1

PUBLISKAIS PĀRSKATS

2016. gads

2

Ievads

Māris Balodis

Pārtikas un veterinārā dienesta ģenerāldirektors

Lai informētu par Pārtikas un veterinārā dienesta (turpmāk - dienests) darba rezultātiem un piešķirto valsts

budžeta līdzekļu izlietojumu 2016. gadā, ir sagatavots iestādes publiskais pārskats, kurā, balstoties uz faktiem

un skaitļiem, esam izklāstījuši paveikto katrā no uzraudzības jomām.

Kā ierasts pēdējos gadus, veterinārās uzraudzības jomā un faktiski arī dienestā kopumā, 2016. gada galvenā

aktualitāte bija Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošana meža cūku populācijā, kā arī slimības uzliesmojumu

apkarošana mājas cūku saimniecībās. Lai gan, pateicoties intensīvajām biodrošības pārbaudēm un informācijas

kampaņai, būtiski paaugstinājies biodrošības līmenis mājas cūku novietnēs, 2017. gada sākuma bēdīgā pieredze

rāda, ka slimība var tikt ievazāta arī lielā komerciālā cūku audzētavā ar salīdzinoši efektīvu biodrošības sistēmu.

Tas nozīmē, ka biodrošība ir efektīva tikai tad, ja tā skrupulozi tiek ievērota ikdienā. Tādēļ dienests turpinās

2016. gadā uzsāktās biodrošības pārbaudes, kā arī veiks lielo cūku novietņu, kas tur tūkstoti un vairāk dzīvnieku,

auditus, lai pārliecinātos par biodrošības efektivitāti un rekomendētu veicamās korekcijas.

Pārtikas aprites uzraudzības jomā dienests ir īstenojis projektus, kuru mērķis ir samazināt birokrātiju un

administratīvo slogu uzņēmējiem. Ir ieviests «B+» pilotprojekts, kas paredz – ja dzīvnieku izcelsmes produktu

ražošanas uzņēmumā tiek konstatētas neatbilstības, kas neietekmē pārtikas nekaitīgumu un drošumu, uzņēmums

saņem nevis B vērtējumu kā līdz šim, bet gan B+ vērtējumu, kas nozīmē, ka uzņēmums praktiski atbilst

normatīvo aktu prasībām. Šis vērtējums ļauj samazināt inspekciju biežumu uzņēmumā. Tāpat dienests ir

izstrādājis un sācis ieviest mobilo aplikāciju, ar kuras palīdzību inspektori var aizpildīt pārbaudes protokolu

elektroniski, ievadot datus uzreiz sistēmā, tādējādi samazinot inspekcijas laiku uzņēmumā un padarot dienesta

kontroli efektīvāku.

Sadarbībā ar tiesībsargājošajām iestādēm, dienests ir aktīvi darbojies ēnu ekonomikas apkarošanā, atklājot

vairākus uzņēmumus, kuri, nodarbojoties ar krāpnieciskām darbībām, pārfasējot un pārmarķējot vecus pārtikas

produktus, maldinājuši patērētājus, kā arī apdraudējuši to veselību. Šo pārbaužu rezultātā no apgrozības izņemti

ap 20 tonnām vecu pārtikas produktu.

Dienesta darbības mērķi ir palikuši nemainīgi – droša un nekaitīga pārtika patērētājiem, veseli un labi aprūpēti

dzīvnieki. Šo mērķu īstenošanai tiek realizēta uzraudzības koncepcija no lauka līdz galdam, kas vairāku gadu

laikā sevi ir pierādījusi kā mūsdienīga, Latvijas apstākļiem un Eiropas savienības prasībām atbilstoša sistēma.

Dienesta lielākais un nozīmīgākais darbaspēks, nodrošinot veterināro uzraudzību un pārtikas aprites kontroli,

strādā 11 teritoriālajās pārvaldēs. Uz Eiropas Savienības ārējās robežas strādā robežkontroles inspektori,

savukārt dienesta administrācijā strādājošie dažādu jomu speciālisti stratēģiski plāno dienesta darbu un sniedz

atbalstu struktūrvienībām.

3

Saturs

1. Pārtikas un veterinārā dienesta darbības vispārīgs raksturojums:

PVD juridiskais statuss, darbības virzieni, mērķi, struktūra 4

PVD struktūrshēma 5

2. 2016. gada darbības galvenie rezultāti:

Pārtikas aprites uzraudzība 6

Veterinārā uzraudzība 10

Robežkontrole 17

Starptautiskā tirdzniecība 18

Komunikācija ar sabiedrību 19

Personāls 21

Finanses 22

3. Galvenie darbības virzieni un plāni 2016. gadam 23

4

Pārtikas un veterinārā dienesta darbības vispārīgs

raksturojums

PVD juridiskais statuss, darbības virzieni, mērķi

Pārtikas un veterinārais dienests (dienests) ir zemkopības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

Dienestu vada ģenerāldirektors, kas vienlaikus ir arī valsts galvenais pārtikas un veterinārais inspektors.

Dienesta darbības mērķis ir atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei nodrošināt patērētājiem

nekaitīgas un drošas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes blakusproduktu (kas nav derīgi cilvēku

patēriņam) un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un apriti, kā arī dzīvnieku veselības un

labturības, ciltsdarba, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību ievērošanu.

Dienesta funkcijas atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei ir īstenot valsts uzraudzību un kontroli

pārtikas (tai skaitā materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku), dzīvnieku barības, dzīvnieku

izcelsmes blakusproduktu (kas nav derīgi cilvēku patēriņam), veterināro zāļu aprites, dzīvnieku veselības,

labturības un ciltsdarba jomā, kā arī nodrošināt nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroli.

Lai nodrošinātu funkciju izpildi, dienests:

PĀRTIKAS APRITES UZRAUDZĪBĀ

veic pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu, to procesu un produktu kontroli, kā arī organizē un veic

pārtikas (tai skaitā materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti saskarei ar pārtiku) objektu un personu

reģistrāciju un atzīšanu;

organizē un veic uztura normu kontroli noteiktām patērētāju grupām;

reģistrē uztura bagātinātājus un diētisko pārtiku;

izsniedz atļaujas dabīgā minerālūdens izplatīšanai;

izvērtē iesniegumus produktu reģistrācijai lauksaimniecības un pārtikas produktu aizsargātu

ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu, aizsargātu cilmes vietas nosaukumu un garantēto tradicionālo īpatnību

reģistros;

veic to kontroles institūciju atzīšanu un uzraudzību, kuras darbojas bioloģiskās lauksaimniecības jomā;

īsteno pārtikas kvalitātes shēmu kontroles un uzraudzības pasākumus, tostarp sertificē pārtikas

kvalitātes shēmas produktus.

VETERINĀRAJĀ UZRAUDZĪBĀ

organizē un veic valsts veterinārās uzraudzības objektu kontroli, kā arī dzīvnieku barības uzņēmumu

un valsts veterinārajai uzraudzībai un kontrolei pakļauto objektu un personu reģistrāciju un atzīšanu;

organizē un veic ciltsdarbā iesaistīto personu, komersantu un organizāciju darbības kontroli;

kontrolē piena ražotājus un piena pircējus atbilstoši normatīvajos aktos par piena kvotām noteiktajai

kārtībai;

organizē un koordinē dzīvnieku infekcijas slimību profilakses un apkarošanas pasākumus;

organizē un veic veterināro zāļu reģistrāciju un kvalitātes kontroli, kā arī vāc, apkopo un analizē

informāciju veterināro zāļu aprites jomā.

ROBEŽKONTROLĒ

veic valsts uzraudzības un kontroles darbības valsts robežas kontroles punktos, kā arī brīvajās zonās,

brīvajās noliktavās un muitas noliktavās veterinārajai kontrolei pakļauto dzīvnieku, dzīvnieku izcelsmes

preču ievešanai, izvešanai un pārvadāšanai tranzītā.

valsts robežas kontroles punktos kontrolē fitosanitārajai kontrolei pakļauto preču, pārtikas produktu,

tādas dzīvnieku barības, kura nav dzīvnieku izcelsmes, un nepārtikas preču ievešanu.

5

Struktūrshēma

6

Pārtikas uzraudzība

Pārtikas apritē iesaistītie uzņēmumi

Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu skaits 2016. gadā

palielinājies par 622 uzņēmumiem jeb par nepilniem

2%.

Salīdzinot ar 2015. gadu, augu un jauktas izcelsmes

produktu, dzērienu un biškopības produktu ražošanas

uzņēmumu skaits samazinājies par nepilnu 1%,

nenozīmīgi palielinājies (par 3%) dzīvnieku

izcelsmes pārtikas ražošanas uzņēmumu skaits, kas

galvenokārt saistīts ar mājražotāju īpatsvara

pieaugumu.

Blakusproduktu uzņēmumu skaita pieaugums 2016.

gadā ir 9%, kas saistīts ar jaunu blakusproduktu

uzņēmumu, galvenokārt, biogāzes, blakusproduktu

pārvadātāju un tirgotāju (bez uzglabāšanas savās

telpās) darbības uzsākšanu.

Pārtikas izplatīšanas uzņēmumu skaits 2016. gadā ir

saglabājies gandrīz nemainīgs - tirdzniecības

uzņēmumu skaits samazinājies par 0,07%, bet

sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu skaits pieaudzis

par 0,2%.

Pārtikas uzņēmumu pārbaudes

Pārtikas apritē iesaistītajos uzņēmumos veiktas 36

241 pārbaudes. Joprojām biežākās neatbilstības tiek

konstatētas uzņēmumu paškontroles procedūrās,

iekārtu un aprīkojuma higiēnā, telpu higiēnā un

personāla higiēnā.

2016. gadā 3 437 pārtikas uzņēmumi, kas ir 20% no

visiem novērtētajiem uzņēmumiem, novērtēti kā

pilnībā atbilstoši higiēnas prasībām.

Joprojām lielākā daļa – 13 678 uzņēmumi jeb 80% no

visiem novērtētajiem uzņēmumiem, higiēnas

prasībām atbilst daļēji.

Kā higiēnas prasībām neatbilstoši ir novērtēti tikai 15

uzņēmumi jeb 0,1 % pārbaudīto uzņēmumu.

PĀRTIKAS APRITES UZRAUDZĪBAS OBJEKTI

PĀRTIKAS APRITES UZŅĒMUMU PĀRBAUDES

PĀRTIKAS UZŅĒMUMOS KONSTATĒTĀS NEATBILSTĪBAS

PĀRTIKAS UZŅĒMUMU ATBILSTĪBA HIGIĒNAS PRASĪBĀM

Laboratoriskā kontrole

Lai, veicot valsts uzraudzību un kontroli, gūtu pierādījumus par pārtikas atbilstību nekaitīguma kritērijiem,

savlaicīgi atklātu un novērstu piesārņotu pārtikas produktu izplatīšanu un, ieviešot korektīvos pasākumus,

novērstu draudus patērētāju veselībai un dzīvībai, katru gadu tiek izstrādātas un izpildītas laboratoriskās

kontroles programmas.

7

2016. gadā izstrādātas 15 laboratoriskās kontroles programmas, kuru ietvaros kontrolēts gan pārtikas

ķīmiskais un mikrobioloģiskais piesārņojums, gan kvalitātes rādītāji.

Katra laboratoriskās kontroles programma izstrādāta ar noteiktu mērķi, ņemot vērā iepriekšējo gadu PVD

laboratorisko izmeklējumu rezultātus, aktualitātes ES un pasaulē, Ātrās reaģēšanas sistēmas pārtikai un

dzīvnieku barībai ziņojumus, Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes viedokļus, Eiropas Komisijas Veselības

un pārtikas audita un analīzes direktorāta rekomendācijas, kā arī patērētāju sūdzības.

Laboratorisko izmeklējumu programmas

Nr. Programmas nosaukums Paraugu

skaits

Izmeklējumu

skaits

Paraugi,

kuros

konstatētas

neatbilstības

ES dalībvalstīm obligātās programmas

1. Atliekvielu kontroles programma dzīvniekiem

un dzīvnieku izcelsmes produktiem 1903 40661 3

2. Pesticīdu atlieku kontroles programma

produktiem 290 24007 0

3. Akrilamīda uzraudzības programma pārtikas

produktos 40 40 1

4. Kopējā ūdens satura kontroles programma

mājputnu gaļā 42 126 7

Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu darbības kontroles programmas

5. Pārtikas apritē iesaistīto uzņēmumu

laboratoriskās kontroles programma 801 3082 35

6. Radiācijas drošības programma 39 78 0

7.

Materiālu un izstrādājumu, kas paredzēti

saskarei ar pārtiku, sastāvdaļu migrācijas

kontroles programma

62 196 0

8.. Policiklisko aromātisko ogļūdeņražu kontroles

programma produktiem 126 252 17

9. Nacionālā pesticīdu atlieku kontroles

programma produktiem 30 1724 0

10. Dioksīnu, dīoksīniem līdzīgo un atšķirīgo PHB

kontroles programma 31 93 0

11. Pārtikas produktu kontroles programma 734 2875 21

Zoonožu izraisītāju kontroles programmas

12. Salmonellozes ierosinātāju kontrole

mājputniem, pārtikai un barībai 256 1350 8

13. Listeria monocytogenes kontroles programma 75 225 1

14. Verotoksigēno E.coli kontroles programma 25 125 8

15. Mikrobiālās (E.coli) rezistences uzraudzības

programma 125 125 0

16. Ārpuskārtas izmeklējumi 123 732 3

Kopā: 4702 75691 104

8

Laboratorisko izmeklējumu neatbilstošie rezultāti

Parauga veids Piesārņojuma/ neatbilstības veids Neatbilstošo izmeklējumu

skaits

Veterināro zāļu lietošanas kontrole:

cūkgaļa hloramfenikols 1

medus nitrofurāni 2

Ķīmiski/ fizikālais piesārņojums:

gaļas produkti benzo(a)pirēns un PAO 15

zvejas produkti benzo(a)pirēns un PAO 2

bērnu pārtika akrilamīds 1

Mikrobioloģiskais piesārņojums:

putnu gaļa salmonellas 4

gaļas izstrādājumi salmonellas 4

zvejas produkts L.monocytogenes 1

a/k desas verotoksigēnās E.coli 8

avota ūdens koliformas 1

gaļas izstrādājumi E.coli, MAFA 7

piena produkti Enterobacteriaceae 6

uzņēmumu ūdens koliformas, E.coli, enterokoki 21

Kvalitātes rādītāju un marķējuma neatbilstības:

medus diastāzes skaitlis 2

putnu gaļa palielināts ūdens saturs 7

uztura bagātinātāji neatbilstības marķējumā norādītajam 9

ievārījumi, sīrups nav norāde par konservantiem,

saldinātajiem 5

rozīnes nav norāde par SO2 2

uzkodas, desa palielināts sāls daudzums 3

desas satur nitrītus 3

Pārtikas produktu novērtēšana un reģistrācija

2016. gadā saņemti 2 993 iesniegumi specifisko

pārtikas produktu reģistrācijai, kas salīdzinājumā ar

2015. gadu ir par 318 iesniegumiem vairāk.

Uztura bagātinātāji

2016. gadā ir reģistrēti 643 jauni uztura bagātinātāji

un gada nogalē uztura bagātinātāju reģistrā iekļauti 6

518 produkti, kas ir par 448 vairāk nekā 2015. gadā.

Pieņemts viens lēmums par atteikumu reģistrēt

produktu kā uztura bagātinātāju, divi lēmumi par

atjaunošanu reģistrā un 199 lēmumi par uztura

bagātinātāja svītrošanu no PVD uztura bagātinātāju

reģistra.

REĢISTRĒTIE UZTURA BAGĀTINĀTĀJI NO 2009.-2016. GADAM

9

Diētiskā pārtika

2016. gadā pieņemti 30 lēmumi par diētiskās pārtikas

reģistrāciju, tajā skaitā 14 lēmumi par jaunu diētiskās

pārtikas produktu reģistrāciju, 13 lēmumi par

izmaiņu veikšanu attiecībā uz reģistrēto diētisko

pārtiku un trīs produkti svītroti no diētiskās pārtikas

datubāzes.

Reģistrēti četri jauni mākslīgie maisījumi zīdaiņiem,

kā arī vienā gadījumā veiktas izmaiņas attiecīgajā

reģistrā.

Dabīgie minerālūdeņi

Izvērtēti četri jauni dabīgie minerālūdeņi un

izsniegtas pirmreizējās atļaujas, kā arī diviem

dabīgajiem minerālūdeņiem atļaujas izsniegtas

atkārtoti. Anulētas četras dabīgā minerālūdens

izplatīšanas atļaujas, jo sertifikācijas institūcijas bija

anulējušas izsniegtos atbilstības sertifikātus. Gada

nogalē ES dalībvalstīs atzīto dabīgo minerālūdeņu

sarakstā iekļauti pieci Latvijā un 13 trešajās valstīs

iegūti dabīgie minerālūdeņi, kuriem atļauju ir

izsniedzis dienests.

REĢISTRĒTĀ DIĒTISKĀ PĀRTIKA NO 2012.-2016. GADAM

REĢISTRĒTI DABĪGIE MINERĀLŪDEŅI

10

Veterinārā uzraudzība

Lauksaimniecības dzīvnieku novietnes

2016. gadā Latvijā bija 35 326 lauksaimniecības

dzīvnieku novietnes. Tas ir par 6,4% mazāk nekā

gadu iepriekš. Statistika liecina, ka pēdējo 10 gadu

laikā Latvijā lauksaimniecības dzīvnieku novietņu

skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi. Tas saistīts ar

lauku reģionu iedzīvotāju dzīves paradumu

mainīšanos, tostarp samazinās nelielo novietņu

skaits, kurās dzīvniekus turēja produkcijas

izmantošanai savā uzturā.

Pārbaudes lauksaimniecības dzīvnieku novietnēs

notiek arvien intensīvāk. Pārbaužu skaits piecu gadu

laikā ir palielinājies vairāk nekā divas reizes. Tas

saistīts ar biodrošības prasību ieviešanas pārbaudēm

cūku turēšanas novietnēs visā valsts teritorijā, kā arī

pārbaudēm klasiskā cūku mēra uzliesmojuma un

Āfrikas cūku mēra apkarošanas ietvaros. Katrā

novietnes pārbaudē tiek veiktas pārbaudes vairākās

uzraudzības jomās atkarībā no dzīvnieku sugām tajās

un ražošanas veida. Kopā dažādās uzraudzības

jomās veiktas 35 223 pārbaudes.

Atsevišķās uzraudzības jomās tradicionāli

saglabājas augsts neatbilstošo novietņu īpatsvars,

taču ir pozitīva tendence to daudzumam

samazināties. Visvairāk neatbilstības tiek

konstatētas piena ieguves jomā.

Dzīvnieku pārvadājumi

2016. gadā veiktas 2 868 dzīvnieku pārvadājumu

pārbaudes. 24 gadījumos konstatētas neatbilstības. Biežāk konstatētās neatbilstības ir pārvadājuma un

atpūtas laika neievērošana un dzīvnieku

transportēšanai nepiemērots veselības stāvoklis.

SUGAS OBJEKTI DZĪVNIEKI

Liellopu novietnes 23913 412314

Aitu novietnes 3709 106629

Kazu novietnes 2363 13159

Cūku novietnes 3964 334082

Zirgu novietnes 3282 9278

Dējējvistu novietnes (reģistrētas

PVD)

18 2 826 297

Novietnes ar kažokzvēriem 13 227 071

Iežogotās platībās turētu savvaļas

dzīvnieku un putnu novietnes

133 14018

Bišu dravas 3083 96695 saimes

Akvakultūru audzētavas 154

NEATBILSTOŠO NOVIETŅU ĪPATSVARS PLĀNVEIDA PĀRBAUDĒS

KONSTATĒTĀS NEATBILSTĪBAS (SKAITS)

Dzīvnieku barības uzraudzība un kontrole

Pieaug barības ražošanā, vairumtirdzniecībā un

mazumtirdzniecībā iesaistīto uzņēmumu skaits, bet

par 25% samazinājies uzņēmumu, kas nodarbojas ar

barības pārpakošanu, skaits.

Lielākā daļa uzraudzības objektu, 2016. gadā - 61%

uzņēmumu, pilnībā atbilst normatīvo aktu prasībām.

Uzņēmumu īpatsvars, kuri neatbilst normatīvajos

aktos noteiktajām prasībām un nevar darboties

BARĪBAS APRITĒ IESAISTĪTIE UZŅĒMUMI

11

barības apritē samazinājies no 2,7% 2014. gadā līdz

1,4% 2015. un 2016. gadā.

Visbiežāk konstatētās neatbilstības dzīvnieku

barības ražošanas un izplatīšanas uzņēmumos -

neatbilstoša paškontroles dokumentācija un barības

kvalitātes kontrole. Barības mazumtirdzniecības

uzņēmumos visbiežāk pārkāpumi saistīti

tirdzniecības telpām.

2016. gadā īpaša uzmanība tika pievērsta barības

marķējuma kontrolei vairumtirdzniecības

uzņēmumos. Neatbilstošo marķējumu skaita

īpatsvars 2016. gadā ir līdzīgs kā 2015. gadā 27-28%

robežās.

BARĪBAS APRITĒ IESAISTĪTO UZŅĒMUMU ATBILSTĪBA NORMATĪVAJOS AKTOS

NOTEIKTAJĀM PRASĪBĀM

BARĪBAS MARĶĒJUMĀ KONSTATĒTO NEATBILSTĪBU RAKSTUROJUMS

DZĪVNIEKU BARĪBAS LABORATORISKĀ KONTROLE

Blakusproduktu apritē iesaistīto uzņēmumu uzraudzība

2016. gadā par 10% palielinājies jaunu

blakusproduktu apritē iesaistīto uzņēmumu skaits.

Visvairāk – par 46% organiskā mēslojuma ražošanas

jomā.

Veicot pārbaudes, visbiežāk inspektori uzņēmumos

konstatējuši pārkāpumus, kas saistīti ar marķējumu,

tirdzniecības dokumentu un uzskaites

dokumentāciju, kas nodrošina blakusproduktu

identifikāciju un izsekojamību.

Neatbilstības regulāri tiek konstatētas paškontroles

procedūru ieviešanā un piemērošanā.

BLAKUSPRODUKTU APRITĒ IESAISTĪTIE UZŅĒMUMI

BLAKUSPRODUKTU APRITĒ IESAISTĪTO UZŅĒMUMU ATBILSTĪBA

NORMATĪVO AKTU PRASĪBĀM

12

Mājas (istabas) dzīvnieku labturības prasību ievērošanas uzraudzība

Salīdzinot ar 2015. gadu, par 18 % pieaudzis uz

iesniegumu pamata veikto pārbaužu skaits mājas

(istabas) dzīvnieku turēšanas vietās.

Lielākā daļa sūdzību par dzīvnieku labturības

pārkāpumiem nav apstiprinājušās. 2016. gadā

pārbaudes, kurās nav konstatēti pārkāpumi, sastāda

59% no kopējām pārbaudēm.

Konstatējot pārkāpumus, visbiežāk inspektori ir

noteikuši termiņu to novēršanai.

Ņemot vērā sabiedrības interesi, 2016. gadā ir

ievērojami palielinājies pārbaužu skaits pasākumos

ar dzīvnieku piedalīšanos. Pārbaužu skaita

pieaugums skaidrojams ar aktīvām ceļojošo cirku

pārbaudēm. 75 % no veiktajām pārbaudēm

pārkāpumi nav konstatēti.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, par 371

dzīvnieku ir pieaudzis patversmēs uzņemto

dzīvnieku skaits. Kaķu skaits palielinājies par 423,

citu sugu dzīvnieki par 16, bet uzņemto suņu skaits

samazinājies par 68 dzīvniekiem.

KONSTATĒTIE PĀRKĀPUMI MĀJAS (ISTABAS) DZĪVNIEKU TURĒŠANAS VIETĀS

PĀRBAUDES PASĀKUMOS AR DZĪVNIEKU PIEDALĪŠANOS

DZĪVNIEKU PATVERSMJU UN VIESNĪCU PĀRBAUDES

Suņu bīstamības izvērtēšana

Bīstamu suņu lietu virzība 2014 2015 2016

Lietu skaits 34 27 31

Atzīti par bīstamiem 5 7 5

Netika atzīti par bīstamiem 17 14 6

Izbeigtas lietas (suns konfiscēts, eitanazēts, nepietiekami pierādījumi) 5 2 7

Atteikts izvērtēt (vispār nav pierādījumu) 5 2 2

Turpinās tiesvedība 11

Zinātniskiem mērķiem izmantojamo dzīvnieku uzraudzība

Katru gadu izsniegto atļauju skaits dzīvnieku

izmantošanai izmēģinājumos ir variabls, tomēr

aktīvo projektu skaitam ir tendence sarukt, jo

projektu izvērtēšanai pēdējo gadu laikā tiek iesniegti

lieli, apjomīgi projekti, kurus iesniedzēji plāno

realizēt vairāku gadu periodā. Izmēģinājumu

13

projektos lielākoties tiek iekļautas mērenas

procedūras un visvairāk izmantotie dzīvnieki ir

žurkas, peles, retāk tiek izmantoti truši un putni, bet

tikai atsevišķos gadījumos – suņi un cūkas.

Izmēģinājumu projektu ietvaros lielākā daļa

pētījumu saistīti ar 1) neiroloģiju – neirozinātne, zāļu

vielu izpēte neiroloģisko slimību ārstēšanai; 2)

imunoloģiju un vakcīnu izstrādi pret infekcijas

slimībām; 3) onkoloģiju – audzēju attīstības un jaunu

ārstniecības metožu/zāļu vielu izstrāde; 4) jaunu zāļu

vielu izpēte kardiovaskulāro saslimšanu ārstēšanai.

Pēdējo gadu laikā vairs netiek veikta uztura

bagātinātāju izpēte, izmantojot dzīvniekus, bet tie

tiek izmantoti procedūrās, piemēram, veicot

pētījumus par savvaļas dzīvnieku sugu saglabāšanu

– populāciju skaita apzināšana un cēloņu meklēšana

un izpēte populāciju samazinājumam.

POZĪCIJA 2012 2013 2014 2015 2016

Izsniegtās atļaujas dzīvnieku izmantošanai procedūrās

16 6 8 9 3

Izsniegtās atļaujas par

izmēģinājumu dzīvniekiem atbildīgajām personām

3 0 6 1 2

Aktīvi projekti 24 19 18 18 14

Veterinārfarmaceitiskās darbības objektu un veterinārmedicīniskās prakses iestāžu uzraudzība

2016. gadā uzraudzības objektos veiktas 438

pārbaudes. Uzņēmumi ir pārskatījuši un uzlabojuši

kvalitātes sistēmas, un tas ir veicinājis uzņēmumu

izpratni par zāļu labas izplatīšanas praksi.

Samazinājušies neatbilstošas uzskaites un

izplatīšanas gadījumi.

Salīdzinot ar 2015. gadu, krasi samazinājušies

konstatētie recepšu zāļu izplatīšanas pārkāpumi - no

42 gadījumiem 2015. gadā uz 4 gadījumiem 2016.

gadā. Turpina samazināties personu, kuras izsniedz

veterinārās zāles bez atbilstošas kvalifikācijas, skaits

- šī neatbilstība, tāpat kā 2015. gadā, konstatēta tikai

vispārējā tipa aptiekās. Līdz ar to samazinās risks, ka

veterinārās zāles dzīvnieku īpašniekam izsniedz bez

nepieciešamās informācijas par šo zāļu lietošanu.

Veterinārmedicīniskās prakses iestādēs visbiežāk

konstatētas neatbilstības zāļu aprites uzskaitē –

neatbilstības iegādāto un izlietoto zāļu reģistros, nav

rakstveidā noteikta zāļu aprites kārtība iestādē.

BŪTISKAS NEATBILSTĪBAS VETERINĀRFARMACEITISKĀS DARBĪBAS OBJEKTOS

(% NO PĀRBAUDĪTO OBJEKTU SKAITA)

BŪTISKAS NEATBILSTĪBAS VETERINĀRMEDICĪNISKĀS PRAKSES IESTĀDĒS

(% NO PĀRBAUDĪTO OBJEKTU SKAITA)

14

Veterināro zāļu novērtēšana un reģistrācija

LATVIJAS VETERINĀRO ZĀĻU REĢISTRĀ REĢISTRĒTĀS ZĀLES

NO 2013. LĪDZ 2016.GADAM

2016. gada laikā izskatīti 604 veterināro zāļu

reģistrācijas, pārreģistrācijas un izmaiņu iesniegumi,

no kuriem 525 jeb 87% bija par izmaiņu veikšanu

reģistrācijas dokumentācijā.

Uz pārskata gada beigām Veterināro zāļu reģistrā

bija reģistrētas 867 veterinārās zāles, no kurām 446

jeb 51% reģistrētas nacionālajā procedūrā, 272 jeb

31% decentralizētā procedūrā un 148 jeb 17%

savstarpējās atzīšanas procedūrā.

Latvijā un Eiropas Savienības dalībvalstīs veterināro zāļu klāsts ir nepietiekams. Ne visas reģistros esošās

veterinārās zāles ir pieejamas. Tirgus attīstību neveicina vairāki iemesli, no kuriem būtiskākie ir salīdzinoši

mazais un sadrumstalotais veterināro zāļu tirgus, finansiāli dārgā veterināro zāļu izpēte, kā arī mazskaitlīgas

dzīvnieku sugas un retas indikācijas.

Viens no mehānismiem, kā nodrošināt veterinārārstus ar zālēm, kas nepieciešamas mazskaitlīgu dzīvnieku

sugu/grupu vai retu indikāciju ārstēšanai un profilaksei, ir Latvijā nereģistrētu veterināro zāļu ievešana pēc

veterinārārsta pieprasījuma. Dienests 2016. gadā ir izsniedzis 46 atļaujas Latvijā nereģistrēto veterināro zāļu

ievešanai un 1 atļauju nereģistrēto veterināro zāļu ievešanai, pamatojoties uz valsts galvenā veterinārā un

pārtikas inspektora lēmumu.

Dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzība

Āfrikas cūku mēris (ĀCM)

Pirmie ĀCM saslimšanas gadījumi gan mājas, gan meža cūkām Latvijā konstatēti 2014. gada 26. jūnijā

Dienvidlatgalē, Baltkrievijas pierobežā. Tika noteiktas ĀCM riska zonas un tajās piemērojamie kontroles

pasākumi.

ĀCM saslimšanas gadījumi 3 mājas cūku novietnēs (311 cūkām) 2016. gadā konstatēti laika posmā no 29.

jūlija līdz 22. septembrim – augstākā riska periodā.

Cūku saslimšana konstatēta iepriekš inficētajās teritorijās Latgalē un Vidzemē. Visās skartajās novietnēs

inficēšanās saistīta ar būtiskiem trūkumiem biodrošības pasākumu ievērošanā.

2016. gadā laboratoriski izmeklētas 14 181 meža cūkas, no kurām ĀCM konstatēts 1146 meža cūkām,

salīdzinot ar 1048 saslimšanas gadījumiem 2015. gadā.

2015. gada novembrī visā Latvijā tika uzsākta un 2016. gadā tika turpināta programma ar mērķi samazināt

meža cūku populāciju, galvenokārt fokusējoties uz meža cūku mātīšu medīšanu. Programmas ietvaros

2016. gadā nomedītas 14 062 meža cūku mātītes.

Klasiskais cūku mēris (KCM)

KCM seroloģiski pozitīva meža cūka pirmo reizi tika konstatēta 2012. gada 15. oktobrī Dagdas novadā.

Savukārt 2012. gada 16. novembrī tika konstatēts KCM vīrusa genoms divām meža cūkām. Tika noteikta

KCM inficētā teritorija un tajā piemērojamie kontroles pasākumi.

15

2016. gadā klasiskais cūku mēris (KCM) Latvijā cūku novietnēs un meža cūku populācijā netika

konstatēts, salīdzinot ar 6 meža cūku saslimšanas gadījumiem 2015. gadā.

2016. gadā aktualizēts „Klasiskā cūku mēra apkarošanas un uzraudzības plāns”, kur, ņemot vērā

epidemioloģisko situāciju KCM inficētajā teritorijā, tika samazināts pārbaužu biežums cūkas novietnēs.

Trakumsērga

No 2012. gada 27. februāra nav konstatēts neviens trakumsērgas saslimšanas gadījums Latvijā, kas liecina

par ieviestās trakumsērgas apkarošanas stratēģijas efektivitāti.

Izvērtējot trakumsērgas epidemioloģisko situāciju, no 2014. gada savvaļas dzīvnieku vakcinācija pret

trakumsērgu notiek tikai 70-100 km buferzonā austrumu pierobežā, lai nepieļautu slimības ienākšanu

Latvijā no Krievijas un Baltkrievijas. Sadarbībā ar Baltkrievijas Veterināro dienestu izveidota arī

vakcinācijas buferzona Baltkrievijā (Latvijas pierobežā).

Pasaules dzīvnieku veselības organizācija Latviju ir atzinusi par brīvu no trakumsērgas.

Infekciozais katarālais drudzis (IKD)

2016. gada ikgadējās IKD monitoringa programmas ietvaros tika izmeklēti:

1588 liellopi, (pieciem liellopiem konstatētas antivielas);

435 aitas (divām konstatētas antivielas);

121 kazas.

Papildus monitoringa programmai laboratoriski izmeklēti:

50 staltbrieži (vienam konstatētas antivielas);

69 dambrieži

73 mufloni.

IKD vīruss 2016. gadā dzīvniekiem Latvijā netika konstatēts.

Salmoneloze

Zoonotiskās salmonelozes ierosinātāji - S.Enteritidis un/vai S.Typhimurium – 2016.gadā konstatēts 1

reģistrētajā dējējvistu novietnē un 7 mājputnu novietnēs, kuras piegādā olas un gaļu nelielos apjomos.

Skartajās mājputnu novietnēs veikti apkarošanas pasākumi, ieskaitot putnu izkaušanu un iznīcināšanu.

Tāpat arī turpinās 2011. gadā uzsāktā dējējvistu vakcinācija pret S. Enteritidis un 2013. gadā uzsāktā

vaislas vistu vakcinācija pret S. Enteritidis un S.Typhimurium.

Analizējot epidemioloģisko situāciju, jāuzsver, ka zoonotiskie salmonelozes ierosinātāji pēdējos gados

galvenokārt izplatīti mājputnu novietnēs, kuras piegādā olas nelielos apjomos, jo netiek ievēroti visi

nepieciešamie bioloģiskās drošības pasākumi. Atbilstoši izstrādāti un ieviesti biodrošības pasākumi novērš

infekcijas slimību ienešanu un izplatīšanos novietnē.

Govju tuberkuloze un bruceloze

2011. gada 12. oktobrī Latvijai ar Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumu Nr. 2011/675/EK tika piešķirts

no govju tuberkulozes oficiāli brīvas valsts statuss.

16

Lai saglabātu oficiāli brīvas valsts statusu, tuberkulozes oficiālā kontrole tiek nodrošināta kautuvēs, veicot

nokauto liellopu liemeņu pēc kaušanas veterināro apskati.

2012. gada 19. aprīlī Latvijai ar Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumu Nr. 2012/204/EK ir piešķirts no

govju brucelozes oficiāli brīvas valsts statuss.

Lai saglabātu oficiāli brīvas valsts statusu, katru gadu tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi visiem govju

sugas dzīvniekiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, 20% novietņu gadā.

Transmisīvā sūkļveida encefalopātija (TSE)

Latvijā līdz šim nav konstatēti dzīvnieku saslimšanas gadījumi ar TSE. Valstī ir ieviesta TSE uzraudzības

sistēma.

2014. gada maijā Pasaules dzīvnieku veselības organizācija (OIE) Latvijai piešķīra govju sūkļveida

encefalopātijas nenozīmīga riska valsts statusu.

2016. gadā uz TSE izmeklēti 3110 dzīvnieki, t.sk., 2985 govis, 113 aitas un 12 kazas.

Govju enzootiskā leikoze (GEL)

2012. gada 27. jūlijā Latvijai ar Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumu Nr. 2012/449/EK ir piešķirts no

govju leikozes oficiāli brīvas valsts statuss.

Lai saglabātu no GEL oficiāli brīvas valsts statusu, katru gadu tiek veikti laboratoriskie izmeklējumi visiem

govju sugas dzīvniekiem, kas vecāki par 24 mēnešiem, 33% novietņu gadā.

Lai gan Latvijā pēdējo gadu laikā veiktie GEL apkarošanas pasākumi devuši labus rezultātus, tomēr

pēdējos gados vēl joprojām tiek konstatēti atsevišķi sporādiski dzīvnieku saslimšanas gadījumi nelielās

govju novietnēs. 2016. gadā konstatēti 8 slimi dzīvnieki 1 novietnē.

17

Robežkontrole

2016. gadā 12 robežkontroles punktos uz valsts

robežas veiktas 74 028 preču kontroles. Salīdzinot ar

2015. gadu – kontroļu skaits ir pieaudzis par 8 111

jeb 12%.

Veicot preču robežkontroli, 3% sūtījumu no

visām veiktajām kontrolēm, konstatētas

neatbilstības Latvijas Republikas un Eiropas

Savienības normatīvo aktu prasībām. Līdz ar to,

2016. gadā atpakaļ nosūtīta 151 krava, bet

iznīcināšanai nosūtītas 1 619 kravas.

Vislielāko iznīcināšanai nosūtīto kravu skaitu veido

neatbilstošs koksnes iepakojamais materiāls.

Savukārt atpakaļ visbiežāk nosūtīti medikamenti

pasta sūtījumos, uztura bagātinātāji un vīni.

2016. gadā no PVD robežkontroles punktos

kontrolētajām ievedamajām kravām tika noņemti un

nosūtīti uz laboratorijām 269 paraugi, no kuriem 35

bija konstatētas neatbilstības, kas sastāda 13% no

laboratoriski izmeklētiem paraugiem. 14 rozīņu

paraugos konstatēts marķējumā nenorādīts sēra

dioksīds, bet 8 koksnes iepakojamā materiāla

paraugos konstatēti karantīnas kaitēkļi, pārējiem

produktu veidiem neatbilstības konstatētas 1-2

reizēm.

VEIKTĀS PREČU KRAVU KONTROLES

PIEŅEMTIE LĒMUMI PAR NORMATĪVO AKTU PRASĪBĀM

NEATBILSTOŠAJĀM KRAVĀM

18

Starptautiskā tirdzniecība

Pārtikas produktiem izrakstīto sertifikātu skaits 2016.

gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, ir samazinājies par

aptuveni 27 %. Pārsvarā tas skaidrojams ar Krievijas

Federācijas ieviesto embargo, Latvijas zvejas un

piena produktu importa samazinājumu uz Krievijas

Federāciju, Baltkrieviju un Kazahstānu, kā arī

cūkgaļu saturošu gaļas produktu eksporta apjoma

samazinājumu Āfrikas cūku mēra ierobežojumu dēļ.

2016. gadā, salīdzinot ar 2015. gadu, eksports ir

paplašinājies aptverot vairāk Tālo Austrumu un

Arābu reģiona valstis. Joprojām liels produktu

apjoms tiek eksportēts uz Austrumeiropas valstīm,

jūtams zvejas produktu eksporta apjoma pieaugums

uz Ukrainu, Kazahstānu. Kopumā pērn produkti

sertificēti eksportam uz 54 trešajām valstīm.

Nozīmīgāko dzīvnieku eksportu no Latvijas veido

liellopi un cūkas, zvejas un piena produkti.

Tirdzniecība ar iepriekšminētajiem dzīvniekiem

notiek galvenokārt ar Eiropas Savienības

dalībvalstīm.

No Latvijas izvesto cūku sugas dzīvnieku

samazinājums par 22%, salīdzinot ar 2015. gada

statistiku, skaidrojams ar straujo Āfrikas cūku mēra

izplatību Latvijas teritorijā, kas ieviesa

ierobežojumus un aizliegumus cūku sugas dzīvnieku

apritē.

2016. gadā saskaņoti, tulkoti, veiktas izmaiņas un

apstiprināti veterinārie (veselības) sertifikāti

dzīvnieku un dzīvnieku izcelsmes pārtikas un

nepārtikas produktu eksportam uz Apvienotajiem

Arābu Emirātiem, Austrāliju, Irāku, Ukrainu, Kataru,

Kosovu, Meksiku, Moldovu, Izraēlu, Bosniju un

Hercegovinu, Montenegro un Turciju.

KOPĒJIE EKSPORTĒTO PĀRTIKAS PRODUKTU APJOMI,

PA PRODUKTU GRUPĀM

GALVENĀS EKSPORTA VALSTIS

19

Komunikācija ar sabiedrību

Dienests, izmantojot dažādus sabiedrībai ērtus

komunikācijas kanālus - plašsaziņas līdzekļus,

sociālos medijus, kā arī citus sabiedrisko attiecību

instrumentus, nodrošina regulāru komunikāciju ar

sabiedrību, tādējādi dienests ievēro sabiedrības

tiesības saņemt informāciju par norisēm pārtikas

apritē un veterinārajā uzraudzībā, īstenojot atklātības

principus valsts pārvaldē.

Plašsaziņas līdzekļiem – ziņu aģentūrām, radio,

televīzijai, presei, interneta portāliem ir

nenovērtējama loma dienesta komunikācijā ar

sabiedrību – tas ir galvenais komunikācijas kanāls,

kas sasniedz visplašāko auditoriju.

Plašsaziņas līdzekļi regulāri saņem informāciju

(preses relīzes) par aktualitātēm dienesta uzraudzības

jomās, brīdinājumus patērētājiem par bīstamiem

pārtikas produktiem, izglītojoši informatīvus

materiālus, kuru mērķis ir novērst nevēlamus

notikumus, piemēram, saslimšanas, kā arī ziņas par

konstatētiem pārkāpumiem un nelikumībām pārtikas

apritē un veterinārajā uzraudzībā.

Dienesta eksperti profesionāli atbild uz plašsaziņas

līdzekļus interesējošajiem jautājumiem, komentē

aktualitātes dienesta uzraudzības jomās, skaidro

inspektoru lēmumus.

Dienesta mājaslapa ir nozīmīgs informācijas avots

par pārtikas aprites un veterināro uzraudzību Latvijā,

aktualitātēm un galvenajām norisēm ne tikai

plašsaziņas līdzekļiem, bet arī uzņēmējiem, kas

iesaistījušies vai plāno iesaistīties pārtikas apritē,

lopkopjiem un citiem Latvijas iedzīvotājiem –

patērētājiem, mājas (istabas) dzīvnieku turētājiem,

studentiem.

Mājaslapas lietotāji izmantojuši iespēju, uzdot

jautājumu un saņemt atbildi no dienesta ekspertiem.

2016. gadā dienests sniedza atbildes uz 857

mājaslapā uzdotajiem jautājumiem.

Aizvien aktīvāk Latvijas iedzīvotāji izmanto sociālos

tīklus ne tikai informējot par savām ikdienas gaitām

un pārdomām, bet arī iesaistoties dažādu pārkāpumu

konstatēšanā, sabiedriski aktuālu tematu apspriešanā,

uzrunājot arī atbildīgās valsts pārvaldes iestādes. Šo

iedzīvotāju aktivitāti izjūt arī dienests, kas kā

komunikācijas kanālu aktīvi izmanto

mikroblogošanas vietni Twitter.com.

PUBLIKĀCIJAS PLAŠSAZIŅAS LĪDZEKĻOS

MĀJASLAPAS LIETOTĀJI AKTĪVI IZMANTO IESPĒJU

UZDOT JAUTĀJUMUS DIENESTAM

@PVD_GOV_LV

PVD INFORMATĪVIE MATERIĀLI

20

Joprojām viens no informācijas avotiem lielai

sabiedrības daļai ir drukāti informatīvie materiāli, kas

pieejami gan dažādās sabiedriskās vietās, gan,

piemēram, izstādēs, konferencēs un citos pasākumos.

2016. gadā dienests ir izdevis atjaunoto izdevumu

“E-vielas”, izdevumu robežšķērsotājiem “Dzīvnieku

izcelsmes produkti, kurus personīgam patēriņam

aizliegts ievest no trešajām valstīm”, sabiedriskās

vietās tika izvietoti informatīvi brīdinoši plakāti “Esi

uzmanīgs! Āfrikas cūku mēra vīruss apdraud arī

Tavas cūkas!”.

Izstādē „Riga Food 2016” PVD izstāžu stendā

ikviens interesents varēja noskaidrot sev

interesējošos jautājumus par pārtikas aprites

uzraudzības jomu, savukārt lauksaimniecības

tehnikas izstādē “Traktordiena 2016” PVD stendā

ikviens varēja noskaidrot sev interesējošos

jautājumus par veterinārās uzraudzības jomas

aktualitātēm.

2016. gadā dienests ir piedalījies konferencē “Jaunais

lauksaimnieks Latvijā”, piedaloties “Ēnu dienās”,

nodrošinājis Latvijas skolēniem iespēju kļūt par

dienestā strādājošo ēnām, bet, piedaloties valsts

pārvaldes “Atvērto durvju dienā”, ikvienam bija

iespēja uzdot jautājumus dienesta ekspertiem.

Dienesta eksperti regulāri piedalās arī dažādu

sabiedrisko organizāciju organizētos semināros un

diskusijās, kurās informē par aktualitātēm pārtikas

aprites un veterinārajā uzraudzībā, skaidro dienesta

nostāju dažādos jautājumos un atbild uz interesentu

jautājumiem.

21

Personāla resursi

Dienestam uzticēto funkciju veikšanā viens no svarīgākajiem nosacījumiem ir profesionāls un kompetents

personāls, kas nodrošina patērētājiem nekaitīgas pārtikas, dzīvnieku barības, dzīvnieku izcelsmes

blakusproduktu un veterināro zāļu kvalificētu un efektīvu valsts uzraudzību un kontroli, kā arī dzīvnieku

veselības un labturības, ciltsdarba, nepārtikas preču drošuma un fitosanitāro robežkontroles prasību ievērošanu,

aktīvi piedalās eksporta veicināšanas un ēnu ekonomikas apkarošanas pasākumu īstenošanā.

2014 2015 2016

PVD darbības joma

Darbinieku/

inspektoru

amata vietu

skaits

No tiem

centrālajā

pārvaldē

Darbinieku/

inspektoru

amata vietu

skaits

No tiem

centrālajā

pārvaldē

Darbinieku/

inspektoru

amata vietu

skaits

No tiem

centrālajā

pārvaldē

Pārtikas uzraudzība 260 32 260 32 262 33

Veterinārā uzraudzība 127 24 128 23 127 23

Veterinārā,

fitosanitārā, pārtikas

un nepārtikas

uzraudzība uz robežas 93 9 98 9 98 9

Veterināro zāļu un

specifisko pārtikas

produktu reģistrācija 18 18 18 18 18*** 18

PVD atbalsta funkcijas 137 68 136 67 135 66

PVD darbinieku

amatu skaits (kopā) 635* 151 640** 149 640 149

Valsts pilnvarotie

veterinārārsti

(uzraudzība kautuvēs) 86 80 75

* 2014. gada sākumā bija 615 amatu vietas, bet sakarā ar Āfrikas cūku mēra uzliesmojumu Latvijā, PVD tika

piešķirtas papildus 20 amata vietas un iekļautas struktūrā ar 2014. gada 1. oktobri.

** 2015. gadā piešķirtas papildus 5 amata vietas kontroles punkta “Vientuļi” struktūrvienības izveidei.

*** 2016. gada struktūrā šīs jomas ir attiecīgi pievienotas Veterinārās uzraudzības departamentam (Veterināro

zāļu reģistrācija) un Pārtikas uzraudzības departamentam (specifisko pārtikas produktu reģistrācija).

22

Finanšu resursi – 2016. gada budžets

Valsts budžeta finansējums un tā izlietojums (euro)

Nr.p.k. Finansiālie rādītāji 2015. gadā

(faktiskā izpilde)

2016. gadā

apstiprināts

likumā

faktiskā

izpilde*

1. Finanšu resursi izdevumu segšanai

(kopā) 13 850 761 17 129 896 15 852 651

1.1. dotācijas 10 850 583 13 981 156 12 549 089

1.2. maksas pakalpojumi un citi pašu

ieņēmumi** 2 992 034 3 140 595 3 295 418

1.3. valsts budžeta transferti*** 8 144 8 145 8 144

2. Izdevumi (kopā) 13 323 561 17 715 905 16 063 535

2.1. uzturēšanas izdevumi (kopā) 12 723 792 17 041 988 15 407 546

2.1.1. kārtējie izdevumi 12 723 792 17 041 988 15 407 546

2.1.2. procentu izdevumi 0 0 0

2.2. Izdevumi kapitālieguldījumiem 599 769 673 917 655 989

* 2016. gadā īstenotas sekojošas budžeta apakšprogrammas: 20.01.00 "Pārtikas drošības un veterinārmedicīnas

valsts uzraudzība un kontrole" deleģēto funkciju izpildei; 21.01.00 "Valsts atbalsts lauksaimniecības un lauku

attīstībai (subsīdijas)" pasākuma „Atbalsts veterinārās ekspertīzes izmaksu daļējai segšanai” nodrošināšanai;

70.06.00 "Izdevumi citu Eiropas Savienības politiku instrumentu projektu un pasākumu īstenošanai”

(finansējums dzīvnieku infekcijas slimību uzraudzības programmām, par kurām EK atmaksā līdz 75 % no

izlietotā finansējuma).

** 2016. gadā, galvenokārt, palielinājušies kopējie ieņēmumi no valsts uzraudzības un kontroles darbībām par

veterināro ekspertīzi un pastāvīgo veterināro uzraudzību kautuvēs, ieņēmumi no darbībām veterināro zāļu

apritē.

*** 2016. gadā PVD saņēma transfertu PVD un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā

institūta "BIOR" jauktā kora "Rīgava" kolektīva vadītāja un kormeistara atalgojumam atbilstoši Rīgas domes

Izglītības, kultūras un sporta departamenta atbalsta finansējuma piešķiršanas konkursa komisijas 2014. gada

18.decembra sēdes protokolam Nr.2.

Maksas pakalpojumi un citi pašu ieņēmumi (euro)

Nr.

p.k. Maksas pakalpojuma un citu pašu ieņēmumu nosaukums

2015. gads

(faktiskā

izpilde)

2016. gads

(faktiskā

izpilde)

1. Samaksa par normatīvajos aktos noteiktajām PVD valsts uzraudzības un

kontroles darbībām (bez robežkontroles) 1 286 467 1 399 637

2. Pārējie PVD sniegtie maksas pakalpojumi 86 030 95 355

3. Samaksa par valsts uzraudzības un kontroles darbībām preču un produktu

robežkontrolē 1 619 537 1 800 426

KOPĀ 2 992 034 3 295 418

23

Galvenie 2017. gada darba uzdevumi

1. Turpināsim nodrošināt efektīvu, normatīvo aktu prasībām atbilstošu pārtikas aprites valsts uzraudzību.

2. Izstrādāsim un ieviesīsim pārtikas aprites valsts uzraudzības programmas, plānus, projektus u.c.

stratēģiskos dokumentus.

3. Sadarbojoties ar tiesībsargājošām iestādēm, savas kompetences ietvaros, turpināsim apkarot ēnu

ekonomiku.

4. Turpināsim nodrošināt efektīvu, normatīvo aktu prasībām atbilstošu valsts veterināro uzraudzību.

5. Nodrošināsim epizootisko slimību kontroli un epizootiskā fona noteikšanu, kā arī dzīvnieku infekcijas

slimību valsts uzraudzības un apkarošanas programmu izpildi

6. Turpināsim Āfrikas cūku mēra ierobežošanas pasākumus, kā arī veiksim biodrošības auditus komerciālajās

cūku novietnēs, kurās tiek turēts vairāk nekā 1000 cūkas.

7. Izstrādāsim un ieviesīsim Dzīvnieku infekcijas slimību programmas ES līdzfinansējuma saņemšanai.

Papildus informācijai:

Pārtikas un veterinārā dienesta atskaite par Latvijas Republikas daudzgadu kontroles plāna pārtikas aprites,

veterinārajā un augu veselības valsts uzraudzībā ietvaros paveikto 2016. gadā pieejama dienesta mājaslapā

www.pvd.gov.lv sadaļā “Par mums”>”Atskaites”.

Detalizēts Pārtikas un veterinārā dienesta darba plāns 2017. gadam pieejams dienesta mājaslapā

www.pvd.gov.lv sadaļā “Par dienestu” > “Darbības plāns”.

Pārtikas un veterinārais dienests

Peldu iela 30, Rīga, LV-1050

Tālrunis: 67095230

E-pasts: pvd@pvd.gov.lv

Mājaslapa: www.pvd.gov.lv

Uzticības tālrunis – automātiskais atbildētājs 67027402