Par Iekšlietu ministrijas

2019.gada pārskatu

2

P A R R E V I D Ē J A M Ā S V I E N Ī B A S 2 0 X X . G A D A P Ā R S K A T U

Revīzijas ziņojums

Datums skatāms dokumenta paraksta laika zīmogā un dokumenta numurs teksta failā.

“Par Iekšlietu ministrijas 2019.gada pārskatu”

Finanšu revīzija “Par Iekšlietu ministrijas 2019.gada pārskata sagatavošanas pareizību”

Revīzija veikta, pamatojoties uz Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta

07.05.2019. revīzijas grafiku Nr. 2.4.1-10/2019.

Revīzijas ziņojums stājas spēkā Valsts kontroles Otrā revīzijas departamenta lēmuma par revīzijas

ziņojuma apstiprināšanu spēkā stāšanās brīdī.

Vāka noformējumā izmantots attēls no tīmekļa vietnes http://depositphotos.com (autors: olivier26).

http://depositphotos.com/

3

P A R R E V I D Ē J A M Ā S V I E N Ī B A S 2 0 X X . G A D A P Ā R S K A T U

Saturs

Kopsavilkums ................................................................................................................ 4

1. Daļa. Gada pārskata sagatavošana .......................................................................... 6

1.1. Pārskata daļa. Uzkrājumi ............................................................................................................... 6

1.2. Iepirkuma organizēšana ugunsdzēsēju individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei.......................... 9

2. Daļa. Atbilstības jautājumi .................................................................................... 13

2.1. Valsts policijas koledžas pedagogu atlīdzība ................................................................................ 13

2.1.1. Valsts policijas pedagogu darba slodzes un aprēķinātā atalgojuma atbilstība normatīvo

aktu prasībām .................................................................................................................................... 13

2.1.2. Valsts policijas koledžas akadēmiskā personāla statuss .................................................... 25

2.2. Ceļu satiksmes uzraudzības pasākumi .......................................................................................... 27

2.3. Latvijas valsts simtgades svinību nodrošināšanas izdevumi ........................................................ 38

3. daļa. Iepriekšējās revīzijās sniegto ieteikumu ieviešana ....................................... 40

3.1. Iekšlietu ministrijas padotībā esošo iestāžu nodrošināšana ar funkciju izpildei nepieciešamo

bruņojumu ................................................................................................................................................ 40

3.2. Nodrošinājuma valsts aģentūras pārvaldībā esošo telpu īre un noma ............................................... 41

Revīzijas raksturojums ................................................................................................ 44

Revīzijas mērķis ....................................................................................................................................... 44

Revidējamās vienības un revidentu atbildība ........................................................................................... 44

Revīzijas pamatojums, apjoms un kritēriji ............................................................................................... 45

1.pielikums. Valsts policijas koledžas pedagogu atlīdzību paskaidrojošās tabulas .... 53

2.pielikums. Valsts policijas koledžas pedagogu atlīdzības pārbaudes izlasē iekļauto

pedagogu metodiskais darbs ........................................................................................ 55

3.pielikums. Ceļu satiksmes drošības padomes piešķirtais finansējums Iekšlietu

ministrijas padotībā esošajām iestādēm un tā izlietojums no 2017. līdz 2019.gadam 56

4.pielikums. Revīzijas apjomā iekļautās iestādes un izlases veidā pārbaudītās

Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestāžu pārskata daļas ....................................... 58

Atsauces ....................................................................................................................... 61

4

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

Kopsavilkums

Gada pārskata sagatavošana

Valsts kontrolei nebija iespējams gūt pārliecību par Iekšlietu

ministrijas konsolidētā gada pārskata bilances postenī “Uzkrājumi”

11 475 323 euro vērtībā pilnīgumu un novērtējumu, jo Iekšlietu

ministrija nav nodrošinājusi aprēķinu veikšanu uzkrājumiem izdienas

pensijām, kas Iekšlietu ministrijas resora iestādēs nodarbinātajām

amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm tiks piešķirtas

nākotnē.

Izņemot minēto neatbilstību ietekmi, Iekšlietu konsolidētais 2019.gada pārskats visos būtiskajos

aspektos sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par Iekšlietu ministrijas finansiālo stāvokli, tā izmaiņām

un Iekšlietu ministrijas darbības rezultātiem gadā, kas noslēdzās 2019.gada 31.decembrī, un tas ir

sagatavots atbilstoši Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām.

Vēršam uzmanību, ka, rīkojot atklāto konkursu par ugunsdzēsēju individuālo aizsardzības līdzekļu

iegādi, Nodrošinājuma valsts aģentūra nav ievērojusi Publisko iepirkumu likuma prasību1, ka pasūtītājs

noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta piedāvātā līgumcena

pārsniedz 150 procentus no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas.

Atbilstības jautājumi

Finanšu revīzijas ietvaros Iekšlietu ministrijā tika vērtēti šādi atbilstības jautājumi:

vai finansējums Valsts policijas koledžas pedagogu, kas ieņem akadēmiskā personāla amatus, atlīdzībai 2019.gadā ir izlietots, ievērojot attiecināmos tiesību aktus;

vai Iekšlietu ministrijai 2019.gadā piešķirtais finansējums pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu, ir izlietots, ievērojot attiecināmos tiesību aktus, un iegādātie

tehniskie līdzekļi un prevencijas materiāli tiek izmantoti plānošanas dokumentos paredzēto mērķu

sasniegšanai;

vai 2019.gadā piešķirtais finansējums Latvijas valsts simtgades svinību nodrošināšanai tiek izmantots atbilstoši tā piešķiršanas mērķim un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

Valsts policijas koledžas pedagogu atlīdzība

Pamatojoties uz veikto revīzijas darbu2, izlases veidā veiktajās pārbaudēs konstatējot prettiesisku valsts

budžeta līdzekļu izlietojumu vismaz 82553 euro apmērā un ņemot vērā būtiskos revīzijas apjoma

ierobežojumus Valsts policijas koledžas iekšējās kontroles sistēmas trūkumu dēļ, Valsts kontrole

nesniedz atzinumu, vai finansējums Valsts policijas koledžas pedagogu, kas ieņem akadēmiskā

personāla amatus, atlīdzībai 2019.gadā 620 708 euro apmērā visos būtiskajos aspektos ir izlietots,

ievērojot attiecināmos tiesību aktus4.

Iekšlietu ministrija nav

izveidojusi uzkrājumus

izdienas pensijām

5

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

Ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanas pasākumi

Revīzijā konstatētas būtiskas, bet ne visaptverošas neatbilstības. Iekšlietu ministrijas padotības iestādēm

2019.gadā piešķirtais finansējums pasākumiem, kas saistīti ar ceļu satiksmes uzraudzības uzlabošanu,

visos būtiskajos aspektos ir izlietots, ievērojot attiecināmos tiesību aktus5, tomēr revīzijā konstatēts, ka

Valsts policija lielāko daļu no iegādātajiem tehniskajiem līdzekļiem plānošanas6 dokumentos paredzēto

mērķu sasniegšanai neizmanto vai izmanto maz.

Vienlaikus ir apšaubāms ceļu satiksmes dalībnieku izglītošanas un informēšanas pasākumiem kopumā

novirzāmā finansējuma apmērs. Lai arī daļa no iegādātajām precēm lietotājus tā arī nesasniedz un

glabājas noliktavā, no OCTA finansējuma šiem mērķiem (piemēram, kancelejas preču, veicināšanas

balvu, gaisa atsvaidzinātāju un tamlīdzīgu mantu iegādei) tiek piešķirts pat lielākā apmērā nekā Ceļu

satiksmes drošības plānā sākotnēji paredzēts. Tajā pašā laikā finansējums netiek rasts tādiem speciālistu

atzītiem efektīviem ceļu satiksmes drošības uzlabošanas pasākumiem kā vidējā ātruma kontroles radaru

un stacionāro radaru darbības nodrošināšanai.

Latvijas valsts simtgades svinību nodrošināšanas izdevumi

Pamatojoties uz veikto revīzijas darbu7, tika gūta pārliecība, ka 2019.gadā izlietotais finansējums

26 161 euro apmērā Latvijas valsts simtgades svinību nodrošināšanai visos būtiskajos aspektos ir

izlietots atbilstoši tā piešķiršanas mērķiem un tiesību aktiem8, kas uz to attiecas.

Ieteikumi

Revīzijā kopā ir sniegti astoņi ieteikumi, kas vērsti uz to, lai:

tiktu novērsti regulāri Publisko iepirkumu likuma prasību

pārkāpumi Nodrošinājuma valsts aģentūrā;

tiktu novērsta nepamatotas pedagoga darba slodzes uzskaite Valsts policijas koledžā un darba

samaksas aprēķināšana par faktiski nepadarītu darbu, kā arī tiktu izvērtēta Valsts policijas

koledžas pedagogu, kas ievēlēti akadēmiskā personāla amatos, statusa atbilstība Augstskolu

likumam;

tiktu veikts izvērtējums, vai pasākumi, kam pašlaik ir piešķirts, bet vēl nav izlietots OCTA

finansējums, ir prioritāri svarīgākie un nav nepieciešams rosināt Ceļu satiksmes drošības

padomei pārdalīt piešķirto finansējumu citiem prioritārākiem satiksmes drošības uzlabošanas

pasākumiem; tiktu izvērtēts dažādu izglītojošiem un informējošiem pasākumiem paredzētu

preču iegādei nākotnē novirzāmā finansējuma apmērs, ņemot vērā preču iegādes aktualitāti, kā

arī kopumā izvērtēts, vai nav nepieciešami pilnveidojumi tiesību aktos, lai turpmāk, sniedzot

priekšlikumus par jaunajā Ceļu satiksmes drošības plānā iekļaujamiem ceļu satiksmes drošības

pasākumiem un tam Iekšlietu ministrijai nepieciešamā finansējuma apmēru, tiktu pieņemti

lēmumi par ceļu satiksmes drošībai prioritārāko pasākumu iekļaušanu plānā.

Valsts policija nodrošinātu Ceļu satiksmes drošības plāna ietvaros iegādāto tehnisko līdzekļu

pilnvērtīgu izmantošanu ceļu satiksmes drošības kontrolē, tajā skaitā, iekšējos tiesību aktos

nosakot tehnisko līdzekļu izmantošanas kārtību, plānojot nepieciešamās apmācības u.c.

Iekšlietu ministrijai

ir sniegti astoņi ieteikumi

6

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

1. Daļa. Gada pārskata sagatavošana

1.1. Pārskata daļa. Uzkrājumi

Izdienas pensijas Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta pakāpēm

Kopš 2019.gada 1.janvāra budžeta iestādēs ir piemērojami Ministru kabineta noteikumi9

par

grāmatvedības uzskaiti un gada pārskata sagatavošanu, kas nosaka nepieciešamību aprēķināt un

iestāžu gada pārskatos uzrādīt uzkrājumus saistību izpildei nākotnē, tajā skaitā pēcnodarbinātības

labumiem, pie kuriem pieskaitāmas izdienas pensijas. Attiecībā uz uzkrājumu veidošanu izdienas

pensijām Valsts kase izstrādātajos dokumentos10

ir sniegusi skaidrojumus, kā jāaprēķina uzkrājumu

apmērs izdienas pensijām, tajā skaitā ka uzkrājumus jau piešķirtām izdienas pensijām uzskaita tā

iestāde, kas veic izdienas pensijas izmaksu, savukārt izdienas pensijām, kas izmaksājamas nākotnē,

uzkrājumus aprēķina iestāde, kas nodarbina attiecīgās personas, vai iestāde, kuras atbildībā ir

nozare, kurā nodarbinātas attiecīgās personas. 2019.gada 31.decembrī Iekšlietu ministrijas sistēmas

iestādēs dienēja 9896 amatpersonas ar speciālo dienesta pakāpi. Iekšlietu ministrija grāmatvedības

uzskaites pamatprincipu aprakstā norādījusi11

, ka uzkrājumi izdienas pensijām 2019.gadā netika

veidoti, jo nav izstrādāta skaidra aprēķināšanas metodika un pārskata sagatavošanas datumā

izmaksājamo summu nevar ticami novērtēt. Arī vadības ziņojumā12

norādīts, ka Iekšlietu ministrija

nav aprēķinājusi un gada pārskatā iekļāvusi uzkrājumu izdienas pensijām, jo nav izstrādāts

pielietojams un vienots normatīvais regulējums uzkrājumu, tai skaitā izdienas pensiju uzkrājumam

(nākamo periodu izdevumi), ievērojot amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteiktos

kritērijus gan attiecībā uz izdienas stāžu, gan laiku, kad iestājas tiesības saņemt šo pensiju

(dienesta laiku var arī pagarināt), gan tās apmēra aprēķinu. Tas nozīmē, ka katrai amatpersonai ir

individuāls aprēķins un tam nepieciešama attiecīga programmatūra. Ne Iekšlietu ministrija, ne tās

padotības iestādes nav veikušas aprēķinus, un Iekšlietu ministrijas 2019.gada konsolidētā gada

pārskata bilances postenī “Uzkrājumi” uzkrājumi izdienas pensijām nav uzrādīti.

Ministru kabineta noteikumos “Grāmatvedības uzskaites kārtība budžeta iestādēs”13, kuri piemērojami

no 2019.gada 1.janvāra, noteikti uzkrājumu atzīšanas un aprēķina pamatprincipi, piemēram:

uzkrājumus atzīst tikai pašreizējiem pienākumiem, kas radušies pagātnes notikumu rezultātā un

pastāv neatkarīgi no budžeta iestādes darbības nākotnē;

uzkrājumus atzīst tikai tad, ja ir spēkā visi šie nosacījumi:

ir pašreizējs pienākums (juridisks vai prakses radīts), kuru izraisījis pagātnes notikums;

ir ticams, ka šā pienākuma izpildei būs nepieciešams resursu izlietojums;

pienākuma izpildei nepieciešamās summas var ticami novērtēt;

uzkrājumus atzīst vērtībā, kas atbilst izdevumu iespējami precīzākajai pašreizējās vērtības

aplēsei bilances datumā. Iespējami precīzāko aplēsi nosaka, piemērojot vispāratzītas vērtēšanas

7

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

metodes un ņemot vērā riskus un nenoteiktības, kas ietekmēs uzkrājumu segšanai nepieciešamo

resursu vērtību.

Valsts kases Grāmatvedības uzskaites rokasgrāmatas (turpmāk – Rokasgrāmata)14 sadaļā “Saistību pret

darbiniekiem par darba samaksu uzskaite” skaidrots jēdziens “Pēcnodarbinātības labumi” un sadaļā

“Saistošie dokumenti” ietverta norāde uz vairākiem likumiem par izdienas pensijām15. Rokasgrāmatā kā

piemērs pēcnodarbinātības labuma uzskaitei izmantots uzkrājuma Valsts prezidenta pensijas aprēķins,

kuru saskaņā ar tiesību aktu16 viņam būs tiesības saņemt nākotnē, atstājot Valsts prezidenta amatu.

Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs – Valsts policijā, Valsts robežsardzē, Valsts ugunsdzēsības un

glābšanas dienestā u.c. – tiek nodarbinātas personas, kurām izdienas pensijas tiks piešķirtas17 nākotnē.

2019.gada 31.decembrī Iekšlietu ministrijas sistēmas iestādēs dienēja 9896 amatpersonas ar speciālo

dienesta pakāpi18.

Valsts kase ir izstrādājusi arī Vadlīnijas izdienas pensiju grāmatvedības uzskaitei un uzrādīšanai

2019.gada pārskatā19 (turpmāk – Vadlīnijas), kurā skaidroti uzkrājumu apmēra noteikšanas principi gan

tām izdienas pensijām, kuras tiek izmaksātas šobrīd, gan tām, kuras būs jāmaksā nākotnē. Saskaņā ar

Vadlīnijām uzkrājumus jau piešķirtām izdienas pensijām uzskaita tā iestāde, kas veic izdienas pensijas

izmaksu. Līdz ar to uzkrājumus par Iekšlietu ministrijas sistēmas darbiniekiem ar speciālajām dienesta

pakāpēm izmaksājamām izdienas pensijām uzskaita Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra. Savukārt

attiecībā uz uzkrājumu veidošanu izdienas pensijām, kas tiks piešķirtas nākotnē, Vadlīnijās20 ietvertie

nosacījumi paredz, ka:

uzkrājumus izdienas pensijām, kas tiks piešķirtas nākotnē, veido iestāde, kura nodarbina

personas, kam ir normatīvajos aktos noteiktas tiesības pēc attiecīgo kritēriju izpildes saņemt

izdienas pensiju, vai kuras atbildībā ir nozare, kurā nodarbinātas attiecīgās personas, valsts vārdā

rodas pašreizējs juridisks pienākums pret šīm personām par izdienas pensiju, ko radījis pagātnes

notikums – personas darbs vai citu normatīvajos aktos noteikto kritēriju izpilde pārskata periodā

un iepriekšējos periodos;

uzkrājumu vērtību nosaka katrai personai, kas pārskata gada beigās ir nodarbināta vai bija

nodarbināta amatā, kas dod tiesības uz izdienas pensijas saņemšanu, aplēšot izdienas pensijas

apmēru, pamatojoties uz attiecīgajai personai noteikto amatalgu un speciālo piemaksu pārskata

gada beigās un normatīvajos aktos noteikto izdienas pensijas apmēru no vidējās izpeļņas;

izdevumu apmēru aprēķina katrai personai par katru kalendāro gadu laika periodā no gada, kurā

persona izpildīs kritērijus izdienas pensijas piešķiršanai, līdz gadam, kurā attiecīgā persona

sasniedz vispārējo pensionēšanās vecumu – 65 gadus;

nosaka kritērijus izdienas pensijas saņemšanai un novērtē kritēriju izpildi katrai personai

bilances datumā;

nosaka un aprēķinos ņem vērā personāla mainības koeficientu vidēji amata kategorijai vai

iestādē;

nosaka un aprēķinos ņem vērā vidējo atalgojuma pieaugumu attiecīgajā amata kategorijā vai

atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes datiem.

Valsts kontrole 2020.gada 3.martā informēja Iekšlietu ministriju par gada pārskata sagatavošanas

pārbaužu apjomu, ko Valsts kontroles revidenti veiks 2019.gada pārskata revīziju ietvaros, tostarp

8

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

attiecībā uz uzkrājumu veidošanu izdienas pensijām, kas tiks piešķirtas nākotnē, norādot, ka Valsts

kontrole nesniegs savu vērtējumu attiecībā uz aprēķinu formulām un tajās iekļaujamo datu atbilstību un

pilnīgumu ticamākās aplēses izveidošanai, bet revidenti vērtēs:

vai ministriju (iestāžu) iekšējos normatīvajos aktos ir noteikta (aprakstīta) kārtība uzkrājumu

izdienas pensijām veidošanai ministrijas resorā (iestādē, kas nodarbina personas, kurām izdienas

pensijas tiks piešķirtas nākotnē);

vai iestādes, kurai jāveido uzkrājumi izdienas pensijām, veiktie uzkrājumu aprēķini (tajā skaitā

izlases veidā arī attiecībā uz konkrētām personām) atbilst iekšējos normatīvajos aktos noteiktajai

kārtībai;

vai ministrijas (iestādes) gada pārskatā uzrādītā uzkrājumu izdienas pensijām kopsumma atbilst

veiktajiem aprēķiniem.

Revīzijā konstatēts, ka ne Iekšlietu ministrija, ne tās padotības iestādes nav veikušas aprēķinus un

Iekšlietu ministrijas 2019.gada konsolidētā gada pārskata bilances postenī “Uzkrājumi” nav uzrādīti

uzkrājumi izdienas pensijām. Iekšlietu ministrijas finanšu pārskatam pievienotajā grāmatvedības

uzskaites pamatprincipu aprakstā21 norādīts, ka uzkrājumi izdienas pensijām 2019.gadā netika veidoti,

jo nav izstrādāta skaidra aprēķināšanas metodika un pārskata sagatavošanas datumā izmaksājamo

summu nevar ticami novērtēt. Arī vadības ziņojumā22 norādīts, ka Iekšlietu ministrija nav aprēķinājusi

un gada pārskatā iekļāvusi uzkrājumu izdienas pensijām, jo nav izstrādāts pielietojams un vienots

normatīvais regulējums uzkrājumu, tai skaitā izdienas pensiju uzkrājumam (nākamo periodu izdevumi),

ievērojot amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm noteiktos kritērijus gan attiecībā uz izdienas

stāžu, gan laiku, kad iestājas tiesības saņemt šo pensiju (dienesta laiku var arī pagarināt), gan tās

apmēra aprēķinu. Tas nozīmē, ka katrai amatpersonai ir individuāls aprēķins un tam nepieciešama

attiecīga programmatūra.

Jānorāda, ka jau 2020.gada 18.februārī Iekšlietu ministrija savā vēstulē23 Finanšu ministrijai un Valsts

kontrolei vērsa uzmanību, ka iebilst sasteigtai un nepārdomātai pieejai, un informēja, ka 2019.gada

pārskatā uzkrājumus izdienas pensijām uzrādīt nevarēs.

Arī revīzijas ziņojuma projekta saskaņošanas laikā Iekšlietu ministrija norādīja24, ka:

Neskatoties uz to, ka Ministru kabineta 2018.gada 13.februāra noteikumi Nr.87 ,,Grāmatvedības

uzskaites kārtība budžeta iestādēs”, ir piemērojami, sākot ar 2019.gada 01.janvāri, Valsts kases

“Vadlīnijas izdienas pensiju grāmatvedības uzskaitei un uzrādīšanai gada pārskatā25” (kas bija

spēkā līdz 2020.gada 17.februārim) paredzēja, ka “uzkrājumus un iespējamās saistības izdienas

pensijām atzīst tā iestāde, kas veic izdienas pensijas piešķiršanu un izmaksu” (tātad, Valsts

sociālās apdrošināšanas aģentūra - attiecībā uz iekšlietu sistēmas iestāžu amatpersonām ar

speciālajām dienesta pakāpēm), savukārt, Valsts kases tīmekļa vietnē 2020.gada 17.februārī

publiskotas “Vadlīnijas izdienas pensiju grāmatvedības uzskaitei un uzrādīšanai 2019.gada

pārskatā“ (turpmāk – Vadlīnijas) paredz, ka uzkrājumus izdienas pensijām, kas tiks piešķirtas

nākotnē personām, kas pārskata gada beigās ir daļēji izpildījušas normatīvos aktos noteiktos

kritērijus izdienas pensijas piešķiršanai, uzskaita tā iestāde, kura nodarbina attiecīgās personas

vai kuras atbildībā ir nozare, kurā nodarbināta attiecīgā persona (tātad, Iekšlietu ministrija vai

attiecīgā iekšlietu sistēmas iestāde). No iepriekš minētā izriet, ka attiecīgais pienākums Iekšlietu

ministrijai tika paredzēts tikai 2020.gada 17.februārī, t.i., mēnesi pirms attiecīgā gada pārskata

nodošanas termiņa! Vadlīnijas neietver detalizētu aprēķina veikšanas algoritmu, bet nosaka, ka

9

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

detalizēta aprēķina metodika ir jānosaka nozares grāmatvedības uzskaites kārtībā. Pie tam,

Vadlīnijas paredz, ka uzkrājumu izdienas pensijām aprēķina atbilstoši izdevumu iespējami

precīzākai pašreizējās vērtības aplēsei, kas, ņemot vērā Vadlīnijās minēto kritēriju skaitu, kā arī

izvērtējot saistītos riskus un nenoteiktības, nav bijis objektīvi iespējams! Iekšlietu ministrija ir

informējusi Valsts kontroli, ka metodikas izstrāde, attiecīgo grozījumu izstrāde nozares

grāmatvedības uzskaites kārtībā, kā arī faktisko aprēķinu veikšana tiks nodrošināta attiecībā uz

2020.gada pārskatu.

Ieteikums

Ņemot vērā, ka izdienas pensiju saņēmēji ir ļoti dažādu nodarbošanās un profesiju pārstāvji daudzu

nozaru ietvaros, kuru izdienas pensiju piešķiršanai un apmēra noteikšanai ir atšķirīgas prasības, Valsts

kontroles ieteikums saistībā ar uzkrājumu aprēķināšanu pēcnodarbinātības labumiem un to uzrādīšanu

iestāžu gada pārskatos tiks sniegts revīzijas “Par Latvijas Republikas 2019.gada pārskatu par valsts

budžeta izpildi un par pašvaldību budžetiem” rezultātā.

1.2. Iepirkuma organizēšana ugunsdzēsēju individuālo aizsardzības līdzekļu iegādei

Nodrošinājuma valsts aģentūra, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests

Revīzijā konstatēts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras rīkotajā atklātajā konkursā26

par

ugunsdzēsēju individuālo aizsardzības līdzekļu iegādi nav ievērota Publisko iepirkumu likuma

prasība27

, ka pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta

piedāvātā līgumcena pārsniedz 150 procentus no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās

paredzamās līgumcenas.

Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkuma komisija pieņēma lēmumu atklāta konkursa divās

iepirkuma priekšmeta daļās par uzvarētāju atzīt pretendentu, kura piedāvājuma summa (līgumcena)

divās iepirkuma priekšmeta daļās bija būtiski lielāka nekā pircēja profilā EIS norādītā paredzamā

līgumcena konkrētajām iepirkuma priekšmeta daļām:

5000 pārus ugunsdzēsēju aizsargcimdus plānoja iegādāties par 56 700 euro, bet nopirks par

239 500 euro, kas vairāk nekā četras reizes (par 422%) pārsniedz EIS norādīto paredzamo

līgumcenu (ja tiks iegādāts viss paredzētais apjoms);

savukārt 2500 komplektus ugunsdzēsēju speciālo aizsargtērpu plānoja iegādāties par

663 600 euro, bet iegādāsies par 1 833 250 euro, kas vairāk nekā divas reizes (par 276%)

pārsniedz Elektronisko iepirkumu sistēmā (turpmāk – EIS) norādīto paredzamo līgumcenu

(ja tiks iegādāts viss paredzētais apjoms).

Lai gan revīzijā konstatētais norāda uz to, ka Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kura

vajadzībām minētā iepirkuma procedūra tika veikta, nosakot paredzamo līgumcenu, ir pieļāvis

paviršību, jo paredzamo līgumcenu abās iepirkuma priekšmeta daļās ir noteicis nevis pēc tirgus

cenām vai cenām, par kādām līdz šim minētās preces tika iegādātas, bet vienkārši “sadalot

Centralizēto iepirkumu plānā paredzēto finansējumu ar prognozējamo iegādes skaitu katram

10

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

priekšmetam”28

, tomēr šādā situācijā abās minētajās priekšmeta daļās iepirkuma komisijai nebija

tiesības pieņemt lēmumu par uzvarētāju un bija jāpārtrauc iepirkuma procedūra.

Iespējams, ka šoreiz iepirkuma komisijas lēmumam nebūs finansiālu seku, jo piedāvājums būtiski

dārgāks ir izrādījies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kļūdas dēļ un viss plānotais preču

apjoms nemaz netiks iegādāts, tomēr, Valsts kontroles vērtējumā, šajā revīzijā un arī citās Valsts

kontroles revīzijās29

konstatētais norāda uz ilglaicīgām un būtiskām problēmām Nodrošinājuma

valsts aģentūras pamatfunkcijas30

– iepirkumu organizēšana Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu

vajadzībām – izpildē.

Valsts kontroles vērtējumā, ir ne tikai jāizvērtē Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkuma komisijas

amatpersonu rīcība, konkrētajā iepirkuma procedūrā pieņemot prettiesisku31

lēmumu, bet arī

Iekšlietu ministrijai un Nodrošinājuma valsts aģentūrai ir jāveic pasākumi, lai kopumā uzlabotu

iepirkumu organizēšanu Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām un turpmāk novērstu

prettiesisku rīcību iepirkuma komisijas darbā.

Valsts kontrole savās revīzijās regulāri veic pārbaudes un konstatē pārkāpumus Publisko iepirkumu

likuma normu piemērošanā Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs.

Revīzijā konstatēts, ka Nodrošinājuma valsts aģentūras rīkotajā atklātajā konkursā “Ugunsdzēsēju

glābēju individuālo aizsardzības līdzekļu (ugunsdzēsēju speciālais aizsargtērps, ugunsdzēsēju

aizsargķivere, ugunsdzēsēju aizsargķiveres pasega, ugunsdzēsēju aizsargcimdi, ugunsdzēsēju speciālā

josta ar karabīni un ugunsdzēsēju speciālie aizsargzābaki) iegāde uz 3 gadiem” (iepirkuma

identifikācijas numurs IeM NVA 2018/94) (turpmāk – atklāts konkurss) nav ievērota Publisko

iepirkumu likuma32 prasība, ka pasūtītājs noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā,

ja pretendenta piedāvātā līgumcena pārsniedz 150 procentus no iepirkuma procedūras dokumentos

norādītās paredzamās līgumcenas.

Šāda prasība Publisko iepirkumu likumā ir spēkā no 2018.gada 18.oktobra, un saskaņā ar likumprojekta

anotācijā33 norādīto grozījumi Publisko iepirkumu likumā tika veikti, lai novērstu iespēju ļaunprātīgi

izmantot situāciju, radot finansiālus zaudējumus pasūtītājam, jo regulējums līdz grozījumu pieņemšanai

pieļāva, ka pasūtītājs var pieņemt lēmumu un par uzvarētāju iepirkumā atzīt to pretendentu, kura

piedāvājums ir bijis vairākkārt dārgāks, nekā iepirkuma procedūrā sākotnēji paredzētā līgumcena.

Nodrošinājuma valsts aģentūras 2018.gada 4.novembrī izsludinātajā34 atklātajā konkursā iepirkuma

priekšmets bija sadalīts sešās daļās, nosakot, ka pretendents var iesniegt piedāvājumu par visu iepirkuma

priekšmetu kopā, vai par vienu vai vairākām iepirkuma priekšmeta daļām. EIS pircēja profilā bija

norādīts, ka atklāta konkursa paredzamā līgumcena ir 1 502 994 euro un sadaļā “Iepirkuma daļas” bija

norādītas arī paredzamās līgumcenas katrai no sešām iepirkuma priekšmeta daļām.

Vienlaikus atklāta konkursa nolikumā35 iepirkuma komisija nebija norādījusi paredzamo līgumcenu, bet

bija norādījusi plānotos iegādes apjomus katrai iepirkuma priekšmeta daļai: ugunsdzēsēja

aizsargķivere – 2500 gabali, ugunsdzēsēja aizsargķiveres pasega – 1500 gabali, ugunsdzēsēju

aizsargcimdi – 5000 pāri, ugunsdzēsēju speciālā josta ar karabīni – 500 komplekti, ugunsdzēsēju

speciālie aizsargzābaki – 2500 pāri, ugunsdzēsēju speciālais aizsargtērps – 2500 komplekti.

11

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

Saskaņā ar atklāta konkursa nolikumā noteikto36 iesniegtie piedāvājumi tika vērtēti pēc vienas vienības

cenas, vienlaikus iepirkuma komisija, pieņemot lēmumu37 par uzvarētāju, katrā iepirkuma priekšmeta

daļā norādīja, ka ir uzvarējis piedāvājums ar konkrētu kopējo piedāvājuma summu.

Paredzamās līgumcenas Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkuma komisijai bija iesniedzis Valsts

ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kura vajadzībām minētā iepirkuma procedūra tika veikta.

2019.gada februārī un martā Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkuma komisija pieņēma lēmumu

atklātā konkursa divās iepirkuma priekšmeta daļās par uzvarētāju atzīt pretendentu, kura piedāvājuma

summa (līgumcena) divās iepirkuma priekšmeta daļās bija būtiski lielāka nekā pircēja profilā EIS sadaļā

“Iepirkuma daļas” norādītā paredzamā līgumcena konkrētajām iepirkuma priekšmeta daļām (skatīt

1.tabulu), proti:

5000 pārus ugunsdzēsēju aizsargcimdus plānoja iegādāties par 56 700 euro, bet iegādāsies

par 239 500 euro, kas vairāk nekā četras reizes (par 422%) pārsniedz EIS norādīto

paredzamo līgumcenu;

savukārt 2 500 komplektus ugunsdzēsēju speciālo aizsargtērpu plānoja iegādāties par

663 600 euro, bet iegādāsies par 1 833 250 euro, kas vairāk nekā divas reizes (par 276%)

pārsniedz EIS norādīto paredzamo līgumcenu.

Līdz ar to atklāta konkursa rezultātā noslēgtajās vispārīgajās vienošanās38 norādītā paredzamā

līgumcena divās iepirkuma priekšmeta daļās pārsniedz paredzamo līgumcenu par 276 līdz 422%

Publisko iepirkumu likumā39 noteikto pieļaujamo 150% vietā.

1.tabula. Atklātā konkursa EIS norādītā paredzamā līgumcena un uzvarējušā pretendenta

piedāvājuma kopējā summa

Iepirkuma daļa

EIS norādītā

paredzamā

līgumcena

Pretendents, kuram

piešķirtas tiesības slēgt

vispārīgo vienošanos

Uzvarējušā

piedāvājuma

kopējā summa

(euro, bez PVN)

1. ugunsdzēsēja aizsargķivere 237 300 SIA “Zommers” 269 200

2. ugunsdzēsēja aizsargķiveres pasega 23 100 SIA “Arete Technologies” 24 675

3. ugunsdzēsēju aizsargcimdi 56 700 SIA “Arete Technologies” 239 500

4. ugunsdzēsēju speciālā josta ar karabīni 29 400 UAB “Garant ProTech” 23 030

5. ugunsdzēsēju speciālie aizsargzābaki 228 900 SIA “Arete Technologies” 228 500

6. ugunsdzēsēju speciālais aizsargtērps 663 600 SIA “Arete Technologies” 1 833 250

1 502 994 2 618 155

Valsts kontroles vērtējumā, atklātā konkursa divās iepirkuma priekšmeta daļās atzīstot par uzvarētājiem

pretendentus, kuru piedāvājums bija būtiski lielāks, nekā paredzamā līgumcena, Nodrošinājuma valsts

aģentūras iepirkuma komisija ir pārkāpusi Publisko iepirkumu likuma prasību40, ka pasūtītājs noraida

pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta piedāvātā līgumcena pārsniedz 150

procentus no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās līgumcenas.

Vienlaikus ir būtiski atzīmēt, ka šāda situācija izveidojās, jo Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests,

kura vajadzībām minētā iepirkuma procedūra tika veikta, paredzamo līgumcenu abām iepirkuma

priekšmeta daļām noteica nevis pēc tirgus cenām vai cenām, par kādām līdz šim minētās preces tika

iegādātas, bet paredzamo līgumcenu ugunsdzēsēju aizsargcimdiem un speciālajiem aizsargtērpiem

12

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

noteica41 “sadalot Centralizēto iepirkumu plānā paredzēto finansējumu ar prognozējamo iegādes skaitu

katram priekšmetam”.

Savukārt Nodrošinājuma valsts aģentūras atbildīgā amatpersona revīzijā sniedza skaidrojumu42, ka

atklāta konkursa rezultātā bija paredzēts noslēgt vispārīgās vienošanās par maksimālā paredzētā

priekšmetu skaita iegādi, bet, slēdzot atsevišķus iepirkuma līgumus, vispārīgās vienošanās ietvaros tiks

precizēts gan iegādājamo ugunsdzēsēju aizsargcimdu, gan speciālo aizsargtērpu skaits (varbūt tiks

iegādāts būtiski mazāks skaits, tā iekļaujoties EIS norādītajā paredzamajā līgumcenā).

Ņemot vērā minēto, iespējams, ka šoreiz iepirkuma komisijas lēmumam nebūs finansiālu seku, jo

piedāvājums būtiski dārgāks ir izrādījies Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kļūdas (nepareizi

noteiktas paredzamās līgumcenas) dēļ un tiks iegādāts mazāks skaits speciālo aizsargtērpu, tomēr šādā

situācijā minētajās divās iepirkuma priekšmeta daļās iepirkuma komisijai nebija tiesības pieņemt

lēmumu par uzvarētāju un šajās daļās iepirkuma procedūra bija jāpārtrauc.

Arī revīzijā Valsts kontrolei sniegtais Iepirkumu uzraudzības biroja skaidrojums apliecina revidentu

secināto43:

Saskaņā ar Publisko iepirkumu likuma 41.panta vienpadsmitās daļas 2.punktā noteikto pasūtītājs

noraida pretendenta piedāvājumu atklātā vai slēgtā konkursā, ja pretendenta piedāvātā

līgumcena pārsniedz 150% no iepirkuma procedūras dokumentos norādītās paredzamās

līgumcenas. Minētais regulējums paredz, ka pasūtītājam piedāvājumu vērtēšanas laikā jāveic

pretendentu piedāvātās līgumcenas procentuālās atbilstības pārbaude un gadījumā, ja

pretendenta piedāvāta līgumcena pārsniedz 150% no paredzamās līgumcenas, piedāvājums ir

noraidāms. Ar iepirkuma procedūras dokumentiem šīs normas izpratnē tiek saprasts ne tikai

atklāta konkursa nolikums, bet arī citi iepirkuma dokumenti saskaņā ar Publisko iepirkumu

likuma 1.panta 11.punktu, proti, jebkurš dokuments, kuru sagatavojis vai uz kuru atsaucās

pasūtītājs, lai aprakstītu vai noteiktu iepirkuma procedūras elementus, tai skaitā arī paziņojums

EIS.

Ņemot vērā, ka EIS pasūtītāja profila sadaļā “Iepirkuma daļas” ir norādīta atklātā konkursa

katras daļas paredzamā līgumcena, Birojs norāda, ka iepirkuma komisijai, vērtējot pretendentu

iesniegtos piedāvājumus atklātajā konkursā, bija jāņem vērā PIL 41.panta vienpadsmitās daļās

2.punkta regulējums.

Valsts kontroles vērtējumā, šajā revīzijā un arī citās Valsts kontroles revīzijās44 konstatētais norāda uz

ilglaicīgām un būtiskām problēmām Nodrošinājuma valsts aģentūras pamatfunkcijas45 – iepirkumu

organizēšana Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām – izpildē.

Ieteikums

Iekšlietu ministrijai un Nodrošinājuma valsts aģentūrai:

izvērtēt Nodrošinājuma valsts aģentūras iepirkuma komisijas amatpersonu rīcību, pieņemot

prettiesisku46 lēmumu atklātā konkursā par ugunsdzēsēju aizsargcimdu un speciālo

aizsargtērpu iegādi;

13

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

noteikt nepieciešamos pasākumus, lai turpmāk tiktu novērsta Nodrošinājuma valsts aģentūras

iepirkuma komisiju prettiesiska rīcība un tiktu uzlabota aģentūras funkcijas – iepirkumu

organizēšana Iekšlietu ministrijas padotības iestāžu vajadzībām – izpilde.

2. Daļa. Atbilstības jautājumi

2.1. Valsts policijas koledžas pedagogu atlīdzība

Valsts policijas koledža ir Ministru kabineta dibināta Valsts policijas pakļautībā esoša izglītības

iestāde47, kas īsteno vienu augstākās izglītības programmu – pirmā līmeņa profesionālās augstākās

izglītības programmu “Policijas darbs” – un vienu arodizglītības programmu “Policijas darbs”.

Personas ar augstāko izglītību48 Valsts policijas koledžā apgūst profesionālās pilnveides izglītības

programmu “Policijas darba pamati”, kā arī Valsts policijas koledža īsteno vairākas pieaugušo

neformālās izglītības programmas, kas pamatā ir paredzētas Valsts policijas amatpersonām ar

speciālajām dienesta pakāpēm.

Pedagogi Valsts policijas koledžā ir49:

darbinieks, ar kuru noslēgts darba līgums un kurš ieņem docenta, lektora vai asistenta amatu;

amatpersona ar speciālo dienesta pakāpi, kura ieņem docenta, lektora vai asistenta amatu;

persona, kurai ar koledžu noslēgts darba līgums vai nodibinātas tiesiskās attiecības uz

uzņēmuma līguma pamata uz noteiktu laiku par pedagoģiskā darba veikšanu.

Valsts policijas koledžā studiju (mācību) procesu revidējamā periodā nodrošināja akadēmiskajos amatos

(docents, lektors, asistents) ievēlēti pedagogi, ar kuriem noslēgts darba līgums, vai amatpersonas ar

speciālajām dienesta pakāpēm. Atsevišķos gadījumos profesionālās pilnveides kursu pasniegšanai ir

bijuši piesaistīti pedagogi uz uzņēmuma līguma pamata. Valsts policijas koledžā 2018./2019.studiju

(mācību) gadā bija 14 docenti, 31 lektors un pieci asistenti (vairāk nekā puse no viņiem strādāja uz

pusslodzi).

Lai novērtētu akadēmiskā personāla darba slodzes plānošanas un izpildes kontroles kārtību, revīzijā tika

analizēti 2018./2019.studiju (mācību) gada (sākās 2018.gada 1.septembrī un beidzās 2019.gada

31.augustā) pedagogu, kas ieņem akadēmiskā personāla amatus, darba slodzes plānošanas un izpildes

dokumenti.

Valsts policijas koledža atlīdzībai 2019.gadā kopā ir izlietojusi 3,93 miljonus euro, no tiem

620 708 euro to pedagogu atlīdzībai, kuri ieņem akadēmiskā personāla amatus.

2.1.1. Valsts policijas pedagogu darba slodzes un aprēķinātā atalgojuma atbilstība normatīvo

aktu prasībām

Pamatojoties uz veikto revīzijas darbu50

, izlases veidā veiktajās pārbaudēs konstatējot prettiesisku

valsts budžeta līdzekļu izlietojumu vismaz 825551

euro apmērā, un ņemot vērā būtiskos revīzijas

14

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

apjoma ierobežojumus Valsts policijas koledžas iekšējās kontroles sistēmas trūkumu dēļ, Valsts

kontrole nesniedz atzinumu, vai finansējums Valsts policijas koledžas pedagogu, kas ieņem

akadēmiskā personāla amatus, atlīdzībai 2019.gadā 620 708 euro apmērā visos būtiskajos aspektos

ir izlietots, ievērojot attiecināmos tiesību aktus52

.

Revīzijā izlases kārtībā tika veikta 11 Valsts policijas koledžas pedagogu, kas ieņem akadēmiskā

personāla amatus, 2018./2019.studiju (mācību) gada darba slodzes detalizēta analīze un pārbaude,

lai pārliecinātos, ka pedagogu darba slodze tiek uzskaitīta, ievērojot tiesību aktos53

noteikto.

Pārbaudē konstatētais norāda uz būtiskiem trūkumiem Valsts policijas koledžas iekšējās kontroles

sistēmā, kas liek apšaubīt, ka izveidotā pedagogu darba uzskaites sistēma Valsts policijas koledžā

visos gadījumos spēj nodrošināt tiesību aktu ievērošanu attiecībā uz faktiski izpildītās slodzes

uzskaiti un pedagoga darba samaksas aprēķinu:

Mācību gada beigās koriģēta informācija par pedagoga faktisko darba slodzi (stundām), tā

nepamatoti palielinot pedagoga atlīdzību

Lai arī iekšlietu ministra apstiprinātajos noteikumos ir izvirzīta prasība54

koledžai izveidot iekšējās

kontroles sistēmu, kas nodrošina regulāru pedagogam plānotās darba slodzes izpildes uzraudzību un

arī Valsts policijas koledžas noteikumi55

paredz, ka ir jāizvērtē faktiski izpildītā darba slodze,

salīdzinot to ar plānoto, tomēr skaidri nav noteikts, ka pedagoga alga ir jāpārrēķina atbilstoši

faktiski izpildītajai slodzei.

Revīzijā, pārbaudot 2019.gadā 11 pedagogiem noteiktās atlīdzības atbilstību tiesību aktiem,

konstatēts, ka 2018./2019.studiju (mācību) gada beigās pedagogu darba slodzes uzskaitē ir veikti

labojumi, nepamatoti palielinot faktiski izpildīto slodzi tā, lai tā sasniegtu56

konkrētajam

pedagogam koledžas vadības apstiprināto pedagoga darba slodzi, kā rezultātā pieciem izlasē

iekļautajiem pedagogiem nepamatoti ir aprēķināts atalgojums kopā 4887 euro par darbu, kuru tie

faktiski nav veikuši. Piemēram, Policijas tiesību katedras lektors mēnešu darba slodzes kartēs kopā

bija norādījis 827,65 stundas, bet pedagoga darba slodzes kartē par gadu norādītas jau

1000,65 stundas, kas ir par 173 stundām vairāk nekā mēnešu slodzes kopsumma. Negūstot

dokumentārus pierādījumus tam, ka mēnešu darba slodzes kartēs norādītā informācija ir bijusi

kļūdaina un tāpēc ir bijusi nepieciešama tās korekcija, revidenti secina, ka 173 stundas ir uzrādītas

nepamatoti un līdz ar to pedagogam ir aprēķināts par 1906 euro lielāks atalgojums, nekā pienākas

par faktiski paveikto darba apjomu.

Ir jāatzīmē, ka jau 2011.gadā Valsts kontrole revīzijā57

attiecībā uz Valsts policijas koledžu

norādīja, ka ir nepieciešams noteikt, kā ir koriģējama pedagoga atlīdzība gadījumos, kad pedagoga

faktiski izpildītā slodze atšķiras no studiju (mācību) gadam plānotās slodzes.

Pedagoga darba slodzē ieskaitītas nodarbības, kas neatbilst ierakstiem lekciju sarakstos,

nodarbību žurnālos un citos saistošos dokumentos, tā nepamatoti palielinot pedagoga

atlīdzību

Izlases veida pārbaudēs konstatēts, ka pedagogu darba slodzes izpildes kartēs uzrādītās darba

stundas neatbilst lekciju sarakstos, nodarbību žurnālos, Valsts policijas koledžas pavēlēs par

izglītības programmu aktualizēšanu vai citos koledžas dokumentos norādītajai informācijai. Tas ir

15

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

saistīs gan ar to, ka nav nodrošināta pareiza lekciju un nodarbību uzskaite, gan to, ka pedagogi

neievēro Valsts policijas koledžas noteikumu58

prasības par ierakstu veikšanu nodarbību žurnālā par

katras lekcijas (nodarbības) norisi.

Revidenti konstatēja, ka triju izlasē iekļauto pedagogu darba slodzes kartēs uzrādītas faktiski

nenotikušas nodarbības, kā rezultātā par faktiski neveiktu darbu pedagogiem kopā nepamatoti

aprēķināta atlīdzība 585 euro apmērā. Piemēram, Tiesību zinātņu katedras docenta darba slodzes

kartē par 2019.gada aprīli norādīts, ka Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām vadītas mācības

“Kriminālprocesa aktualitātes”, tomēr faktiski attiecīgās mācības notikušas 2019.gada maijā, un

saskaņā ar kursa aptaujas anketās norādīto informāciju tās vadījis cits pedagogs, kas arī par to

saņēmis atlīdzību, līdz ar to docentam nepamatoti aprēķināta atlīdzība 254 euro apmērā.

Revīzijā konstatēti 44 gadījumi, kad izlasē iekļautie pedagogi nodarbību žurnālā nebija norādījuši59

,

ka ir vadījuši lekcijas vai nodarbības, kas ieskaitītas viņu slodzē. Par šīm darba stundām kopā izlasē

iekļautajiem pedagogiem nepamatoti ir aprēķināta darba samaksa 2783 euro apmērā.

Nav izveidota kontroles sistēma, kas nodrošinātu iespēju pārliecināties par pedagoga

uzrādīto konsultāciju un metodiskā darba stundu atbilstību faktiskajai situācijai, tomēr

apmaksāts tiek viss pedagoga norādītais apjoms

11% no kopējā apmaksāto kontaktstundu apjoma veido konsultācijas, tomēr, pārbaudot izlasē

iekļauto 11 pedagogu aizpildītās darba slodzes kartes par 2018./2019.studiju (mācību) gadu,

revidenti nevarēja iegūt pierādījumus, ka norādītās konsultācijas ir notikušas, jo tam nav

dokumentāru pierādījumu. Līdz ar to revidenti neieguva pietiekamu pārliecību, ka izlasē

iekļautajiem pedagogiem par konsultācijām kopā aprēķinātā atlīdzība 5881 euro apmērā ir

pamatota.

Tāpat revidenti nevarēja iegūt pierādījumus tam, kas pamato izlasē iekļauto pedagogu darba slodzē

ieskaitītās metodiskā darba stundas, kā rezultātā revidenti neieguva pietiekamu pārliecību par

metodiskā darba samaksai aprēķinātā atalgojuma 16 874 euro apmērā pamatotību. Lai arī iekšlietu

ministrs ir izvirzījis prasību60

, ka pedagogs, iesniedzot katedras vadītājam ikmēneša pedagoga darba

slodzes karti, iesniedz arī metodisko materiālu aktualizēšanai vai izstrādāšanai patērētā darba laika

pamatojošus materiālus (vai materiālu kopijas) vai to aprakstu, tomēr Valsts policijas koledžā šāda

kārtība nav ieviesta un pamatojums pedagoga norādītajai informācijai netiek prasīts. Metodiskais

darbs Valsts policijas koledžas pedagogu kopējā slodzē vidēji veido lielu īpatsvaru – 42% no visas

pedagoga darba slodzes. Metodiskajā darbā ietilpst sagatavošanās nodarbībām, izglītības

programmas izstrāde un aktualizēšana, profesionālās pilnveides kursa izstrāde un aktualizēšana,

metodisko materiālu izstrāde un aktualizēšana, pārbaudes darbu labošana, kursa darbu vērtēšana

u.c.

Valsts kontroles vērtējumā, novēršot pedagogu darba slodzes izpildes uzraudzības trūkumus, ir

iespējams samazināt valsts budžeta līdzekļu izdevumus Valsts policijas koledžas pedagogu

atlīdzībai, nodrošinot, ka tiek uzskaitīti un apmaksāti tikai tie darbi, kurus pedagogs faktiski ir

veicis un kuru nepieciešamību ir atzinusi koledžas vadība. Būtu jāvērtē, vai ir pieļaujami tādi

gadījumi, kad pedagogs vienā mēnesī uzskaita metodiskā darba stundas gan par metodiskā

16

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

materiāla izstrādāšanu, gan vienlaikus par tā aktualizēšanu, kā arī, vai ir pamatoti konsultāciju

stundas paredzēt un uzskaitīt arī profesionālās pilnveides mācībām Valsts policijas amatpersonām.

Kā tiek noteikta Valsts policijas koledžas pedagogu darba slodze un atlīdzība?

Lai noteiktu koledžas pedagogu skaitu un atalgojumu, ir nepieciešams noteikt pedagogu darba slodzi61.

Iekšlietu ministra apstiprinātie noteikumi62 par pedagogu darba slodzes un pedagogu skaita plānošanu

paredz, ka pedagoga darba slodzi koledžā veido:

studiju (mācību) darbs – kontaktstundas, kārtējo pārbaudījumu pieņemšana, darbs kvalifikācijas

darbu un prakses aizstāvēšanas komisijās, kvalifikācijas darbu vadīšana un konsultācijas;

metodiskais darbs – sagatavošanās nodarbībām, metodisko materiālu izstrādāšana un

aktualizēšana, kārtējo un noslēguma darbu izstrādāšana vai aktualizēšana un labošana,

kvalifikācijas darbu recenzēšana utt.;

pētnieciskais darbs – ziņojuma, referāta izstrāde, dalība, uzstāšanās seminārā, konferencē vai

citā zinātniski pētnieciskā darbā utt.;

citi darba veidi – kuratora darbs, darbs iestājpārbaudījumu komisijā, dalība katedras sēdēs utt.

Tāpat ministrs ir apstiprinājis63 Pedagogu darba uzskaites normas, kurās detalizēti noteiktas katra darba

veida normas stundās un noteikts, ka vienas pilnas darba slodzes (vienas pedagoģiskās likmes) norma, ja

pedagogs nodarbināts uz pilnu slodzi, ir ne mazāka kā 840 stundas studiju (mācību) gadā, no kuras

studiju (mācību) darbs (kontaktstundas, pārbaudījumu pieņemšana, darbs kvalifikācijas darbu un

prakses aizstāvēšanas komisijās, kvalifikācijas darbu vadīšana un konsultācijas) ir:

docentam – ne mazāk kā 400 stundas;

lektoram – ne mazāk kā 500 stundas;

asistentam – ne mazāk kā 600 stundas.

Savukārt koledžas padome ir noteikusi64, ka pedagoga pilna darba slodzes norma koledžā ir 900–

1000 stundas studiju (mācību) gadā un plānoto darba slodzi katram pedagogam apstiprina koledžas

direktors ar pavēli.

Iekšlietu ministrs ir noteicis65, ka pedagogam studiju (mācību) gadam plānotās darba slodzes aprēķinu

atspoguļo Pedagoga darba slodzes kartē. Darba slodzes aprēķinu precizē, ja studējošo (izglītojamo)

faktiskais skaits studiju (mācību) gadā atšķiras no plānotā vai ja studiju (mācību) gadā nepieciešams

veikt iepriekš neplānotu darbu, un tas ietekmē darba slodzes apmēru.

Pedagogs ne vēlāk kā katra mēneša pēdējā darba dienā iesniedz katedras vadītājam pedagoga darba

slodzes karti, kurā norāda kārtējā mēnesī faktiski izpildīto pedagoga darba slodzi, pievienojot darba

slodzes apjomu pamatojošus materiālus (vai materiālu kopijas), ja tādi ir, vai to aprakstu66. Tāpat

iekšlietu ministrs ir noteicis, ka koledžai ir jāizveido iekšējās kontroles sistēma, kas nodrošina regulāru

pedagogam plānotās darba slodzes izpildes kontroli, analizējot tās neizpildes vai pārsniegšanas

iemeslus, kā arī darba slodzes izpildes uzraudzību, nepieciešamības gadījumā precizējot darba slodzes

apjomu vai optimizējot darba veidu īpatsvaru, lai nepieļautu nelietderīgu cilvēkresursu patēriņu.67

17

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

Valsts policijas koledžas noteikumi68, ko apstiprinājusi koledžas padome, paredz, ka katedrai vai filiālei

ar koledžas Izglītības koordinācijas nodaļu jāsaskaņo pedagogu darba slodzes izpildes kartēs uzrādītais

pedagogu izpildīto darbu apjoms (lekcijas, praktiskās nodarbības, kārtējo pārbaudes darbu, ieskaišu un

eksāmenu pieņemšana), jāizvērtē faktiski izpildītā darba slodze, salīdzinot to ar plānoto, jānorāda

slodzes neizpildes iemesli, jāpiedāvā koledžas vadībai priekšlikumi darba slodzes aprēķina precizēšanai.

Par pedagoga plānotās slodzes izpildi vai neizpildi ir jāinformē koledžas direktors un tā vietnieks.

Tomēr to, kāda ir turpmākā rīcība gadījumos, ja faktiski izpildītā slodze ir lielāka vai mazāka nekā

plānotā slodze, Valsts policijas koledžas padome nav noteikusi.

Ne iekšlietu ministra apstiprinātajos noteikumos, ne Valsts policijas koledžas padomes apstiprinātajos

noteikumos nav noteikts, kā pedagoga darba slodzes neizpilde vai pārsniegums ietekmē atlīdzību, vai

pedagoga alga tiek pārrēķināta atbilstoši faktiski izpildītajai slodzei. Ir jāatzīmē, ka jau 2011.gadā Valsts

kontrole revīzijā69 attiecībā uz Valsts policijas koledžu norādīja, ka ir nepieciešams noteikt, kā ir

koriģējama pedagoga atlīdzība gadījumos, kad pedagoga faktiski izpildītā slodze atšķiras no studiju

(mācību) gadam plānotās slodzes.

Saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem70 pedagoga darba slodzi astronomiskajās stundās plāno

izglītības iestādes vadītājs sadarbībā ar pedagogu, nosakot darba pienākumus gada laikā. Par plānoto

darba slodzi tiek noteikta konkrēta darba samaksa, līdz ar to, Valsts kontroles vērtējumā, mainoties

darba slodzei, ir jāmainās arī noteiktajai darba samaksai.

Izlasē iekļautajiem pedagogiem mēnešalgas ir noteiktas, ņemot vērā Ministru kabineta noteikumos71 par

pedagogu darba samaksu noteiktās akadēmiskā personāla minimālās mēnešalgas likmes, piemērojot

Valsts policijas koledžas noteiktos papildu koeficientus par pedagoga izglītību, pedagoģiskā darba stāžu

un pasniedzamajam priekšmetam atbilstošu praktiskā darba stāžu (skatīt 1.pielikuma 1.tabulu).

Vai pedagogu, kas ieņem akadēmiskā personāla amatus, studiju (mācību) gada faktiski izpildītās

darba slodzes uzskaitē ir ievēroti attiecināmie tiesību akti?

Pārbaudēs revidenti konstatēja vairākas problēmas, kuru dēļ revidenti neguva pārliecību par to, ka

izveidotā pedagogu darba uzskaites sistēma Valsts policijas koledžā nodrošina pareizu un normatīvajiem

aktiem atbilstošu72 faktiski izpildītās slodzes uzskaiti un līdz ar to arī pareizu darba samaksas aprēķinu.

Revīzijā konstatēti vairāki gadījumi, kad pa mēnešiem (2018.gada septembris–2019.gada augusts)

sasummētā pedagogu slodze atšķiras no kopējās studiju (mācību) gadā uzskaitītās darba slodzes. No

11 izlasē iekļautajiem pedagogiem sešos gadījumos konstatētas starpības, kas būtiski neietekmē

pedagoga slodzi, savukārt piecos gadījumos mēnešu darba slodžu summa nesasniedz pedagoga plānotās

darba slodzes apmēru (skatīt 1.pielikuma 2.tabulu).

Revīzijā konstatētais liecina par to, ka studiju (mācību) gada beigās slodžu uzskaitē tiek veiktas

korekcijas, nepamatoti palielinot faktiski izpildīto slodzi tā, lai tā sasniegtu koledžas vadības

pedagogam apstiprināto gada darba slodzi (trijos gadījumos) vai būtiski neatpaliktu no plānotās darba

slodzes. Tādējādi pieciem izlasē iekļautajiem pedagogiem (t.sk. visiem četriem izlasē iekļautajiem

Policijas tiesību katedras pedagogiem) nepamatoti ir aprēķināta atlīdzība kopā 4887 euro apmērā

par darbu, kuru tie faktiski nav veikuši:

Policijas tiesību katedras lektora [A.Z.] mēnešu darba slodzes kartēs kopā norādītas

827,65 stundas (kas nesasniedz Valsts policijas koledžas iekšējos noteikumos73 paredzēto pilnas

18

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

slodzes normu – 900 – 1000 stundas gadā), savukārt pedagoga darba slodzes kartē par gadu

norādītas 1000,65 stundas, kas ir par 173 stundām vairāk nekā mēnešu slodzes kopsumma.

Revīzijā Valsts policijas koledžas atbildīgie darbinieki sniedza skaidrojumus, ka šāda atšķirība

veidojusies matemātiskas kļūdas dēļ. Par nepamatoti uzrādītajām 173 stundām pedagogam ir

aprēķināta atlīdzība 190674 euro apmērā;

Policijas tiesību katedras lektora [J.S.] mēnešu darba slodzes kartēs kopā norādītas

884,6 stundas, savukārt pedagoga darba slodzes kartē par gadu norādītas 1006,85 stundas, kas ir

par 122,25 stundām vairāk nekā mēnešu slodzes kopsumma. Par nepamatoti uzrādītajām

122,25 darba stundām pedagogam ir aprēķināta atlīdzība 139075 euro apmērā;

Policijas tiesību katedras lektora [U.B.] mēnešu darba slodzes kartēs kopā norādītas

947,2 stundas, savukārt pedagoga darba slodzes kartē par gadu norādītas 1001,2 stundas, kas ir

par 54 stundām vairāk nekā mēnešu slodzes kopsumma. Par nepamatoti uzrādītajām stundām

pedagogam ir aprēķināta atlīdzība 61776 euro apmērā;

Policijas tiesību katedras docenta [G.R.] mēnešu darba slodzes kartēs kopā norādītas

974,375 stundas, savukārt pedagoga darba slodzes kartē par gadu norādītas 1025,375 stundas,

kas ir par 51 stundu vairāk nekā mēnešu slodzes kopsumma. Par nepamatoti uzrādītajām

stundām pedagogam aprēķināta atlīdzība 71177 euro apmērā;

Tiesību zinātņu katedras docenta [A.K.] mēnešu darba slodzes kartēs kopā norādītas

444,55 stundas, kas nesasniedz pusslodzes normu (450–500 stundas gadā). Savukārt pedagoga

darba slodzes kartē par gadu norādītas 462 stundas, kas ir par 17,45 stundām vairāk nekā

mēnešu slodzes kopsumma. Par nepamatoti uzrādītajām 17,45 stundām pedagogam ir aprēķināta

atlīdzība 26378 euro apmērā.

Saskaņā ar Policijas tiesību katedras vadības skaidrojumu79 darba slodzes izpildes kartes par gadu

gatavo katedras vecākā speciāliste, kas, gatavojot gada atskaiti, papildus izpildītai slodzei pieskaitīja

nepamatotas stundas, maldīgi uzskatot, ka izpildīto stundu skaitam jāatbilst plānoto stundu skaitam.

Policijas tiesību katedras vadītāja revidentiem norādīja, ka viņa nevarēja paredzēt šādu atskaites

gatavošanas veidu, tādēļ uzticējās darbinieces sagatavotai atskaitei un parakstīja to, nepārskaitot

pedagogu mēnešu kartēs norādītās stundas, lai salīdzinātu ar sniegto atskaiti.

Otra problēma, kuru revidenti konstatēja attiecībā uz pareizu faktiski izpildītās slodzes uzskaiti, ir

saistīta ar to, ka pedagogu darba slodzes izpildes kartēs uzrādītās darba stundas neatbilst lekciju

sarakstos, nodarbību žurnālos, Valsts policijas koledžas pavēlēs par izglītības programmu

aktualizēšanu vai citos koledžas dokumentos norādītajai informācijai.

Valsts policijas koledžas noteikumi80 par studiju (mācību) procesa plānošanu, nodrošināšanu, izpildi un

kontroli paredz, ka pedagogs ierodas uz lekcijām (nodarbībām) saskaņā ar apstiprināto lekciju

(nodarbību) grafiku. Ja pedagogam nav iespējams ierasties uz lekciju (nodarbību) grafikā noteiktajā

laikā, viņš par to informē attiecīgo koledžas katedras vadītāju vai filiāles vadītāju, kas nodrošina

pedagogam aizvietotāju atbilstoši aizvietotāju sarakstam.

Tāpat noteikumi nosaka, ka pedagogs pirms katras lekcijas (nodarbības) Izglītības koordinācijas nodaļā

saņem žurnālu, kurā veic attiecīgos ierakstus par katras lekcijas (nodarbības) norisi atbilstoši

metodiskajiem norādījumiem par žurnāla aizpildīšanu un pēc katras lekcijas (nodarbības) nodod to

19

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

atpakaļ81. Līdz ar to žurnālos ir jābūt pieejamai informācijai par lekciju un praktisko nodarbību

vadīšanu, kā arī kārtējo pārbaudes darbu, ieskaišu un eksāmenu pieņemšanu.

Pārbaudot izlasē iekļauto 11 pedagogu izpildītās darba slodzes kartes par 2018./2019.studiju (mācību)

gadu, revidenti konstatēja, ka, lai gan Izglītības koordinācijas nodaļa ir saskaņojusi visas pedagogu

darba slodzes kartes, tomēr trijos gadījumos pedagogu darba slodzes kartēs uzrādītas faktiski

nenotikušas nodarbības, kā rezultātā par faktiski neveiktu darbu pedagogiem kopā nepamatoti

aprēķināta atlīdzība 585 euro apmērā:

Tiesību zinātņu katedras docenta [G.B.] darba slodzes kartē par 2019.gada aprīli norādīts, ka

Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonām astoņas stundas vadītas mācības “Kriminālprocesa

aktualitātes” un šo nodarbību sagatavošanai patērētas vēl 10 stundas metodiskajam darbam,

tomēr faktiski attiecīgās mācības notikušas 2019.gada maijā, un saskaņā ar kursa aptaujas

anketās norādīto informāciju tās vadījis cits pedagogs, līdz ar to docentam nepamatoti aprēķināta

atlīdzība 25482 euro apmērā;

Tiesību zinātņu katedras lektora [R.K.] darba slodzes kartē par 2018.gada septembri norādītas

10,5 kontaktstundas priekšmetā “Kriminālistikas taktika un metodika”, lai gan lekciju sarakstā

attiecīgais priekšmets nebija paredzēts un arī grupas nodarbību žurnālā ierakstu par lekciju norisi

nav. Vēl papildus minēto nodarbību sagatavošanai pedagogs ir uzrādījis 6,625 stundas

metodiskajam darbam. Līdz ar to pedagogam par darbu, kuru tas faktiski nav veicis ir

nepamatoti aprēķināta atlīdzība 18283 euro apmērā;

Tiesību zinātņu katedras lektora [R.K.] darba slodzes kartē par 2018.gada decembri norādīts, ka

lektors Valsts policijas amatpersonām vadījis mācības “Operatīvā darbinieka uzdevumi

nozieguma vietā, konstatējot noziedzīgu nodarījumu”, norādot astoņas stundas lekcijām un sešas

stundas metodiskajam darbam. Saskaņā ar Valsts policijas koledžas Profesionālās pilnveides

nodaļas sniegto informāciju84 minētās mācības no 2018.gada decembra pārceltas uz 2019.gada

janvāri, taču lektora darba slodzes kartē tās ir norādītas gan 2018.gada decembrī, gan 2019.gada

janvārī, līdz ar to pedagogam nepamatoti aprēķināta atlīdzība 14985 euro apmērā par 2018.gada

decembrī faktiski nenotikušām mācībām.

Valsts kontroles vērtējumā, iepriekš minētie piemēri norāda ne tikai uz to, ka nav nodrošināta pareiza

lekciju un nodarbību uzskaite, bet arī uz to, ka nav nodrošināta pietiekama kontrole pār to, cik pamatoti

pedagogi slodzes izpildes kartēs uzrāda metodiskā darba stundas.

Revīzijā konstatēti arī gadījumi, kad akadēmiskais personāls nav ievērojis Valsts policijas koledžas

noteikumu86 prasības par to, ka pedagogs veic ierakstus žurnālā par katras lekcijas (nodarbības) norisi.

Revīzijā izlases veidā veiktajās pārbaudēs konstatēti 44 gadījumi, kad nodarbību žurnālā pedagogs

nebija norādījis, ka ir vadījis lekcijas vai nodarbības, kas ir ieskaitītas viņa slodzē. Par šīm darba

stundām kopā aprēķināta darba samaksa vismaz 2783 euro, lai gan nav pierādījumu, ka:

Policijas tiesību katedras lektors [U.B.] būtu vadījis lekcijas (nodarbības) 64,187 kontaktstundas

apjomā, par ko tam aprēķināta atlīdzība 73388 euro apmērā;

Tiesību zinātņu katedras docents [A.K.] būtu vadījis lekcijas (nodarbības) 45 kontaktstundu

apjomā, par ko tam aprēķināta atlīdzība 67789 euro apmērā;

20

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

Policijas tiesību katedras lektors [J.S.] būtu vadījis lekcijas (nodarbības) 40,890 kontaktstundu

apjomā, par ko tam aprēķināta atlīdzība 46491 euro apmērā;

Tiesību zinātņu katedras lektors [R.K.] būtu vadījis lekcijas (nodarbības) 40,25 kontaktstundu

apjomā, par ko tam aprēķināta atlīdzība 42792 euro apmērā;

Tiesību zinātņu katedras docents [B.H.] būtu vadījis lekcijas (nodarbības) 16 kontaktstundu

apjomā, par ko tam aprēķināta atlīdzība 22293 euro apmērā;

Policijas tiesību katedras docents [G.R.] būtu vadījis lekcijas (nodarbības) 13,3594 kontaktstundu

apjomā, par ko tam aprēķināta atlīdzība 18695 euro apmērā;

Policijas tiesību katedras lektors [A.Z.] būtu vadījis lekcijas (nodarbības) 6,696 kontaktstundu

apjomā, par ko tam aprēķināta atlīdzība 7497 euro apmērā.

Pirms katras lekcijas (nodarbības) pedagogam Izglītības koordinācijas nodaļā ir jāizņem98 žurnāls, lai

veiktu ierakstus par lekcijas (nodarbības) norisi, tomēr revīzijā no Tiesību zinātņu katedras vadības tika

iegūta informācija, ka atsevišķos gadījumos žurnālu aizpildīšanu veic arī katedras vadītājs, nevis

pedagogs pats. Arī šis fakts mazina ticamību ierakstiem žurnālos.

Vai pedagogu, kas ieņem akadēmiskos amatus, faktiski izpildītā darba slodze ir uzskaitīta

pamatoti?

Konsultācijas

Samērā lielu daļu (11 %) no visām apmaksātajām pedagogu kontaktstundām veido konsultācijas (skatīt

1.attēlu). Saskaņā ar iekšlietu ministra noteiktajām pedagoga darba uzskaites normām99 pedagogam

konsultācijas ir jāuzskaita atbilstoši patērētajam laikam, bet to apjoms ir ne vairāk kā divas stundas

nedēļā. Valsts policijas koledžas noteikumos nav paredzēta kārtība, kā nodrošināt kontroli pār

konsultācijām veltīto kontaktstundu uzskaiti, kādos mācību kursos un cik daudz konsultācijām ir jābūt,

piemēram, vai tās paredzētas arī arodizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības

programmas izglītojamajiem. No Valsts policijas koledžas nolikuma izriet, ka tiesības saņemt

konsultācijas ir tikai studējošajiem studiju programmas apguvei – tātad pirmā līmeņa profesionālās

izglītības programmas “Policijas darbs” studējošajiem.

Lekcijas

50%

Praktiskās

nodarbības

25%

Pārbaudes

darbu

pieņemšana

8%

Kvalifikācijas

darbu

vadīšana

6%

Konsultācijas

11%

21

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

1.attēls. Visu Valsts policijas koledžas pedagogu faktiski izpildītā studiju (mācību) darba

sadalījums saskaņā ar pedagogu darba slodzes izpildes kartēm par 2018./2019.studiju (mācību)

gadu

Valsts policijas koledžas noteikumi100 paredz vien to, ka Izglītības koordinācijas nodaļa sadarbībā ar

koledžas katedrām un filiāli līdz kārtējā akadēmiskā (mācību) gada sākumam sagatavo pedagogu

konsultāciju grafiku un iesniedz koledžas direktora vietniekam apstiprināšanai. Valsts policijas koledžas

pedagogu konsultāciju grafikā konkrēts konsultāciju laiks norādīts tikai dažiem pedagogiem. Lielākajai

daļai pedagogu (tai skaitā izlasē iekļautajiem pedagogiem) konsultāciju grafikā norādīts, ka

konsultācijas jāsaskaņo individuāli ar pedagogu.

11% no kopējā apmaksāto kontaktstundu apjoma veido konsultācijas, bet, pārbaudot izlasē iekļauto

pedagogu darba slodzes kartes, revidenti nevarēja iegūt pierādījumus par konsultāciju faktisko

norisi, jo to notikšana nav dokumentēta. Līdz ar to revidenti neieguva pārliecību, ka izlasē iekļautajiem

pedagogiem par konsultācijām kopā 2019.gadā aprēķinātais atalgojums 5881 euro apmērā ir pamatots

(skatīt 1.pielikuma 3.tabulu).

Šaubas par to, vai Valsts policijas koledžas pedagogu konsultācijas tiek atbilstoši uzskaitītas, pastiprina

arī tas, ka Tiesību zinātņu katedras docents [G.B.] no 2018.gada oktobra līdz 2019.gada martam un

2019.gada jūnijā vadījis tikai mācības pieaugušo neformālās izglītības programmās Valsts ieņēmumu

dienesta un Valsts policijas amatpersonām, piemēram, “VID atzīšana par cietušo, piespiedu

ietekmēšanas līdzekļu piemērošana juridiskām personām”, “Noziedzīgu nodarījumu izmeklēšana

narkotisko, psihotropo vielu un to prekursoru nelikumīgas aprites jomā saistībā ar noziedzīgi iegūtu

līdzekļu legalizāciju”, “Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības paātrinātajā procesā”, “Krimināltiesisko

un kriminālprocesuālo jautājumu aktualitātes” un “Noziedzīgu nodarījumu kvalifikācijas un

izmeklēšanas problemātika”. Šajā laikā ik mēnesi docents savā darba slodzes kartē konsultācijām

norādījis četras stundas, lai gan ir maz ticams, ka pieaugušo profesionālās pilnveides programmu

apmeklētājiem faktiski ir nepieciešamas un tiek nodrošinātas konsultācijas.

Katedras vadība revidentiem norādīja, ka faktiski pedagogs var sniegt konsultācijas gan lekciju grafikos

paredzētajā laikā (katru piektdienu no plkst. 8.15 līdz 9.00), gan citos laikos klātienē vai attālināti,

individuāli vienojoties ar izglītojamo par konsultāciju laiku. Valsts policijas koledžas noteikumi

neparedz, ka konsultācijām veltītais laiks būtu jebkādā veidā jādokumentē.

Tikai vienā no izlasē iekļautajiem gadījumiem bija iespējams konsultācijas sasaistīt ar konkrētiem

mācību priekšmetiem – Latgales filiāles docenta darba slodzes kartē konsultācijām veltītais laiks bija

norādīts pie konkrētiem pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Policijas darbs”

mācību priekšmetiem, ko attiecīgais pedagogs pasniedzis, taču arī šajā gadījumā nebija dokumentētu

pierādījumu par konsultāciju faktisko norisi.

Metodiskais darbs

Lai gan iekšlietu ministrs ir noteicis101, ka pedagogs, iesniedzot katedras vadītājam ikmēneša pedagoga

darba slodzes karti, norāda kārtējā mēnesī faktiski izpildīto pedagoga darba slodzi un pievieno darba

slodzes apjomu pamatojošus materiālus (vai materiālu kopijas), ja tādi ir, vai to aprakstu, tomēr

revidenti neieguva pārliecību par uzskaitītā metodiskā darba pamatotību, jo koledžā nav izveidota

kontroles sistēma, kas nodrošina iespēju pārliecināties par pedagogu uzrādīto metodiskā darba stundu

atbilstību faktiskajai situācijai.

22

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

2.attēls. Visu Valsts policijas koledžas pedagogu faktiski veiktā metodiskā darba sadalījums pa

veidiem 2018./2019.mācību (studiju) gadā saskaņā ar pedagogu darba slodzes izpildes kartēm par

gadu

Metodiskais darbs Valsts policijas koledžas pedagogu kopējā slodzē veido lielu īpatsvaru – 42% no

visas pedagoga darba slodzes. Metodiskajā darbā ietilpst sagatavošanās nodarbībām, izglītības

programmas izstrāde un aktualizēšana, profesionālās pilnveides kursa izstrāde un aktualizēšana,

metodisko materiālu izstrāde un aktualizēšana, pārbaudes darbu labošana, kursa darbu vērtēšana u.c.

(skatīt 2.attēlu).

Saskaņā ar iekšlietu ministra apstiprinātajām pedagogu darba uzskaites normām102 par katru

kontaktstundu 2018./2019.studiju (mācību) gadā pedagogs varēja savā slodzē ieskaitīt no 1,25 līdz

3 stundām metodiskajam darbam, kas saistīts ar sagatavošanos nodarbībām un metodisko materiālu

izstrādi vai aktualizēšanu (skatīt 2.tabulu).

2.tabula. Metodiskā darba uzskaites normas

Metodiskā darba veids Norma stundās

līdz 12.02.2020. no 13.02.2020.

Sagatavošanās nodarbībai

0,25 stundas iepriekš realizētā

mācību kursā uz katru

kontaktstundu

0,20 stundas iepriekš īstenotā formālās vai

neformālās izglītības programmā uz katru

kontaktstundu

Sagatavošanās nodarbībai 1 stunda jaunā mācību kursā uz

katru kontaktstundu

1 stunda jaunā formālās vai neformālās izglītības

programmā uz katru kontaktstundu

Metodisko materiālu

aktualizēšana 1 stunda uz katru kontaktstundu 2 stundas uz katru kontaktstundu

Metodisko materiālu

izstrādāšana

2 stundas uz katru

kontaktstundu 4 stundas uz katru kontaktstundu

No 2020.gada 13.februāra pedagogu darba uzskaites normas ir mainītas103 – ir samazināts sagatavošanās

laiks nodarbībām no 0,25 stundām uz 0,2 stundām katrai kontaktstundai, tomēr vienlaikus ir vēl

palielināts mācību materiālu aktualizēšanai un izstrādei paredzētais metodiskais darbs, nosakot, ka

mācību materiālu aktualizēšanai pedagogs varēs paredzēt 2 stundas metodiskā darba uz katru

kontaktstundu, bet jaunu materiālu izstādei 4 stundas uz katru kontaktstundu. Līdz ar to, Valsts

Metodisko

materiālu

izstrādāšana,

aktualizēšana

26%

Kārtējo

pārbaudes

darbu labošana

23%

Sagatavošanās

nodarbībām

22%

Noslēguma

pārbaudījumu

labošana

12%

Mācību

metodiskā

līdzekļa, filmas

izstrādāšana

4%

Pārējais

metodiskais

darbs

13%

23

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

kontroles vērtējumā, vēl lielāka nozīme ir koledžā izveidotajai pedagogu darba uzskaites kontroles

sistēmai.

Salīdzinājumam – Ministru kabineta noteikumos104 par pedagogu darba samaksu rekomendētais

metodiskā darba daudzums stundās jeb sagatavošanās stundai atkarībā no mācāmā priekšmeta vispārējās

un profesionālās izglītības iestādēs ir no 0,07 līdz 0,21 stundai uz vienu mācību stundu.

3.tabula. Izlasē iekļauto pedagogu darba slodzē ietvertais metodiskais darbs

Katedra Amats

Studiju (mācību) darbs

(bez kvalifikācijas

darbu vadīšanas un

konsultācijām)

kontaktstundas

Sagatavošanās

nodarbībām un

metodisko materiālu

izstrādāšana,

aktualizēšana

Sagatavošanās

nodarbībām un

metodisko materiālu

izstrādāšana,

aktualizēšana uz

1 kontaktstundu

Tiesību

zinātņu

katedra

docents [A.K.] 161,0 145,75 0,91

docents [G.B.] 144,0 192,0 1,33

docents [B.H.] 324,0 200,25 0,62

lektors [S.S.] 232,0 92,5 0,40

lektors [J.Ļ] 411,0 219,875 0,53

lektors [R.K.] 162,0 143,25 0,88

Policijas

tiesību

katedra

docents [G.R] 224,1 231,875 1,03

lektors [J.S.] 312,8 222,0 0,71

lektors [A.Z] 249,6 143,75 0,58

lektors [U.B] 385,1 229,5 0,60

Latgales

filiāle docents [V.V] 232,0 144,375 0,62

KOPĀ 2837,6 1965,125 0,69

Revīzijā apkopotā informācija par izlasē iekļautajiem Valsts policijas koledžas pedagogiem liecina, ka,

lai sagatavotos nodarbībām un izstrādātu vai aktualizētu metodiskos materiālus, pedagogi vidēji ir

uzskaitījuši no 0,44 līdz 1,33 stundām uz katru kontaktstundu (skatīt 3.tabulu). Detalizēta informācija

par izlasē iekļauto pedagogu metodiskajā darbā ietvertajām stundām atspoguļota 2.pielikumā.

Vienlaikus koledžā nav nodrošināta prasība105, ka pedagogs, iesniedzot katedras vadītājam ikmēneša

pedagoga darba slodzes karti, iesniedz arī metodisko materiālu aktualizēšanai vai izstrādāšanai patērētā

darba laika pamatojošus materiālus (vai materiālu kopijas) vai to aprakstu. Saskaņā ar koledžas katedru

vadītāju sniegto skaidrojumu koledžas pedagogiem netiek prasīts iesniegt pierādījumus par metodisko

materiālu izstrādi un aktualizēšanu.

Par to, ka, iespējams, ir gadījumi, kad pedagogi nepamatoti savā darba slodzē ieskaita metodiskā darba

stundas, liecina revīzijā konstatētais piemērs: Tiesību zinātņu katedras docents 2019.gada janvārī Valsts

policijas amatpersonām pirmo reizi vadījis mācības “Pirmstiesas kriminālprocesa īpatnības paātrinātajā

procesā” un uz katru nodarbību kontaktstundu ieskaitījis 2 stundas metodisko materiālu izstrādei (tas ir,

uz 8 nodarbību stundām 16 stundas metodiskā darba). Pēc tam janvārī un februārī docents mācības

vadījis atkārtoti un uz katru nodarbības kontaktstundu ir ieskaitījis 1 stundu metodisko materiālu

aktualizēšanai (tas ir uz 16 nodarbību stundām 16 stundas metodiskā darba). Revidentu vērtējumā, ir

24

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

maz ticams, ka tūlīt pēc jaunas mācību programmas izstrādes bija nepieciešama izstrādāto metodisko

materiālu aktualizēšana.

Ņemot vērā to, ka revidentiem nebija iespējams iegūt pierādījumus, kas pamato izlasē iekļauto

pedagogu darba slodzē uzskaitīto metodiskā darba stundu atbilstību faktiski paveiktajam

darbam, revidenti neguva pārliecību par aprēķinātās atlīdzības par kopējo summu 16 874106 euro

pamatotību.

Iekšlietu ministrija revīzijā sniedza viedokli107, ka:

Pedagogu darba slodzes normas ir paredzētas noteiktās robežās, jo nav izslēgtas novirzes, kuru

dēļ pedagoga darba slodze izpildās vairāk vai mazāk, t.sk. arī no pedagoga darba neatkarīgu

iemeslu dēļ (uzņemts mazāks izglītojamo skaits studiju (mācību) grupā, nav izvēlēta pedagoga

kompetences kvalifikācijas darba tēma, atceltas pieaugušo neformālās izglītības programmas, kā

arī citi apstākļi formālo un neformālo izglītības programmu īstenošanas organizācijā) vai notiek

pedagoga aizvietošana darbnespējas dēļ, neizpildās kāda plānotā metodiskā darba pozīcija,

piemēram, metodiskā līdzekļa izstrāde atlikta, jo plānotajā laikā netika pieņemts normatīvais akts,

kas būtu par pamatu metodiskā līdzekļa izstrādei un tml. Koriģējot slodzi vienam pedagogam, var

tikt ietekmēts citam pedagogam plānotais slodzes apmērs, piemēram, pārdalot kvalifikācijas

darba vadīšanu studējošajiem atkarībā no izvēlētajām tēmām. Līdz ar to plānotā slodze var

neizpildīties vai arī izpildīties virs noteiktās normas, t.sk., piemēram, ja Koledžai tiek pieprasīts

īstenot iepriekš neplānotus neformālās izglītības pasākumus vai vairāk izglītojamajiem kā tika

plānots u.c. Faktiskā pedagoga darba slodze var variēt no minimālās līdz maksimālajai,

neietekmējot amatalgas apmēru. Lai arī ne visiem pedagogiem darba slodzes izpilde sakrīt ar

plānoto, gan Revīzijas laikā izskatītajiem, gan citiem pedagogiem darba slodzes ir izpildītas

atbilstoši noteiktajām likmēm, par ko revidentiem tika sniegti skaidrojumi (Iekšlietu ministrijas

pasvītrojums). Ņemot vērā, ka normatīvajos aktos pedagogu darba slodzes normas ir paredzētas

noteiktās robežās, bet katram pedagogam tiek ieplānots un apstiprināts konkrēts pedagoga darba

stundu skaits, kas precīzi var neizpildīties, t.sk. no pedagoga neatkarīgu iemeslu dēļ, nebūtu

korekti koriģēt atalgojumu atkarībā no izpildītās slodzes (revidentu pasvītrojums), ja tā iekļaujas

normatīvajos aktos noteiktajās darba slodzes normas robežās.

Valsts kontrole nevar piekrist Iekšlietu ministrijas viedoklim, ka nav korekti koriģēt pedagoga

atalgojumu atkarībā no izpildītās slodzes. Valsts kontroles vērtējumā iekšlietu ministra noteiktais108 par

nepieciešamību pedagoga darba slodzi precizēt studējošo (izglītojamo) faktiskā skaita izmaiņu vai citu

izmaiņu rezultātā, kā arī par nepieciešamību koledžai izveidot iekšējās kontroles sistēmu, kas nodrošina

regulāru pedagogam plānotās darba slodzes izpildes kontroli, analizējot tās neizpildes vai pārsniegšanas

iemeslus, nepieciešamības gadījumā precizējot darba slodzes apjomu vai optimizējot darba veidu

īpatsvaru, lai nepieļautu nelietderīgu cilvēkresursu patēriņu, ir vērsts uz to, lai pedagogam atlīdzība tiktu

noteikta par faktiski izpildīto pedagoga darba slodzi un gadījumā, ja pedagogam gadam plānotā slodze

netiek izpildīta, ir jākoriģē arī noteiktā mēnešalga.

Valsts kontrole uzskata, ka gadījumā, ja slodze netiek izpildīta, kā tas ir noticis revīzijā izvērtētajos

gadījumos, tiek pieļauta situācija, ka nodarbinātais saņem atlīdzību par darbu, ko tas faktiski nav

paveicis. Jānorāda, ka ar šādu rīcību iestādes vadītājs nav ievērojis Publiskas personas finanšu līdzekļu

un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumā (3.panta 1.punkts) noteikto prasību, ka rīcībai ar valsts

budžeta līdzekļiem ir jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāko finanšu līdzekļu izlietojumu.

25

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

Darba likuma 7. pantā ir ietverts viens no darba tiesību pamatprincipiem – vienlīdzīgu tiesību princips.

Minētā panta pirmā daļa nosaka, ka ikvienam darbiniekam ir tiesības uz darbu, taisnīgiem, drošiem un

veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, kā arī taisnīgu darba samaksu. Šīs tiesības darba devējam

jānodrošina bez jebkādas diskriminācijas.

Aizliegums īstenot atšķirīgu attieksmi pret darbiniekiem, gan dibinot darba tiesiskās attiecības, gan

darba tiesisko attiecību pastāvēšanas laikā, it īpaši paaugstinot darbinieku amatā, nosakot darba

apstākļus, darba samaksu vai profesionālo apmācību, vai kvalifikācijas paaugstināšanu, gan uzsakot

darba līgumu, noteikts Darba likuma 29. pantā. Darba likums nosaka atšķirīgas attieksmes aizliegumu

atkarībā no darbinieka rases, ādas krāsas, vecuma, invaliditātes, reliģiskās, politiskās vai citas

pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelsmes, mantiskā vai ģimenes stāvokļa, seksuālās orientācijas vai

citiem apstākļiem.

Ieteikums

Iekšlietu ministrijai sadarbībā ar Valsts policijas koledžu veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu

nepamatotas pedagoga darba slodzes uzskaiti Valsts policijas koledžā un darba samaksas aprēķināšanu

par faktiski nepadarītu darbu, tajā skaitā izvērtēt un veikt nepieciešamos grozījumus tiesību aktos,

ieviest iekšējās kontroles procedūras u.c.

2.1.2. Valsts policijas koledžas akadēmiskā personāla statuss

Valsts kontroles ieskatā, Iekšlietu ministrijai būtu jāizvērtē nepieciešamība noteikt, kādu īpatsvaru

no koledžas akadēmiskā personāla studiju (mācību) darba slodzes ir jāveido pirmā līmeņa augstākās

izglītības programmu realizēšanai.

Saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto109

augstskolas akadēmisko personālu veido docenti, lektori

un asistenti, kas veic zinātniskos pētījumus un piedalās studējošo izglītošanā. Revīzijā konstatēts, ka

Valsts policijas koledžā akadēmiskā personāla amatus ieņem arī pedagogi, kas nepiedalās pirmā

līmeņa augstākās izglītības programmas realizēšanā. Minētā akadēmiskā personāla darba slodzi

veido tikai darbs pie arodizglītības programmu un kvalifikācijas paaugstināšanas kursu realizācijas

vai pat tikai kvalifikācijas kursu realizācijas. Valsts kontroles vērtējumā, Valsts policijas koledžā

šādos gadījumos nav ievērotas Augstskolu likuma prasības110

par to, kas ir augstskolu akadēmiskais

personāls un kādi ir viņu uzdevumi.

Gan no Ministru kabineta noteikumiem111

, gan Iekšlietu ministrijas112

un Valsts policijas koledžas

noteikumiem113

izriet, ka Valsts policijas koledžas akadēmiskā personāla slodzē var ietilpt darba

slodze arodizglītības, tālākizglītības vai papildizglītības programmu īstenošanā, tomēr prasības, cik

liela daļa no studiju (mācību) darba slodzes akadēmiskajam personālam ir jāveido pirmā līmeņa

augstākās izglītības programmu realizēšanai, nav noteiktas.

Revīzijā konstatēts, ka četri Valsts policijas koledžas akadēmiskajos amatos ievēlēti pedagogi –

Policijas tiesību katedras asistents, Tiesību zinātņu katedras docents114, Tiesību zinātņu katedras lektors,

Humanitārās katedras asistents – 2018./2019.studiju (mācību) gadā nepiedalījās pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības programmas īstenošanā. Arī 2019./2020.studiju (mācību) gadam sešu

Valsts policijas akadēmiskajos amatos ievēlēto pedagogu – Tiesību zinātņu katedras lektora, Tiesību

26

P A R I E K Š L I E T U M I N I S T R I J A S 2 0 1 9 . G A D A P Ā R S K A T U

zinātņu katedras docenta115, divu Humanitārās fakultātes lektoru, Humanitārās fakultātes asistenta un

Policijas tiesību katedras asistenta – darba slodzes kartēs nav paredzēts, ka tie piedalīsies pirmā līmeņa

profesionālās augstākās izglītības programmas īstenošanā.

Minētā akadēmiskā personāla darba slodzē ir iekļauts tikai darbs pie arodizglītības programmu un

kvalifikācijas paaugstināšanas kursu realizācijas vai pat tikai kvalifikācijas kursu realizācijas, piemēram,

izlasē iekļautais Tiesību zinātņu katedras docents pamatā 2018./2019.studiju (mācību) gadā vadījis

dažādas pieaugušo neformālās izglītības programmu mācības Valsts policijas un Valsts ieņēmumu

dienesta amatpersonām, kā arī atsevišķas lekcijas profesionālās pilnveides izglītības programmā

“Policijas darba pamati”. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmas “Policijas darbs”

ietvaros docents vadīj