„Policijas tiesības” un „Policijas taktika”

Atkārtojuma jautājumi Nr.11-20

Atkārtojuma jautājumi:

11.Disciplinārsods, tā veidi. Disciplinārsoda mērķis.

Disciplinārsoda piemērošanas vispārīgie noteikumi.

12.Policijas darbinieka profesionālā ētika un uzvedība. Valsts

policijas darbinieku profesionālās ētikas un uzvedības

pamatprincipi.

13.Likumā „Par policiju” noteiktās policijas darbinieka tiesības

veikt personas aizturēšanu.

14.Cilvēktiesību vispārējais raksturojums. Policijas darbinieka

atbildība par cilvēktiesību pārkāpumiem.

15.Pārrobežu novērošanas un vajāšanas vispārīgie nosacījumi un

tiesiskais pamats.

16.Starpvalstu sadarbības norise policijas uzdevumu izpildē.

17.Kriminālizlūkošanas modelis. Informācijas avoti. Informācijas

apstrāde un aprite.

18.Policijas darbinieka tiesības apturēt transportlīdzekli.

19.Policijas darbinieka pamatpienākumi sabiedriskās kārtības

nodrošināšanas jomā.

20.Speciālo līdzekļu, kurus atļauts lietot policijas darbiniekam,

veidi, to raksturojums.

11.Disciplinārsods, tā veidi. Disciplinārsoda

mērķis.

Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu

pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm

disciplināratbildības likums

Disciplinārpārkāpums:

• Par disciplinārpārkāpumu atzīstama amatpersonas ar

nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīta darbība vai

bezdarbība, kas saistīta ar tās dienesta pienākumu pildīšanu

un izpaužas kā tiesību aktos noteiktās kārtības un prasību

neievērošana.

• Par disciplinārpārkāpumu atzīstama arī amatpersonas

darbība vai bezdarbība, kas nav saistīta ar tās dienesta

pienākumu pildīšanu, bet kas diskreditē iestādi un mazina

uzticību valsts pārvaldei.

• Disciplinārsoda mērķis ir sodīt vainīgo amatpersonu un

panākt, lai tā un citas amatpersonas ievērotu dienesta

disciplīnu un atturētos no disciplinārpārkāpumu izdarīšanas.

• Disciplinārsodus ir tiesīgs piemērot attiecīgais ministrs,

Iestādes vadītājs vai viņa pilnvarota amatpersona.

Amatpersonai var piemērot šādus disciplinārsodus:

• piezīmi;

• rājienu;

• mēneša amatalgas samazināšanu par 10–20 procentiem no

mēneša amatalgas uz laiku no viena mēneša līdz sešiem

mēnešiem;

• pazemināšanu dienesta pakāpē par vienu pakāpi uz laiku no

sešiem mēnešiem līdz vienam gadam;

• pazemināšanu amatā;

• atvaļināšanu no dienesta.

Aizrādījums

• Ja amatpersona ir izdarījusi disciplinārpārkāpumu, bet šis pārkāpums ir

mazsvarīgs vai nav radījis nelabvēlīgas sekas, augstāka amatpersona tai var

izteikt aizrādījumu, neierosinot disciplinārlietu vai pieņemot lēmumu par

disciplinārlietas izbeigšanu. Pirms aizrādījuma izteikšanas no amatpersonas

pieprasa paskaidrojumu.

• Aizrādījumu izsaka rakstveidā (arī rezolūcijas veidā), norādot darbību vai

bezdarbību, kas ietver disciplinārpārkāpuma pazīmes, un pārkāpto tiesību

normu, un informē par to amatpersonu, kurai tiek izteikts aizrādījums.

• Aizrādījums nav disciplinārsods.

Piemērojot disciplinārsodu, ņem vērā:

• disciplinārpārkāpuma izdarīšanas apstākļus;

• disciplinārpārkāpuma raksturu;

• disciplinārpārkāpuma radīto zaudējumu un kaitējumu;

• amatpersonas vainas formu;

• atbildību mīkstinošos apstākļus;

• atbildību pastiprinošos apstākļus;

• disciplinārsoda piemērošanas lietderības apsvērumus (vai

pārkāpums nav mazsvarīgs, vai tas ir radījis nelabvēlīgas sekas);

• piemērojamā disciplinārsoda samērīgumu ar izdarīto

disciplinārpārkāpumu.

• Disciplinārsodu — piezīme — nepiemēro, ja konstatēti apstākļi, kas

pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu, izņemot, ja amatpersona

disciplinārpārkāpumu izdarījusi, jau būdama disciplināri sodīta un

amatpersona izdarījusi tādu disciplinārpārkāpumu, par kuru pēdējā gada

laikā tai jau ir izteikts aizrādījums.

• Disciplinārsodu — rājiens — nepiemēro, ja ir konstatēts vairāk nekā viens

paredzētais apstāklis, kas pastiprina atbildību par disciplinārpārkāpumu:

• amatpersona turpinājusi prettiesisko rīcību, neņemot vērā prasību to

izbeigt;

• amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi, izmantojot stihisku

nelaimi vai citus ārkārtējus apstākļus;

• amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi, jau būdama disciplināri

sodīta

• vai ir izdarīts tīšs disciplinārpārkāpums, kura rezultātā radīts būtisks

mantisks zaudējums vai būtisks kaitējums.

• Ja ir konstatēts, ka amatpersona disciplinārpārkāpumu izdarījusi alkohola,

narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai

reibumā, vai amatpersona savlaicīgi nav izpildījusi rīkojumu par

medicīnisko pārbaudi, lai konstatētu alkohola, narkotisko, psihotropo,

toksisko vai citu apreibinošo vielu ietekmi vai reibumušā, piemēro

disciplinārsodu — atvaļināšana no dienesta.

12.Policijas darbinieka profesionālā ētika un uzvedība.

Valsts policijas darbinieku profesionālās ētikas un

uzvedības pamatprincipi.

• Valsts policijas iekšējie noteikumi nr.36,

16.09.2014. ”Valsts policijas ētikas kodekss”

Valsts policijas ētikas kodekss

nosaka:

• ētikas pamatprincipus;

• vispārējās uzvedības normas

• pārkāpuma izvērtēšanas kārtību un atbildību

Valsts policijas amatpersonai (darbiniekam).

Valsts policijas ētikas kodeksa mērķis ir:

• Valsts policijas amatpersonas un darbinieka likumīga un

godprātīga amata pienākumu pildīšana un darbība, kas veicina

Valsts policijas tēla stiprināšanu un sabiedrības uzticību, kā arī

korekta un pieklājīga uzvedība ārpus dienesta (darba)

pienākumu pildīšanas.

Valsts policijas ētikas kodeksa uzdevums

ir:

• noteikt Valsts policijas amatpersonas (darbinieka) ētikas

pamatprincipus un vispārējās uzvedības normas, ar to

ievērošanu saistītās tiesības, pienākumus un

atbildību.

Valsts policijas amatpersona (darbinieks) ievēro Valsts policijas

Ētikas kodeksā noteiktos ētikas pamatprincipus un vispārējās

uzvedības normas gan pildot dienesta (darba) pienākumus, gan

ārpus dienesta (darba) laika un vietas, nenodarot kaitējumu Valsts

policijas interesēm un prestižam.

Ētikas pamatprincipi :

1. objektivitāte;

2. profesionalitāte;

3. godprātība;

4. konfidencialitāte;

5. atbildība.

Objektivitāte: 1. vienmēr pieņem lēmumus atbilstoši normatīvo aktu prasībām un

ievērojot visu personu vienlīdzību;

2. Pildot dienesta (darba) pienākumus nerīkojās kādas personas

interesēs;

3. Izskatot jautājumus un pieņemot lēmumus, pamatojās uz

iegūtajiem faktiem un pierādījumiem;

4. Pildot dienesta (darba) pienākumus ir neitrāls pret visām

iesaistītajām pusēm un nepakļaujas jebkādai ietekmei.

Profesionalitāte: 1. Pildot dienesta (darba) pienākumus rīkojās profesionāli,

izmantojot savas zināšanas un prasmes, nepieļaujot nolaidību;

2. Sadarbojās ar citiem kolēģiem, sniedzot vai saņemot

nepieciešamo palīdzību uzdevumu veikšanai, kā arī dalās ar

kolēģiem pieredzē;

3. Pastāvīgi apgūst papildus profesionālās zināšanas, izrāda

pašiniciatīvu;

4. Vienmēr rīkojās sava amata pilnvaru un kompetences ietvaros.

Likums “Par policiju” 9.pants

Jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas

Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata,

atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas

ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud

personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu

notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu

likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību

likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un

aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma

vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.

Godprātība: 1. Neizmanto savu amatu personīga labuma gūšanai vai lai

ietekmētu citas valsts un pašvaldības iestādes vai personas,

risinot personīgos jautājumus;

2. Nepieļauj tādu izturēšanos un uzvedību, kas var radīt aizdomas

par negodprātīgu rīcību vai ietekmējamu stāvokli.

Konfidencialitāte: 1. Neizpauž informāciju, kas viņam kļuvusi zināma pildot

dienesta (darba) pienākumus;

2. Savas kompetences ietvaros paužot informāciju vai viedokli

saistībā ar Valsts policijas darbu, ir korekts un lietišķs,

apzinoties, ka veido sabiedrības viedokli par policijas tēlu

sabiedrībā.

Atbildība: 1. Pildot dienesta (darba) pienākumus ir atbildīgs par

pieņemtajiem lēmumiem un savu rīcību;

2. Ja Valsts policijas amatpersona (darbinieks) saņem prettiesisku

pavēli vai rīkojumu, par to ziņo augstākai amatpersonai.

3. Sniedz patiesu informāciju;

4. Ir paškritisks, atzīst un labo pieļautās kļūdas un atvainojās par

neētisku rīcību.

Likums “Par policiju” 27.pants

Policijas darbinieka atbildība

• Policijas darbinieks par prettiesisku rīcību ir atbildīgs normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

• Policijas darbinieks nedrīkst veikt vai atbalstīt nekādu darbību, kas saistīta ar spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu, cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu. Neviens policijas darbinieks nedrīkst atsaukties uz augstākas personas rīkojumu vai tādiem izņēmuma apstākļiem kā karastāvoklis vai kara draudi, draudi nacionālajai drošībai, valsts iekšējā politiskā nestabilitāte vai uz ārkārtējiem apstākļiem, lai attaisnotu spīdzināšanu vai citādu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai cieņu pazemojošu apiešanos un sodīšanu.

• Kriminālsodu policijas darbinieks izcieš saskaņā ar

vispārējiem noteikumiem, taču atsevišķi no pārējiem

notiesātajiem.

• Par administratīvo pārkāpumu policijas darbinieks tiek saukts

pie administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

Valsts policijas ētikas kodekss nosaka vispārējās uzvedības

normas:

• Valsts policijas amatpersona (darbinieks) ar savu uzvedību

gan dienesta (darbā), gan personiskajā dzīvē, nekaitē ne

Valsts policijas, ne paša reputācijai.

• Valsts policijas amatpersona (darbinieks) ar kolēģiem ir

lietišķs un konstruktīvs, izturas ar cieņu, sapratni, laipni un

pieklājīgi.

• Valsts policijas amatpersona (darbinieks) gan pildot dienesta

(darba) pienākumus, gan ārpus darba nelieto rupjus

izteicienus, neaizskar personu godu un cieņu, nav

augstprātīgs un ir iecietīgs pret citu personu uzskatiem un

pārliecību.

• Valsts policijas amatpersona (darbinieks), pildot dienesta (darba)

pienākumus, nodrošina katras personas cilvēktiesību ievērošanu,

neskatoties uz viņa tautību, rasi, dzimumu, valodu, reliģiju, seksuālo

orientāciju, politisko vai kādu citu pārliecību, vecumu, izglītību un

sociālo stāvokli.

• Tiešā priekšnieka (vadītāja) ētika: Valsts policijas amatpersonas (darbinieka)

tiešais priekšnieks (vadītājs) un amatā augstākā amatpersona saskarsmē ar

padoto, dodot uzdevumus un rīkojumus, ir korekts un pieklājīgs, nepieļauj

dažādu attieksmi pret padotajiem, nepārkāpj viņu tiesības.

• Valsts policijas amatpersonas (darbinieka) tiešais priekšnieks (vadītājs) ar

padotajiem veic audzinošā rakstura un preventīvus pasākumus, lai veicinātu

ētisku vidi un korektas savstarpējās attiecības dienesta (darba) kolektīvā un

ir paraugs ētikas pamatprincipu un uzvedības normu ievērošanā padotajiem.

• Valsts policijas amatpersonas (darbinieka) tiešais priekšnieks (vadītājs) un

amatā augstākā amatpersona nekavējoties reaģē uz konstatēto pārkāpumu un

veic pasākumus apstākļu noskaidrošanai un atbildības izvērtēšanai, radītā

kaitējuma novēršanai.

13. Likumā «Par policiju» noteiktās policijas

darbinieka tiesības veikt personu aizturēšanu.

Likums “Par policiju” 12.pants

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

• sastādīt protokolus par administratīvajiem pārkāpumiem, likumā paredzētajos gadījumos un kārtībā nogādāt policijas iestādē likumpārkāpējus, izdarīt viņu personas apskati, mantu un dokumentu izņemšanu un apskati, administratīvi aizturēt likumpārkāpējus un veikt citus likumā noteiktos pasākumus administratīvo pārkāpumu lietvedības nodrošināšanai, kā arī piemērot viņiem administratīvos sodus vai noteiktā kārtībā nosūtīt protokolus pēc piekritības;

• aizturēt militārpersonas, kuras izdarījušas likumpārkāpumus, un nodot tās Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem;

• aizturēt un līdz nodošanai kompetentām iestādēm turēt speciāli iekārtotās telpās personas, kuras izvairās no kriminālsoda izciešanas, administratīvā aresta, apcietinājuma;

• likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas, kuras tiek turētas aizdomās par noziedzīgu nodarījumu vai administratīvo pārkāpumu izdarīšanu;

• aizturēt personas vecumā līdz 16 gadiem, kuras patvaļīgi pametušas dzīvesvietu vai bērnu iestādi, un turēt tās policijas iestādē līdz nodošanai vecākiem vai viņu aizstājējiem, vai bērnu iestādēm;

• aizturēt līdz nodošanai kompetentām iestādēm personas, kas pārkāpušas ārvalstnieku un bezvalstnieku ieceļošanas, uzturēšanās, izceļošanas un tranzīta noteikumu prasības;

• aizturēt uz rakstveida pieteikuma pamata personas, kuras atrodas mājoklī alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu reibuma stāvoklī un var nodarīt kaitējumu sev vai apkārtējiem cilvēkiem, kā arī gadījumā, ja apkārtējie cilvēki baidās palikt vienatnē ar šo personu un ja nav cita pamata tās aizturēšanai, kā arī uzturēt tādas personas policijas iestādē līdz atskurbšanai vai apstākļu noskaidrošanai, bet ne ilgāk par 12 stundām;

• pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju transportlīdzekļus), lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus vai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;

• likumā noteiktajā kārtībā aizturēt un turēt apsardzībā personas,

uz kurām tiek vai var tikt attiecināta piespiedu izraidīšana no

valsts.

14.

14. Cilvēktiesību vispārīgs raksturojums.

Policijas darbinieka atbildība par cilvēktiesību

pārkāpumiem.

Jēdziens

(angļu valodā – human rights) – cilvēkam, indivīdam, fiziskai

personai, personībai neatņemamas un pašpietiekamas

pamattiesības un pamatbrīvības, kas izsaka pašcieņas, brīvības,

taisnīguma un labklājības vajadzības un intereses attiecībās ar

valsti, ar varu vispār.

Cilvēktiesības ir:

• tiesību normu kopums, kas regulē attiecības starp

valsti un indivīdu (indivīdu grupām). Šīs tiesības

nosaka standartus, kādai ir jābūt valsts attieksmei pret

indivīdu, kā arī aizsardzības mehānismu pret valsts, to

institūciju un amatpersonu izdarītajiem pārkāpumiem

pret indivīdu.

• Ne visas cilvēktiesības ir absolūtas.

• Atsevišķos gadījumos dažas no tām valsts var ierobežot, bet ierobežojumam jābūt: - noteiktam ar likumu,

- ar leģitīmu mērķi,

- samērīgam.

Ierobežojumi ir nepieciešami, lai nodrošinātu

likumīgu aizsardzību:

• valsts drošība • sabiedriskā drošība

• veselība un tikumība • citādi domājošo tiesības

• vai arī noziegumu vai sabiedrisku nekārtību novēršanai

• Ierobežojumi ir proporcionāli • Ierobežojumi nav diskriminējoši

Leģitīmi mērķi, kuru dēļ ar likumu pieļaujama

cilvēktiesību ierobežošana:

1. citu cilvēku tiesību aizsardzība

2. demokrātiskas valsts iekārtas aizsardzība

3. sabiedrības drošība

4. sabiedrības labklājība

5. sabiedrības tikumība

Cilvēktiesības :

Absolūtās tiesības

Tiesības uz dzīvību

Spīdzināšanas aizliegums

Verdzības aizliegums

Kvalificētās tiesības

Tiesības uz privāto dzīvi

Apziņas un reliģijas brīvība

Izteiksmes brīvība

Pulcēšanās un biedrošanās

brīvība

Absolūtās tiesības:

Tiesības, kuras nevar tikt ne ierobežotas, ne

aizliegtas.

Arī valstij nav iespējas izvairīties no savu

pienākumu pildīšanas pat ārkārtas situācijās

Kvalificētās tiesības:

• Šīs tiesības var tikt ierobežotas. Šādi ierobežojumi

var izrādīties nepieciešami tiesību normu kolīzijas

gadījumā (piemēram, gājieni un protesta

demonstrācijas)

• Gadījumi, kur nākas saskarties ar indivīdu personiskās

dzīves neaizskaramību.

Likums «Par policiju»:

• Policijas darbība tiek organizēta, ievērojot likumību,

humānismu, cilvēka tiesības, sociālo taisnīgumu,

atklātumu, vienvadību un balstoties uz iedzīvotāju

palīdzību.

• Policija ar savu darbību nodrošina personu tiesību un brīvību

ievērošanu. Šo tiesību un brīvību ierobežošana ir pieļaujama,

tikai pamatojoties uz likumu un likumā noteiktajā kārtībā.

Ikreiz, kad policijai nākas ierobežot personu tiesības un

brīvības, policijas darbinieks sniedz tām paskaidrojumu, kurā

pamato katru konkrēto ierobežojumu. Šādos gadījumos pēc

personu pieprasījuma policijas darbiniekam jānosauc savs

uzvārds, amats un dienesta vieta, kā arī jāuzrāda dienesta

apliecība.

• Policija dod iespēju aizturētajām un apcietinātajām personām realizēt tiesības uz juridisko palīdzību un, ja šīs personas vēlas, nekavējoties paziņo viņu atrašanās vietu ģimenei un darbavietas vai mācību iestādes administrācijai.

• Policija nodrošina aizturēto un apcietināto personu veselības aizsardzību, veic neatliekamus pasākumus medicīniskās palīdzības sniegšanai un šo personu īpašuma aizsardzībai.

KPL 12.pants. Cilvēktiesību garantēšana

• Kriminālprocesu veic, ievērojot starptautiski atzītās

cilvēktiesības un nepieļaujot neattaisnotu kriminālprocesuālo

pienākumu uzlikšanu vai nesamērīgu iejaukšanos personas

dzīvē.

Kriminālprocesa likuma 12.pants.

Cilvēktiesību garantēšana

• Cilvēktiesības var ierobežot tikai tajos

gadījumos, kad to prasa sabiedrības drošības

apsvērumi, un tikai šajā likumā noteiktajā kārtībā

atbilstoši noziedzīgā nodarījuma raksturam un

bīstamībai.

• Piemērot ar brīvības atņemšanu saistītu drošības

līdzekli, pārkāpt publiski nepieejamas vietas

neaizskaramību, korespondences un sakaru līdzekļu

noslēpumu drīkst vienīgi ar izmeklēšanas tiesneša

vai tiesas piekrišanu.

• Amatpersonai, kura veic kriminālprocesu, ir

pienākums aizsargāt personas privātās dzīves

noslēpumu un komercnoslēpumu.

• Ziņas par to drīkst iegūt un izmantot tikai tad, ja

tas ir nepieciešams pierādāmo apstākļu

noskaidrošanai.

• Fiziskajai personai ir tiesības pieprasīt, lai krimināllietā netiek iekļautas ziņas par šīs personas pašas vai tās saderinātā, laulātā, vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu, brāļu un māsu, kā arī tās personas, ar kuru attiecīgā fiziskā persona dzīvo kopā un ar kuru tai ir kopīga (nedalīta) saimniecība privāto dzīvi, komercdarbību un mantisko stāvokli, ja tas nav nepieciešams krimināltiesisko attiecību taisnīgai noregulēšanai.

Kriminālprocesa likuma 13.pants.

Spīdzināšanas un pazemošanas aizliegums

• Kriminālprocesā nevienu nedrīkst pazemot,

šantažēt, spīdzināt vai draudēt ar

spīdzināšanu vai vardarbību, vai arī lietot

vardarbību.

• Ja persona pretojas atsevišķas procesuālās

darbības veikšanai, kavē tās norisi vai atsakās

pienācīgā kārtā pildīt savu procesuālo

pienākumu, tai var piemērot likumā

konkrētās procesuālās darbības

nodrošināšanai paredzētos piespiedu

pasākumus.

• Lai pārvarētu personas fizisku pretošanos,

procesuālās darbības veicējs vai, pēc viņa

uzaicinājuma, valsts policijas darbinieki

izņēmuma gadījumos var piemērot fizisku

spēku, nevajadzīgi nenodarot sāpes šai

personai un nepazemojot to.

Amatpersona ar speciālajām dienesta pakāpēm savās

kompetences ietvaros ir atbildīga par cilvēktiesību

ievērošanu.

• Visi pārkāpumi tiek izmeklēti un iestādē vai uzraugoša iestāde

pieņem lēmumu par saukšanu pie disciplināratbildības.

• Amatpersonas saukšana pie disciplināratbildības neizslēdz tās

civiltiesisko atbildību, administratīvo atbildību vai

kriminālatbildību.

15. Pārrobežu novērošanas un vajāšanas

vispārīgie nosacījumi un tiesiskais pamats

Šengenas zonas izveidošana

Līgums

• 1985. gada 14. jūnijā

paraksta Šengenas līgumu,

kura mērķis ir „...iespēja

visu dalībvalstu pilsoņiem

brīvi šķērsot iekšējās

robežas un (...) brīva preču

un pakalpojumu kustība”.

Konvencija 1990. gada 19. jūnijā tiek parakstīta

Konvencija, ar kuru īsteno Šengenas līgumu par pakāpenisku kontroles atcelšanu pie kopīgām robežām;

pārbaužu nostiprināšana uz ārējām robežām:

policijas un tieslietu sadarbības stiprināšana

informācijas apmaiņas sistēmas (SIS) izveide.

Šengenas konvencija

• 1990. gada 19. jūnija Konvencija, ar ko īsteno

Šengenas Līgumu (Šengenas Konvencija) 40.

un 41.pants, nosaka dalībvalstu tiesības veikt

pārrobežu novērošanas un vajāšanas operācijas

otras dalībvalsts teritorijā, saskaņā ar Šengenas

Konvencijā un uz tās pamata, noslēgtajos

divpusējos līgumos noteikto kārtību.

Starpvalstu līgumi:

2006.gada likums Par Latvijas Republikas

valdības un Igaunijas Republikas valdības

līgumu par pārrobežu sadarbību

noziedzības apkarošanā.

Novērošana

40. pants Šengenas konvencijas

1. Kādas Līgumslēdzējas Puses policijas darbinieki, kas, veicot kriminālizmeklēšanu, savā valstī novēro personu, ko tur aizdomās par piedalīšanos noziedzīgā nodarījumā, kura dēļ var piemērot izdošanu, drīkst turpināt šo novērošanu citas Līgumslēdzējas Puses teritorijā, ja tā, pamatojoties uz iepriekš iesniegtu tiesiskās palīdzības lūgumu, ir atļāvusi veikt novērošanu otrpus robežai. Atļaujai var būt nosacījumi.

Ja to lūdz, tad novērošanu uztic tās Līgumslēdzējas Puses darbiniekiem, kuras teritorijā novērošanu veic.

2. Ja īpaši steidzamu iemeslu dēļ nav iespējams laikus lūgt otras Līgumslēdzējas Puses atļauju, darbinieki, kas veic novērošanu, drīkst otrpus robežai turpināt novērot personas, ko tur aizdomās, ievērojot šādus nosacījumus:

a) par robežas šķērsošanu novērošanas laikā tūlīt jāziņo iestādei, kas norādīta atbilstīgi 5. punktam, tajā Līgumslēdzējā Pusē, kuras teritorijā turpina novērošanu;

b) saskaņā ar 1. punktu tūlīt jāiesniedz tiesiskas palīdzības lūgums, kurā izklāstīti iemesli robežas šķērsošanai bez iepriekšējas atļaujas.

Novērošana jāpārtrauc, tiklīdz Līgumslēdzēja Puse, kuras teritorijā tā notiek, to lūdz pēc a) apakšpunktā minētā paziņojuma vai b) apakšpunktā minētā lūguma saņemšanas, vai ja atļauja nav saņemta piecās stundās pēc robežas šķērsošanas.

minēto novērošanu var veikt vienīgi saskaņā ar šādiem vispārējiem nosacījumiem:

a) darbiniekiem, kas veic novērošanu, jāievēro šā panta noteikumi un tās Līgumslēdzējas Puses likumi, kuras teritorijā viņi darbojas; viņiem jāievēro kompetentu vietējo iestāžu norādījumi;

b) izņemot 2. punktā paredzētās situācijas, novērošanas laikā darbiniekiem ir līdzi dokumenti, kas apliecina, ka atļauja ir piešķirta;

c) darbiniekiem, kas veic novērošanu, jebkurā laikā jāspēj apliecināt, ka viņi darbojas oficiāli;

d) darbiniekiem, kas veic novērošanu, tās laikā drīkst būt līdzi viņu dienesta ieroči, ja vien saņēmēja Puse īpaši nav pieņēmusi citādu lēmumu; ieroča lietošana ir aizliegta, izņemot nepieciešamās aizstāvēšanās gadījumus;

e) iekļūšana mājokļos un publiski nepieejamās vietās ir aizliegta;

f) darbinieki, kas veic novērošanu, nedrīkst ne aizturēt, ne apcietināt novērojamo personu;

g) par katru operāciju ziņo tās Līgumslēdzējas Puses iestādēm, kuras teritorijā šī operācija ir notikusi; drīkst prasīt, lai ierodas darbinieki, kas veikuši novērošanu;

h) tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras darbinieki ir veikuši novērošanu, sniedz palīdzību izmeklēšanā, tostarp tiesvedībā, kas seko operācijai, kurā tie piedalījušies, ja to lūdz tās Līgumslēdzējas Puses iestādes, kuras teritorijā ir notikusi novērošana.

Novērošanu var veikt vienīgi sakarā ar kādu no šiem

noziedzīgajiem nodarījumiem:

• slepkavība ar iepriekšēju nodomu,

• slepkavība,

• izvarošana,

• tīša dedzināšana,

• naudas viltošana,

• laupīšana un zagtu mantu glabāšana,

• izspiešana,

• personas nolaupīšana un ķīlnieku sagrābšana,

• cilvēku tirdzniecība,

• narkotisko un psihotropo vielu nelikumīga tirdzniecība,

• tiesību normu pārkāpšana ieroču un sprāgstvielu jomā,

• spridzināšana,

• toksisko un bīstamo atkritumu nelikumīga pārvadāšana.

Novērošanas nosacījumi: • darbinieki, kas veic novērošanu, ievēro nacionālos normatīvos aktus, kuras

valsts teritorijā novērošana tiek turpināta, un vietējo iestāžu likumiskas

prasības;

• ir jābūt dokumentam, kas apliecina atļaujas saņemšanu;

• darbiniekiem, kas turpina novērošanu, ir dienesta apliecības un sakaru

līdzekļi;

• darbiniekiem, kas turpina novērošanu, aizliegts ieiet privātmājās un

sabiedrībai nepieejamās vietās;

• darbinieki, kas turpina novērošanu, nedrīkst aizturēt vai arestēt novērošanā

esošo personu;

• dienesta ieroču lietošana ir aizliegta, izņemot gadījumus, kad tiek apdraudēta

personas dzīvība.

• Pēc novērošanas pārtraukšanas darbinieki, kas

turpināja novērošanu, ziņo par visiem novērošanas

apstākļiem kompetentajai iestādei, kuras valsts

teritorijā novērošana tika turpināta, sniedz palīdzību

izmeklēšanā, kā arī tiesvedībā, kas seko operācijai,

kurā tie piedalījušies, ja to lūdz kompetentā iestāde,

kuras valsts teritorijā novērošana ir notikusi.

Novērošana

Pārrobežu vajāšana:

• …policisti, kas savā valstī vajā kādu personu

var turpināt vajāšanu citas Šengenas valsts

teritorijā, ar kuru ir kopīga sauszemes

robeža.

Šengenas konvencijas 41.pants:

Pārrobežu vajāšana:

• nozīmē vajāšanas turpināšanu pāri valsts robežai citā

dalībvalstī, vajājot subjektus, ko tur aizdomās par konkrēta

veida nozieguma izdarīšanu vai kas pieķerti šāda

nozieguma izdarīšanā.

• Tā kā šai operācijai nav vajadzīga iepriekšēja atļauja, uz to

attiecas ļoti stingri nosacījumi un precīzi noteikta izpildes

kārtība. Daži no šiem nosacījumiem un izpildes kārtības

aspektiem ir vispārēji, bet citi attiecas uz katru konkrēto

valsti atsevišķi un ir izklāstīti vienpusējās deklarācijās.

Vajāšanas veikšanas kārtība:

• Obligāti ir jāinformē tās valsts iestādes, kur notiek vajāšana, vēlākais – šķērsojot robežu. Tas ir jādara sazinoties ar:

• iesaistītās valsts policijas iestādi

• vai ar vienu no sakaru iestādēm, kuras iesaistītā valsts ir nozīmējusi.

Policijas darbiniekiem ir jārīkojas saskaņā ar tās valsts likumiem, kuras teritorijā viņi veic savas darbības un ir jāpakļaujas kompetento vietējo varasiestāžu norādījumiem.

Vajāšanas veikšanas kārtība:

• Policijas darbiniekam ir jābūt viegli

atpazīstamam pēc formastērpa, piedurknes

apsēja vai transportlīdzekļa atšķirības

zīmēm.

• Policijas darbiniekam, kas veic vajāšanu

drīkst būt līdz dienesta ierocis, bet tā

pielietošana ir aizliegta, izņemot

nepieciešamās pašaizsardzības gadījumos

saskaņā ar pieprasītājas valsts likumiem.

• Ieeja mājokļos un publiski nepieejamās

vietās ir aizliegta.

Vajāšana ir

jāpārtrauc,

ja to pieprasa

vietējās

iestādes!!!

Vajāšanu veic atbilstīgi vienai no šīm

formām:

• a) darbiniekiem, kas veic vajāšanu, nav aizturēšanas tiesību; • Aizturēt un arestēt vajājamo personu drīkst tikai tās valsts

amatpersonas, kuras teritorijā tiek veikta vajāšana; bet

• b) ja nav izteikta prasība pārtraukt vajāšanu un kompetentās vietējās varasiestādes nevar pietiekami ātri iesaistīties, darbinieki, kas veic vajāšanu, var aizkavēt vajāto personu, kamēr tās Līgumslēdzējas Puses darbinieki, kuras teritorijā vajāšana notiek, (šie darbinieki tūlīt jāinformē) noskaidro aizturētā personu vai veic arestu.

Praktiskie aspekti:

• Svarīgi laicīgi (50 km līdz valsts robežai) informēt Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja Operatīvo vadības nodaļu, ka iespējama pārrobežu vajāšana;

Praktiskie aspekti :

• Persona pieķerta nozieguma (par kuru paredzēta izdošana) vietā;

• Persona izbēgusi no pirmstiesas apcietinājuma vai ieslodzījuma vietas;

• Drīkst vajāt 1 stundu kaimiņvalsts teritorijā;

• Nav tiesību veikt nekādas procesuālas darbības kaimiņvalsts teritorijā.

Pēc vajāšanas pabeigšanas:

• darbinieki, kas veikuši vajāšanu, ierodas

kompetentās vietējās varasiestādēs, tajā valstī,

kuras teritorijā tie darbojušies un ziņo par

uzdevuma izpildi neatkarīgi no rezultāta.

16.Starpvalstu sadarbības norise policijas

uzdevumu izpildē

Definīcijas:

• Pārrobežu darbības ir jāsaprot kā

tiesībaizsardzības darbības, kad amatpersonas

no vienas dalībvalsts sadarbojas citā

dalībvalsts teritorijā.

• Starpvalstu sadarbība krimināltiesiskajā jomā

Starptautisko sadarbību krimināltiesiskajā

jomā Latvija ārvalstij lūdz un nodrošina:

1) personas izdošanā kriminālvajāšanai, tiesāšanai vai sprieduma

izpildei, vai medicīniska rakstura piespiedu līdzekļu noteikšanai;

2) kriminālprocesa nodošanā;

3) procesuālās darbības izpildē;

4) ar brīvības atņemšanu nesaistīta drošības līdzekļa izpildē;

5) sprieduma atzīšanā un izpildē;

6) Citos starptautiskajos līgumos paredzētajos gadījumos

(informācijas un datu apmaiņa, sodu izpilde utt.).

Policijas sadarbība ietver:

• Savstarpējo palīdzību, lai noteiktu un novērstu

noziedzīgus nodarījumus;

• Pārrobežu uzraudzību;

• Pārrobežu vajāšanu;

• Īpašos gadījumos informācijas sniegšanu, lai novērstu

noziegumus un pārkāpumus, kas apdraud sabiedrisko

kārtību un drošību;

Policijas sadarbība ietver:

• Apmainīšanos ar informāciju, lai veiktu efektīvas

pārbaudes un uzraudzību uz ārējām robežām;

• Sadarbības koordinatoru norīkošana;

• Policijas sadarbības pastiprināšana pierobežas

apgabalos, izmantojot divpusējos līgumus,

nolīgumus;

• Vienotās un kopīgas informācijas sistēmas

izveidošana.

Kopīgas policijas operācijas:

Lai pastiprinātu policijas sadarbību, dalībvalstu

kompetentās iestādes, uzturot sabiedrisko kārtību un

drošību un novēršot noziedzīgus nodarījumus, var

ieviest kopējas patruļas un citas kopējas operācijas,

kurās atbildīgās amatpersonas vai citas amatpersonas no

citām dalībvalstīm piedalās operācijās dalībvalsts

teritorijā.

Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas

pārvaldes Starptautiskās sadarbības biroja

uzdevums

• Nodrošināt krimināltiesisko un operatīvo starptautisko

sadarbību un informācijas apmaiņu par policijas sadarbības

jautājumiem ar ārvalstu tiesību aizsardzības iestādēm (TAI) un

starptautiskām organizācijām

• Koordinē sadarbību meklēšanā izsludināto bezvēsts pazudušo,

aizdomās turēto, apsūdzēto, notiesāto personu atrašanās vietas

noskaidrošanā;

• Izpilda pieprasījumus par pārbaudāmo personu identitātes

dokumentiem, transporta līdzekļa vadītāja apliecībām, par

pārbaudāmo transporta līdzekļu oriģinālajiem identifikācijas

datiem, reģistrācijas dokumentiem, valsts numura zīmēm;

17. Kriminālizlūkošanas modelis. Informācijas

avoti. Informācijas apstrāde un aprite.

Kriminālizlūkošana

• Kriminālizlūkošanas jēdziens ir cieši saistīts ar terminiem:

• informācija (dati);

• izlūkdati (kriminālizlūkošanas informācija);

• Analīze.

• Izlūkdatu analīze tās vienkāršākajā formā ir informācijas

vākšana, apstrāde un novērtēšana, lai to varētu izmantot kā

izlūkdatus, un pēc tam šo izlūkdatu analizēšana, lai radītu

produktus (analītiskus izvērtējumus), ko var izmantot apzinātu

lēmumu pieņemšanā

• Informācija (dati) - neapstrādāta informācija –

apkopoti atsevišķi fakti, kurus nepieciešams

interpretēt (izskaidrot);

Izlūkdati: • tas nav fakts / dati / pierādījums

• vairāk nekā tikai informācija/dati

• pievienotā vērtība – ielūkojas aiz faktiem

!!! Izlūkdati (kriminālizlūkošanas informācija)– informācija, kas

ir paredzēta rīcībai

Informācija / dati Analīze Izlūkdati (ZINĀŠANAS)

Kriminālizlūkošana – darbību un procesu kopums, kas vērts uz informācijas un zināšanu par likumpārkāpumiem un to izdarījušām personām iegūšanu, nolūkā veikt pasākumus, kas nākotnē novērsīs prognozējamo noziedzības pieaugumu/izmaiņas vai to nelabvēlīgās izpausmes

Kriminālizlūkošanas modelis - nepārtraukts ciklisks process, kurš ietver noteiktas darbības no problēmas identificēšanas līdz lēmumu pieņemšanai, uzdevumu definēšanai un to īstenošanas rezultātu novērtēšanai

Dod iespēju prioritizēt VP darbību un efektīvāk izmantot VP rīcībā esošos resursus

Valsts policijas 2009.gada 28.oktobra pavēle Nr.1576 „Par Koncepcijas par Kriminālizlūkošanas modeli Valsts policijā apstiprināšanu”

Galvenie kriminālizlūkošanas veidi:

Stratēģiskā kriminālizlūkošana – uzsvars uz tiesībaizsardzības iestāžu

ilgtermiņa mērķiem. Parasti šajā kriminālizlūkošanā tiek izskatītas

pastāvošās un jaunās tendences un pārmaiņas noziedzības vidē, draudi

sabiedrības drošībai un kārtībai, iespējas īstenot kontroles pasākumus un

pretpasākumu programmu izstrāde, kā arī izredzes panākt pārmaiņas

politikā, programmās un tiesību aktos.

Operatīvā kriminālizlūkošana. Parasti nodrošina izmeklēšanas grupai

hipotēzes un secinājumus attiecībā un noteiktiem jebkāda veida nelikumīgu

darbību elementiem. Tās ir hipotēzes un secinājumi par noteiktiem

noziedzības tīkliem, nelikumīgas darbībās iesaistītām personām vai grupām,

sniedzot informāciju par to darbības paņēmieniem, spējām, ievainojamību,

ierobežojumiem un nodomiem, kuru varētu izmantot efektīvos

tiesībaizsardzības pasākumos.

• Kriminālizlūkošanas modelis ieviests Valsts policijā ar 2010.gada 1.aprīli

Kriminālizlūkošanas (KIM) modelis

Tiesiskais regulējums:

• Valsts policijas 2009.gada 28.oktobra pavēle Nr.1576 „Par

Koncepcijas par Kriminālizlūkošanas modeli Valsts policijā

apstiprināšanu”;

• Valsts policijas 2009.gada 17.decembra pavēle Nr.1855

„Par daļējiem grozījumiem 2009.gada 28.oktobra Valsts

policijas pavēlē Nr.1576”

• Valsts policijas 2010.gada 4.februāra pavēle Nr.150 „Par

Kriminālizlūkošanas Uzdevumu un koordinācijas grupas

darbības kārtības un kriminālizlūkošanas produktu saturisko

aprakstu (standartu) apstiprināšanu, kriminālizlūkošanas

amatpersonu nozīmēšanu”.

Kriminālizlūkošanas modelis

6.Lēmumu izpildes rezultātu novērtējums

3. Prioritātes

4.Lēmumi par rīcību (lēmumu kontroles

stratēģija)

1. Noziedzības stāvokļa izvērtējums (analītiskais

ziņojums)

5.Rīcība – lēmumu izpilde

2.Vadības sanāksmes (uzdevumu koordinācijas

grupa)

KIM līmeņi

Centrālais līmenis (nacionālais/

starptautiskais

Reģionu līmenis

Policijas iecirkņu līmenis

ziņošana

vajadzība zināt

uzdevumi

• Policijas iecirkņu jeb lokālais līmenis:

• kriminālizlūkošanas informācijas iegūšana, t.sk. atbilstoši prioritātēm;

• KIM uzdevumu izpilde;

• kriminālizlūkošana, prioritāšu noteikšana un rīcības plānošana lokālā līmeņa kompetences ietvaros.

• Reģionu līmenis:

• kriminālizlūkošanas informācijas iegūšana, t.sk. atbilstoši prioritātēm

• KIM uzdevumu izpilde un šī darba organizācija reģionā;

• kriminālizlūkošana, prioritāšu noteikšana un rīcības plānošana reģiona līmenī ;

• taktiskā līmeņa un stratēģiskā līmeņa kriminālizlūkošanas produktu sagatavošana

• ‘operatīvās analīzes produktu sagatavošana

KIM līmeņos veicamie uzdevumi:

• Centrālais līmenis – nacionālais / starptautiskais līmenis (I):

• Kriminālizlūkošanas informācijas iegūšana un šī darba organizācija VP atbilstoši prioritātēm;

• prioritāšu noteikšana un rīcības plānošana (uzdevumu došana) nacionālā līmenī, sasniegto rezultātu novērtēšana;

• KIM uzdevumu izpilde;

• informācijas aprites un apstrādes prasību noteikšana un informācijas sistēmu attīstīšana;

• taktiskā līmeņa un stratēģiskā līmeņa kriminālizlūkošanas produktu sagatavošana;

• operatīvās analīzes produktu sagatavošana.

KIM līmeņos veicamie uzdevumi:

• Centrālais līmenis – nacionālais / starptautiskais līmenis

(II):

• kriminālizlūkošanas metodiskā vadība, t.sk. analītiskā

darba jomā;

• kriminālizlūkošanā iesaistītā personāla attīstības jautājumi

(analītiķu atlase, apmācības u.c.);

• dalība kriminālizlūkošanas aktivitātēs starptautiskā līmenī

– ES Smagās un organizētās noziedzības apdraudējuma

(SOCTA) sagatavošana u.c.

KIM līmeņos veicamie uzdevumi:

KIM Uzdevumu un koordinācijas grupa

• Kriminālizlūkošanas Uzdevumu un koordinācijas grupa (UK grupa) - ir pastāvīgi darbojošās lēmējinstitūcija kriminālizlūkošanas modeļa ietvaros, kuras mērķis ir novērtēt iepriekšējā perioda un noteikt turpmākā perioda Valsts policijas stratēģiju un rīcības politiku, prioritātes konkrētam termiņam noziedzības apkarošanas un sabiedriskās kārtības sargāšanas jomās

• Valsts policijas 04.02.2010. pavēle Nr.150 «Par Kriminālizlūkošanas Uzdevumu un koordinācijas grupas darbības kārtības un kriminālizlūkošanas produktu saturisko aprakstu (standartu) apstiprināšanu, kriminālizlūkošanas amatpersonu nozīmēšanu»

KIM Uzdevumu un koordinācijas grupas uzdevumi: • izvērtēt noziedzības stāvokļa un situācijas sabiedriskās kārtības jomā

izmaiņas iepriekšējā periodā;

• izvērtēt policijas darbības rezultātus noziedzības apkarošanā un sabiedriskās kārtības sargāšanā, īpaši prioritārajos darba virzienos;

• izvērtēt uzdevumu un koordinācijas procesā doto uzdevumu izpildes rezultātus un to ietekmi uz noziedzības stāvokļa un situācijas sabiedriskās kārtības jomā izmaiņām;

• identificēt problēmjomas un iespējamos apdraudējumus;

• izvirzīt uzdevumus un plānot pasākumus turpmākajam periodam problēmjomu, iespējamo apdraudējumu un citu negatīvu faktoru ierobežošanai un novēršanai, policijas spēku efektīvas darbības nodrošināšanai;

• noteikt kriminālizlūkošanas informācijas ievākšanas prioritātes;

• īstenot citus uzdevumus, kuriem var būt būtiska ietekme uz noziedzības stāvokļa izmaiņām un sabiedriskās kārtības nodrošināšanu.

KIM Uzdevumu un koordinācijas grupas tiek izveidotas trīs līmeņos:

• centrālais līmenis;

• reģionu līmenis;

• policijas iecirkņu līmenis.

Kriminālizlūkošanas informācijas avoti

Informācijas apstrāde un aprite

Informācijas apstrāde un aprite

• „Direction” – prioritāšu / mērķa noteikšana

• „Collection” – informācijas ieguve / vākšana

• „Evaluation” – savāktās informācijas novērtēšana, izmantojot 4x4 sistēmu

• „Collation” – informācijas apstrāde /apkopošana

• „Analysis” – informācijas analīze (operatīvā un stratēģiskā analīze)

• „Dissemination” – iegūto rezultātu izplatīšana, izmantojot to turpmākās rīcības plānošanai

Direction

CollectionAnalysis

Collation

Dissemenation

Evaluation

1. Prioritāšu / mērķa noteikšana

Nosaka, izejot no problēmsituācijas, ņemot vērā to, kurā jomā ir radušās problēmas un ir

nepieciešama analītiķa palīdzība (sarežģītas lietas izmeklēšanā, atsevišķa noziedzības

fenomena izpēte u.c.).

2. Informācijas ieguve / vākšana

Tiek veikta informācijas atlase saskaņā ar noteikto mērķi.

Direction

CollectionAnalysis

Collation

Dissemenation

Evaluation

3. Iegūtās informācijas novērtēšana

Process norit paralēli arī citos informācijas apstrādes etapos, kad informācija tiek vērtēta,

izmantojot informācijas novērtēšanas 4x4 sistēmas metodiku – vērtējot informācijas saturu

un informācijas avotu, kā rezultātā informācija iegūst novērtējumu atbilstoši vienam no

ticamības līmeņiem.

4. Informācijas apkopošana / apstrāde

Notiek informācijas strukturēšana un sakārtošana tā, lai dažādu avotu informācija varētu

tikt salīdzināta.

Direction

CollectionAnalysis

Collation

Dissemenation

Evaluation

5. Informācijas analīze

Sarežģītākais un centrālais informācijas apstrādes etaps, kad savāktā informācija tiek

apstrādāta ar mērķi nonākt pie jaunām atziņām vai zināšanām. Etaps, kuru realizē analītiķi,

kuri ir apguvuši speciālu metodiku un darbu ar speciālajām un analītiskajām

programmatūrām. Tiek īstenota operatīvā vai stratēģiskā analīze

6. Rezultātu izplatīšana / realizēšana

Analītiķi prezentē savu sagatavoto produktu, saskaņā ar kuru var tikt plānotas tālākās

darbības vai konkrētas izmeklēšanas darbības, sastādīts rīcības plāns u.c.

Direction

CollectionAnalysis

Collation

Dissemenation

Evaluation

IeM Informācijas centra informācijas sistēmas citas valsts informācijas sistēmas Kriminālpolicijas elektroniskā informācijas

sistēma (KEIS) starptautiskās informācijas sistēmas – Eiropola

informācijas sistēma, Interpola informācijas sistēmas

kriminālizlūkošanas produkti (analītiskie ziņojumi) operatīvās darbības procesā iegūtā informācija izmeklēšanās iegūtā informācija citi informācijas avoti – valdības lēmumi, prese

u.c.

KIM informācijas avoti

Informācijas novērtēšana:

Informācijas novērtēšanas sistēma «4 X 4»

“4 x 4 sistēma“ paredz informācijas novērtēšanu

saskaņā ar šādiem kritērijiem:

avota kods - avota uzticamība

informācijas kods - avota pieejas tiešums

informācijai (informācijas drošums, precizitāte)

Informācijas novērtēšana

• Avota kods raksturo uzticamību informācijas avotam, ko apzīmē ar vienu no sekojošiem burtiem:

• „A” – personīgi iegūta informācija vai nav šaubu par informācijas avota autentiskumu, uzticamību un kompetenci vai arī, ja informāciju sniedz avots, kas agrāk pierādījis uzticamību visos gadījumos;

• „B” – informāciju sniedz avots, no kura saņemtā informācija vairumā gadījumu iepriekš izrādījusies patiesa;

• „C” – informāciju sniedz avots, no kura saņemtā informācija vairumā gadījumu iepriekš nav izrādījusies patiesa;

• „X” – avota uzticamību nav iespējams novērtēt.

• Informācijas kods raksturo informācijas avota

pieejas tiešumu informācijai, ko apzīmē ar

vienu no sekojošiem cipariem: • „1” – informācija par kuras precizitāti nav nekādu šaubu, t.sk.

amatpersonas personīgie novērojumi vai arī informācija ir

reģistrēta oficiālās datu bāzēs;

• „2” – informācija ir personiski zināma to sniedzošajai personai;

• „3” – informācija to sniedzošajai personai personiski nav zināma

un tā ir iegūta pastarpinātā veidā no citas personas, bet šo

informāciju apstiprina cita amatpersonas vai darbinieka rīcībā

esošā informācija ;

• „4” – informācija nav personiski zināma avotam un tās ticamību

nevar novērtēt.

Dažādās kombinācijas nosaka attiecīgās informācijas

izmantošanas iespēju tālākajā apstrādes procesā

A B C X

1

2

3

4

kombinācijas:

apstiprināta jeb iespējami

patiesa informācija

neapstiprināta informācija

Informācijas analīze

• Sarežģītākais un centrālais informācijas apstrādes

(kriminālizlūkošanas procesa) etaps, kad savāktā

informācija tiek apstrādāta ar mērķi nonākt pie jaunām

atziņām vai zināšanām:

• etaps, kuru realizē analītiķi, kuri ir apguvuši speciālu

metodiku un darbu ar speciālajām un analītiskajām

programmatūrām

• Tiek īstenota:

• operatīvā analīze;

• stratēģiskā analīze.

Operatīvā analīze

Koncentrējas uz: atsevišķu noziegumu/notikumu gaitas rekonstruēšanu noziegumu/notikumu sērijas identificēšanu konkrētu noziedznieku vai noziedzīgo grupu struktūras,

pielietoto metožu, noziedzīgo aktivitāšu izpēti noziedznieka profila sastādīšanu u.c. Vērsta uz: īstermiņa mērķiem ar tūlītēju iedarbību (noziedznieka

aizturēšana, notikuma norises pārtraukšana, kriminālprocesa ierosināšana u.tml.)

Analīzes veidi

Stratēģiskā analīze

• Koncentrējas uz: • pašreizējās noziedzības situācijas un tās attīstības tendenču izpēti;

• noziedzības situācijas attīstības prognozēšanu;

• sabiedriskās drošības un kārtības apdraudējumu konstatēšanu;

• neaizsargāto valsts / sabiedrības sfēru noskaidrošanu, kuras var apdraudēt noziedzība;

• iespējām noziedzības kontrolēšanai;

• noziedzības draudu samazināšanas, apkarošanas un novēršanas programmu, stratēģiska rakstura pretpasākumu izstrādi.

• Vērsta uz: • informācijas radīšanu, kuru var izmantot vadības lēmumu

pieņemšanai vidēja termiņa un ilgtermiņa plānošanā, prioritāšu noteikšanā un resursu sadalē

Analīzes veidi

Kriminālizlūkošanas rezultātu nozīme

noziedzības apkarošanā, sabiedriskās

kārtības nodrošināšanā un

iestādes darba plānošanā

• uz zināšanām balstīta noziedzības apkarošana un novēršana;

• vadības lēmumu pieņemšana uz izvērtētas informācijas pamata;

• efektīvāka un koordinētāka Valsts policijas darbība;

• Proaktivitāte;

• mērķtiecīgāka un lietderīgāka resursu izmantošana;

• labāka sadarbība starp VP struktūrvienībām;

• personāla skaidrāka izpratne par Valsts policijas darbības mērķiem un uzdevumiem.

• efektivitāte – pūles, kur nepieciešams

• iedarbīgums – ietekme, kur nepieciešams

• mazāk pārsteigumu

KIM ieviešanas ieguvumi:

Kriminālizlūkošanas modelis

Uzdevumu un koordinācijas process - uzdevumu un koordinācijas grupa

- kriminālizlūkošanas produkti

- lēmumu kontroles stratēģija

ārējā vide

PROBLĒMAS

nestabila kriminogēnā

situācija, „karstie” punkti

likumpārkāpēju,

noziedznieku, organizētās

noziedzības grupu aktīvā

darbība

plašas noziegumu

izdarīšanas iespējas

RISINĀJUMI

iekšējā vide

sabiedrības drošība

samazināta noziedzība

aizturēti likumpārkāpēji

izjauktas organizētās

noziedzības grupas

novērsti „karstie” punkti

kontrolēti potenciāli bīstamie

noziedznieki

Prioritizēts

un

mērķtiecīgs

policijas

darbs

18. Policijas darbinieka tiesības apturēt

transportlīdzekli.

Likums “Par policiju” 12.pants:

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības:

• pēc Valsts policijas vai teritoriālās policijas pārvaldes priekšnieka norādījuma plānotu pasākumu izpildes laikā apturēt transportlīdzekļus un izdarīt to apskati (izņemot diplomātisko un konsulāro pārstāvju transportlīdzekļus), lai aizturētu meklēšanā izsludinātas personas un transportlīdzekļus vai atklātu transportlīdzekļu vadītājus, kuri vada transportlīdzekli alkohola reibumā, narkotisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesībām;

• apturēt transportlīdzekli un izdarīt tā apskati, ja ir pamats domāt, ka

transportlīdzekļa vadītājs pārkāpis ceļu satiksmi reglamentējošo normatīvo

aktu prasības vai transportlīdzeklis tiek izmantots likumpārkāpuma

izdarīšanā; aizliegt lietot transportlīdzekļus, kuru tehniskais stāvoklis

apdraud transporta kustības drošību; atstādināt no transportlīdzekļu

vadīšanas personas, kuras ir alkohola reibumā, narkotisko vai citu

apreibinošu vielu iespaidā, kā arī personas, kurām nav dokumentu par

konkrētā transportlīdzekļa lietošanas vai attiecīgās kategorijas

transportlīdzekļa vadīšanas tiesībām; nogādāt transportlīdzekli policijas

iestādē nepieciešamās pārbaudes veikšanai, ja ir izsludināta tā meklēšana

vai ir pamats domāt, ka ir nelikumīgi nomainīti vai viltoti transportlīdzekļa

reģistrācijas dokumenti, valsts reģistrācijas numura zīme vai

transportlīdzekļa agregātu numuri, vai nav transportlīdzekļa reģistrācijas

vai īpašuma tiesības apliecinoša dokumenta un citādi nav iespējams

konstatēt transportlīdzekļa lietošanas likumību.

Policijas darbiniekam, pildot viņam uzliktos pienākumus atbilstoši dienesta kompetencei, ir tiesības: • veikt autopārvadājumu uzraudzību un kontroli.

19.Policijas darbinieka pamatpienākumi

sabiedriskās kārtības nodrošināšanas jomā

Likums “Par policiju” 9.pants:

Jebkura policijas darbinieka pienākums ir visā Latvijas

Republikas teritorijā neatkarīgi no viņa ieņemamā amata,

atrašanās vietas un laika gadījumā, ja pie viņa griežas personas

ar pieteikumu vai ziņojumu par notikumu, kurš apdraud

personu un sabiedrības drošību, kā arī pašam konstatējot tādu

notikumu, veikt iespējamos pasākumus, lai novērstu

likumpārkāpumu, glābtu cilvēkus un sniegtu viņiem palīdzību

likumpārkāpumu izdarījušo personu konstatēšanā un

aizturēšanā, noskaidrot aculieciniekus, apsargāt notikuma

vietu, kā arī paziņot par notikušo tuvākajai policijas iestādei.

Likums “Par policiju” 10.pants:

Policijas darbinieka pamatpienākumi:

Saskaņā ar policijas uzdevumiem policijas darbinieka

pamatpienākumi atbilstoši dienesta kompetencei ir:

• nodrošināt kārtību uz ceļiem, ielās, laukumos, parkos, sabiedriskā

transporta līdzekļos, lidostās, ostās, stacijās un citās publiskās vietās, lai

garantētu personu un sabiedrības drošību;

• reģistrēt iesniegumus un informāciju par noziedzīgiem nodarījumiem

un citiem likumpārkāpumiem, par notikumiem, kuri apdraud personu

vai sabiedrības drošību, un par tajos iesaistītajām personām, savlaicīgi

reaģēt uz sniegto informāciju, kā arī nodot kompetentām amatpersonām

un institūcijām saņemto informāciju par personu vai sabiedrības

drošību apdraudošiem notikumiem (avārijām, ugunsgrēkiem,

katastrofām, stihiskām nelaimēm un citiem gadījumiem);

• sniegt neatliekamo palīdzību personām, kuras cietušas likumpārkāpumu

rezultātā, nelaimes gadījumos vai atrodas bezpalīdzības stāvoklī, arī

tad, ja tās reibuma stāvoklī zaudējušas spēju patstāvīgi pārvietoties vai

var nodarīt kaitējumu apkārtējiem vai pašas sev, kā arī sniegt palīdzību

nepilngadīgām personām, kas palikušas bez vecāku vai viņu aizstājēju

uzraudzības;

• saskaņā ar likuma prasībām veikt izmeklēšanu, nodrošināt noteiktā

kārtībā kriminālistikas speciālistu piedalīšanos izmeklēšanas darbībās,

veikt nepieciešamos operatīvās meklēšanas un citus likumā noteiktos

pasākumus, lai atklātu, pārtrauktu un novērstu noziedzīgus

nodarījumus, konstatētu un meklētu personas, kuras tos izdarījušas vai

kuras slēpjas no izmeklēšanas un tiesas, izvairās no kriminālsoda

izciešanas vai ir bezvēsts prombūtnē, kā arī lai konstatētu cilvēku

personību un identificētu līķus;

• izpildīt tiesas nolēmumus, prokurora lēmumus un norādījumus, kas

saistīti ar meklēšanas un izmeklēšanas darbību veikšanu;

• novērst un pārtraukt administratīvos pārkāpumus, noskaidrot

vainīgos, savas kompetences ietvaros sastādīt protokolus, izskatīt

lietas par šiem pārkāpumiem vai arī nodot tās izskatīšanai pēc

pakļautības;

• savu pilnvaru ietvaros atklāt noziedzīgu nodarījumu un

administratīvo pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus un

veikt pasākumus to novēršanai; piedalīties personu tiesiskajā

audzināšanā;

• apsargāt, konvojēt un uzturēt aizturētās un apcietinātās personas,

savas kompetences ietvaros izpildīt kriminālsodus un

administratīvos sodus, kā arī konvojēt un apsargāt ar brīvības

atņemšanu notiesātās personas izmeklēšanas darbību veikšanai,

sakarā ar lietas izskatīšanu tiesā un starp ieslodzījuma vietām;

• īstenot Ministru kabineta noteikto objektu un kritiskās infrastruktūras

fiziskās drošības pasākumus;

• veikt pasākumus bezsaimnieka vai atrastās apslēptās mantas

saglabāšanai līdz tās nodošanai kompetentas valsts iestādes vai

amatpersonas pārziņā; nodrošināt atrasto un policijai nodoto

dokumentu, mantu, vērtspapīru un cita īpašuma saglabāšanu līdz tā

nodošanai īpašniekam;

• regulēt transportlīdzekļu un gājēju kustību, veikt satiksmes un

satiksmes līdzekļu uzraudzību;

• kontrolēt noteikumu ievērošanu ieroču aprites, apsardzes darbības un

detektīvdarbības jomā;

• gādāt par liecinieku, cietušo, citu personu un to ģimenes locekļu

drošību, kā arī par viņu mantas apsardzību, ja apdraudēta šo personu

dzīvība, veselība vai manta sakarā ar palīdzību, ko tās sniegušas

tiesībaizsardzības iestādēm noziedzīgu nodarījumu atklāšanā un

novēršanā;

• izpildīt tiesu (tiesnešu), prokuroru lēmumus par to personu piespiedu

atvešanu, kuras izvairās no ierašanās pēc izsaukuma, kā arī izpildīt

tiesu lēmumus par apcietinājumu;

• reģistrēt un uzskaitīt ceļu satiksmes negadījumus, kurus dokumentāri

noformē Valsts policijas darbinieki;

• kontrolēt ūdens satiksmes drošības noteikumu ievērošanu iekšējos

ūdeņos, kā arī atpūtas kuģu reģistrācijas noteikumu ievērošanu;

• reģistrēt un uzskaitīt ūdens satiksmes negadījumus iekšējos ūdeņos, kā

arī personas, kuras uzskatāmas par cietušām un bojā gājušām ūdens

satiksmes negadījumos

20.Speciālo līdzekļu veidi, kurus atļauts lietot

policijas darbiniekam.

• Ministru kabineta 2011.gada 18.janvāra

noteikumi Nr.55 «Noteikumi par speciālo

līdzekļu veidiem un to lietošanas kārtību»

Policijas darbiniekam atļauts lietot šādus

speciālos līdzekļus:

1. sasiešanas līdzekļus;

2. roku dzelžus;

3. roku un kāju dzelžus;

4. stekus;

5. elektrošoka ierīces;

6. gāzes baloniņus;

7. redzi ierobežojošus līdzekļus;

8. kairinošu vai paralizējošu vielu izsmidzināšanas vai izšaušanas ierīces;

9. personu kustību ierobežojošus līdzekļus;

10. transportlīdzekļu piespiedu apstādināšanas līdzekļus;

11. tādu elementu izšaušanas ierīces, kuri nav paredzēti letālu seku radīšanai

(piemēram, gāzes, krāsas, gumijas izšaušanas ierīces);

12. dūmu sveces;

13. dūmu granātas;

14. gāzes granātas;

15. gaismas un trokšņa granātas;

16. gumijas lādiņu granātas;

17. psiholoģiskās iedarbības skaņu ierīces;

18. telpu atvēršanas līdzekļus;

19. šķēršļu sagraušanas līdzekļus;

20. pārnēsājamās ūdens izsmidzināšanas ierīces;

21. improvizētu sprāgstierīču neitralizēšanas līdzekļus;

22. ūdens lielgabalus;

23. ar ūdensmetējiem speciāli aprīkotus transportlīdzekļus.