Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu

Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

I. Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība1. Pamatojums Epidemioloģiskās drošības likuma 1.panta 8.punkts

un 3.pants.Farmācijas likuma 1.panta 1.punkts.Ārstniecības likuma 9.panta pirmā daļa un 35.pantsLikums „Par piesārņojumu” 32.9 panta sestā daļa.Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumi Nr.581 „Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība” 2.punkts.Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.834 „Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību” 4.punkts.Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumi Nr.170 „Noteikumi par ārstniecības iestāžu reģistru” 5. un 15.punkts.Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumi Nr.468 „Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtība” 2.punkts.Eiropas Padomes 2010.gada 10.maija direktīva 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē, kuras prasības nepieciešams pārņemt nacionālajā normatīvajā regulējumā.Veselības ministrijas iniciatīva.

2. Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība

Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” (turpmāk – likumprojekts) mērķis ir precizēt Veselības inspekcijas kompetencē esošo Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā (turpmāk – LAPK) noteikto administratīvās atbildības regulējumu, lai veicinātu administratīvās atbildības piemērošanas efektivitāti.1. LAPK 42.pants „Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšana” nosaka, ka par sanitāri higiēnisko un

VMAnot_100714_LAPK; Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksā” sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojums (anotācija)

sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu (izņemot vides aizsardzības noteikumus un normas) pārkāpšanu - uzliek naudas sodu līdz trīssimt piecdesmit eiro. LAPK 42.pants tiek izteikts jaunā redakcijā, jo tiek izslēgta otrā daļa par atkārtotu pārkāpumu. LAPK 42.panta nosaukums un dispozīcija precizējama, ņemot vērā Epidemioloģiskās drošības likuma 1.panta 8.punktā lietoto terminu „epidemioloģiskā drošība” un 3.pantā ietverto epidemioloģiskās drošības pasākumu uzskaitījumu, kā arī izslēdzami iekavās vārdi „(izņemot vides aizsardzības noteikumus un normas)”, jo epidemioloģiskās drošības jautājumi neskar vides aizsardzības noteikumus un normas. LAPK 42.pants papildināms ar minimālo sankciju, kas piemērojama attiecīgo pārkāpumu gadījumos, lai noteiktu vienveidīgu un pietiekami efektīvu zemāko soda robežu par attiecīgās jomas pārkāpumiem. Atsevišķi norādāmas sankcijas fiziskai personai un juridiskai personai, jo ņemot vērā attiecīgās jomas pārkāpumu sekas, ko ar saimniecisko darbību var nodarīt juridiska persona. Juridiskai personai sankcija palielināma, jo esošā sankcija nav pietiekami efektīva. Pašreiz LAPK 42.pantā paredzētais naudas soda maksimālais apmērs juridiskai personai ir līdz 350 euro, kas ir mazāks nekā pretepidēmisko pakalpojumu sniegšanas izmaksas (piemēram, leģionelozes gadījumos daudzstāvu daudzdzīvokļu nama iekšējās ūdens apgādes sistēmas tīrīšanas un dezinfekcijas veikšanas izmaksas – sākot no 430 euro). Nepieciešams noteikt sankciju (naudas sodu) tādā apmērā, lai preventīvi novērstu tiesību pārkāpumu. Likumprojektā fiziskām personām naudas sods paredzēts no 10 euro līdz 700 euro, bet juridiskām personām – no 140 euro līdz 2800 euro.

2. LAPK 45.panta trešā daļa nosaka, ka par Veselības ministrijas neapstiprinātas medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu ārstniecībā uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam un ārstniecības personām līdz 140 euro. LAPK 45.panta trešā daļa precizējama, jo Veselības ministrija nav kompetentā


2

institūcija par ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanu, un tā neapstiprina medicīnā izmantojamās tehnoloģijas. Ārstniecības likuma 9.panta pirmā daļa nosaka, ka ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ministru kabineta 2005.gada 28.jūnija noteikumu Nr.468 „Ārstniecībā izmantojamo medicīnisko tehnoloģiju apstiprināšanas un jaunu medicīnisko tehnoloģiju ieviešanas kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.468) 2.punkts nosaka, ka medicīniskās tehnoloģijas novērtē un apstiprina Veselības ekonomikas centrs. Ar Ministru kabineta 2011.gada 7.septembra rīkojumu Nr.436 „Par Veselības norēķinu centra un Veselības ekonomikas centra reorganizāciju” (turpmāk – rīkojums Nr.436) 1.punktu veselības ministra pakļautībā esošās tiešās pārvaldes iestādes (Veselības norēķinu centrs un Veselības ekonomikas centrs) reorganizētas, tās apvienojot, un ar 2011.gada 1.novembri izveidota veselības ministra pakļautībā esoša tiešās pārvaldes iestāde – Nacionālais veselības dienests (turpmāk – dienests). Saskaņā ar rīkojuma Nr.436 3.17.apakšpunktu dienestam deleģēta valsts pārvaldes funkcija „3.17. apstiprināt ārstniecībā izmantojamās medicīniskās tehnoloģijas”.Tehniski grozījumi noteikumu Nr.468 2.punktā, aizstājot iestādes nosaukumu (Veselības ekonomikas centru ar Nacionālo veselības dienestu), atbilstoši rīkojumam Nr.436, tiks veikti vienlaicīgi ar grozījumiem pēc būtības.LAPK 45.panta trešās daļas dispozīcija tiek izteikta jaunā redakcijā, nosakot, atbildību par tādas medicīniskās tehnoloģijas izmantošanu ārstniecībā, kuru nav apstiprinājusi noteiktā kārtībā pilnvarota institūcija. LAPK 45.panta trešās daļa papildināma ar minimālo sankciju, kas piemērojama attiecīgo pārkāpumu gadījumos, lai noteiktu vienveidīgu un pietiekami efektīvu zemāko soda robežu par attiecīgās jomas pārkāpumiem (naudas soda zemākā summa – no 50 euro). LAPK 45.panta trešās daļas sankcijā paaugstināta naudas soda augstākā robeža


3

(līdz 350 euro), lai samērīgi saskaņotu sodu par šajā daļā norādīto pārkāpumu ar sodiem, kas noteikti par citiem LAPK ietvertajiem administratīvajiem pārkāpumiem (tajā skaitā par LAPK 45.2 un 45.4

pantā ietverto pārkāpumu).

3. LAPK 45.2 pants „Kārtības neievērošana, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba” nosaka, ka par kārtības neievērošanu, kādā ārstniecības iestādēm jāsniedz ziņas Veselības ministrijai par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam līdz 140 euro. LAPK 45.2 pantā nepieciešami grozījumi, jo ziņas par ārstniecības personu pieņemšanu darbā un atlaišanu no darba nav iesniedzamas Veselības ministrijai, bet Veselības inspekcijai. Likumprojektā LAPK 45.2 pantā Veselības ministrija tiek aizstāta ar norādi uz „kompetento institūciju”. LAPK 45 2.panta trešā daļa papildināma ar minimālo sankciju, kas piemērojama attiecīgo pārkāpumu gadījumos, lai noteiktu vienveidīgu un pietiekami efektīvu zemāko soda robežu par attiecīgajiem pārkāpumiem - sankcija papildināta ar naudas soda zemāko robežu – 50 euro. Lai pastiprinātu atbildību par pārkāpumu, efektīvāk nodrošinātu soda preventīvo funkciju, tiek paaugstināta naudas soda augstākā robeža - līdz 350 euro.

4. LAPK papildināms ar jaunu LAPK 45.4 pantu „Ārstniecības iestāžu reģistrācijas noteikumu pārkāpumi”, lai noteiktu administratīvo atbildību par ārstniecības iestāžu pieļautajiem pārkāpumiem tām noteikto uzdevumu izpildē par ziņu sniegšanu iekļaušanai Ārstniecības iestāžu reģistrā (ārstniecības iestāžu reģistrācijas noteikumu pārkāpumiem), ko nosaka Ministru kabineta 2005.gada 8.marta noteikumu Nr.170 „Noteikumi par ārstniecības iestāžu reģistru” (turpmāk – noteikumi Nr.170). Noteikumu Nr.170 5. un 15.punkts nosaka pienākumu Ārstniecības iestāžu reģistrā (turpmāk – reģistrs) reģistrētas ārstniecības


4

iestādes vadītājam, ja notikušas izmaiņas šo noteikumu 5.punktā minētajā informācijā, tad 10 darbdienu laikā pēc izmaiņu rašanās par to informēt reģistra iestādi, iesniedzot tai paziņojumu atbilstoši noteikumu Nr.170 3.pielikumam, ievērojot šādus kritērijus: 1) savlaicīgi nodrošināt reģistra iestādi ar ziņām; 2) nodrošināt ar aktuālām ziņām; 3) pilnā apjomā nodrošināt reģistra iestādi ar ziņām; 4) nodrošināt ar patiesām ziņām. Veselības inspekcija, kas ir reģistra iestāde, konstatējusi gadījumus, kad ārstniecības iestādes vadītāji pēc ārstniecības iestādes reģistrācijas reģistrā iesniedz aktuālās ziņas novēloti, sniedz nepatiesas ziņas, vai vispār nesniedz aktuālas ziņas. Reģistrs ir publiski pieejams reģistrs - valsts informācija sistēmas daļa, kurā ir ziņas par visām ārstniecības iestādēm neatkarīgi no to īpašuma formas un piederības. Nepieciešams nodrošināt, ka reģistrs satur aktualizētas un pareizas ziņas atbilstoši noteikumu Nr.170 prasībām. Reģistra iestāde nodrošina reģistrā iekļautās informācijas publisku pieejamību. Reģistrā katrs var iegūt informāciju par ārstniecības iestādi, ārstniecībā iesaistītajām personām, pakalpojumiem un citas ziņas. Sakarā ar minēto nepieciešams noteikt ārstniecības iestāžu vadītājiem administratīvo atbildību par normatīvajos aktos noteikto ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu reģistram. Likumprojekts paredz papildināt LAPK ar 45.4 pantu „Ārstniecības iestāžu reģistrācijas noteikumu pārkāpumi”, kas nosaka, ka par normatīvajos aktos noteikto ziņu nesniegšanu vai nepatiesu ziņu sniegšanu Ārstniecības iestāžu reģistram, – uzliek naudas sodu ārstniecības iestādes vadītājam no piecdesmit euro līdz trīssimt piecdesmit euro.

5. LAPK 46.1 panta „Noteiktās kārtības pārkāpšana farmaceitiskajā un veterinārfarmaceitiskajā darbībā” otrā daļa nosaka, ka par Latvijas Republikā nereģistrētu vai neatļautu zāļu izplatīšanu uzliek naudas sodu izplatītājam - fiziskajai personai no 140 līdz 700 euro, bet juridiskajai personai - no 1400 līdz 7000 euro), konfiscējot šīs zāles.


5

Farmācijas likuma 1.panta 8.punkts nosaka, ka 8) izplatīšana ir zāļu iepirkšana, uzglabāšana, piegāde, pārvietošana pāri valsts robežai (ievešana, izvešana), pārdošana vai nodošana lietošanā par maksu vai bez maksas;LAPK 46.1 panta otrās daļas sankcija nosaka pienākumu visos 46.1 panta otrās daļas piemērošanas gadījumos konfiscēt zāles. Zāļu konfiskācija Veselības inspekcijai rada būtisku problēmu, jo konfiscētās zāles ir iznīcināmas, bet zāļu iznīcināšanu sedz no valsts budžeta līdzekļiem. Gadījumos, ja persona pēc pārkāpuma konstatēšanas apņemas zāles (pārkāpuma priekšmetu) izplatīt valstīs, kurās nav attiecīgo izplatīšanas ierobežojumu (tas ir, ārpus Latvijas Republikas), ir lietderīgāk zāles nekonfiscēt, lai izvairītos no valsts budžeta izdevumiem par zāļu iznīcināšanu. Tādēļ 46.1 panta otrajā daļā sankcija papildināma ar normu, ka administratīvais sods piemērojams arī „(..) bez zāļu konfiskācijas”. Analoģiski šā papildsoda nepiemērošanas alternatīva ir jau paredzēta LAPK 46.1 panta pirmajā daļā. Tādēļ 46.1 panta otrajā daļā sankcija papildināta ar iespēju, ka administratīvais sods par Latvijas Republikā nereģistrētu vai neatļautu zāļu izplatīšanu var tikt piemērots arī bez zāļu konfiskācijas: „vai bez zāļu konfiskācijas”.

6. LAPK 166.15 panta „Atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšana ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem un to piedāvāšana un realizēšana bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem” pirmā daļa nosaka administratīvo sodu personām, kuras ir atbildīgas par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču ievietošanu tirgū, nenodrošinot tās ar atbilstības apliecinājumu vai apstiprinājumu, izņemot ārstniecības līdzekļu ievietošanu tirgū. Šā panta piektā daļa nosaka administratīvo sodu personām, kuras ir atbildīgas par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču piedāvāšanu vai realizēšanu bez atbilstības apliecinājuma vai apstiprinājuma, izņemot ārstniecības līdzekļu piedāvāšanu vai realizēšanu.


6

LAPK 166.15 panta pirmās un piektās daļas redakcija normu redakcija neļauj normas piemērot arī gadījumā, kad nav ievērotas medicīnas ierīču izplatīšanas prasības, ņemot vērā, ka Farmācijas likuma 1.panta 1) punkts nosaka, ka ārstniecības līdzekļi ir zāles un medicīniskās ierīces . Inspekcijai nepieciešams šā panta pirmo un piekto daļu piemērot, uzraugot arī medicīnas ierīces saskaņā ar Ministru kabineta 2005.gada 2.augusta noteikumu Nr.581 „Medicīnisko ierīču reģistrācijas, atbilstības novērtēšanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehniskās uzraudzības kārtība” (turpmāk – noteikumi Nr.581) 2.punktu, kas nosaka, ka medicīnisko ierīču ražošanas, izplatīšanas, ekspluatācijas un tehnisko uzraudzību veic Veselības inspekcija. LAPK 166.15 panta pirmajā un piektajā daļā vārdi „izņemot ārstniecības līdzekļu” aizstāti ar vārdiem „izņemot zāļu”, lai šīs normas piemērotu arī uz medicīnas ierīču kontroli (zāļu uzraudzībai piemēro citus LAPK pantus).

7. LAPK 228.panta pirmajā daļā ietverts Veselības inspekcijas kompetences pantu uzskaitījums, kurā nepieciešams veikt šādus grozījumus:1) papildināt aiz skaitļa „45.3” ar skaitli „45.4”, jo likumprojekts paredz LAPK papildināt ar jaunu 45.4

pantu.2) svītrot aiz norādes uz LAPK 84.1 pantu vārdus iekavās „(ja tie ir higiēnas prasību pārkāpumi)”, lai paplašinātu Veselības inspekcijas kompetenci administratīvo sodu piemērošanā, konstatējot LAPK 84.1 pantā paredzēto neziņošanu par avārijām tautsaimniecības nozarēs vai šādu avāriju slēpšanu. (228.panta pirmajā daļā norāde iekavās par Veselības inspekcijas uzraudzības jomu ietverta aiz konkrētā panta, uz kuru attiecas norādītais ierobežojums);3) norādi uz LAPK 166.9 pantu nepieciešams papildināt ar vārdiem „pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā”, precizējot Veselības inspekcijas kompetenci. Aiz norādes uz 166.9 pantu vārdus iekavās „(ja tie ir


7

pārkāpumi sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē)” nepieciešams aizstāt ar vārdiem: „(ja tie ir pārkāpumi ķīmisko vielu un ķīmisko maisījumu, kosmētisko līdzekļu un medicīnisko ierīču laišanā tirgū un izplatīšanā, ultravioletā starojuma iekārtu lietošanā, kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma sniegšanā)”, lai paplašinātu Veselības inspekcijas kompetences jomu. (Ministru kabineta 2010.gada 7.septembra noteikumu Nr.834 „Noteikumi par kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma higiēnas un nekaitīguma prasībām un šo prasību uzraudzības kārtību” (turpmāk – noteikumi Nr.834) ievērošanu uzrauga Veselības inspekcija. Kontrolējot noteikumu Nr.834 prasību izpildi, Veselības inspekcija nevar pilnvērtīgi nodrošināt noteikumu Nr.834 uzraudzību savas kompetences ietvaros. Veselības inspekcija tās kompetences ietvaros šobrīd ir tiesīga piemērot sankcijas par noteikumu Nr.834 pārkāpumiem, kas ir piekritīgi higiēnas un epidemioloģiskās drošības uzraudzībai saskaņā ar LAPK 42.pantu „Sanitāri higiēnisko un sanitāri pretepidēmisko noteikumu un normu pārkāpšana”. Noteikumu Nr.834 normas par droša un nekaitīga pakalpojumu sniegšanu pārkāpuma gadījumā, Veselības inspekcijai nav tiesību apturēt nedrošā pakalpojuma sniegšanu, piemērojot Epidemioloģiskās drošības likuma VIII1. nodaļu „Epidemioloģiskās kontroles objekta darbības apturēšana”, jo Epidemioloģiskās drošības likums neietver sevī drošu un nekaitīgu pakalpojumu. Inspekcija nevar pārkāpuma konstatācijas gadījumā pieņemt lēmumu saskaņā ar LAPK, jo LAPK 166.9 pants un 166.12 pants šobrīd piemērojami,, ievērojot 228.panta pirmajā daļā norādīto sašaurināto Veselības inspekcijas kompetenci (tikai, „ja tie ir pārkāpumi cilvēka dzīves vides un epidemioloģiskās drošības jomā, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē”). Lai novērstu konstatētos trūkumus un nodrošinātu Veselības inspekcijas uzraudzības funkcijas efektīvu izpildi, piemērotu LAPK sankcijas noteikumu


8

Nr.834 pārkāpuma gadījumos, ir nepieciešams paplašināt LAPK 228.panta pirmajā daļā noteikto Veselības inspekcijas kompetenci, paplašinot uzraudzības jomu.

LAPK 166.9 pants paplašināms arī ar norādi uz kontroli, ko Veselības inspekcija veic medicīnisko ierīču laišanā tirgū, ko nosaka noteikumi Nr.581.

4) saskaņā ar LAPK 228.panta pirmā daļā noteikto Veselības inspekcija izskata LAPK 166. 15 panta „Atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšana ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem un to piedāvāšana un realizēšana bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem” pirmajā daļā paredzēto administratīvo pārkāpumu (ja tie ir pārkāpumi cilvēka dzīves vides un epidemioloģiskās drošības jomā, sadzīvē lietojamo ķīmisko vielu un ķīmisko produktu realizācijā un kosmētikas līdzekļu apritē), lietas. Nepieciešams paplašināt Veselības inspekcijas kompetenci, precizējot LAPK 228.panta pirmās daļas tajā ietverto LAPK 166.15 panta uzraudzības jomas norādi, izsakot to šādā redakcijā: „(ja tie ir pārkāpumi cilvēka dzīves vides un epidemioloģiskās drošības jomā, medicīnisko preču laišanā tirgū un izplatīšanā, ultravioletā starojuma iekārtu lietošanā, kosmētiskā iedeguma iegūšanas pakalpojuma sniegšanā)”, lai Veselības inspekcija to piemērotu noteikumu Nr.384 un noteikumu Nr.581 pārkāpumu gadījumos

5) LAPK 228.panta pirmajā daļā nepieciešams papildināt ar norādi uz LAPK 166.15 panta piekto daļu (norādot to Veselības inspekcijas kompetencē) – lai piemērotu administratīvo atbildību par atbilstības novērtēšanai pakļauto preču piedāvāšanu vai realizēšanu bez atbilstības apliecinājuma vai apstiprinājuma, izņemot ārstniecības līdzekļu piedāvāšanu vai realizēšanu.

II. Izvērtējot LAPK 228.panta pirmajā daļā


9

http://likumi.lv/doc.php?id=89648#p166.15

Veselības inspekcijas kompetencē norādītos pantus, konstatēts, ka atsevišķi Veselības inspekcijas kompetencē norādītie panti nav piemērojami, jo nav speciālo materiālo tiesību normu, kas subjektam nosaka attiecīgo Veselības inspekcijas kontrolei pakļauto tiesisko pienākumu. Norāde uz nepiemērojamiem pantiem ir nepamatota un maldinoša. Sakarā ar minēto nepieciešams izslēgt šādus LAPK pantus no Veselības inspekcijas kompetences, izslēdzot norādes uz tiem no LAPK 228.panta pirmās daļas:

1) LAPK 63.pants „Ūdeņu ņemšanas noteikumu pārkāpšana” izslēdzams no Veselības inspekcijas kompetences, jo Veselības inspekcija šo sastāvu praksē nepiemēro, konstatēta kompetenču pārklāšanās ar vides aizsardzības valsts iestādēm (LAPK 231.pants), bez tam, sastāvs dublē LAPK 62.pantu „Virszemes un pazemes ūdeņu aizsardzības vai lietošanas noteikumu vai prasību pārkāpšana”, kas ir inspekcijas un vides aizsardzības valsts iestāžu kompetencē;

2) LAPK 64.pants „Ūdens objektu lietošanas noteikumu pārkāpšana” izslēdzams no Veselības inspekcijas kompetences, jo sastāvs dublē LAPK 62.pantu, un neietver Veselības inspekcijas kompetencē esošu higiēnas noteikumu pārkāpumu; LAPK 64.pants ir vides aizsardzības valsts iestāžu kompetencē (LAPK 231.pants);

3) LAPK 72.pants „Attīrīšanas iekārtu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšana” izslēdzams no Veselības inspekcijas kompetences, jo sastāvs neietver Veselības inspekcijas kompetencē esošu higiēnas noteikumu pārkāpumu; LAPK 72.pants ir vides aizsardzības valsts iestāžu kompetencē (LAPK 231.pants);

4) LAPK 75.pants „Atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšana” (pirmā un otrā daļa) izslēdzams no Veselības inspekcijas kompetences, jo pārkāpuma sastāvs neietver Veselības inspekcijas


10

kompetencē esošu higiēnas noteikumu pārkāpumu (Veselības inspekcijas kompetencē ir tikai ārstniecības procesā radušos pārkāpumu kontrole, un tos izskata ārstniecības iestādes darbības kontroles ietvaros). LAPK 75.pantu piemēro pašvaldību administratīvās komisijas (LAPK 210.panta pirmā daļa), republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori (LAPK 211.1 panta pirmā daļa), vides aizsardzības valsts iestādes (LAPK 231.panta pirmā daļa);

5) LAPK 76.pants „Pesticīdu, augšanas stimulatoru, minerālmēslu vai citu vielu transportēšanas, uzglabāšanas vai lietošanas noteikumu pārkāpšana” izslēdzams no Veselības inspekcijas kompetences, jo pārkāpuma sastāvs neietver Veselības inspekcijas kompetencē esošu higiēnas noteikumu pārkāpumu. LAPK 76.pantu piemēro pašvaldību administratīvās komisijas (LAPK 210.panta 1.daļa), republikas pilsētu domju un novadu domju priekšsēdētāji, viņu vietnieki un izpilddirektori (LAPK 211.1 panta pirmā daļa), vides aizsardzības valsts iestādes (LAPK 231.panta pirmā daļa);

6) LAPK 83.pants „Piesārņojošo vielu emisiju ierobežojošu pasākumu neveikšana nelabvēlīgu meteoroloģisko apstākļu periodos” izslēdzams no Veselības inspekcijas kompetences, jo pārkāpuma sastāvs neietver Veselības inspekcijas kompetencē esošu higiēnas noteikumu pārkāpumu. Inspekcija var piedalīties kā eksperti ietekmes uz veselību risku novērtējumā (likums „Par piesārņojumu”). LAPK 83.pantu piemēro Vides aizsardzības valsts iestādes (LAPK 231.panta pirmā daļa);

7) LAPK 84.1 pants „Neziņošana par avārijām tautsaimniecības nozarēs vai šādu avāriju slēpšana” (pirmā un otrā daļa) izslēdzams no Veselības inspekcijas kompetences, jo pārkāpuma sastāvs neietver Veselības inspekcijas kompetencē esošu higiēnas noteikumu pārkāpumu. LAPK 841.pantu piemēro Vides aizsardzības valsts iestādes


11

(LAPK 231.panta pirmā daļa);

8) LAPK 166.9 panta „Noteiktām prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu realizācija” otrā daļa izslēdzama no Veselības inspekcijas kompetences, jo pārkāpuma sastāvs neietver Veselības inspekcijas kompetencē esošu normatīvu aktu pārkāpumu. LAPK 166.9 panta otro daļu piemēro pašvaldības policija (LAPK 214.1 pants), Valsts ieņēmumu dienests (LAPK 215.1 panta pirmā daļa), vides aizsardzības valsts iestādes (LAPK 231.panta pirmā daļa); izslēgta 166.9 panta „Noteiktām prasībām neatbilstošu preču un pakalpojumu realizācija” otrā daļa, jo pārkāpuma sastāvs neietver Inspekcijas kompetencē esošu normatīvu aktu pārkāpumu;

9) LAPK 166.11 pants „Patērētāja prasījuma pieņemšanas un izskatīšanas kārtības neievērošana, preču un pakalpojumu garantijas saistību nepildīšana” (trešā un ceturtā daļa) izslēdzams no Veselības inspekcijas kompetences, jo pārkāpuma sastāvs neietver Veselības inspekcijas kompetencē esošu noteikumu pārkāpumu. Inspekcija sniedz atzinumu savas kompetences ietvaros (Ministru kabineta 2006.gada 1.augusta noteikumi Nr.631 „Kārtība, kādā piesakāms un izskatāms patērētāja prasījums par līguma noteikumiem neatbilstošu preci vai pakalpojumu”). LAPK 166.11

pantu piemēro Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (LAPK 215.4 panta pirmā daļa).

10) LAPK 166.11 pants „Patērētāja prasījuma pieņemšanas un izskatīšanas kārtības neievērošana, preču un pakalpojumu garantijas saistību nepildīšana” (trešā un ceturtā daļa) izslēdzams no Inspekcijas kompetences, jo pārkāpuma sastāvs neietver Inspekcijas kompetencē esošu noteikumu pārkāpumu;

11) LAPK 166 12 . panta „ Informācijas nesniegšana par preci, pakalpojumu, ražotāju, pārdevēju vai pakalpojumu sniedzēju ” trešā daļa (par šā panta


12

http://pro.nais.lv/naiser/text.cfm?Ref=0327021984120732769&Req=0327021984120732769&Key=0103011999031832772&Hash=1#1



pirmajā daļā paredzētajiem pārkāpumiem, ja tie izdarīti attiecībā uz degvielu) izslēdzama no Veselības inspekcijas kompetences, jo pārkāpuma sastāvs neietver Inspekcijas kompetencē esošu noteikumu pārkāpumu. LAPK 16612.panta trešo daļu piemēro Valsts ieņēmumu dienests (LAPK 215.1

panta pirmā daļa).

12) LAPK 16614.pants „Viltotu preču pārdošana” (1.daļa „Par viltotu preču piedāvāšanu vai pārdošanu”) izslēdzams no Veselības inspekcijas kompetences, jo praksē netiek piemērots. LAPK 16614.panta 1.daļu piemēro Valsts ieņēmumu dienests (LAPK 215.1 panta pirmā daļa) un Pārtikas un veterinārais dienests (LAPK 230.pants).

III. Informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām papildināta ar atsauci uz Eiropas Padomes 2010.gada 10.maija direktīvu 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto Pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē, kuras prasības nepieciešams pārņemt nacionālajā normatīvajā regulējumā, (turpmāk – direktīva), lai nodrošinātu direktīvas 3.panta 1.punktā noteikto (dalībvalstis normatīvajos aktos, ar kuriem ir pārņemtas direktīvas prasības, ietver vai oficiālajai publikācijai pievieno atsauci uz Direktīvu). LAPK 41.4 un 41.5 pantā (kurā noteikta administratīvā atbildība par darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu un darba aizsardzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu, kas rada tiešus draudus nodarbināto drošībai un veselībai), kā arī LAPK 75.pantā (kas paredz administratīvo atbildību par atkritumu, tajā skaitā ārstniecības iestādēs radušos atkritumu, apsaimniekošanas noteikumu pārkāpšanu) ir pārņemtas direktīvas 2.panta, kas paredz Eiropas Savienības dalībvalstīm noteikt efektīvas, samērīgas un atturošas sankcijas, ko piemēro, ja ir pārkāpti valstu noteikumi, kas pieņemti, ievērojot šo direktīvu, prasības. LAPK informatīvā atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām papildināta ar


13

atsauci uz direktīvu.Likumprojekts pilnībā atrisinās anotācijas I nodaļas 2.punktā minētās problēmas.

3. Projekta izstrādē iesaistītās institūcijas

Veselības inspekcija

4. Cita informācija Likumprojektā administratīvos sodus Veselības inspekcija piemēros, ievērojot Veselības inspekcijas iekšējā normatīvajā aktā par vadlīnijām administratīvo sodu piemērošanā noteiktos kritērijus.Likumprojekts izskatīts Tieslietu ministrijas Administratīvo tiesību pilnveidošanas darba grupā 2013.gada 14.novembrī, un izteiktie priekšlikumi ņemti vērā projekta pilnveidošanā.Prognozējams, ka likumprojekts varētu stāties spēkā ar 2015.gada 1.janvāri.

II. Tiesību akta projekta ietekme uz sabiedrību, tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu

1. Sabiedrības mērķgrupas, kuras tiesiskais regulējums ietekmē vai varētu ietekmēt

Likumprojekta tiesiskais regulējums attiecas uz ārstniecības personām, farmaceitiem un citām personām, kurām var tikt piemērota administratīvā atbildība:42.pants „Epidemioloģiskās drošības prasību pārkāpšana” – attiecas uz subjektiem (fiziskām un juridiskām personām), kam ir saistoša epidemioloģisko prasību ievērošana.45.2pants „Kārtības neievērošana, kādā ārstniecības iestāde sniedz ziņas par izmaiņām ārstniecības iestādes personālsastāvā” attiecas uz ārstniecības iestāžu vadītājiem jautājumā par ziņu sniegšanu kompetentajai institūcijai.45.4 pants „Ārstniecības iestāžu reģistrācijas noteikumu pārkāpumi” attiecas uz ārstniecības iestādes vadītājiem.46.1 panta „Noteiktās kārtības pārkāpšana farmaceitiskajā un veterinārfarmaceitiskajā darbībā” otrā daļa, kas precizē piemērojamo sankciju „par Latvijas Republikā nereģistrētu vai neatļautu zāļu izplatīšanu”, attiecas uz zāļu izplatītājiem, tas ir – fiziskas personas vai juridiskas


14

personas, ja tās izplata Latvijas Republikā nereģistrētas vai neatļautas zāles (veic Farmācijas likuma 1.panta 8 punktā noteiktās darbības: izplatīšana — zāļu iepirkšana, uzglabāšana, piegāde, pārvietošana pāri valsts robežai (ievešana, izvešana), pārdošana vai nodošana lietošanā par maksu vai bez maksas).166.15 panta „Atbilstības novērtēšanai pakļauto preču nenodrošināšana ar atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem un to piedāvāšana un realizēšana bez atbilstības apliecinājumiem vai apstiprinājumiem” pirmā un piektā daļa (kas aizstāj pirmās daļas dispozīcijā vārdus „ārstniecības līdzekļus” ar vārdiem „zāļu”) attiecas uz personām, kuras veic novērtēšanai pakļauto preču - medicīnas ierīču ievietošanu tirgū, piedāvāšanu vai realizēšanu, nenodrošinot tās ar atbilstības apliecinājumu vai apstiprinājumu.

2. Tiesiskā regulējuma ietekme uz tautsaimniecību un administratīvo slogu

Projekta tiesiskais regulējums nemaina tiesību subjektu tiesības un pienākumus, kā arī veicamās darbības, jo administratīvā atbildība tiek noteikta saistībā ar citos speciālajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu neizpildi.

3. Administratīvo izmaksu monetārs novērtējums

Ar administratīvā pārkāpuma lietu izskatīšanu saistītās administratīvo pārkāpumu lietu izskatīšanas Veselības inspekcijā izmaksas tiek segtas no iestādei piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.Tiesību subjektam noteiktā administratīvā atbildība nepalielina administratīvās izmaksas, jo sankcijas tiek piemērotas par pienākumu neizpildi, ko nosaka attiecīgās jomas speciālie normatīvie akti.

4. Cita informācija Nav

IV. Tiesību akta projekta ietekme uz spēkā esošo tiesību normu sistēmuLikumprojekts šo jomu neskar

V. Tiesību akta projekta atbilstība Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām 1. Saistības pret Eiropas Savienību Direktīva 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM

un EPSU noslēgto pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu


15

slimnīcu un veselības aprūpes nozarē2. Citas starptautiskās saistības Projekts šo jomu neskar. 3. Cita informācija Nav

1.tabulaTiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem

Attiecīgā ES tiesību akta datums, numurs un nosaukums

Direktīva 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē

A B C DAttiecīgā ES tiesību akta panta numurs (uzskaitot katru tiesību akta vienību – pantu, daļu, punktu, apakšpunktu)

Projekta vienība, kas pārņem vai ievieš katru šīs tabulas A ailē minēto ES tiesību akta vienību, vai tiesību akts, kur attiecīgā ES tiesību akta vienība pārņemta vai ieviesta

Informācija par to, vai šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības tiek pārņemtas vai ieviestas pilnībā vai daļēji. Ja attiecīgā ES tiesību akta vienība tiek pārņemta vai ieviesta daļēji, sniedz attiecīgu skaidrojumu, kā arī precīzi norāda, kad un kādā veidā ES tiesību akta vienība tiks pārņemta vai ieviesta pilnībā.Norāda institūciju, kas ir atbildīga par šo saistību izpildi pilnībā.

Informācija par to, vai šīs tabulas B ailē minētās projekta vienības paredz stingrākas prasības nekā šīs tabulas A ailē minētās ES tiesību akta vienības. Ja projekts satur stingrākas prasības nekā attiecīgais ES tiesību akts, norāda pamatojumu un samērīgumu.Norāda iespējamās alternatīvas (t.sk. alternatīvas, kas neparedz tiesiskā regulējuma izstrādi) – kādos gadījumos būtu iespējams izvairīties no stingrāku prasību noteikšanas, nekā paredzēts attiecīgajos ES tiesību aktos.

2.pants Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41.4, 41.5, un 75.pants, likumprojekta 8.pants (Informatīvās

Prasības ir pārņemtas pilnībā

Attiecīgais regulējums stingrākas prasības neparedz


16

atsauces 26.punkts)3.panta 1.punkts Darba aizsardzības

likuma 1., 3., 4., 5., 7., 8., 10., 13., 14., 16., 17., 20. un 21. pants;Ministru kabineta 2002.gada 21.maija noteikumu Nr.189 „Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskām vielām” 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 18. 48., 57., 58, 59. un 60.punkts, III nodaļa;Ministru kabineta 2010.gada 10.augusta noteikumi Nr.749 „Apmācības kārtība darba aizsardzības jautājumos” 2., 8., 9., 11., 12., 15., 18. un 20.punkts;Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.330 „Vakcinācijas noteikumi” 30.punkts, 31.3.apakšpunkts, 33.punkts;Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 41. 4 , 41. 5 , un 75.pants;Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta

Prasības pārņemtas daļējiPrasības tiks pārņemtas pilnībā, veicot grozījumus Ministru kabineta 2002.gada 9.decembra noteikumos Nr.526 „Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā”.

Ministru kabineta noteikumu projekts „Grozījumi Ministru kabineta 2002.gada 9.decembra noteikumos Nr.526 „Darba aizsardzības prasības, lietojot darba aprīkojumu un strādājot augstumā”” (VSS- 1016) tika izsludināts 2013.gada 20.jūnija Valsts sekretāru sanāksmē. Šobrīd precizēts atbilstoši saskaņošanas institūciju iebildumiem un nosūtīts 5 dienu saskaņošanai (atbildīgais par

Nav


17

noteikumu Nr.950 “Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība” 13.punkts;Pacientu tiesību likuma 10.panta pirmā daļa; Ministru kabineta 2012.gada 22.maija noteikumu Nr.353 „Ārstniecības iestādēs radušos atkritumu apsaimniekošanas prasības” 14., 15., 16., 20., 32. un 33.punkts; Ministru kabineta 2007.gada 2.oktobra noteikumu Nr.660 „Darba vides iekšējās uzraudzības veikšanas kārtība” 1.pielikums.

grozījumu veikšanu- Veselības ministrija)

Kā ir izmantota ES tiesību aktā paredzētā rīcības brīvība dalībvalstij pārņemt vai ieviest noteiktas ES tiesību akta normas.Kādēļ?

Direktīvas 2010/32/ES, ar ko īsteno HOSPEEM un EPSU noslēgto pamatnolīgumu par asu instrumentu radītu ievainojumu novēršanu slimnīcu un veselības aprūpes nozarē 3.panta pirmais punkts paredz rīcības brīvību dalībvalstīm Direktīvas prasību ieviešanai pieņemt normatīvos un administratīvos aktus vai nodrošināt, ka vēlākais līdz 2013.gada 11.maijam sociālie partneri ar nolīgumu ievieš vajadzīgos pasākumus. Ņemot vērā minēto Veselības ministrija organizēja sanāksmi, kurā piedalījās Labklājības ministrijas, sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Lautus”, Sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Tukuma slimnīca”, Rīgas Stradiņa universitātes Higiēnas un arodslimību laboratorijas un Rīgas pašvaldības sabiedrības ar ierobežotu atbildību „Rīgas Dzemdību nams” pārstāvji. Sanāksmē tika skatīts jautājums par


18

Direktīvas normu pārņemšanu, izvērtējot spēkā esošo darba aizsardzības jomu regulējošo normatīvo aktu prasības un secināts, ka Direktīvas prasības, izņemot atsevišķas normas (Direktīvas 7. un 8.klauzulas atsevišķas normas) jau šobrīd ir pārņemtas nacionālajā likumdošanā, līdz ar to nav nepieciešams izstrādāt specifisku normatīvo aktu attiecībā uz darba aizsardzību veselības aprūpes nozarē un sociālajiem partneriem nav nepieciešams ar nolīgumu pārņemt direktīvas prasības.

Saistības sniegt paziņojumu ES institūcijām un ES dalībvalstīm atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas sniegšanu par tehnisko noteikumu, valsts atbalsta piešķiršanas un finanšu noteikumu (attiecībā uz monetāro politiku) projektiem

Projekts šo jomu neskar.

Cita informācija Nav

VI. Sabiedrības līdzdalība un komunikācijas aktivitātes1. Plānotās sabiedrības

līdzdalības un komunikācijas aktivitātes saistībā ar projektu

Sabiedrības informēšanai, projekts publicēts Veselības ministrijas mājas lapā internetā sadaļā Sabiedrības līdzdalība.

2. Sabiedrības līdzdalība projekta izstrādē

Priekšlikumi nav saņemti

3. Sabiedrības līdzdalības rezultāti

Nav.

4. Cita informācija Nav.

VII. Tiesību akta projekta izpildes nodrošināšana un tās ietekme uz institūcijām

1. Projekta izpildē iesaistītās institūcijas

Veselības inspekcija.

2. Projekta izpildes ietekme uz pārvaldes funkcijām un institucionālo

Veselības inspekcijas funkcijas netiek paplašinātas.


19

struktūru. Jaunu institūciju izveide, esošu institūciju likvidācija vai reorganizācija, to ietekme uz institūcijas cilvēkresursiem

3. Cita informācija Nav.

Veselības ministre I.Circene

10.07.2014. 15:02


20

Documents

Likumprojekta „Grozījumi Latvijas Administratīvo pārkāpumu