Praktisko darbu burtnīca mācību priekšmetā …...Ieguldījums tavā nākotnē! Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006 Anotācija Praktisko darbu uzdevumu burtnīca mācību

Ieguldījums tavā nākotnē!

Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Višķu Profesionālā vidusskola

„Profesionālās vidējās izglītības programmu „Lauksaimniecība” un „Lauksaimniecības tehnika”

īstenošanas kvalitātes uzlabošana” Projekta identifikācijas Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Višķu Profesionālās vidusskolas skolotāja Anita Žurila

Mācību metodiskais materiāls

Praktisko darbu burtn īca mācību priekšmetā

“ Lopkopība” Izglītības programma “Lauksaimniecība”

Apjoms – 96 stundas

Višķi 2011


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktisko darbu burtn īca mācību priekšmetā

“ Lopkopība”

( Mācību iestādes nosaukums)

(Audzēkņa vārds, uzvārds)

______________________ m.g.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Anotācija

Praktisko darbu uzdevumu burtnīca mācību priekšmetā ,,Lopkopība” sagatavota pamatojoties

uz ESF projektu „Profesionālās vidējās izglītības programmu „Lauksaimniecība” un „Lauksaimniecības tehnika” īstenošanas kvalitātes uzlabošana” 1.2.1.1.3. „Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai”.

Vienošanās par Eiropas Sociālā fonda projekta īstenošanu Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006.

Mācību metodiskais materiāla „Praktisko darbu uzdevumu burtnīcas” izstrādāšanas mērķis ir vērsts uz izglītojamo praktisko iemaņu iegūšanu dažādu ar ražošanu lopkopībā saistīto problēmu saredzēšanā, analizēšanā, to risināšanas iespēju saskatīšanā un pareizo lēmumu pieņemšanā, vienlaicīgi attīstot arī izziņas spējas un sekmējot zināšanu pārveidi pārliecībā.

Praktisko darbu uzdevumu burtnīcu paredzēts izmantot praktiskajos darbos, kas sakrīt ar izglītības programmu ,,Lauksaimniecība” apstiprināto mācību priekšmeta programmu ,,Lopkopība”. Šo mācību programmu izglītojamie apgūst no I. līdz 4. kursam.

Praktisko daļu uzdevumu burtnīca sastāv no 144 lappusēm aprakstošas daļas un tabulām un no pielikuma, kurā ir 13 praktisko darbu izdales materiāli uz 92 lappusēm. Darba burtnīcā ir 42 praktisko darbu uzdevumi, kas sastāv no darba uzdevuma, darba izpildes gaitas un kontroljautājumiem, kurus izglītojamie var izmantot paškontrolei, bet skolotāji – mācību vielas apguves pārbaudei. Virknei jautājumu ir starppriekšmetu saiknes raksturs. To mērķis ir saistīt izglītojamo zināšanas vispārizglītojošajos un profesionālajos priekšmetos praktiskajiem darbiem.

Praktiskie uzdevumi ir veidoti tā, lai tie aptvertu visas izglītības programmā ietvertās tēmas - lauksaimniecības dzīvnieku anatomiju, fizioloģiju un audzēšanas pamatus, barības līdzekļu ķīmisko sastāvu un to daudzveidību, dažādu lauksaimniecības dzīvnieku sugu - liellopu, cūku, zirgu, aitu, kazu, putnu, trušu ēdināšanas un turēšanas pamatus, šķirnes un to saimniecisko īpašību raksturojumus, lopkopības produkcijas ražošanas efektivitāti un kvalitāti raksturojošos kritērijus un rādītājus.

Praktiskajos darbos paredzēts apgūt ciltsdarba un uzskaites dokumentāciju, lopkopībā svarīgāko, bet sagatavošanā kaprīzāko zāles produktu - siena un skābbarības organoleptisko īpašību un ķīmisko analīžu kvalitātes rādītāju izvērtēšanu, barības līdzekļu zootehnisko un ekonomisko novērtēšanu, vajadzīgā un sagatavotā barības daudzuma aprēķināšanu ganāmpulka nodrošināšanai ar lopbarību, kā arī saimniecības apstākļiem piemērotāko dažādu lauksaimniecības dzīvnieku sugu šķirņu izvēli, kas ļautu sasniegt dzīvniekiem maksimālo produktivitāti, nodrošinot rentablu produkcijas ražošanu saimniecībā. Pareiza barības līdzekļu izvēle un barības devu sastādīšana dažādiem lauksaimniecības dzīvniekiem, izglītojamiem ļaus izprast dzīvnieku ēdināšanas normēšanas nozīmīgumu lopkopības produkcijas ražošanā, dzīvnieku veselības saglabāšanā un ilgmūžībā. Praktiskajos darbos izglītojamie iepazīsies ar lopkopības produkcijas kvalitātes novērtēšanas kritērijiem un rādītājiem, palīdzot izprast dzīvnieku ēdināšanas pilnvērtības nozīmīgumu, ietekmējot ne tikai produkcijas pašizmaksu, bet arī cilvēku veselību.

Metodisko darbu projekta „Profesionālās vidējās izglītības programmu „Lauksaimniecība” un „Lauksaimniecības tehnika” īstenošanas kvalitātes uzlabošana” 1.2.1.1.3. „Atbalsts sākotnējās profesionālās izglītības programmu īstenošanas kvalitātes uzlabošanai un īstenošanai” ietvaros sastādīja Višķu Profesionālās vidusskolas skolotāja Anita Žurila.

Mācību priekšmetā iegūtās un praktiskajos darbos nostiprinātās zināšanas noderēs gan darbā saimniecībā, gan turpinot mācības ar lauksaimniecību un dzīvniekiem saistītajās mācību programmās augstākajās mācību iestādēs. A. Žurila. Mācību metodiskais materiāls. Praktisko darbu uzdevumu burtnīca mācību priekšmetā „Lopkopība”. Višķi, 2011. 242 Ipp.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Lopkopība

Praktiskā darba uzdevums Nr. 1 Tēma:

Lauksaimniecības dzīvnieku ķermeņa apvidi

Darba mērķis:

Iepazīties ar l/s dzīvnieku ķermeņa apvidiem un iegaumēt to nosaukumus.

Darba uzdevumi:

1. Parādīt un nosaukt ķermeņa apvidus uz govs ķermeņa (mulāžas).

2. Parādīt un nosaukt ķermeņa apvidus uz cūkas ķermeņa (mulāžas).

3. Parādīt un nosaukt ķermeņa apvidus uz zirga ķermeņa (mulāžas).

4. Parādīt un nosaukt ķermeņa apvidus uz aitas ķermeņa (mulāžas).

Darba vieta: Mācību kabinets vai laboratorija.

Darba ilgums: 2 mācību stundas.

Vērt ēšana:

Pēc prasmes un zināšanām parādīt un nosaukt lauksaimniecības dzīvnieku ķermeņa apvidus. 1. Ķermeņa apvidus parādīšana un nosaukšana uz govs ķermeņa - max 50 punkti

2. Ķermeņa apvidus parādīšana un nosaukšana uz cūkas ķermeņa - max 10 punkti 3. Ķermeņa apvidus parādīšana un nosaukšana uz zirga ķermeņa - max 30 punkti 4. Ķermeņa apvidus parādīšana un nosaukšana uz aitas ķermeņa - max 10 punkti

Kopējais vērtējums

punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

G.Norvele, J.Neilands. Aitkopība. LLU, 2001 Dž.Kletona – Broka. Zirgi – enciklopēdija. Zvaigzne ABC, 2008 Semināru materiāli Interneta materiāli


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 1 izpildes gaita Izglītojamie saņem izdales materiālus un izpilda uzdevumus. 1. Pierakstīt un iegaumēt govs ķermeņa apvidus nosaukumus.

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Pierakstīt un iegaumēt cūkas ķermeņa apvidus nosaukumus.

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. Pierakstīt un iegaumēt zirga ķermeņa apvidus nosaukumus.

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Pierakstīt un iegaumēt aitas ķermeņa apvidus nosaukumus.

_________________________________________________________

_________________________________________________________

_________________________________________________________

_________________________________________________________

_________________________________________________________

_________________________________________________________

_________________________________________________________

_________________________________________________________

Kopējais vērtējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 iegūtie punkti

balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Lopkopība Praktiskā darba uzdevums Nr. 2

Tēma: Govs tesmeņa anatomiskā uzbūve

Darba mērķis: Iepazīties ar govs tesmeņa anatomisko uzbūvi, tā attīstību un iegūt izpratni par tesmeņa darbību.

Darba uzdevumi:

1. Iepazīties ar tesmeņa ārējo raksturojumu. 2. Noskaidrot tesmeņa galvenās saites un fascijas un izprast to nozīmi. 3. Noskaidrot tesmeņa svarīgākās artērijas un vēnas un izprast to lomu tesmeņa darbībā. 4. Noskaidrot tesmeņa svarīgākos limfmezglus un saprast limfas nozīmi tesmenī. 5. Iepazīties ar tesmeņa inervāciju. 6. Iepazīties ar piena radošo un piena izvadošo sistēmu tesmenī. 7. Prast raksturot tesmeņa augšanu un attīstību un tā ciklisko darbību.



Kontroljaut ājumi:

1. Kāpēc bieži govīm sasprēgā pupa āda? 2. Kāpēc tesmeņa iekaisuma gadījumā palielinās limfmezgli? 3. Tesmeņa saišu un fasciju funkcijas. 4. Kāpēc pirms slaukšanas pupi attālinās cits no cita uz āru un iegūst slīpu virzienu? 5. Kuri asinsvadi labi redzami tesmeņa zemādā? 6. Kas veido un kur atrodas „piena aka”? 7. Kuras ķermeņa daļas nervi inervē tesmeni? 8. Kura tesmeņa daļa ir īpaši labi inervēta? 9. Kurā tesmeņa daļā veidojas piens? 10. Vai tesmeņa ceturksni var saukt par daivu un kāpēc? 11. Kādā vecumā sāk strauji attīstīties tesmenis? 12. Kādi hormoni veicina tesmens un dzimuma pazīmes?

Vērt ēšana:

Atskaites izpildes kvalitāte 1. Tesmeņa ārējais raksturojums – max – 10 punkti 2. Tesmeņa saites, fascijas un to loma - max – 10 punkti 3. Tesmeņa asinsvadi – artērijas, vēnas, to loma tesmenī - max – 10 punkti 4. Tesmeņa limfa un limfmezgli, to loma organismā - max – 10 punkti 5. Tesmeņa nervi, to loma organismā - max – 10 punkti 6. Tesmeņa dziedzeraudi, to loma - max – 30 punkti 7. Tesmeņa attīstība - max – 10 punkti 8. Atbildes uz kontroljautājumiem - max – 10 punkti

Kopējais vērtējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Literat ūra:

Kreilis M., Rācens L., Olševskis I. Rokasgrāmata govju mehanizētās slaukšanas meistariem. -R.: Liesma, 1975.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 2 atskaite Izglītojamie saņem izdales materiālus un izpilda uzdevumus.

1. Tesmeņa uzbūves ārējais raksturojums

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

2. Tesmeņa saites, fascijas un to loma

a

1. ________________________________

2. ________________________________

3. ________________________________

4. ________________________________

5. ________________________________

6. ________________________________

7. ________________________________

8. ________________________________

9. ________________________________

b

1. ________________________________

2. ________________________________

3. ________________________________

4. ________________________________

5. ________________________________

6. ________________________________

7. ________________________________

8. ________________________________

9. ________________________________

Fasciju, saišu nozīme tesmenī: __________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. Tesmeņa asinsvadi – artērijas, vēnas, to loma tesmenī

a - artērijas

1. ________________________________

2. ________________________________

3. ________________________________

4. ________________________________

5. ________________________________

6. ________________________________

b - vēnas

1. ________________________________

2. ________________________________

3. ________________________________

4. ________________________________

5. ________________________________

6. ________________________________

Asinsvadu nozīme tesmenī: __________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

4. Tesmeņa limfa un limfmezgli, to loma organismā

Limfmezgli tesmenī

1. ________________________________

2. ________________________________

3. ________________________________

4. ________________________________

5. ________________________________

6. _______________________________

Limfas un limfmezglu loma tesmenī: __________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

5. Tesmeņa nervi, to loma organismā

1. ________________________________

2. ________________________________

3. ________________________________

4. ________________________________

a. ________________________________

b. _______________________________

c. ________________________________

d. _______________________________

Nervu nozīme tesmenī

________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

6. Tesmeņa dziedzeraudu uzbūve, to loma

1.____________________________________2.____________________________________3.____________________________________4.____________________________________5.____________________________________6.____________________________________7.____________________________________8.____________________________________9.____________________________________10.___________________________________11.___________________________________12.___________________________________13.___________________________________14.___________________________________

Dziedzeraudu nozīme organismā ________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

7. Tesmeņa attīstība

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

8. Atbildes uz kontroljautājumiem :

1. Kāpēc bieži govīm sasprēgā pupa āda? _______________________________________________________________________________

2. Kāpēc tesmeņa iekaisuma gadījumā palielinās limfmezgli? _________________________________________________________________________________

3. Tesmeņa saišu un fasciju funkcijas. __________________________________________________________________________________

4. Kāpēc pirms slaukšanas pupi attālinās cits no cita uz āru un iegūst slīpu virzienu? __________________________________________________________________________________

5. Kuri asinsvadi labi redzami tesmeņa zemādā? __________________________________________________________________________________

6. Kas veido un kur atrodas „piena aka”? __________________________________________________________________________________

7. Kuras ķermeņa daļas nervi inervē tesmeni? __________________________________________________________________________________

8. Kura tesmeņa daļa ir īpaši labi inervēta? __________________________________________________________________________________

9. Kurā tesmeņa daļā veidojas piens? __________________________________________________________________________________

10. Vai tesmeņa ceturksni var saukt par daivu un kāpēc? __________________________________________________________________________________

11. Kādā vecumā sāk strauji attīstīties tesmenis? __________________________________________________________________________________

12. Kādi hormoni veicina tesmens un dzimuma pazīmes? __________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Barības līdzekļu atpazīšana un raksturošana

Darba mērķis:

Nostiprināt teorētiskās zināšanas par barības līdzekļiem.

Darba uzdevumi:

1. Atpazīt dotos barības līdzekļu paraugus.

2. Raksturot dotos barības līdzekļus pēc izcelsmes.

3. Raksturot dotos barības līdzekļus pēc ķīmiskā sastāva.

4. Raksturot dotos barības līdzekļus pēc fizioloģiskās iedarbības dzīvnieku organismā.

5. Raksturot doto barības līdzekļu izēdināšanu dzīvnieku sugām, grupām.

6. Raksturot barības līdzekļu izēdināšanas metodes.



Kontroljaut ājumi:

1. Kādi faktori ietekmē barības līdzekļu ķīmisko sastāvu? 2. Ar kādiem barības līdzekļiem iespējams nodrošināt proteīnu barības devās? 3. Kādus barības līdzekļus ieskaita rupjās barības grupā? 4. Nosaukt l/s produktu pārstrādes rūpniecības nozares un to blakusproduktus, kurus

izmanto l/s dzīvnieku ēdināšanā. Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Barības līdzekļu atpazīšana – max – 10 punkti 2. Barības līdzekļu raksturojums pēc izcelsmes - max 10 punkti 3. Barības līdzekļu raksturojums pēc ķīmiskā sastāva - max 30 punkti 4. Barības līdzekļu raksturojums pēc fizioloģiskās iedarbības - max 20 punkti 5. L/s dzīvnieku grupas, kurām var izēdināt doto barības līdzekli - max 10 punkti 6. Barības līdzekļu izēdināšanas metodes - max 10 punkti 7. Atbildes uz kontroljautājumiem - max 10 punkti


L.Dursts. Praktiskā lopkopība, R., 1996 U.Osītis. Dzīvnieku ēdināšana. LLU, 2005 U.Osītis. Zirgu ēdināšana. Jelgava, 2007


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 3 izpildes gaita Izglītojamie saņem barības līdzekļu paraugus. 1. uzdevums. Aizpildīt tabulu

Barības līdzekļu atpazīšana un raksturošana - ( 5 barības līdzekļi) 1. Barības līdzekļa nosaukums

augu valsts dzīvnieku valsts ķīmiskā mikrobioloģiskā minerālbarība

2. Barības līdzekļa raksturojums pēc izcelsmes kombinētā barība

zaļbarība skābētā rupjā graudi un sēklas bietes un bumbuļi rūpnieciskās pārstrādes produkts

3. Pēc fizioloģiskās iedarbības

minerālbarība bagāti ar cieti bagāts ar kokšķiedru

bagāts ar cukuru bagāts ar proteīnu bagāts ar minerālvielām

4. Pēc ķīmiskā sastāva

bagāts ar taukiem liellopi aitas kazas zirgi truši cūkas putni kažokzvēri

5.L/s dzīvnieku grupas, kur ām var izēdināt šo barības līdzekli

zivis Ad libitum (cik spēj apēst)

6. Barības līdzekļa izēdināšanas metodes

Limitēti (max pieļaujamie daudzumi)


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

2. uzdevums. Atbildes uz kontroljautājumiem:

1. Kādi faktori ietekmē barības līdzekļu ķīmisko sastāvu? ________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Ar kādiem barības līdzekļiem iespējams nodrošināt proteīnu barības devās? ________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kādus barības līdzekļus ieskaita rupjās barības grupā?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Nosaukt l/s produktu pārstrādes rūpniecības nozares un to blakusproduktus, kurus

izmanto l/s dzīvnieku ēdināšanā. ________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 iegītie punkti

balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Lopbarības organoleptiskā novērtēšana mājas apstākļos

Darba mērķis:

1. Iepazīties ar barības līdzekļu organoleptiskās vērtēšanas kritērijiem. 2. Prast izskaidrot katra vērtēšanas kritērija nozīmi dzīvnieka ēdināšanā. 3. Spēt analizē uzrādīt pieļautās kļūdas lopbarības gatavošanas tehnoloģij ā.

Darba uzdevumi:

1. Iepazīties ar siena organoleptiskās vērtēšanas kritērijiem. Novērtēt siena paraugus un analizēt rezultātus.

2. Iepazīties ar skābsiena organoleptiskās vērtēšanas kritērijiem. Novērtēt skābsiena paraugus novērtēšana un analizēt rezultātus.

3. Iepazīties ar skābbarības organoleptiskās vērtēšanas kritērijiem. Novērtēt skābbarības paraugus un analizēt rezultātus.

Darba vieta: Mācību kabinets vai laboratorija. Darba ilgums: 2 mācību stundas. Kontroljaut ājumi:

1. Kāpēc organoleptiski jāvērtē barība? 2. Kā nosaka mitrumu sienam? 3. Kā nosaka sausnes daudzumu skābbarībā? 4. Uz kādām pieļautām kļūdām siena gatavošanas tehnoloģijā norāda krāsas novirze no

normas? 5. Kādas izmaiņas notiek ķīmiskajā sastāvā zālei nobriestot (kļūstot vecākai)? 6. Kādas organiskās skābes rodas zāles ieskābšanas procesā? 7. Uz kuras skābes pārsvaru norāda skābbarības maizes vai asa smarža un tās veidošanās

cēloņi. 8. Pelējumu klātbūtnes barībā iespējamie cēloņi.

Vērt ēšana:

Pēc atskaites izpildes kvalitātes un mutiskām atbildēm uz jautājumiem par izpildīto darbu 9. Siena paraugu organoleptiskā novērtēšana un atbildes uz

neskaidrībām darbā – max – 20 punkti 10. Skābbarības parauga organopeltiskā novērtēšana un atbildes

uz neskaidrībām darbā – max – 30 punkti 11. Skābsiena parauga organopeltiskā novērtēšana un atbildes

uz neskaidrībām – max – 30 punkti 4. Atbides uz kontroljautājumiem – max – 20 punkti Kopējais vērt ējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Literat ūra:

A.Lapiņš, J.Kažotnieks, A.Stašāns „Skābbarības ražošana”, LLKC 1997 U.Osītis „Dzīvnieku ēdināšana”, Jelgava, 2005 Žurnāli: „Agrotops” – 2005.g.maijs; „Saimnieks” 2009.g.jūnijs; „ Latvijas Lopkopis un Piensaimnieks” – 1997.g.janvāris Semināru un interneta materiāli


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 4 izpildes gaita Vērtēt saņemtos barības līdzekļu paraugus un aizpildīt tabulas. 1. uzdevums. Siena paraugu organoleptiskā vērt ēšana un rezultātu analīze

Parauga Nr.

Vērtēšanas kritēriji

Kvalitātes raksturojums

Kvalitātes kritērija

vērtējums

Pieļautās kļūdas

iespējamais cēlonis barības

gatavošanā

Ar barības kvalitāti saistītās

iespējamās izmaiņas dzīvnieka ēdināšanā

1. botāniskais sastāvs 2. veģetācijas fāze 3. krāsa 4. smarža 5. lapiņu klātbūtne 6. mitrums 7. piemaisījumi

8. bojājuma pazīmes Rezultātu analīze: ___________________________________________________________________ ________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ 2. uzdevums. Skābsiena paraugu organoleptiskā vērt ēšana un rezultātu analīze

Parauga Nr.




vērtējums



gatavošanā



1. botāniskais sastāvs 2. veģetācijas fāze 3. krāsa 4. smarža 5. struktūra 6. bojājuma pazīmes 7. piemaisījumi 8. sausne (konsistence)

9. smalcināšanas pakāpe

Rezultātu analīze: ___________________________________________________________________ __________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. uzdevums. Skābbarības paraugu organoleptiskā vērt ēšana un rezultātu analīze

Parauga Nr.




vērtējums



gatavošanā



1. botāniskais sastāvs 2. veģetācijas fāze 3. krāsa 4. smarža 5. struktūra 6. bojājuma pazīmes 7. piemaisījumi 8. sausne

9. zāles stiebru garums Rezultātu analīze: ___________________________________________________________________ __________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ 4. Atbildes uz kontroljautājumiem:

1. Kāpēc organoleptiski jāvērtē barība?___________________________________________ __________________________________________________________________________________

2. Kā nosaka mitrumu sienam?__________________________________________________ __________________________________________________________________________________

3. Kā nosaka sausnes daudzumu skābbarībā?_______________________________________ __________________________________________________________________________________

4. Uz kādām pieļautām kļūdām siena gatavošanas tehnoloģijā norāda krāsas novirze no normas? _________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________ 5. Kādas izmaiņas notiek ķīmiskajā sastāvā zālei nobriestot (kļūstot vecākai)?

__________________________________________________________________________________ 6. Kādas organiskās skābes rodas zāles ieskābšanas procesā?

__________________________________________________________________________________ 7. Uz kuras skābes pārsvaru norāda skābbarības maizes vai asa smarža un tās veidošanās

cēloņi. ___________________________________________________________________ __________________________________________________________________________________

8. Pelējumu klātbūtnes barībā iespējamie cēloņi. __________________________________________________________________________________ Kopējais vērtējums


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Siena ķīmisko analīžu rezultātu izvērtēšana

Darba mērķis:

Nostiprināt teorētiskās zināšanas un iegūt praktiskās iemaņas ķīmisko analīžu rezultātu izvērtēšanā.

Darba uzdevumi:

1. Ķīmisko analīžu rādītāju skaidrojums un to nozīme dzīvnieku ēdināšanā. 2. Iegūto ķīmisko analīžu rezultātu salīdzināšana ar teicamas kvalitātes siena analīžu

rādītājiem. 3. Analīžu slikto rezultātu rādītāju iespējamo cēloņu analīze. 4. Iespējamās korekcijas dzūvnieku ēdināšanas organizācijā, ko prasa siena analīžu sliktie

rezultāti. Darba vieta: Mācību kabinets vai laboratorija.


Kontroljaut ājumi:

1. Kas var ietekmēt siena kvalitāti jau uz lauka? 2. Kādas ir siena gatavošanas tehnoloģijas? 3. Kā pareizi jāņem paraugus analīzēm? 4. Kā pareizi sagatavot siena paraugu analīzēm?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Ķīmisko analīžu rādītāju skaidrojums un to nozīme dzīvnieku

ēdināšanā - max 20 punkti. 2. Ķīmisko analīžu rezultātu salīdzināšana ar teicamas kvalitātes

siena analīžu rādītājiem - max 10 punkti. 3. Analīžu slikto rezultātu rādītāju iespējamo cēloņu analīze - max 20 punkti. 4. Izmaiņas dzīvnieku ēdināšanā, ja siena analīzēm ir

slikti rezultāti - max 30 punkti. 5. Atbildes uz kontroljautājumiem - max 20 punkti. Kopējais vērtējums

punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra: L.Dursts. Praktiskā lopkopība, R., 1996 U.Osītis. Dzīvnieku ēdināšana. LLU, 2005 U.Osītis, A.Grundmane, S.Strikauska Lopbarības analīžu rezultātu apkopojums. LLKC, J.Plēsums, U.Osītis, A.Runce u.c. Gaļas liellopi un liellopu gaļas ražošana Latvijas apstākļos. Jelgava, 2005


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 5 izpildes gaita Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus un izpilda uzdevumus. 1. uzdevums. Ķīmisko analīžu rādītāju skaidrojums un to nozīme dzīvnieku ēdināšanā

Analīzes rādītājs Skaidrojums Nozīme ēdināšanā

2. un 3. uzdevums. Analizēt saņemtos siena ķīmisko analīžu rezultātus un aizpildīt tabulu.

Siena analīžu rezultāti un to analīze Ķīmisko analīžu rādītāji

Teicamas kvalitātes

barībā

Dotās analīzes rādītāji

Vērtējums

Iespējamās pieļautās kļūdas tehnoloģijas procesā


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums. Iespējamās korekcijas dzīvnieku ēdināšanas organizēšanā analīžu slikto rezultātu dēļ:

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


1. Kas var ietekmēt siena kvalitāti jau uz lauka?__________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kādas ir siena gatavošanas tehnoloģijas?______________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kā pareizi jāņem paraugus analīzēm?_________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kā pareizi sagatavot siena paraugu analīzēm?__________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

Kopējais vērtējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 iegītie punkti

balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Skābbarības ķīmisko analīžu rezultātu izvērtēšana

Darba mērķis:

Nostiprināt teorētiskās zināšanas un iegūt praktiskās iemaņas barības ķīmisko analīžu rezultātu izvērtēšanā.

Darba uzdevumi:

1. Ķīmisko analīžu rādītāju skaidrojums un to nozīme dzīvnieku ēdināšanā. 2. Ķīmisko analīžu rezultātu salīdzināšana ar teicamas kvalitātes skābbarības analīžu

rādītājiem. 3. Analīžu slikto rezultātu rādītāju iespējamo cēloņu analīze. 4. Kādas izmaiņas dzīvnieku ēdināšanā rada skābbarības analīžu sliktie rezultāti.



Kontroljaut ājumi:

1. Kāpēc būtu nepieciešams lopkopības saimniecībās veikt skābbarības analīzes? 2. Kad jāņem skābbarības paraugus analīzēm precīzāku rezultātu iegūšanai? 3. Kā pareizi jāņem paraugus analīzēm? 4. Kā jāaizpilda pavaddokumenti paraugiem uz laboratoriju? 5. Kādas ir skābbarības gatavošanas tehnoloģijas un to priekšrocības? 6. No kā var gatavot skābbarību? 7. Kā zāles veģetācijas fāze ietekmē zāles konservēšanas metodes izvēli?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Ķīmisko analīžu rādītāju skaidrojums un to nozīme

dzīvnieku ēdināšanā - max 20 punkti. 2. Ķīmisko analīžu rezultātu salīdzināšana ar teicamas kvalitātes

skābbarības analīžu rādītājiem - max 10 punkti. 3. Analīžu slikto rezultātu rādītāju iespējamo cēloņu analīze - max 20 punkti. 4. Izmaiņas dzīvnieku ēdināšanā, ja skābbarības analīzēm ir

slikti rezultāti - max 30 punkti. 5. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti.


L.Dursts. Praktiskā lopkopība, R., 1996 U.Osītis. Dzīvnieku ēdināšana. LLU, 2005 A.Lapiņš, J.Kažotnieks. Skābbarības ražošana. LLKC, 1997 J.Plēsums, U.Osītis, A.Runce u.c. Gaļas liellopi un liellopu gaļas ražošana Latvijas apstākļos. Jelgava, 2005 U.Osītis, A.Grundmane, S.Strikauska Lopbarības analīžu rezultātu apkopojums. LLKC Žurnāli: AgroTops 2006. 06.; 2005. 05.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 6 izpildes gaita Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus un izpilda uzdevumus. 1. uzdevums. Analīžu rādītāju skaidrojums, to nozīme dzīvnieku ēdināšanā

Analīzes rādītājs Skaidrojums Nozīme ēdināšanā

2. un 3. uzdevums. Analizēt saņemtos skābbarības ķīmisko analīžu rezultātus un aizpildīt tabulu.

Skābbarības analīžu rezultāti un to analīze Ķīmisko analīžu rādītāji

Teicamas kvalitātes

barībā

Dotās analīzes rādītāji

Vērtējums

Iespējamās pieļautās kļūdas tehnoloģijas procesā


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums. Iespējamās korekcijas dzīvnieku ēdināšanas organizēšanā analīžu slikto rezultātu dēļ:

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


1. Kāpēc būtu nepieciešams lopkopības saimniecībās veikt skābbarības analīzes?

________________________________________________________________________________

_______________________________________________________________________________

2. Kad jāņem skābbarības paraugus analīzēm precīzāku rezultātu iegūšanai?

________________________________________________________________________________

_______________________________________________________________________________

3. Kā pareizi jāņem paraugus analīzēm? ________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kā jāaizpilda pavaddokumenti paraugiem uz laboratoriju?

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

5. Kādas ir skābbarības gatavošanas tehnoloģijas un to priekšrocības?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. No kā var gatavot skābbarību?______________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Kā zāles veģetācijas fāze ietekmē zāles konservēšanas metodes izvēli?

________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Lopbarības krājumu uzmērīšana un daudzuma aprēķināšana

Darba mērķis:

Apgūt metodiku, kā aptuveni noteikt sagatavotās barības krājumu daudzumus

dažādās glabātuvēs.

Darba uzdevumi:

1. Apgūt sagatavotā siena un salmu daudzuma uzmērīšanu dažāda veida krāvumos un šķūnī.

2. Apgūt sagatavotās skābbarības daudzuma noteikšanu dažādās glabātuvēs un kopējās masas aprēķināšanu.

3. Apgūt graudu krājumu aprēķinu dažādās glabātuvēs. 4. Apgūt izaudzēto sakņu un kartupeļu daudzuma aprēķinu dažādās glabātuvēs. 5. Apkopot iegūtos rezultātus tabulā



Kontroljaut ājumi:

1. No kā atkarīga ir l m3 tilpuma masa sienam, skābbarībai? 2. Kāpēc ir vajadzīgs saimniecībā noteikt saražotās lopbarības daudzumu? 3. Ar kādu metodi var visprecīzāk noteikt lopbarības masu?

Vērt ēšana:

1. Siena un salmu krāvumu apjoma noteikšana un daudzuma aprēķins, paskaidrojumi – max – 20 punkti

2. Skābbarības glabātuves apjoma noteikšana un daudzuma aprēķins, paskaidrojumi – max – 20 punkti

3. Graudu krājuma apjoma noteikšana un daudzuma aprēķins, paskaidrojumi – max – 20 punkti

4. Sakņu un kartupeļu krājuma apjoma noteikšana un daudzuma aprēķins – max – 20 punkti

5. Iegūto rezultātu apkopojums tabulā – max – 10 punkti 6. Atbildes uz kontroljautājumiem - max – 10 punkti

Kopējais vērt ējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Literat ūra:

Rūvalts I. Govslopu ēdināšana. Jelgava, 1995


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 7 izpildes gaita Izlītojamie saņem izdales materiālus, izdara aprēķinus un aizpilda tabulas.

Lai varētu pareizi organizēt dzīvnieku ēdināšanu, ļoti svarīgi noteikt katra saražotā lopbarības veida daudzumu.

Ideāli būtu, ja barību nosvērtu gatavošanas laikā vai novietojot to glabātavā. Ja tas nav izdarīts, barības uzmērīšanu un masas aprēķināšanu veic glabātavās.

Vispirms ir jānosaka novietotās barības tilpums, tad izmantojot 1 m3 masu (2.pielikums), jāaprēķina daudzumus.

Uzdevumi:

1. uzdevums. 1.1. Aprēķināt siena daudzumu šķūnī, kura izmēri doti 1.1. pielikumā.

a) vaļējam sienam b) presētam ķīpās

1.2. Aprēķināt siena daudzumu rulonā, kura izmēri doti 1.9. pielikumā 1.3. Aprēķināt siena daudzumu apaļā kaudzē, kuras izmēri doti 1.8. pielikumā

1.4. Aprēķināt siena daudzumu augstā kaudzē, kuras izmēri doti 1.3. pielikumā

1.5. Aprēķināt salmu daudzumu šķūnī, kura izmēri doti 1.1. pielikumā. c) vaļējiem salmiem d) presētam ķīpās


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

1.6. Aprēķināt salmu daudzumu rulonā, kura izmēri doti 1.9. pielikumā 1.7. Aprēķināt salmu daudzumu apaļā kaudzē, kuras izmēri doti 1.8. pielikumā

1.8. Aprēķināt salmu daudzumu augstā kaudzē, kuras izmēri doti 1.3. pielikumā

2. uzdevums. Aprēķināt skābbarības daudzumu

2.1. Aprēķināt skābbarības daudzumu rulonā, kura izmēri doti 1.9. pielikumā 2.2. Aprēķināt skābbarības daudzumu tranšejā, kuras izmēri doti 1.4. pielikumā

3. uzdevums. Aprēķināt dažādu graudu krājumus tornī, kura izmēri doti 1.5. pielikumā. a) auzām b) miežiem c) kviešiem


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

d) spēkbarībai

Aprēķināt dažādu graudu daudzumu klēts (šķūņa) nodalījumā. Izmēru brīva izvēle. a) auzām b) miežiem c) kviešiem d) spēkbarībai

4. uzdevums. Aprēķināt lopbarības daudzumu.

4.1. Aprēķināt lopbarības sakņu daudzumu stirpā ar apaļu augšdaļu, izmēri doti 1.2. pielikumā

5. Aprēķināt kartupeļu daudzumu stirpā ar smailu augšdaļu, izmēri doti 1.7. pielikumā

Aprēķināt sakņu daudzumu pagraba nodalījumā (arodā), brīva izmēru izvēle.

Aprēķināt kartupeļu daudzumu pagraba nodalījumā (arodā), brīva izmēru izvēle.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

6. uzdevums. Iegūto rezultātu apkopojums

Barības līdzeklis Glabātuves veids Tilpums, m3 Masa, t


1. No kā atkarīga ir l m3 tilpuma masa sienam, skābbarībai? ____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kāpēc ir vajadzīgs saimniecībā noteikt saražotās lopbarības daudzumu? ____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

3. Ar kādu metodi var visprecīzāk noteikt lopbarības masu? ____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Ganāmpulka nodrošināšana ar lopbarību

Darba mērķis:

Iegūt praktiskās iemaņas lopbarības plānošanā.

Darba uzdevumi: 1. Aprēķināt ganāmpulkam vajadzīgo barības daudzumu. 2. Aprēķināt vajadzīgā siena rulonu skaitu. 3. Aprēķināt vajadzīgā skābbarības rulonu skaitu. 4. Aprēķināt vajadzīgā skābsiena rulonu skaitu. 5. Aprēķināt vajadzīgo salmu rulonu skaitu. 6. Aprēķināt vajadzīgās zemes platības lopbarības saražošanai.



Kontroljaut ājumi:

1. Kādā attiecībā vajadzīgo skābbarības daudzumu var aizstāt ar skābsienu? 2. Kādā attiecībā sienu var aizstāt ar skābsienu? 3. Kādā attiecībā sienu var aizstāt ar skābbarību? 4. Kādā attiecībā vajadzīgo salmu daudzumu var aizstāt ar skābsienu? 5. Kādā attiecībā vajadzīgo salmu daudzumu var aizstāt ar sienu? 6. Kādā attiecībā vajadzīgo salmu daudzumu var aizstāt ar skābbarību? 7. Kādā attiecībā vajadzīgo ganību barību daudzumu var aizstāt ar pļauto zaļbarību?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, izpildes kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Ganāmpulkam vajadzīgās barības daudzuma aprēķins - max 10 punkti. 2. Vajadzīgā siena rulonu skaita aprēķins - max 10 punkti. 3. Vajadzīgā skābbarības rulonu skaita aprēķins - max 10 punkti. 4. Vajadzīgā skābsiena rulonu skaita aprēķins - max 10 punkti. 5. Vajadzīgā salmu rulonu skaita aprēķins - max 10 punkti. 6. Vajadzīgās zemes platības lopbarības saražošanai aprēķins - max 40 punkti. 7. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 10 punkti

Kopējais vērt ējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Literat ūra:

Lopbarības vajadzības plānošana. Jelgava LLU, 1992 SIA LLKC. Bruto seguma aprēķins zemnieku saimniecībai iepriekšējā gadā. Ozolnieki


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 8 izpildes gaita

Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus, izdara aprēķinus un aizpilda tabulas. 1. uzdevums. Ganāmpulka struktūra

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ Lopbarības vajadzības plānošana

Dzīvnieku grupa skaits .......... skaits ......... skaits .......... skaits ......... skaits .........

Barības līdzekļa nosaukums 1.

dzīv

n

kopā

1.dzīv

n

kopā

1.dzīv

n

kopā

1.dzīv

n

kopā

1.dzīv

n

kopā

Kop

ā

2. uzdevums. Siena rulonu skaita aprēķins.

Saimniecībā sienu gatavo rulonos, tāpēc objektīvi ir aprēķināt rulonu skaitu, kas jāsagatavo. Rulona izmērus izvēlas atkarībā no saimniecībā izmantojamās preses lieluma. Formulas rulona tilpuma un masas noteikšanai skatīties Praktiskajā darbā Nr. 7

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. uzdevums. Skābbarības rulonu skaita aprēķins

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

4. uzdevums. Skābsiena rulonu skaita aprēķins

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

5. uzdevums. Salmu rulonu skaita aprēķins un, ja vajadzīgo salmu daudzumu aizstāj ar sienu, izdarīt

pārrēķinu.

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

6. uzdevums. Ražību no 1 ha izvēlas individuāli, izmantojot iegūtās zināšanas citos mācību

priekšmetos vai praksē.

Apsējamās miežu platības aprēķins, ha.

Vajadzīgais miežu daudzums, t Ražība no 1 ha Platība, ha


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Apsējamās kviešu platības aprēķins, ha.

Vajadzīgais kviešu daudzums, t Ražība no 1 ha Platība, ha

Zemes platība ha, siena sagatavošanai

Vajadzīgais siena daudzums, t Ražība no 1 ha Platība, ha

Zemes platība ha, skābbarības sagatavošanai

Vajadzīgais skabbarības daudzums, t Ražība no 1 ha Platība, ha

Zemes platība ha, skābsiena sagatavošanai

Vajadzīgais skābsiena daudzums, t Ražība no 1 ha Platība, ha

Zemes platība ha, zaļbarības nodrošināšanai

Vajadzīgais zaļbarības daudzums, t Ražība no 1 ha Platība, ha

Zemes platība ha, ganību zāles nodrošināšanai

Vajadzīgais ganību zāles daudzums, t Ražība no 1 ha Platība, ha

Zemes platība ha, kartupeļu izaudzēšanai

Vajadzīgais kartupeļu daudzums, t Ražība no 1 ha Platība, ha

Zemes platība ha, lopbarības sakņu izaudzēšanai

Vajadzīgais sakņu daudzums, t Ražība no 1 ha Platība, ha


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Kopējā zemes platība ha, kas nepieciešama ganāmpulka nodrošināšanai ar lopbarību gada laikā

Barības līdzekļi Platība, ha

Kopā:


1. Kādā attiecībā vajadzīgo skābbarības daudzumu var aizstāt ar skābsienu?

_______________________________________________________________________________

2. Kādā attiecībā sienu var aizstāt ar skābsienu? _________________________________

_______________________________________________________________________________

3. Kādā attiecībā sienu var aizstāt ar skābbarību? ________________________________

_______________________________________________________________________________

4. Kādā attiecībā vajadzīgo salmu daudzumu var aizstāt ar skābsienu?

_______________________________________________________________________________

5. Kādā attiecībā vajadzīgo salmu daudzumu var aizstāt ar sienu?

_______________________________________________________________________________

6. Kādā attiecībā vajadzīgo salmu daudzumu var aizstāt ar skābbarību?

_______________________________________________________________________________

7. Kādā attiecībā vajadzīgo ganību barību daudzumu var aizstāt ar pļauto zaļbarību?

_______________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Lopkopība


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba uzdevums Nr. 9 Tēma:

Lopbarības bilances aprēķins ganāmpulkam

Darba mērķis:

Iegūt praktiskās iemaņas lopbarības plānošanā.

Darba uzdevumi:

1. Aprēķināt saimniecībā sagatavotās lopbarības krājumus.

2. Lopbarības bilances sastādīšana l/s dzīvnieku ganāmpulkam.

3. Lopbarības bilancē iegūto rezultātu analīze.



Kontroljaut ājumi:

1. Kādi varētu būt izejas varianti no situācijas, ja ganāmpulks netiek nodrošināts ar saimniecībā saražoto spēkbarību?

2. Kādi varētu būt izejas varianti no situācijas, ja ganāmpulks netiek nodrošināts ar saimniecībā saražoto rupjo barību (sienu, skābbarību)?

3. Ko varētu darīt ar lopbarības pārpalikumu saimniecībā (sagatavots vairāk kā vajadzīgs)? 4. Kāds ir barības dabiskais zudums glabāšanas un izēdināšanas laikā?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Saimniecībā sagatavotās lopbarības krājumu aprēķins - max 20 punkti

2. Lopbarības bilances sastādīšana l/s dzīvnieku ganāmpulkam - max 20 punkti 3. Lopbarības bilancē iegūto rezultātu analīze - max 40 punkti 4. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti Kopējais vērt ējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

Lopbarības vajadzības plānošana. Jelgava LLU, 1992 SIA LLKC. Bruto seguma aprēķins zemnieku saimniecībai iepriekšējā gadā. Ozolnieki



Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdara aprēķinus un aizpilda tabulas.

1. uzdevums. Saimniecībā sagatavotās lopbarības krājumu aprēķins.

Lopbarības nodrošinājums Barības līdzekļa

nosaukums Barības tilpums

m3 Barības līdzekļu 1 m3

masa Masa kopā

kg

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

2. uzdevums. Lopbarības bilance l/s dzīvnieku ganāmpulkam (datus izmanto no praktsikā darba

Nr.8 – Barības līdzekļu vajadzību aprēķināšana)

Barības līdzekļa nosaukums

Vajadzība t

Nodrošinājums t

± salīdzinājumā ar vajadzību

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. uzdevums. Lopbarības bilances aprēķinu rezultātu analīze

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

___________________________________________________________________________

4. uzdevums. Atbildes uz kontroljautajumiem:

1. Kādi varētu būt izejas varianti no situācijas, ja ganāmpulks netiek nodrošināts ar

saimniecībā saražoto spēkbarību?____________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kādi varētu būt izejas varianti no situācijas, ja ganāmpulks netiek nodrošināts ar

saimniecībā saražoto rupjo barību (sienu, skābbarību)? __________________________

________________________________________________________________________________

3. Ko varētu darīt ar lopbarības pārpalikumu saimniecībā (sagatavots vairāk kā vajadzīgs)?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kāds ir barības dabiskais zudums glabāšanas un izēdināšanas laikā?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Barības līdzekļu ekonomiskā un zootehniskā novērtēšana

Darba mērķis:

Izprast barības līdzekļa izvēli no zootehniskā un ekonomiskā viedokļa.

Darba uzdevumi: 1. Izvēlieties interesējošos barības līdzekļus a) bagātus ar enerģiju; b) bagātus ar proteīnu.

Jānosaka sausnas enerģijas un proteīna saturs salīdzināmajos barības līdzekļos. 2. Jānosaka 1 kg sausnas cena (jāzina barības līdzekļu 1 t cena) visiem izvēlētajiem barības

līdzekļiem. Jāaprēķina katra barības līdzekļa vajadzīgās barības vielas 1 kg cena. 3. Apgūt barības maisījuma aprēķināšana pēc konverta metodes. 4. Rezultātu analīze un secinājumi.



Kontroljaut ājumi:

1. Kā dzīvnieka sausnas uzņemšanas spējas ietekmē zāles barības veģetācijas fāzes? 2. Kurš laktācijas periods ir kritisks nepieciešamās enerģijas apgādē govīm? 3. Kuriem enerģētiskajiem barības līdzekļiem ir augsta sagremojamība? 4. Kuriem proteīna barības līdzekļiem ir augsta sagremojamība? 5. Kāpēc izdevīgi augstprduktīvā govju ēdināšanā izmantot enerģētiskos un proteīna

barības līdzekļus ar augstu sagremojamību?

Vērt ēšana:

Pēc barības līdzekļu izvēles pamatotības, aprēķinu pareizības un secinājumiem. 1. Sausnas enerģijas un proteīna satura noteikšana salīdzināmajos

barības līdzekļos – max – 10 punkti 2. Sausnas 1 kg cenas noteikšana visiem izvēlētajiem barības

līdzekļiem. Katra barības līdzekļa vajadzīgās barības vielas 1 kg cenas aprēķins - max - 30 punkti

3. Barības maisījuma aprēķināšana pēc konverta metodes - max - 20 punkti 4. Rezultātu analīze un secinājumi - max - 20 punkti 5. Atbildes uz kontroljautajumiem - max - 20 punkti


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Literat ūra:

U.Osītis, S.Strikauska, A.Grundmane. Lopbarības analīžu rezultātu apkopojums. SIA, LLKC


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 10 izpildes gaita Izglītojamie saņem izdales materiālus, izdara aprēķinus un aizpilda tabulas.

1. uzdevums. a) izrakstīt izvēlētos barības līdzekļus bagātus ar enerģiju

Barības līdzekļi, bagāti ar enerģiju

Barības līdzekļi Sausna,

% Enerģija NEL, MJ/kg sausnas

Kopproteīns sausnā, %

b) izrakstīt izvēlētos barības līdzekļus bagātus ar proteīnu Barības līdzekļi, bagāti ar proteīnu

Barības līdzekļi Sausna,

% Enerģija NEL, MJ/kg sausnas

Kopproteīns sausnā, %

2. uzdevums. a) Noteikt - 1 kg sausnas cenu interesējošos enerģijas barības līdzekļos

- 1 kg enerģijas cenu interesējošos enerģijas barības līdzekļos - 1 kg kopproteīna cenu interesējošos enerģijas barības līdzekļos

Barības līdzekļi

1 t cena,

Ls

Sausnas daudzums

1 t bar.līdz.,

kg

1 kg sausnas

cena bar.līdz.,

Ls

Enerģijas NEL

daudz. 1 t bar.līdz.,

MJ/t

1 MJ NEL

enerģijas cena,

Ls

Kopprot. Daudzums

1 t bar.līdz.,

kg

1 kg kopprot.

Cena bar.līdz.,

Ls

b) Noteikt - 1 kg sausnas cenu interesējošos ar kopproteīnu bagātos barības līdzekļos - 1 kg enerģijas cenu interesējošos ar kopproteīnu bagātos barības līdzekļos - 1 kg kopproteīna cenu interesējošos ar kopproteīnu bagātos barības līdzekļos

Barības līdzekļi

1 t cena,

Ls

Sausnas daudzums

1 t bar.līdz.,

kg

1 kg sausnas

cena bar.līdz.,

Ls

Enerģijas NEL

daudz. 1 t bar.līdz.,

MJ/t

1 MJ NEL

enerģijas cena,

Ls

Kopprot. Daudzums

1 t bar.līdz.,

kg

1 kg kopprot.

Cena bar.līdz.,

Ls


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. uzdevums. 1 tonnas barības maisījuma aprēķināšana no izvēlētajiem barības līdzekļiem.

4. uzdevums. Rezultātu analīze un secinājumi.

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


1. Kā dzīvnieka sausnas uzņemšanas spējas ietekmē zāles barības veģetācijas fāzes? ________________________________________________________________________________ _________________________________________________________________________________

2. Kurš laktācijas periods ir kritisks nepieciešamās enerģijas apgādē govīm? ________________________________________________________________________________ _________________________________________________________________________________

3. Kuriem enerģētiskajiem barības līdzekļiem ir augsta sagremojamība? ________________________________________________________________________________

4. Kuriem proteīna barības līdzekļiem ir augsta sagremojamība? _____________________ ________________________________________________________________________________

5. Kāpēc izdevīgi augstprduktīvā govju ēdināšanā izmantot enerģētiskos un proteīna barības līdzekļus ar augstu sagremojamību? ___________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Barības devas struktūras un barības normu noteikšana lauksaimniecības dzīvniekiem.

Darba mērķis:

Iepazīties ar barības normēšanas pamatprincipiem un apgūt barības devas struktūras aprēķinu lauksaimniecības dzīvniekiem. Teorētisko zināšanu nostiprināšana par barības līdzekļiem.

Darba uzdevumi: Audzēkņi saņem individuālus uzdevumus:

1. Barības devas struktūras aprēķināšana lauksaimniecības dzīvniekiem. 2. Barības devas sastādīšana, ievērojot barības devas struktūru. 3. Barības devas normatīvu aprēķins.



Kontroljaut ājumi:

1. Kas ir barības deva? 2. Kas ir barības norma? 3. Kādi ir barības devas normēšanas pamatprincipi slaucamām govīm? 4. Kādi ir barības devas normēšanas pamatprincipi ir jaunlopiem? 5. Kādi ir barības devas normēšanas pamatprincipi ir nobarojamām cūkām? 6. Kādi ir barības devas normēšanas pamatprincipi ir sivēnmātēm? 7. Kādi ir barības devas normēšanas pamatprincipi ir vaislas kuiļiem? 8. Kādi ir barības devas normēšanas pamatprincipi ir zirgiem? 9. Kādi ir barības devas normēšanas pamatprincipi ir aitām? 10. Kādas barības vielas normē l/s dzīvniekiem?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, izpildes kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Barības devas struktūras aprēķins lauksaimniecības dzīvniekiem - max 20 punkti. 1. Barības devas sastādīšana, ievērojot barības devas struktūru - max 30 punkti. 2. Barības devas normatīvu aprēķins - max 30 punkti. 3. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti


U.Osītis, S.Strikauska, A.Grundmane. Lopbarības analīžu apkopojums. LLKC LLU Govju ēdināšanas normas, Jelgava, 1995 LLU Aitu ēdināšanas normas, Jelgava, 1995 LLU Zirgu ēdināšanas normas, Jelgava, 1995 LLU Cūku ēdināšanas normas, Jelgava, 1995


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus, izdara aprēķinus un aizpilda tabulas.

1. uzdevums. Barības devas struktūras aprēķināšana lauksaimniecības dzīvniekiem un analīze, salīdzinot ar zinātniskajiem ieteikumiem. __________________________________________________________________________

Barības līdzekļi Daudzums, kg Īpatsvars barības devā, %

Kopā: 100% Rezultātu analīze: ___________________________________________________________________ ____________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ 2. un 3. uzdevums. Barības devas sastādīšana, ievērojot barības devas struktūru, atkarībā no sezonas un barības devas normatīvu aprēķins. __________________________________________________________________________________

Sausne, kg

Enerģija MJ

Proteīns, kg

Kokšķiedras kg

Ca, g

P, g

Barības līdzekļi

Daudz kg

1 kg kopā 1 kg kopā 1 kg kopā 1 kg kopā 1 kg kopā 1 kg kopā nodrošinājums X X X X X X vajadzība X X X X X X ± salīdzinājumā ar vajadzību

Rezultātu analīze: ___________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums. Atbildes uz kontroljautājumiem, aizpildīt tabulu: 1. Kas ir barības deva?______________________________________________________

_______________________________________________________________________________

2. Kas ir barības norma?_____________________________________________________

_______________________________________________________________________________

3. -9. Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas normēšana Dzīvnieku

suga

grupa

Dzī

vmas

a

Vec

ums

Izsl

auku

ms

dienā

Izsl

auku

ms

laktā

cijā

Neg

rūsn

as, g

rūsna

s,

grū

snīb

as 1

.pus

e

grū

snīb

as 2

.pus

e

Lak

tējo

šas

vai n

o zīdēj

u sk

aita

Vidējā

dzīm

asas

pi

eaug

uma

dien

naktī

Izm

anto

šana

s vi

rzie

na

Leci

nāša

nas

Nel

ecināš

anas

per

iods

Liellopi Slaucamās govis

x x x x x

10. Kādas barības vielas normē l/s dzīvniekiem?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Barības devas izmaksas

Darba mērķis:

Orientēties saimniecībā saražotās lopbarības izmaksās un lopbarības tirgus cenās.

Darba uzdevumi:

1. Aprēķināt barības devas izmaksas, ja barības deva sastādīta no savā saimniecībā saražotiem barības līdzekļiem.

2. Aprēķināt barības devas izmaksas, ja barības deva sastādīta no pirktiem barības līdzekļiem.

3. Rezultātu salīdzināšana un analīze. Darba vieta: Mācību kabinets vai laboratorija.


Kontroljaut ājumi:

1. Kas veido saimniecībā saražotā jebkura barības līdzekļa izmaksas? 2. Kā var samazināt barības līdzekļu izmaksas? 3. Kā var samazināt barības devas izmaksas? 4. Kas veido pirktās barības līdzekļa cenu?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, izpildes kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Barības devas izmaksas aprēķins, ja barības deva sastādīta

no savā saimniecībā saražotiem barības līdzekļiem - max - 30 punkti 2. Barības devas izmaksas aprēķins, ja barības deva

sastādīta no pirktiem barības līdzekļiem - max - 30 punkti 3. Rezultātu salīdzināšana un analīze - max - 20 punkti 4. Atbildes uz kontroljautajumiem - max - 20 punkti


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

SIA LLKC. Bruto seguma aprēķins zemnieku saimniecībai. Ozolnieki


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus un izdara aprēķinus.

1. un 2. uzdevums. Izdarīt aprēķinus un aizpildīt tabulu.

Barības devas izmaksas Pašražotās barības

līdzekļa izmaksas, Ls Pirktās barības cenas

Ls

Nr. p.k.

Barības līdzekļa

nosaukums

Daudzums

kg 1 kg kopā 1 kg kopā

Kopā: x x

3. uzdevums. Rezultātu salīdzināšana un analīze __________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ Barības līdzekļu ražošanas izmaksas____________________________________________________ ________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________ 4. uzdevums. Atbildes uz kontroljautājumiem:

1. Kas veido saimniecībā saražotā jebkura barības līdzekļa izmaksas? ________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

2. Kā var samazināt barības līdzekļu izmaksas?___________________________________ ________________________________________________________________________________

3. Kā var samazināt barības devas izmaksas?_____________________________________ ________________________________________________________________________________

4. Kas veido pirktās barības līdzekļa cenu?______________________________________ ______________________________________________________________________ Kopējais vērtējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 iegūtie punkti

balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Dzīvmasas noteikšanas metodes, augšanas un attīstības rādītāju noteikšana lauksaimniecības dzīvniekiem

Darba mērķis:

Iepazīties ar l/s dzīvnieku dzīvmasas noteikšanas iespējamām metodēm un dzīvnieku augšanu un attīstību raksturojošiem rādītājiem.

Darba uzdevumi: Audzēkņi saņem individuālus uzdevumus:

1. Dzīvmasas noteikšanas metodes liellopiem un to raksturošana. 2. Dzīvmasas noteikšanas metodes cūkām un to raksturojums. 3. Dzīvmasas noteikšanas metodes zirgiem un to raksturojums. 4. Dzīvmasas noteikšanas metodes kazām, aitām un to raksturojums. 5. Augšanas un attīstības rādītāju aprēķins l/s dzīvniekiem

Darba vieta: Mācību kabinets vai laboratorija. Darba ilgums: 2 mācību stundas.

Kontroljaut ājumi:

1. Kura dzīvmasas noteikšanas metode ir visprecīzākā? 2. Kā jāstāv dzīvniekam, lai precīzāk varētu izdarīt mērījumus? 3. Kāda barojuma kondīcijas dzīvniekiem domātas tabulas, formulas, mērlentas dzīvmasas

noteikšanai? 4. Kādas korekcijas jāizdara noteiktai dzīvmasai, ja dzīvnieks ir vājā barojuma kondīcijā

vai augstākā barojuma kondīcijā? 5. Prast parādīt uz dzīvnieka mērījumu izdarīšanas vietas.

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, atskaites izpildes kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Dzīvmasas noteikšanas metodes liellopiem un to raksturošana - max 20 punkti. 2. Dzīvmasas noteikšanas metodes cūkām un to raksturojums - max 10 punkti. 3. Dzīvmasas noteikšanas metodes zirgiem un to raksturojums - max 10 punkti. 4. Dzīvmasas noteikšanas metodes kazām, aitām un to raksturojums - max 20 punkti. 5. Augšanas un attīstības rādītāju aprēķins l/s dzīvniekiem - max 30 punkti 6. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 10 punkti

Kopējais vērtējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

Autoru kol. Rokasgrāmata lopkopības pārraugiem un zootehniķiem. - R.:Liesma, 1994 Autoru kol. Speciālā lopkopība. - R,:Liesma, 1984 LLKIAC Ievads zirgkopībā. - Ozolnieki, 1997 Sprūžs J. Kazkopības ABC. - Jelgava, 1996 J.Sprūžs, K. Piliena. Kazkopība. – Talsi, 2007


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 13 izpildes gaita Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus, izdara aprēķinus un aizpilda tabulas

1. uzdevums. Uzrakstīt dzīvmasas noteikšanas metodes liellopiem un to raksturojumus.

Dzīvmasas noteikšanas metodes

Raksturojums

Uzdevuma risinājums:

2. uzdevums. Uzrakstīt dzīvmasas noteikšanas metodes cūkām un to raksturojumus.


Raksturojums


3. uzdevums. Uzrakstīt dzīvmasas noteikšanas metodes zirgiem un to raksturojumus.


Raksturojums



Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums. Uzrakstīt dzīvmasas noteikšanas metodes kazām, aitām un to raksturojumu.


Raksturojums


5. uzdevums. Augšanas un attīstības rādītāju aprēķins l/s dzīvniekiem


1. Kura dzīvmasas noteikšanas metode ir visprecīzākā?_____________________________ ________________________________________________________________________________

2. Kā jāstāv dzīvniekam, lai precīzāk varētu izdarīt mērījumus?______________________ ________________________________________________________________________________

3. Kāda barojuma kondīcijas dzīvniekiem domātas tabulas, formulas, mērlentas dzīvmasas noteikšanai?_____________________________________________________________

________________________________________________________________________________ 4. Kādas korekcijas jāizdara noteiktai dzīvmasai, ja dzīvnieks ir vājā barojuma kondīcijā

vai augstākā barojuma kondīcijā?____________________________________________ ________________________________________________________________________________

5. Prast parādīt uz dzīvnieka mērījumu izdarīšanas vietas.___________________________ ________________________________________________________________________________ Kopējais vērtējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 iegūtie punkti

balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšana

Darba mērķis: Iepazīties ar lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas veidiem, kārtību un dokumentāciju.

Darba uzdevumi:

1. Iepazīties ar l/s dzīvnieku apzīmēšanas veidiem. 2. Izzināt l/s dzīvnieka identitātes numura saturošo informāciju. 3. Iegūt iemaņas krotāliju pieteikumu aizpildīšanā un pasūtīšanā. 4. Iegūt iemaņas krotāliju ielikšanā, numuru tetovēšanā. 5. Iegūt iemaņas dzīvnieku apzīmēšanas akta aizpildīšanā.



Kontroljaut ājumi: 1. Kas piešķir identitātes numurus dzīvnieku apzīmēšanai? 2. Ar cik krotālij ām apzīmē liellopus, aitas, kazas? 3. Kurā ausī krotāliju liek cūkām? 4. Kā dzīvnieku īpašnieks saņem dzīvnieku apzīmēšanas aktus? 5. Kā rīkoties dzīvnieku īpašniekam, ja dzīvnieks pazaudējis vienu vai abas krotālijas? 6. Kā rīkoties tad, ja apzīmēšanas akts ir sabojāts vai pazudis? 7. Cik ilgā laikā dzīvnieku pēc dzimšanas jāapzīmē ar krotāliju un cik ilgā laikā jānosūta

dokumentācija uz LDC? 8. Kādas metodes izmanto zirgu apzīmēšanai?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. L/s dzīvnieku apzīmēšanas veidi - max 30 punkti. 2. L/s dzīvnieka identitātes numura saturošā informācija - max 10 punkti. 3. Krotāliju pieteikumu aizpildīšana un pasūtīšana - max 10 punkti. 4. Krotāliju ielikšana, numuru tetovēšana - max 20 punkti. 5. Dzīvnieku apzīmēšanas akta aizpildīšana - max 20 punkti 6. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 10 punkti



V/A „LDC” Pal īgs lauksaimniekiem. Rīga, 2008 LR ZM „Ciltsdarba normatīvie dokumenti. www.ldc.gov.lv


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 14 izpildes gaita Izglītojamie saņem izdales materiālus, dzīvnieka auss maketu, krotāliju ielikšanas stangas, tetovēšanas stangas, nomuru komplektu.

1. uzdevums. Uzrakstīt l/s dzīvnieku apzīmēšanas veidus:

2. uzdevums. Uzrakstīt l/s dzīvnieka identitātes numura saturošo informāciju:

3. uzdevums. Aizpildīt krotāliju pieteikumu cūkām, atgremotājiem.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums

Krotāliju ielikšana

Numuru tetovēšana

5. uzdevums. Aizpildīt Dzīvnieku apzīmēšanas aktu


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

6. Atbildes uz kontroljautājumiem:

1. Kas piešķir identitātes numurus dzīvnieku apzīmēšanai?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Ar cik krotālij ām apzīmē liellopus, aitas, kazas?________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kurā ausī krotāliju liek cūkām?______________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kā dzīvnieku īpašnieks saņem dzīvnieku apzīmēšanas aktus?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Kā rīkoties dzīvnieku īpašniekam, ja dzīvnieks pazaudējis vienu vai abas krotālijas?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Kā rīkoties tad, ja apzīmēšanas akts ir sabojāts vai pazudis?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Cik ilgā laikā dzīvnieku pēc dzimšanas jāapzīmē ar krotāliju un cik ilgā laikā jānosūta

dokumentācija uz LDC?___________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

8. Kādas metodes izmanto zirgu apzīmēšanai?____________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Lauksaimniecības dzīvnieku ganāmpulka dokumentācija

Darba mērķis:

Iepazīties ar dokumentiem, kuriem jābūt saimniecībā, kurā ir l/s dzīvnieki.

Darba uzdevumi:

1. Iepazīties ar ganāmpulka reģistrēšanas kārtību (piel.Nr. 1).

2. Iepazīties ar dzīvnieku novietnes reģistrēšanu (piel.Nr. 2).

3. Iepazīties ar pirmdokumenta „Pārskats par stāvokli ganāmpulka novietnē” aizpildīšanu

(piel.Nr. 3).

4. Iepazīties ar liellopa pasē doto informāciju (piel.Nr. 7).

5. Iepazīties ar zirga pasē doto informāciju (piel.Nr. 9., 10.).

6. Iepazīties ar dzīvnieku apsēklošanas reģistrācijas lapas informāciju (piel.Nr. 11).

7. Iepazīties ar veidlapas „Notikuma ziņojuma lapa - paziņojums” informāciju un aizpildīt

to (piel.Nr. 12).

8. Iepazīties ar dzīvnieku pārvietošanas reģistrācijas kārtību, aizpildīt deklarāciju (piel.Nr.

14).

9. Iepazīties ar dokumentu „Cūku kustības kopsavilkums” un aizpildīt to (piel.Nr. 13).

10. Iepazīties ar dokumentu sarakstu, kuriem jābūt ganāmpulkā, dokumentu iesūtīšanas

termiņiem un dokumentu glabāšanas termiņiem.



Kontroljaut ājumi:

1. Kur īpašnieks reģistrē savu ganāmpulku?

2. Cik ganāmpulkus var reģistrēt viens īpašnieks?

3. Kāda atzīme jāaizpilda veidlapā „Ganāmpulka kartīte”, ja notiek pārmaiņas ganāmpulka datos vai ganāmpulks tiek likvidēts, vai ganāmpulkam mainās īpašnieks?

4. Ko apzīmē ar terminu „dzīvnieku novietne”?

5. Vai viena ganāmpulka īpašniekam var būt vairākas novietnes?

6. Kādos gadījumos un cik reizes gadā LDC jāiesūta dokuments „Pārskats par stāvokli

ganāmpulka novietnē”?

7. Kā notiek valstī ievesto dzīvnieku reģistrācija?

8. Kādu informāciju dzīvnieku turētājs var paziņot ar dokumentu „Notikuma ziņojuma

lapa”?


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā,.

1. Ganāmpulka reģistrēšanas kārtība - max 10 punkti 2. Dzīvnieku novietnes reģistrēšanas kārtība - max 10 punkti 3. Pirmdokumenta „Pārskats par stāvokli

ganāmpulka novietnē” aizpildīšana - max 10 punkti 4. Liellopa pasē dotā informācija - max 5 punkti 5. Zirga pasē dotā informācija - max 10 punkti 6. Dzīvnieku apsēklošanas reģistrācijas

lapas informācija - max 5 punkti 7. Veidlapas „Notikuma ziņojuma lapa –

paziņojums” informācija un veidlapas aizpildīšana - max 10 punkti 8. Dzīvnieku pārvietošanas reģistrācijas

kārtība, deklarācijas aizpildīšana - max 10 punkti 9. Dokumenta „Cūku kustības kopsavilkums”

skaidrojums un aizpildīšana - max 10 punkti 10. Dokumentu saraksti, kuriem jābūt

ganāmpulkā, dokumentu iesūtīšanas termiņi un dokumentu glabāšanas termiņi - max 10 punkti

11. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 10 punkti


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

V/A „LDC” Pal īgs lauksaimniekiem. Rīga, 2008 www.ldc.gov.lv


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 15 izpildes gaita Izglītojamie saņem izdales materiālus, vajadzīgās veidlapas un izpilda uzdevumus.

1. uzdevums: Ganāmpulka reģistrēšanas kārtība (piel.Nr. 1).

2. uzdevums: Dzīvnieku novietnes reģistrēšanas kārtība (piel.Nr. 2).

3. uzdevums: Pirmdokumenta „Pārskats par stāvokli ganāmpulka novietnē” aizpildīšana (piel.Nr. 3).

4. uzdevums: Liellopa pasē dotā informācija (piel.Nr. 7).

5. uzdevums: Zirga pasē dotā informācija (piel.Nr. 9., 10.).

6. uzdevums: Dzīvnieku apsēklošanas reģistrācijas lapas informācija (piel.Nr. 11).

7. uzdevums: Veidlapas „Notikuma ziņojuma lapa - paziņojums” informācija un aizpildīšana (piel.Nr. 12).


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

8. uzdevums: Dzīvnieku pārvietošanas reģistrācijas kārtība, deklarācijas aizpildīšana (piel.Nr. 14).

9. uzdevums: Dokumenta „Cūku kustības kopsavilkums” aizpildīšana (piel.Nr. 13).

10. uzdevums: Dokumentu saraksts, kuriem jābūt ganāmpulkā, dokumentu iesūtīšanas termiņi un dokumentu glabāšanas termiņi.

11. uzdevums. Atbildēt uz kontroljautājumiem:

Kur īpašnieks reģistrē savu ganāmpulku?_________________________________________

________________________________________________________________________________

Cik ganāmpulkus var reģistrēt viens īpašnieks?____________________________________

________________________________________________________________________________

Kāda atzīme jāaizpilda veidlapā „Ganāmpulka kartīte”, ja notiek pārmaiņas ganāmpulka datos vai ganāmpulks tiek likvidēts, vai ganāmpulkam mainās īpašnieks?

________________________________________________________________________________ Ko apzīmē ar terminu „dzīvnieku novietne”?______________________________________

________________________________________________________________________________

Vai viena ganāmpulka īpašniekam var būt vairākas novietnes?

________________________________________________________________________________

Kādos gadījumos un cik reizes gadā LDC jāiesūta dokuments „Pārskats par stāvokli

ganāmpulka novietnē”?_______________________________________________________

________________________________________________________________________________

Kā notiek valstī ievesto dzīvnieku reģistrācija?

________________________________________________________________________________

Kādu informāciju dzīvnieku turētājs var paziņot ar dokumentu „Notikuma ziņojuma lapa”?

________________________________________________________________________________


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 iegūtie punkti

balles


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Latvijā audzējamās piena govju šķirnes un to raksturojums

Darba mērķis:

Nostiprināt teorētiskās zināšanas. Iepazīties ar Latvijā reģistrētajām piena govju šķirnēm.

Darba uzdevumi: 1. Atpazīt govju šķirnes pēc attēliem. 2. Raksturot šķirnēm prasīgumu turēšanas apstākļiem. 3. Raksturot piena govju šķirnēm eksterjera labās, sliktās īpašības. 4. Rakstorot šķirnēm ražības un atnešanās rādītājus. 5. Raksturot uzņēmību pret slimībām. 6. Raksturot LB govju šķirnes īpašību uzlabošanas iespējas ar citām šķirnēm.



Kontroljaut ājumi: 1. Kāda ir šī darba nozīme praktiskajā govkopībā? 2. Kādi kritēriji raksturo govju labturību? 3. Kāda ir optimālā dzeramā ūdens temperatūra kvalitāte? 4. Kādas ir govju ēdināšanas metodes? 5. Kāds ir optimālais apgaismojums govīm? 6. Kāds ir optimālais mikroklimats slaucamajām govīm? 7. Kādi ir govju turēšanas veidi un prasības stāvvietām, guļvietām, barības galdiem?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības un kvalitātes darbā. 1. Govju šķirņu atpazīšana pēc attēliem - max 5 punkti 2. Labturības prasību raksturojums - max 30 punkti 3. Eksterjera raksturojums - max 10 punkti 4. Ražības un atnešanās rādītāju raksturojums - max 20 punkti 5. Uzņēmības pret slimībām raksturojums - max 10 punkti 6. LB govju šķirnes īpašību uzlabošanas iespējas ar citām šķirnēm - max 10 punkti 7. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 15 punkti


Literat ūra:

A.Laurs, J.Priekulis. Mūsdienīga piena ražošana. LLU Ulbrokas zinātnes centrs, 2001 Autoru kol. Liellopu un cūku mītnes: tehnoloģija un aprīkošana. J.Priekuļa red., 2003 Žurnāli: AgroTops; Saimnieks; Interneta materiāli: www.ldc.gov.lv


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 16 izpildes gaita Izglītojamie saņem izdales materiālus un aizpilda tabulu. Izglītojamie vēl var izvēlēties no Latvijā reģistrēto piena govju šķirņu saraksta papildus šķirnes novērtēšanai.

Latvijā reģistrēto piena govju šķirņu atpazīšana un raksturošana.

Govju šķirnes Nr. p.k.


2. Prasīgums pret turēšanas apstākļiem

3. Prasīgums pret ēdināšanas apstākļiem

4. Uzņēmīgums pret vielu maiņas slimībām

5. Uzņēmīgums pret mastītu

6. Dzemdību vieglums

7. Augums 8. Kāju, nagu

izturīgums

9. Tesmeņa īpašības 10. izslaukums 11. Apaugļošanās

spējas

12. Tesmeņa īpašību raksturojums

13. Krustu raksturojums

14. Piena tauki, olbaltumvielas

15. Teļa dzīvmasa pie dzimšanas, kg

16. LB šķirnes uzlabošanas iespējas ar citām šķirnēm

Par plašāku un papildus šķirņu novērtējumu informāciju var saņemt papildus punktus


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Atbildes uz kontroljautājumiem:

1. Kāda ir šī darba nozīme praktiskajā govkopībā?_________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kādi kritēriji raksturo govju labturību?________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kāda ir optimālā dzeramā ūdens temperatūra kvalitāte?___________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kādas ir govju ēdināšanas metodes?__________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Kāds ir optimālais apgaismojums govīm?______________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Kāds ir optimālais mikroklimats slaucamajām govīm?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Kādi ir govju turēšanas veidi un prasības stāvvietām, guļvietām, barības galdiem?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Govju sēklošanas un atnešanās plāns

Darba mērķis:

Iegūt iemaņas govju atnešanās plāna sastādīšanā, gaidāmās sēklošanas kalendārā plāna

sastādīšanā. Teorētisko zināšanu nostiprināšana.

Darba uzdevumi (individuāli):

1. Noteikt gaidāmos govju meklēšanās datumus (sēklošanas datumi). 2. Izmantojot vaislas buļļu sarakstus, izvēlēties uzdevumā dotajām govīm piemērotākos

vaislas buļļus (bulli) to apsēklošanai. Pamatot izvēli. 3. Izmantojot grūsnības kalendāru, noteikt gaidāmos govju atnešanās datumus. 4. Uzdevumā dotajām govīm aprēķināt servis perioda garumu.



Kontroljaut ājumi:

1. Kāds ir grūsnības perioda garums slaucamām govīm? 2. Kad sākas grūsnības periods un ar ko beidzas šīs periods? 3. Kāds ir servis perioda optimālais garums govīm? 4. Kāds ir optimālais starpatnešanās perioda garums govīm? 5. Kāda ir veiksmīgas pāru atlases galvenā pamatprasība? 6. Ko sauc par servisperiodu govkopībā?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Gaidāmo govju meklēšanās datumu (sēklošanas datumi) noteikšana - max 20 punkti 2. Vaislas buļļus (bulli) izvēle. Izvēles pamatojums - max 30 punkti 3. Gaidāmo govju atnešanās datumu noteikšana - max 10 punkti 4. Servis perioda garuma aprēķins - max 20 punkti 5. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti


Literat ūra:

Lekcijas govkopībā Vaislas buļļu katalogi www.ldc.gov.lv vaislas buļļu saraksti


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 17 izpildes gaita Izglītojamie saņem izdales materiālus, individuālus uzdevumus un aizpilda tabulas.

1., 3. uzdevums

Ražība iepriekš. laktācijā

Nr. p.k.

Govs indiv. Nr.

Laktācijas Nr.

Izslaukums, kg

tauku %

olbalt. %

SŠS tūkst/1ml

Pēdējā atnešanās

Govju meklēšanās un mākslīgās apsēklošanas kalendārs Notikumi Govs

indiv. Nr.

Sēklošanu skaits I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

Gaidāmā atnešanās

Darbā lietojamie apzīmējumi: A – govs atnešanās – zaļā krāsā S – govs sēklošana – sarkanā krāsā

Govju gaidāmās atnešanās plāns Gaidāmā atnešanās Govs

indiv. Nr.

I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

2. uzdevums. Vaislas buļļu izvēle, pamatojums.

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

4. uzdevums. Servisperioda garuma aprēķins.

Nr. p.k.

Govs indiv. Nr.

Servisperioda garums, dienas


1. Kāds ir grūsnības perioda garums slaucamām govīm?

________________________________________________________________________________

2. Kad sākas grūsnības periods un ar ko beidzas šīs periods?

________________________________________________________________________________

3. Kāds ir servis perioda optimālais garums govīm?________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kāds ir optimālais starpatnešanās perioda garums govīm?

________________________________________________________________________________

5. Kāda ir veiksmīgas pāru atlases galvenā pamatprasība?

________________________________________________________________________________

6. Ko sauc par servisperiodu govkopībā?________________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Teļu ēdināšanas shēmas un grafiki

Darba mērķis:

Iepazīties ar ganāmpulka atražošanai audzējamo telīšu ēdināšanas shēmām, grafikiem.

Nostiprināt teorētiskās zināšanas teļu ēdināšanā.

Darba uzdevumi:

1. Aizpildīt un apgūt tradicionālo ganāmpulka atražošanai audzējamo teļu ēdināšanas

paraugshēmu.

2. Aizpildīt un apgūt tradicionālo ganāmpulka atražošanai audzējamo teļu ēdināšanas

paraugshēmu ar agrīno pāriešanu un augu valsts barību.

3. Uzzīmēt raksturīgāko teļu ēdināšanas shēmas grafikus.



Kontroljaut ājumi:

1. Kādus barības līdzekļus izēdina teļiem piena izēdināšanas periodā?

2. Kādus spēkbarības veidus izēdina teļiem?

3. Kādā vecumā sāk teļus pieradināt pie siena?

4. Kādā vecumā sāk teļus pieradināt pie spēkbarības?

5. Kādā vecumā sāk teļus pieradināt pie skābbarības?

6. Ar ko jaunpiens atšķiras no pirmpiena?

7. Kāds ir pilnpiena ķīmiskais sastāvs?

8. Kāds ir vājpiena ķīmiskais sastāvs?

9. Kāds ir pilnpiena aizvietotāja ķīmiskais sastāvs?

10. Kā sagatavo izēdināšanai piena aizvietotāju?

11. Cik ilgā laikā teļš jāpadzirda ar jaunpienu un kāpēc?

12. Līdz kādam teļa vecumam izēdina pienu?

13. No kāda un līdz kādam teļa vecumam izēdina vājpienu?

14. Ar ko pēc sastāva atšķiras prestarteris no startera?


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Vērt ēšana: Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām

darbā.

1. Tradicionālā ganāmpulka atražošanai audzējamo teļu

ēdināšanas paraugshēma - max 30 punkti

2. Tradicionālā ganāmpulka atražošanai audzējamo teļu

ēdināšanas paraugshēma ar agrīno pāriešanu un augu valsts

barību - max 20 punkti

3. Raksturīgākie teļu ēdināšanas shēmu grafiki - max 20 punkti

4. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 30 punkti


Literat ūra:

A.Laurs. Teļu automatizēta ēdināšana. Jelgava, 2008 J.Neilands, R.Lukstiņa. Teļu audzēšana. PRT Rīgas paraugtipogrāfija


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 18 izpildes gaita Izglītojamie saņem izdales materiālus un aizpilda tabulas, zīmē grafikus.

1. uzdevums. Tradicionālā ganāmpulka atražošanai audzējamo telīšu ēdināšanas shēma. Teļu ēdināšanas shēma līdz 6 mēnešu vecumam

Dzīvmasa perioda beigās 165 kg, vidējais pieaugums 700 - 750 g diennakti

tabula Diennakts deva, kg

Vecums Ziemas periodā Vasaras periodā Minerāl- barība, g

mēn

dekāde

Dzīv-masa

mēneša beigās,

kg

piens

vāj-piens

Lopba-rības milti,

spēkba-rības maisī-jums

Siens

Lopba-rības

saknes (burkā-

ni, bietes)

Lopba-rības milti,


Siens

Ganī-

bu zāle,

zaļba-rība

Vārā-mais sāls

Lopba-rības

fosfāts

1. 5,5 2. 7,0 Piera-

dina Piera-dina

Piera-dina

Piera-dina

5 5

1.

3. 53 6-5 1-2 0,2 0,1-0,2

Piera-dina

0,2 0,1 Piera-dina

5 5

4. 5 4 0,3 0,3 0,2 0,3 0,3 0,2 10 15 5. 3 6 0,6 0,5 0,6 0,6 0,5 0,6 10 15

2.

6. 75 2 7 0,8 0,7 1,0 0,8 0,7 1,0 10 15 7. 2 7 0,9 0,8 1,4 0,9 0,7 1,5 15 15-20 8. 8 1,1 0,9 1,7 1,1 0,8 2,0 15 15-20

3.

9. 97 8 1,2 1,1 2,1 1,2 0,8 2,5 15 15-20 10. 6 1,3 1,3 2,4 1,3 0,8 3,5 15 15-20 11. 6 1,4 1,6 2,4 1,3 0,7 6,0 15 15-20

4.

12. 120 5 1,5 2,2 2,4 1,4 0,5 8,0 15 15-20 13. 4 1,5 2,5 2,5 1,4 0,5 9 20 20-25 14. 3 1,6 3,0 2,5 1,4 0,4 10 20 20-25

5.

15. 142 2 1,7 3,5 2,5 1,5 0,3 12 20 20-25 16. 1,7 3,7 3,0 1,5 13 25 25-30 17. 1,8 3,8 3,0 1,5 15 25 25-30

6.

18. 165 1,9 4,0 3,0 1,5 16 25 25-30 Kopā 6 mēnešos: 300 700 195 307 300 180 70 1000 2650 2950-

3400 Kopā 6 mēnešos:


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

2. uzdevums. Ganāmpulka atražošanai audzējamo teļu ēdināšanas paraugshēma ar agrīno pāriešanu un augu valsts barību

Piena periods Spēkbar ība Laiks Jaun-

piens Piena aizvie-totājs

Prestar-teris

Start-teris

Teļu spēk-barība

Siens

Skāb-barība

1.mēn. 1.dek.

1.mēn. 2.dek.

1.mēn. 3.dek.

2. mēn.

3. mēn.

4. mēn. 5. mēn. 6. mēn. 7. mēn. Piezīme: ↓ - barības devas lieluma pieaug; ↑ - barības devas lielums samazinās; = - barības devas lielums ir nemainīgs. 3. uzdevums. Teļu ēdināšanas shēmu grafiki


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums. Atbildes uz komtroljautājumiem: 1. Kādus barības līdzekļus izēdina teļiem piena izēdināšanas periodā?

________________________________________________________________________________

2. Kādus spēkbarības veidus izēdina teļiem?

________________________________________________________________________________

3. Kādā vecumā sāk teļus pieradināt pie siena?

________________________________________________________________________________

4. Kādā vecumā sāk teļus pieradināt pie spēkbarības?

________________________________________________________________________________

5. Kādā vecumā sāk teļus pieradināt pie skābbarības?

________________________________________________________________________________

6. Ar ko jaunpiens atšķiras no pirmpiena?

________________________________________________________________________________

7. Kāds ir pilnpiena ķīmiskais sastāvs?

________________________________________________________________________________

8. Kāds ir vājpiena ķīmiskais sastāvs?

________________________________________________________________________________

9. Kāds ir pilnpiena aizvietotāja ķīmiskais sastāvs?

________________________________________________________________________________

10. Kā sagatavo izēdināšanai piena aizvietotāju?

________________________________________________________________________________

11. Cik ilgā laikā teļš jāpadzirda ar jaunpienu un kāpēc?

________________________________________________________________________________

12. Līdz kādam teļa vecumam izēdina pienu?

________________________________________________________________________________

13. No kāda un līdz kādam teļa vecumam izēdina vājpienu?

________________________________________________________________________________

14. Ar ko pēc sastāva atšķiras prestarteris no startera?

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Liellopu šķirnes un šķirn ības noteikšana to pēcnācējiem

Darba mērķis:

Apgūt, kā tiek noteikta asinība un piešķirta šķirne liellopu pēcnācējiem.

Nostiprināt teorētiskās zināšanas ciltsdarbā.

Darba uzdevumi:

Izmantojot instrukciju, liellopu šķirnu pēcnācējiem noteikt asinību un piešķirt tiem šķirni.



Kontroljaut ājumi:

1. Ko sauc par šķirnes tipu? 2. Ko rāda dzīvnieka asinība? 3. Kādās grupās Latvijā iedala piena tipa šķirņu govis? 4. Kādās grupās Latvijā iedala gaļas tipa liellopu šķirnes? 5. Kuras šķirnes ir radnieciskās Latvijas brūnajai šķirnei? 6. Kādas šķirnes Latvijā ir no sarkano šķirņu grupas? 7. Kad pēcnācējs ir tīršķirnes dzīvnieks? 8. Kādas gaļas liellopu šķirnes audzē Latvijā?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Asinības noteikšana un šķirnes nosaukuma piešķiršana

liellopu šķirņu pēcnācējiem - max 80 punkti 2. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti


Literat ūra:

LR ZM Ciltsdarba normatīvie dokumenti. 1.sējums. Rīga, 1998 MK 2003.g.16.decembra noteikumi Nr.712. 6.punkts www.ldc.gov.lv


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 19 izpildes gaita Izglītojamie saņem izdales materiālus un izpilda uzdevumus.

1. uzdevums M LB (LB 45% DS 30% AN 25%) x T HS (Hs 75% HM 25%) =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

2. uzdevums

M LZ (LZ 70% LB 10% AN 10% DS 10%) x T LB (LB 60% LZ 20% DS 10% AN 10%) =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

3. uzdevums M DS (DS 50% LB 20% ZS 30%) x T ZS (ZS 75% DS 25%) =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

4. uzdevums

M AN (AN 50% DS 10% ZS 20% HS 20%) x T ZS (ZS 50% HS 15% DS 20% AN 15%) =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

5. uzdevums

M SA (SA 65% LB 20% AN 15% x T SI (SI 60% LB 10% SA 20% AN 10%) =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

6. uzdevums M LB (LB 80% AN 10% ŠV 10%) x T AB (AB 80% LI 10% SA 10%) =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

7. uzdevums M LB (LB 50% AN 10% HE 20% DS 10% LI 10%) x T HS 100% =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

_


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

8. uzdevums M HS (HS 80% HM 10% ZS 10%) x T HS (HS 50% HM 10% ZS 20%) =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

9. uzdevums M ZS (ZS 60% NS 30% AI 10%) x T ZS (ZS 92% AI 8%) =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

10. uzdevums

M DS (Ds 32% ZS 13% AI 30% ŠV 7% NS 18%) x T DS (DS 50% HS 25% NS 13% ZS

12%) = _____________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

11. uzdevums M LB (LB 78% DS 22%) x T LB (HS 28% ŠV 30% DS 30% AN 7% LB 5%) =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

12. uzdevums M LB (HS 50% ZS 25% LB 25%) x T SA 100% =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

13. uzdevums

M DS (DS 50% HS 25% NS 13% ZS 12%) x T ŠA (ŠA 50% LI 10% HE 10% LB 20% DS

10%) = _____________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

14. uzdevums

M LB (HS 50% ZS 25% LB 25%) x T HE (HE 75% LI 10% ŠA 15%) =

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Atbildes uz kontroljautājumuem:

1. Ko sauc par šķirnes tipu?___________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Ko rāda dzīvnieka asinība?_________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kādās grupās Latvijā iedala piena tipa šķirņu govis?_____________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kādās grupās Latvijā iedala gaļas tipa liellopu šķirnes?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Kuras šķirnes ir radnieciskās Latvijas brūnajai šķirnei?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Kādas šķirnes Latvijā ir no sarkano šķirņu grupas?______________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Kad pēcnācējs ir tīršķirnes dzīvnieks?________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

8. Kādas gaļas liellopu šķirnes audzē Latvijā?____________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Liellopu ganāmpulka kustības gada pārskats

Darba mērķis:

Iegūt praktiskās iemaņas ganāmpulka kustības gada pārskata sastādīšanā.

Darba uzdevumi (darbs grupās):

1. Aizpildīt 1. tabulu „Liellopu ganāmpulka gada pāskats” par dzīvnieku kustību pēc

uzdevuma.

2. Aprēķināt barības dienas katrai liellopu ganāmpulka grupai pa mēnešiem un kopā gadā.

3. Aprēķināt gada vidējo dzīvnieku skaitu dienā katrā vecuma grupā.

4. Aizpildīt 2. tabulu – kopsavilkumu par liellopu ganāmpulka kustību gada laikā.



Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildes uz papildjautājumu par darba praktisko nozīmi lopkopībā.

4. 1. tabulas „Liellopu ganāmpulka gada pārskats” par dzīvnieku kustību aizpildīšana- max 30 punkti 5. Barības devas aprēķins katrai liellopu ganāmpulka grupai pa mēnešiem un kopā gadā - max 40 punkti 3. Gada vidējo dzīvnieku skaita dienā aprēķins katrā

vecuma grupā - max 10 punkti 4. 2. tabulas – kopsavilkums par liellopu ganāmpulka kustību gada laikā aizpildīšana - max 20 punkti


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

LLKC Zemnieka darba burtnīca, Ozolnieki, 2007


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 20 izpildes gaita Izglītojamie saņem uzdevumus un aizpilda tabulas.

1. uzdevums. Aizpildīt 1. tabulu „Liellopu ganāmpulka gada pārskats”

2. uzdevums. Aprēķināt barības devas katrai liellopu ganāmpulka grupai

3. uzdevums. Aprēķināt gada vidējo dzīvnieku skaitu katrā vecuma grupā

4. uzdevums. Aizpildīt 2. tabulu – kopsavilkumu par liellopu ganāmpulka kustību gada laikā

Mājlopu kustības tabula Lopu skaits

sākumā

Dzimuši Pirkti Pārskait īti citās

grupās

Pārskait īti no citām grupām

Krituši Patērēts saimn-

bā

Pārstr ā-dāts

saimn-bā

Realizēto lopu skaits

Lopu skaits beigās

Lopu gru-pas

1 2 3 4 5 6 7 8 9 1+2+3-4+5-6-7-8-9


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Govju ķermeņa kondīcijas novērtēšana 5 baļļu sistēmā

Darba mērķis:

Iepazīties ar slaucamās govs ķermeņa kondīcijas novērtēšanu un izprast šī darba praktisko nozīmi.

Darba uzdevumi:

1. Izprast praktiskā darba nozīmi govkopībā. 2. Prast parādīt un nosaukt anatomiskās vietas ķermeņa kondīcijas novērtēšanai. 3. Apgūt govs ķermeņa kondīcijas vērtēšanas svarīgākās laktācijas fāzes. 4. Raksturot optimālo govs ārējo izskatu svarīgākās laktācijas fāzēs.



Kontroljaut ājumi:

1. Kādas korekcijas jāizdara barības devā govīm, kuras cietstāvēšanas laikā ir a. aptaukojušās? b. vājas?

2. Kādas korekcijas jāizdara barības devā govīm, kuras novājē cietstāvēšanas periodā? 3. Kādas korekcijas jāizdara barības devā govīm, kuras laktācijas sākumā strauji novājē? 4. Kādas korekcijas jāizdara barības devā govīm, kurām laktācijas vidū kondīcija ir

a. > 3,75? b. < 2,75? 5. Kādi iespējamie cēloņi ir govīm ar augstu kondīcijas vērtējumu punktu skaitu laktācijas

vidū? 6. Ar kādām vielu maiņas slimībām var saslimt govis pie nepareizas ēdināšanas dažādās

laktācijas fāzēs? Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Praktsikā darba nozīme govkopībā - max 10 punkti 2. Anatomisko vietu ķermeņa kondīcijas novērtēšanai parādīšana un nosaukšana uz govs (mulāžas) - max 20 punkti

3. Govs ķermeņa kondīcijas vērtēšanas svarīgākās laktācijas fāzes - max 10 punkti

4. Optimālā govs ārējā izskata raksturojums svarīgākās laktācijas fāzēs - max 30 punkti 5. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 10 punkti


Literat ūra:

U.Osītis. Barības līdzekļu novērtēšana atgremotāju ēdināšanā. Jelgava, 1998 I.Krakopa. Latvijas piena ganāmpulku produktivitātes uzlabošana. LLKC, 2005 Žurnāls „Saimnieks LV”, 2009.g.jūlijs Semināru materiāli


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 21 izpildes gaita Izglītojamie saņem uzdevumus un aizpilda tabulas.

1. uzdevums. Uzrakstīt praktsikā darba nozīmi govkopībā ________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

_________________________________________________________________________

2. uzdevums. Uzrakstīt anatomiskās vietas ķermeņa kondīcijas novērtēšanai

3. uzdevums. Uzrakstīt govs ķermeņa kondīcijas vērtēšanas svarīgākās laktācijas fāzes


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums. Govs izskata raksturojums dažādās laktācijas fāzēs

Balles ______________ Balles ______________ Balles _____________ Balles _____________ Raksturojums _______ Raksturojums ________ Raksturojums _______ Raksturojums _______ ___________________ ____________________ ___________________ ___________________ Laktācijas fāze ______ Laktācijas fāze _______ Laktācijas fāze ______ Laktācijas fāze ______

Balles ______________ Balles ______________ Balles _______________ Raksturojums _______ Raksturojums ________ Raksturojums _________ _____________________ ______________________ ______________________ Laktācijas fāze ______ Laktācijas fāze _______ Laktācijas fāze ______

Balles ______________ Balles _______________ Raksturojums ____________________ Raksturojums ___________________________ Laktācijas fāze ___________ Laktācijas fāze _____________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Balles ______________ Raksturojums _______________________ Laktācijas fāze ___________

Balles ______________ Balles ______________ Balles _______________ Raksturojums _______ Raksturojums ________ Raksturojums _________ _____________________ ______________________ ______________________ Laktācijas fāze ______ Laktācijas fāze _______ Laktācijas fāze ______

Balles ______________ Balles ______________ Balles _____________ Balles _____________ Raksturojums _______ Raksturojums ________ Raksturojums _______ Raksturojums _______ ___________________ ____________________ ___________________ ___________________ Laktācijas fāze ______ Laktācijas fāze _______ Laktācijas fāze ______ Laktācijas fāze ______


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


1. Kādas korekcijas jāizdara barības devā govīm, kuras cietstāvēšanas laikā ir

b. aptaukojušās?______________________________________________________

________________________________________________________________________________

c. vājas?____________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kādas korekcijas jāizdara barības devā govīm, kuras novājē cietstāvēšanas periodā?

________________________________________________________________________________

3. Kādas korekcijas jāizdara barības devā govīm, kuras laktācijas sākumā strauji novājē?

________________________________________________________________________________

4. Kādas korekcijas jāizdara barības devā govīm, kurām laktācijas vidū kondīcija ir

a. > 3,75?___________________________________________________________

________________________________________________________________________________

b. < 2,75? ___________________________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Kādi iespējamie cēloņi ir govīm ar augstu kondīcijas vērtējumu punktu skaitu laktācijas

vidū?__________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Ar kādām vielu maiņas slimībām var saslimt govis pie nepareizas ēdināšanas dažādās

laktācijas fāzēs? _________________________________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Gaļas liellopu šķirņu atpazīšana un raksturošana

Darba mērķis:

Nostiprināt teorētiskās zināšanas gaļas liellopu audzēšanā Latvijā. Iepazīties ar Latvijā reģistrētajām gaļas liellopu šķirnēm.

Darba uzdevumi (individuāli):

1. Raksturot ekstensīvās gaļas liellopu šķirnes.

2. Raksturot intensīvās gaļas liellopu šķirnes.



Kontroljaut ājumi:

1. Kāda ir gaļas liellopu audzēšanas nozīme Latvijā? 2. Kādi faktori jāņem vērā, izvēloties audzēšanai piemērotāko šķirni saimniecības

apstākļiem? 3. Kādas priekšrocības ir gaļas liellopu šķirņu krustojumu iegūšanai un audzēšanai,

salīdzinot ar tīršķirnes dzīvniekiem? 4. Kādi ir gaļas kvalitāti raksturojošie parametri?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Ekstensīvo gaļas liellopu šķirņu raksturojums - max 40 punkti 2. Intensīvo gaļas liellopu šķirņu raksturojums - max 40 punkti 3. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti



Autoru kol. Gaļas liellopu un liellopu gaļas ražošana Latvijas apstākļos. Jelgava, 2005 F.Averbeks. Zīdītājgovju turēšana. LGLA, 2005 J.Plēsums, U.Osītis u.c. Gaļas liellopu ciltsdarba programma. Gaļas liellopi Latvijā, Jelgava, 2008 www.LGLA.lv www.ldc.gov.lv www.saimnieks.lv


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 22 izpildes gaita Izglītojamie saņem izdales materiālus un aizpilda tabulas. Izglītojamie vēl var izvēlēties no Latvijā reģistrēto gaļas govju šķirņu saraksta papildus šķirnes raksturojuma informācijas sameklēšanai.

Latvij ā reģistrēto piena govju šķirņu atpazīšana un raksturošana.

1.uzdevums. Aizpildīt tabulu! Šķirnes

nosaukums

Kods Apmatojuma kr āsa

Atražošana Pirmās atnešanās vecums

Starpatnešanās intervāls

Atnešanās rādītāji Teļa dzīvmasa pie dzimšanas

Dzemdību vieglums

Nobarošanās spējas Piena ražība

Teļa dzīvmasa pie atšķiršanas no mātes

Teļa dzīvmasa gada vecumā

Dzīvmasas pieaugums diennaktī

Uzdevumi tālākā selekcijā

Par citu šķirņu raksturojuma informāciju var saņemt papildus punktus.

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

2.uzdevums. Aizpildīt tabulu!

Šķirnes nosaukums

Kods Apmatojuma kr āsa

Atražošana Pirmās atnešanās vecums

Starpatnešanās intervāls

Atnešanās rādītāji Teļa dzīvmasa pie dzimšanas

Dzemdību vieglums

Nobarošanās spējas Piena ražība

Teļa dzīvmasa pie atšķiršanas no mātes

Teļa dzīvmasa gada vecumā

Dzīvmasas pieaugums diennaktī

Uzdevumi tālākā selekcijā

Par citu šķirņu raksturojuma informāciju var saņemt papildus punktus.

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


1. Kāda ir gaļas liellopu audzēšanas nozīme Latvijā?

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

2. Kādi faktori jāņem vērā, izvēloties audzēšanai piemērotāko šķirni saimniecības

apstākļiem?

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

3. Kādas priekšrocības ir gaļas liellopu šķirņu krustojumu iegūšanai un audzēšanai,

salīdzinot ar tīršķirnes dzīvniekiem?

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________

4. Kādi ir gaļas kvalitāti raksturojošie parametri?

______________________________________________________________________

______________________________________________________________________



balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Liellopu liemeņu klasifikācija ES

Darba mērķis: Iepazīties ar liellopu liemeņu kvalitātes vērtēšanas klasifikāciju Eiropas Savienībā Darba uzdevumi:

1. Aprakstīt prasības liellopu liemeņu apstrādes kvalitāti pirms klasifikācijas. 2. Aizpildīt tabulu un zināt kādās kategorijās iedalās liellopu liemeņi pēc dzīvnieku

vecuma. 3. Aizpildīt tabulu un zināt kādās tirdzniecības klasēs iedalās liellopu liemeņi pēc

muskulatūras attīstības (gaļīguma) un prast tās raksturot. 4. Aizpildīt tabulu un spēt raksturot, kādās tirdzniecības klasēs iedalās liellopu liemeņi pēc

tauku noslāņojuma pakāpes.


1. Kāda ir liellopu liemeņu klasifikācijas būtība (nozīme)? 2. Kas ir liemenis? 3. Kāpēc nedrīkst atdalīt no liemeņa zemādas taukus? 4. Kā marķē liemeņus pēc to klasifikācijas? 5. Uz kurām kautuvēm attiecas šī liellopu liemeņu vērtēšanas klasifikācija? 6. Kā pēc tauku noslāņojuma vietām un to krāsas var atšķirt pieaugušo liellopu liemeņus no

teļa vai jaunlopa liemeņiem? 7. Pēc kā var atšķirt liemeņus, kuri iegūti no sievišķā dzimuma liellopiem un kuri no vīrišķā

dzimuma liellopiem? Vērt ēšana:

Pēc atskaites izpildes kvalitātes un atbildēm uz jautājumiem par izpildīto darbu 1. Liellopu liemeņu apstrādes kvalitātes pirms klasifikācijas

prasību apraksts– max – 10 punkti 2. Liellopu liemeņu pēc dzīvnieku vecuma – kateogorijas un

raksturojums max – 20 punkti 3. Liellopu liemeņu pēc muskulatūras attīstības (gaļīguma) iedalījums

tirdzniecības klasēs, to raksturojums - max – 30 punkti 4. Liellopu liemeņu pēc tauku noslāņojuma pakāpes iedalījums

un to raksturojums – max – 20 punkti 5. Atbildes uz kontroljautājumiem - max – 20 punkti Kopējais vērt ējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Literat ūra:

J.Plēsums, U.Osītis u.c. Gaļas liellopi un liellopu gaļas ražošanas Latvijas apstākļos. Jelgava, 2005

Žurnāli: „AgroTops” – 2000.g. 06, 08, 09, 11 numuri Interneta materiāli – Liellopu liemeņu klasifikācija


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 23 izpildes gaita Izglītojamie saņem izdales materiālus un aizpilda tabulas.

1. uzdevums. Uzrakstīt prasības liellopu liemeņu apstrādes kvalitātei. ______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________

2. uzdevums. Aizpildīt tabulu Liellopu liemeņu iedalījums kategorijās pēc dzīvnieka vecuma

Kategorija Apzīmējums Apraksts


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. uzdevums. Aizpildīt tabulu.

Liellopu liemeņu klasifikācija pēc muskulatūras attīstības pakāpes (gaļīguma) Klase Novērtējums Apraksts Papildus nosacījumi

4. uzdevums. Aizpildīt tabulu

Liellopu liemeņu iedalījums klasēs pēc tauku noslāņojuma pakāpes (tauku kārtas biezums liemeņa ārpusē un krūšu dobuma iekšpusē)

Klase Novērtējums Apraksts Papildus nosacījumi


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

5. uzdevums. Atbildēt uz kontroljautājumiem

1. Kāda ir liellopu liemeņu klasifikācijas būtība (nozīme)?

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

2. Kas ir liemenis?

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

3. Kāpēc nedrīkst atdalīt no liemeņa zemādas taukus?

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

4. Kā marķē liemeņus pēc to klasifikācijas?

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

5. Uz kurām kautuvēm attiecas šī liellopu liemeņu vērtēšanas klasifikācija?

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

6. Kā pēc tauku noslāņojuma vietām un to krāsas var atšķirt pieaugušo liellopu liemeņus no

teļa vai jaunlopa liemeņiem?

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

7. Pēc kā var atšķirt liemeņus, kuri iegūti no sievišķā dzimuma liellopiem un kuri no vīrišķā

dzimuma liellopiem?

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________



balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Liellopu gaļas kvalitātes vērtēšana

Darba mērķis:

Attīstīt prasmes iegūt informāciju par liellopu gaļas kvalitātes vērtēšanas kritērijiem,

analizēt iegūto informāciju.

Darba uzdevumi:

1. Iegūt informāciju par liellopu gaļas ķīmisko sastāvu un faktoriem, kas un kā ietekmē sastāvu, un apkopot tabulā.

2. Iegūt informāciju un apkopot tabulā, kā liellopu vecums ietekmē liemeņa morfoloģisko sastāvu.

3. Uzrakstīt faktorus, kas un kā ietekmē gaļas organoleptiskās īpašības. 4. Uzrakstīt liellopa liemeņa sadalījumu, gaļas šķiras un to iespējamo izmantošanu

kulinārij ā.



Kontroljaut ājumi:

1. Cik ilgā laikā pēc nokaušanas jāsver un jāklasificē liemeņi? 2. Vai nobarošanas intensitāte ietekmē gaļas kvalitāti? 3. Kādas ir fizikāli ķīmiskās prasības gaļai?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Informācija par liellopu gaļas ķīmisko sastāvu un faktoriem,

kas un kā ietekmē sastāvu - max – 20 punkti 2. Informācija, kā liellopu vecums ietekmē

liemeņa morfoloģisko sastāvu - max – 20 punkti 3. Faktori, kas un kā ietekmē gaļas organoleptiskās

īpašības - max – 20 punkti 4. Liellopa liemeņa sadalījums, gaļas šķiras un

to iespējamā izmantošana kulinārij ā max – 30 punkti 5. Atbildes uz kontroljautajumiem - max – 10 punkti Kopējais vērt ējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Literat ūra:

J.Plēsums, U.Osītis u.c. Gaļas liellopi un liellopu gaļas ražošanas Latvijas apstākļos. Jelgava, 2005 Žurnāli: „AgroTops” – 2000.g. Nr. 08, Nr. 11 Interneta materiāli


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Izglītojamie saņem izdales materiālus un aizpilda tabulas. 1. uzdevums. Uzrakstīt liellopu gaļas ķīmisko sastāvu un faktorus, kas un kā to ietekmē.

Ietekmējošie faktori Gaļas ķīmiskais satāvs

Saturs, % Kas ietekmē Kā ietekmē

Ūdens

Olbaltumvielas

Tauki

Pelni

Kaloritāte

Holesterīns

Secinājumi:____________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

2. uzdevums. Uzrakstīt, kā liemeņa morfoloģisko sastāvu ietekmē dzīvnieka vecums Vecums mēnešos

Gaļa, %

Kauli, %

Tauki, %

Cīpslas, %

2,5 – 12

13 – 14

15 – 17

18 – 20

Secinājumi:____________________________________________________________________

______________________________________________________________________________


1. Cik ilgā laikā pēc nokaušanas jāsver un jāklasificē liemeņi?_________________________

__________________________________________________________________________________

2. Vai nobarošanas intensitāte ietekmē gaļas kvalitāti? _______________________________

__________________________________________________________________________________

3. Kādas ir fizikāli ķīmiskās prasības gaļai?________________________________________

__________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. uzdevums. Uzrakstīt liellopu gaļas organoleptisko īpašību faktorus, kas un kā ietekmē liellopu gaļas organoleptiskās īpašības

Ietekmējošie faktori Organoleptiskās īpašības Kas ietekmē Kas ietekmē

Secinājumi:____________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

4. uzdevums. Pierakstīt, kā sadalās liellopu liemenis un kādā gaļas šķirā tos iedala un kur kulinārijā tos izmanto.



balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Piena pieņemšanas standarts un piena pieņemšanas noteikumi

pārstrādes uzņēmumā

Darba mērķis:

Iepazīties ar piena pārstrādes uzņēmumā realizējamā piena kvalitātes vērtēšanas standartiem valstī un pieņemšanas noteikumiem.

Darba uzdevumi:

1. Uzrakstīt pamatprasības, lai pienu pieņemtu pārstrādes uzņēmums. 2. Uzrakstīt minimālās – organoleptiskās, fizikāli - ķīmiskās kvalitātes prasības. 3. Aizpildīt tabulu par rādītājiem piena šķiras noteikšanai.



Kontroljaut ājumi:

1. Kādai veterināri – sanitārai uzskaites dokumentācijai jābūt piena ražošanas uzņēmumā? 2. Kas tie tādi inhibitori pienā? 3. Kā nosaka ūdens klātbūtni pienā? 4. Kas ietekmē baktēriju skaitu pienā? 5. Kas ietekmē somatisko šūnu skaitu pienā? 6. Kā jārīkojas, ja koppienā ir paaugstināts somatisko šūnu skaits? 7. Kā jārīkojas, ja koppienā ir paaugstināts baktēriju skaits? 8. Kādu pienu nedrīkst realizēt pienā? 9. Kā rīkoties strīdus gadījumā starp ražotāju un pārstrādātāju? 10. Kā notiek analīžu rezultātu paziņošana?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Pamatprasības, lai pienu pieņemtu pārstrādes uzņēmums - max 30 punkti 2. Minimālās – organoleptiskās, fizikāli ķīmiskās kvalitātes prasības - max 20 punkti 3. Rādītāji piena šķiras noteikšanai - max 30 punkti 4. Atbildes uz kontroljautājumiem - max 20 punkti


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

Kreilis M. Piena kvalitātes programma. Ozolnieki, 1996


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Izglītojamie saņem izdales materiālus un izpilda uzdevumus. 1. uzdevums. Uzrakstīt piena pamatprasības, lai pienu pieņemtu pārstrādes uzņēmums

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

_________________________________________________________________________________

2. uzdevums. Uzrakstīt minimālās kvalitātes prasības - Organoleptiskās prasības pienam:

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

Fizikāli – ķīmiskie rādītāji:

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. uzdevums. Aizpildīt tabulu Rādītāji, pēc kuriem nosaka piena šķiras

Šķira

Kopējais baktēriju

skaits

Somatisko šūnu skaits

1 ml

Inhibitoru klātbūtne

Ūdens klātbūtne

Temperatūra, skābums

Ekstra

Augstākā

1. šķira

Analīžu noteikšanas

periodiskums

Piena vērtēšanas

vieta


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


1. Kādai veterināri – sanitārai uzskaites dokumentācijai jābūt piena ražošanas uzņēmumā?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kas tie tādi inhibitori pienā?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kā nosaka ūdens klātbūtni pienā? ____________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kas ietekmē baktēriju skaitu pienā? __________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Kas ietekmē somatisko šūnu skaitu pienā?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Kā jārīkojas, ja koppienā ir paaugstināts somatisko šūnu skaits?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Kā jārīkojas, ja koppienā ir paaugstināts baktēriju skaits?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

8. Kādu pienu nedrīkst realizēt pienā?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

9. Kā rīkoties strīdus gadījumā starp ražotāju un pārstrādātāju?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

10. Kā notiek analīžu rezultātu paziņošana?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Aprēķini piensaimniecībā

Darba mērķis:

Apgūt dažādus aprēķinus, ko pielieto piensaimniecībā.

Darba uzdevumi:

1. Iegūt iemaņas piena normalizācijas jeb standartizācijas aprēķinos. 2. Apgūt piena produktivitātes aprēķinus starpkontroļu periodā (laktācijā). 3. Apgūt piena produktu pārrēkinu uz piena ekvivalentu (tiešās tirdzniecības kvotu izpildi). 4. Apgūt aprēķinus par piegādes piena kvotu izpildi.

Darba vieta: Mācību kabinets vai laboratorija. Darba ilgums: 2 mācību stundas.

Kontroljaut ājumi:

1. Kas ir piena normalizēšana? 2. Kas ietekmē tauku saturu pienā? 3. Kas ir laktācija un kā notiek tās garuma uzskaite? 4. Cik slaukšanas dienas ir normālā laktācijā? 5. Kā notiek ražības uzskaite, ja ir saīsinātā laktācija? 6. Kā notiek ražības uzskaite, ja ir pagarinātā laktācija? 7. Līdz kuram gadam Eiropā saglabāsies piena realizācijas kvotu sistēma? 8. Kas ir piena kvotas un kā tās var iegūt piena ražotāji?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Piena normalizācijas jeb standartizācijas aprēķini - max 20 punkti

2. Piena produktivitātes aprēķini starpkontroļu periodā - max 20 punkti 3. Piena produktu pārrēķins uz piena ekvivalentu - max 20 punkti 4. Aprēķini par piegādes piena kvotu izpildi - max 20 punkti 5. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti


A.Jarina, V.Rubene. Lopkopības produktu ieguves un pārstrādes tehnoloģijas pamati. R., Zvaigze, 1979 Piena pārraudzības noteikumi govkopībā, ZM, 1997 Piena avīze, SIA Lauku Avīze, 2000 www.ldc.gov.lv www.laukutikls.lv Piena rokasgrāmata


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Izglītojamie saņem uzdevumus, izdales materiālus un izpilda uzdevumus. 1. uzdevums

2. uzdevums.

3. uzdevums.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums.


1. Kas ir piena normalizēšana?________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kas ietekmē tauku saturu pienā? _____________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kas ir laktācija un kā notiek tās garuma uzskaite?

________________________________________________________________________________

4. Cik slaukšanas dienas ir normālā laktācijā? ____________________________________

________________________________________________________________________________

5. Kā notiek ražības uzskaite, ja ir saīsinātā laktācija? _____________________________

________________________________________________________________________________

6. Kā notiek ražības uzskaite, ja ir pagarinātā laktācija?

________________________________________________________________________________

7. Līdz kuram gadam Eiropā saglabāsies piena realizācijas kvotu sistēma?

________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

8. Kas ir piena kvotas un kā tās var iegūt piena ražotāji?

________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________ Kopējais vērtējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 iegūtie punkti

balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Latvijā populārāko cūku šķirņu atpazīšana un raksturošana

Darba mērķis:

Iepazīties ar Latvijā populārākajām cūkgaļas ražošanas uzņēmumā izmantotākajām cūku

šķirnēm un to saimniecisko raksturojumu.

Darba uzdevumi:

1. Iepazīties ar „mātes” cūku šķirņu grupas cūku raksturīgākajām īpašībām un aizpildīt

tabulu. „Mātes” grupas cūku šķirnes atpazīt pēc attēliem.

2. Iepazīties ar „tēva” cūku šķirņu grupas cūku raksturīgākajām īpašībām un aizpildīt

tabulu. „Tēva” grupas cūku šķirnes atpazīt pēc attēliem.



Kontroljaut ājumi:

1. Ko nozīmē „šķirņu krustošana”? 2. Kādu šķirņu krustošanas veidu izmanto cūkgaļas ražošanas uzņēmumi? 3. Kas ir heterozes efekts pie šķirņu krustošanas 4. Kas ir cūkas liemenis? 5. Kādi ir selekcijas uzdevumi cūkkopībā? 6. Kādas ir cūku liemeņa kvalitāti raksturojošie lielumi? 7. Kādi ir cūkgaļas kvalitātes raksturojošie parametri? 8. Kā nosaka sivēnmātes pienīgumu?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. „M ātes” cūku šķirņu grupas cūku raksturīgākās īpašības.

„Mātes” grupas cūku šķirņu atpazīšana pēc attēliem - max 40 punkti 2. „Tēva” cūku šķirņu grupas cūku raksturīgākkās īpašības.

„Tēva” grupas cūku šķirņu atpazīšana pēc attēliem - max 40 punkti 3. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti


Literat ūra:

www.ldc.gov.lv Latvijā audzēto cūku selekcijas programma www.ccc.lv


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Izglītojamie saņem uzdevumus, izdales materiālus un aizpilda tabulas.

1. uzdevums. 1.1. „Mātes” cūku šķirnes raksturojums

Auglība Ātraudzība Gaļas kvalitāte „M ātes”

cūku šķirnes

Pienī-gums

metiena svars 21

dienas vec

Dzīvi dzimu-

šo sivēnu skaits

Atšķir-to

sivēnu skaits

Dienu skaits,

sasniedzot 100 kg

Vidējais dzīvmasas pieaugums gr/dienn.

Barības patē-riņš

kg/1kg dzīvm .pieaug

Speķa biezums,

mm

Kaut-ķermeņa garums,

cm

Karbo-nādes

laukums, cm2

Pakaļējā šķiņķa svars,

kg

Liesās gaļas

iznākums %

1.2.

Šķirnes nosaukums

Dzīvnieka krāsa

Ausu raksturojums

Temperamenta raksturojums

Eksterjera raksturojums

Šķirnes izmantošana krustošanas

shēmās

Analīze: __________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

2. uzdevums. 2.1. „Tēva” cūku šķirnes raksturojums

Auglība Ātraudzība Gaļas kvalitāte „Tēva” cūku

šķirnes

Dzīvi dzimu

-šo sivēnu skaits

Atšķir-to

sivēnu skaits

Dienu skaits, sasnie-dzot

100 kg

Vidējais dzīvm pieau-gums

gr/dienn

Barības patēriņš kg/1 kg dzīvm. pieaug

Speķa biezums

, mm

Kaut-ķermeņa garums,

cm

Karbo-nādes

laukums, cm2

Pakaļējā

šķiņķa svars,

kg

Liesās gaļas iznā-kums

kautķerm. %

Gaļas kulinārijas īpašības (garša,

sulīgums, u.t.t)

2.2.

Šķirnes nosaukums

Dzīvnieka krāsa

Ausu raksturojums

Temperamenta raksturojums

Eksterjera raksturojums

Šķirnes izmantošana krustošanas

shēmās

Analīze: __________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


1. Ko nozīmē „šķirņu krustošana”?

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

2. Kādu šķirņu krustošanas veidu izmanto cūkgaļas ražošanas uzņēmumi?

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

3. Kas ir heterozes efekts pie šķirņu krustošanas

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

4. Kas ir cūkas liemenis?

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

5. Kādi ir selekcijas uzdevumi cūkkopībā?

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

6. Kādas ir cūku liemeņa kvalitāti raksturojošie lielumi?

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

7. Kādi ir cūkgaļas kvalitātes raksturojošie parametri?

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

8. Kā nosaka sivēnmātes pienīgumu?

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Sivēnmāšu lecināšanas un atnešanās plāns

Darba mērķis:

Iegūt praktiskās iemaņas sivēnmāšu lecināšanas un atnešanās plāna sastādīšanā.

Darba uzdevumi:

1. Sastādīt sivēnmāšu lecināšanas un atnešanās plānu (individuāls uzdevums). 2. Aprēķināt dzīvi dzimušo sivēnu vidējo dzīvmasu metienā un gadā katrai sivēnmātei. 3. Aprēķināt atšķirto sivēnu vidējo dzīvmasu metienā un gadā katrai sivēnmātei. 4. Aprēķināt sivēnu krišanas % katram metienam un vidēji gadā katrai sivēnmātei un

sivēnu vidējo dzīvmasas pieaugumu diennaktī. Darba vieta: Mācību kabinets vai laboratorija.


Kontroljaut ājumi:

1. Cik metienus gadā var iegūt no vienas sivēnmātes? 2. Kāds ir saimnieciskā mūža garums sivēnmātēm? 3. Kāda ir sivēna optimālā dzīvmasa pie dzimšanas? 4. Kādā vecumā iespējama sivēnu atšķiršana no mātēm? 5. Kā nosaka sivēnmātes pienīgumu? 6. Kā sivēnmātes ēdināšana ietekmē sivēnu skaitu metienā un sivēnu dzīvmasu pie

dzimšanas? 7. Kas ietekmē sivēnu krišanas %?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Sivēnmāšu lecināšanas un atnešanās plāna sastādīšana - max 20 punkti. 2. Dzīvi dzimušo sivēnu vidējās dzīvmasas katrai sivēnmātei aprēķins - max 20 punkti. 3. Atšķirto sivēnu vidējās dzīvmasas aprēķins katrai sivēnmātei metienā un gadā - max 20 punkti. 4. Sivēnu krišanas % aprēķins katrai sivēnmātei un sivēnu vidējā dzīvmasas pieaugumu diennaktī noteikšana metienam gadā un katrai sivēnmātei - max 20 punkti. 5. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti


Lauku Avīzes tematiskā avīze „ Cūku avīze”, SIA „Lauku Avīze”, 2000.g. LR ZM V/A „LDC” P ārraudzības gada rezultāti. Cūkkopības ābece. LLKC Ozolnieki, 1995


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 28 izpildes gaita Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus, izdara aprēķinus un aizpilda tabulas

__________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________________

1. uzdevums. Sastādīt sivēnmāšu lecināšanas un atnešanās plānu _______ gadam.

Mēneši Sivēnmātes individ. Nr I II III IV V VI VII VIII IX X XI XII

2. uzdevums. Aizpildīt tabulu un izdarīt aprēķinus.

1. metiens 2. metiens Sivēn-mātes

individ. Nr

sivēnu skaits pie dzimšanas

metiena dzīvmasa,

kg

1 sivēna vid.

dzīvmasa, kg

sivēnu skaits pie dzimšanas

metiena dzīvmasa,

kg

1 sivēna vid.

dzīvmasa, kg

Vid. sivēnu skaits gadā

Vid. sivēnu dzīv-masa gadā

Vidējais dzīvi dzimušo sivēnu skaits saimniecībā Vidējā sivēna dzīvmasa pie dzimšanas saimniecībā

3. uzdevums. Aizpildīt tabulu un izdarīt aprēķinus.

1. metiens 2. metiens Sivēn-mātes

individ. Nr

atšķirto sivēnu skaits

metiena dzīvmasa,

kg

1 sivēna vid.

dzīvmasa, kg

atšķirto sivēnu skaits

metiena dzīvmasa,

kg

1 sivēna vid.

dzīvmasa, kg

Vid. atšķirto sivēnu skaits gadā

Vid .atšķirto sivēnu dzīv-masa gadā

4. uzdevums. Aprēķināt sivēnu krišanas %, aizpildīt tabulu.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

1. metiens 2. metiens Sivēnmātes individ. Nr dzimušu

sivēnu skaits

atšķirtu sivēnu skaits

krišanas %

dzimušu sivēnu skaits

atšķirtu sivēnu skaits

krišanas %

Vid. krišanas %

gadā

Vidējais sivēnu krišanas % saimniecībā

Aprēķināt vidējo dzīvmasas pieaugumu sivēniem diennaktī

1. metiens 2. metiens Sivēn-mātes indivi

Nr

1 sivēna vid.dzīvm

pie dzimšan,

kg


pie atšķirš.,

kg

Sivēnu zīdīšanas

per .garums, dienas

Vid. dzīvm.

pieaugums dienā,

gr/dienā


pie dzimšan,

kg


pie atšķirš.,

kg

Sivēnu zīdīšanas

per .garums, dienas

Vid. dzīvm.

pieaugums dienā,

gr/dienā

Vid. dzīvm pieaug

sivēnam gadā

Vidējais sivēnu dzīvmasas pieaugums diennaktī saimniecībā

Iegūto rezultātu analīze salīdzinājumā ar labākajiem sasniegumiem saimniecībās valstī:

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________



Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

1. Cik metienus gadā var iegūt no vienas sivēnmātes?

__________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kāds ir saimnieciskā mūža garums sivēnmātēm?

__________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kāda ir sivēna optimālā dzīvmasa pie dzimšanas?

__________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kādā vecumā iespējama sivēnu atšķiršana no mātēm?

__________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


__________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Kā sivēnmātes ēdināšana ietekmē sivēnu skaitu metienā un sivēnu dzīvmasu pie

dzimšanas?

__________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Kas ietekmē sivēnu krišanas %?

__________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Lopkopība


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba uzdevums Nr. 29

Tēma: Bruto seguma aprēķins sivēnmātei

Darba mērķis:

Iegūt praktiskās iemaņas bruto seguma aprēķināšanā sivēnmātei, izmantojot to ekstensīvi un intensīvi.

Darba uzdevumi: 1. Aprēķināt sivēnu daudzumu, ko var iegūt no 1 sivēnmātes gada laikā. 2. Aprēķināt ieņēmumus, ko var iegūt, realizējot iegūtos sivēnus. 3. Aprēķināt nepieciešamās barības daudzumu l sivēnmātes ēdināšanai gada laikā. 4. Aprēķināt izdevumus lopbarības iegādei l sivēnmātei. 5. Aprēķināt izdevumus specializētās spēkbarības iegādei sivēnu piebarošanai zīdīšanas laikā līdz atšķiršanai. 6. Aprēķināt bruto segumu sivēnmātei.



Kontroljaut ājumi: 1. Kādā vecumā var atšķirt sivēnus no sivēnmātes, to izmantojot ekstensīvi un intensīvi? 2. Kas ir bruto seguma sivēnmātei ieņēmumu daļā? 3. Ko ieskaita bruto seguma sivēnmātei izmaksu daļā? 4. Kāds ir grūsnības perioda garums sivēnmātei? 5. Kāds ir bezgrūsnības perioda garums sivēnmātei?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Sivēnu daudzuma aprēķināšana, ko var iegūt no 1 sivēnmātes

gada laikā - max 10 punkti 2. Ieņēmumu aprēķins, ko var iegūt, realizējot iegūtos sivēnus - max 10 punkti 3. Nepieciešamās barības daudzumu aprēķins l sivēnmātes

ēdināšanai gada laikā - max 20 punkti 4. Izdevumu aprēķins lopbarības iegādei l sivēnmātei - max 20 punkti 5. Izdevumu aprēķins specializētās spēkbarības iegādei

sivēnu piebarošanai zīdīšanas laikā līdz atšķiršanai - max 10 punkti 6. Bruto segumu aprēķins sivēnmātei - max 10 punkti 7. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti


Literat ūra:

Autoru kolektīvs. Saimniekošanas mācība. - Ozolnieki, 1999. SIA LLKC. Bruto seguma aprēķins zemnieku saimniecībai. Ozolnieki L.Drusts. Praktiskā lopkopība. Jelgava, 1996 Lekciju materiāli



Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus, izvēlas līdzekļus sivēnmātes

ēdināšanai un izpilda uzdevumus.

Bruto seguma aprēķins sivēnmātei

1) Sivēnu daudzuma aprēķins, ko var iegūt no l sivēnmātes gada laikā.

Normālas ēdināšanas un turēšanas apstākļos no vienas sivēnmātes metienā vidēji var iegūt ____

sivēni un līdz atšķiršanai saglabāt ____ sivēnus, krišana ___% līdz atšķiršanai.

Sivēnmātes intensīvi izmantojot, gadā no katras var iegūt ____ metienus. Tātad, no l sivēnmātes

gadā var iegūt ____sivēnus (saglabātus līdz atšķiršanai). Vienā reprodukcijas ciklā vidēji ir

____grūsnības dienas, ____ dienas ilgst zīdīšanas laiks un ____ dienu atstarpe pēc sivēnu atšķiršanas

līdz sivenmates aplecināšanai (apsēklošanai) sivenmates organisma relaksācijai.

Gadā katram tādam ciklam paredzētas vidēji _____ dienas.

2) Ieņēmumi no iegūto sivēnu realizācijas.

Sivēna dzīvmasa pie atšķiršanas vidēji ir ____ kg. Sivēnu realizācijas cena ir _____ Ls par l

kg dzīvmasas vai 1 sivēnu. Tātad no l sivenmates realizējot iegūtos sivēnus var iegūt _____ Ls (_____

sivēni x ____ kg x _____ Ls)

3) Nepieciešamā barības daudzuma aprēķins.

Ja vidēji l sivēnmātei grūsnības periodā nepieciešams:

- bezgrūsnības periodā - ___ dienas x ___ b.v. = ____ b. v.

- 1.grūsnības periodā (1.mēnesi) - ____ b.v. x ____ dienas = ____ b.v.

- 2.grūsnības periodā (2., 3.grūsn. mēn.) - ___ b.v. x ___ dienas = ___ b.v.

- 3. grūsn. periodā (3 ned.3 dienas) - ____dienas x ___ b.v. = _____ b.v.

- kopā l grūsnības un bezgrūsnības periodā nepieciešams

___ + ____+ ____ + _____ = ______ b.v. jeb l dienā vidēji _____ b.v.

Praksē aprēķinos izmanto noapaļot lielumu - ____ b.v. Grūsnības periods un bezgrūsnības

laiks l sivēnmātei gadā ir ____ dienas ( _ _ _ _ grūsnības dienas x ___ metienu skaits gadā + ___

bezgrūsnības dienas gadā) un zīdīšanas periods ___ dienas (___ x ___) vai kopā ____ dienas.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Ja vidēji l sivēnmātei grūsnības periodā un laikā bez sivēniem dienā paredzēts izēdināt

____b.v., tad gadā nepieciešams (____ x 3) = ____ b.v. jeb ___kg kombinētās spēkbarības,

pieņemot, ka tās l kg ir 1,05 b.v.

Zīdīšanas periodā sivēnmātei vidēji dienā vajadzēs 5,0 b.v., tad gada laikā būs

nepieciešams ( 5,0 x ___) = _____ b.v. jeb ______ kg kombinētās spēkbarības.

4) Izdevumi nepieciešamās kombinētās spēkbarības vai citu barības līdzekļu iepirkšanai l sivenmates ēdināšanai.

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

____________________________________________________________________________

5) Izdevumi sivēnu piebarošanai zīdīšanas periodā līdz atšķiršanai.

l sivēnam nepieciešams 5 kg speciālas sivēnu spēkbarības, kuras l t maksā apm. ______ Ls

l sivēna izaudzēšanai līdz atšķiršanai nepieciešams 5 x _____ = _____ Ls

______ sivēnu izaudzēšanai līdz atšķiršanai nepieciešams _____ x _____ = _____ Ls

6) Bruto segums l sivēnmātei

Ieņēmumi par sivēniem _________ Ls

Izdevumi par barību _______ + ______ = ______ Ls

7. Atbildes uz kontroljautājumiem:

1. Kādā vecumā var atšķirt sivēnus no sivēnmātes, to izmantojot ekstensīvi un intensīvi?

__________________________________________________________________________________

2. Kas ir bruto seguma sivēnmātei ieņēmumu daļā?

__________________________________________________________________________________

3. Ko ieskaita bruto seguma sivēnmātei izmaksu daļā?

________________________________________________________________________________

4. Kāds ir grūsnības perioda garums sivēnmātei?

________________________________________________________________________________

5. Kāds ir bezgrūsnības perioda garums sivēnmātei?

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Barības devas sastādīšana nobarojamām cūkām.

Darba mērķis: Nostiprināt teorētiskās zināšanas cūku ēdināšanā. Iegūt prasmes barības devu sastādīšanā nobarojamām cūkām.

Darba uzdevumi:

1. Noteikt ēdināšanas normu nobarojamajām cūkām. 2. Izvēlēties barības līdzekļus izēdināšanai gaļai audzējamai cūkai, atkarībā no sezonas un izvēlētās tehnoloģijas. 3. Ievērojot barības devas struktūru, noteikt aptuvenus barības līdzekļu daudzumus, lai nodrošinātu cūkas ar nepieciešamajām barības vielām.

4. Sastādīt barības devu. 5. Analizēt sastādīto barības devu. Darba vieta: Mācību kabinets vai laboratorija. Darba ilgums: 2 mācību stundas. Kontroljaut ājumi:

1. Kādi graudi piedod speķim cietu konsistenci? 2. Kādi graudi barības devā piedod speķim mīkstu, smērīgu konsistenci? 3. Kādus dzīvnieku valsts barības līdzekļus nedrīkst iekļaut barības devā, kas bojā gaļas kvalitātes rādītājus?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Ēdināšanas normu noteikšana nobarojamajām cūkām - max 10 punkti 2. Barības līdzekļu izvēle izēdināšanai gaļai audzējamai cūkai, atkarībā no sezonas un tehnoloģijas - max 20 punkti 3. Ievērojot barības devas struktūru, aptuvenu barības līdzekļu daudzumu noteikšana, lai nodrošinātu cūku ar nepieciešamajām barības vielām - max 10 punkti

4. Barības devas sastādīšana - max 40 punkti 5. Sastādītās barības devas analīze - max 10 punkti 6. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 10 punkti Kopējais vērtējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 Literat ūra:

Latvietis J. Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšana. - R.: Zvaigzne, 1991. L.Drusts. Praktiskā lopkopība. Jelgava, 1996 Latvietis J. Cūku ēdināšanas normas, LLU, Jelgava, 1998 Latvietis J. Barības līdzekļu katalogs, LLU, Jelgava, 1996 Cūkkopības ābece. - LLKC, Ozolnieki, 1995 LLKC. Lopkopības analīžu rezultātu apkopojums. Lauku Avīzes tematiskā avīze. Cūku avīze. SIA ,,Lauku Avīze”, 2000.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus. Izglītojamie izvēlas barības līdzekļus, atbilstoši cūku ēdināšanas tehnoloģijai un sezonas mēnesim.

1. – 4. uzdevums Barības deva gaļai audzējamām cūkām ar dzīvmasu ____kg, dzīvmasas

diennakts pieaugums ___kg

Sausne, kg

Maiņas ener-ģija, MJ

proteīns,

gr

Lizīns,

gr

Metio-nīns +

cistīns, gr

Kok-

šķiedra, gr

Ca, gr

P, gr

Barības līdzekļi

Barīb līdz.

daudz kg 1

kg kopā 1

kg kopā

1 kg

kopā 1 kg

kopā

1 kg kopā 1 kg

kopā

1 kg

kopā

1 kg

kopā

Nodrošināj. Vajadzība ± salīdz. ar vajadzību

Barības devas analīze: _____________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


1. Kādi graudi piedod speķim cietu konsistenci? __________________________________________________________________________________

2. Kādi graudi barības devā piedod speķim mīkstu, smērīgu konsistenci? ________________________________________________________________________________

3. Kādus dzīvnieku valsts barības līdzekļus nedrīkst iekļaut barības devā, kas bojā gaļas kvalitātes rādītājus?____________________________________________________________

___________________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Cūku nobarošanas izmaksas

Darba mērķis:

Izprast, kā tiek aprēķinātas sivēna izmaksas dzimstot, lai noteiktu sivēna pārdošanas cenu. Izprast, kā aprēķina cūkas nobarošanas pašizmaksu. Attīstīt prasmi iegūt vajadzīgo informāciju.

Darba uzdevumi:

1. Aprēķināt 1 sivēna iegūšanas izmaksas. 2. Aprēķināt 1 sivēna nobarošanas izmaksas. 3. Aprēķināt amortizācijas izmaksas uz 1 cūku. 4. Aprēķināt 1 nobarojamās cūkas pašizmaksu. 5. Analizēt iegūtos rezultātus



Kontroljaut ājumi:

1. Izdevīgāk saimniecībā iepirkt negrūsnas vai grūsnas vaislas cūciņas? 2. Kā notiek cūciņu izlase vaislai no pašu saimniecībā iegūtajām cūciņām? 3. Kas ir aktīvā un pasīvā imunitāte sivēniem, kā to iegūst un kāda tām nozīme sivēnu

saglabāšanā? 4. Kā iespējams samazināt nedzīvi dzimušo un munificēto sivēnu dzimšanu? 5. Kā nosaka sivēnmātes pienīgumu? 6. Kā samazināt sivēnu bojāeju pēc dzimšanas (nogulēšanu, caureju utt.)?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes, analīzes un secinājumiem. 1. 1 sivēna iegūšanas izmaksu aprēķins - max 30 punkti. 2. 1 sivēna nobarošanas izmaksu aprēķins - max 30 punkti. 3. Amortizācijas izmaksu aprēķins uz 1 cūku - max 10 punkti. 4. 1 nobarojamās cūkas pašizmaksu aprēķins - max 10 punkti. 5. Iegūto rezultātu analīze - max 20 punkti 6. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

Datorprogramma – cik maksā 1 cūkas izaudzēšana saimniecībā. Žurnāls Agro Tops, 2000.g. Nr. 10 SIA LLKC Bruto seguma aprēķins zemnieku saimniecībā, 2008, Ozolnieki


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 31 izpildes gaita Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus. 1. – 5. uzdevums. Papildināt tabulu ar saimniecībā iegūtiem datiem. Aprēķinos izmantot spēkbarības un cilu barības līdzekļu tirgus cenas.

Cūku nobarošanas izmaksas

5 gadu mērķis

Sasniedzams, izmantojot

šodienas Latvijas labāko ģenētiku

Saimniecībā

Sivēna iegūšanas izmaksas 1. Remontcūkas kā ražošanas līdzekļa iegāde Ls/gab 100 150 2. Ieņēmumi (pēc izbrāķēšanas), pārdodot gaļai kgxcena Ls/kg 200x0,4 80 200x0,4 80 3. Sivēnmātes ražošanas ilgums metieni mūžā 6 6 4. Sivēnmātes amortizācijas izmaksas uz 1 metienu (1-2)/3 3,33 11,67 5. Zīdīšanas ilgums dienas 28 30 6.Tukšo dienu skaits starp atšķiršanu un apaugļošanu dienas 8 15 7. Vienam metienam nepieciešamais dienu skaits 114 dienas+5+6 150 159 8. Gada ražošanas intensitāte/metieni gadā 365dienas/7 2,4 2,3 9. Barības izmaksas uz 1 sivēnmāti dienā Ls 0,45 0,45 10. Apkalpošanas +fiksētās izmaksas uz sivēnmāti dienā Ls 0,07 0,07 11. Sivēnmātes uzturēšanas izmaksas uz 1 metienu 7x(9+10) 78,00 82,68 12. Kopā izmaksas, ko veido sivēnmāte uz metienu 4+11 81,33 94,35 13. Vidējais dzīvi dzimušo sivēnu skaits metienā gab. 11 10,8 14. Krišanas % (pirms un pēc atšķiršanas kopā) % 9 13 15. Nobaroti no sivēnrnātes 1 metiena 13-(l4xl3/100%) 10,01 9,4 Viena sivēna izmaksas dzimstot 12/15 8,13 10,04

Sivēna nobarošanas izmaksas 16. Prestartera patēriņš un izmaksas kgxcena Ls/kg 8x0,3 2,40 8x0,3 2,40 17. Startera patēriņš un izmaksas kgxcena Ls/kg 25x0,18 4,50 25x0,18 4,50 18. Grovera patēriņš un izmaksas kgxcena Ls/kg 60x0,13 7,80 70x0,13 9,05 19. Finišera patēriņš un izmaksas kgxcena Ls/kg 128x0,12 15,30 148x0,12 17,75 20. Papildu barība lēnaudzības dēļ

(ne ģenētiskās, bet turēšanas) kgxcena Ls/kg 0x0.12 5,25 x 0,12 0,63

21. Kopā izmaksas, ko veido barība 16+17+18+19+20 30,00 34,33 22. Barības zudumi procentos % 5 5 23. Barības konversija nobarošanā BV 2,5 2,9 24. Nobarošanas dienu skaits no 0 līdz 100 kg dienas 150 157 25. Barības zudumi svara izteiksmē kg 221x22/100% 11,025 256x22/100% 12,7875 26. Barības zudumi naudas izteiksmē Ls 25x21/221 1,50 25x21/256 1,72 27. Audzēšanas +fiksētās izmaksas uz cūku dienā Ls 0,05 0,05 28. Audzēšanas +fiksētās izmaksas uz cūku mūžā dienas 24x27 7,50 24x27 7,85

Cūkas nobarošanas izmaksas no dzimšanas līdz 100 kg 21+26+27 39,00

43,89

Ēku un iekārtu amortiz ācijas izmaksas 29. Fermas vērtība milj. Ls 0,5 0,5 30. Kalpošanas laiks gadi 20 20 31. Fermas jauda nobarojamie gadā 12000 12000 Amortiz ācijas izmaksas uz vienu cūku (29xl000000)/(31x30) 2,08 2,08

Svars no dzimšanas līdz pēcatšķiršanas perioda beigām un nobarošanas posmā, kg 25 75

23 77

Dienas no dzimšanas līdz pēcatšķiršanas perioda beigām un nobarošanas posmā 60 90

60 97

Pieaugums no dzimšanas līdz pēcatšķiršanas perioda beigām un nobarošanas posmā, kg/d 0,4 0,833

0,367 0,794

Pieaugums no dzimšanas līdz nobarošanas perioda beigām, kg/d 0,66

0,631

100 kg smagas cūkas (dzīvmasā) pašizmaksa 49,21 56,02


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Analizēt iegūtos rezultātus, izdarīt secinājumus:

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

_________________________________________________________________________________


1. Izdevīgāk saimniecībā iepirkt negrūsnas vai grūsnas vaislas cūciņas?

________________________________________________________________________________

2. Kā notiek cūciņu izlase vaislai no pašu saimniecībā iegūtajām cūciņām?

_______________________________________________________________________________

3. Kas ir aktīvā un pasīvā imunitāte sivēniem, kā to iegūst un kāda tām nozīme sivēnu

saglabāšanā?____________________________________________________________

_______________________________________________________________________________

4. Kā iespējams samazināt nedzīvi dzimušo un munificēto sivēnu dzimšanu?

________________________________________________________________________________


________________________________________________________________________________

6. Kā samazināt sivēnu bojāeju pēc dzimšanas (nogulēšanu, caureju utt.)?

________________________________________________________________________________



balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Cūku liemeņu un cūkgaļas vērtēšana

Darba mērķis:

Attīstīt prasmi iegūt papildus informāciju un paplašināt teorētiskās zināšanas par

cūkgaļu.

Darba uzdevumi:

1. Atrast un apkopot informāciju tabulā par dažādu sugu l/s dzīvnieku gaļas ķīmiskā sastāva rādītājiem un izdarīt secinājumus.

2. Sagatavot materiālus par kritērijiem, kas un kā ietekmē cūkgaļas organoleptiskās īpašības.

3. Ierakstīt tabulā datus, kā klasificē cūku liemeņus ES atkarībā no muskulaudu satura. 4. Ierakstīt tabulā rādītājus, kā cūkgaļu klasificē pēc tās termiskā stāvokļa. 5. Sagatavot informāciju par cūku liemeņa marķēšanu.



Kontroljaut ājumi:

1. Kādas jauda cūku kautuvē liemeņus jāklasificē pēc ES standartiem? 2. Kādas ir prasības liemeņa apstrādes kvalitātei pirms klasifikācijas? 3. Cik ilgā laikā pēc kaušanas uzsākšanas jāveic liemeņa svēršanu un klasificēšanu? 4. Ar ko var noteikt liesās gaļas saturu? 5. Kā nosaka liesās gaļas saturu?

Vērt ēšana:

Pēc atskaites izpildes kvalitātes un mutiskām atbildēm uz jautājumiem par izpildīto darbu 1. Dažādu sugu l/s dzīvnieku gaļas ķīmsikā sastāva rādītāju secinājumi - max – 20 punkti 2. Krit ēriji, kas un kā ietekmē cūkgaļas organoleptiskās īpašības - max – 20 punkti 3. Dati, kā klasificē cūku liemeņus ES atkarībā no muskulaudu satura - max – 10 punkti 4. Rādītāji, kā cūkgaļu klasificē pēc tās termiskā stāvokļa - max – 20 punkti 5. Informācija par cūku liemeņa marķēšanu - max – 20 punkti 6. Atbildes uz kontroljautājumiem - max – 10 punkti


Žurnāli „Saimnieks LV” Nr. 2., 3. 2004; Nr. 8. 2008 MK Noteikumi Nr. 1171 no 13.10.2009. par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasificēšanu, marķēšanu. Interneta materiāli – cūku liemeņu klasifikācija


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 32 izpildes gaita Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus un aizpilda tabulas.

1. uzdevums. Dažādu sugu dzīvnieku gaļas ķīmiskais sastāvs.

Dzīvnieku suga Ūdens

% Olbaltum-vielas %

Tauki, %

Pelni, %

Koloritāte

Holesterīns

Secinājumi:____________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

2. uzdevums. Organoleptiskās īpašības ietekmējošie faktori

Organoleptiskās īpašības

Ietekmējošie faktori

Rezultāti

Smarža

Garša

Maigums

Sulīgums

Krāsa

3. uzdevums.

Cūku liemeņu klasifikācija ES Tirdzniecības

klase

Liesās gaļas saturs % no liemeņa svara


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums. Cūkgaļa pēc termiskā stāvokļa

Termiskais stāvoklis Raksturojošā temperatūra

Atdzisusi

Atdzesēta

Apsaldēta

Saldēta

5. uzdevums. Sagatavot materiālu par cūku liemeņu marķēšanu

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________


1. Kādas jauda cūku kautuvē liemeņus jāklasificē pēc ES standartiem? __________________________________________________________________________________

2. Kādas ir prasības liemeņa apstrādes kvalitātei pirms klasifikācijas? __________________________________________________________________________________

3. Cik ilgā laikā pēc kaušanas uzsākšanas jāveic liemeņa svēršanu un klasificēšanu? __________________________________________________________________________________

4. Ar ko var noteikt liesās gaļas saturu? __________________________________________________________________________________

5. Kā nosaka liesās gaļas saturu? __________________________________________________________________________________



balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Latvijā reģistrēto aitu šķirņu klasifikācijas un to saimnieciskais raksturojums

Darba mērķis:

Iepazīties ar Latvijā reģistrēto aitu šķirņu saimnieciskajām īpašībām, prast šīs šķirnes klasificēt pēc morfoloģiskajām un saimnieciskajām īpašībām.

Darba uzdevumi:

1. Sastādīt Latvijā reģistrēto aitu šķirņu morfoloģisko klasifikāciju (pēc astes garuma un formas).

2. Sastādīt Latvijā reģistrēto aitu šķirņu saimniecisko klasifikāciju (pēc ražošanas virziena). 3. Sastādīt Latvijā reģistrēto aitu šķirņu saimniecisko raksturojumu tabulas.


1. Kādā vecumā atšķir jērus no aitu mātēm? 2. Pēc kādas metodes nosaka jēru dzīvmasu 100 dienu vecumā? 3. Kā klasificē aitu šķirnes atkarībā no vilnas smalkuma? 4. Kā nosaka vilnas smalkumu? 5. Cik reizes gadā cērpj pussmalkvilnas aitas? 6. Kā nosaka tīras vilnas iznākumu? 7. Kā nosaka vilnas garumus? 8. Kādi ir vilnas matiņu veidi vilnsegā? 9. Kāds ir vislabākais vilnas matiņu viļņojums? 10. Kāds ir optimālais dzīvmasas pieaugums jēriem līdz atšķiršanai?

Vērt ēšana: Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Latvijā reģistrēto aitu šķirņu morfoloģiskā klasifikācija

(pēc astes garuma un formas) – max – 20 punkti 2. Latvijā reģistrēto aitu šķirņu saimnieciskā klasifikācija

(pēc ražošanas virziena) - max – 20 punkti 3. Latvijā reģistrēto aitu šķirņu saimnieciskais raksturojums - max - 40 punkti 4. Atbildes uz kontroljautājumiem - max – 20 punkti


Literat ūra:

Latvijas aitu audzētāju asociācijas LAAA materiāli L.Spalviņa, J.Neilands. Aitkopība. R. Zvaigzne 1989 G.Norvele, J.Neilands. Aitkopība. LLUUlbrokas ZC, 2001 Ciltsdarba programma aitkopībā www.ldc.gov.lv


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 33 izpildes gaita Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus un aizpilda tabulas. 1. uzdevums. Aizpildīt tabulu.

Aitu šķirņu morfoloģiskā klasifikācija Aitu grupa Astes garums un forma Aitu šķirnes vai grupas


Aitu šķirņu saimnieciskā klasifikācija Aitu grupa Ražošanas virziens Aitu šķirnes

3. uzdevums. Aizpildīt tabulu. Aitu šķirņu saimnieciskais raksturojums

Auglība (jēru dzīvm. 100 dienu

vecumā)

Aitu šķirne un izcelsmes

valsts

Dzimums

Dzīvmasa,

kg

Vilnas

nocirpums, kg

Vilnas

garums, cm

Vilnas

smalkums mikronos aitiņas teķīši

aitu māte teķis

aitu māte teķis

aitu māte teķis

aitu māte teķis

aitu māte teķis

aitu māte teķis


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


1. Kādā vecumā atšķir jērus no aitu mātēm?

________________________________________________________________________________

2. Pēc kādas metodes nosaka jēru dzīvmasu 100 dienu vecumā?

________________________________________________________________________________

3. Kā klasificē aitu šķirnes atkarībā no vilnas smalkuma?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kā nosaka vilnas smalkumu?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Cik reizes gadā cērpj pussmalkvilnas aitas?

________________________________________________________________________________

6. Kā nosaka tīras vilnas iznākumu?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Kā nosaka vilnas garumus?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

8. Kādi ir vilnas matiņu veidi vilnsegā?

________________________________________________________________________________

9. Kāds ir vislabākais vilnas matiņu viļņojums?

________________________________________________________________________________

10. Kāds ir optimālais dzīvmasas pieaugums jēriem līdz atšķiršanai?

________________________________________________________________________________



balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Barības devas sastādīšana aitai, teķim.

Darba mērķis:

Nostiprināt teorētiskās zināšanas aitu ēdināšanā. Iegūt prasmes barības devu sastādīšanā

aitām.

Darba uzdevumi:

1. Sastādīt barības devu vaislas aitai un analizēt rezultātus.

2. Sastādīt barības devu vaislas teķim un analizēt rezultātus.



Kontroljaut ājumi:

1. Kas ir barības deva? 2. Kas ir barības līdzekļi? 3. Kas ir barības vielas? 4. Kas ir barības norma? 5. Ar kuriem barības līdzekļiem aitām nodrošina proteīna vajadzību? 6. Ar kuriem barības līdzekļiem aitām nodrošina kokšķiedras vajadzību? 7. Ar kādiem barības līdzekļiem aitām nodrošina minerālvielu vajadzību? 8. Vai aitām nepieciešams izēdināt sāli? 9. Pēc kādiem parametriem nermē aitu ēdināšanu?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Barības devas sastādīšana vaislas aitai - max 40 punkti 2. Barības devas sastādīšana vaislas teķim - max 40 punkti 3. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

G.Norvele, J.Neilands. Aitkopība. LLU, 2001 U.Osītis, S.Strikauska, A.Grundmane. Lopbarības analīžu rezultātu apkopojums. LLKC


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 34 izpildes gaita Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus un tālāk izvēlas barības līdzekļus, atbilstoši uzdevumam, veic aurēķinus un aizpilda tabulas.

1. uzdevums Sastādīt bar ības devu vaislas aitai

Barības līdzekļi

Daudzums, kg

Sausne, kg

NEL enerģija,

MJ

Kopproteīns, gr

NDF, gr

Ca, gr

P, gr

Nodrošinājums Vajadzība ± salīdz. ar vajadzību


________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

_____________________________________________________________________________

2. uzdevums

Sastādīt bar ības devu vaislas teķim Barības līdzekļi

Daudzums, kg

Sausne, kg

ME, MJ

Kopproteīns, gr

NDF, gr

Ca, gr

P, gr

Nodrošinājums Vajadzība ± salīdz. ar vajadzību


________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

_______________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


1. Kas ir barības deva?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kas ir barības līdzekļi?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kas ir barības vielas?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kas ir barības norma?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Ar kuriem barības līdzekļiem aitām nodrošina proteīna vajadzību?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Ar kuriem barības līdzekļiem aitām nodrošina kokšķiedras vajadzību?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Ar kādiem barības līdzekļiem aitām nodrošina minerālvielu vajadzību?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

8. Vai aitām nepieciešams izēdināt sāli?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

9. Pēc kādiem parametriem nermē aitu ēdināšanu?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________



balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Latvijā reģistrēto kazu šķirņu klasifikācijas un to saimnieciskais raksturojums

Darba mērķis:

Iepazīties ar Latvijā reģistrēto kazu šķirnēm. Nostiprināt teorētiskās zināšanas kazkopībā.

Darba uzdevumi:

1. Klasificēt Latvijā reģistrētās kazu šķirnes.

2. Izveidot un aizpildīt Latvijā reģistrēto kazu šķirņu saimnieciskā raksturojuma tabulu.



Kontroljaut ājumi:

1. Ar ko kazas piena siers atšķiras no govs piena siera? 2. Kāda ir kazu uzvedība? 3. Kādu gaļu pēc garšas atgādina kazu gaļa? 4. Kāpēc āži jātur atsevišķi no piena kazām? 5. Kādus produktus var saražot no kazas piena? 6. Ar ko kažas piens atšķiras no govs piena? 7. Kura no kazu šķirnēm ir pienīgākā un kurai ir lielākā dzīvmasa? 8. Kuras no kazu šķirnēm ir gaļas šķirnes? 9. No kurām šķirnēm var iegūt vilnu? 10. Kāds ir kazām laktācijas garums un vidējais izslaukums?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā.

1. Latvijā reģistrēto kazu šķirņu klasifikācija – max – 20 punkti 2. Latvijā reģistrēto kazu šķirņu saimnieciskais raksturojums max - 60 punkti 3. Atbildes uz kontroljautajumiem - max – 20 punkti


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

D.Kairiša. Dzīvnieki mums līdzās. Jelgava, LLU, 2001 J.Sprūžs. ABC Kazkopības. Jelgava, 1996 K.Pliena, J.Sprūžs. Kazkopība, Talsi, 2007 Ciltsdarba programma kazkopībā www.ldc.gov.lv


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 35 izpildes gaita Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus un aizpilda tabulas.

1. uzdevums. Latvijā reģistrēto kazu šķirņu klasifikācija Klasifikācijas grupas pēc produkcijas veida Kazu šķirnes

Piena Gaļas – piena Gaļas – piena – dūnvilnas Gaļas – vilnas Gaļas Gaļas – ādiņu Eksotiskās

2. uzdevums. Aizpildīt tabulu. Latvij ā reģistrēto kazu šķirņu saimnieciskais raksturojums

Pieaugušu dzīvnieku

Produktivitāte

Kazu šķirne

Izcelsme

Apmatojuma krāsa un izskata

apraksts

dzīv

mas

a

augs

tum

s

izsl

auku

ms

tauk

u %

olb.

%

dzīv

mas

as

piea

ugum

s

Auglība

xxxxxxxxxx xxxxxxxxx


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


1. Ar ko kazas piena siers atšķiras no govs piena siera?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kāda ir kazu uzvedība?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kādu gaļu pēc garšas atgādina kazu gaļa?

________________________________________________________________________________

4. Kāpēc āži jātur atsevišķi no piena kazām?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Kādus produktus var saražot no kazas piena?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Ar ko kažas piens atšķiras no govs piena?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Kura no kazu šķirnēm ir pienīgākā un kurai ir lielākā dzīvmasa?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

8. Kuras no kazu šķirnēm ir gaļas šķirnes?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

9. No kurām šķirnēm var iegūt vilnu?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

10. Kāds ir kazām laktācijas garums un vidējais izslaukums?

________________________________________________________________________________



balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Barības devas sastādīšana kazām

Darba mērķis:

Nostiprināt teorētiskās zināšanas kazu ēdināšanā. Iegūt praktiskās iemaņas barības devu

sastādīšanā kazām.

Darba uzdevumi:

1. Sastādīt barības devu kazai.

2. Atbildēt uz kontroljautājumiem.



Kontroljaut ājumi:

1. Kāpēc kaza spēj sagremot barību ar augstu kokšķiedras sastāvu? 2. Kāds varētu būt kazām dienas ēdināšanas režīms? 3. Kādi kritēriji ietekmē kazai barības vielu normu? 4. Kādas pļavu platības nepieciešamas 1 kazas nodrošināšanai ar rupjo barību un ganībām? 5. Kas ir barības deva? 6. Kas ir ēdināšanas norma? 7. Kādas barības vielas jānormē kazu ēdināšanā? 8. Kādu koku, krūmu lapu slotiņas gatavo kazu ēdināšanai? 9. Kāpēc kazām barības devā jāizvēlas pēc iespējas lielāku barības līdzekļu dažādību?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Barības devas satādīšana kazai - max 50 punkti 2. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 50 punkti


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

K.Piliena, J.Sprūžs. Kazkopība. Talsi, 2007 U.Osītis, S.Strikauska, A.Grundmane Lopbarības analīžu apkopojums, LLKC


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus, izvēlas barības līdzekļus, izdara aprēķinus un aizpilda tabulu.

1. uzdevums

Sastādīt bar ības devu kazai Barības līdzekļi

Dau-dzums

kg

Sausne kg

Barības vienības

ME MJ

Sagremo-jamais proteīns,

gr

Ca gr

P, gr

Karo-tīns, mg

NaCl gr

Nodrošinājums

Vajadzība

± salīdz. ar vajadzību


________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


1. Kāpēc kaza spēj sagremot barību ar augstu kokšķiedras sastāvu?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kāds varētu būt kazām dienas ēdināšanas režīms?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kādi kritēriji ietekmē kazai barības vielu normu?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kādas pļavu platības nepieciešamas 1 kazas nodrošināšanai ar rupjo barību un ganībām?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Kas ir barības deva?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Kas ir ēdināšanas norma?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Kādas barības vielas jānormē kazu ēdināšanā?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

8. Kādu koku, krūmu lapu slotiņas gatavo kazu ēdināšanai?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

9. Kāpēc kazām barības devā jāizvēlas pēc iespējas lielāku barības līdzekļu dažādību?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________



balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Latvijā reģistrētās zirgu šķirnes un to saimnieciskais raksturojums

Darba mērķis:

Iepazīties ar Latvijā reģistrēto zirgu šķirņu saimniecisko raksturojumu.

Darba uzdevumi: (darbs grupās)

1. Klasificēt Latvijā reģistrētās zirgu šķirnes pēc to auguma lieluma.

2. Klasificēt Latvijā reģistrētās zirgu šķirnes pēc saimnieciskajām īpašībām.

3. Izveidot un aizpildīt tabulu par Latvijā reģistrēto zirgu šķirņu saimniecisko īpašību

raksturojumu.



Kontroljaut ājumi:

1. Kas tiek ņemts vērā zirgu šķirnes iedalot siltasiņos un aukstasiņos? 2. Kuras ir pilnasiņu zirgu šķirnes un kāpēc? 3. Kādas raksturīgākās īpašības ir siltasiņiem? 4. Kādas raksturīgākās īpašības ir aukstasiņiem?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Latvijā reģistrēto zirgu šķirņu klasikācija pēc to auguma lieluma – max – 20 punkti 2. Latvijā reģistrēto zirgu šķirņu klasikācija pēc saimnieciskajām

īpašībām - max - 20 punkti 3. Latvijā reģistrēto zirgu šķirņu saimniecisko īpašību raksturojums - max - 50 punkti

4. Atbildes uz kontroljautajumiem - max - 10 punkti Kopējais vērtējums


A.Seržāns. Zirgkopība. R.: Zvaigzne, 1986 Dr. Kerstina Neimane. Zirgi. Zvaigzne ABC, 2006 www.google.lv Zirgu šķirņu klasifikācija -> zirgu ekoloģiskie un saimnieciskie tipi -> zirgu šķirnes www.ldc.gov.lv www.pet.net.lv/horse/ Latvijas šķirņu zirgu audzētāju asociācijas mājas lapa www.lszaa.lv ; www.zirgam.lv


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Izglītojamie sadalās grupās pa 2 – 3 cilvēki, saņem uzdevumus, izdales materiālus,aizpilda tabulas.

1. uzdevums. Zirgu šķir ņu klasifik ācija pēc auguma lieluma (izmēriem) Augstums skaustā,

cm

Šķirnes nosaukums

86 cm un mazāki

86 – 97 cm

Mazāki par 130 cm

Mazie zirgi 130 – 148 cm

Lielie zirgi vairāk par 148 cm

2. uzdevums Zirgu šķir ņu klasifik ācija pēc saimnieciskajām īpašībām

Saimnieciskais virziens

Šķirnes nosaukums Jājamzirgi

Braucamzirgi Vieglie braucamzirgi

rikšotāji

auļotāji

Smagie braucamzirgi

Vezumnieki

Poniji

Pundurzirgi


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. uzdevums Zirgu šķir ņu saimnieciskās īpašības

Šķirnes nosaukums

Izcelsme

Augstums skaustā

(augums)

Eksterjera

raksturojums

Raksturs,

temperaments


1. Kas tiek ņemts vērā zirgu šķirnes iedalot siltasiņos un aukstasiņos?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kuras ir pilnasiņu zirgu šķirnes un kāpēc?

________________________________________________________________________________

_______________________________________________________________________________

3. Kādas raksturīgākās īpašības ir siltasiņiem?

________________________________________________________________________________

_______________________________________________________________________________

4. Kādas raksturīgākās īpašības ir aukstasiņiem?

________________________________________________________________________________

_______________________________________________________________________________



balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Zirga apmatojuma krāsa un pazīmes

Darba mērķis:

Iegūt iemaņas zirgu apmatojuma krāsas un pazīmju noteikšanā.

Darba uzdevumi: (darbs grupās)

1. Apgūt zirgu apmatojuma krāsu noteikšanu, izmantojot darba tabulas un zirgu fotogrāfijas.

2. Apgūt zirgu pazīmju noteikšanu uz galvas, izmantojot darba tabulas un zirgu fotogrāfijas.

3. Apgūt zirgu pazīmju noteikšanu uz kājām, izmantojot darba tabulas un zirgu fotogrāfijas.

4. Prast noteikt apmatojuma krāsu un pazīmes zirgiem attēlos, fotogrāfij ās bez darba tabulām.



Kontroljaut ājumi:

1. Kur izmanto zirgu apmatojuma krāsu un pazīmju aprakstus? 2. Zināt raksturot katru apmatojuma krāsu un pazīmi uz galvas un kājām.

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības. 1. Zirgu apmatojuma krāsu noteikšana, izmantojot darba tabulas

un zirgu fotogrāfijas – max - 30 punkti 2. Zirgu pazīmju noteikšana uz galvas, izmantojot darba tabulas

un zirgu fotogrāfijas - max - 5 punkti 3. Zirgu pazīmju noteikšana uz kājām, izmantojot darba tabulas un zirgu fotogrāfijas - max - 5 punkti 4. Apmatojuma krāsu un pazīmju noteikšana zirgiem attēlos,

fotogrāfij ās bez darba tabulām - max - 60 punkti Kopējais vērtējums


A.Seržāns. Zirgkopība. R.: Zvaigzne, 1986 Latvijas šķirņu zirgu audzētāju asociācijas mājas lapa www.lszaa.lv ; www.zirgam.lv


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 38 izpildes gaita Izglītojamie sadalās grupās pa 2 – 3 cilvēki, saņem uzdevumus, izdales materiālus, zirgu

attēlus, fotogrāfijas un aizpilda tabulas 1. uzdevums. Zirgu apmatojuma apzīmējumi un apraksts

apraksts Nr. p.k.

Apmatojuma krāsas nosaukums aizsargmatu krāsa segmati un to sakārtojums


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

2. uzdevums Zirgu pazīmju noteikšana uz galvas Nr. p.k.

Pazīmes

Apraksts

3. uzdevums Zirgu pazīmju noteikšana uz kājām Nr. p.k.

Pazīmes

Apraksts


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums Noteikt apmatojuma krāsu un pazīmes zirgiem attēlos, fotogrāfij ās Kopējais vērtējums punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 iegūtie punkti

balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma:

Zirgu aizjūgu veidi Latvijā, ekipējums un tā loma aizjūgā

Darba mērķis:

Iepazīties ar zirgu aizjūgu veidiem un aizjūgu daļām Latvijā, ekipējumu un to nozīmi

aizjūgā.

Darba uzdevumi:

1. Iepazīties ar zirga jūgšanu, bezloka aizjūgā (krūšu sleju iejūgs) un aizpildīt tabulu. 2. Iepazīties ar zirga jūgšanu loka aizjūgā (loka-saku iejūgs) un aizpildīt tabulu. 3. Iepazīties ar iemauktu sastāvdaļām. 4. Iepazīties ar saku un sedulkas sastāvdaļām. 5. Noteikt ar ko atšķiras dotie aizjūgi.



Kontroljaut ājumi:

1. No kuras puses jūdz zirgu? 2. Kā iejūdz zirgu – iejūgšanas secība? 3. No kā izgatavo zirgu ekipējumu? 4. Kāds ir pareizais attālums starp ganāšu siksnu un zirga kaklu? 5. Kāds ir pareizais attālums starp purneni un zirga degunu? 6. Kādam attālumam jābūt starp vēderjostu un zirga sāniem? 7. No kuras puses liek zirgam iemauktus? 8. Kā pareizi liek zirgam sakas? 9. Kā noteikt, vai zirgam ir pareiza lieluma sakas? 10. Ar ko lauznis atšķiras no trenzes?

Vērt ēšana:

Pēc darba satura, infromācijas apjoma, izpildes pareizības, atskaites izpildes kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Zirga jūgšana bezloka aizjūgā (krūšu sleju iejūgs) – max – 30 punkti 2. Zirga jūgšana loka aizjūgā (loka-saku iejūgs)- max - 30 punkti 3. Iemauktu sastāvdaļas - max - 10 punkti 4. Saku un sedulkas sastāvdaļas - max - 10 punkti 5. Doto aizjūgu sastāvdaļas - max - 10 punkti 6. Atbildes uz kontroljautajumiem - max - 10 punkti


DVD – Braukšana; Brauciens ar zirgu. www.google.lv www.ldc.gov.lv www.pet.net.lv/horse/ Latvijas zirgaudzētāju portāls


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 39 izpildes gaita 1. uzdevums. Izglītojamie noskatās DVD filmu par zirga jūgšanu bezloka aizjūgā. Aizpilda

tabulu. Bezloka aizjūgs (krūšu sleju iejūgs)

Aizjūga piederumu nosaukums

Apraksts

Iejūga piederumu vieta pajūgā vai uz zirga

Uzdevums iejūgā

2 . uzdevums Noskatīties DVD filmu par zirga jūgšanu saku iejūgā. Aizpildīt tabulu. Loka aizjūgs (saku iejūgs)

Aizjūga piederumu nosaukums

Apraksts

Iejūga piederumu vieta pajūgā vai uz zirga

Uzdevums iejūgā


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. uzdevums. Saņemt izdales materiālus un pierakstīt iemauktu sastāvdaļas:


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. uzdevums. 4.1. Saņemt izdales materiālus un pierakstīt saku sastāvdaļas:

1. ______________________

2. ______________________

3. ______________________

4. ______________________

5. ______________________

6. ______________________

7. ______________________

8. ______________________

9. ______________________

10. _______________________________ 11. ___________________________________

12. ______________________________ 13. __________________________________

4.2. Pierakstīt sedulkas sastāvdaļas: 14. _________________________

15. _______________________

16. _______________________

17. _______________________

18. _______________________

19. _______________________

20. ________________________

21. ________________________

22. ________________________

23. ________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________

______________________________________________________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

5. uzdevums. Noteikt un pierakstīt ar ko atšķiras dotie aizjūgi

1. ______________________________ 2. _________________________________

___________________________________ ______________________________________

___________________________________ ______________________________________

___________________________________ ______________________________________

___________________________________ ______________________________________

___________________________________ ______________________________________

___________________________________ ______________________________________

3. ______________________________ 4. _________________________________

___________________________________ ______________________________________

___________________________________ ______________________________________

___________________________________ ______________________________________

___________________________________ ______________________________________

___________________________________ ______________________________________

___________________________________ ______________________________________


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

5. ______________________________ 6. _________________________________ ___________________________________ ______________________________________ ___________________________________ ______________________________________ ___________________________________ ______________________________________ ___________________________________ ______________________________________ ___________________________________ ______________________________________ ___________________________________ ______________________________________


1. No kuras puses jūdz zirgu?________________________________________________ 2. Kā iejūdz zirgu – iejūgšanas secība?

______________________________________________________________________________ 3. No kā izgatavo zirgu ekipējumu?____________________________________________

_______________________________________________________________________________ 4. Kāds ir pareizais attālums starp ganāšu siksnu un zirga kaklu?

________________________________________________________________________________ 5. Kāds ir pareizais attālums starp purneni un zirga degunu?

________________________________________________________________________________ 6. Kādam attālumam jābūt starp vēderjostu un zirga sāniem?

_______________________________________________________________________________ 7. No kuras puses liek zirgam iemauktus?_______________________________________ 8. Kā pareizi liek zirgam sakas?

_______________________________________________________________________________ 9. Kā noteikt, vai zirgam ir pareiza lieluma sakas?________________________________

_______________________________________________________________________________ 10. Ar ko lauznis atšķiras no trenzes?___________________________________________

_______________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Tēma: Putnu sugas un šķirnes

Darba mērķis:

Pārliecināties par putnu sugu un šķirņu daudzveidību, ko iespējams audzēt savā

saimniecībā.

Attīstīt prasmes iegūt informāciju, strādāt grupā, attīstīt sadarbības prasmes.

Darba uzdevumi: (grupu darbi)

1. Izveidot tabulas veidā vistu šķirņu klasifikāciju un šķirņu raksturojošās saimnieciskās īpašības.

2. Izveidot pīļu šķirņu klasifikāciju un šķirņu raksturojošās saimnieciskās īpašības. 3. Izveidot zosu šķirņu klasifikāciju un šķirņu raksturojošās saimnieciskās īpašības. 4. Izveidot tītaru šķirņu klasifikāciju un šķirņu raksturojošās saimnieciskās īpašības. 5. Izveidot paipalu šķirņu klasifikāciju un šķirņu raksturojošās saimnieciskās īpašības. 6. Izveidot strausu šķirņu klasifikāciju un šķirņu raksturojošās saimnieciskās īpašības. 7. Izveidot baložu šķirņu klasifikāciju un šķirņu raksturojošās saimnieciskās īpašības. 8. Izveidot fazānu šķirņu klasifikāciju un šķirņu raksturojošās saimnieciskās īpašības.



Darba gaita:

1. Izveidot darba grupu 2 – 3 cilvēku sastāvā.

2. Darba uzdevumus sadalīt pa grupām – grupai vismaz 3 uzdevumi.

Vērt ēšana:

Pēc iegūtās informācijas apjoma, (3 uzdevumi – 90 punkti), darba noformējuma. - Plaša informācija par 1 uzdevumu - 30 punkti. - Vidējs informācijas apjoms par 1 uzdevumu - 20 punkti - Mazs informācijas apjoms par 1 uzdevumu - 10 punkti


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100 balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Literat ūra:

SIA „Laukua Avīze” Mājputnu avīze, Dzīvā sēta 2010.g.; 2006.g. Interneta materiāli, www.majdzivnieki.lv М.Мурина. Популярная энциклопедия птицевода. Ростов-на-Дону. 2004


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Praktiskā darba Nr 40 izpildes gaita Izglītojamie sadalās grupās pa 2 – 3 cilvēki, izvēlas 3 uzdevumus. Tālāk strādā pie

informācijas iegūšanas, apkopošanas un darba aizpildīšanas. 1. uzdevums.

____________________________ šķirņu klasifikācija un šķirnes

Šķirņu iedalījums Šķirnes

___________________ šķirnes saimnieciskās īpašības

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

2. uzdevums.




__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

3. uzdevums


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006




__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________

__________________________________________________________________________________


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100

iegītie punkti

balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10

Lopkopība

Praktiskā darba uzdevums Nr. 41


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Tēma: Vistu dējības aprēķināšana. Vistu olu iedalījums pēc kvalitātes un realizācijas noteikumi

Darba mērķis:

Iepazīties ar vistu olu realizācijas noteikumiem un vistu dējības vērtēšanas rādītāju aprēķiniem.

Darba uzdevumi:

1. Aprēķināt vistu dējību (individuāli uzdevumi). dējījas intensitātes aprēķināšana; dējības aprēķināšana no vidējās vistas; dējības aprēķināšana no sākuma vistas; bruto olu masas, kg aprēķināšana; olu masas kg aprēķināšana uz vienu vistu; barības patēriņs kg uz 1 kg olu.

2. Aizpildīt tabulu par olu iedalījumu pēc kvalitātes rādītājiem. Darba vieta: Mācību kabinets vai laboratorija.


Kontroljaut ājumi:

1. Kādās kategorijās iedalās svaigas olas un kādi ir to kvalitātes rādītāji? 2. Kādās kategorijās iedalās aukstumā glabātās olas un kādi ir to kvalitātes rādītāji? 3. Kādās kategorijās iedalās atšķirotās olas un kādi ir to kvalitātes rādītāji? 4. Ko darīt, ja tirdzniecībā vai olu ražošanas uzņēmumā beidzies kāds no olu derīguma

kategorijām? 5. Kuru kategoriju olas šķiro vēl pēc svara? 6. Kādu olu iesaiņojuma materiālu drīkst izmantot un kāda ir olu iesaiņojuma un

iepakojuma marķēšana? 7. Kādi ir olu glabāšanas un transportēšanas noteikumi?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Aprēķināt vistu dējību - max 40 punkti. 2. Aizpildīt tabulu par olu iedalījumu pēc kvalitātes rādītājiem - max 40 punkti. 3. Atbildes uz kontroljautajumiem - max 20 punkti.


Žurnāls Agro Tops, 2001.01. SIA „Lauku Avīze” Mājputnu avīze, 2006


Izglītojamie saņem individuālus uzdevumus, izdales materiālus un izdara aprēķinus.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

1. uzdevums. Vistu dējības aprēķināšana

1.1.

1.2.

1.3.

1.4.

1.5.

1.6.


Olu iedalījums pēc kvalitātes pēc svara

Kategorija

Čaumala

apzīmēj

ums

lielu

ms

svar

s, g

Gaisa kameras stāvoklis un augstums

Dzeltenums

Baltums

Derīguma termiņš,

glabāšanas t0

xxxxxxxxxx xxxxxxxxxxx



Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

1. Kādās kategorijās iedalās svaigas olas un kādi ir to kvalitātes rādītāji?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Kādās kategorijās iedalās aukstumā glabātās olas un kādi ir to kvalitātes rādītāji?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Kādās kategorijās iedalās atšķirotās olas un kādi ir to kvalitātes rādītāji?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

4. Ko darīt, ja tirdzniecībā vai olu ražošanas uzņēmumā beidzies kāds no olu derīguma

kategorijām?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Kuru kategoriju olas šķiro vēl pēc svara?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Kādu olu iesaiņojuma materiālu drīkst izmantot un kāda ir olu iesaiņojuma un

iepakojuma marķēšana?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. Kādi ir olu glabāšanas un transportēšanas noteikumi?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


punkti 0-10 11-20 21-30 31-40 41-50 51-60 61-70 71-80 81-90 91-100

iegītie punkti

balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10



Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Tēma:

Trušu šķirņu klasificēšana un izvēlēto Latvijā reģistrēto šķirņu saimnieciskais raksturojums

Darba mērķis:

Iepazīties ar Latvijā reģistrēto trušu šķirņu klasifikācijām. Nostiprināt teorētiskās zināšanas truškopībā.

Darba uzdevumi:

1. Klasificēt Latvijā reģistrēto trušu šķirnes pēc dzīvmasas. 2. Klasificēt Latvijā reģistrēto trušu šķirnes pēc apmatojuma garuma. 3. Klasificēt Latvijā reģistrēto trušu šķirnes pēc produktivitātes. 4. Uzrakstīt izvēlēt no Latvijā reģistrētajām trušu šķirņu saimniecisko raksturojumu

(vismaz 5 šķirnes).



Kontroljaut ājumi:

1. Kādā vecumā trušiem gaļa ir viskvalitatīvākā? 2. Ar ko trušu gaļa savā kvalitātē atšķiras no citu l/s dzīvnieku gaļas? 3. Pēc kādiem kritērijiem vērtē gaļas kvalitāti? 4. Kādā vecumā un kurā sezonā iegūst kvalitatīvas ādiņas? 5. Kā pareizi jāņem truši rokās? 6. Kā pareizi jātuvojas trušu mātēm, trušiem? 7. No kā jāpasargā truši turēšanas apstākļos?

Vērt ēšana:

Pēc darba izpildes pareizības, kvalitātes un atbildēm uz papildjautājumiem par neskaidrībām darbā. 1. Klasificēt Latvijā reģistrēto trušu šķirnes pēc dzīvmasas – max – 20 punkti 2. Klasificēt Latvijā reģistrēto trušu šķirnes pēc apmatojuma garuma - max – 20 punkti 3. Klasificēt Latvijā reģistrēto trušu šķirnes pēc produktivitātes - max - 20 punkti 4. Uzrakstīt izvēlēt no Latvijā reģistrētajām trušu šķirņu saimniecisko raksturojumu - max - 20 punkti 5. Atbildes uz kontroljautajumiem - max - 20 punkti


Literat ūra:

Z.Vīksne, Truši., R., Mans īpašums, 1994 R.Lagzdiņa. Iepazīsim Latvijā izplatītākās trušu šķirnes. NRJ, 2005 Ciltsdarba programma truškopībā www.ldc.gov.lv



Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Izglītojamie saņem uzdevumus, izdales materiālus, papildus meklē informāciju internetā, aipilda tabulas.

1. uzdevums. Klasificēt Latvij ā reģistrēto trušu šķirnes pēc dzīvmasas.

Dzīvmasas raksturojums Trušu šķirnes Lielā izmēra Vidēji liel ās Mazās Pundurtruši

2. uzdevums. Klasificēt Latvij ā reģistrēto trušu šķirnes pēc apmatojuma garuma. Apmatojuma garums Trušu šķirnes

Garmatainās (virs 4 cm) Īsmatainie truši (1,5 – 2,5 cm) Normāla apmatojuma (2,5 – 4 cm)

3. uzdevums. Klasificēt Latvij ā reģistrēto trušu šķirnes pēc pēc produktivit ātes.

Produktivitāte Trušu šķirnes Gaļas Kažokādu Gaļas - kažokādu

Vilnas

4. uzdevums. Izvēlēto trušu šķirņu saimnieciskais raksturojums.

Dzīvmasa


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Šķirnes Izcelsme 3 mēn. vec

4 mēn. vec.

Pieau-gušiem

Apmatojuma krāsa

Ķermeņa raksturoj.

Auglība Īpašas atzīmes


1. Kādā vecumā trušiem gaļa ir viskvalitatīvākā?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

2. Ar ko trušu gaļa savā kvalitātē atšķiras no citu l/s dzīvnieku gaļas?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

3. Pēc kādiem kritērijiem vērtē gaļas kvalitāti?____________________________________

________________________________________________________________________________

4. Kādā vecumā un kurā sezonā iegūst kvalitatīvas ādiņas?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

5. Kā pareizi jāņem truši rokās?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

6. Kā pareizi jātuvojas trušu mātēm, trušiem?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________

7. No kā jāpasargā truši turēšanas apstākļos?

________________________________________________________________________________

________________________________________________________________________________


balles 1 2 3 4 5 6 7 8 9 10


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

PIELIKUMI


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Pielikumi Prakt.d. Nr. 2 M.Kreilis; L.Rācene; P.Oļševskis Rokasgrāmata govju mehanizētās slaukšanas meistariem. “Liesma” 1975

PIENA VEIDOŠANĀS UN PIENA ATDEVES

FIZIOLO ĢIJA JEB LAKT ĀCIJA

Laktācija ir augstāko dzīvnieku - zīdītāju vairošanās fizioloģiskās funkcijas sastāvdaļa. Tā sastāv no diviem savstarpēji saistītiem un atkarīgiem procesiem:

1) piena veidošanās - piena sekrēcijas un uzkrāšanās tesmenī un 2) piena atdeves - piena izvadīšanas no tesmeņa. Laktācija ir ļoti sarežģīts fizioloģisks process. Tā ir visa organisma funkcija. Laktācijas orgāns ir piena dziedzeris, ko mājdzīvniekiem sauc par tesmeni.

TESMEŅA UZBŪVE

Tesmenis pēc izcelšanās veida pieskaitāms ādas dziedzeriem. Tesmeņa svars bez piena ir 11- 27 kg. Augsti produktīvām govīm tesmenī var atrasties 18-25 kg piena. Tesmenis kopā ar tajā esošo pienu var svērt vairāk nekā 50 kg.

Izšķir tesmeņa pamatni, augšējo daļu, kas cieši pieguļ vēdera sienai, un apakšējo daļu, kas nobeidzas ar pupiem. Govs tesmenis sastāv no četriem ceturkšņiem - labā priekšējā, kreisā priekšējā, labā pakaļējā un kreisā pakaļējā. Katram ceturksnim ir viens pups. Izšķir pupa pamatni - augšējo daļu, pupa vidusdaļu un pupa galu. Katram pupam ir viens izvads - pupa kanāls.

Starp tesmeņa labo un kreiso pusi ir labi izteikta robeža; to veido tesmeņa rieva. Dziļāk abas tesmeņa puses atdalītas viena no otras ar saistaudu starpsienu, kura ir kā saite, kas notur tesmeni. Šī starpsiena pilnīgi norobežo labo tesmeņa pusi no kreisās.

Robeža starp vienas puses priekšējo un pakaļējo ceturksni nav izteikta. Vienas puses priekšējiem un pakaļējiem ceturkšņiem ir kopēji nervi, asinsvadi un limfas sistēma. Toties dziedzeraudi nesavienojas, tiem nav anastomožu. Tāpēc parasti iekaisuma process nepāriet tieši no viena ceturkšņa otrā.

Tesmeņa āda ir plāna, elastīga, pēc izslaukšanas krokota. Krokojums izteikts pakaļējā daļā, kur āda krokojas vertikālā virzienā. Tesmenis, izņemot pupus, klāts ar matiem. Tesmeņa apmatojums ir maigāks un retāks nekā pārējās ķermeņa daļās. Tas atkarīgs no apstākļiem, kādos tur govis. Tā, piemēram, ja govis tur ārā, aukstā laikā apmatojums kļūst stipri biezāks un garāks. Pienīgām govīm apmatojumam jābūt īsam, retam, maigam un gludam.

Tesmeņa ādā ir daudz tauku un sviedru dziedzeru. Šādu dziedzeru pupu ādā nav. Pupu āda i r jutīgāka (tā sasprēgā un bojājas).

Tesmeņa saites un fascijas (sk. 1. attēlu). Lai noturētu tesmeni un saglabātu tā formu, to aptver savienotājaudu saites un fascijas. Galvenā saite, kas notur tesmeni cieši pie vēdera sienas, ir tesmeņa turētājsaite. Tā ir vēdera dzeltenās fascijas turpinājums, to sauc arī par vidējo tesmeņa turētājsaiti. Šī saite ir dubulta, tā sadala tesmeni labajā un kreisajā pusē.

Zem tesmeņa ādas atrodas otra baltas krasas, t. s. tesmeņa virsējā fascija, kas apņem tesmeni no ārpuses - sāniem un apakšas, arī no priekšpuses un pakaļpuses. Šī saite pie tesmeņa rievas savienojas ar vidējo tesmeņa turētājsaiti. Augšējā daļā, t. i., tesmeņa pamatnes ārpusē tesmeņa virsējā fascija ir vēdera virsējās fascijas turpinājums.

Zem virsējās tesmeņa fascijas ir tesmeņa dziļā vai tesmeņa fascija, kas blīvi savienota ar tesmeņa virsējo fasciju. Visas šīs saistaudu plēves - fascijas veido blīvu, stipru tesmeņa kapsulu. No tesmeņa dziļās fascijas un tesmeņa turētājsaites atiet saistaudu atzarojumi, kas sastāv no fibrozo un elastīgo audu šķiedrām. Tie sadala tesmeņa audus daļās un daļiņās.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Elastīgo saistaudu šķiedras dod iespēju tesmeņa audiem piena veidošanās laikā izplesties un slaukšanas laikā sarukt. Irdenos saistaudos izvietoti daudzi asinsvadi. Saistaudi pasargā dziedzeraudus no dažādu nelabvēlīgu faktoru iedarbības.

1. att. Tesmeņa saites un fascijas: a - garengrieaumā; b - šķērsgriezumā; 1 - āda; 2 - tesmeņa virsējā fascija; 3 - vēdera virsējā fascija; 4 - tesmeņa dziļā fascija; 5 - tesmeņa turetaj-saite; 6 - vēdera dzeltenā fascija; 7 - saistaudu atzarojumi; 8 - vēdera siena; 9 - cirkšņa kanāls

Vidējā tesmeņa turētājsaite ir bagāta ar elastīgām saistaudu šķiedrām, tāpēc tā viegli izstiepjas un saraujas. Virsējā sānu saite sastāv no mazāk elastīgiem audiem. Tāpēc, tesmenim piepildoties ar pienu, saites dažādi izstiepjas - vidējā vairāk, virsējā mazāk, un pupi pirms slaukšanas attālinās cits no cita un iegūst slīpu virzienu. Šī abu tesmeņa saišu dažādā izstiepšanās nodrošina maksimālu tesmeņa piepildīšanos un tikai nelielu tesmeņa noslīdēšanu.

Gadījumos, kad vidējā tesmeņa turētājsaite zaudē elastību atslābst, tesmenis noslīd, atkarājas. Rodas iežmauga starp tesmeņa pamatni un vēdera sienu.

Tesmeni palīdz noturēt arī tesmeņa āda un dažas muskuļu fascijas (savienotājaudu plēves). Tesmeņa asinsvadi. Tesmenis ir ļoti bagāts asinsvadiem. Jo tesmenī vairāk asinsvadu -

artēriju un vēnu, limfvadu un nervu, jo vairāk tajā veidojas piena un labāk tas funkcionē, t. i., starp tesmeņa asinsvadu attīstību un govs izslaukumu pastāv cieša sakarība. Arteriālo un venozo asinsvadu sistēma veido biezu kapilāru (vissīkāko asinsvadiņu) tīklu ap katru alveolu. Bez tam tesmenī izveidots anastomožu, t. i., asinsvadu savstarpējo savienojumu tīkls. Caur tesmeni asinis plūst ļoti ātri. Slaucamai govij atkarībā no izslaukuma vienā minūtē caur tesmeni izplūst 3-5 un vairāk litru asiņu, slaukšanas laikā stipri vairāk.

Visi tie asinsvadi, pa kuriem asinis tesmenī plūst no sirds, veido tesmeņa artērijas, bet asinsvadi, pa kuriem asinis plūst no tesmeņa uz sirdi, - tesmeņa vēnas.

Tesmeņa artērijas (sk. 2.a attēlu). Arteriālās asinis tesmenim piegādā labā un kreisā

tesmeņa artērija. Tās ir ļoti lielas artērijas - 1 - 1,5 cm diametrā. Abas šīs artērijas atzarojas no vēl lielākām artērijām, kas apasiņo ķermeņa pakaļdaļas iekšējos orgānus un pakaļkājas. Tesmeņa artērijas katra savā pusē pa cirkšņa kanālu iziet cauri vēdera sienai, nonāk tesmenī un tur sazarojas. Lielās tesmeņa artērijas atrodas dziļi tesmeņa audos un piekļūt tām nav viegli. Šīs artērijas tesmenī sadalās tesmeņa priekšējā artērij ā, kas apasiņo priekšējo ceturksni, un tesmeņa pakaļējā artērijā, kas apasiņo pakaļējo ceturksni. Tālāk tās sazarojas tesmeņa audos un apgādā ar asinīm visus attiecīgās puses tesmeņa audus. No šo artēriju zariem atiet asinsvadi uz tesmeņa cisternām un pupiem. Pupa pamatnē artēriju ir vairāk, ja pupa pamatni ievaino, tā stipri asiņo.

Nelielu tesmeņa pakaļējo daļu apasiņo starpenes artērijas atzarojumi.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Abu tesmeņa pušu asinsvadi savā starpā savienojas ar nelieliem atzarojumiem caur tesmeņa turētājsaiti. Tāpēc asinsrites traucējumi vienā tesmeņa pusē var kompensēties ar asinīm no otras puses. Parasti šie asinsvadi nav stipri attīstīti.

Tesmeņa vēnas (sk. 2.b attēlu). Vēnas savāc un aizvada asinis no tesmeņa. Sīks vēnu kapilāru tīkls aptver katru alveolu. Tālāk vēnas apvienojas līdzīgi artērij ām un tām ir ar artērijām vienādi nosaukumi. Vispirms vēnas apvienojas priekšējā un pakaļējā tesmeņa vēnā, tad tesmeņa vēnā, kas kopa ar attiecīgo artēriju pa cirkšņa kanālu ieiet vēdera dobumā. Vēnu sieniņas ir plānākas nekā artēriju sienas, pašas vēnas ir resnākas un vēnās ir daudz vārstuļu, kas laiž asinis tikai vienā virzienā - uz sirdi.

Tesmeņa vēnām atšķirībā no artērijām ir savas īpatnības; asins noteku ceļi daudzveidīgāki. Pupa pamatnē ir vairāk vēnu un tās lielākas. Daudz vēnu ir arī pupu sieniņās. Šīs vēnas

savienojoties ar pupa pamatni pupā veido it kā cirkulāru tīklu. Šim vēnām ir nelieli vēnu paplašinājumi (atzarojumi), kas strupi nobeidzas. Pirms slaukšanas, it sevišķi slaukšanas laikā, kad pastiprinās asiņu pieplūde tesmenim, šie venozie asinsvadi piepildās ar asinīm - paplašinās. Līdz ar to pupa pamatne un pups nedaudz uzbriest, kļūst stingrs un elastīgs, piemērots slaukšanai. Pēc slaukšanas, kad asins pieplūde samazinās, pupi un pupu pamatne kļūst mīksti un ļengani.

2. att. Tesmeņa artērijas un vēnas:

a - artērijas: 1 - aorta; 2 - tesmeņa artērija; 3 - tesmeņa priekšējā artērija; 4 - tesmeņa pakaļējā artērija; 5 - starpenes artērija; b - vēnas: 1 - pakaļējā dobā vēna; 2 - tesmeņa vēna; 3 - priekšējā un 4 - pakaļējā tesmeņa vēna; 5 - starpenes vēna; 6 - vēdera zemādas vēna

Liela daļa asiņu no tesmeņa pamatnes un no priekšēja ceturkšņa aizplūst pa vēdera zemādas vēnu, ko sauc arī par piena dzīslu. Tā ir liela, labi redzama vēna, kas katra savā pusē gar vēdera apakšējo malu dodas uz priekšu un krūšu kaula tuvumā iziet cauri vēdera sienai un ieplūst iekšējā krūšu vēnā, kas savukārt ietek priekšējā dobajā vēnā. Tajā vietā, kur zemādas vēdera vēna ieiet vēdera dobumā, tā veido 2-3 cm dziļu bedrīti, tā saucamo piena bedrīti vai piena aku. Šo „piena aku” var labi sataustīt. Labi attīstīta piena dzīsla un piena bedrīte norāda, ka asinscirkulācija ir laba. To uzskata par govs pienīguma pazīmi.

Starpenes vēna ir vāji attīstīta. Labām, pienīgām govīm ir stipri attīstītas tesmeņa vēnas; labi redzamas lielas, izteiktas,

burbuļainas tesmeņa vēnas. Atkarībā no laktācijas stadijas mainās tesmeņa asinsvadu - artēriju un vēnu lielums un sīko

kapilāru daudzums. Laktācijas sākumā artērijas un vēnas ir lielas, sīko kapilāru ir daudz. Pēdējos laktācijas mēnešos, it sevišķi govij aizejot ciet, asinsvadi kļūst mazāki, bet sīkie asinsvadi izzūd pavisam. Tie rodas atkal no jauna jaunā laktācijā.

Tesmeņa limfātiskā sistēma. Limfa ir organisma iekšējā vide. Par limfu sauc šķidrumu, kas atrodas limfvados (limfa), un šķidrumu, kas piepilda starpšūnu telpas (audu šķidrums). Limfa


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

izpilda starpnieka lomu starp asinīm un audu šūnām. Tā ir ķermeņa šūnu barotāja vide un atrodas nepārtrauktā apmaiņā starp asinīm un audiem.

Tesmeņa limfātiskā sistēma sastāv no limfas spraudziņām, limfvadiem un limfmezgliem. Limfātiskā sistēma tesmenī ir labi attīstīta. Tā veic tesmeņa audu barošanu un attīrīšanu. Limfas dziedzeros vairojas limfocīti, kas iznīcina organismā iekļuvušās sīkbūtnes.

3. att. Tesmeņa limfvadi un limfmezgli : 1 - virsējie limfvadi; 2 – dziļie limfvadi; 3 - virstesmeņa limfmezgls; 4 - cisternas limfmezgls; 5 - dziļais cirkšņa limfmezgls

Tesmenī ir virsējie un dziļie limfvadi (sk. 3. attēlu). Virsējie limfvadi sākas tesmeņa un

pupu āda un zemādas audos. Šie vadi iet zem tesmeņa ādas un virsējas fascijas un ieplūst virstesmeņa limfmezglā. Limfa ir gandrīz bezkrāsaina, limfvadi plāni, tāpēc tos ļoti grūti redzēt. Dziļie limfvadi sākas dziedzeraudu starpšūnu telpās un šūnu spraudziņās, kas atrodas ap un starp alveolām. Tālāk izveidojas sīki limfvadiņi, kas savukārt saplūst starpdaliņu limfvados un, pēc tam palielinoties, t. i., savācot limfu no visas tesmeņa puses, ieplūst virstesmeņa limfmezglā. Tālāk limfa tek pa samērā lieliem limfvadiem, caur cirkšņu kanālu ieplūst ķermeņa pakaļdaļas limīvados un limfmezglos. Limfai ir arī citi noplūdes ceļi.

Tesmeņa virsējie un dziļie limfvadi ir savstarpēji saistīti - tie anastomozē. Limfmezgli dzīvnieka organismā izpilda savdabīgu filtra formu - tie atfiltrē sīkbūtnes un

šūnu daļiņas no limfas. Izšķir lielos virstesmeņa limfmezglus, kas viegli sataustāmi no ārpuses, un mazākus tesmeņa limfmezglus, kas atrodas ceturkšņa audos. Šos limfmezglus nevar sataustīt. Visām govīm tie nav attīstīti.

Limfas veidošanās un tecēšanas daudzums dažādos laktācijas periodos ir dažāds. Laktējošai govij katrā tesmeņa pusē veidojas un aiztek no tesmeņa stundā 1,0 - 1,2 l limfas; diennaktī 25-30 1. No visa tesmeņa – 50-60 1.

Limfas plūsmu veicina, sirdsdarbība, elpošana, muskuļu kustības. Tā kā limfvadu sienās atrodas vārstuli, limfa plūst tikai virzienā uz sirdi.

Tesmeņa iekaisumu un citu slimību gadījumos limfmezgli palielinās un kļūst sāpīgi.

Tesmeņa nervi. Visa organisma darbību regulē centrālā nervu sistēma. Tā apvieno un regulē visu audu un orgānu darbību, nosaka organisma saistību ar ārpasauli - piemērošanos vienmēr mainīgajiem ārējās vides apstākļiem.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. att. Tesmeņa nervi: a - galvas smadzenes; b - hipofīze - smadzeņu piedēklis; c - muguras smadzenes; 1 - ārējais sēklnervs; 2 - pavēderes; 3 - cirkšņa nervs; 4 - starpenes nervs; d - nervu sazarojumi pupa pamatnē un pupā

Tesmeni inervē (sk. 4. attēlu) nervi un nervu atzarojumi, kas veidojas no jostas nerviem.

Galvenā nozīme ir ārējam sēklnervam. Tas veidojas no 3. un 4. jostas nerva, iziet no muguras smadzenēm starp 3., 4. un 4.-5. jostas skriemeļiem un pa cirkšņa kanālu kopa ar lieliem asinsvadiem nonāk tesmenī. Šis nervs tesmenī sadalās zaros un zariņos, kas inervē visus attiecīgās puses tesmeņa audus.

Tesmeņa priekšdaļu inervē nervi, kas atiet no 1. un 2. jostas nerva, pavēderes nervs un cirkšņa nervs. Ādu tesmeņa pakaļējā daļā inervē starpenes nervs, kas atzarojas no kaunuma nerva sēdes loka apvidū. Daži šī nerva atzarojumi inervē arī pakaļējā ceturkšņa dziļākos audus.

Visu šo nervu sastāva ir uz smadzenēm, ejošās šķiedras (aferentās) un šķiedras, kas vada uzbudinājumu (impulsus) no centrālās nervu sistēmas, kā ari veģetatīvās (simpātiskās) nervu sistēmas nervu šķiedras. Daudz veģetatīvo nervu šķiedru ir ārējā sēklnervā.

Nervi tesmenī sadalās. Tie veido nervu pinumus, no kuriem atsevišķas nervu šķiedras atiet uz asinsvadiem, piena vadiem un alveolām. Nervu šķiedras, kas iet līdztekus piena vadiem, veido ap tiem nervu pinumus. Visus tesmeņa asinsvadus inervē nervi, kas veido nervu pinumus asinsvadu sieniņās. Pat sīkie asinsvadiņi - kapilāri apņemti ar smalku nervu tīklu. Tesmeņa audos ir daudz nervu galu - kairinājumu uztverošie nervu veidojumi.

Sevišķi labi inervēta tesmeņa āda. Visvairāk nervu galu ir pupu pamatnē un pupā (sk. 4. attēlu). Šie receptori uztver kairinājumus un nervi pārraida impulsus uz smadzenēm. Ar nervu


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

sistēmu tesmenis uzņem kairinājumus ne tikai no ārējās vides, bet arī uztver kairinājumus no iekšējās tesmeņa vides - asinsspiediena, asinsteces, piena spiediena u. c. izmaiņas pašā tesmenī.

Tesmeņa inervācija ir homolaterāla. Tas nozīmē, ka attiecīgas puses nervi inervē tikai attiecīgo tesmeņa pusi. Nekādu nervu savienojumu, kā tas ir asinsvadiem un limfvadiem, nerviem nav.

Tesmeņa nervi uztver kairinājumus un pārraida impulsus no tesmeņa uz centrālo un veģetatīvo nervu sistēmu, izmaina asins un limfas tecēšanu, šūnu barošanos, maina gludas muskulatūras tonusu, veicina vai samazina piena sekrēciju, piena uzkrāšanos, izvadīšanu un piena atdevi. Nervu sistēmai ir milzīga nozīme tesmeņa attīstībā, augšanā un darbībā. Tomēr pašus svarīgākos tesmeņa attīstības un darbības procesus regulē organisma hormonālā sistēma.

Tesmeņa piena radošo jeb dziedzeraudu uzbūve. Piena dziedzeri (tesmenis) sastāv no 1) piena alveolām - sīkiem pūslīšiem līdzīgiem veidojumiem, kurās veidojas piens, 2) piena vadiņiem un vadiem, pa kuriem pārvietojas piens, 3) tesmeņa cisternām, kurās piens uzkrājas. Visas šis daļas kopā veic piena veidošanās, piena uzkrāšanās un piena izvadīšanas

funkcijas. Tāpēc tesmenī izšķir alveolāro daļu - alveolas, izvadošo daļu - piena vadiņus un vadus un

daļu, kas uzkrāj pienu, - cisternālo daļu. Šīs daļas tesmenī nav anatomiski norobežotas, tās pieņem nosacīti: virsējā daļa -

alveolārā daļa, vidējā daļa - izvadošā, apakšējā - cisternālā daļa. Augšējā tesmeņa daļa ir daudz izvadošo elementu: piena vadu un vadiņu, bet apakšējā daļā, pat pupu sieniņās, ir daudz alveolu, kas veido pienu.

Visas šīs daļas kopā - alveolas, vadiņi, vadi un cisternas veido t. s. tesmeņa tilpuma sistēmu. Šajās daļās ietilpinās viss piens, ko izslaucam slaukšanas reizē, kā arī tas piens, kas paliek pēc slaukšanas tesmenī. Tesmeņa tilpuma sistēmai jeb tesmeņa tilpumam ir liela nozīme piena veidošanās procesā.

Piena alveolas (sk. 5. attēlu) ir pūslīšiem līdzīgi sīki, mikroskopiski 50-350 µ, anatomiski

samērā sarežģīti veidojumi. Alveolu aptver saistaudi. Šajos saistaudos, sazarojas asinsvadi - artērijas un vēnas, veidojot sīku kapilāru tīklu. Šeit izvietoti arī nervu sazarojumi un nervu gali. Alveolu sieniņās atrodas t. s. zvaigžņveida šūnas (sk. 5. attēlu). Šūnas, kas, savienojoties savā starpā ar izaugumiem, veido ap epitēlija šūnām tīklu, kas ietver alveolu it kā grozā. Tāpēc šīs šūnas sauc arī par grozveida šūnām. Pēc izcelsmes tās ir epitēlija šūnas, kas pielāgojušas īpatnējai savilkšanās funkcijai. Savelkoties tas izspiež pienu no alveolām piena vados.

Alveolas parasti nav apaļas, bet to forma ir dažāda; lielākoties tās ir nepareizi ovālas. Alveolu sieniņas veido krokas, pat kameras, kas, alveolai piepildoties ar pienu, izlīdzinās.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

5. att. Tesmeņa uzbūve: 1 - pupa kanāls; 2 - pupa cisterna; 3 - piena cisterna; 4 - piena vadi; 5 - piena vadiņi; 6 - piena alveolas; 7 - alveolas izvads; 8 - alveolas dobums; 9 - epitēlija šūnas; 10 - tauku lodītes; 11 - zvaigžņveida jeb grozveida šūnas; 12 - daliņa; 13 - daļa; 14 - asinsvadi

Alveolas ir sakopotas grupējumos - daļiņās, pa 156- 226 alveolām daļiņā. Daļiņas apvienotas lielākos veidojumos (kopojumos) -piena dziedzera daļās, ko sauc par

daivu. Katrai daivai ir sava atvere piena cisternā. Pēc atveru (piena vadu) skaita cisternā var noteikt daivu skaitu ceturksnī. Tāpēc nepareizi ir nosaukt tesmeņa ceturksni par daivu.

Tesmeņa piena izvadošā sistēma nav atsevišķa anatomiska vienība. Šī sistēma kā

anatomiski, tā fizioloģiski saistīta ar piena veidojošo daļu - alveolām. Piena izvadošai daļai pieskaita arī piena cisternas un pupu. Alveolām ir izvadi (sk. 5. attēlu). Lielākoties trīs četrām alveolām ir viens izvads.

Alveolu izvadīem saplūstot, veidojas lielāki iekšdaliņu piena vadiņi. No daļiņas atiet parasti viens, retāk vairai savācošie piena vadiņi. To diametrs 40-100 µ. Arī šo vadiņu sieniņās veidojas piens.

Daliņu vadiem apvienojoties, veidojas starpdaļiņu savācošie vadi - vidējie piena vadi. Tuvāk tesmeņa cisternai izveidojas samērā īsi, bet plati piena vadi, kas ieplūst piena cisternas

dobumā. Šie piena vadi savāc pienu no attiecīgās tesmeņa daivas. Katra ceturkšņa piena cisternā atveras no 5-20 lielie piena vadi Tātad katrā ceturksnī ir 5- 20 daivas.

Piena cisterna ir neliels ar daudzām piena vadu atverēm klāts dobums, kas novietots virs pupa

pamatnes. Tas uz leju pāriet pupa cisternā. Tāpēc izšķir piena jeb ceturkšņa cisternu un pupa cisternu. Starp abām cisternām lielākoties ir sašaurinājums. Viena ceturkšņa cisternas tilpums nav liels – 80 -500 ml, vidēji 200-300 ml, bet pupa cisternas tilpums 5-40 ml, vidēji 10-20 ml. Patieso ceturkšņa cisternas tilpumu noteikt ir grūti, jo cisternā brīvi atveras daudzi plati piena vadi.

Pupa apakšējā daļā ir pupa kanāls. Tā garums 0,5- 1,5 cm. Pupa cisternas gļotāda ir krokota vertikālām un horizontālām krokām. Tāpēc pups viegli var

izstiepties un izplesties. Vertikālās krokas pupa galā pāriet pupa kanālā, veidojot rozeti, vārstu, kas neļauj pienam brīvi iztecēt no pupa, ja piena spiediens tesmenī palielinās.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Vairāk muskuļšķiedru ir pupa galā, kur tās veido ne sevišķi izteiktu cirkulāru gredzenu ap pupa kanālu. Šīs muskuļšķiedras kopā ar elastīgajiem saistaudiem veido ap pupa kanālu pupa stinkteru, kas noslēdz pupu.

TESMEŅA AUGŠANA, ATT ĪSTĪBA UN CIKLISK Ā DARBĪBA

Piena dziedzeri pēc savas izcelsmes ir ādas dziedzeri, bet pēc attīstības, cikliskās darbības un nozīmes tie ciešāk saistīti ar sievišķiem dzimumorgāniem un to attīstību. Tesmenis attīstās galvenokārt sievišķo dzimumorgānu ietekmē, un tos var uzskatīt pat par papildu sievišķiem dzimumorgāniem.

Telītēm piedzimstot, piena dziedzeri ir vāji attīstīti. Tesmenī ir tikai ļoti maz attīstītas cisternas un piena vadi. Alveolu nav. Telītes tesmenis sastāv no saistaudiem, pārsvarā taukaudiem. Telītei augot, tesmenis nedaudz palielinās, bet lielas izmaiņas tā struktūrā nenotiek.

Tesmenis sāk straujāk attīstīties tikai ar dzimumgatavības perioda iestāšanos. Tas notiek telītēm 8-10 mēnešu vecumā. Tad tesmeņa augšanu sāk veicināt hormoni. Galvenā nozīme šajā periodā ir diviem olnīcu hormoniem: estronam - folikulu hormonam, kas izdalās olšūnu veidošanās procesā, tas veicina piena vadu un vadiņu attīstību, un otram olnīcu hormonam - progesteronam, kas veidojas dzeltenā ķermeņa attīstības procesā, tas veicina kopā ar estronu alveolu attīstību. Jo vairāk šajā periodā izdalās hormonu, jo lielāks un labāk attīstīts ir tesmenis. Šie abi hormoni regulē un veido arī organisma dzimuma jeb kārtas pazīmes. Telītēm jābūt ar izteiktām sievišķās kārtas pazīmēm, labā miesas stāvoklī, bet ne brangām.

Sevišķi intensīvi tesmenis attīstās grūsnības laikā. Tad tesmeņa attīstību un augšanu ietekmē arī placentas -augļa apvalka hormoni, galvenokārt hipofīzes - smadzeņu piedēk]a priekšējās daļas hormoni, kuru veidošanās savukārt ietekmē olnīcu hormonu - estrona un progesterona veidošanos un izdalīšanos. Tātad tesmeņa attīstībā un augšanā darbojas vesela sistēma hormonu. Šiem hormoniem vēl varētu pieskaitīt hormonus, kas veicina vielu maiņu: vairogdziedzera hormonus un virsnieru dziedzera garozas daļas hormonus (sk. 6. attēlu).

Ja hormonālā sistēma darbojas normāli, tad telītes ir ar gludu, spīdīgu apmatojumu, labi izteiktām kārtas pazīmēm, samērā labi attīstītu tesmeni. Hormonu veidošanos noteic iedzimtības faktori un ietekme ārējās vides apstākļi: barība, kustības, saules gaisma utt.

Tesmeņa attīstību grūsnības laikā, it sevišķi pēdējos grūsnības mēnešos, sauc par audzēšanos. Tad strauji pieaugošie tesmeņa dziedzeraudi aizstāj savienotāj audus. Tesmenī palielinās esošie asinsvadi, ieaug jauni artēriju un vēnu atzarojumi un nervu šķiedras. Tesmenī izveidojas sīks kapilāru tīkls.

Pēdējā grūsnības laikā parādās tesmeņa tūska. Tūska izplatās zemādas saistaudos, kur sakrājas daudz limfas. Tā izplatās uz priekšu - pavēderē - un uz pakaļpusi. Iespiežot ar pirkstu, tesmeņa zemādas saistaudos paliek bedrīte. Jāatzīmē, ka mēreni stipra tesmeņa tūska nav slimība, bet fizioloģiska parādība, kas saistīta ar orgāna ļoti straujo attīstību. Tikai tad, ja tūska kļūst stipri izteikta, tā jāregulē ar ēdināšanu, arī ar vieglu masāžu. Tūskainie audi var būt sāpīgi.

Tesmeņa sekretoras šūnas sāk darboties grusnības otrajā pusē, taču to sekrētu vēl nevar saukt par pienu. Ceturtā piektā grusnības mēnesī tas ir salmu dzeltens, vēlāk kļūst biezāks. Tikai dažas nedēļas pirms atnešanās šis šķidrums kļūst līdzīgs jaunpienam. Šajā laikā teli var izslaukt t.i., periodiski to slaucot, tā sāks dot normālu pienu arī pirms atnešanās. To nevajag darīt. Tas negatīvi ietekmē govs produktivitāti laktācijas laikā. Tikai ļoti retos gadījumos, ja tesmenis ir ļoti pildīts ar pienu un var iekaist, govs vai grūsna tele jāsāk slaukt pirms atnešanās. Šie gadījumi nav normāli, un tie saistīti vai nu ar grūsnas teles nepareizu ēdināšanu, vai ar hormonāliem traucējumiem dzīvnieka organismā.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

6. att. Iekšējās sekrēcijas dziedzeri: a - izvietojums: 1 - hipofīze; 2 - vairogdziedzeris; 3 - epitelialie ķermenīši; 4 - aizkuņģa dziedzeris; 5 - virsnieru dziedzeris; c - olnīcas; 7 - placenta; b - hormonālās darbības shēma


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Pielikumi Prakt.d. Nr. 8

Barības vajadzības nobarojamām cūkām, vienam dzīvniekam izaudzēšanas un nobarošanas laikā, c (dzīvmasa pieaugums 600 – 650 g diennaktī)

Nobarojot no 20 kg dzīvmasa līdz Barības līdzeklis 100 – 120 kg 160 kg 200 kg

Spēkbarība 2,5 4,0 5,7 Sakņaugi 1,0 2,2 3,5 Kartupeļi 2,0 3,2 4,5 Zāles vai siena milti 0,2 0,3 0,4 Zaļbarība 3,0 4,5 6,0 Vājpiens 3,0 4,5 6,0 Kopā barības vienības, c 4,2 6,6 9,5

Barības vajadzība (1 dzīvniekam gadā) govīm

Govīm ar vidēju produktivitāti Govīm ar augstu produktivitāti Izslaukums, kg Izslaukums, kg

Barība

3500 4000 4500 5000 5500 6000 6500 7000 7500 8000 Spēkbarība 10,2 11,7 13,3 15,0 16,9 18,9 21,0 23,2 25,4 27,7 Siens 8,8 9,7 13,6 11,5 12,5 13,5 14,3 15,0 15,6 16,1 Skābsiens 10,8 11,8 12,9 14,1 15,3 16,4 17,4 18,3 19,1 19,8 Salmi 4,8 4,4 3,9 3,3 2,6 1,3 0,5 0,5 0,5 0,5 Skābbarība 21,0 23,0 25,1 27,3 29,6 12,0 34,4 36,8 39,2 41,4 Sakņaugi un kartupeļi

15,3

17,0

18,7

20,5

22,3

24,2

25,9

27,6

29,3

31,0

Zaļbarība piebarošanai

13,9

15,2

16,5

17,9

19,3

20,8

22,3

23,8

25,3

26,8

Ganību barība 82,0 89,0 96,0 103,0 110,0 117,0 124,0 130,0 136,0 141,0 Kopā barības

vienības, c

42,7

46,8

50,8

55,5

60,5

65,4

70,2

74,9

79,5

84,0 Piezīme: siens, skābsiens un skābbarība var savstarpēji tikt savienoti attiecībā 1 : 2 : 4. ganību barība un zaļbarība var tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Barības vajadzība (1 dzīvniekam gadā) govīm Govīm ar vidēju produktivitāti Govīm ar augstu produktivitāti

Izslaukums, kg Izslaukums, kg

Barība 3500 4000 4500 5000 5500 6000 6500 7000 7500 8000

Spēkbarība 5,3 6,7 8,2 10,0 12,1 14,3 16,8 19,2 21,8 24,4 Siens 28,6 29,7 30,8 31,9 33,0 34,1 35,1 36,0 36,7 37,2 Salmi 9,0 8,5 8,2 7,4 6,5 5,5 4,4 3,3 2,2 1,0 Sakņaugi 17,6 22,0 26,4 30,8 35,2 39,6 44,0 48,4 52,8 57,2 Kartupeļi 6,6 8,8 11,0 13,2 15,4 17,6 19,8 22,0 24,2 26,4 Zaļbarība piebarošanai

18,0

21,0

24,0

27,0

30,0

33,0

36,0

39,0

42,0

45,0

Ganību barība 75,0 78,0 81,0 84,0 87,0 90,0 93,0 96,0 99,0 102,0 Kopā barības

vienības, c

42,7

46,8

50,8

55,5

60,5

65,4

70,2

74,9

79,5

84,0 Piezīme:


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Ja saimniecībā gatavo skābbarību vai skābsienu, tad šo barības līdzekļu rēķina var attiecīgi samazināt siena (vai salmu) daudzumu, rēķinot, ka ar 4 kg skābbarības vai 2 kg skābsiena var aizstāt 1 kg siena (vai 2 kg salmu). Ganību barība un zaļbarība var savstarpēji tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Barības vajadzība (barības vienības/ 1 c piena) un struktūra (%) 1 c ražošanai govīm Govīm ar vidēju produktivitāti Govīm ar augstu produktivitāti

Izslaukums, kg Izslaukums, kg 3500 4000 4500 5000 5500 6000 6500 7000 7500 8000

Barība

122 b.v./c

117 b.v./c

113 b.v./c

111 b.v./c

110 b.v./c

109 b.v./c

108 b.v./c

107 b.v./c

106 b.v./c

105 b.v./c

Spēkbarība 24,0 25,0 26,0 27,0 28,0 29,0 30,0 31,0 32,0 33,0 Rupjā barība 21,5 21,0 20,5 20,0 19,5 19,0 18,5 18,0 17,5 17,0 t.sk. Siens 10,3 10,3 10,3 10,3 10,3 10,3 10,2 10,0 9,8 9,5 Skābsiens 8,2 8,2 8,2 8,2 8,2 8,2 8,1 8,0 7,7 7,5 Salmi 3,0 2,5 2,0 1,5 1,0 0,5 0,2 - - - Sulīgā barība 20,0 20,0 20,0 20,0 20,0 20,0 20,0 20,0 20,0 20,0 t.sk. skābbarība 8,8 8,8 8,8 8,8 8,8 8,8 8,8 8,8 8,8 8,8 sakņaugi un kartupeļi

5,3

5,4

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

5,5

zaļbarība piebarošanai

5,9

5,8

5,7

5,7

5,7

5,7

5,7

5,7

5,7

5,7

Ganību barība 34,5 34,0 33,5 33,0 32,5 30,0 31,5 31,0 30,5 30,0 % 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0 100,0

Barības vajadzības telītēm un bullīšiem līdz 1 gada vecumam (vidēji gadā, c)

Barības vajadzības telītēm un bullīšiem līdz 1 gada vecumam (1 dzīvniekam

Dzīvmasas pieaugums diennaktī g


Barības līdzeklis

600 700 800

Barības līdzeklis

600 700 800 Spēkbarība 3,6 4,2 4,8 Spēkbarība 3,8 4,4 5,0 Siens 7,5 9,0 10,5 Siens 4,0 5,2 6,4 Salmi 1,5 1,0 0,8 Skābsiens 4,0 5,0 6,0 Sakņaugi 5,0 5,5 6,0 Salmi 1,5 1,0 0,8 Kartupeļi 3,0 4,0 5,0 Skābbarība 9,0 10,0 11,0 Zaļbarība piebarošanai

6,0

7,5

9,0

Sakņaugi un kartupeļi

4,0

5,0

6,0

Ganību barība 17,0

19,0

21,0

Zaļbarība piebarošanai

4,0

5,0

6,0

Pilnpiens 3,5 4,0 4,5 Ganību barība 18,0 20,0 22,0 Vājpiens 5,0 5,5 6,0 Pilnpiens 3,0 3,3 3,6 Vājpiens 4,0 4,5 5,0

Kopā barības vienības, c

15,0

17,5

20,0


15,0

17,5

20,0


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Piezīme:

Ja saimniecībā gatavo skābbarību vai skābsienu, tad šo barības līdzekļu rēķina var attiecīgi samazināt siena (vai salmu) daudzumu, rēķinot, ka ar 4 kg skābbarības vai 2 kg skābsiena var aizstāt 1 kg siena (vai 2 kg salmu). Ganību barība un zaļbarība var savstarpēji tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Piezīme: siens, skābsiens un skābbarība var savstarpēji tikt savienoti attiecībā 1 : 2 : 4.

ganību barība un zaļbarība var tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Barības vajadzības vaislai audzējamām telēm 1 - 2 gadu vecumā (vidēji gadā, c)

Barības vajadzības vaislai audzējamām telēm 1 - 2 gadu vecumā (1 dzīvniekam

vidēji gadā, c)Dzīvmasas pieaugums

diennaktī g Dzīvmasas pieaugums

diennaktī g

Barības līdzeklis 500 600 700

Barības līdzeklis

500 600 700 Spēkbarība 3,5 4,1 4,8 Spēkbarība 3,6 4,2 4,9 Siens 14,5 15,5 16,5 Siens 8,0 8,5 9,0 Salmi 4,0 3,5 3,0 Skābsiens 10,0 11,0 12,0 Sakņaugi 12,0 14,0 16,0 Salmi 4,5 4,0 3,5 Kartupeļi 6,0 6,5 7,0 Skābbarība 12,0 14,0 16,0 Zaļbarība

piebarošanai

10,0

12,0

14,0 Sakņaugi un

kartupeļi

8,0

9,0

10,0 Ganību barība

35,0

39,0

43,0 Zaļbarība

piebarošanai

8,0

10,0

12,0 Ganību barība 35,0 38,0 41,0


23,0

25,5

28,0


23,0

25,5

28,0

Piezīme: Ja saimniecībā gatavo skābbarību vai skābsienu, tad uz šo barības līdzekļu rēķina var attiecīgi samazināt siena daudzumu, rēķinot, ka ar 4 kg skābbarības vai 2 kg skābsiena var aizstāt 1 kg siena. Ar 3 kg cukurbiešu graizījumu var aizvietot 1 kg kartupeļu vai 1,5 kg lopbarības biešu. Ganību barība un zaļbarība var savstarpēji tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Piezīme: siens un skābsiens var savstarpēji tikt savienoti attiecībā 1 : 2, bet skābbarība un sakņaugi var tikt aizvietoti ar cukurbiešu graizījumiem attiecībā 1 : 2. Ganību barība un zaļbarība var tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Barības vajadzības 1 - 2 gadu vecumiem nobarojamiem jaunlopiem (vidēji gadā,

c)

Barības vajadzības 1 - 2 gadu vecumiem nobarojamiem jaunlopiem (1 dzīvn. vidēji

gadā, c) Dzīvmasas pieaugums

diennaktī g Dzīvmasas pieaugums

diennaktī g

Barības līdzeklis 800 1000 1200 1400

Barības līdzeklis

800 1000 1200 1400 Spēkbarība 7,6 9,5 11,8 14,3 Spēkbarība 7,7 9,6 11,9 14,4 Siens 14,0 15,0 16,0 17,0 Siens 5,0 6,0 7,0 8,0 Salmi 7,0 6,0 5,0 4,0 Skābsiens 12,0 13,0 14,0 15,0 Sakņaugi 10,0 12,0 14,0 16,0 Salmi 7,0 6,0 4,5 3,0 Kartupeļi 7,5 9,0 11,0 13,0 Skābbarība 23,0 25,0 27,0 29,0


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Zaļbarība 20,0 23,0 26,0 29,0 Sakņaugi un kartupeļi

1,5

3,0

5,0

7,0

Ganību barība 32,0 34,0 35,0 35,0 Zaļbarība piebarošanai

18,0

20,0

22,0

24,0

Ganību barība 32,0 34,0 35,0 35,5 Kopā barības

vienības, c

29,0

33,0

37,0

41,0 Kopā barības

vienības, c

29,0

33,0

37,0

41,0 Piezīme: Ja saimniecībā gatavo skābbarību vai skābsienu, tad uz šo barības līdzekļu rēķina var attiecīgi samazināt siena (vai salmu) daudzumu, rēķinot, ka ar 4 kg skābbarības vai 2 kg skābsiena var aizstāt 1 kg siena (vai 2 kg salmu). Ganību barība un zaļbarība var savstarpēji tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1. Piezīme:siens, skābsiens un skābbarība var savstarpēji tikt savienoti attiecībā 1 : 2 : 4. ganību barība un zaļbarība var tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Barības vajadzības grūsnām telēm (vidēji gadā, c)

Barības vajadzības grūsnām telēm (1 dzīvniekam vidēji gadā, c)



Barības līdzeklis

400 500 600

Barības līdzeklis

400 500 600 Spēkbarība 4,9 5,5 6,1 Spēkbarība 5,0 5,6 6,3 Siens 18,0 19,0 20,0 Siens 9,5 10,0 10,5 Salmi 3,0 2,5 2,5 Skābsiens 12,0 13,5 15,0 Sakņaugi 13,0 16,0 19,0 Salmi 4,0 3,5 3,0 Kartupeļi 6,5 7,5 8,5 Skābbarība 12,0 14,0 16,0 Zaļbarība

piebarošanai

16,0

18,0

20,0 Sakņaugi un

kartupeļi

10,0

11,5

13,0 Ganību barība 40,0 42,0 44,0 Zaļbarība

piebarošanai

14,0

16,0

18,0 Ganību barība 40,0 42,0 44,0



28,0

30,5

33,0

Piezīme: Ja saimniecībā gatavo skābbarību vai skābsienu, tad uz šo barības līdzekļu rēķina var attiecīgi samazināt siena (vai salmu) daudzumu, rēķinot, ka ar 4 kg skābbarības vai 2 kg skābsiena var aizstāt 1 kg siena (vai 2 kg salmu). Ganību barība un zaļbarība var savstarpēji tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Piezīme: siens, skābsiens un skābbarība var savstarpēji tikt savienoti attiecībā 1 : 2 : 4. ganību barība un zaļbarība var tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Barības vajadzības zirgiem

(vidēji gadā, c)

Barības vajadzības zirgiem (1 dzīvniekam vidēji gadā, c)

Sporta zirgi Sporta zirgi Barības līdzeklis

Darba zirgi

Vieglā tipa

Universālā t.

Barības līdzeklis

Darba zirgi

Vieglā tipa

Universālā t.

Spēkbarība 10,5 16,0 16,0 Spēkbarība 11,5 17,0 17,5 Siens 23,0 17,5 21,5 Siens 15,0 13,0 15,5 Salmi 6,0 4,0 5,0 Skābsiens 10,5 5,5 7,5 Sakņaugi 9,5 3,0 5,0 Salmi 6,0 4,0 5,0


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Kartupeļi 2,5 1,5 2,0 Skābbarība 6,5 2,0 2,5 Zaļbarība piebarošanai

14,0

10,0

11,5

Sakņaugi un kartupeļi

5,0

2,5

3,0

Ganību barība 56,5 39,5 49,5 Zaļbarība piebarošanai

13,0

10,0

11,0

Ganību barība 55,5 37,0 47,0 Kopā barības

vienības, c

38,0

35,0

40,0 Kopā barības

vienības, c

38,0

35,0

40,0

Piezīme: Ja saimniecībā gatavo skābbarību vai skābsienu, tad uz šo barības līdzekļu rēķina var attiecīgi samazināt siena (vai salmu) daudzumu, rēķinot, ka ar 4 kg skābbarības vai 2 kg skābsiena var aizstāt 1 kg siena (vai 2 kg salmu). Ganību barība un zaļbarība var savstarpēji tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Piezīme: siens, skābsiens un skābbarība var savstarpēji tikt savienoti attiecībā 1 : 2 : 4.

ganību barība un zaļbarība var tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

* Pie vieglā tipa zirgiem pieskaitīti jājamzirgi un rikšotāju šķirnes zirgi

Barības vajadzības aitām (vidēji 1 strukt ūrai/ j ēru mātei, ieskaitot 1,7

jērus) gadā, c

Barības vajadzības aitām (vidēji 1 strukt ūrai/ j ēru mātei, ieskaitot 1,7

jērus) gadā, c

Vilnas nocirpums no aitas gadā, kg

Vilnas nocirpums no aitas gadā, kg

Barības līdzeklis 3,0 4,0 5,0

Barības līdzeklis

3,0 4,0 5,0 Spēkbarība 0,9/1,1 1,1/1,3 1,3/1,5 Spēkbarība 1,0/1,2 1,3/1,5 1,6/1,8 Siens 3,2/4,1 3,5/4,3 3,8/4,5 Siens 2,2/2,8 2,4/2,9 2,6/3,0 Salmi 1,0/1,2 0,8/1,0 0,6/0,8 Skābsiens 1,5/2,0 1,5/2,1 1,7/2,2 Sakņaugi 3,0/4,0 3,5/4,5 4,0/5,0 Salmi 1,0/1,2 0,8/1,0 0,6/0,8 Kartupeļi 0,8/1,0 0,9/1,1 1,0/1,2 Skābbarība 2,3/3,0 2,4/3,1 2,5/3,2 Zaļbarība piebarošanai

1,3/1,7 1,4/1,8 1,5/1,9 Sakņaugi un kartupeļi

1,6/2,0 1,7/2,1 1,8/2,2

Ganību barība 16/20 17/20,5 18/21 Zaļbarība piebarošanai

1,2/1,6 1,3/1,7 1,4/1,8

Ganību barība 15/19,5 16/20 17/20,5 barības

vienības, c

6,4/8,2

7,8/8,6

7,6/9,0 barības

vienības, c

6,4/8,2

7,8/8,6

7,6/9,0 Piezīme: Ja saimniecībā gatavo skābbarību vai skābsienu, tad uz šo barības līdzekļu rēķina var attiecīgi samazināt siena un salmu daudzumu, rēķinot, ka ar 4 kg skābbarības vai 2 kg skābsiena var aizstāt 1 kg siena vai 2 kg salmu. Ganību barība un zaļbarība var savstarpēji tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Barības vajadzības vaislas cūkām (1 dzīvniekam vidēji gadā, c)

Piezīme: siens, skābsiens un skābbarība var savstarpēji tikt savienoti attiecībā 1 : 2 : 4. ganību barība un zaļbarība var tikt aizvietoti attiecībā 1 : 1.

Barības vajadzības vaislas cūkām

(1 dzīvniekam vidēji gadā, c)

Barības Sivēn-

mātes ar

Vaislas Vaislas cūciņas

Barības līdzeklis

Sivēn-mātes ar

Vaislas

Vaislas cūciņas


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

līdzeklis metienu līdz 2 mēn.v.

kuiļi 2 – 12 mēn.v.

metienu līdz 2 mēn.v.

kuiļi 2 – 12 mēn.v.

Spēkbarība 11,5 11,5 3,8 Spēkbarība 12,3 12,0 4,2 Sakņaugi 14,0 7,0 5,0 Skābbarība 7,0 - 1,0 Kartupeļi 7,0 4,0 2,0 Sakņaugi un

kartupeļi

13,0

10,0

5,0 Zāles vai siena milti

1,5

1,5

0,5

Zāles vai siena milti

2,0

2,0

0,5

Zaļbarība 14,0 9,0 5,0 Zaļbarība 12,0 9,0 4,0 Pilnpiens 1,0 - - Pilnpiens 1,0 - - Vājpiens 9,5 7,5 3,0 Vājpiens 7,0 5,5 2,0 Kopā barības vienības, c

20,0

17,0

6,5


20,0

17,0

6,5


Krot āliju pieteikumi, krot āliju pasūtīšana

Par ganāmpulka un novietnes reģistrēšanu un dzīvnieku apzīmēšanu ir atbildīgs dzīvnieku īpašnieks.

L ai varētu savlaicīgi apzīmēt jaundzimušo dzīvnieku, jau vismaz divus mēnešus pirms dzīvnieka piedzimšanas ir jābūt pasūtītām krotālij ām. Lai saņemtu dzīvnieka identitātes numuru (krotālijas), ganāmpulka īpašnieks vai viņa pilnvarota persona aizpilda iesniegumu krotāliju iegādei (pielikums Nr. 4) un veic pasūtījuma apmaksu pēc iesnieguma veidlapā norādītājiem rekvizītiem.

Iesniegumu krotāliju iegādei aizpilda skaidri un salasāmi ar drukātiem burtiem.

Ja vēlas saņemt krotālijas ar konkr ētu sākuma numuru, tad aizpilda sadaļu „2. Jauni krot āliju dubultkomplekti ar nor ādītu numerāciju”.

Dzīvniekiem, kuri pazaudējuši krotālijas ar savu identitātes numuru, vai tas kļuvis nesalasāms, vispārīgā kārtībā atjauno tikai vienu krotāliju. Lai atjaunotu abas krotālijas, ir nepieciešams Ciltsdarba valsts inspekcijas rakstisks atzinums par dzīvnieka identifikāciju pēc papildu apzīmējuma.

Saņemot krotāliju sūtījumu pa pastu, pasta pakalpojuma izdevumus un papildu izdevumus Ls 1.50, kuri saistīti ar pasta sūtījumu noformēšanu, sedz pasūtītājs.

Pēc krotāliju pieteikuma veidlapas un naudas pārskait ījuma saņemšanas, 20 dienu laikā veic pasūtījuma (krot āliju) izgatavošanu un piegādi.

Krotāliju ielikšana

Krotāliju iestiprina (iespiež) dzīvnieka ausī: 1. Liellopiem, aitām, kazām - abās ausīs; 2. Vaislas un nobarojamām cūkām - kreisajā ausī.

Iestiprinot krotāliju dzīvniekam ausī, ir jāievēro krotāliju ielikšanas pamācība, kā arī obligāti

jāpārbauda, vai krotālijas abās pusēs ir viens un tas pats identitātes numurs (pielikums Nr. 5).


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Pēc krotāliju saņemšanas pārbaudiet pasūtījuma komplektāciju un apdruk ās kvalitāti. Ja

konstatējat k ādu nepilnību (apdrukā gaišāka u.c.), lūdzu, nekavējoties ziņojiet Datu centram.

Dzīvnieku apzīmēšana

Dzīvnieku apzīmēšanu drīkst veikt sertificēta persona, praktizējošs veterinārārsts vai turētājs novietnē. Identitātes numurus dzīvnieku apzīmēšanai piešķir Datu centrs tikai reģistrētu ganāmpulku un novietņu dzīvniekiem. Valstī noteiktais obligātais pamatapzīmējums liellopu, aitu, kazu, vaislas cūku apzīmēšanai ir krotālija. Nobarojamās cūkas pēc īpašnieka izvēles apzīmē ar krotāliju vai tetovējumu. Krotālija ir izmantojama tikai vienu reizi un tikai vienam dzīvniekam.

Īpašnieks atbild par savlaicīgu dzīvnieku apzīmēšanu, uzskaites kārtošanu dzīvnieku turēšanas vietā un nodrošina, ka no novietnes tiek pārvietoti tikai apzīmēti dzīvnieki. Liellopu apzīmēšana:

Liellopu apzīmēšanai izmanto divpusējas, elastīgas, vienreiz izmantojamas dzeltenas krāsas plastikāta krotālijas, uz kurām neizdzēšami uzdrukāts dzīvnieka identitātes numurs, Datu centra logo un svītru kods. Datu centra piešķirtais numurs sastāv no 14 zīmēm. Katrs liellops tiek apzīmēts ar divām krotālij ām, kas satur identisku informāciju. Kopā ar krotāliju ganāmpulka īpašnieks saņem daļēji apdrukātu apzīmēšanas aktu, kurā ir norādīts ganāmpulka īpašnieks, liellopa identitātes numurs. Ieliekot dzīvniekam krotāliju, īpašnieks vai viņa pilnvarota persona aizpilda apzīmēšanas akta (pielikums Nr. 6) tukšās ailes un septiņu dienu laikā nosūta Datu centra reģiona vai centra speciālistiem informācijas ievadei.

Dzīvnieka apzīmēšanas aktā iedrukāto informāciju nedrīkst labot.

Ja apzīmēšanas akts ir sabojāts vai ir pazudis, jāsūta pieprasījums par apzīmēšanas akta dublikāta izgatavošanu. Apzīmēšanas akta dublikāta izgatavošana ir maksas pakalpojums.

Ja Dzīvnieka apzīmēšanas akts pēc ievades ir kļūdains, īpašnieks saņem kļūdu paziņojumu no Datu centra, kur ir norādīta informācija un iemesls, kāpēc nevar reģistrēt notikumu datu bāzē. Pēc labotās informācijas saņemšanas informācija tiek apstrādāta, un tiek sagatavota un izdota Liellopa pase.

Jaundzimušos teļus apzīmē ar krot ālij ām ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc piedzimšanas, un 7 dienu laikā informācija ir j āiesūta Datu centrā datu ievadei.

Līdz krotālijas iespiešanai nodrošina jaundzimušā dzīvnieka apzīmēšanu pēc tā mātes, uzliekot

atpazīšanas zīmi, kurā norādīts mātes numurs un teļa dzimšanas datums. Aitu un kazu apzīmēšana:

Aitu un kazu apzīmēšanai izmanto plastikāta krotālijas, uz kurām neizdzēšami uzdrukāts dzīvnieka identitātes numurs un Datu centra logo. Aitas un kazas apzīmē ar divām krotālij ām, kas satur identisku informāciju. Kopā ar krotālij ām ganāmpulkā īpašnieks saņem apdrukātu dzīvnieka apzīmēšanas aktu, kurā ir norādīts ganāmpulka īpašnieks, aitas vai kazas identitātes numurs. Ieliekot dzīvniekam krotālijas, īpašnieks vai tā pilnvarota persona aizpilda apzīmēšanas akta tukšās ailes un septiņu dienu laikā pēc notikuma nosūta Datu centra reģionu apkalpošanas nodalu vai centra speciālistiem datu ievadei.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Dzīvnieku apzīmēšanas aktā iedrukāto informāciju nedrīkst labot! Ja, aizpildot apzīmēšanas aktu, ir uzrādīta kļūdaina informācija, dzīvnieka īpašniekam tiek

nosūtīts kļūdu paziņojums, kurā ir norādīta iesniegtā informācija un iemesls, kāpēc nevar piereģistrēt notikumu datu bāzē. Pēc labotās informācijas saņemšanas dati par dzīvnieku tiek pievienoti datu bāzei. Cūku apzīmēšana:

Cūku apzīmēšanai izmanto divpusējas, elastīgas, vienreiz izmantojamas plastikāta krotālijas. Vaislas cūku individuālo numuru uz krotālijas uzdrukā vai uzraksta ar neizdzēšamu tinti.

Kuiļus, sivēnmātes, jauncūkas, atšķirtos sivēnus ganāmpulka atražošanai apzīmē šādā kārtībā: krotālijas iespiež Līdz atšķiršanai no mātes, identitātes numurs sastāv no 14 zīmēm, individuālo numuru katrā vaislas cūku ganāmpulkā piešķir augošā secībā no 00001 līdz 99999. No novietnes reģistra svītroto cūku individuālo numuru nedrīkst piešķirt atkārtoti.

Nobarojamās cūkas pēc īpašnieka izvēles apzīmē ar krotāliju vai tetovējumu. Apzīmēšanu veic pirms dzīvnieka pārvietošanas ārpus novietnes. Apzīmējumam jāsatur valsts kods LV un novietnes numurs no 7 cipariem. Ja apzīmē tetovējot, tad to veic uz priekšējās ekstremitātes augšējās trešdaļas ar īpašām stangām, un rakstu zīmju augstums ir vismaz 2 cm. Zirgu apzīmēšana:

Zirgu apzīmēšanu drīkst veikt sertificēta persona zirgkopībā. Zirgu apzīmē pēc krāsas un pazīmju apraksta. Kumeļu apzīmē līdz atšķiršanai no mātes līdz sešu mēnešu vecumam. Zirga identitātes numuru piešķir Datu centrs pēc zirga reģistrācijas kartītes saņemšanas, un tas sastāv no 14 zīmēm. Zirga reģistrācijas kartīti aizpilda sertificēta persona un septiņu dienu laikā nosūta Datu centram. Zirga pases izgatavošana ir maksas pakalpojums.

ES ir pieņēmusi jaunu normatīvo aktu - KOMISIJAS REGULA (EK) Nr. 504/2008 (2008. gada 6. jūnijs), ar ko īsteno Padomes Regulas 90/426/EEK un 90/427/EEK attiecībā uz zirgu dzimtas dzīvnieku identifikāciju, kas nosaka kārtību, kādā valstī reģistrējami zirgi. Šī kārtība stāsies spēkā ar 2009. gada 1. jūliju un paredzēs izmaiņas zirgu identitātes numuru piešķiršanā tiem dzīvniekiem, kas būs dzimuši pēc 2009. gada 30. jūnija.

Dzīvnieka apzīmēšanas akts

Dzīvnieka apzīmēšanas aktā iedrukāto informāciju nedrīkst labot! Derīgi ir visi, ar ī iepriekš izsniegtie, apzīmēšanas akti. Ar 2009. gada martu tiek drukāti jaunā parauga apzīmēšanas akti. Lūdzu, pievērsiet uzmanību tam, ka liellopiem obligāti jānorāda arī apmatojuma krāsa, bet visiem dzīvniekiem, arī aitām un kazām, pēcnācēju skaits metienā (skat. informāciju veidlapas otrā pusē)! Aizpildītās veidlapas: - pirmo eksemplāru nosūta Datu centram, - otrais eksemplārs paliek pie īpašnieka. Apzīmēšanas aktu aizpilda ganāmpulka īpašnieks vai tā pilnvarota persona, kura ieliek dzīvniekam ausī krotāliju. Apzīmēšanas aktā ir ailes, kurās norāda novietnes numuru un liellopiem arī apmatojuma krāsu. Vecā parauga apzīmēšanas akta paraugs.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Kopā ar krotālij ām ganāmpulka īpašnieks saņem daļēji apdrukātu apzīmēšanas aktu, kurā ir norādīts ganāmpulka īpašnieks un dzīvnieka (liellopa, aitas vai kazas) identitātes numurs. Apzīmēšanas akts ir paškopējoša veidlapa (2 lapas). Veidlapas nozaudēšanas vai sabojāšanas gadījumā ir jāraksta iesniegums vai jāaizpilda "Apzīmēšanas akta dublikāta pieprasījums" un kopā ar maksājumu apliecinoša dokumenta kopiju jāiesūta Datu centram. Skat. [Pakalpojumu izcenojumi]. Jaundzimušos dzīvniekus apzīmē ar krot ālij ām ne vēlāk kā 20 dienu laikā pēc piedzimšanas. Apzīmēšanas akts ir jāiesūta Datu centrā 7 dienu laikā pēc dzīvnieka apzīmēšanas saskaņā ar LR MK 2003. g. 16. decembra noteikumu Nr. 712 "Dzīvnieku, ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas un dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 27. un 35. punktu.

Liellopu apzīmēšanas veidi un līdzekļi

Liellopu apzīmēšanai izmanto divpusējas, dzeltenas krasas plastikāta krotālijas, uz kurām ir uzdrukāts dzīvnieka identitātes numurs. Identitātes numurs sastāv no 14 zīmēm un satur sekojošu informāciju:

- valsts apzīmējumu - sastāv no burtiem LV; - rajona apzīmējumu - sastāv no 3 cipariem: - ganāmpulka reģistrācijas numuru - sastāv no 4 cipariem; - sugas apzīmējumu - sastāv no viena eipara; - dzīvnieka inventāra numuru - sastāv no 4 cipariem,

Katrs liellops tiek apzīmēts ar divām krotalijām, kas satur identisku informāciju.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Īpašnieks papildus drīkst izmantot arī citus liellopa apzīmēšanas veidus pie nosacījuma, ka

apzīmējums netraucē dzīvnieka labsajūtu un nekaitē tā veselībai.

Papildus apzīmēšanas veidi un prasības:

Tetovēšana - tetovēšanu veic ar speciālām stangām, kurās veidojot liellopa inventāra

numuru, maina adatu matricu. Inventāra numuru tetovē labās auss iekšpusē, kuru pirms tam

ieziež ar speciālu krāsvielu. Adatu matricas jādezinficē pēc katra dzīvnieka apzīmēšanas;

Ausu robošana - robošanu veic ar speciālām stangām, izkniebjot abās ausīs noteiktā

kombinācija ādas laukumiņus ar visu skrimsli. Izkniebto laukumiņu kombinācija veido

inventāra numuru. Numura atšifrējums liellopam ir sekojošs:

Metāla krotālija - ausi aptveroša krotālija, kuru iestiprina auss augšējā malā tuvāk

tās pamatnei;

Kakla siksna, numura krāsošana uz dzīvnieka sāniem – uz kakla siksnas vai

birkas tiek norādīts liellopa inventāra numurs, ari uz sāniem ar speciālu krāsu uzraksta


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

inventāra numuru, kurš parasti ir jāatjauno 2-4 reizes gadā, atkarībā no laika apstākļiem un

krāsas sagatavošanas kvalitātes;

Elektroniskā apzīmēšana - dzīvniekam zem ādas ievieto (implantē) elektronisku

ierīci, kura satur dzīvnieka identitātes numuru. Numura nolasīšanai izmanto speciālu

aparatūru

Pielikums Prakt.d. Nr. 15

Ganāmpulka reģistrēšana

Katram dzīvnieku īpašniekam Datu centrā jābūt reģistrētam ganāmpulkam (vienam īpašniekam piederošu dzīvnieku kopums, bišu saimes, akvakultūru audzētavas). Ganāmpulka numuru piešķir Datu centrs tā reģistrēšanas brīdī; vienam īpašniekam reģistrē tikai vienu ganāmpulku. Lai reģistrētu ganāmpulku, ir jāaizpilda Ganāmpulka kartīte (pielikums Nr. 1).

To aizpilda šādos gadījumos: 1) ja tiek reģistrēts jauns ganāmpulks; 2) ja notiek pārmaiņas reģistrētā ganāmpulka datos; 3) ja ganāmpulks tiek likvid ēts.

Ganāmpulka kartīti aizpilda lauksaimniecības dzīvnieku, bišu saimju, akvakultūru audzētavu

īpašnieks vai viņa pilnvarota persona, kura uz noteiktu Laiku vai pastāvīgi ir atbildīga par dzīvniekiem. Kartiņā noteikti jānorāda tās aizpild īšanas iemesls un notikuma datums (datums, kurā izveido jaunu ganāmpulku, veic pārmaiņas esošajā informācijā vai slēdz ganāmpulku). Aizpildītu ganāmpulka kartītes veidlapu īpašnieks 30 dienu laikā pēc uzrādītā notikuma datuma nosūta Datu centram.

Ja tiek reģistrēts jauns ganāmpulks. Datu centrā jāiesūta: - Aizpildīta Ganāmpulka kartīte ar atzīmi Jauna ganāmpulka reģistrācija; - Maksājumu apliecinoša dokumenta kopija (maksājuma mērķī jānorāda: Valsts nodeva Ls

4.00 par jauna ganāmpulka reģistrēšanu).

Pēc ganāmpulka reģistrēšanas ganāmpulka īpašniekam tiek nosūtīta izziņa par reģistrēto ganāmpulku un piešķirto ganāmpulka numuru. Šo izziņu ganāmpulka īpašnieks var izmantot kā pierādījumu tam, ka ganāmpulks ir reģistrēts, un Izziņā uzrādītais ganāmpulka numurs jānorāda visos dokumentos, kur tas tiek pieprasīts. Pēc ganāmpulka numura saņemšanas tajā var reģistrēt dzīvniekus, iesūtot Datu centrā Dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas un Pārskatu par stāvokli ganāmpulka novietnē.

Ja notiek pārmaiņas ganāmpulka datos (īpašnieka adreses vai tālruņa numura maiņa, kontaktpersonas maiņa), Datu centrā jāiesniedz šādi dokumenti:

• Aizpildīta Ganāmpulka kartīte ar atzīmi Pārmainās ganāmpulka datos; • Maksājumu apliecinoša dokumenta kopija (maksājuma mērķī jānorāda: Ls 2.50,

Pārmaiņas ganāmpulka datos); Noteikti j ābūt norādītam ganāmpulka numuram, kuram šīs pārmaiņas jāreģistrē!

• Ja ganāmpulkam jāpiereģistrē pārvaldnieks, tad Datu centram jāiesūta iesniegums, kuram

pievienota izzina par īpašuma pagaidu pārvaldīšanu. Ja ganāmpulka īpašnieks ir miris,


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

tad līdz mantojuma tiesību nokārtošanai par to rūpējas ieceltais pārvaldnieks. Pēc mantojuma tiesību nokārtošanas, mantinieks pārvieto mantotos dzīvniekus uz savu ganāmpulku ar Dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju. Ja mantiniekam nav reģistrēts ganāmpulks, tad tas ir jāreģistrē vispārējā kārtībā un tad jāpārvieto mantotie dzīvnieki.

Pārvietojot dzīvniekus, mantinieks ir tiesīgs slēgt mirušās personas ganāmpulku, aizpildot

veidlapu ,,Ganāmpulka kartīte" ar atzīmi Piln īga ganāmpulka likvid ācija.

Ja ganāmpulks tiek likvid ēts, datu centrā jāiesniedz: • Aizpildīta Ganāmpulka kartīte ar atzīmi Piln īga ganāmpulka likvid ēšana. Datu centra datu bāzē netiek veikta piešķirt ā ganāmpulka numura pārreģistrācija citam

īpašniekam. Pamatojoties uz Dāvinājuma līgumu, Pirkšanas - pārdošanas tīgumu vai Mantojuma apliecību, tiek dāvināti, pirkti vai mantoti konkrēti dzīvnieki, nevis īpašniekam piešķirtais ganāmpulka numurs. Jaunajam īpašniekam tiek piešķirts jauns ganāmpulka numurs.

Reģistrējot īpašuma tiesību maiņu dzīvniekam, jaunajam īpašniekam ir: 1. jāreģistrē jauns ganāmpulks, ja tas nav bijis reģistrēts, aizpildot:

• veidlapu ,,Ganāmpulka kartīte"; • veicot Valsts nodevas maksājumu Ls 4,00 par jauna ganāmpulka reģistrāciju; • jāsaņem Izzina no Datu centra par reģistrētu ganāmpulku, Lai zinātu piešķirto

ganāmpulka numuru; 2. Jāaizpilda veidlapa «Dzīvnieku pārvietošanas deklarācija", kas 7 (septiņu) dienu laikā

jānosūta Datu centram informācijas reģistrēšanai datu bāzē.

Novietnes reģistrēšana

Novietne ir dzīvnieku pagaidu vai pastāvīgas turēšanas vieta (kūts vai sugai atbilstošā

nožogota teritorija dzīvnieku turēšanai). Visām dzīvnieku turēšanas vietām jābūt reģistrētām novietņu reģistrā. Jaunu novietnes numuru piešķir Datu centrs atbilstoši uzrādītajam reģistrējamās novietnes tipam (ganāmpulka novietne; utilizācijas vieta, kautuve; izstāde; sacensību vieta; atsevišķas ganības; tirdzniecības vieta; atpūtas vieta; robežpunkts; karantīnas vieta).

Novietņu (novietne - atsevišķi norobežojama platība lauksaimniecības dzīvnieku, bišu saimju, akvakultūru pastāvīgai vai pagaidu turēšanai) reģistrā norāda lauksaimniecības dzīvnieku pastāvīgās turēšanas vietas un pagaidu turēšanas vietas, bišu saimju pastāvīgās turēšanas vietas un akvakultūru audzētavu atrašanās vietas. Bišu saimju pagaidu turēšanas vietas novietņu reģistrā nenorāda.

Novietnes kartīti (pielikums Nr. 2) aizpilda novietnes īpašnieks vai viņa pilnvarotā persona, vai novietnes turētājs šādos gadījumos:

1) ja tiek reģistrēta jauna novietne; 2) ja notiek pārmaiņas reģistrētās novietnes datos; 3) ja notiek pilnīga novietnes likvidēšana.

Novietnes kartiņā noteikti jānorāda tās aizpild īšanas iemesls un notikuma datums

(datums, ar kuru reģistrē jaunu novietni, veic pārmaiņas esošajā informācijā vai slēdz novietni). Aizpildītu veidlapu īpašnieks 30 dienu laikā pēc uzrādītā notikuma datuma nosūta Datu centram. Akvakultūru audzētavas jāreģistrē kā atsevišķa novietne un tajā nevar būt reģistrēti citi dzīvnieki.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Ja tiek reģistrēta jauna novietne, Datu centrā ir j āiesūta šāda informācija un dokumenti: • aizpildīta „Novietnes kartīte” ar atzīmi Jaunas novietnes reģistrācija; • ja turētājs un īpašnieks nav viena un tā pati persona, papildus jāpievieno pilnvara un

Zemesgrāmatas apliecības kopija; • maksājumu apliecinoša dokumenta kopija (maksājuma mērķī jānorāda: Valsts nodeva Ls

4.00 par jaunas novietnes reģistrēšanu).

Pēc novietnes reģistrēšanas novietņu reģistrā tai piešķir reģistrācijas numuru un īpašniekam izsūta izziņu par reģistrēto novietni un piešķirto reģistrācijas numuru. Šis dokuments kalpo kā apliecinājums tam, ka novietne ir reģistrēta, un tajā uzrādītais novietnes numurs turpmāk jānorāda visos ar dzīvnieku reģistru saistītos dokumentos, kur tas tiek pieprasīts.

Sadaļā ,,Atrašanās vieta” norāda novietnes (kūts, dīka u.c.) atrašanās vietas nosaukumu. Latvijas Republikas Administratīvo teritoriju un teritoriālo vienību klasifikators (ATV kods) ir

pieejams dažādās publikācijās, Centrālās statistikas pārvaldes mājas lapā, kā ari pie Datu centra reģionu speciālistiem. Ja ATV kods nav zināms, sadaļā ,,Adrese” obligāti jānorāda rajons un pagasts.

Turētājs ir par dzīvniekiem atbildīgā persona novietnē. Novietnei jābūt reģistrētai kā adresācijas objektam Valsts zemes dienesta adrešu reģistrā.

Norādītajam īpašuma kadastra numuram jābūt reģistrētam kadastra reģistrā. Ja novietnes īpašniekam nav zināmas novietnes ģeogrāfiskās koordinātes, tās reģistrē, pamatojoties uz adrešu reģistru un kadastra reģistru.

Turpmāk, reģistrējot jaunu novietni, nav nepieciešams Pārtikas un veterinārā dienesta saskaņojums!

Ja tiek veiktas pārmaiņas reģistrētās novietnes datos- turētāja maina vai novietnes koordināšu precizēšana. Datu centrā ir j āiesūta šāda informācija un dokumenti:

• aizpildīta „Novietnes kartīte”, ar atzīmi Pārmainās novietnes datos; • ja turētājs un īpašnieks nav tā pati persona, papildus jāpievieno pilnvara; • maksājumu apliecinoša dokumenta kopija (maksājuma mērķī jānorāda: Ls 2.50, Pārmainās

novietnes datos).

Ja notiek pilnīga novietnes likvidēšana. Datu centrā jāiesniedz: - aizpildīta ,,Novietnes kartīte” ar atzīmi Piln īga novietnes likvidācija.

Dzīvniekus drīkst pirkt, pārdot un pārvietot tikai uz Datu centrā reģistrētu ganāmpulku

un novietni. Tātad, ja esat nolēmuši iegādāties vai pārdot lauksaimniecības dzīvniekus, bišu saimes, zivju dīķus, akvakultūru audzētavas, trušus, nutrijas, kažokzvērus vai savvaļas dzīvniekus. Jums ir jābūt reģistrētam ganāmpulkam un novietnei.

Pārskats par stāvokli ganāmpulka novietnē

Novietnes turētājs ne retāk kā divas reizes gadā Datu centrā iesniedz informāciju par bišu saimēm, akvakultūru audzētavām, trušiem, nutrijām, ūdelēm, Lapsām, polārlapsām, šinšillām, dējējvistām, broileriem, paipalām, tītariem, zosīm, pīlēm un fazāniem, strausiem, staltbriežiem, mufloniem, dambriežiem, kā ari par citiem savvaļas dzīvniekiem un putniem, kas turēti novietnē vai sugai atbilstoša lieluma īpaši nožogotā teritorijā.

„Pārskats par stāvokli ganāmpulka novietnē” (pielikums Nr. 3) ir pirmdokuments, kas jāaizpilda un jāiesūta Datu centrā šādos gadījumos:


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

1) reģistrējot jaunu ganāmpulku, ja tajā tiek turēti mājputni,savvaļas putni, savvaļas dzīvnieki, kažokzvēri (ieskaitot trušus), bišu saimes, akvakultūras);

2) divas reizes gadā pēc stāvokļa uz attiecīgā gada 1. janvāri un1. jūliju ; 3) gadījumos, ja rodas nepieciešamība precizēt dzīvnieku kopskaitu kādā konkrētā datumā

(atnešanās sezonas beigās, importa, eksporta gadījumā, projektiem, ārkārtas apstākli, kuru rezultātā būtiski izmainījies dzīvnieku kopskaits), norādot atskaites datumu un pārskata iesniegšanas iemeslu.

„Pārskats par stāvokli ganāmpulkā” nav jāiesniedz, ja ganāmpulkā ir tikai individu āli

apzīmējamie dzīvnieki (liellopi, kazas, aitas, zirgi, cūkas).

Ja ganāmpulkam ir reģistrētas vairākas novietnes, tad katrai novietnei jāaizpilda sava veidlapa „Pārskats par stāvokli ganāmpulka novietnē”, norādot bišu saimju, akvakultūru audzētavu, trušu, nutriju, ūdeļu, Lapsu, polārlapsu, šinšillu, dējējvistu, broileru, paipalu, tītaru, zosu, pīļu un fazānu, strausu, staltbriežu, muflonu, dambriežu, kā arī citu savvaļas dzīvnieku un putnu skaitu šajā novietnē.

L iellopa pase

Datu centrs, pamatojoties uz „Dzīvnieka apzīmēšanas aktu”, 14 dienu laikā pēc tā saņemšanas izgatavo liellopa pasi (pielikums Nr. 7) un nosūta to dzīvnieka īpašniekam, īpašnieks liellopa pasi glabā, kamēr dzīvnieks atrodas ganāmpulkā. Liellopa pasi izgatavo datorizēti, un tā ir derīga visu Liellopa dzīves laiku. Pārvietojot liellopu uz citu ganāmpulku vai novietni, iepriekšējais īpašnieks nodod jaunajam īpašniekam Liellopa pasi un apliecina to ar parakstu Liellopa pasē.

Ja liellopa pase nozaudēta, īpašniekam izsniedz pases dublikātu, pamatojoties uz datu bāzē esošo informāciju un īpašnieka iesniegumu (pielikums Nr. 8) Datu centram. Pases dublikāta izgatavošana ir maksas pakalpojums. Ja liellops nobeidzies vai nokauts saimniecībā, īpašnieks tā pasē atzīmē izslēgšanas iemeslu un ieraksta liellopa nobeigšanās vai nokaušanas datumu.

Septiņu dienu Laikā pēc notikuma Liellopa pasi nosūta Datu centram datu ievadei. Liellopu realizējot kaušanai, liellopa pasi nodod kautuves īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai, kura liellopa pasē ieraksta Liellopa nokaušanas datumu un septiņu dienu Laikā pēc nokaušanas nosūta Datu centram. Kautuve 48 stundu Laikā elektroniski paziņo dzīvnieka nokaušanas rezultātu.

Zirga pase

Pamatojoties uz zirga reģistrācijas kartīti (pietikums Nr. 9), Datu centrs zirga īpašniekam izsniedz zirga pasi (pielikums Nr. 10). Ja pēc apzīmēšanas zirgam ir mainījusies krāsa vai kāda no pazīmēm, sertificēta persona zirga pasē veic atbilstošu ierakstu, kuru aptieciņa ar savu parakstu un zīmogu. Informāciju par zirga vesetības stāvokli un vakcināciju ieraksta praktizējošs veterinārārsts, īpašnieks zirga pasi saglabā, kamēr dzīvnieks atrodas ganāmpulkā.

Ja zirgs tiek pārvietots uz citu ganāmpulku vai novietni, tad iepriekšējais īpašnieks nodod jaunajam īpašniekam zirga pasi un apliecina to ar ierakstu zirga pasē. Pārvietojot zirgu uz citu ganāmpulku vai novietni, obligāti jāaizpilda ,,Dzīvnieku pārvietošanas deklarācija”.

Ja zirgs ir nobeidzies, tā pasē ieraksta zirga nobeigšanās datumu un septiņu dienu laikā pasi nosūta Datu centram. Ja zirgu realizē kaušanai, zirga pasi nodod kautuves īpašniekam vai viņa pilnvarotai personai, kura zirga pasē ieraksta zirga nokaušanas datumu un septiņu dienu laikā kopā ar dzīvnieka pārvietošanas deklarāciju nosūta Datu centram. Par zirga apzīmēšanu ir atbildīgs zirga īpašnieks. Zirga pases izgatavošana ir maksas pakalpojums.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Liellopa vai Zirga pases dublikāta izgatavošanas kārt ība

Ja ir nozaudēta liellopa vai zirga pase, dzīvnieka īpašniekam ir jāaizpilda pieprasījums par

liellopa vai zirga pases dublikāta izgatavošanu un jānosūta Datu centram. Liellopa un Zirga pases dublikāta izgatavošana ir maksas pakalpojums.

Dzīvnieku apsēklošanas informācija Vispārīgās prasības un noteikumi:

1. katru sēklojumu (mākslīgo vai dabīgo) fiksē dzīvnieka apsēklošanas lapā (pielikums Nr. 11); 2. ierakstu izdara dzīvnieka apsēklošanas dienā un vietā; 3. dzīvnieka apsēklošanas lapā norāda MAS tehniķa sertifikāta vai apliecības numuru,

novietnes reģistrācijas numuru, dzīvnieka apsēklošanas datumu, apsēklojamā dzīvnieka 14 zīmju identitātes numuru un vārdu, izmantotā vaislinieka VCG vai identitātes numuru un vārdu, devu skaitu;

4. dabīgā lecināšanā drīkst izmantot tikai sertific ētu vaislinieku. Ja notiek dabīgā lecināšanā, tad, aizpildot veidlapu, norāda periodu, kādā bullis atradies novietnē, vaislinieka VCG numuru (5 zīmes) vai identitātes numuru (14 zīmes), tehniķa koda vietā norāda numerāciju 111111 un lecināto dzīvnieku identitātes numurus.

5. dzīvnieku apsēklošanas reģistrācijas lapas pirmo eksemplāru nosūta Datu centram datu ievadei septiņu dienu Laikā pēc notikuma, dabīgās Lecināšanas gadījumā - pēc lecināšanas perioda beigām.

6. dzīvnieku apsēklošanas reģistrācijas lapas otrais eksemplārs paliek dzīvnieka īpašniekam; 7. dzīvnieku apsēklošanas reģistrācijas lapas trešo eksemplāru patur MAS tehniķis.

Dzīvnieku apsēklošanu drīkst veikt sertificēti mākslīgās apsēklošanas tehniķi vai savā ganāmpulkā

ganāmpulka īpašnieks, ja viņš ir beidzis mākslīgās apsēklošanas kursus un saņēmis apliecību

Notikuma ziņojuma lapa

Notikuma ziņojuma lapu (NZL) (pielikums Nr. 12) aizpilda dzīvnieka īpašnieks vai dzīvnieka turētājs par individuāli apzīmētiem dzīvniekiem. Ar NZL var pazinot šādu informāciju :

1. Dzīvnieks likvidēts (nokauts vai nobeidzies).

Aitām un kazām Likvidēšanu paziņo, aizpildot NZL. Liellopiem un zirgiem likvidēšanu ar NZL drīkst ziņot tikai ārkārtas gadījumos, kad nozaudēta liellopa vai zirga pase.

2. Dzīvnieks atnesies, bet:

1) pēcnācējs - dienā nokauts neapzīmēts (to var veikt līdz 20 dienu vecumam, jo,

sasniedzot 20 dienas, dzīvniekam jābūt apzīmētam);

2) pēcnācējs - dienā nobeidzies neapzīmēts;

3. Nedzīvs pēcnācējs.

4. Aborts.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

5. Kastrācija.

6. Dzīvnieka izmantošanas maiņa.

Likvid ēšanas kodi:

1 - dzīvnieks nokauts, 2 - dzīvnieks nobeidzies.

Izmantošanas grupu kodi: 1 - jaunlops, 2 - gaļas ražošana, 3 - piena ražošana, 4 - zīdīšana (tikai sieviešu kārtas dzīvniekiem), 5 - izmantošana vaislai (tikai vīriešu kārtas dzīvniekiem).

Ar vienu NZL var paziņot tikai vienu notikumu vienam dzīvniekam.

Cūku kustības kopsavilkums

Cūku kustības kopsavilkums ir dokuments, kurā atspoguļo cūku kustību novietnē attiecīgajā periodā (kustība par katru mēnesi, piem.: 01.01.2008.-31.01.2008.). Turētājam katru mēnesi ir jāaizpilda cūku kustības kopsavilkums (pielikums Nr. 13) par cūku kustību novietnē un līdz nākamā mēneša 10. datumam jānosūta Datu centram datu ievadei. (Piem., Cūku kustības kopsavilkumu par jūnija mēnesi aizpilda un iesūta no 1. jūlija l īdz 10. jūlijam).

Veidlapā (skat. paraugā) obligāti jānorāda novietnes numurs. Ganāmpulku īpašniekiem, kuriem ir reģistrētas vairākas cūku novietnes, jāaizpilda cūku kustība atsevišķi par katru novietni.

Dzīvnieku pārvietošanas reģistrēšana

Pārvietojot dzīvniekus, jāaizpilda „Dzīvnieku pārvietošanas deklarācija” (pielikums Nr. 14). Ja ganāmpulks un novietne nav reģistrēta un dzīvnieki nav apzīmēti, dzīvnieku īpašnieki nav tiesīgi pārvietot dzīvniekus. Pirms pārvietošanas dzīvniekam jābūt apzīmētam un jāatrodas attiecīgajā novietnē. Deklarāciju drīkst aizpildīt dzīvnieka īpašnieks vai turētājs. Ja deklarāciju aizpilda cita persona, tad dzīvnieka īpašniekam vai turētājam pirms dokumenta parakstīšanas jāpārbauda dokumenta saturs. Deklarāciju izraksta, ja dzīvnieku pārvieto no vienas novietnes uz otru, vai ja notiek īpašumtiesību maina.

Ar vienu deklarāciju var pārvietot līdz divdesmit individuāli apzīmētiem dzīvniekiem. Vienā deklarācijā drīkst rakstīt vienam īpašniekam piederošus un vienā novietnē esošus

dzīvniekus. Par katras sugas dzīvnieku pārvietošanu ir jāraksta atsevišķa deklarācija.

Ar vienu dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju var paziņot tikai vienu notikumu. Detalizēta informācija par dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas aizpildīšanas kārtību ir atrodama veidlapas komplekta otrā pusē.

Ministru kabineta noteikumu Nr. 712 punkti 1.13, 1.14. un 1.18 par dzīvnieku pārvietošanu uz kautuvi un starp novietnēm, stājas spēkā ar 2008. gada 1. oktobri. Lūdzu, sekojiet informācijai Datu centra mājas lapā, jo būs izmainās dzīvnieku pārvietošanas deklarācijas veidlapā.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Valstī ievesto un no valsts izvesto dzīvnieku reģistrēšana

Ja dzīvniekus (liellopus, aitas, kazas, cūkas, zirgus) ieved Latvijas teritorijā, tie ir jāreģistrē saskaņā ar valstī pastāvošajiem noteikumiem.

Dzīvnieki, kuri tiek ievesti no ES dalībvalstīm, ir jāreģistrē Datu centrā, iesūtot Dzīvnieku pārvietošanas deklarāciju un izcelšanos apliecinošu dokumentu (izcelšanās sertifikātu) kopijas, veterinārā sertifikāta kopijas, liellopu vai zirgu pases oriģinālus. Visi dokumenti Datu centrā jāiesūta 7 dienu laikā.

• No ES dalībvalstīm ievestie dzīvnieki netiek pārapzīmēti, tiem saglabājas tās valsts identitātes numurs, no kurienes tie tiek ievesti.

• Pēc informācijas reģistrēšanas datu bāzē, liellopiem tiek izgatavota jauna pase, oriģinālo pasi Datu centrs nosūta atpakaļ izdevējvalsts kompetentajai iestādei.

Ja dzīvnieki no citas valsts ievesti tūlītējai nokaušanai, tad, izmantojot Datu centra

elektroniskās paziņošanas sistēmu, dzīvnieku turētājs pirms dzīvnieku nokaušanas paziņo Datu centram ievesto dzīvnieku skaitu un kopējā veterinārā ievešanas dokumenta numuru. Kautuves īpašnieks 48 stundu laikā pēc dzīvnieka nokaušanas paziņo Datu centram dzīvnieku identitātes numuru, kaušanas datumu un laiku un kaušanas kārtas numuru katrai dzīvnieku sugai.

Import ēto dzīvnieku ievešana no trešajām valstīm:

• Ja dzīvnieki tiek ievesti no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, un to

apzīmējums neatbilst ES prasībām, tie ir jāreģistrē Datu centrā un obligāti jāpārapzīmē, saskaņā ar valstī pastāvošajiem noteikumiem.

• Dzīvniekam tiek piešķirts Latvijas numurs, tiek apdrukāta un izsniegta krotālija ar šo numuru īpašniekam ir jāaizpilda dzīvnieka apzīmēšanas akts, kas 7 dienu laikā jānosūta Datu centram informācijas ievade, kā arī liellopiem un zirgiem jaunas pases izgatavošanai.

Dokumentu glabāšanas termiņš

Dokumenti, kas attiecas uz ganāmpulku un novietņu un dzīvnieku reģistru, jāglabā viegli pieejamā vietā.

Dokumentu glabāšanas termiņš - 3 gadi pēc dzīvnieka likvidēšanas.

Dokumenti pēc pieprasījuma jāuzrāda: - Veterinārajiem darbiniekiem; - Ciltsdarba valsts inspekcijas darbiniekiem.

Dokumentu saraksts, kuriem jābūt katra ganāmpulkā

1. Ganāmpulka kart īte vai izzina par reģistrētu ganāmpulku (visiem ganāmpulkiem, ieskaitot trušu, zirgu, nutriju, kažokzvēru, mājputnu, kā arī savvaļas dzīvnieku, putnu un akvakultūru audzētājus);

2. Izziņa par reģistrētu novietni (īpašniekam nosūta Datu centrs pēc novietnes reģistrācijas datu bāzē);


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. Dzīvnieka apzīmēšanas akta 2. eksemplārs (Liellopiem, aitām, kazām); 4. Zirga reģistrācijas kartītes 2. eksemplārs; 5. Dzīvnieku pārvietošanas deklarācija (ja dzīvnieki pirkti vai pārdoti, pārvietoti):

5.1. eks. Dzīvnieka saņēmējam, 5.2. eks. Dzīvnieka nosūtītājam.

6. Liellopa pase (liellopiem); 7. Zirga pase (zirgiem); 8. Notikuma ziņojuma lapas 2. eksemplārs; 9. Novietnes dzīvnieku reģistra grāmata; 10. Dzīvnieku apsēklošanas reģistrācijas lapas 2. eksemplārs; 11. Cūku kustības kopsavilkums (cūkām); 12. Audzējamās aitiņas, tekīši un vaislas teķi (individuālais saraksts, šķirnes aitu fermām); 13. Aitkop ības uzskaites žurnāls: Aitu mātes un jēri l īdz atšķiršanai (individuālais saraksts, visām

aitu fermām).

Dokumentu iesūtīšanas termini un kārt ība

• Ganāmpulka kartīte - 30 dienu laikā pēc notikuma; • Novietnes kartīte - 30 dienu laikā pēc notikuma; • Dzīvnieka apzīmēšanas akts - 7 dienu laikā pēc notikuma; • Dzīvnieku pārvietošanas deklarācija - 7 dienu laikā pēc notikuma; • Liellopa pase - 7 dienu laikā pēc notikuma; • Zirga pase - 7 dienu laikā pēc notikuma; • Dzīvnieku apsēklošanas reģistrācijas Lapa - 7 dienu laikā pēc notikuma reģistrēšanas

(Mākslīgā apsēklošana vai dabīgā Lecināšana); • Notikuma ziņojuma lapa - 7 dienu laikā pēc notikuma; • Cūku kustības kopsavilkums - līdz katra nākamā mēneša 10. datumam.

Dokumenti datu ievadei jānosūta Datu centram vai Datu centra reģiona nodaļas darbiniekiem.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Pielikumi Prakt.d. Nr. 18 TABULAS

Teļu ēdināšana līdz l mēneša vecumam (vidējais dzīvmasas pieaugums 660-750 g/diennaktī)

Barības devas dienā, kg telītēm dzīvmasa pie piedzimšanas

32-34 kg bullīšiem dzīvmasa pie piedzimšanas

34-36 kg

Vecums dienās

piln-piens

vāj-piens siens spēk-

barība* piln-piens

vāj-piens siens spēk-

barība* 1-2 4 - 4,5 — — — 4 - 5 — — — 3-4 4,5 - 5 — — — 5 - 6 — — — 5-6 5 – 5,5 — — — 6 — — — 7-10 6 — Pieradina Piera-

dina 6,5 — Piera-

dina Pieradina

11-15 6 — Pieradina 0,02 7 — Piera-dina

0,03

16-20 6 - 7 — 0,05 0,05 7,5 - 8 — 0,05 0,08 21-25 7 — 0,10 0,10 8 — 0,10 0,15 26-30 7 0,5 - 1 0,15 0,20 7,5 0,5 - 1 0,20 0,30 Kopā

1. mēn. 182 2,5 1,50 1,85 210 2,5 1,75 2,80 * Izsijāti auzu milti.

Teļu ēdināšanai nepieciešamie (orientējošie) barības līdzekļu daudzumi

pirmajos 6 mēnešos atkarībā no audzēšanas intensitātes, kg Ziemas periodā Vasaras periodā

Dzīvmasas pieaugumi, g/diennaktī 700 - 750 700 - 750 varianti varianti

Barības līdzekļi

750 - 800 1. 2. 3.

750 - 800 1. 2. 3.

Piens 370 300 235 100-120 370 300 235 100-200 Piena aizstājējs (šķīdumā) - - - 140-180 - - - 140-180 Vājpiens 600 700 700 200-400 600 700 700 200-400 Startera barība - - - 32 - 64 - - - 32 - 64 Spēkbarība (auzu, miežu milti, maisījumi, kombinētā spēkbarība)

210

195

185

185

192

180

170

170 Siens 324 307 240 305 75 70 60 60 Skābsiens (skābbarība) - - 140 - - - - - Lopbarības saknes (burkāni, puscukurbietes, bietes)

290

300

260

300

-

-

-

-

Ganību zāle, zaļbarība - - - - 1040 1000 1100 1050 Pavisam: Barības vienību 618 586 570 570 618 587 570 570 Sagremojamā proteīna, kg 73,5 71,3 69,8 68,7 76 73,2 72,8 71,7


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Sagremojamai proteīns 1 barības vienība

120

121

122

120

123

123

127

125

Teļu ēdināšanas shēma līdz 6 mēnešu vecumam


Diennakts deva, kg Vecums Ziemas periodā Vasaras periodā Minerāl-

barība, g

mēn

dekāde

Dzīv-masa

mēneša beigās,

kg

piens

vāj-piens

Lopba-rības milti,


Siens

Lopba-rības

saknes (burkā-

ni, bietes)

Lopba-rības milti,


Siens

Ganī-

bu zāle,

zaļba-rība

Vārā-mais sāls

Lopba-rības

fosfāts

1. 5,5 2. 7,0 Piera-

dina Piera-dina

Piera-dina

Piera-dina

5 5

1.

3. 53 6-5 1-2 0,2 0,1-0,2

Piera-dina

0,2 0,1 Piera-dina

5 5

4. 5 4 0,3 0,3 0,2 0,3 0,3 0,2 10 15 5. 3 6 0,6 0,5 0,6 0,6 0,5 0,6 10 15

2.

6. 75 2 7 0,8 0,7 1,0 0,8 0,7 1,0 10 15 7. 2 7 0,9 0,8 1,4 0,9 0,7 1,5 15 15-20 8. 8 1,1 0,9 1,7 1,1 0,8 2,0 15 15-20

3.

9. 97 8 1,2 1,1 2,1 1,2 0,8 2,5 15 15-20 10. 6 1,3 1,3 2,4 1,3 0,8 3,5 15 15-20 11. 6 1,4 1,6 2,4 1,3 0,7 6,0 15 15-20

4.

12. 120 5 1,5 2,2 2,4 1,4 0,5 8,0 15 15-20 13. 4 1,5 2,5 2,5 1,4 0,5 9 20 20-25 14. 3 1,6 3,0 2,5 1,4 0,4 10 20 20-25

5.

15. 142 2 1,7 3,5 2,5 1,5 0,3 12 20 20-25 16. 1,7 3,7 3,0 1,5 13 25 25-30 17. 1,8 3,8 3,0 1,5 15 25 25-30

6.

18. 165 1,9 4,0 3,0 1,5 16 25 25-30 Kopā 6 mēnešos: 300 700 195 307 300 180 70 1000 2650 2950-

3400


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Diennakts deva, kg Vecums Ziemas periodā Vasaras periodā Minerāl-

barība, g

mēn

dekāde

Dzīv-masa mēneš

a beigās,

kg

piens

vāj-pien

s

Lopba-rības milti,


Siens

Lopba-rības

saknes (burkā

-ni, bietes)

Lopba-rības milti,


Siens

Ganī-

bu zāle, zaļba-rība

Vārā-mais sāls

Lopba-rības fosfāts

1. 5,5 2. 7-8 Piera-

dina Piera-dina

Piera-dina

Piera-dina

5 5

1.

3.

56 8-7,5

0,5-1

0,2 0,2 Piera-dina

0,2 0,2 Piera-dina

5 10

4. 7 2 0,3 0,3 0,2 0,3 0,3 0,2 10 15 5. 5 4 0,5 0,5 0,5 0,5 0,5 0,4 10 15

2.

6.

79 3 6 0,7 0,8 0,8 0,7 0,8 0,6 10 15 7. 1-2 7 1,0 1,0 1,0 1,0 0,8 1,5 15 20 8. 8 1,2 1,3 1,3 1,2 0,8 2,0 15 20

3.

9.

103 7 1,4 1,6 1,7 1,4 0,8 3,5 15 20 10. 6 1,5 1,8 2,0 1,4 0,8 5,0 15-

18 20

11. 6 1,6 2,0 2,4 1,5 0,7 6,0 15-18

20

4.

12.

127

5 1,6 2,4 2,4 1,5 0,5 8,0 15-18

20

13. 4 1,6 2,6 2,5 1,4 0,5 9 20-22

25

14. 3 1,7 3,0 2,5 1,5 0,4 10 20-22

25

5.

15.

151

2 1,8 3,5 2,5 1,5 0,3 12 20-22

25

16. 1,9 3,7 3,0 1,6 14 25 30 30 17. 1,9 3,8 3,0 1,6 15 25 30 30

6.

18.

175 2,0 4,0 3,0 1,7 16 25 30 30 Kopā 6 mēnešos: 370 600 210 324 290 192 75 1040 2650

-2950

3700


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Teļu barības veidi un ēdināšanas shēmas

Barības veida izvēli un ēdināšanas shēmu nosaka teļa gremošanas funkciju attīstības īpatnības

pirmajos dzīvības mēnešos, teļa tālākais izmantošanas virziens (ganāmpulka papildināšanai vai gaļai) un ekonomiski apsvērumi.

Teļu ēdināšanai var pielietot dažādas shēmas ar atšėirīgu izēdināmo barības līdzekļu sastāvu un daudzumu, taču tām visām jānodrošina teļiem nepieciešamā enerģētiskā vērtība un pakāpeniska pāreja no dzīvnieku valsts uz augu valsts barības līdzekļu izmantošanu ar aprēėinu, lai 4. vai vēlākais 6. dzīvības mēnesī dzīvnieki būtu pieradināti pilnībā iztikt no augu barības.

TEĻU BARĪBAS VEIDI

Galvenais teļu barības veids pirmajā ēdināšanas fāzē jeb t.s. piena izēdināšanas periodā, ir dažāda veida piens.

Pirmajās dzīves dienās teļus ēdina tikai ar savas mātes jaunpienu. Par jaunpienu sauc pienu, ko izslauc pirmajās 7–10 dienās pēc govs atnešanās. Tas no parastā

piena atšėiras ar augstu olbaltumvielu, minerālvielu un taukos šķīstošo vitamīnu saturu. Jaunpiens jaundzimušam teļam ir neaizstājama barība, jo tas satur visas nepieciešamās barības vielas. Bez tam, jaunpienam ir milzīga nozīme teļa veselības saglabāšanā, jo tas satur imūnvielas, kas jaundzimuša teļa asinīs nav. Pirmās imūnvielas teļš iegūst tikai ar jaunpienu.

Ar 4. dienu teļiem var sākt izēdināt pilnpienu un piena aizstājējus, vēlāk arī vājpienu un rūgušpienu.

Pilnpiens ir bioloăiski pilnvērtīgs dzīvnieku valsts barības līdzeklis teļu ēdināšanai. Tas satur 2-6 % olbaltumvielu, 3-6 % tauku, 3-6 % laktozes, kā arī A, B, D grupas vitamīnus un minerālvielas.

Ekonomisku apsvērumu dēļ tiek izmantots arī vājpiens, kas satur tās pašas barības un bioloģiski aktīvās vielas kā pilnpiens, izņemot taukus un taukos šķīstošos vitamīnus. Iztrūkstošās komponentes vājpienam var pievienot piedevu veidā.

Teļus dažreiz ēdina arī ar kvalitatīvu pilnpiena un vājpiena rūgušpienu. Piena izēdināšana ilgākā laika posmā sadārdzina ēdināšanas izmaksas un aizkavē teļa

gremošanas trakta agrīno attīstību, tāpēc tā vietā ieteicams lietot piena aizvietotājus. Pilnpiena aizvietotāji ir tauku, olbaltumvielu un laktozes maisījums, kas pēc ķīmiskā sastāva

līdzinās attiecīgās sugas dzīvnieka pienam. Tajos ir augsts kopproteīna saturs, un tie satur visas teļam nepieciešamās aminoskābes, vitamīnus un minerālvielas. Viena no pilnpiena aizvietotāja galvenajām īpašībām ir labā sagremojamība, ko veicina pievienotais sojas proteīns.

Pilnpiena aizvietotājs ir ērti sagatavojams izbarošanai. Siltā ūdenī jāizšķīdina piena aizvietotāja pulveris (parasti 100–120 g pulvera uz 1 litru 40 - 450 C silta ūdens), un maisījums gatavs teļu ēdināšanai.

Ir saimniecības, kurās praktizē arī piena un piena aizstājēja maisījuma izēdināšanu, taču tādu saimniecību nav daudz.

Izēdinot pienu, teļus vienlaikus sāk pieradināt pie teļiem piemērotas rūpnieciski gatavotas spēkbarības – prestarteriem un starteriem. Prestarteru un starteru barība tiek gatavota atbilstoši teļu šėirnei un vecumam. Tā ir viegli sagremojama, ar labām garšas īpašībām un sabalansētām barības sastāvdaļām. Vēlāk prestarterus un starterus nomaina ar spēkbarību, kam pievienoti speciāli teļiem paredzēti barības bagātinātāji.

Lai stimulētu teļu gremošanas trakta attīstību, tiem izēdina labas kvalitātes lapotu, smaržīgu tauriņziežu un stiebrzāļu, lucernas vai galegas sienu, vēlāk arī organoleptiskajiem un ėīmiskajiem rādītājiem atbilstošu labas kvalitātes skābbarību vai skābsienu.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Ēdināšanas starplaikos teļi obligāti jānodrošina ar svaigu, tīru dzeramo ūdeni. Vēlamā ūdens temperatūra teliem līdz 2 mēnešu vecumam ir 16-18oC.

TEĻU ĒDINĀŠANAS SHĒMAS

Ganāmpulka papildināšanai audzināmo teļu ēdināšanai ir vairākas shēmas, kuru galvenā atķirība ir piena izēdināšanas perioda ilgumā un izēdināmo barības līdzekļu veidā.

Tradicionālā shēma paredz teļu ēdināšanu piena izēdināšanas periodā ar jaunpienu, pilnpienu un vājpienu. Pie tam piena periods ilgst līdz 6. teļa dzīvības mēnesim. Šo shēmu parasti pielieto nelielās un vidēja lieluma saimniecībās.

Kāda raksturīga tradicionālā teļu ēdināšanas shēma redzama 1. tabulā.

1. tabula Tradicionālā ganāmpulka papildināšanai audzināmo teļu ēdināšanas

paraugshēma Piena izēdināsanas periods

Laiks Jaunpiens Pilnpiens Vājpiens

Spēkbarība

Siens

Skābbarība 1.mēn. 1.dek.

↓ līdz 7.d.

-

- no 7.d.

=

-

-

-

-

1.mēn. 2.dek.

-

=

-

pierad.

pierad.

-

1.mēn. 3.dek.

-

=

-

↓

↓

-

2. mēn. - ↑ ↓ ↓ - 3. mēn. - - = ↓ ↓ ↓ 4. mēn. - - = ↓ ↓ ↓ 5. mēn. - - ↑ ↓ ↓ ↓ 6. mēn. - - - ↓ ↓ ↓ 7. mēn. - - - ↓ ↓ ↓ Piezīme: ↓ - barības devas lielums pieaug; ↑ - barības devas lielums samazinās; = - barības devas lielums ir nemainīgs.

Lai intensificētu teļu attīstības procesu un pazeminātu ražošanas izmaksas, tagad daudzviet teļu ēdināšana ir racionalizēta un vienkāršota. No teļu ēdināšanas ar pilnpienu un vājpienu pāriet uz teļu ēdināšanu ar rūpnieciski izgatavotu teļu barību – piena aizvietotājiem, prestarteriem, starteriem un speciālu teļu spēkbarību, pie kam, šķidrās barības izēdināšanas periods ir saīsināts līdz 8 – 10 nedēļām.

Teļu ēdināšanas tehnoloģija ar agrīno pariešanu uz augu valsts barību ir vieglāka un vienkāršāka, bet tai jābūt pareizi un precīzi realizētai, pretējā gadījumā sekas var būt ļoti negatīvas.

2. tabulā ir redzama raksturīga teļu ēdināšanas shēma ar saīsinātu piena izēdināšanas periodu.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

2. tabula Ganāmpulka papildināšanai audzināmo teļu ēdināšanas ar agrīno pāriešanu uz

augu valsts barību paraugshēma Piena periods Spēkbar ība

Laiks Jaun-piens

Piena aizvie-totājs

Prestar-teris

Start-teris Teļu spēk-barība

Siens

Skāb-barība

1.mēn. 1.dek.

↓ līdz 7.d.

-

- no 3.-4.d

↓

- no 3.-4.d

↓

-

-

- līdz 7.d. ↓

-

1.mēn. 2.dek.

-

↓

↓

-

-

↓

-

1.mēn. 3.dek.

-

=

↓

-

-

↓

-

2. mēn.

-

= no 40.d ↑

↓

-

-

↓

-

3. mēn.

-

↑ līdz 71.d

-

-

↓

-

=

-

4. mēn. - - - ↓ - = ↓ 5. mēn. - - - ↓ ↓ = ↓ 6. mēn. - - - ↓ ↓ = ↓ 7. mēn. - - - - ↓ - ↓ Piezīme: ↓ - barības devas lieluma pieaug; ↑ - barības devas lielums samazinās; = - barības devas lielums ir nemainīgs.

Teļu ēdināšana ir sarežģīta, jo tie strauji aug, vienlaicīgi morfoloăiski un funkcionāli attīstoties gremošanas sistēmai. Organisma spēja uzņemt dažādus barības līdzekļus un prasība pēc barības vielām mainās ar katru dienu. Līdz ar to mainās arī katra teļa optimālā individuālās ēdināšanas shēma.

Kāda ganāmpulka papildināšanai audzējamā teļa optimālais ēdināšanas grafiks redzams attēlā.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Kāda ganāmpulka papildināšanai audzējama teļa optimālais piena izēdināšanas perioda grafiks

Lai novērstu grūtības, kas saistītas ar šķidrās barības izēdināšanu normēti nelielās devās, var pielietota paskābināta pilnpiena, vājpiena vai piena aizvietotāja izēdināšanu, ļaujot teļiem to uzņemt bez ierobežojuma. Paskābināšanai izmanto kādu organisku skābi, parasti skudrskābi. Šādi paskābināts piena dzēriens saglabājas bez bojāšanās 3 dienas. Dzēriena izēdināšanas temperatūra – 12 - 15o C. Skābes piedeva un pazeminātā dzēriena temperatūra kalpo kā teļa ēstgribas ierobežotājs un, neskatoties uz to, ka tam ir iespēja ēst bez ierobežojumiem, teļš diennakts laikā apēd vidēji ne vairāk kā 10 l. Piena izēdināšanas perioda noslēguma periodā pakāpeniski samazina piena dzēriena koncentrāciju.

Gaļas un ganāmpulka papildināšanai audzējamo teļu piena izēdināšanas perioda grafiki


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Gaļai audzējamos teļus, ja tie ir piena lopu ganāmpulkā, piena izēdināšanas periodā ēdina atkarībā no to realizācijas vecuma. Ja jaunlopus realizē 9-12 mēnešu vecumā, tos piena periodā ēdina bagātīgāk, dodot vidēji daudz piena un relatīvi vairāk spēkbarības. Ja jaunlopus realizē 18 mēnešu vecumā, piena izēdināšanas periodā tos ēdina mērenāk.

TEĻU ĒDINĀŠANAS TEHNOLOĢIJAS PIENA

IZĒDINĀŠANAS PERIODĀ

Katrā konkrētā saimniecībā teļu ēdināšanas tehnoloģijas izvēli galvenokārt nosaka ekonomiski apsvērumi. Saimniecībās ar nelielu govju skaitu izdevīgāk pielietot tehnoloģijas, kas neprasa lielus kapitālieguldījumus, turpretim lielos ganāmpulkos ar lielu teļu skaitu izšķirošie faktori būs iespēja nodrošināt kontroli par katra teļa ēdināšanas procesu, barības racionāla izmantošana un darbaspēka ekonomija.

Neatkarīgi no saimniecības lieluma, teļiem piena izēdināšanas periodā sienu izēdina, izmantojot redeles, bet skābbarību vai skābsienu – izmantojot barības siles. Pie tam dzīvniekiem ir iespēja brīvi piekļūt pie barības.

Spēkbarību izēdina katram teļam atsevišėi no spaiņa vai arī automatizētās ēdināšanas vietās, kurās teļš tiek identificēts un saņem sev paredzēto individuālo spēkbarības porciju. Dažreiz spēkbarību izēdina arī no kopīgas siles.

Piens vai citi piena dzērieni teļiem tiek izēdināti no spaiņa vai ar ēdināšanas automātiem. Paskābināta piena izēdināšanai izmanto speciālas šim nolūkam paredzētas sistēmas.

Piena vai kāda cita piena dzēriena izēdināšanas tehnoloģijas


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Piena dzērienu izēdināšana

ĒDINĀŠANA NO SPAIŅA

Pielietojot šo tehnoloģiju, šķidro barību izēdina no speciāla spaiņa, kam apakšdaļai ir pievienots knupītis, caur kuru teļš var izsūkt pienu. Teļiem līdz 10 dienu vecumam diennaktī paredzēto barības daudzumu sadala 3-4 ēdināšanas reizēm, vēlāk – 3 reizēm. Sākot no otro dzīvības nedēļu, darba ekonomijas nolūkā pāriet uz teļu divreizēju ēdināšanu.

Pirms izēdināšanas barība ir jāsagatavo. To izdara, sajaucot piena aizvietotāju ar ūdeni jeb homogenizējot pienu vai vājpienu. Barībai jābūt ar nepieciešamo temperatūru (+360C). Sagatavošanu var izdarīt tieši spainī, ja jāēdina nedaudz teļu, jeb speciālā traukā ar maisītāju (mikserī). Miksera tilpums parasti ir 100-300 l.

Spaiņus līdz teļu sprostiem un aizgaldiem aiznes ar rokām vai aizved ar transporta ratiņiem un novieto speciālos turētājos, kas atrodas sprosta vai aizgalda priekšpusē.

PASKĀBINĀTA PIENA DZ ĒRIENA IZ ĒDINĀŠANA

Izēdināšanas sistēma sastāv no tvertnes ar maisītāju, kam pievienots cauruļvads ar pretvārstu. Vadam pievienoti vairāki knupji. Tvertnes novietošanas augstumu un cauruļvada šķērsgriezumu izvēlas ar tādu aprēķinu, lai teļi varētu piena dzērienu uzņemt bez sevišķām grūtībām. Parasti uz 3 - 4 teļiem ir paredzēts 1 knupis. Teļi pie knupjiem var brīvi piekļūt un uzņemt barības daudzumu pēc vēlēšanās. Tā kā piena dzēriens ir paskābināts un ne sevišķi silts, teļš vienā piegājienā uzņem ne vairāk kā 0,7-1,0 l, bet diennaktī – ne vairāk kā 8-10 l.

AUTOMĀTIZ ĒTA ĒDINĀŠANA

Ēdināšanas automātu veido aizgalds, kurā pēc vēlēšanās var brīvi ieiet un iziet tikai viens teļš. Teļu pēc ieiešanas aizgaldā automātiski identificē un tiek sagatavota piena dzēriena porcija, kuru teļš ar knupja palīdzību var uzņemt. Automāta darbību pēc iepriekš sastādītas programmas vada procesors. Programma nosaka, cik porcijas vienā reizē teļš var saņemt, kā arī cik daudz piena dzēriena diennaktī var saņemt pavisam. Šī tehnoloģija nodrošina teļu optimālu individuālu ēdināšanu atbilstoši to bioloăiskajām vajadzībām, kā arī sniedz pārskatu par ēdināšanas procesu.

Piena izēdināšanas tehnoloģiju salīdzinājums

Ēdināšana no spaiņa ir visdarbietilpīgākā tehnoloģija. Bez tam šī tehnoloģija nenodrošina teļu ēdināšanu atbilstoši to bioloģiskajām vajadzībām, jo barība tiek izēdināta lielās porcijās. To parasti pielieto saimniecībās ar nelielu teļu skaitu.

Lai samazinātu teļu ēdināšanas darbietilpību lielākās fermās, dažreiz pielieto paskābināta piena dzēriena izēdināšanas tehnoloģiju. Tā neprasa lielu darbaspēka patēriņu un apjomīgus kapitālieguldījumus, taču teļiem grupā jābūt vienā vecumā un nav kontroles par katra teļa faktiski patērēto barības daudzumu.

Visefektīvākā ir teļu ēdināšana, pielietojot ēdināšanas automātus. Salīdzinot ar citām tehnoloģijām tai ir sekojošas priekšrocības:

● teļiem tiek nodrošināta fizioloģiski optimāla ēdināšana, jo tie saņem vairākas reizes dienā nelielām porcijām svaigi sagatavotu piena dzērienu ar atbilstošu temperatūru; ● tiek ievērojami samazināts darbaspēka patēriņš, jo dzēriena sagatavošana un izēdināšana notiek bez cilvēka līdzdalības;


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

● pateicoties automatizētai informācijas savākšanai par katra teļa ēdināšanas procesu, saimniecības vadītājs saņem nozīmīgu palīdzību menedžmentā.

Kā teļu ēdināšanas automātu trūkumu var atzīmēt, ka tie prasa lielākus kapitālieguldījumus, salīdzinot ar citām tehnoloģijām, taču pie lielāka teļu skaita tas pilnīgi atmaksājas.

Tabulā redzams dažādu tehnoloģiju salīdzinājums. 3. tabula

Dažādu piena un piena dzērienu izēdināšanas tehnoloģiju salīdzinājums

Tehnoloģija Darbaspēka

patēriņš, h/teļu

Novērtējums Apkalpojamo teļu

skaits Kapitāl-

ieguldījumji

Spainis/ar rokām

4,0 līdz 20 teļiem mazi

Spainis/mikseris 3,0

laba kontrole; standart-

teonoloģija ap 20 teļiem mazi Paskābinātā piena

dzēriena tehnoloģija

1,0 vajadzīga

novērošana nav ierobežots vidēji

Automatizētā ēdināšana /viens

automāts 1,0

laba kontrole un racionāla ēdināšana

25 telti grupa lieli

TEĻU ĒDINĀŠANAS TEHNOLOĢIJAS UN AUTOMATIZ ĀCIJA Armīns Laurs

Teļu audzēšanā vienu no nozīmīgākajam vietām ieņem ēdināšana. Teļu ēdināšana nav vienkārša, jo teļi strauji aug un vienlaicīgi morfoloģiski un funkcionāli attīstās to gremošanas sistēma. Teļu organisma spēja uzņemt dažādus barības līdzekļus un prasības pēc barības vielām mainās ar katru dienu, tāpēc katra teļa ēdināšana prasa individuālu pieeju un precizitāti. Līdz ar to šis process ir arī darbietilpīgs. Sevišķi tas ir jūtams teļu agrīnajā dzīves periodā, kad to ēdināšanu ar pienu nomaina ēdināšana ar augu valsts izcelsmes barību.

Pateicoties datortehnikas ienākšanai lauksaimniecībā, teļu ēdināšana piena izēdināšanas periodā ir ievērojami atvieglojusies. Ir izstrādāti un tiek plaši ieviesti ar datoru vadāmi piena un spēkbarības ieēdināšanas automāti.

Teļu ēdināšanas shēmas

Jaundzimis teļš nav maza govs kopija, un tas vēl nav atgremotajā. Vairāki orgāni teļam nav attīstīti nedz morfoloģiski, nedz funkcionāli. To pilnveidošanās notiek tikai turpmākajā dzīves periodā.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Ar pētījumu rezultātiem ir pierādīts, ka teļš pēc kunga uzbūves par atgremotajdzīvnieku izveidojas 2 mēnešu vecumā, bet pēc mikroorganismu darbības kuņģī - 3 mēnešu vecumā. Tikai tad tas ir gatavs atgremotaj dzīvnieka dzīvei un kā galveno enerģijas avotu var izmantot augstvērtīgu spēkbarību un rupjo barību.

Pirmajās dzīves dienās teļus ēdina tikai ar savas mātes jaunpienu. Ar 4. dienu teļiem var sākt izēdināt pilnpienu un piena aizstājējus, bet vēlāk arīvājpienu.

Jaundzirnušam teļam diennaktī paredzētais izēdināmais piena daudzums (4 – 6 l) jāizbaro nelielās devās – 1 - 1,5 l vienā reizē. Vēlāk, teļam paaugoties, vienas ēšanas reizes devas var paaugstināt līdz 5 - 10% no teļa masas.

Piena izedināšana ilgāka laika posmā sadārdzina ēdināšanas izmaksas un aizkavē teļa gremošanas trakta agrīno attīstību, tāpēc tā vietā ieteicams lietot piena aizvietotājus.

Piena aizvietotājs ir ērti sagatavojams izbarošanai. Siltā ūdenī jāizšķīdina piena aizvietotāja pulveris (parasti 100 - 120 g pulvera uz l litru 40 - 45°C silta ūdens), un maisījums gatavs teļu ēdināšanai.

Teļa priekškungu attīstībā galvenā loma pieder pakāpeniski augošai spēkbarības izēdināšanai, tāpēc teļu no 4. - 10. dzīves dienas sāk pieradināt pie spēkbarības. Ņemot vērā, ka teļa priekškungi vēl nav attīstījušies, arī spēkbarība ir jāizēdina nelielās devās.

Sākot ar 2,5. - 4. dzīves mēnesi, kad teļa gremošanas sistēma jau attīstījusies, izēdināmā piena daudzumu sāk pakāpeniski samazināt, līdz 4 - 6. mēneša sākumā pārtrauc pavisam.

Lai stimulētu teļu gremošanas trakta attīstību, tos no 7. - 10. dzīves dienai sāk pieradināt pie siena, pakāpeniski palielinot tā īpatsvaru rācijā. Teļiem izēdina labas kvalitātes lapotu, smaržīgu tauriņziežu un stiebrzaļu lucernas vai galegas sienu.

Sākot ar 3.-4. mēnesi, teļiem sāk izbarot arī organoleptiskajiem un ķīmiskajiem rādītājiem atbilstošu labas kvalitātes skābbarību vai skābsienu.

Ganāmpulka papildināšanai audzināmo teļu ēdināšanai ir vairākas shēmas, kuru galvenā atšķirība ir piena izēdināšanas perioda ilgumā un izēdināmo barības līdzekļu veidā.

Tradicionālā shēma paredz teļu ēdināšanu piena izēdināšanas periodā ar jaunpienu, pilnpienu un vājpienu. Pie tam piena periods ilgst līdz 6. teļa dzīvības mēnesim. Šo shēmu parasti izmanto nelielās un vidēja lieluma saimniecībās.

Lai intensificētu teļu attīstības procesu un pazeminātu ražošanas izmaksas, tagad daudzviet teļu ēdināšana ir racionalizēta un vienkāršota. No teļu ēdināšanas ar pilnpienu un vājpienu pāriet uz teļu ēdināšanu ar rūpnieciski izgatavotu teļu barību - piena aizvietotājiem, prestarteriem, starteriem un speciālu teļu spēkbarību, turklāt piena aizvietotāja izēdināšanas periods ir saīsināts līdz 8-10 nedēļām.

Teļu ēdināšanas tehnoloģija ar agrīno pāriešanu uz augu valsts barību ir vieglāka un vienkāršāka, bet tai jābūt pareizi un precīzi realizētai, pretējā gadījumā sekas var būt loti negatīvas.

Tabulā ir redzama raksturīga teļu ēdināšanas shēma ar saīsinātu piena izēdināšanas periodu. Piena periods Spēkbar ība

Laiks Jaun-piens

Piena aizvie-totājs

Prestar-teris

Start-teris Teļu spēk-barība

Siens

Skāb-barība

1.mēn. 1.dek.

↓ līdz 7.d.

-

- no 3.-4.d

↓

- no 3.-4.d

↓

-

-

- līdz 7.d. ↓

-

1.mēn. 2.dek.

-

↓

↓

-

-

↓

-

1.mēn. 3.dek.

-

=

↓

-

-

↓

-

2. mēn.

-

= no 40.d ↑

↓

-

-

↓

-

3. mēn.

-

↑ līdz 71.d

-

-

↓

-

=

-


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

4. mēn. - - - ↓ - = ↓ 5. mēn. - - - ↓ ↓ = ↓ 6. mēn. - - - ↓ ↓ = ↓ 7. mēn. - - - - ↓ - ↓ Piezīme: ↓ - barības devas lieluma pieaug; ↑ - barības devas lielums samazinās; = - barības devas lielums ir nemainīgs. Kāda ganāmpulka papildināšanai audzināmā teļa optimālais ēdināšanas grafiks redzams attēlā.

Kāda ganāmpulka papildināšanai audzināmā teļa optimālais ēdināšanas grafiks

Gaļai audzējamos teļus, ja tie ir piena lopu ganāmpulkā, piena, izēdināšanas periodā ēdina atkarībā no to realizācijas vecuma. Ja jaunlopus realizē 9-12 mēnešu vecumā, tos piena periodā ēdina bagātīgāk, dodot vidēji daudz piena un relatīvi vairāk spēkbarības. Ja jaunlopus realizē 18 mēnešu vecumā, piena izēdināšanas periodā tos ēdina mērenāk.

Gaļas un ganāmpulka papildināšanai audzējamo teļu piena izēdināšanas perioda grafiki

Teļu ēdināšana piena izēdināšanas perioda

Katrā konkrētā saimniecībā teļu ēdināšanas tehnoloģijas izvēli galvenokārt nosaka ekonomiski apsvērumi.

Saimniecībās ar nelielu govju skaitu izdevīgāk izmantot tehnoloģijas, kas neprasa lielus kapitālieguldījumus, turpretī lielos ganāmpulkos ar lielu teļu skaitu izšķirošie faktori būs iespēja nodrošināt kontroli pār katra teļa ēdināšanas procesu, barības racionāla izmantošana un darbaspēka ekonomija.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Neatkarīgi no saimniecibas lieluma, teļiem piena izēdināšanas periodā sienu izēdina, izmantojot redeles, bet skābbarību vai skābsienu -izmantojot barības siles. Turklāt dzīvniekiem ir jādod iespēja brīvi piekļūt pie barības.

Spēkbarību izēdina katram teļam atsevišķi no spaiņa vai arī automatizētās ēdināšanas vietās, kurās teļš tiek identificēts un saņem sev paredzēto individuālo spēkbarības porciju.

Piens un piena aizvietotājs teļiem tiek izēdināti no spaiņa vai ar ēdināšanas automātiem

Lietojot piena izēdināšanu no spaiņa, tam apakšdaļai ir .pievienots knupītis, caur kuru teļš to var izsūkt.

Teļiem līdz 10 dienu vecumam diennaktī paredzēto barības daudzumu sadala 3 - 4 ēdināšanas reizēm, vēlāk - 3 reizēm. Sākot ar otro dzīvības nedēlu, darba ekonomijas nolūkā pāriet uz teļu divreizēju ēdināšanu.

Pirms izēdināšanas barība ir jāsagatavo. To izdara, sajaucot piena aizvietotāju ar ūdeni jeb homogenizējot pienu vai vājpienu. Barībai jābūt ar nepieciešamo temperatūru (+36°C). Sagatavošanu var izdarīt tieši spainī, jajāēdina nedaudz teļu jeb speciālā traukā ar maisītāju (mikserī). Miksera tilpums parasti ir 100 – 300 1.

Līdz teļu sprostiem un aizgaldiem spaiņus aiznes ar rokām vai aizved ar transporta ratiņiem un novieto speciālos turētājos, kas atrodas sprosta vai aizgalda priekšpusē. Spaiņi izbarošanas vietās var būt arī stacionāri novietoti. Tad pienu spaiņos iepilda no cauruļvada vai pārvietojama rezervuāra

Pārvietojamais piena rezervuārs


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Piena izēdināšanas automāts sastāv no aizgalda, kurā vienlaikus var ieiet tikai viens teļš. Teļu pēc ieiešanas aizgaldā automātiski identificē, un automāts sagatavo piena porciju, kuru teļš var uzņemt ar knupja palīdzību. Automāta darbību vada procesors. Procesorā ievadītā programma nosaka, cik daudz piena teļš var saņemt diennaktī pavisam, kā arī

katru reizi, ieejot automātā. Teļi automātu var apmeklēt brīvi pēc vēlēšanās jebkurā laikā. Šī teh-noloģija nodrošina teļu optimālu individuālu ēdināšanu, atbilstoši to bioloģiskajām vajadzībām, kā arī ļauj kontrolēt ēdināšanas procesu. Spēkbarības izēdināšanai izmanto analogus automātus.

Dažādu tehnoloģiju salīdzinājums

Ēdināšana no spaiņa ir visdarbietilpīgākā tehnoloģija. Bez tanī šī tehnoloģija nenodrošina teļu ēdināšanu atbilstoši to bioloģiskajām vajadzībām, jo barība tiek izēdināta lielās porcijās. To parasti izmanto saimniecībās ar nelielu teļu skaitu.

Visefektīvākā ir teļu ēdināšana, izmantojot piena un spēkbarības izēdināšanas automātus. Salīdzinot ar citām tehnoloģijām, tai ir sekojošas priekšrocības:

- teļiem tiek nodrošināta fizioloģiski optimāla ēdināšana, jo tie saņem vairākas reizes dienā nelielās porcijās spēkbarību un pienu ar atbilstošu temperatūru;

- tiek ievērojami samazināts darbaspēka patēriņš, jo barības sagatavošana un izēdināšana notiek bez cilvēka līdzdalības;

- pateicoties automatizētai informācijas savākšanai par katra teļa ēdināšanas procesu, saimniecības vadītājam ir pilnīgs pārskats par notiekošo fermā.

Kā teļu ēdināšanas automātu trūkumu var atzīmēt, ka tie prasa lielākus kapitālieguldījumus, salīdzinot ar citām tehnoloģijām, taču pie lielāka teļu skaita tas pilnīgi atmaksājas.

Teļu ēdināšanas automāti

Izšķir divu veidu teļu ēdināšanas automātus. Viens veids paredzēts piena, otrs – spēkbarības izēdināšanai. Piena izēdināšanas automāti, atkarībā no barības veida, iedalās pilnpiena un vājpiena, piena aizvietotāja un

kombinētajos automātos. Ar kombinēto automātu palīdzību var izēdināt kā pienu un vājpienu, tā piena aizvietotāju.

Pilnpiena un vājpiena izēdināšanas automātos piens no rezervuāra ar dozēšanas sūkņa palīdzību tiek padots uz sildītāju, kur tas tiek sasildīts līdz vajadzīgajai temperatūrai. No sildītāja piens tālāk nonāk mākslīgajā pupā. Dozēšanas sūknis sāk darboties, kad teļš, zīžot mākslīgo pupu, piespiež slēdzi.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Pilnpiena un vājpiena izēdināšanas automāts Piena aizvietotāja izēdināšanas automāts

Piena aizvietotāja izēdināšanas automātos ūdens no ūdensvada tiek padots uz boileri un tad caur dozēšanas sūkni uz

maisītāju, kurā caur dozatoru tiek iebērts arī piena aizvietotajā pulveris. Maisītājā notiek komponentu samaisīšana, un pēc tam iegūtais šķīdums nonāk mākslīgajā pupā.

Kombinētajos automātos ir apvienoti abi iepriekš aprakstītie automāti un, pateicoties vārstu sistēmai, agregāts var strādāt gan ar vienu, gan otru barības veidu.

Piena izēdināšanas automātu mazgāšana notiek divas reizes dienā manuālā vai automātiskā režīmā.

Diennaktī izēdināmā piena vai piena aizvietotāja daudzumu dators aprēķina, izejot no barības veida, pieņemtās ēdināšanas shēmas un teļa vecuma un svara. Uzturs ir vienmērīgi sadalīts visam diennakts laikam, un teļš var saņemt tikai tādu piena daudzumu, kāds tam dotajā brīdī ir paredzēts. Līdz ar to tiek nodrošināta fizioloģiski pamatota barības uzņemšana.

Spēkbarības izēdināšanas automāti darbojas pēc analogām nostādnēm. Automātā var tikt izbarota vairāku veidu spēkbarība. Arī spēkbarības automātos diennakts norma ir vienmērīgi sadalīta visam diennakts laikam, un barība tiek izēdināta nelielās porcijās.

Parasti viens barības izēdināšanas automāts paredzēts 20-30 teļiem.

Kombinētās automāts

Pielikumi Prakt.d. Nr 21

Ķermeņa kondīcijas novērt ējums slaucamām govīm

Ar ķermeņa kondīciju apzīmē relatīvo zemādas tauku daudzumu vai govs enerģijas rezerves. Ķermeņa kondīcijas novērtēšana slaucamām govīm ir svarīga, iai panāktu vienlaicīgi maksimālo izslaukumu un labākos atražošanas rādītājus, samazinot saslimšanu ar vielmaiņas un pēcdzemdību slimībām.

Pareiza ķermeņa uzbūve palīdz uzturēt labu veselību un piena ganāmpulka ražošanas un atražošanas potenciālu. Ķermeņa tauku daudzums norāda uz uzkrātās enerģijas rezervēm. Govīm, kurām nav šādu rezervju, ir lielāka nosliece uz saslimšanu ar vielmaiņas slimībām, samazinātas ir atražošanas spējas un ir zemi izslaukumi.

No otras puses - pārmērīgi treknām govīm draud sarežģījumi dzemdībās, pēc dzemdībām tām ir aptaukojušās aknas un bieži pat iestājas nāve. To sauc par aptaukojušos govju sindromu. Pat tādos gadījumos, kad govis spēj pārvarēt šo sindromu, tām ir vērojami zemāki izslaukumi visu mūžu. Tāpat arī ir grūtības apsēklot teles, kuras ir aptaukojušās vaislas gatavības laikā.

Dažādu laktācijas posmu laikā govīm mainās arī ķermeņa tauku slānis. Govis pēc atnešanās var zaudē taukus, jo tās nespēj apēst pietiekamu daudzumu barības, lai

nodrošinātu barības vielas, kas nepieciešamas augstiem izslaukumiem. Laktācijas vēlākā posmā un cietstāves laikā govīm var uzkrāties liels daudzums tauku tāpēc, ka tās apēd vairāk barības, nekā nepieciešams tam piena daudzumam, ko tās saražo.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Zemniekam ir jāzina, kāda ir viņa govju un telīšu ķermeņa kondīcija, lai varētu veikt atbilstošākos kopšanas un turēšanas pasākumus un izstrādāt pareizi ēdināt.

Ideālais ķermeņa kondīcijas vērtējums ir atkarīgs no laktācijas fāzes. Ir četri galvenie ķermeņa kondīcijas noteikšanas laiki:

1. Cietlaišana. 2. Atnešanās. 3. Laktācijas sākums (30 - 60 dienas pēc atnešanās). 4. Laktācijas vidus (120-180 dienas pēc atnešanās).

Ķermeņa kondīcijas vērt ējums no 1 līdz 5 Punkti Apraksts

1 Jostas skriemeļu šķērsizaugumu gali ir asi un virs tukšumiem jostas apvidū tie izskatās kā plauktiņš. Redzami katra skriemeļa muguras izaugumi. Labi redzami gūžas un sēžas pauguri. Krustu un ciskas apvidi ir iekrituši. Anālais apvidus iekritis un kaunums izspiedies.

2 Jostas skriemeļu šķērsizaugumu gali ir labi iztaustāmi, bet atsevišķi skriemeļi neizceļas. Šķērsizaugumi neveido tik izteikta plaukta izskatu. Gūžas un sēžas pauguri ir redzami, bet krustu un ciskas apvidi nav iekrituši. Anālais apvidus mazāk iekritis un kaunums mazāk izspiedies

3 Jostas skriemeļu šķērsizaugumu galus var iztaustīt, nedaudz uzspiežot. Plaukta izskats ir izzudis. Mugurkaula izaugumi ir nosegti, gūžas un sēžas pauguri ir noapaļoti un gludi. Anusa apvidus nav iekritis, bet nav arī redzami taukaudu uzkrājumi.

4 Jostas skriemeļu šķērsizaugumu gaius var iztaustīt, tikai stingri uzspiežot. Kopā ribu gali ir noapaļoti un neveido plaukta izskatu pāri jostas apvidum. Mugurkaula augša ir plakanāka virs jostas un rumpja apvidus. Gūžas noapaļotas un apvidus starp gūžas pauguriem ir plakans. Apvidū ap sēžas pauguriem parādās taukaudu nogulsnēšanās.

5 Kaulu kontūras, kas redzamas gūžu un sēžas apvidū, ir īsas, jostas skriemeļu Šķērsizaugumi nav redzami. Taukaudu nogulsnēšanās ap astes pamatni ir acīm redzama.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Ir izveidota 5 punktu novērtēšanas sistēma. Lopkopji un viņu konsultanti var izmantot

ķermeņa kondīcijas izmaiņas kā enerģijas bilances indikatoru. PārlieKu liela ķermeņa Kondīcija pie atnešanās (v i rs 4) bieži samazina barības uzņemšanu un palielinās pēcdzemdību problēmas. Bet. ja pie atnešanās ķermeņa kondīcija ir zem 3. lakīācijā govs nesasniedz maksimālu izslaukumu un mazāks ir izslaukums laktācijā kopumā. Bez tam, arī laktācijas laikā govij ķermeņa kondīcija nedrīkstētu izmainīties vairāk kā par 1 punktu. Pārlieku liela ķermeņa kondīcijas zaudēšana lakīācijas laikā rada sliktākus atražošanas rādītājus.

Šo ķermeņa kondīcijas vērtēšanas sistēmu Holšteines šķirnes govīm ir izveidojis Džeimss Fergusons ar līdzstrādniekiem Pensiivānijas universitātē. Tā pamatojas uz shēmu, vēršot vērtētāja uzmanību noteiktā secībā uz noteiktām anatomiskajām vietām kaunuma un jostas apvidū. Šī sistēma vairāk vērsta uz ķermeņa kondīcijas noteikšanu no 2,5 līdz 4 punktiem, jo šajos rādītājos iekļaujas vairums govju. Tāpaī arī šie vidējās kondīcijas vērtējumi ir vissvarīgākie, lai izlemtu par attiecīgu ēdināšanas maiņu. Vērtējumi, kas ir lielāki vai mazāki par šiem, jau norāda uz nopietnām problēmām. Vairums govju atbilst visiem vērtēšanas kritērijiem, tomēr var būt dažas govis, kuras neatbilst. Tādēļ pie galīgā vērtējuma jāņem vērā visi vērtējamie ķermeņa anatomiskie punkti. Vērtējumu nosaka ar precizitāti - 1 ceturtdaļa punkta. Pārāk liela precizitāte novērtēšanā nav nepieciešama.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Novērt ēšanai svarīgās anatomiskās vietas

Lakt ācijas periods

Ķermeņa kondīcijas vērt ējums

Komentāri

Cietlaišana 3,5 (3,25 – 3,75) Govs nedrīkstētu mainīt ķermeņa kondīciju Pirms atnešanās 3,5 (3,0 – 3,5) 3 mēnešus pēc atnešanās

3,0 (2,5 – 3,25) Liela govs laktācijas sākumā var zaudēt 60 - 120 kg svaru

Laktācijas vidus 3,25 (2,75 – 3,25) Laktācijas beigas 3,5 (3,0 – 3,5) Laktācijas beigu posmā svarīgi, lai govs atgūtu

zaudēto svaru līdz optimālai kondīcijai. Kaušanai paredzēta govs

4,5 (4,0 – 4,75) Govs pirms kaušanas ir jānobaro līdz vajadzīgai kondīcijai

Augošas teles 3,0 (2,75 – 3,25) Telēm jāizdala audzēšanas kritiskais posms no 100 kg (atšķiršana) līdz 350 kg (apsēklošana).

Pirmpienes pie atnešanās

3,5 (3,25 – 3,75) Kritiskajā periodā telei nevajadzētu pienenities svarā vairāk par 600 - 700 gramiem dienā.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Nevēlamas ķermeņa kondīcijas vērt ējumi un to korekcija Laktācijas stadijas Vērtējuma punkti

Iespējamie cēloņi

Korekcija samazināt enerģijas daudzumu barības devā;

Cietlaišanas laikā govs ir bijusi aptaukojusies

ieturēt barības devā zemu enerģijas un proteīna attiecību

Augsts (>3,75)

Govs aptaukojas cietstāves periodā

samazināt enerģijas daudzumu barības devā paaugstināt enerģijas daudzumu barības devā;

Cietlaišanas laikā govs ir bijusi vāja

ieturēt barības devā augstu enerģijas un proteīna attiecību paaugstināt enerģijas daudzumu barības devā cietstāves laikā;

Atnešanās

Zems (<3,25)

Govs novājē cietstāves periodā

paaugstināt barībā proteīna daudzumu īpaši aizsargātā proteīna daudzumu paaugstināt kopproteīnu barības devā.

Augsts (>3,25) Govis, kas nesasniedz maksimālo produktivitāti

paaugstināt aizsargātā proteīna daudzumu

Zems ģenētiskais potenciāls brāķē līdz nākošai laktācijai dod barību ar augstu

Vāja pie atnešanās

paaugstināt enerģijas saturu cietstāves laikā nepieļaut, ka govis pie atnešanās ir aptaukojušās (>4)

Laktācijas sākums

Zems (<2,5)

Strauji novājē

barībā paaugstina enerģijas daudzumu

Mazs izslaukums brāķē samazina enerģijas daudzumu barībā līdz vajadzīgajam līmenim

Augsts (>3,25) Pārāk ilgi izēdina barību ar augstu enerģiju

samazina enerģijas proteīna attiecību barībā uztur barībā enerģijas līmeni Zems (<2,75) Govis, kas neatkopjas pēc

kondīcijas zaudēšanas paaugstina enerģijas proteīna attiecību regulē enerģijas daudzumu barības devā atbilstoši vajadzībām

Govis, kas saņem pārāk daudz enerģijas laktācijas beigās samazina enerģijas proteīna attiecību

barības devā apsver iespēju brāķēt

Augsts (>3,75)

Govis ar paaugstinātu servisa periodu (un starpatnešanās intervālu)

uzlabo ganāmpulka atražošanu

paaugstina enerģijas līmeni barības devā laktācijas pēdējos 6 mēnešos

Laktācijas vidus

Zems (<3,25) Govis, kuras laktācijas pēdējos 6 mēnešos nesasniedz vajadzīgo kondīciju

paaugstina enerģijas proteīna attiecību


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Vispirms skatīt no sāna. Jāvērš uzmanība līnijai no gūžas līdz sēžas pauguriem

Skats no mugurpuses

Ja tā ir V veida, tad ķermeņa kondīcija ir zem 3,5.

1. Ja gūžas pauguri ir noapaļoti – 3,0

2. Ja gūžas pauguri ir stūraini, tad < 2,75. Pievēršas sēžas izciļņiem. Ja tiem ir iztaustāms tāds kā polsterējums, tad – 2,75 3. Ja sēžas pauguri ir stūraini < 2,75. Ja iztaustāms taukaudu polsterējums uz sēžas pauguriem – 2,5.

4. Ja nav taukaudu polsterejuma uz sēžas izciļņiem, vērtējums ir < 2.5 Vērtē muguras skriemeļu šķersizaugumus. Skatās kā taukaudi pārklāj to virsmu.

* Ja iedobes starp muguras skriemeļu šķērsizaugumu galiem ir 1/2 starp izauguma galu un augšpusi - 2,25 * Ja iedobes 3/4 no izauguma gala līdz mugurai redzamas, tad – 2,0.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

* Ja ciskas apvidus iekritis un mugurkauls izskatās kā zāģa virsma, tad vērtējums < 2,0. Pirmais solis ir novērtēt līnijas formu starp gūžas un sēžas pauguriem - vai tās forma ir V

veida vai U veida. Šis solis novērtēšanā bieži ir pats sarežģītākais, it īpaši, ja ķermeņa kondīcijas novērtējums ir starp 3 un 3,25. Ja tas nav skaidrs, tad pārejat pie nākamā.

Skatiet govi no mugurpuses. Vērojiet gūžas un sēžas pauguru kontūras un arī to, cik labi redzamas ir astes sakne un krustu saites. No šī punkta vērtētājs parasti arī var dot vērtējumu. Kad ķermeņa kondīcijai ir dots vērtējums, vērtētājam ir jāpabeidz novērtēšanas procedūra, vai vismaz jāpaiet vienu soli uz priekšu, lai apstiprinātu kondīcijas novērtējumu. Ja tā ir puslokveida vai plakana U formas, tad vērtējumu dod no 3,5 un augstāku.

Skats no mugurpuses

3. Ja krustu saites tikko redzamas un astes saknes saite nav redzama – 3,75. Ja krustu un astes saites nav redzamas - 4,0.

1. Ja redzamas krustu un astes saites – 3,25 2. Ja krustu saites redzamas, bet astes saknes saites tikko redzamas – 3,5

4. Ja ciskas apvidus ir plakans > 4,0. Ja muguras skriemeļu šķērsizaugumu gali ir tikko saredzami – 4,25; sēžas pauguri tikko redzami – 4,5. Ja ciskas apvidus ir plakans un sēžas pauguri iegrimuši – 4,75; visu kaulu kontūras noapaļotas


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

– 5,0. Pielikumi Prakt.d. Nr. 22

Galoveji

Šķirne izveidota Skotijā. Dzīvnieki ir nelieli, toli, ar biezu apmatojumu. Apmatojums ir dažādās krāsās: pilnīgi melns, melns ar baltu joslu pāri lāpstiņām, vai balts ar tumšu purnu un ausīm. Dzīvmasa: - buļļiem 650 - 850 kg - govīm 450 - 550 kg - teļiem dzimstot 28 - 32 kg

Dzīvmasas pieaugums diennaktī 600 – 800 grami. Govju

pirmās atnešanās vecums: līdz 36 mēnešiem. Galoveji ir mazprasīgi, labi izmanto barību, pieticīgi, spēcīgi. Vieglas dzemdības un labas

mātes īpašības. Kautķermenis - gaļīgs ar mazu tauku nosiāņojumu.

Hailandes šķirne

Šķirne izveidota Skotija. Dzīvnieki ir nelieli, ar garu, dažādas nokrāsas apmatojumu (no dzeltena līdz pat melnam).

Ragi - gari, izliekti. Dzīvmasa:

- buļļiem 600-700 kg - govīm 420 - 500 kg

- teļiem dzimstot 30 - 35 kg


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Dzīvmasas pieaugums diennaktī 600 -700 grami.

Govju pirmās atnešanās vecums - 36 mēneši. Mazprasīgi, labi izmanto barību. Vieglas

dzemdības un labas mātes īpašības.

Kautķermenis - gaļīgs ar mazu tauku noslānojumu un īsām muskulškiedrām.

Tiroles pelēkā šķirne

Šķirne izveidota Itālijas un Austrijas Alpos, Tirolē. Tiroles pelēkie ir tipiski kalnu dzīvnieki. Tā ir piena-gaļas tipa šķirne. Dzīvnieki ir vidēja lieluma, ragaini, ar pelēku apmatojumu.

Dzīvmasa: - buļļiem 650 - 950 kg - govīm 550 - 600 kg - teļiem dzimstot 30 - 38 kg

Dzīvmasas pieaugums diennaktī 700 - 900 grami. Govju pirmās atnešanās vecums: līdz 36 mēnešiem. Tiroles pelēkie liellopi ir mazprasīgi, labi

izmanto barību, pieticīgi, spēcīgi, ar labi veidotu muskulatūru. Pie kvalitatīvas barības ir labs kautiznākums - 55 - 60%. Vieglas dzemdības un labas mātes īpašības, pienīgas.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Angus šķirne

Vēsturiski šķirne izveidota Anglijā - Aberdeen, Banff, Kīngardine un Angus provincēs. Anglijā šī liellopu šķirne saucās Aberdinangus, tomēr Eiropā, ASV, Kanādā un citās valstīs, attiecīgo valstu ģenētiķi pamatšķirnē ir izkopuši konkrēti viņus interesējošas pazīmes un tā jau vairs nav tieši Anglijā veidota šķirne, tāpēc pasaulē pašlaik lieto apzīmējumu Augus liellopi. Latvijā audzē vācu Angus šķirnes dzīvniekus. Vācu Angus šķirnes dzīvniekiem raksturīga ģenētiska bezragainība, vienas krāsas apmatojums - melns vai brūns, tomēr par kļūdu

neuzskata arī viendabīgu pelēku apmatojuma krāsu, kā arī nelielus baltus laukumus uz vēdera lejasdaļas vai tesmeņa. Dzīvniekiem raksturīgs izstiepts, labi apmuskuļots ķermenis ar izteiktu, aizpildītu pakaļējo šķiņķi un viegla izteiksmīga galva.

Angus šķirnes buļļus raksturo -dzīvsvars 900 -1100 kg, labi attīstās un nobarojas ar zāles lopbarību, minimāli nepieciešama koncentrētā barība, liels kautiznākums un teicamas kvalitātes labi marmorēta gaļa ar zemu tauku saturu. Angus šķirnes govis raksturo dzīvsvars - 550 - 700 kg, vecums pirmo reizi atnesoties 24 - 27 mēneši, zemas uzturēšanas izmaksas, viegla/regulāra atnešanās, labas mātes īpašības un ilgs produktīvais mūžs. Teļu dzimšanas svars ir no 32 - 35 kg. Angus šķirnes buļļus plaši izmanto krustošanai ar piena šķirnēm, jo tādejādi iespējams ražot pienu un iegūt nobarojamos jaunlopus ar labām barības izmantošanas spējām un augstu kautķermeņa kvalitāti. Šo šķirni izmanto arī veidojot vairāku gaļas šķirņu komerckrustojumus.

Herefordas šķirne

Šķirne izveidota Anglijā - Herefodshire provincē kur senāk Herefordas liellopus izmantoja gan piena ieguvei, gan kā vilcējspēku, gan arī gaļas ražošanai. Mūsdienās Herefordas liellopi ir selekcionēti augstvērtīgas liellopu gaļas ražošanai. Šķirne radusies apvidū, kurš ir bagāts ar zāles lopbarību, līdz ar to šie dzīvnieki vēl joprojām ir saglabājuši spēju maksimāli izmantot ganības un dot labus attīstības rādītājus uz zāles lopbarības pamata. Herefordi ir vieni no vieglāk audzējamām un uzturamām gaļas liellopu šķirnēm.

Herefordas liellopus pieskaita pie vidējā lieluma gaļas šķirnēm. Apmatojuma krāsa ir no brūnas līdz sarkanbrūnai ar baltu galvu, kaklu, vēderu, astes slotiņu, un skaustu. Tīršķirnes


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

dzīvniekiem raksturīgs nepigmentēts deguna spogulis. Herefordas liellopiem var būt plati izvērsti ragi vai ģenētisks tolums, kas labi tiek pārmantots nākamajās paaudzēs.

Šķirni var pieskaitīt pie agri nobriestošām, līdz ar to telēm optimālais pirmās atnešanās vecums ir 24 mēneši. Novērtējot Herefordas liellopus, par pozitīvām iezīmēm tiek uzskatīts harmoniski un proporcionāli veidots ķermenis, kas ir tilpumains, bez redzama zemādas tauku noslāņojuma. Pieaugušu Herefordas šķirnes buļļu dzīvmasa ir no 900 -1150 kg, govju - 600 - 750 kg, teļiem dzimšanas svars ir no 35 - 37 kg. Nobarojot jaunlopus var sasniegt dzīvmasas pieaugumu līdz 1100 g diennaktī. Kautiznākums - 64%. Šķirni audzē gan tīršķirnē, gan krustošanai ar vietējām piena un gaļas šķirnēm. Krustojuma teļi raksturojas ar labām lopbarības izmantošanas spējām un kvalitatīvu kautķermeni. Šie liellopi tiek izmantoti apgānīšanai aizsargājamos rajonos un dabas liegumos.

Limuzīnas šķirne

Šķirne izveidota Francijā - i imousin provincē. Līdz pat 1950. gadam šie liellopi tika izmantoti pajūgu vilkšanai, kā rezultātā izselekcionēti spēcīgi, muskuļoti, liela auguma dzīvnieki ar slaidu ķermeni un labi attīstītām kājām.

Limuzīnas šķirnes liellopiem apmatojuma krāsa ir no gaišbrūnas līdz tumšbrūnai ar gaišāku apmatojumu uz kājām, astes kaula, pakaļējo kāju iekšpuses un ap acīm. Dzīvnieki piemēroti intensīvai saimniekošanas sistēmai, taču labi pielāgojas arī ekstensīvas turēšanas apstākļiem, atvieglota tipa mītnēs. Šķirne izceļas ar ļoti labām mātes īpašībām -

viegla atnešanās (1% gadījumu var būt sarežģījumi, 8% jāpalīdz atnesties), augsts grūsnības procents 95% un vairāk, vidējais starpatnešanās periods nepārsniedz 380 dienas, govīm raksturīga regulāra meklēšanās, kas palīdz saglabāt ciklisku atnešanos. Vēlamais pirmās atnešanās vecums - 30 mēneši. Limuzīnas šķirnes liellopiem ir sekojoši dzīvsvara rādītāji:

- govīm 600 - 700kg - buļļiem 900 - 1100 kg - teļiem 4 mēn. vecumā 170 - 200 kg - atšķirtiem teļiem 7 - 9 mēn. vecumā 280 - 320 kg - jaunbuļļiem 15 - 20 mēn. vecumā 460 - 610 kg Nobarojot jaunlopus līdz 18 mēnešiem vidējais diennakts dzīvsvara pieaugums ir 1100 -

1300 grami. Šie liellopi raksturojas ar ļoti labiem kautiznākuma rādītājiem -jaunbuļļiem 14 -16 mēnešu

vecumā kautiznākurns ir 69 % - 71 %, kautķermenis ir liess ar augstu ekstra klases gaļas iznākumu. Limuzīnas šķirnes buļļi plaši tiek izmantoti krustošanai ar citām gaļas un piena šķirnēm, jo jaundzimušie teļi raksturojas ar šauru un garu ķermeni, kas parasti nerada problēmas govij atnesoties. Limuzīnas šķirni parasti izmanto kā trešo šķirni veidojot trīs gaļas šķirņu komerckrustojumus (Herefords*Anguss*Limuzīnas).


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Šarolē šķirne

Šķirne izveidota Francijā - Charolle provincē, pirmo reizi minēta jau 878. gadā, šobrīd tā ir

pazīstama visā pasauiē. Latvijā audzē Vācijas un Baltkrievijas izcelsmes Šarolē liellopus. Dzīvnieki sevī apvieno augstu augšanas potenciālu, labu ganību izmantošanu un, pie efektīvas ēdināšanas nobarošanas beigu posmā, barības patēriņš ir salīdzinoši zems.

Šarolē šķirnes liellopi raksturojas ar baltu līdz krēmkrāsas apmatojumu, dzīvsvaru: - govīm 800 - 900 kg, - buļļiem 1200 - 1400 kg, - nobarojamiem buļļiem (16 - 22 m.v.) 550 - 700 kg, - kastrātiem un telēm (20 - 36 m.v.) 550-750kg, - dzimšanas svars bullīšiem - 46 kg, telītēm - 43 kg,

4% piedzimst dvīņi, vēlamais pirmās atnešanās vecums telēm ir 30 mēneši, dzīvmasas

pieaugums vecumā no 6 -12 mēnešiem var sasniegt līdz 1500 g diennaktī. Kautiznākums 14 -16 mēnešus veciem jaunbuļļiem 67 - 69%. Dzīvniekiem raksturīga

izteikta, labi muskuļota krūšu daļa, nedaudz paceltie krusti veido atbalsta laukumu muskuļotai, platai mugurai un tilpumainam vēderam, kas pāriet labi aizpildītā jostas daļā un izteiktā pakaļējā daļā. Harmoniski veidotais ķermenis balstās uz spēcīgām, pareizi novietotām kājām.

Šarolē šķirnes govīm ir labas mātes īpašības, mierīgs raksturs un to produktīvais mūžs ir līdz 10 un vairāk laktācijām. Šarolē šķirnes buļļus var izmantot arī krustošanai ar citām gaļas un piena liellopu šķirnēm, tomēr jāņem vērā tas, ka teļu dzīvmasa piedzimstot var būt 10 -18 kg lielāka kā parasti. Līdz ar to krustošanai jāizvēlas lielas govis ar labi attīstītu krustu daļu, kurām parasti ir novērotas vieglas dzemdības. Teles un mazākas govis ieteicams apsēklot tikai ar tiem Šarolē buļļiem, kuri ir novērtēti pēc atnešanās viegluma un saņēmuši pozitīvu vērtējumu.

Krustošanas rezultātā iegūtiem nobarojamiem dzīvniekiem ir lielāka augšanas intensitāte, tie labāk izmanto barību, realizējot ir augstāks kautiznākums un mazāks tauku daudzums kautķermenī.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Simentāles šķirne

Piena gaļas tipa šķirne. Izveidota Šveicē izmantojot vietējās un ievestās šķirnes, pateicoties

augstajai produktivitātei un labajām piemērošanās spējām, izplatīta daudzās valstīs.

Ilgstošas pakļaujošās krustošanas rezultātā izmantojot vietējās šķirnes un Šveices Simentāles

šķirni izveidotas vairākas radnieciskas šķirnes: Francijā - Monbeljardas šķirne, Vācijā, Austrijā

Flekvi šķirne, Ungārija - Ungārijas sarkanā.

Šķirnes raksturojums. Apmatojums - gaiši brūni balts, retāk sarkanbalts. Galva un astes gals balti.

Deguna spogulis gaišs. Ragu un nagi gaiši. Buļļu dzīvsvars - 800 - 1200 kg. Govju svars - 550 - 650

kg. 12 m.v. nobarojamie jaunlopi 400 - 420 kg, 18 m.v.-500-600 kg. Kautiznākums - 58 - 62%


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Pielikumi Prakt.d. Nr. 24 Govslopu gaļas vērt ējums

Dažādu šķirņu un krustojumu nobarošanas rezultātu salīdzinājums

Šķirne

Uz 500. dienu vecumu

koriģētais svars, kg

Kaušanas iznākums,

%

Dzīvmasas pieaugums diennaktī,

g

Tirgus klase, punkti

Herefords 549 56,36 1148 3,50 Ucmarker 652 57,67 1313 4,00 Sarolē x Simentāle 665 57,44 1261 3,88 Simentāle 646 57,12 1212 3,60 Limuzīns x melnraib. 584 57,60 1186 3,00 Saliers x melnraib. 578 56,70 1190 2,80 Angus x melnraib. 531 55,70 1078 2,50 Vācu sarkanraib. 535 55,00 1091 2,60 Vācu melnraib. 560 55,10 1121 2,00

Hereforda šķirnes buļļu gaļas kvalitātes radītāji atkar ībā no nobarošanas intensitātes Rādītāji Intensīvi baroti Vidēji intensīvi

baroti Ekstensīvi baroti

Nobarošanas ilgums, mēn. 17-18 20-21 24 Dzīvmasa, kg 582 562 460 Kautķermeņa svars, kg 328 308 252 Pieaugums dienn., g 624 558 331 Kaušanas iznākums, % 56,32 54,80 54,81 Iekšējie tauki, % 3,35 1,68 1,42 Tirgus'klase (E-5; P-l) 3,50 2,92 2,22 Tauku klase 3,00 1,69 1,42 Gaļas skābums (48 h), pH 5,57 5,68 5,88 Krāsa (48 h); vajag - 34 34,99 32,68 30,83 Gaļas pretestība (šķērē), (48 h), kg 7,94 12,25 12,91 14. dienā, kg 6,34 5,94 5,41 Intramuskulārie tauki, % 3,20 1,54 0,86

Gaļas sadalījums pēc tas izmantošanas

Rādītāji Vecauce

Herefords x Latv.brūnā

ASV Herefords

Vācijas vidēji gaļas

šķirnēm

Pundurs Herefords

LLU Latvijas brūnā

Kautķermeņa svars, kg 286,6 300,0 336,0 372,0 -

Kautķermeņa pusītes svars, kg 143,3 150,0 168,0 186,0 -

Kautiznākums, % 53,0 - 50-60 - -

Lielo gaļas pusfabrikātu un kotlešu gaļas iznākums, %

71,0

75,0

74,0

81,3

73,0

augst. labuma - fileja - - - 1,0 2,0


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

1. šķira, % - - - 21,8 9,8

2. šķira, % - - - 25,4 23,5

Steikagaļa, % 20,0 25,0 47,2 - 22,7

Cepeša gaļa, % 31,5 25,0 - - -

Maļamā gaļa, % 18,5 25,0 26,8 - 40,3

Kauli, cīpslas, tauki, % 30,0 25,0 26,0 18,0 25,4

Liellopa liemeņa kulinārais sadalījums Gaļas šķirne

Lielie gaļas pusfabrikāti Gaļas izlietošana Latvijā ASV

1. Fileja Muguras biezā daļa Muguras plānā daļa Ciskas augšējā daļa Ciskas iekšējā daļa

Cepšanai Lielā, porciju, sīkos gab. Lielā, porciju, sīkos gab. Lielā, porciju, sīkos gab. Iepriekš marinēta, panēta ar marinādi, vīnu Iepriekš marinēta, panēta ar marinādi, vīnu

Steiks Steiks Steiks Cepetis ar steiku Cepetis, rolāde, steiks

2. Ciskas arēja daļa Ciskas sānu daļa Lāpstiņa un plecs Krūtiņa Sānu (ribu daļa)

Vārīšanai, sautēšanai liela, porciju un sīkos gabalos vai maltās gaļas bez maizes piedevu gatavošanai (dabiskā) sautēšanai Zupām Zupām, sautēšanai sīkos gabalos

Cepetis, rolāde, steiks Cepetis, rolāde Cepetis, sautēšanai, minūtes steiks, ragū, gulašs Svaigi gatavot, vārīt ūdenī, cept folijā Rituļu cepetis, ribu cepetis, vesterna steiks, zupām

3. Sānu (vēdera) daļa Pavēdere Kakla gabals

Maltā gaļa ar maizes piedevu (kotlešu masai)

Vārāmā gala, zupām Gulašs, maltā gaļa Cepetis

Dažādu sugu dzīvnieku gaļas ķīmiskais sastāvs

Ūdens, %

Olbaltumvielas, %

Tauki, %

Pelni, %

Liellopu gaļa 71,7 - 67,7 18,9 - 21,8 7,0 - 12,4 1,0 - 1,0 Cūkgaļa 38,0 - 54,0 16,5 - 18,2 27,0 - 49,0 1,0 - 1,3 Aitu gaļa 52,9 - 69,3 15,0 - 20,8 5,0 - 31,0 0,8 - 1,1 Broileru gaļa 76,0 - 79,0 20,0 - 22,0 0,9 - 1,5 1,2 - 1,6

Fizikāli ķīmiskās prasības liellopu gaļai

Rādītāji Mērvienības Robeža Gaļas skābums pēc 24 uzglabāšanas stundām pH 5,6 – 6,0 Gaļas skābums pēc 10. līdz 14 uzglabāšanas dienām pH 5,4 – 5,8 Muskuļu iekšējie tauki % 2,5 – 4,5 Muskuļu griešanas (šķēre) pretestība: pēc 24 uzglabāšanas stundām kg <10,6 pēc 10. līdz 14 uzglabāšanas dienām kg <4,0


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Kautķermeņa sastāvdaļas atkarībā no dzīvnieka vecuma Vecums mēnešos

Gaļa, %

Kauli, %

Tauki, %

Cīpslas, %

2,5 – 12 75,0 14,0 6,0 5,0 13 – 14 71,0 13,0 12,0 4,0 15 – 17 68,0 13,0 16,0 3,0 18 – 20 63,5 12,5 22,0 2,0

Ivars Rūvalds, LLU docents Gaļas vērt ējums degustācijā

Degustācijā nosaka gaļas mīkstumu (maigumu), krāsu, garšu un šķiedrainību. Šīs

īpašības ir atkarīgas no dzīvnieku šķirnes, gaļas marmorējuma (intramuskuiāro tauku daudzuma], turēšanas veida un citiem faktoriem. Attēlos ir parādīts gaļas taisnā muskuļa šķērsgriezums un vērtējums no labākā (1.) līdz sliktākam (11.)

1. Aubrac x Hochland (Augstkalnu) šķirņu liellopu krustojumi

No skotu augstkalnu dzīvniekiem šā krustojuma dzīvnieki manto lielo augumu, gaļīgumuun savu gaiši brūno apma-tojumu, kā arī noslieci uz tauku nogulsnēšanos. No franču Aubrac šķirnes - īsus ragus un strauju augšanu. Gaļa tiek novērtēta ka augstākā klase un saņem augstāko punktu skaitu. Vislabāk izteikts

marmorizējums un biezais ārējais tauku slānis dod steikam ārkārtēju maigumu, sulīgumu un aromātu.

2. Šarolē x (Šothorņu gaļas tips x Galloway) šķirņu liellopu krustojumi

Labi muskuļota. Liesas franču gaļas šķirnes Sarolē dzīvniekus krusto ar robustiem Šothorņu-Galloway krustoju-ma govīm. Rezultātā iegūst buļļa izskata dzīvnieku ar lielu dzīvmasu. Gaļa ir gaišā krāsā ar skaistām tauku āderēm. Cepts steiks no šādas gaļas ir nedaudz

cietāks, lai iegūtu visaugstāko vērtējumu. Pēc dažu ekspertu vērtējuma, šādā gaļa varētu būt arī par treknu.

3. Sothorņu x Galloway šķirņ u krustojumi

Vidēji lieli, maz muskuļoti Sothorņu liel-lopi, kuru izcelšanās ir Ziemeļanglijā, krustoti ar skotu Galloway šķirnes dzīvniekiem, ātri nogulsnē taukus. Šādai gaļai ar tādu tauku polsterējumu vajadzētu būt vienkārši maigai. Sagatavota šāda ga-ļa pārsteidz ar savu lielisko tipisko gaļas aromātu

4. Hinterwalder (Aizmeža) liellopu šķirne Šīs mazās, krāsainās šķirnes dzīvniekus

atkal sekmīgi audzē Vācijas dienvidu kalnu apvidos. Svaiga gaļa izskatās garšīga ar savu


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

sarkano krāsu. Ir harmonisks tauku sadalījums. Sagatavota gaļa ir mīksta ar sviesta maigumu.

5. Angus šķirne cēlusies skotu Aberdīnas grāfistē, pašlaik šīs šķirnes dzīvniekus visvairāk audzē Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Ne-daudz dzīvnieku ir arī Latvijā. Gaļa ir ar viduvēju marmorējumu, tātad ne pārāk taukaina, ir maiga un smalkšķiedraina, bet ne tik aromātiska kā iepriekš raksturotā gaļa.

6. Sothorņu gaļas tipa x Hochland šķirņu krustojuma dzīvnieki Ir krustotas tīras angļu šķirnes - spēcīgie Sothorņu dzīvnieki

ar Hochland (Augstkalnu) garvilnainiem dzīvnie-kiem no skotu rietumu augstkalnu apgabaliem. Steiks no šo dzīvnieku gaļas ir aromātisks un nedaudz marmorizēts, bet, lai to varētu vērtēt visaugstāk, tas ir par cietu.

7. Galloway šķirne ir viena no vecākajām Lielbritānijas liellopu šķirnēm un cēlusies Skotijas dienvidrietumos. Melnie pinkainie, pieticīgie dzīvnieki var visu gadu atrasties ārā atklātā vietā un ir ļoti izturīgi. Ganībās tiem izaug bieza vilna. Gaļas kvalitāte pēc punktu vērtējuma līdzīga kā 6. vietas vērtējums. Labākais tauku nogulsnējums gaļā pastiprina spēcīgo riekstu garšu.

8. Aubrac šķirne cēlusies Francijā. Dzīvnieki ir vidēji lieli, ar dzeltenu apmatojumu, robusti, mierīgi, ar labām barības izmantošanas spējām un ātrām muskuļmasas veidošanas spējām. Gaļa ir gaiši sarkana ar smalku tauku dzīslojumu. Gaļu var vērtēt kā maigu

9. Sarolē x Aubrac šķir ņu krustojumi Šie tradicionālo franču gaļas šķirņu liellopu krustojumi ir smagi un muskoļoti. Tāpat krustojuma dzīvnieki saglabā Aubrac šķirmei


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

raksturīgo izturību. Neapstrādātā gaļa ir rozā nokrāsā, izskatās garšīga, bet pēc cepšanas to vērtē tikai kā viduvēju.

10. Hereford šķirnes dzīvnieki ir sarkanraibi, un visvairāk tos audzē Lielbritānijā un Amerikā. Tā ir visizplatītākā gaļas liellopu šķirne pasaulē. Gaļa ir ar maigu garšu. Daži to vērtē vēl kā labu, bet šī gaļas salīdzinājuma eksperimentā tā bija cieta un rupjšķiedraina.

11. Sarolē šķirnes baltie lielie dzīvnieki cēlušies Francijā un dod daudz liesas gaļas. Dzīvniekus nedrīkst visu gadu turēt ārpus telpām, un tiem vajag daudz barības. Gaļa -rozā un liesa. Steikam tā ir nabadzīga ar kalorijām. Gaļa ir bez aromāta un cietu struktūru. No pārbaudītiem gaļas paraugiem tā tika novērtēta viszemāk.

Visumā augstāko vērtējumu ieguva to šķirņu liellopu gaļa, kurai bija labāks marmorējums un smalkākas muskuļu šķiedras, la salīdzina Francijā un Anglijā veidotās šķirnes, pirmās ir ar mazāku intramuskulāro tauku daudzumu. Labi rezultāti gaļas degustācijas rādītājos ir Anglijā un Francijā veidoto šķirņu krustojumiem, tāpat krustojumiem ar primitīvākām šķirnēm. Tirgū aizvien lielāku nozīmi iegūst gaļas garša. Tas arī būtu jāņem vērā jaļas liellopu audzētājiem, arī Šarolē šķirnes audzētājiem Latvijā.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Izdevējs: Latvijas Republikas Zemkopības ministrija, Republikas laukums 2, Rīga, LV – 1981 Latvijas Republikas Pārtikas un veterinārais dienests, Peldu iela 30, Rīga, LV - 1050

Cūku liemeņu klasifikācija

Eiropas Savienības un nacionālā likumdošana

Cūku liemeņus klasificē un marķē saskaņā ar šādu regulu prasībam:

• Padomes 1984. gada 13. novembra Regula Nr.3220/84, ar ko nosaka Kopienas mērogu cūku liemeņu klasificēšanai (tiek atcelta ar 2009. gada 1. janvāri); • Komisijas 1985. gada 24. oktobra Regula Nr.2967/85, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par Kopienas mēroga piemērošanu cūku liemeņu klasificēšanai (tiek atcelta ar 2009. gada 1. janvāri); • Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienota TKO regula”) un citas saistošas regulas – no 2009. gada 1. janvāra.

Latvija dzīvnieku liemeņu kvalitates un klasifikācijas prasības gaļas ieguves uzņēmumos nosaka Ministru kabineta 2008. gada 17. jūnija noteikumi Nr.443 „Noteikumi par dzīvnieku liemeņu apstrādes kvalitāti, klasifikāciju un marķēšanu, kā arī kārtību, kādā tiek novērtēta dzīvnieku liemeņu atbilstība apstrādes kvalitātes un klasifikācijas prasībām un tiek vākta un apkopota informācija par dzīvnieku liemeņu cenām”. Saskarā ar šo noteikumu prasībām Latvijā cūku liemeņu klasifikācija ir obligāta kautuvē, ja tās kaušanas jauda vidēji iepriekšējā gadā pārsniedz:


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

• 200 cūkas nedēļā (līdz 31.12.2008.); • 100 cūkas nedēļā (no 01.01.2009.).

Cūku liemeņu apstrādes kvalitāte un tirdzniecības klases

Cūku liemeņu apstrādes kvalitāte pirms klasifikācijas atbilst šādām prasībām:

• atasiņots; • bez iekšējiem orgāniem; • bez mēles, sariem, nagiem un dzimumorgāniem; • bez nieru taukiem un nierēm; • bez diafragmas; • ar galvu, asti un kājām; • vesels vai pārdalīts pa liemeņa viduslīniju.

Ja cūku liemeni sver un klasificē bez galvas, astes un pakaļkājām, tad reģistrēto silta liemeņa svaru palielina par:

• 7,61 %, aizstājot atdalīto galvu; • 1,61 %, aizstājot atdalītās pakaļkājas; • 0,11 %, aizstājot atdalīto asti.

Cūku liemeņu svēršanu un klasificēšanu veic ne vēlāk kā 45 minūtes pēc cūkas kaušanas uzsākšanas. Šis laika ierobežojums nepieciešams tādēļ, lai nodrošinātu, ka novērtējuma rezultāti ir l īdzīgi, jo kautķermenim atdziestot, strauji samazinās dzīvnieka liemeņa sākotnējā masa un tādejādi rodas svara zudums. Atbilstoši muskuļaudu saturam cūku liemeņus iedala tirdzniecības klasēs E, U, R, O, P. Tomēr dalībvalstis drīkst savā teritorijā nokautajām cūkām ieviest atsevišķu klasi, ja muskuļaudu saturs ir 60 % un vairāk, ko apzīmē ar burtu S (1.tabula). Veicot iedalīšanu tirdzniecības klasēs pēc EUROP, noteicošais ir cūku liemeņa muskuļaudu saturs jeb liesās gaļas saturs. Muskuļaudu saturs ir attiecība starp visu šķērssvītroto sarkano muskuļu gaļu, ciktāl to var atdalīt ar nazi, un liemeņa svaru. 1. tabula. Tirdzniecības klašu shēma cūku liemeņiem.

Klasifik ācijas metodes

Lai noteiktu cūku liemeņu muskuļaudu jeb liesās gaļas saturu, Latvijā atļauts izmantot šādas klasifikācijas metodes:

• manuālā jeb divpunktu mērīšanas metode (ZP metode) (1. attēls); • pielietojot optiskas zondes


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

aparātu „Introscope” (Optikal Probe) (2. attēls), aparātu „PG 200” (Pork Grader) (3. attēls).

Optiskās zondes klasificētājs ievada (iedur) cūkas pusliemeņa muguras daļas noteiktā vietā. Ar tām var noteikt speķa biezumu un speķa un gaļas saturu. Muskuļaudu saturs tiek aprēķināts ar atsevišķo vērtību un formulu palīdzību. Formulas pielieto, ja cūku liemeņa svars ir no 50 līdz 100 kilogramiem. 1. attēls. Metode cūku liemeņa liesās gaļas satura noteikšanai ar divpunktu mēr īšanas metodi (ZP metode).

Cūkas pusliemenim tauku un muskuļu kārtas biezumu noteiktā vietā mēra manuāli ar lineālu.

Liesās gaļas saturu aprēkina pēc formulas:

ý = 61,689 – 0,658x1 + 0,109x2, kur:

ý – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs, x1 – redzamā tauku slāņa biezums (milimetros) sadalīta liemeņa viduslīnijā, ko mēra G punktā – plānākajā daļā virs gluteus medius muskuļa (ieskaitot ādu), x2 – redzamā muskuļa biezums (milimetros) sadalīta liemeņa viduslīnijā, kas izmērīts M punktā – īsākais attālums no glutaeus medius priekšējā (cranial) gala (cranial – virzienā uz galvaskausu) līdz mugurkaula kanāla augšējai (dorsal) malai.

2. attēls. Metode cūku liemeņa liesās gaļas satura noteikšanai pielietojot aparātu „Introscope” (Optikal Probe). Cūkas pusliemenim tauku kārtas biezumu mēra uz pusēm pārdalīta liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 6 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas, iedurot zondes asmeni taisnā leņķī attiecībā pret adas virsmu pa labi no liemeņa viduslīnijas.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Liesās gaļas saturu aprēķina pēc formulas:

ý = 71,964 – 0,756 x, kur:

ý – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs, x – muguras tauku slāņa biezums S (milimetros), ko mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 6 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas.

3. attēls. Metode cūku liemeņa liesās gaļas satura noteikšanai pielietojot aparātu „PG 200” (Pork Grader). Cūkas pusliemenim tauku un muskuļu kārtas biezumu mēra uz pusēm pārdalīta liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 7 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas, iedurot zondes asmeni taisnā leņķī attiecībā pret ādas virsmu pa labi no liemeņa viduslīnijas. Izejas punkts vēdera dobumā ir 4 cm no liemeņa viduslīnijas.

Liesās gaļas saturu aprēķina pēc formulas:

ý = 71,938 – 0,928x1 + 0,013x2, kur:

ý – aprēķinātais liemeņa liesās gaļas procentuālais saturs, x1 – muguras tauku slāņa biezums S (milimetros), ko mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 7 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas,


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

x2 – muskuļa biezums F (milimetros), ko mēra liemeņa kreisajā pusē aiz pēdējās ribas 7 cm attālumā no liemeņa viduslīnijas

Cūku liemeņu klasifikācijas iekārtas 1. Cūku liemeņu klasifikācijai ar divpunktu mērīšanas metodi (ZP metode) izmanto atbilstošu, ērti lietojamu lineālu un datu matrici.

4. attēls. Lineāls ar datu matrici.

2. Cūku liemeņu klasifikācija ar pamata optisko zondi „Introscope” (Optikal Probe).

5. attēls. Introskops.

3. Cūku liemeņu klasifikācija ar pusautomatisko optisko zondi „PG 200” (Pork Grader).


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

6. attēls. PG 200. Pusautomatiskā optiskā zonde „PG 200” mērījumus veic optiski- elektroniski. Iekārta sastāv no mērīšanas zondes, kas iemontēta pistolei līdzīgā korpusā, protokola printera un etalona – testa bloka. Pistole satur aprēķinu programmatūru. Zondes galā atrodas 8-9 mm plats asmens

(7.attēls), kā arī gaismas avots (LED), kam tieši blakus atrodas gaismas uztvērējs (fotodetektors). Muskuļaudi un taukaudi gaismas raidītāja doto gaismu atstaro atšķirīgi. Mērīšanas zondi noteiktā vietā izdur cauri liemenim. To izvelkot tiek uzrādīts mērīšanas rezultāts. Mērījums ietver starpribu audus, muguras muskuļa biezumu un speķi ar ādu. Aprēķinot gaļas saturu, starpribu audi netiek ņemti vērā. Izmērītās vērtības ar aprēķinu programmas palīdzību tiek pārvērstas liesās gaļas procentuālajā saturā. Mērījumu precizitāte ir 0,5 mm. Klasifikācijas rezultāta protokols tiek izdrukāts automatiski. 7. attēls. PG 200 iekārtas zondes asmens: kreisajā pusē – atbilstošs, labajā – stipri nolietots. Veicot dzīvnieku liemeņu klasifikācijas atbilstības pārbaudi, Pārtikas un veterinārā dienesta inspektors veic izlases pārbaudi vismaz 30 liemeņiem. Mērījumu vietai jābūt aiz pēdējās ribas, dūriena ieeja – 7 cm ± 1 cm robežās, dūriena izeja – 4 cm ± 0,5 cm no liemeņa viduslīnijas. Lai pārbaudītu mērījuma precizitāti, durumā kanālā tiek ievadīta kontroles adata. Dūrienam jābūt horizontālam 90° leņķī pret virsmu.

8. attēls. Kontroles adata, domāta dūruma vietas un leņķa pārbaudei.

Marķēšana

Tūlīt pēc klasifikācijas veic cūku liemeņu marķēšanu.

Dzīvnieku liemeņus marķē uz ārējās virsmas ar zīmogu (izmantojot zīmoga krāsu vai iededzinot) vai etiķeti. Ja marķē ar zīmogiem, jāizmanto netoksiska, neizplūstoša un neizdzēšama tinte. Ja marķē ar etiķetēm, tās jāpiestiprina tā, lai nevarētu noņemt nesabojājot.

Marķējumā burtiem vai cipariem jābūt vismaz 2 cm augstiem un labi salasāmiem. Marķējumu izvieto cūku liemeņa katrā pusē uz pakaļējās ciskas vai gurna ādas, kurā norāda:

• 1. rindā – gada pēdējais skaitlis, gada nedēļa, nedēļas diena; • 2. rindā – kaušanas kārtas numurs ar arābu cipariem; • liesās gaļas saturu procentos ar precizitāti atbilstoši mērinstrumenta precizitātes pakāpei ar vienu zīmi aiz komata vai nobarojuma atbilstības klasi SEUROP.

Klasifikācijas iekārtu kontrole


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Lai pārliecinātos par to, ka arī lietošanas laikā iekārtas darbojas precizi, tās regulāri

jāpārbauda. Šī tā sauktā “Rīta kontrole” ietilpst katra klasificētāja pienākumos. Pirms darba uzsākšanas klasificētājs pārbauda mērinstrumenta un svaru darba kartību. Pārbauda PG 200 mērījumu zondi un asmeni, kā arī veic zondes refleksijas vērtību un mērījumu formulas pārbaudi. Šai iekārtai ir izstrādāts testa bloks (etalons), ar kura palīdzību iespējams simulēt refleksijas līkni. Testa blokā iegravētajām iekārtas vērtībām jāparādās protokolā.

Kalibrēšanas kļūdas robežas ir ± 0,5 mm. Mērījumu precizitātei svarīga ir izstarotās gaismas konstante. Refleksijas vērtības pārbaude notiek ar testa blokā integrēto gaišo daļu. Atstarojuma vērtībai gaiši iekrāsotajā laukā jābūt 155 ± 9.

Zondes asmens ārējie izmēri nosaka dūriena kanāla lielumu. Lai izslēgtu mehānisku iedarbību uz mērīšanas procesu, asmens garumam un platumam jāiekļaujas noteiktajos izmēros.

Ja testā iegūtās refleksijas un testa bloka garuma vērtības neiekļaujas kalibrēšanas pieļautajās robežās, iekārtu lietot nedrīkst.

Informācija dzīvnieku piegādātājiem

Kautuves īpašnieks divu darbdienu laikā pēc dzīvnieka liemeņa klasificēšanas par piegādāto

dzīvnieku rakstiski vai elektroniski informē Latvijā reģistrētu dzīvnieka piegādātāju, norādot šādu informāciju:

• dzīvnieka identifikācijas numurs vai novietnes numurs; • dzīvnieka kaušanas datums, kaušanas kārtas numuru; • dzīvnieka dzīvsvars, ja tāds ir noteikts; • dzīvnieka liemeņa klasifikācijas rezultāts; • atdzesētā dzīvnieka liemeņa svars; • dzīvnieka liemeņa cena, kas noteikta, pamatojoties uz dzīvnieka liemeņa klasifikāciju.

Pielikumi Prakt.d.Nr. 33 Aitas

Latvijas tumšgalves Latvijā pamatā audzē Latvijas tumšgalves aitu šķirni. Tā izveidota, vietējās aitas krustojot ar

Šropšīras un Oksfordšīras teķiem, kurus ieveda no Zviedrijas un Anglijas.

Latvijas tumšgalves šķirnes aitu mātēm dzīvmasa ir 55 - 65 kg, teķiem - 100 - 120 kg, vilnas

nocirpums attiecīgi 3,5 - 4,5kg un 5,0 - 6,0 kg. Vilnas garums 8 - 10 cm, vilnas smalkums 48. -

56. smalkuma kvalitāte. Tīras vilnas iznākums 55 - 60%. Vilnai pārsvarā krēmkrāsas tauksviedri.

Aitu māšu auglība 150 - 160%.

Vācijas melngalves Izveidota 19.gs., vietējās šķirnes aitas krustojot ar importētām šķirnēm no Anglijas: Leisteres,

Saudaunas un Hempšīras. Vācijā šīs šķirnes selekcijas darbs orientēts uz ātraudzības un gaļas


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

kvalitātes uzlabošanu. Dzīvnieki raksturojas ar vidēja lieluma, garu, spēcīgu ķermeni. Aitām -

balta, bieza vilna. Galva - plata, gara, tumši brūnā vai melnā krāsā. Arī kājas melnas.

Aitu māšu dzīvmasa 70 - 85 kg, teķiem 110 - 135 kg. Vilnas nocirpums attiecīgi 4,0 - 5,0 un

5,0 - 7,0 kg. Vilnas smalkums atbilst 48. - 50. smalkuma kvalitātei. Tīras vilnas iznākums 55 -

56%. Aitu māšu auglība 140 - 150%, jēru dzīvmasa, atšķirot 152 dienās - 43 kg.

Vācijas melngalves aitu šķirni izmantoja Lietuvas melngalves šķirnes veidošanā. Mūsu valstī

1996.g. impertēti 7 šīs šķirnes vaislas teķi un 10 audzējamās aitiņas.

I ļ-de-France Izveidota, krustojot Anglijas Leisteres un Rambuljē šķirnes. Vēlāk krustošanā izmantota

Manšampo Merino aitu šķirne. Iļ-de-France šķirni plaši audzē Francijā. Dzīvnieki ir lieli, ar

spēcīgu konstitūciju, labi muskuļoti. Sejas daļa un kājas nav apaugušas ar vilnu, tās sedz balti

segmati. Aitas un teķi bez ragiem.

Vilna - smalka, balta, satur daudz tauksviedru. Vilnas nocirpums 4,0 - 5,0 kg, vilnas garums 7

- 8 cm. Vilnas smalkums atbilst 56. - 60. smalkuma kvalitātei. Tīras vilnas iznākums 45 - 55%.

Aitu māšu dzīvmasa 65 - 75 kg, teķiem 100 - 125 kg. Auglība 135%. Jēri pēc atšķiršanas 152

dienu vecumā sasniedz 34 - 42 kg dzīvmasu.

Iļ-de-France šķirni audzē arī Ungārijā un Polijā. 1995.g. šīs šķirnes 5 vaislas teķus ieveda

Latvijā, lai asins pārliešanas ceļā uzlabotu Latvijas tumšgalves aitu ātraudzību un gaļīgumu.

Leisteres šķirne Izveidota 1700.g. Anglijā. Dzīvnieki ir lieli: teķiem dzīvmasa 90 - 110 kg, vilnas nocirpums

4,0 - 6,0 kg, vilnas garums 15 - 20 cm. Vilnas smalkums atbilst 46. - 56. smalkuma kvalitātei.

Leisteres garvilnas aitas audzē tīršķirnē, kā arī izmanto krustošanai ar īsvilnas aitām, lai iegūtu

lielas, ātraudzīgas aitas ar krosbredtipa vilnu.

Šķirni audzē Eiropas valstīs, ASV, Austrālij ā un Jaunzēlandē.

Latvijā 1998.g. Leisteres šķirnes 3 aitas un 1 vaislas teķi Dānijas audzētāji uzdāvināja

Valmieras rajona Mazsalacas pagasta zemniekiem.

Gotlandes šķirne


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Izveidota mērķtiecīgas selekcijas ceļā no vietējām ragainām rupjvilnas aitām.Šķirne ir viena no

populārākajām Zviedrijā. Šīs šķirnes aitas audzē arī citās Skandināvijas valstīs. Aitas audzē ādu

un teicamas kvalitātes jēra gaļas ieguvei.

Dzīvnieki - vidēji, piemēroti turēšanai bargajos kliematiskajos apstākļos, ļoti izturīgi.

Aitas raksturojas ar labām mātes īpašībām, auglība - 200%, vieglas dzemdības. Latvijā 1998.g.

Gotlandes šķirnes 19 aitas Valmieras rajona Mazsalacas pagasta zemnieki saņēma kā dāvinājumu

no Dānijas.

Romanovas šķirnes aitas Izveidota 19.gs. Volgas upes ielejā Jaroslavļas apgabalā. No Romanovas šķirnes 5 - 10 mēnešu

veciem jēriem iegūst labākās kažokādas pasaulē. Šīs kažokādas ir vieglas, siltas, skaistā pelēkā krāsā. Akotmatiņi ir rupji, melni, labi atbalsta smalkos dūnmatiņus, tādēļ vilnsega valkājot nesaplok un nesaveļas. Šīs īpašības nodrošina pareiza akotmatu un būnvilnas matiņu attiecība - 1:4 - 1:10. Dūnvilnas matiņi ir ļoti smalki - diametrs 20 - 25 mikroni.

Jēri piedzimst melni, bet no 2 - 4 nedēļu vecuma tiem intensīvi sāk augt balti vai gaiši pelēki dūnvilnas matiņi. Pēc 3 - 4 mēnešu vecuma vilnsega iegūst Romanovas jēriem raksturīgo pelēko nokrāsu.

Romanovas šķirnes aitas daudzauglīgākā šķirne pasaulē. Auglība - 300%. Aitām nav izteikta sezonveida meklēšanās, tās var aplecināt jebkurā gada mēnesī. Aitas, pilnvērtīgi ēdot, var atnesties divos gados trīs reizes, iegūstot katrā mēnesī 2 - 3 jērus. Rekords - 9 jēri metienā. No vienas aitas gadā var iegūt 2 - 3 augstvērtīgas jēru kažokādas un 70 - 80 kg diētiskas jēru gaļas.

Romanovas šķirni plaši izmanto jaunu šķirņu veidošanā, auglības palielināšanai, kā arī rūpnieciskā krustošanā, izmantojot iegūtās pusasiņu Romanovas šķirnes aitu mātes gaļas jēru ražošanai.

Romanovas šķirni audzē Krievijā, Eiropas valstīs, ASV, Kanādā. Latvijā audzē Cēsu rajonā Līgatnes pagastā un Rēzeknes rajona Verumu pagastā.

Aitu šķirņu saimnieciskā klasifikācija pēc ražošanas virziena un vilnas smalkuma

Aitu grupa Ražošanas virziens Aitu šķirnes

Smalkvilnas 1. Vilnas.

2. Vilnas – gaļas

3. Gaļas - vilnas

Groznijas, Stavropoles

Askanijas, Padomju merinaitas,

Ziemeļkazahijas merinaitas

Prekosa, Kazahijas smalkvilnas.

Pussmalkvilnas 1. Vilnas – gaļas 2. Gaļas – vilnas Garvilnas Linkolnas tipa.

Cigojas, Gruzijas pussmalkvilnas Somijas landrase. Linkolnas, Krievijas garvilnas,


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Romni-māršu tipa Korideļu tipa Īsvilnas

Tekselas. Romni-māršu, Borderleisteres

Ziemeļkaukāza, Tjanšana. Latvijas tumšgalve, Lietuvas melngalve, Igaunijas tumšgalve, Vācijas melngalve, Oksfordšīra, Hempšīra, Šropšīra, Sufolkas.

Pusrupjvilnas 1. Gaļas-tauku-vilnas

2. Gaļas-vilnas-piena

Alojas, Tadžikijas.

Armēnijas.

Rupjvilnas 1. Gaļas-kažokādu

2. Jērādiņu

3. Gaļas-tauku

4. Gaļas-vilnas-piena

5. Gaļas-vilnas

Romanovas, Ziemeļu īsaste Karakula,

Sokolkas.

Džidaras, Hisaras.

Tušinas

Čerkasu

Pielikumi Prakt.d.Nr.35 Latvijas vietējā kaza

Šķirne izveidota 19.gadsimta beigās un 20.gadsimta sākumā no vietējām meža Bezoarkazām,

krustojot tās ar Krievijas vietējo kazu āžiem un Megrelas šķirņu āžiem, kurus ieveda no Krievijas

Vitebskas apgabala. No 1900. – 1905.gadam Latvijā no Vācijas izportēja Togenburgas, Tīringas, Alpu

un Zānes kazas.

Latvijas vietējo kazu apmatojums ir rupjš, garšs ar attīstītu dūnvilnu (ziemas periodā).

Apmatojuma krāsa ir dažādās krāsās.

Ragi plakani, sirpjveidīgi 30 – 50 cm gari. Var arī būt tolas.

Pieaugušu kazu dzīvsvars 40 – 50 kg, augums skaustā 60 – 70 cm, bet pieaugušu āžu dzīvsvars

70 – 75 kg, augums skaustā 77 – 85 cm.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Piena produktivitāte – laktācijas periods ilgst 8 – 10 mēnešus. Piena produktivitāte pieaugušām

kazām vidēji laktācijā ir 500 kg piens, piena tauki 3,80%, olbaltums 3,00%.

Izmanto galvenokārt piena, gaļas, ādu ieguvei.

Alpu kaza

Alpu kaza parasti ir stirnu brūnā krāsā, taču ir sastopami arī melni un raibi dzīvnieki. Pēc auguma un izslaukuma tās līdzinās Zānes kazām. Alpu kazas galvenokārt cēlušās no Šveices ģemzes krāsas kazām.

Dzīvnieki samērīgi veidoti ar nedaudz mazāku dzīvsvaru nekā Zānes kazām. Tesmenis ieapaļš, bieži gadās arī bumbierveidīgs ar labi attīstītiem vidēja lieluma pupiem. Kazas un āži ir ar lieliem skaistiem ragiem.

Pieaugušu kazu dzīvmasa ir 50 – 70 kg, augums skaustā 80 – 90 cm, bet pieaugušu āžu dzīvmasa 70 – 95 kg, augums skaustā 80 – 90 cm.

Piena produktivitāte – laktācijas periods 9 – 10 mēneši. Piena produktivitāte pieaugušām kazām vidēji laktācijā ir 700 kg piens, piena tauki 4,00%, olbaltums 3,10%.

Tīringas kazas

Tīringas mežu piena kaza Baltijā tika ievesta no Vācijas, tīringenes rajona. Kazām biežāk sastopamā apmatojuma krāsa ir no brūnas līdz melnai, kājas līdz ceļiem baltas ar melnu svūtru no nagiem līdz ceļa locītavām, vēders balts. Pa kazas galvu no deguna gar acīm līdz ausīm stiepjas divas baltas svītras, balta ir ausu iekšpuse. Pārsvarā Tīringas kazas it tolas, bet sastopami eksemplāri arī ar ragiem. Tesmenis apaļš, nolaidens, ar spēcīgiem konusveida pupiem. Ļoti viegli slaucamas. Pieaugušu kazu dzīvmasa ir 45 – 50 kg, augums 70 – 75 cm, bet pieaugušu āžu dzīvmasa ir 50 – 60 kg, augums skaustā 80 – 85 cm.

Piena produktivitāte – laktācija ilgst 10 – 11 mēnešus. Pieaugušu kazu mātes piena produktivitāte laktācijā ir 600 kg piens, piena tauki 4,00%, olbaltums 2,80%.

Togenburgas kazas

Togenburgas kazu dzimtene ir Šveice. Baltijā šīs šķirnes kazu eksterjers norāda uz piederību piena novirzienam.

Šīs šķirnes kazu eksterjers norāda uz piederību piena novirzienam. Apmatojuma krāsa – sarkana līdz tumši brūna (šokolādes brūna krāsa), sastopamas arī sturnu brūnā krāsā. Ausis un purns gaiši, galvai abās pusēs baltas, gaišas svītras. Kājas baltas, vēders tumšākā krāsā, bet apmatojums uz tesmeņa pakaļējās daļas (piena spogulis) gaišā krāsā. Pamatā kazas ir tolas, ļoti retos gadījumos ar ragiem.

Pieaugušu kazu dzīvmasa ir 50 – 60 kg, augums skaustā 65 – 75 cm, bet pieaugušu āžu dzīvmasa ir 65 – 75 kg, augums skaustā 75 – 85 cm.

Piena produktivitāte – laktācija ilgst 10 mēnešus. Pieaugušu kazu mātes piena produktivitāte laktācijā ir 650 kg piens, piena tauki 3,50%, olbaltums 2,70%.

Vācu baltā dižciltīgā kaza


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

1880.gadā Zānes un vietējās šveiciešu kazas krustošanas rezultātā tika iegūta kaza, kura lpaši izplatījās Vācijā. Līdz 1928.gadam tika veiktas selekcionāru piestrādes pie šīs šķirnes. Tagad Vācu baltā dižciltīgā kazas izplatība ir ļoti liela. Tās ieņem vienu no vadošo kopskaitu starp piena ražojošām kazām. Kazām ir spēcīga konstitūcija, tās ir staltākas par Zānes kazām. Tesmenis ciets, elastīgs. Apmatojums īss, balts. Šīs šķirnes āžiem vaigus klāj kupla bārda, kas sniedzas līdz ausīm, uz pieres tiem ir sprogas. Pieaugušu kazu dzīvmasa ir 55 – 75 kg, augums skaustā 70 – 80 cm, bet pieaugušu āžu dzīvmasa ir 70 – 100 kg, augums skaustā 80 – 90 cm.

Piena produktivitāte – laktācija ilgst 10 mēnešus. Pieaugušas kazas piena produktivitāte ir 700 kg piens, piena tauki 3,50%, olbaltums 2,90%.

Zānes kazas

Lielu produktivitāti visās pasaules zemēs ir iekarojusi tieši Zānes šķirnes piena kaza, kuru Zānentāles ielejas apvidū izaudzējuši Šveices selekcionāri.

Ir izaudzētas arī angļu, vācu, amerikāņu un Jaunzēlandes Zānes šķirnes piena kazas. Visu šo kazu ciltsvecāki ir iepirkti un nākuši no Šveices, pēc tam katra no zemēm iepircējiem

jeb importētājām kazkopības speciālisti, izmantojot dažādas selekcijas metodes, veidojuši saviem klimatiskajiem un citiem audzēšanas, barošanas apstākļiem piemērotus dzīvniekus.

Zānes kazai mugura no skausta ir taisna, kājas kā priekškājas, tā aizmugurājās izvietotas līdzeni. Locītavas pie dzīvnieka nagiem nav atkārušās, tās atrodas gandrīz vertikālā stāvoklī. Taisnā mugura labi izceļ un atbalsta visu tesmeni, kurš šīm kazām ir apjomīgs, ar vienmērīgi attīstītajām daļām, gluds, bez apmatojuma, nedaudz uz pretējām pusēmizvirzītiem pupiem.

Kājas šīm kazām ir garas, tāpēc Zānes kazas ērtas slaukšanai gan ar rokām, gan izmantojot skaukšanas aparātus.

Šīs šķirnes kazām ir garš vēders, āda plāna, elastīga, viegli atvelkama. Purns pagarināts, apmatojuma krāsa balta, īsa, smalks akots, bez mīkstās kažokādas.

Pieaugušu kazu dzīvmasa ir 50 – 70 kg, augums skaustā 77 – 85 cm, bet pieaugušu āžu dzīvmasa ir 70 – 85 kg, augums skaustā 82 – 95 cm.

Piena produktivitāte – laktācija ilgst 10 – 11 mēneši. Pieaugušas kazas piena produktivitāte laktācijā ir 650 kg piens, piena tauki 3,58%, olbaltums 2,81%.

Būru kazas

Būru kazas izcelsmes vieta ir Dienvidāfrika. Senos rakstos pieminētas afrikāņu ievestās kazas

Ugandas rietumos pirms 1200 gadiem. Pārdošanai Eiropā Būru kazu audzēšanu attīstīja afrikāņi

kontinenta dienvidos. Mērķis bija iegūt izturīgu, piemērotu vietējiem Āfrikas apstākļiem gaļas

dzīvnieku ar augstu dzimstību.

Šķirnei raksturīgs īss, balts apmatojums, tumši pigmentēta āda, galvas un plecu sarkanais

apmatojums.

1977.gadā šī šķirne ir ievesta Vācijā, 1987.gadā Jaunzēlandē, 1988.gadā Austrālij ā. ASV un

Kanādā tās ieveda 1993.gadā. 2004.gadā Latvijas kazu audzētāju apvienība iegādājās Vācijā

bioproduktu, lai varētu apsēklot Latvijas vietējās kazas. 2005.gada vasarā Latvijā ieveda pirmās Būru

šķirnes kazas. Dzīvnieki ir ātraudzīgi, ar labu barības izmantošanu. Dzīvniekiem raksturīga izteikta,


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

labi muskoļota krūšu daļa. Būru šķirnes kazu mātei ir labas mātes īpašības, mierīgs raksturs un

produktivitātes mūžs. Būru šķirnes āžus var izmantot arī krustošanai ar citām radniecīgām gaļas un

neradniecīgām piena kazu šķirnēm, ņemot vērā, ka kazlēnu dzīvmasa piedzimstot būs par 10 – 18%

lielāka kā parasti. Tāpēc krustošanai jāizvēlas lielas kazas ar labi attīstītu krustu daļu, kurām parasti ir

novērotas vieglas dzemdības.

Šķirnes produktivitātes rādītāji:

Kazlēnu dzīvsvara pieaugums diennaktī ir 180 – 230 gr;

Kazu mātes dzīvsvars 65 – 75 kg, augstums skaustā 65 – 75 cm;

Vaislas āžu dzīvsvars 90 – 100 kg, augums skaustā 75 – 90 cm.

Anglo Nūbijas kazas

Anglo Nūbijas kazas ir izveidotas, krustojot Anglijas vietējās kazas ar Āfrikas un Indijas kazu šķirnēm. Šķirne pēc klasifikācijas iedalās piena – gaļas kaza.

Kazām ir īss spīdīgs apmatojums. Krāsa kombinējas pilnīgi brūnas, melnas, baltas. Var arī būt raibas ar dažādas krāsas baltiem plankumiem. Dzīvnieki ir izteikti lieli ar spēcīgu muskulatūru. Ragi pamatā nav, bet dažiem indivīdiem var arī būt.

Pieaugušas kazu mātes sver 70 kg, augums skaustā 80 cm, bet āžiem dzīvsvars ir 90 kg, augums skaustā 90 cm.

Kazu produktivitāte. No šīs šķirnes dzīvniekiem iegūst gan pienu, gan gaļu. Auglība pamatā ir divi kazlēni gadā. Piena produktivitāte standarta laktācijā 240 – 305 dienas ir 700 kg ir augsti piena tauku un olbaltumvielu saturs.

Kazu eksterjers

Dzīvnieka eksterjeram jeb ārējai formai un izskatam ir zināma sakarība ar tā ražību. Izvēloties un vērtējot dzīvniekus, nepieciešams vērot arī to ķermeņa uzbūvi – eksterjeru. Kazām bieži vien dzīvnieka izcelšanās, kā arī individuālās īpašības nav zināmas. Tādos gadījumos izlasi izdara vienīgi pēc eksterjera. Tas dod iespēju vismaz aptuveni spriest par dzīvnieka ražotspējām un piemērotību zināmam ražošanas virzienam. Katras atsevišķas kazu šķirnes dzīvniekam ir īpatnēja ķermeņa uzbūve, īpatnējas, vienīgi tai šķirnei raksturīgas pazīmes, kas novērtējot jāņem vērā.

Galvenās eksterjera kļūdas, kādas vērojamas mūsu kazām: šauras krūtis, tievs kakls, šaurs ass skausts, pārāk slīpi un šauri krusti, plakanas mazas velvētas ribas, stipri šaura pakaļējā daļa un kļūdaina kāju stāvotne, kas pa lielākai daļai radusies no nekoptiem nagiem, vāji attīstīta muskulatūra un sliktas gaļīguma pazīmes.

Lai izkoptu un izaudzētu veselīgus un augstražīgus dzīvniekus, lai audzēšanas darbs dotu ātrākas sekmes, jāievēro trīs pamatprincipus:

• Priekšteču izcelšanās – iedzimtība;


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

• Ražība; • Eksterjers. Selekcijas darbā ir novērots, ka dzīvnieki ar labiem priekštečiem, bet sliktu eksterjeru nav

derīgi ataudzēšanai vaislai. Tāpat arī kazām, kas labi dod pienu, bet ir ar stipri kļūdainu eksterjeru, vaislas vērtība ir maza.

Eksterjers viens pats arī nenosaka augstāko ražību, tāpēc, lai pareizi novērtētu kādu īpatni, jāņem vērā visas pamatprasības:

• Iedzimtība; • Ražība; • Eksterjers. Lai novērstu augstāk minētās eksterjera kļūdas, kazas jāaplecina ar sertificētiem vaislas āžiem,

kuriem nav šo eksterjeru kļūdu, dzīvnieki labi un pareizi ēdināti un kopti.

Galva.

Kazu galvas uzbūve norāda uz vispārējo skeleta uzbūvi. Liela, rupja un smaga galva norāda uz rupju skeletu. Mājas kazu galvai jābūt ar nedaudz izteiktu pieri. Piena kazu šķirnēm caurmērā smalka, ne pārāk gara, bet ne arī īsa, strupa galva. Āžiem galva īsāka nekā kazām. Āžiem kļūdaina būs resna un smaga galva, kā arī pārmērīgi izsmalcināta. Eiropas kazu šķirnēm galva lielāko daļu ar taisnu profilu un ar nelielām taisni stāvošām ausīm, bet Āfrikas un Āzijas kazu šīrnēm galva ar izteiktu kuprainu degunu, lielām, platām, noļukušām ausīm. Pieaugušai kazai ir 32 zobi. Kazām ir 24 dzerokļa zobi – katrā pusē pa 6, kā augšējā, tā arī apakšējā žoklī un 8 griezējzobi apakšžoklī – 2 kniebēji (kniebji jeb liekšes), 2 iekšējie vidus zobi, 2 ārējie vidus zobi un 2 stūra zobi. Kazlēnam piedzimstot visbiežāk ir 6 griezējzobi, malējie vai stūra griezēji parādās pēc 3 – 4 nedēļām. Pirmie griezējzobi mainās – izkrīt un to vietā izaug jauni, tos sauc par piena jeb maiņas zobiem. Patstāvīgie griezējzobi ir lielāki, platāki nekā piena zobi un iedzeltenā krāsā. Piena zobi ir balti. Pēc zobiem var noteikt kazlēnu vecumu. Līdz 5 gadiem kazai ir tik daudz gadu, cik pār

patstāvīgo griezējzobu.

3 – 12 mēnešu vecumā piena zobi (1.)

14 – 16 mēnešu vecumā mainās divi priekšējie jeb kniebļi (2.)

19 – 22 mēnešu vecumā mainās divi iekšējie vidus zobi (3.)

21 – 28 mēnešu vecumā mainās divi ārējie vidus zobi (4.)

30 – 38 mēnešu vecumā mainās divi ārējie vidus zobi (5.)

Noteikt vecumu pēc zobiem vecākām kazām var tikai aptuveni pēc griezējzobu nodilšanas pakāpes, sākot no kniebļiem. Kazas, kurām griezējzobi izkrituši vai pilnīgi nodiluši, nav atzīstamas par turēšanai pilnvērtīgām, jo tās nespēj normāli uzņemt barību, sevišķi ganībās. Kakls.

Kazai ir 7 kakla skriemeļi. Kaklam jābūt samērā īsam, ne

pārāk tievam, muskuļotam, labi pieslēgtam ķermenim pie pārejas


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

plecos. Āžiem kakls mazliet īsāks un resnāks nekā kazām. Nedrīkst būt pārāk garš un izliekts.

Kr ūšu kurvis.

Svarīgākā ķermeņa daļa, jo tajā atrodas daudzi svarīgi orgāni: sirds, lielie asinsvadi un plaušas, no kuru attīstības atkarīgs viss ķermeņa stiprums un veselība. Jo krūšu kurvim lielāks tilpums, jo labāk. Krūšu kurvi no augšas ierobežo mugurkauls, no apakšas – krūšu kauls, bet no sāniem 13 pāri ribu. Krūšu kurvja lielumu nosaka divi galvenie izmēri: platums un dziļums. Krūšu kurvim jābūt platam un dziļam, bez iežņauga aiz lāpstiņām. Konstitūcijas kļūda ir šaura priekšdaļa un pleci. Spēcīga muskulatūra plecus piespiež krūšu kurvim. Vājas konstitūcijas dzīvnieki ražo maz piena. Vispārējais muskuļu vājums kazām bieži izsauc dzemdes noslīdēšanu un neauglību.

Skausts. Skausta pamatā ir pirmie 5 – 7 muguras skriemeļi ar izciļņiem. No sāniem tas norobežojas ar lāpstiņu augšējām malām, kas ar muskuļiem un saistaudiem piestiprinātas ribām un skriemeļiem. Vēlams zems, plats labi muskuļots skausts. Mugura.

Muguras pamatā ir mugurkauls ar 13 muguras skriemeļiem un 6 – 7 skriemeļiem, uz kuriem balstās kā krūšu tā vēdera dobums ar saturu. Praksē parasti par muguru sauc daļu no skausta līdz krustam. Pretēji citām mājas dzīvnieku sugām, kazu muguras līnija nav taisna, bet uzrāda nedaudz līku līniju. Muguras līnijai kopā ar jostas vietu vajadzētu būt taisnai. Mugurai jābūt platai, labi muskuļotai, ar platu jostas vietu. Iežņaugums jostas vietā ir liela eksterjera kļūda. Krusts.

Ar 5 krusta skriemeļiem (retāk ar 4) savieno priekšdaļu ar ķermeņa pakaļējo daļu. Normāls stiprs krusts ir taisns, plats, ar labi attīstītiem muskuļiem. Nepareizs ir ass, slīps vai jumtveida krusts. Laba piena produktivitāte sagaidāma tikai no tiem dzīvniekiem, kam krusts ir labi un spēcīgi attīstīts, jo tas nosaka tesmeņa formu un lielumu.

Vēders.

Ķermeņa apakšējā daļa normāli veidotiem dzīvniekiem ir taisna un vairāk vai mazāk paralēla mugurai. Jābūt labi velvētām ribām. Saspiests slikts ribu veidojums nav vēlams. Eksterjera kļūda ir nokāries vēders, kas rodas no sliktas ēdināšanas jaunībā – ar ūdeņainu (nevērtīgu barību). Laba krūšu un vēdera apakšlīnija ir labākā pienīguma pazīme visām piena kazām. Ja nav pietiekama krūšu dziļuma un laba ribu veidojuma, tad nebūs arī labas izmantošanas spējas, jo iekšējie orgāni nebūs pietiekami attīstīti. Visumā krūšu un vēdera līnijai uz tesmeņa pusi būtu nedaudz jāpaceļas uz augšu, bet nekādā gadījumā nedrīkstētu būt uzrauts vēders. Ja vēders pakāpeniski izplešas virzienā uz piena dziedzeru pusi, veidojot ķermenim konisku vai bumbierveida formu, tad to uzskata par normālu parādību piena novirziena kazām.

Tesmenis.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Svarīgākais orgāns katrai piena kazai. Tas raksturo kazas pienību. Tesmeņa forma un piena ražība ir cieši saistītas viena ar otru. Atšķirībā no govju tesmeņa, kuram ir četras daļās, kazu tesmenis ir divdaļīgs. Parasti tesmenim ir bumbierveidīga forma ar diviem pupiem, kas novietoti vairāk uz priekšu un sāniem.

Tesmenim ir jābūt labi veidotam ar

vienmērīgi attīstītām abām pusēm, novietotam

starp plati stāvošām kājām. Tam jābūt pēc

iespējas plaši piesaistītam, tesmenim jāaizpilda

vieta starp gūžām. Tesmenim ir jābūt stingram,

sastāvošam galvenokārt no graudainas dziedzeru

masas. Vaļīgs, stipri nokāries tesmenis norāda uz

vispārīgu muskuļu vājumu.

1 – slēdzējmuskulis, 2 – garenkanāls, 3 – piena

cisterna, 4 – piena eļļa, 5 – dziedzera alveola.

Nav vēlams arī nokāries tesmenis, kā arī

gaļīgs vai uzrauts – vēja tesmenis. Arī stipri

spalvains un pēc slaukšanas vāji saplokošs

tesmenis ir nevēlams.

Kā jas.

Kāju pareizai stāvotnei ir sevišķa nozīme, jo dzīvnieks ar to iegūst pareizas brīvas kustības un

stabilitāti. Priekškājām, skatoties no priekšas un sāniem, jāstāv vertikāli. Vēzītis nedrīkst būt pārāk

garš, mīksts, ne arī pārāk stāvs. Ja priekškājas ir plati stāvošas, tad arī krūtis būs platas. Kļūdains ir

eksterjers ar z – kājām, un šauru kāju stāvotni plecos, tāpat arī kāju apakšdaļā. Lielākai daļai kazu

sastopam nedaudz zobenveida pakaļkāju stāvotni. Ja novirze neliela, tad to par kļūdu neuzskata.

Pakaļkājām jābūt vienai no otras tālu stāvošām, lai būtu pietiekami vietas labi attīstītam tesmenim.

Pilnīgi jāizvairās no lāčkājainības, x – kājām, izliektiem ceļiem un slikti koptiem nagiem. Kazu kājām

jābūt stingrām, tievām, sausām, plati un taisni stāvošām ar labiem izturīgiem nagiem.

Āda.

Ādai ir jābūt viegli vaļīgai, elastīgai, ne pārāk rupjai, bet arī ne pārāk plānai, ar vienmērīgi cieši gludu, īsu apmatojumu. Kazu krāsa jeb apmatojuma krāsas ir ļoti dažādas. Sastopamas ap 20 dažādu nokrāsu. Vairāk izplatītas baltās, melnās, sarkanās, pelēkās un raibās kazas.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Kazu viln sastāv no rupjām akotapmatojuma un smalkās dūnvilnas, kas sevišķi izaug ziemas periodā. Atkarībā no gadalaikiem akotapmatojumi un dūnvilna tiek mestas, bet ne abas vienā laikā. Šo apstākli izmanto dūnvilnas iegūšanai. Dūnvilnu iegūst izsukājot. Dūnvilna vienmēr gaišāka par akota apmatojumu. Garāka vilna aug uz muguras, pleciem, krūtīm un ciskām. Meklēšanās laikā, kas kazām iestājas 8 – 9 mēnešu vecumā, dzīvniekiem sāk augt bārda (kazām vēlāk). Bārda sastāv no rupjāka un grāka akotapmatojuma. Dažām Āfrikas kazu šķirnēm bārdas nav, piemēram, Anglo – Nūbijas kazām.

Ragi.

Ragi ir lielākai daļai kazu šķirņu, bet ir izkoptas šķirnes arī bez ragiem – toles, piemēram,

Zānes kaza un Anglo – Nūbijas kaza. Ragi var būt plakani, sirpjveida, 20 – 30 cm gari. Šķirnēm, kas

veidojušās Āzijā, ir skrūvjveida vai sirpjveida ragi. Kazām parasti ir tievāki, mazāki un ne tik stipri

ragi kā āžiem.

Dzīvmasa.

Dzīvnieka dzīvmasu nosaka sverot vai mērot. Kazu dzīvmasa atkarīga no daudziem faktoriem:

šķirnes, kārtas, vecuma, barošanas, kopšanas un turēšanas. Dzīvmasa lielai daļai kazu šķirņu svārstās

no 40 – 80 kg. Āži vienmēr 10 – 15 kg smagāki par kazām. Kazām skausta augstums svārstās no 65 –

70 cm, bet āžie 70 – 80 cm. Kazu dzīvmasas palielināšana reizē ar eksterjera uzlabošanu ir katra

kazkopja uzdevums.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Pazīmes

1. galva – izteikta un līdzsvarota garumā, platumā un dziļumā, plats purniņš ar pilnīgām nāsīm;

2. skausta augstums – nedaudz augstāks skausta daļā nekā gūžas un viscaur garš kaulu veidojums;

3. mugura – spēcīga, taisna ar viscaur labi izteiktiem skriemeļiem un nedaudz virzienā uz augšu līdz skaustam;

4. krusti – labi izteikti un plati krustu kaula gali, kas izvietoti nedaudz zemāk par gurniem; 5. krūškurvis – labi atbalstīts, garš, dziļš un plats; dziļumam un ribas atstarpei tendence

palielināties dziļos, tomēr smalkos sānos; 6. tesmens priekšējais pieslēgums – plata un pilna no sāniem un mēreni stiepjas uz priekšu,

kas norāda tilpumu, vēlamo formu un produktivitāti; 7. priekškājas – skatoties no priekšpuses un sāniem, jāstāv vertikāli; 8. vēders – vēdera līnija ir taisna, vairāk vai mazāk paralēla mugurai. Labi velvētas ribas; 9. vēzīši – stipri, vidēja garuma.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Pielikumi Prakt.d. Nr. 36 Barības līdzekļu daudzums kazu ēdināšanā

Zaļbarība Kazai ar 45-50 kg dzīvmasu dienā vajag - 5 – 6 kg Āzim - 7-10 kg Kazlēnam 3-6 mēn.vec. - 2-4 kg Kazlēnam 6-12 mēn. vec. - 4-5 kg

Kazai, kuras dzīvmasa ir 60 kg, izslaukums - 800 kg gadā, vajag 0,15 ha pļavu ganībām, siena ieguvei ziemai. Papildus vajag 250 kg spēkbarības. Kazām, kuras gadā dod ap 1000 kg piena lielu izslaukumu, gadā vajag 600 kg sulīgās barības un skābbarības, 800-1000 kg zāles un no 300- 350 kg spēkbarības gadā. Viena kazlēna izaudzēšanai līdz gada vecumam vajag apmēram no 70-80 kg pilnpiena, 120-150 kg spēkbarības, 50 kg kliju un 25-30 kg sakņaugu. Jaunkazām papildus rēķina 0,05 ha liela pļava platība. Siens

Kazai ar 45-50 kg dzīvmasu dienā vajag - l ,5- 2,5 kg (min deva dienā 0,5 kg) Āzim - 2,5-3,0 kg Kazlēnam 3-6 mēn.vec. - 0,5 kg Kazlēnam 6-12 mēn. vec. - 0,8-1,0 kg

Ziemai l kazai jāsagatavo 300-400 kg rupjās barības Skābsiens Var izēdināt bez ierobežojumiem - var aizstāt sienu un skābbarību. Skābbarība

Slaucamai kazai - 3-4 kg dienā Grūsnai kazai - 2 kg dienā Āžiem - 3-4 kg

Salmi, pelavas Auzu, linsēklu, pākšaugu, āboliņa (sutinātā veidā) - l kg dienā.

Zariņbarība, skujas, skuju milti Kārklu, apses, bērzu, vītolu jaunās atvases - 0,5 - l ,0 kg dienā Skujas - 0,2-0,3 kg dienā Skuju rnilti - 0,5-1,0 kg miltu uz l kg dzīvmasas.

Lopbarības saknes Lopbarības bietes - 2-3 kg dienā Cukurbietes - 0,5-1,0 kg dienā Burkāni - Kartupeļi - l ,0- 2 kg dienā Kāļi, ķirbji- īpašs gardums Sakņaugu - biešu, burkānu, kāļu - 2-3 kg dienas deva.

Lopbarības graudi Linsēklas - 50 gr. dienā Kvieši, auzas, mieži, rapša sēklas, pupas, zirņi


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Kombinētās spēkbar ības recepte Komponenti % Vasarai Ziemai

Mieži 25 30,00 Kviešu klijas 22,92 25,20 Kvieši 9 20,00 Auzas 25 8,00 Saulespuķu rauši 5 3,5 Sojas rauši 5 3,5 Rapša rauši - 3 Lopbarības raugs 5 3 Trikalcija fosfāts 2 2 Vārāmā sāls 1 0,8 Vitamīnu un minerālvielu maisījums kazām - 1 Zn glicināts 0,0006 - Co glicināts 0,0002 - Kopā: 100 100

Barības deva 50 kg smagai kazai ar izslaukumu 3,5 kg piena diena

Barības līdzeklis Daudzums kg Barības vienības, kg Sagremojamais proteīns, gr.

Siens, vidējs 0,9 0,36 29 Āboliņa siensjabs 1,0 0,53 50 Bērzu zari 1,0 0,23 20 Kāļi 2,0 0,26 6 Lopbarības bietes 2,0 0,18 4 Kviešu klijas 0,45 0,36 50 Linsēku rauši 0.25 0,3 60 Kopā X 2,22 219 Piena kazas barības deva pavasarī, vasarā

Ganību zāle/ pļavas zāle 6,0 kg Pļavas siens 0,5 kg Cukurbiešu atgriezumi l,0kg Miežu salmi, neierobežotā daudzumā Svaigi zari - daudzums nav noteikts

Piena kazas barības deva rudenī

Ganību/ pļavas zāle 3,C kg Biešu lapas, saulespuķu, kukurūzas zaļā masa 3,0 kg Dārza atlikumi 0,5 kg Spēkbarība 0,5 kg Miežu salmi - neierobežoti Svaigi zari - neierobežoti

Spēkbarības maisījums 40% kviešu klijas 40 % rupji maltas auzas 20 % rupji malta soja vai saulespuķes


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Barības deva ziemā Siens-1,5-2 kg Lopbarības bietes 2 kg Burkāni 0,5 kg Dārzeņu atlikumi, svaigi 0,5 kg Spēkbarība 0-0,5 kg Miežu salmi - neierobežoti Izžāvētu lapu koku zari, svaigi skuju koku zari- neierobežoti

Barības devu normē atkar ībā no

Dzīvmasas Vecums Izslaukums Fizioloģiskais stāvoklis Piena kaza vai gaļas

Barības norma sastāv no- Uzturētājbarības Ražotājbarības

Jaunām augošām kazām papildus dod 15 gr sagremojamā proteīna dienā Grūsnām kazām, sākot ar grūsnības otro periodu -jādod 0,2 b.v. un 20 gr. sagremojamā proteīna dienā. Vaislas kazām mēnesi pirms aplecināšanas papildusjadod 0,5- 0,6 b.v. un 40-50 sagremojama proteīna dienā Kazām aplecināšanas periodā papildus jādod 1 b.v. un 8 gr. sagremojamā proteīna. Avansā kazai dod katru dienu piena izslaukumu palielināšanai 0,2 b.v. un 25-39 gr. sagremojamā proteīna. Ja 10-12 dienas pēc šīs piedevas, izslaukums nepalielinās, piedevu pārtrauc. Barības devā jābūt liela barības līdzekļu dažādībai.

ME = (36,4 x M0.75 + 442 x KP) x [1 + (KP – 2,75) x 0,0009] kur:

ME - maiņas enerģija, M - dzīvnieka dzīvmasa. KP - piena daudzums uz koriģēto 4% tauku saturu

Enerģijas un sagremojamā proteīna vajadzība atkarībā no izslauktā piena daudzuma parādīta tabulā

Enerģijas un sagremojama proteīna vajadzība slaucamam kazām

Tauku procents

3,50 3,75 4,00 4,25 4,50

Olbaltumvielu procents

3,00 3,15 3,30 3,45 3,60

Piens ME SP ME SP ME SP ME SP ME SP 2 17,0 120 17,.3 1 25 17,6 130 1 80 1 35 I8.3 1 40 4 25,2 215 26, 0 225 26,6 235 27,2 240 28, l 250 6 33,4 310 34,4 320 35,4 335 36,4 350 37,4 365 8 41,8 400 43,0 420 44,4 440 45,8 460 47, l 475

Apzīmējumi: ME – maiņas enerģija MJ; SP – segremojamais proteīns, g


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Kazu ēdināšanas detalizētām normām jāatbilst šādām prasībām:

- jāapmierina organisma uzturam (augšanai, ķermeņa uzturēšanai) nepieciešamās optimālās vajadzības pēc sagremojamām barības vielām un sagremojamam olbaltumvielām; - jānodrošina piena izstrādāšanai nepieciešamais šo pašu vielu daudzums; - jāapmaina vajadzība pēc bioloģiski aktīvām vielām, to skaitā vitamīniem; - jāsaņem gan organisma uzturam, gan piena izstrādāšanai nepieciešamās minerālvielas pareizās attiecībās. Barības norma slaucamām (laktējošām) kazām ir atkarīga no dzīvmasas, piena izslaukuma,

cukura, tauku un olbaltumvielu daudzuma pienā

Lakt ējošo (slaucamo) kazu ēdināšanas normas Vienai kazai dienā

Dzīvmasa, kg

Sausna. kg Mainas

enerģija. MJ Barības vienības

Sagremo-jamais

proteīns, g

Kalcijs, g Foslors. g Karotins, mg

baro l kazlēnu 30 l. 4 I5.4 l. 4 140 7.0 4.0 17 35 l. 5 I6.5 l. 5 150 7.0 4.0 17 40 l .7 l 7.6 l. 6 160 8.0 4.5 13 45 l. 9 1 8.0 l. 7 170 8.5 5.0 19 50 2. l 1 9.0 l. 8 190 9.0 5.0 20 55 2.2 20.2 1. 9 200 9.0 5.0 20 60 2.3 2 1. 6 2.0 210 1 0.0 6.0 20

baro 2 kazlēnus 30 2.0 I8.7 l. 7 1 80 8.0 5.5 21 35 2. l l 9.8 l .8 1 90 8.0 6.0 21 40 2.2 20.9 l. 9 200 8.5 6.0 22 45 2.3 22.0 2.0 210 9.0 6.0 22 50 2.4 23.1 2. l 210 l 0.0 7.0 23 55 2.4 24.7 2.2 230 1 0.0 7.0 23 60 2.5 26.0 2.3 240 II.O 7.0 24

Piena kazu ēdināšanas normas

Izslaukums, kg Rādītāji 1,0 2,0 3,0 4,0 5,0 6,0

Sausna, kg 1,7 1,9 2,1 2,6 2,8 3,3 Barības vienības 1,2 1,4 1,8 2,1 2,5 2,8 Maiņas enerģija, MI 13,1 18,2 23,3 29,8 34,7 41,1 Kopproteīns 155 210 275 350 440 540 Sagremojamais proteīns 100 140 180 230 290 350 Vārāmā sāls, g 10 12 14 16 18 21 Kalcijs, g 10,7 12,3 13,9 15,5 17,9 21,1 Fosfors, g 7,5 8,7 9,9 11,1 12,9 15,3 Magnijs, g 2,6 2,9 3,2 3,9 4,2 5,0 Kālijs, g 11,9 13,3 14,7 18,2 29,6 23,1 Sērs, g 3,9 4,3 4,7 5,4 6,1 6,8 Fe, mg 120 130 150 180 210 260


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Izslaukums, kg Rādītāji 1,0 2,0 3,0 4,0 5,0 6,0

Cu, mg 14 16 19 25 28 33 Zn, mg 65 75 85 105 115 130 Co, mg 0,6 0,8 1,0 1,2 1,4 1,6 Mn, mg 65 75 85 105 115 130 J. rng 0,7 0,9 1,1 1,4 1,6 2,1 Karotīns, mg 32 40 49 59 69 81 A vit. tūkst. i.v. 12,8 16,0 19,6 23,6 27,6 32,4 D vit. tūkst. i.v. 0,75 0,90 1,10 1,30 1,50 1,80 E vit., mg 30 36 44 52 62 72 Kazas ir jutīgas pret mikroelementu iztrūkumu barībā. Barībā ik sausnas kilogramā vīdēji jābūt 50-75 mg cinka (Zn), 7-10 mg vara (Cu), 50-120 mg mangāna (Mn), 0.8-1.8 mg joda (J), 0,5 mg kobalta (Co) un 0,1 mgselēna (Se).

Grūsno kazu ēdināšanas normas Vienai kazai diena

Dzīv-masa,

kg

Sausna, kg

Mainas enerģija,

MJ

Barības vienības

Sagremojamais

proteīns, g

Kalcijs, g

Fosfors, g

Karotīns, g

pirmajos grūsnības 2.5 mēnešos

30 1,0 8,1 0,8 60 4,0 2,2 8 35 1,1 9,2 0,9 70 4,0 2,5 8 40 1,2 10,3 1,0 80 5,0 2,5 10 45 1,4 11,0 1,1 90 5,5 3,0 10 50 1,5 11,6 1,2 100 5,5 3,0 11 55 1,7 12,8 1,3 110 6,5 3,5 11 60 1,8 13,0 1,4 120 6,5 3,5 12

pēdējos grūsnības 2 mēnešos

30 1,3 11,0 1,0 90 6,0 3,0 14

35 1,5 12,1 1,1 100 6,0 3,0 15 40 1,7 12,8 1,2 110 7,0 3,9 16 45 1,8 13,6 1,3 120 7,5 4,2 17 50 1,9 15,0 1,4 130 8,0 4,4 18 55 2,0 16,0 1,5 140 9,0 4,6 19 60 2,1 16,8 1,6 150 10,0 5,5 20


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Vaislai paredzēto kazlēnu ēdināšanas normas

Āzīši Kaz iņas Vecums, mēn.

4 f, 7-8 9-10 11-12 13-18 4-6 7-8 9-10 11-12 13-18 Dz ī v m a s a, kg

Rādītāji 21-28 29-34 35-40 41-45 46-55 18-23 24-17 28-32 33-36 37-45

Sausna, kg 0.9 1.1 1.3 1.5 1.5 0.8 0.9 1.1 1.2 1.3 Barības vienības 0.8 0.9 1.1 1.2 1.4 0.7 0.8 0.9 0.9 1.1 Mainas enerģija, MJ 8.5 9.4 1 1.3 12.3 15.0 7.2 8.0 9.5 9.5 11.0 Kopproteīns, g 130 140 160 180 190 1 15 120 135 140 180 Sagremojamais 90 95 100 100 105 80 80 90 95 100 Vārāmā sāls, g 8 9 10 12 13 7 9 9 9 10 Kalcijs.g 5 6 6 6 7 4 5 5 6 6 Fosfors, g 3 4 4 4 5 2 3 3 4 4 Magnijs, g 0.5 0.6 0.7 0.8 0.8 0.4 0.5 0.6 0.7 0.7 Sērs, g 2.5 3.5 3.5 3.5 3.6 1.8 2.7 2.8 2.9 3.0 Dzelzs, mg 56 62 6.9 75 76 47 52 53 55 61 Varš. rng 11.0 11.7 12.2 13.4 13.4 8.0 8.2 8.3 8.3 8.4 Mangāns, mg 58 62 70 76 76 48 52 54 55 57 bds, mg 0.4 0.4 0.4 0.4 0.4 0.3 0.3 0.3 0.3 0.3 Karotīns, mg 7 8 9 10 12 6 7 7 7 8 A vitamīns tūkst i.v. 2.8 3.2 3.6 4.0 4.8 2.4 2.8 2.8 2.8 3.2 D vitamīns tūkst i.v. 0.41 0.45 0.50 0.55 0.60 0.40 0.42 0.45 0.45 0.50

Piena kazu ēdināšanas normas (* kazu dzīvmasa 45 - 55 kg)

Izslaukums, kg* Rādītāji xxxxxxxxxxxxxxxxxxx 0.5 1.0 1.5 2.0 2.5 3. 0 3.5 4.0 4.5 5.0 5.5 6.0 Sausna, kg 1.5 1 7 1.8 1.9 2.0 2.1 2.4 2.6 2.7 2.8 3.0 3.3 Barības vienības l.l 1.2 1.3 1.4 1.6 1.8 1.9 2.1 2.3 2.5 2.6 2.8 Maiņas enerģija, MJ 8.0 13.1 15.4 18.2 21.1 23.3 26.4 29.8 31.8 34.7 38.2 41.1 Kopproteīns, g 110 155 185 210 245 275 310 350 400 440 490 540 Sagremoj. proteīns, g 70 100 120 140 160 180 200 230 260 290 320 350 Vārāmā sāls, g 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 20 21 Kalcijs, g 9.9 10.7 11.5 12.3 13.1 13.9 14.7 15.5 16.3 17.9 19.5 21.1 Fosfors, g 6.9 7.5 8.1 8.7 9.3 9.9 10.5 1 l.l 11.7 12.9 14.1 15.3 Magnijs, g 2.3 2.6 2.7 2.9 3.0 3.2 3.6 3.9 4.1 4.2 4.5 5.0 Kālijs, g 10.5 11.9 12.6 13.3 14.0 14.7 16.8 18.2 18.9 29.6 21.0 23.1 Sērs, g 3.5 3.9 4.1 4.3 4.5 4.7 5.1 5.4 5.6 6.1 6.5 6.8 Dzelzs, mg 105 120 125 130 140 150 170 180 190 210 230 260 Varš, mg 12 14 15 16 17 19 22 25 27 28 30 33 Cinks, mg 60 65 70 75 80 85 95 105 110 115 120 130 Kobalts, mg 0.5 0.6 0.7 0.8 0.9 1.0 l.l 1.2 1.3 1 l 1.5 1.6 Mangāns, mg 60 65 70 75 80 85 95 105 110 115 120 130 Jods, mg 0.6 0.7 0.8 0.9 1.0 l.l 1.3 1.4 1.5 1.6 1.8 2.1 Karotīns, mg 28 32 36 40 45 49 54 59 64 69 75 81 A vitamīns tūkst i.v. 11.2 12.8 14.4 16.0 18.0 19.6 21.6 23.6 25.6 27.6 30.0 32.4 D vitamīns tūkst i.v. 0.70 0.75 0.80 0.90 1.00 1.10 1.20 1.30 1.40 1.50 1.60 1.80


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

E vitamīns, mg 28 30 32 36 40 44 48 52 57 62 67 72

Kazu ēdināšanas normas vienam dzīvniekam dienā Kazu grupa

xxxxxxxxxxxxxxxxxxx Dzīvmas

, kg Barības

vien Maiņas

enerģija. MJ

Sausna, kg

Sagremo-jamais

proteīns, g

Vārāmā sāls, g

Kalcijs, g Fosfors, g

Karot īns, mg

Kaziņas – 4- 8.m.en.vec. 15-22 0,6-0,7 6,5-7,2 0,7-0,8 70-80 7 4 2 6 Āzīši – 4-8 mēn.vec. 20-27 0,7-0,8 7,6-8,5 0,8-0,9 85-90 8 5 3 7 Kaziņas – 8- 12.m.en.vec. 23-27 0,7-0,8 7,2-8,0 0,9 80 7-9 5 3 6-7 Āzīši – 8-12 mēn.vec. 28-35 0,9-1,0 9,4-10,3 1,1-1,2 95-100 9-10 6 4 8-9 Kaziņas – 12- 18.m.en.vec. 28-37 0,9 9,5 1,25 90 9 5 3 7 Āzīši – 12-18 mēn.vec. 36-40 1,2 12,3 1,5 100 12 6 4 10 Ālavas kazas 45 1,0 10,8 1,6 90 12 5,5 3 13 Grūsnas kazas 50 1,3 13,0 1,9 115 13 8 4,4 18 Slaucamās kazas 50 1,7 18,0 2,0 170 16 8,5 6 21 Āži nelecināšanas periodā 60-80 1,2-1,5 14-18 1,6-1,9 115-140 11-13 7,2-9,0 4,2-

5,3 14-18

Āži lecināšanas periodā 60-80 1,6-1,8 18-20 1,8-2,0 180-200 14-16 9,0-10,8 5,6-6,3

19-22


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006


Uzdevumu piemēri

1. Dēj ības intensitāte ir procentos izteikta (dienas, mēneša, gada, nedēļas) dēj ība pret maksimālo dēj ību. Ja 1000 vistas dienā maksimāli var izdēt 1000 olas, bet izdētas ir 800 olas, tad dēšanas intensitāte ir 80%.

Ja 30 dienās l vista izdēj 27 olas, tad dējības intensitāte ir 90%.

Dējība ir viena putna izdētais olu skaits noteiktā laikā. 2. Dēj ība no vidējas vistas mēnesī, pusgadā, ceturksnī, gadā. Laika gaitā daudzi putni saslimst un tos nākas izbrāķēt un izņemt no ganāmpulka, bet ganāmpulku nepapildina ar jauniem putniem, jo tas var izraisīt stresu. Tāpēc nosaka ganāmpulka vidējo vistu skaitu noteiktā laikā.

Aprīļa mēneša putnu brāķēšana, ja ganāmpulkā ir 500 putni - 4.04. l putns 15.04 2 putni 20.04. 3 putni 27.04. 2 putni

Aprēķina: 1.04. - 500 putni 16.04. - 497 putni 2.04. - 500 putni 17.04. - 497 putni 3.04. 500 putni 18.04. - 497 putni 4.04. - 499 putni 19.04. - 497 putni 5.04. - 499 putni 20.04. - 494 putni 6.04. - 499 putni 21.04. - 494 putni 7.04. 499 putni 22.04. - 494 putni 8.04. - 499 putni 23.04. - 494 putni 8.04. 499 putni 24.04. - 494 putni 10.04. - 499 putni 25.04. - 494 putni 11.04. - 499 putni 27.04. - 492 putni 12.04. - 499 putni 27.04. - 492 putni 13.04. - 499 putni 28.04. - 492 putni 14.04. - 499 putni 29.04. - 492 putni 15.04. - 497 putni 30.04. - 492 putni

Kopā: 14900 vistas

14900496,6 ( / )

30Vidējais vistu skaits vistas dienā

dienas= =

Ja aprīļa mēnesī iegūtas 12000 olas, tad dējība no vidējas vistas aprīļa mēnesī ir

1200024 ( / )

496,6olas mēnesī=

800100% 80%

1000x =


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

3. Dējību no sākotnējās vistas nosaka, ja arī laika gaitā putni tiek izbrāķēti un to skaits samazinās, taču olu dēj ību rēķina uz sākotnējo vistu skaitu ja ganāmpulkā nokomplektēšanas brīdī bija 1000 vistas, bet mēneša laikā no ganāmpulka izgāja 20 vistas, iegūto olu skaits ir 24000 gab., tad dējību mēnesī nosaka:

2400024 ( )

1000olas=

4. Konditorejas uzņēmumi pieprasījumā olu ražošanas uzņēmumam uzrāda nepieciešamos olu kg, tāpēc arī iegūto olu uzskaite notiek kg un gab.

Ja iegūtas 1000 olas ar kopējo masu 62 kg, tad l olas vidējais svars ir

6210,062 (62 )

1000 .

kgkg gr

gab=

5. Olu masa kg uz l sākotnējo vistu ceturksnī.

No 1000 vistu ganāmpulka ceturksnī ieguva 70100 olas ar kopējo masu 4146 kg, tad no l vistas ceturksnī ieguva olas, kg:

41464,146

1000

kgkg olu

vistas=


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Agro Tops 2001.01. Dr.lauks Anita Baumane

Vistai jāstrādā 24 stundas par 0,06 latiem

Vistas olnīcas ir vairāki tūkstoši olšūnu, kuras-7-11 dienu laikā pārvēršas par olas dzeltenumu, kuram, tālāk pa olvadu virzoties, pieķeras olas baltums, savukārt olvada sašaurinājumā ola tiek pie membrānas; tālāk jāveidojas 0,3-0,4 mm biezai čaumalai, un, ja ola virzās par ātru, tad var tikt izdēta bez tās. Brūnās olas tonējumu iegūst pēdējās piecās olas veidošanās cikla stundās. Visbeidzot ola tiek iesaiņota plānā apvalciņā. Tas ir gaisa caurlaidīgs ar aptuveni 10 000 poru, kuras nodrošina gaisa apmaiņu cāļu šķilšanās laikā. Diemžēl arī pa tām var iekļūt pūšanas baktērijas un pelējuma sēnīšu sporas. Tā nu iznāk, ka gribas nopirkt tīru, spīdīgu olu, bet, lai nesabojātu šo aizsargapvalciņu, glabāšanai paredzētās olas iesaka nemazgāt un neberzt, bet notīrīt ar mīkstu, mitru lupatiņu.

Vistas reproduktīvajā traktā olas veidošanās ilgst aptuveni 24 stundas, tad seko aptuveni 4 stundu pauze.

Ola satur visas barības vielas, kas nepieciešamas un ir izmantojamas dzīvam organismam. Tās pieder pie bioloģiski pilnvērtīgiem barības līdzekļiem (satur neaizvietojamās aminoskābes). Vienas vidēji lielas olas svars ir 55-66 g, un tā satur aptuveni 7 g olbaltuma (proteīna), 6 g tauku un niecīgā daudzumā ogļhidrātus. Tā satur visas minerālvielas un vitamīnus, izņemot C vitamīnu.

Olas dzeltenums un baltums pēc sastāva ir loti atšķirīgi. Proteīna saturs olas dzeltenumā ir augstāks neka olas baltumā. Šī proteīna bioloģiskā pilnvērtība ir arī augstāka nekā piena, gaļas vai zivju proteīnam. Olas baltumā var atrast tikai tauku pēdas, turpretī olas dzeltenumā tas savienojumā ar lecitīnu un holesterīnu ir ievērojamā daudzumā.

Ēdināšanas ietekme

Olai kā dīglim ir visai konstants sastāvs, kuru ar ēdināšanas palīdzību var ietekmēt visai nedaudz. Ēdināšana var ietekmēt čaumalu stiprumu, dzeltenuma krāsu un garšu.

Ja ir olvadā traucēta kaļķa veidošanās vai barība satur par maz kaļķa, vistas dēj olas ar loti plānu čaumalu vai vispār bez tās (tā saucamās vēja vai tekošās olas). Tā saukto zivju garšu olas var gūt dažādu barības komponentu ietekmē, daļēji arī zarnu trakta baktēriju l īdzdalības ietekmē. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, ja vistai ir zema vai nav vispār iedzimtas spējas veidot dabiskus savienojumus, kas noārda šīs baktērijas. Citi iemesli varētu būt olvada bakteriāla saslimšana vai vīrusu infekcijas, bet visumā olām zivju garša ir reti sastopama.

Ja barībai tiek pievienoti pigmentu saturoši barības līdzekli (piem., zāles milti) vai pigmentējošie karotinoīdi (dabiski vai dabiskajiem identiski, vitamīnam A radniecīga viela), olas dzeltenuma krāsa var tikt pielāgota pēc vēlēšanās patērētāja pieprasītajam tonim.

Antibiotiku izēdināšana dējējvistām ir maz pieļauta - atļautas tikai tās, kuras barības traktā var uzlabot barības vielu izmantošanos, tās neizkļūst cauri zarnu sieniņām un nevar negatīvi ietekmēt olas vai dzīvnieka ķermeņa kvalitāti, turklāt tās tiek pievienotas ļoti niecīgās devās.

Hormonu lietošana ir aizliegta, tie nedod arī nekādu dēšanas kvalitātes uzlabošanos. Ir zināms, ka dējību un kvalitāti var ietekmēt selekcija, piemēram, ir selekcionētas vistas, kuras dēj olas ar pazeminātu holesterīna līmeni.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Kvalit āte

Pārtikai paredzēto vistu olu marķēšanas un higiēnas prasības šķirošanas, glabāšanas, transportēšanas un izplatīšanas posmā reglamentē Latvijas Republikas 1999. gada 11. maija Ministru kabineta Vistu olu aprites noteikumi Nr. 170, kuri stājušies spēkā 2000. gada 1. janvārī. Šie noteikumi nav attiecināmi uz tām olām, kuras olu ražotājs pārdod savā saimniecībā tieši patērētājam privātai vajadzībai.

Noteikumos atrunātas ari olu izplatīšanas higiēnas prasības. Olu ražošanas uzņēmums drīkst piegādāt olas olu iepakošanas centram, realizēt tās

inkubācijai, realizācijai nepārtikas rūpniecībā, kā ari pārdot pārtikas preču tirgū, kur nodrošināta pastāvīga veterinārā uzraudzība, vai pārdot uzņēmumā tieši patērētājam privātai lietošanai. Fiziskā persona var realizēt olas pārtikas preču tirgū, kur nodrošināta pastāvīga veterinārā kontrole. Olas, kuras piegādā fiziskās personas, pārbauda un zīmogo valsts veterinārais inspektors. Tirdzniecībā atļauts piedāvāt olas ārējā iepakojumā uz paliktņiem, iesaiņojumā vai neiesaiņotas olas uz paliktņiem. Mazumtirdzniecības vietā, kur realizē neiesaiņotas olas, jābūt informācijai par olu kvalitāti, svaru un olu glabāšanas režīmu. Cilvēku patēriņam un pārtikas uzņēmumiem tirdzniecībā atļauts piedāvāt A un B kategorijas olas.

Ja beidzies derīguma termiņš

Ja beidzies A kategorijas ekstra olām noteiktais termiņš, tās patērētājiem drīkst piedāvāt kā A kategorijas olas līdz attiecīgai kategorijai noteiktā galīgā derīguma termiņa beigām.

A un B kategorijas olas, kuras vairs neatbilst attiecīgajām kategorijām noteiktajām īpašībām vai kurām beidzies galīgais derīguma termiņš, aizliegts izplatīt mazumtirdzniecībā, bet tās drīkst piegādāt pārtikas uzņēmumiem rūpnieciskai pārstrādei.

C kategorijas olas drīkst piegādāt tikai pārstrādei pārtikas vai nepārtikas uzņēmumiem. Ieplēstās olas piegādā pārstrādei nepārtikas uzņēmumiem ne vēlāk kā nākamajā dienā pēc olu šķirošanas. Saplēstās olas drīkst piegādāt pārstrādei nepārtikas uzņēmumiem. Olas baltums sastāv it kā no daudzām kārtām, un attēlos redzamas glabāšanas laika radītās izmaiņas, jo, pārsitot A kategorijas ekstra olu, baltumam jābūt galertveidīgam. Olas svaiguma pakāpi raksturo arī gaisa kameras lielums. Jo ilgāk ola tiek glabāta, jo lielāka ir gaisa kamera, kas palielinās ūdens izžūšanas rezultātā. Lai olu varētu uzskatīt par svaigu, gaisa kameras augstums nedrīkst būt augstāks par 9 mm un tai jābūt nekustīgai, ko nosaka, olu izgaismojot (ar ovoskopu).

A kategorijas un A ekstra olas šķiro pēc svara

Apzīmējums Lielums Svars, g XL Ļoti lielas 73 > L Lielas 63 – 72 M Vidējas 53 – 62 C Mazas 53 <

Visu kategoriju olas, kas paredzētas mazumtirdzniecībai, tiek marķētas. Olu marķējumam

jābūt labi salasāmam, un to drīkst veikt ar krāsvielu, kura paredzēta pārtikas preču marķēšanai. Olu marķējumā obligāti norāda galīgo derīguma terminu un olu ražotāju. Marķēšana nav paredzēta tām olām, kuras domātas inkubācijai un kuras tieši piegādā pārtikas un nepārtikas uzņēmumiem.


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Olu iepakojums un iesaiņojums

Olu iepakojuma un olu iesaiņojuma materiālam jāatbilst obligātajām nekaitīguma prasībām, kādas noteiktas materiāliem un priekšmetiem, kuri nonāk saskarē ar pārtiku. Tanī jābūt: triecienizturīgam, sausam un tīram, lai nepieļautu olu kvalitātes pasliktināšanos, kā arī pasargātu olas no apkārtējās vides smaržu iedarbības un temperatūras svārstībām. Olu ārējo iepakojumu drīkst izmantot atkārtoti, ja tas nav saplēsts, netīrs un uz tā neatrodas var maldināt pircēju. Olu iesaiņojumu atkārtoti lietot nedrīkst.

Šķiroto olu iepakojuma un iesaiņojuma marķēšana

Ja olas tiek realizētas mazumtirdzniecībā, uz katra olu iepakojuma un olu iesaiņojuma ārējās virsmas redzamā vietā jābūt labi salasāmai etiķetei. Ja olas ir aizliegts realizēt mazumtirdzniecībā, uz olu iepakojuma ārējās virsmas jābūt sarkanai etiķetei ar norādi, ka olas ir paredzētas rūpnieciskai pārstrādei. Katras kategorijas olām attiecīgajam simbolam jāatrodas uz iepakojuma un iesaiņojuma ārējās virsmas. A, B un C kategorijas olārn papildus vēl norāda olu skaitu, ražošanas uzņēmumu, olu izdēšanas datumu un galīgo derīguma termiņu, olu glabāšanas režīmu un iepakošanas centra nosaukumu un numuru. A kategorijas olārn papildus norāda vēl informāciju par vistu turēšanu - brīvās turēšanas apstākli, pusintensīvās turēšanas apstākli, dziļie pakaiši, laktas, būru baterijas. Etiķetes uz iepakojuma un iesaiņojuma iepakošanas centrā piestiprina olu šķirošanas un iepakošanas dienā. Olu ārējo iepakojumu aizlīmē ar līmlenti. A kategorijas ekstra olām limlenti ar norādi Ekstra uzlīmē uz iesaiņojuma un olu ārējā iepakojuma. Līmlenti pēc iepakojuma atvēršanas atkārtoti lietot nedrīkst.

Olu glabāšana un transportēšana

Olas glabā tīrās, sausās telpās ar pietiekamu ventilāciju un atbilstošu glabāšanas režīmu.

Olas transportējot, tām jābūt tīrām, sausām un aizsargātām no triecieniem, meteoroloģiskiem laika apstākļiem un gaismas iedarbības. Glabājot un transportējot olas, tās jāaizsargā no krasām temperatūras svārstībām.

Svaiga ola profila - olas dzeltenums un olas baltums ir augstu izliekti

Vecas olas profils - olas dzeltenums un baltums saplacis

A


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Vārīta svaiga ola, dzeltenums atrodas centrā,maza gaisa kamera

Veca vārīta ola, dzeltenums piekļāvies čaumlai, liela gaisa


Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006

Olu iedalījums pēc kvalitātes

Kategorija

Čaumala Gaisa

kameras stāvoklis un augstums

Dzeltenums

Baltums

Derīguma termiņš, dienas,

glabāšanas t0 Svaigas olas

A Nedrīkst būt tīrītas, mazgātas. Čaumala tīra un nebojāta

Nekustīgs, nepārsniedz

6 mm

Caurskatē redzams kā ēna, bez skaidri saskatāma ārējā apveida, kurš ievērojami nenovirzās no centra, un tam jābūt bez piejaukumiem

Tīrs, dzidrs, bez piejaukumiem, sarecējis. Dīgļa šūna nav sākusi attīstīties

28 dienas, 5 – 180C

A ekstra Nedrīkst būt tīrītas, mazgātas. Čaumala tīra un nebojāta


4 mm



9 dienas, 5 – 180C

Aukstumā glabātas olas B Nedrīkst būt

tīrītas, mazgātas. Čaumala tīra un nebojāta


9 mm



28 dienas, aukstuma iekārtā vai ledusskapī

1 – 50C

Atšķirotas olas C Olas neatbilst

A un B kategorijas olām noteiktajām kvalitātes prasībām

28 dienas glabātas telpās

1 – 180C

Ieplēstas olas

Plaisas čaumalās, bet neskarta membrāna

Saplēstas olas

Saplēsta čaumala un bojāta membrāna

Documents

Praktisko darbu burtnīca mācību priekšmetā …...Ieguldījums tavā nākotnē! Nr.2010/0094/1DP/1.2.1.1.3/09/APIA/VIAA/006 Anotācija Praktisko darbu uzdevumu burtnīca mācību