STARPZIŅOJUMS

PĒTĪJUMA NOSAUKUMS: Meža kaitēkļu un slimību monitorings

LĪGUMA NR.:

IZPILDĪTĀJS: Latvijas Valsts mežzinātnes institūts ’’Silava’’

PROJEKTA VADĪTĀJS: Agnis Šmits

Salaspils, 2019

2

Monitoringa starprezultāti 2019. gadā

Saturs

1. Egļu astoņzobu mizgrauža lidošanas dinamika 2018.gadā ........................................................... 3

2. Ziemojošo kaitēkļu uzskaite zemsedzes kontrolē ......................................................................... 7

3. Mežaudžu apsekojumi pēc ziņojumiem ..................................................................................... 12

4. Egļu astoņzobu mizgrauža uzskaite transektos un citu kaitēkļu un slimību novērtējums ............ 13

SECINĀJUMI............................................................................................................................... 14

3

1. Egļu astoņzobu mizgrauža lidošanas dinamika 2018. gadā

Egļu astoņzobu mizgrauzis (Ips typographus) uzskatāms par bīstamāko meža kaitēkli Latvijā

pēc mežam nodarītā zaudējuma apmēra.

Ņemot vērā šī kaitēkļa nozīmi mežsaimniecībā, monitoringa programmas ietvaros veiktas

divas aktivitātes:

1. egļu astoņzobu mizgrauža lidošanas dinamikas novērtējums feromonu slazdos;

2. egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu novērtējums egļu audzēs izmantojot transektu metodi.

2019. gadā iekārtoti 30 parauglaukumi egļu astoņzobu mizgrauža lidošanas dinamikas

novērtējumam izmantojot feromonu slazdus. Katrā parauglaukumā izvietoti 3 tāfeļslazdi.

2019. gada pavasarī egļu astoņzobu mizgrauža (Ips typographus) I paaudzes vaboļu

lidošana aktivitāte vidēji Latvijā salīdzinot ar 2018. gadu strauji pieaugusi (1.attēls, 1.tabula). Laikā

no 1.maija līdz 1.jūlijam vidēji vienā slazdā noķertas 10010±1615 vaboles, kas ir 281% pieaugums

salīdzinot ar šo pašu laika periodā 2018.gadā. Siltais laiks veicināja strauju izlidošanu maija

pirmajās nedēļās un augstu lidošanas aktivitāti māsu paaudzei jūnijā (2.attēls). Mizgraužu lidošana

intensīvāka un Vidzemē. (3.attēls). Ļoti strauji mizgraužu populācija pieaugusi Vidzemē un Latgalē

(4.attēls). Iespējams tas skaidrojams ar 2017. gada rudens plūdu postījumiem Lubānas apkārtē, kā

rezultātā egļu audzes bija ļoti novājinātas un plašā teritorijā tika novērota egļu kalšana.

Kopējais vienā slazdā noķerto pirmās paaudzes vaboļu daudzums un parauglaukumu

atrašanās vietas dotas 1.tabulā.

Šobrīd tiek veikta egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu uzskaite mežā izmantojot transektu

metodi.

1.attēls. Egļu astoņzobu mizgrauža populācijas izmaiņas 1. paaudze (maijs-jūnijs)

4

2.attēls. Vidēji vienā slazdā noķertās egļu astoņzobu mizgrauža pirmās paaudzes vaboles

2019. gadā un 2018. gadā

3.attēls. Vidēji vienā feromonu slazdā noķerto egļu astoņzobu mizgrauža I paaudzes vaboļu skaits 2019.gadā

5

4.attēls. Vidēji vienā slazdā noķerto pirmās paaudzes vaboļu daudzuma izmaiņas 2019.gadā salīdzinot ar 2018.gadu

6

1.tabula

Vidēji vienā slazdā noķerto pirmās paaudzes egļu astoņzobu mizgrauža vaboļu skaits

2014.-2018. gada 1.maija līdz 1. jūlijam un skaita izmaiņas 2019.gadā attiecībā pret šo pašu laika

periodu 2018.gadā

PRG X Y G2014 G2015 G2016 G2017 G2018 G2019 2017-2016

Aizkraukles 571153 6268025 2673 5010 2014 4428 2736 10956 8220

Aluksnes 665584 6378396 990 4323 3687 4312 1905 9030 7125

Balvu 679965 6325222 2207 1743 3348 7090 2359 7117 4758

Bauskas 504668 6278557 960 5847 3330 4657 3526 809 -2716

Cesu 586176 6364709 5257 8710 1015 4561 6177 24062 17885

Daugavpils 676250 6197608 2752 2597 605 3602 823 7317 6493

Dobeles 438158 6278373 1750 4348 1398 7855 2240 1647 -593

Gulbenes 653968 6345717 2702 7960 2868 2657 1121 8060 6939

Jelgavas 481872 6285094 105 5970 2600 4057 1438 3524 2086

Jēkabpils 604036 6264473 4036 8767 2986 3227 1944 2442 498

Krāslava 689989 6204331 1433 3515 406 4639 1515 9227 7712

Kuldīgas 381970 6282928 962 2883 8162 5281 2397 3271 874

Liepājas 351281 6273694 893 6643 6012 5387 3165 6096 2931

Limbažu 528566 6415514 5427 11910 6015 5638 2019 21200 19181

Ludzas 724435 6271469 1790 5983 2753 5052 2187 18930 16743

Madonas 670504 6313925 1523 3187 2888 4797 2453 11961 9508

Ogre 546183 6303089 759 6766 2586 3324 4307 5593 1286

Preiļi 661448 6244897 943 864 393 3248 397 5053 4657

Rezeknes 689723 6295497 1383 3807 3550 4318 2718 1001 -1717

Rīga 508588 6296132 357 8440 2933 3760 5902 3739 -2162

Saldus 394656 6282601 1358 3197 7567 5470 4478 2033 -2446

Talsi 408192 6338754 1249 1538 10180 2192 6327 4418 -1909

Tukums 416918 6308663 281 3904 6707 1891 4717 3478 -1238

Valkas 612325 6397492 770 10203 4330 313 11496 40200 28704

Valmieras 591802 6383825 2863 9437 3689 392 8773 9227 454

Ventspils 361231 6335784 1971 7058 12973 118 5573 6775 1202

Gulbene 677847 6328026

papildus parauglaukumi 2019.gadā

7874 Gulbene 651671 6345528 24683 Madona 670977 6309862 13145 Madona 653398 6314567 18786 Madona 673421 6315171 18643

7

2. Ziemojošo kaitēkļu uzskaite zemsedzes kontrolē

Zemsedzes kontrole ir viens no meža kaitēkļu monitoringa pamatelementiem.

2014.gada aprīļa maija mēnesī iekārtoti 26 parauglaukumi zemsedzes kontroles veikšanai

priežu audzēs. Katru pavasari līdz 10 jūnijam tiek veikta kaitēkļu ziemojošo stadiju uzskaite

zemsedzē. Katrā parauglaukumā nejauši tiek izvēlēti desmit 1m2 lieli uzskaites laukumi. Pastāvīgie

parauglaukumus ierīkoti vidēja vecuma priežu audzēs Sl, Mr vai Ln meža tipos, vienmērīgi noklājot

Latvijas teritoriju. Parauglaukumu koordinātes dotas 1.tabulā. Par parauglaukumiem izvēlēti

viendabīgu, vismaz 1 ha lielu mežaudzi.

Veicot uzskaiti, katram uzskaites laukumam noņem sūnu, ķērpju (zemsegas) kārtu un rūpīgi

pārmeklē visu uzskaites laukumu līdz augsnes minerālajai daļai. Uzskaites kartiņā atzīmē veselo un

vizuāli bojāto vai parazitēto kūniņu (kāpuru vai citu attīstības stadiju) daudzumu. Pēc uzskaites

laukuma pārbaudes sūnas noklāj atpakaļ. Uzskaites laukumi konkrētajā parauglaukumā katru gadu

tiek izvēlēti nejauši.

Zemsedzes kontrolē konstatējamas sekojošas kaitēkļu sugas:

priežu parastā zāģlapsene (Diprion pini),

priežu sprīžotājs (Bupalus piniarius),

priežu stūrspārnis (Semithisa liturata)

priežu sfings (Hyloicus pinastri).

priežu pūcīte (Panolis flammea)

priežu iedzeltenā zāģlapsene (Gilpinia pallida)

Citas mazāk nozīmīgas kaitēkļu sugas.

Zemsedzes kontrolē uzskaitīto priežu sprīžotāja (Bupalus piniarius) kūniņu skaits

salīdzinot ar 2018. gadu strauji samazinājies (5.attēls), sasniedzot zemāko populācijas līmeni kopš

2014. gada. Līdztekus samazinājies izlidojušo parazītu daudzums (5%), kas var sekmēt sprīžotāja

populācijas pieaugumu turpmākajos gados. Ļoti zems priežu sprīžotāja populācijas lielums novērots

visā Latvijas teritorjā (6.attēls). Citu zemsegā ziemojošo priežu kaitēkļu klātbūtne (Panolis

flammea, Hyloicus pinastri, Diprion pini) nenozīmīga. Priežu sprīžotāja populācija samazinājusies

visā Latvijas teritorijā izņemot Dienvidkurzemi, kur novērots nenozīmīgs pieaugums. (7.attēls).

Zemsedzes kontroles uzskaites parauglaukumu koordinātes un priežu sprīžotāja kūniņu daudzums

zemsegā doti 2.tabulā. No citu sugu kaitēkļiem konstatēti atsevišķi īpatņi (Hyloicus pinastri,

Diprion pini, Neodiprion sertifer, Panolis flammea).

8

5.attēls. Priežu sprīžotāja skaita un kūniņu parazītu izmaiņas pa gadiem

6.attēls. Zemsedzes kontrolē uzskaitīto priežu sprīžotāja kūniņu daudzums vidēji uz 1 m2

zemsedzes 2019.gada pavasarī

9

7.attēls. Zemsedzes kontrolē uzskaitīto priežu sprīžotāja kūniņu daudzuma zemsedzē izmaiņas

salīdzinot ar 2018.gada pavasarī

No zemsedzes kontrolē atrastajām kūniņām izlidoja tikai 1 jātnieciņš (5%). Kūniņu svars

vidējs: ♀ 0,127±0,003; ♂ 0,091±0,005. Kūniņu svars salīdzinot ar iepriekšējo gadu palielinājies

gan tēviņiem gan mātītēm, kas var sekmēt mātīšu auglību un sekojošu populācijas pieaugumu

turpmākajos gados. Tajā pašā laikā mātīšu proporcija populācijā samazinājusies (8.attēls).

10

8. attēls. Priežu sprīžotāja kūniņu svara un dzimumu proporcijas izmaiņas pa gadiem

11

2.tabula

Zemsedzes kontrolē uzskaitīto priežu sprīžotāja kūniņu daudzums vidēji uz 1 m2

parauglaukumos un salīdzinājums ar iepriekšējiem gadiem

NPK PL X Y 2014 2015 2016 2017 2018 2019 19_18

1 Aizkraukle 565051 6264390 0,4 0 0,1 0,2 0,2 0,1 -0,1

2 Alūksne 668806 6365117 0,2 0,1 0,1 0,3 1,3 0,3 -1

3 Balvi 678665 6324833 0,8 0,1 0,1 0,2 0,2 0,1 -0,1

4 Bauska 528777 6279077 0,4 0,3 0,3 0 0,3 0 -0,3

5 Cēsis 604697 6355736 0,7 0,3 0,2 0 0,2 0,1 -0,1

6 Daugavpils 660358 6206125 0,2 0,1 0,1 0,1 0,4 0,1 -0,3

7 Dobele 448769 6281315 0,1 0,3 0 0,1 0,1 0 -0,1

8 Gubene 653532 6354536 0,3 0,2 0,1 0,3 0,2 0 -0,2

9 Jelgava 476420 6298739 0 0 0,2 0 0,2 0,1 -0,1

10 Jēkabpils 611441 6272084 0,1 0 0,1 0 0 0 0

11 Krāslava 693223 6219222 0,2 0,1 0,1 0,2 0,2 0,1 -0,1

12 Kuldīga 380989 6326121 1,4 0,2 0,2 0 0,2 0 -0,2

13 Liepāja 339880 6303853 0,6 0 0,1 0 0,3 0 -0,3

14 Limbaži 527328 6397103 0,9 0,4 0,1 0 0,5 0,3 -0,2

15 Ludza 752866 6262023 0,1 0 0,1 0,1 0,1 0 -0,1

16 Madona 663861 6311458 0,6 0,3 0,2 0,1 0,6 0,1 -0,5

17 Ogre 535845 6290529 0,2 0 0,1 0,1 0 0 0

18 Preiļi 636884 6250748 0,2 0,2 0,2 0 0,3 0 -0,3

19 Rēzekne 674443 6283602 0 0 0,1 0,1 0,2 0 -0,2

20 Rīga 539797 6324652 0,1 0,2 0,2 0,1 0,9 0,2 -0,7

21 Saldus 392520 6296540 0,2 0,1 0,1 0 0 0,2 0,2

22 Talsi 415634 6371203 0,8 0,1 0,4 0,1 0,9 0 -0,9

23 Tukums 454117 6326695 0,5 0,2 0 0 0,1 0,1 0

24 Valka 611277 6388323 1,3 0,5 0,3 0,1 0,2 0,1 -0,1

25 Valmiera 584184 6407330 1,1 0,4 0,2 0 0,7 0,1 -0,6

26 Ventspils 378425 6353082 0,1 0 0 0,1 0,7 0 -0,7

12

3. Mežaudžu apsekojumi pēc ziņojumiem

Meža kaitēkļu monitoringa ietvaros tika veiktas 21 audžu apsekošanas pēc meža īpašnieku

ziņojumiem. Līdzīgi kā iepriekšējos gados apsekojumos vairāk konstatētas egļu astoņzobu

mizgraužu invadētas egles, Zemgalē un Limbažu rajonā konstatētas egļu mazās zāģlapsenes

(Pristiphora abietina) bojājumi. Vairākās vietās konstatēta galotņu sešzobu mizgraužu savairošanās.

Citviet konstatēti mazāk nozīmīgu kaitēkļu un slimību bojājumi- alkšņu zilā lapgrauža (Agelastica

alni), Apšu lielā un mazā lapgraužu (Melasoma populi, M.tremulae) kaitējums, kā arī priežu

rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) bojājumi. Meža īpašniekus satrauca priežu skuju rūsas

izplatība jaunaudzēs un skujbires izraisīta koku defoliācija. Konstatēti arī tehniskie koksngrauži,

skuju koku koksnes mizgrauzis.

Turpinās priežu rūsganās zāģlapsenes (Neodiprion sertifer) savairošanās Kurzemē, kas

aizsākās 2013.gadā. Koku defoliācija salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem samazinājusies. Ventspils,

Kuldīgas un Talsu rajonos nepieciešams veikt priežu audžu apsekošanu, savlaicīgu sekundāro

kaitēkļu svaigi invadēto priežu izvākšanu, īpaši degumos un to tuvumā, kā arī dobumperētāju

putniem piemērotu putnu būru izvietošanu priežu audzēs. Priežu rūsganās zāģlapsenes populācijas

pieaugums novērots arī Vidzemē.

Rīgas apkārtnē konstatēta priežu iedzeltenās zāģlapsenes (Gilpinia pallida) savairošanās.

Koku defoliācija līdz 1.jūlijam nepārsniedz 50%. Audzes bojātas Garkalnes-Ropažu-Ulbrokas

apkaimē.

Turpinās priežu audžu tīkllapsenes (Acantholyda posticalis)savairošanās Daugavpils

pilsētas mežos. 2019.gada vasarā, kā jau prognozēts, novērota ļoti zema tīkllapseņu lidošanas

aktivitāte un koku vainagi daļēji atjaunojās. Vairāk bojātajās audzēs koku vainagu atjaunošanas

neliela un novērojama intensīva priežu kalšana. Priežu audzes iznīkušas apmēram 140 ha platībā.

Priežu audžu tīkllapsenes bojātajās audzēs savairojušies bīstami stumbra kaitēkļi- galotņu sešzobu

mizgrauzis (Ips accuminatus) un priežu divpadsmitzobu mizgrauzis (Ips sexdentatus). Savairojušies

arī mazāk agresīvi stumbru kaitēkļi- lūksngrauži (Tomicus spp) un sveķotājsmecernieki (Pissodes

spp.) Dažviet diapauzējošo kāpuru daudzums zemsegā pārsniedz 500 kāpuru uz 1 m2.

2018.gadā līdz 1.jūlijam 26 parauglaukumos izlikti feromonu slazdi egļu mūķenes uzskaitei

un 8 parauglaukumos Ozolu mūķenes uzskaitei. Feromonu slazdi mežā tiks turēti līdz 1.oktobrim.

Vairākās vietās Latvijā novērota galotņu sešzobu mizgrauža Ips accuminatus lokāla

savairošanās. Audzes bojātas Liepājas, Tukuma, Rīgas un Daugavpils rajonos.

Turpinās Akūtā ozolu kalšana. Talsu apkārtnē novērota koku nokalšana. Slimība konstatēta

daudzviet Latvijas teritorijā.

13

Priežu audzēs novērota paaugstināta Lophodermium spp. Skujbires izraisīta skuju

brūnēšana, kā arī priežu skuju rūsas Coleosporium spp. izplatība jaunaudzēs.

4. Egļu astoņzobu mizgrauža uzskaite transektos un citu kaitēkļu un slimību novērtējums

Egļu astoņzobu mizgrauža bojājumu novērtējums transektu uzskaitēs un citu kaitēkļu un

slimību novērtējums tiks apkopots gala atskaitē.

14

SECINĀJUMI

1. Egļu astoņzobu mizgrauža pirmās paaudzes lidošanas intensitāte 2019. gadā salīdzinot ar

iepriekšējo gadu strauji pieaugusi norādot uz augstu kaitējuma risku mežos Vidzemē.

2. Zemsedzes kontrolē konstatēts būtisks priežu sprīžotāja populācijas samazinājums.

Turpmākajos gados savairošanās nav prognozēta.

3. Iepriekšējos gadā novērotās priežu rūsganās zāģlapsenes savairošanās intensitāte

Kurzemē nedaudz samazinās. Zāģlapsenes populācijas pieaugums konstatēts Vidzemē.

4. Latvijā izplatās ozolu slimība- akūtā ozolu kalšana. Šobrīd vairāk bojāto ozolu konstatēts

Talsu rajonā Šķēdes apkārtnē.

5. Vairākās vietās Latvijā konstatēta bīstamā galotņu sešzobu mizgrauža lokāla

savairošanās.

6. Lielākais apdraudējums mežaudzēm Latvijā ir priežu audžu tīkllapsenes savairošanās

Daugavpils apkaimē. Audzes iznīkušas 140 ha platībā

7. Priežu audzēs konstatēta priežu skuju rūsas un skujbires plaša izplatība.