3Piektdiena, 2016. gada 26. augusts www.latgaleslaiks.lvAKTUALITÂTES

Telpas pirmsskolniekiem6. vidusskolâ sagatavotas23. august‚ 6. vidusskol‚ GrÓv‚ uzÚÁma viesus.ApskatÓt izremontÁt‚s telpas, kur‚s no 1. septembradarbosies trÓs 6. bÁrnud‚rza grupas, ierad‚s Daugav-pils domes vadÓba un pieÚemanas komisija.

Darba algu reformas dzîvotspçjakïûs zinâma tuvâkâ gada laikâ

Celtnieki steidz pabeigt darbus

Larisa Ko˛evÚikova r‚da av‚rijas izejuJeÔena Ivancova2015. gada febru‚rÓ domes

deput‚ti atbalstÓja divu Daugav-pils izglÓtÓbas iest‚˛u ñ 6. bÁr-nud‚rza un 6. vidusskolas (GrÓ-va) apvienoanas projektu. Ti-ka nolemts likvidÁt bÁrnud‚rzu,p‚rveidojot par skolas pirmssko-las izglÓtÓbas programmu, un t‚audzÁkÚus p‚rcelt uz skolu, ku-ras telpas un infrastrukt̊ ra ÔaujuzÚemt vair‚kus desmitus mazubÁrnu. Viens no galvenajiem ap-vienoanas un p‚rvietoanas ie-mesliem ñ vec‚s, m˚sdienu pra-sÓb‚m neatbilsto‚s Ákas uztu-rÁanas liel‚s izmaksas, turkl‚tt‚ atrodas uz priv‚tas zemes.

Nepiecieam‚s formalit‚tesun remontu bija paredzÁts pa-veikt lÓdz pag‚ju‚ gada 1.septembrim, bet process ieka-vÁj‚s B˚vniecÓbas likuma jaunonoteikumu dÁÔ, kuri izvirzadaudz stingr‚kas prasÓbas.ìMums, remontÁjot tikai da˛astelpas, nodoanai ekspluat‚ci-j‚ j‚sagatavo visa skola,î to-reiz skaidroja IzglÓtÓbas p‚rval-des vadÓt‚ja Marina Isupova.

2016. gada mart‚ domesdeput‚ti atbalstÓja 254 195eiro kredÓta Úemanu Valsts ka-sÁ, lai izremontÁtu telpas bÁrnu-d‚rza audzÁkÚiem. Konkurs‚uzvarÁja Daugavpils b˚vfirmu

tandÁms ñ ìVanproî un ìNord-servissî, un tagad darbi jau irpabeigti. Savuk‚rt pavaldÓbaij‚atrisina jaut‚jums, ko ies‚kt arbÁrnud‚rza Áku, ñ vai t‚ st‚vÁstuka vai arÓ tiks izÓrÁta.

Skolas direktore Larisa Ko˛ev-Úikova izvad‚ja domes priek-sÁdÁt‚ju J‚ni L‚ËplÁsi un viÚa viet-nieku J‚ni Dukinski, Marinu Isu-povu un citus komisijas locekÔuspa plaaj‚m un gaiaj‚m tel-p‚m. T‚s bija atbrÓvotas jau pirmsgada, tagad t‚m ir atseviÌa ie-eja, k‚ arÓ av‚rijas izeja un pa-cÁl‚js invalÓdu ratiÚiem.

BÁrnud‚rza blok‚ katraigrupai b˚s savas plaas telpas,sanit‚rie bloki, bet medicÓnaskabinetu un izolatoru tuv‚kaj‚laik‚ aprÓkos ar jaunu aparat˚-ru, k‚ arÓ saliks mÁbeles.

Agr‚k 6. bÁrnud‚rz‚ bijadivas bÁrnu grupas, tagad sko-l‚ iesniegti jau vair‚k nek‚ 50pieteikumi, un bÁrni vecum‚no viena lÓdz seiem gadiemapmeklÁs trÓs grupas. Viena irlatvieu grupa, t‚ ir pilnÓb‚nokomplektÁta, vec‚kiem parto bija liela interese. GandrÓzvisi bÁrni ir no GrÓvas, past‚s-tÓja skolot‚ji, kuri ir gandarÓti,ka viÚu skol‚ pieaugs audzÁk-Úu skaits. MazuÔus eit gaidaar nepacietÓbu.

Mçrídotâcijas pieaugums Latgales novadiemPavaldÓba Pieaugums, StarpÓba (eiro) MÁrÌdot‚cija Eso‚

% no 01.09.2016. (eiro) mÁrÌdot‚cija (eiro)

Daugavpils novads 16,2% 345 444 2 482 644 2 137 200

Dagdas novads 18,6% 193 800 1 237 296 1 043 496

Riebiòu novads 18,9% 116 784 735 108 618 324

Rçzeknes novads 16,2% 490 884 3 511 860 3 020 976

UZZIÒAI

Kârlis Ðadurskisbija izglîtîbas ministra

amatâ no 2002. lîdz

2004. gadam Einara

Repðes valdîbâ.

Skolçnu skaitsLatvijas skolâs:l 2000./2001. mâcîbu

gadâ – 359 818 cilvçki,

l 2005./2006. mâcîbu

gadâ – 298 516,

l 2015./2016. mâcîbu

gadâ – 213 357.

IzglÓtÓbas un zin‚tnesministrija LatvijasreÏionos organizÁjaizglÓtÓbas darbiniekiemvair‚kus semin‚rus,kuri bija veltÓti aktu-‚liem nozares jaut‚ju-miem jaunaj‚ m‚cÓbugad‚. 24. august‚DaugavpilÓ pÁc otrrei-zÁjas iecelanas izglÓtÓ-bas ministra amat‚ierad‚s K‚rlis –adur-skis, kur ir daudzustrÓdÓgu reformuiniciators, un IzglÓtÓbassatura centra speci‚lis-ti. Semin‚r‚ piedalÓj‚svair‚k nek‚ 200 skoluadministr‚cijas p‚r-st‚vji no visas Latgales.

JeÔena IvancovaMinistrs run‚ja gandrÓz

stundu, laiku pa laikam iestar-pinot gadÓjumus no savas dzÓ-ves un jokus. ViÚ run‚ja parÔoti daudz‚m tÁm‚m ñ s‚kotar izglÓtÓbas satura kvalit‚tes unresursu izmantoanas efektivi-t‚ti un beidzot ar ES strukt˚r-fondu izmantoanas iespÁj‚mun ministrijas n‚kotnes pl‚-niem. Protams, bija arÓ sarunapar pedagogu darba algujauno modeli, kur Latvijas sko-lot‚jus satrauc vair‚k nek‚ p‚-rÁjais.

NANANANANAUDUDUDUDUDA BÛSA BÛSA BÛSA BÛSA BÛSPirm‚m k‚rt‚m, K. –adur-

skis atzÓmÁja, ka reforma vÁlnav pat s‚kusies, iebilstot Dau-gavpils domes prieksÁdÁt‚jamJ‚nim L‚ËplÁsim, kur teica, kavÁl ir p‚ragri uzskatÓt to parveiksmÓgu. ìTikai tad, kad Dau-gavpils skolot‚js saÚems t‚dupau darba algu, k‚ skolot‚jspar t‚du pat stundu RÓg‚ un Pie-rÓg‚, reformu varÁs uzskatÓt parveiksmÓgu,î teica J. L‚ËplÁsis.Savuk‚rt ministrs piebilda, kadiskusija ar J. L‚ËplÁsi navviegla, toties konstruktÓva.

Darba algu reforma b˚s ti-kai pirmais solis ceÔ‚ uz vÁrie-nÓg‚m p‚rmaiÚ‚m vis‚ sistÁ-m‚, kuru Óstenoanai, protams,ir vajadzÓgi milzÓgi lÓdzekÔi. K.–adurskis bija vienispr‚tis arprieksÁdÁt‚ju, ka skolot‚ju dar-ba algu disproporcija palaikir Ôoti liela. Ministrs nosauca da-˛us skaitÔus: ìReformas nav ie-spÁjams Óstenot bez naudas. Ar27 miljoniem eiro, kuri rezer-vÁti im gadam, nevar neko iz-darÓt. Bet mÁs atrad‚m papil-dus resursus jaun‚ modeÔa ie-vieanai. 2017. gad‚ tie b˚s47,1 miljons eiro (kop‚ 370miljoni), bet 2018. gad‚ ñ52,4 miljoni eiro (kop‚ 375,3miljoni eiro). 2019. gad‚ vi-s‚m m˚su mÁrÌdot‚cij‚m undarba algu fondam kl‚t n‚ks56 miljoni eiro (378,3 miljoni).–Ó ir pirm‚ reize, kad izglÓtÓbasjoma valdÓbai kÔuvusi priorit‚-ra ne tikai v‚rdos.î Ministrs at-g‚din‚ja, ka Latvija skolot‚judarba algu ziÚ‚ Eiropas Sa-vienÓb‚ nav pÁdÁj‚ viet‚.

K. –adurskis uzsvÁra, kaskolu direktoriem lÓdz im ne-bija nek‚du finanu instrumen-tu, bet tagad, kad darbosies

jaunais modelis, b˚s t. s. ìdi-rektoraî jeb motiv‚cijas fonds(+13,5%), un ministrs par to irÔoti gandarÓts. Tas nozÓmÁ, kapedagoga minim‚l‚ darba al-ga par vienu likmi b˚s 680 eiro(palaik 420), bet, Úemot vÁ-r‚ ìdirektoraî fondu ñ 771,8eiro par 30 stundu darba ne-dÁÔu. SaskaÚ‚ ar jauno mode-li, pedagoga vidÁj‚ darba al-ga par 1,3 likmÁm un 40 stun-du darba nedÁÔu b˚s 1003eiro agr‚ko 764 eiro viet‚.

PIEAPIEAPIEAPIEAPIEAUGS DOTÂCIJASUGS DOTÂCIJASUGS DOTÂCIJASUGS DOTÂCIJASUGS DOTÂCIJASPPPPPAÐVAÐVAÐVAÐVAÐVALDÎBÂMALDÎBÂMALDÎBÂMALDÎBÂMALDÎBÂM

PierÓg‚ ir p‚rpildÓtas klases,t‚pÁc j‚ceÔ jaunas skolas, pa-ziÚoja ministrs, savuk‚rt laukuskolas tiek slÁgtas. PÁc viÚateikt‚, jaunajam pedagogudarba samaksas modelim j‚-veicina tas, lai m‚cÓbu vieta(vismaz s‚kumskola) atrastosiespÁjami tuvu bÁrnu dzÓvesvie-tai. ìSkolu tÓklam nav j‚moti-vÁ migr‚cija uz RÓgu, bet tamj‚atbilst re‚lajam Latvijas iedzÓ-vot‚ju skaitam,î teica K. –a-durskis. ViÚ uzskata, ka s‚-kumskola laukos var norm‚lidarboties, ja taj‚ ir 50 audzÁk-Úi, pamatskol‚ ñ 100, vidus-skol‚ ñ no 150 skolÁniem. T‚-dÁj‚di visiem pedagogiem b˚spilna slodze un likme. J‚sak‚r-to skolu tÓkls un skolÁnu pl˚s-ma, tas ir n‚kotnes jaut‚jums,teica K. –adurskis, par to va-rÁs run‚t pÁc gada, kad b˚sizdarÓti pirmie secin‚jumi par

jaun‚ darba algu modeÔa dar-bÓbu.

ViÚ atzin‚s, ka nav princi-pa ìnauda seko skolÁnamîpiekritÁjs, viÚam lab‚k patiktuprincips ìnauda seko izglÓtÓbasprogrammaiî.

LatgalÁ nevienai pavaldÓ-bai nesamazin‚sies valstsmÁrÌdot‚cija, uzsvÁra K. –a-durskis, bet da˛‚m ñ pat pie-augs (sk. tabulu).

K‚rtÁj‚ pl‚noanas period‚Latvijai no ES strukt˚rfondiemun valsts pieejams gandrÓzviens 1 miljards eiro (visp‚rÁ-jai izglÓtÓbai ñ 306 miljoni, pro-fesion‚lajai izglÓtÓbai ñ 173 mil-joni, augst‚kajai izglÓtÓbai ñ125 miljoni utt.). ìIespÁjas ir lie-las, taËu arÓ atbildÓba nav ma-z‚ka. J‚saprot, ka strukt˚rfon-du naudas pl˚sma neb˚s m˚˛Ó-ga,î teica K. –adurskis.

BÛTU LABI…BÛTU LABI…BÛTU LABI…BÛTU LABI…BÛTU LABI…K. –adurskis run‚ja arÓ par

sav‚m n‚kotnes idej‚m ñ koviÚ vÁlÁtos sasniegt izglÓtÓbasjom‚ turpm‚k:

n lÓdzsvarot slodzes definÓ-cijas visp‚rÁj‚ un pirmsskolas,k‚ arÓ profesion‚laj‚ izglÓtÓb‚;

n pirmklasniekiem m‚cÓbass‚kt 6 gadu vecum‚;

n izmaiÚas centralizÁto ek-s‚menu sistÁm‚;

n eks‚menu sertifik‚tu iz-sniegana izlaidum‚:

n m‚cÓbu gada pagarin‚-ana par div‚m nedÁÔ‚m;

n m‚cÓbu procesam liel‚-

koties j‚notiek skol‚, m‚jas-darbu slodze ievÁrojami j‚sa-mazina.

Run‚jot par segadÓgajiempirmklasniekiem, ministrs atzÓ-mÁja, ka ir Ôoti skumji norau-dzÓties uz deviÚpadsmitgadÓ-giem skolÁniem, kuri sÁ˛ sko-las sol‚, lai gan jau sen ir gata-vi patst‚vÓgai dzÓvei. Savuk‚rtsaistÓb‚ ar centralizÁt‚jiem ek-s‚meniem j‚dom‚ par to, vaivien‚di eks‚meni b˚tu j‚k‚rtotiem, kuri pÁc vidusskolas vaiprofesion‚l‚s skolas nepl‚nost‚ties augstskol‚, k‚ arÓ par to,k‚pÁc vien‚dus eks‚menus k‚r-to visp‚rizglÓtojoo un profesi-on‚lo skolu audzÁkÚi, ja taj‚sir da˛‚ds m‚cÓbu priekmetuskaits, bet programmas ñ vie-nas un t‚s paas. –Ós viÚa do-mas kl‚tesoie uzÚÁma ar ap-lausiem. Ministrs pied‚v‚ ie-viest arÓ savdabÓgu p‚rbaudeseks‚menu (testu) pÁc desmit‚sklases, lai bÁrns pats varÁtu tiktskaidrÓb‚, vai viÚam turpin‚tm‚cÓbas vidusskol‚: ìK‚pÁc,beidzot vidusskolu, vajadzÓgscentralizÁtais eks‚mens, ja ab-solvents netais‚s st‚ties augst-skol‚? Ja viÚ st‚jas augstsko-l‚, tad augstskola lai rÓko oseks‚menus, jo palaik m˚suaugstskolas parazitÁ uz visp‚r-izglÓtojo‚s un profesion‚l‚s iz-glÓtÓbas sistÁmas rÁÌina,î uzska-ta K. –adurskis, kur savas ru-nas nobeigum‚ pauda cerÓbu,ka skolot‚ja profesijas presti˛sLatvij‚ drÓzum‚ noteikti augs.

K‚rlis –adurskis

Au

tore

s fo

to