Embed Size (px)
Citation preview
Lielvārdes novada
attīstības programma
2011. – 2017.gadam 2 . D A Ļ A – S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
Izstrādāja: SIA „NK Konsultāciju birojs” un SIA „AC konsultācijas” apvienība
2011.gads
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
2
SATURS
Ievads ................................................................................................................................................................. 3
Resursi un specializācija ..................................................................................................................................... 4
Vīzija ................................................................................................................................................................... 5
Ilgtermiņa un vidēja termiņa prioritātes, mērķi, rīcības un sasniedzamie rezultāti ........................................... 6
Investīciju plāns .................................................................................................................................................. 9
Attīstības programmas saskaņotība un pēctecība ............................................................................................ 13
Attīstības programmas izstrādes process un publiskās apspriešanas norise ................................................... 29
Attīstības programmas īstenošana un uzraudzība ........................................................................................... 30
Pielikumi ........................................................................................................................................................... 34
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
3
Ievads
Attīstības programmas 2.daļa „Stratēģiskā daļa” ir viena no Lielvārdes novada attīstības programmas 2011. –
2017.gadam (turpmāk – Attīstības programma) sastāvdaļām, kas izstrādāta pamatojoties uz novada pašreizējās
situācijas analīzi un darba grupu rezultātiem.
Stratēģijas daļu veido:
- Esošās situācijas kopsavilkums;
- Novada specializācija;
- Ilgtermiņa un vidēja termiņa prioritātes, mērķi, rīcības un sasniedzamie rezultātu rādītāji;
- Investīciju plāns;
- Attīstības programmas saskaņotības un pēctecības principi;
- Attīstības programmā paredzēto rīcības virzienu būtiskas un nebūtiskas ietekmes uz vidi vispārīgais
novērtējums;
- Attīstības programmas izstrādes process un publiskās apspriešanas norise;
- Attīstības programmas ieviešana un uzraudzība.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
4
Resursi un specializācija
Pieejamie resursi
Apdzīvotā vieta Resursi
Jumpravas pagasts Dolomīta, smilts un smilts – grants karjeri Mežs Lauksaimniecībā izmantojama zeme Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” Kultūras tradīcijas (Lielvārdes josta) Autoceļš A6 Dzelzceļš Vispārējās un speciālās izglītības nodrošinājums Mākslinieciskās pašdarbības aktivitāšu nodrošinājums
Lēdmanes pagasts Lauksaimniecībā izmantojama zeme Dabas parks „Ogres ieleja” Autoceļš P80 Vispārējās izglītības nodrošinājums Mākslinieciskās pašdarbības aktivitāšu nodrošinājums
Lielvārdes pagasts
Lauksaimniecībā izmantojama zeme Dabas liegums „Daugava pie Kaibalas” Kultūras tradīcijas (Lielvārdes josta) Autoceļš A6 Vispārējās izglītības nodrošinājums
Lielvārdes pilsēta
Daugava (upe) Lielvārdes parks un Rembates parks A.Pumpura muzejs Kultūras tradīcijas (Lielvārdes josta) Autoceļš A6 Dzelzceļš Pieslēgums maģistrālajam gāzes vadam Rūpnieciskajai ražošanai atvēlēta teritorija līdzās dzelzceļam un autoceļam Vispārējās un profesionālās ievirzes izglītības nodrošinājums Kultūras un mākslinieciskās pašdarbības aktivitāšu nodrošinājums
Novada specializācija
2010 2030
Lielvārdes novads ir pievilcīga dzīves vieta
Novada ģeogrāfiskais novietojums Rīgas aglomerācijas
teritorijā un novadu šķērsojošie valsts nozīmes autoceļi un
dzelzceļš veicina darbaspēka svārstmigrāciju. Iedzīvotāji
izvēlas strādāt ārpus novada, savukārt kā dzīvesvietu
izvēlas Lielvārdes novadu.
Lielvārdes novada uzņēmējdarbības nozare -
lauksaimniecība
Lielvārdes novadā attīstītākā nozare ir lauksaimniecība –
galvenokārt augkopība, piensaimniecība, lopkopība. Šīs
nozares attīstību labvēlīgi ietekmē lauksaimniecības zemes
Lielvārdes novads ir labiekārtota, pievilcīga un droša
dzīves vieta, kur cilvēki labprāt uzturas, dzīvo un
atgriežas
Lielvārdes novads attīstās kā dzīvošanai un atpūtai
labiekārtota un droša dzīves vieta, kur pieejami
dažādi pakalpojumi. Tā ģeogrāfiskā atrašanās vieta
un plānotā infrastruktūras pilnveide, kultūrvides
attīstība, izglītības un citu pakalpojumu pieejamība,
sekmē vienmērīgu iedzīvotāju skaita pieaugumu.
Iedzīvotāju labklājību veicinās videi draudzīgas
uzņēmējdarbības attīstība.
Lielvārdes novads - videi draudzīgas
uzņēmējdarbības novads
Lielvārdes novadā turpina attīstīties esošās nozares. Lielvārdes novads – videi draudzīgas uzņēmējdarbības novads. Novadā veiktie ieguldījumi
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
5
2010 2030
pieejamība.
Lielvārdes novada vērtība – kultūrvēsturiskais mantojums
Lielvārdes novada kultūrvēsturiskais mantojums, tradīcijas
un daba (ainavas) ir nozīmīgs resurss, kas vecina novada
atpazīstamību, kultūras un tūrisma pakalpojumu attīstību.
Lielvārdes novads ir atpazīstams ar A.Pumpura muzeja
darbību, ir plašs amatiermākslas piedāvājums.
Lielvārdes novadā pieejama kvalitatīva vispārējā un
profesionālās ievirzes izglītība
Lielvārdes novadā pieejama kvalitatīva izglītība:
pirmskolas, vispārējā pamata un vidējā, mākslas, mūzikas
un sporta profesionālās ievirzes izglītība, kā arī speciālā
izglītība.
Lielvārdes novada pašvaldība nodrošina plašu
pakalpojumu klāstu
Lielvārdes novads, izmantojot esošos resursus, nodrošina
pašvaldības funkciju izpildi.
infrastruktūrā, izglītībā un pētniecībā vecina uzņēmējdarbību, kurā tiek izmantotas inovatīvas tehnoloģijas un radīta produkcija ar augstu pievienoto vērtību.
Lielvārdes novads ir atvērts jebkurai citai nozarei, kas
ir saimnieciski un ekonomiski pamatota un nenodara būtisku kaitējumu videi, īpaši uzsverot tādas nozares kā:
▪ mežistrāde un kokapstrāde;
▪ metālapstrāde un elektronika;
▪ transports un loģistika;
▪ informācijas tehnoloģijas;
▪ atjaunojamie energoresursi;
▪ būvniecības nozare.
Lielvārdes novads – kultūras un tūrisma
pakalpojumu centrs
Lielvārdes novadā ir daudzpusīgs tūrisma un atpūtas
piedāvājums, izmantojot Daugavas resursus,
A.Pumpura muzeja pakalpojumus, dabas teritoriju
krāšņumu un dažādas iespējas brīvā laika
pavadīšanai, apmeklējot mākslas, izklaides, sporta un
atpūtas pasākumus.
Lielvārdes novads – izglītības centrs
Novadā tiek piedāvāta elastīga un plaša izglītības
sistēma, kas vērsta uz integrētas profesionālās
izglītības attīstību. Novadā ir pieejami vispārējās,
profesionālās, augstākās izglītības pakalpojumi. Ir
attīstīta mūžizglītības sistēma, tajā skaitā – pieaugušo
izglītība.
Lielvārdes novads - efektīva novada pārvaldes
sistēma
Lielvārdes novadā ir efektīva pašvaldības pārvaldes
sistēma, kur, racionāli izmantojot esošos resursus,
tiek veicināta pašvaldības funkciju deleģēšana un
uzņēmējdarbības attīstība.
Vīzija
Lielvārdes novads – moderna pilsētlauku vide, kura ir pievilcīga dzīvošanai, darbam, atpūtai un tūrismam.
Novada pārdomātas, ilgtspējīgas plānošanas un attīstības rezultātā, tiks saglabātas esošās lauksaimniecības
teritorijas, nodrošināta droša, zaļa un sakopta dzīves vide, kā arī attīstītas uzņēmējiem pievilcīgas
rūpnieciskās zonas. Apvienojumā ar kvalitatīvu izglītības un kultūras pakalpojumu piedāvājumu tas
nodrošinās radošas un daudzpusīgas iespējas, konkurētspējīgas darba vietas, veicinās iedzīvotāju labklājību,
kā arī sekmēs novada atpazīstamību nacionālā un starptautiskā līmenī.
Ilgt
erm
iĦa
un
vid
ēja
term
iĦa
pri
orit
ātes
, mēr
ėi,
rīc
ības
un
sas
nie
dza
mie
rez
ult
āti
Ilgt
erm
iņa
pri
ori
tāte
(2
03
0)
Pam
ato
jum
s Ie
tekm
e
IP1
: V
eic
ināt
un
no
dro
šin
āt
izgl
īto
tu, s
abie
dri
ski a
ktīv
u,
soci
āli
no
dro
šin
ātu
un
ģim
en
isku
sab
ied
rīb
u.
Ņem
ot
vērā
so
ciāl
eko
no
mis
ko
pro
cesu
n
ori
si
vals
tī,
liela
n
ozī
me
ir
jāp
ievē
rš c
ilvēk
kap
itāl
a iz
augs
me
i u
n t
ā sa
glab
āšan
ai.
Līd
z ar
to
no
vad
s
par
ilg
term
iņa
pri
ori
tāti
ir
def
inēj
is i
zglīt
ota
s u
n s
oci
āli
no
dro
šin
ātas
sab
ied
rīb
as a
ttīs
tīb
u,
kas
aktī
vi l
īdzd
arb
oja
s n
ova
da
attī
stīb
as p
roce
sos
un
vei
do
dzī
ves
telp
u e
soša
jām
un
nāk
amaj
ām p
aau
dzē
m.
Izgl
īto
ta,
sab
ied
risk
i ak
tīva
, so
ciāl
i n
od
roši
nāt
a u
n ģ
imen
iska
sab
ied
rīb
a ir
gar
ants
pie
vilc
īgai
, sa
isto
šai
dzī
ves
vid
ei,
kurā
cilv
ēki
sp
ēj v
eiks
mīg
i re
aliz
ēt s
avu
po
ten
ciāl
u.
Par
edza
ms,
ka
šād
a d
zīve
s vi
de
veic
inās
arī
ied
zīvo
tāju
ska
ita
pie
augu
mu
, līd
z ar
to
pal
ielin
ot
uzņ
ēmēj
dar
bīb
as u
n c
itu
akt
ivit
āšu
inte
nsi
tāti
un
no
vad
a ta
uts
aim
nie
cīb
as
izau
gsm
i.
Vid
ēja
te
rmiņ
a p
rio
ritā
te (
20
17
) M
ērķ
i R
īcīb
as
VTP
1.1
. Izg
lītīb
as, k
ult
ūra
s, s
po
rta,
ve
selīb
as, s
oci
ālo
pak
alp
oju
mu
kva
litāt
es
paa
ugs
tin
āšan
a, p
ielā
goša
na
un
dau
dzv
eid
īga
pie
dāv
āju
ma
no
dro
šin
āšan
a u
n
infr
astr
ukt
ūra
s at
tīst
ība
ied
zīvo
tāju
vaj
adzī
bām
un
inte
resē
m.
M1
.1.:
Izgl
ītīb
as, k
ult
ūra
s, s
po
rta
pak
alp
oju
mu
kva
litāt
es u
n p
ieej
amīb
as
no
dro
šin
āšan
a.
R1
.1.:
A
ttīs
tīt
un
p
ilnve
ido
t iz
glīt
ības
, ku
ltū
ras
un
sp
ort
a ie
stāž
u
infr
astr
ukt
ūru
u
n
mat
eriā
lte
hn
isko
bāz
i.
R1
.2.:
Att
īstī
t u
n p
ilnve
ido
t iz
glīt
ības
, ku
ltū
ras
un
sp
ort
a p
akal
po
jum
us.
R1
.3.:
Paa
ugs
tin
āt iz
glīt
ības
, ku
ltū
ras
un
sp
ort
a sp
eciā
listu
kva
lifik
āciju
.
M1
.2.:
Ves
elīb
as u
n s
oci
ālo
pak
alp
oju
mu
kva
litāt
es u
n p
ieej
amīb
as
no
dro
šin
āšan
a.
R1
.4.:
Att
īstī
t ve
selīb
as a
prū
pes
un
so
ciāl
o p
akal
po
jum
u in
fras
tru
ktū
ru.
R1
.5.:
Att
īstī
t ve
selīb
as a
prū
pes
un
so
ciāl
os
pak
alp
oju
mu
s.
R1
.6.:
Paa
ugs
tin
āt v
esel
ības
ap
rūp
es u
n s
oci
ālās
jom
as s
pec
iālis
tu k
valif
ikāc
iju.
VTP
1.2
. Paš
vald
ības
dar
bīb
as k
ap
acit
āte
s st
ipri
nāš
ana,
atvē
rta
un
efe
ktīv
a d
ialo
ga v
eid
oša
na
ar ie
dzī
votā
jiem
,
uzņ
ēm
ējie
m u
n c
itie
m s
oci
ālie
m p
artn
eri
em
.
M1
.3.:
Paš
vald
ības
pak
alp
oju
mu
kval
itāt
es u
n p
ieej
amīb
as
no
dro
šin
āšan
a.
R1
.7.:
Plā
no
t n
ova
da
teri
tori
jas
attī
stīb
u.
R1
.8.:
No
dro
šin
āt p
akal
po
jum
u p
ieej
amīb
u, u
zlab
ojo
t d
ialo
gu a
r sa
bie
drī
bu
.
R1
.9.:
Paa
ugs
tin
āt p
ašva
ldīb
as d
arb
ības
efe
ktiv
itāt
i.
R1
.10
.: N
od
roši
nāt
dro
šīb
u u
n s
abie
dri
sko
kār
tīb
u.
R1
.11
.: P
ilnve
ido
t p
ašva
ldīb
as u
n t
ās s
tru
ktū
rvie
nīb
u m
ater
iālt
eh
nis
ko b
āzi.
Kva
nti
tatī
vie
sas
nie
dza
mie
re
zult
āti
Nr.
R
ezu
ltat
īvie
rād
ītāj
i B
āzes
gad
s P
ašre
izēj
ā vē
rtīb
a 2
01
7.g
. sas
nie
dza
mie
rād
ītāj
i A
vots
1.
Izgl
īto
jam
o s
kait
s vi
spār
ējās
pam
ata
un
vid
ējās
izgl
ītīb
as ie
stād
ēs
20
09
./20
10
.m.g
. 1
17
2 1
18
0 LN
P
2.
Izgl
īto
jam
o s
kait
s p
irm
ssko
las
izgl
ītīb
as ie
stād
ēs
20
09
./20
10
.m.g
. 5
01
49
0 LN
P
3.
Ped
ago
gu s
kait
s vi
spār
ējās
izgl
ītīb
as ie
stād
ēs, k
as s
trād
ā va
irāk
ās d
arb
a vi
etā
s 2
00
9./
201
0.m
.g.
20
1
0
LNP
4.
Ku
ltū
ras
pas
āku
mu
ska
its
20
09
./20
10
.m.g
. 2
08
24
0 LN
P
5.
Ku
ltū
ras
pas
āku
mu
ap
mek
lētā
ju s
kait
s 2
00
9 3
1 1
20
34
00
0 LN
P
6.
Trū
cīgo
per
son
u s
kait
s 2
00
9 2
74
4 8
00
LNP
7.
Mig
rāci
jas
sald
o
20
09
-46
0
CSP
8.
Bez
dar
ba
līmen
is
20
10
10
,9%
4
%
CSP
9.
Izst
rād
āts
vien
ots
paš
vald
ības
ter
ito
rija
s p
lān
oju
ms
20
10
0
1
LNP
10
. Iz
veid
ota
vie
nas
pie
tura
s aģ
entū
ra –
info
rmāc
ijas
cen
trs
20
10
0
1
LNP
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
7
Ilgt
erm
iņa
pri
ori
tāte
(2
03
0)
Pam
ato
jum
s Ie
tekm
e
IP2
: N
od
roši
nāt
kva
litat
īvu
un
ilgts
pē
jīgu
dzī
ves
un
atp
ūta
s
telp
as iz
veid
i ie
dzī
votā
jiem
un
no
vad
a vi
esi
em
Dzī
ves
un
atp
ūta
s te
lpas
kva
litāt
i no
saka
sak
ārto
ta in
fras
tru
ktū
ra
un
au
gsta
dab
as v
ides
kva
litāt
e. L
īdz
ar t
o n
ova
ds
kā i
lgte
rmiņ
a
pri
ori
tāti
ir
d
efin
ējis
d
zīve
s u
n
atp
ūta
s te
lpas
sa
kārt
oša
nu
,
tād
ējād
i ve
icin
ot
arī
tūri
sma
attī
stīb
u
un
n
ova
da
tēla
po
pu
lari
zēša
nu
.
Au
gsta
infr
astr
ukt
ūra
s kv
alit
āte
pad
ara
no
vad
u p
ievi
lcīg
u d
zīvo
šan
ai u
n s
aim
nie
cisk
ajām
un
kult
ūra
s ak
tivi
tātē
m. S
avu
kārt
, sag
lab
āta
dab
as v
ide
un
izko
pta
ku
ltū
rain
ava,
pad
ara
no
vad
u
pie
vilc
īgu
gan
dzī
voša
nai
, gan
tū
rism
am.
Vid
ēja
te
rmiņ
a p
rio
ritā
te (
20
17
) M
ērķ
i R
īcīb
as
VTP
2.1
. Dzī
voja
mā
fon
da
un
pu
blis
ko ē
ku
apsa
imn
ieko
šan
as u
zlab
oša
na,
lab
iekā
rto
šan
a u
n
attī
stīb
a.
M2
.1.:
Māj
okļ
u,
pu
blis
ko ē
ku k
valit
ātes
un
pie
ejam
ības
no
dro
šin
āšan
a.
R2
.1.:
Sak
ārto
t u
n a
ttīs
tīt
ēku
infr
astr
ukt
ūru
.
R2
.2.:
Vei
cin
āt s
adar
bīb
u a
r m
ājo
kļu
ap
saim
nie
kotā
jiem
.
VTP
2.2
. In
fras
tru
ktū
ras
uzl
abo
šan
a u
n a
ttīs
tīb
a.
M2
.2.:
N
ova
da
sasn
ied
zam
ības
u
n
ied
zīvo
tāju
mo
bili
tāte
s n
od
roši
nāš
ana.
R2
.3.:
Att
īstī
t p
ašva
ldīb
as ie
lu u
n c
eļu
infr
astr
ukt
ūru
.
R2
.4.:
Uzl
abo
t sa
bie
dri
skā
tran
spo
rta
sati
ksm
i.
M2
.3.:
Efe
ktīv
a re
surs
u s
agla
bāš
ana
un
izm
anto
šan
a ilg
tsp
ējīg
ai a
ttīs
tīb
ai.
R2
.5.:
Uzl
abo
t si
ltu
map
gād
es
plā
no
šan
u u
n in
fras
tru
ktū
ru.
R2
.6.:
Uzl
abo
t ū
den
s u
n k
anal
izāc
ijas
plā
no
šan
u u
n in
fras
tru
ktū
ru.
R2
.7.:
No
dro
šin
āt a
tkri
tum
u a
psa
imn
ieko
šan
u.
R2
.8.:
V
eici
nāt
al
tern
atīv
ās
en
erģi
jas
ražo
šan
u
un
at
jau
no
jam
o
ener
gore
surs
u
plā
no
šan
u
un
izm
anto
šan
u.
R2
.9.:
Piln
veid
ot
pu
blis
ko in
fras
tru
ktū
ru.
VTP
2.3
. N
ova
da
po
pu
lari
zēša
na,
at
rakt
īva
tūri
sma
pie
dāv
āju
ma
izve
ide
, tū
rist
u p
iesa
iste
.
M2
.4.:
Tū
rism
a p
akal
po
jum
u,
mār
keti
nga
u
n
no
vad
a at
paz
īsta
mīb
as
veic
ināš
ana
un
no
dro
šin
āšan
a.
R2
.10
.: V
eici
nāt
tū
rism
a in
fras
tru
ktū
ras
attī
stīb
u.
R2
.11
.: V
eici
nāt
tū
rism
a p
akal
po
jum
u a
ttīs
tīb
u.
R2
.12
.: V
eid
ot
no
vad
a tē
lu, v
ecin
āt n
ova
da
atp
azīs
tam
ību
un
no
stip
rin
āt id
en
titā
ti.
VTP
2.4
. Vid
es
sagl
abāš
an
a u
n il
gtsp
ējīg
a at
tīst
ība.
M
2.5
.: V
ides
aiz
sard
zīb
as p
rob
lēm
u
risi
nāš
anai
nep
ieci
ešam
o in
stru
men
tu
izve
ide,
pra
smju
un
iem
aņu
izko
pša
na.
R2
.13
.: V
eici
nāt
sab
ied
rīb
as in
form
ētīb
u u
n a
ktiv
itāt
i vid
es s
agla
bāš
anā.
R2
.14
.: U
zlab
ot
vid
es k
valit
āti.
Kva
nti
tatī
vie
sas
nie
dza
mie
re
zult
āti
Nr.
R
ezu
ltat
īvie
rād
ītāj
i B
āzes
gad
s P
ašre
izēj
ā vē
rtīb
a 2
01
7.g
. sas
nie
dza
mie
rād
ītāj
i A
vots
1.
Dzī
voja
mā
pla
tīb
a, t
ūks
t m
2 2
00
9 4
08
,5
42
0 C
SP
2.
Māj
okļ
u s
kait
s 2
00
9 4
28
9 4
40
0 C
SP
3.
Paš
vald
ības
au
toce
ļi ar
mel
no
seg
um
u, k
m
20
09
6,9
6 1
8
LNP
4.
Paš
vald
ības
iela
s ar
mel
no
seg
um
u, k
m
20
09
23
,52
30
LN
P
5.
Ied
zīvo
tāji,
ku
ru d
zīve
s vi
etai
pie
slēg
ts c
entr
aliz
ēts
ūd
ensa
pgā
des
tīk
ls, %
2
01
0 4
5,7
6
3
LNP
6.
Ied
zīvo
tāji,
ku
ru d
zīve
s vi
etai
pie
slēg
ts c
entr
aliz
ēts
no
tekū
deņ
u s
avāk
šan
as
20
10
46
,2
63
LN
P
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
8
tīkl
s, %
7.
Soci
ālie
dzī
vokļ
i 2
01
0 7
1
2
LNP
8.
Ied
zīvo
tāji,
ku
ru m
ājsa
imn
iecī
bās
no
slēg
ti lī
gum
i par
atk
ritu
mu
apsa
imn
ieko
šan
u, %
20
10
80
9
0
LNP
9.
Atk
ritu
mu
šķi
roša
nas
lau
kum
i 2
01
0 0
3
LN
P
Ilgt
erm
iņa
pri
ori
tāte
(2
03
0)
Pam
ato
jum
s Ie
tekm
e
IP3
: St
imu
lēt
dar
ba
telp
as
attī
stīb
u, s
ekm
ējo
t ci
lvē
kre
surs
u
pie
sais
ti u
n p
aau
gsti
no
t
ied
zīvo
tāju
lab
klāj
ības
līm
en
i.
Lai
veic
ināt
u
no
vad
a ta
uts
aim
nie
cīb
as
izau
gsm
i, n
ova
ds
par
ilgte
rmiņ
a p
rio
ritā
ti
ir
def
inēj
is
uzņ
ēmēj
dar
bīb
as
vid
es
sakā
rto
šan
u
un
u
zņēm
ējd
arb
ības
at
tīst
ību
, ka
s n
od
roši
nās
ied
zīvo
tāju
n
od
arb
ināt
ību
, kā
ar
ī p
aau
gsti
nās
ie
dzī
votā
ju
lab
klāj
ības
līm
en
i.
Vei
ksm
īgi
attī
sto
ties
dar
ba
telp
ai,
Liel
vārd
es n
ova
dā
sagl
abās
ies
un
att
īstī
sies
jau
eso
šie
uzņ
ēmu
mi
un
ve
ido
sies
ja
un
i. R
ezu
ltāt
ā n
ova
dā
pie
augs
n
od
arb
ināt
ība,
p
alie
linās
ies
ied
zīvo
tāju
un
paš
vald
ības
ieņ
ēmu
mi.
Vid
ēja
te
rmiņ
a p
rio
ritā
te (
20
17
) M
ērķ
i R
īcīb
as
VTP
3.1
. Uzņ
ēm
ējd
arb
ības
vid
es
attī
stīb
a u
n
efe
ktīv
a b
rīvo
te
rito
riju
un
ēku
izm
anto
šan
a
uzņ
ēm
ējd
arb
ības
ve
ikša
nai
, pie
sais
tot
inve
sto
rus
un
ve
ido
jot
jau
nas
dar
ba
vie
tas
no
vad
a
ied
zīvo
tājie
m.
M3
.1.:
Raž
oša
nas
un
pak
alp
oju
mu
attī
stīb
a.
R3
.1.:
Vei
cin
āt p
ašva
ldīb
as u
n p
rivā
tā s
ekto
ra s
adar
bīb
u u
zņēm
ējd
arb
ības
att
īstī
bai
.
R3
.2.:
Att
īstī
t u
zņēm
ējd
arb
ības
atb
alst
a in
fras
tru
ktū
ru.
R.3
.3.:
Sek
mēt
no
dar
bin
ātīb
as u
n u
zņēm
ējd
arb
ības
att
īstī
bu
.
Kva
nti
tatī
vie
sasn
ied
zam
ie r
ezu
ltāt
i
Nr.
R
ezu
ltat
īvie
rād
ītāj
i B
āzes
gad
s P
ašre
izēj
ā vē
rtīb
a 2
01
7.g
. sas
nie
dza
mie
rād
ītāj
i A
vots
1.
Eko
no
mis
ki a
ktīv
ās t
irgu
s se
kto
ra v
ien
ības
2
00
8 4
78
60
0 C
SP
2.
Uzņ
ēmu
mu
ska
its
uz
10
00
ied
zīvo
tājie
m
20
08
42
5
2
CSP
3.
Ko
pš
19
91
.gad
a p
iesa
istī
tās
ārva
lstu
inve
stīc
ijas
20
10
16
2 1
77
27
0 0
00
Lurs
oft
Inve
stīc
iju
plā
ns
N.p
.k.
Pro
jekt
a n
osa
uku
ms
Atb
ilstī
ba
ilgte
rmiņ
a u
n
vid
ēja
te
rmiņ
a p
rio
ritā
tēm
, m
ērķi
em
un
rī
cīb
ām
Pro
jekt
a m
ērķi
s P
lān
oti
e s
asn
ied
zam
ie r
ezu
ltāt
i P
roje
kta
par
tner
i
Pro
jekt
a ko
pē
jais
b
ud
žets
(L
VL)
Fin
anšu
inst
rum
en
ts
Plā
no
tais
laik
a p
osm
s
Paš
vald
ības
b
ud
žets
(LV
L)
Val
sts
līdzf
inan
sēj
um
s (L
VL)
ES f
on
du
līd
zfin
ansē
jum
s (L
VL)
ES f
on
du
n
osa
uku
ms
Cit
i fin
anšu
av
oti
(LV
L)
Cit
u
fin
anšu
av
otu
n
osa
uku
ms
Pro
jekt
a u
zsāk
šan
as
dat
um
s
Pro
jekt
a n
osl
ēgu
ma
dat
um
s
1.
Kai
bal
as p
amat
sko
las
zāle
s p
ieb
ūve
s re
kon
stru
kcija
IP1
VTP
1.1
. M
1.1
. R
1.1
.
Rek
on
stru
ēt
Kai
bal
as
pam
atsk
ola
s zā
les
pie
bū
vi,
no
dro
šin
ot
tās
pu
blis
ku
pie
ejam
ību
u
n
mu
ltif
un
kcio
nāl
u
dar
bīb
u
brī
vā
laik
a p
avad
īšan
as,
kult
ūra
s,
spo
rta
un
p
ub
lisku
p
asāk
um
u
jom
ā ie
dzī
votā
jiem
, b
ērn
iem
, p
usa
ud
žiem
un
jau
nie
šiem
n
e ti
kai
Lie
lvār
des
no
vad
a K
aib
alas
cie
mā,
bet
arī
no
ap
kārt
ējie
m
un
tā
lāki
em
Latv
ijas
ciem
iem
u
n
pils
ētām
.
Rek
on
stru
ētā
ob
jekt
a p
latī
ba
- 3
63
.00
m2
nav
8
2 2
49
,66
25
06
3,2
1 1
1 9
13
,84
45
27
2,6
1 EL
FLA
n
av
nav
2
9.0
6.2
00
9.
31
.01
.20
11
.
2.
Liel
vārd
es iz
glīt
ības
ie
stāž
u
info
rmat
izāc
ija
IP
1 V
TP1.
1.
M1
.1.
R1
.1.
No
dro
šin
āt 3
Lie
lvār
des
no
vad
a sk
ola
s ar
atb
ilsto
šu
infr
astr
ukt
ūru
, ka
s ve
icin
ās
pla
šāku
u
n
efe
ktīv
āku
in
form
ācija
s ko
mu
nik
āciju
te
hn
olo
ģiju
(I
KT)
iz
man
toša
nu
m
inēt
ajās
iz
glīt
ības
ie
stād
ēs,
tād
ējād
i u
zlab
ojo
t iz
glīt
ības
kva
litāt
i un
efe
ktiv
itāt
i.
Iegā
dāt
i st
acio
nār
ie
dat
ori
-
55
, ie
gād
āti
po
rtat
īvie
d
ato
ri
- 8
, ie
gād
āts
mu
ltim
ediju
ka
bin
etu
ap
rīko
jum
s -
4, u
zlab
oti
lo
kālie
tīk
li -
5
nav
5
6 3
77
,51
0,0
0 0
,00
56
37
7,5
1 ER
AF
nav
n
av
01
.01
.20
10
. 3
0.0
6.2
01
1.
3.
Dau
dzf
un
kcio
nāl
a st
adio
na
reko
nst
rukc
ija
Jum
pra
vā
IP1
VTP
1.1
. M
1.1
. R
1.1
.
Rek
on
stru
ēt
stad
ion
u
pie
Ju
mp
rava
s vi
du
ssko
las,
n
od
roši
no
t tā
p
ub
lisku
p
ieej
amīb
u
un
m
ult
ifu
nkc
ion
ālu
d
arb
ību
b
rīvā
la
ika
pav
adīš
anas
, sp
ort
a u
n p
ub
lisku
pas
āku
mu
jom
ā Li
elvā
rdes
no
vad
a Ju
mp
rava
s u
n c
itu
Lat
vija
s p
agas
tu,
ciem
u u
n p
ilsēt
u
ied
zīvo
tājie
m,
tād
ējād
i u
zlab
ojo
t Ju
mp
rava
s p
agas
ta
pu
blis
ko
infr
astr
ukt
ūru
, p
aau
gsti
no
t tā
ie
dzī
votā
ju
dzī
ves
kval
itāt
i un
vei
cin
ot
apd
zīvo
tīb
as s
agla
bāš
ano
s p
agas
tā.
Rek
on
stru
ētā
ob
jekt
a p
latī
ba
- 4
51
0 m
2 n
av
17
8 7
28,
21
78
28
5,9
8 2
1 6
94
,00
78
74
8,2
3 EL
FLA
n
av
nav
1
9.1
0.2
00
9.
31
.01
.20
11
.
4.
Jum
pra
vas
spec
iālā
s in
tern
ātp
amat
sko
las
reko
nst
rukc
ija u
n
aprī
koju
ma
uzl
abo
šan
a
IP
1 V
TP1.
1.
M1
.1.
R1
.1.
Uzl
abo
t Ju
mp
rava
s sp
eciā
lās
inte
rnāt
pam
atsk
ola
s m
ācīb
u v
idi
un
att
īstī
t re
hab
ilitā
cija
s ie
spēj
as,
kā a
rī
iegā
dāt
ies
elek
tro
nis
kās
pro
gram
mat
ūra
s u
n
teh
no
loģi
jas
sko
lēn
u a
r in
valid
itāt
i sa
dzī
ves
un
dar
ba
pra
smju
att
īstī
bai
.
Rek
on
stru
ēta
apku
res
sist
ēma
- 1
, ie
gād
āti
dat
ori
ar
sk
ārie
njū
tīgu
ek
rān
u
- 2
dat
ork
om
ple
kti,
uzs
tād
īta
reh
abili
tāci
jas
iekā
rta
- 1
, p
ielā
gota
ēk
a ci
lvē
kiem
ar
fu
nkc
ion
ālie
m t
rau
cēju
mie
m -
1
nav
9
8 3
92
,00
14
75
9,0
0 0
,00
83
63
3,0
0 ER
AF
nav
n
av
01
.02
.20
10
. 3
0.0
6.2
01
1.
5.
Soci
ālās
re
hab
ilitā
cija
s u
n
inst
itū
cijā
m
alte
rnat
īvu
so
ciāl
ās
aprū
pes
pak
alp
oju
mu
at
tīst
ība
Liel
vārd
es
no
vad
ā
IP1
VTP
1.1
. M
1.2
. R
.1.5
.
Att
īstī
t so
ciāl
ās
reh
abili
tāci
jas
un
in
stit
ūci
jām
al
tern
atīv
us
soci
ālās
ap
rūp
es
pak
alp
oju
mu
s,
lai
piln
veid
otu
mēr
ķa g
rup
as s
oci
ālās
u
n f
un
kcio
nāl
ās
pra
smes
un
pal
ielin
ātu
to
in
tegr
āciju
sab
ied
rīb
ā u
n
dar
ba
tirg
ū
Mo
tivā
cija
s, a
lter
nat
īvās
so
ciāl
ās a
prū
pes
un
so
ciāl
ās
reh
abili
tāci
jas
pak
alp
oju
mu
s sa
ņēm
uša
s 3
00
mēr
ķa
gru
pas
p
erso
nas
, ta
i sk
aitā
: 1
) m
oti
vāci
jas
pro
gram
mas
p
akal
po
jum
us
saņ
ēmu
šas
30
0 m
ērķa
gru
pas
p
erso
nas
; 2
)
alte
rnat
īvās
so
ciāl
ās
aprū
pes
p
akal
po
jum
us
20
0 m
ērķa
gru
pas
per
son
as;
3)
soci
ālās
re
hab
ilitā
cija
s p
akal
po
jum
us
saņ
ēmu
šas
10
0 m
ērķa
gr
up
as
per
son
as;
4)
izve
ido
ta
1
dar
ba
vie
ta
mēr
ķa
gru
pas
p
erso
nai
; 5
) Su
per
vīzi
jas
pak
alp
oju
mu
s sa
ņēm
uši
9 m
oti
vāci
jas,
so
ciāl
ās r
ehab
ilitā
cija
s u
n
soci
ālās
ap
rūp
es
pak
alp
oju
mu
sn
iegš
anā
iesa
istī
tie
spec
iālis
ti.
nav
1
00
00
0,0
0 0
,00
0,0
0 1
00
00
0,0
0 ES
F n
av
nav
0
1.0
1.2
01
1.
31
.12
.20
12
.
6.
Ener
goef
ekti
vitā
tes
paa
ugs
tin
āšan
a Li
elvā
rdes
mū
zika
s sk
olā
, Lēd
man
es
pam
atsk
olā
un
Ju
mp
rava
s vi
du
ssko
lā
IP
1 V
TP1.
1.
M1
.1.
R1
.1.
Ogl
ekļa
d
ioks
īda
emis
iju
sam
azin
āšan
a u
n
ener
goef
ekti
vitā
tes
paa
ugs
tin
āšan
a,
sam
azin
ot
silt
um
ener
ģija
s p
atēr
iņu
Li
elv
ārd
es
no
vad
a p
ašva
ldīb
as
auto
no
mo
fu
nkc
iju
no
dro
šin
āšan
ai
par
edzē
tajā
s iz
glīt
ības
ie
stāž
u
ēkās
-
Liel
vārd
es
mū
zika
s sk
olā
, Lē
dm
anes
pam
atsk
olā
un
Ju
mp
rava
s vi
du
ssko
lā.
Izst
rād
āti
ēku
fa
sād
es
vie
nkā
ršo
tās
ren
ovā
cija
s d
oku
men
tāci
ja
- 3
pro
jekt
i, Sa
gata
voti
en
ergo
aud
ita
pār
skat
i -
3
gab
., N
osi
ltin
ātas
ārs
ien
as,
pam
ati,
jum
ts -
3 ē
kas,
u
zstā
dīt
i b
alan
sēša
nas
vā
rsti
-
3
kom
pl.
Sasn
ied
zam
ais
ener
goef
ekti
vitā
tes
rād
ītāj
s -
0.4
4 k
gCO
2 /Ls
.
nav
5
81
42
7,4
9 2
23
77
5,3
6 0
,00
0,0
0 n
av
35
7 6
52,
13
KP
FI
19
.11
.20
09
. 3
0.1
1.2
01
1.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
10
N.p
.k.
Pro
jekt
a n
osa
uku
ms
Atb
ilstī
ba
ilgte
rmiņ
a u
n
vid
ēja
te
rmiņ
a p
rio
ritā
tēm
, m
ērķi
em
un
rī
cīb
ām
Pro
jekt
a m
ērķi
s P
lān
oti
e s
asn
ied
zam
ie r
ezu
ltāt
i P
roje
kta
par
tner
i
Pro
jekt
a ko
pē
jais
b
ud
žets
(L
VL)
Fin
anšu
inst
rum
en
ts
Plā
no
tais
laik
a p
osm
s
Paš
vald
ības
b
ud
žets
(LV
L)
Val
sts
līdzf
inan
sēj
um
s (L
VL)
ES f
on
du
līd
zfin
ansē
jum
s (L
VL)
ES f
on
du
n
osa
uku
ms
Cit
i fin
anšu
av
oti
(LV
L)
Cit
u
fin
anšu
av
otu
n
osa
uku
ms
Pro
jekt
a u
zsāk
šan
as
dat
um
s
Pro
jekt
a n
osl
ēgu
ma
dat
um
s
7.
Spec
iālis
tu p
iesa
iste
Li
elvā
rdes
no
vad
a p
ašva
ldīb
ai
IP
1 V
TP1.
2 M
1.3
. R
1.9
Paa
ugs
tin
āt L
ielv
ārd
es n
ova
da
paš
vald
ības
kap
acit
āti,
pie
sais
tot
juri
sko
nsu
ltu
u
n
psi
ho
logu
p
ašva
ldīb
as
adm
inis
trāc
ijā
Pie
sais
tīti
sp
eciā
listi
-
2
cilv
ēki,
izve
ido
ta
paš
vald
ības
nek
ust
amo
īpaš
um
u d
atu
bāz
e -
1 d
atu
b
āze,
N
od
roši
nāt
a iz
glīt
oja
mo
p
sih
olo
ģisk
ā iz
pē
te
- 1
p
akal
po
jum
s;
sup
ervī
zija
s p
edag
ogi
em -
1 p
akal
po
jum
s
nav
2
0 9
96
,03
0,0
0 0
,00
20
99
6,0
3 ES
F n
av
nav
1
2.1
1.2
01
0.
30
.09
.20
12
.
8.
Atb
alst
a p
asāk
um
u
īste
no
šan
a Li
elvā
rdes
n
ova
da
izgl
ītīb
as
iest
ādēs
IP1
VTP
1.1
. M
1.1
. R
1.2
.
No
dro
šin
āt m
ācīb
u a
tbal
stu
sko
lēn
iem
ar
māc
ību
un
u
zved
ības
gr
ūtī
bām
Li
elvā
rde
s n
ova
da
izgl
ītīb
as
iest
ādēs
un
īst
eno
t at
bal
sta
pas
āku
mu
s sk
olē
nie
m a
r fu
nkc
ion
ālie
m
trau
cēju
mie
m
Jum
pra
vas
spec
iāla
jā
inte
rnāt
pam
atsk
olā
Atb
alst
u
māc
ībām
sa
ņēm
uši
so
ciāl
ās
atst
um
tīb
as r
iska
gru
pu
61
1 iz
glīt
oja
mie
Edga
ra K
auliņ
a Li
elvā
rdes
vid
uss
kola
, Lē
dm
anes
p
amat
sko
la,
Jum
pra
vas
spec
iālā
in
tern
ātp
amat
sko
la,
No
dib
ināj
um
s "M
ārīt
e A
BC
", O
gres
n
ova
da
paš
vald
ība
15
0 0
00,
00
0,0
0 0
,00
15
0 0
00,
00
ESF
nav
n
av
01
.01
.20
12
. 3
1.1
2.2
01
2.
9.
Ogr
es, L
ielv
ārd
es,
Ikšķ
iles
un
Ķeg
um
a
no
vad
u p
ašva
ldīb
u
dar
bin
ieku
kap
acit
āte
s
stip
rin
āšan
a**
IP1
VTP
1.2
.
M1
.3.
R1
.9.
Paa
ugs
tin
āt
Ogr
es,
Liel
vārd
es,
Ikšķ
iles
un
Ķ
egu
ma
no
vad
a p
ašva
ldīb
u p
roje
ktu
vad
ītāj
u u
n s
pec
iālis
tu
kap
acit
āti,
izst
rād
āt
vien
otu
p
roje
ktu
d
arb
a
org
aniz
ācija
s sh
ēmu
u
n
saga
tavo
t sp
eciā
listu
s tā
s
no
dro
šin
āšan
ai
pag
asto
s,
izst
rād
āt
sad
arb
ības
pro
jekt
u
idej
u
bu
rtn
īcu
ar
ie
spēj
amie
m
fin
anšu
inst
rum
enti
em
un
p
artn
erīb
ām,
pār
ņem
t la
bās
pra
kses
p
iem
ēru
s p
roje
ktu
ie
vieš
anā
no
ci
tām
paš
vald
ībām
Lat
vijā
.
Paa
ugs
tin
āta
eso
šo
pro
jekt
u
spec
iālis
tu
kap
acit
āte
p
roje
ktu
p
lān
oša
nā
un
saga
tavo
šan
ā,
risk
u
izvē
rtēš
anā,
lie
tder
ības
anal
īzes
ve
ikša
nā,
tā
dēj
ādi
paa
ugs
tin
ot
paš
vald
ības
ie
guld
ītās
n
aud
as
atd
evi.
Pag
astu
p
ārva
lžu
d
arb
inie
kiem
-
p
rasm
es,
zin
āšan
as
un
ie
maņ
as,
kas
nep
ieci
ešam
as
pro
jekt
u s
agat
avo
šan
ā u
n ī
sten
oša
nā,
iev
iešo
t
vien
otu
p
roje
ktu
o
rgan
izāc
ijas
shēm
u
un
no
dro
šin
ot
atb
ilsto
šu
tās
dar
bīb
u,
tād
ējād
i
atvi
eglo
jot
no
vad
u
paš
vald
ības
d
arb
inie
ku
kom
un
ikāc
iju
pro
jekt
u
īste
no
šan
as
gait
ā.
Sad
arb
ības
pro
jekt
u i
dej
u b
urt
nīc
as i
zvei
de,
kur
tiks
ap
kop
ota
s ko
pīg
u p
roje
ktu
id
ejas
, ka
s
bū
s p
ared
zēts
īs
ten
ot
sad
arb
ībā
ar
kaim
iņu
paš
vald
ībām
.
Ogr
es, L
ielv
ārd
es,
Ikšķ
iles
un
Ķeg
um
a
paš
vald
ības
21
82
8,0
0 0
,00
0,0
0 2
1 8
28
,00
ESF
nav
n
av
01
.10
.20
11
. 0
1.1
0.2
01
2.
10
.
Liel
vārd
es n
ova
da
attī
stīb
as
pro
gram
mas
izst
rād
e 2
01
0. –
20
17.
gad
am
IP1
VTP
1.2
. M
1.3
. R
1.7
.
Paa
ugs
tin
āt L
ielv
ārd
es n
ova
da
attī
stīb
as p
lān
oša
nas
kap
acit
āti,
izst
rād
ājo
t ja
un
u
Lie
lvār
des
n
ova
da
attī
stīb
as p
rogr
amm
u 2
01
0.-
201
7.g
adam
sas
kaņ
ā ar
ilgts
pēj
īgas
un
inte
grēt
as a
ttīs
tīb
as p
rin
cip
iem
Izst
rād
āta
jau
na
attī
stīb
as
pro
gram
ma
- 1
pro
gram
ma,
vei
kts
stra
tēģi
skai
s ie
tekm
es u
z
vid
i n
ovē
rtēj
um
s -
1 d
oku
men
ts,
org
aniz
ēta
sab
ied
risk
ā ap
spri
ešan
a -
1 s
anāk
sme
nav
1
2 5
68
,00
0,0
0 0
,00
12
56
8,0
0 ES
F n
av
nav
2
01
2.
20
12
.
11
.
An
dre
ja P
um
pu
ra
Liel
vārd
es m
uze
ja
eksp
ozī
cija
s te
lpu
vien
kārš
ota
reko
nst
rukc
ija
IP1
VTP
1.1
.
M1
.1.
R1
.1.
Rek
on
stru
ēt
mu
zeja
te
lpas
, la
i va
rētu
ie
kārt
ot
A.P
um
pu
ram
u
n
epo
sam
"L
āčp
lēsi
s"
velt
ītu
mū
sdie
nu
ek
spo
zīci
ju
un
iz
likt
apsk
atei
vē
l
ned
emo
nst
rētu
s p
riek
šmet
us
no
mu
zeja
krā
jum
iem
Sakā
rto
ta
estē
tisk
ā vi
de,
p
ied
āvāt
as
jau
nas
,
vēl
ner
edzē
tu
pri
ekšm
etu
ek
spo
zīci
jas,
uzl
abo
ta
pie
dāv
āju
mā
eso
šo
mu
zejp
edag
oģi
sko
pro
gram
mu
kva
litāt
e
nav
7
91
0,8
5 3
04
7,6
3 0
,00
4 8
63
,22
ELFL
A
nav
n
av
22
.08
.20
11
. 3
1.0
5.2
01
2.
IP1
Ko
pā
1 3
10
47
7,7
5 3
44
93
1,1
8 3
3 6
07
,84
57
4 2
86
,60
- 3
57
65
2,1
3 -
- -
12
.
Paš
vald
ības
au
toce
ļa
"Plē
sum
i - L
ielv
ārd
e -
Ro
zīte
s"
reko
nst
rukc
ija
IP
2 V
TP2.
2.
M2
.2.
R2
.3.
Paš
vald
ības
au
toce
ļa "
Plē
sum
i -
Liel
vārd
e -
Ro
zīte
s"
vien
kārš
ota
re
kon
stru
kcija
ar
re
cekl
ēšan
as
met
od
i,
rezu
ltāt
ā n
od
roši
no
t tr
ansp
ort
a in
fras
tru
ktū
ras
un
sati
ksm
es
org
aniz
ācija
s u
zlab
oša
nu
Li
elvā
rde
pag
astā
, at
vieg
lojo
t sa
tiks
mes
in
ten
sitā
ti
un
uzl
abo
jot
ceļa
sat
iksm
es d
rošī
bu
Rek
on
stru
ēts
paš
vald
ības
ceļ
š (g
aru
ms
- 1
.10
km)
nav
1
26
07
5,5
4 3
3 0
68
,99
0,0
0 9
3 0
06
,55
ELFL
A
nav
n
av
20
11
. 2
01
2.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
11
N.p
.k.
Pro
jekt
a n
osa
uku
ms
Atb
ilstī
ba
ilgte
rmiņ
a u
n
vid
ēja
te
rmiņ
a p
rio
ritā
tēm
, m
ērķi
em
un
rī
cīb
ām
Pro
jekt
a m
ērķi
s P
lān
oti
e s
asn
ied
zam
ie r
ezu
ltāt
i P
roje
kta
par
tner
i
Pro
jekt
a ko
pē
jais
b
ud
žets
(L
VL)
Fin
anšu
inst
rum
en
ts
Plā
no
tais
laik
a p
osm
s
Paš
vald
ības
b
ud
žets
(LV
L)
Val
sts
līdzf
inan
sēj
um
s (L
VL)
ES f
on
du
līd
zfin
ansē
jum
s (L
VL)
ES f
on
du
n
osa
uku
ms
Cit
i fin
anšu
av
oti
(LV
L)
Cit
u
fin
anšu
av
otu
n
osa
uku
ms
Pro
jekt
a u
zsāk
šan
as
dat
um
s
Pro
jekt
a n
osl
ēgu
ma
dat
um
s
13
.
Paš
vald
ības
au
toce
ļa
"Kai
bal
as s
kola
-
Silk
aln
i - K
rast
i"
vien
kārš
otā
re
no
vāci
ja
IP
2 V
TP2.
2.
M2
.2.
R2
.3.
Uzl
abo
t sa
tiks
mes
org
aniz
āciju
Kai
bal
as c
iem
ā, v
eico
t
paš
vald
ības
au
toce
ļa
"Kai
bal
as
sko
la
- Si
lkal
ni
-
Kra
sti"
vie
nkā
ršo
tu r
eno
vāci
ju
Uzl
abo
ts p
ašva
ldīb
as a
uto
ceļa
seg
um
s 2
20 m
garu
mā
nav
1
5 5
71
,01
9 3
72
,66
0,0
0 6
19
8,3
5 EZ
F n
av
nav
0
1.0
1.2
01
1.
12
.08
.20
11
.
14
. Iz
gāzt
uve
s "K
rātu
ves"
re
kult
ivāc
ija
IP
2 V
TP2.
2.
M2
.3.
R2
.7
No
rmat
īvo
ak
tu
pra
sīb
ām
nea
tbils
toša
s at
krit
um
u
izgā
ztu
ves
reku
ltiv
ācija
u
n
pēc
reku
ltiv
ācija
s
mo
nit
ori
nga
ierī
koša
na
Rek
ult
ivēt
a iz
gāzt
uve
– 1
,37
ha,
Gru
nts
ūd
eņu
mo
nit
ori
nga
urb
um
i – 4
gab
. n
av
88
90
5,9
1 1
3 3
35
,89
0,0
0 7
5 5
70
,02
KF
nav
n
av
01
.01
.20
11
. 3
1.1
2.2
01
1.
15
. Ū
den
ssai
mn
iecī
bas
at
tīst
ība
Liel
vārd
ē II
kā
rta
IP
2 V
TP2.
2.
M2
.3.
R2
.6.
Uzl
abo
t ū
den
sap
gād
es
sist
ēmu
, p
apla
šin
āt
un
uzl
abo
t ka
nal
izāc
ijas
sist
ēmas
dar
bīb
u
No
dro
šin
āta
cen
trāl
o
ūd
ensa
pgā
des
u
n
kan
aliz
ācija
s p
akal
po
jum
u p
ieej
amīb
a līd
z 6
3%
no
vad
a ie
dzī
votā
ju
nav
2
09
9 1
84,
69
11
0 2
49,
69
0,0
0 1
98
8 9
35,
00
KF
nav
n
av
01
.01
.20
11
. 3
1.1
2.2
01
2.
16
.
Sau
les
kole
kto
ra
sist
ēmas
uzs
tād
īšan
a
Liel
vārd
es n
ova
da
spo
rta
cen
tra
hal
lei
silt
um
nīc
efek
ta g
āzu
emis
iju
sam
azin
āšan
ai u
n
ener
goef
ekti
vitā
tes
paa
ugs
tin
āšan
ai
IP2
VTP
2.2
.
M2
.3.
R2
.8.
Uzs
tād
īt p
lakn
es a
bso
rbci
jas
sau
les
kole
kto
ra s
istē
mu
„Lie
lvār
des
n
ova
da
spo
rta
cen
tra”
h
alle
i
silt
um
ener
ģija
s ra
žoša
nai
, la
i, ai
zvie
tojo
t fo
silo
s
ener
gore
surs
us
izm
anto
jošā
s te
hn
olo
ģija
s ar
atja
un
oja
mo
s en
ergo
resu
rsu
s iz
man
tojo
šām
teh
no
loģi
jām
, sa
snie
gtu
lie
lāko
o
glek
ļa
dio
ksīd
a
emis
iju
sam
azin
āju
mu
u
n
no
dro
šin
ātu
ēk
as
ener
goef
ekti
vitā
tes
paa
ugs
tin
āšan
u.
1)
Silt
um
ener
ģija
s ra
žoša
na
atb
ilsto
ši
plā
no
taja
m a
pjo
mam
ir
25
2,3
MW
h;
2)
CO
2
emis
ijas
sam
azin
āju
ms
atb
ilsto
ši
plā
no
taja
m
apjo
mam
ir
50,
71
tC
O2 /g
adā;
3)
CO
2 em
isija
s
sam
azin
āju
ma
efek
tivi
tāte
s rā
dīt
ājs
ir
0,6
05
kgC
O2 /L
s ga
dā.
nav
1
11
67
8,8
0 2
7 9
19
,70
0,0
0 8
3 7
59
,10
nav
n
av
KP
FI
01
.10
.20
11
. 3
0.0
6.2
01
2.
17
.
Paš
vald
ības
au
toce
ļa
"Lej
skaļ
i - B
irzm
aļi"
vien
kārš
ota
ren
ovā
cija
IP2
VTP
2.2
.
M2
.2.
R2
.3.
Uzl
abo
t sa
tiks
mes
dro
šīb
u L
ēdm
anes
pag
astā
, ve
ico
t
paš
vald
ības
au
toce
ļa "
Lejs
kaļi
- B
irzm
aļi"
vie
nkā
ršo
tu
ren
ovā
ciju
"
Uzl
abo
ts
paš
vald
ības
au
toce
ļa
segu
ms,
pal
ielin
ot
sati
ksm
es
dro
šīb
u
un
n
od
roši
no
t
sko
lēn
u a
uto
bu
sa k
ust
ību
atb
ilsto
ši g
rafi
kam
.
nav
1
2 3
81
,96
4 7
70
,10
0,0
0 7
61
1,8
6 EZ
F n
av
nav
0
1.0
5.2
01
2.
31
.08
.20
12
.
18
.
Jum
pra
vas
pag
asta
kap
u t
erit
ori
jas
lab
iekā
rto
šan
a
IP2
VTP
2.2
.
M2
.3.
R2
.9.
Lab
iekā
rto
t Ju
mp
rava
s p
agas
ta
kap
u
teri
tori
ju,
izve
ido
jot
auto
maš
īnu
stā
vlau
kum
u u
n l
abie
kārt
ojo
t
atp
ūta
s zo
nu
Izve
ido
ts
auto
maš
īnu
st
āvla
uku
ms
un
lab
iekā
rto
ta a
tpū
tas
zon
a Ju
mp
rava
s p
agas
ta
kap
u t
erit
ori
jā
nav
1
0 3
64
,00
3 9
92
,65
0,0
0 6
37
1,3
5 EZ
F n
av
nav
0
1.0
5.2
01
2 3
1.0
8.2
01
2
19
.
Ūd
enss
aim
nie
cīb
as
attī
stīb
a Li
elvā
rdes
no
vad
a Ju
mp
rava
s
pag
asta
Dze
lmēs
IP2
VTP
2.2
.
M2
.3.
R2
.6.
Ūd
ensa
pgā
des
kv
alit
ātes
, n
ote
kūd
eņu
sa
vākš
anas
un
n
ote
kūd
eņu
at
tīrī
šan
as
kv
alit
ātes
u
zlab
oša
na,
ūd
ensa
pgā
des
u
n
no
tekū
deņ
u
savā
kšan
as
pak
alp
oju
mu
pie
ejam
ības
pap
laši
nāš
ana
Ūd
ens
atb
ilstī
ba
ir
atb
ilsto
ša
Latv
ijas
un
ES
dir
ektī
vai
98
/63
/EC
pra
sīb
ām.
Vec
ās c
auru
les
no
mai
nīt
as
uz
pla
stm
asa
mat
eriā
la
un
atb
ilsto
ša
dia
met
ra
cau
rulē
m.
Dze
lzs
satu
ra
un
du
ļķai
nīb
as p
azem
ināj
um
s līd
z n
ote
iku
mo
s
no
teik
tam
; U
zlab
ota
n
ote
kūd
ens
savā
kšan
a
ciem
ā p
iesl
ēdzo
t si
stēm
ai
pap
ildu
s 3
0
ied
zīvo
tāju
s;
No
tekū
deņ
u
attī
rīša
na
ir
atb
ilsto
ša
Latv
ijas
u
n
ES
dir
ektī
vas
91
/27
1/EE
C
no
rmām
;
Jau
nu
K
SS
izb
ūve
;
Sam
azin
āta
no
tekū
deņ
u iz
plū
de
Dau
gava
s u
pē
(iet
ekm
ējo
t ĪA
DT
dab
as l
iegu
mu
„D
auga
va p
ie
nav
1
02
19
9,2
5 1
2 5
65
,48
0,0
0 7
1 2
04
,40
ERA
F 1
8,4
29.
37
nav
0
1.1
2.2
01
1.
31
.12
.20
12
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
12
N.p
.k.
Pro
jekt
a n
osa
uku
ms
Atb
ilstī
ba
ilgte
rmiņ
a u
n
vid
ēja
te
rmiņ
a p
rio
ritā
tēm
, m
ērķi
em
un
rī
cīb
ām
Pro
jekt
a m
ērķi
s P
lān
oti
e s
asn
ied
zam
ie r
ezu
ltāt
i P
roje
kta
par
tner
i
Pro
jekt
a ko
pē
jais
b
ud
žets
(L
VL)
Fin
anšu
inst
rum
en
ts
Plā
no
tais
laik
a p
osm
s
Paš
vald
ības
b
ud
žets
(LV
L)
Val
sts
līdzf
inan
sēj
um
s (L
VL)
ES f
on
du
līd
zfin
ansē
jum
s (L
VL)
ES f
on
du
n
osa
uku
ms
Cit
i fin
anšu
av
oti
(LV
L)
Cit
u
fin
anšu
av
otu
n
osa
uku
ms
Pro
jekt
a u
zsāk
šan
as
dat
um
s
Pro
jekt
a n
osl
ēgu
ma
dat
um
s
Kai
bal
as”)
; N
ovē
rsta
n
ote
kūd
eņu
in
filt
rāci
ja
gru
ntī
, at
jau
no
t ka
nal
izāc
ijas
sist
ēmas
dar
bīb
u;
Vei
kta
ūd
ensa
pgā
de
s tī
klu
reko
nst
rukc
ija
un
iz
bū
ve
jau
nu
p
atēr
ētāj
u
pie
slēg
šan
ai.
Izb
ūvē
tā
infr
astr
ukt
ūra
ļa
us
ilgte
rmiņ
ā;
Uzl
abo
ta
ūd
ens
kval
itāt
e Fe
kon
cen
trāc
ijai
sasn
ied
zot
liku
md
oša
nā
no
teik
tās
no
rmas
; V
eikt
a ka
nal
izāc
ijas
tīkl
u
reko
nst
rukc
ija
un
iz
bū
ve
jau
nu
p
atēr
ētāj
u
pie
slēg
šan
ai.
Izb
ūvē
tā
infr
astr
ukt
ūra
ļa
us
ilgte
rmiņ
ā u
n
Uzl
abo
ta
no
tekū
den
s
savā
kšan
as s
istē
ma
ciem
ā u
n n
ogā
dāš
ana
līdz
NA
I ar
paš
teci
un
sp
ied
vad
u.
20
.
Cen
tral
izē
tās
silt
um
apgā
des
sist
ēmas
reko
nst
rukc
ija
Liel
vārd
ē*
IP2
VTP
2.2
.
M2
.3.
R2
.5.
Rek
on
stru
ēt
Liel
vārd
es
pils
ētas
Ed
gara
K
auliņ
a
dau
dzd
zīvo
kļu
d
zīvo
jam
o
māj
u
mas
īvā
silt
um
ener
ģija
s p
ārva
des
un
sad
ales
sis
tēm
as p
osm
u
un
uzs
tād
īt 1
6 s
iltu
mm
ezgl
us,
tā
bū
tisk
i sa
maz
ino
t
silt
um
ener
ģija
s zu
du
mu
s p
ārva
de
s u
n
sad
ales
sist
ēmā.
Rek
on
stru
ētas
si
ltu
mtr
ases
-
2
35
2
m2 ;
uzs
tād
īti 1
6 s
iltu
mm
ezgl
i n
av
61
4 3
41,
98
11
0 7
82,
98
0,0
0 5
03
55
9,0
0 K
F n
av
nav
2
01
2.
20
12
.
21
.
INTE
LIĢ
ENTA
ENER
ĢIJ
A E
IRO
PA
I -
Co
nu
rban
t
IP2
VTP
2.2
.
M.2
.3.
R.2
.5.
Paa
ugs
tin
āt t
o k
apac
itāt
i ilg
tsp
ējīg
as s
iltu
map
gād
es
sist
ēmas
att
īstī
bas
plā
no
šan
u u
n v
adīb
u.
1)
Izst
rād
āts
Ilgts
pēj
īgas
en
erģi
jas
rīcī
bas
plā
ns,
t.s
k.,
veik
ta C
O2 e
mis
iju b
āze
s līm
eņa
no
vērt
ēšan
a līd
z 2
01
2.
gad
a 3
0.s
epte
mb
rim
;
2)
dal
ība
kap
acit
ātes
sti
pri
nāš
anas
akt
ivit
ātēs
(sem
inār
os,
ko
pēj
ās
kap
acit
ātes
paa
ugs
tin
āšan
as a
ktiv
itāt
ēs,
kop
ēju
pro
jekt
u
izst
rād
ē
Ilgts
pēj
īgas
en
erģi
jas
rīcī
bas
p
lān
a
real
izē
šan
ai u
.c.)
.
Sala
spils
, Ogr
es,
Ikšķ
iles,
Ķeg
um
a
paš
vald
ības
90
8 2
98,
3 3
00
,00
0,0
0 6
81
21
7,0
0
Inte
liģen
ta
ener
ģija
Eiro
pai
nav
n
av
04
.20
11.
0
4.2
01
4.
IP2
Ko
pā
4 0
89
00
1,4
4 3
26
35
8,1
4 0
,00
3
51
7 4
32
,63
- 1
8 4
29
,37
- -
-
Pav
isam
ko
pā
5 3
99
47
9,1
9 6
71
28
9,3
2 3
3 6
07
,84
4 0
91
71
9,2
3 -
37
6 0
81
,50
- -
-
Att
īstī
bas
pro
gram
mas
sas
kaĦ
otīb
a u
n p
ēcte
cīb
a
Liel
vārd
es n
ova
da
attī
stīb
as p
rogr
amm
a ir
izst
rād
āta
sask
aņā
ar v
ietē
ja, r
eģio
nāl
a u
n n
acio
nāl
a līm
eņa
plā
no
šan
as d
oku
men
tiem
. Tā
veic
ina
nac
ion
āla
un
reģ
ion
āla
līmeņ
a d
oku
men
tos
no
teik
to m
ērķu
u
n p
rio
ritā
šu s
asn
iegš
anu
. LI
ELV
ĀR
DES
NO
VA
DA
ATT
ĪST
ĪBA
S P
RO
GR
AM
MA
S SA
SAIS
TE
AR
NA
CIO
NĀ
LA L
ĪMEŅ
A A
TTĪS
TĪB
AS
PR
IOR
ITĀ
TĒM
, PR
IEK
ŠNO
SAC
ĪJU
MIE
M U
N D
AR
BĪB
ĀM
La
tvija
s ilg
tsp
ējīg
as
att
īstī
ba
s st
ratē
ģija
līd
z 2
03
0.g
ad
am
(tu
rpm
āk
- LI
AS)
(a
pst
ipri
nā
ta S
aei
mā
20
10
.ga
da
10
.jū
nijā
) Ilg
tsp
ējīg
as a
ttīs
tīb
as p
amat
idej
a ai
cin
a ap
mie
rin
āt e
sošā
s p
aau
dze
s va
jad
zīb
as,
līdzs
varo
jot
sab
ied
rīb
as l
abkl
ājīb
as,
vid
es u
n e
kon
om
iskā
s at
tīst
ības
in
tere
ses,
vie
nla
iku
s n
od
roši
no
t vi
des
pra
sīb
u
ievē
roša
nu
un
dab
as d
aud
zvei
dīb
as s
agla
bāš
ano
s, la
i nem
azin
ātu
nāk
amo
paa
ud
žu v
ajad
zīb
u a
pm
ieri
nāš
anas
iesp
ējas
. LI
AS
pri
ori
tāte
s Li
elvā
rdes
no
vad
a il
gte
rmiņ
a p
rio
ritā
tes1
Liel
vārd
es n
ova
da
vid
ēja
ter
miņ
a p
rio
ritā
tes,
mēr
ķi u
n
rīcī
ba
s2
Ku
ltū
ras
telp
as a
ttīs
tīb
a IP
1
VTP
1.1
.; M
1.1
.: R
1.1
.;R
1.2
.; R
1.3
.
Ilgte
rmiņ
a ie
guld
ījum
i cilv
ēkka
pit
ālā
IP1
V
TP1
.1.;
M
1.1
.:
R1
.1.;
R1
.2.;
R
1.3
.;
M1
.2.:
R
1.4
.;R
1.5
.;
R1
.6.
VTP
3.1
.; M
3.1
.: R
3.4
.
Par
adig
mas
mai
ņa
izgl
ītīb
ā IP
1
VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.;R
1.2
.; R
1.3
.
Dab
a kā
nāk
otn
es
kap
itāl
s IP
2
VTP
2.4
.; M
2.5
.; R
2.1
3.;R
2.1
4.
Ino
vatī
va u
n e
fekt
īva
eko
no
mik
a IP
2, I
P3
VTP
2.2
.; M
2.3
.: R
2.9
;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.
Telp
iskā
s at
tīst
ības
per
spek
tīva
IP
1, I
P2
VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.7
;
1 Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
2 Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
14
LIA
S p
rio
ritā
tes
Liel
vārd
es n
ova
da
ilg
term
iņa
pri
ori
tāte
s1 Li
elvā
rdes
no
vad
a v
idēj
a t
erm
iņa
pri
ori
tāte
s, m
ērķi
un
rīcī
ba
s2
VTP
2.1
.;M
2.1
:R2
.1.;
R2
.2.;
VTP
2.2
.;M
2.2
.:R
2.3
.;R
2.4
.;M
2.3
.:R
2.5
.;R
2.6
.; R
2.7
.;R
2.9
.;
VTP
2.3
.; M
2.4
.: R
2.1
0.;R
2.1
1.;
R2.
12
.
Ino
vatī
va p
ārva
ldīb
a u
n s
abie
drī
bas
līd
zdal
ība
IP1
V
TP1
.1.;
M1
.1.:
R1
.1.;
R1
.2.;
R1
.3.
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
.1.7
.;R
1.8
.; R
.1.9
.; R
1.1
0.;
R1
.11
.
Latv
ijas
Na
cio
nā
lais
att
īstī
ba
s p
lān
s 2
00
7. –
20
13
.ga
da
m (
turp
mā
k –
NA
P)
(ap
stip
rin
āts
ar
Min
istr
a k
ab
inet
a 2
00
6.g
ad
a 4
.jū
lija
no
teik
um
iem
Nr.
56
4)
Latv
ijas
Nac
ion
ālaj
ā at
tīst
ības
plā
nā
NA
P p
ar g
alve
no
izai
cin
āju
mu
tu
vāka
jiem
sep
tiņ
iem
gad
iem
, no
teik
ts r
adīt
pār
eju
no
eko
no
mik
as, k
as b
alst
īta
uz
maz
kval
ific
ētu
dar
bas
pēk
u u
n p
rod
ukc
ijas
ar z
emu
p
ievi
en
oto
vēr
tīb
u r
ažo
šan
u,
uz
zin
āšan
ās b
alst
ītu
eko
no
mik
u.
Šād
a iz
aici
nāj
um
a īs
ten
oša
nai
no
teic
oša
ir
izgl
īto
ta u
n r
ado
ša s
abie
drī
ba,
efe
ktīv
ās t
eh
no
loģi
jās
bal
stīt
a ko
mer
cdar
bīb
a, z
ināt
ne
s u
n
pēt
nie
cīb
as a
ttīs
tīb
a.
NA
P p
rio
ritā
tes
Liel
vārd
es n
ova
da
ilg
term
iņa
pri
ori
tāte
s3 Li
elvā
rdes
no
vad
a v
idēj
a t
erm
iņa
pri
ori
tāte
s, m
ērķi
un
rīcī
ba
s4
Izgl
īto
ts u
n r
ado
šs c
ilvēk
s IP
1
VTP
1.1
.; M
1.1
.: R
1.1
.;R
1.2
.; R
1.3
.
Uzņ
ēmu
mu
teh
no
loģi
skā
izci
lība
un
ela
stīb
a IP
2, I
P3
VTP
2.2
.; M
2.3
.: R
2.8
.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.;
Zin
ātn
es u
n p
ētn
iecī
bas
att
īstī
ba
IP1
V
TP1
.1.;
M1
.1.;
R1
.1.;
R1
.2.;
R1
.3.
3 Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
4 Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
15
Va
lsts
iza
ug
smes
pri
ekšn
osa
cīju
mi
Liel
vārd
es n
ova
da
ilg
term
iņa
pri
ori
tāte
s5 Li
elvā
rdes
no
vad
a v
idēj
a t
erm
iņa
pri
ori
tāte
s, m
ērķi
un
rīcī
ba
s6
Val
sts
un
sa
bie
drī
bas
at
tīst
ība
(plā
no
šan
a,
vals
ts
pār
vald
es
stip
rin
āšan
a, p
ub
liskā
, n
eval
stis
kā u
n p
rivā
tā
sekt
ora
sad
arb
ība,
ku
ltū
ras
telp
a, iz
augs
me
star
pta
uti
skā
telp
ā)
IP1
V
TP1
.1.;
M1
.1.:
R1
.1.;
R1
.2.;
R1
.3.;
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
1.7
.;R
1.8
.; R
1.9
; R1
.10
.; R
1.1
1.
Sakā
rto
ta
uzņ
ēmēj
dar
bīb
as
un
d
zīve
s te
lpa
(zin
ātn
e,
kult
ūra
, re
ģio
nāl
ā sa
dar
bīb
a,
infr
astr
ukt
ūra
u
n
pak
alp
oju
mi)
IP1
, IP
2, I
P3
VTP
1.1
.;
M1
.1.:
R
1.1
.;R
1.2
.;
R1
.3.;
M
1.2
.:
R1
.4.;
R1
.5.;
R1
.6;
VTP
2.2
.;
M2
.2.:
R
2.3
.;
R2.
4.;
M
2.3
.:R
2.5
.;R
2.6
.;
R2
.7.;
R2
.8.;
R2
.9.;
VTP
2.3
.;M
2.4
.: R
2.1
0.;
R2
.11
.;R
2.1
2.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.
Cilv
ēka
lab
klāj
ība
(ves
elīb
a, s
oci
ālā
dro
šīb
a, d
arb
a ti
rgu
s,
māj
okl
is, k
ult
ūrv
ide,
dab
as v
ide)
IP1
, IP
2, I
P3
VTP
1.1
.; M
1.1
.: R
1.1
.;R
1.2
.; R
1.3
.;
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
1.7
.;R
1.8
.; R
1.9
; R1
.10
.; R
1.1
1.;
VTP
2.1
.:M
2.1
.: R
2.1
.;R
2.2
.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.;
R2
.14
.;
VTP
3.1
; M3
.1.:
R.3
.4.
5 Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
6 Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
16
Reģ
ion
ālā
s p
olit
ika
s p
am
atn
ost
ād
nes
(a
pst
ipri
nā
tas
ar
Min
istr
u k
ab
inet
a 2
00
4.g
ad
a 2
.ap
rīļa
rīk
oju
mu
Nr.
19
8)
R
eģio
nā
lās
po
litik
as
mēr
ķi
Liel
vārd
es n
ova
da
ilg
term
iņa
pri
ori
tāte
s7 Li
elvā
rdes
no
vad
a v
idēj
a t
erm
iņa
pri
ori
tāte
s, m
ērķi
un
rīcī
ba
s8
Latv
ijas
un
tā
s re
ģio
nu
at
tīst
ības
līm
eņa
tuvi
nāš
ana
Eiro
pas
va
lstu
līm
enim
. La
tvija
s u
n
tās
reģi
on
u
kon
kurē
tsp
ējas
pie
augu
ms
pār
ējo
ES
reģi
on
u v
idū
IP1
, IP
3 V
TP1
.1.;
M1
.1.:
R1
.1.;
R1
.2.;
R1
.3.;
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
1.7
.;R
1.8
.; R
1.9
; R1
.10
.; R
1.1
1.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.
Līd
zvēr
tīgu
d
zīve
s,
dar
ba
un
vi
des
ap
stāk
ļu
no
dro
šin
āšan
a va
lsts
ie
dzī
votā
jiem
vi
sā
Latv
ijā,
lai
sekm
ētu
līd
zsva
rotu
val
sts
teri
tori
jas,
reģ
ion
u u
n t
o d
aļu
attī
stīb
u
IP1
, IP
2, I
P3
VTP
1.1
.;
M1
.1.:
R
1.1
.;R
1.2
.;
R1
.3.;
M
1.2
.:
R1
.4.;
R1
.5.;
R1
.6;
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
1.7
.;R
1.8
.; R
1.9
; R1
.10
.; R
1.1
1.;
VTP
2.1
.:M
2.1
.: R
2.1
.;R
2.2
.;
VTP
2.2
.;
M2
.2.:
R
2.3
.;
R2.
4.;
M
2.3
.:R
2.5
.;R
2.6
.;
R2
.7.;
R2
.8.;
R2
.9.;
VTP
2.3
.;M
2.4
.: R
2.1
0.;
R2
.11
.;R
2.1
2.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.;
R2
.14
.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.
Līd
zvēr
tīgu
uzņ
ēmēj
dar
bīb
as p
riek
šno
teik
um
u r
adīš
ana
visā
La
tvijā
, la
i se
kmēt
u
līdzs
varo
tu
vals
ts
teri
tori
jas,
reģi
on
u u
n t
o d
aļu
att
īstī
bu
IP3
V
TP3
.1.;
M3
.1.;
R3
.1.;
R3
.2.;
R3
.3.;
R3
.4.
Rīg
as,
kā
galv
asp
ilsēt
as,
star
pta
uti
skās
ko
nku
rēts
pēj
as
pal
ielin
āšan
a
Nav
att
ieci
nām
s N
av a
ttie
cin
āms
7 Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
8 Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
17
Latv
ijas
Stra
tēģ
iskā
s a
ttīs
tīb
as
plā
ns
20
10
.–2
01
3.g
ad
am
(tu
rpm
āk
– LS
AP
) (a
pst
ipri
nā
ts a
r M
inis
tru
ka
bin
eta
20
10
.ga
da
9.a
prī
ļa r
īko
jum
u N
r.2
03
) LS
AP
pri
ori
tāte
s Li
elvā
rdes
no
vad
a il
gte
rmiņ
a p
rio
ritā
tes9
Liel
vārd
es n
ova
da
vid
ēja
ter
miņ
a p
rio
ritā
tes,
mēr
ķi u
n
rīcī
ba
s10
Eko
no
mik
as iz
augs
me
IP1
, IP
3 V
TP1
.1.;
M1
.1.:
R1
.1.;
R1
.2.;
R1
.3.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.
Soci
ālā
dro
šīb
a
IP1
, IP
2, I
P3
VTP
1.1
.;
M1
.1.:
R
1.1
.;R
1.2
.;
R1
.3.;
M
1.2
.:
R1
.4.;
R1
.5.;
R1
.6;
VTP
2.1
.:M
2.1
.: R
2.1
.;R
2.2
.;
VTP
2.2
.;
M2
.2.:
R
2.3
.;
R2.
4.;
M
2.3
.:R
2.5
.;R
2.6
.;
R2
.7.;
R2
.8.;
R2
.9.;
VTP
2.3
.;M
2.4
.: R
2.1
0.;
R2
.11
.;R
2.1
2.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.;
R2
.14
.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.
Pu
blis
kās
pār
vald
es r
efo
rmas
IP
1
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
1.7
.;R
1.8
.; R
1.9
; R1
.10
.; R
1.1
1.
9 Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
10 N
um
erāc
ija n
orā
dīt
a sa
skaņ
ā ar
pri
ori
tāšu
nu
me
rāci
ju a
ttīs
tīb
as p
rogr
amm
as s
adaļ
ā “S
trat
ēģi
ja”
(8-1
1.lp
p)
un
sad
aļā
“Rīc
ības
plā
ns”
(3
-9 lp
p.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
18
Latv
ijas
ilgts
pēj
īga
s a
ttīs
tīb
as
pa
ma
tno
stā
dn
es (
turp
mā
k –
LIA
P)
(a
pst
ipri
nā
tas
ar
MK
20
02
.ga
da
15
.au
gu
sta
rīk
oju
mu
Nr.
43
6)
LI
AP
pri
ori
tāte
s Li
elvā
rdes
no
vad
a il
gte
rmiņ
a p
rio
ritā
tes11
Li
elvā
rdes
no
vad
a v
idēj
a t
erm
iņa
pri
ori
tāte
s, m
ērķi
un
rīcī
ba
s12
Latv
ijai
jāve
ido
lab
klāj
ības
sab
ied
rīb
a, k
ura
au
gstu
vē
rtē
un
at
tīst
a d
emo
krāt
iju,
līdzt
iesī
bu
, go
dīg
um
u
un
sa
vu
kult
ūra
s m
anto
jum
u.
IP1
, IP
3 V
TP1
.1.;
M1
.1.:
R1
.1.;
R1
.2.;
R1
.3.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.
Latv
ijai
jāve
ido
st
abila
ta
uts
aim
nie
cīb
a,
kas
no
dro
šin
a
sab
ied
rīb
as
vaja
dzī
bas
, vi
enla
icīg
i p
anāk
ot,
la
i
eko
no
mis
kās
izau
gsm
es
tem
pi
pār
snie
gtu
vi
des
pie
sārņ
oju
ma
un
res
urs
u p
atēr
iņa
tem
pu
s
IP2
, IP
3 V
TP2
.1.:
M2
.1.:
R2
.1.;
R2
.2.;
VTP
2.2
.;M
2.3
.:R
2.5
.;R
2.6
.; R
2.7
.; R
2.8
.;R
2.9
.;
VTP
2.3
.;M
2.4
.: R
2.1
0.;
R2
.11
.;R
2.1
2.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.;
R2
.14
.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.
Latv
ijai
jān
od
roši
na
dro
ša
un
ve
selīb
u
nea
pd
rau
do
ša
vid
e p
ašre
izēj
ai u
n n
ākam
ajām
paa
ud
zēm
IP1
V
TP1
.2.;
M1
.2.:
R1
.4.;
R1
.5.;
R1
.6.
Latv
ijai
jān
od
roši
na
pie
tiek
ami
pas
āku
mi
bio
loģi
skās
dau
dzv
eid
ības
sag
lab
āšan
ai u
n e
kosi
stēm
u a
izsa
rdzī
bai
IP2
V
TP2
.4.:
M2
.5.:
R2
.13
.; R
2.1
4.;
Latv
ijai
sab
ied
rīb
ā jā
attī
sta
atb
ildīg
a at
tiek
sme
pre
t
dab
as r
esu
rsie
m u
n n
epār
trau
kti
jāp
aau
gsti
na
resu
rsu
izm
anto
šan
as e
fekt
ivit
āte
IP2
V
TP2
.4.:
M2
.5.:
R2
.13
.; R
2.1
4.;
Latv
ijai
no
st
arp
tau
tisk
as
pal
īdzī
bas
sa
ņēm
ējas
va
lsts
pak
āpen
iski
jāk
ļūst
par
val
sti,
kas
spēj
pat
i n
od
roši
nāt
sava
s va
jad
zīb
as u
n n
ep
ieci
eša
mīb
as g
adīju
mā
pat
sn
iegt
N
av
atti
ecin
āms
tieš
ā ve
idā
(nac
ion
ālā
līme
ņa
kom
pet
ence
)
11 N
um
erāc
ija n
orā
dīt
a sa
skaņ
ā ar
pri
ori
tāšu
nu
me
rāci
ju a
ttīs
tīb
as p
rogr
amm
as s
adaļ
ā “S
trat
ēģi
ja”
(8-1
1.lp
p)
un
sad
aļā
“Rīc
ības
plā
ns”
(3
-9 lp
p.)
12
Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
19
LIA
P p
rio
ritā
tes
Liel
vārd
es n
ova
da
ilg
term
iņa
pri
ori
tāte
s11
Liel
vārd
es n
ova
da
vid
ēja
ter
miņ
a p
rio
ritā
tes,
mēr
ķi u
n
rīcī
ba
s12
pal
īdzī
bu
cit
ām v
alst
īm
Latv
ijai
jān
od
roši
na
vid
es
jau
tāju
mu
in
tegr
ācija
u
n
jāat
tīst
a p
lašs
vid
es p
olit
ikas
līd
zekļ
u p
ielie
toju
ms
visā
s
citā
s n
oza
ru p
olit
ikās
IP1
, IP
2 V
TP1
.2.;
M1
.3.:
R.1
.7.;
R1
.8.;
R.1
.9.;
R1
.10
.; R
1.1
1.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.
Latv
ijai
jān
od
roši
na,
la
i ti
rgu
s ek
on
om
ikas
m
ehān
ism
i
kalp
otu
ilgt
spēj
īgai
att
īstī
bai
IP1
, IP
2 V
TP1
.2.;
M1
.3.:
R.1
.7.;
R1
.8.;
R.1
.9.;
R1
.10
.; R
1.1
1.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.
Latv
ijai
jān
od
roši
na
sab
ied
rīb
as
līdzd
alīb
a ilg
tsp
ējīg
as
attī
stīb
as p
roce
sos
IP1
, IP
2 V
TP1
.2.;
M1
.3.:
R.1
.7.;
R1
.8.;
R.1
.9.;
R1
.10
.; R
1.1
1.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.
Latv
ijai
nep
ārtr
aukt
i jā
no
vērt
ē
tās
pro
gres
s n
ote
ikto
ilgts
pēj
īgas
att
īstī
bas
mēr
ķu s
asn
iegš
anā
IP1
V
TP1
.2.;
M1
.3.:
R.1
.7.;
R1
.8.;
R.1
.9.;
R1
.10
.; R
1.1
1.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
20
Va
lsts
str
atē
ģis
kais
ietv
ard
oku
men
ts 2
00
7.–
20
13
.ga
da
m (
turp
mā
k –
VSI
) (a
pst
ipri
nā
ts a
r M
K 2
9.1
0.2
00
7. r
īko
jum
u N
r.6
69
)
VSI
da
rbīb
as
Liel
vārd
es n
ova
da
ilg
term
iņa
pri
ori
tāte
s13
Liel
vārd
es n
ova
da
vid
ēja
ter
miņ
a p
rio
ritā
tes,
mēr
ķi u
n
rīcī
ba
s14
ESF
„Cilv
ēkre
surs
i un
no
dar
bin
ātīb
a”
IP1
, IP
3 V
TP1
.1.;
M1
.1.:
R1
.3.;
M1
.2.:
R1
.6;
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
1.7
.;R
1.8
.; R
1.9
; R1
.10
.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.; R
3.4
.
ERA
F ”U
zņēm
ējd
arb
ība
un
ino
vāci
jas”
IP3
V
TP3
.1.;
M3
.1.;
R3
.1.;
R3
.2.;
R3
.3.;
R3
.4.
ERA
F u
n K
F „I
nfr
astr
ukt
ūra
un
pak
alp
oju
mi”
IP1
, IP
2, I
P3
VTP
1.1
.; M
1.1
.: R
1.1
.;R
1.2
.; M
1.2
.: R
1.4
.;R
1.5
.;
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
1.1
1.;
VTP
2.1
.:M
2.1
.: R
2.1
.;R
2.2
.;
VTP
2.2
.;
M2
.2.:
R
2.3
.;
R2.
4.;
M
2.3
.:R
2.5
.;R
2.6
.;
R2
.7.;
R2
.8.;
R2
.9.;
VTP
2.3
.;M
2.4
.: R
2.1
0.;
R2
.11
.;R
2.1
2.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.;
R2
.14
.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.; R
3.3
.; R
3.4
.
13 N
um
erāc
ija n
orā
dīt
a sa
skaņ
ā ar
pri
ori
tāšu
nu
me
rāci
ju a
ttīs
tīb
as p
rogr
amm
as s
adaļ
ā “S
trat
ēģi
ja”
(8-1
1.lp
p)
un
sad
aļā
“Rīc
ības
plā
ns”
(3
-9 lp
p.)
14
Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
21
LIEL
VĀ
RD
ES N
OV
AD
A A
TTĪS
TĪB
AS
PR
OG
RA
MM
AS
SASA
IST
E A
R R
EĢIO
NĀ
LA L
ĪMEŅ
A A
TTĪS
TĪB
AS
PR
IOR
ITĀ
TĒM
R
īga
s re
ģio
na
att
īstī
ba
s st
ratē
ģija
20
00
.-2
02
0.g
ad
am
(tu
rpm
āk
– R
RA
S) (
ap
stip
rin
āta
Rīg
as
plā
no
šan
as
reģ
ion
a a
ttīs
tīb
as
pa
do
mes
sēd
ē 2
00
8.g
ad
a 2
2.d
ecem
brī
) R
RA
S p
rio
ritā
tes
Liel
vārd
es n
ova
da
ilg
term
iņa
pri
ori
tāte
s15
Liel
vārd
es n
ova
da
vid
ēja
ter
miņ
a p
rio
ritā
tes,
mēr
ķi u
n
rīcī
ba
s16
Uz
zin
āšan
ām
bal
stīt
as
eko
no
mik
as
attī
stīb
as
veic
ināš
ana,
in
form
ācija
s te
hn
olo
ģiju
(I
T)
izp
latī
jum
a
rad
īšan
a u
n
ino
vatī
vu
teh
no
loģi
ju
pie
sais
te,
atb
alst
ot
fun
kcio
nāl
i u
n
telp
iski
tī
klo
to,
savs
tarp
ēji
pap
ildin
ošo
eko
no
mis
ko s
tru
ktū
ru -
klā
ster
u r
ašan
os.
Lai
šo
pri
ori
tāti
īs
ten
otu
ir
n
epie
cieš
ams
kult
ūra
s
po
ten
ciāl
a,
jau
nas
vi
spār
ējās
iz
glīt
ības
, in
tele
ktu
āli
rad
oša
s u
zņēm
ējd
arb
ības
ve
icin
āšan
u,
spec
ializ
ētas
izgl
ītīb
as,
pēt
ījum
u u
n u
zņēm
ējd
arb
ības
sas
aist
i, u
n a
rī
tīkl
ota
s sa
dar
bīb
as –
ko
mu
nik
āciju
att
īstī
ba.
IP1
, IP
3 V
TP1
.1.;
M1
.1.:
R1
.1.;
R1
.2.;
R1
.3.;
M1
.2.:
R1
.4.;
R1
.5.;
R1
.6;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.; R
3.4
.
“Sas
nie
dza
mīb
as”
infr
astr
ukt
ūra
s at
tīst
ība
sati
ksm
es,
kom
un
ikāc
iju u
n i
nfo
rmāc
ijas
sasn
ied
zam
ības
ātr
um
am
un
izp
latī
bai
reģ
ion
ā (i
ekšē
jā s
asn
ied
zam
ība)
, u
n r
eģi
on
a
ātru
un
biz
ne
sam
ērt
u s
asai
sti
ar B
alti
jas
jūra
s re
ģio
na,
Eiro
pas
u
n
glo
bāl
ajie
m
sati
ksm
es,
kom
un
ikāc
iju
un
info
rmāc
ijas
tīkl
iem
(ā
rējā
sa
snie
dza
mīb
a).
Lai
šo
pri
ori
tāti
īs
ten
otu
ir
n
ep
ieci
eša
ms
kult
ūra
s,
soci
ālo
pak
alp
oju
mu
un
izgl
ītīb
as p
ieej
amīb
as a
ttīs
tīb
a n
o v
ien
as
pu
ses
un
te
hn
iskā
s in
fras
tru
ktū
ras
attī
stīb
u
no
o
tras
pu
ses,
kas
ir p
riek
šno
teik
um
i šīs
pri
ori
tāte
s īs
ten
oša
nai
.
IP1
, IP
2 V
TP1
.1.;
M
1.1
.:
R1
.1.;
R1
.2.;
R
1.3
.;
M1
.2.:
R1
.4.;
R1
.5.;
R1
.6;
VTP
2.1
.:M
2.1
.: R
2.1
.;R
2.2
.;
VTP
2.2
.;
M2
.2.:
R
2.3
.;
R2.
4.;
M
2.3
.:R
2.5
.;R
2.6
.;
R2
.7.;
R2
.8.;
R2
.9.;
VTP
2.3
.;M
2.4
.: R
2.1
0.;
R2
.11
.;R
2.1
2.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.;
R2
.14
.
15 N
um
erāc
ija n
orā
dīt
a sa
skaņ
ā ar
pri
ori
tāšu
nu
me
rāci
ju a
ttīs
tīb
as p
rogr
amm
as s
adaļ
ā “S
trat
ēģi
ja”
(8-1
1.lp
p)
un
sad
aļā
“Rīc
ības
plā
ns”
(3
-9 lp
p.)
16
Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
22
RR
AS
pri
ori
tāte
s Li
elvā
rdes
no
vad
a il
gte
rmiņ
a p
rio
ritā
tes15
Li
elvā
rdes
no
vad
a v
idēj
a t
erm
iņa
pri
ori
tāte
s, m
ērķi
un
rīcī
ba
s16
Ilgts
pēj
īgas
un
līd
zsva
rota
s te
lpis
kās
stru
ktū
ras
attī
stīb
a
rad
ot
vese
līgu
s d
zīve
s vi
des
ap
stāk
ļus
dau
dzc
entr
iska
apd
zīvo
jum
a st
rukt
ūrā
, p
riek
šno
teik
um
us
jau
na
veid
a
eko
no
mik
as a
ttīs
tīb
ai p
iekr
astē
un
lau
kos
- sa
dar
bīb
ā ar
vid
ējām
u
n
maz
ajām
p
ilsēt
ām,
kā
arī
vid
ei
lab
vēlīg
a
tūri
sma
attī
stīb
as p
ote
nci
āla
izm
anto
šan
ai.
Lai
šo
pri
ori
tāti
īs
ten
otu
ir
n
epie
cieš
ams,
p
irm
kārt
,
inte
grēt
as p
ilsēt
u e
kon
om
iska
s d
ažād
oša
nas
str
atēģ
ijas,
veic
ino
t u
zņēm
um
u s
adar
bīb
as t
īklu
s st
arp
mo
der
nie
m
maz
iem
un
vid
ējie
m u
zņēm
um
iem
pils
ētās
un
lau
kos,
tiec
oti
es u
z so
ciāl
o u
n f
un
kcio
nāl
o d
aud
zvei
dīb
u p
ilsēt
u
gru
pēj
um
os
(klā
ster
os)
, ka
s ie
tver
in
tegr
ētu
la
uku
teri
tori
ju u
n v
idēj
u,
maz
o p
ilsēt
u p
amat
pak
alp
oju
mu
un
sab
ied
risk
ā tr
ansp
ort
a tī
klu
. O
trkā
rt,
ir
ne
pie
cieš
ama
inte
grēt
a u
n
efek
tīvi
ko
ord
inē
ta
telp
iskā
s at
tīst
ības
po
litik
a u
n k
op
īga
zem
es iz
man
toša
nas
un
tra
nsp
ort
a
plā
no
šan
a, k
ā ar
ī e
kolo
ģisk
i jū
tīgo
ter
ito
riju
un
ter
ito
riju
ar a
ugs
tu b
iolo
ģisk
o d
aud
zvei
dīb
u
apsa
imn
ieko
šan
as p
lān
oša
na.
IP1
, IP
2, I
P3
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
.1.7
.;R
1.8
.; R
.1.9
.; R
1.1
0.;
R1
.11
.;
VTP
2.3
.;M
2.4
.: R
2.1
0.;
R2
.11
.;R
2.1
2.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.;
R2
.14
.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
23
Rīg
as
reģ
ion
a a
ttīs
tīb
as
pro
gra
mm
a 2
00
5-2
01
1.g
ad
am
(tu
rpm
āk
– R
RA
P)(
ap
stip
rin
āta
Rīg
as
plā
no
šan
as
reģ
ion
a a
ttīs
tīb
as
pa
do
mes
sēd
ē 2
00
5.g
ad
a 7
.ja
nvā
rī)
RR
AP
mēr
ķi
Liel
vārd
es n
ova
da
ilg
term
iņa
pri
ori
tāte
s17
Liel
vārd
es n
ova
da
vid
ēja
ter
miņ
a p
rio
ritā
tes,
mēr
ķi u
n
rīcī
ba
s18
Au
gsta
cilv
ēkre
surs
u
kval
itāt
e u
n a
ttīs
tīb
a
IP1
, IP
3 V
TP1
.1.;
M1
.1.:
R1
.1.;
R1
.2.;
R1
.3.;
M1
.2.:
R1
.4.;
R1
.5.;
R1
.6;
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
.1.7
.;R
1.8
.; R
.1.9
.; R
1.1
0.;
R1
.11
.;
VTP
2.1
.:M
2.1
.: R
2.1
.;R
2.2
.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.; R
3.4
.
Ērta
reģ
ion
a st
arp
tau
tisk
ā u
n v
ietē
jā
sasn
ied
zam
ība
IP2
V
TP2
.2.;
M2
.2.:
R2
.3.;
R2
.4.
Ko
nku
rēts
pēj
īga
tau
tsai
mn
iecī
ba,
dau
dzv
eid
īga
un
akt
īva
uzņ
ēmēj
dar
bīb
a
IP1
, IP
2, I
P3
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
.1.7
.;R
1.8
.; R
.1.9
.; R
1.1
0.;
R1
.11
.;
VTP
2.3
.;M
2.4
.: R
2.1
0.;
R2
.11
.;R
2.1
2.;
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.;
R2
.14
.;
VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.;R
3.2
.; R
3.3
.; R
3.4
.
Au
gsta
s kv
alit
ātes
dzī
ves
vid
e
IP2
V
TP2
.1.:
M2
.1.:
R2
.1.;
R2
.2.;
VTP
2.2
.;
M2
.2.:
R
2.3
.;
R2.
4.;
M
2.3
.:R
2.5
.;R
2.6
.;
R2
.7.;
R2
.8.;
R2
.9.;
VTP
2.3
.;M
2.4
.: R
2.1
0.;
R2
.11
.;R
2.1
2.;
17 N
um
erāc
ija n
orā
dīt
a sa
skaņ
ā ar
pri
ori
tāšu
nu
me
rāci
ju a
ttīs
tīb
as p
rogr
amm
as s
adaļ
ā “S
trat
ēģi
ja”
(8-1
1.lp
p)
un
sad
aļā
“Rīc
ības
plā
ns”
(3
-9 lp
p.)
18
Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
24
VTP
2.4
.:M
2.5
.: R
2.1
3.;
R2
.14
.
Rīg
as r
eģio
na
lom
as u
n ie
tekm
es
pie
augu
ms
nac
ion
ālā
un
sta
rpta
uti
skā
līmen
ī
IP1
V
TP1
.2.;
M1
.3.:
R.1
.7.;
R1
.8.;
R.1
.9.;
R1
.10
.; R
1.1
1.
Rīg
as
plā
no
šan
as
reģ
ion
a t
elp
iska
is (
teri
tori
jas)
plā
no
jum
s 2
00
5-2
02
5.g
ad
am
(tu
rpm
āk
– R
PR
TP)
(ap
stip
rin
āts
Rīg
as
plā
no
šan
as
reģ
ion
a a
ttīs
tīb
as
pa
do
mes
sēd
ē 2
00
7.g
ad
a 2
. Feb
ruā
rī)
RP
RTP
tel
pis
kā a
ttīs
tīb
a u
n p
ersp
ektī
va
Liel
vārd
es n
ova
da
att
īstī
ba
Maz
ākām
pils
ētām
un
lau
kiem
, sa
vsta
rpēj
i sa
dar
bo
joti
es u
n s
pec
ializ
ējo
ties
, n
od
roši
nāt
„kr
itis
ko m
asu
”
piln
vērt
īga
attī
stīb
as c
en
tra
līmen
im a
tbils
tošu
pak
alp
oju
mu
sn
iegš
anu
un
ap
kārt
ējo
ter
ito
riju
att
īstī
bas
no
dro
šin
āšan
u.
Att
īstī
ba
pro
gram
mā
ir n
ote
ikta
no
vad
a sp
ecia
lizāc
ija u
n
fun
kcio
nāl
ās s
aite
s, k
ura
s n
od
roši
na
no
vad
a sa
dar
bīb
as
iesp
ējas
vie
tējā
un
reģ
ion
ālā
mē
rogā
.
Reģ
ion
a at
tīst
ību
se
kmē
s šā
das
n
ova
da
attī
stīb
as
pri
ori
tāte
s: IP
1, I
P2
, IP
319.
Lai s
agla
bāt
u n
epie
cieš
amo
ied
zīvo
tāju
„kr
itis
ko m
asu
”:
1)
jāve
icin
a n
od
arb
ināt
ības
d
ažād
oša
nās
, p
iem
ēro
tās
viet
ās
jāat
bal
sta
bio
loģi
skā,
n
etra
dic
ion
ālā
lau
ksai
mn
iecī
ba
un
m
azo
/vid
ējo
u
zņēm
um
u
izve
ide.
Jā
atb
alst
a tr
adic
ion
ālās
la
uks
aim
nie
cīb
as
pār
veid
e p
ar m
ult
ifu
nkc
ion
ālu
lau
ksai
mn
iecī
bu
: la
uku
– t
ūri
sms,
agr
o t
ūri
sms,
rek
reāc
ijas
iesp
ēju
at
tīst
ība,
ai
nav
as
veid
oša
na,
st
ādau
dzē
tava
s/d
ārzu
ce
ntr
i, te
led
arb
a ie
spēj
as.
Bla
kus
lau
ksai
mn
iecī
bai
jaat
tīst
a ilg
tsp
ējīg
a m
ežsa
imn
iecī
ba,
tū
rism
s, v
ietē
jie p
akal
po
jum
i, u
n c
iti d
arb
ības
ve
idi
lau
ku
saim
nie
cīb
ās.
Jāve
icin
a tā
da
attī
stīb
a,
kas
bal
stās
u
z sa
prā
tīgu
d
abas
re
surs
u
izm
anto
šan
u, k
ā m
ežsa
imn
iecī
ba
un
eko
tū
rism
s, in
ova
tīva
maz
o u
n v
idēj
o u
zņēm
um
u a
ttīs
tīb
a.;
2)
jāp
ared
z p
asāk
um
i, la
i n
epie
ļau
tu a
pd
zīvo
to v
ietu
sap
lūša
nu
, īp
aši
jāsa
glab
ā at
vērt
ā te
lpa
un
zaļ
ie
star
pp
osm
i ga
lve
naj
os
attī
stīb
as v
irzi
eno
s (R
īga
– J
ūrm
ala,
Rīg
a –
Ogr
e -
Liel
vārd
e, R
īga
– J
elga
va).
U
pēm
un
to
pie
kras
tes
teri
tori
jām
ir
rekr
eāci
jas
fun
kcija
– t
ām j
ākal
po
sab
ied
rīb
as r
ekre
ācija
i u
n
Reģ
ion
ā at
tīst
ību
se
kmē
s šā
das
n
ova
da
attī
stīb
as
pri
ori
tāte
s: IP
1, I
P2
, IP
320.
19 N
um
erāc
ija n
orā
dīt
a sa
skaņ
ā ar
pri
ori
tāšu
nu
me
rāci
ju a
ttīs
tīb
as p
rogr
amm
as s
adaļ
ā “S
trat
ēģi
ja”
(8-1
1.lp
p)
un
sad
aļā
“Rīc
ības
plā
ns”
(3
-9 lp
p.)
20 N
um
erāc
ija n
orā
dīt
a sa
skaņ
ā ar
pri
ori
tāšu
nu
me
rāci
ju a
ttīs
tīb
as p
rogr
amm
as s
adaļ
ā “S
trat
ēģi
ja”
(8-1
1.lp
p)
un
sad
aļā
“Rīc
ības
plā
ns”
(3
-9 lp
p.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
25
tūri
sma
iesp
ēju
att
īstī
bai
. R
eģi
on
ā p
rio
ritā
ri j
āris
ina
jau
tāju
ms
kā „
atvē
rt”
Dau
gavu
Rīg
ā vi
sā t
ās
plū
du
mā
cau
ri R
īgas
pils
ēta
i, iz
slēd
zot,
var
bū
t, t
ikai
tie
šās
ražo
šan
as t
erit
ori
jas,
kā
no
dro
šin
āt ē
rtu
p
iekļ
uvi
Do
les
sala
i u
n t
ās i
zman
toša
nu
atp
ūta
i, kā
arī
ne
pie
ļau
t ar
ap
bū
vi „
iežo
got”
Dau
gavu
vir
s R
īgas
līd
z Li
elvā
rdei
.
Rīg
as
plā
no
šan
as
reģ
ion
a in
ova
tīvā
s a
ttīs
tīb
as
pro
gra
mm
a 2
00
5-2
01
0.g
ad
am
(tu
rpm
āk
– R
RR
IAP
) (a
pst
ipri
nā
ta R
īga
s p
lān
oša
na
s re
ģio
na
att
īstī
ba
s p
ad
om
es s
ēdē
20
05
. ga
da
7.j
an
vārī
) R
RR
IAP
pri
ori
tāte
s u
n ie
teik
um
i Li
elvā
rdes
no
vad
a il
gte
rmiņ
a p
rio
ritā
tes21
Li
elvā
rdes
no
vad
a v
idēj
a t
erm
iņa
pri
ori
tāte
s, m
ērķi
un
rīcī
ba
s22
Pri
ori
tāte
s:
•
Infr
astr
ukt
ūra
ino
vatī
vai d
arb
ībai
•
Cilv
ēkre
surs
u a
ttīs
tīb
a
•
Ino
vāci
jām
atv
ērta
s sa
bie
drī
bas
vei
do
šan
a B
ūti
skāk
ie ie
teik
um
i:
Paš
vald
ībām
jā
def
inē
per
spe
ktīv
o
ino
vatī
vo
zon
u
atra
šan
ās v
ieta
, ņ
emo
t vē
rā p
iee
jam
o i
nfr
astr
ukt
ūru
(va
i
arī
to n
od
roši
no
t) u
n j
āno
saka
lab
vēlīg
i n
osa
cīju
mi
to
attī
stīb
ai,
def
inēj
ot
kon
kurē
tsp
ējas
p
riek
šro
cīb
as
salīd
zin
āju
mā
ar c
itie
m c
entr
iem
.
Paš
vald
ībām
jā
pie
dal
ās
ino
vāci
ju
cen
tru
te
rito
riju
no
teik
šan
ā u
n
ino
vāci
jas
cen
tra
niš
as
mek
lēša
nā.
Vei
do
jot
ino
vāci
ju c
entr
u, i
etei
cam
s m
eklē
t sa
vu n
išu
.
Jāp
ievē
rš
uzm
anīb
a n
e
tika
i ad
min
istr
atīv
o
cen
tru
IP1
V
TP1
.1.;
M1
.1.:
R1
.1.;
R1
.2.;
R1
.3.;
M1
.2.:
R1
.4.;
R1
.5.;
R1
.6;
VTP
1.2
.; M
1.3
.: R
.1.7
.;R
1.8
.; R
.1.9
.
21 N
um
erāc
ija n
orā
dīt
a sa
skaņ
ā ar
pri
ori
tāšu
nu
me
rāci
ju a
ttīs
tīb
as p
rogr
amm
as s
adaļ
ā “S
trat
ēģi
ja”
(8-1
1.lp
p)
un
sad
aļā
“Rīc
ības
plā
ns”
(3
-9 lp
p.)
22
Nu
mer
ācija
no
rād
īta
sask
aņā
ar p
rio
ritā
šu n
um
erā
ciju
att
īstī
bas
pro
gram
mas
sad
aļā
“Str
atē
ģija
” (8
-11
.lpp
) u
n s
adaļ
ā “R
īcīb
as p
lān
s” (
3-9
lpp
.)
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
26
RR
RIA
P p
rio
ritā
tes
un
iete
iku
mi
Liel
vārd
es n
ova
da
ilg
term
iņa
pri
ori
tāte
s21
Liel
vārd
es n
ova
da
vid
ēja
ter
miņ
a p
rio
ritā
tes,
mēr
ķi u
n
rīcī
ba
s22
sasn
ied
zam
ībai
, b
et
arī
to
sasa
iste
i n
o
tran
spo
rta
vied
okļ
a ar
ino
vāci
ju c
en
tru
atr
ašan
ās v
ietā
m:
jāo
pti
miz
ē
eso
šais
sab
ied
risk
ā tr
ansp
ort
a tī
kls.
Jāin
tegr
ē sk
olu
vi
spār
ējās
iz
glīt
ības
p
rogr
amm
ās
pri
nci
pu
s,
kas
sko
lēn
iem
d
otu
zi
nāš
anas
: ek
on
om
ikas
pam
ato
s;
info
rmāc
ijas
teh
no
loģi
jās,
ve
ido
jot
info
rmāc
ijas
sab
ied
rīb
u, s
vešv
alo
du
ap
guvē
.
Jāp
alie
lina
pla
šāka
s sa
bie
drī
bas
izp
ratn
i p
ar i
no
vāci
jām
,
zin
ātn
es u
n t
ehn
olo
ģiju
lom
u u
n s
asn
iegu
mie
m L
atvi
jā.
Nep
ieci
ešam
s at
tīst
īt
abp
usē
ju
sad
arb
ības
sa
iti,
kura
s
rezu
ltāt
ā u
zņēm
ēji
regu
lāri
in
form
ē m
ācīb
u
iest
ādes
,
galv
eno
kārt
vi
dēj
ās
spec
iālā
s iz
glīt
ības
ie
stād
es
un
augs
tsko
las,
par
no
zaru
att
īstī
bas
ten
de
ncē
m,
lai
bū
tu
iesp
ējam
s p
rogn
ozē
t,
kād
as
spec
ialit
ātes
ka
dri
b
ūs
nep
ieci
ešam
i, ci
k lie
ls b
ūs
to p
iep
rasī
jum
s, k
ādi
resu
rsi
nep
ieci
ešam
i, la
i at
tiec
īgi
pie
lāgo
tu u
n i
zvei
do
tu m
ācīb
u
pro
gram
mas
, m
ācīb
u i
estā
des
reg
ulā
ri v
eic
pēt
ījum
us,
ievā
c in
form
āciju
, sa
dar
bo
jas
ar u
zņēm
um
iem
no
zarē
,
kurā
sp
ecia
lizēt
as
māc
ību
ie
stād
es
pro
gram
mas
, la
i
savl
aicī
gi
spēt
u
reaģ
ēt
uz
izm
aiņ
ām
dar
ba
tirg
us
pie
pra
sīju
mā
utt
.;
Vie
nla
icīg
i p
ašva
ldīb
ām
ir
jāst
rād
ā p
ie
fin
ansē
jum
a
pie
sais
tes
uz
ino
vāci
ju a
ttīs
tīb
u r
eģio
nā
vērs
to p
asāk
um
u
real
izāc
iju,
kas
sekm
ētu
in
ova
tīva
i d
arb
ībai
la
bvē
līgas
vid
es v
eid
oša
nu
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
27
LIEL
VĀ
RD
ES N
OV
AD
A S
PEC
IALI
ZĀC
IJA
S SA
SAIS
TE A
R B
LAK
US
ESO
ŠO P
AŠV
ALD
ĪBU
ATT
ĪSTĪ
BU
UN
SP
ECIA
LIZĀ
CIJ
U
Liel
vārd
es n
ova
da
attī
stīt
ības
pro
gram
ma
ir iz
strā
dāt
a sa
dar
bīb
ā ar
bla
kus
eso
šajā
m p
ašva
ldīb
ām,
izvē
rtēj
ot
Liel
vārd
es n
ova
da
attī
stīb
as ie
tekm
i uz
bla
kus
eso
šajā
m t
erit
ori
jām
(Ik
šķile
s, Ķ
egu
ma,
O
gres
un
Skr
īver
u n
ova
di)
, no
dro
šin
ot
attī
stīb
as s
aska
ņo
tīb
u u
n p
apild
ināt
ību
, bal
sto
ties
uz
ter
ito
riju
sp
ecia
lizāc
iju u
n a
ttīs
tīb
as v
irzi
enie
m.
Sask
aņā
ar a
ttīs
tīb
as p
lān
oša
nas
do
kum
enti
em (
attī
stīb
as p
rogr
amm
ai u
n t
erit
ori
jas
plā
no
jum
am)
augs
tākm
inēt
ie n
ova
di i
r n
ote
iku
ši a
ttīs
tīb
as p
ersp
ektī
vu, i
ezīm
ējo
t ar
ī sp
ecia
lizāc
iju:
Liel
vārd
es n
ova
ds
Ikšķ
iles
no
vad
s Ķ
egu
ma
no
vad
s O
gre
s n
ova
ds
Skrī
veru
no
vad
s
No
vad
a ģe
ogr
āfis
kais
no
viet
oju
ms
Rīg
as a
glo
mer
ācija
s
teri
tori
jā u
n n
ova
du
šķē
rso
joši
e
vals
ts
no
zīm
es
auto
ceļi
un
dze
lzce
ļš
veic
ina
dar
bas
pēk
a
svār
stm
igrā
ciju
. Ie
dzī
votā
ji
izvē
las
strā
dāt
ār
pu
s n
ova
da,
savu
kārt
kā
d
zīve
svie
tu
izvē
las
Liel
vārd
es n
ova
du
.
No
vad
a ku
ltū
ras
trad
īcija
s u
n
dab
as
(ain
avas
) re
surs
i ve
ido
Liel
vārd
es
no
vad
u
par
ku
ltū
ras
un
tū
rism
a p
aka
lpo
jum
u c
en
tru
,
kur
ir ie
spēj
as a
pm
eklē
t m
āksl
as,
izkl
aid
es,
spo
rta
un
at
pū
tas
pas
āku
mu
s,
tād
ējād
i ra
do
t
pie
vilc
īgāk
u d
zīve
s te
lpu
.
Liel
vārd
es n
ova
du
par
pie
vilc
īgu
dar
ba
telp
u
veid
o
tād
as
ražo
šan
as a
ttīs
tīb
a, k
as b
alst
īta
uz
vid
ei
dra
ud
zīgā
m u
n j
aun
ām
teh
no
loģi
jām
. N
ova
ds
ir
pie
mēr
ots
la
uks
aim
nie
cīb
as
no
zare
s at
tīst
ībai
.
Ņem
ot
vērā
P
ierī
gas
spec
ifik
u
Ikšķ
iles
no
vad
s m
eklē
ko
mp
rom
isu
star
p
div
iem
p
amat
virz
ien
iem
–
teri
tori
jas
izm
anto
šan
a d
ažād
u
pu
blis
kās
infr
astr
ukt
ūra
s o
bje
ktu
un
re
kreā
cija
s va
jad
zīb
ām
vai
nea
pb
ūvē
tu p
latī
bu
– m
ežu
– la
uku
– ū
de
ņu
ko
mp
leks
u
sagl
abāš
ana
eko
loģi
skā
līdzs
vara
no
dro
šin
āšan
ai
un
kā
re
zerv
i
nāk
otn
ei.
Ikšķ
ile
ieti
lps
urb
aniz
ētaj
ā Li
elrī
gas
aglo
mer
ācija
s at
zarā
u
n
tās
spec
ializ
ācija
ga
lven
okā
rt
bal
stās
uz
pap
ildin
ošu
ra
žoša
nu
R
īgas
tau
tsai
mn
iecī
bas
iz
augs
mei
,
māj
okļ
u i
zvie
toša
nu
un
rek
reāc
iju.
No
vad
s p
lān
o
kļū
t kā
sp
ecif
isku
pak
alp
oju
mu
p
ied
āvāt
ājs
vals
ts/r
eģi
on
a/ga
lvas
pils
ēta
s
attī
stīb
ai n
ep
ieci
ešam
ām u
n t
ikai
Pie
rīgā
ef
ekt
īvi
īste
no
jam
ām
no
risē
m,
ori
entē
joti
es
uz
vid
ei
dra
ud
zīga
s sa
imn
ieci
skās
dar
bīb
as
attī
stīb
u,
tai
pat
lai
kā o
trā
plā
nā
atvi
rzo
ties
jau
nu
te
rito
riju
ap
guvi
No
vad
s –
h
arm
on
iski
attī
stīt
a te
rito
rija
ar
au
gstu
ied
zīvo
tāju
in
tele
ktu
ālo
u
n
lab
klāj
ības
līm
eni,
sako
ptu
,
līdzs
varo
tu,
ilgsp
ējīg
u
tau
tsai
mn
iecī
bas
, so
ciāl
o u
n
dab
as
vid
i, u
nik
ālu
kult
ūrv
ēstu
risk
o m
anto
jum
u
un
at
tīst
ītu
in
fras
tru
ktū
ru.
No
vad
a p
ilsēt
a -
fu
nkc
ion
āli
un
viz
uāl
i at
tīst
īta,
ES
dzī
ves
stan
dar
tiem
at
bils
toša
Latv
ijas
maz
pils
ēta,
ar
lie
lu
attī
stīb
as
po
ten
ciāl
u,
pie
vilc
īgu
ap
dzī
vota
s vi
eta
s
tēlu
u
n
dau
dzv
eid
īgām
iesp
ējā
m.
No
vad
a
pro
du
kcija
– k
on
kurē
tsp
ējīg
a
viet
ējā
un
ES
tirg
ū.
No
vad
s ir
cilv
ēka
un
dab
as h
arm
on
ijai.
No
vad
ā p
lān
ots
att
īstī
t d
ažād
as n
oza
res,
nen
osa
uco
t n
evie
nu
ko
nkr
ēti,
tom
ēr
pam
atā
kon
cen
trēj
oti
es
uz
zin
āšan
ām
bāz
ēta
s p
rod
ukc
ijas
ražo
šan
u
un
pak
alp
oju
mie
m
ar
lielā
ku
pie
vie
no
to
vērt
ību
pils
ētā.
Lau
ku t
erit
ori
ja ir
atv
ērta
dau
dzv
eid
īgai
la
uks
aim
nie
cīb
as
un
me
žsai
mn
iecī
bas
ra
žoša
nas
u
n
pār
strā
de
s u
zņē
mu
mu
in
ten
sīva
i u
n
pad
ziļin
ātai
att
īstī
bai
, kā
arī
alt
ern
atīv
o
lau
ksai
mn
iecī
bas
n
oza
ru
att
īstī
bai
.
Tūri
sma
un
at
pū
tas
pak
alp
oju
mu
attī
stīb
a n
āko
tnē
veid
os
pie
vilc
īgu
vid
i kā
pils
ētā
, tā
lau
ku t
erit
ori
jā.
No
vad
s ir
ar
augs
tvē
rtīg
u d
zīve
s vi
di,
lielis
kām
at
pū
tas
un
b
rīvā
la
ika
pav
adīš
an
as
iesp
ējā
m.
Ied
zīvo
tāju
dzī
ves
līmen
is i
r ie
vēro
jam
i pie
aud
zis,
dro
šā,
sako
ptā
u
n
pie
vilc
īgā
dzī
ves
telp
a p
iesa
ista
ai
zvie
n
jau
nu
s
izgl
īto
tus,
so
ciāl
i u
n
eko
no
mis
ki
aktī
vus
cilv
ēku
s.
No
vad
ā ir
akt
īva
saim
nie
cisk
ā d
zīve
;
lab
i at
tīst
ītā
dau
dzv
eid
īgā
uzņ
ēmēj
dar
bīb
a n
od
roši
na
pag
asta
ied
zīvo
tājie
m
gan
d
arb
a vi
etas
, ga
n
augs
tas
kval
itāt
es p
akal
po
jum
us.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
28
Liel
vārd
es n
ova
ds
Ikšķ
iles
no
vad
s Ķ
egu
ma
no
vad
s O
gre
s n
ova
ds
Skrī
veru
no
vad
s
No
vad
ā ti
ek
pie
dāv
āta
elas
tīga
un
p
laša
iz
glīt
ības
si
stēm
a,
kas
vērs
ta
uz
inte
grē
tas
pro
fesi
on
ālās
iz
glīt
ības
attī
stīb
u.
māj
okļ
u iz
viet
oša
nai
.
Liel
vārd
es n
ova
da
attī
stīb
as p
rogr
amm
a u
n t
ajā
no
teik
tās
pri
ori
tāte
s, m
ērķi
un
rīc
ības
ir c
ieši
sai
stīt
as a
r n
oza
ru a
ttīs
tīb
as p
lān
oša
nas
do
kum
enti
em n
ote
iktā
m p
rio
ritā
tēm
un
mēr
ķiem
. Det
aliz
ētu
p
ārsk
atu
par
no
vad
a at
tīst
ības
pro
gram
mas
sas
aist
i ar
no
zaru
att
īstī
bas
plā
no
šan
as d
oku
men
tiem
ska
tīt
pie
liku
mā
Nr.
1.
Attīstības programmas izstrādes process un publiskās apspriešanas norise
Attīstības programmas izstrāde ir notikusi pašvaldībai sadarbojoties ar iedzīvotājiem, NVO, privātā sektora pārstāvjiem
u.c. šādos etapos:
1.etaps: Esošās situācijas un SVID analīze.
1.etapā notikušas trīs darba sanāksmes Lielvārdes novada pašvaldībā:
- darba sanāksme 2010.gada 23.augustā par Attīstības programmas izstrādes procesu (22 dalībnieki);
- darba sanāksme 2010.gada 30.septembrī par būtiskākajām tēmām novada attīstībai un funkcionālās ietekmes zonām
(27 dalībnieki);
- darba sanāksme 2010.gada 14.oktobrī par pašvaldības ilgtermiņa attīstības tendencēm (23 dalībnieks).
2.etaps: Sabiedrības iesaiste Attīstības programmas izstrādē
Attīstības programmas izstrādes ietvaros tika organizēts forums “Vienoti novadam. Piedalos”. 2010.gada 23.oktobrī tas
notika Lielvārdē (piedalījās ap 50 dalībnieki), 2010.gada 9.novembrī tas notika Lēdmanē (piedalījās ap 25 dalībnieki) un
2010.gada 16.novembrī (piedalījās ap 26 dalībnieki).
3.etaps: Stratēģiskās daļas izstrāde
3.etapā notikušas divas darba sanāksmes Lielvārdes novada pašvaldībā:
- darba sanāksme 2010.gada 28.oktobrī par tēmu: Stratēģiskās izvēles: mērķi, vīzija. Vai mums ir izvēle? (17 dalībnieki);
- darba sanāksme 2010.gada 11.novembrī par rīcību un projektu definēšanu (26 dalībnieki).
4.etaps: Attīstības programmas publiskā apspriešana.
Attīstības programmas un Vides pārskata publiskā apspriešana notika no 2011.gada 8.aprīļa līdz 20.maijam.
Uzsākot abu dokumentu projektu publisko apspriešanu, tika publicēti paziņojumi: 1) Lielvārdes novada pašvaldības mājas lapā www.lielvarde.lv (14.04.2011.); 2) Lielvārdes novada ziņās (marts l); 3) Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā www.vpvb.gov.lv (07.04.2011.);
Ar abu dokumentu projektiem tika nodrošināta iespēja iepazīties – Lielvārdes novada domē, Jumpravas pagasta pārvaldē,Lēdmanes pagasta pārvaldē, Lielvārdes bibliotēkā, Lāčplēša bibliotēkā, Kaibalas pamatskolā, kā arī Lielvārdes novada mājas lapā – www.lielvarde.lv un Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā www.vpvb.gov.lv . Publiskās apspriešana sanāksmes notika:
� 10.05.2011. plkst.17.30 Jumpravas kultūras namā (24 dalībnieki);
� 11.05.2011. plkst.17.30 Lielvārdes novada domē (19 dalībnieki);
� 12.05.2011. plkst. 17.30 Lēdmanes tautas namā (14 dalībnieki).
Detalizētu informāciju skatīt sabiedrības iesaistes ziņojumā, Stratēģiskās daļas 2.pielikumā.
5.etaps: Attīstības programmas apstiprināšana
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
30
Attīstības programmas īstenošana un uzraudzība
Attīstības programmas īstenošana
Attīstības programmas veiksmīgas īstenošanas priekšnoteikumi: - noteikts atbildīgais par attīstības programmas īstenošanu; - attīstības programmas īstenošana notiek organizēti; - attīstības programmas īstenošana ir sasaistīta ar novada budžetu.
Attīstības programmas īstenošana tiek nodrošināta: - politiskajā līmenī, ko nodrošina Attīstības un ekonomikas jautājumu komiteja, kā arī dome; - izpildes līmenī, ko nodrošina Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļa.
Attīstības programmas īstenošanas uzraudzība
Attīstības plānošanas procesa svarīgs elements ir uzraudzības sistēmas izveide, ar kuras palīdzību iespējams: - izmērīt teritorijas attīstību; - izmērīt attīstības programmas īstenošanas rezultātus un tiešos iznākumus; - novērtēt attīstības programmas īstenošanas rezultātu radīto ietekmi ilgākā laika periodā.
Uzraudzības sistēmas mērķi un uzdevumi ir: - nodrošināt attīstības programmā izvirzīto mērķu sasniegšanu, identificējot pārmaiņas pašvaldībā kopumā un
pa jomām; - nodrošināt pašvaldības attīstības novērtēšanas iespējas; - sekmēt kvalitatīvu, efektīvu un caurspīdīgu attīstības programmas ieviešanu un uzraudzību, nodrošinot ar
informāciju par attīstības plānošanas dokumenta īstenošanas sasniegumiem - sabiedrību, politiķus un citas ieinteresētās puses;
- pamatot attīstības programmas aktualizācijas nepieciešamību; - veicināt pašvaldības struktūrvienību, valsts institūciju, komersantu un sabiedrības koordinētu darbību
pašvaldības attīstības jautājumos. -
Uzraudzības sistēmas elementi: 1) uzraudzības rādītāji, kas norādīti Attīstības programmas sadaļas „Stratēģija” daļā „Ilgtermiņa un vidēja termiņa
prioritātes, mērķi, rīcības un sasniedzamie rezultāti” (8 – 11.lpp). Uzraudzības rādītāju apkopošana un analīze veicama pēc 1.tabulā norādītā parauga.
1.tabula Vidēja termiņa prioritātes „Pašvaldības darbības kapacitātes stiprināšana, atvērta un efektīva dialoga veidošana ar iedzīvotājiem, uzņēmējiem un citiem sociāliem partneriem” rezultatīvie rādītāji (paraugs)
Nr. Rādītājs 2009 2010 2011 Plānotais (2017) Tendence* Novērtējums Avots
1. Iedzīvotāju
skaits 11392 11 339 (norādīt) 11 500
2009/2010 –
samazinājies
par 53
iedzīvotājiem
(o,4%)
CSP
2. Iedzīvotāju
skaits līdz
darbspējas
vecumam
15,32% 15,22% (noradīt) 15,9%
2009/2010 –
samazinājies
par 0,11%
CSP
3. Iedzīvotāju
skaits
darbspējas
vecumā
66,36% 66,22% (norādīt) 65,8%
2009/2010 –
samazinājies
par 0,14%
CSP
4. Iedzīvotāju
skaits pēc
darbspējas
vecuma
20,23% 18,56% (norādīt) 18,3%
2009/2010 –
samazinājies
par 1,67%
CSP
5.
........ ..... ...... ..... .....
...... CSP
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
31
*tendences novērtējums veicams izmantojot šādus rādītājus:
Rādītājs Rādītāja skaidrojums
Pieaugums ar pozitīvu vērtējumu
Samazinājums ar pozitīvu vērtējumu
Nav notikušas izmaiņas
Pieaugums ar negatīvu vērtējumu
Samazinājums ar negatīvu vērtējumu
2) institūcijas, kas veic Attīstības programmas uzraudzību - par uzraudzību atbildīgā ir Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļa, kā arī uzraudzības procesā iesaistās visas Investīciju plānā un Rīcības plānā norādītās struktūrvienības. Attīstības programmas uzraudzības ietvaros veicamie uzdevumi un atbildīgās institūcijas norādītās 2.tabulā.
2.tabula Attīstības programmas uzraudzības sistēma un atbildīgās institūcijas
N.p.k. Veicamais uzdevums Atbildīgais
1. Lielvārdes novada attīstības programmas apstiprināšana, tajā skaitā Attīstības programmas grozījumu/aktualizētās redakcijas apstiprināšana
Lielvārdes novada dome
2. Lielvārdes novada attīstības programmas īstenošanas procesa vadība
Politiskajā līmenī – Lielvārdes novada dome; Izpildes līmenī - Lielvārdes novada Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļa
3. Investīciju plāna un Rīcības plāna 2011. - 2017.gadam ieviešanas nodrošināšana
Politiskajā līmenī - Lielvārdes novada dome, Izpildes līmenī - Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļa, kā arī Investīciju plānā un Rīcības plānā norādītā atbildīgās personas, nodaļas, struktūrvienības, iestādes un aģentūras u.c.
4. Lielvārdes novada attīstības programmas īstenošanas uzraudzības sistēmas izveide, uzraudzības procesa nodrošināšana, vadīšana un koordinācija, kas ietver šādus galvenos veicamos darbus: - nosaka iesaistīto institūciju sadarbības veidus
un formas; - izveido datu bāzi, iekļaujot tajā Attīstības
programmā definēto stratēģisko mērķu rezultatīvos rādītājus (to vērtību noteiktā laika periodā un ieguves avotu);
- apkopo un pieprasa nepieciešamo informāciju attīstības programmas rezultatīvajiem rādītājiem;
- veic stratēģisko mērķu rezultatīvo rādītāju analīzi reizi pus gadā;
- izstrādā ieteikumus Attīstības programmas aktualizācijai;
- sagatavo Attīstības programmas grozījumus apstiprināšanai Attīstības un ekonomikas jautājumu komitejas un Lielvārdes novada domes sēdēs;
- sasauc darba grupas par Attīstības programmas uzraudzības jautājumiem, kurās piedalās Investīciju plānā un Rīcības plānā norādītās atbildīgās personas. Sanāksmju sasaukšanas biežumu nosaka Attīstības
Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļa
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
32
N.p.k. Veicamais uzdevums Atbildīgais
plānošanas un projektu vadīšanas nodaļas vadītājs.
5. Regulāra informācijas vākšana par novada attīstības tendencēm, kas balstīta uz Lielvārdes novada attīstības programmā noteiktajiem attīstības izvērtējuma pamatrādītājiem un attīstības programmā noteiktajām vidēja termiņa prioritātēm.
Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļa, kas ir datu bāzes turētājs Lielvārdes novada pašvaldības iestādes, nodaļas, aģentūras u.c., kas sniedz nepieciešamos datus
6. Uzraudzības ziņojumu (ikgadējā, trīs gadu), par Lielvārdes novada attīstības programmas īstenošanu, sagatavošana
Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļa
7. Sabiedrības informēšana par attīstības programmas īstenošanas rezultātiem
Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļa
Attīstības programmas Uzraudzības ziņojumi
Attīstības programmas uzraudzībai tiek paredzēta šādu ziņojumu sagatavošana:
• ikgadējais uzraudzības ziņojums par attīstības programmas ieviešanu;
• 3 gadu uzraudzības ziņojums par attīstības programmas ieviešanu.
Lielvārdes novada Attīstības programma īstenošanas uzraudzības sistēmas gala rezultāts būs ikgadējais Uzraudzības
ziņojums par Attīstības programmas īstenošanu. Pirmais ziņojums jāizstrādā 2012. gadā.
Attīstības programmas ikgadējā ziņojumā apkopota informācija par pašvaldības struktūrvienībām un iestādēm par
rīcībām/investīciju plāna izpildes progresu. Atspoguļota darbības rezultatīvo rādītāju izpilde.
Uzraudzības ziņojums par Attīstības programmas ieviešanas gaitā sasniegtajiem rezultātiem tiek sagatavots katru gadu
līdz pašvaldības publiskā pārskata apstiprināšanas brīdim (līdz katra gada aprīļa mēnesim).
Uzraudzības ziņojuma izstrādi veic Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļa, sadarbojoties ar pašvaldības
institūcijām, struktūrvienībām un sabiedrību. Attīstības nodaļas darba organizēšanai, pašvaldība nodrošina tai tiesības
pieprasīt un saņemt ikgadējo uzraudzības ziņojumu sagatavošanai nepieciešamo informāciju no pašvaldības iestādēm,
aģentūras, nodaļām. Uzraudzības ziņojumu apstiprina Attīstības un ekonomikas jautājumu komiteja un dome.
Attīstības programmas trīs gadu Uzraudzības ziņojuma struktūra:
- Ievads (Uzraudzības ziņojuma sagatavošanas mērķis, laika periods, par kādu uzraudzības ziņojums sagatavots,
uzraudzības ziņojuma struktūra un sagatavošanā iesaistītie).
- Attīstības programmas ieviešanas izvērtējums (ieviešanas process un sadarbība ar sociālajiem partneriem,
izvērtējums par izvirzīto prioritāšu, mērķu un rīcību sasniegšanu, rezultatīvo rādītāju izvērtējums un ietekme
uz novada attīstību, Investīciju plāna izvērtējums, kas ietver pārskatu par finanšu izlietojumu un prognozes
sasaistē ar pašvaldības budžetu).
- Tematiskais izvērtējums (atsevišķu nozaru vai tematisko jautājumu izvērtējums, ja nepieciešams)
- Secinājumi (galvenās problēmas un iespējas novada turpmākai attīstībai, secinājumi par nepieciešamo
problēmu risināšanu vai padziļinātu izpēti, rekomendācijas Attīstības programmas grozījumiem un/vai
aktualizācijai).
- Priekšlikumi (priekšlikumi Attīstības programmas aktualizēšanai, ieviešanas vai uzraudzības sistēmas
pilnveidošanai).
- Izmantotie informācijas avoti.
Pamatojoties uz sagatavoto Uzraudzības ziņojumu, Lielvārdes novada dome pieņem lēmumu par Attīstības programmas
grozījumiem un/vai to aktualizāciju. Uzraudzības ziņojums var tikt izmantots novada budžeta plānošanai un publiskā
pārskata sagatavošanai.
Attīstības programmas Uzraudzības ziņojumu sagatavošanai, Lielvārdes novada pašvaldība ir izveidojusi rezultatīvo
rādītāju datu bāzi, kura regulāri tiek uzskatītas izmaiņas rādītājos, kas norādīti attīstības programmas sadaļas
„Stratēģija” daļā „Ilgtermiņa un vidēja termiņa prioritātes, mērķi, rīcības un sasniedzamie rezultāti” (8 – 11.lpp).
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
33
Attīstības programmas aktualizācijas nosacījumi
Ja Attīstības programmas aktualizācija tiek veikta ikgadējā aktualizācijas procesa ietvaros, t.i., ja tiek aktualizēts rīcības plāns, vai investīciju plāns, nav nepieciešams pašvaldības domes lēmums par attīstības programmas aktualizāciju.
Ja attīstības programmā tiek veiktas izmaiņas stratēģiskajā daļā, tad ir nepieciešams pašvaldības domes lēmums par attīstības programmas aktualizāciju.
Attīstības programmas aktualizācijas rezultātā, neatkarīgi no tā, kurā attīstības programmas ieviešanas gadā tas tiek veikts, netiks mainīts attīstības programmas gala termiņš.
Pielikumi
1.p
ielik
um
s
Lie
lvār
de
s n
ova
da
attī
stīb
as p
rogr
amm
as s
asai
ste
ar
no
zaru
att
īstī
bas
plā
no
šan
as d
oku
me
nti
em
Tau
tsa
imn
iecī
ba
un
ko
mer
cda
rbīb
a
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
1.
„Ko
nku
rēts
pēj
as u
n in
ovā
cija
s ie
tvar
a
pro
gram
ma
20
07
.-2
013
.gad
am”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
20
07
.gad
a 2
8.jū
nija
rīk
oju
mu
Nr.
40
6);
Pro
gram
mas
gal
ven
ie m
ērķi
ir:
�
no
dro
šin
āt l
abvē
līgu
s n
osa
cīju
mu
s ko
mer
cdar
bīb
as a
ttīs
tīb
ai v
isā
Latv
ijas
teri
tori
jā,
lai
paa
ugs
tin
ātu
ko
mer
san
tu,
īpaš
i M
VK
, ko
nku
rēts
pēj
u,
jau
nu
ko
mer
san
tu i
zve
idi
un
att
īstī
bu
, u
n m
azin
ātu
neg
atīv
ās s
oci
āli
eko
no
mis
kās
attī
stīb
as a
tšķi
rīb
as v
alst
s te
rito
rijā
s;
�
veic
ināt
Nac
ion
ālās
ino
vāci
jas
sist
ēmas
kap
acit
ātes
un
efe
ktiv
itāt
es p
alie
lināš
ano
s, iz
veid
ojo
t in
ova
tīva
jai d
arb
ībai
la
bvē
līgu
reg
ulē
jošo
, fin
anšu
un
info
rmat
īvo
vid
i;
�
pan
ākt
bū
tisk
u k
on
kurē
tsp
ējas
un
pro
du
ktiv
itāt
es p
ieau
gum
u r
ūp
nie
cīb
ā, s
ekm
ējo
t au
gsta
s p
ievi
eno
tas
vērt
ības
p
rod
ukt
u r
ažo
šan
as a
pjo
mu
pie
augu
mu
un
au
gsta
s te
hn
olo
ģija
s p
rod
ukt
u ī
pat
svar
a p
alie
lināš
ano
s ra
žoša
nas
un
ek
spo
rta
stru
ktū
rā,
pap
laši
no
t in
ova
tīvu
teh
no
loģi
ju u
n p
rogr
esīv
u v
adīb
as m
eto
žu p
ielie
toša
nu
vis
ās r
ūp
nie
cīb
as
no
zarē
s.
Šos
mēr
ķus
par
edzē
ts s
asn
iegt
, īst
eno
jot
seko
jošu
s rī
cīb
as v
irzi
enu
s:
�
rad
īt la
bvē
līgu
ko
mer
cdar
bīb
as v
idi,
sam
azin
āt a
dm
inis
trat
īvo
s šķ
ēršļ
us
un
bar
jera
s;
�
no
dro
šin
āt
fin
anšu
at
bal
sta
pak
alp
oju
mu
/ in
stru
men
tu
pie
ejam
ību
ga
n
eso
šajie
m
kom
ersa
nti
em,
gan
ar
ī ko
mer
cdar
bīb
as u
zsāc
ējie
m;
�
sekm
ēt j
aun
u k
om
ercd
arb
ības
in
icia
tīvu
raš
ano
s u
n a
ttīs
tīb
u u
n n
od
roši
nāt
eso
šo k
om
ersa
ntu
ko
nku
rēts
pēj
as
pie
augu
mu
Lat
vija
s, E
iro
pas
Sav
ien
ības
un
ārē
jos
tirg
os;
�
veic
ināt
ko
mer
cdar
bīb
as a
ttīs
tīb
u v
ājāk
att
īstī
tajā
s va
lsts
ter
ito
rijā
s;
�
sekm
ēt a
ugs
tākā
s iz
glīt
ības
, zin
ātn
es in
stit
ūci
ju u
n k
om
ersa
ntu
lie
tišķ
o p
ētīju
mu
ko
pīg
u v
eikš
anu
;
�
sekm
ēt z
ināš
anu
pār
nes
i un
ko
mer
cial
izāc
iju;
�
sekm
ēt in
ova
tīvu
ris
ināj
um
u ie
vieš
anu
ko
mer
cdar
bīb
ā;
�
no
dro
šin
āt p
iep
rasī
jum
u p
ēc a
ugs
ti k
valif
icēt
iem
sp
eciā
listi
em u
n p
ilnve
ido
t zi
nāš
anu
mat
eriā
li te
hn
isko
bāz
i.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.9
.
IP3
; VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
.3.1
.; R
3.2
.; R
.3.3
.
2.
„Lat
vija
s p
reču
un
pak
alp
oju
mu
eks
po
rta
veic
ināš
anas
un
ārv
alst
u in
vest
īciju
pie
sais
tes
pam
atn
ost
ādn
es 2
01
0. –
20
16
. gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u
kab
inet
a 2
00
9.g
ada
19
.jūn
ija r
īko
jum
u
Nr.
41
3);
Pam
atn
ost
ādņ
u m
ērķi
s ir
pal
ielin
āt u
n d
iver
sifi
cēt
Latv
ijas
pre
ču u
n p
akal
po
jum
u e
ksp
ort
u.
Ap
akšm
ērķi
:
1.
Sek
mēt
pre
ču u
n p
akal
po
jum
u a
r au
gstu
pie
vien
oto
vēr
tīb
u īp
atsv
ara
pie
augu
mu
eks
po
rtā;
2.
Rad
īt la
bvē
līgu
vid
i ār
vals
tu in
vest
īciju
pie
sais
tei a
ugs
to u
n v
idēj
i au
gsto
teh
no
loģi
ju n
oza
rēs
un
pie
sais
tīt
uz
ražo
šan
u
un
eks
po
rtu
vēr
stas
ārv
alst
u in
vest
īcija
s;
IP3
; VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
.3.1
.; R
3.2
.; R
.3.3
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
36
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
3.
Vei
cin
āt L
atvi
jas
kom
ersa
ntu
ko
nku
rēts
pēj
u g
lob
ālaj
os
tirg
os.
3.
„Lat
vija
s va
lsts
un
pri
vātā
s p
artn
erī
bas
veic
ināš
anas
pam
atn
ost
ādn
es”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
05
.gad
a 2
3.m
arta
rīk
oju
mu
Nr.
18
8);
Latv
ijas
VP
P p
olit
ikas
mēr
ķis
ir p
anāk
t, l
ai V
PP
kļū
st p
ar n
ozī
mīg
u m
ehān
ism
u p
ub
lisko
pak
alp
oju
mu
un
in
fras
tru
ktū
ras
no
dro
šin
āšan
ā.
VP
P p
olit
ikas
pam
atp
rin
cip
i no
saka
:
1.
Sekm
ēt k
valit
atīv
u u
n li
etd
erī
gu p
ub
lisko
inve
stīc
iju p
roje
ktu
rea
lizāc
iju,
kuri
sn
ied
z p
ierā
dīju
mu
s p
ar I
AV
esa
mīb
u
pro
jekt
ā.
2.
Pan
ākt
efek
tīvā
ku s
abie
drī
bas
vaj
adzī
bu
ap
mie
rin
āšan
u,
ar V
PP
pal
īdzī
bu
pie
dāv
ājo
t in
ova
tīvu
s ri
sin
āju
mu
s u
n
no
dro
šin
ot
pu
blis
ko p
akal
po
jum
u p
lašā
ku p
ieej
amīb
u.
3.
Vei
cin
āt a
tbils
tošu
un
sam
ērīg
u r
isku
iden
tifi
kāci
ju, k
van
tifi
kāci
ju u
n p
ārd
ali V
PP
pro
jekt
os.
4.
Pan
ākt,
lai v
isā
VP
P p
roje
ktu
cik
lā t
iktu
ievē
rota
atk
lātī
ba,
cau
rsp
īdīg
um
s u
n g
od
īgu
ms.
5.
No
dro
šin
āt V
PP
pro
jekt
u a
tbils
tīb
u T
auts
aim
nie
cīb
as v
ien
ota
i str
atēģ
ijai.
Ir ie
tver
ts s
adaļ
ā „V
ajad
zīb
as, k
o
real
izē
t sa
dar
bīb
ā ar
nev
alst
iska
jām
org
aniz
ācijā
m, u
zņēm
ējie
m,
pri
vātp
erso
nām
u.c
.” k
ā „P
ub
liskā
s u
n
pri
vātā
s p
artn
erīb
as p
roje
ktu
īste
no
šan
a”.
4.
„Lat
vija
s tū
rism
a m
ārke
tin
ga s
trat
ēģija
20
10
. – 2
01
5. g
adam
” (
apst
ipri
nāt
a
20
10
.gad
a 1
6.m
artā
);
Lai v
eici
nāt
u t
ūri
sma
no
zare
s at
tīst
ību
Str
atēģ
ijā ir
no
teik
ti e
kon
om
iski
e u
n m
ārke
tin
ga m
ērķi
.
Eko
no
mis
kie
mēr
ķi:
1. P
alie
lināt
ārv
alst
u t
ūri
stu
, kas
uzt
ura
s 3
un
vai
rāk
die
nn
akti
s īp
atsv
aru
.
2. P
alie
lināt
tū
rism
a p
akal
po
jum
u e
ksp
ort
a p
ieau
gum
u s
alīd
zin
āmās
cen
ās k
atru
gad
u p
ar 5
-10
% p
ret
iep
rie
kšēj
o g
adu
.
3. S
asn
iegt
tū
rism
a ra
kstu
rīgo
no
zaru
īpat
svar
a p
ieau
gum
u IK
P lī
dz
CA
E vi
dēj
am lī
men
im (
vid
ēji 5
%).
4.
No
dro
šin
āt,
ka v
ietē
jā t
ūri
sma
pak
alp
oju
mu
pro
cen
tuāl
ajam
pie
augu
mam
kat
ru g
adu
ir
ten
den
ce a
pst
eigt
ko
pēj
o
tūri
sma
pak
alp
oju
mu
eks
po
rta
pro
cen
tuāl
o p
ieau
gum
u.
Mār
keti
nga
mēr
ķi:
1. R
adīt
vie
no
tu u
n v
iegl
i atp
azīs
tam
u L
atvi
jas
tūri
sma
tēlu
ārv
alst
u t
ūri
stie
m.
2. V
eici
nāt
tū
rist
u a
pm
ieri
nāt
ību
un
rek
om
end
āciju
ska
ita
pal
ielin
āšan
os.
3. V
eici
nāt
tū
rist
u a
tgri
ešan
os
un
atk
ārto
tu a
pm
eklē
jum
a sk
aita
pal
ielin
āšan
os.
4. V
eici
nāt
vie
smīlī
bas
un
kva
litāt
es lī
meņ
a ce
lšan
u n
oza
rē.
5. V
eici
nāt
mēr
ķa s
egm
entu
vaj
adzī
bām
atb
ilsto
ša L
atvi
jas
tūri
sma
pie
dāv
āju
ma
attī
stīb
u a
r e
ksp
ort
a p
ote
nci
ālu
.
6.
Ārv
alst
u m
ērķa
tir
gos
po
zici
on
ēt
Latv
iju
kā c
eļo
jum
a ga
lam
ērķi
, ka
s n
od
roši
na
piln
vērt
īgu
ceļ
oju
mu
u
n l
aika
aizp
ildīš
anu
gan
tū
rism
a se
zon
ā, g
an ā
rpu
s tā
s, p
ied
āvāj
ot
atb
ilsto
šus
tūri
sma
pro
du
ktu
s.
7.
Vei
cin
āt t
ūri
smā
iesa
istī
to p
ušu
sav
star
pēj
o s
adar
bīb
u u
n k
oo
rdin
āciju
– s
tarp
tau
tisk
ā, s
tarp
inst
itu
cio
nāl
ā, p
ub
liskā
un
pri
vātā
se
kto
ra u
n t
ūri
sma
pak
alp
oju
mu
sn
ied
zēju
līm
enī.
8. A
ttīs
tīt
pār
rob
ežu
sad
arb
ību
Bal
tija
s kā
ceļ
oju
ma
gala
mēr
ķa p
op
ula
rizē
šan
ai.
9. V
eici
nāt
pār
rob
ežu
sad
arb
ību
ar
mēr
ķi p
alie
lināt
ien
āko
šo t
ūri
stu
ska
itu
no
kai
miņ
vals
tīm
.
IP2
; VTP
2.3
.; M
.2.4
.; R
.2.1
0.;
R2
.11
.;
R2
.12
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
37
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
5.
„Ko
mer
cdar
bīb
as k
on
kurē
tsp
ējas
un
ino
vāci
jas
veic
ināš
anas
pro
gram
ma
200
7.-
20
13
. Gad
am”(
apst
ipri
nāt
a ar
Min
istr
u
kab
inet
a 2
00
7.g
ada
28
.jūn
ija r
īko
jum
u
Nr.
40
6);
Pro
gram
mas
gal
ven
ie m
ērķi
ir:
�
no
dro
šin
āt l
abvē
līgu
s n
osa
cīju
mu
s ko
mer
cdar
bīb
as a
ttīs
tīb
ai v
isā
Latv
ijas
teri
tori
jā,
lai
paa
ugs
tin
ātu
ko
mer
san
tu,
īpaš
i M
VK
, ko
nku
rēts
pēj
u,
jau
nu
ko
mer
san
tu i
zve
idi
un
att
īstī
bu
, u
n m
azin
ātu
neg
atīv
ās s
oci
āli
eko
no
mis
kās
attī
stīb
as a
tšķi
rīb
as v
alst
s te
rito
rijā
s;
�
veic
ināt
Nac
ion
ālās
ino
vāci
jas
sist
ēmas
kap
acit
ātes
un
efe
ktiv
itāt
es p
alie
lināš
ano
s, iz
veid
ojo
t in
ova
tīva
jai d
arb
ībai
la
bvē
līgu
reg
ulē
jošo
, fin
anšu
un
info
rmat
īvo
vid
i;
�
pan
ākt
bū
tisk
u k
on
kurē
tsp
ējas
un
pro
du
ktiv
itāt
es p
ieau
gum
u r
ūp
nie
cīb
ā, s
ekm
ējo
t au
gsta
s p
ievi
eno
tas
vērt
ības
p
rod
ukt
u r
ažo
šan
as a
pjo
mu
pie
augu
mu
un
au
gsta
s te
hn
olo
ģija
s p
rod
ukt
u ī
pat
svar
a p
alie
lināš
ano
s ra
žoša
nas
un
ek
spo
rta
stru
ktū
rā,
pap
laši
no
t in
ova
tīvu
teh
no
loģi
ju u
n p
rogr
esīv
u v
adīb
as m
eto
žu p
ielie
toša
nu
vis
ās r
ūp
nie
cīb
as
no
zarē
s.
Šos
mēr
ķus
par
edzē
ts s
asn
iegt
, īst
eno
jot
seko
jošu
s rī
cīb
as v
irzi
enu
s:
�
rad
īt la
bvē
līgu
ko
mer
cdar
bīb
as v
idi,
sam
azin
āt a
dm
inis
trat
īvo
s šķ
ēršļ
us
un
bar
jera
s;
�
no
dro
šin
āt
fin
anšu
at
bal
sta
pak
alp
oju
mu
/ in
stru
men
tu
pie
ejam
ību
ga
n
eso
šajie
m
kom
ersa
nti
em,
gan
ar
ī ko
mer
cdar
bīb
as u
zsāc
ējie
m;
�
sekm
ēt j
aun
u k
om
ercd
arb
ības
in
icia
tīvu
raš
ano
s u
n a
ttīs
tīb
u u
n n
od
roši
nāt
eso
šo k
om
ersa
ntu
ko
nku
rēts
pēj
as
pie
augu
mu
Lat
vija
s, E
iro
pas
Sav
ien
ības
un
ārē
jos
tirg
os;
�
veic
ināt
ko
mer
cdar
bīb
as a
ttīs
tīb
u v
ājāk
att
īstī
tajā
s va
lsts
ter
ito
rijā
s;
�
sekm
ēt a
ugs
tākā
s iz
glīt
ības
, zin
ātn
es in
stit
ūci
ju u
n k
om
ersa
ntu
lie
tišķ
o p
ētīju
mu
ko
pīg
u v
eikš
anu
;
�
sekm
ēt z
ināš
anu
pār
nes
i un
ko
mer
cial
izāc
iju;
�
sekm
ēt in
ova
tīvu
ris
ināj
um
u ie
vieš
anu
ko
mer
cdar
bīb
ā;
�
no
dro
šin
āt p
iep
rasī
jum
u p
ēc a
ugs
ti k
valif
icēt
iem
sp
eciā
listi
em u
n p
ilnve
ido
t zi
nāš
anu
mat
eriā
li te
hn
isko
bāz
i.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
.2.9
.
IP3
; VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
.3.1
.; R
3.2
.; R
.3.3
.
6.
„Lat
vija
s R
ūp
nie
cīb
as a
ttīs
tīb
as
pam
atn
ost
ādn
es 2
00
4.-
201
3.g
adam
”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
04
.gad
a 2
5.f
ebru
āra
rīko
jum
u N
r.1
20
)
Pam
atn
ost
ādn
ēs k
ā rū
pn
iecī
bas
po
litik
as i
lgte
rmiņ
a m
ērķi
s d
efi
nēt
s iz
veid
ot
efek
tīvu
un
ko
nku
rēts
pēj
īgu
rū
pn
iecī
bu
,
kas
no
dro
šin
ātu
au
gstu
s u
n s
tab
ilus
tau
tsai
mn
iecī
bas
izau
gsm
es t
emp
us.
Pam
atn
ost
ādn
ēs ir
no
teik
ti š
ādi r
īcīb
as v
irzi
eni p
olit
ikas
mēr
ķu u
n r
ezu
ltāt
u s
asn
iegš
anai
:
1. N
od
roši
nāj
um
s ar
au
gsti
kva
lific
ēti
em s
pec
iālis
tiem
un
zin
āšan
u b
āzes
vei
do
šan
a.
2. Z
ināt
ņie
tilp
īgu
teh
no
loģi
ju u
n in
ovā
ciju
att
īstī
bas
se
kmēš
ana.
3. B
izn
esa
vid
es u
n r
ūp
nie
cīb
as b
āzes
infr
astr
ukt
ūra
s p
ilnve
ido
šan
a.
4. K
valit
ātes
no
dro
šin
āšan
a.
5. I
lgts
pēj
īga
attī
stīb
a.
6. E
ksp
ort
a ve
icin
āšan
a.
IP3
; VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
.3.1
.; R
3.2
.; R
.3.3
.
Izg
lītīb
a u
n s
po
rts
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
38
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
1.
„Izg
lītīb
as a
ttīs
tīb
as p
amat
no
stād
nē
m
20
07
.–2
013
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
06
.gad
a
27
.sep
tem
bra
rīk
oju
mu
Nr.
74
2);
Pam
atn
ost
ādn
ēs ir
def
inē
ts iz
glīt
ības
att
īstī
bas
pam
atm
ērķi
s: N
od
roši
nā
t ka
tra
m ie
dzī
votā
jam
iesp
ēju
ieg
ūt
kva
lita
tīvu
izg
lītīb
u m
ūža
ga
rum
ā a
tbils
toši
in
div
idu
ālā
m i
nte
resē
m,
spēj
ām
un
va
lsts
eko
no
mis
kās
att
īstī
ba
s va
jad
zīb
ām
un
šād
i
mēr
ķi:
�
Paa
ugs
tin
āt iz
glīt
oja
mo
vis
pār
ējo
zin
āšan
u, v
ērtī
biz
glīt
ības
un
dzī
vesp
rasm
ju a
pgu
ves
kval
itāt
i.
�
No
dro
šin
āt t
auts
aim
nie
cīb
as a
ttīs
tīb
as v
ajad
zīb
ām a
tbils
tošu
izgl
ītīb
as p
ied
āvāj
um
u.
�
Pap
laši
nāt
izgl
ītīb
as ie
spēj
as d
ažād
ām ie
dzī
votā
ju g
rup
ām v
iso
s re
ģio
no
s.
�
Stip
rin
āt iz
glīt
ības
kva
litāt
es n
od
roši
nāš
anas
un
vad
ības
kap
acit
āti.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.; R
.1.2
.; R
1.3
.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.2
.; R
2.4
.
2.
Ko
nce
pci
ja „
Pro
fesi
on
ālās
izgl
ītīb
as
pie
vilc
ības
paa
ugs
tin
āšan
a u
n s
oci
ālo
par
tner
u lī
dzd
alīb
a p
rofe
sio
nāl
ās iz
glīt
ības
kval
itāt
es n
od
roši
nāš
anā”
(ap
stip
rin
āta
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
09
.gad
a
16
.sep
tem
bra
rī
koju
mu
Nr.
62
9);
Pro
fesi
on
ālās
izg
lītīb
as j
om
ā id
enti
ficē
to p
rob
lēm
u r
isin
āju
mā
Ko
nce
pci
ja p
ared
z vi
rkn
i ri
sin
āju
mu
s p
rofe
sio
nāl
ās
izgl
ītīb
as p
ievi
lcīb
as p
apla
šin
āšan
ai u
n d
arb
a d
evēj
u lo
mas
no
stip
rin
āšan
ai iz
glīt
ības
kva
litāt
es n
od
roši
nāš
anā:
1.
nac
ion
ālās
kva
lifik
āciju
sis
tēm
as iz
veid
e;
2.
pro
fesi
on
ālās
izgl
ītīb
as ie
stāž
u d
ife
ren
ciāc
ija;
3.
visp
ārēj
ās v
idēj
ās iz
glīt
ības
un
pro
fesi
on
ālās
vid
ējās
izgl
ītīb
as ie
guve
s n
osa
cīju
mu
līd
zsva
roša
na;
4.
soci
ālo
par
tner
u u
n p
rofe
sio
nāl
o o
rgan
izāc
iju l
īdzd
alīb
as n
ost
ipri
nāš
ana
izgl
ītīb
as v
alst
s p
olit
ikas
izs
trād
ē u
n
īste
no
šan
ā n
acio
nāl
ā, r
eģio
nāl
ā u
n n
oza
ru lī
men
ī;
5.
vals
ts i
nst
itū
ciju
, so
ciāl
o p
artn
eru
un
pro
fesi
on
ālo
org
aniz
āciju
līd
zdal
ības
un
atb
ildīb
as n
ote
ikša
na
form
ālaj
ā u
n
nef
orm
ālaj
ā iz
glīt
ībā.
Min
ētie
ris
ināj
um
i p
aau
gsti
nās
pro
fesi
on
ālās
izg
lītīb
as p
ievi
lcīb
u,
tuvi
nās
pro
fesi
on
ālās
izg
lītīb
as p
ied
āvāj
um
u d
arb
a
tirg
us
pie
pra
sīju
mam
mū
žizg
lītīb
as k
on
teks
tā u
n n
od
roši
nās
pro
fesi
on
ālās
izgl
ītīb
as s
istē
mas
att
īstī
bu
un
sal
īdzi
nām
ību
Eiro
pas
ko
pēj
ā iz
glīt
ības
tel
pā.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
.1.2
.
3.
„Pro
fesi
on
ālās
izgl
ītīb
as ie
stāž
u t
īkla
op
tim
izāc
ijas
pam
atn
ost
ādn
es
20
10
.–
20
15
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u
kab
inet
a 2
01
0.g
ada
6.ja
nvā
ra r
īko
jum
u
Nr.
5);
Pam
atn
ost
ādņ
u m
ērķi
s ir
no
dro
šin
āt t
urp
māk
u p
rofe
sio
nāl
ās i
zglīt
ības
si
stē
mas
str
ukt
urā
lo r
efo
rmu
īst
eno
šan
u,
op
tim
izēj
ot
pro
fesi
on
ālās
izgl
ītīb
as ie
stāž
u s
kait
u u
n iz
vie
toju
mu
reģ
ion
os,
kā
arī,
veic
ot
to d
ife
ren
ciāc
iju,
izve
ido
t m
o-
der
nu
, m
ūsd
ien
u p
rasī
bām
atb
ilsto
šu p
rofe
sio
nāl
ās i
zglīt
ības
mat
eriā
li te
hn
isko
no
dro
šin
āju
mu
, se
kmēt
vis
u v
eid
u
resu
rsu
efe
ktīv
āku
izm
anto
šan
u, p
aau
gsti
no
t p
rofe
sio
nāl
ās iz
glīt
ības
kva
litāt
i un
pie
ejam
ību
.
Pam
atn
ost
ādn
ēs d
efin
ēti a
rī š
ādi a
pak
šmēr
ķi:
1.
Piln
veid
ot
sad
arb
ību
ar
paš
vald
ībām
un
no
zaru
aso
ciāc
ijām
, kā
arī
ies
aist
īt p
lān
oša
nas
reģ
ion
us
sab
alan
sēta
sko
lu
tīkl
a ve
ido
šan
ā at
tiec
īgaj
ā re
ģio
nā,
lai
val
sts
pār
vald
es i
estā
des
, p
ašva
ldīb
as u
n p
lān
oša
nas
reģ
ion
i, kā
arī
no
zaru
aso
ciāc
ijas
savs
tarp
ēji
sask
aņo
tu s
avu
dar
bīb
u,
op
tim
izēj
ot
pro
fesi
on
ālās
izg
lītīb
as i
estā
žu t
īklu
, ko
mp
leks
i p
lān
ojo
t
visu
vei
du
izgl
ītīb
as ie
stāž
u t
īklu
, kā
arī p
ied
āvāt
ris
ināj
um
us
pro
fesi
on
ālās
izgl
ītīb
as ie
stāž
u n
od
oša
nai
paš
vald
ībām
.
2.
Izve
ido
t iz
mak
su z
iņā
efe
ktīv
u,
ener
goef
ektī
vu u
n i
edzī
votā
jiem
pie
ejam
u p
rofe
sio
nāl
ās i
zglīt
ības
ies
tāžu
tīk
lu,
lai
raci
on
āli
izm
anto
tu v
alst
s u
n ā
rval
stu
fin
anšu
in
stru
men
tus
un
pro
fesi
on
ālās
izg
lītīb
as i
estā
žu ī
paš
um
us,
izv
eid
otu
pro
fesi
on
ālās
izg
lītīb
as p
rogr
amm
u a
pgu
vei
atb
ilsto
šu m
od
ern
u u
n m
ūsd
ien
īgu
mat
eriā
li te
hn
isko
bāz
i, se
kmēj
ot
pro
fesi
on
ālās
izgl
ītīb
as k
valit
āti u
n a
tbils
tīb
u d
arb
a ti
rgu
s p
rasī
bām
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
.1.2
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
39
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
3.
Izst
rād
āt f
inan
sēša
nas
sis
tēm
u,
kas
no
dro
šin
ātu
vie
no
tu f
inan
sēša
nas
pri
nci
pu
"n
aud
a se
ko s
kolē
nam
" vi
sām
izgl
ītīb
as ie
stād
ēm,
lai s
tim
ulē
tu p
ašva
ldīb
as v
eik
t ko
mp
leks
u v
isu
vei
du
izgl
ītīb
as ie
stāž
u d
arb
ības
plā
no
šan
u u
n s
kolu
tīkl
a o
pti
miz
āciju
, kā
arī
sek
mēt
sad
arb
ību
ar
no
zaru
uzņ
ēmu
mie
m,
kuri
ir
iein
tere
sēti
atb
alst
īt p
rofe
sio
nāl
o i
zglīt
ību
un
pie
dal
ītie
s p
rofe
sio
nāl
ās iz
glīt
ības
iest
āžu
tīk
la o
pti
miz
ācijā
ar
savu
līd
zfin
ansē
jum
u.
4.
„Jau
nat
nes
po
litik
as v
alst
s p
rogr
amm
a
20
09
.-2
01
3.ga
dam
” (a
pst
ipri
nāt
as a
r
Min
istr
u k
abin
eta
20
09
.gad
a 2
7.au
gust
a
rīko
jum
u N
r.5
89
);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir n
od
roši
nāt
pam
atn
ost
ādņ
u īs
ten
oša
nu
20
09
. – 2
01
3.g
adā.
Pro
gram
mā
ir d
efin
ēti
pas
āku
mi,
lai
sasn
iegt
u j
aun
atn
es p
olit
ikas
mēr
ķi -
uzl
abo
t ja
un
iešu
dzī
ves
kval
itāt
i, ve
icin
ot
viņ
u i
nic
iatī
vas,
līd
zdal
ību
lēm
um
u p
ieņ
emša
nā
un
sab
ied
risk
ajā
dzī
vē,
atb
alst
ot
dar
bu
ar
jau
nat
ni
un
no
dro
šin
ot
jau
nie
šiem
vie
glāk
u p
ārej
u n
o b
ērn
a u
z p
ieau
gušā
sta
tusu
, kas
no
teik
ts p
amat
no
stād
nēs
.
Lai
sasn
iegt
u
jau
nat
nes
p
olit
ikas
m
ērķi
, p
amat
no
stād
nēs
ti
ka
izvi
rzīt
i šā
di
jau
nat
nes
p
olit
ikas
ap
akšm
ērķi
, ka
s
vien
laik
us
ir p
rogr
amm
as a
pak
šmēr
ķi:
1.
attī
stīt
jau
nat
ne
s p
olit
ikas
ko
ord
ināc
iju,
veic
ino
t ja
un
atn
es p
olit
ikas
īst
eno
šan
ā ie
sais
tīto
per
son
u s
adar
bīb
u u
n
dar
bīb
as
sask
aņo
tīb
u,
atb
alst
ot
dar
ba
ar
jau
nat
ni
īste
no
šan
u
paš
vald
ībās
, ve
icin
ot
jau
nat
nes
in
form
ētīb
as
pal
ielin
āšan
os
un
izp
ratn
i par
jau
nat
ni,
kā a
rī p
ilnve
ido
jot
star
pta
uti
sko
sad
arb
ību
jau
nat
nes
po
litik
ā;
2.
veic
ināt
jau
nie
šu l
īdzd
alīb
u l
ēmu
mu
pie
ņem
šan
ā, j
aun
atn
es o
rgan
izāc
ijās
un
jau
nie
šu i
nic
iatī
vu g
rup
ās,
kā a
rī
iesa
istī
šan
os
brī
vprā
tīga
jā d
arb
ā, f
izis
kās
akti
vitā
tēs
un
ku
ltū
ras
dzī
vē;
3.
veic
ināt
jau
nie
šu s
oci
āli e
kon
om
isko
izau
gsm
i, ko
nku
rēts
pēj
u u
n ie
kļau
šan
os
sab
ied
rīb
ā.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.; R
.1.2
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.9
.
IP3
; VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.3
.
5.
„Par
Jau
nat
nes
po
litik
as p
amat
no
stād
nēm
20
09
.-2
01
8.ga
dam
” (a
pst
ipri
nāt
as a
r
Min
istr
u k
abin
eta
20
09
.gad
a 20
.ap
rīļa
rīko
jum
u N
r.2
46
);
Jau
nat
nes
po
litik
as m
ērķi
s ir
uzl
abo
t ja
un
iešu
dzī
ves
kval
itāt
i, ve
icin
ot
viņ
u in
icia
tīva
s, lī
dzd
alīb
u lē
mu
mu
pie
ņe
mša
nā
un
sab
ied
risk
ajā
dzī
vē,
atb
alst
ot
dar
bu
ar
jau
nat
ni
un
no
dro
šin
ot
jau
nie
šiem
vie
glāk
u p
ārej
u n
o b
ērn
a u
z p
ieau
gušā
stat
usu
.
Lai s
asn
iegt
u ja
un
atn
es p
olit
ikas
mēr
ķi, t
iek
izvi
rzīt
i šād
i ap
akšm
ērķi
:
1)
attī
stīt
jau
nat
nes
po
litik
as k
oo
rdin
āciju
, ve
icin
ot
jau
nat
nes
po
litik
as
izst
rād
ē u
n ī
sten
oša
nā
iesa
istī
to p
erso
nu
sad
arb
ību
, d
arb
ības
sas
kaņ
otī
bu
un
izp
ratn
i p
ar j
aun
atn
i, at
bal
sto
t d
arb
a ar
jau
nat
ni
īste
no
šan
u p
ašva
ldīb
ās,
veic
ino
t
jau
nat
nes
info
rmēt
ības
pal
ielin
āšan
os,
kā
arī p
ilnve
ido
jot
star
pta
uti
sko
sad
arb
ību
jau
nat
nes
po
litik
ā;
2)
veic
ināt
jau
nie
šu l
īdzd
alīb
u l
ēmu
mu
pie
ņem
šan
ā, j
aun
atn
es o
rgan
izāc
ijās
un
jau
nie
šu i
nic
iatī
vu g
rup
ās,
kā a
rī
iesa
istī
šan
os
brī
vprā
tīga
jā d
arb
ā, f
izis
kās
akti
vitā
tēs,
sp
ort
ā u
n k
ult
ūra
s d
zīvē
;
3)
veic
ināt
jau
nie
šu s
oci
āli e
kon
om
isko
izau
gsm
i, ko
nku
rēts
pēj
u u
n ie
kļau
šan
os
sab
ied
rīb
ā.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.; R
.1.2
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.9
.
IP3
; VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.3
.
6.
„Zin
ātn
es u
n t
ehn
olo
ģija
s at
tīst
ības
pam
atn
ost
ādn
es 2
00
9. –
20
13
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
09
.gad
a 1
6.s
epte
mb
ra r
īko
jum
u
Nr.
63
1);
Zin
ātn
es u
n t
eh
no
loģi
ju a
ttīs
tīb
as p
olit
ikas
gal
ven
ais
mēr
ķis
ir v
eid
ot
zin
ātn
i un
teh
no
loģi
jas
kā p
ilso
nis
kās
sab
ied
rīb
as,
eko
no
mik
as u
n k
ult
ūra
s ilg
term
iņa
attī
stīb
as p
amat
u,
no
dro
šin
ot
zin
āšan
u e
kon
om
ikas
īst
eno
šan
u u
n i
lgts
pēj
īgu
tās
izau
gsm
i. M
ērķi
s sa
snie
dza
ms,
īste
no
jot
šād
us
uzd
evu
mu
s:
1.
Sekm
ēt
zin
ātn
iskā
s d
arb
ības
in
tele
ktu
ālā
po
ten
ciāl
a u
n
infr
astr
ukt
ūra
s at
jau
no
šan
u
un
at
tīst
ību
, ve
ido
jot
un
iver
sitā
tes
par
st
arp
tau
tisk
i ko
nku
rēts
pēj
īgie
m
Z&A
at
tīst
ības
ce
ntr
iem
, ar
ku
riem
sa
dar
bo
joti
es
attī
stās
au
gstā
kās
izgl
ītīb
as in
stit
ūci
jas
reģi
on
os,
sti
pri
nāt
cit
as v
alst
s u
n p
rivā
tās
zin
ātn
iskā
s in
stit
ūci
jas;
2.
No
dro
šin
āt b
ūti
sku
val
sts
inve
stīc
iju p
ieau
gum
u z
ināt
nē
un
teh
no
loģi
ju a
ttīs
tīb
ā, p
anāk
ot
to,
lai
fin
ansē
jum
a
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.8
.; R
1.1
1.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
40
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
pie
šķir
šan
as m
ehān
ism
s n
od
roši
nāt
u p
rivā
tā s
ekt
ora
inve
stīc
iju p
ieau
gošu
pie
sais
ti;
3.
Vei
cin
āt z
ināt
nis
kās
dar
bīb
as k
on
kurē
tsp
ēju
sta
rpta
uti
skā
līmen
ī, se
kmēj
ot
star
pta
uti
sko
sad
arb
ību
zin
ātn
es
un
te
hn
olo
ģiju
att
īstī
bas
jom
ā;
4.
Sekm
ēt z
ināš
anu
un
teh
no
loģi
ju p
ārn
esi,
veid
ojo
t in
ova
tīva
i d
arb
ībai
lab
vēlīg
u i
nst
itu
cio
nāl
o v
idi
un
atb
alst
a p
asāk
um
us,
vei
cin
āt p
ub
lisko
un
pri
vāto
par
tner
ību
. 7
. „M
ūži
zglīt
ības
po
litik
as p
amat
no
stād
nes
20
07
.–2
013
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
07
.gad
a 23
.feb
ruār
a
rīko
jum
u N
r.1
11
; g
rozī
jum
i – M
inis
tru
kab
inet
a 2
00
9.g
ada
9.d
ecem
bra
rīk
oju
mu
Nr.
83
2);
Mū
žizg
lītīb
as p
olit
ikas
mēr
ķis
ir n
od
roši
nāt
mū
žizg
lītīb
as p
ieej
amīb
u ie
dzī
votā
jiem
nea
tkar
īgi n
o v
iņu
vec
um
a,
dzi
mu
ma,
iep
riek
šējā
s iz
glīt
ības
, dzī
ves
viet
as, i
enāk
um
u lī
meņ
a, e
tnis
kās
pie
der
ības
, fu
nkc
ion
ālie
m t
rau
cēju
mie
m.
Vei
do
t p
ieau
guša
jiem
kva
litat
īvas
izg
lītīb
as p
ied
āvāj
um
u,
kas
no
dro
šin
a ilg
tsp
ējīg
as k
om
pet
ence
s d
arb
am,
pils
on
iska
i
līdzd
alīb
ai,
per
son
ības
iza
ugs
mei
un
sek
mē
uz
augs
tām
pra
smēm
bal
stīt
u k
on
kurē
tsp
ējīg
as z
ināš
anu
eko
no
mik
as u
n
dem
okr
ātis
kas
sab
ied
rīb
as a
ttīs
tīb
u L
atvi
jā.
Izve
ido
t sa
skaņ
otu
no
rmat
īvo
akt
u s
istē
mu
un
efe
ktīv
u r
esu
rsu
(ta
i ska
itā
fin
anšu
) p
ārva
ldi,
ievē
rojo
t d
alīt
ās a
tbild
ības
un
no
zaru
po
litik
as m
ijied
arb
ības
pri
nci
pu
s, v
ien
ota
s m
ūži
zglīt
ības
sis
tēm
as a
ttīs
tīb
ai.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
.1.2
.
8.
„In
form
ācija
s sa
bie
drī
bas
att
īstī
bas
pam
atn
ost
ādn
es 2
00
6.–
20
13
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
06
.gad
a 1
9.jū
lija
rīko
jum
u N
r.5
42
);
Info
rmāc
ijas
sab
ied
rīb
as a
ttīs
tīb
as p
olit
ikas
vir
smēr
ķis
ir v
eid
ot
uz
zin
āšan
ām b
alst
ītu
eko
no
mik
u u
n u
zlab
ot
dzī
ves
kval
itāt
i, ik
vien
am s
pēj
ot
izm
anto
t u
n iz
man
tojo
t IK
T u
n s
atu
ra s
nie
gtās
iesp
ējas
šī m
ērķa
sas
nie
gšan
ai.
Šis
mēr
ķis
tiks
sas
nie
gts,
ja t
iks
izp
ildīt
i vai
rāki
ap
akšm
ērķi
:
�
ikvi
enam
Lat
vija
s ie
dzī
votā
jam
iesp
ēja
un
pra
smes
liet
ot
IKT
un
pie
ejam
i e-p
akal
po
jum
i;
�
ied
zīvo
tājie
m u
n k
om
ercd
arb
ībai
pie
ejam
s b
agāt
īgs
pak
alp
oju
mu
klā
sts
un
sat
urs
, ka
s at
vieg
lo d
zīvi
un
ļau
j p
ilnvē
rtīg
i att
īstī
ties
;
�
IKT
aktī
vs iz
man
toju
ms
ino
vāci
jām
ko
mer
cdar
bīb
ā, r
ado
t p
ievi
eno
tās
vērt
ības
pie
augu
mu
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
.1.8
.; R
1.1
1.
9.
„Sp
ort
a p
olit
ikas
pam
atn
ost
ādn
es 2
00
4. –
20
12
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u
kab
inet
a 2
00
4.g
ada
15
.sep
tem
bra
rīko
jum
u N
r.6
32
);
Latv
ijas
vals
ts s
po
rta
po
litik
as m
ērķi
s ir
vei
do
t ve
sela
s, f
izis
ki u
n g
arīg
i att
īstī
tas
per
son
ības
.
Spo
rta
po
litik
as a
pak
šmēr
ķi, k
as v
ērst
i uz
iep
riek
š d
efin
ētā
mēr
ķa s
asn
iegš
anu
, ir
šād
i:
�
rad
īt ie
spēj
u k
atra
m in
div
īdam
no
dar
bo
ties
ar
spo
rtu
;
�
no
dro
šin
āt v
alst
s at
bild
ību
par
bēr
nu
un
jau
nie
šu o
blig
āto
fiz
isko
izgl
ītīb
u;
�
no
dro
šin
āt a
tbal
stu
tal
antī
gu s
po
rtis
tu u
n k
om
and
u s
agat
avo
šan
ai s
tart
iem
olim
pis
kajā
s sp
ēlēs
, p
asau
les
spo
rta
spēl
ēs, p
asau
les
un
Eir
op
as č
emp
ion
āto
s;
�
no
dro
šin
āt v
alst
s at
bal
stu
inva
līdu
sp
ort
a at
tīst
ība.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.
10
. „N
acio
nāl
ā sp
ort
a at
tīst
ības
pro
gram
ma
20
06
. – 2
01
2.ga
dam
” (a
pst
ipri
nāt
a ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
06
.gad
a 31
.okt
ob
ra
rīko
jum
u N
r.8
38
);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir r
adīt
ap
stāk
ļus
vese
las,
fiz
iski
un
gar
īgi a
ttīs
tīta
s p
erso
nīb
as v
eid
oša
nai
.
Pro
gram
mas
mēr
ķis
sasn
ied
zam
s, īs
ten
ojo
t če
tru
s ap
akšm
ērķu
s:
1.
no
dro
šin
āt, l
ai k
atra
m c
ilvēk
am b
ūtu
iesp
ējas
no
dar
bo
ties
ar
spo
rtu
(Sp
ort
s vi
siem
);
2.
no
dro
šin
āt,
lai
katr
s b
ērn
s u
n j
aun
ieti
s va
rētu
no
dar
bo
ties
ar
spo
rtu
, n
osa
kot
vals
ts a
tbild
ību
par
bēr
nu
un
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
41
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
jau
nie
šu
fizi
sko
iz
glīt
ību
, se
kmēj
ot
jau
no
sp
ort
istu
m
eist
arīb
as
piln
veid
i u
n
no
dro
šin
ot
visa
ve
ida
resu
rsu
p
lān
oša
nu
un
izm
anto
šan
u b
ērn
u u
n ja
un
iešu
sp
ort
am (
Bē
rnu
un
jau
nie
šu s
po
rts)
;
3.
no
dro
šin
āt,
lai
tala
ntī
gie
spo
rtis
ti
un
n
acio
nāl
o
izla
šu
kom
and
as
(t.s
k.
spo
rta
spēļ
u
kom
and
as)
varē
tu
saga
tavo
ties
u
n
star
tēt
olim
pis
kajā
s sp
ēlēs
, p
asau
les
un
Ei
rop
as
čem
pio
nāt
os
(sp
ort
a sp
ēļu
at
lase
s u
n
fin
āltu
rnīr
os)
(A
ugs
tu s
asn
iegu
mu
sp
ort
s);
4.
no
dro
šin
āt,
lai
cilv
ēki
ar i
nva
lidit
āti
varē
tu n
od
arb
oti
es a
r sp
ort
u a
tbils
toši
viņ
u v
ēlm
ēm u
n s
pēj
ām i
esai
stīt
ies
pie
lāgo
tās
spo
rta
akti
vitā
tēs
(Sp
ort
s ci
lvēk
iem
ar
inva
lidit
āti)
.
11
. K
on
cep
cija
„P
ar v
alst
s u
n p
ašva
ldīb
u
spo
rta
un
pu
blis
ko b
ūvj
u ie
kļau
šan
u
pro
gram
mā
„Val
sts
aizs
ard
zīb
a, d
rošī
ba
un
inte
grāc
ija N
ATO
”” (
apst
ipri
nāt
a ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
04
.gad
a 21
.ap
rīļa
rīko
jum
u N
r.2
59
).
Pro
gram
mas
iet
varo
s sa
dar
bīb
ā ar
paš
vald
ībām
, sp
ort
a o
rgan
izāc
ijām
, ci
tām
val
sts
un
sta
rpta
uti
skaj
ām,
pri
vāta
jām
inst
itū
cijā
m t
iek
veik
ta s
po
rta
bū
vju
cel
tnie
cīb
a u
n r
eko
nst
rukc
ija N
BS
pam
atd
islo
kāci
jas
vie
tās.
Liel
vārd
es s
po
rta
cen
trs
ir š
ajā
sara
kstā
kop
š 2
00
6.g
., b
et ir
nep
ieci
ešam
s
pre
cizē
t, k
āds
ir p
ašre
izēj
ais
stat
uss
.
Ku
ltū
ra
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
1.
„Ku
ltū
ras
cen
tru
dar
bīb
as a
ttīs
tīb
as
pro
gram
ma
20
09
. – 2
01
3.g
adam
”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
20
09
.gad
a 2
.ap
rīļa
rīk
oju
mu
Nr.
22
3);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir
attī
stīt
ku
ltū
ras
cen
tru
s kā
dau
dzf
un
kcio
nāl
u u
n k
valit
atīv
u k
ult
ūra
s p
akal
po
jum
u s
nie
dzē
jus,
kas
do
d
iegu
ldīju
mu
d
aud
zve
idīg
a u
n
sab
ied
rīb
as
aktī
vai
līdzd
alīb
ai
pie
ejam
a ku
ltū
ras
un
m
ūži
zglīt
ības
p
roce
sa
veid
oša
nā
visā
Lat
vija
s te
rito
rijā
.
Pro
gram
ma
no
saka
šād
us
galv
eno
s u
zdev
um
u m
ērķa
sas
nie
gšan
ai:
1.
Izve
ido
t n
orm
atīv
o b
āzi k
ult
ūra
s ce
ntr
u d
arb
ības
piln
veid
oša
nai
un
kva
litāt
es u
zlab
oša
nai
, p
ared
zot
kult
ūra
s ce
ntr
u
akre
dit
āciju
.
2.
Vei
cin
āt k
ult
ūra
s ce
ntr
u c
ilvēk
resu
rsu
kva
litāt
es p
ieau
gum
u u
n n
od
roši
nāt
met
od
isko
atb
alst
u k
ult
ūra
s ce
ntr
ā
strā
dāj
oša
jiem
sp
eciā
listi
em.
3.
Pap
laši
nāt
ies
pēj
as k
ult
ūra
s ce
ntr
u d
arb
ības
atb
alst
am,
it ī
paš
i in
fras
tru
ktū
ras
piln
veid
oša
nai
un
mo
der
niz
ācija
i,
tād
ējād
i vei
cin
ot
kval
itat
īvu
un
dau
dzv
eid
īgu
ku
ltū
ras
pak
alp
oju
mu
pie
dāv
āju
ma
izve
idi.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.
2.
„Val
sts
kult
ūrp
olit
ikas
vad
līnija
s 2
00
6. –
20
15
.gad
am „
Nac
ion
āla
vals
ts””
(ap
stip
rin
ātas
Min
istr
u k
abin
eta
sēd
ē
20
06
.gad
a 1
8. a
prī
lī);
Vad
līnijā
s ir
def
inē
ti š
ādi k
ult
ūrp
olit
ikas
str
atēģ
iski
e m
ērķi
:
1.
Stip
rin
āt n
acio
nāl
o i
den
titā
ti u
n L
atvi
jas
pils
on
iskā
s sa
bie
drī
bas
sal
ied
ētī
bu
, u
ztu
rot
un
no
jau
na
rad
ot
kop
ējas
n
acio
nāl
ās k
ult
ūra
s vē
rtīb
as.
2.
Piln
veid
ot
sad
arb
ību
sta
rp k
ult
ūra
s u
n t
auts
aim
nie
cīb
as n
oza
rēm
Lat
vija
s ku
ltū
ras
dau
dzv
eid
ības
ve
icin
āšan
ai u
n
rad
ošā
s ek
on
om
ikas
ilgt
spēj
īgai
att
īstī
bai
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.2
.; M
1.3
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
42
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
3.
Vei
do
t la
bvē
līgu
vid
i rad
ošā
s d
aud
zve
idīb
as a
ttīs
tīb
ai u
n s
tim
ulē
t ti
ekša
no
s p
ēc iz
cilīb
as.
4.
Sekm
ēt l
īdzs
varo
tu k
ult
ūra
s p
roce
su a
ttīs
tīb
u u
n k
ult
ūra
s p
ieej
amīb
u v
isā
Latv
ijas
teri
tori
jā,
no
dro
šin
ot
ties
ības
u
z kv
alit
atīv
u d
zīve
s te
lpu
vis
iem
val
sts
ied
zīvo
tājie
m.
5.
Att
īstī
t u
n p
ilnvē
rtīg
i izm
anto
t ku
ltū
ras
po
ten
ciāl
u in
div
īdu
izgl
īto
šan
ai v
isa
mū
ža g
aru
mā,
sek
mēj
ot
uz
hu
mān
ām
vērt
ībām
bal
stīt
as z
ināš
anu
sab
ied
rīb
as v
eid
oša
no
s.
6.
Sekm
ēt d
ialo
gu u
n s
apra
šan
os
star
p k
ult
ūrā
m u
n n
ācijā
m,
bag
ātin
āt L
atvi
jas
kult
ūra
s d
zīvi
, ak
tīvi
līd
zdar
bo
joti
es
star
pta
uti
skaj
os
kult
ūra
s p
roce
sos
un
sad
arb
ības
tīk
los.
7.
Vei
do
t u
z zi
nāš
anām
u
n
info
rmāc
ijas
un
ko
mu
nik
āciju
te
hn
olo
ģijā
m
bal
stīt
u
un
u
z re
zult
ātie
m
virz
ītu
ku
ltū
rpār
vald
ību
, kā
arī v
eici
nāt
ku
ltū
ras
dec
entr
aliz
āciju
.
Tra
nsp
ort
s u
n s
aka
ri
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
1.
„Tra
nsp
ort
a at
tīst
ības
pam
atn
ost
ādn
es
20
07
.-2
01
3. G
adam
” (a
pst
ipri
nāt
as a
r
Min
istr
u k
abin
eta
20
06
.gad
a 12
.jūlij
a
rīko
jum
u N
r.5
18
)
Pam
atn
ost
ādn
ēs d
efin
ētai
s p
olit
ikas
vir
smēr
ķis
- K
valit
atīv
a u
n k
on
kurē
tsp
ējīg
a, k
op
ējā
Eirā
zija
s tr
ansp
ort
a si
stēm
ā
inte
grēt
a tr
ansp
ort
a in
fras
tru
ktū
ra,
kom
ercd
arb
ības
vid
e, d
roša
sat
iksm
e u
n k
valit
atīv
i, vi
siem
pie
ejam
i tr
anzī
ta,
loģi
stik
as u
n s
abie
dri
skā
tran
spo
rta
pak
alp
oju
mi.
Par
edza
mie
rīc
ības
vir
zien
i mēr
ķa s
asn
iegš
anai
:
1. I
nfr
astr
ukt
ūra
s kv
alit
āte
s u
zlab
oša
na
(au
toce
ļu u
ztu
rēša
na
un
att
īstī
ba)
.
2. S
atik
smes
dro
šīb
as lī
meņ
a p
aau
gsti
nāš
ana.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.7
.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.2
.; R
2.3
.
2.
„Val
sts
auto
ceļu
tīk
la s
agla
bāš
anas
un
attī
stīb
as v
alst
s p
rogr
amm
a (2
00
0.-2
01
5)”
(ap
stip
rin
āta
Tran
spo
rta
attī
stīb
as
nac
ion
ālās
pro
gram
mas
ko
ord
ināc
ijas
pad
om
es 2
00
2.g
ada
25
.feb
ruār
a sē
dē)
Pro
gram
mā
no
teik
ts a
uto
ceļu
no
zare
s tu
rpm
ākās
att
īstī
bas
ilg
term
iņa
mēr
ķis:
„A
uto
ceļu
tīk
la e
fekt
īva
uzt
urē
šan
a u
n
attī
stīb
a,
lai
veic
ināt
u
vals
ts
eko
no
mis
ko
pro
gres
u,
ied
zīvo
tāju
d
zīve
s līm
eņa
celš
ano
s u
n
lai
sekm
ētu
La
tvija
s st
arp
tau
tisk
o c
eļu
atb
ilstī
bu
Eir
op
as a
uto
ceļu
tīk
la p
rasī
bām
. A
ttīs
tīt
un
uzt
urē
t in
tegr
ētu
, ef
ekt
īvu
un
vid
i sa
ud
zējo
šu
auto
ceļu
tīk
lu”.
No
zare
s m
ērķu
sas
nie
gšan
as g
alve
nie
str
atēģ
iski
e u
zdev
um
i:
1. V
alst
s au
toce
ļu f
inan
sēša
nas
str
atē
ģija
s re
aliz
ēšan
a.
2. V
alst
s au
toce
ļu t
īkla
uzt
urē
šan
as s
trat
ēģija
.
3. S
atik
smes
dro
šīb
as p
rogr
amm
a.
4. T
iltu
pro
gram
ma.
5. S
tarp
tau
tisk
o t
ran
spo
rta
kori
do
ru a
ttīs
tīb
a.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.7
.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.2
.; R
2.3
.
3.
„Ceļ
u s
atik
smes
dro
šīb
as p
rogr
amm
a
20
07
.-2
01
3.ga
dam
” (a
pst
ipri
nāt
s ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
07
.gad
a 13
.ap
rīļa
Pro
gram
mas
p
asāk
um
u
mēr
ķis
ir
ori
entē
ts
uz
sist
ēmas
„c
eļš
– ap
kārt
ējā
vid
e –
tran
spo
rtlīd
zekl
is
–
sati
ksm
es
dal
ībn
ieks
” d
rošī
bas
līm
eņa
paa
ugs
tin
āšan
u, u
zsva
ru li
eko
t u
z sa
tiks
mes
dal
ībn
ieku
dro
šīb
u.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.7
.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.2
.; R
2.3
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
43
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
rīko
jum
u N
r.2
09
) La
i uzl
abo
tu c
eļu
sat
iksm
es d
rošī
bas
līm
eni,
paš
vald
ībām
bū
tu ie
teic
ams:
�
Izst
rād
āt p
ilsēt
u t
ran
spo
rta
attī
stīb
as k
on
cep
cija
s;
�
Vei
do
t p
ašva
ldīb
u p
erso
nāl
u, k
as n
od
roši
nāt
u s
iste
māt
isku
un
kva
litat
īvu
ceļ
u s
atik
smes
teh
nis
ko lī
dze
kļu
u
zrau
dzī
bu
, uzt
urē
šan
u u
n s
atik
smes
plā
no
jum
u;
�
Izst
rād
āt m
eto
dik
u b
īsta
mo
po
smu
no
teik
šan
ai a
pd
zīvo
tās
viet
ās;
�
Uzs
kait
īt u
n u
zlab
ot
bīs
tam
os
po
smu
s;
�
Ievi
est
nea
tkar
īgu
ceļ
u a
ud
itu
(p
astā
voša
jiem
un
pro
jekt
ējam
iem
ceļ
iem
un
ob
jekt
iem
pie
tie
m).
�
Bīs
tam
o, l
ielg
abar
ītu
un
sm
ago
kra
vu p
ārva
dāj
um
u m
aršr
uto
s:
o
Jāiz
strā
dā
bīs
tam
o, l
ielg
abar
ītu
un
sm
ago
kra
vu p
ārva
dāj
um
u m
aršr
uti
pils
ētā
s;
o
Bīs
tam
o k
ravu
tra
nsp
ort
ēšan
a jā
veic
pa
mar
šru
tiem
, izv
ēlo
ties
dro
šāko
ce
ļu n
okļ
ūša
nai
līd
z m
ērķi
m p
ilsēt
as r
ob
ežās
vai
līd
z ap
ved
ceļa
m, n
od
roši
no
t ie
dzī
votā
ju d
rošī
bu
, tra
nsp
ort
a u
n
apkā
rtēj
ās v
ides
aiz
sard
zīb
u;
o
Jāiz
strā
dā
krav
u t
ran
spo
rta
kust
ības
sh
ēmas
un
jāap
rīko
tās
ar
att
iecī
gajā
m c
eļa
zīm
ēm.
Atb
ilsto
ši l
iku
mam
“P
ar p
ašva
ldīb
ām”,
paš
vald
ībām
jāg
ādā
par
iel
u,
ceļu
un
lau
kum
u b
ūvn
iecī
bu
, re
kon
stru
kciju
,
uzt
urē
šan
u u
n a
pga
ism
oša
nu
, t.
i., j
āgād
ā ar
ī p
ar š
o o
bje
ktu
uzr
aud
zīb
u u
n d
arb
ības
ko
ord
inēš
anu
sat
iksm
es d
rošī
bas
pro
blē
mu
ris
ināš
anai
.
Ceļ
u s
atik
smes
dro
šīb
as p
rogr
amm
as 2
00
7.-
20
13.
gad
iem
pas
āku
mi (
atti
ecīb
ā u
z p
ašva
ldīb
ām):
14
. M
ain
īt s
abie
drī
bas
att
ieks
mi
pre
t C
eļu
sat
iksm
es n
ote
iku
mu
iev
ēro
šan
u a
r p
lašs
aziņ
as l
īdze
kļu
pal
īdzī
bu
(1
4.4
.
Tem
atis
kās
vasa
ras
no
met
nes
rīk
oša
na
bēr
nie
m.)
.
15
. N
od
roši
nāt
nep
ārtr
aukt
u b
īsta
mo
po
smu
(„m
eln
o”
pu
nkt
u)
no
teik
šan
u u
n l
ikvi
dēš
anu
, iz
veid
ojo
t to
s p
ar d
roši
em
visi
em s
atik
smes
dal
ībn
ieki
em.
16
. Aiz
sarg
bar
jeru
izve
ido
šan
a b
īsta
mās
vie
tās
uz
auto
ceļie
m u
n p
ilsē
tu ie
lām
.
17
. M
azai
zsar
gāto
sat
iksm
es d
alīb
nie
ku a
tdal
īšan
ai n
o p
ārēj
ās t
ran
spo
rta
plū
smas
vei
do
t gā
jēju
(ve
losi
pēd
u)
celiņ
us
(jo
slas
), g
ājēj
u t
iltiņ
us
un
aiz
sarg
bar
jera
s u
z in
ten
sīva
s ku
stīb
as c
eļie
m u
n ie
lām
, u.c
.
18
. Es
ošo
ner
egu
lēja
mo
gāj
ēju
pār
eju
uzl
abo
šan
a at
bils
toši
vis
ām d
rošī
bas
pra
sīb
ām, p
amaz
ām li
kvid
ēt g
ājēj
u p
ārej
as,
kura
s n
av
iesp
ējam
s p
ārve
ido
t p
ar
dro
šām
;
Turp
ināt
gā
jēju
ce
ļa
zīm
ju
akce
ntē
šan
ai
izm
anto
t lu
min
iscē
jošo
s
elem
entu
s (z
aļai
s fo
ns)
.
19
. Ā
tru
ma
sam
azin
āšan
a ap
dzī
vota
jās
viet
ās a
r d
ažād
u f
izis
ku ie
taiš
u p
alīd
zīb
u (
ātru
msl
iekš
ņu
izm
anto
šan
a u
z ie
lām
,
kur
nav
liel
as in
ten
sitā
tes,
zig
-zag
” ti
pa
aizs
argb
arje
ru iz
veid
oša
na
pie
māc
ību
iest
ādēm
, ap
ļvei
da
kust
ības
izve
ido
šan
a
u.c
.).
Gad
ījum
os,
kad
izg
lītīb
as i
estā
dei
pie
guļ
auto
ceļš
vai
iel
a, k
ā o
blig
ātu
no
sacī
jum
u,
ja t
o a
tļau
j st
and
arts
LV
S-99
-
19
98
, iev
iest
ātr
um
slie
kšņ
u u
zstā
dīš
anu
.
20
. Ceļ
a zī
mju
uzs
tād
īšan
a u
n h
ori
zon
tālo
un
ver
tikā
lo a
pzī
mēj
um
u u
zstā
dīš
ana
un
iekl
āšan
a.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
44
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
21
. Sta
cio
nār
ā ap
gais
mo
jum
a ie
rīko
šan
a ap
dzī
votā
s vi
etās
un
bīs
tam
ās v
ietā
s.
44
. Vei
kt c
eļu
sat
iksm
es d
rošī
bas
pas
āku
mu
mo
nit
ori
ngu
un
izvē
rtēj
um
u.
4.
Ko
nce
pci
ja „
Pla
tjo
slu
tīk
lu a
ttīs
tīb
as
stra
tēģi
ja 2
00
6. –
20
12
.gad
am”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
20
05
.gad
a 2
7.d
ecem
bra
rīk
oju
mu
Nr.
83
9);
Pla
tjo
slu
tī
klu
at
tīst
ības
p
olit
ikas
m
ērķi
s -
pla
tjo
slu
p
iekļ
uve
s ie
spēj
u
no
dro
šin
āšan
a m
ērķa
ud
ito
rija
i (f
izis
kajā
m
per
son
ām, v
alst
s p
ārva
ldes
iest
ādēm
, ko
mer
san
tiem
, sko
lām
, slim
nīc
ām, p
olik
līnik
ām u
.t.t
.) p
ar p
ieņ
emam
u c
enu
80
%
- 9
5%
no
val
sts
teri
tori
jas
līdz
20
12
.gad
am.
Pla
tjo
slu
pie
kļu
ves
iesp
ēju
no
dro
šin
āšan
a ie
tver
: es
ošā
s el
ekt
ron
isko
saka
ru in
fras
tru
ktū
ras
uzl
abo
šan
u, n
ep
ieci
ešam
ās in
fras
tru
ktū
ras
izb
ūvi
, in
fras
tru
ktū
ras
uzt
urē
šan
u.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
.1.8
.; R
1.1
1.
5.
„Paš
vald
ību
vie
no
tās
info
rmāc
ijas
sist
ēmas
attī
stīb
as k
on
cep
cija
20
10
.–2
01
3.g
adam
”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
20
10
.gad
a 6
.mai
ja r
īko
jum
u N
r.2
48
).
Ko
nce
pci
jas
mēr
ķis
ir n
ote
ikt
turp
māk
os
PV
IS a
ttīs
tīb
as v
irzi
enu
s u
n p
ied
āvāt
šo
att
īstī
bas
vir
zien
u r
isin
āju
mu
s,
no
dro
šin
ot
PV
IS i
lgts
pēj
īgu
att
īstī
bu
, kv
alit
atīv
u d
atu
ap
mai
ņu
sta
rp v
alst
s in
stit
ūci
jām
un
paš
vald
ībām
, p
ašva
ldīb
u
dar
ba
info
rmat
izāc
iju, s
amaz
ino
t va
lsts
inst
itū
ciju
un
paš
vald
ību
izd
evu
mu
s IS
un
IT r
isin
āju
mu
uzt
urē
šan
ai.
No
dro
šin
ot
PV
IS a
ttīs
tīb
u 2
01
0.-
20
13
.gad
am, j
āņem
vēr
ā šā
di P
VIS
att
īstī
bas
vir
zien
i:
1.s
avie
toja
mīb
as f
un
kcio
nal
itāt
es iz
strā
de;
2.li
eto
jum
pro
gram
mat
ūra
s at
tīst
ības
iesp
ējas
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
.1.8
.; R
1.1
1.
Vid
es a
izsa
rdzī
ba
un
da
ba
s re
surs
i
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
1.
„Vid
es m
on
ito
rin
ga p
rogr
amm
as
pam
atn
ost
ādn
es 2
00
9.-
201
2.g
adam
”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
a ka
bin
eta
20
09
.gad
a 1
1.m
arta
rīk
oju
mu
Nr.
18
7);
Vid
es m
on
ito
rin
ga p
rogr
amm
as p
amat
no
stād
ņu
mēr
ķis
ir n
od
roši
nāt
vid
es m
on
ito
rin
ga i
zpild
i, p
ilnve
ido
jot
vid
es
mo
nit
ori
nga
sis
tēm
u u
n n
osa
kot
vals
ts f
inan
sēta
jam
vid
es m
on
ito
rin
gam
vie
no
tu s
tru
ktū
ru u
n i
nst
itū
cija
s, k
ura
s ir
atb
ildīg
as p
ar š
ī mo
nit
ori
nga
no
dro
šin
āšan
u, l
ai:
1.
uzl
abo
tu v
ides
mo
nit
ori
nga
plā
no
šan
as u
n īs
ten
oša
nas
pro
cesu
s;
2.
no
vērt
ētu
vid
es u
n s
ugu
un
bio
top
u s
tāvo
kli u
n t
ā iz
mai
ņas
;
3.
no
dro
šin
ātu
Lat
vija
s n
orm
atīv
o a
ktu
, ES
ties
ību
akt
u p
rasī
bu
un
sta
rpta
uti
sko
sai
stīb
u iz
pild
i;
4.
no
teik
t p
ote
nci
āli
bīs
tam
o v
ielu
un
to
sav
ien
oju
mu
pār
rob
ežu
pār
nes
i u
n n
ovē
rtēt
pie
sārņ
oju
ma
pār
rob
ežu
p
ārn
eses
slo
dzi
un
iete
kmi;
5.
no
dro
šin
ātu
sab
ied
rīb
u a
r in
form
āciju
par
vid
es s
tāvo
kli u
n t
ā iz
mai
ņām
;
6.
izm
anto
jot
iegū
tos
dat
us
un
in
form
āciju
par
vid
es s
tāvo
kli,
izvē
rtēt
u t
end
ence
s u
n p
ers
pek
tīvu
, iz
strā
dāt
u v
ide
s p
olit
ikas
pas
āku
mu
s u
n n
ovē
rtēt
u lī
dzš
inēj
o p
asāk
um
u li
etd
erīb
u u
n e
fekt
ivit
āti.
IP2
; VTP
2.3
.; M
2.5
.; R
2.1
3.
2.
„Nac
ion
ālai
s vi
des
po
litik
as p
lān
s 2
00
4.-
20
08
” (a
pst
ipri
nāt
s ar
Min
istr
u k
abin
eta
Nac
ion
ālaj
ā vi
des
po
litik
as p
lān
ā ir
fo
rmu
lēti
vid
es a
izsa
rdzī
bas
pri
nci
pi,
galv
enie
po
litik
as m
ērķi
un
pas
āku
mi
to
sasn
iegš
anai
. Īp
aša
vērī
ba
tie
k p
ievē
rsta
vid
es p
olit
ikas
in
tegr
ēšan
ai v
isās
Lat
vija
s ta
uts
aim
nie
cīb
as n
oza
rēs,
kā
arī
IP2
; VTP
2.1
.; M
2.1
.; R
2.1
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
45
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
20
04
.gad
a 4
.feb
ruār
a rī
koju
mu
Nr.
81
ar
gro
zīju
mie
m, k
as p
ieņ
emti
ar
Min
istr
u
kab
inet
a 2
00
6.g
ada
22
.dec
emb
ra
rīko
jum
u N
r.9
96
);
nac
ion
ālās
, reģ
ion
ālās
un
vie
tējā
s p
lān
oša
nas
līm
enī.
Nac
ion
ālai
s vi
des
po
litik
as p
lān
s ir
ori
entē
ts u
z vi
des
pas
āku
mu
efe
ktiv
itāt
es p
alie
lināš
anu
, ek
on
om
isko
met
ožu
pla
šāku
p
ielie
toša
nu
u
n
teh
no
loģi
sko
p
roce
su
mo
der
niz
āciju
. N
acio
nāl
ajā
vid
es
po
litik
as
plā
nā
ir
no
teik
ti
šād
i
pas
āku
mi a
ttie
cīb
ā u
z p
ašva
ldīb
ām:
�
Gai
sa
pie
sārņ
oju
ma
maz
ināš
anā:
Īs
ten
ot
paš
vald
ību
ap
stip
rin
ātas
rī
cīb
as
pro
gram
mas
ga
isa
pie
sārņ
oju
ma
sam
azin
āšan
ai v
alst
s lie
lāka
jās
pils
ētā
s;
�
Zem
es d
zīļu
ilgt
spēj
īgā
izm
anto
šan
ā: S
ekm
ēt ģ
eolo
ģija
s u
n ģ
eoek
olo
ģija
s sp
eciā
listu
sag
atav
oša
nu
un
iesa
istī
šan
u
dar
bā
vals
ts in
stit
ūci
jās
un
paš
vald
ībās
;
�
Atk
ritu
mu
ap
saim
nie
koša
nā:
(-)
Izv
eid
ot
paš
vald
ību
un
sad
zīve
s at
krit
um
u p
olig
on
u t
eri
tori
jās
iekā
rtas
bio
loģi
ski
no
ārd
āmo
atk
ritu
mu
, ta
i sk
aitā
, at
ūd
eņo
tu n
ote
kūd
eņu
dū
ņu
pie
ņem
šan
ai,
apst
rād
ei u
n p
ārst
rād
ei;
(-)
Vei
cin
āt
šķir
ota
s at
krit
um
u s
avāk
šan
as s
istē
mas
ievi
ešan
u p
ašva
ldīb
ās;
�
Pie
sārņ
oto
vie
tu i
zpēt
ē u
n s
anāc
ijā:
Pal
ielin
āt p
ašva
ldīb
u f
inan
siāl
os,
te
hn
isko
s u
n i
nte
lekt
uāl
os
resu
rsu
s, l
ai
varē
tu p
ilnvē
rtīg
i ris
ināt
pie
sārņ
oto
vie
tu s
anāc
iju;
�
Ķīm
isko
vie
lu u
n ģ
enēt
iski
mo
dif
icēt
o o
rgan
ism
u a
pri
tē u
n p
rod
ukt
u k
valit
ātē:
In
tegr
ēt v
ides
no
sacī
jum
us
vals
ts
un
paš
vald
ību
iep
irku
mu
pro
cesā
;
�
Vid
e, m
ājo
klis
un
bū
vnie
cīb
a: V
eici
nāt
paš
vald
ību
inst
itū
ciju
, bū
vuzņ
ēmēj
sab
ied
rīb
u u
n b
ūvi
zstr
ādāj
um
u r
ažo
tāju
in
form
ētīb
u
bū
vnie
cīb
as
no
rmat
īvo
ak
tu
un
st
and
arti
zāci
jas
jom
ā,
kā
arī
bū
vizs
trād
āju
mu
at
bils
tīb
as
no
vērt
ēšan
ā;
�
Vid
ē u
n t
ūri
smā:
Vei
cin
āt t
ūri
sma
pak
alp
oju
mu
sn
ied
zēju
sad
arb
ību
ar
vid
es s
pec
iālis
tiem
un
paš
vald
ībām
ilg
tsp
ējīg
a tū
rism
a n
od
roši
nāš
anai
;
�
Vid
es in
form
ācijā
un
sab
ied
rīb
as lī
dzd
alīb
ā: I
zvei
do
t vi
eno
tu v
alst
s vi
des
info
rmāc
ijas
sist
ēmu
, ku
rā b
ūtu
iekļ
auta
va
lsts
un
paš
vald
ības
inst
itū
ciju
, kā
arī
sab
ied
risk
o o
rgan
izāc
iju r
īcīb
ā e
sošā
vid
es in
form
ācija
;
�
Vid
es i
zglīt
ībā
un
zin
ātn
ē: (
-) N
ost
ipri
nāt
sad
arb
ību
sta
rp s
kolā
m,
augs
tsko
lām
, sa
bie
dri
skaj
ām o
rgan
izāc
ijām
, vi
des
ai
zsar
dzī
bas
ie
stād
ēm,
paš
vald
ībām
u
n
citā
m
inst
itū
cijā
m
vid
es
izgl
ītīb
as
vaja
dzī
bu
iz
zin
āšan
ai;
(-)
No
dro
šin
āt k
valif
icē
tu v
ides
sp
eciā
listu
sag
atav
oša
nu
, p
alie
lināt
vid
es s
pec
iālis
tu s
kait
u v
isās
tau
tsai
mn
iecī
bas
n
oza
rēs,
īpaš
i paš
vald
ību
inst
itū
cijā
s u
n p
lān
oša
nas
reģ
ion
os;
(-)
Izve
ido
t p
astā
vīgu
min
istr
iju (
VID
M, I
ZM)
un
cit
u
org
aniz
āciju
(L
ZA,
paš
vald
ības
, au
gsts
kola
s,
kom
ercs
abie
drī
bas
) d
arb
a gr
up
u
vid
es
izgl
ītīb
as
pro
blē
mu
ri
sin
āšan
ai.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.5
.; R
2.7
.; R
2.9
.
IP2
; VTP
2.3
.; M
2.4
.; R
2.1
1.
IP2
; VTP
2.3
.; M
2.5
.; R
2.1
3.
3.
„Plū
du
ris
ka n
ovē
rtēš
anas
un
pār
vald
ības
nac
ion
ālā
pro
gram
ma
20
08.
-20
15
.gad
am”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
20
07
.gad
a 2
0.d
ecem
bra
rīk
oju
mu
Nr.
83
0);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir i
zvei
do
t tā
du
ūd
eņu
aiz
sard
zīb
as s
istē
mu
, ka
s se
kmēt
u p
lūd
u i
etek
mes
sam
azin
āšan
u,
ka a
rī
tād
u p
lūd
u r
adīt
u a
pd
rau
dēj
um
u i
zvēr
tēša
nas
un
pār
vald
ības
sis
tēm
u,
lai
maz
ināt
u a
r Ei
rop
as K
op
ien
ā n
oti
kuši
em
plū
die
m s
aist
ītu
nel
abvē
līgo
iete
kmi u
z ci
lvēk
u v
ese
lību
, vid
i, ku
ltū
ras
man
toju
mu
un
sai
mn
ieci
sko
dar
bīb
u.
Lai
sasn
iegt
u
izvi
rzīt
o
mēr
ķi,
pro
gram
ma
kon
cen
trēj
as
uz
pra
ktis
kiem
u
n
min
ētaj
ā la
ika
per
iod
ā re
aliz
ējam
iem
pas
āku
mie
m, u
zstā
do
t se
kojo
šus
apak
šmēr
ķus
un
uzd
evu
mu
s:
1.
Plū
du
ap
dra
ud
ēto
te
rito
riju
de
tāla
izp
ēte
atb
ilsto
ši p
lūd
u r
iska
kri
tēri
jiem
.
2.
Plū
du
ris
kam
pak
ļau
to t
erit
ori
ju s
āko
tnēj
ais
plū
du
ris
ka iz
vērt
ēju
ms
un
tāl
āko
rīc
ību
plā
no
šan
a.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.7
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
46
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
3.
Pri
ori
tāro
p
lūd
u
risk
am
pak
ļau
to
teri
tori
ju
pre
cizē
šan
a u
n
kon
krēt
o
pas
āku
mu
p
lūd
u
risk
a n
ovē
ršan
ai
vai
sam
azin
āšan
ai n
ote
ikša
na.
4.
Vei
cam
o p
asāk
um
u ī
sten
oša
na
plū
du
ris
ka n
ovē
ršan
ai u
n p
lūd
u a
pd
rau
dēj
um
a sa
maz
ināš
anai
pri
ori
tāra
jās
teri
tori
jās.
4.
„Bio
gāze
s ra
žoša
nas
un
izm
anto
šan
as
attī
stīb
as p
rogr
amm
a 2
007
.-2
01
1.g
adam
”(
apst
ipri
nāt
a ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
07
.gad
a 1
4.jū
nija
rīk
oju
mu
Nr.
37
1);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir a
ttīs
tīt
bio
gāze
s, k
ā at
jau
no
jam
ās e
ner
ģija
s av
ota
, ra
žoša
nu
un
izm
anto
šan
u L
atvi
jā,
vien
laic
īgi
kom
ple
ksi
risi
no
t ra
žoša
nas
, ap
strā
des
u
n
pār
strā
des
p
roce
su
rad
īto
b
iolo
ģisk
i n
oār
dām
o
bla
kusp
rod
ukt
u/a
tlik
um
pro
du
ktu
ap
saim
nie
koša
nas
jau
tāju
mu
s; m
azin
ot
augs
nes
, ūd
eņu
un
gai
sa p
iesā
rņo
jum
a ri
sku
,
kā a
rī ie
spēj
amo
ap
dra
ud
ēju
mu
cilv
ēku
ves
elīb
ai.
Pro
gram
mas
ap
akšm
ērķi
ir:
�
Vei
cin
āt a
tjau
no
jam
o e
ner
gore
surs
u i
zman
toša
nu
tau
tsai
mn
iecī
bā,
t.s
k. t
ran
spo
rta
sekt
orā
, tā
dej
ādi
sam
azin
ot
atka
rīb
u n
o f
osi
lajie
m e
ner
ģija
s av
oti
em;
�
Iero
bež
ot
bio
loģi
ski n
oār
dām
o m
ater
iālu
sad
alīš
anās
pro
cesā
ve
ido
jošā
s SE
G n
okļ
ūša
nu
atm
osf
ērā
;
�
Ievi
est
jau
nu
s te
hn
olo
ģisk
os
risi
nāj
um
us
vid
es k
valit
āte
s u
zlab
oša
nai
, tā
dej
ādi
tuvi
no
ties
sit
uāc
ijai
attī
stīt
ajās
ES
vals
tīs;
�
Atb
alst
īt l
auks
aim
nie
cīb
as u
n p
ārti
kas
pro
du
ktu
raž
oša
nas
uzņ
ēmu
mu
pie
mēr
oša
nu
ES
un
Lat
vija
s ti
esīb
u a
ktu
p
rasī
bu
iev
ēro
šan
ai,
kas
atti
ecas
uz
dzī
vnie
ku i
zce
lsm
es a
tkri
tum
u a
psa
imn
ieko
šan
u u
n i
nte
grēt
o p
iesā
rņo
jum
a n
ovē
ršan
u u
n k
on
tro
li;
�
Sekm
ēt L
atvi
jas
ties
ību
akt
u p
rasī
bu
ievē
roša
nu
, uzl
abo
jot
kūts
mēs
lu a
psa
imn
ieko
šan
as p
raks
i un
met
od
es;
�
Vei
cin
āt la
uku
att
īstī
bas
pro
cesu
s, r
ado
t ja
un
as d
arb
a vi
eta
s, u
zlab
ojo
t vi
des
un
lau
ku a
inav
as k
valit
āti;
�
Paa
ugs
tin
āt
Latv
ijas
lau
ksai
mn
iecī
bas
p
rod
ukc
ijas
ražo
tāju
u
n
pār
strā
dāt
āju
ko
nku
rēts
pēj
u,
ievi
ešo
t ja
un
as,
dro
šas
un
eko
no
mis
ki e
fekt
īvas
atl
iku
mp
rod
ukt
u a
psa
imn
ieko
šan
as t
ehn
olo
ģija
s u
n s
istē
mas
;
�
Vei
cin
āt b
iolo
ģisk
i n
oār
dām
o a
tkri
tum
u p
ārst
rād
i u
n i
zman
toša
nu
, tā
dej
ādi
sam
azin
ot
no
glab
ājam
o b
iolo
ģisk
i n
oār
dām
o s
adzī
ves
atkr
itu
mu
ap
jom
u.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.8
.
5.
„Klim
ata
pār
mai
ņu
sam
azin
āšan
as
pro
gram
ma
20
05
.-2
010
. Gad
am”
(ap
stip
rin
āta
ar 2
00
5. G
ada
6. A
prī
ļa
rīko
jum
u N
r.2
20
) (d
oku
men
ts n
av
akt
uā
ls
pēc
3 m
ēneš
iem
, atb
ilsto
ši M
K n
orā
dei
)
Pro
gram
mas
ilgt
erm
iņa
mēr
ķis
ir s
ekm
ēt c
ilvēk
u d
arb
ības
izra
isīt
o g
lob
ālo
klim
ata
pār
mai
ņu
sam
azin
āšan
u.
Klim
ata
pār
mai
ņu
sam
azin
āšan
as m
ērķi
Lat
vijā
ir:
1)
no
dro
šin
āt,
lai
laik
po
smā
no
20
08
. līd
z 2
01
2.g
adam
ko
pēj
ās S
EG e
mis
ijas
nep
ārsn
iegt
u 9
2%
no
19
90
.gad
a līm
eņa,
tai s
kait
ā:
a) p
alie
lināt
atj
aun
oja
mo
en
ergo
resu
rsu
īpat
svar
u k
op
ējā
ene
rgo
resu
rsu
bila
ncē
;
b)
pal
ielin
āt e
ne
rgo
resu
rsu
efe
ktīv
u u
n r
acio
nāl
u iz
man
toša
nu
;
c) v
eici
nāt
lab
āko
pie
ejam
o t
ehn
isko
paņ
ēmie
nu
un
tīr
ākas
raž
oša
nas
ievi
eša
nu
;
d)
veic
ināt
ko
ksn
es u
n k
oks
nes
pro
du
ktu
izm
anto
šan
u;
2)
sekm
ēt d
ivp
usē
jo s
adar
bīb
u k
op
īgi ī
sten
oja
mo
pro
jekt
u ie
vieš
anā
un
att
īstī
bas
sad
arb
ības
po
litik
as ie
tvar
os;
IP2
; VTP
2.1
.; M
2.1
.; R
2.1
.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
.2.5
.; R
2.8
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
47
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
3)
izve
ido
t n
acio
nāl
o s
istē
mu
ikg
adēj
o p
ārsk
atu
par
SEG
em
isijā
m u
n C
O2
pie
sais
ti u
n n
acio
nāl
o i
nve
nta
rizā
cija
s
ziņ
oju
mu
sag
atav
oša
nai
;
4)
pal
ielin
āt v
alst
s in
stit
ūci
ju k
apac
itāt
i, la
i no
dro
šin
ātu
kva
litat
īvu
ikga
dēj
o p
ārsk
atu
par
SEG
em
isijā
m u
n C
O2 p
iesa
isti
un
nac
ion
ālo
inve
nta
rizā
cija
s zi
ņo
jum
u s
agat
avo
šan
u u
n la
i aiz
stāv
ētu
val
sts
inte
rese
s st
arp
tau
tisk
ā (A
NO
un
ES)
līm
enī
klim
ata
pār
mai
ņu
jom
ā;
5)
veic
ināt
zin
ātn
isko
pēt
ījum
u v
eikš
anu
klim
ata
pār
mai
ņu
jom
ā;
6)
no
dro
šin
āt
sab
ied
rīb
u
ar
info
rmāc
iju
par
gl
ob
ālo
kl
imat
a p
ārm
aiņ
u
no
vērš
anas
n
epie
cieš
amīb
u,
veic
amaj
iem
pas
āku
mie
m u
n t
o p
ote
nci
ālaj
ām iz
mak
sām
, kā
arī
ris
kiem
un
iesp
ējam
ām s
ekām
, ja
nek
as n
etik
s va
i nep
ieti
eko
ši t
iks
dar
īts
SEG
em
isiju
sam
azin
āšan
ai.
6.
„Nac
ion
ālai
s ie
vieš
anas
plā
ns
par
no
turī
gajie
m o
rgan
iska
jiem
pie
sārņ
otā
jiem
20
05
.–2
020
.gad
am”
(ap
sti-
pri
nāt
s ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
05
.gad
a
31
.mar
ta r
īko
jum
u N
r.2
06
);
Nac
ion
ālā
ievi
ešan
as p
lān
a m
ērķi
s ir
īst
eno
jot
ilgts
pēj
īgu
po
litik
u u
n n
od
roši
no
t ci
lvēk
u v
ese
lības
un
vid
es a
izsa
rdzī
bu
no
NO
P k
aitī
gās
iete
kmes
, att
īstī
t u
n p
astā
vīgi
piln
veid
ot
op
tim
ālāk
o u
n e
fekt
īvāk
o N
OP
pār
vald
ību
.
Paš
vald
ību
bū
tisk
ākās
fu
nkc
ijas,
kas
sai
stīt
as a
r N
OP
pār
vald
ību
:
�
Sad
arb
ībā
ar V
alst
s vi
des
die
nes
ta r
eģi
on
ālo
no
daļ
u o
rgan
izē
un
vei
c p
iesā
rņo
to u
n p
ote
nci
āli
pie
sārņ
oto
vie
tu
apzi
nāš
anu
un
sāk
otn
ējo
no
vērt
ēšan
u s
avā
adm
inis
trat
īvaj
ā te
rito
rijā
;
�
Org
aniz
ē sa
dzī
ves
atkr
itu
mu
, t.s
k. s
adzī
vē r
adu
šos
bīs
tam
o a
tkri
tum
u, a
psa
imn
ieko
šan
u;
�
Pie
ņem
lēm
um
us
par
jau
nu
sad
zīve
s at
krit
um
u p
ārst
rād
es o
bje
ktu
un
po
ligo
nu
izvi
eto
šan
u;
�
Izd
od
sai
sto
šus
no
teik
um
us,
kas
reg
lam
entē
sad
zīve
s at
krit
um
u a
psa
imn
ieko
šan
u,
kā a
rī k
ārtī
bu
, kā
dā
veic
ami
mak
sāju
mi p
ar š
o a
tkri
tum
u a
psa
imn
ieko
šan
u;
�
Pie
ņem
lē
mu
mu
s p
ar
jau
nu
b
īsta
mo
at
krit
um
u
pār
strā
des
o
bje
ktu
sa
ded
zin
āšan
as
iekā
rtu
u
n
po
ligo
nu
iz
vie
toša
nu
.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.7
.
7.
„Atk
ritu
mu
ap
saim
nie
koša
nas
val
sts
plā
ns
20
06
.-2
01
2.ga
dam
”(ap
stip
rin
āts
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
05
.gad
a 29
.dec
emb
ra
rīko
jum
u N
r.8
60
);
Plā
nā
no
teik
tais
m
ērķi
s ir
n
ovē
rst
at
krit
um
u
raša
no
s,
pal
ielin
oti
es
eko
no
mis
kaja
i iz
augs
mei
,
un
n
od
roši
nāt
ievē
roja
mu
ko
pēj
o r
adīt
o a
tkri
tum
u d
aud
zum
u s
amaz
ināš
anu
, iz
man
tojo
t la
bāk
as a
tkri
tum
u r
ašan
ās n
ovē
ršan
as
iesp
ējas
, la
bāk
os
pie
ejam
os
teh
nis
kos
paņ
ēmie
nu
s re
surs
u i
zman
toša
nas
efe
ktiv
itāt
es p
alie
lināš
anu
un
ilg
tsp
ējīg
ākas
pat
ērēt
āju
uzv
edīb
as v
eici
nāš
anu
.
Atk
ritu
mu
ap
saim
nie
koša
nā
paš
vald
ībā
ir š
ādas
fu
nkc
ijas:
�
org
aniz
ē sa
dzī
ves
atkr
itu
mu
sav
ākša
nu
, pār
vad
āšan
u u
n a
pgl
abāš
anu
sav
ā ad
min
istr
atīv
ajā
teri
tori
jā;
�
org
aniz
ē sa
dzī
ves
atkr
itu
mu
, to
ska
itā
sad
zīvē
rad
ušo
s b
īsta
mo
atk
ritu
mu
, ap
saim
nie
koša
nu
atb
ilsto
ši a
tkri
tum
u
apsa
imn
ieko
šan
as p
lān
iem
;
�
veic
atk
ritu
mu
sav
ākša
nas
un
izve
šan
as k
on
tro
li;
�
pie
ņem
lēm
um
us
par
jau
nu
sad
zīve
s at
krit
um
u p
ārst
rād
es o
bje
ktu
un
po
ligo
nu
izvi
eto
šan
u;
�
izd
od
sai
sto
šus
no
teik
um
us,
kas
reg
lam
entē
sad
zīve
s at
krit
um
u a
psa
imn
ieko
šan
u s
avā
adm
inis
trat
īvaj
ā te
rito
rijā
, sa
vas
adm
inis
trat
īvās
te
rito
rija
s d
alīju
mu
sa
dzī
ves
atkr
itu
mu
ap
saim
nie
koša
nas
zo
nās
, p
rasī
bas
at
krit
um
u
savā
kšan
ai, p
ārva
dāš
anai
, pār
krau
šan
ai u
n u
zgla
bāš
anai
, kā
arī k
ārtī
bu
, kād
ā ve
icam
i mak
sāju
mi p
ar š
o a
tkri
tum
u
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.7
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
48
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
apsa
imn
ieko
šan
u;
�
pie
ņem
lē
mu
mu
s p
ar
jau
nu
b
īsta
mo
at
krit
um
u
pār
strā
des
o
bje
ktu
sa
ded
zin
āšan
as
iekā
rtu
u
n
po
ligo
nu
iz
vie
toša
nu
;
�
var
iegu
ldīt
līd
zekļ
us
atkr
itu
mu
ap
saim
nie
koša
nas
sis
tēm
as iz
veid
ē u
n u
ztu
rēša
nā.
�
pie
dal
ās r
eģio
nāl
ajo
s sa
dzī
ves
atkr
itu
mu
ap
saim
nie
koša
nas
pro
jekt
os;
�
org
aniz
ē p
olig
on
u u
n iz
gāzt
uvj
u s
lēgš
anu
un
rek
ult
ivāc
iju;
�
snie
dz
atzi
nu
mu
s p
ar
A
un
B
ka
tego
rija
s p
iesā
rņo
jošo
d
arb
ību
u
n
atkr
itu
mu
ap
saim
nie
koša
nas
at
ļau
ju
pie
teik
um
iem
;
�
org
aniz
ē, j
a n
epie
cieš
ams,
sad
zīve
s at
krit
um
u a
psa
imn
ieko
šan
as p
lān
u i
zstr
ādāš
anu
sav
ām a
dm
inis
trat
īvaj
ām
teri
tori
jām
un
ap
stip
rin
a to
s.
8.
„Vid
es p
olit
ikas
pam
atn
ost
ādn
es
20
09
.–
20
15
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u
kab
inet
a 2
00
9.g
ada
31
. Jū
lija
rīk
oju
mu
Nr.
51
7);
Vid
es
po
litik
as
virs
mēr
ķis
ir
veid
ot
pam
atu
vi
des
kv
alit
ātes
sa
glab
āšan
ai
un
at
jau
no
šan
ai,
kā
arī
dab
as r
esu
rsu
ilgts
pēj
īgai
izm
anto
šan
ai, v
ien
laik
us
iero
bež
ojo
t ka
itīg
o v
ides
fak
toru
iete
kmi u
z ci
lvēk
a ve
selīb
u.
Ņem
ot
vērā
, ka
vid
es u
n d
abas
jau
tāju
mi
ietv
er ļ
oti
pla
šu j
autā
jum
u s
pek
tru
, p
amat
no
stād
nes
ir
veid
ota
s p
iecā
s
tem
atis
kajā
s sa
daļ
ās -
GA
ISS,
ŪD
ENS,
ZEM
E, D
AB
A u
n K
LIM
ATS
.
Att
iecī
bā
uz
paš
vald
ībām
Pam
atn
ost
ādn
ēs ir
min
ētas
šād
as t
urp
māk
ās r
īcīb
as:
Sad
aļā
„Gai
ss”:
�
īste
no
t ga
isa
kval
itāt
es u
zlab
oša
nas
pro
gram
mas
paš
vald
ībās
, no
vērt
ēt u
n u
zlab
ot
jau
agr
āk p
ašva
ldīb
ās īs
ten
oto
p
asāk
um
u e
fekt
ivit
āti;
�
no
dro
šin
āt
jau
no
ES
d
irek
tīvu
ga
isa
kval
itāt
es
uzl
abo
šan
ā (ī
paš
i at
tie
cīb
ā u
z d
aļiņ
ām
PM
2,5)
ie
vieš
anu
u
n
īste
no
šan
u;
�
sam
azin
āt ie
dzī
votā
ju n
eap
mie
rin
ātīb
u a
r ga
isa
kval
itāt
i sn
ied
zot
info
rmāc
iju p
ar g
aisa
kva
litāt
es ja
utā
jum
iem
un
in
div
idu
ālām
iesp
ējām
sam
azin
āt g
aisa
pie
sārņ
oju
mu
;
�
izst
rād
āt u
n u
zsāk
t ie
vies
t rī
cīb
as p
lān
us
tro
kšņ
a ie
tekm
es s
amaz
ināš
anai
;
�
no
dro
šin
āt s
abie
drī
bu
ar
info
rmāc
iju p
ar v
ides
tro
ksn
i un
par
edza
maj
iem
pas
āku
mie
m t
rokš
ņa
sam
azin
āšan
ai.
Sad
aļā
„Ūd
ens”
:
�
inte
grēt
2
00
7.g
ada
23.o
kto
bra
Ei
rop
as
Par
lam
enta
u
n
Pad
om
es
Dir
ektī
vas
20
07
/60
/EK
p
ar
plū
du
ri
ska
no
vērt
ēju
mu
un
pār
vald
ību
pra
sīb
as u
pju
bas
ein
u a
psa
imn
ieko
šan
as p
lān
os,
izst
rād
āt p
lūd
u r
iska
kar
tes
un
ve
ikt
pas
āku
mu
s p
lūd
u a
pd
rau
dēj
um
a sa
maz
ināš
anai
;
�
turp
ināt
īst
eno
t p
asāk
um
us
kom
un
ālo
no
tekū
deņ
u u
n b
īsta
mo
vie
lu r
adīt
ā vi
rsze
mes
ūd
eņu
pie
sārņ
oju
ma
sam
azin
āšan
ai,
tai s
kait
ā sa
kārt
ojo
t n
ote
kūd
eņu
ap
saim
nie
koša
nu
att
iecī
bā
uz
apd
zīvo
tām
vie
tām
ar
ied
zīvo
tāju
sk
aitu
no
10
00
0 lī
dz
10
00
00
līdz
20
11
. gad
a 3
1. d
ecem
bri
m;
atti
ecīb
ā u
z ap
dzī
votā
m v
ietā
m a
r ie
dzī
votā
ju s
kait
u
no
10
00
līd
z 1
0 0
00
līd
z 2
01
5. g
ada
31. d
ecem
bri
m;
�
īste
no
t b
arīb
as
elem
entu
n
op
lūd
es
sam
azin
āšan
as
pas
āku
mu
s īp
aši
jutī
gajā
s te
rito
rijā
s,
uz
kurā
m
atti
ecas
p
aau
gsti
nāt
as p
rasī
bas
ūd
ens
un
au
gsn
es a
izsa
rdzī
bai
no
lau
ksai
mn
ieci
skās
dar
bīb
as i
zrai
sītā
pie
sārņ
oju
ma
ar
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.6
.; R
2.7
.
IP2
; VTP
2.3
.; M
2.5
.; R
2.1
3.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
49
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
nit
rāti
em, k
ā ar
ī vei
cin
āt la
bas
lau
ksai
mn
iecī
bas
pra
kses
no
sacī
jum
u ie
vēro
šan
u v
isā
Latv
ija t
erit
ori
jā;
�
sam
azin
āt s
lāp
ekļa
, fo
sfo
ra u
n c
itu
bīs
tam
o v
ielu
iep
lūd
i Bal
tija
s jū
rā u
n R
īgas
līcī
no
Lat
vija
s te
rito
rija
s.
�
veik
t e
kose
rtif
ikāt
a „Z
ilais
kar
ogs
” p
iešķ
irša
nu
Lat
vija
s p
lud
mal
ēm (
pel
dvi
etām
) u
n ja
htu
ost
ām
�
saga
tavo
t vi
spār
izgl
īto
jošu
info
rmāc
iju p
ar ū
den
s ta
up
īšan
as ie
spēj
ām;
�
veic
ināt
ko
mer
san
tus
rast
teh
no
loģi
sku
s ri
sin
āju
mu
s ū
den
s ta
up
īšan
as n
olū
kā (
pie
mēr
am,
veic
ot
izlie
totā
ūd
ens
attī
rīša
nu
un
atk
ārto
tu iz
man
toša
nu
, iev
iešo
t vi
dei
dra
ud
zīga
s te
hn
olo
ģija
s ar
maz
u ū
den
s re
surs
u p
atēr
iņu
utt
.)
�
veik
t p
asāk
um
us,
la
i n
od
roši
nāt
u
kval
itat
īvu
d
zera
mo
ū
den
i, u
n
turp
ināt
n
ove
coju
šās
ūd
enss
aim
nie
cīb
as
infr
astr
ukt
ūra
s u
zlab
oša
nu
, lai
sam
azin
ātu
zu
du
mu
s n
o t
īklie
m.
Sad
aļā
„Zem
e”:
�
no
dro
šin
āt l
abāk
u s
abie
drī
bas
in
form
ēšan
u p
ar d
abas
res
urs
iem
un
to
izm
anto
šan
as i
esp
ējām
, kā
arī
mū
sdie
nu
ģe
olo
ģisk
ajie
m p
roce
siem
.
�
aktu
aliz
ēt p
iesā
rņo
to u
n p
ote
nci
āli
pie
sārņ
oto
vie
tu r
eģis
tra
stru
ktū
ru u
n n
od
roši
nāt
tā
izm
anto
šan
u t
erit
ori
jas
plā
no
šan
as p
roce
sā.
�
sekm
ēt s
adar
bīb
u s
tarp
ko
mer
san
tie
m,
vals
ts i
estā
dēm
un
paš
vald
ībām
, ka
s vē
rsta
uz
rūp
nie
cisk
o a
vāri
ju r
isku
sa
maz
ināš
anu
un
vid
es u
n c
ilvēk
u d
rošī
bas
pal
ielin
āšan
u.
�
no
dro
šin
āt p
apīr
a, p
last
mas
as, m
etāl
a, s
tikl
a u
n k
oks
nes
reģ
ener
ācija
s m
ērķu
sas
nie
gšan
u;
�
izve
ido
t sa
dzī
ves
atkr
itu
mu
šķ
iro
šan
as
un
d
alīt
as
savā
kšan
as
sist
ēmas
vi
sos
atkr
itu
mu
ap
saim
nie
koša
nas
re
ģio
no
s u
n n
od
roši
nāt
atk
ritu
mu
sav
ākša
nas
pak
alp
oju
mu
pie
ejam
ību
;
�
sam
azin
āt b
iolo
ģisk
i deg
rad
ējam
o a
tkri
tum
u a
pgl
abāš
anas
ap
jom
u;
�
veic
ināt
iz
lieto
tā
iep
ako
jum
a,
elek
tris
ko
un
e
lekt
ron
isko
ie
kārt
u
atkr
itu
mu
, b
ater
iju
un
ak
um
ula
toru
ap
saim
nie
koša
nas
mēr
ķu s
asn
iegš
anu
.
�
izvē
rtēt
eko
no
mis
ko in
stru
men
tu n
epie
cieš
amīb
u, k
as v
eici
nāt
u n
ote
kūd
eņu
dū
ņu
ap
saim
nie
koša
nā
Sad
aļā
„Dab
a”:
�
no
dro
šin
āt Ī
AD
T ap
saim
nie
koša
nu
(ve
icin
āt p
ašva
ldīb
u i
esai
stīš
ano
s ĪA
DT
apsa
imn
ieko
šan
ā, v
eid
ojo
t va
lsts
un
p
rivā
to p
artn
erīb
u, k
ā ar
ī se
kmēj
ot
bie
drī
bu
un
no
dib
ināj
um
u lī
dzd
alīb
u, Ī
AD
T ap
saim
nie
koša
nā)
;
�
veik
t ko
mu
nik
ācija
s vi
su s
abie
drī
bas
gru
pu
in
form
ēšan
ai p
ar k
limat
a p
ārm
aiņ
ām u
n s
abie
drī
bas
līd
zdal
ības
p
alie
lināš
anai
, vei
cin
āt in
icia
tīvu
lokā
lā lī
men
ī.
9.
„Zem
es p
olit
ikas
pam
atn
ost
ādn
es 2
00
8.-
20
14
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
MK
20
08
.gad
a 1
3.o
kto
bra
rīk
oju
mu
Nr.
61
3);
Zem
es p
olit
ikas
mēr
ķis
ir n
od
roši
nāt
zem
es k
ā u
nik
āla
dab
as r
esu
rsa
ilgts
pē
jīgu
izm
anto
šan
u.
Šī n
ote
iktā
mēr
ķa iz
pild
i var
pan
ākt,
no
dro
šin
ot
uzd
evu
mu
izp
ildi a
tbils
toši
zem
es p
olit
ikā
apsk
atām
ajām
jom
ām, t
as ir
:
no
dro
šin
ot
raci
on
ālu
un
efe
ktīv
u z
emes
izm
anto
šan
u, i
evēr
ojo
t ze
mes
aiz
sard
zīb
as n
osa
cīju
mu
s, iz
veid
ojo
t ef
ektī
vu u
n
stab
ilu t
iesi
sko
, in
form
atīv
o u
n e
kon
om
isko
vid
i ilg
tsp
ējīg
as z
emes
izm
anto
šan
as n
od
roši
nāš
anai
.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.9
.
10
. „B
iolo
ģisk
ās d
aud
zvei
dīb
as n
acio
nāl
ās
pro
gram
ma”
(ap
stip
rin
āta
MK
20
00
.gad
a
Bio
loģi
skās
dau
dzv
eid
ības
nac
ion
ālās
pro
gram
mas
str
atēģ
iski
e m
ērķi
ir:
�
Sagl
abāt
un
atj
aun
ot
eko
sist
ēmu
un
to
dab
iskā
s st
rukt
ūra
s d
aud
zve
idīb
u.
IP2
; VTP
2.3
.; M
2.5
.; R
2.1
4.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
50
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
16
.mai
jā, p
roto
kols
Nr.
23
, 22
§);
�
Sagl
abāt
un
vei
cin
āt v
ietē
jo s
avva
ļas
sugu
dau
dzv
eid
ību
.
�
Sagl
abāt
sav
vaļa
s su
gu, k
ā ar
ī ku
ltū
rau
gu u
n m
ājd
zīvn
ieku
šķi
rņu
ģen
ētis
ko d
aud
zvei
dīb
u.
�
Vei
cin
āt t
rad
icio
nāl
ās a
inav
as s
tru
ktū
ras
sagl
abāš
ano
s.
�
No
dro
šin
āt d
zīvā
s d
abas
res
urs
u lī
dzs
varo
tu u
n il
gtsp
ējīg
u iz
man
toša
nu
. A
ttie
cīb
ā u
z p
ašva
ldīb
ām P
rogr
amm
ā ti
ek p
ied
āvāt
i šād
i ris
ināj
um
i:
8.1
.4. I
esai
stīt
paš
vald
ības
un
zem
es īp
ašn
ieku
s ģe
olo
ģisk
o o
bje
ktu
aiz
sard
zīb
ā u
n a
pko
pša
nā.
9.2
.4.
Ievi
est
un
ko
ntr
olē
t sa
dzī
ves
atkr
itu
mu
ap
saim
nie
koša
nas
sis
tēm
as p
ašva
ldīb
u t
erit
ori
jās,
kas
atr
od
as k
arst
a ra
jon
os.
10
.2.3
. Ies
aist
īt īp
ašn
ieku
s u
n p
ašva
ldīb
as d
end
rolo
ģisk
o o
bje
ktu
dab
as v
ērt
ību
sag
lab
āšan
ā.
11
.2.6
. Sad
arb
ībā
ar p
ašva
ldīb
ām ie
kļau
t to
izst
rād
ātaj
os
tirg
us
no
teik
um
os
no
rmas
par
tir
dzn
iecī
bu
ar
savv
aļas
su
gām
u
n k
on
tro
lēt
šo n
ote
iku
mu
izp
ildi.
11
.4.7
. Sad
arb
ībā
ar p
ašva
ldīb
ām k
on
tro
lēt
savv
aļas
au
gu t
ird
znie
cīb
u p
ilsē
tās.
15
.2.1
0.V
eici
nāt
zv
ejn
ieku
, m
akšķ
ern
ieku
u
n
paš
vald
ības
p
ārst
āvju
u
n
pri
vāto
ū
deņ
u
vald
ītāj
u
info
rmēt
ību
p
ar
raci
on
ālu
ziv
ju k
rāju
mu
izm
anto
šan
u u
n b
iolo
ģisk
ās d
aud
zvei
dīb
as s
agla
bāš
anu
.
17
.1.9
. V
eici
nāt
tū
rism
a p
akal
po
jum
u s
nie
dzē
ju s
adar
bīb
u a
r vi
des
sp
eciā
listi
em u
n p
ašva
ldīb
ām i
lgts
pēj
īga
tūri
sma
no
dro
šin
āšan
ai d
abai
no
zīm
īgās
vie
tās.
19
.1.1
. P
lān
ojo
t n
epie
cieš
amo
s en
ergo
resu
rsu
s p
ašva
ldīb
ās,
ņem
t vē
rā
apro
bež
oju
mu
s m
ežu
u
n
kūd
ras
pu
rvu
iz
man
toša
nai
ko
nkr
ētaj
ās t
erit
ori
jās.
28
.3.
Pal
ielin
āt p
ašva
ldīb
u a
tbild
ību
par
dab
as a
izsa
rdzī
bas
pas
āku
mu
iev
ieša
nu
. St
ipri
nāt
paš
vald
ību
sp
ēju
ris
ināt
d
abas
aiz
sard
zīb
as ja
utā
jum
us.
32
.4. V
eici
nāt
nac
ion
ālā
plā
no
jum
a d
abas
pam
atn
es in
form
ācija
s p
ieej
amīb
u p
ašva
ldīb
u p
lān
otā
jiem
.
36
.5. V
eici
nāt
paš
vald
ību
sad
arb
ību
pār
rob
ežu
aiz
sarg
ājam
o d
abas
ter
ito
riju
ap
saim
nie
koša
nā.
11
. „L
auks
aim
nie
cīb
ā u
n p
ārti
kā iz
man
toja
mo
augu
un
dzī
vnie
ku, m
eža
un
ziv
ju
ģen
ētis
ko r
esu
rsu
ilgt
erm
iņa
sagl
abāš
anas
un
ilgt
spēj
īgas
izm
anto
šan
as p
rogr
amm
a
20
07
.-2
00
9.ga
dam
” (a
pst
ipri
nāt
a ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
07
.gad
a 19
.ap
rīļa
rīko
jum
u N
r.2
13
);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir n
od
roši
nāt
lau
ksai
mn
iecī
bā
un
pār
tikā
izm
anto
jam
o a
ugu
un
dzī
vnie
ku, m
eža
un
ziv
ju ģ
en
ētis
ko
resu
rsu
ilgt
erm
iņa
sagl
abāš
anu
un
ilgt
spēj
īgu
izm
anto
šan
u,
kā a
rī i
zvei
do
t vi
eno
tu s
istē
mu
lau
ksai
mn
iecī
bā
un
pār
tikā
iz
man
toja
mo
au
gu u
n d
zīvn
ieku
, m
eža
un
ziv
ju ģ
enēt
isko
res
urs
u s
agla
bāš
anai
, d
oku
men
tēša
nai
, ra
kstu
roša
nai
un
iz
pēt
ei.
Mēr
ķi p
lān
ots
sas
nie
gt ņ
emo
t, v
ērā
vals
tisk
i d
efin
ēto
s p
rio
ritā
ros
sekt
oru
s u
n ī
sten
ojo
t šā
du
s ģe
nēt
isko
res
urs
u
ilgte
rmiņ
a sa
glab
āšan
as u
n il
gtsp
ējīg
as iz
man
toša
nas
vei
cin
āšan
as p
olit
ikas
rīc
ības
vir
zien
u a
pak
šmēr
ķus:
1)
Latv
ijas
izce
lsm
es l
auks
aim
nie
cīb
ā u
n p
ārti
kā i
zman
toja
mo
au
gu u
n t
iem
rad
nie
cīgo
su
gu s
agla
bāš
ana
ex s
itu
kole
kcijā
s (g
ēnu
b
anka
, la
uka
u
n
in
vitr
o
kole
kcijā
s)
un
d
abis
kos
apst
ākļo
s in
si
tu,
to
izp
ēte
un
iz
man
toša
na
tau
tsai
mn
iecī
bā,
zin
ātn
ē u
n iz
glīt
ībā;
2)
Latv
ijas
viet
ējās
izc
elsm
es p
rod
ukt
īvo
māj
dzī
vnie
ku ģ
enēt
iskā
s d
aud
zvei
dīb
as s
agla
bāš
ana,
to
izp
ēte
un
rac
ion
āla
izm
anto
šan
a;
3)
Latv
ijas
saim
nie
cisk
i n
ozī
mīg
āko
mež
a ko
ku ģ
enēt
iskā
s d
aud
zvei
dīb
as s
agla
bāš
ana
in s
itu
un
ex
situ
ko
lekc
ijās,
to
IP2
; VTP
2.3
.; M
2.5
.; R
2.1
4.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
51
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
izp
ēte
un
rac
ion
āla
izm
anto
šan
a;
4)
Latv
ijas
zivj
u ģ
enēt
isko
res
urs
u s
agla
bāš
ana
dab
iska
jās
un
māk
slīg
i at
ražo
tajā
s p
op
ulā
cijā
s, t
o i
zpēt
e u
n r
acio
nāl
a
izm
anto
šan
a.
12
. „L
atvā
ņu
izp
latī
bas
iero
bež
oša
nas
pro
gram
ma
20
06-
201
2.g
adam
”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
20
06
.gad
a 6
.jūn
ija r
īko
jum
u N
r.4
26
);
Latv
āņu
izp
latī
bas
ier
ob
ežo
šan
as p
rogr
amm
as m
ērķi
s ir
iev
iešo
t ko
ord
inēt
u l
atvā
ņu
ier
ob
ežo
šan
as s
istē
mu
val
stī,
sam
azin
āt la
tvāņ
a kā
inva
zīva
s n
ezāl
es
izp
latī
bu
, līd
z ar
to
:
1)
maz
ino
t la
tvāņ
a iz
rais
īto
s d
rau
du
s ci
lvēk
u v
esel
ībai
;
2)
nea
pd
rau
do
t vi
etēj
ās e
kosi
stēm
as u
n n
esam
azin
ot
dab
isko
fit
oce
no
žu b
iolo
ģisk
o d
aud
zvei
dīb
u;
3)
ner
ado
t e
kon
om
isko
s za
ud
ēju
mu
s la
uks
aim
nie
cīb
ai;
4)
sagl
abāj
ot
Latv
ijas
lau
kiem
rak
stu
rīgā
s ai
nav
as v
izu
ālo
kva
litāt
i.
Att
iecī
bā
uz
paš
vald
ībām
vei
cam
ās P
rogr
amm
ā n
ote
ikta
s šā
das
akt
ivit
ātes
:
�
Latv
āņa
teri
tori
ālās
izp
latī
bas
ap
zin
āšan
a, k
artē
šan
a u
n ie
gūto
dat
u a
pko
po
šan
a u
n a
nal
īze;
�
Ras
ti
risi
nāj
um
i ze
mēs
, ku
ras
ne
tiek
ap
saim
nie
kota
s (ā
rējo
p
akal
po
jum
u
snie
dzē
ju
pie
sais
te,
iesp
ēja
apsa
imn
ieko
t b
ez z
emes
īpaš
nie
ka a
tļau
jas)
;
�
Pak
alp
oju
ma
snie
dzē
ja id
enti
ficē
šan
a ze
mēs
, ku
r ze
mes
īpaš
nie
ks n
eve
ic la
tvāņ
u iz
nīc
ināš
anu
;
�
Latv
āņu
pla
tīb
u i
ero
bež
oša
nas
pas
āku
mu
vei
kšan
a l/
s ze
mēs
, m
eža
zem
ēs,
ceļa
no
dal
ījum
a jo
slās
, gr
āvm
alās
, ū
den
s b
asei
nu
kra
sta
josl
ās u
.c.
�
Ikga
dēj
a st
āvo
kļa
no
vērt
ēšan
a u
n a
tska
išu
sag
atav
oša
na.
IP2
; VTP
2.3
.; M
2.5
.; R
2.1
3.
13
. „M
eža
un
sai
stīt
o n
oza
ru a
ttīs
tīb
as
pam
atn
ost
ādn
es”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
06
.gad
a 18
.ap
rīļa
rīko
jum
u N
r.2
73
) ;
Pam
atn
ost
ādn
es d
efin
ē šā
du
s m
eža
no
zare
s at
tīst
ības
po
litik
as m
ērķu
s:
1. L
atvi
jas
mež
u a
psa
imn
ieko
šan
a ir
ilgt
spēj
īga
un
sta
rpta
uti
ski a
tzīt
a
2. L
atvi
jas
mež
a n
oza
res
pro
du
kcija
ir k
on
kurē
tsp
ējīg
a ar
au
gstu
pie
vien
oto
vēr
tīb
u u
n a
tbils
t kl
ien
ta v
ajad
zīb
ām
3.
Mež
a u
n
sais
tīto
n
oza
ru
stra
tēģi
sko
m
ērķu
sa
snie
gšan
ai
atb
ilsto
šs
izgl
ītīb
as
un
zi
nāt
nis
kais
p
ote
nci
āls
un
cilv
ēkre
surs
u p
rasm
ju lī
men
is
Savu
kārt
sai
stīb
ā ar
paš
vald
ībām
ir n
ote
ikta
s šā
di r
īcīb
as v
irzi
eni:
5.1
.1.
Tiek
vei
do
ta s
istē
ma
vals
ts,
paš
vald
ību
, in
tere
šu g
rup
u u
n n
oza
ru s
adar
bīb
ai l
auku
, ze
mes
izm
anto
šan
as u
n
attī
stīb
as p
olit
ikas
do
kum
entu
un
plā
nu
izst
rād
ē u
n īs
ten
oša
nā.
5.2
.2.
Izve
ido
t re
āli
dar
bo
jošo
s st
arp
no
zaru
att
īstī
bas
plā
no
šan
as u
n s
adar
bīb
as s
istē
mu
nac
ion
ālā,
reģ
ion
ālā
un
viet
ējā
līmen
ī.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.7
.
14
. „A
tkri
tum
u a
psa
imn
ieko
šan
as v
alst
s p
lān
s
20
06
.-2
01
2.ga
dam
” (a
pst
ipri
nāt
s ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
05
.gad
a 29
.dec
emb
ra
Atk
ritu
mu
ap
saim
nie
koša
nas
m
ērķi
s ir
n
ovē
rst
at
krit
um
u
raša
no
s,
pal
ielin
oti
es
eko
no
mis
kaja
i iz
augs
mei
,
un
no
dro
šin
āt
ievē
roja
mu
ko
pēj
o
rad
īto
at
krit
um
u
dau
dzu
mu
sa
maz
ināš
anu
, iz
man
tojo
t la
bāk
as
atkr
itu
mu
ra
šan
ās
no
vērš
anas
ies
pēj
as,
lab
āko
s p
ieej
amo
s te
hn
isko
s p
aņēm
ien
us
resu
rsu
izm
anto
šan
as e
fekt
ivit
ātes
pal
ielin
āšan
u u
n
ilgts
pēj
īgāk
as p
atēr
ētā
ju u
zved
ības
vei
cin
āšan
u.
Att
iecī
bā
uz
jau
rad
ītaj
iem
atk
ritu
mie
m n
od
roši
nāt
, ka
: (-
) at
krit
um
i
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.7
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
52
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
rīko
jum
u N
r.8
60
);
nav
bīs
tam
i vai
arī
tie
rad
a n
elie
lu r
isku
vid
ei u
n v
ese
lībai
; (-
) lie
lākā
daļ
a at
krit
um
u t
iek
atgr
iezt
i atp
akaļ
eko
no
mis
kajā
apri
tē,
it ī
paš
i iz
man
tojo
t p
ārst
rād
i, va
i ar
ī ti
ek a
tgri
ezti
vid
ē n
od
erīg
ā (p
iem
ēram
, ko
mp
ost
s) v
ai n
ekai
tīgā
fo
rmā;
(-)
apgl
abāj
amo
atk
ritu
mu
dau
dzu
ms
tiek
sam
azin
āts
līdz
min
imu
mam
un
atk
ritu
mi
tiek
izn
īcin
āti
vai
apgl
abāt
i ci
lvēk
u
vese
lībai
un
vid
ei d
rošā
ve
idā;
(-)
atk
ritu
mi t
iek
apst
rād
āti p
ēc ie
spēj
as t
uvā
k to
raš
anās
vie
tām
.
Vei
cam
ie u
zdev
um
i (a
ttie
cīb
ā u
z p
ašva
ldīb
ām)
mēr
ķu s
asn
iegš
anai
atk
ritu
mu
sai
mn
iecī
bas
sek
torā
:
�
Ievi
est
dal
ītu
iep
ako
jum
a at
krit
um
u s
avāk
šan
as s
istē
mu
, p
ašva
ldīb
ām s
adar
bo
joti
es a
r at
krit
um
u s
avāk
šan
as u
n
iep
ako
jum
a ap
saim
nie
koša
nas
ko
mer
csab
ied
rīb
ām;
�
Paš
vald
ībām
p
ēc
jau
nu
p
olig
on
u
izve
ido
šan
as
atkr
itu
mu
ap
saim
nie
koša
nas
n
od
okļ
u/m
aksā
jum
u
rezu
ltāt
ā ie
gūto
s līd
zekļ
us
no
virz
īt c
itu
atk
ritu
mu
ap
saim
nie
koša
nas
pas
āku
mu
rea
lizēš
anai
;
�
Slēg
t vi
sas
atkr
itu
mu
izgā
ztu
ves,
ku
ras
nea
tbils
t n
orm
atīv
o a
ktu
pra
sīb
ām;
�
Vei
kt r
eku
ltiv
āciju
slē
gtaj
ās iz
gāzt
uvē
s;
�
Izve
ido
t re
ģio
nāl
os
atkr
itu
mu
p
olig
on
us
iep
rie
kš
apst
rād
ātu
, n
e-in
ertu
, n
ebīs
tam
u
atkr
itu
mu
ap
glab
āšan
ai
atb
ilsto
ši E
S n
orm
atīv
iem
un
lab
ākaj
ām t
ehn
olo
ģijā
m,
tai
skai
tā i
ekār
tas
bio
loģi
ski
no
ārd
āmo
atk
ritu
mu
(ta
i sk
aitā
arī
atū
deņ
otu
no
tekū
deņ
u d
ūņ
u)
pie
ņem
šan
ai, a
pst
rād
ei/
pār
strā
dei
;
�
Vei
cin
āt b
iolo
ģisk
i n
oār
dām
o a
tkri
tum
u k
om
po
stēš
anu
māj
as a
pst
ākļo
s, i
nfo
rmēj
ot
atkr
itu
mu
rad
ītāj
us
par
iz
man
toja
mām
met
od
ēm.
�
Pap
ildin
āt
paš
vald
ību
sa
isto
šos
no
teik
um
us
ar
sad
aļu
p
ar
bio
loģi
ski
no
ārd
āmu
sa
dzī
ves
atkr
itu
mu
ap
saim
nie
koša
nu
.
15
. „E
ner
ģēti
kas
attī
stīb
as p
amat
no
stād
nes
20
07
.-2
01
6.ga
dam
” (a
pst
ipri
nāt
as a
r
Min
istr
u k
abin
eta
20
06
.gad
a 1.
augu
sta
rīko
jum
u N
r.5
71
);
Ener
ģēti
kas
pam
atn
ost
ādņ
u m
ērķi
s ir
izs
trād
āt s
trat
ēģiju
dro
šai,
resu
rsu
s ef
ektī
vi i
zman
tojo
šai
ener
ģija
s ap
gād
es
sist
ēmas
fu
nkc
ion
ēšan
ai,
kas
no
dro
šin
a en
erģi
jas
efek
tīvu
izm
anto
šan
u,
dzī
ves
kval
itāt
i, ek
on
om
isko
iza
ugs
mi,
un
vi
des
kva
litāt
i.
Pam
atn
ost
ādn
ēs k
ā tu
rpm
ākā
rīcī
ba
(att
iecī
bā
uz
paš
vald
ībām
) ti
ek
no
teik
ta p
ašva
ldīb
u s
iltu
map
gād
es a
ttīs
tīb
as p
lān
u
izst
rād
āšan
a.
IP2
; VTP
2.1
.; M
2.1
.; R
2.1
.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.5
.; R
.2.8
.
16
. „A
tjau
no
jam
o e
ner
gore
surs
u
izm
anto
šan
as p
amat
no
stād
nes
20
06
.-
20
13
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u
kab
inet
a .2
00
6.g
ada
31
.okt
ob
ra r
īko
jum
u
Nr.
83
5);
Atj
aun
oja
mo
res
urs
u p
amat
no
stād
ņu
gal
ven
ie m
ērķi
ir:
1. P
alie
lināt
atj
aun
oja
mo
en
ergo
resu
rsu
īpat
svar
u k
op
ējā
Latv
ijas
ener
gob
ilan
cē;
2. V
eici
nāt
Lat
vija
s en
erģi
jas
apgā
des
dro
šīb
u;
3. I
lgte
rmiņ
ā n
od
roši
nāt
atj
aun
oja
mo
en
ergo
resu
rsu
iegu
ldīju
ms
SEG
em
isiju
sam
azin
āšan
ā.
Pam
atn
ost
ādn
es n
osa
ka š
ādu
s rī
cīb
as v
irzi
enu
s:
1.
Atj
aun
oja
mo
en
ergo
resu
rsu
ko
nku
rēts
pēj
as u
zlab
oša
na;
2.
Atj
aun
oja
mo
en
ergo
resu
rsu
izm
anto
šan
as v
eici
nāš
ana.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.8
.
17
. P
rogr
amm
a „B
iod
egvi
elas
raž
oša
na
un
pie
lieto
šan
a La
tvijā
20
03
.-20
10
.gad
am”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
Pro
gram
mas
gal
ven
ie m
ērķi
ir:
1.
Bio
deg
viel
u
ražo
šan
ai
nep
ieci
ešam
o
izej
viel
u
no
dro
šin
āšan
a iz
man
tojo
t La
tvija
s la
uks
aim
nie
cīb
ā
IP3
; VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.2
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
53
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
20
03
.gad
a 1
9.d
ecem
bra
rīk
oju
mu
Nr.
80
0);
iz
man
toja
mo
zem
i;
2.
Bio
deg
viel
as r
ažo
šan
as v
eic
ināš
ana
Latv
ijā.
3.
Bio
deg
viel
u iz
man
toša
na
Latv
ijā.
18
. „R
īcīb
as p
rogr
amm
a p
rio
ritā
ro z
ivju
ūd
eņu
un
pel
dū
deņ
u p
iesā
rņo
jum
a
sam
azin
āšan
ai u
n k
valit
ātes
no
dro
šin
āšan
ai”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
inet
a 2
00
4.g
ada
13
.ap
rīļa
rīk
oju
mu
Nr.
23
2);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir s
amaz
ināt
pri
ori
tāro
ziv
ju ū
deņ
u u
n p
eld
ūd
eņu
pie
sārņ
oju
mu
un
no
dro
šin
āt t
o k
valit
ātes
atb
ilstī
bu
no
rmat
īvaj
os
akto
s n
ote
ikta
jām
pra
sīb
ām. U
zdev
um
i, ka
s iz
riet
no
cit
iem
po
litik
as d
oku
men
tiem
:
1. A
tbal
stīt
ap
dzī
voto
vie
tu n
ote
kūd
eņ
u s
avāk
šan
as u
n a
ttīr
īšan
as p
roce
sa n
od
roši
nāš
anu
.
2. S
ekm
ēt b
īsta
mo
vie
lu e
mis
ijas
sam
azin
āšan
u u
n īp
aši b
īsta
mo
vie
lu e
mis
ijas
piln
īgu
no
vērš
anu
.
3. S
ekm
ēt d
ifū
zā p
iesā
rņo
jum
a sa
maz
ināš
anu
no
lau
ksai
mn
ieci
skaj
ām t
erit
ori
jām
.
4. V
eici
nāt
ro
be
žšķē
rso
jošā
pie
sārņ
oju
ma
sam
azin
āšan
u.
Rīc
ības
pro
gram
mas
uzd
evu
mi:
1. P
rio
ritā
ro z
ivju
ūd
eņu
un
pel
dū
deņ
u p
iesā
rņo
jum
a vi
spār
ējs
no
vērt
ēju
ms
un
tāl
āko
rīc
ību
plā
no
šan
a.
2.
Pri
ori
tāro
ziv
ju ū
deņ
u u
n p
eld
ūd
eņ
u p
iesā
rņo
jum
a av
otu
det
aliz
ēts
no
vērt
ēju
ms
kon
krēt
ās u
pēs
, u
pju
po
smo
s u
n
ezer
os.
3. M
on
ito
rin
ga p
rogr
amm
as u
n t
īkla
piln
veid
oša
na
virs
zem
es ū
deņ
u s
tāvo
kļa
no
vērt
ēju
mam
un
ko
ntr
ole
i.
4. S
tip
ri p
ārve
ido
to u
pju
po
smu
un
eze
ru n
ovē
rtēš
ana,
un
vei
cam
o p
asāk
um
u p
lān
oša
na.
5. P
rio
ritā
ro z
ivjū
deņ
u u
n p
eld
ūd
eņu
hid
rolo
ģisk
ā re
žīm
a līd
zsva
roša
na.
6. V
alst
s st
atis
tika
s p
ārsk
ata
par
ūd
ens
resu
rsu
liet
oša
nu
“N
r.2
- Ū
den
s” p
ilnve
ido
šan
a.
Gal
ven
ie u
zdev
um
i (at
tiec
ībā
uz
paš
vald
ībām
):
�
Ap
zin
āt t
rad
icio
nāl
i izm
anto
tās
pel
dvi
etas
, lai
var
ētu
to
s at
zīt
par
ofi
ciāl
ām p
eld
viet
ām u
n, j
a n
epie
cieš
ams,
p
reci
zēt
pri
ori
tāro
ziv
ju ū
deņ
u s
arak
stu
.
�
Ap
dzī
voto
vie
tu n
ote
kūd
eņu
sav
ākša
nas
un
att
īrīš
anas
pro
cesa
no
dro
šin
āšan
a.
�
Pri
ori
tāro
ziv
ju ū
deņ
u u
n p
eld
ūd
eņu
no
zīm
īgāk
o p
iesā
rņo
jum
a av
otu
det
aliz
ēts
no
vērt
ēju
ms
kon
krēt
ās
up
ēs, u
pju
po
smo
s u
n e
zero
s.
Paš
vald
ības
atb
ilsto
ši l
iku
mam
Par
paš
vald
ībām
org
aniz
ē ie
dzī
votā
ju k
om
un
ālo
s p
akal
po
jum
us
- ū
den
sap
gād
i u
n
kan
aliz
āciju
, kā
ar
ī n
ote
kūd
eņu
(t
.sk.
lie
tus
ūd
eņ
u)
savā
kšan
u,
no
vad
īšan
u
un
at
tīrī
šan
u,
kā
arī
teri
tori
jas
lab
iekā
rto
šan
u (
t.sk
. p
eld
viet
u i
erīk
oša
nu
atb
ilsto
ši p
ašva
ldīb
u t
erit
ori
jas
plā
no
jum
iem
un
att
īstī
bas
pro
gram
mām
).
Pra
ktis
kos
uzd
evu
mu
s, k
as s
aist
īti a
r ka
nal
izāc
ijas
sist
ēmu
ierī
koša
nu
, iek
ļau
j paš
vald
ību
att
īstī
bas
pro
gram
mās
.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.6
.
19
. „R
īcīb
as p
rogr
amm
a ko
mu
nāl
o
no
tekū
deņ
u u
n b
īsta
mo
vie
lu r
adīt
ā
virs
zem
es ū
deņ
u p
iesā
rņo
jum
a
sam
azin
āšan
ai”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tra
Rīc
ības
p
rogr
amm
as
mēr
ķis
un
u
zdev
um
i n
ote
ikti
ko
pīg
i ga
n
kom
un
ālo
n
ote
kūd
eņu
iz
plū
dēm
, ie
tve
rot
arī
no
tekū
deņ
us,
kas
ro
das
no
ind
ivid
uāl
ās a
pb
ūve
s ēk
ām, g
an b
īsta
mo
vie
lu r
adīt
ajam
pie
sārņ
oju
mam
.
Rīc
ības
pro
gram
mas
ko
mu
nāl
o n
ote
kūd
eņu
un
bīs
tam
o v
ielu
rad
ītā
virs
zem
es ū
den
s p
iesā
rņo
jum
a sa
maz
ināš
anai
(20
04
.-2
02
0.g
adam
) m
ērķi
s ir
sas
nie
gt v
irsz
emes
ūd
eņu
lab
u k
valit
āti,
no
vērš
ot
to t
ālāk
u p
iesā
rņo
šan
u u
n p
akāp
enis
ki
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.6
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
54
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
kab
inet
a 2
00
4.g
ada
31
.mar
ta r
īko
jum
u
Nr.
18
1);
sam
azin
ot
eso
šo p
iesā
rņo
jum
u, k
o r
ada
kom
un
ālo
no
tekū
deņ
u u
n ļo
ti b
īsta
mo
un
bīs
tam
o v
ielu
em
isija
s.
Gal
ven
ie r
īcīb
as p
rogr
amm
as u
zdev
um
i ir:
1. S
amaz
ināt
Lat
vijā
no
nāk
ošo
pār
rob
ežu
pie
sārņ
oju
mu
.
2. N
od
roši
nāt
ap
dzī
voto
vie
tu n
ote
kūd
eņu
sav
ākša
nu
un
att
īrīš
anu
atb
ilsto
ši n
orm
atīv
o a
ktu
pra
sīb
ām.
3. V
eikt
p
asāk
um
us
ļoti
b
īsta
mu
vi
elu
em
isiju
n
ovē
ršan
ai
un
b
īsta
mo
vi
elu
em
isiju
sa
maz
ināš
anai
u
pju
bas
ein
u
apga
bal
os.
4. S
amaz
ināt
bīs
tam
o v
ielu
izm
anto
šan
u r
ažo
šan
as p
roce
sos
un
to
no
kļū
šan
u n
ote
kūd
eņo
s.
5. P
ilnve
ido
t m
on
ito
rin
ga p
rogr
amm
as v
irsz
emes
ūd
eņu
kva
litāt
es n
ovē
rtēj
um
am u
n k
on
tro
lei.
6. P
alie
lināt
inst
itū
ciju
org
aniz
ato
risk
ās s
pēj
as u
n n
od
roši
nāt
atb
ilsto
šu in
form
ācija
s ap
riti
.
Gal
ven
ie u
zdev
um
i (at
tiec
ībā
uz
paš
vald
ībām
):
�
No
dro
šin
āt a
pd
zīvo
to v
ietu
no
tekū
de
ņu
sav
ākša
nu
un
att
īrīš
anu
atb
ilsto
ši n
orm
atīv
o a
ku p
rasī
bām
;
�
Vei
kt p
asāk
um
us
ļoti
bīs
tam
u v
ielu
em
isiju
no
vērš
anai
un
bīs
tam
o v
ielu
em
isiju
sam
azin
āšan
ai u
pju
bas
ein
u
apga
bal
os
Paš
vald
ības
atb
ilsto
ši l
iku
mam
“P
ar p
ašva
ldīb
ām”
org
aniz
ē ie
dzī
votā
ju k
om
un
ālo
s p
akal
po
jum
us
- ū
den
sap
gād
i u
n
kan
aliz
āciju
, kā
arī n
ote
kūd
eņu
sav
ākša
nu
, no
vad
īšan
u u
n a
ttīr
īšan
u.
20
. „R
īcīb
as p
rogr
amm
a īp
aši j
utī
gām
teri
tori
jām
, uz
kurā
m a
ttie
cas
paa
ugs
tin
ātas
pra
sīb
as ū
den
s u
n a
ugs
nes
aizs
ard
zīb
ai n
o la
uks
aim
nie
cisk
ās d
arb
ības
izra
isīt
ā p
iesā
rņo
jum
a ar
nit
rāti
em”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tra
kab
inet
a
20
04
.gad
a 1
8.m
arta
rīk
oju
mu
Nr.
16
3);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir s
amaz
ināt
un
no
vērs
t tā
lāku
ūd
ens
un
au
gsn
es p
iesā
rņo
jum
u a
r n
itrā
tiem
, ku
ri c
ēlu
šies
no
la
uks
aim
nie
cisk
ās d
arb
ības
.
Ap
akšm
ērķi
:
1.
No
teik
t p
asāk
um
us
efek
tīva
i ū
den
s u
n a
ugs
nes
aiz
sard
zīb
ai p
ret
lau
ksai
mn
ieci
skās
dar
bīb
as i
zrai
sīto
pie
sārņ
oju
mu
ar
nit
rāti
em īp
aši j
utī
gajā
s te
rito
rijā
s.
2. S
akār
tot
org
anis
kā m
ēslo
jum
a sa
imn
iecī
bu
īpaš
i ju
tīga
jās
teri
tori
jās.
3. N
ote
ikt
iero
be
žoju
mu
s d
ažu
mēs
loju
mu
vei
du
iest
rād
ei a
ugs
nē.
4. N
od
roši
nāt
mēs
loša
nas
plā
no
šan
as p
asāk
um
u ie
vieš
anu
.
5. S
ekm
ēt v
alst
s in
stit
ūci
ju s
adar
bīb
u u
n r
īcīb
as k
oo
rdin
āciju
lau
ksai
mn
iecī
bas
izra
isīt
ā p
iesā
rņo
jum
a ko
ntr
olē
.
6. V
eici
nāt
izgl
īto
šan
as p
asāk
um
us
lau
ksai
mn
ieku
sai
mn
ieko
šan
as p
rasm
es u
n e
fekt
ivit
ātes
paa
ugs
tin
āšan
ai.
Nea
ttie
cas,
jo L
ielv
ārd
es n
ova
ds
nea
tro
das
no
teik
tajā
īpaš
i jū
tīgo
teri
tori
ju a
pga
bal
ā.
21
. „L
atvi
jas
ģeo
telp
iskā
s in
form
ācija
s
attī
stīb
as k
on
cep
cija
” (a
pst
ipri
nāt
a ar
Min
istr
a ka
bin
eta
20
07
.gad
a 2
0.n
ove
mb
ra
rīko
jum
u N
r.7
18
);
Ko
nce
pci
jas
mēr
ķi ir
:
1.
Val
stī
ir
no
teik
tas
ģeo
telp
isko
p
amat
dat
u
kop
as
un
šo
p
amat
dat
u
turē
tāji,
ti
em
ir
stab
ils
fin
ansē
jum
s u
n
pie
tie
kam
a ka
pac
itāt
e ģe
ote
lpis
ko d
atu
vei
do
šan
ai u
n u
ztu
rēša
nai
atb
ilsto
ši n
ote
iktā
m l
ieto
tāju
pra
sīb
ām u
n
kval
itāt
es k
ritē
rijie
m;
2.
Val
stī
ir n
ote
ikta
s p
rio
ritā
tes
ģeo
telp
isko
pam
atd
atu
ko
pām
un
tie
k ko
ord
inēt
s va
lsts
pas
ūtī
jum
s ģe
ote
lpis
ko
dat
u r
ažo
šan
ā;
3.
Ģeo
telp
isko
dat
u r
ažo
šan
ā ar
val
sts
pas
ūtī
jum
u, k
o o
rgan
izē
dat
u t
urē
tāji,
tie
k ie
sais
tīts
arī
pri
vāta
is s
ekto
rs;
IP3
; VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.1
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
55
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
4.
Ģeo
telp
iski
e d
ati,
izm
anto
jot
vien
oto
ģeo
telp
iskā
s in
form
ācija
s p
ort
ālu
, ir
pie
ejam
i pla
šam
liet
otā
ju lo
kam
val
sts
iest
ādēs
u
n
pri
vāta
jā
sekt
orā
, ka
s u
z šo
d
atu
u
n
ģeo
po
rtāl
a p
akal
po
jum
u
pam
ata
var
pie
dāv
āt
daž
ādu
s e-
Pār
vald
es p
akal
po
jum
us.
22
. „I
nte
grēt
ās a
ugu
aiz
sard
zīb
as p
olit
ikas
attī
stīb
as p
amat
no
stād
nes
20
09
.–
20
15
.gad
am”(
apst
ipri
nāt
as a
r M
inis
tru
kab
inet
a 2
00
9.g
ada
12
.au
gust
a rī
koju
mu
Nr.
55
8);
Inte
grēt
ās a
ugu
aiz
sard
zīb
as a
ttīs
tīb
as p
olit
ikas
mēr
ķis
ir r
adīt
pri
ekš
no
teik
um
us
inte
grēt
ās a
ugu
aiz
sard
zīb
as s
istē
mas
ievi
ešan
ai. I
lgte
rmiņ
ā ir
jāp
anāk
, lai
net
iktu
no
dar
īti b
ūti
ski z
aud
ēju
mi n
oza
rei.
Pam
atn
ost
ādn
es n
osa
ka š
ādu
s ga
lven
os
rīcī
bas
vir
zien
us:
1)
pie
ejam
a n
epie
cieš
amā
stat
isti
ka p
ar a
ugu
aiz
sard
zīb
as lī
dze
kļu
ap
rite
s jo
mu
;
2)
iein
tere
sēto
pu
šu n
od
roši
nāš
ana
ar ie
teik
um
iem
par
nep
ieci
ešam
ajie
m p
asāk
um
iem
rez
iste
nce
s n
ovē
ršan
ai;
3)
iein
tere
sēto
pu
šu n
od
roši
nāš
ana
ar i
nfo
rmāc
iju p
ar k
aitī
gajie
m o
rgan
ism
iem
, to
kri
tisk
ajie
m s
liekš
ņie
m,
augu
aizs
ard
zīb
as lī
dze
kļie
m u
n a
ugu
aiz
sard
zīb
as m
eto
dēm
;
4)
lau
ksai
mn
ieku
brī
din
āšan
a p
ar p
ost
īgāk
o k
aitī
go o
rgan
ism
u p
arād
īšan
os;
5)
piln
veid
ota
ap
māc
ību
un
ko
nsu
ltāc
iju s
istē
ma
augu
aiz
sard
zīb
as jo
mā;
6)
veic
ināt
a au
gu
aizs
ard
zīb
as
kā
zin
ātn
es
no
zare
s at
tīst
ība,
ie
sais
tot
augk
op
ības
n
oza
rē
spec
ializ
ētās
La
tvija
s
zin
ātn
iskā
s in
stit
ūci
jas,
lai v
eikt
u p
ētī
jum
us
atb
ilsto
ši t
o d
arb
ības
jom
ai;
7)
inte
grēt
o a
ugu
aiz
sard
zīb
u r
egu
lē n
orm
atīv
ie a
kti.
IP2
, VTP
2.3
.; M
2.5
.; R
2.1
3.
Lau
ku a
ttīs
tīb
a
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
1.
“Lat
vija
s La
uku
att
īstī
bas
pro
gram
ma
20
07
.-2
01
3.ga
dam
” (A
pst
ipri
nāt
a ar
28
.06
.20
10
. Eir
op
as K
om
isija
s lē
mu
mu
)
Lau
ku a
ttīs
tīb
as p
rogr
amm
a 2
00
7.–
201
3. g
adam
ir p
olit
ikas
plā
no
šan
as d
oku
men
ts, k
uru
rea
lizēj
ot,
Lat
vijā
tie
k ie
vies
ts
Eiro
pas
La
uks
aim
nie
cīb
as
fon
da
lau
ku
attī
stīb
ai
(ELF
LA)
fin
ansē
jum
s la
uks
aim
nie
cīb
as
un
la
uku
at
tīst
ībai
. Lau
ku
attī
stīb
as p
rogr
amm
as 2
00
7.–
201
3.
gad
am f
inan
sēju
ms
un
pas
āku
mi
ir s
adal
īti
četr
ās a
sīs.
Kat
rai
asij
ir n
orā
dīt
s
mēr
ķis,
pas
āku
mu
ko
pu
ms,
kas
pal
īdz
šo m
ērķi
sas
nie
gt, u
n n
ote
ikts
fin
ansē
jum
s:
1.a
ss
„Lau
ksai
mn
iecī
bas
u
n
me
žsai
mn
iecī
bas
n
oza
res
kon
kurē
tsp
ēja
s u
zlab
oša
na”
m
ērķi
s ir
p
aau
gsti
nāt
lau
ksai
mn
iecī
bas
un
mež
saim
nie
cīb
as u
zņēm
um
u k
on
kurē
tsp
ēju
, at
bal
sto
t t
o
pār
stru
ktu
rizē
šan
u,
ko
op
erāc
iju,
attī
stīb
u u
n i
no
vāci
ju,
kā a
rī p
aau
gsti
nāt
ied
zīvo
tāju
pro
fesi
on
ālo
kva
lifik
āciju
un
zin
āšan
as,
no
dro
šin
ot
nep
ieci
ešam
o
kon
sult
āciju
pak
alp
oju
mu
pie
ejam
ību
.
2.a
ss
„Vid
es
un
la
uku
ai
nav
as
uzl
abo
šan
a”
pas
āku
mu
ie
vieš
anas
m
ērķi
s ir
la
uks
aim
nie
cīb
as
zem
es
ilgts
pēj
īga
izm
anto
šan
a, a
tbal
sto
t vi
di s
aud
zējo
šu r
ažo
šan
as m
eto
žu p
ielie
toša
nu
, ai
zsar
gājo
t, b
agāt
ino
t u
n i
lgts
pēj
īgi i
zman
tojo
t
dab
as r
esu
rsu
s u
n a
inav
as la
uku
ap
vid
os.
3.a
ss
„Lau
ku
dzī
ves
kval
itāt
es
un
e
kon
om
ikas
d
ažād
oša
nas
ve
icin
āšan
a”
mēr
ķis
ir
veic
ināt
d
zīve
s kv
alit
ātes
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.; R
1.2
.; R
1.3
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
56
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
uzl
abo
šan
u l
auku
ap
vid
os,
atb
alst
ot
viet
ējā
līmeņ
a ce
ļu u
n v
ietē
jām
in
icia
tīva
s gr
up
ām n
epie
cieš
amās
in
fras
tru
ktū
ras
attī
stīb
u, d
ažād
ot
eko
no
mis
kās
akti
vitā
tes,
kā
arī s
agla
bāt
un
att
īstī
t la
uku
ter
ito
rija
s ku
ltū
ras
man
toju
mu
.
4.a
ss „
LEA
DER
” m
ērķi
s ir
no
dro
šin
āt v
eiks
mīg
u l
auku
att
īstī
bas
pro
gram
mas
iev
ieša
nu
, iz
man
tojo
t LE
AD
ER p
ieej
u,
veic
ino
t vi
etēj
o r
īcīb
as g
rup
u d
arb
ību
, sa
dar
bīb
u u
n l
īdzd
alīb
u p
asāk
um
u ī
sten
oša
nā,
tād
ejād
i u
zlab
ojo
t u
z vi
etēj
ām
vaja
dzī
bām
bal
stīt
us
pār
vald
ības
meh
ānis
mu
s vi
etēj
ā līm
enī
un
piln
veid
ojo
t ilg
tsp
ējīg
as a
ttīs
tīb
as p
ote
nci
ālu
lau
ku
teri
tori
jās
2.
„Lat
vija
s la
uku
att
īstī
bas
val
sts
stra
tēģi
jas
plā
ns
20
07
.-20
13
.gad
am”
(ap
stip
rin
āts
ar
MK
20
06
.gad
a 1
7.o
kto
bra
rīk
oju
mu
Nr.
79
7)
Latv
ijas
lau
ku a
ttīs
tīb
as s
trat
ēģijā
, p
amat
ojo
ties
uz
lau
ku e
kon
om
iskā
s, s
oci
ālās
un
vid
es
situ
ācija
s an
alīz
i, kā
gal
ven
ā p
rio
ritā
te t
iek
izvi
rzīt
s ci
lvē
ks,
kura
lab
klāj
ības
pie
augu
ms
ir v
isp
ārēj
ais
attī
stīb
as m
ērķi
s u
n k
ura
po
ten
ciāl
s ir
lau
ku
attī
stīb
as a
su m
ērķu
sas
nie
gšan
as p
amat
s ga
n t
erit
ori
ju s
oci
āli e
kon
om
iska
jā a
ttīs
tīb
ā, g
an v
ides
jom
ā.
Latv
ijas
Lau
ku a
ttīs
tīb
as s
trat
ēģis
kais
vir
smēr
ķis
ir: P
ārti
cis
cilv
ēks
ilgts
pēj
īgi a
pd
zīvo
tos
Latv
ijas
lau
kos.
Stra
tēģi
skā
virs
mēr
ķa s
asn
iegš
anai
ir n
ote
ikti
če
tri d
arb
ības
vir
zien
i:
1.
lau
ku c
ilvēk
a sp
ēju
att
īstī
ba;
2.
no
dar
ba
gūto
ien
āku
mu
vai
roša
na
lau
kos;
3.
lau
ku d
abas
res
urs
u il
gtsp
ējīg
a ap
saim
nie
koša
na;
4.
lau
ku d
zīve
s te
lpas
att
īstī
ba.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.
Ves
elīb
a
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
1.
„Am
bu
lato
rās
un
sta
cio
nār
ās v
esel
ības
aprū
pes
pak
alp
oju
mu
sn
ied
zēju
att
īstī
bas
pro
gram
ma”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
inet
a 2
00
4.g
ada
20
.dec
emb
ra
rīko
jum
u N
r.1
00
3);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir n
od
roši
nāt
in
tegr
ētas
ves
elīb
as a
prū
pe
s si
stēm
as t
urp
māk
u a
ttīs
tīb
u,
op
tim
izēj
ot
pak
alp
oju
mu
snie
dzē
ju
skai
tu
un
iz
viet
oju
mu
, tā
dēj
ādi
paa
ugs
tin
ot
snie
gto
ve
selīb
as
aprū
pes
p
akal
po
jum
u
kval
itāt
i, iz
mak
su
efek
tivi
tāti
un
rac
ion
ālu
pie
ejam
ību
pac
ien
tiem
.
Pro
gram
mas
ap
akšm
ērķi
:
1.
attī
stīt
p
rim
ārās
ve
selīb
as
aprū
pes
si
stēm
u
un
p
ilnve
ido
t p
rim
ārās
ve
selīb
as
aprū
pes
si
stēm
as
pak
alp
oju
mu
snie
dzē
ju t
īklu
;
2. i
zvei
do
t kv
alit
atīv
u, i
edzī
votā
jiem
pie
ejam
u u
n iz
mak
su e
fekt
īvu
nea
tlie
kam
ās m
edic
īnis
kās
pal
īdzī
bas
sis
tēm
u v
alst
ī;
3.
izve
ido
t au
gsti
sp
ecia
lizēt
u,
kval
itat
īvu
, sa
vsta
rpēj
i ko
ord
inēt
u u
n i
zmak
su e
fekt
īvu
sek
un
dār
ā u
n t
erci
ārā
līmeņ
a
vese
lības
ap
rūp
es s
istē
mu
;
4. o
pti
miz
ēt v
esel
ības
ap
rūp
es s
eku
nd
ārā
un
ter
ciār
ā līm
eņa
pak
alp
oju
mu
sn
ied
zēju
str
ukt
ūru
;
5. i
zvei
do
t m
edic
īnis
kās
reh
abili
tāci
jas
sist
ēmu
ar
reģi
on
ālu
med
icīn
iskā
s re
hab
ilitā
cija
s ie
stāž
u t
īklu
;
6. r
acio
nāl
i, ie
dzī
votā
jiem
pie
ejam
i izv
ieto
t u
n n
osl
ogo
t m
edic
īnas
teh
no
loģi
jas.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.2
.; R
1.4
.; R
1.5
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
57
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
2.
Pam
atn
ost
ādn
es „
Ves
elīg
s u
ztu
rs”
20
03
. –
20
13
.gad
am (
apst
ipri
nāt
as a
r 2
00
3.g
ada
4.s
epte
mb
ra R
īko
jum
u N
r.5
56
);
Po
litik
as m
ērķi
:
1.
Sab
ied
rīb
as
izgl
īto
šan
a
vese
līga
uzt
ura
ja
utā
jum
os,
īp
aši
akce
ntē
jot
kop
ējo
ta
uku
p
atēr
iņa
sam
azin
āšan
u,
līdzs
varo
tu t
auks
kāb
ju a
ttie
cīb
as u
ztu
rā, p
aau
gsti
nāt
u d
ārze
ņu
, pāk
šau
gu,
augļ
u u
n o
gu r
ažo
šan
u u
n p
atē
riņ
u, k
ā ar
ī reg
ulā
ras
fizi
skās
akt
ivit
ātes
nep
ieci
ešam
ību
.
2.
Uzt
ura
pad
om
es d
arb
ības
no
dro
šin
āšan
a.
3.
Vie
no
tas
uzt
ura
info
rmāc
ijas
sist
ēmas
izve
ido
šan
a.
4.
Bēr
nu
zīd
īšan
as v
eici
nāš
ana.
5.
Ņem
ot
vērā
vis
vair
āk r
iska
m p
akļa
uto
gru
pu
sp
ecif
iskā
s va
jad
zīb
as,
sam
azin
āt u
ztu
ra n
evie
nlīd
zīb
u u
n t
ādēj
ādi
sam
azin
ot
atšķ
irīb
as a
r u
ztu
ra s
aist
īto
slim
ību
izp
latī
bā.
6.
Ves
elīg
a u
ztu
ra a
pm
ācīb
as p
rogr
amm
as iz
strā
de
un
tās
rea
lizāc
ija s
kolu
, pe
dag
ogu
, ves
elīb
as a
prū
pes
dar
bin
ieku
, p
ārti
kas
teh
no
logu
, p
ārti
kas
tird
znie
cīb
as
spec
iālis
tu,
spo
rta
ped
ago
gu,
citu
ar
u
ztu
ru
sais
tītu
sp
eciā
listu
ap
māc
ībā.
7.
Ves
elīg
a u
ztu
ra i
ete
iku
mu
izs
trād
āšan
a p
irm
ssko
las
izgl
ītīb
as i
estā
dēm
, sk
olā
m,
vese
lības
ap
rūp
es i
estā
dēm
un
so
ciāl
ās p
alīd
zīb
as ie
stād
ēm, i
ete
iku
mu
ievi
ešan
as ie
stāž
u ē
din
āšan
as s
istē
mā
veic
ināš
ana.
8.
Izst
rād
āt z
ināt
nis
ki p
amat
ota
s p
rogr
amm
as a
tsev
išķu
min
erāl
viel
u u
n v
itam
īnu
sta
tusu
no
vērt
ēju
mam
un
def
icīt
a n
ovē
ršan
ai.
9.
Turp
ināt
rea
lizēt
Lat
vija
s P
ārti
kas
dro
šum
a st
ratē
ģiju
atb
ilsto
ši L
atvi
jas
un
Eir
op
as S
avie
nīb
as p
amat
no
stād
nēm
. Iz
veid
ot
sad
arb
ības
si
stēm
u
star
p
pār
tika
s ko
ntr
ole
s u
n
uzr
aud
zīb
as
die
nes
tu
un
sa
bie
drī
bas
ve
selīb
as
inst
itū
cijā
m. T
urp
ināt
Eir
op
as S
avie
nīb
as n
orm
atīv
o a
ktu
ievi
eša
nu
pār
tika
s n
ekai
tīgu
ma
jom
ā.
10
. B
iolo
ģisk
o p
rod
ukt
u p
ieej
amīb
as v
eic
ināš
ana.
11
. P
roje
ktu
un
pas
āku
mu
rea
lizāc
ija v
ese
līga
uzt
ura
, pār
tika
s h
igiē
nas
un
fiz
iskā
s ak
tivi
tāte
s ja
utā
jum
os.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.2
.; R
1.5
.; R
1.6
.
3.
Pam
atn
ost
ādn
es „
Ied
zīvo
tāju
gar
īgās
vese
lības
uzl
abo
šan
a 2
00
9. –
20
14
. Gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u
kab
inet
a 2
00
8.g
ada
6.a
ugu
sta
rīko
jum
u
Nr.
46
8);
Po
litik
as m
ērķi
s ir
no
dro
šin
āt ie
dzī
votā
jiem
kva
litat
īvu
un
viņ
u v
ajad
zīb
ām a
tbils
tošu
gar
īgās
ves
elīb
as a
prū
pi.
Ap
akšm
ērķi
:
1.
attī
stīt
sab
ied
rīb
ā b
alst
ītu
gar
īgās
ves
elīb
as a
prū
pes
die
nes
tu;
2.
veic
ināt
ris
inām
ajās
pro
blē
mās
iesa
istī
to v
alst
s p
ārva
ldes
inst
itū
ciju
sad
arb
ību
;
3.
sekm
ēt i
nfo
rmēt
as u
n a
tvēr
tas
sab
ied
rīb
as a
ttīs
tīb
u g
arīg
ās v
esel
ības
jau
tāju
mo
s u
n p
aau
gsti
nāt
pro
fesi
on
āļu
iz
glīt
ības
līm
eni g
arīg
ās v
esel
ības
jau
tāju
mo
s.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.2
.; R
1.5
., R
1.6
.
4.
Pam
atn
ost
ādn
es „
e-V
esel
ība
Latv
ijā”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
05
.gad
a 1
7.a
ugu
sta
rīko
jum
u N
r.5
60
);
E-ve
selīb
as a
ttīs
tīb
as p
olit
iska
is v
irsm
ērķi
s ir
ves
elīb
as a
prū
pe
s p
akal
po
jum
u s
nie
gšan
as e
fekt
ivit
ātes
uzl
abo
šan
a.
E-ve
selīb
as a
ttīs
tīb
as m
ērķi
ir:
1.
Uzl
abo
t ve
selīb
as s
tāvo
kli
veic
ino
t in
div
īda
kon
tro
li p
ar s
avu
ves
elīb
u (
snie
dzo
t in
div
īdam
pie
eju
sav
iem
ve
selīb
as
aprū
pes
d
atie
m),
kā
ar
ī ef
ektī
vāku
ve
selīb
as
veic
ināš
anas
lē
mu
mu
p
ieņ
emša
nu
(p
alie
lino
t p
ieej
amīb
u i
nfo
rmāc
ijai
par
ves
elīb
as v
eici
nāš
anas
pas
āku
mie
m,
sab
ied
rīb
ā p
op
ula
rizē
jot
vese
līgu
dzī
ves
veid
u).
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.2
.; R
1.5
., R
1.6
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
58
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
2.
Sam
azin
āt p
acie
nta
nel
ietd
erī
gi p
atēr
ēto
laik
u, k
on
takt
ējo
ties
ar
ārst
nie
cīb
as ie
stād
ēm.
3.
Paa
ugs
tin
āt v
esel
ības
ap
rūp
es e
fekt
ivit
āti,
no
dro
šin
ot
vese
lības
ap
rūp
es p
akal
po
jum
u s
nie
dzē
jiem
ātr
u p
ieej
u
pie
nep
ieci
ešam
ajie
m p
acie
nta
ves
elīb
as a
prū
pes
dat
iem
. 4
. Sa
maz
ināt
ārs
ta ie
vad
āmās
info
rmāc
ijas
apjo
mu
ves
elīb
as a
prū
pē
izm
anto
jam
os
do
kum
ento
s.
5.
Ves
elīb
as
aprū
pes
p
ētn
iecī
bā
stru
ktu
rētā
s in
form
ācija
s (e
lekt
ron
isko
sl
imīb
as
vēst
uru
) ap
jom
a u
n
izm
anto
jam
ības
pie
augu
ms.
6
. P
aau
gsti
nāt
ves
elīb
as a
prū
pe
s ie
stāž
u r
esu
rsu
pār
vald
es e
fekt
ivit
āti.
7.
No
dro
šin
āt v
esel
ības
ap
rūp
es d
atu
tic
amīb
u u
n d
rošī
bu
.
5.
Pam
atn
ost
ādn
es „
Cilv
ēkre
surs
u a
ttīs
tīb
a
vese
lības
ap
rūp
ē” (
apst
ipri
nāt
as a
r
Min
istr
u k
abin
eta
20
05
.gad
a 18
.mai
ja
rīko
jum
u N
r.3
26
).
Po
litik
as m
ērķi
s ir
no
dro
šin
āt c
ilvēk
resu
rsu
s u
n t
o a
ttīs
tīb
u v
esel
ības
ap
rūp
es n
oza
rē il
gter
miņ
a p
osm
ā.
Ap
akšm
ērķi
:
1.
Plā
no
t ci
lvē
kres
urs
us
ves
elīb
as a
prū
pes
no
zarē
.
2.
No
dro
šin
āt v
esel
ības
ap
rūp
es n
oza
ri a
r ci
lvēk
resu
rsie
m n
epie
cie
šam
ā sk
aitā
, iz
viet
oju
mā
un
pie
pra
sīju
mam
at
bils
tošā
kva
lifik
ācijā
.
3.
Att
īstī
t iz
glīt
ības
si
stēm
u
vese
lības
ap
rūp
es
no
zarē
(a
ugs
tākā
s,
pro
fesi
on
ālās
, tā
lāki
zglīt
ības
) at
bils
toši
p
iep
rasī
jum
am d
arb
a ti
rgū
.
4.
Izve
ido
t d
arb
a sa
mak
sas
sist
ēmu
, p
amat
ojo
ties
uz
amat
u k
lasi
ficē
šan
u a
mat
u s
aim
ēs u
n l
īmeņ
os,
un
so
ciāl
o
gara
nti
ju s
istē
mu
ves
elīb
as a
prū
pē,
kas
no
dro
šin
ātu
no
zare
s at
tīst
ību
un
vei
cin
ātu
dar
bas
pēk
a p
iesa
isti
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.2
.; R
1.5
.; R
1.6
.
Soci
ālā
pa
līdzī
ba
un
so
ciā
lā a
prū
pe
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
1.
Pro
gram
ma
„So
ciāl
ās a
prū
pes
un
so
ciāl
ās
reh
abili
tāci
jas
pak
alp
oju
mu
att
īstī
bai
per
son
ām a
r ga
rīga
rak
stu
ra t
rau
cēju
mie
m
20
09
.- 2
01
3.ga
dam
” (a
pst
ipri
nāt
a ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
09
.gad
a 5.
mar
ta
rīko
jum
u N
r.1
57
);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir a
ttīs
tīt
pe
rso
nu
vaj
adzī
bām
atb
ilsto
šus
soci
ālās
ap
rūp
es p
akal
po
jum
us.
Gal
ven
ie u
zdev
um
i:
1.
SAC
dar
bīb
as s
akār
toša
na
un
so
ciāl
ās a
prū
pes
pak
alp
oju
ma
kval
itāt
es p
aau
gsti
nāš
ana:
a.
sam
azin
āt r
ind
u u
z il
gsto
šās
soci
ālās
ap
rūp
es u
n s
oci
ālās
reh
abili
tāci
jas
pak
alp
oju
mu
;
b.
sakā
rto
t SA
C ē
ku t
ehn
isko
stā
vokl
i, la
i n
od
roši
nāt
u k
lien
tiem
dro
šu v
idi
un
atb
ilsto
šus
dzī
ves
apst
ākļu
s;
c.
no
dro
šin
āt k
lien
tu v
ajad
zīb
ām a
tbils
tošu
pak
alp
oju
mu
;
d.
paa
ugs
tin
āt p
erso
nāl
a ka
pac
itāt
i.
2.
Alt
ern
atīv
ās s
oci
ālās
ap
rūp
es p
akal
po
jum
u a
ttīs
tīb
a:
a.
veic
ināt
pak
alp
oju
mu
att
īstī
bu
paš
vald
ībās
;
b.
uzl
abo
t p
akal
po
jum
u p
lān
oša
nu
, ad
min
istr
ēša
nu
un
ko
ntr
oli.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.2
.; R
1.4
.; R
1.5
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
59
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
2.
„Pro
fesi
on
āla
soci
ālā
dar
ba
attī
stīb
as
pro
gram
ma
20
05
. – 2
01
1.g
adam
”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
20
05
.gad
a 2
8.jū
nija
rīk
oju
mu
Nr.
41
3);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir v
eici
nāt
pro
fesi
on
ālu
so
ciāl
ā d
arb
a at
tīst
ību
val
stī,
tād
ējād
i n
od
roši
no
t ie
dzī
votā
jiem
ies
pēj
u
saņ
emt
kval
itat
īvu
s u
n v
iņu
vaj
adzī
bām
atb
ilsto
šus
pak
alp
oju
mu
s.
Pro
gram
mas
ap
akšm
ērķi
:
1.
pan
ākt,
ka
uz
20
08
.gad
u p
ašva
ldīb
ās a
ptu
ven
i 1
/3 d
aļa
no
nep
ieci
ešam
ajie
m s
oci
ālā
dar
ba
spec
iālis
tiem
ir
soci
ālie
dar
bin
ieki
ar
atb
ilsto
šu iz
glīt
ību
vai
to
iegū
st;
2.
rad
īt p
riek
šno
teik
um
us
soci
ālā
dar
ba
ar ģ
imen
ēm u
n b
ērn
iem
att
īstī
bai
paš
vald
ību
so
ciāl
ajo
s d
ien
esto
s;
3.
ar
ESF
līdze
kļie
m
un
va
lsts
līd
zfin
ansē
jum
u,
tālā
kizg
lītīb
as
ceļā
p
ilnve
ido
t so
ciāl
ā d
arb
a sp
eciā
listi
em
n
epie
cieš
amās
zin
āšan
as d
arb
am a
r d
ažād
ām s
oci
ālās
ats
tum
tīb
as r
iska
m p
akļa
uta
jām
ied
zīvo
tāju
gru
pām
un
n
od
roši
nāt
ie
spēj
u s
oci
ālaj
iem
ap
rūp
ētāj
iem
, so
ciāl
ajie
m r
ehab
ilitē
tājie
m u
n s
oci
ālās
pal
īdzī
bas
org
aniz
ato
rie
m
iegū
t at
bils
tošu
kva
lifik
āciju
;
4.
piln
veid
ot
soci
ālā
dar
ba
spe
ciāl
istu
tāl
ākiz
glīt
ības
sis
tēm
u;
5.
veic
ināt
ko
ord
inēt
u s
adar
bīb
u s
tarp
inst
itū
cijā
m, k
ura
s ie
sais
tīta
s so
ciāl
ā d
arb
a p
olit
ikas
ve
ido
šan
ā va
lstī
;
6.
soci
ālo
p
akal
po
jum
u
snie
dzē
jiem
, iz
glīt
ības
ie
stād
ēm,
pro
fesi
on
ālaj
ām
aso
ciāc
ijām
, ar
od
bie
drī
bām
u
.c.
inte
rese
nti
em n
od
roši
nāt
atb
alst
u in
form
ācija
s ie
guvē
un
ap
ritē
par
so
ciāl
ā d
arb
a jo
mu
;
7.
piln
veid
ot
star
pin
stit
uci
on
ālo
sad
arb
ību
dar
bam
ar
risk
a u
n n
elab
vēlīg
ajām
ģim
enēm
;
8.
uzr
aud
zīt
soci
ālā
dar
ba
pak
alp
oju
ma
snie
gšan
u
soci
ālo
p
akal
po
jum
u
snie
dzē
ju
inst
itū
cijā
s u
n
paš
vald
ību
so
ciāl
ajo
s d
ien
esto
s.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.2
.; R
1.5
.; R
1.6
.
3.
Plā
ns
„Bēr
nie
m p
iem
ēro
ta L
atvi
ja 2
01
0.–
20
12
.gad
am”
(ap
stip
rin
āts
ar M
inis
tru
kab
inet
a 2
01
0.g
ada
9.jū
nija
rīk
oju
mu
Nr.
32
4);
AN
O d
oku
men
tā „
Bēr
nie
m p
iem
ēro
ta p
asau
le”,
kas
glo
bāl
i no
saka
att
īstī
bas
plā
no
šan
as v
adlīn
ijas
bēr
nu
tie
sīb
u jo
mā,
ietv
erts
vir
smēr
ķis
rad
īt t
ādu
pas
auli,
kas
atb
ilstu
vis
u b
ērn
u v
ajad
zīb
ām u
n i
nte
resē
m.
Šī v
irsm
ērķa
sas
nie
gšan
ai
nac
ion
ālā
mēr
ogā
–
lai
Latv
ijā
rad
ītu
vi
di,
kas
atb
ilst
visu
b
ērn
u
vaja
dzī
bām
u
n
inte
resē
m –
iz
strā
dāt
as
pam
atn
ost
ādn
es „
Bēr
nie
m p
iem
ēro
ta L
atvi
ja”.
Pam
atn
ost
ādn
ēs ie
tver
ti š
ādi m
ērķi
, ku
ru s
asn
iegš
ana
ir s
aist
īta
ar A
NO
do
kum
entā
„B
ērn
iem
pie
mēr
ota
pas
aule
” ie
tver
tā v
irsm
ērķa
sas
nie
gšan
u:
1.
Vei
cin
āt b
ērn
a ve
selīb
u u
n n
od
roši
nāt
vis
iem
bēr
nie
m p
ieej
amas
kva
litat
īvas
ves
elīb
as a
prū
pi.
2.
Rad
īt b
ērn
a va
jad
zīb
ām a
tbils
tošu
ves
elīg
u, d
rošu
vid
i un
infr
astr
ukt
ūru
.
3.
Vei
kt p
reve
ntī
vos
pas
āku
mu
s, u
zlab
ot
vese
lības
ap
rūp
i u
n n
od
roši
nāt
efe
ktīv
u r
ehab
ilitā
ciju
, la
i n
ovē
rstu
sm
ēķēš
anas
, al
koh
ola
, n
arko
tisk
o,
toks
isko
un
cit
u a
pre
ibin
ošo
vie
lu l
ieto
šan
as u
n c
itu
atk
arīb
u i
zpla
tīb
u
bēr
nu
un
jau
nie
šu v
idū
.
4.
Vei
kt p
reve
ntī
vos
pas
āku
mu
s H
IV/A
IDS,
STS
izp
latī
bas
no
vērš
anai
bēr
nu
, ja
un
iešu
vid
ū L
atvi
jā,
kā a
rī
maz
ināt
HIV
infe
kcija
s ie
tekm
i uz
bēr
nie
m, ģ
imen
i un
sab
ied
rīb
u k
op
um
ā.
5.
No
dro
šin
āt
katr
am
bēr
nam
p
irm
ssko
las
un
o
blig
ātās
iz
glīt
ības
ie
guve
s ie
spēj
as,
uzl
abo
t m
ācīb
u
un
au
dzi
nāš
anas
pro
cesa
un
rez
ult
āta
kval
itāt
i.
6.
Paa
ugs
tin
āt i
nte
rešu
izg
lītīb
as k
valit
āti
un
pie
ejam
ību
, ve
icin
āt k
ult
ūra
s p
ieej
amīb
u b
ērn
iem
vis
ā La
tvijā
at
bils
toši
vec
um
am, a
ttīs
tīt
bēr
nu
rad
ošā
s sp
ējas
, so
ciāl
o u
n f
izis
ko a
ktiv
itāt
i.
7.
No
vērs
t je
bku
ru p
ret
bēr
nu
vēr
stu
var
dar
bīb
u ģ
imen
ē, s
abie
drī
bā,
izgl
ītīb
as u
n c
itās
iest
ādēs
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.; R
1.2
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
60
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
8.
No
vērs
t,
apka
rot
un
so
dīt
p
ar
bēr
nu
se
ksu
ālo
ek
splu
atāc
iju
un
ti
rdzn
iecī
bu
, ga
ran
tēt
up
uru
d
rošī
bu
, ai
zsar
dzī
bu
, nea
izsk
aram
ību
un
pal
īdzī
bas
un
pak
alp
oju
mu
sn
iegš
anu
, lai
sek
mēt
u v
iņu
atl
abša
nu
un
so
ciāl
o
rein
tegr
āciju
.
9.
Vei
cin
āt i
esp
ējas
bēr
nie
m n
o m
ācīb
ām b
rīva
jā l
aikā
str
ādāt
viņ
u v
ese
lībai
, at
tīst
ībai
un
tik
um
ībai
nek
aitī
gu
un
sab
ied
rīb
ai d
erīg
u d
arb
u.
10
. Se
kmēt
sa
bie
drī
bas
d
rošī
bu
va
lstī
, sa
maz
ino
t b
ērn
u
no
zied
zīb
u
un
n
od
roši
no
t,
lai
bēr
ni
kļū
tu
par
at
bild
īgie
m u
n p
ilnvē
rtīg
iem
sab
ied
rīb
as lo
cekļ
iem
.
4.
Pro
gram
ma
„Var
dar
bīb
as ģ
imen
ē
maz
ināš
anai
20
08
. – 2
01
1.ga
dam
”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
20
08
.gad
a 1
8.jū
nija
rīk
oju
mu
Nr.
34
3);
Pro
gram
mas
mēr
ķis
ir v
eikt
ar
vard
arb
ību
ģim
enē
sais
tīto
no
dar
ījum
u n
ovē
ršan
u,
pan
āko
t to
ska
ita
un
izr
aisī
tās
neg
atīv
ās ie
tekm
es m
azin
āšan
u.
Pro
gram
mā
ir n
ote
ikti
3 r
īcīb
as v
irzi
en
i un
att
iecī
gi a
pak
šmēr
ķi:
1.
Var
dar
bīb
as ģ
imen
ē at
paz
īšan
a -
apzi
nāt
sit
uāc
iju p
ar v
ard
arb
ības
ģim
enē
izp
latī
bu
Lat
vijā
, n
od
roši
nāt
p
rob
lēm
as r
isin
āšan
ā ie
sais
tīto
sp
eciā
listu
pie
tiek
amu
zin
āšan
u l
īmen
i, p
ilnve
ido
t ti
esis
ko r
egu
lēju
mu
ef
ektī
vai v
ard
arb
ības
ģim
enē
maz
ināš
anas
po
litik
as īs
ten
oša
nai
;
2.
Var
dar
bīb
as
ģim
enē
pro
fila
kse
- ak
tual
izēt
va
rdar
bīb
as
ģim
enē
pro
blē
mu
, in
form
ēt
sab
ied
rīb
u
par
va
rdar
bīb
u ģ
imen
ē, t
ās n
ovē
ršan
as ie
spēj
ām u
n ie
spēj
ām z
iņo
t p
ar š
iem
no
dar
ījum
iem
;
3.
Inst
itū
ciju
sad
arb
ība
pal
īdzī
bas
un
re
hab
ilitā
cija
s p
akal
po
jum
u s
nie
gšan
ā -
izve
ido
t vi
eno
tu p
alīd
zīb
as u
n
reh
abili
tāci
jas
sist
ēmu
no
var
dar
bīb
as ģ
imen
ē ci
etu
šajie
m u
n v
ard
arb
ības
vei
cējie
m;
koo
rdin
ēt
iesa
istī
to
inst
itū
ciju
sad
arb
ību
var
dar
bīb
as ģ
imen
ē p
rofi
laks
ē, k
on
stat
ēšan
ā u
n r
īcīb
ā p
ēc v
ard
arb
ības
ko
nst
atēš
anas
.
IP1
, VTP
1.1
.; M
1.2
.; R
1.5
., 1
.6.
5.
„Dar
ba
aizs
ard
zīb
as jo
mas
att
īstī
bas
pam
atn
ost
ādn
es 2
00
8. –
20
13
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
08
.gad
a 1
7.a
prī
ļa r
īko
jum
u N
r.2
13
);
Dar
ba
aizs
ard
zīb
as
po
litik
as
pam
atm
ērķi
s ir
d
roša
u
n
vese
lībai
n
ekai
tīga
d
arb
a vi
de,
ka
s ve
icin
ātu
d
arb
a m
ūža
pag
arin
āšan
os,
va
lsts
u
n
uzņ
ēmu
mu
ek
on
om
iskā
st
āvo
kļa
uzl
abo
šan
os
un
vi
sas
sab
ied
rīb
as
lab
klāj
ības
līm
eņa
paa
ugs
tin
āšan
os.
Lai t
o s
asn
iegt
u, d
arb
a ai
zsar
dzī
bas
po
litik
ai 2
00
8. –
20
13
.gad
ā ti
ek iz
virz
īti š
ādi m
ērķi
:
1.
Dar
ba
aizs
ard
zīb
as p
olit
ikas
plā
no
šan
as p
ilnve
ido
šan
a, ie
sais
tot
vals
ts d
arb
a ai
zsar
dzī
bas
inst
itu
cio
nāl
ajā
sist
ēmā
Nac
ion
ālo
dar
ba
vid
es in
stit
ūtu
zin
ātn
iski
pam
ato
tas
un
uz
pra
ktis
kām
pro
blē
mām
ori
entē
tas
dar
ba
aizs
ard
zīb
as
po
litik
as iz
strā
de
i un
ievi
ešan
ai.
2.
Val
sts
uzr
aud
zīb
as u
n k
on
tro
les
meh
ānis
ma
kap
acit
ātes
un
efe
ktiv
itāt
es p
aau
gsti
nāš
ana.
3.
„Pre
ven
tīvā
s ku
ltū
ras”
ied
zīvi
nāš
ana
sab
ied
rīb
ā u
n u
zņēm
um
os,
paa
ugs
tin
ot
sab
ied
rīb
as,
bet
jo
īp
aši
dar
ba
dev
ēju
un
no
dar
bin
āto
zin
āšan
as u
n in
form
ētīb
as lī
men
i par
dar
ba
aizs
ard
zīb
as ja
utā
jum
iem
.
4.
Eko
no
mis
ko s
tim
ulu
un
val
sts
atb
alst
a n
od
roši
nāš
ana
dar
ba
dev
ējie
m,
pal
īdzo
t u
n m
oti
vējo
t d
arb
a vi
des
un
d
arb
a ap
stāk
ļu u
zlab
oša
nu
uzņ
ēmu
mo
s.
IP1
, VTP
1.1
.; M
1.2
.; R
1.5
., 1
.6.
6.
„In
valid
itāt
es
un
tās
izra
isīt
o s
eku
maz
ināš
anas
po
litik
as p
amat
no
stād
nes
20
05
.-2
01
5.ga
dam
” (a
pst
ipri
nāt
as a
r
Min
istr
u k
abin
eta
20
05
.gad
a 10
.au
gust
a
Inva
lidit
ātes
un
tās
izr
aisī
to s
eku
maz
ināš
anas
po
litik
as m
ērķi
s ir
maz
ināt
ris
ku k
ļūt
par
in
valīd
iem
per
son
ām a
r
dra
ud
ošu
inva
lidit
āti,
piln
veid
ot
vals
ts s
oci
ālās
aiz
sard
zīb
as s
istē
mu
per
son
ām,
kurā
m in
valid
itāt
e ir
no
teik
ta,
tād
ējād
i
maz
ino
t vi
ņu
so
ciāl
ās a
tstu
mtī
bas
ris
ku.
Gal
ven
ie r
īcīb
as v
irzi
eni i
nva
lidit
ātes
un
tās
izra
isīt
o s
eku
maz
ināš
anas
po
litik
as m
ērķu
sas
nie
gšan
ai ir
:
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.; R
1.2
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
61
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
rīko
jum
u N
r.5
44
);
1.
inva
lidit
ātes
p
rofi
laks
es
pas
āku
mu
ko
mp
leks
a at
tīst
ība
un
īs
ten
oša
na
(t.s
k.
izve
ido
t re
hab
ilitā
cija
s si
stēm
u
per
son
u d
zīve
svie
tā (
paš
vald
ībās
));
2.
inva
lidit
ātes
no
teik
šan
as s
istē
mas
piln
veid
e;
3.
inva
līdu
no
dar
bin
ātīb
as v
eici
nāš
ana;
4.
inva
līdu
so
ciāl
ās n
od
roši
nāš
anas
sis
tēm
as p
ilnve
ide
.
7.
„Bēr
nu
no
zied
zīb
as n
ovē
ršan
as u
n b
ērn
a
aizs
ard
zīb
as p
ret
no
zied
zīgu
no
dar
ījum
u
pro
gram
ma
20
09
. –
20
11
. gad
am”(
apst
ipri
nāt
a ar
Min
istr
u
kab
inet
a 2
00
9.g
ada
3.s
epte
mb
ra r
īko
jum
u
Nr.
60
5);
Pro
gram
mas
po
litik
as m
ērķi
s ir
maz
ināt
bēr
nu
no
zied
zīb
u,
no
vērs
t n
ozi
ed
zīgu
uzv
edīb
u v
eici
no
šus
fakt
oru
s, k
ā ar
ī
uzl
abo
t b
ērn
u d
rošī
bu
, aiz
sarg
ājo
t to
s n
o je
bkā
da
veid
a ve
selīb
as u
n d
zīvī
bas
ap
dra
ud
ēju
ma.
Pro
gram
mas
ap
akšm
ērķi
:
�
uzl
abo
t in
form
ācija
s p
ieej
amīb
u p
ar b
ērn
u n
ozi
edzī
bu
rak
stu
rojo
šiem
rād
ītāj
iem
, kā
arī
par
bēr
nie
m,
kuri
ci
etu
ši n
o n
ozi
edzī
giem
no
dar
ījum
iem
;
�
no
dro
šin
āt
Ap
vien
oto
N
āciju
O
rgan
izāc
ijas
(tu
rpm
āk
– A
NO
) K
on
ven
cija
s p
ar
bēr
na
ties
ībām
p
rasī
bu
ie
vēro
šan
u
atti
ecīb
ā p
ret
bēr
nie
m
ar
del
inkv
entu
u
zved
ību
u
n
bēr
nie
m,
kuri
ci
etu
ši
no
n
ozi
edzī
ga
no
dar
ījum
a, ie
vēro
jot
AN
O B
ērn
a ti
esīb
u k
om
itej
as r
eko
men
dāc
ijas
Nr.
CR
C/C
/LV
A/C
O;
�
uzl
abo
t sa
bie
drī
bas
izp
ratn
i u
n p
alie
lināt
sab
ied
rīb
as l
īdzd
alīb
u b
ērn
u n
ozi
edzī
bas
no
vērš
anas
jo
mā,
kā
arī
veic
ināt
bēr
nu
aiz
sard
zīb
u n
o n
ozi
edzī
giem
no
dar
ījum
iem
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.1
.; R
1.1
.; R
1.2
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.1
0.
8.
„So
ciāl
ās d
rošī
bas
tīk
la s
trat
ēģija
”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
20
10
.gad
a 1
8.a
ugu
sta
rīko
jum
u N
r. 4
90
).
Stra
tēģi
jas
mēr
ķis
ir i
zstr
ādāt
ārk
ārta
s d
rošī
bas
pas
āku
mu
ko
pu
mu
, ku
ru i
evie
šan
a n
od
roši
nāt
u n
egat
īvās
so
ciāl
ās
iete
kmes
sam
azin
āšan
u, k
as ir
izve
ido
jusi
es:
1.
glo
bāl
ās u
n L
atvi
jas
fin
anšu
un
eko
no
mik
as k
rīze
s re
zult
ātā;
2.
stru
ktu
rālo
re
form
u v
eikš
anas
rez
ult
ātā.
Ņem
ot
vērā
str
atēģ
ijas
mēr
ķi, s
trat
ēģija
s u
zdev
um
i ir
šād
i:
1.
no
dro
šin
āt g
aran
tēto
min
imāl
o i
enāk
um
u (
turp
māk
– G
MI)
trū
cīga
jām
per
son
ām,
vien
laik
us
paa
ugs
tin
ot
GM
I ap
mēr
u u
n iz
mak
sāt
dzī
vokļ
a p
abal
stu
;
2.
no
dro
šin
āt p
irm
ssko
las
izgl
ītīb
as p
iee
jam
ību
;
3.
no
dro
šin
āt v
ese
lības
ap
rūp
es p
amat
a p
akal
po
jum
u u
n p
amat
a m
edik
amen
tu p
ieej
amīb
u p
erso
nām
ar
zem
iem
ien
āku
mie
m, k
ā ar
ī ves
elīb
as a
prū
pes
no
zari
ref
orm
ējo
šu p
asāk
um
u a
ttīs
tīb
u;
4.
no
dro
šin
āt d
arb
a p
raks
es v
ieta
s p
ašva
ldīb
ās, š
ādi v
eici
no
t n
od
arb
ināt
ību
;
5.
no
dro
šin
āt
tran
spo
rta
pak
alp
oju
mu
s iz
glīt
ības
si
stēm
ā,
kā
arī
no
dro
šin
āt
sab
ied
risk
ā tr
ansp
ort
a p
akal
po
jum
us
pas
ažie
ru k
ateg
ori
jām
, ku
rām
no
teik
ti b
rau
kšan
as m
aksa
s at
vieg
loju
mi.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.2
.; R
1.4
.; R
1.5
.
IP3
; VTP
3.1
.; M
3.1
.; R
3.3
.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
62
Sab
ied
rīb
a u
n v
als
ts p
ārv
ald
e
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
1.
„Val
sts
pār
vald
es p
olit
ikas
att
īstī
bas
pam
atn
ost
ādn
es 2
00
8.-
201
3.g
adam
”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u k
abin
eta
20
08
.gad
a 3
.jūn
ija r
īko
jum
u N
r. 3
05
);
Po
litik
as m
ērķi
s: T
iesi
ska
, efe
ktīv
a u
n k
valit
atī
va v
als
ts p
ārv
ald
e, k
as
no
dro
šin
a v
als
ts p
ārv
ald
es s
nie
gto
s p
aka
lpo
jum
us
atb
ilsto
ši s
ab
ied
rīb
as
vaja
dzī
bā
m.
Rīc
ības
vir
zien
i:
1. P
olit
ikas
plā
no
šan
a u
n f
inan
šu v
adīb
a
2. P
ārva
ldes
kva
litāt
e: p
akal
po
jum
i un
inst
itu
cio
nāl
ā si
stēm
a
3.P
ārva
ldes
dar
bīb
as t
iesi
sku
ms
4. C
ilvēk
resu
rsu
att
īstī
ba
vals
ts p
ārva
ldē
5. S
abie
drī
bas
līd
zdal
ība
un
sad
arb
ība
vals
ts p
ārva
ldē
Paš
vald
ību
vid
ēja
term
iņa
teri
tori
jas
attī
stīb
as p
lān
oša
nas
do
kum
ento
s n
ep
ieci
ešam
s n
ote
ikt
vid
ēja
term
iņa
pri
ori
tāšu
ievi
ešan
as m
ehān
ism
us
un
no
dro
šin
āt t
o s
asai
sti a
r fi
nan
sēša
nas
avo
tiem
.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.7
.; R
1.8
.; R
1.9
.;
R1
.11
.
IP2
; VTP
2.2
.; M
2.3
.; R
2.9
.
2.
„Pils
on
iskā
s sa
bie
drī
bas
sti
pri
nāš
anas
po
litik
as p
amat
no
stād
nes
20
05
. –
20
14
.gad
am”
(ap
stip
rin
ātas
ar
Min
istr
u
kab
inet
a 2
00
5. G
ada
15
. Feb
ruār
a
rīko
jum
u N
r.9
8);
Pils
on
iskā
s sa
bie
drī
bas
po
litik
as m
ērķi
s ir
pan
ākt
tād
u p
ilso
nis
kās
sab
ied
rīb
as a
ttīs
tīb
u, k
urā
ied
zīvo
tājie
m n
av š
ķērš
ļu
sad
arb
oti
es s
avu
un
sab
ied
rīb
as ja
utā
jum
u r
isin
āšan
ā.
Po
litik
as r
īcīb
as v
irzi
eni:
1.
Pal
ielin
āt t
o c
ilvēk
u ī
pat
svar
u L
atvi
jā,
kas
form
āli
un
nef
orm
āli
sad
arb
ojo
ties
sav
u u
n s
abie
drī
bas
mēr
ķu l
abā,
vai
ro
soci
ālo
kap
itāl
u.
2. P
aau
gsti
nāt
ie
dzī
votā
ju,
nef
orm
ālo
gr
up
u
un
sa
bie
dri
sko
o
rgan
izāc
iju
līdzd
alīb
as
efek
tivi
tāti
p
olit
ikas
p
roce
sā
paš
vald
ības
, cen
trāl
ās v
alst
s p
ārva
lde
s u
n E
iro
pas
Sav
ien
ības
līm
enī.
3. A
ttīs
tīt
vid
i ilg
tsp
ējīg
ai, u
z re
zult
ātu
ori
entē
tai n
eval
stis
ko o
rgan
izāc
iju d
arb
ībai
.
IP2
; VTP
2.1
.; M
2.1
.; R
2.2
.
IP2
; VTP
2.3
.; M
2.5
.; R
2.1
3.
3.
„Pils
on
iskā
s sa
bie
drī
bas
sti
pri
nāš
anas
pro
gram
ma
20
08
. – 2
01
2.g
adam
”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta 2
00
8.
Gad
a 3
0. J
ūn
ija r
īko
jum
u N
r. 3
66
).
Pro
gram
mas
gal
ven
ais
mēr
ķis
ir n
od
roši
nāt
vid
i, la
i se
kmēt
u p
ilso
nis
kās
sab
ied
rīb
as a
ttīs
tīb
u,
kurā
ied
zīvo
tājie
m i
r
mo
tivā
cija
un
nav
šķē
ršļu
sad
arb
oti
es s
abie
drī
bas
jau
tāju
mu
ris
ināš
anā.
Lai s
asn
iegt
u p
rogr
amm
as g
alve
no
mēr
ķi, i
zvir
zīti
trī
s ap
akšm
ērķi
:
I ap
akšm
ērķi
s. P
alie
lināt
to
cilv
ēku
īpat
svar
u L
atvi
jā, k
as, f
orm
āli u
n n
efo
rmāl
i sad
arb
ojo
ties
sav
u u
n s
abie
drī
bas
mēr
ķu
lab
ā, v
airo
so
ciāl
o k
apit
ālu
.
II a
pak
šmēr
ķis.
Paa
ugs
tin
āt i
edzī
votā
ju,
nef
orm
ālo
gru
pu
un
nev
alst
isko
org
aniz
āciju
līd
zdal
ības
efe
ktiv
itāt
i p
olit
ikas
pro
cesā
paš
vald
ībās
, cen
trāl
ās v
alst
s p
ārva
ldes
un
Eir
op
as S
avie
nīb
as lī
men
ī.
III a
pak
šmēr
ķis.
Att
īstī
t vi
di i
lgts
pēj
īgai
, uz
rezu
ltāt
u o
rien
tēta
i ne
vals
tisk
o o
rgan
izāc
iju d
arb
ībai
.
IP2
; VTP
2.1
.; M
2.1
.; R
2.2
.
IP2
; VTP
2.3
.; M
2.5
.; R
2.1
3.
Lie
lvā
rd
es
no
va
da
att
īstī
ba
s p
ro
gr
am
ma
20
11
. – 2
01
7.g
ad
am
S
TR
AT
ĒĢ
ISK
Ā D
AĻ
A
63
Dro
šīb
a u
n s
ab
ied
risk
ā k
ārt
ība
N.p
.k.
Po
litik
as p
lān
oša
nas
do
kum
en
ts
Plā
no
šan
as d
oku
me
nta
mē
rķis
un
uzd
evu
mi
Sasa
iste
ar
Lie
lvār
de
s n
ova
da
AP
pri
ori
tātē
m, m
ērķi
em
un
rīc
ībām
1.
„Nac
ion
ālās
dro
šīb
as k
on
cep
cija
”
(ap
stip
rin
āta
ar M
inis
tru
kab
ine
ta
20
08
.gad
a 3
0.jū
nija
sēd
ēs p
roto
kolu
Nr.
44
).
Ko
nce
pci
ja n
osa
ka g
alve
no
s u
zdev
um
us
iesp
ējam
ā va
lsts
ap
dra
ud
ēju
ma
no
vērš
anas
str
atēģ
isko
s p
amat
pri
nci
pu
s,
pri
ori
tāte
s u
n p
asāk
um
us.
Ko
nce
pci
ja n
osa
ka š
ādas
nac
ion
ālās
dro
šīb
as a
pd
rau
dēj
um
u n
ovē
ršan
as p
rio
ritā
tes:
(1
.) Ā
rpo
litik
a. (
2.)
Ter
ori
sms
un
krit
iskā
in
fras
tru
ktū
ra.
(3.)
Eko
no
mis
kā d
rošī
ba.
(4
.) V
alst
s m
ilitā
rā a
izsa
rdzī
ba.
(5
.) S
abie
drī
bas
in
tegr
ācija
un
so
ciāl
ā
vid
e. (
6.)
Ro
be
žu k
on
tro
le u
n m
igrā
cija
. (7
.) N
ozi
edzī
ba.
(8
.) V
ides
ris
ki, k
atas
tro
fu n
ovē
ršan
a u
n p
ārva
rēša
na.
IP1
; VTP
1.1
.; M
1.3
.; R
1.1
0.
2.pielikums
ZIĥOJUMS PAR SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBU ATTĪSTĪBAS PRORAMMAS IZSTRĀDĒ
Attīstības programmas izstrāde uzsākta Lielvārdes novada domes 2010.gada 31.marta sēdes Nr.3 lēmumu Nr.37 „Par Lielvārdes novada attīstības programmas 2010. – 2017.izstrādes uzsākšanu”, kā arī ar Lielvārdes novada domes 2011.gada 26.janvāra sēdes Nr.1. lēmumu Nr.39 „Par grozījumiem Lielvārdes novada domes 2010.gada 31.marta sēdes Nr.3. lēmumā Nr.37 „Par Lielvārdes novada attīstības programmas 2010. – 2017.izstrādes uzsākšanu”.
Izstrādājot Lielvārdes novada attīstības programmu 2011. – 2017.gadam (turpmāk – attīstības programma), sabiedrības pārstāvji tika aicināti līdzdarboties tās izstrādē:
1) piedaloties forumā “Vienoti novadam. Piedalos”, kas notika 3 vietās Lielvārdes novada teritorijā; 2) piedaloties darba sanāksmēs, kas notika Lielvārdes novada pašvaldībā; 3) piedaloties attīstības programmas un tās vides pārskata publiskajā apspriešanā, kas notika 3 vietās Lielvārdes novada teritorijā.
PAZIŅOJUMI UZSĀKOT ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IZSTRĀDI
Uzsākot attīstības programmas izstrādi, tika publicēti šādi paziņojumi: 1) Lielvārdes novada pašvaldības mājas lapā www.lielvarde.lv 2) Lielvārdes novada ziņās
IEDZĪVOTĀJU FORUMS „VIENOTI NOVADAM.PIEDALOS”
Lielvārdes novada pašvaldība sadarbībā ar Lielvārdes Attīstības fondu un Lielvārdes Jauniešu organizāciju attīstības programmas izstrādes ietvaros organizēja forumu „Vienoti novadam. Piedalos” ar mērķi dot iespēju iedzīvotājiem izteikt viedokli par novada attīstības jautājumiem.
Pirms foruma iedzīvotāji tika aicināti aizpildīt anketas, norādot piecas, viņuprāt, galvenās prioritātes Lielvārdes novada attīstībai 5 – 10 gadu laikā, kā arī izvēloties tēmu dalībai kāda no darba grupām un norādot kontaktinformāciju. Anketas bija iespējams aizpildīt elektroniski mājas lapā www.lielvarde.lv, kā arī rakstiskā veidā tās nodot Lielvārdes novada pašvaldībā, Lēdmanes pagasta pārvaldē, Jumpravas pagasta pārvaldē, veikalā „Elvi”, Kultūras namā „Lielvārde”, kafejnīcā „Panna”, VAS „Latvijas Pasts” Lielvārdes pasta nodaļā.
Forums notika: 1) Lielvārdē 2010.gada 23.oktobrī (piedalījās ap 50 dalībnieki); 2) Lēdmanē 2010.gada 9.novembrī (piedalījās ap 25 dalībnieki); 3) Jumpravā 2010.gada 16.novembrī (piedalījās ap 26 dalībnieki).
ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS IZSTRĀDES DARBA SANĀKSMES
Izstrādājot attīstības programmu tika organizētas vairākas darba sanāksmes, aicinot tajās piedalīties pašvaldības speciālistus, iedzīvotājus, uzņēmējus, nevalstisko organizāciju pārstāvjus, kaimiņu pašvaldību pārstāvjus, Rīgas plānošanas reģiona pārstāvjus un citus speciālistus.
Attīstības programmas izstrādes ietvaros notika šādas darba sanāksmes:
� 23.08.2010. darba sanāksme par Attīstības programmas izstrādes procesu (22 dalībnieki); � 30.09.2010. darba sanāksme par Funkcionālās ietekmes zonām un būtiskākajiem novada attīstības
aspektiem (27 dalībnieki); � 14.10.2010. darba sanāksme par Ilgtermiņa attīstības tendencēm (23 dalībnieki); � 28.10.2010. darba sanāksme: Stratēģiskās izvēles: mērķi, vīzija. Vai mums ir izvēle? (17 dalībnieki); � darba sanāksme par Rīcības un investīciju plānu (26 dalībnieki).
ATTĪSTĪBAS PROGRAMMAS PROJEKTA TĀS VIDES PĀRSKATA PUBLISKĀ APSPRIEŠANA
Attīstības programmas un Vides pārskata projektu publiskā apspriešana notika no 2011.gada 8.aprīļa līdz 20.maijam.
Uzsākot abu dokumentu projektu publisko apspriešanu, tika publicēti paziņojumi: 1) Lielvārdes novada pašvaldības mājas lapā www.lielvarde.lv (14.04.2011.); 2) Lielvārdes novada ziņās (marts l); 3) Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā www.vpvb.gov.lv (07.04.2011.);
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
65
Ar abu dokumentu projektiem tika nodrošināta iespēja iepazīties – Lielvārdes novada domē, Jumpravas pagasta pārvaldē, Lēdmanes pagasta pārvaldē, Lielvārdes bibliotēkā, Lāčplēša bibliotēkā, Kaibalas pamatskolā, kā arī Lielvārdes novada mājas lapā – www.lielvarde.lv un Vides pārraudzības valsts biroja mājas lapā www.vpvb.gov.lv . Publiskās apspriešana sanāksmes notika:
� 10.05.2011. plkst.17.30 Jumpravas kultūras namā;
� 11.05.2011. plkst.17.30 Lielvārdes novada domē;
� 12.05.2011. plkst. 17.30 Lēdmanes tautas namā.
(Publiskās apspriešanas protokolus skatīt pielikumā)
Papildus publiskās apspriešanas sanāksmēm, 11.05.2011. plkst.16.00 Lielvārdes novada domē notika diskusija ar ministriju, valsts iestāžu, reģiona un kaimiņu pašvaldību pārstāvjiem (ierosinājumus un komentārus skatīt zemāk tabulā). Publiskās apspriešanas laikā tika saņemti 3 atzinumi (skatīt pielikumā) .
Kopsavilkums par iebildumiem un priekšlikumiem par attīstības plānošanas dokumentiem atspoguļots zemāk tabulā.
Sabiedrības iebildumi un priekšlikumi par attīstības plānošanas dokumentu
Nr. p.k.
Iebilduma/ priekšlikuma iesniedzējs
Iesniegtā iebilduma/ priekšlikuma būtība
Ņemts vērā/ nav ņemts vērā
Pamatojums, ja iebildums/priekšlikums
nav ņemts vērā
PAŠREIZĒJĀS SITUĀCIJAS ANALĪZE
1. VARAM Kopumā attīstības programmas pašreizējās situācijas analīzes sadaļu
vērtējam atzinīgi, jo ir konstruktīvi un vienlaicīgi visaptveroši raksturota
pašreizējā situācija. Vienlaikus pašreizējās situācijas aprakstā ir sniegti
fakti jeb tēzes, bet nav sniegts faktu vērtējums vai tēžu izklāsts, t.sk.
turpmākā rīcība iespēju attīstībai vai problēmu novēršanai. Piem., ir
teikts, ka namu iekšpagalmi ir sliktā stāvoklī, bet īsti nav skaidrs, kas tieši
ir jāuzlabo, ir sniegts izglītojamo skaits, bet nav sniegts tā vērtējums – vai
skaits ir samērojams ar skolu uzturēšanas izdevumiem vai arī jādomā par
skolu tīkla optimizāciju, ņemot vērā iedzīvotāju skaita samazināšanos
turpmākajos gados utt. Līdz ar to aicinām pārskatīt pašreizējās situācijas
sadaļu, veicot papildinājumus/ paplašinājumus, kas pamatotu rīcību
plānā / investīciju plānā paredzētās rīcības/ projektus, kā arī SVID
tabulu.
Ņemts vērā
2. RPR Precizējumi – 1.daļas „Esošās situācijas analīze” 16.lpp norādīts
nepareizs Rīgas plānošanas reģiona pašvaldību skaits (31) – reģionā ir 30
vietējās pašvaldības.
Ņemts vērā
3. RPR Situācijas raksturošanai izmantoti aktuāli statistikas dati, taču pie
iedzīvotāju un apdzīvojuma raksturojuma būtu nepieciešama iedzīvotāju
skaita izmaiņu prognoze, vismaz līdz Programmas darbības beigu
termiņam – 2017.gadam.
Ņemts vērā
4. VARAM Pašreizējās situācijas apraksts
4.1.sadaļā „Uzņēmējdarbība” aicinām atspoguļot, kā pašvaldība līdz šim
un nākotnē iesaistīsies uzņēmējdarbības vides sakārtošanā un
nodarbinātības veicināšanā, t.i., pašvaldības līdzšinējā un plānotā rīcība/
projekti. Iesakām aprakstīt uzņēmējdarbībai piemērotās teritorijas
(platība, īpašumtiesības, tehniskais stāvoklis, komunikācijas, līdzšinējā
izmantošana utt.).
Ņemts vērā daļēji 4.1.sadaļa papildināta: 1) pašreizējās situācijas analīzē norādītas līdz šim veiktās pašvaldības darbības uzņēmējdarbības veicināšanai; 2) pašvaldības nākotnē plānotās darbības ir norādītas Stratēģiskajā daļā; 2) pašreizējās situācijas analīzē norādītas teritoriju skaits un platība uzņēmējdarbības veikšanai. Cita informācija nav pieejama, tādēļ Stratēģiskajā daļā 3.1. rīcības ietvaros ir paredzēts projekts „Izveidot uzņēmējdarbībai pieejamo teritoriju reģistru un kartogrāfisko
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
66
Nr. p.k.
Iebilduma/ priekšlikuma iesniedzējs
Iesniegtā iebilduma/ priekšlikuma būtība
Ņemts vērā/ nav ņemts vērā
Pamatojums, ja iebildums/priekšlikums
nav ņemts vērā
materiālu” un 3.2. rīcības ietvaros ir paredzēts projekts „Bijušo ražošanas teritoriju apzināšana, sakārtošana un attīstība”.
5. VARAM Pašreizējās situācijas apraksts
Norādām, ka 5.sadaļā „Novada specializācija” noteiktā novada
specializācija neatspoguļo perspektīvos uzņēmējdarbības virzienus, kā
arī neizceļ novada specifiku / unikalitāti (kāda tieši lauksaimniecība,
kādas ražošanas nozares?). Līdz ar to aicinām padziļināt uzņēmējdarbības
vides un uzņēmējdarbības aktivitātes izvērtējumu, uz kā balstoties, kā arī
ņemot vērā novadā pieejamos attīstības resursus (izglītības un zinātnes
nodrošinājums, resursu un infrastruktūras nodrošinājums, īstenotie
projekti utt.) precīzāk definēt novada perspektīvos uzņēmējdarbības
virzienus. Papildus pavērtējiet, vai ir kaut kas ārpus tradicionālajiem
uzņēmējdarbības veidiem (neizmantotās iespējas).
Papildināt 5.sadaļu „Novada specializācija” ar nozarēm, kas Lielvārdes novadā būtu jāattīsta: 1) mežistrāde un kokapstrāde; 2) metālapstrāde un elektronika; 3) transports un loģistika; 4) informācijas tehnoloģijas; 5) atjaunojamie energoresursi; 6) lauksaimniecība, t.sk. bioloģiskā, netradicionālā lauksaimniecība; 7) rūpniecība, t.sk. ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde, apstrādes rūpniecība, pārtikas produktu ražošana; 8) pakalpojumu nozare; 9) tūrisms, t.sk. izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi; 10) būvniecības nozare. Lielvārdes novads ir atvērts jebkurai citai nozarei, kas ir saimnieciski un ekonomiski pamatota un nenodara būtisku kaitējumu videi.
6. RPR Lielvārdes novada attīstības programmā pašreizējais Lielvārdes novada
specializācijas formulējums ir neskaidrs, tas faktiski ietver gan esošo
situāciju dzīves vides un darbaspēka mobilitātes jomā, gan vadošās
uzņēmējdarbības nozares. Nepieciešams skaidri definēt ko saprot ar
novada specializāciju un attiecīgi to noteikt. Specializācijas noteikšanā
būtu jākoncentrējas uz īpašajām vērtībām un atšķirīgo, kas vienlaicīgi
veicinātu novada izaugsmi un atpazīstamību.
Ņemts vērā Skat. Iepriekšējā komentāra pamatojumu
7. VARAM 5.1.sadaļā „Transporta un satiksmes infrastruktūra” aicinām norādīt
pēdējos 3-5 gados veiktos remontdarbus, ceļa posmus, kuros
remontdarbi ir nepieciešami nekavējoties, pamatojot remontdarbu
nepieciešamību, kā arī iedzīvotāju kustības izmaiņas pēdējo 5 gadu
laikā, ja tādas ir vērojamas.
Nav ņemts vērā Pēdējo 3-5 gadu laikā Lielvārdes novadā līdzekļi bijuši pieejami periodiskajai un ikdienas ceļu un ielu uzturēšanai, pēdējo 2 gadu laikā – tikai ikdienas uzturēšanai (skatīt 7.1. – 2.tabulu), ieguldījumi transporta infrastruktūrā nav veikti. Skaidrojam, ka 1.3. mērķa, 1.7. rīcības ietvaros ir paredzēts projekts – „Lielvārdes novada ielu un ceļu esošās situācijas izvērtējums un rīcības plāna izstrāde”, kur arī plānots izvērtēt, kuri būs primārie ceļu posmi remontdarbu veikšanai. Dati par iedzīvotāju kustības izmaiņām nav pieejami.
8. LIAA Maz skatīta infrastruktūra no kapacitātes viedokļa, piemēram,
informācija par elektroapgādi, kas ir būtiski uzņēmējdarbības attīstībai.
Ņemts vērā
9. VARAM 7.1.sadaļā „Izglītība” būtu ieteicams atspoguļot skolu maksimāli
iespējamo piepildījumu, attālumus starp skolām, skolēnu nokļūšanas
iespējas.
Ņemts vērā daļēji 7.1. sadaļa papildināta ar šādu informāciju: 1) maksimālais skolu piepildījums; 2) attālums starp skolām. Informācija par skolēnu pārvadājumiem, ko nodrošina pašvaldība, ir jau norādīta aiz 9.1. – 2.tabulas (47.lpp.)
10. VARAM Aicinām papildināt 9.2.sadaļu „Veselības aprūpe” ar informāciju par
ģimenes ārstu pacientu skaitu, invalīdu skaitu pašvaldībā un
pārvietošanas iespējām cilvēkiem ar īpašām vajadzībām.
Ņemts vērā
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
67
Nr. p.k.
Iebilduma/ priekšlikuma iesniedzējs
Iesniegtā iebilduma/ priekšlikuma būtība
Ņemts vērā/ nav ņemts vērā
Pamatojums, ja iebildums/priekšlikums
nav ņemts vērā
11. VARAM 8.sadaļas „Kultūra un izklaide” ietvaros aicinām izvērtēt kultūras un
tūrisma aktivitāšu ekonomisko pusi – kā vērtējams kultūras iestāžu
daudzums, vai tās ir pietiekami noslogotas, kādā stāvoklī ir tūrisma
objekti.
Nav ņemts vērā Kultūras iestāžu noslodze un budžets Lielvārdes novadā nav vērtējams viennozīmīgi. Lai izvērtētu ekonomisko efektivitāti ir jāveic atsevišķs pētījums. Ņemot vērā, ka lielākā daļa tūrisma objektu ir privātīpašums, to stāvokļa novērtējumu pašvaldībai nav tiesību veikt.
12. VARAM Lai atspoguļotu paveikto katrā jomā, ierosinām pašreizējās situācijas
aprakstā atspoguļot informāciju par iepriekš īstenotajiem projektiem /
aktivitātēm (piem., sociālo pakalpojumu jomā, kultūras jomā utt.);
vienlaikus lūdzam sniegt pakalpojumu kvalitātes vērtējumu (piem.,
veselības, sociālajā un izglītības jomā utt.).
Ņemts vērā
13. DAP 20. lpp sadaļā „Dabas un kultūras mantojums” ierosinām minēt ne tikai
dabas pieminekļus, bet arī citas īpaši aizsargājamās dabas teritorijas.
Ņemts vērā
14. DAP 8.5.nosaļā atbilstoši likumam „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām” lūdzam lietot pilno nosaukumu „Īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas” vai arī paskaidrot saīsināto nosaukumu „aizsargājamās dabas
teritorijas”
Ņemts vērā
15. DAP 8.5. sadaļā lūdzam papildināt Lielvārdes novadā esošo Eiropas nozīmes
aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 sarakstu – saskaņā ar likuma
„Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām” pielikuma 314. Punktu
Natura 2000 teritorija ir arī mikroliegums „Dzelmes” (izveidots biotopa
„lakstaugu pioniersabiedrības kaļķainās augsnēs”, kas iekļauts Ministru
kabineta 05.12.2000. noteikumu Nr.421 „Noteikumi par īpaši
aizsargājamo biotopu veidu sarakstu” pielikuma 3.19. punktā,
aizsardzībai un atrodas Daugavas labajā krastā 2720 līdz 4180m no dabas
lieguma „Daugava pie Kaibalas” robežas uz DA no dabas lieguma).
Ņemts vērā
16. DAP Ierosinām attīstības programmu papildināt ar informāciju par
mikroliegumiem Lielvārdes novadā: izveidoti 2 mikroliegumi īpaši
aizsargājamā biotopa „nogāžu un gravu meži” un īpaši aizsargājamās
augu sugas Daudzgadībās mēnesenes aizsardzībai, kas atrodas Lēdmanes
pagastā, dabas parka „Ogres ieleja” teritorijā, kā arī iepriekšminētais
mikroliegums „Dzelmes”, kas iekļauts Natura 2000 sarakstā.
Ņemts vērā
17. DAP 4. pielikumā tabulā „Ģeoloģiskie pieminekļi” ierosinām precizēt, kādā
liegumā atrodas Aiviekstes lejteces devona karbonātiežu atsegumi.
Ņemts vērā
18. DAP 4.pielikuma tabula „Ģeoloģiskie pieminekļi” pie Ģeoloģiskā pieminekļa
„Lāčplēša gulta” aizsardzības statusa lūdzam ņemt vērā, ka īpaši
aizsargājama dabas teritorija saskaņā ar MK 16.03.2010.noteikumuNr.
264 „Īpaši aizsargājamo dabas teritoriju vispārējie aizsardzības un
izmantošanas noteikumi” 38.1 punktu ir arī dižakmeņi – laukakmeņi,
kuru virszemes tilpums ir 10 un vairāk kubikmetru, un 10 metru plata
josla ap tiem.
Ņemts vērā
19. DAP Lūdzam ņemt vērā, ka saskaņā ar likuma „Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām” 13.panta trešo daļu arī pašvaldība var izveidot īpaši
aizsargājamas dabas teritorijas, piemēram, lai aizsargātu dabas
pieminekļus, kuriem pašlaik nav noteikts aizsardzības statuss.
Ņemts vērā
20. VARAM Aicinām iespēju robežās papildināt sadaļu ar kartogrāfisko materiālu, lai
ir priekšstats par apdzīvotām vietām novadā, novada ceļu tīklu,
pakalpojumu sniedzēju izvietojumu, pakalpojumu apkalpes mērogu,
sabiedriskā transporta maršrutiem utt.
Ņemts vērā
21. Benita Šteina Atbilstoši metodikai, „esošās situācijas analīze” nosaukt kā „Pašreizējās
situācijas analīze”
Ņemts vērā
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
68
Nr. p.k.
Iebilduma/ priekšlikuma iesniedzējs
Iesniegtā iebilduma/ priekšlikuma būtība
Ņemts vērā/ nav ņemts vērā
Pamatojums, ja iebildums/priekšlikums
nav ņemts vērā
SVID ANALĪZE
22. VARAM Pašreizējās situācijas sadaļā vairākiem faktiem / tēzēm nav sniegts
paskaidrojums / vērtējums, līdz ar to nav iespējams pārliecināties par
SVID tabulā iekļauto informāciju (piem., kāpēc „veidot biznesa
inkubatorus, biznesa parkus” ir noteikts par iespēju, kādi būtu ieguvumi;
„darbojas mikro, mazi un vidēji uzņēmumi” ir stiprā puse, savukārt „nav
lielu uzņēmumu” – vājā puse, kas netiek šādi pasniegts pašreizējās
situācijas aprakstā utt.). Aicinām pārskatīt pašreizējās situācijas apraksta
sadaļu, papildinot to ar faktu vērtējumiem un paskaidrojot tēzes.
Ņemts vērā
STRATĒĢISKĀ DAĻA
23. RPR Stratēģiskajā daļā sniegta novada specializācijas vīzija 2030.gadā -
Lielvārdes novadā attīstās dažādu pakalpojumu un ražošanas nozares,
kur tiek izmantotas inovatīvas tehnoloģijas un radīta produkcija ar
augstu pievietoto vērtību. Vai novadā pieejamie resursi un programmā
paredzētās rīcības ļauj cerēt uz šīs vīzijas sasniegšanu?
Pašreizējais rīcības plāns neietver pasākumus, kas vērsti uz inovatīvu
tehnoloģiju attīstību, līdz ar to ilgtermiņa vīzijas sasniegšanas iespējas
šķiet apšaubāmas. Priekšlikums konkretizēt novada vīziju vai pārskatīt
noteiktās rīcības, lai rastu atbilstību starp stratēģiskajiem uzstādījumiem
un rīcībām.
Ņemts vērā Programmā paredzētās rīcības sekmē uzņēmējdarbības attīstību, tajā skaitā inovatīvas uzņēmējdarbības attīstību (3.ilgtermiņa prioritāte), turklāt skaidrojam, ka vīzija ir līdz 2030.gadam, savukārt rīcības ir paredzētas līdz 2017.gadam.
24. RPR Stratēģiskā daļā noteiktas ilgtermiņa un vidēja termiņa prioritātes, mērķi,
rīcības un sasniedzamie rezultāti (8.-11.lpp). Ieteikums precīzāk definēt
mērķus, jo pašreizējā redakcijā tie ir vispārināti un pēc būtības neatšķiras
no prioritātēm vai rīcībām. Otrs iespējamais risinājums ir mazināt līmeņu
skaitu prioritāšu, mērķu, rīcību hierarhijā.
Nav ņemts vērā Skaidrojam, ka definētās vidējā termiņa prioritātes atšķiras no mērķiem un rīcībām. Piemēram, VTP2.2. „Infrastruktūras uzlabošana un attīstība” ietver sevī 2 mērķus: M2.2.: Novada sasniedzamības un iedzīvotāju mobilitātes nodrošināšana un M2.3.: Efektīva resursu saglabāšana un izmantošana ilgtspējīgai attīstībai. Hierarhiski vidēja termiņa prioritātes ir vispārīgākas nekā rīcības, kas ir loģiski veidota struktūra. Attīstības programma ir veidota pašvaldības darbam un tā ir saprotama un viegli uztverama šādā formā.
25. RPR Attīstības programmā definētie mērķi un rīcības faktiski vispār neietver
vienu no novada pamatvērtībām – Daugavu. Šeit būtu nepieciešami
specifiski risinājumi attiecībā uz attīstības plānošanu. Daugava un tās
apkārtne būtu uzskatāma gan kā izaugsmes resurss pašvaldības attīstībai
(tūrisms, transports, aktīvā atpūta u.c.), gan kā labiekārtojama teritorija
jau esošo apdzīvoto vietu attīstībai un dabas teritoriju saglabāšanai.
Programmā būtu jāparedz rīcības šo jautājumu risināšanai.
Nav ņemts vērā Rīcības plānā 2.4. mērķī ir norādīti vairāki projekti, kas ietver Daugavas izmantošanu: 3. Tūrisma maršrutu izveide, kas ietver tūrisma takas izveidi gar Daugavas labo krastu; 5. Stratēģijas „Daugava kā tūrisma objekts” izstrāde un realizācija. Tieši 5.projekta īstenošanas rezultātā ir plānots atbildēt uz visiem minētajiem jautājumiem.
26. VARAM Lūdzam pašreizējās situācijas kopsavilkumā kompleksi paskatīties uz
jomu un teritorijas attīstību, t.i., paredzot nozaru integrētu apskatu, jo
kopsavilkuma nozīme ir integrēti un koordinēti parādīt novada attīstības
tendences un attīstības iespējas gan novada iekšienē, gan ārpus novada
robežām.
Ņemts vērā
27. VARAM Ļoti pozitīvi vērtējams tas, ka pašvaldība stratēģiskajos uzstādījumos ir
iekļāvusi arī ekonomiku, paredzot rīcības uzņēmējdarbības vides
sakārtošanai (piem., attīstīt atbalsta infrastruktūru, veicināt privātā un
Ņemts vērā
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
69
Nr. p.k.
Iebilduma/ priekšlikuma iesniedzējs
Iesniegtā iebilduma/ priekšlikuma būtība
Ņemts vērā/ nav ņemts vērā
Pamatojums, ja iebildums/priekšlikums
nav ņemts vērā
publiskā sektora sadarbību utt.). Vienlaikus, nosakot rīcības / investīciju
projektus, piedomājiet, lai noteiktie perspektīvie uzņēmējdarbības
virzieni nepaliktu bez pielietojuma, „uz papīra”, lai to attīstībai iespēju
robežās tiktu radīti nepieciešami priekšnosacījumi – darbaspēks,
pašvaldības palīdzība pie sadarbības partneru meklēšanas, mārketinga
aktivitātes, pakārtoto / saistīto nozaru attīstība, rīcība ar resursiem utt.
Ir būtiski paredzēt ne tikai tērējošās rīcības, bet arī ienākumus nesošās
rīcības, tās savstarpēji sabalansējot. Iesakām investīciju plānā
atspoguļot, kāds ir finansējuma procentuālais sadalījums starp
mērķiem.
28. VARAM Lūdzam ilgtermiņa un vidēja termiņa prioritāšu, mērķu, rīcību un
rezultātu tabulā norādīt, kas tiks izmantots par informācijas avotu
kvalitatīvo sasniedzamo rādītāju (piem., izglītības kvalitātes, veselības
aprūpes pakalpojumu piedāvājuma, brīvā laika pavadīšanas iespēju,
sociālo pakalpojumu piedāvājuma u.t.t.) novērtējumam.
Ņemts vērā
29. RPR Attīstības programmas Stratēģiskā daļa ietver arī Ieviešanas un
uzraudzības sadaļu. Vidēja termiņa prioritātēm norādīti kvantitatīvie
sasniedzamie rezultāti, kas vērsti galvenokārt uz pašreizējo rādītāju
saglabāšanu un uzlabojumiem atsevišķās jomās (kultūras pasākumu
skaita un apmeklētāju daudzuma palielināšanās, trūcīgo personu skaita
samazināšanās, pozitīvs dabiskais pieaugums, bezdarbnieku skaita
samazināšanās, uzņēmumu skaita palielināšanās u.c.). Tomēr investīciju
plānā trūkst reālu rīcību (projektu), kas veicinātu atsevišķu rādītāju
sasniegšanu, piemēram, pozitīva dabiskā pieauguma rādītāja
sasniegšanai.
Ņemts vērā
RĪCĪBAS PLĀNS
30. VARAM Norādām, ka rīcības plāns ir domāts kā attīstības programmas sadaļa, kas
ietver konkrētu pasākumu kopumu un investīciju plānu attīstības
programmā noteikto uzdevumu īstenošanai (attīstības programmas
pašreizējās situācijas sadaļas 12.lpp. ir teikts, ka rīcības plānā uzskaitītas
projektu idejas, ko pašvaldība ir iecerējusi īstenot, bet vēl nav pieņēmusi
lēmumu par to īstenošanu). Līdz ar to lūdzam rīcības plānā atspoguļot
darbus / rīcības, ko plānojat paveikt pašu spēkiem, bez finansējuma
piesaistes. Savukārt investīciju plānā, kas būtu iekļauts rīcības plānā,
aicinām atspoguļot investīciju projektus (ne tikai pašvaldības!), kam ir
piesaistīts vai plānots piesaistīt finansējumu.
Nav ņemts vērā Lielvārdes novada attīstības programmas struktūra ir veidota tā, lai pašvaldībai būtu ērti ar to strādāt plānojot pašvaldības budžetu. Pašvaldības investīciju projektu realizāciju būtiski ietekmē valsts plāns investīciju projektu sagatavošanai un piesaistei. Ņemot vērā, ka Lielvārdes novada pašvaldībai ir definēti daudz būtiski realizējamie projekti, esošais attīstības programmas saturs ļauj būt elastīgiem un pieņemt lēmumus projektu īstenošanai atbilstoši valsts plāniem.
31. RPR Rīcības plāns veidots ciešā sasaistē ar stratēģiskajiem uzstādījumiem
(prioritātes, mērķi, rīcības). Plānotie projekti pārsvarā atbilst izvirzītajiem
mērķiem. Nepietiekami šķiet 3.ilgtermiņa prioritātes 3.1.mērķa
(Ražošanas un pakalpojumu attīstība) ietvaros plānotie projekti. Šeit
būtu jāuzver uzņēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumi, kas vērsti
ne tikai uz sadarbības un informācijas nodrošināšanu, bet arī uz
uzņēmējdarbības infrastruktūras attīstīšanu. Šobrīd kā vienīgā aktivitāte
paredzēta bijušo ražošanas teritoriju apzināšana, sakārtošana un
attīstība. Būtu nepieciešami risinājumi un konkrētas rīcības esošās
infrastruktūras sakārtošanai un jaunas veidošanai. Tāpat jāvērtē vai
plānotie tehniskās infrastruktūras projekti (īpaši ūdensapgādes un
kanalizācijas) ir pietiekami un atbilstoši esošai situācijai gan dzīvojamo,
gan ražošanas teritoriju uzturēšanai un attīstībai.
Nav ņemts vērā Skaidrojam, ka pašvaldība ir plānojusi daudzu infrastruktūras objektu sakārtošanu, t.sk. ūdensapgādes un kanalizācijas sakārtošanu, kas sekmēs arī uzņēmējdarbības attīstību. Saskaņā ar attīstības programmas struktūru – infrastruktūras objektu sakārtošana ir iekļauta 1. un 2.ilgtermiņa prioritātes projektu ietvaros.
32. Iedzīvotāji Rīcības plānā 2.3. mērķim Efektīva resursu saglabāšana un izmantošana
ilgtspējīgai attīstībai 4.projekts - kanalizācijas notekūdeņu attīrīšanas
sistēmas izbūve un iekārtu rekonstrukcija. Rezultātā nav norādīta
Lielvārde.
Nav ņemts vērā Kanalizācijas notekūdeņu attīstīšanas sistēmas izbūve un iekārtu rekonstrukcijas projekta Lielvārde ir iekļauts Investīciju plānā
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
70
Nr. p.k.
Iebilduma/ priekšlikuma iesniedzējs
Iesniegtā iebilduma/ priekšlikuma būtība
Ņemts vērā/ nav ņemts vērā
Pamatojums, ja iebildums/priekšlikums
nav ņemts vērā
INVESTĪCIJU PLĀNS
33. VARAM Investīciju plānā aicinām atspoguļot arī projekta idejas, kam pašlaik
nav piesaistīts / nav atrasts finansējums (pievienojot piezīmi „par
īstenošanas iespējām tiks lemts atkarībā no pieejamā finansējuma”),
tas arī sekmēs investoru piesaisti. Kā arī semināros uzsvērām, attīstības
programma nav tikai pašvaldības struktūrvienību darbu summa, bet tā
savā ziņā ir partnerības dokuments, kurā tiek atspoguļotas arī
iedzīvotāju, NVO, uzņēmēju iniciatīvas, tādējādi ieinteresējot iesaistītās
puses dokumenta īstenošanā un teritorijas attīstībā kopumā.
Pašvaldības investīciju projektu realizāciju būtiski ietekmē valsts plāns investīciju projektu sagatavošanai un piesaistei. Ņemot vērā, ka Lielvārdes novada pašvaldībai ir definēti daudz būtiski realizējamie projekti, esošais attīstības programmas saturs ļauj būt elastīgiem un pieņemt lēmumu, kurus rīcības plānā iekļautos projektus realizēt pirmkārt. Attīstības programmas Rīcības plāna noslēgumā ir norādīti konkrēti projekti – rīcības, kas īstenojamas sadarbībā ar valsts iestādēm, uzņēmējiem, NVO u.c.
34. VARAM Papildus norādām, ka saplānotajām rīcībām/ investīcijām (gan investīciju
plānā, gan rīcību plānā) ir jābūt pamatotam pašreizējās situācijas sadaļā.
Pašlaik vairākiem projektiem pašreizējās situācijas aprakstā nav sniegts
pamatojums (piem., stadiona rekonstrukcija Jumpravā,
energoefektivitātes paaugstināšana skolās utt.), līdz ar to ir grūti spriest
par projektu nepieciešamību un ieguldījumu teritorijas attīstībā.
Ņemts vērā
35. RPR Programmas ietvaros ir veikts aprēķins, ka Lielvārdes novada pašvaldība
turpmākajos gados jaunu attīstības projektu attīstībai var uzņemties
jaunas kredītsaistības, taču, lai saglabātu ieteicamo pašvaldības saistību
apmēru 10% - 15% robežās no pamatbudžeta ieņēmumiem (150 – 200
tūkstoši LVL gadā). Līdz ar to pašvaldība tuvākajos 3-5 gados investīciju
projektos var ieguldīt 1,5 miljonus LVL, piesaistot ārējo finansējumu tas
sastāda aptuveni 4 miljonus LVL. Aprēķinu ieteikums izmantot
pašvaldības budžeta plānošanai programmas darbības laikā un saistīt ar
attiecīgiem pasākumiem programmas rīcības plānā ievērojot aprēķināto
kredītsaistību limitu.
Ņemts vērā
Datums: 20.06.2011.
Atbildīgā amatpersona
_____________________________________
(vārds, uzvārds, paraksts)
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
71
1. PIELIKUMS
Lielvārdes novada attīstības programmas un vides pārskata 2011. – 2017.gadam projektu
Publiskās/sabiedriskās apspriešanas sanāksmes
PROTOKOLS Nr.1
2011.gada 10.maijs
Jumpravas kultūras nams, Daugavas iela 6, Jumprava, Jumpravas pagasts, Lielvārdes novads
Sanāksmes sākums: 17:30
Sanāksmes vadītājs – Lielvārdes novada pašvaldības priekšsēdētājs Imants Balodis
Diskusijas vadītājs – SIA „AC konsultācijas” valdes loceklis Artūrs Caune
Protokolists – SIA „NK Konsultāciju birojs” projektu vadītāja Inese Slūka
Sanāksmes dalībnieki:
1. Imants Balodis, Lielvārdes novada pašvaldības priekšsēdētājs 2. Andris Ūdris, iedzīvotājs 3. Viktors Skraučs, Jumpravas pašvaldības aģentūra 4. Dace Noriņa, Jumpravas pašvaldības aģentūra 5. Dace Kļava, VPII „Zvaniņš” 6. Ilze Staģe, Lielvārdes novada būvvalde 7. Benita Šteina, Lielvārdes novada būvvalde 8. Alise Vorobeja, Jumpravas kultūras nams 9. Inese Medne, Jumpravas mūzikas un mākslas skola 10. Sandra Karule, Jumpravas kultūras nams 11. Tatjana Bangovska, Jumpravas kultūras nams 12. Iveta Zadiņa, Jumpravas pagasta pārvalde 13. Līga Zariņa, Jumpravas pagasta pārvalde 14. Ausma Krūzmane, VPII „Zvaniņš” 15. Taiga Vilciņa, VPII „Zvaniņš” 16. Jānis Līdumnieks, Jumpravas vidusskola 17. Benita Lisovska, Jumpravas speciālā internātpamatskola 18. Mārīte Škubenica, iedzīvotājs 19. Ilze Kreišmane, Lielvārdes novada deputāts 20. Zlema Brence, iedzīvotāja 21. Aija Rubina, VPII Zvaniņš 22. Inese Slūka, SIA NK Konsultāciju birojs 23. Artūrs Caune, SIA AC konsultācijas 24. Daina Dzeguze, SIA NK Konsultāciju birojs
Sanāksmes darba kārtība:
1. Publiskās apspriešanas atklāšana (Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs I.Balodis)
2. Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam (Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļas
vadītāja A.Brenča)
3. Attīstības programmas Vides pārskats (Vides eksperte D.Dzeguze)
4. Diskusija (vada SIA „AC Konsultācijas” valdes loceklis A.Caune)
5. Noslēgums.
Diskusijas gaita:
A.Caune aicina iedzīvotājus izteikt viedokli par dzīvi novadā un uzdot jautājumus. Iedzīvotāji: Kas ieviešot programmā paredzētās rīcības uzlabosies Jumpravā? I.Balodis: Jau šobrīd Jumpravā ir uzsākta vairāku investīciju projektu realizēšana: 1) Atkritumu šķirošanas laukuma rekultivēšana, kam šobrīd tiek aktualizēts tehniskais projekts, lai varētu veikt iepirkumu. 2)
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
72
Energoefektivitātes paaugstināšanas projekts Jumpravas vidusskolā, ko plānots pabeigt līdz 2011./2012.m.g. sākumam. 3) Kanalizācijas ūdeņu attīrīšanas iekārtas Dzelmēs (līdz 2012.gadam jābūt šīm iekārtām). Tika uzsākti projekti biokoģenerācijas stacijas izveidei, bet šie projekti ir apstājušies, taču esam gatavi sadarboties līdz ko tie tiks atsākto. Tiks īstenoti arī citi projekti, cik tas būs iespējams pašvaldības budžeta ietvaros. Šobrīd kredītportfelis ir 20%, izmantoti 10%. Jūs aicinu domāt ne tikai gaidīt no pašvaldības konkrētu rīcību izpildi, bet arī domāt par uzņēmējdarbības attīstīšanu, privāto īpašumu sakārtošanu, māju energoefektivitāti. Iedzīvotāji: Vai būs kādas izmaiņas ar ielu un ceļu stāvokli? I.Balodis: Pašvaldībai līdzekļu ceļu rekonstrukcijai nav, ir tikai lai veiktu nepieciešamākos ikdienas uzturēšanas darbus. Jumpravā ir paredzēta ielas gar stadionu rekonstrukcija biedrības „Zied zeme” projekta ietvaros. Valsts ceļu stāvokļa uzlabošanu pašvaldība nevar risināt. Iedzīvotāji: Ja tiek rakstīts projekts biedrībai „Zied zeme” vai pašvaldība to līdzfinansēs? I.Balodis: Pašvaldība atbalsta un līdzfinansē visus projektus, kas piesaista investīcijas novadam. Aicinu visus būt aktīviem finansējuma piesaistē un sagatavot projektus. A.Brenča: Ļoti priecājamies, ka Jūs sadarbojaties ar biedrību „Zied zeme”, iesaku konsultēties ar viņiem par projektu sagatavošanu, lai sasniegtu labākus rezultātus. Viņi ir atsaucīgi šādu jautājumu risināšanai. Iedzīvotāji: Jumpravā kaltu māja tiek kurināta ar šķeldu, bet tiek likti šķēršļi iepirkumu veikšanai, kā rezultātā rodas sajūta, ka nav vēlēšanās videi draudzīgas siltumapgādes nodrošināšanā. I.Balodis: ES noteikumu ieviešanas negatīvās sekas ir brīvais tirgus, valdības lēmumi un noteiktās kvotas. Jumpravas pagastā tiek darīts pareizi kurinot ar šķeldu, jo, lai kā tās cenas tiktu paaugstinātas, jūs esat neatkarīgāki un saražotais siltums ir lētāks nekā kurinot ar fosilajiem kurināmajiem. Iedzīvotāji: Vai būs kādas izmaiņas ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmām, kas ir novecojušas? I.Balodis: Ir veikta rekonstrukcija daļai iekārtu un tās darbojas ar rezervi, jo parēķinot pieslēgšanās izdevumus un pakalpojumu izmaksas, iedzīvotāji nevar par šādu pakalpojumu samaksāt. Iedzīvotāji: Vai Lielvārdes novadā veidosies jaunas darba vietas? I.Balodis: Attīstības programmā esam definējuši, ka vēlamies gan sakoptu vidi, gan ražošanu, kas būtu videi draudzīga. Ar jaunu darba vietu veidošanos drīzāk novadā ir vairākas neveiksmes, kad labas idejas netiek attīstītas. Kaibalā, piemēram, bija plānots riepu pārstrādes komplekss pagraba telpās 1000m
2 platībā. Nebija
zināmas vēl ne tehnoloģijas, ne pārstrādes process, kad iedzīvotāji jau rakstīja sūdzības, ka tiks piesārņots gaiss, radīts vides piesārņojums u.c. Lielvārdes novads šajā jautājumā nav unikāls. Ceru, ka tiks veiktas izmaiņas likumdošanā un šādas sabiedriskās apspriešanas neveidos situāciju, ka uzņēmējdarbība netiek attīstīta. Aicinājums ir būt aktīviem, meklēt idejas, tās attīstīt, izmantot valsts atbalstu. Iedzīvotājs: Jumpravā tikko nodotā rekonstruētā Sporta laukuma segums ir bojāts. Kādēļ radusies šāda situācija un kā tas tiks novērts? I.Balodis: Sporta laukums ir nodots ar defekta aktu. Defekta novēršanas termiņš ir līdz jūnijam, defekti ir fiksēti un tiks novērsti. Sporta laukums ir apdrošināts, līdz ar to ir risks, par to, ka darbi netiks paveikti, ir minimāls. Ja būvnieks nevēlēsies veikt defektu novēršanu, to varēs izdarīt citi. A.Caune noslēgumā pateicas par dalību, aicina sniegt priekšlikumus līdz 20.maijam, kad notiek publiskā apspriešana. Informē par turpmākajām publiskās apspriešanas sanāksmēm.
Sanāksme tiek slēgta plkst. 19:00
Sanāksmes vadītājs /paraksts/ I.Balodis
Sanāksmes protokolists /paraksts/ I.Slūka
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
73
2. PIELIKUMS
Lielvārdes novada attīstības programmas un vides pārskata 2011. – 2017.gadam projektu
Publiskās/sabiedriskās apspriešanas sanāksmes
PROTOKOLS Nr.2
2011.gada 11.maijs
Lielvārdes novada dome, Raiņa iela 11 A, Lielvārde, Lielvārdes novads
Sanāksmes sākums: 17:30
Sanāksmes vadītājs – Lielvārdes novada pašvaldības priekšsēdētājs I.Balodis
Diskusijas vadītājs – SIA „AC konsultācijas” valdes loceklis Artūrs Caune
Protokolists – SIA „NK Konsultāciju birojs” projektu vadītāja Inese Slūka
Sanāksmes dalībnieki:
1. Imants Balodis, Lielvārdes novada pašvaldība
2. Airita Brenča, Lielvārdes novada pašvaldība
3. Gvido Vītoliņš, Lielvārdes novada pašvaldība
4. Ilze Kreišmane, Lielvārdes Attīstības fonds
5. Aigars Kruvesis, Edgara Kauliņa Lielvārdes vidusskola
6. Raimonds Graudiņš, Lielvārdes novada pašvaldība
7. Rolands Elksnītis, SIA Lielvārdes Remte
8. Agris Lapiņš, iedzīvotājs
9. Linda Krūmiņa, iedzīvotāja
10. Jānis Siliņš, Biedrība „Zied zeme”
11. Benita Šteina, Lielvārdes novada pašvaldība
12. Ilze Staļģe, Lielvārdes novada būvvalde
13. Anita Bērziņa, iedzīvotāja
14. Aigars Orups, iedzīvotājs
15. Ilze Sniega - Sniedziņa, iedzīvotāja
16. Inese Dilāne, iedzīvotāja
17. Artūrs Caune, SIA AC konsultācijas
18. Inese Slūka, SIA NK Konsultāciju birojs
19. Gatis Pāvils – SIA NK Konsultāciju birojs
Sanāksmes darba kārtība:
1. Publiskās apspriešanas atklāšana (Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs I.Balodis)
2. Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam (Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļas vadītāja A.Brenča)
3. Attīstības programmas Vides pārskats (Vides eksperte D.Dzeguze)
4. Diskusija (vada SIA „AC Konsultācijas” valdes loceklis A.Caune)
5. Noslēgums.
Diskusija:
Iedzīvotāji: Vai ir plānota privāto māju pieslēgumu veidošana pie kopējās kanalizācijas sistēmas?
I.Balodis: Iedzīvotāji var veikt privāto māju ūdens un kanalizācijas sistēmu pieslēgšanu kopējai kanalizācijas sistēmai, bet par saviem līdzekļiem.
Iedzīvotāji: Vai tas ir paredzēts attīstības programmā? Kad, piemēram, būs pieejams pieslēgums Pumpura ielā? Šādiem pieslēgumiem pamatojoties uz Eiropas Savienības direktīvām ir jābūt līdz 2015.gadam, sevišķi tām, kas atrodas Daugavas krastā.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
74
I.Balodis: kanalizācijas sistēmu izbūve ir paredzēta gan Investīciju, gan Rīcības plānā, drīzāk to izbūvējot būs problēmas ar pieslēgumiem, jo tie ir jāveic par saviem līdzekļiem, kā arī palielinās samaksa par pakalpojumu. Tāda situācija šobrīd ir vērojama Kaibalā.
A.Brenča: Tiks publicēta karte, kurā tiks norādīti maģistrālie vadi, tādējādi iedzīvotāji varēs pārliecināties vai pieslēgumu iespējams būs nodrošināt tuvākajā laikā.
I.Balodis: Kanalizācijas sistēma uzreiz netiks izbūvēta visā Lielvārdē, finansiālo izdevumu dēļ 7 gados to nevar izdarīt.
Iedzīvotāji: Gribētos, lai lielāks akcents tiktu likts uz atkritumu apsaimniekošanu, kur daudzas lietas var regulēt izdodot saistošos noteikumus, vismaz lai sodītu, ka nav atkritumu apsaimniekošanas līguma, arī pieslēguma kanalizācijas sistēmai.
D.Dzeguze: Jā, var administratīvi sodīt, ja nav līgums par atkritumu apsaimniekošanu.
I.Balodis: Lielvārdes novada pašvaldība izstrādās saistošos noteikumus līdz šī gada beigām un pamatojoties uz tiem pašvaldības policija varēs veikt kontroli, nepieciešamības gadījumā uzliekot arī sodus par to, ka nav noslēgts līgums.
Iedzīvotāji: Attiecībā uz tūrisma attīstību – vai ir plānota labierīcību izbūve?
G.Vītoliņš: Lielvārdes centrā tika uzstādītas labierīcības un lielvārdieši pierādīja, ka tās nav nepieciešamas trīs reizes apgāžot un nokrāsojot.
I.Balodis: Par šo jautājumu esam diskutējuši vairākkārt. Šobrīd labierīcības var izmantot vairākās publiskās vietās - kafejnīcās, dzelzceļa stacijā, lielveikalos.
D.Dzeguze: Šis jautājums ir aktuāls arī ārvalstīs, bet tur iedzīvotājiem šķiet pašsaprotami, ka labierīcības pieejamas ēdināšanas iestādēs.
Iedzīvotāji: Kur atrodas Lielvārdes centrs no tūrisma viedokļa?
G.Vītoliņš: Detālplānojumā aiz autoostas paredzēts laukums, kur plānots būvēt biroju telpas, tajā skaitā būs pieejamas arī labierīcības. Tehniskais projekts ir izstrādāts, bet nepieciešami 200 tūkstoši latu, kur lielākos izdevumus veido komunikāciju pārcelšana.
Iedzīvotāji: Rīcības plānā ir norādīts, ka tiks papildināti zivju resursi Daugavas un Ogres upēs. Kā tas tiek darīts un ar ko pašvaldība sadarbojas?
I.Balodis: Zivju resursi tiek papildināti katru gadu, sadarbojamies ar biedrību „Mēs - Zivīm” un Zivju fondu.
Iedzīvotāji: Stratēģiskajā daļā esošā situācija vērtēta kā slikti vai gandrīz slikti. Ja es kā novada iedzīvotājs šādu vērtējumu ieraugu – man rodas jautājums, vai tiešām novadā ir tik slikti? Uz ko ir balstīts šāds vērtējums?
A.Caune: attīstības programma ir kā biznesa plāns, kur izvirzītos mērķus vajag izvērtēt. Atskaitīšanas sistēma nosaka pret ko mērīt un kā mērīt. Specifisku datu iegūšanai un pētījumu veikšanai nav pieejami papildus finanšu līdzekļi un tādos gadījumos izmanto kvalitatīvas novērtēšanas metodes. Tas ir kopīgais redzējums par to, kāsa situācija novadā ir.
Iedzīvotāji: Vai arī 2017.gadā jūs plānojat izstrādāt attīstības programmu? Kā to varēs novērtēt 2017.gadā vai šis rādītājs ir sasniegts?
R.Graudiņš: Tajā brīdī, kad darba grupās strādājām pie šiem rādītājiem, tas bija svarīgi un aktuāli, jo novērtējām to, kas mums ir pieejams. Piemēram izvērtējot investīciju piesaisti novadā - šis rādītājs nav iepriecinošs un tas tika argumentēts darba grupā.
B.Šteina: Svarīgi nejaukt vides pārkasta monitoringu ar attīstības programmas izvērtēšanas rādītājiem. Tas ka programmā ir norādīti kvalitatīvie rādītāji, nenozīmē, ka pēc tiem būs jānovērtē attīstības programma turpmāk.
I.Slūka: Priekšlikums ir vēlreiz izvērtēt šos rādītājus un tos, kuriem ir piemērojams skaitliska izteiksme un kuri ir izmērāmi, tos atstājam.
Iedzīvotāji: Vai ir dati par to cik iedzīvotāji ir deklarējušies Lielvārdes novadā, bet dzīvo citur un otrādi.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
75
I.Balodis: Šādi dati nav pieejami, šādu informāciju daļēji var redzēti tikai starpskolu norēķinos. Vairāk ir tādi iedzīvotāji, kuru bērni izglītības pakalpojumus saņemt ārpus novada teritorijas.
Iedzīvotāji: Kas notiks ar izglītības iestādēm, jo skolēnu skaits paliek mazāks? Varbūt ir jāveic skolu optimizācija?
I.Balodis: Kaibalas pamatskola tiks reorganizēta no šī septembra, kur turpmāk būs tikai pirmskolas un sākumskolas izglītība. Ieguvumu pašvaldībai skolu likvidējot ir maz, jo tā tāpat ir jāuztur. Pārējās Lielvārdes novada pašvaldības skolās skolēnu skaits ir pietiekams, turklāt skolēnu skaita izmaiņas ir atkarīgas arī skolu reorganizāciju blakus novados. Lielvārdes novadā arī sociālās palīdzības veidi sekmē ģimeņu piesaisti.
Iedzīvotāji: Lielvārdes novadā dzīvo daudz uzņēmēji, bet to uzņēmējdarbība ir ārpus novada. Vai ir iespējams tos pulcēt kopā un veicināt uzņēmējdarbības attīstību šeit?
I.Balodis: Veiksmīgi ir uzsākuši sadarboties ir tūrisma uzņēmēji, bet pārējo aktivitāte ir neliela. Mēs esam gatavi uzklausīt un sadarboties, bet mēs nevaram uzspiest pulcēties. Uzņēmējdarbības attīstībai ir svarīga kvalitatīva infrastruktūra un iespēju robežās pašvaldība sekmē tās attīstību..
Iedzīvotāji: Attīstības programmā ir norādīts, ka tiks sekmēta uzņēmējdarbība. Kā pašreiz tiek apzināti uzņēmēji? Piemēram sestdien ir uzņēmēju diena – kā tika šie uzņēmēji apzināti un aicināti?
I.Balodis: Protams būtu jābūt cilvēkam, koordinatoram kas to dara, tāds darbinieks pašvaldībā nav. Šobrīd ir tūrisma punkts, kurā attiecīgi darbinieki strādā ar tūrisma uzņēmējiem. Esam mēģinājuši apzināt, kādi uzņēmumi pašvaldībā ir. Aicinām tos uz dažādiem pasākumiem, tikšanām.
A.Brenča: Strādājam arī pie uzņēmēju datu bāzes izveides, tas ir iesākts darīt un tiem uzņēmējiem, kas jau ir mūsu datu bāzē, pārsūtām informāciju par dažādiem jautājumiem. Ikšķilē ir laba pieredze sadarbībā ar uzņēmējiem un Rīgas plānošanas reģions ir aktualizējis darbu šajos jautājumos.
A.Caune noslēgumā pateicas par dalību, aicina sniegt priekšlikumus līdz 20.maijam, kad notiek publiskā apspriešana. Informē par turpmākajām publiskās apspriešanas sanāksmēm.
Sanāksme tiek slēgta plkst. 19:00
Sanāksmes vadītājs /paraksts/ I.Balodis
Sanāksmes protokolists /paraksts/ I.Slūka
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
76
3. PIELIKUMS
Lielvārdes novada attīstības programmas un vides pārskata 2011. – 2017.gadam projektu
Publiskās/sabiedriskās apspriešanas sanāksmes
PROTOKOLS Nr.3
2011.gada 12.maijs
Lēdmanes tautas nams, „Ziediņi”, Lēdmane, Lēdmanes pagasts, Lielvārdes novads.
Sanāksmes sākums: 17:30
Sanāksmes vadītājs – Lielvārdes novada pašvaldības priekšsēdētājs I.Balodis
Diskusijas vadītājs – SIA „AC konsultācijas” valdes loceklis Artūrs Caune
Protokolists – SIA „NK Konsultāciju birojs” projektu vadītāja Inese Slūka
Sanāksmes dalībnieki:
1. Imants Balodis, Lielvārdes novada pašvaldība 2. Airita Brenča, Lielvārdes novada pašvaldība 3. Ilze Kreišmane – Lielvārdes attīstības fonds 4. Anna Gaiduka, Lielvārdes pamatskola 5. Antra Gerharde, iedzīvotāja 6. Veneranda Trumekalne, Lēdmanes pagasta bibliotēka 7. Solvita Zeļģe, Lēdmanes pagasta bibliotēka 8. Andris Eglītis, Lēdmanes pamatskola 9. Līga Laganovska, Lēdmanes pamatskola 10. Kristīne Kuka, Lēdmanes pamatskola 11. Arno Kuks, iedzīvotājs 12. Dzintars Laganovskis, Lēdmanes pagasta pārvalde 13. Benita Šteina, Lielvārdes novada būvvalde 14. Inese Zaporožeca, Lielvārdes novada Lēdmanes bāriņtiesa
Sanāksmes darba kārtība:
1. Publiskās apspriešanas atklāšana (Lielvārdes novada domes priekšsēdētājs I.Balodis)
2. Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam (Attīstības plānošanas un projektu vadīšanas nodaļas vadītāja A.Brenča)
3. Attīstības programmas Vides pārskats (Vides eksperte D.Dzeguze)
4. Diskusija (vada SIA „AC Konsultācijas” valdes priekšsēdētājs A.Caune)
5. Noslēgums.
Diskusija:
A.Caune: Kā jūs vērtējat dzīvi novadā?
Iedzīvotāji: Ceram, ka blakus izbūvējot Maskavas šoseju palielināsies īpašumu vērtība, attīstīsies
pakalpojumi un tūrisma iespējas, nokļūšanas iespējas, palielināsies iedzīvotāju skaits.
Pie šī brīža situācijas esam pieraduši bet neesam bērniem audzinājuši patriotismu, lai viņi atgrieztos novadā.
Patīkami ir, kad kāds jaunietis veido uzņēmējdarbību, jo tomēr viņi savādāk skatās uz attīstību un ir spēj
īstenot dažādas idejas.
I.Balodis: Vai Jūsuprāt jaunieši neatgriežas tāpēc ka nav patriotisma vai tomēr neredz iespēju?
Iedzīvotājs: Drīzāk neredz iespēju. Lēdmanē ir jomas, kurās attīstīt uzņēmējdarbību, bet te nav pirktspēja un
apjoms, turklāt ir tik daudz dokumentu jāsakārto. Daļa pakalpojumus saņem citur. Vai pastāv iespēja, ka tiks
sakārtota infrastruktūra un uzlabosies transporta iespējas uz Lielvārdi? Kad nācām te dzīvot, Lēdmane bija
ideāla vieta – iespēja nokļūt uz Valmieru, Siguldu, Rīgu, Ogri, Skrīveriem, Madlienu. Kāds ir pašvaldības
redzējums – vai sabiedriskais transports attīstīsies, vai būs tādi pakalpojumi kā zobārsts.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
77
I.Balodis: Pakalpojumi neattīstīsies, ja nebūs klientu un pirktspējas, bet kā zinām, daļa Lēdmanes iedzīvotāju
pakalpojumus izmanto citur un izveidojot jaunus pakalpojumus, to sniedzēji nebūs noslogoti. Ir lietas, ko
pašvaldība nevar risināt. Medicīnas aprūpe nav pašvaldības kompetencē, arī pasažieru pārvadājumi nav
pašvaldības funkcija, tā ir reģiona funkcija. Pašvaldības uzdevums ir skolēnu pārvadājumi un organizēt reisus
iedzīvotājiem pašvaldība nedrīkst. Izņēmums ir personas ar kustību traucējumiem, kam tiek piedāvāts
specializētais transports. Ieteikums ir sadarboties kopā braucot ar vienu privāto automobili un tas ir lētāk,
nekā braukt ar pašvaldības vai citu transportu. Mūsu attīstība ir atkarīga no iedzīvotāju skaita. Lai jaunos
dabūtu iekšā – ir jādomā par ražotnēm un uzņēmējdarbības attīstību.
Iedzīvotājs: Daži iedzīvotāji vispār nekur vairs nedodas un pat ja atklātu jaunu reisu, diez vai cilvēki kaut kur
brauks, jo ir pieraduši būt mājās.
I.Balodis: Jā tā tas ir un jāņem vērā, ka gadās arī situācija pasažieris biļeti neiegādājas, pasažieru plūsma
attiecīgi ir niecīga un rezultātā reiss tiek slēgts.
A.Caune: Tā nav tikai Lēdmanes, Lielvārdes un Latvijas problēma, bet arī citu ES valstu problēma. Skolēnu
kļūst mazāk, daļa pārvietojas ar automašīnām un autobusu satiksme nav. Tiek domāts, kādā veidā izmantot
taksometru pakalpojumus, vai apvienot vairākus pakalpojumus.
Iedzīvotāji: Apkures sistēmas problēma, karstā ūdens trūkums ir aktuāla problēma, jo mājā šīs sistēmas ir
bojātas. Mājas paliek vecākas un apsaimniekošana dārgāka. Kā šo problēmu var risināt?
I.Balodis: Tas ir jārisina mājas īpašniekiem, iedzīvotājiem, kopā jādomā par mājas siltināšanu. Jā jūsu mājā šī
problēma ir aktuāla, jo daļa dzīvokļu ir atslēgušies no kopējās sistēmas.
Iedzīvotāji: Tajā laikā tam bija objektīvi iemesli. Ja mājā 4-5 dzīvokļi būs tukši, tad mājas tehniskais stāvoklis
ir apdraudēts.
I.Balodis: Ir jāgrupējas, lai dzīvotu vienā mājā, ja dzīvokļu īpašnieki piekrīt maiņas iespējām
A.Caune noslēgumā pateicas par dalību, aicina sniegt priekšlikumus līdz 20.maijam, kad notiek publiskā
apspriešana.
Sanāksme tiek slēgta plkst. 19:00
Sanāksmes vadītājs /paraksts/ I.Balodis
Sanāksmes protokolists /paraksts/ I.Slūka
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
78
4. PIELIKUMS
Rīgas plānošanas reăiona priekšlikumi
Lielvārdes novada attīstības programmas 2011-2017 pilnveidošanai
(Projekta apspriešana)
Rīgas plānošanas reăions ir izvērtējis Lielvārdes novada attīstības programmas 2011.-2017.gadam projektu un sagatavojis priekšlikumus dokumenta pilnveidošanai.
Lielvārdes novada attīstības programma strukturāli veidota Ħemot vērā metodiskos ieteikumus attīstības programmu izstrādei reăionālā un vietējā līmenī un saistītos normatīvos aktos noteiktās prasības.
Lielvārdes reăiona vieta Rīgas plānošanas reăionā noteikta reăiona teritorijas plānojumā. Reăiona apdzīvojuma telpiskajā struktūrā Lielvārde noteikta kā vietējās nozīmes attīstības centrs, kas nodrošina atbilstošu pakalpojumu sniegšanu un apkārtējo teritoriju attīstības nodrošināšanu. Attiecīgā apdzīvojuma līmeĦa pamatfunkcijas – pārvaldes, pakalpojumu, darījumu un ražošanas.
Attiecībā uz transporta infrastruktūras attīstības perspektīvu Lielvārdes novadā reăiona teritorijas plānojumā iekĜauta starpreăionu nozīmes ainavu ceĜa gar Daugavu attīstība (pašreizējais autoceĜš A 6), kā arī starptautiskas nozīmes ātrgaitas autoceĜa Rīga –Maskava attīstība autoceĜa P 80 vietā, kas nākotnē attiecībā uz tranzīta autosatiksmi var aizstāt autoceĜu A 6.
Lielvārdes novada lauku telpas attīstības kontekstā reăiona teritorijas plānojums ietver tūrisma un dabas aizsardzības teritorijas (gar Daugavu) un lauksaimniecības zemju areālus, kas lielā mērā sakrīt ar pašreizējo Lielvārdes novada uzĦēmējdarbības jomu specializāciju.
Lielvārdes novada attīstības programmā pašreizējais Lielvārdes novada specializācijas formulējums ir neskaidrs, tas faktiski ietver gan esošo situāciju dzīves vides un darbaspēka mobilitātes jomā, gan vadošās uzĦēmējdarbības nozares. Nepieciešams skaidri definēt ko saprot ar novada specializāciju un attiecīgi to noteikt. Specializācijas noteikšanā būtu jākoncentrējas uz īpašajām vērtībām un atšėirīgo, kas vienlaicīgi veicinātu novada izaugsmi un atpazīstamību.
Attīstības programmā definētie mērėi un rīcības faktiski vispār neietver vienu no novada pamatvērtībām – Daugavu. Šeit būtu nepieciešami specifiski risinājumi attiecībā uz attīstības plānošanu. Daugava un tās apkārtne būtu uzskatāma gan kā izaugsmes resurss pašvaldības attīstībai (tūrisms, transports, aktīvā atpūta u.c.), gan kā labiekārtojama teritorija jau esošo apdzīvoto vietu attīstībai un dabas teritoriju saglabāšanai. Programmā būtu jāparedz rīcības šo jautājumu risināšanai.
Stratēăiskajā daĜā sniegta novada specializācijas vīzija 2030.gadā - Lielvārdes novadā attīstās dažādu pakalpojumu un ražošanas nozares, kur tiek izmantotas inovatīvas tehnoloăijas un radīta produkcija ar augstu pievietoto vērtību. Vai novadā pieejamie resursi un programmā paredzētās rīcības Ĝauj cerēt uz šīs vīzijas sasniegšanu? Pašreizējais rīcības plāns neietver pasākumus, kas vērsti uz inovatīvu tehnoloăiju attīstību, līdz ar to ilgtermiĦa vīzijas sasniegšanas iespējas šėiet apšaubāmas. Priekšlikums konkretizēt novada vīziju vai pārskatīt noteiktās rīcības, lai rastu atbilstību starp stratēăiskajiem uzstādījumiem un rīcībām.
Stratēăiskā daĜā noteiktas ilgtermiĦa un vidēja termiĦa prioritātes, mērėi, rīcības un sasniedzamie rezultāti (8.-11.lpp). Ieteikums precīzāk definēt mērėus, jo pašreizējā redakcijā tie ir vispārināti un pēc būtības neatšėiras no prioritātēm vai rīcībām. Otrs iespējamais risinājums ir mazināt līmeĦu skaitu prioritāšu, mērėu, rīcību hierarhijā.
Attīstības programmas Stratēăiskā daĜa ietver arī Ieviešanas un uzraudzības sadaĜu. Vidēja termiĦa prioritātēm norādīti kvantitatīvie sasniedzamie rezultāti, kas vērsti galvenokārt uz pašreizējo rādītāju saglabāšanu un uzlabojumiem atsevišėās jomās (kultūras pasākumu skaita un apmeklētāju daudzuma palielināšanās, trūcīgo personu skaita samazināšanās, pozitīvs dabiskais pieaugums, bezdarbnieku skaita samazināšanās, uzĦēmumu skaita palielināšanās u.c.). Tomēr investīciju plānā trūkst reālu rīcību (projektu), kas veicinātu atsevišėu rādītāju sasniegšanu, piemēram, pozitīva dabiskā pieauguma rādītāja sasniegšanai.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
79
Sasniedzamie rādītāji ne vienmēr raksturo konkrēta mērėa vai rīcības realizāciju, piemēram, rīcības, kas pakārtotas 2.4.mērėim paredz veicināt tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu attīstību, savukārt, rezultatīvais rādītājs ir tūrisma informācijas centra izveide. Vai šis rādītājs raksturo konkrētā mērėa realizāciju vai arī ar tūrisma infrastruktūras un pakalpojumu attīstību saprotam vien informācijas centra izveidi? Attīstības programmā ir vairāki šādi piemēri.
Rīcības plāns veidots ciešā sasaistē ar stratēăiskajiem uzstādījumiem (prioritātes, mērėi, rīcības). Plānotie projekti pārsvarā atbilst izvirzītajiem mērėiem. Nepietiekami šėiet 3.ilgtermiĦa prioritātes 3.1.mērėa (Ražošanas un pakalpojumu attīstība) ietvaros plānotie projekti. Šeit būtu jāuzver uzĦēmējdarbības vides sakārtošanas jautājumi, kas vērsti ne tikai uz sadarbības un informācijas nodrošināšanu, bet arī uz uzĦēmējdarbības infrastruktūras attīstīšanu. Šobrīd kā vienīgā aktivitāte paredzēta bijušo ražošanas teritoriju apzināšana, sakārtošana un attīstība. Būtu nepieciešami risinājumi un konkrētas rīcības esošās infrastruktūras sakārtošanai un jaunas veidošanai. Tāpat jāvērtē vai plānotie tehniskās infrastruktūras projekti (īpaši ūdensapgādes un kanalizācijas) ir pietiekami un atbilstoši esošai situācijai gan dzīvojamo, gan ražošanas teritoriju uzturēšanai un attīstībai.
Programmas ietvaros ir veikts aprēėins, ka Lielvārdes novada pašvaldība turpmākajos gados jaunu attīstības projektu attīstībai var uzĦemties jaunas kredītsaistības, taču, lai saglabātu ieteicamo pašvaldības saistību apmēru 10% - 15% robežās no pamatbudžeta ieĦēmumiem (150 – 200 tūkstoši LVL gadā). Līdz ar to pašvaldība tuvākajos 3-5 gados investīciju projektos var ieguldīt 1,5 miljonus LVL, piesaistot ārējo finansējumu tas sastāda aptuveni 4 miljonus LVL. Aprēėinu ieteikums izmantot pašvaldības budžeta plānošanai programmas darbības laikā un saistīt ar attiecīgiem pasākumiem programmas rīcības plānā ievērojot aprēėināto kredītsaistību limitu.
Precizējumi – 1.daĜas „Esošās situācijas analīze” 16.lpp norādīts nepareizs Rīgas plānošanas reăiona pašvaldību skaits (31) – reăionā ir 30 vietējās pašvaldības.
Situācijas raksturošanai izmantoti aktuāli statistikas dati, taču pie iedzīvotāju un apdzīvojuma raksturojuma būtu nepieciešama iedzīvotāju skaita izmaiĦu prognoze, vismaz līdz Programmas darbības beigu termiĦam – 2017.gadam.
Pilnveidojot Lielvārdes novada attīstības programmu lūdzam Ħemt vērā Rīgas plānošanas reăiona sagatavotos priekšlikumus.
Rīgas plānošanas reăions
13.05.2011.
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
80
5. PIELIKUMS
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
81
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
82
6. PIELIKUMS
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
83
Lielvārdes novada attīstības programma 2011. – 2017.gadam S T R A T Ē Ģ I S K Ā D A Ļ A
84
