Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
Privātā vidusskola “Laisma”
Vesetas iela 9, Rīga, LV – 1013
Tālrunis +371 67364436
PAŠVĒRTĒJUMA ZIŅOJUMS
2016./ 2017.m.g.
Skolas direktore: Inga Lukašēviča
Saturs
Saturs 2
1.Skolas vispārīgs raksturojums 3
1.1.Izglītības programmas 3
1.2.Izglītojamo skaits 5
1.3.Pedagogu kvalitatīvais sastāvs 5
1.4.Interešu izglītības, skolas tradīcijas 6
1.5.Skolas budžeta nodrošinājums 8
1.6.Skolas īpašie piedāvājumi un darbības jomas 8
2.Skolas darbības pamatmērķi 9
4.Skolas sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu atbilstošajos kritērijos 9
4.1 Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas 10
4.2. Mācīšana un mācīšanās 12
4.2.1. Mācīšanas kvalitāte 12
4.2.2. Mācīšanās kvalitāte 15
4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa 17
4.3. Izglītojamo sasniegumi 18
4.3.1.Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā 18
4.3.2. Izglītojamo sasniegumi Valsts pārbaudes darbos 27
4.4. Atbalsts izglītojamajiem 31
5. Iestādes vide 31
5.1. Mikroklimats 31
5.2. Fiziskā vide 32
6. Resursi 33
6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi 33
6.2. Personālresursi 35
7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana 38
7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana 38
7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība 39
7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām 41
3
1.Skolas vispārīgs raksturojums
Privātā vidusskola «Laisma» (turpmāk tekstā- Skola) ir privāta izglītības iestāde, dibināta
1993.gadā. Skolas juridiskais īpašnieks SIA “ALINVEST”. Skola piedāvā kvalitatīvu
pamatizglītību un vispārējo vidējo izglītību, akcentējot individuālo skolēnu izaugsmi. Izglītības
iestāde ir divplūsmu skola ar padziļinātu valodu apguvi.
2016./2017. mācību gadā skolā mācījās 85 skolēni (no tiem 10 absolvēja). Skolā mācības
notiek latviešu un krievu valodā.
Skolas misija Mācīšanās prasmju attīstīšana savstarpējas cie as pilnā vidē, kurā ikviens
audzēknis rod iedvesmu pilnveidot savas spējas un kļūst par pārliecinātu personību ar plašu
pasaules skatījumu, kuram ir svarīgas arī ētiskās vērtībās.
Skolā mācās skolēni no dažādām Rīgas priekšpilsētām un apkaimēm. Skolēnu skaits skolā
mācību gada laikā pakāpeniski pieaug pateicoties skolas reputācijai, individuālajai mācību pieejai,
atrašanās vietai, absolventu sasniegumiem, sadarbībai ar Olimpisko centru un LU Dabaszinību
akadēmisko centru.
1.1.Izglītības programmas
Skola strādā pēc 6 izglītības programmām. Visas realizētās programmas ir licencētas.
Skolā tiek realizētas divas pirmsskolas izglītības programmas- vispārējās pirmsskolas izglītības
programma 01011111, mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programma 01011121,
pamatizglītības programma 21011111, pamatizglītības mazākumtautību programma 21011121
1.modelis, vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programma 31011011, vispārējās vidējās
izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmā 31011021 šajā mācību gadā audzēk u
nebija.
Lai izglītības programmas varētu kvalitatīvi īstenot dzīvē, nepārtraukti tiek pilnveidota un
uzlabota skolas materiālā bāze un citi resursi. Visi skolotāji īsteno savu priekšmetu programmas
saska ā ar licencētajām izglītības programmām. Skolas stundu saraksts ir sastādīts atbilstoši skolas
izglītības programmu mācību plāniem. Katra klases audzinātāja īstenotais darba plāns atbilst
licencētajai izglītības programmai.
2016./2017. m.g. skola īstenotās vispārizglītības, pamatizglītības programmas
Programma Kods Licences Nr. un datums
Skolēnu skaits ( dati uz 01.09.2016.)
Skolēnu skaits ( dati uz 31.05.2017.)
4
Pirmsskolas
izglītības
programma
01011111 Nr. 5377, izdota
15.08.2012.
31 39
Mazākumtautī
bu vispārējās
pirmsskolas
izglītības
programma
01011121 Nr. V- 6705 izdota
26.08.2013. 8 8
Pamatizglītības
programma 21011111 Nr. V-5378,
izdota
15.08.2012
1.-3. klasē-9 1.-3. klasē-13
4.- 6. klasē-17 4.- 6. klasē-19
7.- 9. klasē-14 7.- 9. klasē-13
Pamatizglītības
mazākumtautību
programma
21011121
– 1.
modelis
Nr. V-5379,
izdota
15.08.2012.
1.-3. klasē- 11 1.-3. klasē- 13
4.- 6. klasēs- 4 4.- 6. klasēs- 5
7.- 9. klasē- 5 7.- 9. klasē- 7
Vispārējās vidējās
izglītības
vispārizglītojošā
virziena
programma
31011011 Nr. V-5375
izdota
15.08.2012.
10.klasē- 5 10.klasē- 5
11.klasē- 3 11.klasē- 4
12.klasē- 5 12.klasē- 7
Vispārējās vidējās
izglītības
vispārizglītojošā
virziena
mazākumtautību
programma
31011021 Nr. V-5381
izdota
15.08.2012.
10.- 12. klasē- 0 10.- 12. klasē- 0
Skola 73 85
Kopējais izglītojamo skaits 112 132
5
1.2.Izglītojamo skaits
Izglītojamo skaits privātajā vidusskolā „Laisma” laika posmā 2014.- 2017. māc.g.
Izglītojamo skaits 2014./2015. māc. gads
2015./2016. māc.
gads 2016./2017.māc.
gads
Pārcelti nākamajā klasē 64 71 85
Mainījuši izglītības iestādi 1 7 1
Vecāki devušies uz ārzemēm 1 7 1
Pārtraukuši mācības finansiālu apstākļu
spiesti 0 0 0
Cits iemesls 0 0 0
Pārtraukuši mācības 0 9 0
Palikuši uz otro gadu 0 0 0
Absolvējuši 7 10 10
1.3.Pedagogu kvalitatīvais sastāvs
Izglītības kvalitāti skolā nodrošina pieredzējuši pedagogi. Pedagoģiskajam kolektīvam ir
liela pieredze multikulturālas vides uzturēšanā. Šajā mācību gadā standartu īstenošanu realizēja 25
skolotāji ar augstāko pedagoģisko izglītību ( 12 ar bakalaura grādu, 12 ar maģistra grādu) un 3
skolotāji, kuri iegūst pedagoģisko izglītību. Ir skolotāja, kurai piešķirts ārštata metodiķa statuss. 4
pedagogi piedalījušies ESF projektā „Pedagogu konkurētspējas veicināšana izglītības sistēmas
optimizācijas apstākļos”, no tiem 1 pedagogam piešķirta 4.kvalifikācijas pakāpe, 4 pedagogiem
piešķirta 3.kvalifikācijas pakāpe, 2 pedagogiem piešķirta 2. pakāpe.
6
Skolotājiem, skolēniem un vecākiem ikdienā ir iespēja arī tikties ar skolas vadību, skolas
dibinātāju, kurš veic arī saimnieciskā darbinieka funkcijas. Patstāvīgi tika pilnveidota skolas IT
sistēma, kuru veica dibinātāja pilnvarota persona.
1.4.Interešu izglītības, skolas tradīcijas
Būtiska audzināšanas darba sastāvdaļa ir skolēnu iesaistīšana un iesaistīšanās interešu
izglītības programmās, citās ārpusstundu nodarbībās, projektos un dažādās aktivitātēs atbilstoši vi u
interesēm un vajadzībām. Īpašs prieks par sabiedrisko līdzdalību labdarības pasākumos.
Iesaistīšanās interešu izglītības programmās nodrošina socializāciju, vērtīborientāciju, saturīgu un
lietderīgu brīvā laika pavadīšanu, karjeras izaugsmi. Interešu izglītības programmās 2016./17. m. g.
bija iesaistījušies 1.-4.klasē 100%, 5.-9.klasē 100%, 10.-12.klasē 100% skolēnu. Tādejādi skolēni
papildina skolā iegūtās zināšanas un prasmes, izkopj radošumu un talantu, pilnveido dažādas
dzīvesprasmes un profesionālās iema as, līdzdarbojas un pašattīstās, vingrinās uzvedības normu
ievērošanā, veidojas par aktīviem un uz ēmīgiem sabiedrības locekļiem. Skola aicina sadarbojas un
iesaistīties Tehniskās jaunrades nama Annas ielā pulci os, Olimpiskā centra pulci os, nodarbībās
Dabaszināt u akadēmiskajā centrā, jauno ķīmiķu un fiziķu skolā, kā arī Dabaszinību skolas
pulci os. Skolotāji skaidro vecākiem, kāpēc ir nepieciešams bērnus iesaistīt dažādās interešu
izglītības programmās. Skolas vadība uz emas apmeklējumu organizēšanu. Klašu audzinātāji seko
skolēnu saturīgai brīvā laika pavadīšanai, veic sasniegumu uzskaiti, izceļ tos izvietojot informāciju
pie sasnieguma stenda un mājaslapā. Skola lepojas ar savu skolnieku sasniegumiem interešu
izglītības programmās.
Skola iesaistās dažādos projektos. Skola piedalās projektā „Skolas auglis”, „Skolas piens”,
„Putras programmā skolās un bērnudārzos”, Bērnu žūrijā, AIESEC, “Mazais pilsonis”.
Skola savu darbību turpina 2012. gadā renovētās, ar jaunākajām tehnoloģijām aprīkotās
telpās. Katrā klasē ir pieejams dators ar patstāvīga interneta pieslēgumu, arī bezvadu tīkls. Skola
sporta nodarbībām izmanto arī Olimpiskā centra telpas un matemātikas un dabaszināt u bloka
apguvei- LU Dabaszināt u akadēmiskā centra resursus un sadarbojas ar Rīgas Dabaszinību skolu.
Skola ir atbilstoši iekārtota un regulāri tiek vizuāli noformēta. Skolā ir bibliotēka, kurai skolēnu
vecāki ziedo grāmatas. Skolā ir medicīnas punkts. Mums ir ļoti svarīgi, ka vecāki ir droši par to, ka
vi u bērniem arī ārpus mājas tiek piedāvāts vislabākais ēdiens, tāpēc sadarbojamies ar
Kindercatering. Skolēnu ēdināšana norisinās skolas ēdamzālē.
Skolai ir savas tradīcijas. Par skolā notikušajām un notiekošajām aktivitātēm vecāki var
sa emt informāciju skolas mājas lapā, pie informācijas stenda, klašu audzinātāju izsniegtajās
7
ikmēneša lapās. Skolā divas reizes gadā organizē vecāku dienas, kurās vecākiem ir iespēja nākt uz
skolu un vērot skolēnu darbu stundās, sadarbību ar skolotājiem, saskarsmi ar vienaudžiem.
Vislielāko atzinību gūst atklātās stundas sākumskolā. Vecākiem veidojas izpratne par to, kā tiek
organizēts darbs stundās, kā notiek darba vērtēšana. Arī jauno skolēnu vecāki tiek aicināti apmeklēt
mācību stundas, lai gūtu ieskatu par notiekošo, atzi as turpmākajam kopīgajam darbam un
sadarbībai.
Skolā tiek organizēti arī vecāku un skolēnu kopīgi pasākumi Zinību dienas svinības
1.septembrī, Sporta diena septembra pirmajā nedēļā, iesaistīšanās Eiropas sporta nedēļas
pasākumos, ES Valodu dienās, labdarības pasākumi, karjeras dienas, kad vecākiem un skolēniem ir
iespēja piedalīties pasākumu organizēšanā un norisē, dažādās aktivitātēs klasēs – teātra
apmeklējumi, ekskursijas, svētku (piemēram, Mārti diena, Masļe ica) svinēšana. Kopīgā
darbošanās tuvina vecākus un skolēnus, jo neskatoties uz vecāku aiz emtību, skolas uzdevums ir
iesaistīt vecākus dažādās aktivitātēs. Skolēniem, īpaši sākumskolā, ir vajadzīga vecāku palīdzība un
atbalsts. Līdz ar to nozīmīgs skolas un ģimenes sadarbības aspekts ir vecāku izglītošana. Veicot
vecāku ikgadējo aptauju par skolas un vecāku sadarbības formām, katru gadu viens no jautājumiem
ir par to, kādu izglītojošu informāciju vi i vēlētos gūt. Šogad tika aktualizēts jautājums par Skolas
vecāku skolas organizēšanu.
Atbilstoši Nolikumam – skolās darbojas Iestādes pašpārvalde- Skolas padome, Iestādes
pedagoģiskā padome un Izglītojamo pašpārvalde.
Sekmīga sadarbība ir starp mācību priekšmetu skolotājiem un klases audzinātājiem.
Skolotāju pienākums ir emt vērā ne tikai skolēnu akadēmiskās vajadzības, bet arī dažādot mācību
metodes, pielāgojot tās skolēna individuālajam mācīšanās stilam. Skolēnu skaits klasēs ir
salīdzinoši neliels, un skolotāji ir pieejami audzēk iem arī tad, ja vajadzīgs papildus atbalsts mācību
procesa laikā.
Skolotāji regulāri izvērtē mācību procesā izmantotās metodes un stratēģijas, lai tās pēc
iespējas veiksmīgi piemērotu skolēnu vajadzībām.
Mācību priekšmeta skolotāju kompetencē ir informēt klases audzinātāju par skolēnu mācību
sasniegumiem un problēmām, ar kurām skolotājam jāsastopas savās vadītajās stundās.
Nepieciešamības gadījumā priekšmetu skolotājs informē arī skolēnu vecākus par sasniegumiem vai
nepieciešamo atbalstu mācīšanās procesā.
Skolā tiek realizēta mācību individualizācija. Mācību gaisotni veido skolotājs, un tā ir
atkarīga no vi a gatavības uzturēt dialogu ar skolēniem, izzināt, ko vi i ir iemācījušies, kā vi i to ir
apguvuši, kurš būtu piemērotākos zināšanu apguves veids, kādas ir vi u mācību grūtības utt.
Mainoties skolotāja lomai, mainās mācību vide klasē. Informācijas plūsma kļūst divpusēja.
8
Monologu aizstāj dialogs. Mācīšana pārtop par mācīšanos. Mācību procesā dominējošas kļūst
mācību organizācijas formas un metodes, kas sekmē mācīšanos (informācijas meklēšana, “prāta
vētra”, referātu gatavošana, domu kartes veidošana, diskusijas grupās, dialogi, lomu spēles, analīze
un sintēze, simulācija, projekta darbs u.c.) mācību procesa pamatā skolēna pašvērtējums un
pašpaļāvība.
1.5.Skolas budžeta nodrošinājums
Skolas budžetu veido privātais finansējums, vecāku līdzfinansējums un valsts atbalsts.
Finanšu līdzekļu plānošanu un mērķtiecīgu izmantošanu, nodrošina dibinātāja ieinteresētība skolas
attīstībā un vecāku atbalsts kopīgs skolas vīzijas īstenošanā. Skolas budžetu šajā gadā sastādīja
77,474 euro IZM piešķirtā dotācija pedagogu darba algām, vecāku iemaksas un dibinātāja dotācija.
1.6.Skolas īpašie piedāvājumi un darbības jomas
Skolā pastāvīgi uzturēta labvēlīga vide katra skolēna izaugsmei, radošai izpausmei un
mācīšanās iema u attīstībai, izmantojot mūsdienīgas mācību metodes un efektīvus atbalsta
pa ēmienus, mūsu skolotāju pieredzi un jaunākās atzi as pedagoģijas zinātnē.
Skolēna individualitātei atbilstoši sabalansēts atbalsts un kontrole, turklāt veicinot
pašiniciatīvu un atbildību par savu mācīšanos.
Multikulturālas vides uzturēšana, veicinot sabiedrības integrāciju un toleranci atbilstoši
mūsdienīgam sabiedrības modelim.
Nelielais skolēnu skaits klasēs.
Skolēnu drošības nodrošināšana.
Skolēnu stundu apmeklējums.
Pēcpusdienas lietderīgai brīvā laika pavadīšanai un individuālam mācību darbam 1. -9. klašu
skolēniem.
Absolventu tālākizglītība.
Vecāku, skolotāju un skolas vadības sadarbība.
Sadarbība ar Olimpisko centru, LU Dabaszināt u akadēmisko centru, Rīgas Dabaszinību
skolu, Bērnu literatūras centru, Tehniskās jaunrades namu „Annas 2”, Cambridge Regional
College.
9
2.Skolas darbības pamatmērķi
Skolas mērķis ir veidot izglītības vidi, organizēt un īstenot izglītošanas procesu, kas
nodrošinātu valsts izglītības standartā noteikto izglītības mērķu sasniegšanu, kā arī skolēnu
personības izaugsmes veicināšana.
Skolas galvenie uzdevumi
sekmēt bērna droša un veselīga dzīvesveida iema u attīstību;
sekmēt pašapzi as veidošanos, kuras pamatā ir bērna rīcības, darbības, jūtu, vēlmju un
interešu apzināšanās, spēju izpausme aktīvā darbībā, ievērojot vispārcilvēciskās vērtības;
attīstīt katra bērna aktivitāti ētiski estētisko, intelektuālo un fizisko aktivitāti, veidojot bērna
iekšējo vēlmi izzināt apkārtējo pasauli un apgūt pieaugušo radīto pieredzi;
nodrošināt izglītojamo ar zināšanām un prasmēm, kas ir nepieciešamas personiskai
izaugsmei un attīstībai, pilsoniskai līdzdalībai, nodarbinātībai, sociālajai integrācijai un
izglītības turpināšanai;
veicināt izglītojamā pilnveidošanos par garīgi, emocionāli un fiziski attīstītu personību un
izkopt veselīga dzīvesveida paradumus;
sekmēt izglītojamā sociāli aktīvu attieksmi, saglabājot un attīstot savu valodu, etnisko un
kultūras savdabību;
izkopt izglītojamā prasmi patstāvīgi mācīties un pilnveidoties, motivēt mūžizglītībai un
apzinātai karjeras izvēlei;
sadarboties ar izglītojamo vecākiem, lai nodrošinātu izglītības ieguvi visiem
izglītojamajiem;
izvēlēties izglītošanas darba metodes un formas;
racionāli izmantot izglītībai atvēlētos finanšu resursus.
4.Skolas sniegums kvalitātes rādītājos visu jomu
10
atbilstošajos kritērijos
4.1 Mācību saturs – iestādes īstenotās izglītības programmas
Skola strādā pēc 6 izglītības programmām. Visas programmas atbilst licencētajām izglītības
programmām. 2016./2017. m.g. skola īstenoja vispārējās pirmsskolas izglītības programmu
01011111, mazākumtautību vispārējās pirmsskolas izglītības programmu 01011121, pamatizglītības
programmu 21011111, pamatizglītības mazākumtautību programmu 21011121 – 1. modelis,
vispārējās vidējās izglītības vispārizglītojošā virziena programmu 31011011. Vispārējās vidējās
izglītības vispārizglītojošā virziena mazākumtautību programmu 31011021 neīstenojām, jo nebija
neviena izglītojamā. Mācību gada sākumā tika pārskatīta programmu atbilstība 2012.gada 31.jūlija
Ministru kabineta noteikumiem Nr. 533 par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām, Ministru
kabineta 2014. gada 12. augusta noteikumi Nr.468 "Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu,
pamatizglītības mācību priekšmetu standartiem un pamatizglītības programmu paraugiem",
Ministru kabineta 2013. gada 21. maija noteikumi Nr. 281 "Noteikumi par valsts vispārējās vidējās
izglītības standartu, mācību priekšmetu standartiem un izglītības programmu paraugiem” un
izglītības programmu paraugiem un apstiprināts mācību plāns.
2016./2017. mācību gadā par klašu audzinātājām tika izvēlētas R. Boguša, D. Bitere, A.
Ābele, V. Majore, G. Meiere, D. Bružuka un V. Petrova. Klases audzinātājas strādāja pēc izstrādātā
darba plāna, kurš atbilst licencētajai izglītības programmai.
Visi skolotāji īstenoja savu priekšmetu programmas saska ā ar licencētajām izglītības
programmām. Izglītības programmas tiek īstenotas saska ā ar mācību plānu, ar kuru skolēni un
vecāki iepazīstas, uzsākot programmas apguvi, un stundu sarakstu, kurš ir izvietots pie informatīvā
stenda, skolēnu dienasgrāmatās.
Skolas stundu saraksts ir sastādīts atbilstoši skolas izglītības programmu mācību plāniem.
Skolotāji zina un izprot mācību priekšmeta standartā noteiktos mērķus, uzdevumus, obligāto saturu,
skolēnu sasniegumu vērtēšanas formas un kārtību. Par to var pārliecināties tematisko plānu izveides
procesā. Skolotāji, zinot, kā standarta prasības ietekmē mācību metožu un mācību līdzekļu izvēli,
izvēlas optimālas mācību metodes un papildlīdzekļus atbilstoši standarta prasībām.
Skolotāji izstrādāja un īstenoja katram mācību priekšmetam katrā klašu grupā detalizētus
tematiskos plānus. Plānojot darbu, skolotāji orientējās uz skolēnu vajadzībām, paredzēja mācību
darba individualizāciju skolēniem ar grūtībām mācībās un talantīgajiem skolēniem.
Visiem skolotājiem bija iespēja izmantot skolas piedāvātās
skolēniem nepieciešamās individuālās nodarbības un fakultatīvās nodarbības,
http://likumi.lv/doc.php?id=268342http://likumi.lv/doc.php?id=268342http://likumi.lv/doc.php?id=257229http://likumi.lv/doc.php?id=257229
11
atbalsta personāla konsultācijas.
Katra temata apguvei mācību priekšmeta programmā atvēlētais laiks ir pietiekams, lai
skolēniem būtu iespēja sasniegt vi u spējām atbilstošus rezultātus. Katra temata apguvei
paredzētais laika sadalījums gandrīz visiem skolotājiem saskan ar ierakstiem klases žurnālā, 1.
semestra noslēgumā ir veiktas korekcijas tematiskajos plānos.
Individuālajās pārrunās ar skolas vadību katram skolotājam bija iespēja izteikt savu viedokli
par mācību priekšmetos izmantojamo programmu izvēli. Skolotājiem bija iespējas savlaicīgi
iepazīties ar izmai ām mācību priekšmeta saturā. Skolas vadība koordinēja un pārraudzīja mācību
priekšmetu programmu, tematisko plānu izstrādi un korekciju.
Skolas vadība nodrošināja visus skolotājus ar nepieciešamo atbalstu:
skolotājus iepazīstināja ar metodiku mācību priekšmetu programmu, tematisko plānu
veidošanai;
nodrošināja ar nepieciešamajiem dokumentiem;
nodrošināja ar nepieciešamajiem resursiem;
veicināja dažādu mācību priekšmetu skolotāju sadarbību.
Visi skolotāji atzīst, ka skolas vadība vi iem sniedz atbalstu mācību priekšmetu programmu
izvēlē, veicina dažādu mācību priekšmetu skolotāju sadarbību, rosina pilnveidoties.
Stiprās puses-
Kvalitatīvs izglītības programmu piedāvājums atbilstoši sabiedrības pieprasījumam un
skolas attīstības vajadzībām.
Skolā realizējamās programmas ir licencētas un mācību process tiek īstenots atbilstoši
licencētajām programmām.
Skolotāji zina mācāmā priekšmeta nozīmi skolas izglītības programmu īstenošanā.
Skolotāji pārzina mācību priekšmeta standartus un programmas, vērtēšanas kārtību,
metodes, formas.
Visi skolotāji izstrādā tematiskos plānus atbilstoši skolas vienotajām prasībām, mācību gada
sākumā tos pārrunā, tādējādi stiprinot starppriekšmetu saikni.
Pedagogiem sniegts metodiskais atbalsts izglītības standarta satura kvalitatīvā realizācijā
RIIM semināri, pedagoģiskās padomes sanāksmes, informatīvās sanāksmes.
Realizē mērķtiecīgu individuālo darbu ar skolēniem, ievērojot vi u spējas, intereses,
vajadzības, mācību darba īpatnības un motivāciju.
12
Klašu audzinātāju darba plāni ir veidoti, ievērojot Skolas nolikumu, skolas audzināšanas
darba programmu, mācību gada audzināšanas darba prioritātes valstī un mūsdienu
sabiedrības vajadzības.
Attīstības vajadzības-
Adaptēt latviešu valodas programmu reemigrantu bērniem un jauniebraucējiem.
Izstrādāt atbalsta materiālus skolēniem no Krievijas, Latvijas vēstures, sociālo zinību un
Latvijas ģeogrāfijas apguvei.
Mudināt skolotājus atsevišķos mācību priekšmetos izstrādāt autorprogrammas.
Vērtējums - ļoti labi
4.2. Mācīšana un mācīšanās
4.2.1. Mācīšanas kvalitāte
Skolotāji izmanto dažādas mācību satura apguvei piemērotas mācīšanas metodes, ievērojot
skolas attīstības plānu. Īpašu uzmanību pievērš individuālam darbam ar skolēniem un jēgpilnām
interaktīvām mācību metodēm. Individuālajās pārrunās ar skolas vadību vienojas un nosaka katrā
klašu grupā
mācāmās tēmas,
izmantojamos mācību materiālus,
projektus,
vērtēšanas kritērijus,
analizē izmantotās mācīšanas metodes.
Skolotāji izmanto atbilstošas mācīšanas metodes darbā gan ar tiem skolēniem, kuriem ir
grūtības mācībās, gan darbā ar talantīgajiem skolēniem. Pašreizējā prioritāte ir diferenciācija-
ikkatra skolēna dažādo mācīšanās spēju un vajadzību ievērošana un atbilstoša stundas darba
organizācija. Mācīšanas temps ļauj gandrīz visiem skolēniem sasniegt paredzētos mērķus.
Skolēniem tiek piedāvāts kvalitatīvas individuālās konsultācijas (grūtības mācībās, talantīgajiem
izglītojamajiem, jauniebraucējiem, gatavošanās valsts pārbaudes darbiem). Skolotāja skaidrojums
un stāstījums stundās ir piemērots mācāmajai tēmai, atbilstošas skolēnu vecumam, tiek veidota un
ievērota sasaiste ar iepriekš mācīto. Skolēni saprot skolotāja izvirzītos mērķus, uzdevumus un
prasības. Skolotāji orientējas uz jēgpilnām interaktīvajām mācību metodēm. Skolas informātikas
skolotāja mācību gada sākumā kopā ar pieaicināto IT speciālistu, iepazīstināja kolēģus ar IT
13
iespējām mācību stundu darbā, materiālu veidošanā un izveidoto materiālu lietošanā. Skolotāji
prasmīgi veido un vada dialogu, rosina skolēnus izteikt viedokli, analizēt, novērst neprecizitātes un
kļūdas, apkopot informāciju. Mācību stundās skolēni aktīvi darbojas, attīstot pašatklāsmes,
izzināšanas un patstāvīgā darba iema as. Arvien lielāka loma tiek piešķirta informācijas tehnoloģiju
jēgpilnai izmantošanai stundā un vērtību izglītībā. Veicinot skolēnu sociālās prasmes, skolotāji
organizē integrētās stundas.
Skolotāji mācīšanas metodes izvēlas atbilstoši ikdienas pārbaudes darbu, testu un eksāmenu
rezultātiem. Mācīšanas procesa organizācija dod iespēju skolēniem iesaistīties sava darba vērtēšanā
izmantojot pašvērtēšanu un nepieciešamību uzlabot savu darbu. Tas ļauj skolēnam apzināties savas
spējas, jaunapgūtā materiāla jēgu, starppriekšmetu saikni, sasaisti ar reālo dzīvi, plānot savas
tālākās vajadzības, pašorganizēšanās attīstīšanu, iniciatīvu un radošumu. Mācīšanas procesā
izmantotie mācību materiāli atbilst skolēnu vecumam, spējām un konkrētajai mācību stundai.
Klases telpas iekārtojums dod iespēju izmantot jaunākās tehnoloģijas un mācīšanas metodes.
Skolā ir pārdomāta vienota mājas darbu sistēma, tā nosaka skolēnu individuālā darba veidu,
biežumu, apjomu un vērtēšanu. Mājas darbi ir iekļauti mācību saturā kā patstāvīgo prasmju
pilnveide. Mājas darbu apjoms ir regulējams, forma – daudzveidīga un labi pārraugāma. Mācību
priekšmetu skolotāji ir arī pagarinātās dienas grupas skolotāji, tas dod iespēju nepastarpināti pārliecināties
par mājas darbu jēgpilnību un apjomu. Mājas darbu sistēmu zina un ievēro visi skolotāji. Visi skolēni
un vecāki ir iepazīstināti ar skolā pastāvošo mājas darbu sistēmu. Tā kā mājas darbi ir mācību satura
sastāvdaļa, tie tiek pārrunāti un pārbaudīti nākamajā stundā.
Mācību priekšmetu programmas paredz saikni ar reālo dzīvi – iesaistīt skolēnus
daudzveidīgā praktiskā darbībā. Mācību satura īstenošana atbilst mūsdienu aktualitātēm. Arī
pārbaudes darbos ir ietverti praktiski ievirzes jautājumi. Talantīgajiem skolēniem ir iespēja
piedalīties dažādos konkursos, olimpiādēs un semināros, lai realitātē pielietotu savas prasmes un
zināšanas. Skola organizē arī dažādus pasākumus un mācību ekskursijas uz valsts iestādēm, citām
mācību iestādēm, uz ēmumiem, biznesa un komercstruktūrām, muzejiem. Skolā ir noteikta kārtība
mācību ekskursiju plānošanai, organizēšanai un pārraudzīšanai (izstrādāti uzdevumi gan pirms, gan
pēc, gan ekskursiju laikā veicamie, kā arī darba lapas, tiek rakstītas esejas utt.). Skola piedalās
nacionālajos un vietējās vides saglabāšanas un sakopšanas programmās (Projekts „Skolas auglis”,
„Skolas piens”, „Dārznīca”, talkošana, “Mazais pilsonis”). Pasākumu dažādība veicina arī
pētnieciskā darba iema u attīstību, spēju demonstrēt gan savus individuālos sasniegumus, un sekmē
stundās iegūto zināšanu un prasmju pielietojumu parādot saikni un norādot uz aktualitātēm.
Mūsdienās zināšanu un prasmju apgūšanas process ir nepārtraukts un dinamisks. Lai
saglābātu bērnu dzīves līdzsvaru starp divām realitātēm (off-line un on-line), palielinātu sociālo
14
aktivitāti un verbālas komunikācijas, kas palīdzēs bērniem iet pa karjeras kāpnēm, pedagoģiskājām
un tehnoloģiskājām inovācijām jāiet kopā. Šajā mācību gadā turpinājām dalību „Microsoft Partners
in Learning” projektā. Projekta mērķis ir veidot optimālus apstākļus, lai formētu un attīstītu
21.gadsimta kompetences gan skolēnos (kritiska domašāna, kreativitāte, komunikācijas prasmes,
prasme strādat ar MEDIA, uz emties atbildību), gan skolotājos. Ir attīstīta skolotāju un skolēnu
partnerība. Projekta realizācijas gaitā skola ir „Microsoft Partners in Learning” skolu kopienā un
aktīvi sadarbojas ar inovatīvām skolām un to skolotājiem. Projekta ietvaros regulāri tiek veika on-
line skolas pašizpēte, lai novērtētu un attīstītu mācīšanas un mācīšanās prasmes. Microsoft Learning
Suite ir bezmaksas programas resursi un tehnoloģijas, kas palīdz skolotājiem uzlabot savu darbu.
Skolotāji izmanto dažādas mācību satura apguvei piemērotas audzināšanas un mācīšanas
metodes. Kā viens no sekmīgākajiem veidiem ir mācību ekskursijas un dažādi pasākumi, kuri tiek
organizēti ārpus skolas. Šādu pasākumu mērķis- nodrošināt ar sabiedriskajai un personiskajai dzīvei
nepieciešamajām pamatzināšanām un prasmēm, veidot priekšstatu un sapratni par galvenajiem
dabas, sociālajiem un ilgspējīgas attīstības procesiem, kā arī nodrošināt iespēju gūt radošās darbības
un KI pieredzi. Līdz ar to ir arī vesels pasākumu kopums, kas jau ir kļuvis par skolas tradīciju.
Organizējot pasākumus, ar to mērķiem iepazīstinām jaunos skolotājus, iesaistām darba lapu
un pasākumu plānošanā un organizēšanā. Izstrādātos materiālus apkopojam Labās prakses
piemēros.
Skolas prioritāte ir labvēlīgas vides veidošana. Tā ir arī neat emama mācību procesa
sastāvdaļa. Visās stundās valda pozitīva sadarbības gaisotne, kas motivē skolēnus apgūt zināšanas,
veicina diskusijas, sarunas, mudina paust savu viedokli, uzklausīt, būt tolerantiem. Pedagogi zina un
ievēro skolēnu individuālās mācīšanās īpatnības, tādējādi veicinot individuālo izaugsmi.
Mūsuprāt, viens no lietderīgākajiem brīvā laika pavadīšanas veidiem vasarā, ir mācību
nometnes. Skolai jau vairākus gadus ir noslēgts līgums ar Kembridžas koledžu. Katru vasaru skola
tur organizē vasaras apmācības nometni ar mērķi pilnveidot angļu valodas zināšanas, izzināt valsts
kultūru un tradīcijas, iegūt jaunus iespaidus, iegūt draugus no dažādām pasaules valstīm, iemācīties
patstāvību un atvērtību multikulturālā sabiedrībā. Pabeidzot divu nedēļu kursu, skolēni sa em
sertifikātu. Šajā mācību gadā Kembridžu apmeklēja 9 skolēni.
Jūnijā tika organizēta dienas nometne “Nagli a”. Skolēniem bija iespēja piedalīties
eksperimentos, veikt pētījumus, veidot projektus, apmeklēt dažādas darbnīcas un doties ekskursijās.
Stiprās puses-
Skolā strādā radoši pedagogi.
Mācību procesā tiek izmantotas daudzveidīgas mācību metodes un formas.
Nozīmīga mācību darba forma - pētnieciskie un uz sadarbību orientēti darbi, ar iespēju
15
izrādīt personīgo iniciatīvu un pieredzi.
Ikdienas darbā tiek izmantoti atbilstoši un mūsdienīgi mācību materiāli un tehniskie līdzekļi.
Regulārs mācību stundas kvalitātes izvērtējums – stundu vērošana, analīze.
Attīstības vajadzības-
Veicināt skolēnu individuālo izaugsmi.
dažādot mācību metodes un metodiskos pa ēmienus.
veicināt sadarbību starp skolotājiem, skolēniem un vi u vecākiem.
Vērtējums - ļoti labi
4.2.2. Mācīšanās kvalitāte
Skolēni ir iepazīstināti, skaidri zina un saprot mācību darbam izvirzītās prasības. Visi
skolotāji ievēro vienotas prasības darba organizācijā. Klasēs valda sakārtota, skolēniem ērta, darba
vide. Stundās klasē ir labvēlīgs mikroklimats, arī starp skolēniem pastāv labvēlīgas attiecības, kas
veicina mācīšanās procesu. Skolēni ir motivēti, izrāda interesi par darbu stundā.
Skolotāji rosina skolēnus strādāt mērķtiecīgi, atbilstoši spējām, izrādīt iniciatīvu jaunu
zināšanu apgūšanā, vērtēt savu un citu darbu. Skolēni tiek iesaistīti un arī paši labprāt iesaistās
dažādu ar mācību procesu saistīto konkursu, viktorīnu u.c. pasākumu organizēšanā. Skolēniem ir
iespējas piedalīties ar saviem darbiem gan skolas, gan ārpusskolas organizētajās izstādēs un
konkursos, kā arī prezentēt savus darbus klasei vai skolēnu grupai. Skolēni zina, ka vi u darbu
novērtēs un nepieciešamības gadījumā sniegs atbalstu. Skolēni iesaistās kopīgu mācību projektu
izstrādē. Par prasmi un vēlmi liecina skolēnu aktivitāte, darba prieks un atsaucība. Stundu vadīšanā
skolotāji meklē iespējas kā skolēniem interesantāk apgūt mācību saturu, piedāvājot dažādus
mūsdienu tehnoloģijām atbilstošus materiālus – interneta materiālus, filmu un televīzijas raidījumu
fragmentus, dziesmas, saistot ar dzīves mācībām, interesēm un pasaules aktualitātēm.
Skolotāji un skolēni tiek mudināti dažādu tehnoloģiju izmantošanai mācīšanās procesā.
Skolā tiek izmantots WEB INTERNET pieslēgums, serverī glabājas skolas e- pastkaste
[email protected], ir pieejama WEB- lapa www.laisma.lv
Skolēni zina vienoto darba organizāciju klasē, iespējas izmantot klasē un bibliotēkā esošos
materiālus. Skolā pastāv noteikta kārtība bibliotēkas izmantošanai. Skola nodrošina skolēniem
telpas arī individuālam mācību darbam skolēnu brīvajā laikā. Skolēniem galvenokārt ir pozitīva
attieksme pret mācīšanās procesu, jo vi i labprāt strādā individuāli. Skolēni mācās strādāt grupās,
http://www.laisma.lv/
16
sadarboties, aizstāvēt un pamatot savu viedokli, analizēt, secināt un pie emt lēmumus. Skolēni
izvirzīto mācību mērķu sasniegšanai pārsvarā prot izmantot skolas piedāvātās iespējas. Skolēni
nepieciešamības gadījumā palīdz viens otram risināt gan ar mācīšanās problēmas, gan sadzīviskus
jautājumus.
Skolā ir noteikta kārtība skolēnu zināšanu un prasmju diagnosticēšanai. Klašu audzinātāji
regulāri veic savas klases skolēnu mācību sasniegumu uzskaiti, regulāri iepazīstoties ar pārbaudes
darbu rezultātiem mācību priekšmetos, veidojot vērtējumu izrakstus katru mēnesi, semestros un
gadā. Skolā pastāv noteikta kārtība, kādā regulāri analizē katra skolēna izaugsmes dinamiku. Klašu
audzinātāji informē vecākus. Skolēnu izaugsmes dinamiku analizē gan pedagoģiskajos konsīlijos,
gan individuālajās pārrunās ar vecākiem. Katram skolēnam ir izveidota sava izaugsmes dinamikas
uzskaites datu bāze, kuru regulāri papildina, par to atbild priekšmetu skolotāji. Skolēniem ir iespēja
pašiem izvērtēt mācību sasniegumus un izvirzīt turpmākos mērķus, kā arī prognozēt rezultātu.
Skolā ir noteikta kārtība un atbildīgās personas par skolēnu izaugsmes dinamikas uzskaites
materiālu uzglabāšanu un papildināšanu. Skolā lieto vienotu skolēna izaugsmes dinamikas uzskaites
datu bāzi. Skola regulāri uzskaita skolēnu kavējumus, kau arī to nav daudz.
Īpaša uzmanība tiek veltīta jaunajiem skolēniem. Uzsākot mācības skolā, pirmo mēnesi
skolotāji novēro bērnu prasmju un zināšanu līmeni. Tad konsīlijā izsaka savus priekšlikumus darbā
ar jauno skolēnu. Mēneša izska ā skolas vadība, klases audzinātāja tiekas individuālajās pārrunās ar
vecākiem izanalizē iegūtos rezultātus un plāno kopīgo sadarbību. Jaunie skolēni mācību gada laikā
mācās strādāt gan individuāli, gan dažādās grupās. Skolēniem ir iespēja mājas darbus pildīt skolā
skolotāju uzraudzībā. 71% skolēnu prot plānot laiku mājas darbu un citu mācību uzdevumu
izpildei. Sākotnēji jaunajiem skolēniem ir grūtības izvērtēt savus mācību sasniegumus.
Stiprās puses-
Skolā ir labvēlīga un atbalstoša mācīšanās vide.
Skolēniem ir izpratne par mācību darbam izvirzītajām prasībām un to sasniegšanu.
Tiek realizēta individuāla pieeja.
Skolēni labprāt stundās prezentē savu darbu, izmantojot uzzi u literatūru un IT.
Skolēnu sadarbība un savstarpējs atbalsts mācībās.
Skolā ir daudz radošu un atbildīgu skolēnu.
Attīstības vajadzības
17
Pilnveidot skolēnu darbu grupās projektu izstrādes laikā (pienākumu deliģēšanu, mērķu izvirzīšanu,
plānošanu, organizāciju).
Vērtējums - labi
4.2.3. Vērtēšana kā mācību procesa sastāvdaļa
Skolotāji vērtē skolēnu darbu, ievērojot valstī noteikto skolēnu darba vērtēšanas kārtību.
Skolā ir izstrādāta mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kas atbilst likumdošanā noteiktajām
prasībām un skolas vīzijai. Tā tiek pārskatīta, ievērojot izmai as likumdošanā. Tajā ietverti
vērtēšanas mērķis, uzdevumi un kritēriji, vērtēšanas principi un rezultātu analīzes veikšanas
kārtība, kā arī, vecāku un skolēnu informēšanas kārtība. Visi skolotāji strādā saska ā ar šo kārtību.
Visi skolēni ir informēti par vērtēšanas kritērijiem. Vērtēšanas metodes atbilst skolēnu vecumam
un mācību priekšmeta specifikai. Skolotāji cenšas vērtēšanas kritērijus savstarpēji saska ot. Visi
skolotāji mācību gada sākumā iepazīstina skolēnus ar vērtēšanas kritērijiem savā mācību
priekšmetā un pēc skolēnu lūguma izskaidro šos kritērijus arī vēlāk. Vērtēšana skolā orientēta uz
skolēna labākā vērtējuma ieguvi un mācību motivācijas paaugstināšanu. Ikdienas darbā skolotāji
izmanto formatīvo vērtēšanu, kas sniedz tūlītēju atgriezenisko saiti par vielas izpratni, periodiskus
kārtējos pārbaudes darbus, kas diagnosticē iespējamās mācīšanās grūtības, un noslēgumu
vērtēšanu, kas parāda noteiktas tēmas ietvaros apgūtās prasmes. Skolotāju izstrādātie vērtēšanas
kritēriji, māca skolēniem pašnovērtēšanas prasmi un ļauj skolēniem arī darbu vērtēt savstarpēji.
Pārbaudes darbi tiek plānoti un atspoguļojas tematiskajos plānos.
Skolotājs pamato skolēna darba vērtējumu. Gandrīz visi vecāki (89%) atzīst, ka zina, kā tiek
vērtēti mācību sasniegumi. Gandrīz visi skolēni (98%) apgalvo, ka skolotāji saprotami pamato
iegūtos vērtējumus. Darbu uzsākot, skolēniem ir skaidri zināmi vērtējuma kritēriji. 46% skolēnu
sagādā grūtības pārbaudīt veikumu pēc kritērijiem. Vērtējot skolēna darbu, em vērā skolēna
pašvērtējumu, izaugsmi un attieksmi. Skolēni vērtē savu darbu katrā mācību priekšmetā pēc tēmas
apguves, semestra un mācību gada beigās.
Skolā ir noteikta kārtība vērtējumu uzskaitei, tās ievērošanu kontrolē un pārrauga skolas
vadība. Skolotāji regulāri veic ierakstus klašu žurnālos, dienasgrāmatās un ikmēneša skolēnu
sasniegumu atskaites lapās. Kā veiksmīgs sazi as līdzeklis tiek atzīts katra mēneša noslēgumā
izdotais kopējais mēneša mācību sasniegumu apraksts.
Vērtēšanas procesā iegūto informāciju analizē un izmanto mācīšanās un mācīšanas procesa
plānošanai un attīstībai. Skolotāji izmanto vērtēšanas procesā iegūto informāciju mācīšanas metožu
18
pārskatīšanai. Vērtēšanas procesā iegūto informāciju izmanto skolotāju darba pilnveidošanai.
Skolēnu vecākus individuāli iepazīstina ar vērtēšanas procesā iegūto informāciju.
Šajā mācību gadā pamatpriekšmetos tika izstrādāti prasmju novērtējuma kritēriji.
Stiprās puses-
Vienota mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība, kas atbilst likumdošanā noteiktajām
prasībām un skolas vīzijai. Tā ir izprotama skolēniem un vecākiem.
Pārbaudes darbu norise tiek plānota pārbaudes darbu lapās, kuras atrodas klasēs.
Skolēniem ir iespēja iegūt optimāli augstāko vērtējumu.
Skolēnu vecāki ir informēti par skolēnu sekmēm.
Skolēnu iegūtie vērtējumi tiek regulāri pārskatīti un iegūtie dati analizēti individuālajās
pārrunās.
Attīstības vajadzības-
Vērtēšanas lapās iekļaut prasmju vērtējumus.
Mācību priekšmetu skolotājiem pilnveidot prasmi analizēt skolēnu sasniegumus.
Vērtējums - labi
4.3. Izglītojamo sasniegumi
4.3.1.Izglītojamo sasniegumi ikdienas darbā
Izglītojamo ikdienas sasniegumi tiek vērtēti saska ā ar normatīvajiem aktiem. Vērtēšana
notiek saska ā ar mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību, skolēnu mācību sasniegumu analīzei
paredz regulāru uzskaiti, analīzi un tai sekojošu darbu skolēnu mācību sasniegumu pilnveidei.
Sistemātiski tiek kontrolēta mājas darbu izpilde, mācību materiāla apguve, pārbaudes darbu
norise, to analīze. Atzīmju izlikšanā tiek emtas vērā katra izglītojamā individuālā izaugsme,
attieksme.
Vispārējās mācīšanās prasmes tiek analizētas un vērtētas katrai klasei, kā arī izglītojamo
sekmju dinamika tiek veikta un analizēta katru mācību gadu. Izglītības iestādē visiem izglītojamiem
ir nodrošinātas konsultācijas. Mācību gada laikā mācību priekšmetu skolotāji sadarbojas ar klašu
audzinātājiem, ja konstatētas mācīšanās grūtības, tiek meklēti risinājumi (pārrunas ar izglītojamo,
vecākiem, pedagoģiskie konsīliji). Mācību priekšmetu skolotāji regulāri veic izglītojamo mācību
sasniegumu analīzi, emot vērā izaugsmi, ikdienas sasniegumus un pārbaudes darbu vērtējumus.
19
Skolēnu sasniegumi ikdienas darbā ir izaugsmi veicinoši, personīgi nozīmīgi katram skolēnam. Lai
uzlabotu skolēnu sasniegumus ikdienas darbā, skolotāji stundu organizācijā izmanto dažādas
mācību formas un metodes, skolēniem tiek sniegtas individuālās konsultācijas, veidota sadarbība ar
skolēnu vecākiem. Kā ļoti pozitīva pieredze jāmin ikmēnešu skolēnu mācību sasniegumu
apkopošana. Tas ļauj visiem mācību priekšmetu skolotājiem iepazīties ar katra skolēnu mācību
darbu, izaugsmi, jaunapgūtajām prasmēm ne tikai savā mācību prieksmetā. Nepieciešamības
gadījumā tiek izstrādāta kopīga rīcība. Skolas vadība nepastarpināti var sekot, kā skolotāji ievēro
skolas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtību. Izglītības iestādē norit darbs ar izglītojamiem, kuriem
ir mācību grūtības, talantīgiem izglītojamiem. Divas reizes gadā skolēni sa em valsts apstiprināta
parauga liecības. Katra semestra beigās skolotāji veido kopsavilkumu par skolēnu mācību
sasniegumiem, analizē stiprās puses un nepietiekamo darbā, piedāvā savu problēmu risinājumu.
Mācību sasniegumi tiek analizēti pedagoģiskās padomes sēdēs ar mērķi uzlabot mācību procesu.
Izglītojamo mācību sasniegumu dinamiku kontrolē un analizē pedagoģiskajās sēdēs,
sanāksmēs turpmākā darba plānošanā. Stundu novērošanas materiāli, pedagogu pašvērtējumu
apkopojumi, aptauju, interviju materiāli un pārbaudes darbi palīdz izvērtēt izglītojamā sasniegumus.
Izglītības iestāde izvērtē izglītojamo mācību sasniegumus ikdienas darbā. Mācību gada beigās
semestra rezultātus salīdzina ar gada rezultātiem un analizē rādītājus, pamatojoties uz iegūto
informāciju izstrādā priekšlikumus mācību sasniegumu uzlabošanai.
Skolēnu ikdienas mācību sasniegumi 2014/ 2015., 2015./2016., 2016./2017. māc.g.
50.00%
60.00%
70.00%
80.00%
90.00%
Matemātika Mācību valoda Valsts valoda
3.klases skolēnu vidējo rezultātu salīdzinājums
2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.
20
7.
7.1375
7.275
7.4125
7.55
14./15. 15./16. 16./17.
Gada vidējais vērtējums
pamatskolā
0.
2.5
5.
7.5
10.
Krievu
literatūra
Krievu valoda
(svešvaloda)
Mūzika Franču valoda Ķīmija
Pamatskolas skolēnu kopvērtējums
2014./15. 2015./16.
2016./17.
0
3
6
9
12
15
4 - 4.99 5 - 5.99 6 - 6.99 7 - 7.99 8 - 8.99 9 -10
Pamatskolas skolēnu vidējo atzīmju sadalījums
21
0.
2.5
5.
7.5
10.
Latviešu valoda Krievu valoda Sports Fizika
Vidusskolas skolēnu kopvērtējums
2014./15.
2015./16.
2016./17.
7.5
7.625
7.75
7.875
8.
14./15. 15./16. 16./17.
Gada vidējais vērtējums vidusskolā
0
2
4
6
8
4 - 4.99 5 - 5.99 6 - 6.99 7 - 7.99 8 - 8.99 9 -10
Vidusskolas skolēnu vidējo atzīmju sadalījums
22
4.klase
Kri
evu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (m
azāk
umtaut)
Latviešu
val
od
a u
n literatūra
Latviešu
val
od
a
Latviešu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (sve
švaloda)
Angļu
val
od
a
Matem
ātika
Sociālās
zinības
Mūzika
Mājturība
un
teh
noloģijas
Vizuālā māk
sla
Spo
rts
Dab
aszinības
14./15. 6,6 6 6,4 6 6,75 6,67 5,89 6,11 6,22 8,33 7,67 7,67 8,38 6
15./16. 6,67 7 i 7 6,67 6,33 8,17 7,5 7,67 9,33 7,5
16./17. 9,5 9 8,5 8 8,4 i 7,86 7,71 8,57 9 8,57 8,86 8,14 8,14
0.
2.25
4.5
6.75
9.
11.25
4.kl. 5,kl. 6.kl. 7.kl. 8.kl. 9.kl. 10.kl. 11.kl. 12.kl.
Skolēnu izaugsmes dinamikas kopvērtējums pa klasēm
2014./15.
2015./16.
2016./17.
23
5.klase
Kri
evu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (m
azāk
um
tau
t)
Latviešu
val
od
a u
n literatūra
Latviešu
val
od
a
Latviešu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (sve
švaloda)
Angļu
val
od
a
Matem
ātika
Sociālās
zinības
Mūzika
Mājturība
un
teh
noloģijas
Vizuālā māk
sla
Spo
rts
Info
rmat
ika
Fran
ču v
alo
da
Dab
aszinības
14./15. 8 8 7,5 7 7 i 7,4 6,8 8 9 8,4 8,6 9,2 8 7,67 7,4
15./16. 7,33 7 7 5,75 6 6,67 6,43 6,14 6,14 8 7 7 8,86 7,14 i 6,57
16./17. 10 9 9 7 6,89 6,29 7,1 7,5 7,3 9,3 7,9 7,8 9,1 8,2 i 7,4
6.klase
Kri
evu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (m
azāk
umtaut)
Latviešu
val
od
a u
n li
tera
tūra
Latviešu
val
od
a
Latviešu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (sve
švaloda)
Angļu
val
od
a
Matem
ātika
Sociālās
zinības
Mūzika
Mājturība
un
teh
noloģijas
Vizuālā māk
sla
Spo
rts
Info
rmat
ika
Fran
ču v
alo
da
Latv
ijas vē
sture
Pas
aule
s vē
sture
Dab
aszinības
14./15. 7 7 7 6,5 6,67
7,83
6,89
6,11
7,33
8,89
7,89
8,33
8,56
7,56
7,17
6,89
6,56
7
15./16. 8 8 8 6,5 7 i 8 7 7,25
8,5 8,5 9 10 8 i 8,25
8 7,5
16./17. 6,5 6,5 6,5 5,25
7 7,25
5,67
4,83
7 8,5 7,17
7,33
8,33
6 6,75
6,5 5,33
6,5
24
7.klase
Kri
evu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (m
azāk
umtaut)
Latviešu
val
od
a u
n literatūra
Latviešu
val
od
a
Latviešu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (sve
švaloda)
Angļu
val
od
a
Matem
ātika
Bioloģija
Sociālās
zinības
Mūzika
Mājturība
un
teh
noloģijas
Vizuālā māk
sla
Spo
rts
Info
rmat
ika
Fran
ču v
alo
da
Latv
ijas vē
sture
Pas
aule
s vē
sture
Ģeo
grāfija
14./15.
7 7 8 6,5 6 6 6,14
5,14
6,71
8,29
8 7,86
7,86
8,57
7 6,5 6 6 5,29
15./16.
8 8 8,5 7 6,86
7,86
7,11
6,33
7,11
7 8,89
7,78
8,56
8,78
7 6,67
7,11
7,44
7,33
16./17.
7 7,33
6,33
6,33
7 6,67
7,5 5,83
7,17
8,33
8,67
7,67
8,5 8,83
7,33
6,33
6,17
6,67
7,5
8.klas
e
Kri
evu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (m
azāk
umtaut)
Latviešu
val
od
a u
n literatūra
Latviešu
val
od
a
Latviešu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (sve
švaloda)
Angļu
val
od
a
Matem
ātika
Bioloģija
Sociālās
zinības
Mūzika
Mājturība
un
teh
noloģijas
Vizuālā māk
sla
Spo
rts
Fran
ču v
alo
da
Latv
ijas vē
sture
Pas
aule
s vē
sture
Ģeo
grāfija
Fizi
ka
Ķīm
ija
14./15.
7,8 7,6 8,2 7,6 7,6 8,2 9,2 9,4 8,8 8,8 9,6 9 8,4 7,8 8,2
6,43
8,27
15./16.
7,5 7 7,5 5,6 5,6 6,25
6,57
5,14
7,57
5,57
8,14
7,29
8 8,43
5,29
7 6,86
8,2
5,29
7,36
16./17.
8,75
8,75
8,75
6,86
6,71
8,14
7,36
6,55
7,82
7,64
9 8,64
8,55
9,45
7 7,36
7,36
8,4
7 6,82
25
9.klase La
tviešu
val
od
a
Latviešu
literatūra
Kri
evu
val
od
a (sve
švaloda)
Angļu
val
od
a
Matem
ātika
Bioloģija
Sociālās
zinības
Mūzi
ka
Mājturība
un
teh
noloģijas
Vizuālā māk
sla
Spo
rts
Fran
ču v
alo
da
Latv
ijas vē
sture
Pas
aule
s vē
sture
Ģeo
grāfija
Fizi
ka
Ķīm
ija
14./15. 6 6 5 4 5 7 7 7 8 8 10 4 6 6 6 6 8
15./16. 8,4 8,4 8,2 8,4 7,4 8,4 9 9,6 8,8 9,8 10 8 8,2 8,4 8,8 8 9,2
16./17. 6 6,33 6,67 7,67 5,33 6,89 7,67 8,67 9,33 9,67 8,67 7 6,33 5,67 8,67 6,67 6,67
10.klase
Latviešu
val
od
a
Latviešu
literatūra
Angļu
val
od
a
Fran
ču v
alo
da
Kri
evu
val
od
a
Matem
ātika
Info
rmat
ika
Mūzika
Spo
rts
Latv
ijas
un
pas
aule
s vē
s-tu
re
Bioloģija
Ģeo
grāfija
Fizi
ka
Ķīm
ija
Kulturoloģija
14./15. 6,33 6,33 9 10 8 8 8 8,33 8 7,67 7,33 8 7 7,33 8
15./16. 8 8 8 7,5 7,5 7,5 7,5 9 9,5 7,5 8,5 8,5 6,5 7,5 8,5
16./17. 7,2 7,2 6,6 6,8 8,75 8,75 8,8 10 9,33 7,8 9 9 7,4 7 10
26
11.klase La
tviešu
val
od
a
Latviešu
literatūra
Angļ
u v
alo
da
Fran
ču v
alo
da
Kri
evu
val
od
a
Matem
ātika
Mūzika
Spo
rts
Latv
ijas
un
pas
aule
s vē
s-
ture
Bioloģija
Ģeo
grāfija
Fizi
ka
Ķīm
ija
Kulturoloģija
14./15. 7,5 7 8,5 8,25 8 6,5 9,5 9,5 8,25 8,25 8,75 7,5 9 8,25
15./16. 7 7 7,5 8,25 9 6 9 9 7,25 8,25 7,75 6,5 7,25 7,5
16./17. 6,5 6,25 7,25 7 8 5,5 10 10 7,5 7,5 9,25 7 6,5 10
12.klase
Latviešu
val
od
a
Latviešu
literatūra
Angļu
val
od
a
Fran
ču v
alo
da
Kri
evu
val
od
a
Matem
ātika
Spo
rts
Latv
ijas
un
pas
aule
s vē
s-
ture
Bioloģija
Ģeo
grāfija
Fizi
ka
Ķīm
ija
Kulturoloģija
Eko
no
mik
a
14./15. 6,67 7 5,83 7,83 8,5 6 10 7,83 7,5 7,33 7,67 8,5 7,5 7
15./16. 6,8 6,6 7,6 8,4 8,8 5 10 7,4 7,4 8,6 6 8,6 8 7,2
16./17. 6,71 6,86 7,29 8,43 9,43 6,57 9,29 7,86 8,14 8,86 8 7,71 10 7,86
Stiprās puses-
Ikdienas darbā tiek ievērota skolas mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība.
Organizēti daudzveidīgi pasākumi, lai veicinātu skolēnu, skolotāju un vecāku atbildību
mācīšanās sasniegumu nodrošināšanai (individuālās pārrunas, sanāksmes pie skolas vadības,
ikmēneša skolēnu mācību sasniegumu apkopošana).
Mācību sasniegumu dinamikas regulāra aktualizācija.
Pamatprasmju kritēriju izstrāde un vērtēšana.
Skolotāju sadarbība, meklējot optimālāko risinājumu skolēnu mācību sasniegumu
uzlabošanā.
Attīstības vajadzības-
27
Turpināt aktualizēt datus skolēnu izaugsmes dinamikā.
Aprobēt skolēnu pamatprasmju kritērijus.
Vērtējums - labi
4.3.2. Izglītojamo sasniegumi Valsts pārbaudes darbos
Skolēnu sasniegumi valsts pārbaudes darbos tiek apkopoti un analizēti pamatojoties uz
rezultātiem, prognozēm, mācību priekšmetu skolotāju atskaitēm, salīdzinot ar klases izaugsmes
dinamiku, iepriekšējo gadu rezultātiem skolā un valstī. Pamatojoties uz rezultātiem tiek plānots
mācību darbs nākamajam mācību gadam. Visi skolas darbā iesaistītie (skolēni vecāki, skolotāji,
atbalsta personāls) ar rezultātiem tiek iepazīstināti.
3. klasē valsts pārbaudes darbos katru gadu ir ļoti augsti rādītāji –nav neviena nepietiekama
vērtējuma, pārsvarā tikai augsts līmenis.
6. klasē valsts pārbaudes darbos arī katru gadu ir augsti rādītāji –nav neviena nepietiekama
vērtējuma, pārsvarā optimāls līmenis.
66.00%
72.00%
78.00%
84.00%
90.00%
2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.
3.klases VPD vidējo rezultātu kopvērtējums
Vidēji skolā Vidēji valstī
28
0.00%
20.00%
40.00%
60.00%
80.00%
Dabaszinības Matemātika Latviešu
valoda
Valsts valoda Krievu valoda
6.klases VPD vidējo
rezultātusalīdzinājums 2016./2017.m.g.
skolā valstī
76.71% 77.93%
64.12% 62.90% 67.07% 65.06%
0.00%
20.00%
40.00%
60.00%
80.00%
100.00%
2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.
6.klases VPD vidējo rezultātu kopvērtējums
Laisma Valstī
0.00%
22.50%
45.00%
67.50%
90.00%
112.50%
Dabaszinības Matemātika Latviešu valoda Valsts valoda Krievu valoda
6.klases VPD vidējo rezultātu salīdzinājums
2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.
29
9.klasē valsts pārbaudes darbus izglītojamie nokārtoja optimālā līmenī.
Arī 12. klases izglītojamie valsts noteiktos pārbaudes darbus nokārtojis augstā un optimālā
līmenī. Skolēni kārtoja CE angļu un krievu valodā, matemātikā, latviešu valodā, biologijā un
literatūrā. 12.klašu centralizēto eksāmenu vērtējumu dinamika:
0.00%
22.50%
45.00%
67.50%
90.00%
112.50%
2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.
9.klases VPD rezultātu salīdzinājums pa gadiem
Angļu valoda Matemātika Latviešu valoda Latvijas vēsture
0.00%
22.50%
45.00%
67.50%
90.00%
112.50%
Angļu valoda Krievu
valoda
Matemātika Latviešu
valoda
Bioloģija
CE rezultāti vidusskolā 2016./2017.m.g.
Vidēji skolā Vidēji valstī
30
Stiprās puses-
Nodrošināta kvalitatīva valsts pārbaudes darbu organizācija un norise skolā.
Kvalitatīva sadarbība RD IKSD apvienoto eksāmenu organizēšanā un norisē.
Organizētas mērķtiecīgas individuālās konsultācijas mācību sasniegumu pilnveidei valsts
pārbaudes darbos.
Centralizētajos eksāmenos skolēni iegūst augstākus ezultātus kā valstī kopumā.
Regulāri analizēti izglītojamo mācību sasniegumi valsts pārbaudes darbos.
Visi skolēni, kuri mācījušies 9. klasē ieguvuši apliecību par pamatizglītību, 12. klasē
atestātu par vispārējo vidējo izglītību.
0.00%
22.50%
45.00%
67.50%
90.00%
2014./2015. 2015./2016. 2016./2017.
12.klases skolēnu CE vidējo rezultātu salīdzinājums mācību pirkšmetos pa gadiem
Latviešu valoda Angļu valoda Matemātika
0.00%
17.50%
35.00%
52.50%
70.00%
14./15. 15./16. 16./17.
CE vidējo rezultātu salīdzinājums vidusskolā
Laisma Valstī
31
Attīstības vajadzības-
Aicināt skolotājus aktīvāk pieteikties un iesaistīties VISC organizētajos CE darbu labošanā.
Vērtējums - augsts
4.4. Atbalsts izglītojamajiem
5. Iestādes vide
5.1. Mikroklimats
Skolas tēla veidošanā īpaša uzmanība tiek pievērsta skolas slavai (no mutes mutē), ko
nodrošina labvēlīga skolas sadarbības vide, kurā labi jūtas skolēni, skolotāji, vecāki un skolas viesi.
Skolas vadība, skolēni un vecāki mērķtiecīgi strādā pie skolas prezentācijas presē un pasākumos.
Skolai ir savas tradīcijas (Zinību Diena, Sporta, Dārza svētki, Ekskursiju dienas u.tml.), logo un
atribūtika (skolas karogs, žetongredzens). 1. klases skolēni un jaunie skolēni, uzsākot mācības,
sa em skolas bukletu un dāvanu ar skolas simboliku.
Skolas bibliotēkā ir materiāli par skolas vēsturi, fotoalbumi. Nepieciešamības gadījumā tie
tiek pārskatīti, tiem ir nozīme skolas tēla popularizēšanā, kā arī izglītojamo patriotiskajā
audzināšanā.
Skolas prezentācijas materiālu izveidē tiek iesaistīti skolēni un skolotāji, tika izveidots
skolēnu kalendārs, reklāmas materiāli, noformēta izstāde „Skola 2017”
Atmosfēru skolā rada labvēlīgais mikroklimats un atvērtība. Skolā valda savstarpēja cie a,
tolerance, uz sadarbību vērsta uzticēšanās un atbalsts. Skolas vadība atbalsta skolotāju un skolēnu
idejas, skolotāji labprāt uzklausa un atbalsta skolēnu iniciatīvu pasākumu un vides veidošanā.
Skolā ir daudznacionāla vide. Skolēni un skolotāji jūtas vienlīdzīgi neatkarīgi no dzimuma,
nacionālās, reliģiskās u.c. piederības. Ja mācību procesā radušās problēmas, tās tiek risinātas uzreiz.
Tiek veicināta jauno darbinieku veiksmīga iekļaušanās kolektīvā.
Skolēni un vecāki zina iekšējās kārtības noteikumus, iespējas sa emt uzslavas un
piemērojamos sodus.
Trīs pušu sarunu laikā un individuālajās pārrunās, vecāki vienmēr sa em informāciju par
skolēnu savstarpējām attiecībām, uzvedību, attieksmi.
32
Skolā uzskaita un analizē skolēnu apmeklējumus, atbilstoši rīkojas, lai novērstu
neattaisnotos kavējumus. Skolēnu apmeklējumus klašu audzinātāji kontrolē katras mācību dienas
sākumā.
Skolas darbinieki, skolēni un vecāki zina, kā jārīkojas, lai pazi otu par skolēna nokavēšanos
vai neierašanos.
Stiprās puses-
Iekšējās kārtības regulāra aktualizācija.
Labvēlīgas un atbalstošas vides uzturēšana.
Skolā ir stabilas tradīcijas, laba reputācija.
Attīstības vajadzības-
Skolas padomi aktīvāk iesaistīt skolas tēla popularizēšanā.
Vērtējums - ļoti labi
5.2. Fiziskā vide
Skolas telpas ir drošas, estētiski noformētas, tīras un kārtīgas, gaite os un katrā kabinetā
redzamā vietā ir evakuācijas plāni. Skolā ir iekārtots medicīniskās māsas kabinets, kur
nepieciešamības gadījumā izglītojamie un pedagogi var sa emt pirmo medicīnisko palīdzību. Skolā
ir kontroles institūciju veikto pārbaužu aktu reģistrācijas žurnāls, dokumenti ir pieejami. Skolas
telpās ir ērtas un funkcionālas mēbeles, atbilstošas izglītojamo augumam. Ir iekārtotas telpas, kur
izglītojamiem ir iespēja brīvstundās, starpbrīžos atpūsties. Ir atpūtas telpa skolotājiem.
Labiekārtošanas darbi tika veikti plānveidīgi, ievērojot vecāku ieteikumus un balstoties uz
skolotāju pārrunu –pašvērtējumu rezultātiem. Visi skolotāji atzīst, ka pamatā visas telpas skolā ir
estētiski noformētas, tīras un kārtīgas. Lielākā daļa skolotāju ir izrādījuši iniciatīvu un aktīvi
piedalījušies skolas telpu estētiskajā noformēšanā.
Skolā regulāri veic telpu remontu, atbilstoši materiālajām iespējām. Skolas fiziskā vide
vērtējama kā labvēlīga, sakārtota, droša, estētiska un piemērota mācību procesa nodrošināšanai,
atbilstoša sanitāri higiēniskajām normām. Skolā ir izkārtoti stendi, kuros regulāri tiek izstādīti
izglītojamo darbi. Tā kā skolēni aktīvi darbojas vizuālās mākslas, mājturības stundās, kopā ar klases
audzinātāju seko norisēm valstī un pasaulē, ekspozīcija ir mainīga, aktuāla, estētiski noformēta.
Skolēni savas klašu telpas iekārto pēc savām vēlmēm, saska ojot ar klašu audzinātājiem. Pārsvarā
33
klasēs skolēni izvieto plakātus, kas saistīti ar apgūstamo tēmu kādā mācību priekšmetā vai svētku
dekorējums. Skola vienmēr ir tīra un sakopta.
Skolas sanitārtehniskie mezgli ir atbilstoši higiēniskajām normām. Skolā pietiekamā skaitā,
atbilstošās vietās ir papīrgrozi. Skolā ir plaši gaite i, halle. Izglītojamie piedalās skolas telpu
noformēšanā, uzkopšanā.
Bibliotēkā ir iekārtots lasītāju galds, iespējams izmantot TV vai audio tehniku. Pie
informācijas stenda, kā arī lasītavas stendā ir izvietota informācija bibliotēkas lietotājiem par
aktualitātēm- Bērnu žūrijas aktivitātēm, jaunākajām grāmatām, žurnāliem. Skola pasūta žurnālu
„Ilustrētā Junioriem”.
Skolai piederošā teritorija ir tīra, kārtīga, apzaļumota, sakopta un uzturēta labā kārtībā. Pie
skolas ieejas ir puķudobes, par to sakoptību rūpējās dabaszinību skolotāja kopā ar skolēniem,
vasaras periodā- bērnudārza audzēk i.
Par skolas teritorijas sakoptību atbild skolas dibinātājs. Skolas sētnieks nekavējoties zi o par
jebkādiem telpu vai teritorijas bojājumiem. Skolas dibinātājs, rūpējoties par skolēnu drošību, pie
skolas, saska ā ar RD Satiksmes departamentu, izveidoja automašīnu stāvvietu skolas vecākiem.
Tādējādi ceļu satiksme organizēta tā, lai izglītojamie varētu justies droši. Pie skolas izveidoti
ātruma sliekš i, skolas teritorija nožogota. Skolas darbiniekiem, apmeklētājiem skolas pagalmā
iekārtota stāvvieta transporta līdzekļiem. Skolai piebraucamie ceļi ir labā kvalitātē, transporta
līdzekļus var droši novietot stāvvietā.
Skolas apkārtnē ir atdalītas atpūtas zona. Skolas tuvumā ir izvietotas satiksmes drošības
noteikumiem atbilstošas zīmes un norādes.
Skolas ārējā vide regulāri tiek pilnveidota, tā atbilst drošas vides prasībām.
Stiprās puses-
Estētiski iekārtotas mācību vide.
Apkārtējā vide atbilst drošas vides prasībām.
Attīstības vajadzības-
Veicināt skolēnu atbildību par savu lomu skolas vides uzlabošanā.
Vērtējums - ļoti labi
6. Resursi
6.1. Iekārtas un materiāltehniskie resursi
34
Skola atrodas atbilstošās telpās. Visi resori devuši telpu atzinumus. Skolā ir visas izglītības
programmu īstenošanai nepieciešamās telpas un materiāltehniskie resursi. Katru mēnesi skolas
direktore, dibinātājs un grāmatvede pārskata skolas finansu resursus un veic korekcijas ienākumu
un izdevumu aprēķinā, lai veiksmīgi un savlaicīgi realizētu skolas darba plānu. Telpu iekārtojums ir
patīkams, atbilst izglītojamo skaitam, vecumam un augumam.
Atbalsta personālam- iekārtots atsevišķs kabinets pilnvērtīgai darba nodrošināšanai.
Skolas sanitārie mezgli atbilst normām. Ir labiekārtota, izremontēta dušas telpa.
Telpu izmantojums ir racionāls un atbilst mācību procesa prasībām un katras telpas
specifikai. Skolas hallē atrodas skolotājiem, skolēniem pieejams kopētājs. Skolā ir skaidras norādes
par telpām un to atrašanās vietu, atbildīgo personu. Ir noteikta kārtība telpu (klašu, bibliotēkas, u.c.)
un materiāltehnisko līdzekļu izmantošanai un uzglabāšanai, tā tiek ievērota.
Skolā nav iekārtotas datorklases, taču klašu telpās ir portatīvie datori ar bezvadu interneta
pieslēgumu, kas pieejamas gan izglītojamajiem, gan pedagogiem. Ir projektors.
Ārpusstundu nodarbībām ir nodrošinātas piemērotas telpas: individuālā darba kabineti, zāle,
atbalsta personāla kabinets, klašu telpas, ēdamzāle, bibliotēka.
Sadarbībā ar pedagogiem bibliotēka ir nokomplektēta ar mācību un metodisko literatūru. Ir
noslēgts sadarbības līgums ar Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Bērnu literatūras centru par iespēju
izmantot vi u resursus. Bibliotēkas fonds tiek regulāri papildināts ar jaunāko presi. Bibliotēkā ir
iekārtota lasītāju zāle ar - TV, audio tehnikas izmantošanas iespējām. Bibliotekāre regulāri konsultē
pedagogus un izglītojamos par bibliotēkā pieejamajiem materiāliem un to izmantošanu.
Skolas durvju aizslēgšanas kārtību nosaka skolas dibinātājs.
Skolā ir ierīkota ugunsdrošības signalizācija, 2 novērošanas kameras.
Esošā elektrotīkla pieejas punktu jauda ir pietiekama.
Materiāltehniskie līdzekļi ir droši lietošanā, ir darba kārtībā, tie tiek savlaicīgi remontēti un
plānveidīgi atjaunoti. Skolā notiek regulāra materiāltehnisko līdzekļu un iekārtu apkope un remonts,
inventarizācija.
Efektīvi izmantojot, finansu un materiāltehniskie resursi izglītības programmu realizēšanai
ir pietiekami. Pedagogi apgalvo, ka vi iem ir nepieciešamie mācību materiāli un līdzekļi
programmu realizācijai.
Skolotāji zina, kā jārīkojas, ja vēlās iegādāties mācību līdzekļus vai materiāltehnisko
līdzekļus. Dibinātājs em vērā ieteikumus, finansu resursu izmantošanai. Skolas darbiniekiem ir
iespējas mutiski un rakstveidā izteikt savas vēlmes materiālo līdzekļu iegādei. Šajā mācību gadā
mācību materiālu klāstu papildināja arī Kembridža iepirktie uzskates līdzekļi un spēles.
35
Papildus dibinātājs skolas vajadzībām iegādājies datortehniku, multimediju centru, mācību
galdus, krēslus, sporta zāles inventāru.
Skolas vadības telpas pilnībā nodrošinātas ar darbam nepieciešamo aprīkojumu.
Valsts piešķirtā dotācija un pašvaldības līdzfinansējums un izglītojamo vecāku mācību
maksa novirzīta tai paredzētam mērķim.
Visus skolas pārzi ā nodotos līdzekļus direktore sekmīgi sadalīja atbilstoši skolas
izvirzītajām prioritātēm.
Skolas direktore informē skolas padomi par finanšu līdzekļu izmantošanu skolas remontiem.
Skolas direktore finanšu līdzekļu izmantošanu saska o ar Skolas dibinātāju.
Stiprās puses-
Mūsdienīgas telpas skolai.
Bezvadu interneta pieslēgums visā skolā.
Attīstības vajadzības-
Turpināt modernizēt un papildināt dabaszinību kabinetu.
Vērtējums - labi
6.2. Personālresursi
2016./2017.mācību gadā skolā strādā 28 pedagoģiskie darbinieki. Pedagoģiskā personāla
izglītība atbilst ārējo normatīvo aktu prasībām. Skolas vadību nodrošina direktore, direktores
vietniece audzināšanas darbā, direktora vietniece VIIS sistēmas operatore. Skolas bibliotēkas darbu
vada latviešu valodas un literatūras skolotāja. No atbalsta personāla skolā strādā medmāsa un
psiholoģe.
Privātas vidusskolas ''Laisma'' pedagogu izglītība 2015./2016.m.g.
Nr. Vārds Uzvārds Vidēja Augstākā Bakalaurs Magistrs
1 Megija Bīlande
1
2 Ilona Grišuļa
1
3 Jurijs Jakovļevs 1
4 Teiksma Kalniņa 1
36
5 Anna Bērziņa 1
6 Dace Ladusāne 1
7 Inga Lukašēviča 1
8 Valters Jakševics 1
9 Ludmila Lubimova 1
10 Viktorija Majore 1
11 Gerda Meiere 1
12 Iluta Pašāne 1
13 Vlada Petrova 1
14 Manana Presņikova 1
15 Roksolana Boguša 1
16 Silvija Šmite 1
17 Ieva Ozoliņa 1
18 Austra Abele
1
19 Krisīne Čerļonoka 1
20 Maruta Gailāne
1
21 Maija Brašmane
1
22 Ineta Vīksna 1
23 Līga Volkova
1
24 Svetlana Masļakova 1
25 Ieva Kolosko
1
26 Laura
1
Kopā: 26 1 1 9 15
Pedagogi piedalās dažādās ar pedagoģisko darbu saistītās aktivitātēs gan izglītības iestādē,
gan ārpus tās, apmeklē metodiskās sanāksmes. Informatīvajās sanāksmēs pedagogi dalās pieredzē
par metodikas un audzināšanas jautājumiem, kā arī iepazīstina pārējos pedagogus ar kursos un
semināros gūto informāciju.
Visi pedagogi ir noslēguši darba līgumus, iepazinušies ar darba aprakstiem, tajos noteikti
darbinieku pienākumi, tiesības un atbildības jomas. Pedagogu darba slodzes katru gadu tiek
37
sadalītas, ievērojot skolas izglītības programmas un mācību darba organizāciju, tarifikācijā. Skolas
vadība zina katra pedagoga darba pieredzi, profesionālo kompetenci un stiprās puses.
Skolā strādā atbalsta personāls –psihologs un reizi mēnesī medmāsa. Skola ir nodrošināta ar
nepieciešamo tehnisko personālu –apkopēju, remontstrādnieku un sargu.
Šajā mācību gadā skolā bija 6 jaunie skolotāji. Iekļaušanās skolas kolektīvā- sekmīga. Darbs
ar skolēniem- sekmīgs. Piecas skolotājas mācību gada laikā aizgājušas dekrētā. Lielākās grūtības
jauniem skolotājiem sagādā savas personīgās pieredzes nevis jaunāko pedagoģisko izstrāžu
ievērošana, skolotāji mācību vielu vēlās paši pārstāstīt nevis aicina bērnus to atrast un izlasīt
pašiem, liekvārdība un darba komentēšana. Jauniem skolotājiem grūtības sagādā arī darba
diferencēšanu, tāpēc tam tika pievērsta īpaša uzmanība metodiskajā darbā. Kopumā skolēni saprot
skolotāju izvirzītos mērķus, uzdevumus un prasības. Skolotāji prasmīgi veido un vada dialogu,
rosina skolēnus izteikt viedokli, analizēt, novērst neprecizitātes un kļūdas, apkopot mācīto, iesaista
diskusijās visus klases skolēnus. Skolotāji atbalsta skolēnus un palīdz risināt mācību darbā radušās
problēmas. Skolotāji konsultē skolēnus grupu darba vai individuālā darba laikā.
Skolotāji var mutiski vai rakstiski izteikt priekšlikumus sava vai skolas darba uzlabošanai
pedagoģiskās padomes sēdēs vai tieši skolas vadībai. Pēc vajadzības skolotāji apvienojas radošajās
grupās, veicot kopīgus projektus, sadarbojas ar atbalsta personālu.
Skolā ir noteikta kārtība stundu aizvietošanai.
Skolas vadība iespēju robežās atbalsta skolotāju izglītošanu un organizē seminārus, lai
sekmētu skolas attīstības plāna realizāciju. Lai veicinātu vienotu izpratni par skolas prioritātēm un
nepieciešamajām pārmai ām, liela nozīme tiek pievērsta visu skolotāju vienotu kursu organizēšanai
(metodiskajām dienām) skolā, kad visi pedagogi apgūst jaunas tēmas, jauniegūtās zināšanas
izmanto pedagoģiskajā darbā un sniedz atgriezenisko saiti, savstarpēji daloties pieredzē.
Skolotāju tālākizglītības darbs atbilst prasibām, patstāvīgi tiek kontrolēts, izmantojot VIIS
datu bāzi. Gadījumos, ja skolotāja tālākizglītība neatbilst normatīvajos aktos noteiktajam, tiek
veiktas pārrunas un situācija koriģēta.
Stiprās puses-
Skolā strādā kvalitatīvs, radošs, uz inovācijām vērsts kolektīvs.
Pedagogi regulāri paaugstina savu kvalifikāciju.
Pedagogiem ir radīti labi priekšnoteikumi profesionālai pilnveidei.
Skolā regulāri tiek izvērtēta informācija par skolotāju talākizglītību.
Informatīvajās sanāksmēs pedagogi dalās pieredzē par metodikas un audzināšanas
jautājumiem un iepazīstina pārējos pedagogus ar kursos un semināros gūto informāciju.
38
Attīstības vajadzības-
Mērķtiecīga tālākizglītības kursu organizēšana skolā, realizējot skolas attīstības plānu.
Turpināt attīstīt starptautisko sadarbību skolotāju tālākizglītībā.
Vērtējums - labi
7. Iestādes darba organizācija, vadība un kvalitātes nodrošināšana
7.1. Iestādes darba pašvērtēšana un attīstības plānošana
Izglītības iestādes attīstības plānošanā liela vērība tiek pievērsta skaidru, visiem saprotamu
mērķu un uzdevumu formulējumam. Skolas mērķi nosaka darbības prioritātes un mērķtiecīgi
plānotas aktivitātes.
Skolas vadība plāno un organizē skolas darba kontroli un izvērtēšanu atbilstoši izvirzītajām
prioritātēm. Izvēlas metodes, laiku un vērtēšanas kritērijus, nosaka atbildīgās personas. Skolas
vadība ieinteresēti kontrolēja un pārraudzīja personāla darbu, pamatā atbalstīja un izvirzīja
pietiekami augstas prasības.
Visi pedagoģiskie darbinieki, izglītojamie un vecāki ir iesaistīti un darbojas šajā procesā.
Pašnovērtēšana notiek ikdienas darba gaitā- vadības apspriedēs, informatīvajās sanāksmēs,
pedagogiskajās sanāksmēs, skolas padomē, skolēnu pašpārvaldē. Pašvērtēšanā tiek izmantotas
dažādas metodes: anketēšana, dokumentu analīze, pedagogu pašvērtējums, atsevišķu skolas darba
jautājumu analīze skolas padomē, skolēnu pašpārvaldē. Skolas vadība vērtēšanas procesā iegūto
informāciju izmanto tālākā skolas darba plānošanā. Gada laikā tika aktualizēti vienotie
pašvērtēšanas kritēriji un pieeja darba vērtēšanai, izdevās plānveidīgi un pietiekami sekmīgi
informēt par to visus pedagogus. Plānots darbu turpināt arī nākamgad un sekot, lai visi skolotāji
izmantotu vienotus kritērijus un pieejas darba vērtēšanā.
Mācību gada beigās visi skolotāji piedalījās pārrunās, kur katrs individuāli ar skolas vadību
pārrunāja skolas stiprās puses un izteica priekšlikumus skolas darba uzlabošanai. Pārrunās tika
daudzpusīgi izvērtēta katra ieguldījums pašvērtēšanas procesa organizēšanā, vadīšanā un
pārraudzīšanā. Izvirzītos priekšlikumus darba uzlabošanai skolas vadība uzklausa un iespēju
robežās em vērā. Pamatā visi skolas darbinieki, ar interesi iesaistījās pašvērtēšanas procesā, skaidri
apzinājās savas un skolas darba stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus, balstoties uz
39
konkrētiem faktiem un skaidriem pierādījumiem.Visu vērtēšanas procesā iegūto informāciju skolas
vadība izmantoja, lai sekmīgāk apzinātu skolas darba stiprās puses un nepieciešamos uzlabojumus.
Ņemti vērā skolotāju ierosinājumi un ieplānotas dažas izmai as. Vērtēšanā iegūto
informāciju iespēju robežās izmantos tālākā skolas darba plānošanā.
Skolas attīstības plānā ir noteiktas attīstības prioritātes, to īstenošanas gaita (uzdevumi,
atbildīgās personas, laika sadalījumu, nepieciešamie resursi) ar konkrētiem mērķiem, novērtēšanas
kritērijiem un uzdevumu izpildes gaitu, kā arī pašvērtējumu par iepriekšējo periodu un vispārējo
rādītāju prognoze nākamajiem gadiem (piemēram, demogrāfisko situāciju). Prioritātes tiek
izvirzītas, emot vērā skolas darbības pamatmērķus un pašvērtējumā konstatētos sasniegumus un
nepieciešamos uzlabojumus. Skolas administrācija pārrauga plāna realizāciju, nepieciešamības
gadījumā veic tajā korekcijas.
Skolas attīstības plāns 2015.-2018. gadam tiek realizēts.
Prioritāšu īstenošanas plānojums ir saprotams un reāls, tā īstenošana nodrošina izvirzīto
mērķu sasniegšanu.
Plāns saska ots ar skolas vadību un dibinātāju, pieejams visiem interesentiem. Nav
izstrādāta speciāla kārtība attīstības plāna saska ošanai un korekciju veikšanai, korekcijas notiek
skolas vadības apspriedēs, balstoties uz noteiktu pamatjomu analīzi; īpaša uzmanība tiek pievērsta
mācību saturam un skolas resursiem.
Interesentiem ir iespēja iepazīties ar izpildes rezultātiem pedagoģisko sēžu laikā, kad tiek
iepazītas visas skolas darba jomas.
Sasniegtos rezultātus analizē pedagoģiskajās sēdēs un vajadzības gadījumā pārskata un
izvērtē aktuālos darbības virzienus.
Skolas vadība izvērtē attīstības plānā izvirzīto mērķu sasniegšanu.
Stiprās puses-
Pedagoģiskie darbinieki, izglītojamie un vecāki ir iesaistīti skolas darba pašnovērtēšanā.
Skolas attīstības plāns ir balstīts uz pašvērtējumu un pēctecību.
Attīstības vajadzības-
Aktualizēt metodisko darbu atbilstoši mūsdienu aktualitātem izglītībā,
Skolas attīstības plānošana iesaistīt visus pedagogus un lielāku skaitu vecāku.
Vērtējums - labi
7.2. Iestādes vadības darbs un personāla pārvaldība
40
Izglītības iestādes darbības nodrošināšanai ir visa nepieciešamā dokumentācija, kas
izveidota atbilstoši normatīvo aktu prasībām, kārtota saska ā ar izveidoto lietu nomenklatūru. Ir
apstiprināts Skolas nolikums. Skolas iekšējie normatīvie akti (iekšējās kārtības noteikumi, darba
kārtības noteikumi, reglamenti, drošības instrukcijas u.c.) izstrādāti un pie emti demokrātiski, tie
pamatā atbilst dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas prasībām un ir sakārtoti atbilstoši lietu
nomenklatūrai. Finansu un grāmatvedības dokumentāciju kārto un nodrošina dibinātājs.
Tiek sekots līdzi izmai ām likumdošanā un skolas dokumentācijā, pēc nepieciešamības tiek
veikta to aktualizācija. Atbilstoši prasībām ar tiem tiek iepazīstināti skolas darbinieki, skolēni,
vecāki.
Skolas vadības komandu veido dibinātājs, direktore un divi vietnieki. Nelielās vadības
komandas darba efektivitātes pamatā ir precīza atbildības jomu sadale. Direktore, papildus saviem
tiešajiem pienākumiem, koordinē arī mācību darbu. Savu pienākumu un kompetences ietvaros
vadība veiksmīgi sadarbojas ar personālu sniedzot atbalstu un pārraugot pienākumu izpildi ikdienā.
Skolas darbinieku darba pienākumi, atbildība un tiesības ir noteiktas amatu aprakstos un
darba līgumos.
Skolā ir noteikta vienota sistēma sadarbības nodrošināšanai starp darbiniekiem un
administrāciju plānotā izpildei un kontrolei: katru nedēļu notiek administrācijas sanāksmes, tās tiek
plānotas un sagatavotas, balstoties uz kontrolē paredzēto. Katru pirmdienu notiek visa pedagoģiskā
kolektīva informatīvās sanāksmes, kurās tiek apspriests iepriekšējā nedēļā paveiktais, noteiktas
kārtējās nedēļas prioritātes. Atbilstoši plānotajam notiek pedagoģiskās padomes sēdes (ne retāk kā
divas reizes semestrī), skolas padomes sēdes, skolēnu pašpārvaldes sanāksmes. Notiek skolas
direktora un skolas administrācijas individuālas sarunas ar skolēniem, skolēnu vecākiem, skolas
darbiniekiem. Skolas darbiniekiem, izglītojamiem un vecākiem ir zināmas skolas vadības atbildības
jomas, tiesības un pienākumi.
Mācību gada sākumā tika apzināta un izvērtēta visa esošā dokumentācija, aktualizēta un
pilnveidota saska ā ar jauno dibinātāju un likumdošanas izmai ām.
Skolas vadība apzināti un mērķtiecīgi strādā pie tā, lai skolas darbu reglamentējošie
dokumenti būtu izstrādāti demokrātiski, ievērojot visas tiem izvirzītās prasības.
Dažādu līme u vadītājiem skolas vadība deleģēja piemērotus pienākumus, regulāri
kontrolēja to izpildi un nepieciešamības gadījuma sniedza vajadzīgo atbalstu.
Skolas direktore mērķtiecīgi pilnveido savu kompetenci skolvadībā, rosina dažādu līme u
vadītājus veikt vi iem uzticētos pienākumus un deleģē dažādas funkcijas. Direktore aktīvi iesaistās
IKVD, privātskolu asociācijas un nevalstisko organizāciju piedāvātajās aktivitātēs, uzstājās sarunu
festivālā “Lampa”.
41
Dažādu līme u vadītāji pietiekami profesionāli, savas kompetences robežās veic uzticētos
pienākumus.
Direktore un vi as vietniece mācību gada beigās pārskatīja un izvērtēja skolas darbinieku
ierosinājumus skolas vadības un skolas darba uzlabošanai, ieplānojot nepieciešamās izmai as to
realizācijai.
Skolas vadība informatīvajās sēdēs, semināros regulāri informēja skolas darbiniekus un
skolēnus par visiem pie emtajiem lēmumiem.
Skolas darba labas pārvaldības priekšnoteikums ir visu darbinieku kopēja izpratne par skolas
pamatvērtībām. Skolas vadība uzticas saviem darbiniekiem, zina darbinieku īpašās kompetences un
atbilstoši tām deleģē pienākumus, veicinot katra personīgo atbildību.
Skolas vadība cieši sadarbojās ar vecākiem.
Skolas vadība nodrošināja sadarbību ar skolas padomi, Rīgas domes Izglītības, jaunatnes un
sporta departamentu.
Skolas vadība rūpējās par skolas prestižu un tēlu sabiedrībā.
Stiprās puses-
Neliela, pieredzējusi, toleranta un efektīva Skolas vadības komanda, kas pārzina
darbiniekus, vi u stiprās puses.
Skolas vadības un pedagogu sadarbība, abpusējs atbalsts un labvēlīgā, saliedētā attieksme .
Attīstības vajadzības-
Izstrādāt skolotāju novērtēšanas un prēmēšanas sistēmas kritērijus.
Vērtējums - ļoti labi
7.3. Iestādes sadarbība ar citām institūcijām
Skolai ir aktīva sadarbība ar skolas dibinātāju- vienots skatījums uz skolas attīstību,
finansējumu, tā elektīvu izlietojumu, pilnveidi, telpu iekārojumu, materialtehniskā nodrošinājuma
iegādi.
Skolas vadības komanda ir atvērta sadarbībai ar vecākiem un sabiedrību. Skola sadarbojas ar
Rīgas pilsētas pašvaldību un tās padotības iestādēm- Rīgas Dabaszinību skolu, Tehniskās jaunrades
namu „Annas 2”, organizāciju “Cilvēks un Visums”. Kopš Privātskolu asociācijas dibināšanas ir
aktīva asociācijas locekle, veicinot skolotāju un skolēnu savstarpējo sadarbību un pieredzes
42
apmai u. Skola dalās pieredzē, organizē sadarbības pasākumus, seminārus, piedalās konkursos un
olimpiādēs.
Skolai ir veiksmīga sadarbība ar Olimpisko centru un LU Dabaszinību akadēmisko centru.
Aktīva sadarbība notiek ar vecākiem - « Ēnu dienu » organizēšanā („VANILLA
TRAVELL”, „Latvijas Gāze”, „AS Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas stacionāru
„Gaiļezers”, Valsts kanceleju, Augstāko tiesu, Latvijas Pastu, Eiropas māju u.c.), kad skolēniem
bija iespēja apmeklēt dažādus, vi us