Upload
aman
View
77
Download
0
Embed Size (px)
DESCRIPTION
Mēs. Svētki. Valsts. Valsts svētku svinēšanas socioloģiska izpēte. Pētījums ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu un BISS līdzfinansējumu. Saturs. Kāpēc svinam valsts svētkus? Svētku (rituālu) uzdevumi Pētījuma mērķa auditorijas. Brigita Zepa. Evija Kļave. - PowerPoint PPT Presentation
Citation preview
Mēs. Svētki. ValstsMēs. Svētki. Valsts
Valsts svētku svinēšanas socioloģiska izpēte
Pētījums ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu un BISS līdzfinansējumu
SatursSaturs
Kāpēc svinam valsts svētkus? Svētku (rituālu) uzdevumi Pētījuma mērķa auditorijas
Brigita Zepa
Kā šobrīd svinam valsts svētkus? Valsts svētku nozīmīgums Valsts svētku svinību prakses Iedzīvotāju līdzdalības motivācijas
sekmēšana
Kādas ir svētku publisko svinību prakses? Izpratne par valsts svētku svinību mērķiem Valsts svētku organizēšanas prakses Sadarbība ar iedzīvotājiem svētku pasākumu
rīkošanā
Evija Kļave
Oksana Žabko
Kāpēc svinam valsts svētkus?Kāpēc svinam valsts svētkus?
Brigita Zepa
Mēs. Svētki. ValstsMēs. Svētki. Valsts
Mēs Svētki Valsts
Svētku (rituāla) uzdevumsSvētku (rituāla) uzdevums
Valstiskuma/ nācijas
stiprināšana
Izklaide/ atpūta
Svētku objekts(rituāla elements)
Svētku organizācija
Svētku vēstījums
Svētku runas
Noformējums
Svētku dalībnieku līdzdalība
Pasākumi ar valsts amatpersonu piedalīšanos
Masu pasākumi
Pētījuma mērķa grupasPētījuma mērķa grupas
svētki
sabiedrība
Metodes:1) Iedzīvotāju aptauja (n=1000);
2) Grupu diskusijas;
3) Svētku pasākumu novērojumi;
4) Svētku runu analīze;
5) Iedzīvotāju ekspresaptaujas svētkos;
6) Svētku organizatoru intervijas;
7) Skolēnu aptauja;
8) Skolu direktoru intervijas;
9) Novērojumi skolās;
10) Mediju analīze.
sabiedriskās organizācijas
svētku organizatori pašvaldībās
svētku organizatori
valsts iestādēs
valsts amatpersonas
svētku organizēšanas
eksperti
skolas
Valsts svētku svinēšana kā politikas Valsts svētku svinēšana kā politikas veidošanas un īstenošanas processveidošanas un īstenošanas process
Ieguldījums
Koncepcija:- Svētku objekti;
- Svētku organizācija.
ProcessRezultāts
(novērtējums)
- Vēstījums;
- Runas;
- Noformējums;
- Pasākumi.
- Svētku sajūta;
- Kopība starp sabiedrības grupām;
- Sabiedrības kopība ar eliti.
Kā svinam valsts svētkus Latvijā?Kā svinam valsts svētkus Latvijā?Iedzīvotāju valsts svētku svinēšanas paradumi
Evija Kļave
Valsts svētku nozīmīgumsValsts svētku nozīmīgums
Salīdzinot ar citiem svētkiem
Nozīmīgāki ir dabas ritumu un kristīgie svētki: Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas, Līgo svētki
Nozīmīgākie valsts svētki – 18. novembris: 18. novembri svin 66% latviešu un 46%
cittautiešu 4. maiju svin 30% latviešu un 21% cittautiešu
Valsts svētku nozīmīgumu
veido
Piederība, lepnums un patriotisms Spriedzi mazinošie elementi:
brīvdienas saskarsmes iespējas ar ģimeni un draugiem atpūta un izklaide
Vēstures notikumi un to interpretācija Amatpersonu līdzdalība svētkos
Nozīmīguma faktoru lomaNozīmīguma faktoru loma
Piederība, lepnums un patriotisms
Emocionālās saites ar dzimteni Neatrisinātās sociāli ekonomiskās problēmas
liedz izjust patriotismu
Vēstures notikumi
Nav vienota “stāsta” par vēstures notikumiem Dažādu valsts svētku nozīmes pārklājas:
4. maijs un 18. novembris cittautiešiem ir saturiski vienādu notikumu – Latvijas valsts neatkarības iegūšana – atzīmēšana
1. maija svētki cilvēku apziņā saistās ar dažādām tradīcijām
Amatpersonu klātbūtne
Nozīmīgumu mazina valsts amatpersonu atrašanās ārpus Latvijas
Nepieciešama iesaistīšanās dialogā arī ar reģionu iedzīvotājiem
Līdzdalība valsts svētku svinēšanāLīdzdalība valsts svētku svinēšanā
4. maijs
18. novembris
42%
19%
24%
15%
20%
5%
13%
9%
10%
6%
12%
6%
14%
18%
34%
27%
36%
33%
Latvietis
Cita tautība
Latvietis
Cita tautība
Latvietis
Cita tautība
Ska
tās
tiešr
aide
sS
katā
ssa
lūtu
Apm
eklē
svēt
kuko
ncer
tus
Bieži vai dažkārt Reti Nekad vai gandrīz nekad
63%
44%
54%
43%
33%
17%
16%
17%
16%
15%
20%
14%
20%
35%
28%
39%
44%
64%
Latvietis
Cita tautība
Latvietis
Cita tautība
Latvietis
Cita tautība
Ska
tās
tiešr
aide
sS
katā
ssa
lūtu
Apm
eklē
svēt
kuko
ncer
tus
Bieži vai dažkārt Reti Nekad vai gandrīz nekad
18. novembra pavadīšanas scenāriji18. novembra pavadīšanas scenāriji
Neatzīmē valsts svētkus un nepiedalās pasākumos
Pavada 18. novembri kā brīvdienu – izmanto atpūtai, saskarsmei ar ģimeni, draugiem, nepadarīto ikdienas darbu izdarīšanai
Izjūt svētkus, neiesaistās aktivitātēs
Parasti ģimenē nav izveidojušās svētku svinēšanas tradīcijas
Dienu pavada mājās ar ģimeni Daļu dienas vēro svētku pasākumus televīzijā Apmeklē svētku pasākumus, ja ir atbilstoši
apstākļi
Piešķir svētkiem īpašu nozīmi,
apmeklē pasākumus
Ir izveidojušās ģimenes svētku svinēšanas tradīcijas
Apmeklē publiskos svētku pasākumus
Publisko pasākumu nozīmePublisko pasākumu nozīme
Nav izkoptas individuālās un ģimenes tradīcijas – publiskie pasākumi ir veids, kā iedzīvotāji atzīmē valsts svētkus
Tie ir resurss svētku izpratnes veidošanā Publiskās telpas svētku noformējums rada svētku
sajūtu Labi organizēti, saturiski un ar līdzdarbošanās
aktivitātēm piesātināti pasākumi sniedz dalībniekiem pozitīvas emocijas
Publisko pasākumu
nozīme valsts svētkos
Ieteikumi
Jārada iespējas iedzīvotājiem līdzdarboties pasākumos
Informācija par svētku pasākumiem vienlīdz plaši ir jāatspoguļo ne tikai latviešu, bet arī krievu plašsaziņas līdzekļos
Televīzijā un presē jāatspoguļo svētku norises ne tikai Rīgā, bet arī reģionos
Līdzdalības sekmēšanas praksesLīdzdalības sekmēšanas prakses
Iespējas dziedāt līdzi, dejot, nolikt ziedus, fotografēties, nest lāpas, izvietot sveces rada lielāku iedzīvotāju aktivitāti un pozitīvas emocijas
Tiek stiprināta gan svētku sajūta, gan kopība ar valsti
Ieguvumi
Ieteikumi Pasākumi ir plaši jāreklamē Aktīvi veicināt pašdarbības kolektīvu līdzdalību
valsts svētku pasākumos Attīstīt aktīvās līdzdalības formas - lāpu gājienus,
sadziedāšanos u.c. iespējas līdzdarboties publiskā pasākuma laikā
Radīt un pilnveidot bērnu līdzdalības iespējas Popularizēt valsts sasniegumus, veidojot pozitīvu
attieksmi pret valsti
Varas & sabiedrības šķelšanāsVaras & sabiedrības šķelšanās
Valsts svētku svinību pasākumi ir pakārtoti elites (valsts amatpersonu) pasākumiem un ērtībām
Tiek nošķirtas svētku svinību “telpas” (nožogojumi, slēgtie pasākumi u.c.)
Slikta amatpersonu redzamība un dzirdamība Slēgtie pasākumi ar ielūgumiem veicina netaisnības un
atstumtības sajūtu iedzīvotājos, rada priekšstatu par valsts svētkiem kā elites svētkiem
Problēmas
Ieteikumi Organizēt amatpersonu un iedzīvotāju svinīgo
pasākumu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa vienotā telpā
Prezidenta pieņemšanu organizēt tā, lai 18. novembrī pašvaldību vadītāji būtu kopā ar saviem iedzīvotājiem
Izvērtēt slēgto pasākumu (īpaši mazākās pašvaldībās) rīkošanas lietderību
Kādas ir valsts svētku publisko Kādas ir valsts svētku publisko svinību prakses?svinību prakses?
Valsts svētku organizēšanas stratēģijas
Oksana Žabko
Izpratne par svētku svinību mērķiemIzpratne par svētku svinību mērķiem
Lielā mērā atspoguļo organizatoru personisko svētku jēgas apzināšanos
Nav svētku svinību koncepcijas, svinību rituāli ir izveidojušies gadu gaitā
Nav nostabilizējusies izpratne par atsevišķo svētku jēgu, trūkst skaidra svētku vēstījuma
Raksturīgākās iezīmes
Ieteikumi Jāienes skaidrība par svētku mērķiem, mērķa grupām
un vēsturiskās izcelsmes jēgu Definēt atslēgas vārdus, kas raksturo svētkus:
1. un 4. maijā – demokrātija dinamisms, darbība, iespēju un ieguvumu apzināšanās
11. un 18. novembra svētkos – apcere, patriotisms, pilsoniskā piederība, valstiskums
Noteikt svētku vēstījumu simboliskās nozīmes un mērķus – dziesmu izvēli, piesauktos piemērus u.c.
Organizēšanas praksesOrganizēšanas prakses
Nostabilizējušies ieradumi (vietas, pasākumi, norises secība), kuri parasti netiek mainīti
Mēdz mainīties svētku saturs, piemēram, salūtu aizstāj ar dzīvo uguni
Svētku pasākumi netiek plānoti savlaicīgi, integrēti ar citiem Latvijas kultūras notikumiem
Raksturīgākās iezīmes
Problēmas Rīgā pārklājas vienas pašvaldības un Latvijas valsts
reprezentācijas intereses Trūkst finansējuma, cilvēkresursu un māksliniecisko
risinājumu pasākumu rīkošanai Tiek finansiāli atbalstīti tradicionāli mākslinieciskie
risinājumi, biežāk apmeklētākie publiskie pasākumi Nav regulāra, mērķtiecīga valsts atbalsta jaunu
mākslas darbu par valsts svētku tēmu radīšanai Nepiemērota infrastruktūra, birokrātiski šķēršļi
Pilsētvides noformējumsPilsētvides noformējums
Organizatori uzskata, ka jāsaglabā klasiska un atturīga noformējuma tradīcija – šaurs māksliniecisko risinājumu spektrs (karogs, tā krāsu motīvi uz plakātiem)
Noformējumos izmantotie mākslinieciskie risinājumi nenodrošina konkrētu valsts svētku atpazīstamību
Noformējums tiek izvietots galvenokārt pilsētu centros
Raksturīgākās iezīmes
Ieteikumi Vairāk izmantot modernās gaismu tehnoloģijas un
dzīvo uguni Rotāt pilsētu nozīmīgākās transporta maģistrāles Priekšpilsētās izvietot ekrānus, kur rādītu pilsētas
attīstības hroniku, goda pilsoņus, muzikālo fonu u.c. Padarīt pieejamākus priekšmetus ar valsts simboliku –
publiskās vietās tos dalīt bez maksas Veidot “dzīvo noformējumu” – cilvēki ar baloniem un
karodziņiem pārvietojas pilsētas ielās, noliek sveces
Publiskie svētku pasākumiPubliskie svētku pasākumi
18. novembra pasākumi pašvaldībās dalāmi: Parasti rīkotie – koncerts, svētku dievkalpojums,
svinīgā uzruna ar uzrunu pilsētas laukumā Specifiskie, visbiežāk Rīgai raksturīgie – ziedu
nolikšana pie Brīvības pieminekļa, NBS parāde, pilsētas goda pilsoņa sveikšana
Maz 1. un 4. maijam veltītu svinīgo pasākumu 4. maijam par godu visbiežāk rīko svētku koncertu
Raksturīgākās iezīmes
Ieteikumi NBS parādes laikā krastmalā izvietot ekrānus, kur
translēt pie amatpersonu tribīnēm notiekošo, un saliekamas tribīnes, lai cilvēkiem nav jāstāv zālienā
Iedzīvotāji ir plašāk jāinformē par svētku uguņošanas muzikālā pavadījuma translāciju radio
Lai mazinātu gadalaika radīto drēgnumu, ieteicams piedāvāt bezmaksas tēju svētku pasākumu dalībniekiem
Organizatoru & iedzīvotāju sadarbībaOrganizatoru & iedzīvotāju sadarbība
Sadarbība orientēta uz pilsētvides noformējumu, retāk – rīkojot pasākumus (parasti – 11. novembrī)
Organizatori iedzīvotājus uztver pirmām kārtām kā pasīvus vērotājus un pakalpojuma saņēmējus
Pieejams kultūras pasākumu līdzfinansējums NVO un uzņēmējiem
Raksturīgākās iezīmes
Labās prakses piemēri
Mēģinājumi apzināt dažādu mērķa grupu līdzdalību un intereses
Lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību, pašvaldības: pasniedz balvas rīko pašdarbības kolektīvu priekšnesumus,
konkursus (ar cienastu) aicina uzņēmējus, un iedzīvotājus piedalīties
pilsētvides noformēšanā
Paldies!Paldies!
Baltic Institute of Social Sciences
Elizabetes iela 65 – 16, Rīga
Tel: 67217553
Fakss: 67217560
www.biss.soc.lv