Embed Size (px)
Citation preview
Eiropas Komisija
Pārskats par jauniem finanšu noteikumiem un finansējuma saņemšanas iespējām 2007.–2013. gadā
� €�
Iesācēja
rokasgrāmata
Jauni fondi,
labāki noteikumi
2008. gadaredakcija
Liela daļa papildu informācijas par Eiropas Savienību ir pieejama internetā.
Tai var piekļūt, izmantojot Europa serveri (http://europa.eu).
Kataloga dati ir atrodami šīs publikācijas beigās.
Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs, 2008. gads.
ISBN 978-92-79-08543-7
© Eiropas Kopienas, 2008
Pārpublicēšanas gadījumā atsauce uz avotu ir obligāta.
Printed in Belgium
IESPIESTS UZ BALTA, HLORU NESATUROŠA PAPĪRA
Europe Direct dienests jums palīdzēs rast atbildesuz jautājumiem par Eiropas Savienību
Bezmaksas tālruņa numurs (*):00 800 6 7 8 9 10 11
(*) Daži mobilā tālruņa operatori aizliedz pieeju 00 800 numuriem, vai arī par šo tālruņa
numuru izmantošanu ir jāmaksā.
Jūsu
iesp
ēja
s ieg
ūt
fina
nsē
jum
u
Vie
nk
āršā
ka
pie
kļu
ve
ES
fina
nsē
jum
am
La
bā
ka
pā
rred
zam
ība
un
ko
ntro
le
20
07
.–2
01
3. g
ad
ā
pie
eja
mie
līdze
kļi
Pārskats par jauniem finanšu noteikumiem un
finansējuma saņemšanas iespējām 2007.–2013. gadā
Jauni fondi,
labāki noteikumi
Vai fondi ir pārskatāmi
un kontrole efektīva?
Vai jūs ar ES fondiem
saskaraties pirmo reizi?
Kāds ir pieejamo līdzekļu
apjoms?
Ielūkojieties jaunoprogrammu sarakstā.
Pārbaudiet šeit.
Vai jums šķiet, ka finansēšanas
procedūras ir pārāk sarežģītas?
Pievērsiet uzmanību
izmaiņām.
(3.–16. lpp.)
(17.–18. lpp.)
(19.–20. lpp.)
(21.–22. lpp.)
Aplūkojiet šo pārskatu par galvenajām finansēšanas iespējām.
Kādēļ jauni noteikumi?
Eiropas Savienība 2007. gadā ir uzsākusi vairākas jaunasprogrammas vairāk nekā 975 miljardu euro apjomā, kasparedzētas septiņiem gadiem. Pateicoties ES finanšu vadībasnoteikumu reformai, šie jaunie fondi būs vienkāršāk pieejami,labāk pārredzami un pārvaldīti.
Jaunie noteikumi samazinās birokrātiju. Tas atvieglos tosaņēmēju, kuru resursi ir ierobežoti, piemēram NVO un mazuuzņēmumu, piekļuvi ES subsīdijām. Pirmo reizi ES vēsturēpētniecības mērķfinansējums būs pieejams individuāliempētniekiem.
Lai nodrošinātu ES fondu, kas ir valstu līdzekļi, atbilstošuizlietojumu visos līmeņos, vajadzīgs lielāks atbildīgums unlabāka pārredzamība. Jaunie noteikumi ievieš obligātuprasību publicēt to saņēmēju sarakstus, kas ir ieguvuši ESlīdzekļus no dalībvalstu valdībām, trešām valstīm vaistarptautiskām organizācijām, kā arī prasību pierādītoskrāpšanas gadījumos apmainīties ar informāciju. Turklātdalībvalstis uzlabos pārskatus par to, kā tās izmanto tās rīcībāesošos un tieši pārvaldītos ES līdzekļus. Šādi pasākumipalielinās ES politiku efektivitāti un veicinās nodokļumaksātāju interešu aizsardzību.
Jaunā finansējuma laikposmam 2007.–2013. gadam panākumiir izaicinājums visiem līdzdalībniekiem — vispirmām kārtāmjau pašiem saņēmējiem, kas šos piešķīrumus izmantos, laiīstenotu savus projektus; Eiropas Parlamentam, kas finanšuvadības noteikumu modernizēšanas gaitā deva izšķirošoatbalstu; dalībvalstīm, kas faktiski pārvalda 80 % no ESfondiem; un visbeidzot Eiropas Komisijai, kurai ir galvenāatbildība par šo fondu izmantošanu.
Jaunie noteikumi piedāvā labākus, vienkāršākus unpraktiskākus risinājumus visiem, kas nodarbojas ar ES fondiem,vienlaikus nodrošinot efektīvu kontroli pār valstu izdevumiem.
"Jaunās ES programmas 2007.–2013. gadam ieskicē
ekonomiskās attīstības progresu. Lai šis vērienīgais mērķis
īstenotos, ir būtiski ieviest tādus finanšu noteikumus, kas atbilst
reālām dzīves situācijām. Pēc iespējas vienkāršāki noteikumi,
maksimāli samazinot birokrātiju, — tās ir galvenās jauno
noteikumu pamattēzes. Rezultāts — vienkāršākas procedūras,
labāka pārredzamība un lielāks atbildīgums — ļaus sekmīgāk
kontrolēt valsts līdzekļu pareizu izlietošanu."
Dalia GrybauskaitėEiropas finanšu plānošanas un budžeta lietu komisāre
3
Jūsu
iesp
ēja
s ieg
ūt
fina
nsē
jum
u
3
Jūsu iespējas
iegūt finansējumuJa šī ir jūsu pirmā saskarsme ar ES finansējumu un jūs mulsina dažādie finansēšanas mehānismi, iesaistītās organizācijas
un programmas, tad šie norādījumi jums noderēs. Šajā nodaļā jūs atradīsiet:
• ieteikumus sākumam;
• īsu apskatu par ES finansējuma dažādiem veidiem;
• praktiskus piemērus izvēlētām grupām, kas ir ES finansējuma saņēmēji.
Iesākumā…
1. Sazinieties ar ES informācijas tīkliem
Uzņēmumi un MVU Citi iespējamie saņēmēji
Eiropas tīkls
Enterprise Europe
http://www.enterprise-
europe-network.ec.
europa.eu/index_en.htm
600 partnerorganizācijas
vairak nekā 40 valstīs
Europe Direct
• Zvaniet pa tālruni: 00800 6 7 8 9 10 11
• Apmeklējiet savu vietējoEurope Direct centru:http://ec.europa.eu/europedirect
• Sūtiet e-pastu vaisazinieties ar operatorutiešsaistē:http://ec.europa.eu/europedirect
Informācija ir pieejama visāsES oficiālajās valodās.
2. Apmeklējiet portālu Europa
Komisijas portāls par subsīdijām:http://ec.europa.eu/grants/index_en.htm
Komisijas portāls par valsts pasūtījumiem:http://ec.europa.eu/public_contracts/index_en.htm �
Atkarībā no finansējuma veida un jūsu projekta profila vairāku darbinieku un tīklu uzdevums ir sniegt jums visu vajadzīgo
sākotnējo informāciju. Arī internetā jūs atradīsiet daudz vērtīgas informācijas.
44
3. Sazinieties ar savas valsts, reģionālām
vai pašvaldību iestādēm
Tā kā lielākā daļa ES fondu tiek pārvaldīti valsts, reģionālā vaipašvaldību līmenī, minētās iestādes bieži vien sniedz vajadzīgoinformāciju, un tām ir atbalsta dienesti.
Saraksts ar struktūrfondu pārvaldības iestādēm katrā reģionā:http://ec.europa.eu/regional_policy/manage/authority/authority_en.cfm
Valstu lauksaimniecības ministriju saišu saraksts:http://ec.europa.eu/agriculture/use/index_en.htm
4. Sazinieties ar savu profesionālo apvienību
Ja jūsu projekts ir saistīts ar profesionālo darbību, jūs varat rast
atbalstu savā profesionālajā apvienībā. Daži ES finansējuma veidi
ir saistīti ar darba specifiku: skolotāji un pasniedzēji var saņemt
atbalstu saskaņā ar mūžizglītības programmu, savukārt kinema-
togrāfi — ar Media 2007. Iespējams, ka jūsu profesionālā tīkla
dalībniekiem jau ir pieredze, kā piekļūt ES fondiem, un tie var jums
sniegt praktiskus padomus.
�Finansējuma veidi
1. Kādi ir galvenie finansējuma veidi no ES budžeta?
Vai jums ir vajadzīgi līdzekļi, lai
finansētu savu projektu?
Vai meklējat iespējas, kā pārdot
pakalpojumus vai preces?
SUBSĪDIJAS
Piešķir, lai līdzfinansētu
konkrētus projektus vai
mērķus, parasti izsludi not
vispārēju pieteikumu kon-
kursu.
VALSTS PASŪTĪJUMI
Lai nodrošinātu ES iestāžu da-
rbību vai programmas, valsts
pasūtījumu par pakalpo-
jumu, preču vai darbu ie-
pirkšanu piešķir konkursa
(publiskā iepir kuma) kārtībā.
ES dalībvalstis
Vairāk nekā 76 % no ES budžeta pār valdavalsts un reģionālās iestādes, ieskaitotstruktūrfondus un lauk saimniecībassubsīdijas.
Trešās valstis un starptautiskas
organizācijas
(piemēram, Sarkanais krusts, ANO)
pārvalda 2 %.
Ka
s p
ārv
ald
a l
īdze
kļu
s u
n l
em
j p
ar
sub
sīd
iju
/līg
um
u p
iešķ
irša
nu
?
Eiropas Komisija
Aptuveni 22 % ir centralizēti pārval dītasprogrammas (piemēram, pēt ni ecība,izglītība, veselība, pasākumi jaunatnei).
�
... Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
55
Jūsu
iesp
ēja
s ieg
ūt
fina
nsē
jum
u
Mazie uzņēmumiKādi galvenie finansējuma avoti man ir pieejami?
�
• Ja jūs esat maza vai vidēja uzņēmuma (MVU) vadītājs, jūs varat saņemt ES finansējumu kāsubsīdijas, aizdevumus un dažos gadījumos — kā garantijas. Atbalsts ir pieejams tieši (ESsubsīdijas) vai ar valsts līmenī vadītu programmu starpniecību. MVU var izmantot arī virkninefinansiālu atbalsta pasākumu, proti, programmas un uzņēmējdarbības atbalstapakalpojumus.
Finansēšana ar ES subsīdijām• Šis finansējums galvenokārt ir tematisks un paredzēts konkrētam mērķim — videi, izpētei,
izglītībai, kuru nosaka un īsteno dažādas Eiropas Komisijas struktūras vai izpildaģentūras.
• MVU vai citas organizācijas (piemēram, uzņēmēju asociācijas, uzņēmējdarbībaspakalpojumu sniedzēji vai konsultanti) parasti var tieši pieteikties šīm programmām,visbiežāk ar nosacījumu, ka to projekti ir ilgtspējīgi, tiem ir pievienotā vērtība un tie irstarptautiski.
Struktūrfondi• Tiešs atbalsts MVU, lai līdzfinansētu to ieguldījumus, ir iespējams tikai ekonomiski mazāk
attīstītos reģionos (t.s. "konverģences" reģionos).
• Citos reģionos priekšroka tiek dota pasākumiem, kam ir plašāka ietekme (piemēram,apmācībai uzņēmējdarbībā, atbalsta dienestiem, uzņēmējdarbību veicinošai videi,tehnoloģiju nodošanas mehānismiem, sadarbībai utt.), nevis tiešam atbalstam konkrētiemMVU.
• Eiropas Komisija, Eiropas Investīciju banka un Eiropas Investīciju fonds uzsāka kopējuiniciatīvu, lai uzlabotu pieeju finansējumam MVU mazāk attīstītos reģionos. Šī iniciatīva,kuras nosaukums ir Eiropas apvienotie resursi no mikro līdz vidēji lieliem uzņēmumiem(jeb Jeremie), dos dalībvalstīm un reģioniem iespēju izmantot daļu no to struktūrfondiem,lai MVU sniegtu aizdevumu garantijas, kā arī pamatkapitāla un riska kapitāla līdzekļus. Šīprogramma sāks darboties 2008. gadā.
Finanšu instrumenti• Šīs shēmas nesniedz tiešu finansējumu MVU, bet tas parasti notiek ar finanšu starpnieku,
piemēram, banku, kredītiestāžu vai ieguldījumu fondu, palīdzību. To mērķis ir palielināt MVUpieejamo kredītu apjomu un mudināt šos starpniekus attīstīt savas aizdevumu iespējasattiecībā uz MVU.
• Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (KIP) laika posmā no 2007. līdz 2013.gadam finanšu instrumentiem ir piešķirti 1 130 miljoni euro. Tie sadalīti trīs shēmās, kuraspārvalda sadarbībā ar Eiropas Investīciju fondu (EIF) un citām starptautiskām finanšuiestādēm.
› Straujas izaugsmes un inovatīvu MVU mehānisms (GIF) paredzēts, lai novatoriskiem MVUpalielinātu pieejamo kapitālu gan sākotnējā posmā (GIF1), gan paplašināšanās posmā(GIF2). GIF risku un ieguvumus dala ar privātajiem kapitāla ieguldītājiem, nodrošinotnozīmīgu instrumentu kapitāla pieejamībai novatoriskiem uzņēmumiem.
› MVU garantiju mehānisms sniedz papildu garantijas, lai palielinātu MVU aizņēmumafinansēšanas iespējas.
› Kapacitātes palielināšanas shēma sniedz atbalstu finanšu starpniekiem dažās dalībvalstīs.
Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
66
• Lai saņemtu ES subsīdijas, pieteikšanās procedūra ir izklāstīta uzaicinājumā pieteikties
konkrētām programmām; jūs piesakāties tieši Eiropas Komisijā vai izpildaģentūrā, kas vada
attiecīgo programmu.
• Tās programmas, ko finansē no struktūrfondiem, pārvalda valsts vai reģionālajā līmenī, kur
izvēlas projektus.
• Finanšu instrumenti MVU parasti ir pieejami ar finanšu starpnieku, piemēram, banku,
kredītiestāžu, starpniecību.
Kā man pieteikties?
�
• Eiropas tīkls Enterprise Europe600 partnerorganizācijas vairak nekā 40 valstīs
http://www.enterprise-europe-network.ec.europa.eu/index_en.htm
• Eiropas portāls MVU (kurā sniegts pārskats par galvenajām finansējuma iespējām):
http://ec.europa.eu/enterprise/sme/index_lv.htm
• Lai iegūtu informāciju par finansējuma iespējām pa politikas jomām, apmeklējiet Komisijas
portālu par subsīdijām: http://ec.europa.eu/grants/index_en.htm
• Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē atrodama informācija par Eiropas
Savienības aktivitātēm reģionālās attīstības atbalstam:
http://ec.europa.eu/regional_policy/index_en.htm
Tajā ir iekļauts saraksts ar visu reģionu struktūrfondu pārvaldības iestādēm:
http://ec.europa.eu/regional_policy/manage/authority/authority_en.cfm
• Eiropas Sociālais fonds:
http://ec.europa.eu/employment_social/esf/
• Jeremie iniciatīva: http://www.eif.org/jeremie/
• Plašāka informācija par finanšu instrumentiem:
http://ec.europa.eu/cip/index_en.htm un http://www.eif.org/
• Jaunais Pirmspievienošanās atbalsta instruments (IPA) piedāvā finansēšanas iespējas ne
tikai ES uzņēmumiem, bet arī ES kandidātvalstu uzņēmumiem. Sīkāku informāciju skatīt
šeit:
http://ec.europa.eu/enlargement/how-does-it-work/financial-assistance/
instrument-pre-accession_lv.htm
Kur es varu saņemt sīkāku informāciju?
Vai zinājāt, ka…?• Eiropas Savienība MVU definē kā uzņēmumus, kuros ir nodarbināti
mazāk par 250 darbiniekiem. Turklāt MVU gada apgrozījums nedrīkst
pārsniegt 50 miljonus euro, vai arī kopējā bilance — 43 miljonus euro.
... Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
77
Jūsu
iesp
ēja
s ieg
ūt
fina
nsē
jum
u
NVO
• Nevalstiskām organizācijām (NVO) un pilsoniskās sabiedrības organizācijām no ESfinansējuma ir iespējams saņemt lielus līdzekļus, jo tās uz bezpeļņas principiem ir iesaistītasdaudzās ES politikas jomās, kas ir priekšnosacījums, lai saņemtu finansējumu no ES.
• Patiesībā ir grūti atrast kādu ES programmu, kurā vienā vai otrā veidā nebūtu iekļauta NVOfinansēšanas iespēja. Šīm organizācijām finansējumu nodrošina programmas, ko vada valstsvai pašvaldības iestādes, kurās finansējumu piešķir ar struktūrfondiem, kā arī Komisijasvadītās programmas.
• Tiek lēsts, ka Komisija tiešā veidā gadā NVO projektiem piešķir vairāk nekā 1 000 miljonueuro, lielākoties ārējo attiecību jomā, programmām, kas paredzētas sadarbībai attīstībasjomā, cilvēktiesībām, demokrātijai un jo īpaši humānajai palīdzībai (400 miljoni euro). Vēldažas nozīmīgas jomas, kurās ES piešķir ievērojamus līdzekļus, ir sociālā (70 miljoni euro),izglītības (50 miljoni euro) un vides joma.
• Tas nozīmē, ka jūsu NVO var saņemt finansējumu divos veidos:
› jūs varat iesniegt priekšlikumu par kādu konkrētu projektu ES programmā, kas atbilst jūsudarbības jomai, un, ja tas būs veiksmīgs, šo projektu ES līdzfinansēs ar darbības subsīdijaspalīdzību;
› saskaņā ar dažām programmām, un ja jūsu NVO īsteno mērķi, kas ir visas Eiropas interesēs,vai jūsu NVO mērķis ir daļa no Eiropas Savienības politikas, ES var tieši subsidēt jūsuorganizāciju ar ekspluatācijas subsīdiju. Tādā gadījumā minētā subsīdija vairāk balstīsiesuz jūsu darbības apjoma analīzi, tās apmēru, gada darba plānu, tā atbilstību politikasprioritātēm utt., nevis uz atsevišķiem projektiem.
Kā piemērs centralizēti pārvaldītajām programmām, kurās NVO ir paredzēta ekspluatācijassubsīdija, ir "Eiropa pilsoņiem" (2. darbība — Aktīva pilsoniska sabiedrība Eiropā), "Kultūra2007" (otrā daļa: Atbalsta organizācijas, kas Eiropas mērogā aktīvi darbojas kultūras jomā)un "Progress" (atbalsta NVO, kas Eiropas mērogā aktīvi darbojas sociālas integrācijas undzimumu līdztiesības jomā un vēršas pret diskrimināciju).
Kādi galvenie finansējuma avoti man ir pieejami?
�
• Tas ir atkarīgs no finansējuma veida.
› Tā kā struktūrfondus pārvalda valsts vai reģionālā līmenī, pieteikumus iesniedz valsts vaipašvaldību iestādēm, kuras tos izvērtē.
› Pieteikšanās procedūra ES subsīdiju saņemšanai ir izklāstīta konkrēto programmukonkursa noteikumos, un jūs piesakāties tieši Eiropas Komisijā vai izpildaģentūrā, kas vadaattiecīgo programmu.
Kā man pieteikties?
Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
88
�• Lai iegūtu informāciju par finansējuma iespējām pa politikas jomām, apmeklējiet
Komisijas portālu par subsīdijām:
http://ec.europa.eu/grants/index_en.htm
• Eiropas Komisija un pilsoniska sabiedrība:
http://ec.europa.eu/civil_society/index_en.htm
• Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē atrodama informācija par Eiropas
Savienības aktivitātēm reģionālās attīstības atbalstam:
http://ec.europa.eu/regional_policy/index_en.htm
Tajā ir iekļauts saraksts ar struktūrfondu pārvaldības iestādēm katrā reģionā:
http://ec.europa.eu/regional_policy/manage/authority/authority_en.cfm
• Eiropas Sociālais fonds:
http://ec.europa.eu/employment_social/esf/
• Eiropas Savienības sadarbības birojs EuropeAid:
http://ec.europa.eu/europeaid/index_lv.htm
Kur es varu saņemt sīkāku informāciju?
Vai zinājāt, ka…?Jūsu organizācija ir NVO?
NVO un "pilsoniskās sabiedrības organizācijas" nav juridiski termini. Konkrēti
kritēriji, pēc kuriem nosaka, vai organizācija ir tiesīga saņemt ES finansējumu,
sīkāk ir izklāstīti attiecīgajā konkursa procedūrā. Tomēr NVO ir lietderīgs, īss
apzīmējums, kas raksturo virkni organizāciju, kurām parasti piemīt šādas kopīgas
īpašības:
• NVO netiek dibinātas, lai gūtu peļņu (taču NVO var būt arī algoti darbinieki, un
tās var būt iesaistītas darbībās, kas nes peļņu, bet tās šo peļņu nedala starp
dalībniekiem);
• NVO ir brīvprātīgas organizācijas;
• Tām zināmā pakāpē ir jābūt oficiālam vai institucionālam statusam (piemēram,
statūtiem vai citam pārvaldes dokumentam, kurā definēts to uzdevums,
mērķis un darbības apjoms). Tām ir jāatskaitās saviem dalībniekiem un līdzekļu
devējiem;
• NVO ir neatkarīgas, it īpaši no valdības, valsts pārvaldes iestādēm, politiskām
partijām vai komerciālām organizācijām;
• NVO un ar to saistītās vērtības nav pašmērķis. To uzdevums ir kalpot konkrētai
sabiedrības daļai vai sabiedrībai kopumā.
NVO var būt ļoti dažādas pēc lieluma vai darbības jomas. Dažās NVO ir ierobežots
personu skaits. Savukārt citās var būt tūkstošiem dalībnieku un simtiem
profesionālu darbinieku. No funkcionālā viedokļa raugoties, to darbība var būt
operatīva un/vai atbalstoša. Operatīvās NVO sniedz pakalpojumus (piemēram,
labklājības jomā), turpretim atbalstošo NVO galvenais uzdevums ir ietekmēt
valsts pārvaldes iestāžu politiku un sabiedrisko domu kopumā.
... Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
99
Jūsu
iesp
ēja
s ieg
ūt
fina
nsē
jum
u
Jaunieši
Mūžizglītības programma• Ja vēlaties studēt ārzemēs, iespējams, lietderīga būs mūžizglītības programmas daļa
Erasmus. Līdz šim jau vairāk nekā 1,5 miljons studentu ir saņēmuši Erasmus programmasstipendijas. Eiropas Komisija cer, ka līdz 2012. gadam 3 miljoni studentu būs izmantojuši šoiespēju.
• Mūžizglītības programmā iekļautā apakšprogramma Comenius, izmantojot skolupartnerības visā Eiropā, atbalsta skolēnus līdz vidējās izglītības beigām; Leonardo da Vincipiedāvā iespējas profesionālās izglītības un apmācības jomā, piemēram, izmantojotapmācību kādā citā valstī.
Jaunatne darbībā• Šī programma līdzfinansē projektus, kas veicina jauniešu aktīvu pilsonisku iesaisti,
brīvprātīgu darbu, savstarpēju saprašanos, atvērtību pasaulei, kā arī sniedz palīdzībudarbaudzinātājiem un veicina ar jauniešiem saistītās politikas veidošanu.
• Šī programma ir pieejama jauniešiem vecumā no 15 līdz 28 gadiem (dažos īpašosgadījumos no 13 līdz 30).
• Daži piemēri darbībām, par kurām ir iespējams saņemt finansējumu — jauniešu apmaiņa;jaunatnes iniciatīvas, kuras ir izveidojuši paši jaunieši un kurās tie piedalās tieši; projekti,kas paredzēti, lai paaugstinātu jauniešu līdzdalību pārstāvnieciskās demokrātijasmehānismos; brīvprātīgi projekti (lūdzu, ņemiet vērā, ka atsevišķi brīvprātīgie nevarpieteikties tieši; var pieteikties tikai juridiski izveidotas organizācijas, kas ir akreditētasEiropas Brīvprātīgo dienestā); darbs ar jauniešiem un jauniešu organizācijās nodarbinātoapmācība un sadarbības izveide; informācijas kampaņas jauniešiem.
Kādi galvenie finansējuma avoti man ir pieejami?
�
Mūžizglītības programma• Lai saņemtu Erasmus stipendiju, jums ir jāpiedalās kādas augstākās mācību iestādes
oficiālajā studiju programmā vienā no 31 programmas dalībvalstīm (ES dalībvalstis,Norvēģija, Lihtenšteina, Islande un Turcija) un sekmīgi jāpabeidz vismaz pirmais studijugads.
• Informācijas saņemšanai par to, kā piedalīties minētajā programmā, vispirms griezietiessavas universitātes starptautisko attiecību birojā vai Erasmus birojā. Veseli 90 % ESuniversitāšu piedalās Erasmus programmā. Studentiem stipendijas piešķir atlases procesā,ko organizē jūsu augstskola. Erasmus mobilitātes programmas galvenais priekšnosacījumsir tāds, ka uzņēmēja augstskola neprasa nekādu samaksu.
• Erasmus stipendijas apmērs katrā valstī, kas piedalās programmā, ir atšķirīgs, bet tā navparedzēta, lai segtu visus studenta izdevumus. To var apvienot ar papildu finansējumu, konodrošina universitāte vai citas iestādes.
Kā man pieteikties?
Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
1010
�
• Izglītības un kultūras ģenerāldirektorāts, konkursa procedūra:
http://ec.europa.eu/dgs/education_culture/calls/grants_en.html
• Mūžizglītības programma:
http://ec.europa.eu/education/programmes/llp/index_en.html
• Programma "Jaunatne darbībā":
http://ec.europa.eu/youth/index_en.html
• Eiropas Jaunatnes portāls: http://europa.eu/youth/
• Izglītības, audiovizuālās jomas un kultūras izpildaģentūra:
http://eacea.ec.europa.eu
• Eurodesk (tīkls, kas paredzēts jauniešiem un tiem, kas strādā ar jauniešiem, un kas sniedz
būtisku informāciju par iespējām Eiropā izglītības, apmācības un ar jauniešiem saistītos
jautājumos): http://www.eurodesk.org
• SALTO resursu centri
SALTO ir "Atbalsts un progresīva apmācība, un mācību iespējas". Šīs struktūras ir
izveidotas "Jaunatne darbībā" programmas ietvaros, lai apmācītu un informētu jaunatnes
organizācijas.
http://www.salto-youth.net
Kur es varu saņemt sīkāku informāciju?
Vai zinājāt, ka…?
• "Jaunatne darbībā" projektos var piedalīties neformālas jauniešugrupas.
• Aptuveni 1/3 Erasmus studentu saņem darba piedāvājumusārzemēs.
• Jūs parakstāt mācību līgumu ar savu universitāti un uzņēmēja augstskolu. Šis līgums irneformāla vienošanās, kurā precīzi ir norādīts, kādās mācību programmās jūs piedalīsieties.Beidzoties jūsu studijām ārzemēs, uzņēmēja augstskola sniegs ziņojumu par jūsu sekmēm.Līdz ar to ārzemēs pavadītais laiks tiek ieskaitīts kā jūsu universitātes programmasneatņemama sastāvdaļa.
• Lai saņemtu informāciju par pieteikšanās procedūrām citās programmās, ko ietvermūžizglītības programma, griezieties Izglītības, audiovizuālo un kultūras lietuizpildaģentūrā.
Jaunatne darbībā• Katrā valstī, kas piedalās šajā programmā (t.i., ES dalībvalstis, Islande, Lihtenšteina, Norvēģija
un Turcija), ir sava valsts aģentūra, kuras uzdevums ir izraudzīties vietējos projektus, pārvaldītfinansējumu un sniegt vajadzīgo informāciju. Tālab, ja jūs plānojat finansēt projektu ar"Jaunatne darbībā" palīdzību, iesakām vispirms sazināties ar savas valsts aģentūru.
• Ar konkrētiem projekta veidiem ierobežotā daudzumā tiek strādāts tieši Eiropas līmenī,galvenokārt ar Izglītības, audiovizuālo un kultūras lietu izpildaģentūras palīdzību.
• Iesniegumi ir jāizpilda uz attiecīgās iesniegumu veidlapas, kas ir pieejama valsts vaiizpildaģentūrā.
... Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
1111
Jūsu
iesp
ēja
s ieg
ūt
fina
nsē
jum
u
Pētnieki
Septītā pamatprogramma
• Septītā pamatprogramma, kuras līdzekļi vairāk nekā 53 miljardu euro apmērā jāizmanto no2007. līdz 2013. gadam, ir galvenais ES pētniecības finansēšanas instruments.
• Septīto pamatprogrammu veido pieci galvenie pamatelementi jeb īpašas programmas.
› Sadarbība: atbalsta starptautisku konsorciju vadītus projektus desmit tematiskās jomās,sākot no veselības un beidzot ar kosmosa izpēti.
› Idejas: atbalsta "progresīvās pētniecības" projektus, ko īsteno pētniecības grupas vaiindividuāli pētnieki.
› Cilvēki: pētnieku mobilitāte un karjeras veidošana.
› Jauda: veicina pētniecības jaudu un infrastruktūru.
› Kodolpētniecība, ieskaitot kodolsintēzes enerģijas pētniecību.
• Tāpat kā citos ES subsīdiju gadījumos, Septītā pamatprogramma balstās uz līdzfinansējumu.Standarta atlīdzinājuma likme pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogrammas da-rbībām ir 50 %, lai gan citas organizācijas (piemēram, MVU vai bezpeļņas valsts iestādes) varsaņemt līdz pat 75 %. Par dažām darbībām (piem., sadarbība, apmācības) var saņemtatlīdzinājumu līdz pat 100 % apmēram no attaisnotajām izmaksām. Subsīdijas piešķir kon-kursa kārtībā, izmantojot lietpratēju salīdzinošo novērtējumu.
Kādi galvenie finansējuma avoti man ir pieejami?
�
• Septītajā pamatprogrammā var piedalīties plašs personu un organizāciju loks. Orientējošā
sarakstā ir iekļautas:
› universitāšu un pētniecības institūtu pētniecības grupas;
› uzņēmumi, kuri ir paredzējuši nodarboties ar jaunradi;
› MVU (mazi un vidēji uzņēmumi) vai to grupas;
› valsts pārvalde;
› pētnieki (jaunās paaudzes un pieredzējuši);
› iestādes, kas nodrošina pētniecības infrastruktūru;
› pilsoniskās sabiedrības organizācijas;
› trešo valstu organizācijas un pētnieki, kā arī starptautiskas organizācijas.
• Lai varētu sniegt personīgu palīdzību, visās dalībvalstīs, kā arī dažās citās valstīs ir izveidoti
valstu kontaktpunkti, kur vajadzētu griezties vispirms, lai izskaidrotu savu situāciju un
idejas. Šo kontaktpunktu uzdevums ir norādīt jums, kura no Septītās pamatprogrammas
daļām varētu attiekties uz jums, un palīdzēt sagatavot pieteikumu.
Kā man pieteikties?
Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
1212
�• Valstu kontaktpunktu saraksts:
www.cordis.europa.eu/fp7/get-support_en.html
• CORDIS tīmekļa vietne
Šajā tīmekļa vietnē ir daudz informācijas par Septīto pamatprogrammu, tostarp jaunākās
ziņas, konkursu kalendārs, priekšlikumu teksts, visbiežāk uzdotie jautājumi un cita
informācija.
www.cordis.europa.eu/fp7/
• Eiropas Komisijas pētniecības tīmekļa vietne
Šajā vietnē jūs atradīsiet vienkāršas lejupielādējamas faktu lapas 23 valodās, kurās ir
izskaidrota Septītā pamatprogramma.
www.ec.europa.eu/research/fp7/
• Pētniecības uzziņu dienests:
www.ec.europa.eu/research/enquiries
• Eiropas Pētniecības padome:
http://erc.europa.eu/
Kur es varu saņemt sīkāku informāciju?
Vai zinājāt, ka…?• Pirmo reizi ES pētniecības programmās, izmantojot Eiropas
Pētniecības padomes individuālo pētnieku programmas, Septītās
pamatprogrammas ietvaros var atbalstīt projektus, ko īsteno
atsevišķi pētnieki vai pētniecības grupas.
• Jauno struktūrfondu liela izdevumu daļa ir paredzēta politikas
virzieniem, kas veicina izaugsmi un konkurētspēju. Pārliecinieties, vai
pieņemtajos valsts plānos ir iekļautas ar pētniecību saistītas
finansēšanas iespējas.
... Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
• Īpašas finansējumu iespējas tiek paziņotas ar konkursu procedūru, un tās publicē Eiropas
Savienības Oficiālajā Vēstnesī; tās ir arī atrodamas Septītās pamat programmas nodaļā CORDIS— tīmekļa vietnē, kas paredzēta ES atbalstītai pētniecībai.
• Jūs atbildat, iesniedzot savu priekšlikumu, izmantojot obligāto tīmekļa tiešsaistes rīku —
EPSS (Tīmekļa elektronisko priekšlikumu iesniegšanas sistēma). Veiksmīgu priekšlikumu
gadījumā Eiropas Komisija uzsāk sarunas par projekta finanšu un tehniskām detaļām; šīs
sarunas noslēdz līgums par finansējumu. Minētajā līgumā ir izklāstītas gan saņēmēja, gan ES
tiesības un pienākumi, tostarp arī ES finansiālais ieguldījums jūsu pētniecības izmaksās.
1313
Jūsu
iesp
ēja
s ieg
ūt
fina
nsē
jum
u
Lauksaimnieki
Tiešie maksājumi• Ja esat ES lauksaimnieks, visdrīzāk, jūs varat saņemt tiešos maksājumus, kas ir galvenais ES
finansējuma veids lauksaimniecībai. Ar 2003. gada lauksaimniecības politikas reformu
ieviesa jaunu tiešo maksājumu sistēmu — vienoto maksājumu shēmu — kurā atbalsta
lielums vairs nav atkarīgs no ražošanas apjoma. Galvenais vienotā maksājuma mērķis ir
veicināt lauksaimnieku ienākumus, ja tie ievēro noteiktas prasības vides aizsardzības,
dzīvnieku labturības un pārtikas drošības jomā, kā arī uztur savu zemi labā stāvoklī.
Lauksaimnieki tiek mudināti pieņemt lēmumus, reaģējot uz tirgu.
• Dažos konkrētos gadījumos dalībvalstis var izlemt samazināt maksājumu tiesību vērtību un
turpināt piemērot no ražošanas apjoma atkarīgos tiešos maksājumus.
Lauku attīstība• Saskaņā ar lauku attīstības politiku 2007.–2013. gadam dalībvalstis iegulda vairāk nekā
91 miljonu euro, lai uzlabotu lauksaimniecības un mežsaimniecības konkurētspēju,
aizsargātu vidi un lauku ainavu, uzlabotu dzīves kvalitāti un dažādotu lauku ekonomiku. Ar
ceturto jomu (Leader) tiek ieviesta iespēja saņemt finansējumu vietēja mēroga risinājumiem
lauku attīstībā.
Kādi galvenie finansējuma avoti man ir pieejami?
�
Tiešie maksājumi• Tiešos maksājumus pārvalda valsts iestāžu izveidotās maksātājaģentūras.
• Lai lauksaimnieks varētu saņemt vienoto maksājumu, viņam jābūt tiesībām uz maksājumu,
kā arī zemei. Tiesību apmēru nosaka, veicot aprēķinu, kura pamatā ir maksājumi, kas
saņemti atsauces periodā (vēsturiskais modelis), vai to hektāru skaits lauksaimnieka īpašumā
(reģionālais modelis).
Lauku attīstība• Šie līdzekļi ir piesaistīti programmām, ko vada valstu valdības. Valdība ieceļ pārvaldības
iestādi, kuras uzdevums projektu vadības līmenī ir informēt iespējamos saņēmējus, kā var
saņemt atbalstu, kādus noteikumus piemēro un kāds ES ieguldījums ir pieejams.
Kā man pieteikties?
Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
1414
�• Lūdzu, sazinieties ar savas valsts lauksaimniecības ministriju vai vietējo lauksaimniecības
asociāciju.
http://ec.europa.eu/agriculture/use/index_en.htm
• Informācija par lauksaimniecību un lauku attīstības politiku:
http://ec.europa.eu/agriculture/index_en.htm
Kur es varu saņemt sīkāku informāciju?
Vai zinājāt, ka…?
• Lai saņemtu tiešos maksājumus, lauksaimniekiem ir jāievēro noteiktas
prasības sabiedrības veselības, dzīvnieku un augu veselības, vides
aizsardzības un dzīvnieku labturības jomā, kā arī jāuztur sava zeme
labā stāvoklī. Ja minētās prasības nav ievērotas, tiešos maksājumus,
uz ko šis lauksaimnieks var attiecīgajā gadā pretendēt, samazina vai
pārtrauc.
... Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
1515
Fu
nd
ing
op
po
rtun
ities
for y
ou
Jūsu
iesp
ēja
s ieg
ūt
fina
nsē
jum
u
Valsts iestādes
• Valsts iestādes, tostarp vietējās pašvaldības, var izmantot daudzas ES finansējuma saņem -šanas iespējas, kas ietver ieguldījumus gan institucionālās jaudas sabied risko dienestuefektivitātes attīstībai, gan vietējās infrastruktūras projektiem. Turpmāk minēti šodaudzveidīgo iespēju daži piemēri.
Kohēzijas politika• Tieši kohēzijas politikas ietvaros visvairāk tiek finansēti vietējās infrastruktūras projekti vai
iniciatīvas nodarbinātības veicināšanai. Šie līdzekļi ir pieejami ar struktūr fondu programmupalīdzību, ko galvenokārt pārvalda valsts vai reģio nālās iestādes. Lai veicinātu darbavieturadīšanu un izaugsmi, ES reģionālajiem projektiem laikposmā no 2007.–2013. gadamizlietoja 347 miljardus euro. › Vairāk nekā 80 % no šā ES finansējuma ir paredzēti ES 17 dalībvalstu 84 naba dzī gākajiem
reģioniem.› Atlikušajiem reģioniem būs pieejami gandrīz 16 % līdzekļu.› Īstenojot vietējās un reģionālās iniciatīvas, vairāk nekā 2,5 % izmantos pārro bežu
sadarbībai. • Lai attīstītu institucionālo jaudu un veicinātu iesāktās darbības, īpaši saistībā ar tādiem
pakalpojumiem, kas tieši ietekmē darba tirgu (nodarbinātības dienesti, izglītības unapmācības iestādes), valstu, reģionālām un vietējām pārvaldes iestādēm būs pieejamsfinansējums no Eiropas Sociālā fonda.
Jessica un Jaspers• ir divi jaunu iniciatīvu nosaukumi, kuras ir paredzētas, lai atbalstītu valsts pārvaldi un vietējās
pašvaldības, un tās īsteno sadarbībā ar Eiropas Komisiju, Eiropas Investīciju bankas grupu uncitām starptautiskām finanšu iestādēm.
• Jessica (Kopējais Eiropas atbalsts noturīgiem ieguldījumiem pilsētās) palīdzēs valstsiestādēm sadarboties ar partneriem, tostarp privātiem uzņēmumiem, lai radītu finansējumupilsētu atjaunošanas un attīstības projektiem.
• Jaspers (Kopējā palīdzība Eiropas reģioniem paredzēto projektu atbalstam) palīdz pārvaldesiestādēm gatavoties augstas kvalitātes projektiem, kas ir tiesīgi gūt finansējumu nostruktūrfondiem. Priekšroka tiek dota lieliem projektiem, kā arī jauno dalībvalstu projektiem.Sniegtā palīdzība var ietvert tehniskos, ekonomiskos un finansiālos aspektus, kā arī jebkuruscitus nepieciešamos sagatavošanās darbus, kas vajadzīgi, lai attīstītu projektu pilnībā.
Citas ES subsīdijas• Ar centralizēti pārvaldītām programmām var finansēt arī valsts pārvaldi, tostarp vietējās
pašvaldības. Šīs programmas attiecas uz vairākām ES politikas jomām, piemēram: kultūrasaktivitāšu veicināšanu ("Kultūra 2007"), nodarbinātību un sociālo solidaritāti (Progress),pētniecību (Septītā pamatprogramma) un novato risku pieeju informācijas tehnoloģijāmvalsts sektorā (Informācijas un komuni kāciju tehnoloģiju politikas atbalsta programma, kasir daļa no Konkurētspējas un inovāciju programmas).
• Ar programmas "Eiropa pilsoņiem" palīdzību var finansēt pilsētu sadraudzības iniciatīvas,finansējot sadraudzības pilsētu iedzīvotāju tikšanās un tematisku sadarbību.
Kādi galvenie finansējuma avoti man ir pieejami?
�
Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
1616
• Projektus, kuru mērķis ir sabiedrības drošības uzlabošana, var līdzfinansēt ES. Valstsiestādes, kas nodarbojas ar tiesībaizsardzību, noziedzības novēršanu un cietušo aizsardzību,var saņemt finansējumu no Noziedzības novēršanas un cīņas pret noziedzību programmas.Šī programma īpaši vēršas pret terorismu, cilvēku tirdzniecību, noziegumiem pret bērniem,neatļautām narkotikām un ieroču tirdzniecību, krāpšanu un korupciju. Noziedzības no-vēršanas un cīņas pret noziedzību programmai atvēlētie līdzekļi no 2007. gada līdz 2013. ga-dam pārsniedz 605 miljonus euro.
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds• Ja dalībvalstij nākas saskarties ar pēkšņu bezdarbnieku skaita palielināšanos, ko ir izraisījušas
pārmaiņas pasaules tirgū, tā var lūgt palīdzību, lai sekmētu darbinieku, kuri ir zaudējušidarbu, reintegrāciju. Gadā pieejamais maksimālais līdzekļu apjoms būs 500 miljoni euro.
• Valdībām būs iespēja finansēt tādas aktivitātes kā palīdzība darba meklējumos, individuālapārkvalificēšana, uzņēmējdarbības veicināšana, kā arī pagaidu "piemaksas nodarbinātajiem",piemēram, pabalsti tiem, kas piedalās apmācībās, vai darbiniekiem, kas ir vecāki par 50 gadiem.
• Jāņem vērā, ka šos līdzekļus varēs iegūt tikai ar valsts iestāžu, nevis reģiona vai vietējopašvaldību palīdzību un tie būs pieejami tieši darbiniekiem (nevis uzņēmumiem).
• Tas ir atkarīgs no finansējuma veida.
› Tā kā struktūrfondus pārvalda valsts vai reģionālā līmenī, pieteikumus iesniedz valsts vaipašvaldību iestādēm, kuras tos izvērtē.
› Pieteikšanās procedūra ES subsīdiju saņemšanai ir izklāstīta konkrēto programmukonkursa noteikumos, un jūs piesakāties tieši Eiropas Komisijā vai izpildaģentūrā, kas vadaattiecīgo programmu.
Kā man pieteikties?
�• Reģionālās politikas ģenerāldirektorāta tīmekļa vietnē atrodama informācija par Eiropas
Savienības aktivitātēm reģionālās attīstības atbalstam:
http://ec.europa.eu/regional_policy/index_en.htm
Tajā ir iekļauts saraksts ar struktūrfondu pārvaldības iestādēm katrā reģionā:
http://ec.europa.eu/regional_policy/manage/authority/authority_en.cfm
• Eiropas Sociālais fonds: http://ec.europa.eu/employment_social/esf/
• Informācija par finanšu piešķīrumiem pa reģioniem:
http://ec.europa.eu/regional_policy/atlas2007/fiche_index_en.htm
• Lai iegūtu informāciju par finansējuma saņemšanas iespējām pa politikas jomām,
apmeklējiet Komisijas portālu par subsīdijām: http://ec.europa.eu/grants/index_en.htm
• Jessica un Jaspers: http://ec.europa.eu/regional_policy/funds/2007/jjj/index_en.htm
• Reģionu komiteja: http://www.cor.europa.eu
• Eiropas Pašvaldību un reģionu padome: http://www.ccre.org/
• Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds:
http://ec.europa.eu/employment_social/egf/index_en.html
• IKT politikas atbalsta programma:
http://ec.europa.eu/information_society/activities/ict_psp/index_en.htm
Kur es varu saņemt sīkāku informāciju?
Vai zinājāt, ka…?• Pilsētu sadraudzības kustība Eiropā aizsākas īsi pēc Otrā pasaules
kara. Eiropas Komisija katru gadu piešķir "Pilsētu sadraudzības zeltazvaigznes" desmit labākajiem projektiem, kas ir sekmējuši Eiropasintegrāciju.
... Jūsu iespējas
iegūt finansējumu
17
Vie
nk
āršā
ka
pie
kļu
ve
ES
fina
nsē
jum
am
Vienkāršākapiekļuve ES finansējumam
ES finanšu vadības noteikumi ir izklāstīti Finanšu regulā un tās īstenošanas noteikumos, kas kopā ar nozaru juridisko
pamatu reglamentē visus darījumus ar ES līdzekļiem. Šajā nodaļā jūs atradīsiet piemērus par būtiskākajiem praktiskiem
uzlabojumiem, kas atvieglo piekļuvi ES fondiem.
Praktiski uzlabojumisaistībā ar finansējumu • Mazu summu subsīdijām (25 000 euro vai mazāk) piemēros vienkāršākas prasības
attiecībā uz dokumentāciju.
• Saņēmējām organizācijām ir daļēji jāfinansē savi projekti (tā saucamā līdzfinansēšana).
Pašlaik, ja tas tiks uzskatīts par pareizu, tām būs iespēja to aizstāt ar līdzfinansēšanu natūrā
(piemēram, tiek nodarbināts šo iestāžu darbinieks).
• Lai projekta sākumstadijā gūtu nozīmīgus maksājumus (tā saukto iepriekšējo finansējumu),
saņēmējām organizācijām, piemēram, NVO, ir jānodrošina finan siālas garantijas, kas bieži
vien ir liels finansiāls šķērslis. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem un pēc risku novērtēšanas
no noteikuma par subsīdiju apmērā līdz 60 000 euro iepriekšēju finansēšanu var atteikties.
• Saņēmējām organizācijām, kas piesakās uz ES finansējumu, ir paaugstinātas robežvērtības
no 300 000 euro līdz 500 000 euro, un atsevišķiem projektiem pat vairāk, sākot no kuras,
saņemot subsīdiju, ir vajadzīga ārējā revīzija; lai finansētu organizāciju darbības izmaksas
šī robežvērtība ir paaugstināta no 75 000 euro liela piešķīruma līdz 100 000 euro lielam
piešķīrumam vai lielākam.
• Pozitīva rezultāta gadījumā, lai pieteikuma iesniedzējus varētu ātri informēt, pietiekšanās
procedūru un vērtēšanas procedūru var iedalīt divās atsevišķās pakāpēs, tādējādi radot
iespēju jau pašā sākumā noraidīt tos pieteikumus, kuriem nav cerību gūt panākumus.
• Ir vienkāršoti noteikumi, kas regulē saņēmēju iepirkumus subsīdijas realizēšanai.
Iepirkumiem, kas ir mazāki par 60 000 euro, noteikumi, kas ir jāievēro saņēmējiem, ir reducēti
līdz diviem pamatprincipiem — principu par finanšu pareizu vadību un principu, ka nepastāv
interešu konflikts.
18
... Vienkāršāka piekļuve
ES finansējumam
• Eiropas Komisijas iepirkumiem, kuru vērtība nepārsniedz 60 000 euro kādreizējo 50 000 euro vietā, kopumā izmantos vienkāršākas procedūras. Īpaši tas attiecas uz prasībupar finansiālā stāvokļa apliecināšanu, no kuras var atteikties, ja pasūtījums ir zem jaunāsrobežvērtības.
• Prasība pārdevējam apliecināt, ka tam par ļaunprātīgu rīcību nav iepriekšējas sodāmības,ka tas nav bankrotējis un veic atbilstošas nodokļu un sociālās nodrošināšanas iemaksas, varradīt neproporcionālu slogu attiecībā uz pasūtījuma līgumiem ar nelielu vērtību. Jaunajātekstā ievērojami paaugstinātas tās robežvērtības, zem kurām pretendentiem varētu atļautaizstāt šos dokumentus ar vienkāršu apliecinājumu ar viņu goda vārdu.
• Līdzīgi vienkāršojumi ir ieviesti attiecībā uz valsts pasūtījumu ārējā atbalsta jomā, bet šajāgadījumā pakalpojumiem robežvērtības ir vēl augstākas, t.i., 200 000 euro; piegādei —150 000 euro, darbiem — 5 000 000 euro.
• ES iestādes kopā ar dalībvalstu iestādēm varēs veikt publiskā iepirkuma procedūras, kasveicinās nodokļu maksātāju līdzekļu efektīvāku izmantošanu.
• Lai uzlabotu efektivitāti un konkurenci un ja tas būs tehniski iespējams un rentabli,pasūtījumi ar lielāku finansiālu ietekmi tiks piešķirti atsevišķu partiju veidā.
• Tiks precizēti izslēgšanas termiņi no ES pasūtījumiem.
�
• Finanšu regula un tās īstenošanas noteikumi:http://ec.europa.eu/budget/documents/implement_control_en.htm
Kur es varu saņemt sīkāku informāciju?
€
Praktiski uzlabojumi saistībā ar valsts pasūtījumu
Budžeta pārvalde• Gada beigās, humanitāro vai krīžu pārvarēšanas situācijās, Eiropas Komisija varēs
nekavējoties reaģēt, izmantojot neiztērētos līdzekļus, kas vēl ir pieejami, bez budžetalēmējinstitūcijas iepriekšējas atļaujas.
• Līdzīgi pirms izmēģinājuma un sagatavošanas darbību uzsākšanas kopējā ārpolitikas undrošības politikas jomā pielāgos juridiskus ierobežojumus, lai palielinātu atsaucību.
• Ir vienkāršāk šo fondu pārvaldi nodot vispārēji atzītām trešo valstu organizācijām, kassaņem ES atbalstu.
• Lai izmantotu Eiropas Investīciju bankas un Eiropas Investīciju fonda pieredzi un zināšanas,vienkāršāk Eiropas Komisijai ir uzdevumus deleģēt šīm iestādēm.
• Eiropas Komisija, ievērojot starptautiski atzītos standartus, varēs pielīdzināt valstu aģentūruun trešo valstu izmantotās publiskā iepirkuma procedūras savējām.
• ES iestāžu vadītājiem, veicot savu darbu, tiks dota lielāka rīcības brīvība.
› To rīcībā būs efektīvāki pārvaldības mehānismi (piemēram, lielāka iespēja veiktpiešķīrumus vienreizēja maksājuma vai vienotas likmes finansējuma veidā).
› Atceļot liekus birokrātiskus šķēršļus (piemēram, iepriekšējā finansējuma procentuatgūšana ļoti mazu summu gadījumos).
19
La
bā
ka
pā
rred
zam
ība
un
ko
ntro
le
Labākapārredzamība un kontroleJaunajos finanšu noteikumos ir paredzēti turpmāki pasākumi, lai nodrošinātu maksimālu pārredzamību un stingrāku
kontroli par to, kā tiek dalīts un izlietots ES finansējums. Šajā nodaļā ir sniegts īss pārskats par galvenajiem pārredzamības
standartiem un kontroles prasībām.
Pārredzamība• Kam dalībvalstis dod ES naudu? Attiecībā uz tiešiem maksājumiem un struktūrfondiem
lauksaimniekiem fondus pārvalda valstu vai reģionālās iestādes. Līdz šim minētās iestādes
varēja izvēlēties, vai publiskot minēto līdzekļu saņēmēju vārdus. Saskaņā ar jaunajiem
noteikumiem prasība par lauksaimniecības un struktūrfondu saņēmēju vārdu
publiskošanu ir obligāta. Tas ir būtisks sasniegums ceļā uz ES finansējuma pilnīgu
pārredzamību, jo šie piešķīrumi sastāda trīs ceturtdaļas no ES izdevumiem.
No 2007. gada budžeta finansēto struktūrfondu līdzekļu saņēmēju vārdu publiskošana ir
obligāta prasība. Tas nozīmē, ka šie vārdi tiks publiskoti no 2008. gada. Attiecībā uz lauk-
saimniecības fondu saņēmējiem šis noteikums jāpiemēro attiecībā uz 2008. gada budžetu,
tādējādi to vārdi tiks publiskoti 2009. gadā.
• Kas saņem naudu no Eiropas Komisijas? Katru gadu līdz 30. jūnijam Komisijas
struktūrvienības Europa tīmekļa vietnē publicē iepriekšējā gada piešķīrumu sarakstu,
izņemot tos piešķīrumus, kas atsevišķām personām piešķirti kā stipendijas. Bez tam Eiropas
Komisija Eiropas Parlamentam un Ministru padomes locekļiem sniedz sīki izstrādātu gada
pārskatu par tās piešķīrumu iedalīšanu.
• Pārredzamas procedūras visiem. Piesakoties uz piešķīrumu tieši Eiropas Komisijā vai ar
valsts programmas, ko līdzfinansē ES, palīdzību vai arī piedaloties konkursā par
pakalpojumiem vai produktiem kādai ES iestādei, uz jums attiecas Finanšu regulā un tās
īstenošanas noteikumos paredzētie stingrie pārredzamības un vienādas attieksmes principi.
• Pārredzamas procedūras turklāt nozīmē vienlīdzīgu piekļuvi informācijai. Konkursa
procedūras ir publicētas Komisijas tīmekļa vietnēs. Tas pats attiecas uz ES finansējumu, ko
pārvalda valsts vai reģionālā līmenī. Eiropas Komisija izstrādā noteikumus par informācijas
un publicitātes prasībām, ko konsekventi piemēro visā ES. Eiropas Komisijas izsludinātie
konkursi ir atrodami vairāku Komisijas ģenerāldirektorātu tīmekļa vietnēs un Eiropas
Savienības Oficiālā Vēstneša pielikumā, kuras elektroniskā tiešsaistes versija ir TED datu bāze.
�
20
... Labāka pārredzamība
un kontrole
Atbildība un kontrole • Galvenā politiskā atbildība par ES finanšu pareizu izlietojumu ir kolēģijai, kurā ir 27 komi-
sāri. Katru gadu tie apstiprina Eiropas Savienības gada pārskatus, tostarp arī datus par visiem
iztērētajiem līdzekļiem par minēto gadu, ko pēc tam ikgadējā budžeta procedūras apstipri-
nāšanā apstiprina Eiropas Parlaments.
• Katras Komisijas struktūrvienības (t.i., ģenerāldirektorāta) vadītājs sniedz gada darbības
pārskatu. Lai nodrošinātu ES finansējuma labu pārvaldību, šajos pārskatos ir iekļauta katras
struktūrvienības iekšējās kontroles un finanšu vadības sistēmas analīze. Tas ir objektīvs
informācijas avots. Ja revīzijā ir norādītas iespējamas problēmas, direktoru pienākums ir
ierakstīt atrunas.
• Tā kā lielāko daļu ES finansējuma pārvalda valstu līmenī, dalībvalstu valdībām ir jāuzņemas
daļa atbildības par to, kā šī nauda tiek izlietota. Jaunie noteikumi uzlabo dalībvalstu
ziņojumu sniegšanas procedūru. Valstu valdības ir apņēmušās ieviest efektīvas un
iedarbīgas vietējās kontroles sistēmas un veikt vajadzīgās pārbaudes saistībā ar to pārvaldē
esošo ES finansējumu. Katras dalībvalsts pienākums ir sniegt to rīcībā esošo ikgadējās
revīzijas kopsavilkumu par šiem līdzekļiem.
• Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Eiropas Komisijas rīcībā būs labāks instruments
krāpšanas un korupcijas novēršanai, proti, centralizēta datu bāze par organizā cijām,
kurām nav tiesību uz ES finansējumu. Šajā datu bāzē (kas pašlaik ir pieejama ES
piešķīrumiem un valsts pasūtījumiem), sākot ar 2009. gadu, būs atrodama visa būtiskā
informācija par personām un uzņēmumiem, kas ir izslēgti krāpšanas, korupcijas, iesaistīšanās
kriminālās organizācijās vai citu nelegālu darbību, kas kaitē ES finanšu interesēm, dēļ
dalībvalstīs, trešās valstīs un starptautiskās organizācijās, kas ir saistītas ar ES programmu
īstenošanu.
• Kopš 2005. gada ES grāmatvedība pamatojas uz tā saukto uzkrājumu grāmat vedības
principu. Tā ir moderna un pārredzama grāmatvedības sistēma, kuru izmanto tikai dažas
valdības. Šī sistēma atspoguļo dažus no tiem modernajiem grāmatvedības principiem, ko
izmanto privātajā sektorā.
�
• Finanšu regula un tās īstenošanas noteikumi:http://ec.europa.eu/budget/documents/implement_control_en.htm
• ES subsīdiju saņēmēju saraksts:http://ec.europa.eu/grants/beneficiaries_en.htm
• ES valsts līgumu/pasūtījuma saņēmēju saraksts:http://ec.europa.eu/public_contracts/beneficiaries_en.htm
• TED datu bāze: http://ted.europa.eu/
• Komisāres Dalia Grybauskaitė tīmekļa vietne: http://ec.europa.eu/commission_barroso/grybauskaite/index.htm
• ES budžets: http://ec.europa.eu/budget/
• Pārredzamības iniciatīva: http://ec.europa.eu/transparency/index_en.htm
• Rokasgrāmata par ES atskaišu modernizēšanu:http://ec.europa.eu/budget/publications/fin_manag_account_en.htm
Kur es varu saņemt sīkāku informāciju?
�
21
20
07
.–2
01
3. g
ad
ā
pie
eja
mie
līdze
kļi
2007.–2013. gadā
pieejamie līdzekļi
1.A POZĪCIJA — KONKURĒTSPĒJA IZAUGSMEI UN NODARBINĀTĪBAI
Septītā pamatprogramma (07–13) 54 547,47
Eiropas komunikāciju tīkli; (TEN) transports (07–13) 8 013,00
Eiropas komunikāciju tīkli; (TEN) enerģētika (07–13) 155,00
Galileo (satelītradio navigācija) (07–13) 3 005,00
Marco Polo II (kravu pārvadājumu sistēmas ietekme uz vidi) (07–13) 450,00
Mūžizglītība (07–13) 6 970,00
Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP) (07–13) 3 621,30
Progress (nodarbinātības un sociālās solidaritātes programma) (07–13) 743,25
Muita 2008–2013 (likumīgas tirdzniecības atvieglošana;
negodīgas un nelikumīgas tirdzniecības novēršana) (08–13) 323,80
Fiscalis 2008–2013 (nodokļu iestāžu sadarbība; krāpšanas apkarošana) (08–13) 156,90
Hercule II (ES finanšu interešu aizsardzība) (07–13) 98,53
Kodoliekārtu slēgšana: A) Ignalina; B) Bohunice (07–13) 1 260,00
Pericles (euro aizsardzība pret viltošanu) (07–13) 7,00
Piesārņojuma novēršanas pasākumi (07–13) 154,00
Erasmus Mundus 2* (09–13) 493,69
1.B POZĪCIJA — KOHĒZIJA IZAUGSMEI UN NODARBINĀTĪBAI
Kopējie struktūrfondi, tostarp: (07–13) 277 657,74
Eiropas Reģionālās attīstības fonds (paredzamais) 198 941,36
Eiropas Sociālais fonds (paredzamais) 78 716,37
Kopējais kohēzijas fonds (07–13) 69 752,33
2. POZĪCIJA — DABAS RESURSU SAGLABĀŠANA UN PĀRVALDĪBA
Ar tirgu saistītie izdevumi un tiešie atbalsti (paredzamie)** (07–13) 316 586,70
Lauku attīstība (07–13) 91 962,33
Kopējā zivsaimniecības politika un jūras tiesības (07–13) 2 411,60
Eiropas Zivsaimniecības fonds (07–13) 4 339,67
Life+ (vides finanšu instruments) (07–13) 2 143,41
3.A POZĪCIJA — BRĪVĪBA, DROŠĪBA UN TIESISKUMS
Eiropas Fonds trešo valstu piederīgo integrācijai (07–13) 825,00Pamattiesības un pilsonība (07–13) 96,50Krimināltiesības (07–13) 199,00Terorisma novēršana, gatavība teroristu uzbrukumiem un to seku pārvarēšana (07–13) 139,40Noziedzības novēršana un cīņa pret noziedzību (07–13) 605,60Eiropas Bēgļu fonds (ES centienu atbalstam, uzņemot bēgļus; kopīgas patvēruma piešķiršanas procedūras) (08–13) 628,00Eiropas Atgriešanās fonds (atbalstot to trešo valstu pilsoņu atgriešanos, kuri nelegāli uzturas ES) (08–13) 676,00Ārējo robežu fonds (07–13) 1 820,00Daphne (cīņa pret vardarbību) (07–13) 116,85Civiltiesības (07–13) 109,30Narkotiku apkarošana un informēšana (07–13) 21,35
Laikposm
s
(kā jurid
iskajā pamatā)
Kopējais daudzums
pašreizējās cenās
(EUR miljo
nos)
22
... 2007.–2013.gadā
pieejamie līdzekļi
3.B POZĪCIJA — PILSONĪBACivilās aizsardzības finanšu instruments (07–13) 133,80
Sabiedrības veselība (08–13) 321,50
Patērētāju aizsardzība (07–13) 156,80
Kultūra 2007 (07–13) 400,00
Jaunatne darbībā (07–13) 885,00
Media 2007 (atbalsts Eiropas audiovizuālai nozarei) (07–13) 754,95
Eiropa pilsoņiem (07–13) 215,00
4. POZĪCIJA — EIROPAS SAVIENĪBA KĀ GLOBĀLS PARTNERIS
Pirmspievienošanās instruments (IPA) (07–13) 11 468,00
Kodoldrošības sadarbības instruments (KDSI) (07–13) 524,00
Finansiālā palīdzība makroekonomikas līmenī (07–13) 753,30
KĀDP (kopējā ārpolitika un drošības politika) (07–13) 1 980,00
Aizdevumu garantiju rezerve (07–13) 1 400,00
Instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un valstīm ar
augstu ienākumu līmeni (ISI) (07–13) 172,00
Civilās aizsardzības finanšu instruments (07–13) 56,00
Eiropas Kaimiņattiecību un partnerattiecību instruments (EKPI) (07–13) 11 181,00
Attīstības sadarbības instruments (ASD) (07–13) 16 897,00
Eiropas Demokrātijas un cilvēktiesību instruments (EIDHR) (07–13) 1 104,00
Stabilitātes instruments (07–13) 2 062,00
Humānā palīdzība (07–13) 5 614,00
Rezerve palīdzībai ārkārtas gadījumos*** 1 744,00
Citi instrumenti
Eiropas Savienības Solidaritātes fonds (finansiālas palīdzības sniegšanai
lielu katastrofu gadījumā, kas ir notikušas dalībvalsts vai
kandidātvalsts teritorijā)**** līdz 1 000,00 gadā
Eiropas Globalizācijas pielāgošanās fonds***** līdz 500,00 gadā
* Komisijas priekšlikums, kura pieņemšana ir atkarīga no publicēšanas dienas.
** Pēc pārvietošanas uz pozīciju "Lauku attīstība".
*** Nav iekļauts 4. pozīcijas maksimālajā robežā.
**** Papildus finanšu plāna maksimālai robežai.
***** Finansēts no neizmantotiem ES budžeta līdzekļiem.
Skaitļi atbilst pamatsummām, kas norādītas juridiskajā pamatā. Nepieciešamības gadījumā ar iestāžu kopīgu lēmumu summas var tikt mainītas.
����.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
����
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
.............................................................................................................................................................................
Eiropas Komisija
Jauni fondi, labāki noteikumi
Luksemburga: Eiropas Kopienu Oficiālo publikāciju birojs
2008 — 24 lpp — 21,0 x 29,7 cm
ISBN 978-92-79-08543-7
Kā saņemt ES publikācijas?
Publikācijas, ko pārdošanai sagatavojis Publikāciju birojs, ir pieejamas ES virtuālajā grāmatnīcā
EU Bookshop (http://bookshop.europa.eu), kur tās iespējams pasūtīt jūsu izvēlētajā tirdzniecības
birojā.
Jūs varat arī saņemt sarakstu, kurā apkopoti mūsu tirdzniecības tīklā iesaistītie aģenti visā pasaulē,
nosūtot pieprasījumu pa faksu (352) 2929 42758.
PLAŠĀKA INFORMĀCIJA PAR ES FINANSĒM
ES budžets
http://ec.europa.eu/budget/
Komisāre Dalia Grybauskaitėhttp://ec.europa.eu/commission_barroso/grybauskaite/index.htm
Budžeta ģenerāldirektorāts
http://ec.europa.eu/dgs/budget
Adrese atsauksmēm par šo publikāciju
ISBN 978-92-79-08543-7
KV
-30
-08
-28
4-LV
-C
