CCeeļļooššaannaa EEiirrooppāāEiropa – kontinents ar tūkstošiem gadu ilgu vēsturi, bagātīgu kultūras mantojumu un daudzām pasaulēskaistākajām ainavām. Ceļotājs var ļoti daudz atklāt un izpētīt, un, pateicoties Eiropas Savienībai (ES),to darīt ir kļuvis daudz vieglāk.

Eiropas Savienības 25 dalībvalstis aptver visu kontinentu no Ziemeļu polārā loka līdz Vidusjūrai un noĪrijas rietumu krasta līdz Somijas vai Kipras austrumu robežām. Daudzas no ES iekšējām robežām iespē-jams šķērsot bez robežkontroles, turklāt euro ir padarījis vieglāku izdevīgu iepirkšanos. Vienotais tirgusar 457 miljoniem iedzīvotāju sniedz plašākas izvēles iespējas un zemākas cenas.

Ja jums nepieciešama veselības aprūpe, tā ir viegli pieejama, arī lolojumdzīvniekus var ņemt līdzi ceļo-jumā. Ja jūs braucat ar auto, autovadītāja apliecība un transportlīdzekļa apdrošināšanas polise, kas iz-dota vienā no ES valstīm, ir derīga visās pārējās valstīs. Turklāt jūs visur varat izmantot mobilo telefonu.

ES pilsoņiem – vienkāršotaceļošana

Vairāk nekā pusei ES valstu uz robežām vairs neno-tiek dokumentu kontrole. Vairs nav vajadzīgas pasesvai personas apliecības, bet lidojumu starp dalībval-stīm pielīdzina iekšzemes lidojumiem.

Tas iespējams, pateicoties tā dēvētajam ŠengenasNolīgumam, kas ir ES tiesību daļa. Pilntiesīgas Šenge-nas Nolīguma dalībnieces ir Austrija, Beļģija, Dānija,Francija, Grieķija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande,Portugāle, Somija, Spānija, Vācija, Zviedrija (bet neĪrija un Lielbritānija), kā arī Islande un Norvēģija (ku-ras nav ES dalībvalstis).

Tās 10 valstis, kas ES pievienojās 2004. gadā, pa-gaidām nav pilntiesīgas Šengenas Nolīguma partne-res. Tādēļ ceļošanai uz šīm valstīm, kā arī uz Īriju unLielbritāniju, jums būs vajadzīga derīga pase vai iden-tifikācijas apliecība.

Tomēr kā ES pilsonim, ceļojot pa ES, vienmēr ir vē-lams ņemt līdzi pasi vai personas apliecību, jo iespēja-mas izlases pārbaudes sabiedriskās kārtības vai valstsdrošības nolūkos.

Šķērsojot ES ārējo robežu, jums būs jāuzrāda derīgapase vai personas identifikācijas apliecība.

Ceļošanai ES jums nebūs vajadzīga vīza.

Ceļotāji no ārpuskopienas valstīm

Ja jūs neesat ES valsts pilsonis, lai ieceļotu ES, jumsbūs vajadzīga derīga pase.

Uzturoties ES trīs mēnešus vai īsāku laika periodu, 33valstu pilsoņiem nav vajadzīga vīza. Šo valstu vidū ir Bulgārija un Rumānija, kas ES pievienosies 2007.gadā, un Horvātija (kandidātvalsts), kā arī Austrālija,Kanāda, Japāna, Jaunzēlande un Amerikas SavienotāsValstis.

Ja jums ir vienas Šengenas zonas valsts vīza, jūs varatdoties arī uz citu Šengenas valsti bez papildu formali-tātēm. Ja jums ir derīga atļauja uzturēties vienā noŠengenas valstīm, to uzskata par ekvivalentu vīzai.Jums var pieprasīt attiecīgās valsts vīzu iebraukšanaiĪrijā, Lielbritānijā un jaunajās ES dalībvalstīs.

Euro

Euro ir likumīgs maksāšanas līdzeklis vairāk nekā 300miljoniem iedzīvotāju Austrijā, Beļģijā, Somijā, Fran-cijā, Vācijā, Grieķijā, Itālijā, Īrijā, Luksemburgā, Nīder-landē, Portugālē un Spānijā. Euro simboliskais apzīmē-jums ir €.

Euro lieto arī Andorā, Monako, Sanmarīno un Vatikānā.

Dānija, Zviedrija un Lielbritānija patlaban neizmantokopīgo valūtu. Desmit dalībvalstis, kas ES pievienojās2004. gadā, ir apņēmušās pāriet uz euro, taču ne-viena no tām nebūs tam gatava agrāk par 2007.gadu.

Daži mazumtirdzniecības veikali valstīs ārpus euro zonas pieņem maksājumus gan euro, gan attiecīgāsvalsts valūtā, bet tas nav to obligāts pienākums.

Banknotes un monētas, kas ir derīgas visur

Euro banknotes visās valstīs ir vienādas, taču katravalsts izlaiž savu metāla naudu, kurai viena monētaspuse ir vienāda, bet uz otras attēlota zīmīga at-tiecīgās valsts emblēma. Visas banknotes un monētasvar izmantot jebkur euro zonā. Ir pagājis laiks, kad,braucot no vienas valsts uz citu, naudas maiņai bijajātērē laiks un par to jāpiemaksā.

Pārrobežu maksājumi

Pateicoties ES noteikumiem, euro izņemšana nobankomāta, maksājums ar karti vai bankas pārve-dums euro (līdz EUR 12 500) patlaban maksā vienādivisā ES.

Iepirkšanās

Ceļojot Eiropas Savienībā, pirkumiem nav nekādu ie-robežojumu, ja vien tie paredzēti personīgai lie-tošanai, nevis tālākpārdošanai. Nodokļi (PVN unakcīze) ir ieskaitīti pirkuma cenā, un citā ES valstīnekādi citi nodokļi nav jāmaksā.

Tabakas izstrādājumi un alkohols

Katra valsts var noteikt, cik daudz tabakas un alko-hola drīkst pirkt vai pārvadāt personīgai lietošanai,

apmeklējot citu ES valsti. Ja jūspārsniegsiet atļauto preču dau-dzumu, iespējams, ka jums lūgspierādīt, ka preces paredzētaspersonīgai lietošanai, un pa-matot savus pirkumus. Noteik-tais preču daudzums ir pietie-kami liels. Piemēram, nocitas valsts uz mājām jūsvarat vest 800 cigarešu,90 litrus vīna un 110 lit-rus alus, par ko jumsnebūs jāsniedz paskaid-rojumi.

Daži ierobežojumi vēlattiecas uz cigaretēm

un tabakas izstrādāju-miem, ko jaunajās ES dalībvalstīs

iegādājas pārējo ES valstu iedzīvotāji.

Preču ievešana no valstīm ārpus ES

Iebraucēji no ārvalstīm, kā arī ES iedzīvotāji, kas at-griežas no brīvdienām ārzemēs, var ievest noteiktudaudzumu preču, nemaksājot PVN un akcīzes nodokli.Galvenie ierobežojumi ir šādi:

Tabakas izstrādājumi Alkoholiski dzērieni200 cigarešu vai 1 litrs stiprā alkohola vai100 cigarellu vai 2 litri vīna 50 cigāru vai250 grami tabakas

Patērētāju aizsardzība

Kā patērētāju jūs aizsargā pamatlikumi, kas ir spēkājebkurā ES valstī, kur jūs atrodaties. Tie aptver tā-das jomas kā vienoti pārtikas nekaitīguma stan-darti un sīki izstrādāti noteikumi par pārtikasmarķēšanu un reklāmu. ES tiesību aktos ir pare-dzēta īpaša aizsardzība kompleksām brīvdienusistēmām un daļlaika īpašuma tiesību shēmām.Praktisku informāciju un atbalstu, ja tiek izvirzītas sūdzības pret tirgotājiem ES valstīs, var atrast, izmantojot Eiropas patērētāju centru tīklu (europa.eu.int/comm/consumers/map.htm).

Meklējiet ziedu!

Uz ikdienas patēriņa precēm, sākot nomazgāšanas līdzekļiem un beidzot ar tek-stilprecēm, meklējiet simbolisku ziedu –ES ekoloģisko marķējumu. Lai atrastuekoloģiski marķēto izstrādājumu sarakstu,

ielūkojieties tīmekļa vietnē www.eco-label.com. Ta-gad, izmantojot simbolisko ziedu, iespējams arī atrastvidei draudzīgas viesnīcas, viesu mājas vai jauniešukopmītnes.

Autovadītāja apliecība

Autovadītāja apliecība, kas izsniegta vienā no ES val-stīm, ir derīga visā ES teritorijā. Dažās valstīs tiek pie-prasīta ne vien derīga autovadītāja apliecība, bet arītransportlīdzekļa reģistrācijas apliecība.

Vienots minimālais vecuma ierobežojums mašīnasīrēšanai ES nav noteikts, visbiežāk tas svārstās 20–23gadu robežās. Iespējams arī maksimālā vecuma ierobežojums, un tas var svārstīties starp 65 un 75gadiem.

Transportlīdzekļa apdrošināšana

Ceļojot pa ES, jūsu transportlīdzekļa apdrošināšanaspolise automātiski, bez papildu maksājumiem no-drošina likuma pieprasīto minimālo apdrošināšanassummu (trešās puses atbildība). Tas attiecas arī uz Is-landi, Norvēģiju un Šveici. Ja jūs savā valstī esat no-slēdzis pilnu apdrošināšanu, pārbaudiet, vai tās se-gums ir spēkā pilnā apmērā, ceļojot arī pa citāmvalstīm.

Ceļošanai ES zaļā karte nav nepieciešama, taču tākalpo par starptautiski atzītu pierādījumu ap-drošināšanai un padara vieglāku kompensācijas pie-prasīšanu, ja noticis negadījums. Ja jūs neņemat līdzizaļo karti, jums ir nepieciešama apdrošināšanas ap-liecība.

Jūsu apdrošinātājs var jums izsniegt satiksmes ne-gadījuma paziņojuma ES veidlapu – standartveidadokumentu, kas vienkāršos tūlītēju paziņojuma aiz-pildīšanu, ja negadījums noticis citā valstī.

Droša auto vadīšana

Visās ES valstīs ir obligāti lietot drošības jostas ganautomobiļa priekšējos, gan aizmugurējos sēdekļos.

Atcerieties, ka Kiprā, Īrijā, Maltā un Apvienotajā Karalistē ir jābrauc pa ceļa kreiso pusi.

Uz autoceļiem ātruma ierobežojums parasti ir 110, 120vai 130 km/h, apdzīvotās vietās – 50 vai 60 km/h.

Mobilā telefona lietošana automobiļa vadīšanaslaikā pieckārt palielina nopietnas avārijas varbūtību.Tā ir tieši vai netieši aizliegta visās ES valstīs. Dažāsvalstīs ir atļauts lietot mobilo tālruni ar brīvroku ierīci.

Maksimālais atļautais alkohola līmenis asinīs vairumāvalstu svārstās no 0,2 mg/ml līdz 0,9 mg/ml. Tomērdažās valstīs braucējam netiek pieļauts nekāds alko-hola līmenis asinīs.

Maksas autoceļi

Daudzās valstīs, tostarp Austrijā, Čehijā, Francijā,Grieķijā, Īrijā, Itālijā, Lielbritānijā, Polijā, Portugālē,Slovākijā, Slovēnijā, Spānijā un Ungārijā, ir maksasceļi. Austrijas apmeklētājiem, kuri izmanto tās liel-ceļus un “A” ceļus, jāiegādājas un automobilīredzamā vietā jāizliek maksas ceļu uzlīme vai vinjete.To var iegādāties visos lielākajos Austrijas robežpāre-jas punktos. Čehijā, Ungārijā un Slovākijā ir līdzīgasistēma ar vējstiklam piestiprinātu uzlīmi.

Valodas

Eiropā ir liela valodu bagātība. Galvenās ES valodugrupas ir ģermāņu, romāņu, slāvu, ķeltu un baltu va-lodas. ES iestādēs lieto 20 oficiālās valodas, bet ir vēldaudzas citas mazāk lietotas valodas.

Daudzi Eiropas iedzīvotāji bez dzimtās valodas runāvismaz vienā svešvalodā. Tomēr, ceļojot pa Eiropu unsarunājoties ar vietējiem iedzīvotājiem, pamēģiniet iz-mantot dažas frāzes vietējā valodā. Tas jūsu pieredzipadarīs krāsaināku. Iesākumam noderēs Labrīt:

Lidojumi

Kopīga Eiropas aviotransporta tirgus izveidošana irpanākusi zemākas lidojumu cenas, kā arī plašākuaviosabiedrību un pakalpojumu izvēli pasažieriem.

Pasažieru intereses aizsargā ES noteikumi. Tajos iriekļautas pasažieru tiesības, kas attiecas uz informā-ciju par reisiem un rezervācijām, reisu atlikšanu unanulēšanu, pārpildītiem reisiem, nelaimes gadījumakompensāciju un grūtībām, kas saistītas ar ceļojumukompleksiem.

Drošība lidostās

Pārbaudot, vai jūsu bagāžā nav līdzi aizliegtipriekšmeti, jūs izvairīsities no kavēšanās un ne-ērtībām, ko radīs to konfiskācija lidostā. Visā ES irpanākta vienošanās par priekšmetiem, kas aizliegtilidmašīnas salonā. Valsts iestādēm par to jāsniedz in-formācija, pirms pasažieri reģistrējas lidojumam,tādēļ meklējiet šo informāciju reģistrēšanās zonā.

Veselības aprūpes pieejamība

Ja jūs esat ES pilsonis un pēkšņi saslimstat, viesojo-ties jebkurā no ES valstīm, kā arī Islandē, Lih-tenšteinā, Norvēģijā vai Šveicē, jums ir pieejama ve-selības aprūpe par brīvu vai par pazeminātām cenām.Lai atvieglotu piekļuvi veselības aprūpei ES unpaātrinātu izmaksu segšanu, kopš 2004. gada jūnijair ieviesta Eiropas Veselības apdrošināšanas karte. Tāaizstāj veidlapu E111, kura pārejas periodā joprojāmir derīga.

Pašreiz šajā shēmā ir iekļauti tikai valsts finansētieārstēšanas pakalpojumi un katrai valstij ir savi valstsmedicīnisko pakalpojumi noteikumi. Dažās Eiropasvalstīs ārstniecība ir bez maksas, citās – tā jums jāap-maksā daļēji, bet citās jums jāsedz pilna summa unpēc tam jāpieprasa tās atmaksa. Tāpēc saglabājietrēķinus, receptes un kvītis.

Zāles

Ja ceļojumā ņemat līdzi recepšu zāles, paņemiet arīrecepti. Neņemiet līdzi vairāk par to medikamentudaudzumu, kādu personīgi izmantosiet, jo liels zāļudaudzums var radīt aizdomas.

Ūdens peldvietās

Visā ES izvirzīti stingri peldvietu ūdens tīrības stan-darti. Peldvietu ūdens kvalitāti pastāvīgi uzrauga, unEiropas Komisijas gadskārtējie ziņojumi liecina, kaūdens kvalitāte peldvietās uzlabojas.

Ja noticis nelaimes gadījums

Lai sazinātos ar ārkārtas dienestiem jebkurā ES valstī,zvaniet 112.

Zvanīšana pa tālruni pāri robežām

Starptautiskiem telefona zvaniem no jebkuras ES valsts jāizmanto tikai viena ciparu kombinācija pirmsnumura. Šie cipari ir 00. Valstu tālsarunu kodi ir:

Mobilie tālruņi

Pateicoties ES GSM tehniskajam standartam, jūs va-rat izmantot savus mobilos tālruņus visā Eiropā undaudzās citās pasaules daļās. Pirmsdošanās ceļā tomēr sazi-nieties ar savu tīkla ope-ratoru, lai pārliecinātos,ka ar jūsu telefonu iespē-jams uztvert zonu ārzemēs.Izmaksas būs atkarīgas nooperatora. Atbildot uz zva-niem ārvalstīs, iespējamas iz-maksas gan zvanītājam, ganjums.

Elektrība

Visā Eiropā ir 230 V un 50 Hzmaiņstrāva. Kiprā, Īrijā, Maltā un Apvienotajā Karalistē irčetrstūraini trīskājiņu spraudkon-takti, bet visās pārējās ES dalībvalstīs ir divkājiņuspraudkontakti. Tie var atšķirties, tomēr jūs varat iz-mantot līdzpaņemtās ierīces, piemēram, matužāvētājus vai skuvekļus, jebkurā valstī. Vienkāršāsadaptera kontaktdakšas parasti var nopirkt lidostāsun tūrisma centros.

Laika zonas

Ceļojot ar lolojumdzīvniekiem

Lolojumdzīvnieku pases jaunā formā tika izdotas2004. gadā, tādēļ ceļot ar lolojumdzīvniekiem kļuvisvieglāk. Pase nepieciešama visiem kaķiem un suņiem,tā visā ES ir kā pierādījums, ka lolojumdzīvnieks ir po-tēts pret trakumsērgu. Tomēr Īrijā, Lielbritānijā, Maltāun Zviedrijā nepieciešams arī pierādījums, ka pote irbijusi efektīva. Nepieciešamās pārbaudes jāveic vis-maz sešus mēnešus pirms došanās uz Īriju, Maltu unLielbritāniju, bet, dodoties uz Zviedriju, 120 dienas iepriekš.

Līdz 2012. gadam tiks ieviests elektronisks mikročips,lai dzīvnieku būtu iespējams viegli identificēt. Pa-gaidām identifikācijai izmanto tetovējumu. Izņē-mums ir Īrija, Lielbritānija un Malta, kur jau pieprasamikročipus.

Ceļošanas Eiropā ikgadējā versija tiek publicēta brošūrā, bettās paplašinātais variants tiek publicēts internetā, kur ir dotassaites uz plašāku informāciju par aprakstītajiem tematiem:europa.eu.int/abc/travel

356

31

351

48

46

421

386

M

NL

P

PL

S

SK

SLO

Malta

Nīderlande

Portugāle

Polija

Zviedrija

Slovākija

Slovēnija

358

44

30

36

39

353

352

370

371

A

B

CY

CZ

D

DK

E

EST

F

FIN

GB

GR

H

I

IRL

L

LT

LV

Somija

Apvienotā Karaliste

Grieķija

Ungārija

Itālija

Īrija

Luksemburga

Lietuva

Latvija

43

32

357

420

49

45

34

372

33

Austrija

Beļģija

Kipra

Čehija

Vācija

Dānija

Spānija

Igaunija

Francija

© Izdevusi Eiropas Komisija, Preses un sakaru ‘generāldirektorāts, 2005. gada augusts.

Fotoattēli:Signpost: Zefa. Citi fotoattēli (no kreisās uz labo): Roberto Trioschi; Orbis/Van Parys Media; Zefa; Emmanuel Trepant; Zefa.

NA-69-05-383-LV-P

Čehu Dobré ráno Itāļu Buongiorno Dāņu Godmorgen Latviešu Labrīt Nīderlandiešu Goedemorgen Lietuviešu Labas rytasAngļu Good morning Maltiešu L-Ghodwa t-Tajba Igauņu Tere hommikust Poļu Dzień dobry Somu Hyvää huomenta Portugāļu Bom dia Franču Bonjour Slovāku Dobré ráno Vācu Guten Morgen Slovēņu Dobro jutro Grieķu Kalimera Spāņu Buenos días Ungāru Jó reggelt Zviedru God morgon

Par ES vairāk varat uzzināt tīmekļa vietnē Europa:europa.eu.int

EUROPE DIRECT sniegs atbildes uz jūsu jautājumiempar ES: pa telefonu 00 800 6 7 8 9 10 11 vai e-pastu

europa.eu.int/europedirect

Kultūra

Eiropas Savienība atbalsta un sniedz ieguldījumudaudzos kultūras projektos un pasākumos, kas katrugadu notiek Eiropā. Viena no tradīcijām ir katru gaduiecelt Eiropas kultūras galvaspilsētu. Par 2005. gadaEiropas kultūras galvaspilsētu izvēlēta Korka Īrijā. Tai2006. gadā sekos Patras Grieķijā, bet kopējās kultūrasgalvaspilsētas 2007. gadā būs Luksemburga un Sibiu(Rumānijā).

Eiropas kalendārs ir bagāts ar festivāliem un īpašiemmūzikas, mākslas, teātra, dejas mākslas un kinomāk-slas pasākumiem. Valstu tūrisma birojos atradīsietsīkāku informāciju par to, kas notiek jūsu ceļojumalaikā.

Valstu nosaukumu saīsinājumi ir uz transportlīdzekļiem lietotie saīsinājumi.