22
Mēs. Svētki. Valsts Mēs. Svētki. Valsts Valsts svētku svinēšanas socioloģiska izpēte Pētījums ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu un BISS līdzfinansējumu

Mēs. Svētki. Valsts

  • Upload
    aman

  • View
    77

  • Download
    0

Embed Size (px)

DESCRIPTION

Mēs. Svētki. Valsts. Valsts svētku svinēšanas socioloģiska izpēte. Pētījums ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu un BISS līdzfinansējumu. Saturs. Kāpēc svinam valsts svētkus? Svētku (rituālu) uzdevumi Pētījuma mērķa auditorijas. Brigita Zepa. Evija Kļave. - PowerPoint PPT Presentation

Citation preview

Page 1: Mēs. Svētki. Valsts

Mēs. Svētki. ValstsMēs. Svētki. Valsts

Valsts svētku svinēšanas socioloģiska izpēte

Pētījums ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu un BISS līdzfinansējumu

Page 2: Mēs. Svētki. Valsts

SatursSaturs

Kāpēc svinam valsts svētkus? Svētku (rituālu) uzdevumi Pētījuma mērķa auditorijas

Brigita Zepa

Kā šobrīd svinam valsts svētkus? Valsts svētku nozīmīgums Valsts svētku svinību prakses Iedzīvotāju līdzdalības motivācijas

sekmēšana

Kādas ir svētku publisko svinību prakses? Izpratne par valsts svētku svinību mērķiem Valsts svētku organizēšanas prakses Sadarbība ar iedzīvotājiem svētku pasākumu

rīkošanā

Evija Kļave

Oksana Žabko

Page 3: Mēs. Svētki. Valsts

Kāpēc svinam valsts svētkus?Kāpēc svinam valsts svētkus?

Brigita Zepa

Page 4: Mēs. Svētki. Valsts

Mēs. Svētki. ValstsMēs. Svētki. Valsts

Mēs Svētki Valsts

Page 5: Mēs. Svētki. Valsts

Svētku (rituāla) uzdevumsSvētku (rituāla) uzdevums

Valstiskuma/ nācijas

stiprināšana

Izklaide/ atpūta

Svētku objekts(rituāla elements)

Svētku organizācija

Svētku vēstījums

Svētku runas

Noformējums

Svētku dalībnieku līdzdalība

Pasākumi ar valsts amatpersonu piedalīšanos

Masu pasākumi

Page 6: Mēs. Svētki. Valsts

Pētījuma mērķa grupasPētījuma mērķa grupas

svētki

sabiedrība

Metodes:1) Iedzīvotāju aptauja (n=1000);

2) Grupu diskusijas;

3) Svētku pasākumu novērojumi;

4) Svētku runu analīze;

5) Iedzīvotāju ekspresaptaujas svētkos;

6) Svētku organizatoru intervijas;

7) Skolēnu aptauja;

8) Skolu direktoru intervijas;

9) Novērojumi skolās;

10) Mediju analīze.

sabiedriskās organizācijas

svētku organizatori pašvaldībās

svētku organizatori

valsts iestādēs

valsts amatpersonas

svētku organizēšanas

eksperti

skolas

Page 7: Mēs. Svētki. Valsts

Valsts svētku svinēšana kā politikas Valsts svētku svinēšana kā politikas veidošanas un īstenošanas processveidošanas un īstenošanas process

Ieguldījums

Koncepcija:- Svētku objekti;

- Svētku organizācija.

ProcessRezultāts

(novērtējums)

- Vēstījums;

- Runas;

- Noformējums;

- Pasākumi.

- Svētku sajūta;

- Kopība starp sabiedrības grupām;

- Sabiedrības kopība ar eliti.

Page 8: Mēs. Svētki. Valsts

Kā svinam valsts svētkus Latvijā?Kā svinam valsts svētkus Latvijā?Iedzīvotāju valsts svētku svinēšanas paradumi

Evija Kļave

Page 9: Mēs. Svētki. Valsts

Valsts svētku nozīmīgumsValsts svētku nozīmīgums

Salīdzinot ar citiem svētkiem

Nozīmīgāki ir dabas ritumu un kristīgie svētki: Jaunais gads, Ziemassvētki, Lieldienas, Līgo svētki

Nozīmīgākie valsts svētki – 18. novembris: 18. novembri svin 66% latviešu un 46%

cittautiešu 4. maiju svin 30% latviešu un 21% cittautiešu

Valsts svētku nozīmīgumu

veido

Piederība, lepnums un patriotisms Spriedzi mazinošie elementi:

brīvdienas saskarsmes iespējas ar ģimeni un draugiem atpūta un izklaide

Vēstures notikumi un to interpretācija Amatpersonu līdzdalība svētkos

Page 10: Mēs. Svētki. Valsts

Nozīmīguma faktoru lomaNozīmīguma faktoru loma

Piederība, lepnums un patriotisms

Emocionālās saites ar dzimteni Neatrisinātās sociāli ekonomiskās problēmas

liedz izjust patriotismu

Vēstures notikumi

Nav vienota “stāsta” par vēstures notikumiem Dažādu valsts svētku nozīmes pārklājas:

4. maijs un 18. novembris cittautiešiem ir saturiski vienādu notikumu – Latvijas valsts neatkarības iegūšana – atzīmēšana

1. maija svētki cilvēku apziņā saistās ar dažādām tradīcijām

Amatpersonu klātbūtne

Nozīmīgumu mazina valsts amatpersonu atrašanās ārpus Latvijas

Nepieciešama iesaistīšanās dialogā arī ar reģionu iedzīvotājiem

Page 11: Mēs. Svētki. Valsts

Līdzdalība valsts svētku svinēšanāLīdzdalība valsts svētku svinēšanā

4. maijs

18. novembris

42%

19%

24%

15%

20%

5%

13%

9%

10%

6%

12%

6%

14%

18%

34%

27%

36%

33%

Latvietis

Cita tautība

Latvietis

Cita tautība

Latvietis

Cita tautība

Ska

tās

tiešr

aide

sS

katā

ssa

lūtu

Apm

eklē

svēt

kuko

ncer

tus

Bieži vai dažkārt Reti Nekad vai gandrīz nekad

63%

44%

54%

43%

33%

17%

16%

17%

16%

15%

20%

14%

20%

35%

28%

39%

44%

64%

Latvietis

Cita tautība

Latvietis

Cita tautība

Latvietis

Cita tautība

Ska

tās

tiešr

aide

sS

katā

ssa

lūtu

Apm

eklē

svēt

kuko

ncer

tus

Bieži vai dažkārt Reti Nekad vai gandrīz nekad

Page 12: Mēs. Svētki. Valsts

18. novembra pavadīšanas scenāriji18. novembra pavadīšanas scenāriji

Neatzīmē valsts svētkus un nepiedalās pasākumos

Pavada 18. novembri kā brīvdienu – izmanto atpūtai, saskarsmei ar ģimeni, draugiem, nepadarīto ikdienas darbu izdarīšanai

Izjūt svētkus, neiesaistās aktivitātēs

Parasti ģimenē nav izveidojušās svētku svinēšanas tradīcijas

Dienu pavada mājās ar ģimeni Daļu dienas vēro svētku pasākumus televīzijā Apmeklē svētku pasākumus, ja ir atbilstoši

apstākļi

Piešķir svētkiem īpašu nozīmi,

apmeklē pasākumus

Ir izveidojušās ģimenes svētku svinēšanas tradīcijas

Apmeklē publiskos svētku pasākumus

Page 13: Mēs. Svētki. Valsts

Publisko pasākumu nozīmePublisko pasākumu nozīme

Nav izkoptas individuālās un ģimenes tradīcijas – publiskie pasākumi ir veids, kā iedzīvotāji atzīmē valsts svētkus

Tie ir resurss svētku izpratnes veidošanā Publiskās telpas svētku noformējums rada svētku

sajūtu Labi organizēti, saturiski un ar līdzdarbošanās

aktivitātēm piesātināti pasākumi sniedz dalībniekiem pozitīvas emocijas

Publisko pasākumu

nozīme valsts svētkos

Ieteikumi

Jārada iespējas iedzīvotājiem līdzdarboties pasākumos

Informācija par svētku pasākumiem vienlīdz plaši ir jāatspoguļo ne tikai latviešu, bet arī krievu plašsaziņas līdzekļos

Televīzijā un presē jāatspoguļo svētku norises ne tikai Rīgā, bet arī reģionos

Page 14: Mēs. Svētki. Valsts

Līdzdalības sekmēšanas praksesLīdzdalības sekmēšanas prakses

Iespējas dziedāt līdzi, dejot, nolikt ziedus, fotografēties, nest lāpas, izvietot sveces rada lielāku iedzīvotāju aktivitāti un pozitīvas emocijas

Tiek stiprināta gan svētku sajūta, gan kopība ar valsti

Ieguvumi

Ieteikumi Pasākumi ir plaši jāreklamē Aktīvi veicināt pašdarbības kolektīvu līdzdalību

valsts svētku pasākumos Attīstīt aktīvās līdzdalības formas - lāpu gājienus,

sadziedāšanos u.c. iespējas līdzdarboties publiskā pasākuma laikā

Radīt un pilnveidot bērnu līdzdalības iespējas Popularizēt valsts sasniegumus, veidojot pozitīvu

attieksmi pret valsti

Page 15: Mēs. Svētki. Valsts

Varas & sabiedrības šķelšanāsVaras & sabiedrības šķelšanās

Valsts svētku svinību pasākumi ir pakārtoti elites (valsts amatpersonu) pasākumiem un ērtībām

Tiek nošķirtas svētku svinību “telpas” (nožogojumi, slēgtie pasākumi u.c.)

Slikta amatpersonu redzamība un dzirdamība Slēgtie pasākumi ar ielūgumiem veicina netaisnības un

atstumtības sajūtu iedzīvotājos, rada priekšstatu par valsts svētkiem kā elites svētkiem

Problēmas

Ieteikumi Organizēt amatpersonu un iedzīvotāju svinīgo

pasākumu un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa vienotā telpā

Prezidenta pieņemšanu organizēt tā, lai 18. novembrī pašvaldību vadītāji būtu kopā ar saviem iedzīvotājiem

Izvērtēt slēgto pasākumu (īpaši mazākās pašvaldībās) rīkošanas lietderību

Page 16: Mēs. Svētki. Valsts

Kādas ir valsts svētku publisko Kādas ir valsts svētku publisko svinību prakses?svinību prakses?

Valsts svētku organizēšanas stratēģijas

Oksana Žabko

Page 17: Mēs. Svētki. Valsts

Izpratne par svētku svinību mērķiemIzpratne par svētku svinību mērķiem

Lielā mērā atspoguļo organizatoru personisko svētku jēgas apzināšanos

Nav svētku svinību koncepcijas, svinību rituāli ir izveidojušies gadu gaitā

Nav nostabilizējusies izpratne par atsevišķo svētku jēgu, trūkst skaidra svētku vēstījuma

Raksturīgākās iezīmes

Ieteikumi Jāienes skaidrība par svētku mērķiem, mērķa grupām

un vēsturiskās izcelsmes jēgu Definēt atslēgas vārdus, kas raksturo svētkus:

1. un 4. maijā – demokrātija dinamisms, darbība, iespēju un ieguvumu apzināšanās

11. un 18. novembra svētkos – apcere, patriotisms, pilsoniskā piederība, valstiskums

Noteikt svētku vēstījumu simboliskās nozīmes un mērķus – dziesmu izvēli, piesauktos piemērus u.c.

Page 18: Mēs. Svētki. Valsts

Organizēšanas praksesOrganizēšanas prakses

Nostabilizējušies ieradumi (vietas, pasākumi, norises secība), kuri parasti netiek mainīti

Mēdz mainīties svētku saturs, piemēram, salūtu aizstāj ar dzīvo uguni

Svētku pasākumi netiek plānoti savlaicīgi, integrēti ar citiem Latvijas kultūras notikumiem

Raksturīgākās iezīmes

Problēmas Rīgā pārklājas vienas pašvaldības un Latvijas valsts

reprezentācijas intereses Trūkst finansējuma, cilvēkresursu un māksliniecisko

risinājumu pasākumu rīkošanai Tiek finansiāli atbalstīti tradicionāli mākslinieciskie

risinājumi, biežāk apmeklētākie publiskie pasākumi Nav regulāra, mērķtiecīga valsts atbalsta jaunu

mākslas darbu par valsts svētku tēmu radīšanai Nepiemērota infrastruktūra, birokrātiski šķēršļi

Page 19: Mēs. Svētki. Valsts

Pilsētvides noformējumsPilsētvides noformējums

Organizatori uzskata, ka jāsaglabā klasiska un atturīga noformējuma tradīcija – šaurs māksliniecisko risinājumu spektrs (karogs, tā krāsu motīvi uz plakātiem)

Noformējumos izmantotie mākslinieciskie risinājumi nenodrošina konkrētu valsts svētku atpazīstamību

Noformējums tiek izvietots galvenokārt pilsētu centros

Raksturīgākās iezīmes

Ieteikumi Vairāk izmantot modernās gaismu tehnoloģijas un

dzīvo uguni Rotāt pilsētu nozīmīgākās transporta maģistrāles Priekšpilsētās izvietot ekrānus, kur rādītu pilsētas

attīstības hroniku, goda pilsoņus, muzikālo fonu u.c. Padarīt pieejamākus priekšmetus ar valsts simboliku –

publiskās vietās tos dalīt bez maksas Veidot “dzīvo noformējumu” – cilvēki ar baloniem un

karodziņiem pārvietojas pilsētas ielās, noliek sveces

Page 20: Mēs. Svētki. Valsts

Publiskie svētku pasākumiPubliskie svētku pasākumi

18. novembra pasākumi pašvaldībās dalāmi: Parasti rīkotie – koncerts, svētku dievkalpojums,

svinīgā uzruna ar uzrunu pilsētas laukumā Specifiskie, visbiežāk Rīgai raksturīgie – ziedu

nolikšana pie Brīvības pieminekļa, NBS parāde, pilsētas goda pilsoņa sveikšana

Maz 1. un 4. maijam veltītu svinīgo pasākumu 4. maijam par godu visbiežāk rīko svētku koncertu

Raksturīgākās iezīmes

Ieteikumi NBS parādes laikā krastmalā izvietot ekrānus, kur

translēt pie amatpersonu tribīnēm notiekošo, un saliekamas tribīnes, lai cilvēkiem nav jāstāv zālienā

Iedzīvotāji ir plašāk jāinformē par svētku uguņošanas muzikālā pavadījuma translāciju radio

Lai mazinātu gadalaika radīto drēgnumu, ieteicams piedāvāt bezmaksas tēju svētku pasākumu dalībniekiem

Page 21: Mēs. Svētki. Valsts

Organizatoru & iedzīvotāju sadarbībaOrganizatoru & iedzīvotāju sadarbība

Sadarbība orientēta uz pilsētvides noformējumu, retāk – rīkojot pasākumus (parasti – 11. novembrī)

Organizatori iedzīvotājus uztver pirmām kārtām kā pasīvus vērotājus un pakalpojuma saņēmējus

Pieejams kultūras pasākumu līdzfinansējums NVO un uzņēmējiem

Raksturīgākās iezīmes

Labās prakses piemēri

Mēģinājumi apzināt dažādu mērķa grupu līdzdalību un intereses

Lai sekmētu iedzīvotāju līdzdalību, pašvaldības: pasniedz balvas rīko pašdarbības kolektīvu priekšnesumus,

konkursus (ar cienastu) aicina uzņēmējus, un iedzīvotājus piedalīties

pilsētvides noformēšanā

Page 22: Mēs. Svētki. Valsts

Paldies!Paldies!

Baltic Institute of Social Sciences

Elizabetes iela 65 – 16, Rīga

Tel: 67217553

Fakss: 67217560

www.biss.soc.lv