasniegumus un seko viņu

izaugsmei. Skolā pastāv noteikta sistēma izglītojamo mācību sasniegumu apkopošanai un

analīzei. Ņemot vērā skolēnu iepriekšējo izglītošanās pieredzi un ilgos pārtraukumus mācībās,

skolā tiek analizēti skolēnu sasniegumi pa mācību ceturkšņiem - skolā to sauc par ieskaišu


24

sistēmu. Pirms katra skolēnu brīvlaika tiek izlikts summatīvais vērtējums par periodu, lai skolēns

varētu vieglāk sekot savai izaugsmes dinamikai un veikt uzlabojumus. (Pielikums nr.2) Bet,

protams, būtiska analīze tiek veikta par apkopotajiem rezultātiem katra semestra un mācību gada

nobeigumā.

Mācību sasniegumi no 2010./2011. mācību gada 1. septembra tiek reģistrēti un uzkrāti

skolas elektroniskā mācību procesa pārvaldes sistēmā "Mykoob", nodrošinot izglītojamo datu

apstrādi un uzglabāšanu elektroniskā formā, tā radot vēl daudzpusīgākas un plašākas iespējas

skolēna vai klases mācību sasniegumu vērtējumu kvalitatīvai un kvantitatīvai dinamikas analīzei,

ļauj veikt vērtējumu analīzi atsevišķā mācību priekšmetā noteiktā laika posmā. Skolā ir izstrādāti

elektroniskā sekmju uzskaites žurnāla aizpildīšanas noteikumi, kuri katra mācību gada sākumā

tiek pārskatīti un aktualizēti atbilstoši Metodiskās padomes ieteikumiem.

Vecāki un skolēni ir apmierināti ar „Mykoob” piedāvātajām iespējām un kļūst arvien

aktīvāki sistēmas lietotāji.

Katrs mācību priekšmeta skolotājs skolēnu izaugsmi analizē, izmantojot „Mykoob”

piedāvātās iespējas un papildinot izvērtējumu ar analītisko aprakstu atbilstoši sava priekšmeta

specifikai.

Skolā kopumā tiek analizēti semestra, mācību gada un valsts pārbaudes darbu rezultāti

pa klasēm un pa mācību priekšmetiem. Kā kvalitatīvie indikatori tiek izmantoti apguves

koeficienti un apguves līmeņi: augsts (9 – 10), optimāls apguves līmenis (6 – 8 balles),

pietiekams (4 – 5 balles) un nepietiekams līmenis (1 – 3 balles, nv ).

Skolēnu mācību darba rezultāti ir tieši saistīti ar mācību stundu apmeklējumu. Jo sliktāk

apmeklē stundas, jo sliktāki ir mācību rezultāti, to pierāda Skolēnu izaugsmes dinamikas datu

bāze. Skolēnu sniegums visos mācību priekšmetos ir stabils. Vērojamas atšķirīgas tendences pa

mācību gadiem dažādos mācību priekšmetos, kuras izskaidrojamas ar atšķirībām skolēnu

sastāvā.

Katrā mācību priekšmetā ir vērojama skolēnu izaugsme mācību gada laikā. Visprecīzāk

to pierāda skolēnu sasniegumu salīdzinājums ikdienas darbā uz 1.semestri, gadā un valsts

pārbaudes darbos.


25

3.1.1. 9.kl. skolēnu mācību sasniegumi ikdienas darbā

8.attēls. 9.kl. skolēnu sasniegumi ikdienas darbā

Mācību priekšmets

uz 1. semestri

2012./2013.m.g.

Gadā

2012./2013.m.g.

Nep

ieti

ekam

s lī

m.

1-3

Pie

tiek

ams

līm

.

4-5

Opti

māl

s lī

m.

6-8

Augst

s lī

m.

9-1

0

Nep

ieti

ekam

s lī

m.

1-3

Pie

tiek

ams

līm

.

4-5

Opti

māl

s lī

m.

6-8

Augst

s lī

m.

9-1

0

Latviešu valoda 43% 49% 8% 0% 15% 49% 8% 0%

Literatūra 34% 51% 15% 0% 12% 72% 16% 0%

Mazākumtautību valoda

(krievu)

46% 35% 19% 0% 4% 77% 19% 0%

Mazākumtautību literatūra

(krievu)

46% 35% 19% 0% 3% 75% 21% 1%

Angļu valoda 45% 29% 27% 0% 45% 29% 27% 0%

Krievu valoda 46% 35% 19% 0% 46% 35% 19% 0%

Matemātika 47% 47% 5% 1% 33% 62% 5% 0%

Ķīmija 81% 17% 2% 0% 30% 68% 2% 0%

Fizika 48% 46% 5% 0% 20% 75% 5% 0%

Bioloģija 72% 26% 2% 0% 21% 77% 2% 0%

Latvijas un pasaules vēsture 50% 43% 7% 0% 15% 78% 7% 0%

Ģeogrāfija 49% 43% 8% 0% 12% 80% 8% 0%

Informātika 37% 18% 40% 4% 10% 46% 40% 4%

Mājturība 46% 35% 19% 0% 5% 76% 19% 0%

Sports 46% 35% 19% 0% 3% 74% 19% 4%

Vizuālā māksla 46% 35% 19% 0% 3% 71% 19% 7%

Sociālās zinības 46% 35% 19% 0% 6% 74% 20% 0%

Mūzika 50% 47% 3% 0% 10% 87% 3% 0%


26

3.1.2. 12.kl. skolēnu mācību sasniegumi mācību sasniegumi ikdienas darbā

9.attēls. 12.kl. skolēnu sasniegumi ikdienas darbā

Mācību priekšmets

uz 1. semestri

2012./2013.m.g.

Gadā

2012./2013.m.g.

Nep

ieti

ekam

s lī

m.

1-3

Pie

tiek

ams

līm

.

4-5

Opti

māl

s lī

m.

6-8

Augst

s lī

m.

9-1

0

Nep

ieti

ekam

s lī

m.

1-3

Pie

tiek

ams

līm

.

4-5

Opti

māl

s lī

m.

6-8

Augst

s lī

m.

9-1

0

Latviešu valoda 43% 49% 8% 0% 15% 49% 8% 0%

Literatūra 22% 23% 55% 0% 46% 35% 19% 0%

Mazākumtautību literatūra

(krievu)

46% 35% 19% 0% 46% 35% 19% 0%

Angļu valoda 29% 32% 39% 0% 45% 29% 27% 0%

Krievu valoda 24% 43% 32% 1% 46% 35% 19% 0%

Vācu valoda 10% 90% 0% 0% 5% 95% 0% 0%

Matemātika 43% 41% 15% 1% 33% 62% 5% 0%

Ķīmija 61% 30% 9% 0% 30% 68% 2% 0%

Fizika 26% 34% 40% 0% 20% 75% 5% 0%

Bioloģija 48% 27% 25% 0% 21% 77% 2% 0%

Dabaszinības 38% 47% 15% 0% 10% 78% 12% 0%

Latvijas un pasaules vēsture 31% 28% 41% 0% 15% 78% 7% 0%

Filozofija 30% 29% 40% 1% 4% 60% 36% 0%

Kulturoloģija 12% 19% 67% 2% 12% 13% 75% 0%

Informātika 1% 36% 55% 8% 1% 46% 49% 4%

Ekonomika 3% 73% 22% 2% 5% 76% 19% 0%

Politika un tiesības 12% 57% 31% 0% 3% 74% 19% 4%

Vizuālā māksla 3% 25% 72% 0% 3% 71% 19% 7%

Veselības mācība 46% 35% 19% 0% 6% 74% 20% 0%

Mūzika 52% 33% 15% 0% 2% 83% 15% 0%

Psiholoģija 34% 51% 15% 0% 8% 77% 15% 0%

Ģeogrāfija 3% 25% 72% 0% 2% 81% 17% 0%


27

3.1.3. Skolas absolventi

10.attēls. 12.kl. skolēnu sasniegumi ikdienas darbā.

Šinī mācību (2012./2013.m.g.) gadā skolā ir pieņemti 750 skolēni, atskaitīti par

nesekmību un skolas neapmeklēšanu 231 skolēni. Tātad skolā reāli līdz mācību gada beigām ir

mācījušies 519 jaunieši. No 519 skolēniem 69 % ir pārcelti nākošā klasē vai absolvējuši skolu.

Mācību darba rezultātu var uzskatīt kā labu, jo lielākā daļa skolēnu sekmīgi turpina izglītošanos.

Tā ir vakara (maiņu) vidusskolu specifika. Mācību gada laikā apmēram 30% skolēni tiek

atskaitīti par nemācīšanos vai skolas neapmeklēšanu katru gadu. Mēs priecājamies par katru

absolventu.

Pamatskolā 9.kl. maijā skolā ir mācījušies 92 skolēni un to absolvējuši 61 (66%).

Vidusskolā 12.kl. maijā skolā ir mācījušies 156 skolēni un absolvējuši 143 (92%).

Skolas darbību rezultatīvajā rādītājā 3.1. 2012./13.m.g. 8,8% pedagogu ir

novērtējuši ar “4” – ļoti labi, 70,6% ar “3” – labi un 20,6% ar “2” – viduvēji. (2006./2007.

m.g. 0% pedagogu ir novērtējuši ar “4” – ļoti labi, 40% ar “3” – labi un 60% ar “2” – viduvēji.) Skolotāji vērtē

skolēnu zināšanas, prasmes un iemaņas līdz ar to vērtējums ir adekvāts, jo skolēnu vidējais

rādītājs mācību sasniegumos ir viduvējs (5 balles – vidusskolā, un 4 balles pamatskolā.).

Mācību sasniegumus labākus uzrāda 12. un 9. kl. To pierāda sekmju analīze pa mācību

priekšmetiem. Bet, ja aplūko individuāli skolēnu rezultātus, tad ir tādi jaunieši, kas mācās

labi un ļoti labi. Kopumā jāsecina, ka gadu no gada parādās tendence, ka jaunieši, kas

mācās vakarskolā, nav motivēti iegūt augstāku vērtējumu kā vidēji 6 balles.

Mācību gads

Beidza 9.klasi Beidza 12.klasi

KOPĀ ar

apliecību

ar

liecību KOPĀ

ar

atestātu

ar

liecību

2010./11.m.g. 99 83 16 226 212 14

2011./12.m.g. 103 70 33 160 152 8

2012./13.m.g. 92 61 31 156 143 13


28

3.2. Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos

Skola uzskaita un analizē skolēnu sniegumu valsts pārbaudes darbos un centralizētajos

eksāmenos. Tiek veikta arī datu salīdzinošā analīze gan ar valsts, gan ar vakarskolu vidējiem

rādītājiem. Valsts pārbaudes darbu rezultāti tiek analizēti Metodiskās padomes un Metodisko

komisiju sapulcēs, kā arī Pedagoģiskās padomes sēdēs. (Pielikumi nr.8.,9.)

Skolēnu sasniegumu analīzei valsts pārbaudes darbos un centralizētajos eksāmenos

2011./12.m.g. Pašvērtējuma ziņojumā izmantoti divi pamata indikatori:

1) salīdzinājums ar valsti un vakarskolām,

2) rezultātu dinamika pa gadiem, salīdzinot 2010./11.m.g. un 2011./12.m.g.

Indikatoru izveidei izmantots VISC mājas lapā pieejamais rādītājs – Centralizēto

eksāmenu kopvērtējums un līmeņu sadalījums pa skolām priekšmetos 2011./12.m.g. un

2010./11.m.g. Izmantojot pieejamos datus ir veikta eksāmenu rezultātu analīze pēc vērtējuma

līmeņiem, salīdzinot rezultātus valstī ar rezultātiem vakarskolās un Rīgas 9. vakara (maiņu)

vidusskolā (trīs izlases grupas). A, B, C, D, E un F līmeņu procentuālais sadalījums – tika

aprēķināts, pamatojoties uz skolēnu skaitu katrā no izlases grupām. Rādītāji tika iegūti, saskaitot

visus skolēnus noteiktā grupā un pēc noteiktā vērtējuma, un pēc tam tika aprēķināts atbilstošs

procentuālais sadalījums pret visiem skolēniem noteiktajā izlases grupā (piemēram, cik procentu

no visiem vakarskolu skolēniem ir saņēmuši vērtējumu A latviešu valodā).

Pēc skolas un valsts kopējo rezultātu apkopošanas 12.kl. secinājām, ka skolas rezultāti

atspoguļo valsts kopējās tendences. Arī valstī kopumā palielinājies to izglītojamo skaits, kas

ieguvuši vidējo zināšanu līmeni, tomēr nesekmīgo - CE izkritušo skolēnu skaits turpina pieaugt.

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolā bez zemākā līmeņa “F” 2011./2012. m.g. tika

nokārtoti sekojoši centralizētie eksāmeni: krievu val. un Latvijas un pasaules vēsture, vācu val.,

bioloģija, fizika. Pārējos eksāmenos, kuros tika saņemts “F” līmenis, skolēnu skaits ir statistiski

nenozīmīgs. Angļu valodā 3 no 93 licējiem, latviešu valodā un literatūrā 2 no 132 licējiem.

Centralizētajos eksāmenos “A” līmenis ir iegūts sekojošos centralizētajos eksāmenos:

angļu valodā, krievu valodā, latviešu valodā un literatūrā. “B” līmenis ir iegūts gandrīz visos

centralizētajos eksāmenos, izņemot bioloģiju, fiziku, vācu val. Fizikas un bioloģijas eksāmenu

kārtoja tikai 3 skolēni, vācu val. 1. skolēns. Līdz ar to statistiskā kļūda ir pārāk liela, lai analizētu

šo eksāmenu rezultātus attiecībā pret valsti un vakarskolām.


29

n/v F E D C B A

valsts 0,1 4,1 17,4 27,4 27,0 18,0 5,9

9vmvsk 0,2 9,0 27,1 27,3 22,8 11,6 1,9

vakarskolas 0,4 10,2 29,8 30,7 19,8 7,8 1,2

0,0

5,0

10,0

15,0

20,0

25,0

30,0

35,0

Līm

eņ

u s

adal

ījum

s %

Centralizēto eksāmena līmeņu sadalījuma

salīdzinājums 2011./12.m.g.

11.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums 2011./2012.m.g.

Apskatot visu centralizēto eksāmenu rezultātus kopumā, var teikt, ka skolēnu sasniegumi

centralizētajos eksāmenos ir tuvi normālsadalījumam. Tas nozīmē, ka eksāmena grūtības pakāpe

ir piemērota gan spējīgiem, gan viduvējiem, gan vājiem skolēniem. Lielākā daļa skolēnu Rīgas 9.

vakara (maiņu) vidusskolā eksāmenos ir saņēmuši “D” līmeni, tāpat kā valstī un vakarskolās.

Tāpat kā ikvienā skolā arī mūsējā ir gan ļoti spējīgi, gan ļoti vāji skolēni. Skolēnu rezultāti

centralizētajos eksāmenos ir augstāki nekā ikdienas darbā un augstāki nekā tad, kad ieradās

mācīties mūsu skolā. Skolēnu sasniegumus var attēlot ar klasisku Gausa līkni. Turpmāk sīkāka

analīze par 12.kl. skolēnu sasniegumiem centralizētajos eksāmenos.

Krievu valoda (svešvaloda)

Centralizēto eksāmenu rezultātu 12. klasē salīdzinājums starp vakarskolām, valsti un

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolu krievu valodā (svešvalodā) parāda stabilu tendenci jau gadu

no gada. Skolas rezultāti 2011./12.m.g. krievu valodas eksāmenā atbilst valsts vidējiem

rādītājiem, ar ko mēs īpaši lepojamies. Raksturojot tipisko sniegumu, jeb rezultātu sadalījuma

vidusdaļu, skolas moda (statistikas rādītājs, kas parāda līmeni, kas iegūts visbiežāk) ir pie B

līmeņa, savukārt vakarskolām pie C līmeņa.


30

12.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums krievu valodā starp skolu tipiem.

Valstī A un B līmeni ieguvuši 53% no skolēniem, kas kārtoja eksāmenu, skolā 54,8%,

vakarskolās 32,9%. Tātad skolā ir par 21,9% labāki rezultāti nekā vakarskolās. Ņemot vērā

statistisko kļūdu vidēji par 18%.

Skolā neviens no skolēniem nav ieguvis E vai F līmeni, tāpat tikai 12,5 % ieguvuši D

līmeni. Tas norāda uz to, ka jaunieši, kas mācās latviešu plūsmā, labi apgūst krievu valodu,

atbilstoši Vispārējās vidējās izglītības standartam.

Kopumā var vērot tendenci, ka arī vakarskolās skolēniem nav F līmeņa.

13.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums krievu valodā pa gadiem.


31

Analizējot rezultātu dinamiku pa gadiem, vērojamas līdzīgas tendences. Izmaiņas

statistiski maznozīmīgas. Būtiski uzvērt, ka, analizējot Pedagoģiskajā sēdē skolēnu rezultātus

eksāmenā un vērtējumus mācību gadā, pastāv cieša korelācija starp eksāmenā iegūto līmeni un

vērtējumu mācību gadā. Tas noteikti ietekmē skolēnu rezultātus, jo jau visu mācību gadu ir

saņemts atbilstošs komunikatīvo, sociokultūras un mācību prasmju līmeņa vērtējums.

Angļu valoda (svešvaloda)

14.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums angļu valodā starp skolu tipiem.

Angļu valodas centralizētā eksāmena rezultātu analīze 12. klasē salīdzinājumā ar

vakarskolām un valsti parāda, ka skolas rezultāti ir tuvi vakarskolu rezultātam. Skolas moda ir

pie E līmeņa, tāpat kā vakarskolām, bet valstī moda ir pie C līmeņa. Taču būtiski norādīt, ka A

un B līmeni skolā ir ieguvuši 19,4%, kas ir par 59% vairāk nekā vakarskolās.

Analizējot rezultātu dinamiku pa gadiem, redzam, ka ievērojami samazinājies (par

16,5%) to skolēnu skaits, kas eksāmenā ieguvuši F līmeni, kā arī palielinājies to skolēnu skaits,

kas ieguvuši A un B līmeni par 50%.

Analizējot skolēnu sniegumu pa eksāmena daļām, tad viszemākie rādītāji ir rakstīšanas

daļā. Skolēniem sagādā grūtības rakstiski argumentēt savu viedokli, piem., uzrakstīt vēstuli.

Šādu grūtību cēlonis ir mūsdienu komunikācijas iespējas, kas pieprasa izmantot dažādas

tehnoloģijas (i-nets, telefons u.c.), bet nemudina rakstīt gariem paplašinātiem teikumiem,

argumentējot viedokli, izdarot secinājumus u.c.


32

15.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums angļu valodā pa gadiem.

A B C D E F

2010./11.m.g. ANG 0,6 10,2 14,6 29,3 25,5 19,7

2011./12.m.g. ANG 4,3 15,1 18,3 22,6 36,6 3,2

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

Līm

eņ

u s

adal

ījum

s %

ANG eksāmena līmeņu sadalījuma salīdzinājums 2010./11.m.g. ar

2011./12.m.g.

Mūsdienu modernā saziņa neizvirza prasības izteiksmes veida kvalitātei, kā saziņas

galvenajam priekšnosacījumam. Nespējot loģiski domāt dzimtajā valodā, nav iespējams labi

rakstīt svešvalodā.

Skolā mēs analizējam arī

katru plūsmu devumu kopējā

rezultātā. Mazākumtautību

jaunieši uzrāda stipri vājākus

rezultātus gadu no gada. Jau trīs

gadus cītīgi strādājam pie iemeslu

un cēloņu noskaidrošanas. Daži

būtiski iemesli: mazākumtautību

jauniešiem ir vājāka motivācija

apgūt svešvalodas, retāk apmeklē skolu, neizmanto valsts apmaksātās konsultācijas tik bieži kā

otras plūsmas skolēni.

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

60,0

A B C D E F

Līm

eņ

u s

adal

ījum

s%

Angļu valodas eksāmens 2011./12.m.g.

Latviešu plūsma

Mazākumtautībuplūsma


33

Latviešu valoda

16.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums latviešu valodā starp skolu tipiem.

A B C D E F n/v

Valsts 5,5 19,6 28,0 29,5 16,1 1,4 0,0

9vmvs 0,8 9,8 28,0 33,3 26,5 1,5 0,0

Vakarskolas 0,5 5,4 23,5 39,4 28,1 3,1 0,0

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

50,0

Līm

eņ

u s

adal

ījum

s %

LV līmeņu sadalījuma salīdzinājums 2011./12.m.g.

Latviešu valodas centralizētā eksāmena rezultātu analīze 12. klasē salīdzinājumā ar

vakarskolām un valsti parāda stabilu tendenci jau gadu no gada, ka skolas rezultāti ir līdzīgi

valsts rezultātam. Skolas moda ir pie D līmeņa, tāpat kā vakarskolām un valstij.

A un B līmeni skolā ir ieguvuši 10,6%, kas ir tikai par 14% mazāk nekā valstī.

17.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums latviešu valodā pa gadiem.

A B C D E F

2010./11.m.g. VLL 1,9 6,7 25,7 31,4 30,5 3,8

2011./12.m.g. VLL 0,8 9,8 28,0 33,3 26,5 1,5

0,0

10,0

20,0

30,0

40,0

Līm

eņ

u s

adal

ījum

s %

LV eksāmena līmeņu sadalījuma salīdzinājums 2010./11.m.g. ar

2011./12.m.g.

Analizējot rezultātu dinamiku pa gadiem, redzam, ka rezultāti ir ļoti līdzīgi pat

neskatoties uz to, ka mazākumtautības izglītības programmu beidzēji kārtoja tādu pašu eksāmenu

kā pārējie. Secinām, ka ISEC ir sastādījis atbilstošas grūtības pakāpes eksāmena darbu.


34

Analizējot skolēnu sniegumu pa eksāmena daļām, tad viszemākie rādītāji ir rakstīšanas

daļā. Argumentācija un iemesli līdzīgi kā visos priekšmetos, kur ir jāraksta eseja, pārspriedums

u.c. Skolēni neprot izteikties rakstiski. Katru gadu Valodu metodiskajā komisijā tiek runāts par

to, kā rezultātus uzlabot, kādas metodes pielietot. Lai mācību procesu uzlabotu, valodu skolotāji

vispirms noskaidro skolēnu vajadzības. Diagnosticē, kādi skolēni atnākuši, sākot ar mācīšanās

spējām, domraksta rakstīšanas prasmēm, atmiņas kapacitāti un trenēšanas iespējām. Noskaidro,

ko būtu nepieciešams izdarīt, lai skolēni veiksmīgi kārtotu eksāmenus. Strādā ar katru skolēnu

individuāli. Secinām, ka darbs jāturpina tāpat. Būtisks iemesls, kas traucē labi kārtot eksāmenus,

ir stress un bailes, lai to mazinātu, katru gadu tiek organizēti izmēģinājuma eksāmeni NPD.

Eksāmena darbs līdzīgs valsts eksāmena darbam, tāpat kā pārējie nosacījumi.

Skolā mēs

analizējam arī katru

plūsmu devumu

kopējā rezultātā.

Mazākumtautību

jaunieši uzrāda stipri

vājākus rezultātus

gadu no gada. Iemesli

pēc būtības ir skaidri.

Ja valoda nav dzimtā,

tad rezultāti noteikti

būs sliktāki. Jau trīs gadus cītīgi strādājam un esam secinājuši, ka skolēniem trūkst motivācijas

mācīties, jo neizjūt nepieciešamību aktīvi lietot valodu. Skolēniem ir zināšanu līmeņu atšķirības

un vienlaikus neregulārs darbs, tāpēc arī diferencēta darba realizācijas grūtības stundās (valoda

jālieto regulāri). Rakstot vienādu darbu eksāmenā, grūtības sagādā pārsprieduma daļā ne tikai

gramatikas zināšana un prasme lietot raitu valodu, bet arī Latvijas kultūras un literatūras faktu

mazs zināšanu apjoms, ir vāja prasme iesaistīt tos argumentācijā.

Lai uzlabotu mācību rezultātus, ideālā variantā būtu labi, ja visi priekšmeti tiktu mācīti

latviešu valodā, valodu lietot gan sadzīvē, gan darbā, bet, protams, tas nav iespējams. Ikvienam

cilvēkam ir jāļauj mācīties arī savā dzimtajā valodā. Tas, ko mēs darām, lai veicinātu latviešu

valodas zināšanas līmeņa paaugstināšanos un vairotu motivāciju lietot koptu valodu ikdienas

saziņā, skolas pasākumi tiek organizēti latviešu valodā vienoti visām klasēm (mazākumtautību

0

10

20

30

40

50

60

70

80

A B C D E F

Līm

eņ

u s

adal

ījum

s%

Latviešu valodas eksāmens 2011./12.m.g.

Latviešu plūsma

Mazākumtautībuplūsma


35

klases + pārējie) Bibliotēkā iegādātas pietiekošā apjomā visas mācību grāmatas gan latviešu

valodā, gan literatūrā vidusskolai.

Tiek izstrādāti un metodiskajās komisijās apstiprināti vienoti pārbaudes darbi klašu

grupās. Iepriekšējos gados tādi bija visās vidusskolas klasēs kā noslēguma pārbaudes darbi,

šogad šie darbi tiek realizēti 9. un 12.klasēs. Darbi veidoti atbilstoši eksāmena darba daļām, tiem

tiek realizēta vienota vērtēšana;12.klasēs tiek izmantoti vienoti pārbaudes darbi vairāk kārt gadā,

sagatavojot NPD.

Joprojām jāreklamē, jāaktivizē individuālais skolotāja un skolēna darbs - individuālās

konsultācijas. Jāturpina darbs pie diferencētu mācību materiāli veidošanas un apkopošanas

atbilstoši dažādajam skolēnu zināšanu līmenim.

Matemātika

Centralizēto eksāmenu rezultātu 12. klasē salīdzinājums starp vakarskolām, valsti un

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolu parāda stabilu tendenci jau gadu no gada. Skolas rezultāti

2011./12.m.g. matemātikas eksāmenā ir līdzīgi vakarskolu vidējiem rādītājiem. Ir bijuši gadi, kad

varam lepoties ar labākiem rādītājiem.

18.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums matemātikā starp skolu tipiem.

Analizējot eksāmena rezultātus pa daļām, secinām, ka vislabākie rezultāti un augtāks

apguves koeficents skolēniem ir 1.daļā, kuras mērķis ir pārbaudīt pamatzināšanas un atsevišķas

prasmes. 2. daļā iekļauti uzdevumi, kas mēra skolēnu zināšanas un prasmes standartsituācijās.

Skolēni ar zemām matemātiskajām spējām pilnīgi pareizi neatrisina nevienu 2. daļas uzdevumu.


36

Skolēniem ir kļūdas uzdevumos, kuros pārbauda prasmes (gandrīz katru gadu): telpisko ķermeņu

un to elementu savstarpējā novietojuma analīze; aritmētiskās progresijas īpašību lietošana;

funkciju grafiku zīmēšana un prasme noteikt funkcijas īpašības no tā; prasme plānot uzdevuma

risinājumu. 3. daļā iekļauti uzdevumi, kas mēra skolēnu zināšanas un prasmes nestandarta

situācijās, šinī daļā skolēniem ir viszemākais apguves koeficents. Skolēniem ir vājas prasmes

analizēt un sintezēt matemātiskos modeļus.

Iemesli rezultātiem ir skolēnu vājās matemātiskās spējas un zināšanas, kas tādas ir

bijušas jau pamatskolas posmā. Vidusskolā ir grūti mainīt skolēnu paradumus, noņemt

psiholoģiskās nevarības, iemācītās neprasmes sindromu „es nekad nesapratīšu matemātiku”.

Daudziem skolēniem ir lieli pārtraukums mācībās. Skolēni nav pieraduši izpildīt mājas darbu vai

viņi negrib atrast laiku to izpildīt, kas neveicina prasmju pilnveidi. Daļai skolēnu vāja motivācija

mācībām un dzīves mērķis: saņemt jebkādu atestātu (pietiek ar „4”), jo mācības neturpinās

augstskolā, kvalifikāciju nepaaugstinās. Tie, kas mācās, uzskata, ka par maksu var mācīties

augstskolā ikviens un nav svarīgs eksāmenā iegūtais vērtējuma līmenis un zināšanas.

Skolotājiem ir grūti mainīt skolēnu motivāciju. Būtisks iemesls ir tas, ka skolēniem ir zems

pašvērtējums. Skolēni nemaz nemēģina paši risināt grūtākos uzdevumus.

Lai uzlabotu rezultātus, matemātikas skolotāji cītīgi strādā: cenšas mācīt pēc labākās

sirdsapziņas, maina metodes, meklē jaunus motivācijas paņēmienus. Domā par cieņpilnu

attieksmi klasē u.t.t. Veido dažādas un interesantas stundas, organizē konkursu un ārpusstundu

pasākumus matemātikā. Piedāvā radošus mājas darbus u.c., lai paaugstinātu pašvērtējumu.

Darbs jāturpina, jo katru gadu skolā iestājas jauni skolēni un viss sākas no sākuma.

19.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums matemātikā pa gadiem.

A B C D E F n/v

2010./11.m.g. MAT 0,0 1,0 3,1 20,3 32,3 43,2

2011./12.m.g. MAT 0,0 2,3 9,1 26,5 36,4 25,0 0,76

0,010,020,030,040,050,0

Līm

eņ

u s

adal

ījum

s %

MAT eksāmena līmeņu sadalījuma salīdzinājums 2010./11.m.g. ar

2011./12.m.g.


37

Analizējot skolas centralizētā eksāmena matemātikā rezultātus pa gadiem (salīdzinot

2010./11.m.g. ar 2011./12.m.g.), secinām, ka 2011./2012. mācību gadā samazinājies to

izglītojamo skaits, kas saņēmuši F līmeņus (25,0%, kas ir par 1/2 daļu mazāk nekā iepriekšējā

mācību gadā). Tomēr viens skolēns no krievu plūsmas eksāmenā sertifikātu (vērtējumu)

nesaņēma. Izanalizējot iemeslus, secinājām, ka konkrētais skolēns reti apmeklēja skolu, kā arī

atnāca ar ļoti, ļoti vājām priekšzināšanām. Piedāvātās skolas konsultācijas matemātikā

neapmeklēja. Tas liecina par to, ka mums kā kolektīvam ir jādomā, kā panākt, lai visi skolēni

savlaicīgi izmanto iespēja saņemt atbalsta pasākumus. Kopumā E un F līmeni saņēmušo skolēnu

skaits samazinājies par 13,34%.

Savukārt vidējo līmeni sasniegušo skolēnu skaits 2011./12.m.g. ir audzis, C un D līmeņus

saņēmušo skaits ir palielinājies par 12,2%.

2,3% skolēnu no eksāmenu kārtojušo skaita ieguva B līmeni, kas ir par 50% vairāk nekā

2010./11.m.g. Taču nebija neviena A līmeņa. Ir bijuši gadi, kad mēs varējām ar to lepoties.

Analīze parāda, ka skolēnu zināšanas uzlabojušās visos līmeņos – no zema uz vidēju un

no vidēja uz labu un ļoti labu. Skolotājiem jāturpina motivēt skolēnus paaugstināt savu zināšanu

līmeni.

Latvijas un pasaules vēsture

Centralizēto eksāmenu rezultātu Latvijas un pasaules vēsturē 12. klasē salīdzinājums

starp vakarskolām, valsti un Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolu parāda stabilu tendenci jau gadu

no gada. Skolas rezultāti 2011./12.m.g. vēstures eksāmenā ir labāki kā vakarskolām. Rezultāti

tuvinās valsts vidējiem rādītājiem. Tāpat kā valstī arī skolā moda ir pie C līmeņa, vakarskolās

pie D līmeņa.

Ja salīdzinām skolas rezultātus ar valsts kopējiem rezultātiem, redzam, ka skolas rezultāti

atspoguļo valsts kopējās tendences. Arī valstī kopumā palielinājies to skolēnu skaits, kuri

ieguvuši vidējo zināšanu līmeņus, un samazinājies nesekmīgo skolēnu skaits.


38

20.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums Latvijas un pasaules vēsturē starp skolu

tipiem.

Analizējot vēstures eksāmena rezultātus, redzams, ka, salīdzinot ar iepriekšējo mācību

gadu, eksāmenu rezultāti ir salīdzinoši līdzīgi. Šinī mācību gadā palielinājies skolēnu skaits, kas

saņēmuši B un C līmeņus. Savukārt A, E līmeņus saņēmušo skaits samazinājies. F līmeņus šinī

mācību gadā nav saņēmis neviens skolēns.

21.attēls. CE līmeņu sadalījuma salīdzinājums Latvijas un pasaules vēsturē pa gadiem.

Šādi rezultāti liecina par to, ka ir vidējo zināšanu līmeni sasniegušo skolēnu skaits ir

palielinājies. Veiksmīga mācību darba rezultātā B+C līmeni saņēmuši 54,1% skolēnu.


39

Analīze parāda to, ka, lai vēl vairāk uzlabotu skolēnu zināšanas un sekmību, ir jāpievērš

lielāka uzmanība tiem skolēniem, kuri var iegūt A un B līmeņus, kā arī jāmotivē pārējie skolēni

uzlabot savas zināšanas.

12. kl. skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos 2010./2011.m.g.

2011./2012.m.g. salīdzinājums

22.attēls. 12.kl. skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos salīdzinājums.

2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g. N

epie

tiek

ams

līm

.

1-3

Pie

tiek

ams

līm

.

4-5

Op

tim

āls

līm

.

6-8

Augst

s lī

m.

9-1

0

Nep

ieti

ekam

s lī

m.

1-3

Pie

tiek

ams

līm

.

4-5

Op

tim

āls

līm

.

6-8

Augst

s lī

m.

9-1

0

Ģeogrāfija 6% 61% 29% 4% 0% 63% 38% 0%

Ekonomika 11% 66% 23% 0% 4% 48% 47% 0%

Informātika 11% 63% 24% 2% 0% 32% 41% 27%

Mazākumtautību

krievu val. un lit. 0% 23% 54% 23% 0% 40% 53% 7%

Lielākā daļa vidusskolēni valsts pārbaudes darbos uzrāda sniegumu, kas nav zemāks par

četrām ballēm.

Ģeogrāfijas, informātikas un ekonomikas eksāmenu 12. klasē skolēni izvēlas kā ceturto

nepieciešamo, līdz ar to kopumā rezultāti ir labi, jo izvēlas tos, kuros priekšmetos ir labākas

priekšzināšanas. Eksāmenu rezultāti rāda, ka skolēniem ir ļoti labi sasniegumi, līdzvērtīgi ar

vidējiem sasniegumiem valstī. Piem., 2011./12.m.g rezultāti informātikā ir ļoti labi.

Šo rezultātu tendence rāda, ka pedagogu izmantotās metodes mācību sasniegumu

dinamikas veicināšanā ir optimālas un dod vēlamo rezultātu, jo rezultāti uzlabojas.


40

9. kl. skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos 2010./2011.m.g.

2011./2012.m.g. salīdzinājums

23.attēls. 9.kl. skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos salīdzinājums.

2010./2011.m.g. 2011./2012.m.g.

Nep

ieti

ekam

s lī

m.

1-3

Pie

tiek

ams

līm

.

4-5

Opti

māl

s lī

m.

6-8

Augst

s lī

m.

9-1

0

Nep

ieti

ekam

s lī

m.

1-3

Pie

tiek

ams

līm

.

4-5

Opti

māl

s lī

m.

6-8

Augst

s lī

m.

9-1

0

Angļu valoda 20% 45% 18% 16% 0% 73% 7% 20%

Krievu valoda

(svešvaloda) 0% 28% 48% 24% 0% 44% 56% 0%

Latviešu valoda 11% 38% 51% 0% 0% 72% 28% 0%

Matemātika 39% 58% 3% 0% 58% 26% 16% 0%

Latvijas un pasaules

vēsture 9% 62% 29% 0% 0% 60% 40% 0%

Lielākā daļa skolēni valsts pārbaudes darbos uzrāda sniegumu, kas nav zemāks par

četrām ballēm.

Svešvalodu eksāmenu 9. klasē skolēni izvēlas kārtot angļu vai krievu valodu. Svešvalodu

eksāmenu rezultāti rāda, ka skolēniem ir ļoti labi sasniegumi, augstāki vai līdzvērtīgi ar vidējiem

sasniegumiem valstī, augstāki rezultāti skolēniem ir runas daļās. Šo rezultātu tendence rāda, ka

pedagogu izmantotās metodes mācību sasniegumu dinamikas veicināšanā ir optimālas un dod

vēlamo rezultātu.

Analizējot salīdzinošo statistiku, redzams, ka pēdējo divu gadu laikā rezultāti latviešu

valodas eksāmenā ir svārstīgi, tie ir arī vienādi un zemāki kā vidēji valstī. Skolēniem visvairāk

grūtības sagādā pareiza interpunkcijas lietošana. Turpmāk pastiprināta uzmanība jāpievērš

sintakses zināšanu un prasmju nostiprināšanai, jāpalielina ārpusklases lasīšanas analīzei veltītā

uzmanība, cenšoties paplašināt skolēnu redzesloku.

Pēdējo divu mācību gadu laikā eksāmenu rezultāti matemātikā ir ļoti svārstīgi – ar

tendenci pasliktināties. Lielākā daļa no uzdevumiem ir saistīti ar pamatzināšanu izmantojumu

uzdevumos. Var secināt, ka iepriekšējos gados skolēni nav apguvuši visas nepieciešamās

pamatzināšanas. Jāņem arī vērā, ka skolā ir pedagoģiskās korekcijas programmas, tātad

skolēniem ir zināmas mācību grūtības. Turpmāk ir jāpievērš uzmanība pamatprasmju


41

pielietojumam un zināšanu nostiprināšanai mācību procesā, kā arī lielāks darbs jāiegulda grūtāku

uzdevumu risināšanā gan mācību stundās, gan konsultācijās.

Eksāmenu rezultātu dinamika Latvijas un pasaules vēsturē ir ar tendenci pieaugt. Tomēr

skolēni bieži nespēj aktualizēt stundās gūtās zināšanas un to izmantošanu praksē, tiek jaukti

dažādi jēdzieni un fakti, dažiem grūtības sagādā arī vēstures avotu analīze. Turpmāk lielāka

uzmanība pievēršama arī argumentētās esejas kā mācību formas izmantošanai.

Salīdzinot iegūtos datus valsts pārbaudes darbos 9.kl. ar mācību sasniegumiem ikdienas

darbā, ir redzams, ka ir notikusi būtiska izaugsme līdz mācību gada beigām. Valsts pārbaudes

darbos skolēni uzrāda daudz labākus rezultātus, piemēram, angļu valodā, krievu valodā, Latvijas

un pasaules vēsturē.

Skolas darbību rezultatīvajā rādītājā 3.2. 2011./2012. m.g. 8% pedagogu ir

novērtējuši ar “4” – ļoti labi, 67,6% ar “3” – labi un 23,5% ar “2” – viduvēji. (2006./2007.

m.g. 0% pedagogu ir novērtējuši ar “4” – ļoti labi, 50% ar “3” – labi un 50% ar “2” – viduvēji.) Kā pierāda

skolēnu sasniegumu analīze valsts pārbaudes darbos, tad puse no skolotāju kolektīva

skolēnu sasniegumus vērtē ļoti kritiski, lai gan patiesībā rezultāti ir salīdzinoši labi, ja ņem

vērā skolēnu prasmes un spējas, kas mācās skolā. Vidusskolēnu rezultāti ir labāki nekā

pamatskolas skolēniem, bet tas ir adekvāti viņu priekšzināšanām un mācīšanās procesam.

To pierāda sekmju analīze pa mācību priekšmetiem. Bet, ja aplūko individuāli skolēnu

rezultātus, tad ir tādi jaunieši, kas mācās labi un ļoti labi.

24.attēls. Joma Skolēnu sasniegumi.

Jomas Skolēnu sasniegumi

stiprās puses

Jomas Skolēnu sasniegumi


o Skolā ir noteikta kārtība skolēnu

sasniegumu uzskaitei un analīzei.

o 4 reizes mācību gada laikā tiek

izvērtēti skolēnu mācību sasniegumi.

o Skolēnu mācību sasniegumos ir

pozitīva dinamika. Mācību gada laikā ir

vērojama liela pievienotā vērtība.

o Panākt, ka skolēnu mācību sasniegumu

un izaugsmes dinamika tiek noteikta un

analizēta katrā mācību priekšmetā.

o Turpināt veicināt skolēnu un skolotāju

sadarbību, izmantojot dažādas mūsdienīgas

darbības formas un metodes.

o Skolēnu mācību sasniegumu uzlabošana un

kavējumu samazināšana

o Motivēt skolēnu līdzdalību mācību priekšmetu

konkursos.

o Popularizēt skolēnu sasniegumus

dažādās jomās, aktivizējot skolēna pašizaugsmi

un pašiniciatīvu.


42

4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM

4.1. Psiholoģiskais atbalsts, sociālpsiholoģiskais atbalsts un izglītojamo

drošības garantēšana

Skolā regulāri apkopo informāciju par skolēna veselību un ievēro medicīnas darbinieku

ieteikumus. Skolā ir noteikta kārtība, un skolēni un skolotāji zina, kā rīkoties negadījumu,

traumu un saslimšanas gadījumos. Skolā regulāri organizē informācijas apmaiņu starp skolēnu

vecākiem, ģimenes ārstu un skolu. Lai veicinātu skolēnu veselību skola piedalās programm

ā ,,Skolas auglis”, kā arī skolas ēdnīcā katru dienu skolēniem ir iespēja baudīt siltu un veselīgu

ēdienu.

Ar šo gadu ir papildināti Skolas iekšējās kārtības noteikumi ar punktu, ka rīta maiņā

skolas durvis ir slēgtas līdz plkst. 12:00 un skolu var pamest tikai ar atļauju. Šīs izmaiņas tika

veiktas pamatojoties uz vecāku un skolotāju ierosinājumu, lai veicinātu atkarību profilaksi un

skolēnu drošību.

Skolā garantē skolēnu drošību. Skolēni skolā jūtas droši. Skolā ir uzstādītas

videonovērošanas kameras un mācību dienas laikā dežurē pašvaldības policijas darbiniece. Skolā

ir izstrādāti Skolas iekšējās kārtības noteikumi un darba kārtības noteikumi un citi drošības

pasākumus reglamentējošie dokumenti. Skolēni un personāls ir informēti un zina, kā rīkoties

ekstremālu situāciju un evakuācijas gadījumos. Evakuācijas plāni ir izvietoti katrā stāvā.

Negadījumu, traumu vai pēkšņas saslimšanas gadījumā skolā vecāki tiek informēti

personīgi pa telefonu. Lai novērstu skolēnu saslimšanas gadījumus, regulāri veiktas pārrunas ar

skolēniem un skolēnu vecākiem par veselīgu dzīvesveidu. Tiek organizētas izglītojošas lekcijas.

Skolā regulāri apzina skolēnu emocionālās, psiholoģiskās un sociālās vajadzības. Skolā

iegūto informāciju veiksmīgi izmanto atbalsta sniegšanai un sadarbībai ar sociālajiem

dienestiem. Sociālais pedagogs, veicot regulāru darbu ar skolēniem, skolēnu vecākiem, savas

kompetences ietvaros sniedz informāciju par iespējām saņemt palīdzību sociālajā dienestā, kā arī

aktīvi sadarbojas ar sociāla dienesta darbiniekiem, lai iesaistītos skolēnu sociālo jautājumu

risināšanā. Skolā sniedz atbalstu skolēniem un vecākiem gadījumos, kad skolēni maina klasi vai

skolu. Skolā palīdz skolēniem iekļauties skolas un klases dzīvē.

Skolas darbību rezultatīvajā rādītājā 4.1. 2012./2013.m.g. 73% (2006./2007. m.g. 42%)

pedagogu ir novērtējuši ar “4” – ļoti labi, 27% (2006./2007. m.g.48%) ar “3” – labi. Tātad

pārsvarā ir vērojamas stiprās puses.

VĒRTĒJUMS – ĻOTI LABI.


43

4.2. Atbalsts personības veidošanā

Skolā atbalsta un veicina skolēnu iesaistīšanos skolēnu pašpārvaldes un skolas padomes

darbā. Skolā veiksmīgi darbojas skolēnu pašpārvalde. Skolā mērķtiecīgi plāno un organizē

daudzveidīgus, interesantus ārpusstundu pasākumus skolēniem, to sagatavošanā un norisē

veiksmīgi iesaistās skolēni. Klašu audzinātāju stundas ir kvalitatīvas un veicina skolēnu

vispusīgas personības attīstīšanu.

Skolēni divas reizes gadā – Ziemassvētkos un Lieldienās, dodas kopā ar fizikas skolotāju

Guntu Gromulu uz Valsts Sociālās aprūpes centru, Rīgas filiāli „Pļavnieki”, Zebiekstes ielā3.

Skolā tiek realizētas četras interešu programmas – ansamblis, netradicionālie rokdarbi,

florbols un aerobika, tādā veidā nodrošinot vispusīgu skolēna attīstību arī ārpusstundu laikā.

Interešu izglītības laiki ir izvēlēti tā, lai tiktu gan skolēni no rīta maiņas, gan vakara. Tas nozīmē,

ka nodarbības notiek starp stundām. Informācija par interešu izglītību ir pieejama skolas mājas

lapā, kā arī gada sākumā audzinātāji informē savu klasi par iespējām interešu izglītībā.

Informācija par pulciņu laikiem, sasniegumiem un citiem jautājumiem ir pieejama arī skolas

TV, kas kalpo kā informatīvs materiāls.

Skolā darbojas Skolēnu padome, kas atbild un aizstāv skolēnu intereses. Galvenokārt

skolēnu padome ir atbildīga par pasākumu rīkošanu un organizēšanu skolā.

Skolas darbību rezultatīvajā rādītājā 4.2. 2012./2013.m.g. 56,8% (2006./2007. m.g. 39%)




4.3. Atbalsts karjeras izvēlē

Skolā regulāri sniedz informāciju, sistemātiski plāno un nodrošina kvalitatīvas

konsultācijas un pasākumus skolēniem un viņu vecākiem par vispārējās vidējās, profesionālās un

augstākās izglītības programmu izvēles iespējām.

Skolā darbojas karjeras izvēles konsultāciju sistēma. Skolā ir izstrādāta Karjeras izglītības

programma, kura ir konsolidēta ar Audzināšanas stundu programmu un Mācību priekšmetu

programmām. Visu vecumu grupu skolēni saņem piemērotu un precīzu informāciju par karjeras


44

izvēles iespējām. Skolā gan bibliotēkā, gan metodiskajā kabinetā, gan pie skolas psihologa, gan

pie klašu audzinātājiem visiem interesentiem ir pieejama jaunākā informācija par karjeras izvēles

iespējām un ar to saistītajiem jautājumiem.

Atbalsts skolēniem nākamās profesijas izvelē, kā ari informācija par karjeras iespējam,

pamatojas uz klases audzinātāju, skolas karjeras konsultanta un psihologu sadarbību. Klašu

audzinātāji un skolas atbalsta personāls un karjeras konsultants mērķtiecīgi palīdz skolēniem

apzināt savas spējas, intereses, iemaņas, sniedz konsultācijas un atbalstu profesijas izvēlē.

Sadarbības ietvaros tiek veikti sekojoši pasākumi un aktivitātes.

9. klašu skolēni tiek iepazīstināti ar vidējās izglītības programmām.

Skolas karjeras konsultants ir sagatavojis prezentāciju par skolas mācību procesu, skolas

ikdienas dzīvi, ārpusstundu iespējam un pedagogiem.

Tiek sniegts atbalsts skolēniem arī individuālas pārrunas, nodrošinot nepieciešamās

informācijas ieguves iespējas, kā arī pievēršot uzmanību skolēniem ar īpašām emocionālajām vai

sociālajām vajadzībām.

Skolas psihologs veic 9. un 12. klašu skolēnu individuālo spēju un vēlmju

diagnosticēšanu, lai palīdzētu izvēlēties un ieteiktu potenciālo profesiju, un sniedz individuālās

konsultācijas par mācību iestāžu piedāvājumiem.

Skolas bibliotēkā skolēniem un skolotājiem ir pieejama informācija par vidējās,

profesionālās un augstākās izglītības programmu iespējām, karjeras izvēli, video materiāli par

dažādām profesijām.

Skolas audzināšanas darba programmā ir iekļauta tēma „Karjeras izvēle”. Klašu

audzinātāji stundās rosina skolēnus izzināt savas spējas, vēlmes un iepazīt dažādas profesijas.

Par jaunākajiem metodiskajiem materiāliem audzinātāji tiek informēti metodiskajās sanāksmēs.

2011./2012. mācību gadā skolā organizēja Projekta nedēļu, kurā uz tikšanos ar skolēniem

tika uzaicināti skolas absolventi, kuri skolēnus iepazīstināja ar savu profesiju, darba

pienākumiem.

Tradicionāli katru gadu 9.-12. klašu skolēniem tiek organizēti braucieni uz izstādi

„Skola”. Skolēni tiek rosināti patstāvīgi apmeklēt augstskolu organizētās Karjeras dienas,

Atvērto durvju dienas dažādās mācību iestādēs, pasākumus, saistītus ar karjeras veidošanu.

Karjeras jautājumi un tēmas ir ietverti skola audzināšanas programmā, kas ir saistoša

ikvienam audzinātājam.


45




VĒRTĒJUMS - LABI.

4.4. Atbalsts mācību darba diferenciācijai (Mācīšanās procesam sniegtais

atbalsts)

Skolā mērķtiecīgi un efektīvi plāno, veicina un atbalsta talantīgo skolēnu līdzdalību

konkursos, olimpiādēs, zinātniski pētnieciskajos darbos, projektos u.t.t. Skolā pilnvērtīgi atbalsta

skolotājus darbā ar talantīgajiem bērniem.

Skolā sistemātiski un kvalitatīvi organizē darbu ar skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās

vai kuri ilgstoši nav apmeklējuši skolu. Skolā ir efektīva sadarbības sistēma, kas sekmē šo

skolēnu izaugsmi. Pamatojoties uz 2011. gada 4. februāra MK noteikumiem Nr. 89 no “Kārtība,

kādā izglītības iestāde informē izglītojamo vecākus, pašvaldības vai valsts iestādes, ja

izglītojamais bez attaisnojoša iemesla neapmeklē izglītības iestādi”, skolā ir izstrādāts rīcības

plāns neattaisnoto stundu kavējumu novēršanai.

Skolā plānveidīgi organizē un pārrauga atbalsta personāla un konsultatīvo dienestu darbu.

Atbalsta personāls nodrošina atbalstu mācīšanās procesam, sadarbojas ar priekšmetu skolotājiem,

klašu audzinātājiem un vecākiem. Lai veiksmīgāk risinātu problēmas, kas rada traucējumus

izglītības apguves procesā un savstarpējās attiecībās, ka arī, lai veicinātu skolēnu veiksmīgāku

iekļaušanos izglītības vidē, sociālais pedagogs veic regulāru profilaktisko un izglītojošo darbu ar

skolēniem par tādām tēmām, kā izglītības nozīmīgums, atkarības profilakse, socializācija, bērnu,

vecāku tiesības un pienākumi, konfliktsituācijas, vardarbība, attiecības ģimenē sadarbībā ar

Labklājības departamenta Veselības pārvaldes sabiedrības veselības veicināšanas un profilakses

nodaļu, Rīgas Pašvaldības policijas Bērnu likumpārkāpumu profilakses nodaļu, biedrību ,,Esi

brīvs”, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestu, patvērumu ,,Droša māja”. Sociālais

pedagogs regulāri sadarbojas ar Rīgas Sociālo dienestu, Valsts policiju, Pašvaldības policiju un

citam ārpusskolas institūcijām. Rezultāts ir atkarīgs no kolēģu savstarpējās saskarsmes

kvalitātes.

Lai efektīvāk atbalstītu skolēnus, kam ir mācību grūtības, un sekmētu viņu sadarbību ar

skolotāju, kā arī lai varētu vieglāk kontrolēt skolēnu izaugsmi (sekmes), skolā ir izstrādātas


46

Skolēnu individuālā plāna lapas (Pielikums Nr. 11), kurās tiek ierakstīts mācību priekšmets (kurā

ir nepietiekams vērtējums) un apgūstamās tēmas, kas jānokārto līdz konkrētam datumam.

Individuālā pieeja skolēnam tiek īstenota arī administrācijas līmenī. Ja skolēna sekmes

un apmeklējums ir neatbilstošs, skolēnu uzrunā skolas administrācija, noskaidrojot iemeslus un

nosakot termiņu, lai skolēns spētu uzlabot savus vērtējumus.

Respektējot to, ka mūsu skolas skolēns ir strādājošs, un bieži vien skolas kavēšanas

iemesls ir komandējums, dienests u.t.t.., skola īsteno individuālo pieeju ar e-apmācības

palīdzību.

Audzinātāji mācību gada beigās iesniedz audzināšanas darba pašvērtējumu. Tas palīdz

uzlabot darbu audzināšanas jomā un arī pašiem audzinātājiem izvērtēt savu darbu.

Skolas darbību rezultatīvajā rādītājā 4.4. 2012./2013.m.g. 57,9% (2006./2007. m.g.

48%) pedagogu ir novērtējuši ar “4” – ļoti labi, 39,5% (2006./2007. m.g. 52%) ar “3” – labi.

Tātad pārsvarā ir vērojamas stiprās puses.


4.5. Atbalsts skolēniem ar īpašām vajadzībām

Skolā mācās daži bērni, kas iepriekšējo izglītību ieguvuši speciālās skolās un mājmācībā.

Ar šiem bērniem darbs ir individuāls un īpašs, kas parādās diferencētā pieejā Vielas sadales

tematiskajos plānos, kā arī klases audzinātāja darbā. Skolēni un vecāki ir apmierināti un ļoti

pateicīgi par skolotāju ieguldījumu un palīdzību.

Skola ir atvērta un pretimnākoša jauniešiem ar īpašām vajadzībām, kuriem nav kustību

traucējumu.


pedagogu ir novērtējuši ar “4” – ļoti labi, 41,2% (2006./2007. m.g. 28%) ar “3” – labi.

4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni

Skola sistemātiski, plānveidīgi un vispusīgi informē vecākus par skolas darbu. Vecākiem

sniegtā informācija ir kvalitatīva un savlaicīga. Vecākiem ir nodrošinātas iespējas un viņiem ir


47

zināma kārtība, kā izteikt priekšlikumus, ierosinājumus, komentārus. Skola regulāri analizē

informācijas apmaiņas rezultātus un tos izmanto turpmākā darbībā. Informācijas apmaiņa starp

skolu un vecākiem tiek nodrošināta vairākās formās. Tiek rīkotas vecāku sapulces skolas līmenī,

kurās vecāki saņem informāciju par aktualitātēm skolā, par mācību rezultātiem iepriekšējos

gados un tekošajā mācību gadā, sasniegumiem, kā arī klašu vecāku sapulces, kur vecāks saņem

nepieciešamo informāciju no audzinātāja tieši par sava bērna sekmēm, attieksmi, apmeklējumu

un vēl citām novitātēm skolā. Sadarbība ar vecākiem ir nepārtraukts un sistemātisks process, kas

ikdienā tiek nodrošināts ar telefonu sarunām un izmantojot e-žurnālu „Mykoob”. Gan skolēni,

gan viņu vecāki var izmantot skolas mājas lapu, kas nepārtraukti tiek papildināta ar informāciju -

www.r9vmvsk.edu.lv/

Vecāki regulāri saņem kvalitatīvu informāciju par sava bērna sasniegumiem, skolas

apmeklējumiem, uzvedību un attieksmi pret mācību darbu. Skolas sniegtā informācija palīdz

vecākiem iesaistīties bērna mācīšanās procesa uzlabošanā. Skola vienmēr konsultējas ar

vecākiem, ja bērnam nepieciešams atbalsts vai palīdzība. Skolā ir arī Vecāku padome, kuras

pārstāvji pārsvarā ir pamatskolas skolēnu vecāki, to nosaka pārsvarā skolēnu vecums, jo

vidusskolas klases lielāko daļu veido neklātienes klases, kur skolēnu vidējais vecums ir 28 gadi.

Skolā mērķtiecīgi plāno sadarbību ar vecākiem. Skola sniedz individuālas konsultācijas

dažādām vecāku auditorijām. Skolā izvērtē vecākiem sniegto individuālo konsultāciju kvalitāti

un lietderību un rezultātus izmanto turpmākā darbībā.


pedagogu ir novērtējuši ar “4” –ļoti labi, 62,8% ( 2006./2007.m.g.45%) ar “3” – labi. 8,1% ar

“2” – viduvēji. Skolotāju domas šajā rezultatīvajā rādītājā ir būtiski uzlabojušās. Tā

cēlonis varētu būt tas, ka skolotāji vairāk pierod pie tā, ka vecāki ir neatsaucīgāki, vairāk

aizņemti darbā un jaunieši patstāvīgāki. Ir jaunieši, kuriem vecāki strādā ārzemēs un

viņus audzina vecvecāki vai citi radinieki, kas neizrāda lielu interesi par bērnu un viņiem

nav kontakta ar bērniem. Skolotāji vēlētos, lai vecāki būtu vairāk ieinteresēti savu bērnu

izglītībā. Skolā pamatskolas klasēs obligāta prasība ir dienasgrāmatas, kuras tiek

kontrolētas. Tātad šajā jomā vērtējums labi.

VĒRTĒJUMS - LABI.


48

25.attēls. Joma Atbalsts skolēniem.

Jomas Atbalsts skolēniem

stiprās puses

Jomas Atbalsts skolēniem


o Skolā veiksmīgi strādā atbalsta personāla

grupa.

o Skolā īsteno interešu izglītības

programmu.

o Skola darbojas ,, Brīvā laika centrs”.

o Tiek nodrošināta sociālo prasmju apgūšana

sadarbībā ar skolotājiem, skolēnu

pašpārvaldi.

o Sekmēt skolēnu iesaistīšanos skolas dzīvē.

o Veicināt atbalstu skolēnu karjeras izvēlē.

o Turpināt uzlabot atbalsta pasākumu sniegšanu

skolēniem ar mācību grūtībām.

o Uzlabot neattaisnoto mācību stundu kavējumu

uzskaites sistēmu.

o Pedagoģiskais un sociālpsiholoģiskais darbs

ar skolēniem un viņu ģimenēm.

o Palielināt atbalsta personāla lomu darbā ar

skolēnu vecākiem.

o Izveidot un apstiprināt jaunas interešu

izglītības programmas.

5. IESTĀDES VIDE

5.1. Skolas mikroklimats

Skola veiksmīgi plāno un īsteno darbu sava tēla veidošanā, izkopj tradīcijas.

Skolai ir sava simbolika – logo un skolas žetona gredzens, ko radījis skolas absolvents,

juvelieris, Jānis Blumbergs , himna „Silavas valsis” – autore skolas bijusī latviešu valodas

skolotāja Venta Vīgante - Bērziņa, mājas lapa. Ir izgatavoti prezentācijas materiāli –

grāmatzīmes, skolas gada kalendāri, zīmuļi, kas tiek dāvināti īpašiem ciemiņiem un topošajiem

absolventiem Pēdējā zvanā.

Skolēni jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma, kultūras un reliģiskās piederības. Skolā

veiksmīgi risina konfliktsituācijas. Ir izstrādāts Ētikas kodekss skolotājiem.

Skolas kolektīva savstarpējās attiecībās valda labvēlība, cieņa, uzticība un izpalīdzība.

Skolotāju kolektīvs ir draudzīgs, ko pierāda kopīgās jubileju un citu svētku svinēšanas.

Dažādi jautājumi skolā tiek izskatīti demokrātiski. Pedagogiem ir iespēja savu viedokli

apspriest ar skolas vadību un kolēģiem, izvirzīt priekšlikumus skolas darba uzlabošanā. Viņi tiek

uzklausīti un nepieciešamības gadījumā saņem atbalstu un palīdzību. Pedagogiem ir pozitīvs

viedoklis par skolu.

Attieksme pret skolas apmeklētājiem ir labvēlīga, laipna un korekta. Apmeklētājiem tiek

paskaidroti viņus interesējoši jautājumi. Skolas direktore nav saņēmusi sūdzības par nelaipnu


49

izturēšanos. Skolā ir izstrādāta kārtība, kādā skolā uzturas apmeklētāji. Vestibilos ir paziņojumi

un norādes, kas nepieciešamas apmeklētājiem.

Skolā ir kvalitatīvi un demokrātiski izstrādāti skolas iekšējās kārtības noteikumi. Skolēni

un skolas darbinieki tos zina un ievēro. Skolas iekšējās kārtības noteikumi tiek papildināti un

rediģēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām un nepieciešamībai. Piemērām, ar šo gadu ir

papildināti Skolas iekšējās kārtības noteikumi ar punktu, ka rīta maiņā skolas durvis ir slēgtas

līdz plkst. 12:00 un skolu var pamest tikai ar atļauju. Šīs izmaiņas tika veiktas pamatojoties uz

vecāku un skolotāju ierosinājumu, lai veicinātu atkarību profilaksi un skolēnu drošību.

Ikdienā un svētkos tiek veicināta skolēnu, skolas darbinieku un vecāku piederības apziņa

un lepnums par skolu. Skolā ir ilggadējas tradīcijas, kuru norise tiek saglabāta foto un video

arhīvā un skolas Gada grāmatā. Skolai ir savs muzejs, kurā ir uzkrāts arhīvs par skolas vēsturi no

1965.g.

Skolai nozīmīgi pasākumi ir „Salidojumi”, gan absolventu, gan bijušo skolotāju. Ar

absolventiem tiekamies ik pa 10 gadiem un ar bijušajiem kolēģiem katru gadu uz

Ziemassvētkiem.

Skolai ir savas tradīcijas (skolotāju diena, dzejas dienas, 10. kl. iesvētības,18. novembris,

Ziemassvētki, Žetonu vakars, Lieldienas u.c. svinības) un vērtības, kas tiek koptas no gada uz

gadu, jo tieši tās mums neļauj aizmirst, kas mēs esam, no kurienes nākam, uz kurieni ejam, pēc

kā tiecamies.

Skolotāja G.Gromula katru gadu organizē Ziemassvētku un Lieldienu labdarības

pasākumus, dodoties uz bērnunamiem, attīstot jauniešos līdzjūtību un līdzatbildību par

sabiedrībā notiekošo.

Skolā ir organizēta projekta nedēļa par tēmu „Pasniedz roku”. Tanī gadā (2009.g.) visas

klases izvēlējās kam palīdzēs un to darīja. Reportāža par projektu dienu norisi publicēta

laikrakstā „Izglītība un kultūra” . Mēs ļoti lepojamies ar šīm projektu dienām.

VĒRTĒJUMS –ĻOTI LABI.

5.2. Skolas fiziskā vide Skolas telpas ir funkcionālas, estētiski noformētas, vienmēr tīras un kārtīgas. Skolēni

rūpējas par telpu uzturēšanu kārtībā. Skolas un klašu telpas vienmēr ir atbilstošas sanitāri

higiēnisko normu prasībām (apgaismojums, temperatūra, uzkopšana u.t.t.). Skolēni un skolotāji

atzīst, ka viņiem patīk labi iekārtotie mācību priekšmetu kabineti, divi informātikas kabineti,


50

skolotāju istaba, aktu zāle, skolas bibliotēka un lasītava, skolas muzejs, brīvai laika centrs, skolas

ēdnīca. Darbs jāturpina pie sporta zāles labiekārtošanas. Par kārtību mācību priekšmetu

kabinetos atbild pedagogi, izvirzot konkrētas prasības izglītojamiem. Regulāri notiek kabinetu

skates, apzinot aktuālās vajadzības skolas iekšējās vides uzlabošanā.

Tā kā skola uz jaunajām telpām pārvācās 2009. gada 1. septembrī pēc skolu tīkla

optimizācijas, tad tiek izstrādāts un īstenots renovācijas plāns. Ir renovēti: 1. un 3. stāva telpu

durvis, muzeja telpa, skolas bibliotēka, dabaszinību un matemātikas kabineti, skolotāju istaba,

sieviešu tualete 3. stāvā un dušu telpas pie sporta zāles zēniem un meitenēm. Šinī vasarā tiks

renovēts. 2.stāva gaitenis.

Vērtībizglītibu nodarbību laikā skolēni piedalās vides uzlabošanā pēc savas iniciatīvas.

Piemēram, skolēni izveidoja sienas gleznojumu skolas ēdnīcā skolotāja E. Jurķeļa vadībā.

Skolas teritorija sakopta. Skolas darbinieki to uztur ļoti labā kārtībā. Katru gadu skolā

tiek rīkotas apkārtnes sakopšanas talkas, kurās labprāt piedalās skolēni, vecāki un skolotāji.

Skolas apkārtne ir droša. Skolas tuvumā ir izvietotas satiksmes drošības noteikumiem

atbilstošas zīmes un norādes, kā arī ceļu drošības aizsargvalnis (“guļošais policists”).

Pie skolas ir velosipēdu novietne.

Ziemas sezonā skolā tiek ierīkota distanču slēpošanas trase.

Skola tiek estētiski noformēta gadskārtu un skolas svētkos. Telpu noformējumā tiek

izmantoti skolēnu darbi. Noformēšanā iesaistās arī izglītojamie un dažreiz viņu vecāki.

Skolas darbību 5. jomā 2012./2013. m.g. 81,6% (2006./2007. m.g. 35%) pedagogu ir

novērtējuši ar “4” – ļoti labi, 18,4% (2006./2007. m.g. 65 %) ar “3” – labi. Tātad šajā jomā

pārsvarā ir stiprās puses. Ir vērojamas būtiskas izmaiņas vērtējumā, to var skaidrot ar to,

ka kolektīvam ir pievienojušies daudz jaunie kolēģi, jo skolu apvienoja, kā jau tika minēts.

Jaunie kolēģi ir iejutušies. Tas ļoti priecē administrāciju, jo daudz kas ir darīts - gan

kopīgu jubileju svinēšana, gan ekskursijas u.c. Pirms četriem gadiem viss bija jāsāk no

jauna.

VĒRTĒJUMS –ĻOTI LABI.


51

26. attēls. Joma Skolas vide.

Jomas Skolas vide

stiprās puses

Jomas Skolas vide


o Skolā ir sadarbību veicinoša vide.

o Skolēni zina un saprot savus

pienākumus un tiesības.

o Skolā ir labvēlīgi apstākļi

optimālai skolotāju un vecāku sadarbībai.

o Skolā ir stabilas tradīcijas – valsts

svētku svinēšana, Ziemassvētki, skolas

ekskursijas, Žetonu vakars 12.klasēm,

Pēdējā zvana diena utt.

o Skolai ir sava atribūtika, noteikta

kārtība atribūtikas izmantošanā.

o Skolēni 2 reizes gadā piedalās

skolas teritorijas un apkārtnes sakopšanā

un labiekārtošanā.

o Panākt, lai tiktu konsekventi ievēroti

skolas iekšējās kārtības noteikumi.

o Attīstīt skolēnos piederības apziņu un

lepnumu par skolu.

o Turpināt veikt skolas telpu kosmētisko

remontu.

o Turpināt skolēnu darbu izstādi skolas

TV, skolas mājas lapā, skolas gaiteņos.

o Regulāri papildināt skolas stendus ar

jaunāko informāciju.

o Izveidot skolas Gada grāmatu.

6. IESTĀDES RESURSI

6.1. Telpu, iekārtu un resursu nodrošinājums un izmantošana

Skolā ir visas nepieciešamās telpas un materiāli tehniskie resursi izglītības programmu

īstenošanai. Telpu iekārtojums atbilst skolēnu skaitam, vecumam, augumam un speciālajām

vajadzībām. Materiāli tehniskie līdzekļi vienmēr ir darba kārtībā un droši lietošanai. Skolā ir

telpas skolēnu atpūtai un ārpusklases nodarbībām un atbilstoši prasībām iekārtoti sanitārie

mezgli.

Telpu izmantošana skolā atbilst mācību procesa nodrošināšanai, skolēnu un skolotāju

vajadzībām. Skolā labi darbojas noteikta kārtība skolas telpu (arī bibliotēkas, lasītavas,

datorklases u.c.) un materiāli tehnisko līdzekļu izmantošanai. Specializētajos mācību kabinetos ir

izstrādāti darba drošības noteikumi, ar tiem tiek iepazīstināti izglītojamie.

Skolas vadībai un pedagoģiskā atbalsta personālam ir atsevišķi kabineti.

Tehniskais personāls ir nodrošināts ar atsevišķām darba un atpūtas telpām. Ir

saimniecības telpas, kurās var ērti un droši glabāt skolas inventāru.

Skolotāji un skolēni efektīvi izmanto skolā esošos materiāli tehniskos resursus.

Mācību materiālu pavairošanai darbojas vairākas kopējamās iekārtas. Mācību procesa

organizēšanai izmantojamas dokumentu kameras, kodoskopi, video projektori, interaktīvās


52

tāfeles, televizori, videomagnetafoni, CD atskaņotāji. Skolā pieejams bezvadu internets, kā arī

visos kabinetos ir patstāvīgais interna pieslēgums. Skolotājiem ir pieejams arī pārnēsājamais

video projektors, kā arī mobilā datorklase no dabaszinību projekta ESF „Kvalitatīvai

dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana 63 Rīgas vispārizglītojošās

skolās”.

Šobrīd skolas IT bāze ir pietiekoša, taču nepieciešama pakāpeniska novecojušās

datortehnikas nomaiņa uz jaunāku, īpaši aktuāli tas ir Brasas filiālē (cietumā). Plānojam arī citos

mācību kabinetos ierīkot multimediju projektorus, lai varētu sekmīgi īstenot mācību procesu.

Ļoti ceram, ka tuvākajā laikā visā skolā būs pieejams bezvadu internets. Ar šādu lūgumu pie

mums ir vērsušies daudzi skolas skolēni un skolotāji.

Skolas centrālajā vestibilā izvietots lielizmēra ekrāna televizors, ar kura starpniecību tiek

aktualizēta dienas informācija, atspoguļotas aktualitātes un sasniegumi.

Skolas bibliotēka ir nodrošināta ar mācību literatūru. Gan pamatskolā, gan vidusskolā

skolēni visos mācību priekšmetos tiek nodrošināti ar vienu mācību grāmatu darbam mājās.

Gandrīz visos priekšmetos tiek nodrošinātas grāmatas arī darbam klasē uz diviem skolēniem

viena mācību grāmata.

Atkarībā no valsts un pašvaldības piešķirtā finansējuma lieluma katru gadu tiek iegādātas

mācību grāmatas un metodiskā literatūra. Metodiskā literatūra pieejama arī metodiskajā

kabinetā. Bibliotēkā grāmatu fonda uzskaite ar šo gadu 2012./2013.m.g. tiek sakārtota integrētā

informācijas sistēmā ALISE. Nākošgad tiks turpināts darbs, lai varētu atteikties no lasītāju

formulāriem un visa grāmatu izsniegšana lasītājiem varētu notikt izmantojot sistēmu ALISE.

Skolas bibliotēka iegādājas periodisko literatūru atkarībā no finansējuma (Latvijas Avīze

un citus).

Sporta zāle ir aprīkota ar nepieciešamo sporta inventāru, bet tai ir nepieciešams remonts.

Skolas rīcībā šādu līdzekļu pagaidām nav.

Skolai piegulošajā sporta laukumā atpūšas un sporto apkārtējo māju jaunieši. Šinī mācību

gadā iedzīvotāji izrādīja interesi palīdzēt skolai labiekārtot sporta laukumu (atjaunot basketbola

grozus par saviem līdzekļiem).

Skolas aktu zāle ir aprīkota ar mūsdienīgu gaismas un apskaņošanas tehniku un ir

piemērota mākslinieciskās pašdarbības nodarbībām un skolas pasākumiem.

Visi materiāltehniskie līdzekļi un iekārtas ir darba kārtībā. Katram kabinetam un skolas

telpai ir tās vadītājs, kas atbild par telpas saglabāšanu. Atbildīgās personas veic materiāltehnisko


53

līdzekļu uzskaiti, laicīgi konstatē bojājumus un novērš tos., ziņo par nepieciešamo

labiekārtošanu.


pedagogu ir novērtējuši ar “4” –ļoti labi, 23,7% (2006./2007. m.g. 58 %) ar “3” – labi. Tātad

šajā jomā pārsvarā ir stiprās puses.


6.2. Skolas finansu resursu nodrošinājums un izmantošana

Skolas finansu resursi ir pietiekami izglītības programmu realizēšanai, skolas

infrastruktūras uzturēšanai, tās darbības nodrošināšanai un attīstībai. Skola veic pasākumus

papildus (sponsoru, projektu u.c.) līdzekļu piesaistīšanai.

Skolas pārziņā nodotos finansu līdzekļus izmanto atbilstoši normatīvajos dokumentos

noteiktajai kārtībai, to izlietojums vienmēr ir efektīvs. Skolas pārziņā nodotos finansu līdzekļus

sadala atbilstoši skolas izvirzītajām prioritātēm un vajadzībām. Skolas direktors veiksmīgi

iesaista Skolas padomi un skolas darbiniekus konsultācijās par finansu līdzekļu plānošanu, sadali

un regulāri informē par līdzekļu izmantošanu.

26. attēls. Finansējuma avoti

Finansējuma avots 2010.g. 2011.g 2012.g.

Kopējais finansējums 699182 705468 645261



Ziedojumi

Maksas pakalpojumi un citi pašu

ieņēmumi

7035 6391 8540

Mācību grāmatu iegādei 3015 2595 4149



Skolas finansu resursi ir tērēti skolas renovācijai. Ir renovēti: 1. un 3. stāva telpu durvis,

muzeja telpa, skolas bibliotēka, dabaszinību un matemātikas kabineti, skolotāju istaba, sieviešu

tualete 3. stāvā un dušu telpas pie sporta zāles zēniem un meitenēm. Šinī vasarā tiks renovēts.

2.stāva gaitenis.

Skolas finansu resursi ir tērēti mācību līdzekļu iegādei, distanču slēpošanas inventāra,

zālēs pļāvēja, sniega tīrītāja iegādei un citiem.


54

Skolēni atzīst, ka skola ir moderna un sakārtota, vienmēr norāda, ka direktore ir taisnīga

un godīga.

Finanšu līdzekļi netiek tērēti saviesīgiem pasākumiem, izklaides braucieniem un

tamlīdzīgi.


pedagogu ir novērtējuši ar “4” –ļoti labi, 28,9% (2006./2007. m.g. 40%) ar “3” – labi. Tātad



6.3. Personāla nodrošinājums

Skolā ir visi nepieciešamie personāla resursi izglītības programmu īstenošanai.

Skola veiksmīgi piesaista atbalsta personālu - sociālais pedagogs (1), skolas psihologi (2),

medmāsas (2). Darbojas atbalsta personāla grupa. Skolā strādā bibliotekāre un 26 tehniskā

personāla darbinieki.

Skolā ir profesionāla vadība un pedagoģiskais personāls.

Skolas pedagoģiskā personāla izglītība un kvalifikācija ir atbilstoša normatīvo aktu

prasībām. Skolotāji aktīvi iesaistās radošā darbībā. Pedagoģiskie darbinieki atbilstoši Ministru

kabineta noteikumu Nr.431 7. 06. 2011. „Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides

kārtība” un Skolas pedagogu profesionālās pilnveides attīstības plānam pastāvīgi paaugstina

kompetenci priekšmeta mācīšanas metodikā, pedagoģijā un psiholoģijā, audzināšanas

jautājumos, kā arī skolvadības jautājumos.

2012./2013. m. g. skolā strādā 64 pedagogi, no tiem 6 ir vīrieši. Gandrīz visiem skolas

skolotājiem ir augstākā pedagoģiskā izglītība, tajā skaitā 23 pedagoģijas maģistri, 4 augstākā

izglītība, 1 vidējā izglītība un turpina iegūt augstāko pedagoģisko izglītību. Skolā strādā

skolotāji, kuriem ir liels pedagoģiskais stāžs, kā arī skolotāji, kas pašreiz mācās maģistrantūrā

(1), doktorantūrā (1), arī studenti (2).

Pamatdarbā strādā 64, blakusdarbā - 13 pedagogi.

Skolā strādā skolotāji, kas raksta mācību grāmatas, kas aktīvi darbojas mācību

priekšmetu asociācijās. Skolotāji (5) vada pedagoģiskās prakses Latvijas Universitātes un Rīgas

Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas studentiem.


55

Skolas pedagogi aktīvi iesaistās dažādos projektos - gan starptautiskos, gan lokālos, kas

veicina pedagoģisko prasmju pilnveidi.

Objektīvi rādītāji, kas apliecina pedagoģiskā personāla nodrošinājuma kvalitāti un darba

kvalitāti, iegūti Eiropas Savienības fonda projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana

izglītības optimizācijas apstākļos”. Projektā piedalījās 33 skolotāji. Izvērtēšanas procesa

rezultātā skolotāji apzinājās savas turpmākās profesionālās izaugsmes nepieciešamību atsevišķos

rādītājos mācību un audzināšanas jomā.

27. attēls. Projekta gaitā iegūtās kvalitātes pakāpe.

Projekta gaitā iegūtās kvalitātes pakāpe

KOPĀ 1. 2. 3. 4. 5.

33 4 18 10 1 0

Skolā ir zema personāla mainība, kas liecina par labu mikroklimatu un pozitīvu darba

vidi.

Skolas vadība laicīgi plāno personāla izmaiņas, regulāri strādā pie kolektīva veidošanas

un labvēlīgas darba vides nodrošināšanas. Katru gadu skolas personāls dodas kopējās ekskursijās

(divās mācību gada laikā), kopā svin jubilejas.

Divi pedagogi ir saņēmuši Rīgas Domes apbalvojumu “Zelta pildspalva” – Una

Anaite (bioloģija), Vēsma Veckāgana (latviešu valoda un literatūra).





6.4. Skolas personāla nodarbinātības efektivitāte

Skolotāju darba slodzes vienmēr sadala, ievērojot skolas izglītības programmu un darba

organizācijas vajadzības, skolotāju pieredzi un kvalifikāciju. Skolas darbinieku pienākumi,

tiesības un atbildības jomas ir noteiktas darbinieku amata aprakstos. Skolā veiksmīgi darbojas

metodiskās komisijas. (Pielikums Nr.5)


56

Skolā ir normatīvajos dokumentos noteiktajai kārtībai atbilstošs klašu piepildījums un

sadalījums. Skolā ir noteikti paralēlklašu veidošanas pamatprincipi.

Skolas atbalsta personāla pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir noteiktas darbinieku

amata aprakstos. Skolā labi organizē skolotāju, vecāku, skolēnu un atbalsta personāla sadarbību.





6.5. Personāla attīstība

Plānojot personāla tālākizglītību, skolā vienmēr ņem vērā attīstības plānā noteiktās

prioritātes un katru gadu izstrādā Skolotāju tālākizglītības plānu.

Balstoties uz VIIS datu bāzē reģistrēto formālās tālākizglītības stundu skaitu (pēdējo 3

gadu kvalifikācijas celšanas dokumenti), skolotāji tiek informēti par tālākizglītības

nepieciešamību. Skolotājiem pamatā ir brīva izvēle savas tālākizglītības pilnveidošanā, jo Skolas

tālākizglītības plānam ir ieteikuma raksturs. Mēs uzskatam, ka katrs skolotājs ir personība, kas ir

tiesīgs izvēlēties.

Pedagoģiskie darbinieki atbilstoši Ministru kabineta noteikumi Nr.431 7. 06. 2011.

„Pedagogu profesionālās kvalifikācijas pilnveides kārtība” un Skolas pedagogu profesionālās

pilnveides attīstības plānam pastāvīgi paaugstina kompetenci priekšmeta mācīšanas metodikā,

pedagoģijā un psiholoģijā, audzināšanas jautājumos, kā arī skolvadības jautājumos.

Skolā veiksmīgi darbojas noteikta sistēma darbinieku tālākizglītības organizēšanai. Skolā

regulāri izvērtē personāla tālākizglītības efektivitāti un dod ieteikumus. (Pielikums Nr.4)

Skolotāji regulāri apmainās ar tālākizglītībā iegūto informāciju – pamatā savas MK ietvaros

(sapulcēs), bet ja temats aktuāls citiem, tad informē kolēģus Informatīvajās sanāksmēs, kas

notiek 1x nedēļā un ir saistošas un obligātas visiem kolēģiem.

Skolotāju prasmes un pieredzi efektīvi izmanto personāla attīstībā. Piem., skolotāji ir

mentori (Ilze Dupate, I.Priedniece, Jana Strautmane, Olga Voronova, K.Ābele, u.c.) studentiem

vai jaunajiem kolēģiem. Skolotāji viens otram nodod savas zināšanas. Braucot ikgadējos

kolektīva saliedēšanas un metodiskos braucienos (2x gadā) – ekskursijās, skolotāji uzņemas gida

pienākumus atbilstoši ekskursijas mērķim un vajadzībām.


57

Lai taupītu skolotāju darba laiku un sasniegtu skolas prioritātes, šajā m.g. skolā tika

organizēti divi metodiski semināri sadarbībā ar RIIMC:

1. Darbs ar lietotni "Microsoft Office 2010" - piedalījās 15 skolotāji.

2. Starpkultūru sadarbība un tolerance - piedalījās 15 skolotāji.

Skolai ir ilggadēja sadraudzība ar vakarskolām valstī. Piem., šogad ir organizēti tikšanās

vakari ar Rīgas Raiņa 8. vakara (maiņu) vidusskolu, gan projektu ietvaros, gan individuāli.

Braucot projektu dienu ekskursijā, metodiskos un tālākizglītību nolūkos esam apciemojuši Ērgļu

vidusskolu.

Šajā mācību gadā kā katru gadu notika metodiskā skate. Uzstājās skolotāji ar prezentāciju

par paveikto metodiskās tēmas ietvaros un informēja par apmeklētajiem tālāk izglītības kursiem.

Šī gada metodiskā tēma: „Mācību materiālu veidošana un sistematizēšana e – tālmācībā un

priekšmetu nedēļās, atbilstoši mācību priekšmetu standartiem.„ (Pielikums nr.3)

Skolas darbību rezultatīvajā rādītājā 6.5. 2012./2013. m.g. 68,4% (2006./2007. m.g.

52%) pedagogu ir novērtējuši ar “4” –ļoti labi, 31,6% (2006./2007. m.g 43 %) ar “3” – labi.

Tātad šajā jomā pārsvarā ir stiprās puses.


28. attēls. Joma Resursi

Jomas Resursi

stiprās puses

Jomas Resursi


o Skolas pedagoģiskais personāls ir

kvalificēts, ar atbilstošu izglītību.

o Gandrīz visiem skolotājiem darba

slodzes ir optimālas. Skolas vadība zina

katra skolotāja profesionālo kompetenci.

o Skolā strādā skolotāji, kuri ir mācību

līdzekļu autori.

o Skolas pārziņā nodotos finanšu

līdzekļus sadala atbilstoši skolas izvirzītajām

prioritātēm. Skolas padomē tiek apspriests

gada budžeta projekts.

o Skolā piedalās projektu izstrādē

finanšu līdzekļu piesaistīšanai.

o Pilnveidot materiālo bāzi atbilstoši

mācību priekšmetu programmu prasībām

sportā, mūzikā.

o Uzsākt bibliotēkas modernizāciju,

turpināt bibliotēkas fondu elektronisko

uzskaiti.

o Turpināt skolotāju kvalifikācijas

celšanu.

o Nepieciešams kapitāli remontēt

sporta zāli, virtuves bloku, skolas jumtu un

labiekārtot sporta laukumu.

o Mācību grāmatu fonda papildināšana

ievērojot jaunos standartus.


58

7. IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES

NODROŠINĀŠANA

7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana

Skolas katra mācību gada darba organizācija tiek atspoguļota mācību gada darba plānā.

Gada darba plāns detalizēti tiek atspoguļots mēneša ciklogrammā, kas visām ieinteresētajām

pusēm pieejams skolas mājas lapā.

Skolā ir visa pedagoģiskā procesa organizēšanai nepieciešamā obligātā dokumentācija.

Skolas iekšējie normatīvie akti ir izstrādāti demokrātiski, atbilst izstrādāšanas prasībām un ir

sakārtoti atbilstoši lietu nomenklatūrai. Tiek ievērota noteikta kārtība, normatīvajos aktos veicot

izmaiņas un grozījumus.

Atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir izstrādāts un apstiprināts skolas Nolikums.

Skolā darbojas Metodiskā padome, kuru vada direktores vietniece izglītības jomā

metodiskos jautājumos. Pedagogi savstarpēji sadarbojas3 metodisko komisiju ietvaros.

Skolā regulāri un mērķtiecīgi tiek realizēta izglītības procesa pārraudzība. Ar tās

rezultātiem un saistībā ar tiem pieņemtajiem lēmumiem pedagogi tiek iepazīstināti iknedēļas

informatīvajās sanāksmēs un Pedagoģiskās padomes sēdēs.

Izglītības procesa kvalitātes pārraudzību skolas vadība nodrošina:

1. sastādot izglītojamo klašu un valodas apguves grupu sarakstus;

2. nosakot pedagogu darba slodzes;

3. sastādot mācību stundu sarakstu un pārraugot tā ievērošanu;

4. veicot ikdienas izmaiņas mācību stundu sarakstā un aizvietoto stundu uzskaiti;

5. sastādot tēmu noslēguma pārbaudes darbu grafiku un pārraugot tā ievērošanu;

6. izveidojot individuālā darba ar izglītojamiem sarakstu un pārraugot tā ievērošanu;

7. sastādot individuālo/grupu, interešu izglītības sarakstu un pārraugot tā ievērošanu;

8. apstiprinot izmantojamo mācību priekšmetu programmas;

9. apstiprinot izmantojamo mācību līdzekļu sarakstu;

10. pārraugot mācību vielas tematisko plānu izstrādi un realizāciju;

11. veicot instruktāžas par valsts pārbaudījumu kārtību un norisi;

12. sagatavojot un analizējot mācību priekšmetu pedagogu un klašu atskaites formas;

13. koordinējot metodisko komisiju vadītāju un jauno pedagogu sadarbību;


59

14. veicot „Mykoob” ierakstu pārbaudi;

15. vērojot mācību stundas;

16. pārraugot prasību izpildi pedagogu tālākizglītībai un profesionālajai pilnveidei;

17. sagatavojot izglītības procesa organizācijas obligāto dokumentāciju;

18. pārraugot izglītojamo instruēšanu mācību priekšmetos un audzināšanas jomā;

19. nodrošinot IT izmantošanu mācību procesā;

20. pārraugot izglītojamo mācību stundu kavējumus;

21. un citi.

Lai realizētu skolas darbības pamatmērķi, kā arī nodrošinātu kvalitāti, skola regulāri veic

pedagoģisko analīzi. Pedagoģiskā analīze ir pedagoģiskā procesa stāvokļa, attīstības tendenču,

rezultātu objektīvs novērtējums un uz tā pamata prioritāšu izstrāde sistēmas sakārtošanai un

pacelšanai uz augstāku kvalitātes līmeni. Periodiski notiek skolas darba ārējās vērtēšanas

process.

Pedagoģiskā analīze skolā notiek vairākos līmeņos (pa struktūrvienībām), vērtējot visas

skolas darbības pamatjomas. Direktore atbilstoši LR normatīvajiem aktiem un personīgajai

profesionalitātei ir deleģējusi katrai struktūrvienībai atbilstošas funkcijas un pienākumus

pedagoģiskajā procesā, kas ir atrunāti skolas iekšējos dokumentos . Skola regulāri vērtē savu

darbu, uzkrāj, dokumentē, sistematizē un analizē informāciju, līdz ar to Pedagoģiskās analīzes

pamatu veido iekšējā kontrole.

Skolas vadība mērķtiecīgi plāno, kvalitatīvi organizē un īsteno kontroles un vērtēšanas

procesu visās darbības jomās. Skolas vadība motivē skolas kolektīvu regulārai darba

pašvērtēšanai. Skolas vadība regulāri izvērtē savu ieguldījumu pašvērtēšanas procesa

organizēšanā, vadīšanā un pārraudzīšanā, uzklausot skolas kolektīva viedokļus.

Skolas darba pašvērtēšanas sistēma ir strukturēta un plānota vairākos līmeņos:

1. līmenis Ikdienas darba individuāls vērtējums ( „Mykoob” ) un valsts pārbaudes

darbu analīze (dokuments) (Pielikums nr.8.,9.)

2. līmenis Mācību priekšmeta skolotāja un audzinātāja mācību gada pašvērtējums

(dokuments). (Pielikums nr.6.,7.)

3. līmenis Metodisko komisiju mācību gada pašvērtējums (dokuments).

4. līmenis Metodiskās padomes mācību gada pašvērtējums (dokuments).


60

5. līmenis direktora vietnieku mācību gada pašvērtējums (dokuments) + atbalsta

personāla darba gada pašvērtējums. (dokuments).

6. līmenis Skolas mācību gada darba pašvērtējums. (Pedagoģiskās sēdes.)

Skolā ir vienoti kritēriji un metodes pašvērtēšanas procesa veikšanai, procesā iesaistītās

puses tos zina un prasmīgi izmanto. Skolā ir labvēlīga sadarbības vide, kas nodrošina visu

darbinieku iesaistīšanos pašvērtēšanā. Pašvērtējums vienmēr ir pamatots ar pierādījumiem.

Valsts pārbaudījumu rezultāti un skolotāju iesniegtie pašvērtējumi tiek izvērtēti

metodiskajās komisijās un Metodiskajā padomē. Metodisko komisiju vadītāji veic metodiskā

darba izvērtējumu mācību gada beigās.

Direktores vietniecēm izglītības jomā tiek iesniegta rezultātu aprakstošā analīze un

pedagogi ar rezultātiem tiek iepazīstināta pedagoģiskās padomes sēdē. Tiek izvirzīti uzdevumi

rezultātu uzlabošanai. Direktores vietnieces izglītības, informātikas un audzināšanas jomā veic

mācību un audzināšanas darba rezultātu statistisko un aprakstošo analīzi, 1. semestra un mācību

gada noslēgumā iesniedz to skolas direktorei.

Skolas direktore ar vērtēšanas procesā iegūtajiem rezultātiem (skolas darba stiprajām

pusēm, tālākās attīstības virzieniem) iepazīstina Pedagoģiskās padomes sēdē augustā.

Pašvērtēšanā konstatētās skolas darba stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus

kolektīvs zina un prasmīgi izmanto, plānojot turpmāko darbību. Skolas pašvērtējuma ziņojumi ir

kvalitatīvi. Pašvērtējuma ziņojums ir pieejams skolas darbiniekiem, skolēniem, viņu vecākiem,

pašvaldībai un citām ieinteresētām pusēm.

Skolas attīstības plāns un tajā izvirzīto prioritāšu plānojums ir strukturēts un pārskatāms.

Attīstības plāns nosaka prioritātes vismaz trijiem gadiem. Prioritāšu plānojums ietver mērķus,

novērtēšanas kritērijus un precīzu ieviešanas gaitu.

Skolas attīstības plāna saturs ir labi pārdomāts un reāls. Tas veidots, ņemot vērā skolas

darbības pamatmērķus un pašvērtējumā konstatētās darba stiprās puses un uzlabojamās jomas.

Attīstības plāns veidots, ievērojot attiecīgajai skolai izvirzītās pašvaldības, rajona un valsts

prioritātes.

Skolā veiksmīgi darbojas noteikta kārtība attīstības plāna saskaņošanai, apstiprināšanai

un korekciju veikšanai. Skolas kolektīvs labi pārzina skolas attīstības plānu.

Skolā veiksmīgi īsteno attīstības plānu, ievērojot noteiktās prioritātes, mērķus un

uzdevumus. Plāna īstenošanu regulāri pārrauga, analizē un novērtē rezultātus.


61

Skolas darbību rezultatīvajā rādītājā 7.2. 2012./2013. m.g. 81,1% (2006./2007. m.g 70%)

pedagogu ir novērtējuši ar “4” –ļoti labi, 18,9% (2006./2007. m.g 15 %) ar “3” – labi. Tātad



7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība

Skolā ir visa nepieciešamā obligātā skolas darbu reglamentējošā dokumentācija. Tā

izstrādāta demokrātiski, ievērojot visas tai izvirzītās prasības.

Dažāda līmeņa vadītājus ieceļ valstī noteiktajā kārtībā, ievērojot viņu kvalifikāciju,

pieredzi un skolas darba vajadzības. Viņu darba pienākumi, tiesības un atbildības jomas ir

noteiktas amatu aprakstos. Skolā regulāri pārrauga pienākumu izpildi un sniedz nepieciešamo

atbalstu.

Ir precīza un visiem zināma skolas vadības darba organizācijas struktūra un kompetences.

(Pielikums Nr. 5) Direktore ir izveidojusi vienotu vadības komandu un nodrošina tās veiksmīgu

darbību. Direktore prasmīgi plāno, organizē, vada skolas darbu, deleģē pienākumus un pārrauga

to izpildi. Direktore konsultāciju un lēmumu pieņemšanas procesā vienmēr iesaista attiecīgajā

jautājumā ieinteresēto auditoriju.

Skolas mājas lapā ir pieejams skolas vadības pieņemšanas laiku grafiks. Skolas vadība

tiekas individuāli ar izglītojamo vecākiem.

Dažāda līmeņa vadītāji profesionāli un kvalitatīvi veic viņiem uzticētos pienākumus,

veiksmīgi sadarbojas gan savā starpā, gan ar skolas kolektīvu. Skolā notiek efektīva informācijas

apmaiņa par pieņemtajiem lēmumiem un to izpildi. Skolotāji savos mācību gada darba

pašvērtējumos novērtē ļoti pozitīvi skolas vadības darbu un sadarbību.

Skolas vadība nodrošina veiksmīgu sadarbību ar skolas padomi, izglītības pārvaldi,

pašvaldību un sabiedriskajām organizācijām. Skolas vadība rūpējas par skolas prestižu

sabiedrībā.

Katru nedēļu skolā notiek Vadības sanāksmes (direktors, vietnieki), Informatīvās

sanāksmes (direktors, vietnieki, skolotāji, atbalsta personāls). 1x mēnesī tiekas Metodiskā

padome (direktora vietniece izglītības jomā metodiskos jautājumos, Metodisko komisiju vadītāji

un pēc nepieciešamības citi kolēģi), Audzināšanas metodiskā padome (direktora vietnieks

audzināšanas jautājumos, Metodisko komisiju vadītāji), pēc nepieciešamības Metodisko


62

komisiju sanāksmes, bet ne retāk kā 1x pusgadā un jebkurā laikā neformālas sarunas. Sanāksmju

norise tiek protokolēta.


pedagogu ir novērtējuši ar “4” –ļoti labi, 18,9% (2006./2007. m.g 15 %) ar “3” – labi. Tātad



7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām

Skolai ir regulāra sadarbība ar Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamentu,

kā arī ar citām Rīgas pašvaldības nodaļām un departamentiem. Skola īsteno mērķtiecīgu

sadarbību ar pašvaldības, valsts institūcijām un nevalstiskajām organizācijām.

Direktore I.Dupate un direktora vietniece metodiskos jautājumos K.Ābele piedalījušās

IZM īstenotājā projektā ESF "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas

optimizācijas apstākļos", kā konsultanti citām skolām, vērtējušas citu skolu novērtēšanas

komisiju materiālus. K Ābele saņēmusi par darbu Apliecinājumu no Latvijas Republikas

Izglītības un zinātnes ministrijas


pedagogu ir novērtējuši ar “4” –ļoti labi, 13,5% (2006./2007. m.g 26%) ar “3” – labi. Tātad šajā

jomā pārsvarā ir stiprās puses.


29. attēls. Joma Skolas darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana.

Jomas Skolas darba organizācija, vadība un

kvalitātes nodrošināšana

Stiprās puses

Tālākās attīstības vajadzības

o Skolas attīstības plāns ir veidots, ņemot

vērā skolas pamatmērķus, pašvērtējumu un

iepriekš veikto darbu. Rezultāti tiek analizēti un

izvērtēti.

o Skolas darbu reglamentējošie dokumenti ir

o Pilnveidot pedagoģisko

darbinieku pašanalīzes prasmes.

o Skolas sasniegumu

popularizēšana izmantojot skolas mājas

lapu.


63

Jomas Skolas darba organizācija, vadība un


Stiprās puses

Tālākās attīstības vajadzības

izstrādāti demokrātiski.

o Skolas vadība kontrolē personāla darbu,

izvirzot augstas un pamatotas prasības.

o Skolas vadība nodrošina regulāru

informācijas apmaiņu par skolas ikdienas darbu.

o Skolas vadība veicina un atbalsta

pašnovērtēšanas procesu, skolas pedagoģiskie

darbinieki ir iesaistīti skolas SVID analīzes

veikšanā.

o Ir nodrošināta sadarbība starp skolas

vadību, skolēnu pašpārvaldi, pedagoģisko

kolektīvu un skolēnu vecākiem.

o Racionāla cilvēkresursu

izmantošana- pienākumu detalizēta

izstrāde

o Nepieciešamības gadījumos

atjaunot skolas darbību reglamentējošos

dokumentus.

o Skolas darba pašnovērtēšanas

procesā iegūtos ieteikumus izmantot

tālākās attīstības plānošanā.

o Skolas prestiža palielināšana,

veicinot katra skolotāja profesionālo

izaugsmi

o Izglītības kvalitātes pārraudzības

plāna izstrāde visās pamatjomās


64

V CITI SASNIEGUMI (IESTĀDEI SVARĪGAIS, SPECIFISKAIS)

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskolas misija ir strādāt ar jauniešiem, kuriem ir pārtraukumi

izglītošanās procesā, problēmbērniem, jauniešiem, kuriem nav vecāku, kuri strādā.

Skolā lielākā problēma mācību procesā ir skolēnu vājās zināšanas, prasmes un iemaņas.

70 % skolēnu nav mācību motivācijas. (Skatīt skolas psihologa pētījumus.) Skolotāji izvērtējot

mācīšanās procesu, ir atzinuši, ka nesekmīgas galvenais cēlonis ir neprasme mācīties. Daļa

skolnieku neprot tekoši izlasīt tekstu, līdz ar to neprot pareizi rakstīt. Ja skolnieks neprot lasīt un

pareizi pierakstīt, tad veidojas apburtais loks, no kura ir ļoti grūti tikt ārā, jo, iztrūkstot šādām

(neesot šim) prasmēm, skolnieks nevar mācīties ne patstāvīgi, ne klasē. No tā izriet, ka

skolniekiem nav rakstpratības – viena no pamatintelektiem. Šo jēdzienu šādā kontekstā lieto R.

Fišers. Prasme lasītu un rakstīt veicina abstraktās domāšanas attīstību, ļauj precīzāk definēt

terminus, atsaukties uz pagājušo, apdomāt savas domas, izvērtēt argumentus, papildināt atmiņā

noglabāto materiālu, plānot nākotnes rīcību, sazināties ar citiem cilvēkiem un mācīties patstāvīgi,

bet, ja šis intelekts skolniekam nepiemīt, tad ir gluži saprotams, kāpēc nav panākumu mācībās.

Skolnieki labi un teicami spēj tikt galā ar uzdevumiem, kas ir risināti klasē, bet ar lielām

grūtībām risina nestandarta uzdevumus. Skolniekiem ir vāji attīstīta loģiskā domāšana, to pierāda

viņu neprasme saistīt cēloņus ar sekām un vienā mācību priekšmetā mācīto ar līdzīgo, kas mācīts

citā mācību priekšmetā. Lielai daļai pietrūkt konceptuālas izpratnes. Skolniekiem ir raksturīga

īslaicīgā atmiņa.

Skolēnu zināšanu, spēju un prasmju un diagnostika liecina, ka lielākajai daļai jauniešu

intelekta līmenis neatbilst valsts prasībām konkrētam izglītības līmenim un vecumam. To ir

konstatējuši visu mācību priekšmetu skolotāji To pierāda Skolotāju pašvērtējumi, e-žurnāla

kontrole un Diagnosticējošo kontroldarbu rezultātu analīze. Līdz ar to skolotājiem ir ļoti grūti

strādāt, jo klasēs parasti ir bērni ar ļoti krasi atšķirīgu zināšanu, spēju, prasmju un attieksmju

līmeni. Visi skolotāji, lai varētu sasniegt Valsts standartos noteiktās prasības, strādā ar skolēniem

individuāli, lai sagatavotu skolēnus apgūt to, kas nepieciešams konkrētā klasē. (Palīdz aizpildīt

“zināšanu robus”).

Ņemot vērā šos faktorus, ļoti reti ir gadījumi, kad skolēni piedalās mācību priekšmetu

olimpiādēs. Ja skolotāji redz, ka skolnieks ar interesi piedalās mācību procesā un ir attīstīts

intelektuāli, tad tiek strādāts padziļināti. Tas ir, ikvienam skolotājam ir izstrādāti diferencēti

uzdevumi savā mācību priekšmetā, lai dotu iespēju skolēniem attīstīties. Tiek piedāvāta iespēja

piedalīties olimpiādēs.


65

2012./13.m.g. Māris Družinskis no 11. N1 piedalījies bioloģijas olimpiādē rajonā un

ieguvis atzinību.

Skolotāji un skolēni ir piedalījušies šādos konkursos:

Lai veicinātu skolēnu interesi par dabaszinībām, sk. G. Gromula ar skolēniem regulāri

piedalās dažādos konkursos. Piem., Saules Kausā – Saules paneļu auto modeļu un kuģu klasēs

(laureāti), katru gadu arī Robotikas sacensībās, Latvenergo konkursā „ Experiments”, Fizmix u.c.

Skolotāja kopā ar skolēniem apmeklē „Zinātnieku naktis”.

Skolotāju sasniegumi

Katra diena skolotāju profesijā ir sasniegumu pilna. Jau brīdis, kad skolēni klausās un

mācās, ir viens mazs sasniegums. Jebkurš bērns, kas atrodas mūsu skolā un klasē, ir mūsu

skolotāju uzvara.

Skolā ikviens pedagogs radoši strādā, par ko liecina gan individuālās pārrunas, gan

Metodiskā skate.

Īpaši izcelt gribētos dažus pedagogus, kas ir devuši ieguldījumu izglītības sistēmas

attīstībā valstī:

Vēsma Veckāgana uzrakstījusi mācību grāmatas 5.,6.,7.,8.,9.,10.,11.,12.kl. latviešu

valodā, regulāri labo centralizētos eksāmenus latviešu valodā, par ko saņēmusi IZM sertifikātu

un ieguvusi ārštata metodiķa statusu, kā arī ir izstrādājusi un apkopojusi metodisko materiālu

skolotājiem 5.-9. klasei latviešu valodā (Programma u.c.). Piemēram, Latviešu valoda 9. klasei.

Skolotāja grāmata. Skolotājas darbu ir novērtējusi arī Rīgas dome pasniedzot Zelta pildspalvu

2011.g.

Una Anaite strādājusi kā eksperte bioloģijā un, kopā ar Ilzi Indruškēviču, sadarbojoties ar

izdevniecību SIA „Trio”, publicējusi savas 70 izstrādātās mācību stundas (stundu plānus, darba

lapas, vizuālās uzskates materiālus, ieskaites darbus, paškontroles jautājumus) un mācību

programmu. Šis mācību materiāls tika nogādāts Latvijas skolās, kurās bija korekcijas klašu

skolēni. Vadījusi meistarklases zooloģijā Vidzemes priekšpilsētas skolotājiem un Latvijas

biologiem. Saņēmusi pateicības rakstus par metodiskās pieredzes popularizēšanu Rīgas pilsētā.

Kā bioloģijas sekcijas komisijas loceklis piedalījusies ZPD konferencē, vērtējot Vidzemes

priekšpilsētas skolēnu darbus. Izstrādājusi un, projekta ietvaros, publicējusi pētniecisko darbu

tēmā "Kas mudina mācīties bioloģiju". Vadījusi audzināšanas prakses augstskolu studentiem.

Atsaucoties uz laikraksta „Izglītība un Kultūra” žurnālistes Vitas Pļaviņas aicinājumam, radījusi


66

rakstu par ieguvumiem no projekta par mērķstipendijām prioritāro mācību priekšmetu

skolotājiem. Vairāku projektu ietvaros ir 190 mācību stundu autore - tās metodiski izstrādājusi,

publiskojusi semināros un konferencēs Rīgā un Latvijā. Par veikumu skolotāja profesijā

saņēmusi atzinību – “Zelta pildspalvu” un ceturto kvalifikācijas pakāpi.

Gunta Gromula ir autore mācību materiālam: SI mērvienību sistēma- Intelektuāla spēle.

Īpaši ieteicama vieglai fizikas pamatu apgūšanai. Zvaigzne ABC, 2011. Ir redaktore - Mācību

satura un valodas apguve fizikā- II daļa, LVAVA, 2007. Mācību satura un valodas apguve

fizikā- III daļa, LVAVA, 2008. Mācību satura un valodas apguve fizikā. 7.–9. Klasei,

LVAVA,2009. Skolotāja regulāri labo centralizētos eksāmenus fizikā, pēdējos gados īpaši

sarežģīto Pētniecisko laboratorijas darbu 4. eksāmenu daļu, par ko saņēmusi IZM sertifikātu un

ieguvusi ārštata metodiķa statusu. Skolotāja aktīvi pilnveido savas IT u.c. prasmes piedaloties

valsts un starptautiskās konferencēs un festivālos. Regulāras mācību stundas Zinātnes centro s-

Latvijas Zinātņu Akadēmijā, LU FMF, LU ASI- Zinātnes centrā „Fotonika”, RTU- Leonardo da

Vinči izgudrojumu izstāde u.c., starptautisko ceļojošo tehnisko izstāžu apmeklējumi. Vada

meistarklases dabaszinātņu starptautiskos (Polijā, Varšavā - 2012.) un fizikas valsts mēroga

pasākumos, piedalās gan starptautiskos e - Twinnings Fizikas, gan multikulturālos projektos

„Joy in life more than money in my pockit!”, Forum Astronomii Amatorskiej, Optical Illusions

and Creative Lessons, No Boders for Openminded, Science in my Life u.c....

Skolas līdzdalība projektos

Skolas pedagogi aktīvi iesaistās dažādos projektos gan starptautiskos, gan lokālos, kas

veicina pedagoģisko prasmju pilnveidi.

1. Eiropas Savienības Mūžizglītības programmas „Comenius” projekts „Muzeji –

izglītība un moderna sabiedrība" (Līguma Nr. 2009-1-GR1-COM06-01655 4)

2. Eiropas sociālā fonda projekts "Atbalsts vispārējās izglītības pedagogu

nodrošināšanai prioritārajos mācību priekšmetos" ietvaros (Vienošanās Nr.

2008/0001/1DP/1.2.1.2.2./08/IPIA/VIAA/002)

3. Eiropas sociālā fonda projekts "Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības

sistēmas optimizācijas apstākļos" (Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001)

33 pedagogi pieteicās 3. aktivitātē "Pedagogu profesionālās darbības kvalitātes novērtēšana"


67

4. ESF līdzfinansēts Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta projekts

,,Inovatīvi risinājumi sociālās atstumtības mazināšanai sociālā riska grupas jauniešiem” (Līguma

Nr. 2009/0318/1DP/1.2.2.4.2/09/APIA/VIAA/116, ID: 2278) (Izstrādāta inovatīvas izglītības

programma „Pamatizglītības otrā posma (8.-9.klase) sociālās korekcijas izglītības programma”.)

5. 2012.gadā skola piedalījās ERAF finansētā projektā "Rīgas pilsētas vispārizglītojošo

skolu informatizācija" (vienošanās nr. 2009/0295/3DP/3.2.2.1.2/09/IPIA/VIAA/503), kura

ietvaros skolai piegādāti 34 stacionārie datori. Kā arī projektā piegādāto stacionāro datoru

pieslēgšanai pie Interneta ir paplašināts skolas lokālais datortīkls, ierīkojot jaunas tīkla

pieslēgvietas.

6. „Kvalitatīvai dabaszinātņu apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana 63

Rīgas vispārizglītojošās skolās", kas tika realizēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda atbalstītās

darbības programmas „Infrastruktūra un pakalpojumi" aktivitātes „Kvalitatīvai dabaszinātņu

apguvei atbilstošas materiālās bāzes nodrošināšana" realizācijas laikā skolā veikta matemātikas,

bioloģijas, ķīmijas un fizikas kabinetu labiekārtošana, izremontēti un aprīkoti ar mūsdienīgiem

un interaktīviem mācību resursiem. Sākot ar šo mācību gadu skolas dabas zinātņu kabinetos jau

noris intensīvs darbs, tiek izmantots jaunais kabinetu aprīkojums, kuru gan skolēni, gan pedagogi

vērtē atzinīgi, jo mācību process kļuvis daudz radošāks, saistošāks un interesantāks.

7. ES struktūrfondu projektā “Skolotāju apmācība, lai sekmētu jaunā pamatizglītības

standarta fizikā, ķīmijā, bioloģijā, matemātikā īstenošanu, izmantojot IT”. Projektā piedalījās

Una Anaite – bioloģija, Dace Vaivode – matemātika, Gunta Gromula- fizika, Hermanis Arājs –

informātika. Pedagogi izstrādāja multimediju mācību stundas, kuras pēc tām varēs izmantot citi

kolēģi Latvijā.

8. ES struktūrfondu projektā “9. kl. Pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas

pilnveide un īstenošana, izstrādājot atbilstošu mācību priekšmetu programmas, mācību

materiālus un profesionālās ievirzes interešu programmu”.



68

VI TURPMĀKĀ ATTĪSTĪBA (BALSTĪTA UZ PAŠNOVĒRTĒJUMĀ

IEGŪTAJIEM SECINĀJUMIEM)

Mūsdienu sabiedrība izglītības sistēmai izvirza nozīmīgu mērķi – izglītot skolēnu tā,

lai viņi būtu sagatavoti turpmākai dzīvei un izglītībai visā mūža garumā, lai viņi iegūtu

zināšanas, prasmes, attieksmes, kompetences, kas nodrošinātu viņu personisko un sociālo

labklājību. Līdz ar to darbs skolā ir mūžīgu pārmaiņu un uzlabojumu procesā. Tālākās attīstības

plānošana ir ikdienas sastāvdaļa.

Skolas turpmākās attīstības vajadzības:

1. Izstrādāt un licencēt vispārējās vidējās izglītības humanitārā un sociālā virziena

mazākumtautības neklātienes programmu.

2. Pilnā mērā nodrošināt skolēnu praktiskas darbības iespējas stundās atbilstoši mācību

priekšmeta standarta prasībām.

3. Izstrādāt un ieviest moduļu apmācības sistēmu vidējās izglītības apguves posmā.

4. Pilnveidot sadarbību starp dažādu mācību priekšmetu skolotājiem vienas izglītības jomas

ietvaros, mācību priekšmetu programmu realizēšanā.

5. Turpināt uzlabot sadarbību skola – vecāki, akcentējot vecāku lomu obligātās izglītības

nodrošināšanā.

6. Turpināt pilnveidot skolotāja un skolēna prasmes darbā ar jaunām IT.

7. Izstrādāt un ieviest moduļu apmācības sistēmu vidējās izglītības apguves posmā.

8. Paaugstināt skolēna un vecāku atbildību par sekmju kvalitāti.

9. Turpināt diferencētu pārbaudes darbu izstrādes pilnveidi.

10. Turpināt darbu pie vērtēšanas kārtības pilnveidošanas skolā.

11. Panākt, ka skolēnu mācību sasniegumu un izaugsmes dinamika tiek noteikta un analizēta

katrā mācību priekšmetā.

12. Turpināt veicināt skolēnu un skolotāju sadarbību, izmantojot dažādas mūsdienīgas darbības

formas un metodes.

13. Turpināt skolēnu mācību sasniegumu uzlabošanu un kavējumu samazināšanu.

14. Turpināt motivēt skolēnus līdzdarboties mācību priekšmetu konkursos.

15. Popularizēt skolēnu sasniegumus dažādās jomās, aktivizējot skolēna pašizaugsmi un

pašiniciatīvu.

16. Sekmēt skolēnu iesaistīšanos skolas dzīvē.


69

17. Turpināt veicināt atbalstu skolēnu karjeras izvēlē.

18. Turpināt uzlabot atbalsta pasākumu sniegšanu skolēniem ar mācību grūtībām.

19. Turpināt uzlabot neattaisnoto mācību stundu kavējumu uzskaites sistēmu.

20. Turpināt pedagoģisko un sociālpsiholoģisko darbu ar skolēniem un viņu ģimenēm.

21. Turpināt palielināt atbalsta personāla lomu darbā ar skolēnu vecākiem.

22. Turpināt izveidot un apstiprināt jaunas interešu izglītības programmas.

23. Turpināt darbu pie tā, lai tiktu konsekventi ievēroti skolas iekšējās kārtības noteikumi.

24. Turpināt attīstīt skolēnos piederības apziņu un lepnumu par skolu.

25. Turpināt veikt skolas telpu kosmētisko remontu.

26. Turpināt skolēnu darbu izstādi skolas TV, skolas mājas lapā, skolas gaiteņos.

27. Turpināt regulāri papildināt skolas stendus ar jaunāko informāciju.

28. Izveidot skolas Gada grāmatu.

29. Turpināt pilnveidot materiālo bāzi atbilstoši mācību priekšmetu programmu prasībām

sportā un mūzikā.

30. Uzsākt bibliotēkas modernizāciju, turpināt bibliotēkas fondu elektronisko uzskaiti.

31. Turpināt skolotāju kvalifikācijas celšanu.

32. Nepieciešams kapitāli remontēt sporta zāli, virtuves bloku, skolas jumtu un labiekārtot

sporta laukumu.

33. Turpināt mācību grāmatu fonda papildināšanu, ievērojot jaunos standartus.

34. Turpināt pilnveidot pedagoģisko darbinieku pašanalīzes prasmes.

35. Turpināt skolas sasniegumu popularizēšanu, izmantojot skolas mājas lapu.

36. Turpināt racionālu cilvēkresursu izmantošanu - pienākumu detalizētu izstrādi.

37. Turpināt nepieciešamības gadījumos atjaunot un pilnveidot skolas darbību reglamentējošos

dokumentus.

38. Turpināt skolas prestiža palielināšanu, veicinot katra skolotāja profesionālo izaugsmi.

39. Pilnveidot Izglītības kvalitātes pārraudzības procesa plāna izstrādi visās pamatjomās.

40. Turpināt skolas darba pašnovērtēšanas procesā iegūtos ieteikumus izmantot tālākās attīstības

plānošanā.


70

Skolas attīstības prioritātes 2013./2014. mācību gadam.

Nr

.p.

k.

Skolas darbības

pamatjomas 2013./2014.m.g.

1. Mācību saturs Vispārējās vidējās izglītības mazākumtautības humanitārā

un sociālā virziena IP izstrāde un licencēšana

2. Mācīšana un mācīšanās Izstrādāt un ieviest moduļu apmācības sistēmu vidējās

izglītības apguves posmā.

3. Skolēnu sasniegumi Skolēnu mācību sasniegumu uzlabošana un kavējumu

samazināšana.

4. Atbalsts skolēniem Palielināt atbalsta personāla lomu darbā ar skolēnu

vecākiem.

5. Skolas vide

6. Resursi

7. Skolas darba

organizācija, vadība un


Skolas darba racionāla un demokrātiska izvērtēšana.

“Ja mēs vēlamies, lai mūsu skolas kļūtu labākas, mums

ir jāatmet viedoklis, ka ir iespējams radīt apstākļus

produktīvai mācību videi, ja šādi apstākļi neeksistē

pašiem izglītotājiem.”

S. Sarason


71

PAŠNOVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMA KOPSAVILKUMS

JOMA/KRITĒRIJA NOSAUKUMS VĒRTĒJUMA

LĪMENIS

1. MĀCĪBU SATURS

1.1 Skolas izglītības programmas Ļoti labi


2.1 Mācīšanas procesa kvalitāte Labi

2.2 Mācīšanās procesa kvalitāte Labi

2.3 Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa Labi

3. IZGLĪTOJAMO SASNIEGUMI

3.1 Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā Aprakstoši

3.2 Izglītojamo sasniegumi valsts pārbaudes darbos Aprakstoši

4. ATBALSTS IZGLĪTOJAMIEM

4.1 Veselības aprūpe, skolēnu drošība un sociālā palīdzība Ļoti labi

4.2 Atbalsts personības veidošanā Ļoti labi

4.3 Atbalsts karjeras izvēlē Labi

4.4 Atbalsts mācību darba diferenciācijai Ļoti labi

4.5 Atbalsts skolēniem ar īpašām vajadzībām Aprakstoši

4.6. Sadarbība ar izglītojamā ģimeni Labi

5. IESTĀDES VIDE

5.1 Iestādes mikroklimats Ļoti labi

5.2 Iestādes fiziskā vide Ļoti labi

6. IESTĀDES RESURSI

6.1 Telpu, iekārtu un resursu nodrošinājums un izmantošana Ļoti labi

6.2 Iestādes finansu resursu nodrošinājums un izmantošana Ļoti labi

6.3 Personāla nodrošinājums Ļoti labi

6.4 Iestādes personāla nodarbinātības efektivitāte Ļoti labi

6.5 Personāla attīstība Ļoti labi

7. IESTĀDES DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

7.1 Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana Ļoti labi

7.2 Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība Ļoti labi

7.3 Iestādes sadarbība ar citām institūcijām Ļoti labi


72

PIELIKUMI


73

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola 1.pielikums Anketa

Reģ. Nr. 3714900782,


Skolas darbības pamatjomu vispārīgās vērtēšanas lapa

2012./2013.m.g. Jums ir savs noteikts viedoklis par skolas darba kvalitāti tās darbības pamatjomās. Novērtējiet

skolas sniegumu katrā tās darbības pamatjomas atbilstošajā rezultatīvajā rādītājā, lietojot četru līmeņu

skalu:

4 Ļoti labi Pārsvarā stiprās puses

3 Labi Stiprās puses pārsvarā pār trūkumiem

2 Viduvēji Daži būtiski trūkumi

1 Nepietiekami Pārsvarā trūkumi

Iegūto informāciju izmantosim, lai noteiktu tās skolas darbības pamatjomas, kurās jāveic

detalizētāka izpēte, lai saglabātu jau sasniegto līmeni vai veiktu nepieciešamos uzlabojumus.

Rezultatīvie rādītāji

Vērtējums

4 3 2 1

1. MĀCĪBU SATURS

1.1 Skolas izglītības programmas

1.1.1. Skolas īstenotās izglītības programmas

atbilstība licencētajai izglītības programmai

1.1.2. Mācību priekšmetu standartu pārzināšana un

prasību izvirzīšana

1.1.3. Skolotāja darba plānošana

1.1.4. Mācību satura īstenošanai paredzētā laika

sadalījums

1.1.5. Skolotājiem sniegtais atbalsts mācību

priekšmeta programmas izvēlē/izstrādē


2.1 Mācīšanas procesa kvalitāte

2.1.1. Mācīšanas metožu un mājas darbu

daudzveidība un piemērotība

2.1.2. Mācīšanas procesa saikne ar reālo dzīvi

2.1.3. Skolotāja stāstījuma un skaidrojuma

mērķtiecība un precizitāte

2.1.4. Skolēnu sadarbība mācīšanās procesā

2.2 Mācīšanās procesa kvalitāte

2.2.1. Skolēnu mācīšanās darba organizēšana

2.2.2. Skolēna izaugsmes dinamikas uzskaite un

analīze

2.2.2. Skolēna personīgā atbildība un aktīva

iesaistīšanās mācīšanās procesā

2.2.3. Skolēnu sadarbība mācīšanās procesā

2.3 Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa

2.3.1. Vērtēšanas metodes un vērtējuma kvalitāte

2.3.2. Vērtējumu uzskaite un vērtēšanas procesā

iegūtās informācijas izmantošana


74

Rezultatīvie rādītāji

Vērtējums

4 3 2 1

2.4 Sadarbība ar vecākiem

2.4.1. Informācijas apmaiņa starp skolu un vecākiem

par skolas darbu

2.4.2. Par katra skolēna sasniegumiem vecākiem

sniegtās informācijas kvalitāte

2.4.3. Vecākiem organizēto pasākumu kvalitāte

3. SKOLĒNU SASNIEGUMI

3.1 Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā

3.2 Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos

4. ATBALSTS SKOLĒNIEM

4.1 Veselības aprūpe, skolēnu drošība un sociālā palīdzība

4.1.1. Skolēnu emocionālo, psiholoģisko un sociālo

vajadzību nodrošināšana

4.2 Atbalsts personības veidošanā

4.2.1. Skolēna pozitīvo attieksmju, personības īpašību

un sociālo iemaņu attīstīšana

4.2.2. Interešu izglītības programmu ieguldījums

4.3 Atbalsts karjeras izvēlē

4.3.1. Atbalsts skolēniem izglītības programmu

izvēlē

4.3.2.Karjeras izvēles konsultāciju un pasākumu

kvalitāte

4.4 Mācīšanās procesam sniegtais atbalsts

4.4.1. Atbalsts talantīgo skolēnu izaugsmei

4.4.2. Atbalsts skolēniem, kuriem ir grūtības mācībās

vai kuri ilgstoši nav apmeklējuši skolu

4.4.3. Atbalsta personāla palīdzības un konsultāciju

kvalitāte.

4.5 Atbalsts skolēniem ar īpašām vajadzībām

5. SKOLAS VIDE

5.1 Skolas mikroklimats

5.1.1. Piederības apziņa un lepnums par skolu

5.1.2. Vienlīdzība un taisnīgums skolā

5.1.3. Pozitīva sadarbības vide

5.2 Skolas fiziskā vide

6. RESURSI

6.1 Telpu, iekārtu un resursu nodrošinājums un izmantošana

6.2 Skolas finansu resursu nodrošinājums un izmantošana

6.3 Personāla nodrošinājums

6.4 Skolas personāla nodarbinātības efektivitāte

6.5 Personāla attīstība

7. SKOLAS DARBA ORGANIZĀCIJA, VADĪBA UN KVALITĀTES NODROŠINĀŠANA

7.1 Skolas darba vērtēšana

7.2 Skolas attīstības plāna veidošana un īstenošana

7.3 Skolas vadības darba kvalitāte

Paldies par Jūsu ieguldījumu skolas darba pašnovērtēšanā!


75

2.pielikums. Mācību sasniegumu vērtēšana skolā mācību gadā.


76

3.pielikums Skolas prioritāte, metodiskā tēma un audzināšanas mērķis

SKOLAS METODISKĀ TĒMA 2012./2013.M.G.

„Mācību materiālu veidošana un sistematizēšana

e – tālmācībā un priekšmetu nedēļās, atbilstoši

mācību priekšmetu standartiem.„

AUDZINĀŠANAS MĒRĶIS 2012./2013.M.G.

Attīstīt skolēnos vēlmi izglītoties, rast motivāciju mācību

procesā un samazināt neattaisnoto stundu skaitu.

Vēlot radošu mācību gadu, Metodiskā Padome!

Skolas darbības

pamatjomas


Mācību saturs Vispārējās vidējās izglītības mazākumtautības humanitārā un sociālā

virziena IP izstrāde.

Skolēnu sasniegumi Skolēnu mācību sasniegumu izaugsmes dinamika dabaszinību cikla

priekšmetos.

Atbalsts skolēniem Uzlabot neattaisnoto mācību kavējumu uzskaites sistēmu un analīzi.


77

4.pielikums Pedagogu tālākizglītības iespējas

Ministru kabineta noteikumi Nr.431 7. 06. 2011. „Pedagogu profesionālās kvalifikācijas

pilnveides kārtība” 2. pants nosaka, ka katra pedagoga (t.sk. izglītības iestādes vadītāja un viņa

vietnieka/u) pienākums ir pastāvīgi pilnveidot savu profesionālo meistarību, apgūstot

programmas, kuru apjoms nav mazāks kā 36 stundas (kopsummā) trīs gadu laikā. Formālā

tālākizglītība ir obligāta.

Darbs Skolotāju asociācijās

PEDAGOGU TĀLĀKIZGLĪTĪBAS

IESPĒJAS

Dalība skolas metodiskajā darbā

Papildus specialitātes apguve

Darbošanās rajona, republikas

radošajās grupās

Stažēšanās citās mācību

iestādēs, citās valstīs

Eksperta lomas izpilde

Piedalīšanās skolotāju konferencēs

Tālākizglītības kursi,

tematiskie semināri,

programmas

Pašizglītības darbs

Metodikas apguve un praktiskā

darbība mācību līdzekļu un grāmatu

veidošanā Studijas maģistrantūrā

Piedalīšanās radošajos konkursos un

skatēs

Neformālā

izglītība

Formālā

izglītība

Darbs Metodiskās apvienības

sastāvā

Kvalifikācijas pakāpes ieguve


78

5.pielikums Skolas struktūra un informācijas apmaiņa


79

6.pielikums Skolotāja mācību gada darba pašvērtējums

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola

Reģ. Nr. 3714900782,


Skolotāja…………………………………2012./2013.mācību gada darba pašvērtējums

Skolotāja slodze:

Mācību priekšmets:………………………………………

Klases: pamatskolā…:………………….; vidusskolā…………………….

Stundu skaits:………………………..; audzināmā klase:……………………

II MĀCĪŠANA UN MĀCĪŠANĀS. 2.1. Skolēnu sekmes pa klasēm( Mykoob – pielikums Nr.1)

2.2. Sekmju kvalitatīvā analīze ( apraksta nepietiekamā līmeņa neveiksmes cēloņus u.t.t.)

……………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………

2.3. Mācību programmas izpilde ( Mykoob -pielikums Nr.1)………………

VI RESURSI 1.Kādi ir Jūsu nodomi par mācību procesa organizēšanu un uzlabošanu 2013./2014.m.g?

Kas Jums ir nepieciešams mācību procesa uzlabošanai (metodiskie līdzekļi, mācību līdzekļi

u.c.)?

...........................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................

2.Uzrakstiet savu šī gada (2012./2013.m.g.) metodiskā darba tēmu! Komentējiet paveikto,

sasniegtos rezultātus metodiskās tēmas izstrādē!

...........................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................

3. Kā domājat attīstīt savu metodisko darbību 2013./2014.m.g.? (Pie kā strādāsiet ? Kā

pilnveidosiet savu pedagoģisko darbību?) ……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

…………………………………………………………………………….......................................

...........................................................................................................................................................

4. Vai esat apmeklējis (2012./2013.) tālākizglītības kursus? Norādiet kādus? Vai jums ir

apgūtas tālākizglītības 36h?


80

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

………………...................................................................................................................................

5. Vai Jūs piedalieties:

MK (Metodiskās komisijas – skolas) Jā dažreiz nē

MA (Metodiskās apvienības – rajons) sanāksmēs? Jā dažreiz nē

Olimpiādēs skolā, konkursos-norādiet kādos.

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

Projektos - norādiet kādos.

……………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………

Valsts pārbaudes darbu labošanā Jā dažreiz nē

Kāds ir MK darbs skolā? Kādus priekšlikumus izteicāt MK sapulcēs? Ko vajadzētu uzlabot?

...........................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................

6. Pie kādām problēmām skolas kolektīvam būtu jāstrādā nākošajā mācību gadā? Ko

vajadzētu mainīt? Kas Jūs neapmierina skolas vidē?

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

...........................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................

...........................................................................................................................................................

7. Jūs vērtējat administrācijas darbu („+” un „-”)? Kas būtu jāmaina? Kāda palīdzība

Jums ir nepieciešama no administrācijas?

,,+” ,, - „

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

……………………………………………………………………………………………………

Pielikumā:

Mykoob pielikums Nr.1

Skolotāja pielikumi par analīzi

Datums Paraksts


81

7.pielikums Audzinātāja pašvērtējums


82

1.2. Ievelciet krustiņu „X” – „4” – pilnīgi piekrītu, („jā”) – vairāk piekrītu nekā

nepiekrītu,(vairāk „jā” nekā „nē”) „2” – vairāk nepiekrītu nekā piekrītu, (vairāk „nē” nekā „

jā”) „1” – nepiekrītu,(„nē”)

1 2 3 4

1. Vai ir nepieciešama skolēnu izaugsmes dinamika?

2. Tā tiek izmantota

Ieteikumi dinamikas pilnveidei (ja Jums tādas nav – lūdzu uzrakstiet to):

Mācību gada sākumā likt skolēniem pildīt diagnosticējošus darbus. Pamatojoties uz šo darbu

rezultātiem, organizēt turpmāko pedagoģisko darbu.

II Sadarbība ar vecākiem

Informācijas apmaiņa starp skolu un vecākiem par skolas darbu

1 2 3 4

1. Šī gada vecāku sapulces norisi vērtēju

2. Es labprāt izmantoju iespējas tikties ar vecākiem skolā

3. Uzskatu, ka tikšanās ar vecākiem ir svarīgas un rūpīgi tām gatavojos

4. Skolēnu vecāki regulāri saņem informāciju par skolēnu gaitām skolā

5. Vecāki sazinās ar skolu un skolotājiem ne tikai tad, kad ir problēmas

6. Vecākiem, kuru bērniem ir problēmas, ir iespējas, un viņi saņem palīdzību no skolas – es

un vecāki, sadarbojamies ar skolas psihologu un sociālo pedagogu.

Atbalsts skolēniem

III Atbalsts personības veidošanā

Skolēna pozitīvo attieksmju, personības īpašību un sociālo iemaņu attīstīšana

1. Izveidotās audzināšanas stundu programmas lietderība (cik bieži to pielietojat? Kādos gadījumos tā vēl

noder, izņemot audzināšanas stundu?)

Regulāri izmantoju audzināšanas stundu programmas. Audzināšanas stundas noder arī Gadījumos, kad

nepieciešams saskaņot individuālo klases darbu ar visas skolas darbu.

2. Jūsu kopējie pasākumi ar klasi, kas tika organizēti ārpusstundu laikā:

a.

b.

3. Kas īpašs, savādāks, nebijis tika darīts šajā mācību gadā saistībā ar audzināšanas darbu (metodika,

aktivitātes utml)?


83

4. Kāds bija Jūsu ieguldījums skolēnu apmeklējuma nodrošināšanā?

5. Ierosinājumi un Jūsu idejas nākamajam gadam par nepieciešamajiem pasākumiem kontingenta

saglabāšanai.

6. Kādas grūtības bija šajā mācību gadā audzināšanas darbā?

7. Kādu atbalstu Jūs vēlaties saņemt no direktora vietn. audzināšanas darbā?

8. Kādi ir nepieciešamie jautājumi, kurus vajadzētu skatīt un risināt Skolas pedagoģiskajā padomē?

IV Atbalsts karjeras izvēlē un citi pasākumi

Karjeras izvēles konsultāciju un pasākumu kvalitāte

Pietiekams Nepietiekams

1) pietiekama materiālu izvēle saistībā ar karjeru, ko iespējams piedāvāt

skolēniem un aprobēt audzināšanas stundās

2) ir pietiekama skolas atbalsta personāla darbība šajā jomā

Ieteikumi un komentāri:

V Mācīšanās procesam sniegtais atbalsts

Atbalsta personāla (skolas psihologa un sociālā pedagoga) palīdzības un konsultāciju kvalitāte

1. Jūsu domas par skolas psihologu vadītās adaptācijas nedēļas norises kvalitāti ?(aprakstiet to lūdzu)

Sadarbībā ar skolas psihologu tika sastādīts jauno skolēnu adaptācijas plāns skolā un ārpus tās:

2. Skolas atbalsta personāla darbības izvērtējums.

Sociālais pedagogs ...........

Vai ir veidojusies sadarbība un līdzdarbošanās? Kāda? .........................................................................................................................................................................

Jūsu ieteikumi un ierosinājumi sadarbības uzlabošanai? ..........................................................................................................................................................................


84

Psihologs .........

Vai ir veidojusies sadarbība? Kāda? ..........................................................................................................................................................................

Jūsu ieteikumi sadarbības uzlabošanai? ..........................................................................................................................................................................

Bibliotekāre .........

Vai ir veidojusies sadarbība? Kāda?

Jūsu ieteikumi sadarbības uzlabošanai?

Karjeras konsultants…..

Vai ir veidojusies sadarbība? Kāda?

Jūsu ieteikumi sadarbības uzlabošanai?

Jūsu vērtējums no 1-10 ballu skalā par veikto audzināšanas darbu -


85

8.pielikums Eksāmenu rezultātu analīze pamatskolā Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola

Reģ. Nr. 3714900782,


EKSĀMENA .................................... 9.KL. REZULTĀTU

ANALĪZE 2012./2013.M.G.

1. Diagramma un datu tabula

Klase

Skolēnu skaits, kas ieguvuši atbilstošo vērtējumu eksāmenā

Nepietiekams līm. Pietiekams

līm. Optimāls līm. Augsts līm.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

9.A

9.B

Kopā

2. Iegūto rezultātu analīze 2.1.Kura pārbaudes darba daļa skolēniem ir sagādājusi vislielākās grūtības?

Kāpēc?

2.2.Kura tipa uzdevumi skolēniem nepadodas? Kāpēc?

2.3.Vai ir skolēni, kuriem gada atzīme atšķiras no pārbaudes darba atzīmes?

Kāpēc tādi ir vai nav?

2.4. Ko domājat darīt nākošajā mācību gadā, lai uzlabotu mācību darba

rezultātus ?

Pielikumā: Eksāmenu rezultātu tabula.

Datums ……………….. Paraksts /vārds, uzvārds/

1 2

1

3

1

4 5

1

6

1

7

6

1

8

6

1

9

6

1

1

0

6

1

Balle

s

Sk

olē

nu

skait

s


86

9.pielikums Eksāmenu rezultātu analīze vidusskolā

Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola Reģ. Nr. 3714900782,


EKSĀMENA ............................. VSK. REZULTĀTU

ANALĪZE 2012./2013.M.G.

1. Diagramma un datu tabula

3. Iegūto rezultātu analīze 3.1.Kura pārbaudes darba daļa skolēniem ir sagādājusi vislielākās grūtības?

Kāpēc?

3.2.Kura tipa uzdevumi skolēniem nepadodas? Kāpēc?

Klase

Skolēnu skaits, kas ieguvuši atbilstošo vērtējumu eksāmenā

Nepietiekams līm. Pietiekams

līm. Optimāls līm. Augsts līm.

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

12.A

12.B

Kopā

Klase Skolēnu skaits, kas ieguvuši atbilstošo līmeni eksāmenā

A B C D E F nv

12.A

12.B

Kopā

9

6

1 Balle

s

Sk

olē

nu

sk

ait

s

1 2

1

3

1

4 5

1

6

1

7

6

1

8

6

1

10

06

1 Līmenis

A B

2

1

C

3

1

D E

1

F

1

Sk

olē

nu

sk

ait

s


87

3.3.Vai ir skolēni, kuriem gada atzīme atšķiras no pārbaudes darba atzīmes?

Kāpēc tādi ir vai nav?

3.4. Ko domājat darīt nākošajā mācību gadā, lai uzlabotu mācību darba

rezultātus ?

Pielikumā datu tabula:

1. Eksāmenu rezultātu tabula,valsts pārbaudes darbam

2. Eksāmenu rezultātu tabula centralizētajam eksāmenam.

Datums ………………..

Paraksts /vārds, uzvārds/


88

10.pielikums Iesniegums par mācību ekskursijas rīkošanu

Rīgas 9.vakara (maiņu) vidusskolas

direktorei Ilzei Dupatei

Skolotājs/ -i (vārds, uzvārds):.

.......................................................................................................

Mācību priekšmets/ -i:..............................

....................................................................

iesniegums par mācību ekskursijas rīkošanu.

Lūdzu atļaut organizēt mācību ekskursiju pamatojoties uz skolas Darba kārtības

noteikumu 83.13. punktu.

Klase/-es:

Skolēnu skaits:

Norises vieta:

Norises datums:

Norises laiks: (No cikiem? Līdz cikiem?)

Mācību ekskursijas mērķis:

Skolēnu (dalībnieku saraksts, paraksts):

N.p.k. Vārds, uzvārds N.p.k. Vārds, uzvārds

1. 18.

2. 19.

3. 20.

4. 21.

5. 22.

6. 23.

7. 24.

8. 25.

9. 26.

10. 27.

11. 28.

12. 29.

13. 30.

14. 31.

15. 32.

16. 33.

17. 34.

Datums: Paraksts:


89

11.pielikums Individuālais plāns

RĪGAS 9. VAKARA (MAIŅU) VIDUSSKOLA

Reģ. Nr. 3714900782,

Stāmerienas iela 8, Rīga, LV–1006, tālruņi: 67551531. tālr./fakss 6755153 e-pasts [email protected]

______ klases skolnieka/-ces ______________________________

Individuālais plāns

Priekšmets Uzlabojamā mācību priekšmeta tēma Datums Vērtējums Skolotāja

paraksts


90

12.pielikums Priekšmetu nedēļas pasākuma kārtība


Reģ. Nr. 3714900782,


PRIEKŠMETU NEDĒĻAS PASĀKUMA KĀRTĪBA

Rīgā

Skolas mērķis: Veicināt skolēnu interesi par mācību priekšmetos ārpus mācību stundas un

klases kolektīva saliedēšana.

Pasākuma nosaukums:

Pasākuma mērķis:

Mācību priekšmets:

Pasākuma vadītājs:

Pasākuma līdzautori:

Mērķauditorija:

Norises vieta:

Norises datums:

Norise:

Atbildīgais skolotājs

Datums, paraksts, paraksta atšifrējums


91

13.pielikums Mācību stundas vērošanas lapa Rīgas 9. vakara (maiņu) vidusskola

Reģ. Nr. 3714900782,


MĀCĪBU STUNDAS VĒROŠANAS UN NOVĒRTĒJUMA LAPA Rīgā

. . 2013. Nr. ….

Vērotājs-eksperts: Klase:

Vērošanas mērķis:

Mācību procesa kvalitātes izvērtēšana

Skolēnu skaits klasē:

Skolēnu skaits stundā:

Mācību priekšmets:

Skolotājs:

Stundas tēma:

I EKSPERTA KOMENTĀRI PĒC STUNDAS VĒROŠANAS UN SARUNAS AR PEDAGOGU:

Stiprās puses

.....................................…………………………………………………………………………………..........................

......................................................................................................……………….......................………………..............

...........................................................................................................................................................................................

Nepieciešamie uzlabojumi ……………………..................................................................................................................... ......................................

....................................…............................................................................................................... ....................................

Citi vērojumi …………….......................................................................................................................................................................

..............………………………………………………………………….........................................................................

REZULTĀTU KOPSAVILKUMS – VĒRTĒJUMS PUNKTOS Vērtē ar vienu vērtējumu, lietojot četru līmeņu skalu:

Novērtēšanas jomas Vērtējums vārdiem, cipariem

1. Mācību procesa plānošana un organizācija

2. Mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte

3. Mācību procesa produktivitāte/ efektivitāte

Pedagoga paraksts

(paraksta atšifrējums)

Eksperta paraksts

(paraksta atšifrējums)

Izmantotais avots : ESF projekts „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas optimizācijas apstākļos”Vienošanās Nr.2009/0196/1DP/1.2.2.1.5/09/IPIA/VIAA/001

4 Ļoti labi Pārsvarā stiprās puses

3 Labi Stiprās puses pārsvarā pār trūkumiem

2 Viduvēji Daži būtiski trūkumi

1 Nepietiekami Pārsvarā trūkumi


92

II STUNDAS NORISE: 1. Izmantotie mācību līdzekļi - ..............................................................................................

2. Vērojamie parametri

Ir

(v)/

na

v(-

) Komentāri par mācību

procesa norisi (Stundas

norises, uzbūve u.c.)

1.Mācību procesa plānošana un organizācija

Skolēni saprot, kā notiks stundas tēmas apguve, kāpēc tēmu

ir svarīgi apgūt un kādu izmērāmu rezultātu no viņiem

sagaida stundas noslēgumā, jo skolotājs ir definējis

skaidrus un reāli īstenojamus stundas mērķus

Skolēni ir interesēti, motivēti darboties, jo skolotāja

izvirzītie stundas mērķi ir atbilstoši skolēnu vajadzībām un

spējām

Skolēni demonstrē pārliecību, ka mērķi sasniegs, jo

skolotāja organizētās mācību aktivitātes stundā ir jēgpilnas,

savstarpēji saistītas un pēctecīgas

Skolēni veiksmīgi iekļaujas stundas norisē, jo skolotāja

darba temps ir pielāgots skolēnu mācību vajadzībām, darba

laiks tiek plānots un kontrolēts

2. Mācību procesa norises mērķtiecīgums un rezultativitāte

Skolēnu darbība rāda, ka skolotāja norādījumi, skaidrojumi,

jautājumi stundas laikā ir skaidri formulēti, konstruktīvi,

saprotami un komunikācijas veids (t.sk. acu kontakts, balss

tembrs, valodas temps, žesti, mīmika) veicina skolēnu

turpmāko progresu

Skolēni izmanto iespēju aktualizēt (atklāt) uzkrāto pieredzi

un demonstrē prasmi patstāvīgi darboties, lai sasniegtu

rezultātu, jo skolotāja izvēlētie metodiskie paņēmieni

(metodes, darba formas, stratēģijas) ir mērķtiecīgi,

daudzveidīgi un efektīvi

Skolēni demonstrē prasmi pētīt, analizēt, skaidrot,

salīdzināt iegūto informāciju ar citos mācību priekšmetos

gūtajām zināšanām, jo skolotājs mērķtiecīgi virza skolēnu

mācīšanos, akcentējot būtisko, minot praktiskus piemērus,

rosinot jautāt, izzināt

Skolēni demonstrē viņu rīcībā esošo resursu izvēles un

izmantošanas prasmes, jo skolotājs efektīvi izmanto viņa

rīcībā esošos resursus (mācību materiālus,

materiāltehniskos līdzekļus un internetresursus)

Skolēni līdzdarbojas uzdevumu veikšanā, vingrinās

jauniegūto zināšanu un prasmju nostiprināšanā, lai

noskaidrotu tēmas būtību, uzdod jautājumus, izsaka

viedokli, iesaistās sarunās atbilstoši mācību situācijai, jo

skolotāja veidotā mācību vide ir atbalstoša (skolotājs

uzklausa un pieņem skolēnu viedokli)


93

Stundas tēmas apguvē mērķtiecīgi iesaistās visi skolēni, jo

skolotājs respektē skolēnu dažādās mācīšanās vajadzības

(t.sk. speciālās vajadzības), mācīšanās stilus, akceptē

skolēnu un savas kļūdas, rosina kopīgi risināt problēmas

Skolēni izmanto iespēju saskatīt savus sasniegumus un

sekot līdzi savai izaugsmei, jo skolotājs apzināti izmanto

atgriezenisko saiti, lai atbalstītu skolēnus viņu izvirzīto

mērķu sasniegšanā

Skolēni iesaistās stundas gaitas un rezultātu novērtēšanā,

lēmuma pieņemšanā par turpmāk darāmo, jo skolotājs

izmanto stundā paredzēto laiku kopīgi paveiktā darba

rezultātu novērtēšanai (saruna par sasniegto, apgūtā

pārbaude, problēmu risināšana, secinājumi turpmākajam

darbam)

Skolēni analizē savus individuālos sasniegumus, vēl

veicamos uzlabojumus, jo skolotājs regulāri atzīmē un

novērtē skolēnu individuālos sasniegumus, talantus

(izaugsmes dinamiku), palīdz attīstīt skolēniem prasmi

novērtēt savus rezultātus

3.Mācību procesa produktivitāte / efektivitāte

Skolēniem ir attīstītas mācīšanās prasmes (organizēt savu

darbu, plānot laiku, sadarboties ar citiem, izvēlēties

efektīvāko paņēmienu rezultāta sasniegšanai; meklēt

uzziņas avotus, izmantot IT, svešvalodas u.c.)

Skolēniem ir attīstītas pētnieciskā darba prasmes

(informācijas atlase, sistematizēšana, analīze, sintēze)

Skolēni demonstrē prasmes patstāvīgi strādāt (noskaidrot,

kas jādara, kādi būs darbības soļi, kas vēl nav zināms,

meklēt palīdzību u.c.)

Skolēniem ir attīstīta prasme daudzveidīgi demonstrēt

apgūto (savu jauniegūto pieredzi)

Skolotājas izmantotie paņēmieni veido skolēnos prasmi

uzņemties atbildību par savu darbu, tā savlaicīgu un

kvalitatīvu izpildi; vērtēt paveikto un savu izaugsmi

Skolēni ir disciplinēti un ievēro kopējos darba organizācijas

nosacījumus (sakārtota darba vide, radoša (ne)kārtība; brīva

atmosfēra; pozitīvs mikroklimats; uzvedības kultūra u.c.)


94

14.pielikums Pārbaudes darbu ciklogramma


Reģ. Nr. 3714900782,


Skolotāja/as …………… ...................

Pārbaudes darbu (PD) ciklogramma 1.semestris 2012./2013.m.g.

Pārbaudes darbu vērtēšana atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem līdz 10 ballēm. Noteikumi par valsts standartu pamatizglītībā un pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem

2006.gada 19.decembrī Ministru kabineta noteikumi Nr.1027

Noteikumi par valsts vispārējās vidējās izglītības standartu un vispārējās vidējās izglītības mācību priekšmetu standartiem

2008.gada 2.septembrī Ministru kabineta noteikumi Nr.715

Mācību priekšmets: …………………

Kla

se

Ieskaite

Pārbaudes

darba forma (kontroldarbs,

domraksts,

eseja,

labratorijas

darbs u.c.)

Datums Tēma

1.

2.

1.

2.

1.

2.

Datums: Paraksts:

http://www.likumi.lv/doc.php?id=150407&from=off

http://www.likumi.lv/doc.php?id=181216


95

Iestādes vadītājs Ilze Dupate

(vārds, uzvārds) (paraksts)

Z.v.

SASKAŅOTS

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta direktors

(dokumenta saskaņotāja pilns amata nosaukums)

Guntis Helmanis

(vārds, uzvārds) (paraksts)

(datums)

Z.v.

Documents

rajons ……pašvaldība · 2015. 10. 6. · Finansējuma avots 2010.g. 2011.g 2012.g. Kopējais finansējums 699182 705468 645261 t.sk. no valsts budžeta 520322 510480 459682 t.sk