Upload
others
View
1
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
Joprojam valda aizspriedums,ka vezis - tas ir nearstejami,diagnoze lldzinas n5ves spriedu-mam. Aplami ta domat!Lai gan idealas pretv0Za zalesjoprojam nav atrastas,vezi m0sdienas tomer var sekmigiarstet, Viens no daudzsoloiakajiemvirzieniem ta pievareiana -viroterapija, kura izmanto virusuar imunaktivejoiam un audzeja5unas iznicinoiam ipaiibam,
audziem i(iet absurdi, ka cilvece
izgr0i miljardiem naudas, lai
brulotos un karotu, nevis lai,piemeram, mekletu pretveia
zales, Taiu vel absurdik - ja
zales ir atrastas, bet to izmantoianu gadiem
ilgi kavO. TJds liktenis savulaik piemekle ja
m0su zinatnieces Ainas Mucenieces atklatoviroterapijas ltdzekli Rigvir. Par laimi,vipas darbs nav qajis zuduma, to turpina
Qimene un uzlemigi kolegi, kuri nodibinajaLatvijas Viroterapijas centru, pasaule pirmopraktiskas viroterapijas centru, un izpilda
zinatnieces testamentu, izplatot irs zales un
zinaianas par t-m visa pasaule. Ka viliemsokas, un ciktal attistrjusies viroterapila - vai
tas tieiam bus 9l-bi1i no veZa, ar ko Eiropa
slimo jau piektd dala cilvOkuT
Masalas nogalin5ja vEziSopavasar ASV tika paii;rots par brinumainuizdziedinaianos, kas, visticamak, ieies
medicinas vesture. Precdesmit gadu veciSteisija Erholca no Minesotas Stata nesekmigi
cinljas ar mielomu - izplatitu asins vezi,
kas ietekme kaulu smadzenes, kJ ari izraisa
audzejus, Pec iimijterapijas un divam cilmes
5[nu transplantacij-m, Steisija uzzinaja: vezis
iefiltrejies ne tikai kaulu smadzen0s, ari viss or-
ganisms ir pilns ar audzejiem... Viens no tiemveidojas piere, iznicinot galvaskausa kaulu un
spieZot uz smadzenem. Steisijas bernito bijaiesauku5i par Evanu.
Situ-cija, kad vairs nebija, ko zaudet,
Steisija piekrita eksperiment-lai arsteianaiMejo klinika. Sis pasaule vecakais un lielSkais
bezpelpas medtcrnas centrs jau'150 gadu ir
viens no pasaules lrderiem medicinas aprripe,petnieciba un izglTtoianS. Eksperimentapaga juia j- gadi Mejo klinikas arsti Steisijai
un vel vienai pacientei injiceja masalu vrrusa
100 miljardu vienibas - daudzumu, kas deretu
vakcinJm desmit miljoniem cilveku.
Ar io soI Jrsti park-pa nezinama robeZu.
Pacientes reakcija pec stundu ilgas injekci-jas bija smaga: iausmigas galvassapes,
pec divam stundam vemiana, drudzis un
augsta temperat0ra, Pec 36 stundam, virusa
iedarbibai beidzoties, Evans saka sarukt! Tas
pilnrba pazuda p€c vairakam nedelam, tapatariciti audzeji organismS, un pec pusgada
Steisijai vairs neatrada laundabigas 5unas,
Diemiel otrai eksperimenta dalibniecei ta
nepaveicas, iespejams, tJpec, ka vilai audzeji
lielakoties bija kaju muskulos, nevis kaulos,
Mejo kllnikas zinatnieku zilojumateikts, ka eksperiments apliecinJ jis - vi-
roteraoija var but efektiva pret navejoiovezi multiplo mielomu. Vinus gaida daudzijauni izmegin-jumi un petrjumi, tomer iisgadijums - kad, pateicoties viroterapijai, pir-
moreiz dokumenteta veia pilniga izzuiana, -ir loti nozimigs pagrieziena punkts ia ja
, -fltzpele5 laucrna,"
56 AUCUSTS 2OT4
Kas ir RIGUIR(Rigas uirussl?. Viroterapiias prepar-ts ar pretaudzdja aktivititi,
im0nmodulators, paSlaik vienigais zinamais
genetiski nemodifi cetais medicinas prakse
ieviestais viruss. SeleKivi iedarboias uz jutiga
audzeja 50nim un, rosinot specifisku imunitdti pret
sevi, akivizE imunas sistEmas 50nas. SpEj atpazlt
un iznicinit laundabigds audzeia i0nas cilveka
organisma, nekaitejot cit-m 5unam.
. ledarbigs pret vairak neka 10 audzejiem: mela-
nomu, kupga, taisnas un resnas zarnas, aizku;rga
dziedzera, nieru, urlnpUila, prostatas, plauiu,
dzemdes v6zi un daTadiem sarkomas veidiem.
. lzstradats padomju laika Mikrobiologijas
institlti Dr. habil. med. Ainas Mucenieces
vadlb-; no 1968. lidz 1995. gadam veikta
kliniski izpEte, eksperimentSli arst6lot pacientus
Latvii6 un Krieviji.
. 2004. gada RlgurT registrEts LR Valsts Zdlu
agentura, P€c dokumentaciias sakartoianas
atbilstoii ES prasib-m 2008. gadd atsaHa Rlgrlr
(recepSu ziles) raZo5ana un izplatlSana Latvija.
. 2011. gadd Rigvlr ieklauts valsts apmaksato
medikamentu saraksti adas melanomas pacien-
tiem (pEc laboratoriski pieraditas diagnozes).
Kop5 5d gada sakuma valsts iedzivotajiem pie-
ejams bez maksas visos Latviias onkologijas cen-
tros un onkologu privatprakses, ia Srsts onkologs
uzskata, ka pastav aizdomas par melanomu.
Kas ir vitoterapija?Droii vien lidzigus gadijumus varetu pastastit
arl Latvijas drsti, jo tik liela praktiska pieredze
viroterapiia diez vai citvlet vel atrodama, Tie-
sa, viroterapija aizsakis arzemes, kad 50, un
60. gados arsti ieveroja - veia pacientiem,
kuri p-rcieta virusu slimibu vai bija nesen
vakcineti, ieverojami uzlabojJs veselibas
stavoklis. Tomer ta kartlgi pie iis lietas (0rJs
Latvijas Mikrobiologijas instituts, jau
1965. gadJ tika izveldota veia viroterapijas
laboratorija - pec tam, kad bija izskane jusi
zirla par iedvesmojoiu eksperimentu -cilveka zarnu vTrusi, kas ieguti no maziem
berniem, spe ja iznlcinat cilveka audze jus
(angiosarkomas), kas piepoteti kam jiem.
Institltd iis paradibas izpetei tika parbaudlti
6O daiadi zarnu virusu tipi un ieg[ti pieci
visaktivakie veia 50nu izntcinataji. Viens no
tiem tika nosaukts par Rigvir (RIgas virusu).
Jau 1968, qadi Latvijas PSR Veselibas
aizsardzTbas ministrija atJava lietot Rlgrlr
AUCUSTS 2014 6t
ffiffi%,ry
%"-%%
tugenetikr informJcilu, k- ari pret genetiski
mainitam organisma i0nam un audiem,
ls#5ta rp Ja u ndabigam Suna m. Viroterapi jas
pamat- ir ne tikai virusa speja atrast un
iznicinat laundablgls audzeju Srinas, bet ariimunaizsardzlbas mehanismu aktivizeiana
pasaules tirgu. Pasaulei nepiecieiamirandomizeti petiiumi (par devaspielSgoianu, toksicitates profrlu, blakn0m,paredzamo dzivildzi salidzinJjuma ar placebo
u. c,), kas ir loti d-rgi.
lzaicin5jumi viroterapijaiRigvir u dz:u, naturalu virusu saturoismedikaments, bet 5odien viroterapijaaizvien vairak lieto arr qenetiski modificetus.Vienkar5i pirms piecdesmit gadiem ar g0nu
inienierilu vel neviens nestradaja tada ltmenika tagad, kad zinatnieki var modifrcet eso(os
virusus onkolitiska jos, pieSllirot tiem speci-
fiskas lpaiibas, Tas, ka onkolitiskais vrruss ir
naturals vai genetiski modifrcets, pats par
sevi nav ne labi, ne slikti. lzaicinE jumi un
problemas, ar ko viroterapi jai jasaskaras,
attiecas uz abu veidu izejmaterialu.Viena no lielikaj-m problemam
vi roterapi ja i r on kolitisko virusu stabi I it-tesjautajums - k5 to saglab-t, ja tos skar
mut5cijas un rekombinacijas (hromosomu
pargrupeianas jaunos variantos) ? "Virusi
ir visviltigakie radljumi pasaule - tie pilnigipaklauj iInu sevis radrianai, izmanto-jot 50nu genu kopejamo maiinu savu
proteinu produkcijai," raksUja profesore
Aina Muceniece. "Vlrusi ir loti adeptogeniun mainlgi, tapec ieg0ta onkolitiska virusa
naturala un 1o ipaii genetiski moduletastabilitates problema ir tik loti nozimlga
turpmako viroterapijas petilumu kopsakara,
Priekiroka, manuprat, dodama naturaliemapatageniem cilveka virusiem (enterovirusu
grupa u, c.), pret kuriem cilveka organismagadu trikstoiiem ir veidojuSas savstarpej-sro:kriies n:t cimhinzp'"
Stabilitates saglabaiana ir saistita ariar virusu patoqenitates iespeju - mutacijuveidoianas risku cilvekam, seviif i, izman-
tojot apatogerios (epidemiologiski droios)dzivnieku un putnu virusus,
Ka vispar tiek atrasti viroterapija iz-
mantojami virusi, kas ir selektivi pret
audzeju un spej vairoties, iznTcinot audzeja
5[nas? Selektivit-tes problema ir vel
viens izaicind jums ia ja nozare, Pasaules
la boratori jas, kas iesa istr juiJs vi rotera pi-jas attistiba (un tadu ir daudz), ir petiti
adenovirusi, herpes virusa pirmais tips,
vezi ku la ra stomatita vr russ, enterovirusi,reovlrus, baku vlruss, Azijas putnu mera
viruss.u, c, Atklats, ka katram no tiem ir savas
priekirocibas (piemeram, viegli manipuletar ta genomu, labi izprasta qenu funkcija,izraisa viegla rakstura slimibas) un ari savi
draudi (gruti partraukt virusu replikactlu, var
izraisit nopietnas, letSlas slimibas u. c,).
Viroterapeiti strada ari pie virusu liktena
organisma pec tam, kad veZa ilnas gajuias
boj-. OrqanismJ notiek antivielu produkcija,
%%,ryl
s" Viro&rapiya ar Rigvir uzrada loti augstu%F' terapeitisko indeksu, daZos gadijumos pat
1O OOO :1 (iet boia'10 OOO audzOja irinu pret
-vienu veselo i0nu); savukart kimijterapila
&h indekss ir 6:1. Salidzinoii Strak likvidejas
viroterapiias lai ka izraisitie i[n u sabru kumaA*Ere %, produkti, totres staru un iimijterapija iis pro-
s. cess ieilgst, jo terapija nomJc imunsistemasq& darbibu, Atklats, ka onkolitisko virusu atkartotikursi ielgsina audzeja imunologisko re-
gresiju 4rotiek dabigs organisma novecojuSo,
bojdto un sveio ilnu likvidacijas process. "@, )au1972. gada Latvilas zinJtnieki
VifOtefapiiaS pamata if ne secinaja, ka viroterapijas un kimijterapijas
, ,r ' -' . _^_ _. ___ preparatu kombinacija palielina pretveiati(a;ulrusaspEiaatrastun redarbjbasefektu.Tasapstiprinaiiesarj
iZniCinit laUndabigis aUdZEjU musdienasdaudzu arvalstuviroterapeitu
iiinas, bet art imunaizsardzTbas :ff:ll::j1:l:'ji,i'llskajos petijumos
mehanismu ar<tiviicsan; -- --
:f;:1J[:J:[iJl[ili:ii;[i[::l';''1"operaciju, staru terapiju, (imijterapiju,hormonterapi ju. Viroterapija ari samazina
veZa slimniekiem Republikas onkologijas io arsteianas metoiu izraisito im0nsupresivodispansera un Paula stradi|a Republikas (im0nsistemu nomacoio) efektu.kliniskas slimnicas Klmijterapijas nodala, Pec Rlqruir lietoiana ir loti nozimiga to audzejugadu desmitiem ilgiem izme(inajumiem, terapija, kuri nav jutigi pret staru terapijuvaras iekartu mainas, patenta, zalu un liimijterapiju (melanoma, hipernefromaregistr-cijas, raToianas un citam [ibelem u c.) Ipaii svarlqa ir prepar-ta spOja antettaqad Latvijai w Rigvir - izgudrolums, dzivu melanomu - vienu no agresivaka jiem veiavirusu saturois prepar-ts, kdds medicinas veidiem. Latvija kopS 2011. qada Rigvir u
prakse pagaidam ir vienigais, iekJauts valsts kompensejamo medikamentuMlsdien5s viroterapija ir viens no saraksti adas melanomas pacientiem.
bioterapijas veidiem, kas ar biotehnologijas Viens no jaunakajiem petijumiem parpalTdzibu parveido virusus terapijas preparata jedarbibu uz melanomu veikts nolldzeklos, Tris galvenie viroterapijas virzieni 2008. l1dz 2010, qadam Latvijas Onkologijasir onkolitisko virusu lietoiana onkolof ija, centra, kuri 64 melanomas pacienti tikavirusu vektoru izmantoiana genu terapija un arsteti ar Rigvir. Arsti atklaja, ka 56% pa-vlrusu imunterapija, cienlu Rigvir izraisila irinu im0no aktiveianu,
Viroterapija onkologija izmanto ka ari secinaja: im[na reakcija uz viroterapijuonkolitiskos virusus, kuriem piemlt speja ir Joti individu-la, tapec pacienta arst[iqlasatrast un iznicinat Jaundabigas audzelu laik- nepiecieSama imunologa kontrole,"5[nas, nekaitejot vesela jam iunam. T-dejadi n igvir zinAmas blaknes ir tik nenozimigas,viroterapija, lidzlgi ka staru un kimijterapija, ka to drizak var uzskatit par plusu, nevisizraisa 5[nu bo jle ju pret attiecigo virusu minusu. Retos gadijumos preparats varjutigos audzejos. Taiu, salidzinot ar izraislt paaugstinatu temperat1ru (visbieZik(imijterapiiu un staru terapiju, viroterapijai ir a p 37,5 "C),loti reti - sapes audzej|, nogu-atklatas vairakas priekirocibas. rumu, mtegatnumu, caureju. Tas neizraisa
matu izkriianu, sliktu d[5u un aknu un nieruRtguir lielie plusi boja jumus kd daii citi stipras iedarbtbasPedejos gadu desmitos onkologija ir medikamenti, Rigvir nau /rprqs - nevairo jas
nostiprinajusies p-rlieciba: imInaizsardziba citos cilveka orgJnos vaiastnis un neizdalaspret audzeju nav nostrodojusi tiddl, ka apkJrteia vide,audzejs no t-s veiksmlgi izvairas un blo(e par Rigvir lielako mjnusu varetu saukt ne-pret sevi verstas im0nreakcijas. T-del svarlgi pietiekamu mIsdienam atbilstigu peUjumumobilizet organisma im0nsistemas dabigas daudzumu. Lai gan Latvija medikaments iraizsargspe jas pret organisma iekJuvu5u sveiu registrets (2004), ar to nepietiek, lai iekarotu
68 AUCUSTS 2014
kas veidojas pret onkolltisko virusu un
kam vajadzetu partraukt virusu vairoianos
veZa i0nas, taiu to kontrole vel ir risinamsjautajums. Daiiem, piemeram, ECH0 grupas
enterovTrusiem (tads izmantots al Riqvil,5I problema nav aktuala, jo tie pieauguiu
cilveku organisma nevairojas.
ll-rrusu laboratoiljasUzskata, ka veZa viroterapijas daudzas
problemas tiks atrisinatas tuvako 10-25 gadu
laika un tai vajadzetu kl0t par piekto veZa
arsteianas pamatmetodi (pec kirurQiskEs
5 rste5a nas, sta ru te ra pi j as, kim i jtera pi jas u n
hormonu terapiias). PaSlaik pasaule notiek
stra u ja on kolog i jas vi rote ra p i
jas attistr ba, bet
vaito var planot ari Latviji? Var but, ka musu
sasniequmus iaja nozare velak piemines tikai
ka vestures posmu,,,
ts
_ _.-3. #.ffi# trL
F€gade Latvij- visbieiJk atklati
Pedejos gados viroterapijas laboratorijas Sis lentites simbolize atbalstu idas, kruts, plauiu un
klsa aktivs darbs pie onkolitisko virusu
petljumiem un preparatu izstrades.
Piem0ram, Japana notiek kliniskas
izpOtes treias fazes pet.ijumi par herpes
vlrusa viroterapi ju (prepardts )ncoVEX)
pret metastatisku melanomu, ka ari
aktivs darbs ar onkolitisko adenovirusu
izmantoianu pret baribas vada vezi un
herpes vTrusiem pret smadzelu
audzeju,'
kolorektdlds dalas veia skartaiiem cilvekiem
Savu kart privata biofarmaceitiska
kompJnija Genelux Corporofion no Kali-
fornijas pazilojusi: "Baku viruss ir vislabakpiemerots onkolitiskais viruss cilveka veiaterapijai, un tapec esam attistijuii pla5i lieto-jamu tehnologiju platformu uz baku vrrusa
bazes, ko izmantot 5aja jauna ji onkolitiskajaveZa terapila un diagnostik-"ts
Kanadas biofarm5cijas kompani ja
Oncolytics Biotech 1au izmegina gatavu
preparatu uz reovirusa bAzes Reolysin.
Medikaments jau izturejis klrniskas izpetes
pirmo un otro fazi attiecib5 uz vairakiem
veia veidiem, bet petljumi ar galvas un kakla
audzejiem jau ir treiaja faze,"
Interesanti, ka pavisam nesen sakuiies
peUjumi par onkolitiskas viroterapi jas iespOjim
sufu un ka[u veZa arsteiana. Viens vai
2%ma1as mllulu ciei no audzejiem, un
apmeram puse dzlvnieku, kas vecaki par
desmit gadiem, mirst no veia. Jau veikti
petijumi par cilveku un sulu adenovirusu,
sulu mera vlrusu, reovlrusu un baku virusu. Ta
ka majas dztvnieku audzeji qan pec veidiem,
gan daudzos citos aspeldos ir loti lidziqi cilveka
vezim, petnieki piejaui, ka driz viroterapija _va retu pa radTties a ri vete rin J ra ja med icin5."
Medicinas tiirisms? KipEc ne!
, Rigrlr iespejas doties pasaule ir stipri
ierobeiotas, bet pasaule var nakt pie Rigvir
patil Pec 5l senE principa par Muhamedu
un kalnu norit darbs pie medicinas t0risma
attistibas, Latvi jas Vi rotera pi jas centram
sadarbojoties ar t[risma nozari. T0risma
attistrbas valsts agent0ra 2012. qada
uzqema gandrz seiu minuiu videofrlmuar merii veicinat pacientu migrociju uz
Latviju, un taja ka medicrnas t[risma unikals
pied-va j u ms bi ja akcenteta veia vi rotera pi ja.
Filma tika demonstreta vairakas arvalstis, un,
i(iet, sakusi nest augJus.
PaSla ik praktiska virotera pi ja (Rlqrlr)
ir brrvi pieejama ne tikai Latvija - visos
vadoiajos onkologijas centros un labakaias
medicinas prakses privJta jas iestades, bet
ari vairak neka 25 arvalstis, pateicoties
medicrnas tr.rrisma un parrobeiu medicinaspriek5rocibam, kas lauj pacientiem vai virlu
Jrstejoiajiem arstiem salemt konsultacijas
atta I i nati vai ar vi rotera pi jas parstavnieclbu
'
,ll;i i fj', 1; llj ii;l".ll; *r' o *
*,,
*';*x,*:11h,*,
t*ili'fl;:::';;ffil#'*i#d*'
ilffiMmilffi',ffi;*,T*;:il*llffr;;,
.i.3
r.45
"t.:,t:
7
laundabigie idas audzEji,kriits vEzis, bronhu, plauiu
audzEji un kolorektilis dalasvEzis.
palidzrbu. Pacienti var saf emt zales arspecializetas agentlras palldzibu vai uz vietas,-^*^l,l:i^+ | ^+.,;i,.dPil rEtrrtrluL LdLvrju,
Pagijuia gada nogale Tuvo Austrumu inves-
toru un ba1leru apvienibas izdotaja biznesa
iurnall Banking Executive raksti par medicinas
turismu Latvila jau slaveta k- pasaules limer;ra
mediclnas trrrisma qalamerllis, kas sevi apvieno"kulturu, vesturisko mantojum u, neska rtu
dabas skaistumu un pedeja laika ari medicinaspa ka I po j u m us - sevii[i on kolog i
jas a rsteSa nas
joma, kur tai nav konkurentu". Arabu iurnalsviroterapiju nodevejis par Latvijas lepnumu."Latvijas zin-tnieki galu gala speja veikt milzigu
sasniequmu, jo pan-ca luzuma punktu vela
a nteia na, I ietojot vi rotera pi jas metod i, nevis
(im i jtera pi j u; iis sasn ieg u ms notei lcti atstJs
nozlmigas pedas vesture, jo Rrqvlr (pirmais un
lidz 5im vienigais) mainis veZa Jrsteianas me-
todes visd pasaule," slaue Bonking Executive.n
Calu gala var teikt, ka Muhameds tomer nakpie kalna, lo tas ir milziga darba celts kalns,
ko nevar nenovertet,
Inguna Mukene
I http://newsnetwork.mayoclinic.org/discussion/mayo-clinic-fi rst-to-show-viroiherapy-is-promising-a gainst-
multiple-myeloma/
AUCUSTS 2014 69