Latvijas izglītības un zinātnes ministrijai

LR IZM Augstākās izglītības departamentam

Augstākās izglītības kvalitātes novērtēšanas centram

PIETEIKUMS STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAI

Augstākās izglītības iestādes nosaukums Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža

Augstākās izglītības iestādes Vidus prospekts 36/38juridiskā adrese un telefons Jūrmala, LV-2010, Latvija

Tālr.: 67752507, e – pasts st-skola@apollo.lvAugstākās izglītības iestādesreģistrācijas apliecības numurs Nr. 2947002472

Studiju programmas nosaukums Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Biomedicīnas laborants”

Studiju programmas kods 41722

Studiju programmas īstenošanas 2 gadi jeb 4 semestri pilna laika klātienesilgums un apjoms studijās 80 kredītpunkti, iepriekšējā izglītība

vispārēja vidējā izglītība Prasības, sākot studiju programmasapguvi vidējā izglītība

Iegūstamā kvalifikācija biomedicīnas laborants 3212 03

Vieta, kurā īsteno studiju programmu LU P.Stradiņa medicīnas koledža,Vidus prospekts 36/38, Jūrmala, LV-2010

Personas vārds, uzvārds un amats, kuru Aelita Koha, studiju programmas vadītāja, augstākās izglītības iestāde ir pilnvarojusi izglītības metodiķe, lektore, maģ.izgl.zin. kārtot ar akreditāciju saistītos jautājumus

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas direktore Ilga Eriņa

SATURA RĀDĪTĀJS

Senāta lēmums par studiju programmas apstiprināšanu 4

Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas reģistrācijas apliecība 5

Studiju programmas akreditācijas kopija 7

Dokuments, kas apliecina, ka studiju programmas likvidācijas gadījumā studējošiem

tiek nodrošināta iespēja turpināt izglītības ieguvi citā studiju programmā7

TITULLAPA 10

STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA 11

PROGRAMMAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS 12

1. Biomedicīnas laboranta profesionālās augstākās izglītības pirmā līmeņa

studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti12

2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts

interešu viedokļa13

3. Studiju programmas atbilstība izglītības standartam un biomedicīnas

laboranta profesijas standartam15

4. Studiju programmas salīdzinājums ar citām Latvijas un ES studiju

programmām23

5. Studiju programmas organizācija 30

6. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras

nodrošinājums36

7. Imatrikulācijas nosacījumi 38

8. Studiju programmas praktiskā realizācija 39

8.1. Studiju programmas praktiskā realizācija, sadarbība ar

vadošajām medicīnas preču firmām40

9. Vērtēšanas sistēma 41

10. Studējošie 43

10.1. Studējošo un absolventu aptaujas analīze. 43

10.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā 49

11. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls 52

12. Nepieciešamais palīgpersonāla raksturojums biomedicīnas laborantu

programmas īstenošanā54

13. Struktūrvienību uzskaitījums 55

14. Ārējie sakari 55

14.1 Sadarbība ar darba devējiem 55

14.2. Sadarbības projekti 56

15. Studiju programmas attīstības plāns 57

16. Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” SVID analīze 59

STUDIJU PROGRAMMAS IZMAKSU APRĒĶINS 60

STUDIJU PLĀNS 61

PIELIKUMI 65

1. Studiju programmā iekļauto studiju kursu apraksti 65

2. Informācija par studiju programmas realizācijā iesaistītajiem

mācībspēkiem140

Akadēmiskā personāla CV 142

3. Studējošo, absolventu, darba devēju aptauju materiāli, anketu paraugi 171

4. Prakses līgumi 182

5. Prakses nolikums 193

6. Akadēmiskā personāla piedalīšanās starptautiskajos projektos, LZP un

citu institūciju finansētajos projektos un galvenās zinātniskās publikācijas

un sagatavotā mācību literatūra

203

7. Studiju programmas materiāli tehniskais un metodiskais nodrošinājums 212

8. Metodiskie norādījumi kvalifikācijas darba izstrādei 218

9. Latvijas un ES studiju programmas studiju plāni ar kuriem veikta

salīdzināšana235

10. Atsauksmes no profesionālajām organizācijām 247

11. Profesijas standarts 250

12. Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām 256

13. Diploma pielikuma paraugs 261

14. Vienošanās protokoli par studiju pēctecības iespējām RTU un LU 274

15. Ieskats Latvijas laborantu asociācijas un P.Stradiņa medicīnas koledžas asociācijas biedru aptaujas rezultātos

279

SENĀTA LĒMUMS PAR STUDIJU PROGRAMMAS

APSTIPRINĀŠANU

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P.STRADIŅA

MEDICĪNAS KOLEDŽAS REĢISTRĀCIJAS

APLIECĪBAS KOPIJA(nav pieejama elektroniskā forma)

STUDIJU PROGRAMMAS AKREDITĀCIJAS

KOPIJA(nav pieejama elektroniskā forma)

DOKUMENTS, KAS APLIECINA, KA STUDIJU

PROGRAMMAS LIKVIDĀCIJAS GADĪJUMĀ

STUDĒJOŠIEM TIEK NODROŠINĀTA IESPĒJA

TURPINĀT IZGLĪTĪBAS IEGUVI CITĀ STUDIJU

PROGRAMMĀ(nav pieejama elektroniskā forma)

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības studiju programma

BIOMEDICĪNAS LABORANTS BIOMEDICĪNAS LABORANTS (kods 41722)(kods 41722)

First level higher education study programBIOMEDICAL LABORATORY ASSISTANT

Iegūstamā kvalifikācija – biomedicīnas laborants – kods 3212 03 Biomedical laboratory assistant – code 3212 03

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Direktore Ilga Eriņa

APSTIPRINĀTA

LU P.Stradiņa medicīnas koledžasMedicīnas tehnoloģiju katedras studiju programmu padomes sēdē 01.06.2010.protokola Nr. 3 – 10/14padomes priekšsēdētājs

E.Rutka

APSTIPRINĀTA

LU P.Stradiņa medicīnas koledžaspadomes sēdē 01.07.2010.protokola Nr. 7padomes priekšsēdētājs

D.Erkena

APSTIPRINĀTA

LU Kvalitātes novērtēšanas komisijassēdē ________________lēmums Nr. __________Priekšsēdētājs

APSTIPRINĀTA

LU Senāta sēdē _____________________lēmums Nr. ____________Senāta priekšsēdētājs

STUDIJU PROGRAMMAS ANOTĀCIJA

Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas Biomedicīnas

laborants (kods 41722) 41722) mērķis irmērķis ir sagatavot augsti kvalificētus, mūsdienīgi izglītotus,

kompetentus un darba tirgū konkurētspējīgus biomedicīnas laborantus, ietverot profesionāli

teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes, veidojot brīvu, atbildīgu un radošu personību.

Biomedicīnas laboranti iegūst laboranta speciālista kvalifikāciju, kas atbilst ceturtajam

kvalifikācijas līmenim. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma

„Biomedicīnas laborants” izveidota saskaņā ar Latvijas Augstskolu likumu, LR MK

noteikumiem „Noteikumi par valsts pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

standartu” Nr.141, 20.03.2001.

Biomedicīnas laboranta profesionālās izglītības saturu nosaka „biomedicīnas

laboranta” profesijas standarts, kurā šī kvalifikācija tiek raksturota šādi: „Biomedicīnas

laborants ir ārstniecības persona, kurš piedalās izmeklējumu pirmsanalītiskajā, analītiskajā un

pēcanalītiskajā procesā ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu,

diagnostikas un pētniecības laboratorijās.”

Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” kopējais stundu apjoms ir 80

kredītpunkti.

Studējošie iegūst zināšanas vispārizglītojošos studiju kursos (kopējais kredītpunktu

apjoms 20 KP), nozares studiju kursos (kopējais kredītpunktu apjoms 14KP), profesijas

studiju kursi (20 KP), kā arī izvēles studiju kursi (kopējais kredītpunktu skaits 2 KP),

praktiskās iemaņas iegūst un nostiprina mācību praksē (kopējais prakses apjoms 16 KP),

izstrādā un aizstāv kvalifikācijas darbu (8 KP). Kopējais studiju ilgums ir 2 gadi pilna laika

klātienes studijām.

Pamatojoties uz Augstskolu likumu 51.panta „Studiju vietu skaita noteikšana”

biomedicīnas laboranta studiju programmā studiju vietu skaitu nosaka izglītības un zinātnes

ministrs. Pieprasījumu koriģē, saskaņojot ar nozares ministriju un balstoties uz darba devēju

un Latvijas laborantu asociācijas dotajām rekomendācijām.

PROGRAMMAS VISPĀRĒJAIS RAKSTUROJUMS

1. Biomedicīnas laboranta profesionālās augstākās izglītības pirmā līmeņa studiju programmas īstenošanas mērķis, uzdevumi un plānotie rezultāti

Studiju programmas mērķis: sagatavot augsti kvalificētus, mūsdienīgi izglītotus,

kompetentus un darba tirgū konkurētspējīgus biomedicīnas laborantus, ietverot profesionāli

teorētiskās un praktiskās zināšanas un prasmes, veidojot brīvu, atbildīgu un radošu personību.

Studiju programmas uzdevumi: nodrošināt teorētisko zināšanu, praktisko iemaņu, prasmju un profesionālās attieksmes

atbilstību biomedicīnas laboranta profesijas standartam, darba tirgus prasībām un

starptautiskajai praksei;

pilnveidot studentu profesionālās zināšanas un prasmes laboratorā diagnostikā:

izmeklējamo materiālu bioloģiskā, bioķīmiskā, mikrobioloģiskā, klīniskā, biofizikālā,

imunoloģiskā, seroloģiskā, imunohematoloģiskā, hematoloģiskā, koaguloģiskā,

imūnķīmiskā, citoloģiskā, histoloģiskā, ģenētiskā un citā izmeklēšanā;

nodrošināt praktisko iemaņu apguvi koledžas pirmsklīnikas un klīniskās prakšu bāzēs ;

attīstīt studentu pētnieciskās analīzes spējas un pētnieciskā darba iemaņas, radošās un

sociālās aktivitātes;

pilnveidot studentu paškompetenci, sociālo kompetenci, vērtību kompetenci, atbildības

kompetenci un inovatīvo kompetenci, lai sagatavotu aktīvai pilsoņa dzīvei demokrātiskā

sabiedrībā;

attīstīt komunikācijas un komandas darba prasmes;

sekmēt topošā speciālista atbildību par savas profesionālās kvalifikācijas uzturēšanu un

paaugstināšanu, nepārtraukti pilnveidojot savas zināšanas un prasmes, kā arī veicinot savas

profesijas attīstību.

Plānotais rezultāts: sagatavot diagnostikas un pētniecības nozares speciālistu,

ārstniecības personu - biomedicīnas laborantu:

− ar spējām pielietot teorētiskās zināšanas praksē, kritiski domāt un risināt

problēmas, skaidri un precīzi apkopot un sniegt iegūto informāciju, kā arī

sazināties valsts valodā un vismaz 2 svešvalodās,

− ar spējām konkurēt darba tirgū un reaģēt uz izmaiņām tajā, kā arī pilnveidot

savas zināšanas un prasmes, balstoties uz iegūto izglītības un metodisko bāzi,

kā arī apgūtajām profesionālajām prasmēm un iemaņām,

− ar spējām profesionāli pielietot mūsdienīgas laboratorijas lietojumprogrammas,

iekārtas, aparatūru, elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai

profesionālo pienākumu veikšanai; veikt darba plānošanu, organizēšanu un

rezultātu izvērtēšanu dažāda profila laboratorijās u.c.,

− kurš strādā ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko

zinātņu, diagnostikas un pētniecības laboratorijās,

− kurš spēj apmācīt un organizēt mācības darbiniekiem un studentiem.

2. Studiju programmas perspektīvais novērtējums no Latvijas valsts

interešu viedokļa

Latvijas valsts interesēs ir profesionāli izglītoti, labi sagatavoti biomedicīnas laboranti,

kuri izprot un spēj praksē realizēt laboratoriskās izmeklējumu metodes. Tā kā laboratorā

diagnostika ir medicīnas zinātnes joma, kas nepārtraukti attīstās uz jauno tehnoloģiju bāzes,

notiek tehnoloģiju nomaiņa, automatizācija un datorizācija, speciālistiem ir jāorientējas

jaunākajās profesionālajās tendencēs, izprotot tās metodes un tehnoloģijas.

Biomedicīnas laboranti ir pieprasīti arī citu nozaru laboratorijās, kā piemēram, vides

un uztura izmeklējumu laboratorijās un dažāda tipa ģenētikas laboratorijās.

Latvijas laborantu asociācijas veiktais pētījums norāda uz biomedicīnas laboranta

profesijas novecošanos – lielāko īpatsvaru veido personas, kas ir ieguvušas laboranta vai

feldšera-laboranta specialitāti laika posmā no 1955g. līdz 1986.g., kopā tas veido 52% (sk.

1.att) no aptaujātajiem respondentiem (ieskatu aptaujas rezultātos sk. 15. pielikumā).

Laboratoriskā diagnostika ir medicīnas zinātnes joma, kas nepārtraukti attīstās uz jaunu

tehnoloģiju bāzes, tādēļ biomedicīnas laborantam kā speciālistam ir jāorientējas un jāpārzin

jaunākās profesionālās tendences, un jāspēj pielietot modernās tehnoloģijas.

3% 7%

32%

28%

22%

8%

1955-1964 1965-1974 1975-1984 1985-1994

1995-2004 2005-2010

1. att. Praktizējošo biomedicīnas laborantu skaits atbilstoši absolvēšanas gadam.

67% no aptaujātajiem respondentiem uzskata, ka ilgāks laiks topošo speciālistu

sagatavošanas procesā ir jāvelta praktisko iemaņu apgūšanai un nostiprināšanai.

Savukārt 61% aptaujāto respondentu, kas tika iepazīstināti ar studiju programmu un

tās realizēšanu, minēja, ka ir nepieciešams iekļaut papildus studiju kursus (kvalitātes kontrole,

procedūru tehnika, infekciju slimības u.c.), kas tika ņemts vērā pilnveidojot studiju

programmu.

Turklāt LU P.Stradiņa medicīnas koledžas biomedicīnas laborantu studiju programmas

darba devēju veiktā aptaujā 67% respondentu uzsver, ka studiju programma atbilst darba

tirgus prasībām; tik pat liels respondentu skaits uzskata, ka absolventu iegūtās zināšanas ir

atbilstošas profesionālajai darbībai, savukārt 33% uzskata, ka iegūtas zināšanas ir daļēji

atbilstošas (aptaujas rezultātus sk. 3. pielikumā).

Pēc aptaujas rezultātiem var secināt, ka studentiem ir pietiekamas praktiskās un

teorētiskās zināšanas, viņi pārzina un orientējas mūsdienu informāciju tehnoloģijās un ir

spējīgi strādāt patstāvīgi.

Absolventu skaits kuri ir strādājuši un turpina strādā aptaujātajās iestādēs pēdējo 6

gadu laikā sastāda 51 biomedicīnas laboranti.

Darba devēju gatavība piedalīties studiju procesa pilnveidošanā, piemēram, novadot

lekciju kursus par inovācijām nozarē un studiju programmas popularizēšanu dažādos masu

mēdijos ir samēra pasīva. Darba devēji gatavi darboties studiju procesa pilnveidē un

popularizēšanā ir 43%, noliedzoši atbildēja 28% un 29% respondentu nav par to domājuši.

Analizējot šos jautājumus, lai uzlabotu studiju programmas kvalitāti un atpazīstamību ir

jāpilnveido sadarbība ar darba devējiem, lai motivētu piedalīties studiju procesa pilnveidošanā

un popularizēšanā.

3. Studiju programmas atbilstība Profesionālās augstākās izglītības

standartam un biomedicīnas laboranta profesijas standartam

Studiju programma „Biomedicīnas laborants” ir izstrādāta atbilstoši LR MK

noteikumiem Nr. 141 par „Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības

valsts standartu”. Programmas un studiju kursa apjoms ir noteikts kredītpunktos. Kredītpunkts

ir uzskaites vienība, kas atbilst studējošo 40 darba stundām.

Tabula Nr.1. Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas „Biomedicīnas

laborants” atbilstība Profesionālās augstākās izglītības standartam

Rādītājs programmai Standarta prasības

Programmas apjoms 80 Programmas apjoms ir no 80 līdz 120 kredītpunktiem

Studiju priekšmetu kopējais apjoms 56 ne mazāk kā 56 kredītpunkti

Vispārizglītojošie mācību kursi Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijasĶīmijas pamatkurssIevads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati Profesionālā angļu valoda Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

20 ne mazāk kā 20 kredītpunktu

Nozares mācību kursi Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē Histoloģija Citoloģija Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika Infekciju slimību pamati un imunoloģija Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīnaMikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija I Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija IIHematoloģija un koaguloģijaKlīniskās izmeklēšanas metodesBioķīmijas izmeklēšanas metodes

44 ne mazāk kā 36 kredītpunkti

Prakse 16 ne mazāk kā 16 kredītpunktu

Kvalifikācijas darbs 8 ne mazāk kā 8 kredītpunkti

Patstāvīgā darba apjoms 50% ne mazāk kā 30% no studiju kursu apjoma

Pēc apkopotā salīdzinājuma ir uzskatāmi redzams, ka profesionālā programma

„Biomedicīnas laborants” pilnībā atbilst valsts 1. līmeņa Profesionālās augstākās izglītības

standartam.

Studiju programmas saturs un struktūra ir izstrādāta pamatojoties uz profesiju

standartā noteiktiem biomedicīnas laboranta pienākumiem un uzdevumiem, lai izglītības

procesa gaitā students apgūtu standartā noteiktās kopīgās prasmes nozarē, specifiskās prasmes

profesijā un attīstītu savas individuālās vispārējās prasmes un spējas (profesijas standartu sk.

pielikumu Nr.11).

Tabula Nr.2.

Profesijas standarta salīdzinājums ar studiju programmu.

Profesijas standarts Priekšstats Izpratne Pielietošana Atspoguļojums studiju programmā

1. Ekonomikas principi; X Lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

2. Valsts veselības aprūpes sistēmas organizācija; tiesību pamati;

X Darba tiesisko attiecību regulējošiem

normatīvie akti

3.Personības psiholoģija.

X Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu

sabiedrībā

4. Cilvēka anatomija un fizioloģija;

X Cilvēka anatomija un fizioloģija

5. Patoloģiskā fizioloģija; X Patoloģiskā fizioloģija

6. Neorganiskā un organiskā ķīmija; analītiskā ķīmija; bioloģiskā ķīmija;

X Ķīmijas pamatkurss

7. Vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie faktori; novērtēšana un ietekmēšanas iespējas; sabiedrības veselība; veselības veicināšana;

X Vides veselība un ekoloģija,

arodmedicīna

8.

Farmakoloģija;

X Hematoloģija, Infekciju slimības,

Bioķīmija, Mikrobioloģija un

epidemioloģija, Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika,

9. Latīņu valodā medicīniskā terminoloģija;

X Latīņu medicīniskā terminoloģija

10. Pedagoģijas principi biomedicīnas laboranta darbā- pacientu, kolēģu un studentu apmācības procesā.

X Ētiskās vadlīnijas, Vispārējā patoloģija,

Hematoloģija un klīniskās izmeklēšanas

metodes

11. Citoloģija; X Citoloģija; Ievads šūnu bioloģijā

12. Ģenētika; X Ievads šūnu bioloģijā un ģenētikas pamati

13. Vides izmeklēšanas metodes, uztura izmeklēšanas metodes, ekoloģija; vides aizsardzība;

X Vides veselība un ekoloģija,

arodmedicīna

14. Mikrobioloģija un mikrobioloģiskās izmeklēšanas metodes;

X Mikrobioloģija un epidemioloģija,

15. Parazitoloģija un parazitoloģiskās izmeklēšanas metodes;

X Parazitoloģija

16. Epidemioloģija un pamatzināšanas infekcijas slimībās;

X Infekciju slimību pamati

17. Histoloģija un histoloģiskās izmeklēšanas metodes;

X Histoloģija

18. Hematoloģija un hematoloģiskās izmeklēšanas metodes; koaguloģija un koaguloģiskās izmeklēšanas metodes;

X Hematoloģija un koaguloģija

19. Imūnhematoloģija un imūnhematoloģiskās izmeklēšanas metodes;

X Imunoloģija

20. Klīniskā ķīmija - klīniskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes;

X Klīniskā izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas

izmeklēšanas metodes

21. Ētikas pamati; saskarsmes psiholoģija;

X Ētiskās vadlīnijas

22. Profesionālā angļu valoda;

X Profesionālā angļu valoda

23. Informācijas apstrādes organizēšana;

X Informātikas tehnoloģijas

24. Pētniecība, pētniecības metodes specialitātē;

X Pētniecības metodes

25. Laboratorijas darba organizācija un laboratorijas darba dokumentēšanas principi; laboratorijas kvalitātes sistēmas programmu principi;

X Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas

nodrošinājums medicīnas laboratorijā

26.Lietvedība;

X Lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

27. Laboranta darba drošība un darba aizsardzība; darba aizsardzība;

X Ievads profesijā, arodmedicīna

28. Neatliekamā medicīniskā palīdzība;

X Neatliekamā palīdzība

29. Pacienta cilvēktiesību juridiskie aspekti; darba tiesiskās attiecības;

X Darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

30. Transkulturālās saskarsmes pamati;

X Ētiskās vadlīnijas

Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās prasmes

31. Pārvaldīt valsts valodu. Vispārējās prasmes un spējas ir integrētas visos studiju kursos32. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

33. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

34. Ievērot darba higiēnas un drošības prasības.

35. Veikt citu veselības aprūpes speciālistu un pacientu izglītošanu par izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu un

transportēšanu uz laboratoriju.

36. Plānot darbu, strādājot komandā.

37. Ievērot lietvedības normatīvos aktus.

38. Veikt precīzu asins paraugu, biopsijas un citu materiālu savākšanu no pacienta laboratorisko izmeklējumu veikšanai; ja nepieciešams, nodrošināt to sagatavošanu transportēšanai

un pareizu transportēšanas organizēšanu.

39. Veikt augsnes, gaisa, ūdens, pārtikas produktu un citu materiālu no apkārtējās vides pareizu savākšanu

laboratorisko izmeklējumu veikšanai, nodrošināt to sagatavošanu transportēšanai.

40. Novērtēt saņemto izmeklējamo materiālu un veikt tā marķēšanu, izmeklēšanu atbilstoši metodikai un standartiem,

ievērot precizitāti un piedalīties laboratorijas iekšējās un ārējās kvalitātes sistēmas programmās.

41. Dokumentēt testēšanas rezultātus, novērtējot preanalītiskās, analītiskās un postanalītiskās fāzes un citu faktoru iespējamo ietekmi uz izmeklējuma rezultātiem.

42. Veikt korektīvās darbības gadījumos, kad kontroles materiāla testēšanas rezultāti ir ārpus pieļaujamām robežām

43. Lietot datoru un elektroniskās laboratorijas ierīces analīžu veikšanai, iegūto rezultātu apkopošanai, datu bāzes uzkrāšanai, grafiku veidošanai.

44. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

45. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

46. Apgūt laboratorijā lietojamās tehnoloģijas (analizatorus, aparatūru) un prast pielietot to praksē.

47. Ievērot tehnoloģiju lietošanas noteikumus.

48. Ievērot konfidencialitāti.

49. Ievērot vispārējās cilvēktiesību normas, ētikas normas un saskarsmes principus.

50. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

51. Sniegt neatliekamo palīdzību.

Pienākumi

52. Darba vietas un darba apstākļu novērtēšana. Ķīmijas pamatkurss; Histoloģija; Citoloģija; Imunoloģija;

Mikrobioloģija un epidemioloģija; Parazitoloģija; Vides veselība un

ekoloģija; arodmedicīna; Hematoloģija un koaguloģija;

Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes;

Procedūru tehnika

53. Darba vietas sagatavošana izmeklējumu veikšanai.

Histoloģija; Citoloģija; Imunoloģija; Mikrobioloģija un epidemioloģija; Parazitoloģija; Vides veselība un

ekoloģija; arodmedicīna; Hematoloģija un koaguloģija;

Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes;

54. Darba plānošana. Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā;

Ētiskās vadlīnijas;

55. Izmeklējamā materiāla noņemšana, nogādāšana un pieņemšana laboratorijā.

Histoloģija; Citoloģija; Imunoloģija; Mikrobioloģija un epidemioloģija; Parazitoloģija; Vides veselība un

ekoloģija; arodmedicīna; Hematoloģija un koaguloģija;

Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes;

Procedūru tehnika;

56. Izmeklējumu veikšana. Histoloģija; Citoloģija; Imunoloģija; Mikrobioloģija un epidemioloģija; Parazitoloģija; Vides veselība un

ekoloģija; arodmedicīna; Hematoloģija un koaguloģija;

Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes;

Procedūru tehnika;

57. Darba kvalitātes sistēmas nodrošināšana visos diagnostisko izmeklējumu posmos un tās efektivitātes novērtēšana.

kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā; Hematoloģija

un koaguloģija; Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas

izmeklēšanas metodes;

58. Izmeklēšanas rezultātu novērtēšana. Histoloģija; Citoloģija; Imunoloģija; Mikrobioloģija un epidemioloģija; Parazitoloģija; Vides veselība un

ekoloģija; arodmedicīna; Hematoloģija un koaguloģija;

Klīniskās izmeklēšanas metodes; Bioķīmijas izmeklēšanas metodes;

59. Profesionālās kvalifikācijas celšana. Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā;

60. Mācību – audzināšanas darba veikšana. Ievads profesijā

61. Veselīga dzīvesveida principu veicināšana. Cilvēka anatomija un fizioloģija Patoloģiskā fizioloģija Vispārējā

patoloģija Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

62. Cilvēka dzīvībai bīstamo stāvokļu novērtēšana un atbilstoša reaģēšana.

Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika

4. Studiju programmas salīdzinājums ar citām Latvijas un ES studiju

programmām

Laboranta profesiju LU P.Stradiņa medicīnas koledžā (agrāk, P.Stradiņa Rīgas 2.

medicīnas skola, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža) apgūst kopš 1942. gada.

Laika gaitā ir mainījies profesijas nosaukums – laborants, feldšeris-laborants, biomedicīnas

laborants, saglabājot profesionālās pamatnostādnes studiju procesā.

LU P.Stradiņa medicīnas koledža ir vienīgā medicīnas izglītības iestāde Latvijā, kurā

tiek apgūta biomedicīnas laboranta profesija. Tehnisku dažādu laboranta – tehniķa izglītību,

nesaistītu ar medicīnu, var iegūt Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžā.

Studiju programmas salīdzinājums ar vienu no Latvijas studiju programmuMācību iestāde LU P.Stradiņa medicīnas koledža Olaines Mehānikas un tehnoloģijas

koledžaAdrese Vidus prospekts 36/38 Jūrmala

LV -2010 LatvijaTel. 67752507Fax 67752214E –pasts: st-skola@apollo.lvhttp://www.psk.lv/

T.Zeiferta iela 2 OlaineLV-2114 LatvijaTel./Fax 67962141    E –pasts: olaineskoledza@omtk.edu.lvhttp://www.omtk.lv/

Izglītība Pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība

Pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība

Mācību ilgums 2gadi 120 ECTS

3200 stundas

2,5 gadi 150 ECTS

4000 stundasSpecializācija Biomedicīnas laborants Biotehnologs

ECTS ECTS

Vispārizglītojošie studiju kursi

Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēmaZināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiemProjektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijasPētniecības metodes un ētiskās vadlīnijasĶīmijas pamatkurssIevads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamatiProfesionālā angļu valodaCilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģijaIevads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

3

3

3

3

4.54.5

33

3

Uzņēmējdarbības pamati

Psiholoģijas pamati

Datorika

Svešvaloda

Augstākā matemātikaVides mācībaDarba aizsardzībaFizika

3

1.5

3

6

7.53

1.54.5

Nozares studiju kursi

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnēHistoloģijaCitoloģijaVispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģijaNeatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika Infekciju slimību pamati un imunoloģijaVides veselība un ekoloģija, arodmedicīnaHematoloģija un koaguloģijaKlīniskās izmeklēšanas metodes

9

7.5

3

333

3

3

3

67.5

Mikrobioloģija

Bioķīmija

Vispārīga un neorganiskā ķīmijaOrganiskā ķīmijaAnalītiskā ķīmijaFizikālā un koloidālā ķīmijaInstrumentālā analīzeInženiergrafika Kvalitātes nodrošināšanas sistēma un normatīvie aktiLikumdošanas pamati EkonomikaProcesi un aparātiTehnoloģisko procesu automatizācijas pamatiBiotehnoloģijas pamatiFermentpreparāru iegūšanas tehnoloģijaAntibiotisko vielu iegūšanas tehnoloģijasZāļu preparātu iegūšanas tehnoloģijasBiotehnoloģijas perspektīvas

4.5

3

4.54.54.54.56

4.53

1.54.54.54.5

63

4.5

10.5

3

Izvēles studiju kursi

Lietišķā etiķeteMasāžas pamatkurssVadības teorija un mārketings

333

-

Klīniskā prakse 24 ECTS 24 ECTSKvalifikācijas darbs un kvalifikācijas eksāmens

12 ECTS 15 ECTS

Secinājums.

Salīdzinot abu koledžu studiju programmas ir redzams, ka vispārizglītojošo kursu

blokā daļa studiju kursu ir daļēji atbilstoši, piemēram, „Uzņēmumu organizācija un

dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma” un „Uzņēmējdarbības pamati”,

„Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem

normatīviem aktiem” un „Psiholoģijas pamati”, „Projektu izstrādes un vadīšanas pamati,

informātikas tehnoloģijas” un „Datorika”; tomēr vispārizglītojošo studiju kursu modulī nav ar

medicīnu saistīto priekšmetu – „Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati”, „Cilvēka

anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija”.

Taču nozares studiju kursi ļoti būtiski atsšķiras: Olaines Mehānikas un tehnoloģijas

koledžas studiju programmā nav veselas virknes ar cilvēku veselību un patoloģiju diagnostiku

sasitītu priekšmetu – „Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē”, „Histoloģija”,

„Citoloģija”, „Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija”, „Neatliekamā palīdzība un

Procedūru tehnika”, „Infekciju slimību pamati un imunoloģija”, „Vides veselība un ekoloģija,

arodmedicīna”, „Hematoloģija un koaguloģija”, „Klīniskās izmeklēšanas metodes”.

Izanalizējot un novērtējot biomedicīnas laborantu un biotehnologu studiju

programmas, var secināt, ka biotehnologa izglītība nedod iespēju strādāt ārstniecības iestāžu

laboratorijās.

Programmu salīdzinājums ar citām ES valstu studiju programmas plāniem Valsts IGAUNIJA LATVIJA BULGĀRIJA

Tartu health care college LU P.Stradiņa medicīnas koledža Medical College - PlovdivAdrese Tartu, Nooruse 9

Postiindeks: 50411Tel. 7 381 642Fax 7 381 646E-pasts: nooruse@nooruse.eehttp://www.nooruse.ee

Vidus prospekts 36/38 JūrmalaLV -2010 LatvijaTel. 67752507Fax 67752214E –pasts: st-skola@apollo.lvhttp://www.psk.lv/

ул. "Братя Бъкстон" №120Tel. +359 32 692 347http://medcollege-plovdiv.org/

Izglītība Profesionālā augstākā izglītība, atbilstoši Igaunijas likumdošanai (pielīdzināma bakalaura grādam)

Pirmā līmeņa augstākā profesionālā izglītība Profesionālā augstākā izglītība – profesionālais bakalaurs

Mācību ilgums 3,5 gadi 210 ECTS

5600 stundasatbilstoši Igaunijas likumdošanai

2gadi 120 ECTS

3200 stundasatbilstoši Latvijas likumdošanai

3 gadi170 ECTS

max. 4050 stundas atbilstoši Bulgārijas likumdošanai

Specializācija Bioanalītiķis Biomedicīnas laborants Medicīnas laborantsECTS ECTS ECTS

Vispārizglītojošie studiju kursi

Projektu vadība un uzņēmējdarbībaDatormācība, datu apstrāde

Pētniecības metodesĒtika

Svešvalodas

Psiholoģija, sabiedrības psiholoģijaSabiedrības veselība

24.5

3.51

3.5

37

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas

Profesionālā angļu valoda

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

3

3

3

3

3

Datormācība

Medicīniskā ētika

Svešvalodas

Ekonomika un veselības aprūpes likumdošanaMedicīniskā psiholoģija

SocioloģijaSociālā medicīna

1.2

1.2

1.2

1.81.2

0.61.8

Vides zinātņu studiju kursi

Analītiskā ķīmijaOrganiskā ķīmija un bioķīmija

Atkritumu ekoloģiskā utilizācijaArodmedicīna

Zinātņu pamati

32

12

4

Ķīmijas pamatkurss

Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē

4.5

3

3

Organiskā un neorganiskā ķīmija Analītiskā ķīmija

Higiēna un arodmedicīna

2.41.8

0.6

Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati 3

Medicīniskās pamatzināšanas nodrošinošie studiju kursi

Anatomija un fizioloģijaLatīņu valoda

Infekciju slimības Imunoloģija

Mācība par slimībām

Neatliekamā palīdzībaProcedūru tehnika

FarmakoloģijaToksikoloģijaErgonomija laboratorijas praksē

51.5

2.54

9.5

1.51

22

1.5

Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija

Infekciju slimību pamati un imunoloģija

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

Neatliekamā palīdzība un procedūru tehnika

3

3

3

3

AnatomijaFizioloģija Latīņu valoda

Infekciju slimības un epidemioloģija

Vispārējā patoloģijaIekšķīgās slimībasBērnu slimības un neonatoloģijaAntropoloģija

Pacientu aprūpe un procedūru standartsKatastrofu medicīnaPirmā palīdzība

FarmakoloģijaMedicīniskā ģenētika

1.21.21.2

1.2

1.21.81.20.6

1.81.21.2

1.21.8

Profesijas studiju kursi

Ievads specialitātē, laboratorijas darbu pamati

Vispārējā un speciālā mikrobioloģijaParazitoloģija

Klīniskā ķīmija un hematoloģija

Bioķīmija

Citoloģija

Histoloģija

ImūnhematoloģijaĢenētika un molekulārā un šūnas bioloģijaKvalitātes kontrole laboratorijāsVispārējā patoloģija un laboratorā diagnostika

5

153.5

27

2

3

8

1.51123

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija

Hematoloģija un koaguloģijaKlīniskās izmeklēšanas metodes

Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

Citoloģija

Histoloģija

3

9

67.5

7.5

3

3

Laboratorijas tehnika un aparatūra

Mikrobioloģija un virusoloģija Parazitoloģija

Klīniskās izmeklēšanas metodes

Bioķīmija un patobioķīmija

Histoloģija

2.4

123.6

16.2

1.8

5.4

Izvēles studiju kursi

10 ECTS 3 ECTS 6 ECTSValodu un kultūras modulisZinātnes un dabas zinātnes modulisMikrobioloģisko izmeklējumu modulisPārtikas laboratorās izmeklēšanas modulisLaboratorijas darba organizācijas modulis

4477

7

Lietišķā etiķeteMasāžas pamatkurssVadības teorija un mārketings

333

SportsSvešvalodasMākslīgās apaugļošanas aspektiImunoloģiskā izmeklēšana klīniskajā praksēMūsdienu aspekti antibakteriālā terapijāMedicīniski-diagnostiskās laboratorijas menedžmentsTropiskā parazitoloģijaInformāciju tehnoloģiju prasmesMūsdienīgā histoloģija un imūncitoloģijaNekonvencionālās diagnostiskās metodes mikrobioloģijas praksēMūsdienīgās tehnoloģijas klīniskās izmeklēšanas metodēsToksikoloģija

62.41.21.21.21.2

1.21.21.21.2

1.2

1.2Klīniskā prakse 38 ECTS 24 ECTS 69.6 ECTSKvalifikācijas darbs un kvalifikācijas eksāmens

14 ECTS 12 ECTS Kvalifikācijas eksāmens8 ETS

Secinājums.

Studiju programmas salīdzinājumā tika analizētas bioanalītiķu un medicīnas laborantu

bakalaura studiju programmas ES valstu medicīnas izglītības iestādēs: Tartu veselības

aprūpes koledža (Tartu health care college) Igaunijā un Plovdivas medicīnas koledža

(Medical College – Plovdiv) Bulgārijā.

1. Tartu bioanalītiķu izglītības programma tiek realizēta 3,5 gados. Studiju programma

daļēji ir veidota moduļos. Izanalizējot kursa saturu, galvenie nozares un profesionālās

specializācijas studiju kursi Tartu koledžas programmā sakrīt ar LU P.Stradiņu medicīnas

koledžas biomedicīnas laborantu studiju programmu. Atšķirība ir stundu apjomā, kas ir

izskaidrojams ar ilgāku studiju laiku. Tartu veselības aprūpes koledžas programmā

galvenokārt ir izveidoti specializētie laboratoriskie moduļi, kur ir ietverta laboratorā

diagnostika pie konkrētām patoloģijām, kā arī pārtikas un vides izmeklējumu modulis.

2. Plovdivas medicīnas koledžas profesionālā bakalaura studiju programmas ilgums ir

3 gadi. Studiju programma saturu veido obligātie un izvēles studiju priekšmetu kursi.

Galvenie nozares un profesionālās specializācijas studiju kursi LU P.Stradiņa medicīnas

koledžas programmā sakrīt ar Plovdivas medicīnas koledžas obligātajiem studiju priekšmetu

kursiem. Izvēles studiju blokā Plovdivas medicīnas koledžas studiju programmā ir 510

stundas, no kurām minimālais priekšmetu skaits, kas obligāti apgūstams, ir 150 stundu

apjomā, līdz ar to studentiem tiek dota lielāka izvēles iespēja specializēties konkrētā nozarē

(sk. 28. lpp. programmu salīdzinājuma tabula, sadaļa - izvēles mācību kursi).

Kopumā var secināt, ka LU P. Stradiņa medicīnas koledžā realizējamā biomedicīnas

laborantu profesionālā izglītības programma ir līdzvērtīga ar ES valstīs realizētajām laborantu

studiju programmām. Tartu veselības aprūpes koledžā un Plovdivas medicīnas koledžā studiju

programmas tiek realizētas ilgākā laika posmā (3-3,5 gadi), līdz ar to ir iespēja nodrošināt

padziļinātu specializēto un profesionālo studiju priekšmetu apguvi, savukārt LU P. Stradiņa

medicīnas koledžā studijas programmas ilgums ir 2 gadi un 7.5% no kopējā stundu skaita

(MK noteikumiem Nr.141) ir atvēlēti modulim par uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču

veidošanu (uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

(2KP), zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību

regulējošiem normatīviem aktiem (2KP), projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas

tehnoloģijas (kopā 2KP)), kas samazina iespējas palielināt stundu skaitu profesionālajiem un

nozares studiju kursiem.

5. Studiju programmas organizācija

Biomedicīnas laboranta profesionālā izglītība ir saistīta ar speciālu zināšanu, prasmju

un iemaņu attīstību, kas atspoguļojas izglītības programmā. Izstrādātā programma ir orientēta

uz studentu, nodrošinot profesionālo izaugsmi, sekmējot studenta spēju adaptēties un

integrēties mainīgajā darba vidē, pilnveidojot studenta attieksmju un vērtību kritērijus.

Biomedicīnas laborantu studiju programma ir veidota, pamatojoties uz Latvijas

Augstskolu likumu un MK noteikumiem Nr.141, studentiem pēc vispārējās vidējās izglītības

iegūšanas.

Studiju forma ir pilna laika klātienes studijas, studiju programmas kopējais apjoms ir

80 kredītpunkti, kas paredzēts studijām 2 gadu laikā. KP ir vienība, kas atbilst studējošā 40

darba stundām. Tās sastāv no kontaktstundām un patstāvīgā darba. Studijas tiek īstenotas pa

semestriem. Viens studiju gads ilgst 40 nedēļas.

2005. gadā veiktajā akreditācijā tika sniegtas sekojošas rekomendācijas:

1. izveidot studiju programmas padomi un veicināt studentu līdzdalību tajā,

2. attīstīt docētāju un studējošo zinātniski-pētniecisko darbību,

3. paplašināt prakses vietu klāstu ar pētniecības institūciju un Valsts kontroles institūciju,

4. izveidot kvalifikācijas celšanas kursus strādājošiem laborantiem.

Laika periodā kopš iepriekšējās akreditācijas veikts:

1. ir izveidota medicīnas tehnoloģiju katedras studiju programmu padome, kurā darbojas

katras studiju programmu vadītāji, izglītības metodiķi, docētāji un studenti;

2. notiek studējošo un docētāju zinātniski pētnieciskais darbs – ir studentu zinātniskais

pētnieciskais pulciņš, kas darbojas docētāju vadībā (S.Roga; A.Leice; R.Geske);

varākas reizes studiju gadā notiek studentu un docētāju konferences, kurās piedalās

dažādu nozaru vieslektori no Latvijas un citām ES valstīm;

3. prakšu bāzes vietas ir paplašinātas, sadarbojoties ar privātprakšu institūcijām (SIA

„E.Gulbja laboratorija”, SIA „NMS” un SIA "Centrālā laboratorija"); sakarā ar

nepietiekamo finansējumu zinātnei nav bijusi iespēja nodrošināt prakses vietu

pētniecības institūcijās;

4. notiek kvalifikācijas celšanas kursi, izmantojot esošo koledžas bāzi.

Studiju procesa grafiks attēlots 3. tabulā

Tabula Nr.3.

Studiju procesa grafiks

Teorija PrakseKvalifikācijas darbs (nedēļās)

Kopā (nedēļās)

Rudens sem. (nedēļās)

Pavasara sem.(nedēļās)

Rudens sem.(nedēļās)

Pavasara sem.(nedēļās)

I kurss 20 15 - 5 - 40

II kurss 20 1 - 11 8 40

Kopā 40 16 - 16 8 80

Biomedicīnas laboranta pirmā līmeņa profesionālās augstākās programmas studiju

programmu veido atsevišķi studiju kursi ar apjomu pārsvarā no 2 KP līdz 5 KP. Studiju

noslēgumā students kārto valsts noslēguma pārbaudījumu, kurā ietilpst tests un kvalifikācijas

darba aizstāvēšana.

Galvenās studiju formas programmā ir lekcijas, semināri, studentu patstāvīgais darbs,

grupu darbs, praktiskie darbi. Lai nodrošinātu profesionālo zināšanu, iemaņu apgūšanu un

prasmi praktiski pielietot apgūto teorētisko materiālu, studiju procesā tiek izmantotas dažādas

interaktīvās studiju metodes, no kurām lekcijas veido tikai vienu daļu; īpašs uzsvars tiek likts

uz izpratni par teorijas un prakses vienotību, spēju pielietot jaunās un jau esošās zināšanas, kā

arī citos studiju priekšmetos iegūtās zinašānas. Patstāvīga darba ietvaros students apkopo un

analizē dažādu izziņu avotus, kurus iztirzā semināros un praktiskajās nodarbībās, tādejādi

detalizētāk iepazīstot diagnostiskās metodes un to nozīmi dažādu nozaru laboratorijās. Mācību

metožu izvēli nosaka studiju kursu mērķi, uzdevumi un saturs.

Pirmsklīnikas praksēs docētājs strādā ar studentu grupām (8-10 studenti) gan koledžas

pirmsklīnikas kabinetos, gan veselības aprūpes institūcijās. Mācību praksēs studenti nostiprina

iemaņas un prasmes docētāja vadībā. Praktiskās mācību metodes palīdz nostiprināt zināšanas,

attīsta darbības veidu pieredzi, palīdz realizēt saikni ar reālo darba vidi, parāda teorētisko

zināšanu pielietošanas iespējas.

Otrajā studiju gadā studenti realizē kvalifikācijas praksi, izstrādā un aizstāv

kvalifikācijas darbu, kas ir nozīmīgs studiju nobeiguma posms profesionālajā sagatavošanā.

Kvalifikācijas darbs ir patstāvīgs pētījums, kas apliecina studenta profesionālo kompetenci,

spēju veikt pētījumu, apkopot un analizēt iegūtos rezultātus, prasmi analizēt literatūru un

dažādus izziņas avotus, kas būs nepieciešami turpmākajā profesionālajā darbībā, un izdarīt

secinājumus.

Pārbaudījumos iegūto studentu zināšanu novērtējumu, saskaņā ar studiju nolikumu,

docētāji atzīmē ieskaišu, eksāmenu protokolos un studenta sekmju grāmatiņā.

Studiju programmas detalizēta struktūra ir attēlota 4. tabulā.

Tabula Nr.4.

Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” struktūra

Studiju programmas

sastāvdaļa

Kredīt-punkti

Studiju kursa saturs Īpatsvars programmā procentos

OBLIGĀTĀ DAĻA (A daļa)

Vispārizglītojošie studiju kursi

Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēmaZināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiemProjektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijasPētniecības metodes un ētiskās vadlīnijasĶīmijas pamatkurssIevads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamatiProfesionālā angļu valodaCilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģijaIevads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

20 KP Vispārizglītojošo mācību kursu blokā atbilstoši MK noteikumiem Nr.141 ir iekļauts modulis par uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanu, studiju kursi, kas studentiem sniedz iespēju papildināt svešvalodu zināšanas, apgūt prasmi pielietot informāciju tehnoloģijas informācijas apstrādei, glabāšanai un prezentācijai, iegūt izpratni par ētiskām vadlīnijām, sniedz zināšanas ķīmijā, anatomijā, fizioloģijā, bioloģijā un ģenētika, kā arī sniedz nepieciešamās zināšanas profesijas izpratnei un kvalitātes sistēmu nodrošinājumā medicīnas laboratorijās.

25 %

Nozares obligātie studiju kursi

Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnēHistoloģijaCitoloģijaVispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģijaNeatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika Infekciju slimību pamati un imunoloģijaVides veselība un

14 KP Nozares studiju kursi veido izpratni par vispārējām patoloģijām un patoloģisko fizioloģiju, iegūst zināšanas procedūru tehnikas veikšanā un neatliekamajā palīdzībā. Apgūst infekciju slimību pamatus un imunoloģiju, vides veselību, ekoloģiju un arodmedicīnu. Iepazīstas ar medicīnas fiziku un inženierzinātnēm. Biomedicīnas laborantu pamatkurss sniedz zināšanas par citoloģiju un histoloģiju.

17.5%

ekoloģija, arodmedicīnaKlīniskā prakse 16 KP Studiju programmas ietvaros ir plānotas

divas prakses. Pirmās prakses laikā studenti iepazīstas ar laboranta lomu, pienākumiem, uzdevumiem dažādu nozaru laboratorijās, ar izmeklējamā materiāla pieņemšanas, reģistrācijas un marķēšanas noteikumiem, savākšanas un transportēšanas nosacījumiem. Nostiprina pamat prasmes izmeklējumos. Otrās prakses laikā students nostiprina iegūtās teorētiskās un praktiskās iemaņas laboratorā diagnostikā, prakses vadītāja uzraudzībā.

20%

Kvalifikācijas darbs un kvalifikācijas eksāmens

8 KP Kvalifikācijas darbs un kvalifikācijas eksāmens ir noslēguma pārbaude, kas apliecina studenta profesionālo kompetenci laboratorā diagnostikā, studenta spēju pielietot un interpretēt iegūtās teorētiskās zināšanas, prasmes un iemaņas.

10%

Kopā A daļa 58 72.5%OBLIGĀTĀS IZVĒLES DAĻA (B daļa)

Nozares profesionālās specializācijas studiju kursi

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija Hematoloģija un koaguloģijaKlīniskās izmeklēšanas metodesBioķīmijas izmeklēšanas metodes

20 Profesionālo studiju kursa ietvaros studentiem tiek veidota izpratne par mikroorganismu un cilvēku savstarpējo mijiedarbību, par asinīm un asins radošiem orgāniem, to sastāvu, funkcijām un slimībām, kā arī par raksturīgākām izmaiņām asins sastāvā pie dažādām patoloģijām, dažādu ķīmisko savienojumu funkcijām organismā, uzturvielu ķīmiskām pārvērtībām vielmaiņas procesā. Apgūst teorētiskus un praktiskus iemaņu pamatus, kurus pielieto analītisko metožu grupām un testēšanas principus klīniskajā, bioķīmiskajā, hematoloģiskajā un mikrobioloģiskajā diagnostikā.

25%

Kopā B daļa 20 25%IZVĒLES STUDIJU KURSI (C daļa)

Izvēles mācību kursiLietišķā etiķeteMasāžas pamatkurssVadības teorija un mārketings

2 KP Izvēles studiju kursi ļauj apgūt studentiem disciplīnas, kas paplašina zināšanas un prasmes izvēlētajā nozarē.

2.5%

Kopā C daļa 2 2.5%Pavisam kopā A,B,C daļas

80 100%

Detalizēta studiju programma ir atspoguļota studiju programmas plānā (sk. 61. lpp).

Izmaiņas studiju programmas organizācijā un struktūrā pēc iepriekšējās akreditācijas ir

saistītas ar programmas pilnveidošanu, kurā studiju kursi tika izveidoti 2 kredītpunktu

apjomā, pamatojoties uz Latvijas Universitātes studiju programmas nolikumu, kā arī pielāgoti

atbilstoši MK noteikumiem Nr.141 par „Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts

standartu”, iekļaujot moduli uzņēmējdarbības profesionālo kompetenču veidošanai

(uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma (2KP),

zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem

normatīviem aktiem (2KP), projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas

(kopā 2KP). Patstāvīgā darba apjoms studiju programmā ir 50 % no studiju kursu apjoma,

pārējās paredzētās studiju priekšmeta stundas galvenokārt tiek realizētas semināros un

praktiskajās nodarbībās, tādejādi nodrošinot atgriezenisko saiti par studentu patstāvīgo darbu

izpratni un kvalitāti.

Sakarā ar jaunu studiju priekšmetu pievienošanu, tika mainīts atsevišķu studiju kursu

apjoms (sk. 5. tabulu).

Tabula Nr.5.

Veiktās izmaiņas studiju programmā no iepriekšējās akreditācijas

Studiju programmas sastāvdaļa Apjoms (KP) iepriekšējā BML studiju programmā

Apjoms (KP) pašreizējā BML studiju programmā

Vispārizglītojošie studiju kursi

Ķīmijas pamatkurss 6 3

Profesionālā angļu valoda 3 2

Cilvēka anatomija un fizioloģija 2 1

Nozares obligātie studiju kursi

Histoloģija 1,5 2

Citoloģija 1,5 2

Vides veselība, un ekoloģija, arodmedicīna 3 2

Profesijas studiju kursi

Hematoloģija un koaguloģija 5 4

Klīniskās izmeklēšanas metodes 4 5

Bioķīmijas izmeklēšanas metodes 4 5

Izmantojot studentu aptaujas rezultātus (tie ir pieejami pie sabiedrisko attiecību

speciālista medicīnas tehnoloģiju katedrā) un izvērtējot studiju priekšmetu apjomu, studiju

programmas pilnveidošanas ietvaros tika palielināts profesionālās nozares obligāto studiju

kursu apjoms, piemēram, klīniskās izmeklēšanas metodes, bioķīmijas izmeklēšanas metodes

un tika samazināts īpatsvars vispārizglītojošos kursos.

Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” pilnveidošanas procesā tika iekļauti

jauni studiju kursi:

− Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā,

− Infekciju slimību pamati un imunoloģija,

− Neatliekamā palīdzība un procedūru tehnika.

Notiek vieslekcijas par dažādām inovatīvām tēmām pētniecībā un diagnostikā, piemēram,

„Molekulārās bioloģijas metožu pielietojums diagnostikā”, „Cilvēka genoma izpēte Latvijā un

sabiedrībā – pašreizējā situācija un perspektīvas”, „Polimerāzes ķēdes reakcijas metodes

pamatprincipi”, „Mākslīgā apaugļošana sadarbībā ar AVA CLINIC, problēmas aktualitāte,

vēsture, mākslīgās apaugļošanas metodes un papildmetodes, Ieskats AVA CLINIC

Laboratorijā ”.

LU P.Stradiņa medicīnas koledžai ir vienošanās (sk. 14. pielikumu) ar LU Bioloģijas

fakultāti par koledžas absolventu tālākizglītības iespēju bioloģijas bakalaura studiju

programmā ar iespējamo imatrikulāciju 3. studiju semestrī, pēc studiju kursu pielīdzinājuma.

Studenti var izvēlēties specializāciju: mikrobioloģijas un biotehnoloģijas katedrā vai

molekulārās bioloģijas un bioķīmijas katedrā.

Studiju programmas iekšējās kvalitātes mehānismu veido atgriezeniskā saite no

studējošo aptaujām, analizējot iegūtos rezultātus, pārrunās ar studentiem un docētājiem. Darba

devēju viedoklis, kurš ir arī prakses izpildes vērtētājs, tiek apzināts aptaujās (sk. pielikumu

Nr.3), kā arī prakšu dienasgrāmatu vērtējumos un atsauksmēs. Studiju gadu beidzot, docētāji

sniedz pašvērtējuma ziņojumu katedras vadītājiem, katedras vadītājs apkopo, izvērtē un

sniedz kopsavilkuma atskaiti koledžas administrācijai, kas pēc iepazīšanās un izvērtēšanas

apkopo un sniedz ziņojumu koledžas padomes sēdē. Studiju gada pašavērtējuma ziņojums ir

publiski pieejams koledžas mājas lapā.

Iekšējā koledžas kvalitātes vērtēšana tiek veikta salīdzinot datus dinamikā, rezultāti

tiek apkopoti un publicēti gada pārskatā, kā arī prezentēti vadības, vispārējā personāla un

koledžas padomes sēdēs divas reizes gadā.

6. Studiju programmas finansēšanas avoti un infrastruktūras

nodrošinājums

Studiju programmas realizācijai ir tikai valsts budžeta finansējums. Valsts piešķirtais

finansējums studiju programmai „Biomedicīnas laborants„ ir 25 budžeta vietām katru gadu.

Studijas notiek Jūrmalā, Vidus prospektā 36/38. Koledžas pārvaldījumā ir 7 ēkas ar

kopīgo zemes platību 6622 m2. īpašumi ir reģistrēti Zemesgrāmatā. Ikgadējā budžeta ietvaros

bijušās sanatorijas "Bulduri" ēkas ir pilnībā pielāgotas koledžas vajadzībām un

rekonstrukcijas darbi turpinās. Laika periodā no 1999. gada, pilnībā rekonstruēts mācību

administratīvais korpuss, veikta laboratorijas korpusa izbūve un kapitāli izremontēta' dienesta

viesnīca.

Lai efektīvi sasniegtu koledžas izvirzītos mērķus studiju programmas realizācijā, ir

izveidota organizācijas struktūra, kas nodrošina saistību starp vadības līmeņiem, katedrām,

studentiem un struktūrvienībām. Struktūrvienības pilnveido saskaņā ar izmaiņām

normatīvajos aktos, jaunu studiju programmu atvēršanu un citiem iekšējiem un ārējiem

faktoriem. Studenti studiju programmu apgūst ne tikai auditorijās, pirmsklīnikas kabinetos un

laboratorijās, bet arī labiekārtotā bibliotēkā.

Bibliotēkas fondā ir vairāk kā 10000 tūkstoši vienību; apmēram 5 tūkstoši ir medicīnas

nozares grāmatu, līdz ar to ir pieejama literatūra visos studiju kursos. Uzsākot jaunu studiju

kursu apguvi, bibliotēkas fonds tiek regulāri papildināts ar nepieciešamo literatūru

konkrētajam studiju kursam, lai maksimāli nodrošinātu koledžas studentus ar nepieciešamo

literatūru mācību un pētnieciskajā darbā.

Bibliotēkas fondā ievērojama daļa ir literatūra par psiholoģiju, pedagoģiju, ētiku,

kultūras vēsturi, LU P. Stradiņa medicīnas koledžas bibliotēka sadarbojas ar Medicīnas

zinātnisko bibliotēku. Koledžas studenti var izmantot LU bibliotēku kā jebkura privātpersona

(bez privilēģijām).

Lasītavā ir pieejami dažādu augstāko mācību iestāžu izdotie rakstu krājumi. Fondā ir

arī koledžas pasniedzēju sagatavotie mācību materiāli, mācību videofilmas, CD. Kopumā

bibliotēkā ir vidēji 30 informācijas vienību uz vienu lasītāju. Bibliotēkas lasītavā ir pieejams

plašs preses izdevumu klāsts. Bibliotēkā ir iekārtotas 13 darba vietas un 4 ir aprīkotas ar

datoru un interneta pieslēgumu. Studenti tiek nodrošināti ar kopēšanas, printēšanas un

iesiešanas pakalpojumiem.

Materiāltehniskās bāzes pilnveidošanai tiek uzlabots un papildināts auditoriju

iekārtojums, pirmsklīnikas kabinetu aprīkojums, iegādāta mācību literatūra. (sk. 7.

pielikumu).

Materiāli tehniskās bāzes aprīkojuma nodrošinājumu nosaka studiju programmas

saturs un sasniedzamie mērķi. Koledžā studiju programmas īstenošanai ir iekārtoti 6 kabineti

t.sk. 5 mācību pirmsklīniskās laboratorijas, 3 auditorijas, 1 konferenču zāle, ir informātikas

kabinets ar 13 darba vietām. Auditorijās un kabinetos ir atbilstošs aprīkojums, kas nodrošina

studentu kvalitatīvu studiju procesu, studentiem apgūstot gan vispārizglītojošos studiju

kursus, gan nozares studiju kursus, gan praktiskās iemaņas.

Būtisks uzdevums biomedicīnas laborantu izglītībā ir nodrošināt kvalitatīvu saikni

starp koledžu un darba tirgu. Pirms prakses uzsākšanas laboratorijās, studenti nepieciešamās

prasmes un iemaņas apgūst pirmsklīnikas laboratorijās, kuras ir aprīkotas vidēji ar 8 darba

vietām, t.sk. ar nepieciešamajiem materiāliem līdzekļiem.

7. Imatrikulācijas nosacījumi

Imatrikulācija 1.līmeņa profesionālās augstākās studiju programmā Biomedicīnas

laborants notiek atbilstoši LU Paula Stradiņa medicīnas koledžas kopējiem studiju

uzņemšanas noteikumiem.

Imatrikulācijas noteikumi nosaka, ka 1.līmeņa profesionālās augstākās izglītības

studiju programmā Biomedicīnas laborants pilna laika klātienē var studēt personas, kam ir

iegūta vispārējā vidējā vai profesionālā izglītība, nokārtoti centralizētie eksāmeni (CE)

latviešu valodā un svešvalodā valodā (angļu, krievu vai vācu) un pārrunu rezultātiem. Pārrunu

un svešvalodu kritēriji tiek pieņemti un saskaņoti koledžas padomes sēdē.

Personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību, sākot no 2004. gada, piedalās kopējā

konkursā uz tiesībām reģistrēties studijām noteiktās studiju programmās, pamatojoties uz

centralizēto eksāmenu (CE) rezultātiem latviešu valodā un svešvalodā un pārrunu rezultātiem.

Personas, kuras ieguvušas vidējo izglītību līdz 2004. gadam var piedalīties kopējā

konkursā uz tiesībām reģistrēties studijām noteiktās studiju programmās, pamatojoties uz

sekmīgām vidējās izglītības dokumenta gada atzīmēm. Šajā gadījumā, atbilstoši LU Paula

Stradiņa medicīnas koledžas noteiktajām uzņemšanas prasībām un kritērijiem, tiek ņemta vērā

vidējās izglītības dokumenta gada vidējā atzīme latviešu valodā un literatūrā, vidējās

izglītības dokumenta gada atzīme svešvalodā valodā un pārrunu rezultātiem.

Ja reflektantam vidējās izglītības dokumentā nav uzņemšanai nepieciešamās gada

atzīmes latviešu valodā un literatūrā, to var aizstāt ar IZM Valsts izglītības satura centra

izsniegtu vismaz pamata līmeņa 2.pakāpes (A2) valsts valodas prasmes apliecību.

Imatrikulācija studentiem, kas turpina studijas, pārnākot no citām programmām un

citu augstskolu programmām, notiek saskaņā ar koledžas „Koledžas studiju nolikumu” un

„Studiju uzsākšanas kārtību vēlākos studiju posmos”.

8. Studiju programmas praktiskā realizācija

Studiju programmu veido teorētiskie studiju kursi, pirmsklīnikas prakse un prakse

veselības aprūpes iestādēs. Studiju programmu noslēdz kvalifikācijas eksāmens (tests un

izstrādātā kvalifikācijas darba aizstāvēšana).

Studiju process, atbilstoši programmai, tiek organizēts:

1. Koledžas auditorijās, pirmsklīnikas kabinetos, laboratorijās, datoru kabinetā

2. Veselības aprūpes iestādēs, pamatojoties uz sadarbības līgumiem.

Lai nodrošinātu profesionālo zināšanu un iemaņu apgūšanu, kā arī praktiski pielietot

teorētisko materiālu studiju procesā, tiek izmantotas dažādas interaktīvās studiju metodes.

Studiju programmā būtiska vieta ir ierādīta praksei dažādu profilu laboratorijās: klīnikā,

hematoloģijā, bioķīmijā un mikrobioloģijā u.c.

Praktiskā apmācība tiek realizēta lielākajās klīniku laboratorijās, tādās kā: klīniskajā

universitātes slimnīcā ‘’Gaiļezers’’, PSKUS centrālā laboratorija, SIA „Gulbja laboratorija”,

RAKUS klīnika „Biķernieki”, SIA „NMS-Laboratorija” u.c., kurās studējošiem ir iespējas

papildināt un nostiprināt praksi specialitātē. Par prakses norisi atbildību uzņemas gan

izglītības, gan veselības aprūpes iestāde. Prakses norisi reglamentē prakses nolikums (sk. 5.

pielikumu) un trīspusējais prakses līgums starp koledžu, studentu un prakses vietu. (sk. 4.

pielikumu).

Apgūstot studiju programmu „Biomedicīnas laborants, studējošiem ir plānotas divas

prakses daļas. Pirmā kvalifikācija prakses daļa ilgst 4 nedēļas, kas atbilst 4 KP un tiek

organizēta pirmā studiju gada beigās.

Prakses mērķis ir sekmēt jau iegūto teorētisko zināšanu pielietošanu praktiskajā

darbībā un veicināt nākamās profesijas kompetenču apgūšanu. Kvalifikācijas prakses laikā,

studentam ir iespēja apzināt iespējamās kvalifikācijas darba tēmas un pētnieciskos virzienus.

Studiju programmas kvalifikācijas prakses otrā daļa ir plānota otrā studiju gada

noslēgumā. Prakses ilgums ir 12 nedēļas, kas atbilst 12 KP. Prakses mērķis – nodrošināt

studentiem individuāli un padziļināti apgūt biomedicīnas laboranta profesijas praktiskās

iemaņas, integrēt un pilnveidot praktiski teorētiskās zināšanas un nostiprināt iemaņas

pētnieciskā darba veikšanai biomedicīnas laboranta praksē.

Studēju programmas praktiskajā realizācijā izmanto sekojošas pasniegšanas metodes:

lekcijas – teorētiskā jautājuma izklāsts, semināri, praktiskie darbi, grupu/individuālie darbi,

diskusijas, prezentācijas, lekcijas, lietišķās spēles. Semināros studenti analizē, salīdzina un

vērtē patstāvīgi apgūto mācību vielu, kā arī sniedz priekšlasījumus par sagatavoto tēmu.

Semināros tiek pārbaudīta studentu izpratne par tematu, attīstīta prasme argumentēt savu

viedokli, kā arī tiek attīstītas prezentācijas prasmes. Grupu darba metodes palīdz studentiem

attīstīt komandas darba iemaņas un sadarbības prasmes, kuras ir aktuālas studentam darba

tirgū. Sadarbības prasmju attīstība ir īpaši nozīmīgas biomedicīnas laboranta profesionālajā

darbībā, jo šie speciālisti strādās multidisciplinārā komandā. Nozīmīga loma ir tām

interaktīvām studiju apguves metodēm, kas balstās uz docētāja - studenta un studenta –

studenta mijiedarbību, tāpēc izglītības programmas apguvē tiek izmantotas diskusijas,

situāciju analīze, lomu spēles, grupas projekts. Problēmsituāciju metode tiek pielietota tajos

studiju kursos, kuros studentiem jāveido izpratne par sarežģītām, reālām situācijām, kas

sastopamas ikdienas un darba dzīvē. Interaktīvo mācību metožu pielietošanas rezultātā attīstās

studenta intrapersonālās un interpersonālās prasmes un īpašības. Kvalifikācijas darba

izstrādāšanas principus un aizstāvēšanu reglamentē LU P.Stradiņa medicīnas koledžas

kvalifikācijas darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība. (pielikums Nr.8)

8.1. Studiju programmas praktiskā realizācija sadarbība ar vadošajām medicīnas preču

firmām

Lai uzlabotu praktisko darbu kvalitāti studiju laikā LU P.Stradiņa medicīnas koledžai

ir sadarbība ar virkni medicīnas firmu:

− Metodiskie materiāli par bioķīmiskajiem analizatoriem: „Pentra 400”, „Integra

400 plus”, un hematoloģiskajiem analizatoriem: „Pentra 80”, „Cobas Micros” – SIA

„INVITROS”.

− Praktisks seminārs hematoloģija un metodiskie materiāli – SIA „INVITROS”,

− Praktisks seminārs par koaguloģiju un ekspresdiagnostiku, metodiskie

materiāli par klīnisko ķīmiju un laboratoriju medicīnā, metodiskie materiāli par

HEMOSTĀZI noteikšanas metodes un glikozes noteikšanas minianalizatoriem – SIA „DS

Tehnoloģijas”;

− Metodiskie materiāli un seminārs par jauno analizatoru imūnhematoloģijā –

SIA „Abbott Laboratories Baltics”;

− Praktisks seminārs par laboratorijas organizāciju un par hematoloģisko

analizatoru „Cobas Micros”,– SIA „BALT INFO LAB”;

− Jauno tehnoloģiju demonstrācija – SIA „DIAMEDICA”.

9. Vērtēšanas sistēma

Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” vērtēšanas sistēmā var izdalīt divas

daļas:

1. Kvalitatīvais rādītājs ir vērtējums 10 ballu sistēmā (eksāmens vai ieskaite)

2. Kvantitatīvais rādītājs ir kredītpunktu skaits studiju kursā.

Pārbaudījumus iedala starppārbaudījumos, studiju kursa noslēguma pārbaudījumos, un

valsts gala pārbaudījumos (sk. 1. pielikumu).

Starppārbaudījumi ir studiju kursa apguves laikā organizētie pārbaudījumi, ko

organizē un vada studiju kursa mācībspēks. Starppārbaudījumus vērtē ar atzīmi 10

ballu sistēmā vai ar ieskaitīts/neieskaitīts. Starppārbaudījumu veidi ir -

kontroldarbi, ziņojumi semināros, praktiskie darbi, referāti un citas formas, kas

veicina studiju priekšmeta kvalitatīvu apguvi.

Studiju kursu noslēguma pārbaudījumu veidi ir eksāmens, kas ir noteikts studiju

programmā. Eksāmens ir pārbaudījums, kurā novērtē studenta attiecīgajā studiju

priekšmetā iegūtās zināšanas, prasmes un iemaņas. Tās vērtē ar atzīmi 10 ballu

sistēmā. Eksāmens ir sekmīgi nokārtots, ja students iegūst atzīmi, kas nav zemāka

par 4 ballēm (gandrīz viduvēji). Eksāmenu pieņem studiju priekšmeta mācībspēks

vai katedras norīkots mācībspēks. Minimālais studiju kursa apjoms, lai organizētu

eksāmenu, ir 2 kredītpunkti. Pārbaudījuma rezultātus fiksē pārbaudes protokolā un

studenta sekmju grāmatiņā.

Valsts gala pārbaudījumi ir kvalifikācijas eksāmens (tests), kvalifikācijas darba

izstrāde un aizstāvēšana. Valsts noslēguma pārbaudījumu organizāciju un saturu

reglamentē LU P.Stradiņa medicīnas koledžas nolikums par valsts noslēguma

pārbaudījumiem. Kvalifikācijas darba aizstāvēšanu reglamentē LU P.Stradiņa

medicīnas koledžas kvalifikācijas darbu izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtība.

(pielikums Nr.8)

Studiju kursu, kuri ir izveidoti 2 kredītpunktu apjomā no saturiski līdzīgiem studiju

priekšmetiem, gala pārbaudījumā atzīmi veido vidējā svērtā atzīme.

Vērtējumam ir jābūt atklātam un pārliecinošam, jo tas sniedz studentam informāciju

un veicina atbildību par studiju sasniegumiem, kā arī radina studentus strādāt sistemātiski.

Docētājs gūst informāciju par studenta virzību noteiktā laika posmā, par viņa izpratnes un

domāšanas līmeni.

Vienlaicīgi tiek izmantotas arī citas vērtēšanas metodes, kā testi, iemaņu un prasmju

demonstrācijas, praktiskās darbības novērošana un situāciju uzdevumu risināšana.

Analizējot kursa aprakstos iekļautās prasības kredītpunktu iegūšanai, jāsecina, ka

apmēram 50% no vērtējuma veido studiju kursa gala pārbaudījums.

Procesorientēta vērtēšana tiek veikta arī mācību satura apguves procesā, lai salīdzinātu

prognozētos studentu zināšanu raksturojumus ar reālajiem rezultātiem. Svarīgs nosacījums ir

studentu iepazīstināšana ar vērtēšanas kritērijiem, ar rezultātu analīzes metodiku, ar

argumentiem, kas norāda uz galvenajiem trūkumiem vai nepilnībām viņu darbos un to

iespējamiem cēloņiem. Rezultātā gan docētāji, gan studenti attīsta prasmi iegūt un organizēt

informāciju, to pārstrādāt un atvasināt jaunas zināšanas, kas nodrošina arī studenta

līdzatbildību par viņa mācību sasniegumiem un to atbilstību studiju priekšmetu izvirzītajiem

mērķiem un uzdevumiem.

Prakses novērtējums tiek veikts atbilstoši LU P.Stradiņa medicīnas koledžas prakses

nolikumam. Pirms prakses sākuma studenti tiek iepazīstināti ar prakses vadītāju, prakses

programmu un tās gaitā veicamajiem uzdevumiem. Pēc prakses beigām noteiktā termiņā

students iesniedz prakses atskaiti un prakses vietas atsauksmi. Prakses vērtējumus tiek izdarīts

10 baļļu sistēmā, kuru veido prakses dienasgrāmatas novērtējums, studenta prakses

dienasgrāmatas aizstāvēšana un prakses vietas raksturojums.

10. Studējošie

Imatrikulācija studiju programmā ‘’Biomedicīnas laborants’’ notiek atbilstoši LU P.

Stradiņa medicīnas koledžas imatrikulācijas noteikumiem. Studiju programmas prasības

nosaka, ka prasības attiecībā uz iepriekšējo izglītību ir pabeigta vispārējā vidējā izglītība.

Ar imatrikulētajiem studentiem LU P. Stradiņa medicīnas koledža slēdz studiju līgumu.

Tabula Nr.6.

Imatrikulēto un eksmatrikulēto studentu skaits pēdējo 6 gadu laikā.1. gada laikā imatrikulēto studentu skaits

T.sk. par maksu

Absolventu skaits

Absolvēšanas gads

Eksmatrikulēto skaits (Atbirums)

Eksmatrikulēšanas laika periods

2004.g.

30 nav 23 2006.g.

7 2004.g. – 2006.g.

2005.g.

25 nav 10 2007.g.

15 2005.g. – 2007.g.

2006.g.

22 nav 14 2008.g.

9 2006.g. – 2008.g.

2007.g.

25 nav 22 2009.g.

3 2007.g. – 2009.g.

2008.g.

26 nav 9 2010.g.

17 2008.g. – 2010.g.

2009.g.

31 nav Patreiz studē 11 2009.g. – 2010.g.

2010.g.

30 nav Patreiz studē -

2005/2007. un 2008/2010. studiju gadā lielais eksmatrikulēto skaits (sk. 6. tabulā) ir

izskaidrojams ar to, ka studenti nebija motivēti turpināt studijas, kam viens no iemesliem ir

zemais atalgojums veselības aprūpes nozarē.

10.1. Studējošo un absolventu aptaujas analīze

Studentu aptauju rezultāti

2010. gada novembrī tikai veikta studentu aptauja, kurā piedalījās studiju programmas

„Biomedicīnas laborants” 25 studenti, 1. un 2. kurss. Aptauja tika veikta, izmantojot interneta

aptaujas lapas vietni www.visidati.lv, izveidotās anketas tiešsaiste tika nosūtīta uz studentu e-

pastu.

Rezultātā 96% respondenti piedāvātos studiju kursus studiju programmā novērtē, kā

izcili un labi. Apmierināti ar izvēlēto studiju programmu ir 88% respondenti, kuri atzīmēja

atbildi „izcili” un „labi” (sk. 2.att.).

2. attēls. Studējošo viedoklis par studiju programmu.

Studenti vērtēja arī pasniedzēju darbu kopumā, vai pasniedzējs iepazīstina ar studiju

programmas saturu un vērtēšanas kritērijiem, vai efektīvi tiek izmantoti audiovizuālie mācību

līdzekļi un tiek atspoguļots jaunākais nozarē. Vairāk kā puse respondentu to novērtēja ar

atbildi „izcili” un „labi”, savukārt nozares jaunumi un problēmas ar vērtējumu „viduvēji”

novērtēja 28% respondentu. (sk. 3.att.).

3. attēls. Studentu vērtējumus par pasniegšanas kvalitāti.

Bibliotēkas darba laiks pēc anketas vērtējuma ir pieejams „izcili” - 24% un „labi” –

40% respondentu, bet kā, „viduvēju” atzīmēja 24% respondentu. Savukārt vērtējot koledžas

bibliotēkā pieejamās mācību literatūras pieejamību, ar „izcili” atzīmēja 12% un „labi” 44%

respondentu, kā „viduvēji” – 36% un „slikti” – 8% respondentu. (sk. 4.att.).

4. attēls. Studentu viedoklis par bibliotēkas darbību.

Respondentu atbildes uz jautājumu grupu par prakses novērtēšanu, atbilstoši mērķiem

un uzdevumiem, prakses vietas izvēli un organizēšana kopumā tika vērtēta „izcili” un „labi”.

(sk. 5.att.).

5. attēls. Praktisko nodarbību vērtējums.

Rezultātā 80% respondenti ar vērtējumu izcili un labi novērtē, personāla attieksmi pret

studentiem. Respondentu vērtējums par nodarbību grafiku 44% gadījumu tika vērtēts, kā

„izcili” un „labi”, bet 48% novērtēja ar „viduvēji” un 8% ar „slikti”. Studiju programmas

„Biomedicīnas laborants” materiāli tehniskā bāze, tika vērtēta sekojoši – „izcili” – 12%,

„labi” – 52%, „viduvēji” – 24% un „slikti” - 12% respondentu. (sk. 6.att.).

6. attēls. Vērtējums par studiju procesa organizēšanu.

44% respondentu studiju laikā dzīvo mājās ar ģimeni, 36% dzīvo dienesta viesnīcā un

20% respondentu īrē dzīvokli. 24% respondenti patstāvīgajam darbam nedēļā velta 10 – 20

stundas, 56% respondenti 3 – 10 stundas nedēļā un 12% vairāk kā 20 stundas nedēļā.

Nodarbību apmeklējums no 75% – 100% norādījuši 88% respondentu. (sk. 7.att.).

7. attēls. Studenta personīgā laika organizēšana.

Apkopotie aptaujas rezultāti tiek ņemti vērā katedras sēdēs, ar mērķi uzlabot studiju

programmas kvalitāti.

Informācija par absolventiem saskaņā ar kuratoru sniegtajām ziņām. Absolvēšanas

gadsAbsolventu

skaitsStrādā

profesijāTurpina studijas

nākoša līmenī Nestrādā Nav

informācijas2010. 9 7 3 1 12009. 22 13 3 1 52008. 14 11 1 2 12007. 10 4 1 3 22006. 23 14 4 2 3kopā 78 49 12 9 12

Pēc iegūtās informācijas, par biomedicīnas laboranta diplomu saņēmušo studentu

tālākajām gaitām var spriest, ka vairāk kā puse (49 no 78) strādā savā profesijā, 1/5 daļa

turpina studijas, lai paaugstinātu savas profesionālas uzglītības līmeni, daži no tiem veiksmīgi

apvieno studijas ar darbu profesijā. Diemžēl nav bijusi iespēja iegūt informāciju par 12

absolventiem. Pašreiz ir zināms, ka nestrādā 9 absolventi.

Absolventu anketas apkopojums 2009/2010 ak. gads

Absolventu anketēšana notiek trīs gadus, anketēšana tiek veikta katra gada jūlijā.

Aptaujas anketas paraugu skat. 3. pielikumā.

2009./2010. akadēmiskā gadā respondentu skaits 9, kas sastāda 81% no šī gada absolventu

skaita. Anketā iekļautie jautājumi ir vispārīga rakstura, taču iegūtā informācija dod iespēju

precizēt jautājumu loku, kuros programmas izaugsmes un attīstības procesā ir jāpievērš

uzmanība.

Absolventu kopējais novērtējums par studiju programmu ir „teicams” (20%) un „labs” (80%).

8.attēls. Absolventu studiju programmas vērtējums.

Novērtējums par studiju kursu kvalitāti tika vērtēts „teicami” (20%) un „labi” (80%).

9. attēls. Studiju kursu kvalitātes vērtējums.

Studiju programmas docētāju kompetence ir novērtēta „labi” (60%) un „teicami” (20%), un 20% respondenti novērtēja apmierinoši.

10. attēls. Docētāju kompetences novērtējums.

Visi absolventi ir gatavi ieteikt studēt šo studiju programmu citiem.

11. attēls. Studentu viedoklis par studiju programmu un profesiju kopumā.

Jautājumi par pētniecisko metožu pielietošanu turpmākai zinātniskai darbībai liecina, ka visi respondenti (100%) atzīst, ka spēj pielietot pētnieciskās metodes un patstāvīgi analizēt zinātnisko literatūru.

12. attēls. Absolventu pašnovērtējums pētniecisko metožu pielietošanā.

80% respondentu plāno strādāt profesijā un 20% neplāno, jo neinteresē profesija.

13. attēls. Plānotājs absolventu īpatsvars profesijā.

40% respondentu plāno studijas turpināt nākamajā līmenī, savukārt 60% nav plānojuši turpināt studijas.

14. attēls. Plānotājs absolventu īpatsvars studijām nākotnē.

10.2. Studējošo līdzdalība studiju procesa pilnveidošanā

Studējošie savu līdzdalību studiju procesa pilnveidošanā realizē, izsakot savus

priekšlikumus aptaujās studiju priekšmeta pasniedzējiem, katedras vadītajam un katedras

padomē vai arī ar studentu pašpārvaldes palīdzību, kuras pārstāvji piedalās koledžas padomes

sēdēs. Galvenās studentu aktivitātes:

1. Studentu pašpārvaldes darbības sākumā akcents tika likts uz koledžas tradīciju

stiprināšanu, bet, attīstoties un iegūstot lielāku pieredzi, studentu darbības virzieni ir

paplašinājušies un notiek konstruktīvs dialogs starp koledžas administrāciju, pedagogiem un

studentiem. Brīvas informācijas plūsma ir viens no galvenajiem efektivitātes faktoriem

attiecībās ar studentiem.

2. Studentu pašpārvaldes organizētās aptaujas, kurās tiek iegūta informācija par

trūkumiem un nepilnībām studiju procesa organizēšanā, priekšlikumi par studiju satura un

metožu pilnveidošanu, kā arī noskaidrotas studējošo vēlmes turpmākajam studiju procesam.

3. Studiju programmas un koledžas popularizēšana, kas ir neatņemama studiju daļa un

tiek organizēta gan ar ikgadējo, gan vienreizējām akcijām.

Katru gadu – pavasarī studenti piedalās koledžas atvērto durvju dienu organizēšanā.

Studenti piedalās informatīvo materiālu izstrādē, demonstrē vienkāršāko laboratorijas tehniku,

stāsta par studiju programmu un studentu dzīvi.

4. Koledžā regulāri notiek Latvijas medicīnas koledžu zinātniski pētnieciskās

konferences, kurās ziņojumus par saviem pētījumiem sniedz studenti un docētāji, bez tam

mūsu studenti un docētāji piedalās arī starptautiskajās konferencēs.

26.05.2006. P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža

Latvijas medicīnas koledžu starptautiskā studentu konference „Pētniecības nozīme veselības

un sociālās aprūpes profesionālajās studijās”

BL2A Edīte Fridrihsone „Hemostāzes traucējumi pie hemofilijas; to veidi, cēloņi, rādītāju

noteikšanas tehniskie risinājumi un salīdzinošā analīze”

BL2A Krista Ārgale „Skarlatīna – viena no streptokoku infekcijām; raksturojums, profilakses

pasākumi”

01.06.2007. P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža

Zinātniski praktiska konference „Biomedicīnas laboranta izglītības un prakses tendences”

BL2A Svetlana Čalko „Rotavīrusu infekcijas laboratoriskās diagnostikas metožu

salīdzinājums”

BL2A Agnese Bērziņa „Sifilisa diagnosticējošie seroloģiskie testi Latvijā un to pielietojums

piedzimtā sifilisa diagnostikā”

23. - 24.11.2007. P. Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža

Zinātniski praktiskā konference „21. gadsimts – jaunu zināšanu un tehnoloģiju laikmets”

25. – 26. 10.2007. Kauņa, konference „Biomedicīnas inženierija”

BL2A Viktorija Arhipoviča, doc. Alevtīna Leice „Influence of hydroxyapatite coated titanium

on human blood cells”

15. – 17. 11. 2007. Kijeva, konference „Biomedicīnas inženierijas, informātikas,

kibernētikas un telemedicīnas aktuālās problēmas”

BL2A Viktorija Arhipoviča, doc. Alevtīna Leice „Asins šūnu adhēzijas īpašības ”

22.05.2008. Liepājas medicīnas koledža

Medicīnas koledžu konference „Studentu pētniecības ieguldījums veselības aprūpes praksē”

BL2A Marina Ivanova „Mikroorganismu jūtības noteikšana pret antibiotikām”

BL2A Viktorija Arhipoviča, doc. Alevtīna Leice „Eritrocītu un leikocītu izmaiņas asinīs in

vitro stundas laikā”

BL2A Ināra Kozlova „HIV izplatība Latvijā un diagnostikas paņēmieni”

04.11.2010. LU P. Stradiņa Medicīnas koledža

Konference „Pētniecības elementi profesionālās izglītības praksē”

BL2A Ivonna Zbitkovska, doc. Alevtīna Leice „Cukura diabēts un tā izmeklēšanas iespējas”

5. Kopš 2010. gada 4. oktobra koledžā darbojas Studentu Zinātniskais pētniecības

pulciņš desmit cilvēku sastāvā.

Zinātniskās pētniecības pulciņa pētnieciskās aktivitātes ir:

- miega traucējumi, lektores Dr. S. Seimanes vadībā,

- paraugu paņemšana un preparātu sagatavošana histoloģijā, Dr. S. Rogas vadībā,

- fizikālo faktoru ietekme uz asins šūnu parametriem, docentes A. Leices vadībā,

- uztura ieradumi un tā sekas jauniešu vidū, docentes R. Geskes vadībā.

Plānotie pētniecības virzieni 2011./2012. studiju gadam:

- Kaitīgie ieradumi,

- Stress,

- Uzturs,

- Dzīves kvalitāte.

Plānotie semināri, konferences:

2011. gada 28. aprīlī - P. Stradiņa medicīnas koledžas studentu konference.

2011. gada 11. maijā Zinātniski praktiska studentu konference Uztura ieradumi un problēmas.

2011./2012. studiju gadā plānotas trīs studentu konferences:

- Hemodialīze un nieru transplantācija,

- Kultūriespaids uz aprūpi,

- Baltijas valstu studentu konference

11. Studiju programmā nodarbinātais akadēmiskais personāls

Akadēmiskā personāla struktūra procentos studiju programmas ietvaros ir parādīts

tabulā Nr.7.

Tabula Nr.7.

Akadēmiskā personāla sastāvs

Grāds

Amats

Ar doktora grādu

(skaits)

Ar maģistra grādu (skaits)

Citi(ar augstāko

izglītību)(skaits)

Speciālisti ar profesionālo kvalifikāciju

(skaits)

Kopā(skaits)

Docenti 1 1Lektori 8 4 12AsistentiĀrštata pasniedzēji

1 4 5

Kopā 18

Akadēmiskā personāla atlases pamatprincipi ir balstīti uz to, lai studiju programmas

realizācijā iesaistītu atbilstošas kvalifikācijas speciālistus. Biomedicīnas laborantu studiju

programmas realizācijā iesaistītā akadēmiskā personāla kvalifikācijas prasības tiek īstenotas

saskaņā ar Latvijas likumdošanu un LU P.Stradiņa medicīnas koledžas Nolikumu par

akadēmiskajiem un administratīvajiem amatiem.

LU P.Stradiņa koledžas vadības iekšējā politika ir atbalstīt un dot iespēju docētāju

līdzdalībai starptautiskos projektos, konferencēs, semināros. Docētājiem tiek dota iespēja

papildināt savas zināšanas pedagogu profesionālās pilnveides izglītības programmā”

Augstskolas didaktika: mūsdienu teorijas un prakse”, kur papildina zināšanas mūsdienu

teorijā un praksē, kā arī inovācijās augstākās izglītības sistēmā.

Šobrīd viens no akadēmiskā personāla pasniedzējiem A. Leice papildina izglītību

Rīgas Tehniskajā universitātē, Biomedicīnas un Nano tehnoloģiju institūtā, doktorantūrā, ar

promocijas darba tēmu” Fotokolorimetrijas, elektrovadamības un izteces metožu metroloģisko

īpašību izvērtēšana”.

Savukārt, viens no akadēmiskā personāla pasniedzējiem Inga Štrause - Patmanatane,

šogad ir ieguvusi profesionālo maģistra grādu tiesību zinātnēs jurista kvalifikāciju.

Divi studiju programmas „Biomedicīnas laborants” lektori pēdējo divu gadu laikā ir

ieguvuši maģistra grādu:

L. Mihailovska – maģistra grāds vispāraptverošā kvalitātes vadībā

Ļ. Šuvalova – profesionālais maģistra grāds medicīnas fizikā

Akadēmiskā personāla kvalifikācijas celšanas laikā un pētnieciskā darbā iegūtās

atziņas tiek izmantotas studiju procesā, tā ir saistīta arī ar studijām bakalaura programmā,

maģistrantūrā un doktorantūrā. (skat. Tabulu Nr. 8.)

Tabula Nr.8.

Akadēmiskā personāla pētnieciskā darba tēma, virzieni.

N.p.k. Vārds, uzvārds Pētnieciskā darba tēma, virzieni

1. Aelita Koha Pacientu integrēšanās sabiedrībā pēc apdeguma traumas

2. Agnese Oliņa Medicīnas koledžas darbības novērtējums un attīstības iespējas Latvijā

3. Alevtīna Leice Fotokolorimetrijas, elektrovadamības un iztecēs metožu metroloģisko īpašību izvērtēšana

4. Arta Olga Balode Meticilīna rezistentā Stafilokoka molekulārā epidemioloģija Latvijā

5. Laura Mihailovska Kvalitātes nodrošināšana medicīniskajā diagnostikā ar rentgenstarojumu

6. Ļubova Šuvalova„Bluetooth” tehnoloģijas ietekme uz teleelektrokardiogrammu signālu reģistrāciju; Rentgeniekārtu parametru ietekme uz radiācijas drošības kvalitāti

7. Maija Kurmiņa Vides izglītība kā integrēts kurss

8. Ruta Akermane Galvenās psiholoģijas apakšnozares P.Birketa interpretācijā Latvijā 20.gadsimtā 20.-30. gados.

Koledžā realizētie projekti

1. 01VSAKZP – 07 Projekta vadītājs, Mg. biol. Alevtīna Leice. Projektā iesaistīti – Dr.

hab. Phys., RTU profesors Jurijs Dehtjars, Pētnieks, biomedicīnas laborante, Laura

Arabere un biomedicīnas studente Viktorija Arhipoviča „Asins šūnu adhēzijas

īpašības”, Zinātnes nozare – Medicīna, hematoloģija, medicīnas fizika.

2. 04VSAKZP – 08 Projekta vadītāja – Mg. biol. BINI doktorante Alevtīna Leice.

Projektā iesaistīti – RTU profesors Jurijs Dehtjars, RTU Asoc. Profesors Aleksejs

Kataševs, LU Latvijas Kardioloģijas Institūts, pētniece Natālija Bricina, biomedicīnas

laborante Laura Arabere, studente Viktorija Arhipoviča. „Titāna un hidroksilapatīta

slāņa ietekmes uz hematoloģiskiem rādītājiem izvērtēšanas analīzes metodes”,

Zinātnes nozare – medicīna, hematoloģija, medicīnas fizika.

12. Nepieciešamā palīgpersonāla raksturojums biomedicīnas laborantu programmas īstenošanā

Amata nosaukums Skaits Uzdevumi

Medicīnas tehnoloģiju katedras lietvede

1

Pildīt struktūrvienības vadītāja norādījumus. Apkopot un sistematizēt struktūrvienības lietvedību un apmeklētāju uzņemšanu. Administratīvā, mācību – metodiskā. Zinātniskā darba organizēšana, tā tehniskais noformējums (darbs ar datoru). Studentu kustības dokumentācijas noformēšana. Studentu lietvedības uzskaite un sistematizācija. Korespondences noformēšana un nosūtīšana. Materiāli – tehniskā aprīkojuma organizēšana.

Izglītības metodiķis

1

Organizēt studiju programmas īstenošanu atbilstoši mācību plāniem un programmai, sadarbībā ar katedras vadītāju izstrādāt prakses grafiku studiju gadam un koordinēt tā izpildi, nodrošināt mācību procesu nepārtrauktību, lietderību un tiesiskumu.

Biomedicīnas laborants

3

Sekot laboratorijas iekārtu tehniskajam stāvoklim, veikt nepieciešamo apkopi, uzturēt pierakstus par iekārtu tehnisko stāvokli. Uzraudzīt vides mikroklimata atbilstību izmeklēšanas procesam un veikt nepieciešamos korektīvos pasākumus. Uzturēt reaģentu izlietojuma pierakstus, veikt reaģentu un piederumu pieprasījumu apkopojumu. Atbilstoši mācībspēka norādījumiem, nodrošināt un sagatavot nepieciešamos līdzekļus studentu praktisko darbību veikšanai. Veikt epidemioloģiskos pasākumus saskaņā ar laboratorijas kabineta tīrības uzturēšanas un dezinfekcijas plānam, pēc darba sakopt darba vietas un telpas.

13. Struktūrvienību uzskaitījums

Struktūrvienība Uzdevumi

Medicīnas tehnoloģiju katedra

Nodrošina un organizē vispārizglītojošo studiju kursu norisi un konsultācijas. Nodrošina un organizē nozares studiju kursu norisi un konsultācijas, ietverot obligātos, profesijas un izvēles studiju kursus. Studentiem tiek nodrošinātas pirmsklīnikas prakses, konsultācijas dažāda profila laboratorijās – ķīmijas/vides izmeklējumos, mikrobioloģijas, klīnikas un bioķīmijas/hematoloģijas mācību laboratorijās.

Ārstniecības katedra Nodrošina vispārizglītojošā studiju kursa „Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija”, nozares studiju kursa „Neatliekamā palīdzība un procedūru tehnika” un izvēles studiju kursa „Masāžas pamatkurss” pasniegšanu un sniedz konsultācijas. Studentiem tiek nodrošināta profesionālās kompetences jeb zināšanu, iemaņu un prasmju pakāpes veidošana atbilstoši profesijas standartam.

14. Ārējie sakari

Lai nodrošinātu jauno speciālistu sekmīgu iekļaušanos dinamiskajā darba tirgū,

būtiska ir sadarbība starp izglītotājiem un darba tirgus pārstāvjiem.

14.1 Sadarbība ar darba devējiem

Sadarbības mērķis ir veidot atgriezenisko saiti starp koledžu un darba devējiem, lai

nodrošinātu programmas absolventu zināšanu un prasmju atbilstību darba tirgus vajadzībām

Sadarbība tiek īstenota vairākos virzienos:

prakses nodrošināšana,

izglītības un prakses vienotības nodrošināšana,

pētniecības un projektu realizācija.

Sadarbības koordinācijas ietvaros koledžai ir tradīcija rīkot studiju programmu

starptautiskās konferences, piesaistot darba devējus un ārzemju partnerus. Konferencēs notiek

domu un viedokļu apmaiņa starp dažādām Latvijas un ārzemju izglītības, veselības iestādēm.

Kā pozitīvs šādu konferenču rezultāts ir minams iespēja novērtēt prezentētas tēmas, gūt

informāciju par jaunākajām tendencēm pētniecībā un diagnostikā, kā arī dibināt kontaktus

vieslektoru piesaistīšanā, piemēram, „Polimerāzes ķēdes reakcijas metodes pamatprincipi”,

„Cilvēka genoma izpēte Latvijā un sabiedrībā – pašreizējā situācija un perspektīvas” u.c.

Koledžai ir sadarbība ar darba devējiem, kurās tiek uzklausīti darba devēju ieteikumi

par studiju programmas pilnveidošanu, kā arī veiktas aptaujas par studējošo zināšanām un

prasmēm. Kvalifikāciju eksāmena komisijas sastāvs katru gadu tiek noteikts ar koledžas

direktores rīkojumu atbilstoši kotedžas „Valsts noslēguma pārbaudījumu nolikumam”.

Kvalifikācijas eksāmenu komisijā ir iekļauti speciālisti no Latvijas vadošo klīniku

laboratorijām un Latvijas laborantu asociācijas, ar kuriem tiek noslēgti līgumi.

Katru gadu tiek rīkotas tikšanās ar prakšu vadītājiem, kas ir potenciālie darba devēji

absolventiem, lai noskaidrotu viņu viedokli par studentu sagatavotības līmeni.

14.2. Sadarbības projekti

Medicīnas tehnoloģiju katedra studiju programmas ietvaros sadarbojas ar ārējo sakaru

speciālistu, kuras mērķis ir nodrošināt koledžas starptautisko sadarbību un dibināt kontaktus

ar veselības un sociālās aprūpes izglītības iestādēm un institūcijām ārvalstīs.

Studiju programmā „Biomedicīnas laborants” ir plānots Erasmus programmas ietvaros

diviem studiju programmas studentiem 2010-2011 akadēmiskajā studiju gadā kvalifikācijas

praksi iziet Plovdivas medicīnas koledžā (Bulgārija) (Medical College – Plovdiv). Prakses

uzdevumos ietilpst jaunu prasmju un iemaņu apgūšana laboratorā diagnostikā, medicīnas

tehnoloģiju iepazīšana, starpkultūru saskarsmes attīstīšana un svešvalodu zināšanu

uzlabošana.

Projekta ietvaros 2007./2008. akadēmiskajā studiju gadā, trīs programmas pasniedzēji

apmeklēja Institudio de Education Secundaria Nr1. De Gijon (Spānija). Pasniedzēji apguva

jaunas prasmes un iemaņas, metodikas uzlabošanai, paaugstinot savu pedagoģisko

kompetenci, zināšanu un prasmju tālāko attīstību un jaunu metožu un tehnoloģiju pielietošanu

profesionālajā darbībā.

Savukārt 2007./2008. studiju gadā 8 Institudio de Education Secundaria Nr1. De Gijon

studenti Leonardo da Vinci projekta ietvaros un 2008./2009. akadēmiskajā studiju gadā 5

studenti, 2009./2010. gadā 8 spāņu studenti un divi studenti no Tartu Health Care koledžas

Erasmus projekta ietvaros Latvijas laboratorijās sadarbībā ar LU P.Stradiņa medicīnas

koledžu realizēja kvalifikācijas praksi.

2009./2010. akadēmiskajā studiju gadā, laika periodā no 26. 04. līdz 30.04., trīs studiju

programmas „Biomedicīnas laborants” pasniedzēji Erasmus programmas ietvaros iepazinās ar

Tartu medicīnas koledžā realizēto studiju programmu „bioanalītiķis”. Projekta ietvaros tika

īstenots mērķis - iepazīties ar studiju programmas „Bioanalyst” saturu, studiju procesa un

prakses organizēšanas un norises kārtību, noskaidrot, kādā veidā notiek studentu piesaiste

konkrētai programmai, kā tiek veidota sadarbība ar potenciālām prakšu vietām klīnikās un

laboratorijās.

Ir izveidota sadarbība ar Tartu medicīnas koledžu, kur arī tiek īstenota studiju

programma „bioanalītīķis”. Tās ietvaros tiek realizētas vairākas aktivitātes:

pasniedzēju pieredzes apmaiņa;

studentu pieredzes apmaiņa;

studiju kursa pilnveide;

jaunu tehnoloģu un metožu pielietojums laboratorā diagnostikā;

Ar līdzīga profila izglītības iestādēm Latvijā sadarbība netiek realizēta, jo

LU P.Stradiņa medicīnas koledža ir vienīgā izglītības iestāde, kas realizē biomedicīnas

laborantu sagatavošanu LR .

15. Studiju programmas attīstības plāns

Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” attīstības plāns ietver šādas aktivitātes:

− ES līdzekļu piesaistīšana studiju programmas attīstībai,

− akadēmiskā personāla tālākizglītības veicināšana, motivējot un atbalstot

tālākizglītības iespējas un dalību dažādās zinātniskās konferencēs,

− studiju programmas vadības un kvalitātes nodrošināšanas un

pašnovērtēšanas sistēmas pilnveidošana (katedras vadības un koledžas vadības sadarbība,

studējošo un akadēmiskā personāla aptauju analīze u.c.),

− studentu prasmju pilnveidošana patstāvīgā darba veikšanai,

− regulāra metodisko materiālu un izdales materiālu izstrādāšana un

pilnveidošana, mācību literatūras, periodikas, mācību filmu iegāde,

− mācību metodes pilnveidošana, galveno akcentu liekot uz mācību

metodēm, kas veicina izziņas, problēmu risināšanas un kritiskās domāšanas attīstību

studentos; informāciju tehnoloģiju izmantošanas iespēju palielināšana (Internets, E – pasts

u.c.),

− studentu un akadēmiskā personāla mobilitātes sekmēšana ES ietvaros,

− regulāra dalība konferenču, semināru organizēšanā,

− regulāra vieslektoru piesaiste, sadarbības veidošana ar ārvalstu izglītības

iestādēm, kas realizē biomedicīnas laborantu izglītības programmas,

− studiju iespēju popularizēšana ar dažādu informācijas līdzekļu palīdzību

(informācija mājas lapā, braucieni uz skolām, informatīvie pasākumi u.c.) un sadarbība ar

darba tirgus pārstāvjiem,

− bibliotēkas grāmatu un citu resursu fondu papildināšana ar jaunākajiem

mācību līdzekļiem un izziņas materiāliem atbilstoši studiju kursu programmām,

− regulāra darba devēju un absolventu aptaujas, tādejādi nodrošinot

atgriezenisko saiti un pilnveidojot studiju programmu,

− studiju materiāltehniskās bāzes regulāra atjaunošana un modernizēšana,

− prakses dokumentācijas pilnveidošana,

− regulāra studiju priekšmetu programmu pārskatīšana,

− sadarbības veidošana ar otrā līmeņa augstāko profesionālo izglītību

realizējošām izglītības iestādēm studiju pēctecības nodrošināšanai (LU bioloģijas

fakultāte, RTU biomedicīnas un nanotehnoloģiju fakultāti).

16. Studiju programmas „Biomedicīnas laborants” SVID analīze

STIPRĀS PUSES VĀJĀS PUSES

- Iegūstama kvalitatīva, darba tirgum nepieciešama izglītība;

- Studējošie nodrošināti ar labiem mācību un sadzīves apstākļiem;

- Salīdzinoši augsts profesijas prestižs;- Atzīta profesija ES valstīs un pasaulē;- Vienīgā izglītības iestāde, kura sagatavo

speciālistus Latvijas darba tirgum;- Laba starptautiskā sadarbība;- Regulāra studentu ieteikumu un vēlmju

analīze;- Studiju programmas aktualizācija

atbilstoši darba tirgus prasībām;- Mūsdienīgs aprīkojums studiju procesa

nodrošināšanai;- Studentu un akadēmiskā personāla

darbība zinātniski pētnieciskajā darbā;- Vieslektoru piesaistīšana. - Pieredzējuši un kvalificēti mācībspēki;- Sadarbība starp pasniedzējiem un

studējošiem;- Multimediju un komunikāciju

tehnoloģiju kā aktīvo mācību metožu izmantošana;

- Sadarbība ar sociālajiem partneriem jaunāko tehnoloģiju apguvē

- Dalība ERAF projekta ietvaros studiju programmas infrastruktūras uzlabošanai.

- Studējošo priekšzināšanas;

- Nepietiekošs finansējums sakarā ar normatīvajiem aktiem;

- Izmaksu palielināšanās studējošo prakses nodrošināšanai;

- Programmas realizācijai ir nepieciešami šauras specializācijas docētāji ar medicīnisko izglītību.

IESPĒJAS DRAUDI

- Jaunu studiju kursu izstrāde un esošo pilnveidošana;

- Absolventu pieprasījums Latvijā un Eiropas Savienībā

- Reklāmas pasākumu pilnveidošana profesijas atpazīšanai;

- ES līdzekļu piesaistīšana programmas attīstībai;

- Zinātniski pētnieciskās darbības aktivitātes palielināšana studiju procesā;

- Tālākizglītības kursu realizācija koledžā sadarbībā ar sociālajiem partneriem.

- Studentu skaita samazināšanās sakarā ar demogrāfisko stāvokli;

- Finansējuma samazināšana izglītībai;

- Motivācijas trūkums docētājiem studijām doktorantūrā un promocijas darba izstrādē.

STUDIJU PROGRAMMAS IZMAKSU APRĒĶINS

STUDIJU PROGRAMMU IZMAKSU APRĒĶINS

Skolotāju izglītības un izglītības studiju programmas izmaksu aprēķins uz 1 studentu 2010.g.

Apzīmējums Normatīvs Aprēķinātie lielumi

1 2 3

N1 darba alga uz vienu studiju vietu gadā

Ls 735.87

N2 darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās

iemaksas

Ls 177.27

N3 komandējumu un dienesta braucienu izmaksas

0

N4 pakalpojumu apmaksa Ls 66.59

N5 materiāli, energoresursi,

ūdens un inventārs

Ls 45

N6 grāmatu un žurnālu iegāde Ls 2.25

N7 iekārtu iegādes un modernizēšanas izmaksas

Ls 30

Tb-vienas studiju vietas izmaksas gadā

(N1+N2+N3+N5+N6+N7)

Ls 1056.98

LU P.Stradiņa medicīnas koledžas direktore Ilga Eriņa

STUDIJU PLĀNS

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU PLĀNS

Pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītības programma ‘’Biomedicīnas laboranta” pilna laika studijas (4 semestri)

Iepriekšējā izglītība_vidējā_

Nr. p. k.

Studiju kursiDocētājs

Pārbaudesveids

Kredīt- punkti kopā

STUNDU SKAITS KREDĪPUNKTU SADALE PA SEMESTRIEM

KONTAKTSTUNDASPatstāvīgais darbs 1.gads 2.gads

Lekcijas SemināriPraktiskās nodarbības

1. sem. 2.sem. 3. sem. 4.sem.

1. 2. 3. 4. 5. 6. 7. 8. 9. 10. 11. 12. 13.

OBLIGĀTA DAĻA (A DAĻA)

I VISPĀRIZGLĪTOJOŠIE STUDIJU KURSI

1. Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

A. Oliņa eksāmens 2 16 24 - 40 2 - - -

2. Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

R. Akermane L.Štrause

eksāmens 2 12 28 - 40 2 - - -

3. Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas

A. Oliņa eksāmens 2 4 36 - 40 2 - - -

4. Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas

R. Akermane eksāmens 2 4 36 - 40 - 2 - -

5. Ķīmijas pamatkurss M. Kurmiņa eksāmens 3 6 54 60 3 - - -

6. Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati

R. Kārklīte eksāmens 3 12 48 - 60 - 3 - -

7. Profesionālā angļu valoda M. Kurmiņa eksāmens 2 12 26 - 42 2 - - -

8. Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija

R. AkermaneM. Briņķe

eksāmens2

12 28 - 40 2 - - -

9. Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

A. LeiceL. Mihailovska

eksāmens 2 12 14 14 40 - 2 - -

Kopā vispārizglītojošie kursi

20 13 7 0 0

II NOZARES STUDIJU KURSI

II.A Obligātie studiju kursi8. Ievads medicīnas fizikā un

inženierzinātnēJ. Dehtjars eksāmens 2 20 16 - 44 - - 2 -

9. Histoloģija S. Roga eksāmens 2 2 - 38 40 - - 2 -

10. Citoloģija A. Leice eksāmens 2 2 - 38 40 - - 2 -

11. Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

A. KohaD. Lutinska

eksāmens 2 4 36 - 40 - - 2 -

12. Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika

M. ZuteA. Koha

eksāmens 2 4 - 36 40 - - 2 -

13. Infekciju slimību pamati un imunoloģija

A. KohaI. Jaunalksne

eksāmens 2 4 18 18 40 - 2 - -

14. Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

M. KurmiņaS. Daudze

eksāmens 2 12 10 18 40 2 - - -

15. Kopā obligātie studiju kursi

14 2 2 10 -

16. Prakse - A daļa 16 - - - - - 4 - 1217. Kvalifikācijas darbs – A

daļa8 - - - - - - - 8

Kopā A daļā 58 15 13 10 20

OBLIGĀTĀS IZVĒLES DAĻA (B DAĻA)

II.B NOZARES PROFESIONĀLĀS SPECIALIZĀCIJAS STUDIJU KURSI

18. Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija I

Ļ.ŠuvalovaA.O. Balode

eksāmens 3 4 - 56 60  - 3 -

19. Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija II

Ļ.ŠuvalovaA.O. Balode

eksāmens 3 2 - 58 60 - 3 -

20. Hematoloģija un koaguloģija

A. Leice eksāmens 4 2 - 78 80 - 4 - -

21. Klīniskās izmeklēšanas metodes

L. Mihailovska eksāmens 5 2 - 98 100 5 - - -

22. Bioķīmijas izmeklēšanas metodes

A. Leice eksāmens 5 2 - 98 100 - - 5 -

Kopā B daļā 20 5 7 8 -III.C IZVĒLES STUDIJU

KURSI (C daļa)22. Lietišķā etiķete R.Akermane eksāmens 2 20 20 - 40 - - 2 -

Masāžas pamatkurss A. Ādmine eksāmens 2 2 - 44 34 - - 2 -Vadības teorija un mārketings

A.Oliņa eksāmens 2 20 20 - 40 - - 2 -

Kopā A daļā 58 15 13 10 20Kopā B daļā 20 5 7 8 -Kopā C daļā 2 - - 2 -

KOPĀ 80 20 20 20 20

PIELIKUMI

PIELIKUMS NR. 1

STUDIJU PROGRAMMĀ IEKĻAUTO STUDIJU KURSU APRAKSTI

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukumsUzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

Kursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 16Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 24Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Agnese OliņaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010. Kursa izstrādātājs Agnese OliņaPriekšzināšanas Vidusskolas līmenis

Kursa anotācija:Kursa mērķis – sniegt izpratni par uzņēmējdarbības pamatjēdzieniem,

uzņēmējdarbības veidošanas un darbības pamatprincipiem un ar to saistītajiem dokumentiem. Iepazīstināt studentus ar uzņēmējdarbības vadības metodēm un uzņēmējdarbības projektēšanas pamatiem un uzņēmējdarbības organizēšanu un veidot vadības iemaņas. Veidot izpratni par lietvedības pamatjēdzieniem, dot priekšstatu par darba organizāciju un ar to saistītajiem dokumentiem, nodokļu sistēmu valstī un nodokļu politiku.

Rezultāti Pēc kursa beigšanas studenti izpratīs uzņēmējdarbības principus un funkcijas, spēs raksturot mazā biznesa nozīmi, izpratīs tirgus sistēmas pamatus, izpratīs uzņēmuma reģistrācijas noteikumus, spēs organizēt darbu atbilstoši lietvedības noteikumiem izpratīs analīzes nozīmīgumu uzņēmējdarbībā. Studenti gūst zināšanas par nodokļu sistēmu valstī, nodokļu politiku un sadales principiem. Praktiski iemācās nodokļu un pabalstu aprēķināšanas kārtību, deklarāciju, pārskatu un atskaišu sastādīšanu.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Ievads. Ekonomiskie pamatjēdzieni. 1 1

2. Uzņēmējdarbības un komercdarbības jēdzieni. 1 2 3

3. Uzņēmuma vides izpēte un analīze 1 3 44. Uzņēmuma līdzekļi. 1 3 45. Mārketings uzņēmumā 1 2 36. Vadīšana uzņēmumā. 1 1 27. Personāla vadīšana uzņēmumā 1 1 28. Uzņēmuma darbības analīze. 1 19. Lietvedības tiesiskā bāze un

organizācija. 1 1

10. Dokuments, dokumentu noformēšana. Dokumenta juridiskais pamatojums Dokumentu grupēšana

1 2 3

11. Juridiskās personas dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi. Dokumenta juridiskais spēks, atvasinājums, dienesta atzīmes

1 2 3

12. Dokumentu reģistrācijas sistēmas un izpildes kontrole. Dokumentu glabāšana

1 1

13. Pārvaldes dokumenti. Izstrādes un noformēšanas prasības. 1 2 3

14. Rīkojuma, organizatorisko, pārskatu un izziņu dokumentu noformēšana

1 2 3

15. Nodokļu maksātāju pienākumi, tiesības un atbildība 2 2

16. Nodokļu aprēķināšana un uzskaite 2 217. Grāmatvedības pārskati, finanšu,

nodokļu un statistikas pārskati 2 2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:- patstāvīgā darba izstrāde un prezentācija – 20%- kontroldarbi – 30%- gala pārbaudījums eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Praude V., Beļčikovs J. Menedžments. Rīga: Vaidelote. 20012. Niedrīte V. Uzņēmumu saimnieciskās darbības stratēģiskā plānošana. Rīga: LU,

2000.3. Leibuss I. Individuālā uzņēmēja grāmatvedība un nodokļi. Rīga: SIA „Lietišķās

informācijas dienests” 2008., 288 lp4. Rurāne M. Finanšu menedžments. Rīga: RSEBAA 2006., 383 lpp5. Bahanovskis V. Praktiskā lietvedība, Rokasgrāmata. Sēr. uzņēmējdarbības pamati.

Rīga: Kamene 2002. 6. Bahanovskis V. Lietvedības instrukcija: lietu nomenklatūra, arhīvu darbības

noteikumi. Elektroniskie dokumenti. Rīga: Kamene 2005. 7. Urtāne R. Lietvedības darba organizēšana. Rīga: Lietišķās apmācības

centrs.2009.266 lpp.

Papildliteratūra8. Rurāne M. Uzņēmējdarbības organizācija un plānošana. Rīga: Biznesa Augstskola

„Turība”, 2002.

9. Alsiņa R. Mācies plānot. Rīga: Kamene, 2005.

10. Forands I. Personāla vadība. Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 2002.

11. Pelše G., Ruperte I. Mazā biznesa kurss. Jumava, 2009

12. Burns P. Enterpreneurship and Small Business.- Second Edition, Palgrave Macmillan, 2007.

Periodika, interneta resursi un citi avoti13. Žurnāls „Kapitāls” 14. Žurnāls „Latvijas ekonomists” 15. Žurnāls "The Economist" 16. Laikraksts „Dienas bizness” 17. Laikraksts „Latvijas Vēstnesis” 18. Normatīvie akti: http://www.likumi.lv 19. Ekonomikas ministrijas mājas lapa: http://www.em.gov.lv 20. Finanšu ministrijas mājas lapa: http://www.fm.gov.lv21. Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapa http://www.vid.gov.lv

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

Kursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 12Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 28Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Ruta AkermaneKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.

Kursa izstrādātājs Ruta Akermane; Inga Štrause-Patmanatane

Priekšzināšanas Vidusskolas līmenis

Kursa anotācija: Kurss ietver visa veida jautājumus, kas saistīti ar sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā

- darba apstākļiem, atalgojumu, kvalifikāciju, sociālo un medicīnisko aprūpi darba vietā, darba ņēmēju, viņu pārstāvju un citu personu līdzdalību.

Kursa mērķis: veidot izpratni par sociālā dialoga veidošanos Latvijā un starptautiskā līmenī. Iegūt zināšanas par sociālekonomiskajām partnerattiecībām un par sociālā dialoga nozīmi darba tiesiskajās attiecībās. Sniegt studentiem teorētiskas zināšanas par lietvedības būtību un prasībām, kādas likumdošana izvirza dokumentu izstrādāšanā un noformēšanā.

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti izpratīs, ka sociālais dialogs starp darba devējiem, valsti

un arodbiedrībām ir demokrātiskas valsts uzbūves iezīme, iegūs zināšanas par sociālo dialogu nacionālajā, reģionālajā, nozaru un uzņēmumu līmenī, izpratīs arodbiedrību lomu darba tiesiskajās attiecībās, kā arī pratīs pielietot iegūtās zināšanas savā turpmākajā profesionālajā dzīvē.

Pēc kursa beigšanas studenti spēs praktiski pielietot zināšanas efektīvas lietvedības nodrošināšanai atbilstoši savai profesionālai kompetencei.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1.Sociālais dialogs sabiedrībā Eiropas Savienības valstīs un Latvijā

2 3 5

2. Sociālā dialoga partneri 1 3 4

3. Sociālo partneru lomas; darbinieku un darba devēju sadarbība 2 4 6

4. Darbinieku organizācijas 1 4 5

5. Darba tiesību jēdziens un uzdevumi 1 2 3

6. Darba tiesisko attiecību nodibināšana 1 2 3

7. Darba laika jēdziens, veidi un organizācija 1 2 3

8. Darba kārtības organizācija 1 2 3

9. Darba devēja un darbinieka civiltiesiskā atbildība 1 2 3

10. Darba tiesisko attiecību izbeigšana 1 2 3

11.Darba strīdi un ārstniecības uzraudzība. Darba aizsardzības noteikumi

2 2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Kursa galīgo vērtējumu veido - teorētiskā kursa pārbaudījumi – 30%, patstāvīgā darba

izstrādāšana 25%, gala pārbaudījums – eksāmens – 45%.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Latvija un attīstības sadarbība, Zinātniski pētnieciskie raksti, Rīga, Zinātne, 20062. Latvija. Pārskats par tautas attīstību 2008/2009, Rīga, LU sociālo un politisko

pētījumu institūts, 2009, 226. Lpp.3. Bahanovskis V. Lietvedības instrukcija – Rīga4. Bahanovskis V. Praktiskā lietvedība – Rīga5. Kalējs J., Ābele M. Lietvedības pamati – 2.papildinātais izdevums – Rīga6. Skujiņa V. Valsts valodas prasmei lietvedības dokumentos – Rīga7. Kalve I., Augucēvičs. Dokumentu datorizēta sagatavošana – Rīga8. Bahanovskis V. Lietvedības instrukcija – Rīga

Papildliteratūra9. Skujiņa V. Lietišķo teicienu vārdnīca10. Antila, Juha & Ylöstalo, Pekka, Darba dzīves barometrs Baltijas valstīs 2002.gada.

Darba politikas pētījumi. Darba ministrija. Helsinki, 200311. Biagi, Marco Job Creation Policies at Local Level and the Role of Social Partners

in Europe. Working Paper 9, ILO, Geneva 2002.12. SMECA (2002) Eiropas sociālā un nodarbinātības politika (sociālais dialogs).

PHARE biznesa atbalsta programma – SMECA13. LR Valodu likums, stājās spēkā ar 1999.gada 09.decembrī14. LR Elektronisko dokumentu likums, stājās spēkā ar 2003.gada 01.janvāri15. LR Pacientu tiesību likums, stājās spēkā ar 2010.gada 01.martu16. LR Iesniegumu likums, stājas spēkā ar 2008.gada01.janvāri17. LR Likums par grāmatvedību, stājas spēkā ar 1993.gada 1.janvāri18. LR Fizisko personu datu aizsardzības likums, stājās spēkā ar 2000.gada 20.aprīlis19. LR Dokumenta juridiskā spēka likums, stājas spēkā ar 2010.gada 01.jūliju20. LR Arhīvu likums, stājas spēkā ar 2011.gada 01. janvāri21. LR MK 2010. gada 28.septembra noteikumi Nr.916 „Dokumentu izstrādāšanas un

noformēšanas kārtība”22. LR MK 2005.gada 08.jūliju noteikumi Nr.445 „Pasta noteikumi”23. LR MK 2006.gada 04.aprīļa noteikumi Nr.265 „Ārstniecības iestāžu medicīniskās

un uzskaites dokumentācijas lietvedības kārtība”24. LR MK noteikumi nr.286 „Noteikumi par svešvalodu lietošanu zīmogu, spiedogu

un veidlapu tekstā Periodika, interneta resursi un citi avoti

25. www.lm.gov.lv26. http://www.socialaisdialogs.lv/ (tiešsaiste)27. www.lbas.lv28. www.lddk.lv29. www.lps.lv30. www.nva.lv31. www.europa.eu.int/eur-lex/sv.32. www.europa.eu.int/comm/employment_social/news.33. http://www.likumi.lv34. http://www.lvarhivs.gov.lv

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas

Kursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 4Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 36Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Agnese OliņaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Agnese OliņaPriekšzināšanas vidusskolas

Kursa anotācija:Kursa mērķis – iegūt izpratni par projektu izstrādi un vadīšanu; par priekšnoteikumiem

projekta uzsākšanai, projektu vadīšanas metodoloģiju, projektu vadīšanas risku veidiem, to rašanās cēloņiem un ietekmi dažādās projekta attīstības fāzēs. Iegūt zināšanas par projektu vadīšanas pamatiem, teorētiski un praktiski iemācīties veikt problēmanalīzi, formulēt mērķi, izvirzīt un izvērtēt mērķa sasniegšanas alternatīvas, uzrakstīt projekta pieteikumu un prezentēt to.

Kursa mērķis – padziļināt un paplašināt studentu zināšanas par datorprogrammu pielietojuma iespējām, datu apstrādes paņēmieniem un to nozīmi specialitātē, attīstot studentos spēju patstāvīgi papildināt un pilnveidot praktiskās iemaņas darbā ar informācijas tehnoloģijām.

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti būs ieguvuši zināšanas un prasmes, kas ļaus izveidot projektu pieteikumus. Spēs pielietot iegūtās zināšanas un iemaņas patstāvīgai darbībai kursa darbu un kvalifikācijas darba izstrādē, izpratīs informātikas pielietojumu specialitātē.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1.Projekta jēdziens, pazīmes, mērķi, riski 1 1

2.Projektu vadība, tās uzdevumi, metodes 1 1

3.Projekta vadītājs, projekta komanda kompetences sadalījums 2 2

4.Projekta attīstības fāzes, projekta organizēšana, pārraudzība un kontrole

1 1 2

5.Projektu stratēģijas plānošana, budžeta aprēķināšana un izmaksu definēšana

1 1 2

6.Pirmsprojekta situāciju analīze. Projekta pārraudzība un kontrole, metodes

2 2

7. Projekta pieteikuma izstrāde, prezentācija, analīze 2 2

8. Ievada nodarbība informātikā2 2

9. Teksta ievade un vienkārša rediģēšana 2 2

10. Darbs ar izstrādāto dokumentu1 1

11. Teksta formatēšanas iespējas, lappuses formatēšanas iespējas 2 2

12. Tabulas un tabulācijas1 1

13. Attēlu un objektu ievietošana dokumentā 1 1

14. Izveidot satura rādītāju3 3

15. Elektroniskās tabulas, to lietošanas iespējas 2 2

16. Darbs ar ievadīto informāciju1 1

17. Darbs ar tabulas apgabaliem1 1

18. Aprēķini tabulās2 2

19. Diagrammu veidošana. Sarakstu veidošana 4 4

20. Prezentācijas materiālu sagatavošana 2 2

21. Prezentācijas slaidu un objektu noformēšana 2 2

22. Grafisko objektu ievietošana slaidā. Tabulu un diagrammu 2 2

ievietošana slaidā

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Kursa galīgo vērtējumu veido:

- patstāvīgā darba izstrāde un prezentācija – 20%- kontroldarbi – 30%- eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Forands I. Projekta menedžments - Latvijas izglītības fonds 2006., 264 lpp2. Geipele I., Tamboceva T. Projektu vadīšana -Valters un Rapa, 2004., 208 lpp.3. Dukulis I. Apgūsim jauno Excel!: Microsoft Office Excel 2003. Rīga: Turība, 2007.

173 lp.4. Augucevičs J. Ievads datorzinībās I. Rīga: Biznesa augstskola TURĪBA

Izdevniecība, 2006. 96 lp.5. Treijguts E. Ievads datorzinībās II. Rīga: Biznesa augstskola TURĪBA

Izdevniecība, 2007. 80 lp.6. Dukulis I. Apgūsim jauno PowerPoint!. Rīga: Rīga: Biznesa augstskola TURĪBA

Izdevniecība, 2006. 141 lp.

Papildliteratūra7. Uzulāns J. Projektu vadība – SIA J.L.V. 2004., 244 lpp8. Žemaitis V., Jurēnoks A., Microsoft Word 2000 no iesācēja līdz lietpratējam,

Mācību līdzeklis, R.: Zvaigzne ABC, 2001

Periodika, interneta resursi un citi avoti

9. Ilmete, Ž.: Projektu vadīšana/ Ievads, projektu vadīšanas pamati/ žurnālā “Projektu vadīšana” Nr. 1/1999, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, lpp.34-38.

10. Ilmete, Ž.: Projektu vadīšana/ Projektu vadīšanas jēdziens un saturs/ žurnālā “Projektu vadīšana” Nr,1/2000, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, 2000, lpp. 24-28.

11. Ilmete, Ž.: Projektu vadīšana / Projekta organizācija/ žurnālā “Projektu vadīšana” Nr. 1/2001, Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija, 2001, lp.35-38.

12. "Projektu Ziņas" periodisks LNPVA ziņu izdevums.13. Žurnāls E-pasaule 14. Žurnāls Boot15. Latvijas Nacionālā projektu vadīšanas asociācija mājas lapa http://www.lnpva.lv/16. ES struktūrfondi http://www.esfondi.lv/17. ES Struktūrfondu projektu grāmata

http://ec.europa.eu/regional_policy/country/commu/docoutils/latviabestprojects.pdf18. Microsoft izstrādāta apmācība ar MS Office 2003 programmām.

http://office.microsoft.com/lv-lv/training/HA102262291062.aspx

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas

Kursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 4Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 36Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40 Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Ruta AkermaneKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Ruta AkermanePriekšzināšanas vidusskolas

Kursa anotācija: Kurss sniedz zināšanas par pētniecības nozīmi, pētnieciskā darba secību. Sniedz pārskatu par pētniecības ētiskajiem aspektiem un faktoriem, kas ietekmē pētnieka darbu. Studenti apgūst un pilnveido metodes darbam ar literatūru un citiem informācijas avotiem pētījuma teorētiskā pamatojuma izstrādei. Students gūst izpratni par pētniecības metodēm, datu ievākšanas un apstrādes metodēm, izprot to pielietojumu kvalifikācijas darba izstrādē. Kurss sniedz izpratni par ētiskajiem principiem pētniecībā, mūsdienu ētikas galvenajiem principiem, profesionālo ētiku medicīnā.

Rezultāti: Sekmīgi apgūstot šo studiju kursu, studenti iegūst izpratni par pētījumu izstrādi, ētikas principu ievērošanu pētniecības laikā. Studenti spēj patstāvīgi analizēt literatūru, veikt zinātniska darba teorētiskā pamatojuma izstrādi. Spēj analizēt dažādos pētījumos lietotos darba instrumentus un pielietot tos savos pētījumos. Students pielieto vienkāršas statistiskas metodes iegūtās informācijas apstrādei un spēj patstāvīgi formulēt secinājumus pēc pētījuma rezultātiem. Sekmīga studiju kursa apguve studentam dod iespēju uzsākt sava pētījuma izstrādi. Students gūst zināšanas un izpratni par mūsdienu ētikas galvenajiem principiem un aktuālajām problēmām, prot tās pielietot savā profesionālajā darbībā.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Zinātnes jēdziens, pētniecības definīcija un veidi 1 3 4

2.Pētniecības darbs un pētījuma izveides pamatprincipi - 4 4

3. Pētījumu veidi un metodes 1 8 9

4. Pētījuma dalībnieku izlašu veidošana 1 4 5

5.Literatūras pārskata veidošana – pētījuma teorētiskais pamatojums - 4 4

6.Pētījumā iegūtās informācijas

analīze un secinājumi - 5 5

7.Pētījuma tehniskais noformējums un prezentācijas izveides pamatprincipi

- 6 6

8.Pētniecības ētiskie aspekti un ētiskās vadlīnijas 1 2 3

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAIKursa galīgo vērtējumu veido – teorētiskā kursa pārbaudījumi – 25%, patstāvīgā darba

izstrādāšana 25%, gala pārbaudījums - eksāmens – 50%.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Geske A., Grīnfelds A., Izglītības pētījumu metodoloģija Rīga, Raka, 2001..

2. Geske A., Grīnfelds A., Izglītības pētniecība, Rīga, LU akadēmiskais apgāds, 2006

3. Kristapsone S., Zinātniskā pētniecība studiju procesā. Mācību grāmata augstskolu sociālo zinātņu studiju programmu studentiem. – R.; Turība 2008.- 349lpp

4. Kroplijs A., Raščevska M., Kvalitatīvās pētniecības metodes sociālajās zinātnēs, Rīga, Raka, 2004.

5. Lasmanis A. Māksla apstrādāt datus: pirmie soļi. – R.: P& K, 2003. – 32lpp

6. Lasmanis A., Datu ieguves, apstrādes un analīzes metodes pedagoģijas un psiholoģijas pētījumos, Rīga, Mācību apgāds NT, 1999

7. Lasmanis A., Kangro I., Faktoru analīze – mācību līdzeklis, Rīga, SIA Izglītības soļi, 2004

8. Sīle V. Medicīnas ētikas pamatprincipi. Rīga, Zinātne, 1999

Papildliteratūra9. Alberta Dz. Pētīšanas metodes pedagoģijā: Metodiskā izstrādne. – Rīga:

Apgāds „Mācību grāmata”, 1998.

10. Arhipova I., Bāliņa S., Statistika ekonomikā, Rīga, Datorzinību centrs, 200311. Beķeris E., Palīgs mācību pētnieciskajā darbā, Rīga, Rīgas Tehniskā

universitāte, 2003.

12. Eglīte E., Inne R. Metodiskie norādījumi studentu patstāvīgajam darbam augstskolā „Attīstība”. – SDSPA „Attīstība”. – 2000.

13. Mūze B., Pakalna D., Kalniņa I. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces. Metodiskais līdzekli. – R.: LU Akadēmiskais apgāds, 2005

Periodika, interneta resursi un citi avoti14. Nursing Research, Lippincott Williams& Wilkins.

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums (1-3) Ķīmijas pamatkurssKursa līmenis 1Kredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4.5Kopējais auditoriju stundu skaits 60Lekciju stundu skaits 6Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 54Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 60Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Maija KurmiņaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Maija KurmiņaPriekšzināšanas Vidusskolas līmenis

Kursa anotācija:Kursa mērķis – apgūt vienkāršākās darba iemaņas un tehnikas, strādājot ķīmijas

laboratorijā, kā arī veidot izpratni par neorganisko un organisko savienojumu raksturīgākajām īpašībām, kuras tiek izmantotas medicīnā un laboratoriskajā diagnosticēšanā.

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti pazīs laboratorijā lietojamos traukus un aparatūru, pratīs

veikt tehniskas manipulācijas ķīmijas laboratorijā, strādāt ar tehniskajiem svariem, magnētiskajiem maisītājiem, dozatoriem. Studenti zinās neorganisko un organisko vielu raksturīgākās īpašības un pratīs integrēt iegūtās zināšanas profesionālajos studiju priekšmetos.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Ķīmijas pamatlikumi, formulas un vienādojumi 2 2

2. Neorganisko vielu pamatklases un to īpašības 2 2

3. Elektrolītiskās disociācijas teorija 2 4 6

4. Oksidēšanās-reducēšanās reakcijas 4 4

5. Sāļu hidrolīze 2 2

6. Kompleksie savienojumi 2 2

7. Šķīdumi un to koncentrācijas 8 8

8. Ķīmiskais līdzsvars un vides pH 2 2

9. Kvalitatīvā analīze 10 10

10. Kvantitatīvā analīze 10 10

11. Ogļūdeņraži 4 4

12. Organisko vielu klases 4 4

13. Olbaltumvielas, ogļhidrāti un tauki 4 4

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Kursa galīgo vērtējumu veido – teorētiskā kursa pārbaudījumi – 30%, patstāvīgā darba izstrādāšana – 20%, gala pārbaudījums – eksāmens 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Cēdere D., Logins I., Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. R.: Zvaigzne ABC,

19962. Dzintare Z., Organiskā ķīmija. R.: Zvaigzne, 19743. Jansons E., Ķīmija. Rokasgrāmata. R.: Zvaigzne, 19944. Jansons E., Putniņš I., Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. R.:Zvaigzne, 19735. Jansons E., Putniņš I., Analītiskās ķīmijas praktikums. R.:Zvaigzne, 19686. Jansons E. Ķīmija. Rokasgrāmata. R.: Zvaigzne, 19947. Rudzītis G., Feldmanis F., Neorganiskā ķīmija. R.: Zvaigzne, 19738. Šmite A., Aldersons J., Ievads organiskajā ķīmijā un bioķīmijā. Rīga, 1992

Papildliteratūra9. Sauka I., Sauka J., Ievads kvalitatīvajā analīzē. R.:Zvaigzne, 197310. Cotton A., Murillo C., Bochmann M., Advanced Inorganic Chemistry.6th.ed.

Wiley- Interscience, 199911. Sackheim G., Lehman D., Chemistry for the Health Sciences. New York,

Macmillan publishing Company, 199012. Gary K., Analytical Chemistry, Solutions manual. 5th.ed. John Wiley&Sons, 199313. Harris D., Quantitative Chemical Analysis. Wiley, 200614. Kenkel J. Analytical Chemistry for Technicians. 3rd.ed. Wiley, 200215. Lide D., Handbook of Chemistry and Physics. 84th.ed.CRC Press, 200416. Klein D., Organic Chemistry as a Second Language. 2nd.ed. Wiley, 200717. Sackheim G., Lehman D., Chemistry for the Health Sciences. New York,

Macmillan

Periodika, interneta resursi un citi avoti18.

IUPAC Nomenclature of Organic Chemistry 19.

Organic Chemistry and Medicinal Chemistry Resources (Pomonas koledžas Ķīmijas nodaļa, Klermonta, Kalifornija)

20.Organic Chemistry links. (Ķīmijas Bioloģijas Farmācijas Informācijas centrs, Cīrihe)

21.Organic Chemistry Web Site Links (Amerikas Ķīmijas biedrība, Organiskās ķīmijas nodaļa)

22.www.Virtual Library - Organic Chemistry Resources

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Ievads šūnas bioloģijā un ģenētikas pamati

Kursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4,5Kopējais auditoriju stundu skaits 60Lekciju stundu skaits 12Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 48Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 60Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Ruta KārklīteKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Ruta KārklītePriekšzināšanas Ķīmija, bioloģija

Kursa anotācija:Kursa mērķis– sniegt studentiem padziļinātas zināšanas par dzīvo organismu

daudzveidību, to struktūras un funkciju veidošanās pamatu saistībā ar ģenētisko programmu, par šūnu iedzimtības materiāla izmaiņām saistībā ar vidi dažādos cilvēka ontoģenēzes periodos, veidot prasmes pielietot iegūtās teorētiskās zināšanas diagnostikas procesā

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti iegūs zināšanas par cilvēku kā bioloģisku būtni, par

cilvēka vietu dzīvajā dabā un saikni ar to, izpratīs metabolisma procesus šūnās un cilvēka ontoģenēzes bioloģiskās likumsakarības, pratīs izmantot iegūtās zināšanas, apgūstot citus studiju priekšmetus un savā profesionālajā darbā

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Bioloģija – daudznozaru zinātne 2 2

2. Šūnu uzbūve un funkcijas 4 4

3. Šūnu ķīmiskais sastāvs un metabolisma procesi šūnās 8 8

4. Šūnu dzīvības ģenētiskais pamats 2 4 6

5.Ģenētiskā programma – cilvēka struktūras un funkciju veidošanās pamats

4 16 20

6. Šūnu iedzimtības materiāla izmaiņas 4 16 20

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Kursa galīgo vērtējumu veido – teorētiskā kursa pārbaudījumi – 30%, patstāvīgā darba izstrādāšana – 20%, gala pārbaudījums – eksāmens 50% (integrēts tests, kas ietver jautājumus par šūnu bioloģijas un ģenētikas daļu, situācijas uzdevumu analīze).

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Hofbauere G. Laboratorijas analīzes , Apgāds Jumava , 2006.2. Leja J. Medicīniskā ģenētika. R.: Zvaigzne ABC , 19973. Madera S. Bioloģija. 1. daļa ,R.: Zvaigzne ABC , 20014. Madera S. Bioloģija. 2. daļa , R.: Zvaigzne ABC , 20025. Madera S. Bioloģija. 3. daļa , R.: Zvaigzne ABC , 20026. Selga T. Šūnu bioloģija. LU Akadēmiskais apgāds , 20087. Zalcmane V., Groma V. Šūnas ultrastruktūra , R.: Rīgas Stradiņa Universitāte, 2001

Papildliteratūra8. Alberts B. Molecular biology of the cell , 5 edition , Garland Science , London,

20089. Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca , R.: Mācību apgāds NT , 199710. Bioloģijas rokasgrāmata , R.: Zvaigzne ABC , 199711. Kļaviņš M. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite. R., 199612. Stokleja K. Ilustrētā bioloģijas vārdnīca , R.: Zvaigzne ABC , 199713. Starr C., Taggart R. Cell biology and genetics , Tomson| Brooks Cole , 200614. Willam S. Klug M. Concepts of genetics 7th ed, Prentice Hall , 2003

Periodika, interneta resursi un citi avoti15. Tomass L. Cik sugu ir pasaulē ? Ilustrētā Zinātne 6 (43) , 2009

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Profesionālā angļu valodaKursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 12Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 26Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 42Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Maija KurmiņaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Maija KurmiņaPriekšzināšanas Vidusskolas līmenis

Kursa anotācija:Kursa mērķis- iepazīstināt studentus ar laboratorijās lietojamo medicīnas

terminoloģiju angļu valodā, kas ļautu topošajam laboratorijas darbiniekam komunicēt ar angliski runājošu pacientu, strādāt internacionālā darba vidē, kā arī pielietot iegūtās zināšanas, iepazīstoties ar dažādu laboratorijas ierīču un automātu tehniskajām pasēm, noteiktu izmeklēšanas metožu kvalitātes kontroli un lasot medicīnisko literatūru.

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti: pratīs angļu valodā raksturot dažādus laboratoriskos

izmeklējumus, to nozīmi, analīžu darbības principus, pieļaujamās vērtības; pratīs uzdot jautājumus un instruēt pacientu laboratorisku izmeklējumu veikšanai; sapratīs ierīču un aparatūras rokasgrāmatās sniegto informāciju, kā arī orientēsies speciālajā literatūrā

KURSA PLĀNS

Nr. P.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Medicīnas laboratoriju nodaļas un drošības tehnikas noteikumi tajās 2 2 4

2. Urīna analīžu pareiza savākšana un fizikāla izmeklēšana 2 2 4

3. Urīna ķīmiskā izmeklēšana 2 2

4. Paraugu savākšana klīniskās ķīmijas analīzēm, analizatori un 2 2

kvalitātes kontrole

5. Klīniskās ķīmijas izmeklējumi 2 2

6. Hematoloģija. Asins sastāvs un asins veidošanās 4 2 6

7. Kapilārā un vēnas punkcija paraugu paņemšanai 2 2

8. Mikrohematokrīts, eritrocītu skaits un grimšanas ātrums 4 4

9. Hemoglobīna noteikšana 2 2

10. Asins uztriepes sagatavošana un krāsošana 2 2

11. Asins šūnu identificēšana asins uztriepē 2 2

12. Mikrobioloģijas nodaļa 2 4 6

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Kursa galīgo vērtējumu veido – teorētiskā kursa pārbaudījumi – 30%, patstāvīgā darba izstrādāšana – 20%, gala pārbaudījums – eksāmens 50%.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Sosāre M., English for Doctors and Nurses. R.: Zvaigzne ABC,19952. Cynthia C., Chernecky &Barbara J.Berger. Laboratory Tests and Diagnostic

Procedures. Elsevier Publishers, 20043. Glendinning E., Holmstrom B. English in Medicine. Cambridge University Press,

20044. Glendinning E., Howard R. Professional English in use. Medicine. Cambridge

University Press, 20075. Mahon., Manuselis G., Lehman D. Text Book of Diagnostic Microbiology. 3rd.ed.

Saunders, 20066. Marshall W., Bangert S., Clinical Chemistry. 5th. Ed. Mosby, 20047. McKenzie S., Clinical Laboratory Hematology. Prentice Hall, 20068. Strasinger S. Urinalysis and Body Fluids. 4th. Ed. F.A.Davis Company, 2001

Papildliteratūra

9. Check Your English Vocabulary for Medicine. A&C Black Publishers Ltd Staff, 2006

10. Childrens Health. UK, Geddes &Grosset Ltd, 2005

11. Bickley L., Szilasyi P., Bates’ Guide to Physical Examination and History Taking. Lippincott Williams &Wilkins, 2007

12. Coulehan J., Block M., The Medical Interview. Mastering Skills for Clinical Practice. Fifth Edition, F. A. Davis Company,2007

13. Illustrated Medical Dictionary. The British Medical Association, Penguin Company, London, 2008

Periodika, interneta resursi un citi avoti14. AACC improving healthcare through laboratory medicine pieejams adresē:

http://www.aacc.org/AACC/publications/clin_chem/15. E-Medicine pieejams adresē: http://www.emedicine.com/hematology/index.shtml16. Medicine Netcom. Pieejams adresē:

http://www.medicinenet.com/complete_blood_count/article.htm17. Lab Tests Online pieejams adresē:

http://www.labtestsonline.org/understanding/analytes/cbc/test.htm18. The Internet Pathology Laboratory for Medical Education pieejams adresē:

http://www.library.med.utah.edu/WebPath/webpath.html#MENU

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija

Kursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 12 Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 28 Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40 Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Ruta AkermaneKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Ruta Akermane, Māra Briņķe

Priekšzināšanas Cilvēka anatomija un fizioloģija – vidusskolas

Kursa anotācija:Kurss veido izpratni par cilvēku organisma funkcijām, orgānu un orgānu sistēmu

savstarpējo saistību un normālu fizioloģisko procesu pamatu. Sniedz izpratni par normālas cilvēka organisma funkcionēšanas īpatnībām dzīves cikla laikā. Kursa mērķis: sniegt studentiem zināšanas par cilvēka anatomiju un fizioloģiju kopumā, orgāniem, orgānu sistēmām un to savstarpējo saistību, ievērojot profesijas specifiku.

Kursa mērķis – sniegt nākamajam medicīnas darbiniekam nepieciešamās zināšanas vēlākai kvalitatīvai profesionālai darbībai un medicīniskās literatūras saprašanai. Tam nolūkam students iegūst pamatzināšanas latīņu valodas gramatikā, medicīniskajā (anatomijas un klīniskajā) terminoloģijā.

Kuras laikā students apgūst latīņu lietvārdu deklinācijas (5), īpašības vārdu lietojama pamatprincipus, latīņu grieķu cilmes lietvārdu celmus (terminu elementus), kā arī apgūst iemaņas terminu veidošanā un izpratnē.

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot orgānu sistēmu savstarpējo saistību,

izpratīs un spēs aprakstīt fizioloģiskos mehānismus šūnu, audu, orgānu un orgānu sistēmu līmenī, spēs izskaidrot cilvēka ķermeņa funkcijas, dzīves cikla pārmaiņas un priekšnoteikumus veselības saglabāšanai. Apgūstot anatomijas un fizioloģijas kursu, studentam veidojas priekšstats par cilvēka ķermeņa uzbūvi, orgānu sistēmām un to savstarpējo saistību. Students iemācās analizēt cilvēka ķermeni kā vienu veselu un izprast apkārtējās vides ietekmi uz cilvēka ķermeni kopumā un atsevišķām orgānu sistēmām.

Kursa rezultātā studenti iegūst priekšstatu par medicīnā (kā anatomijā, tā klīnikā) lietoto terminoloģiju, tās veidošanu un pielietošanu, iemācās saprast vēl nesastaptus terminus, izmantojot pazīstamās latīņu un grieķu cilmes vārdu saknes, prefiksus un sufiksus.

Studenti apgūst prasmes veidot un saprast vienkāršas diagnozes, tulkot vienkāršākus tekstus un orientēties medicīniskajā leksikā.

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAIKursa sekmīgai apguvei tiek stimulēta studenta aktivitāte semināros, nepieciešamās literatūras studēšana; patstāvīgais darbs. Kursa galīgo vērtējumu veido – teorētiskā kursa pārbaudījumi – 40%, patstāvīgā darba izstrādāšana 10%, gala pārbaudījums – eksāmens – 50% ( ietver integrētus jautājumus par visu kursa vielu).

KURSA PLĀNS

Nr. P.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1.Fizioloģija un anatomija kā zinātne, to uzdevumi, pētīšanas metodes, pētīšanas objekts, asinis

1 1 2

2. Asinsrites un limfrites orgānu sistēma, elpošanas orgānu sistēma 1 3 4

3. Balsta un kustību orgānu sistēma 1 2 3

4. Maņu orgānu un nervu sistēma 1 3 4

5. Gremošanas un izvadorgānu sistēma 1 2 3

6.Iekšējās sekrēcijas dziedzeru un dzimumorgānu sistēma, segaudu orgānu sistēma

1 3 4

7. Ievads. Alfabēts, izruna. 1 1

8. Vārdu šķiras. Lietvārda I deklinācija

2 2

9. Lietvārda II deklinācija 2 2

10. Terminu veidošana - pamatprincipi 2 2

11. Lietvārda III deklinācija, vārdu grieķu ekvivalenti

4 4

12. Īpašības vārda I grupa, īpašības vārdu lietojums terminoloģijā

2 2

13.Lietvārda IV un V deklinācija, šo deklināciju vārdu izmantojums

2 2

anatomijas un klīniskajā terminoloģijā

14. Īpašības vārdu II grupa 2 2

15. Darbības vārds, tā pavēles forma un lietojums receptē

1 1

16. Diagnozes veidošanas pamatprincipi

2 2

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Apinis P. Cilvēks : anatomija, fizioloģija, patoloģijas pamati. – Rīga :

Nacionālais medicīnas apgāds, [1999]. – 800 lpp., il.2. Eglīte K. Anatomija : I daļa. Skelets un muskuļi. – Rīga : LU Akadēmiskais

apgāds, 2004. – 126 lpp., il.3. Eglīte K. Anatomija : 2. daļa. Asinsrites sistēma, iekšējie orgāni, nervu sistēma,

sensoriskā sistēma. – Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2010. – 244 lpp., il.4. Kalbergs V. Cilvēka anatomija : I daļa. – Rīga : Zvaigzne, 1971. – 294 lpp. :il.5. Kalbergs V. Cilvēka anatomija : II daļa. – Rīga : Zvaigzne, 1973. – 240 lpp. :il.6. Koļesņikovs N. Cilvēka anatomija.-Rīga : Zvaigzne, 1966. – 454 lpp.: il.7. Valtneris A. Cilvēka fizioloģija. – R.: Zvaigzne, 1995.- 201 lpp.8. Rudzītis K., Terminologia medica. Rīga, 2005.

Papildliteratūra9. Ahrens G.,Naturwissenschaftliches und medizinisches Latein. Leipzig, 1973.10. Roba E., Altemente I. Lingua Latina pro medicis. – Rīga, 1973.11. Knipše G. u.c. Cilvēka anatomija : Roka. Kāja. – Rīga : LU Akadēmiskais apgāds,

2008. – 223 lpp., il.12. Pārkers S. Cilvēka ķermenis. – Rīga : Zvaigzne ABC, 2009. – 256 lpp. : il. + CD.13. Lazovskis I.,Klīniskie simptomi un sindromi. Rīga, 2003.14. Dale A. Grote. Study guide to Wheelock’s Latin. Univ North Carolina15. „Recepšu izrakstīšanas ...LR MK noteikumi Nr.175, 2005.

Periodika, interneta resursi un citi avoti16. www.pubmed.com17. www.medicine.lv

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukumsIevads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā

Kursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 12Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 28Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Laura MihailovskaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Alevtīna Leice; Laura MihailovskaPriekšzināšanas

Kursa anotācija:Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskas zināšanas par Ārstniecības likuma

izskatītiem jautājumiem, ar pacienta un ārstnieciskas personas tiesībām un ar deklarāciju par pacientu tiesību veicināšanu Eiropā un ar Pasaules Veselības organizāciju vadlīnijām, ar svarīgākiem nacionāliem normatīviem aktiem, Latvijas standarta prasībām par medicīnas laboratorijas darbību, kā arī veicināt izpratni par laboratorijas tehniskas kompetences nodrošinājuma svarīgumu, kas paaugstina izmeklēšanas rezultātu kvalitāti un veicina uzticību laboratorijās darbā procesam.

Kursa mērķi:1) izprast kvalitātes jēdziena un kvalitātes vadības būtību, iepazīt un apgūt kvalitātes

vadības terminoloģiju;2) identificēt kvalitātes vadības sistēmas radītos galvenos ieguvumus laboratorijai, tās

darbiniekiem un klientiem, sniegt priekšstatu par medicīnas laboratorijas izmeklēšanas procesu kvalitātes nodrošināšanu, atbildību par kvalitāti, kvalitātes vadības sistēmas struktūru, nepieciešamo dokumentāciju;

3) izprast LVS EN ISO 15189 „Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības attiecībā uz kvalitāti un kompetenci” standarta būtību, dokumentētās prasības, norādījumus un konsultatīvās piezīmes;

4) apgūt un padziļināt izpratni par kvalitātes vadības sistēmas atbilstoši LVS EN ISO 15189 „Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības attiecībā uz kvalitāti un kompetenci” standarta prasībām izveidošanu, ieviešanu un uzturēšanu medicīnas laboratorijā;

5) gūt ieskatu par medicīnas laboratorijas kvalitātes vadības sistēmas nepārtrauktu pilnveidošanu.

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot ārstniecības likuma noteikumus,

nacionālus normatīvus aktus, Latvijas un Eiropas standartu prasībās par medicīnas laboratorijas darbību, kā arī pratīs novērtēt kvalitātes kontroles rezultātus un iekārtu defektu ietekmi uz iepriekš iegūtajiem izmeklēšanas rezultātiem un varēs rast iespējas ieviest nepieciešamās korektīvas darbības, lai nodrošinātu tās izmeklējuma rezultātu pareizību, kā arī varēs veikt dokumentācijas aizpildi, informācijas uzglabāšanu, konfidencialitātes un drošības pasākumus. Iegūtās zināšanas varēs izmantot gan laboranta profesionālajā darbībā, gan citos studiju priekšmetos.

Iegūtas zināšanas un praktiskas iemaņas, kas nepieciešamas, lai izveidotu, ieviestu un uzturētu kvalitātes vadības sistēmu atbilstoši LVS EN ISO 15189 „Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības attiecībā uz kvalitāti un kompetenci” standarta prasībām medicīnas laboratorijā.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Ārstniecības likums. Svarīgākie nacionālie normatīvie akti 4 4

2.Ārstniecības personas tiesības un pienākumi 2 2

3. Pacientu tiesības. Pasaules Veselības organizācijas vadlīnijas 4 4

4. LVS par laboratorijas organizāciju 10 10

5.

Kvalitātes jēdziens un kvalitātes vadības būtība. Kvalitātes vadības sistēma un tās principi. Ievads medicīnas laboratorijas kvalitātes sistēmas vadībā.

1 - 1

6.

Procesu pieeja kvalitātes vadības sistēmas izveidošanā. Laboratorijas procesu dokumentēšana: vadības procesi, izmeklēšanas procesi, atbalsta procesi. Procedūras – procesu darbības apraksti.

1 4 5

7.

Prasības medicīnas laboratorijas pārvaldībai. Resursu vadība un tehniskās prasības.Rīcības saskaņā ar standartu LVS EN ISO 15189.

2 4 6

8. Kvalitātes vadības sistēmas audits medicīnas laboratorijā. 1 1 2

9. Izmeklēšanas rezultātu kvalitātes nodrošināšana.Statistisko metožu lietošana kvalitātes vadīšanā un

1 4 5

nodrošināšanā.

10.Medicīnas laboratorijas kvalitātes vadības sistēmas pilnveidošana un tās instrumenti.

- 1 1

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Praktiskie darbi – 40 %.Patstāvīgie darbi – 20%.Eksāmens (kursa noslēgumā - ietver integrētus jautājumus par visām kursa tēmām) - 40 %.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. ANO vispārējā cilvēktiesību deklarācija - pieņemta ANO Ģenerālajā asamblejā

1948. gada 10.decembrī.2. Deklarācija par pacientu tiesību veicināšanu Eiropā (Amsterdamā, 1994.gada 28.-

30.marts).3. Medicīnas laboratorijas. Ipašas prasības kvalitātei un kompetencei.”LVS EN ISO

15189”, 2007.4. Pamatbrīvību aizsardzības konvencija – pieņemta 1950.gada 4. novembrī 5. Latvijas Standarts. LVS EN ISO 15189. Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības

attiecībā uz kvalitāti un kompetenci.- LVS, 2008.6. Latvijas Standarts. LVS EN ISO 9000. Kvalitātes pārvaldības sistēmas.

Pamatprincipi un terminu vārdnīca. – LVS, 2007.7. Latvijas Standarts. LVS EN ISO 9001. Kvalitātes pārvaldības sistēmas. Prasības. –

LVS, 2008.8. Latvijas Standarts. LVS EN ISO 17025. Testēšanas un kalibrēšanas laboratoriju

kompetences vispārīgās prasības. – LVS, 2005.

Papildliteratūra9. Ārstniecības Ministru kabineta noteikumi Nr.265 Rīgā 2006.gada 4.aprīlī (prot.

Nr.19 37.§) likums. MK noteikumi Nr. 265 (1997. gada 11. Decembrī)10. Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.11. Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.12. UNESCO Universālās bioētikas un cilvēkatiesību deklarācija- starptautiskais

medicīnas dokuments (pieņemts 2005. gada oktobrī).13. Vīksna L. Ceļotāju veselības rokas grāmata. R.: SIA Nacionālais medicīnas apgāds,

2002., -232 lpp.14. EC-4 noteikumi15. KIF „Biznesa komplekss”. Kvalitātes terminu vārdnīca. – Rīga, 2003. – 67 lpp.16. Krūmiņš J., Krūmiņa I. Statistisko metožu lietošana kvalitātes vadīšanā un

nodrošināšanā. – R: N.I.M.S., 2001. – 42 lpp.17. Zygon Baltic Consulting. Kvalitātes vadības sistēma. 1.daļa. KVS pamati. – R:

Biznesa Partneri, 2002. – 112 lpp.18. Zygon Baltic Consulting. ISO 9001:2000 prasību skaidrojums. Kvalitātes vadības

sistēma. 2.daļa. – Zygon Baltic Consulting, 2003. – 177 lpp.19. Zygon Baltic Consulting. KVS iekšējais audits. Kvalitātes vadības sistēma. 3.daļa.

– Zygon Baltic Consulting, 2004. – 81 lpp.20. Zygon Baltic Consulting. KVS izveidošana, ieviešana un uzturēšana. Kvalitātes

vadības sistēma. 4.daļa. – Zygon Baltic Consulting, 2005. – 167 lpp.

21. Goetsch D.L., Davis S.B. Total Quality Handbook. – New Jersy: Prentice-Hall, 2001.

Periodika, interneta resursi un citi avoti22. www.medicinenet.com23. www.medicina.lv24. www.thyroidmanager.org25. www.vm.gov.lv/sva26. www.google27. Balcers E. Procesu pilnveidošanas iespējas. Kvalitāte, 2009, Nr.04, 24.-27.lpp. 28. Latvijas Nacionālais akreditācijas birojs. Akreditācija Latvijā. – R: BSM

konsultanti, 2005. – 39 lpp.29. Leilands J. Kvalitātes instrumenti – statistiskā procesu vadība. Kvalitāte, 2008,

Nr.06, 10.-12.lpp.30. Шичков Н.А. Как измеритъ характеристики процессов СМК. Kvalitāte, 2008,

Nr.02, 22.-24.lpp.31. https://www.lvs.lv32. http://www.latak.lv33. http://www.leiput.lv34. http://www.iso.org

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē

Kursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 20Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 16Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 44Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Jurijs DehtjarsKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Jurijs Dehtjars

Priekšzināšanas Vispārējā fizika, matemātika (vidusskolas kursi)

Kursa anotācija:Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskas zināšanu pamatu par fiziskiem procesiem

bioloģiskos objektos un medicīnisko inženieriju; saistīt iegūtās zināšanas ar prasmi izmanot zināšanas medicīnā

Rezultāti: Pēc kursa beigšanas studenti spēs analītiski/kritiski izvērtēt fizikālas parādības un tehnoloģiju pamatus medicīnā. Students prot piemeklēt attiecīgus speciālistus medicīnas fizikālo tehnoloģiju problēmu un uzdevumu risināšanai.

KURSA PLĀNS

Nr. P.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Medicīnas fizikas definīcija un vieta 1 1

2. Enerģijas konservācijas likums bioloģiskos objektos 2 2 4

3. Entropija un bioloģiskie objekti 2 24. Biomehānika 1 2 3

5. Skaņa 4 4

6. Šķidrumi 2 2

7. Optika un acs. 2 2

8. Bioelektromagnētiskie efekti un parādības. 2 2

9. Membrānas. 2 2

10. Radiācija medicīnā 2 211. Diagnostiskā iekārta 3 6 9

12. Biomateriāli 3 3

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Praktiskie darbi – 40 %.Patstāvīgie darbi – 20%.Eksāmens (kursa noslēgumā - ietver integrētus jautājumus par visām kursa tēmām) - 40 %.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. 1. Ремизов А.Н. Медицинская и биологическая физика. Москва, Высшая

школа. 2001., 638 lpp. 2. 2. Biomedical engineering, Springer, 2000., 648 lpp.

Papildliteratūra3. Brown, B.H., Smallwood, R.H, et al. Medical Physics and Biomedical

Engineering, IOP publishing, 1999, 736 lpp.4. Webster, J. G (ed.) Medical Instrumentation, John Wiley and Sons, 1998, 691 lpp

Periodika, interneta resursi un citi avoti5. Medical engineering journal. Springer.

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums HistoloģijaKursa līmenis (1-3) 2Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 2Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 38Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Silvija RogaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Silvija Roga

Priekšzināšanas Bioloģija, citoloģija, anatomija, ķīmija

Kursa anotācija:Studiju kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskās zināšanas par audiem, audu

grupām, to izveidi, nozīmi, funkcijām. Iepazīstināt ar Latvijas Republikas spēkā esošu likumdošanu, kas regulē medicīnas darbinieka darbu ar cilvēka audu materiālu histoloģijas laboratorijā, patohistoloģiskā slēdziena nozīmi ārstniecības procesā.

Studiju kursa mērķis – sniegt studentiem praktiskās zināšanas un iemaņas audu materiāla apstrādes procedūrās histoloģijas laboratorijā, iepazīstināt ar audu grupām, audu histoloģiskajiem mikropreparātiem. Veidot izpratni par biomedicīnas laboranta nozīmi audu materiāla apstrādē

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot audu grupu izveidi, nozīmi, funkcijas

cilvēka organismā. Zinās Latvijas Republikas spēkā esošu likumdošanu, kas regulē cilvēka audu materiāla apstrādi histoloģijas laboratorijā, zinās kāda nozīme patohistoloģiskajām slēdzienam ārstniecības procesā.

Pēc kursa beigšanas studenti iegūs zināšanas par audu materiāla apstrādes procedūrām histoloģijas laboratorijā, katras procedūras nozīmi. Iegūs zināšanas par histoloģijas laboratorijas medicīnisko dokumentāciju, audu materiāla reģistrāciju, arhivēšanu, laboratorijas aparatūru, ķīmisko reaģentu nozīmi, audu materiāla un ķīmisko reaģentu utilizāciju.

KURSA PLĀNS

Nr. P.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1.

Histoloģijas priekšmets, apakšnozares, vēsturiskie dati, metodes, nozīme. Audu materiālu saņemšana histoloģijas laboratorijā, reģistrēšana.

1 4 5

2.

Latvijas Republikas likumdošanas akti attiecināmi uz cilvēka audu materiāla histoloģisko apstrādi. Audu materiāla primārā apstrāde.

1 4 5

3.Audu veidi, uzbūve, funkcijas. Audu materiāla skalošana, atūdeņošana. Spirta procesori.

4 4

4. Epitēlijaudi, uzbūve, funkcijas. Audu materiāla ieguldīšana. 4 4

5.Iekšējās vides audi, uzbūve, funkcijas. Saistaudi. Parafīna bloki, kasetes, apstrāde.

4 4

6.Balstaudi. Skrimšļaudi, kaulaudi, uzbūve, funkcijas. Audu materiāla mikrotomēšama.

4 4

7. Asinis, limfa, uzbūve, funkcijas. Deparafinizācija, krāsošana, dzidrināšana, ieslēgšana. Histoloģijā lietojamie ķīmiskie reaģenti.

4 4

8. Muskuļaudi, uzbūve, funkcijas. Histoķīmiskās krāsošanas metodes, to pielietošanas indikācijas.

4 4

9. Nervu audi, uzbūve, funkcijas. Imūnhistoķīmiskās krāsošanas metodes, to pielietošanas indikācijas.

3 3

10. Histoloģiskā materiāla un laboratorijas medicīniskās dokumentācijas arhivēšana.

3 3

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:patstāvīgā darba izstrādāšana 20%, kontroldarbi- 30%gala pārbaudījums – eksāmens – 50%.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Apinis P. Cilvēks. Nacionālais medicīnas apgāds, Rīga,1999.2. Zalcmane V., Groma V. Šūnas ultrastruktūra, R.: Rīgas Stradiņa Universitāte, 2001.3. Dālmane A., Koroļova O. Histoloģija, LU Akadēmiskais apgāds, 2004.4. Dālmane A., Kalniņa M., Cilvēka embrioģenēze skolām, Rīga, Latvijas

Universitāte, 2008.5. Dālmane A. Histoloģijas atlants, Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2005.6. Tūrs S. Šūnu bioloģija. Rīga, LU Akadēmiskais apgāds, 2008.7. Markovs J. Medicīniskā histoloģija III, 2007.8. Markovs J.Medicīniskā histoloģija, Rīga, EVE, 2005.

Papildliteratūra9. Volkova O., Yelicky I. Basics of histology and histological technique,Medicine,

Moscow,1982.10. Lillie R.D. Histopathologic technic and practical histochemistry, USA, 1969.11. Dālmane A., Koroļova O. Histoloģija, Rīga, 1990.12. Roga S Lekciju konspekts I, Rīga 2002.13. Roga S Praktisko nodarbību konspekts I, Rīga 2002.14. Roga S Praktisko nodarbību konspekts II, Rīga 2003.15. Interneta saites: www.emedicina.lv; www.sveika.lv; medicine.lv;

www.mic.ki.se/anatomy.html

Periodika, interneta resursi un citi avoti16. DakoCytomation.Catalog.2004/2005.;Web site: www.dakocytomation.com.17. Pilmane M.,Šūmahers G.H. Medicīniskā embrioloģija,Rīga.2006.18. Veselība – 21: veselību visiem politikas pamatnostādnes PVO Eiropas reģionam,

Eiropas Veselība Visiem sērija nr.6.19. European Commission, Cancer research, Directorate-General for Research Life

sciences, genomics and biotechnology for health, 2006.20. Interneta saites: www.medicina.lv; www.apollo.lv; www.likumi.lv; www.google;

eng.atlants.lv

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums CitoloģijaKursa līmenis (1-3) 2Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 2Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 38Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Alevtīna LeiceKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Alevtīna LeicePriekšzināšanas Bioloģija

Kursa anotācija:Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskas zināšanas par cilvēka organisma dažādu

audu šūnu sastāva izmaiņām dažādās vecuma grupās un raksturīgākajām novirzēm šūnu struktūrā pie atsevišķu slimību un patoloģisku stāvokļu gadījumos ar klīniski citoloģiskiem laboratoriskiem izmeklējumiem un iepazīstināt ar veicamo testu diagnostisko nozīmi, testu izvēles kritērijiem un rezultātus ietekmējošiem faktoriem, kā arī zināt pētījumu nozīmi cilvēka veselības stāvokļa novērtēšanai dažādu slimību diagnostikā un apgūt onkocitoloģisko izmeklējumu tehniku.

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti pratis izmantot iegūtās zināšanas citoloģijā, saistot ar

iegūtajām zināšanām anatomijā, fizioloģijā, patoloģiskajā fizioloģijā, ģenētika un apgūstot citus speciālos priekšmetus, kā arī praktiski veikt citoloģiskus izmeklējumus savā profesionālajā darbā un to pielietot izmantojot iegūtās zināšanas pētot šūnu darbības regulācijas mehānismus saistība ar cilvēka veselību un arī varēs izglītot klientus par veselību veicinošiem faktoriem onkocitoloģiskos jautājumos.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Ievads onkocitoloģijā 2 2

2. Citoloģiskās laboratorijas darba organizācija 6 6

3.Vagīnas un cervikālā kanāla šūnu īpatnības normā un to

novērtēšanas kritēriji 4 4

4.Vaginālās iztriepes citoloģiskais raksturojums pie normāla menstruālā cikla

4 4

5. Iekaisuma procesa citoloģiskās pazīmes

4 4

6.

Vaginālā un cervikālā epitēlija izmaiņas pie patoloģijas.Dzemdes ķermeņa labdabīgie un ļaundabīgie audzēji

8 8

7. Piena dziedzera slimību citoloģiskā diagnostika 8 8

8. Ieskats dažādu ķermeņa substrātu onkocitoloģija 4 4

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Patstāvīgā darba izstrādāšana - 10%Starpprakšu pārbaudījumi – 40%Eksāmens 50 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Lejniece S. Klīniskā hematoloģija. Rīga: Nacionālais medicīnas apgāds, 2005. 2. The morphology of human blood cells. ABBOTT Laboratories, 1985.3. Vinķele R. Medicīnas svešvārdu vārdnīca. — Rīga: Avots, 2007, 959 lpp4. Козинец Г.И., Погорелов В.М. и др. Клетки крови. Современные технологии

их анализа. – М: Триада – Фарм, 2002 – с.534.5. Козинец Г.И., Шишкапова З.Г., Сарычева Т.Г., и др. Клетки крови и костного

мозга. Цветной аtлас. – М.: МИА, 2004. – с. 202.6. Козинец Т.И. Анализы крови и мочи. Клиническоe значение.М.МИА, 2006. 7. Шиллер-Волкова Н.Н., Никитина Н.И., Агамонова К.А., Брин М.Л.

Цитологическая диагностика злокачественных новообразований – АТЛАС. М., Медицина.

8. Шабалова И.П. Цитологический атлас (dažādas nozarēs I-II-III-IV).М., 2001.-2010.g.

Papildliteratūra9. Hans-Jūrgen Soost, Siegfried Baur Gynakologische Zytodiagnostik, Stuttgart, 1980.10. Руководство к практическим занятиям по клинической лабораторной

диагностике. Под. редакцией проф. М.А. Базарновой, К., 1988.11. Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.12. Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.13. Leja J. Medicīniskā ģenētika. R.: Zvaigzne ABC, 1997.14. Madera S. Bioloģija. 1. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2001.15. Madera S. Bioloģija. 2. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2002.16. Madera S. Bioloģija. 3. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2002.17. Pollard T. D., Earnshaw W. C. Cell biology,2nd edition, Saunders, USA, 2008.18. Selga T. Šūnu bioloģija. LU Akadēmiskais apgāds, 2008.19. Siminovitch L., McCulloch E. A., Till J. E. Journal of Celluler and

Comparative Pfysiology.,1963.20. Starr C., Taggart R. Et al. Cell biology and genetics Tomson/ Brooks Cole, 2006.21. Stokleja K. Ilustrētā bioloģijas vārdnīca, R.: Zvaigzne ABC, 1997.22. Tang Y., Yasuhara T., Hara K., matsukava N. Et al. Cell

transplantē., 2007.23. Zalcmane V., GromaV. Šūnas ultrastruktūra, R.: Rīgas Stradiņa

Universitāte, 2001.

Periodika, interneta resursi un citi avoti24. Interneta saites: www.medicinenet.com ; www.medicina.lv;

www.thyroidmanager.org; www.vm.gov.lv/sva.; www.google; www.merck.com; 25. Hofbauere G. Laboratorijas analīzes. Padomdevējs pacientam. Rīga: JUMAVA –

2006. 21.lpp. 26. Vīksna L. Ceļotāju veselības rokas grāmata. R.: SIA Nacionālais

medicīnas apgāds, 2002., -232 lpp.

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija

Kursa līmenis (1-3) 2Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 4Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 36Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Aelita KohaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Aelita Koha, Daina Lutinska

Priekšzināšanas Anatomija, fizioloģija, ķīmija, bioloģija, mikrobioloģija, ģenētika

Kursa anotācija:Izprast dažādu patoloģisko procesu patoģenēzes mehānismus, simptomus, sniegt

ieskatu par biežāk sastopamām slimībām, tās gaitu un komplikācijām.Orgānu un sistēmu patoloģiskā fizioloģija liek studentiem izprast slimību un galveno

klīnisko simptomu attīstības mehānismus.Kursa mērķis – sniegt studentiem nepieciešamās pamatzināšanas par galveno

laboratorijas rādītāju izmaiņām un šo izmaiņu cēloņiem pie biežāk sastopamām patoloģijām: pie iekaisumiem, pie nieru saslimšanām, pie kunģa-zarnu trakta slimībām u.c. Jebkuras slimības gadījumā cieš viss organisms, bez tam ļoti bieži vairākas slimības var kombinēties. Vispārīgās patoloģijas un patoloģiskās fizioloģijas uzdevums ir skaidrot patoloģisko procesu pamatlikumības- traucējumu galvenos cēloņus, patoģenēzes galvenos un vadošos locekļus, veicinošo apstākļu nozīmi, patoloģiju norises īpatnības dažādās orgānu sistēmās, izvēlēties pareizus izmeklējamos materiālus diagnostikai un pamatot profilakses pamatprincipu

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti spēs izanalizēt dažādu patoloģisko procesu simptomus, izpratīs laboratorās atradnes datu rādītāju izmaiņas saistībā ar pataloģiju , klīnisko norisi, iespējamās komplikācijas, galvenās diagnostiskās metodes, zinās riska faktorus, kas ietekmē slimību attīstību, un spēs izglītot pacientus un to piederīgos par saslimšanām un profilaksi

Pēc kursa beigšanas studenti saprast galvenās patoloģisko procesu rašanās un norises likumsakarības, kā arī to radītās izmaiņas organismā kā vienotā sistēmā.

Iegūtās zināšanas par patoloģisko procesu palīdz pareizi un savlaicīgi noteikt pareizos laboratorijas izmeklējumus, konstatēt izmaiņas, kuru gadījumā nepieciešama neatliekama medicīniskā palīdzība, papildus izmeklēšana, atbilstoša terapija.

Patoloģiskās fizioloģijas studijās iegūtās zināšanas, palīdzēs apgūstot citus studiju priekšmetus un varēs tikt pielietotas savā profesionālajā darbā.

Pēc kursa beigšanas studenti iegūs zināšanas par cilvēku kā bioloģisku būtni, par cilvēka vietu dabā un saikni ar to, radīs izpratni par veselu un slimu organismu, apgūs izpratni par metabolisma procesiem organismā, tā darbības regulācijas mehānismiem normā un patoloģijas gadījumos, to ietekmi uz cilvēka veselību.

KURSA PLĀNS

Nr. P.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Ievads vispārīgajā diagnostikā, vispārīgā izmeklēšanas gaita 2 2

2. Elpošanas orgānu slimības 2 2

3. Sirds asinsvadu sistēmas slimības 4 4

4. Gremošanas sistēmas slimības 4 4

5. Uropoētiskās sistēmas slimības 4 4

6. Endokrīnās sistēmas slimības 4 4

7. Etioloģija. Patoģenēze. Mācība par slimību 1 1

8.Perifērās asinsrites traucējumi 1 1

9. Hipoksija 1 1

10. Šūnas bojājuma patoloģiskā fizioloģija. Sekundārā alterācija –iekaisums

3 3

11. Termoregulācijas patoloģiskā fizioloģija. Drudzis. Spriedze 1 1

12.Šoks. Nāves patoloģiskā fizioloģija 1 1

13. Mācība par specifisko organisma rezistenci. Imunopatoloģija 2 2

14. Ūdens-elektrolītu vielmaiņas traucējumi. Hipo hidratācijas un hiperhidratācijas

2 2

15.Skābju-sārmu līdzsvara traucējumi 1 1

16. Nieru sistēmas patoloģiskā fizioloģija 2 2

17. Olbaltumu maiņas patoloģiskā fizioloģija 1 1

18. Ogļhidrātu maiņas patoloģiskā fizioloģija 1 1

19. Cukura diabēta patoloģiskā fizioloģija 1 1

20. Lipīdu vielmaiņas patoloģiskā fizioloģija 1 1

21.Aknu patoloģiskā fizioloģija 1 1

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Kursa galīgo vērtējumu veido – teorētiskā kursa pārbaudījumi – 25%,patstāvīgā darba izstrādāšana 25%, gala pārbaudījums – eksāmens – 50%. (integrēts tests, kas ietver jautājumus par vispārīgās patoloģijas un patoloģiskās fizioloģijas dalu, situācijas uzdevumu analīze)

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. K.Rudzītis Diagnostikas pamati un terapijas preambula; Nacionālais apgāds 2005.2. Medicīnas aprūpes rokasgrāmata, R: Jumava, 20013. Siliņš I. Iekšķīgās slimības. R : Zvaigzne,19864. Leja J.,E. Pevznere. Speciālā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. R.: Zvaigzne, 1988,

444 lpp.5. Leja J. Ūdens un elektrolītu maiņas traucējumi. R.:AML,1993, 35 lpp.6. Leja J.Skābju-sārmu līdzsvara traucējumi.R.:AML,1995, 18 lpp. 7. Leja J. Ogļhidrātu vielmaiņas traucējumi. R.:AML, 1994, 25 lpp.8. Leja J. Tauku un lipoīdu vielmaiņas traucējumi.R.:AML,1996,19 lpp.

Papildliteratūra9. Leja J. Vispārīgā patoloģiskā fizioloģija R.: Zvaigzne,1993, 352 lpp.10. Leja J. Veselības paškontrole. Ekspresdiagnostika. R. Mc Ābols,2000,77 lpp.11. Balode A.Laboratoriskā diagnostika. R.: Nac.apgāds,2003,143 lpp.12. Iekšķīgās slimības prof. Kovšas O. Redakcijā. R.: Zvaigzne, 197113. A.Rudņeva,D.Zepa,A.Slokenberga,Plaušu simptomu diferenciālā diagnostika,

Nacionālais apgāds, 200414. A.Danilāns,Hroniskas aknu slimības,Medicīnas apgāds 201015. A.Lācis Periferisko artēriju okluzīvo slimību diagnostika un ārstēšana,Nacionālais

apgāds 200416. Andrejevs N., Anšelēvičs J., Siliņš I., Praktiskā kardioloģija. R.: Zvaigzne, 199017. Autoru kolektīvs. Infarkts? Tās vēl nav beigas. R.: Nordik, 2003, 197 lpp.18. Heglins R. Iekšķīgo slimību diferenciālā diagnostika. R.: Zvaigzne, 196819. Biksone G. Medikamentozā ārstēšana un aprūpe. R.: SIA KARENA, 2002, 734 lpp.20. Skuja N., Danilāns A., Geldnere G. Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija.

R.: Zvaigzne ABC, 1999. 538lpp.

21. Slaidiņš L., Dobelis J. Uroloģija. R.: Zvaigzne, 1990, 279 lpp22. Latvijas neirologu asociācijas Insultu Panelis, vad. Prof. Ģ. Eniņa. Ikdienas

aktivitāšu apmācība insulta slimniekam.2003.23. Mark Feldman, Laurence S.Fridman, Laurence I.Brandt. Gastrointestinal and liver

Disease. 8th edition. Elsevier. Volume 1, 2006, 1540 pg.24. Supe I.Rokasgrāmata neiroloģijā.- Rīga: Nacionālais apgāds, 2004.- 286 lpp.

Ērgļa A. Vadībā darba grupa. Akūts koronārs sindroms. Vadlīnijas, Rīga, 200625. Leja J. Perifērās asinsrites patoloģiskā fizioloģija.R.:AML,1993,45 lpp.26. Leja J. Diabetes mellitus.R.AML,1994 ,24 lpp. 27. Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana I. Asinis. Asinsrece. R.:AML,1996,75 lpp.28. Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana.II.Urīns.R.:AML,1996,84 lpp. 29. Kellers R. Ievads imunoloģijā un imūnpatoloģijā. R.: Zvaigzne, 1991, 333 lpp. 30. Harrison’s Principles of internal medicine. Ed. By R.M. Stone.12th ed.Ed.Mc

Gravv-Hffl. New York-Toronto, 1991,280 lpp..31. Kissane J.M. Anderson’s Pathology. 9 th edition. Vol. I and II. The C.V. Mosby

Com –pany, St. Louis. Baltimore. Philadelphia. Yoronto, 1990, 2196 lpp.32. Vanags I., Sondore A. Klīniskā anestezioloģija un intensīvā terapija.

Nac.apgāds,2008,1232 lpp.33. Apinis P. Cilvēks.Nac.apgāds,1998, 800 lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti34. Andersone D. Jaunākās atziņas par reimatoīdā artrīta diagnostiku. Jums kolēģi.

2005/5.35. Treilons A. Nierakmeņi. Mūsdienu zināšanas un iespējas.-Doctus,

2007/novembris.- 9.-13.lpp36. Mihailova I., Mihailova V., Pētersons A., Tihomirova T. Akūta nieru mazspēja. –

Doctus, 2005.aprīlis.- 9.-11.lpp37. 1.Tirzītis G.,Šķesteris A. Skābekļa atvasinājumi un brīvo radikāļu bioķīmiskie

aspekti38. bioloģijā., R., LU Akadēmiskais apgāds, 2007, 106 lpp.39. Konrāde I., Krūmiņa G., Ārente L. Cukura diabēta ABC, Nac.apgāts,2004,206 lpp.40. http://rsu.etailer.dpsl.net41. http://www.informaworld.com42. http://www.netvibes.com/43. http://www.medmatrix.org/44. http://mediasphera.aha.ru/mjmp2-mn.htm45. http://www.all-natural.com/46. http://path.upmc.edu/cases/index.html47. http://www.diabets.apollo.lv/48. http://www.aptieka.lv/49. http://www.medicine.lv/

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika

Kursa līmenis (1-3) 2Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 4Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 36Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Aelita KohaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Aelita Koha, Maija Zute

PriekšzināšanasAnatomija, ,Infekciju slimības, patoloģiskā fizioloģija, vispārīgā patoloģija

Kursa anotācija:Kursa mērķis ir veicināt studentus apgūt procedūru tehniku atbilstoši standartiem un

veicināt studentu izpratni par procedūru indikācijām, kontrindikācijām, vēlamajiem un nevēlamajiem rezultātiem. Rosināt studentu spējas novērtēt pacientu problēmas, modulēt situācijas, veikt pacienta un viņa ģimenes izglītošanu

Kursa mērķis: iepazīstināt studentus ar pirmās palīdzības sniegšanu neatliekamās situācijās un reanimācijas pasākumiem. Sniegt studentiem zināšanas par dažādas etioloģijas smagiem, dzīvībai bīstamiem stāvokļiem, to diagnostiku, ārstēšanu, neatliekamās palīdzības principiem un aprūpi; iespējamām (medicīniska rakstura) katastrofām, iegūt prasmi orientēties katastrofu situācijās un sniegt profesionālu medicīnisko palīdzību un aprūpi.

Rezultāti:Sekmīgi pabeidzot kursu, students spēs izvērtēt pacientu vitālos rādītājus un

antropometriskos datus, spēs izvērtēt vidi, kas ir ap pacientu un veicināt tās drošību, spēs novērtēt pacienta problēmas un veikt aprūpi, spēs veikt procedūras atbilstoši standartiem. Pēc kursa beigšanas studenti spēs adekvāti rīkoties kritiskās situācijās, kā arī pielietot atdzīvināšanas pasākumu vadlīnijas (ABC algoritmus). Izpratīs un spēs modelēt situācijas. Spēs izpildīt procedūru atbilstoši noteiktajām vadlīnijām. Zinās, kā izvairīties no komplikācijām.

KURSA PLĀNS

Nr. P.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1.Vides tīrība, tās nodrošinājums, komforta nodrošinājums un pacienta drošība

2 2

2.Pacienta vitālie rādītāji, to noteikšana, antropometrisko rādītāju noteikšana

2 2

3. Transdermāla un parenterāla medikamentu ievadīšana 8 8

4.Procedūras, kas skar gremošanas sistēmu, pacientu aprūpe, pamatprocedūras

2 2

5. Procedūras, kas skar, uroģenitālo sistēmu pacientu aprūpe 2 2

6.

Pacientu sagatavošana instrumentālām un neinstrumentālām izmeklēšanas metodēm. Laboratoriskie izmeklējumi

2 2

7. Brūču primārā aprūpe un desmurģija 2 2

8.

Starptautiskās kardio-pulmonālās reanimācijas un neatliekamās kardioloģiskās palīdzības vadlīnijas. Termināli stāvokļi. Komas.

2 2 4

9.Šoks – cēloņi, veidi, klīniskās izpausmes, neatliekamā palīdzība. Medikamentozā palīdzība

4 4

10.Akūti koronārie sindromi, palīdzība. Akūta elpošanas nepietiekamība, palīdzība

2 2

11. Ievainojumi – brūces, asiņošana, pirmā palīdzība 2 2

12. Traumu klasifikācija. Traumas pacientu novērtēšana 2 2

13. Speciālās neatliekamās situācija 4 4

14.

Katastrofu medicīna un medicīniskās palīdzības organizācijas līmeņi; mediķu darba organizācija glābšanas darbu veikšanas laikā

2 2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:- Starppārbaudījumi– 30%- Patstāvīgais darbs – 20%- Eksāmens – 50 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Ed.Nettina S.M. Medicīnas aprūpes rokasgrāmata.R.: Jumava,2001.-1415 lpp 2. MPIC Procedūru tehnikas standarti. R.20033. Ābrahams P. Medicīnas enciklopēdija visai ģimenei.R.:Jumava.2006.-255 lpp4. R.Jakušonaka, H. Jodzēviča, R. Gibners Transporta imobilizācija pārsēji. RSU, AS

Olainfarm un Arbor Medical korporācija Multineo 2008.5. Krieviņš D. Neatliekamā palīdzība. Atdzīvināšana. R.: NMRC, 2003., - 350 lpp.6. Krieviņš D. Neatliekamā palīdzība. Traumas. R.: NMRC, 2003., - 383 lpp.7. Pirmā palīdzība. R.: Zvaigzne ABC. 2003. – 288 lpp.

Papildliteratūra8. Hofbauere G. Laboratorijas analīzes. R.: Jumava. 2006.-166 lpp9. Zeidlers I. Klīniskā fizikālā medicīna.R.:Nacionālais apgāds 2004.-396 lpp.10. Skuja N.,Danilāns A., Geldnere G. Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija.R.:

Zvaigzne ABC 1999.-538 lpp.11. Krieviņa D. red. Atdzīvināšana. R.: NMPC 2003.-396 lpp.12. Savicka M. Apdegumu traumas. R.:Nacionalais apgads. 2004.-63 lpp.13. Šarlote R. Kraca, Slimnieku kopšanas un aprūpes process, R.:

Pētergailis, 1995,14.Patricia G.Beare, Gerontological Nursing, 1995,15.Liepiņa S. Gerontoloijas psiholoiskie aspekti, R.: RAKA, 1998,16.Šiliņa M. Ievads aprūpē.- R.: Latvijā pēc diploma apmācības

specializācijas un kvalifikācijas celšanas institūts, 199817.Medicīniskās aprūpes rokasgrāmata, ”Jumava”, Rīga, 2001.18.Clinical procedures for Medical assistants; Saunders Elsevier; 200819. Jean Smith-Temple, Yong Johnson; Nurese Guide to Clinical

procedures, Lippincott20. Autoru kolektīvs. Infarkts? Tās vēl nav beigas! R.: Nordik. 2003. – 197 lpp.21. Briedis I. Kā rīkoties ārkārtas situācijās. R.: Jumava. 2009. – 141 lpp.22. Jakubaņeca Dz. Šoks. R.: Nacionālais apgāds, 2004., - 127 lpp.23. Jakušonoka R. Hodzēviča H., Gibners R. Transporta imobilizācija. Pārsēji. R.:

Multineo, 2008. – 57 lpp.24. Liguts V. Toksikoloģijas rokasgrāmata. R.: Nacionālais apgāds. 2002. – 25. Liguts V. Intensīvās terapijas rokasgrāmata. R.; Medicīnas apgāds. 2008. -560 lpp.26. Savicka M. Apdeguma trauma. R.: 2003., Nacionālais apgāds, 56 lpp.27. Latvijas kardiologu biedrība, darba grupa. Akūts koronārs sindroms, vadlīnijas. R.:

2003. – 50 lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti28. http://www.nmpd.gov.lv29. www.vm.gov.lv30. www.medline.lv31. www.dr.lv

32. www.vertigo.ru33. www.infectology.lv34. www.rsa.lv

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Infekciju slimību pamati un imunoloģija

Kursa līmenis (1-3) 2Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 4Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 36Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Aelita KohaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Inta Jaunalksne, Aelita Koha

Priekšzināšanas Hematoloģija, Bioloģija, Ķīmija, Anatomija, Fizioloģija

Kursa anotācija:Studiju kursa mērķis ir dot ieskatu studentiem – kas ir mūsdienu klīniskā imunoloģija.

Studiju kursā studenti gūst priekšstatu par jēdzienu imunitāte, imūnatbildes komponentiem, humorālajiem, virsmas receptoriem, citokīniem un imūnatbildes komplekso atbildes mehānismu organismā. Kursa laikā studenti iepazīstas ar imūnsistēmas izmeklēšanas metodēm (laboratorajām), kuras mūsdienās lieto klīniskajā praksē Studenti iegūst vispārēju informāciju par slimībām, kuras saistītas ar imūnsistēmas atbildes reakciju.

Kursa mērķis – sniegt studentiem zināšanas un palīdzēt izprast infekciju slimību etioloģiju, patoģenēzi, klīniskās izpausmes, diagnostikas un ārstēšanas principus, profilakses pasākumus, un pielietot teorētiskās atziņas darba plānošanā, realizēšanā un izvērtēšanā.

Rezultāti:Studenti iegūst teorētiskās zināšanas par imūnsistēmu, imūnatbildes saistību ar

slimībām. Kursa laikā studenti apgūst imūnsistēmas laboratorās izmeklēšanas metodes.Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot mikroorganismu lomu infekciju slimību

izcelsmē, izpratīs un spēs analizēt infekcijas izplatīšanās ceļus, kā arī zinās infekciju izplatīšanās pārtraukšanas principus, izpratīs infekciju slimību nespecifiskās un specifiskās profilakses paņēmienus, varēs izmantot iegūtās zināšanas, savā profesionālajā darbā, kā arī palīdzēs apgūt citus studiju priekšmetus .

KURSA PLĀNS

Nr. P.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1.Imunitātes jēdziens, komponenti- šūnas, humorālie faktori, šūnu virsmas receptori, citokīni

2 1 3

2. Šūnu imūnatbildes noteikšanas metodes laboratorijā 2 2

3.Humorālā imūnatbilde, tās komponenti, to struktūra, loma imūnatbildē

2 2

4. Humorālās imūnatbildes izmeklēšanas metodes laboratorijā 2 2

5.Autoimūnslimību veidošanās imūnpatoģenēzes mehānismi, komponenti

2 2

6.Autoimūnslimību diagnostikā izmantojamās metodes. IFA-imūnfluoriscences metode

1 1

7.ELISA, imunoblot metodes teorētiskie, praktiskie aspekti.Šo metožu klīniskais pielietojums

3 3

8. Imūnie atbildes mehānismi onkoloģisko slimību gadījumā 3 3

9.Laboratoriskās metodes ļaundabīgo slimību imūnatbildes un procesa progresa izvērtēšanā

2 2

10.Infekcijas slimības epidemioloģija. Infektoloģija kā medicīnas disciplīna, ar to saistītie jēdzieni

2 2

11. Bīstamās infekciju slimības 2 2

12. Elpošanas ceļu infekcijas 2 2

13. Gremošanas trakta infekcijas 2 2

14.Vīrusa hepatīts (A, B, C, D, E), komplikācijas un sekas. Epidemioloģiskā situācija Latvijā

2 2

15. Asins (transmisīvās) infekcijas 1 1

16. Ārējo pārklāju (kontakta) infekcijas 1 1

17. Parazitārās invāzijas 2 2

18. Vakcinācija 2 2

19. Herpes vīrusa klasifikācija 2 220. Intrahospitālās infekcijas 2 2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:- teorētiskā kursa pārbaudījumi – 40%- patstāvīgais darbs – 20%- eksāmens – 40 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Oxford Handbook of clinical immunology,Gavin Spickett,20052. Color Atlas of Immunology, Gerd –Rudiger Burmester,20033. Vakcinācija Imūnsistēma I.Mazjānis, E.Tirāns,20024. Klīniskā imunoloģija un allergoloģija, G.Lolora, T.Fišers, D. Adelmans,20005. Immunology, serology in laboratory medicine, M.L.turgeon,20036. Brila A. Infekciju slimību epidemioloģija. R.: Nacionālais apgāds,

2005., - 143 lpp.7. Tirāns E., Mazjānis I. Infekcijas slimības. Autorkolektīvs, 20068. Mazjānis I., Tirāns E. Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā

infekciju profilakse (rokas grāmata) . R.: Autorkolektīvs, 2002., - lpp.

Papildliteratūra9. Manual of laboratory and diagnosticē tests,F.Fischbach, M.Marshall B,200910. Laboratory test handbook,J.DeMott,200111. Clinical Immunology, J.Brostoff, G.K.Scadding,D.Male,199112. Vīksna L. Vīrushepatīts C. Nacionālais apgāds, 13. Tirāns E., Mazjānis I. HIV infekcija un AIDS. 2001./200214. Vīksna L. Ceļotāju veselības rokas grāmata. R.: SIA Nacionālais

medicīnas apgāds, 2002., -232 lpp. 15. Kalniņa V. Virusoloģija. R.: Nacionālais apgāds. 2003. - lpp.16. Tirāns E., Mazjānis I.Infekciju slimības un sindromu ārstēšana un profilakse.

Autorizlaidums 200217. Mazjānis I., Tirāns E. Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā

infekciju profilakse (rokas grāmata) . R.: Autorkolektīvs, 2002., - lpp.

18. Vīksna L. Vakcinācija.R:SIA Nacionālais apgāds 2003.,-160 lpp19. Vīksna L. Vīrushepatīts C. Nacionālais apgāds, 20. Tirāns E., Mazjānis I. HIV infekcija un AIDS. 2001./200221. Vīksna L. Ceļotāju veselības rokas grāmata. R.: SIA Nacionālais

medicīnas apgāds, 2002., -232 lpp. 22. Kalniņa V. Virusoloģija. R.: Nacionālais apgāds. 2003. - lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti23. Immunology today24. Immunology25. Allergy and clinical immunology26. Immunobiology27. Immunology methods28. žurnāls ‘’Jums kolēģi’’29. žurnāls ‘’Latvijas Ārsts’’

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna

Kursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 12Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 28Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Maija KurmiņaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Silvija Daudze, Maija KurmiņaPriekšzināšanas Bioloģija

Kursa anotācija:Kursa mērķis – apgūt vienkāršākās darba iemaņas un tehnikas strādājot vides un

higiēnas laboratorijās, veicot pārtikas produktu izmeklēšanu, kā arī veidot izpratni par gaisa fizikālo īpašību noteikšanu un ekoloģiskajām problēmām. Kursa mērķis - veidot studentiem izpratni par veselīgu darba vidi, tās kritērijiem; iepazīstināt ar iespējamiem darba vides riska faktoriem un to ietekmi uz strādājošo veselību, zināt pasākumus riska faktoru iedarbības novēršanai vai novēršanai, prast pielietot iegūtās zināšanas savā profesionālajā darbā

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti zinās vides un higiēnas laboratorijās lietojamos traukus

un aparatūru, pratīs veikt tehniskas manipulācijas pārtikas produktu izmeklēšanā. Studenti zinās pārtikas produktu kvalitāti raksturojošu rādītāju noteikšanas metodes un pieļaujamās devas, kā arī zinās kādā veidā šie radītāji ietekmē cilvēka veselību.

Pēc kursa beigšanas studenti pratīs pielietot iegūtās zināšanas, lai izmantotu labvēlīgo faktoru un novērstu (vai samazinātu) nelabvēlīgo faktoru ietekmi uz organismu, veicinot veselības un darba spēju saglabāšanu, pacientu ātrāku izveseļošanos.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Ekoloģija un tās problēmas 2 2

2. Gaisa fizikālo īpašību noteikšana 4 4

3.Dzeramā un ūdensbaseinu ūdens izmeklēšana 6 6

4. Gaļas un piena produktu izmeklēšana 4 4

5. Miltu un maizes izstrādājumu izmeklēšana 4 4

6.

Arodmedicīna – multidisciplināra medicīnas nozare, tās uzdevumi.Iespējamie darba vides riska faktori

2 2

7.Fizikālie un fiziskie (ergonomiskie) darba vides riska faktori

2 4 6

8.Ķīmiskie un bioloģiskie darba vides riska faktori 2 2 4

9. Psiholoģiskie darba vides riska faktori 1 2 3

10.Arodslimību profilakse. Individuālie un kolektīvie aizsarglīdzekļi

1 2 3

11. Ieskaite 2 2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Kursa galīgo vērtējumu veido:Pārbaudījumi par teorētisko kursu – 30%,Patstāvīgo darbu izstrāde – 20%,Gala pārbaudījums – eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Aulika B. Uztura higiēna. Darba un veselības institūts, RSU, 2001.2. Blaitmena Dž. Ko mēs īsti ēdam. Jāņa Rozes apgāds, 1999.3. Gavriļenko E. Pārtikas un sanitārijas higiēna. Turība, 19994. Lindberga Z. Higiēna. „Zvaigzne”, Rīga, 1991.5. Zariņš Z., Neimane L. Uztura mācība. LU Akadēmiskais apgāds, 2009.6. Audere A. u.c. Higiēna. / Autoru kolektīvs prof. Z. Lindbergas redakcijā. R.7. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. V.Kaļķa un Ž.Rojas

redakcijā. R.8. Eglīte M. Darba medicīna. R.

Papildliteratūra9. Miške I. Brutāne D. Dzīvības elementi. Nordik, 2004.10. Valtneris A. Cilvēka fizioloģija. Rokasgrāmata. R.11. Пoдyнoвa Л.Г. Pykaвoдcmвo k пpakmuчeckuм зaняmuям no мemoдaм

caнumapнo гuгueнuчeckux uccлeдoвaнuй. „Meдuцuнa”, Mockвa, 1990. 12. Lodge J.Z. Methods of air sampling and analyses. Third edition. Lewis Publishers,

New York, 1988.13. Nielsen S.Z. Food analyses. Fourth edition. Springer, New York, 2010.14. Rubana I.M. Uzturs fiziskā slodzē. Izdevniecība RaKa, 2010.15. Žihare L. Slimnieku uzturs mājas apstākļos. „Zinātne”, Rīga, 1992.16. Гaбoвuч P.Д. Гuгueнa „Meдuцuнa”, Mockвa, 1982.17. Гopшkoв A.И. Лuпamoвa O.B. Гuгueнa пumaнuя. „Meдuцuнa”, Mockвa,1987.18. Darba aizsardzības prasības nodarbināto aizsardzībai pret vibrācijas radīto risku darba vidē:

Latvijas Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr. 284 (13.04.2004.) 19. Darba aizsardzības prasības saskarē ar ķīmiskajām vielām darba vietās : Latvijas

Republikas Ministru kabineta noteikumi Nr.325 (15.05.2007.) 20. Darba aizsardzības prasības, saskaroties ar bioloģiskām vielām: Latvijas Republikas

Ministru kabineta noteikumi Nr. 189 (21.0.2002.) 21. Roja Ž. Ergonomikas pamati. Rīga, SIA „Drukātava”, 200822. Eglīte M., Kaļķis V., Roja Ž. Vibrācija un mūsu organisms. Rīga LMA, 1998.23. Eglīte M. Elektromagnētiskā radiācija. R.: AML, 1996.24. Daudze S. Arodmedicīna (darba higiēna). Mācību metodiskais materiāls studentiem.

Jūrmala, 2009.25. Higiēna. / Autoru kolektīvs akad. Rumjanceva G.I. redakcijā. Maskava: Medicīna, 2001. –

607 lpp. (mācību grāmata augstskolām krievu valodā)26. Palmgrēns G. (2009). Ultraskaņa dziedē diska trūces. Ilustrētā Zinātne, 8(45), 38.-39.lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

27. Ecology. Global Network. Pieejams adresē28. EcoEarth.Info. Pieejams adresē29. www.likumi.lv; www.vdi.lv; www.ergonomika.lv; www.medicina.lv;

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija I

Kursa līmenis (1-3) 2Kredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4.5Kopējais stundu skaits 60Lekciju stundu skaits 4Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 56Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 60Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Ļubova ŠuvalovaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Ļubova ŠuvalovaPriekšzināšanas Bioloģija

Kursa anotācija:Kursa mērķis – sniegt zināšanas par mikroorganismu un cilvēku savstarpējo

mijiedarbību, lai varētu izprast infekciju slimību izcelsmi, to izplatīšanās ceļus un mehānismus, pārtraukšanas iespējas un profilakses veidus. Sniegt zināšanas par mikroorganismu vispārējiem kultivēšanas un pētīšanas paņēmieniem, veidot prasmi strādāt ar dažādām mikrobioloģijas laboratorijas diagnostikas metodēm.

Veidot izpratni par parazītu (vienšūņu, tārpu un posmkāju) uzbūves īpatnībām, to attīstības cikliem, cilvēka invadēšanās iespējām un ceļiem, lokalizāciju organismā, diagnostikas un profilakses pasākumiem, kā arī iepazīstināt ar ārstēšanas paņēmieniem. Iepazīstināt un veidot prasmi veikt un interpretēt dažādu parazītu atradnes.

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot mikroorganismu etioloģisko nozīmi

dažādu infekciju slimību izcelsmē, pratīs izvēlēties un pielietot dažādus infekciju slimību profilakses veidus, mācēs sagatavot darbam nepieciešamās barotnes un citas testu veikšanai nepieciešamās sastāvdaļas. Pratīs veikt mikrobioloģijas laboratorijas diagnostikas testus, mācēs interpretēt izmeklēšanas gaitā iegūtos rezultātus, kā arī izmantot iegūtās zināšanas apgūstot citus studiju priekšmetus.

Studenti spēs izskaidrot dažādu parazītu etioloģisko nozīmi parazitāro slimību izcelsmē, mācēs veikt izmeklējamā materiāla sagatavošanu, testēšanu, kā arī pratīs diferencēt atradnes.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1. Mikrobioloģijas priekšmets. Epidemioloģijas priekšmets. 2 2

2. Mikroorganismu morfoloģija un fizioloģija 16 16

3.Apkārtējās vides faktoru ietekme uz mikrobiem, mikrobu izplatība dabā 8 8

4. Mikrobu mainība 2 2

5. Mācība par infekciju un jēdziens par epidēmisko procesu 4 4

6. Mācība par imunitāti, alerģija 8 8

7. Medicīniskās parazitoloģijas iedalījums, pamatjēdzieni. Parazītu diagnostiskas un apkarošanas metodes

2 2

8.Vienšūņu parazīti (protozooloģija) 8 8

9.Daudzšūnu parazīti – tārpi (helmintoloģija) 8 8

10.Parazitārie posmkāji – (arahnoentomoloģija) 2 2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Starppārbaudījumi– 30%Patstāvīgais darbs – 30%Eksāmens – 40 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Paul G. Engelkirk.Janet Duben-Engelkirk. laboratory diagnosis of infectious

diseases, LLippincott Wiliams&Wilkins,20082. Kroiča J., Kuzņecova V. un citi Metodiskās rekomendācijas praktiskajām

nodarbībām „Infekcija un imunitāte”. – Rīga: RSU, 2005. – 56 lpp.3. Kroiča J., Kuzņecova V. un citi Metodiskās rekomendācijas praktiskajām

nodarbībām vispārējā mikrobioloģijā. – Rīga: RSU, 2005. – 75 lpp.4. Tirāns E., Mazjānis I. Infekcijas slimību un sindromu ārstēšana un

profilakse (kabatas rokasgrāmata). R.: Autorkolektīvs, 2002., - 416 lpp.

Papildliteratūra5. Arta Balode. Laboratoriskā diagnostika, Nacionālais apgāds, 20086. Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.7. Brila A. Infekciju slimību epidemioloģija. R.: Nacionālais apgāds, 2005., - 143 lpp.8. Kalniņa V. Virusoloģija. R.: Nacionālais apgāds. 2003. - lpp.9. Mazjānis I., Tirāns E. Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā infekciju

profilakse (rokas grāmata) . R.: Autorkolektīvs, 2002., - lpp.10. Metodiskie materiāli un lekcijas.11. Michael Wilson. Microbial inhabitants of humāns ,Cambridge universitu

press,2005.12. P.R.Murray et al., „Medical microbiology”, izd. „Mosby”, sākot ar 3.izdevumu13. Ramnik Sood. Textbook of medical laboratory technology ,Jaypee Brothers

Medical Publishers,200614. Seksuāli transmisīvās slimības. Prof. A.Rubina redakcijā,.: Latvijas

Dermatoveneroloģijas fonds. R 2001., -194 lpp.15. Vīksna L. Ceļotāju veselības rokas grāmata. R.: SIA Nacionālais

medicīnas apgāds, 2002., -232 lpp.16. Žileviča A. Antibiotiskās vielas un citi pretmikrobu preparāti. R.: LU Medicīnas

fakultāte, 2004., - 34 lpp.17. Žileviča A. Mācība par infekciju. R.: LU Medicīnas fakultāte, 2004., - 21 lpp.18. Žileviča A. Mikroorganismu rezistence pret antibiotikām un citiem

antibakteriālajiem preparātiem. R.: LU Medicīnas fakultāte, 2004., - 29 lpp.19. Генис Д.Е. Медицинская паразитология. М.: Медицина, 1991., 304 с.20. Медицинская вирусология. под редакцией Королюка А.М. и Сбойчакова

В.Бю., :СПб, 2002. – 163 с.21. Медицинская микробиология. под редакцией Королюка А.М. и Сбойчакова

В.Б., :СПб, 2002. – 267 с.22. Сергеев А.Ю., Сергеев А.В., Грибковые инфекции (рук-во для врачей).

Москва, 2004. – 440 с.

Periodika, interneta resursi un citi avoti23. www.medicina.lv24. www.hepatiti.lv25. www.vm.gov.lv/sva.26. University of South Carolina School of Medicine/ Microbiology and Immunology

On-line – http://pathmicro.med.sc.edu/book/bact-sta.htm27. University of Alberta/ department of biological sciences/multimedia topics –

http://www.biology.ualberta.ca/facilities/multimedia/?Page=28928. The Official Web Site of the Nobel Prize/ educational Productions –

http://nobelprize.org/educational/all_productions.html29. American society for microbiology/microbe library-

http://www.microbelibrary.org/ 30. Laboratory Identification of Parasites of Public Helth Concern -

http://www.dpd.cdc.gov/31. Centers for Disease control and Prevention - http://www.cdc.gov/32. University of Southampton/ Link Directory to Medical and Veterinary Parasitology

- http://www.soton.ac.uk/~ceb/Diagnosis/Vol6.htm

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija II

Kursa līmenis (1-3) 2Kredītpunkti 3ECTS kredītpunkti 4.5Kopējais stundu skaits 60Lekciju stundu skaits 2Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 58Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 120Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Ļubova ŠuvalovaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Arta Olga BalodePriekšzināšanas Bioloģija

Kursa anotācija:Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskas zināšanas un praktiskas iemaņas par

dažādu mikroorganismu ģinšu un sugu pārstāvjiem kā infekciju ierosinātājiem, par mikroorganismu infekciju ierosinātāju raksturīgākajām morfoloģiskajām, kulturālajām un bioķīmiskajām īpašībām, kultivēšanas apstākļiem, virulences faktoriem, iegūto un iedzimto rezistenci pret antibakteriālajiem preparātiem; praktiskajās nodarbībās iepazīstināt studentus ar mikrobioloģijas laboratorijas specifiku, kvalitātes kontroles procedūrām mikrobioloģiskajos izmeklējumos, iepazīstināt ar infekciju izsaucošo mikroorganismu mikrobioloģiskajām izmeklēšanas metodēm, to praktisko pielietojumu, saistot iegūtās zināšanas ar prasmi interpretēt iegūtos rezultātus savas kompetences robežās.

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studenti spēs izskaidrot mikroorganismu etioloģisko nozīmi

dažādu infekciju slimību izcelsmē, mācēs veikt mikrobioloģijā pielietojamās manipulācijas, testus, kvalitātes kontroles procedūras, izpratīs izmeklēšanas gaitā iegūtos rezultātus, kā arī izmantot iegūtās zināšanas apgūstot citus studiju priekšmetus, kā arī pielietot iegūtās iemaņas savā profesionālajā darbā.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k.

Temats Teorija

Semināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.Mikroorganismu klasifikācija pēc Grama. Gram pozitīvo un Gram negatīvo mikroorganismu vispārējs raksturojums

2 2

2. Gram pozitīvie kokveida mikroorganismi; 4 4

Staphylococcus, Streptococcus , Enterococcus ģintis

3.Gram negatīvie kokveida mikroorganismi: Neisseria ģints. 2 2

4.Gram negatīvās nūjiņas: Enterobaceriaceae dzimtas baktērijas 4 4

5.Mikrobioloģijas diagnostikā pielietojamie testi.

4 4

6.Fēču mikrobioloģiskā izmeklēšana uz patogēnajām enterobaktērijām 4 4

7. Gram negatīvās nūjiņas: Pseudomanas,Burcholderia, Stenotropomonas, Alcaligenes ģintis

2 2

8. Dažādu barības vielu prasīgo, Gram negatīvo mikroorganismu grupa: Haemophylu,Bordatella, Francisella,Legionella, Myycoplasma,Ureoplasma ģintis

4 4

9. Mikrobioloģiskā izmeklēšana uz Haemophylus influenzae. 2 2

10. Gram pozitīvo nūjiņveida baktēriju grupa: Corynobactreium, Bacillus, Listeria ģintis. Skābju izturīgās baktērijas: M. tuberculosis M.leprae

4 4

11. Gram negatīvās izliektās baktērijas; Vibrio,Campylobacte,rArcobacter,Helicobacter ģintis. Spirālveida baktērijas: Leptospira, Borrelia, Treponema, Spirillum ģintis

4 4

12. Anaerobo mikroorganismu klasifikācija un vispārējais raksturojums. Clostridium,Campylobacter ģintis

2 2

13. Patogēnās sēnes: Candida ģints sēnes, pelējuma sēnes, to raksturojums. 4 4

14. Vīrusi. Klasifikācija, izsauktās infekcijas.4 4

15. Krēpu mikrobioloģiskā izmeklēšana.4 4

16. Urīna mikrobioloģiskā izmeklēšana. 4 417. Asins mikrobioloģiskā izmeklēšana. Iespējamās

saslimšanas un to izsaucēji 4 4

18. Sākotnēji sterilu un nesterilu bioloģisko materiālu mikrobioloģiskā izmeklēšana. 2 2

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:

Starppārbaudījumi– 30%Patstāvīgais darbs – 30%Eksāmens – 40 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Paul G. Engelkirk.Janet Duben-Engelkirk. laboratory diagnosis of infectious

diseases, LLippincott Wiliams&Wilkins,20082. Dumpis U., Miklaševičs E., Balode A.O. Metodiskie materiāli. Modulis: Patogēno

baktēriju izpētes modulis. LU, 2006.3. Seksuāli transmisīvās slimības. Prof. A.Rubina redakcijā,.: Latvijas

Dermatoveneroloģijas fonds. R 2001., -194 lpp.4. Mazjānis I., Tirāns E. HIV infekcija un AIDS (kabatas rokasgrāmata). R.:

Autorkolektīvs, 2001., - 350 lpp.

Papildliteratūra5. Metodiskie materiāli un lekcijas.6. Kalniņa V. Virusoloģija. R.: Nacionālais apgāds. 2003. - lpp.7. Mazjānis I., Tirāns E. Vakcinācija. Imūnsistēma. Antimikrobiskā infekciju

profilakse (rokas grāmata) . R.: Autorkolektīvs, 2002., - lpp.8. Mazjānis I., Tirāns E. HIV infekcija un AIDS (kabatas rokasgrāmata). R.:

Autorkolektīvs, 2001., - 350 lpp.9. Tirāns E., Mazjānis I. Infekcijas slimību un sindromu ārstēšana un profilakse

(kabatas rokasgrāmata). R.: Autorkolektīvs, 2002., - 416 lpp.10. Žileviča A. Mikroorganismu rezistence pret antibiotikām un citiem

antibakteriālajiem preparātiem. R.: LU Medicīnas fakultāte, 2004., - 29 lpp.11. Žileviča A. Mācība par infekciju. R.: LU Medicīnas fakultāte, 2004., - 21 lpp.12. Brila A. Infekciju slimību epidemioloģija. R.: Nacionālais apgāds, 2005., - 143 lpp.13. Michael Wilson. Microbial inhabitants of humāns ,Cambridge universitu

press,2005.14. Arta Balode. Laboratoriskā diagnostika, Nacionālais apgāds, 200815. Ramnik Sood. Textbook of medical laboratory technology ,Jaypee Brothers

Medical Publishers,200616. P.R.Murray et al., „Medical microbiology”, izd. „Mosby”, sākot ar 3.izdevumu17. G.F.Brooks, J.S.Butel, S.A.Morse „Medical microbiology”, izd.Lange medical

Books, sākot ar 20.izdevumu18. Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.19. Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.20. Domeika M., Miltiņš A., Mardh P.-A. Hlamīdijas, to izraisītās slimības cilvēkiem

un dzīvniekiem. R.:1995., - 106lpp.21. Seksuāli transmisīvās slimības. Prof. A.Rubina redakcijā,.: Latvijas

Dermatoveneroloģijas fonds. R 2001., -194 lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti22. www.medicina.lv23. www.hepatiti.lv24. www.vm.gov.lv/sva.

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Hematoloģija un koaguloģijaKursa līmenis (1-3) 2Kredītpunkti 4ECTS kredītpunkti 6Kopējais auditoriju stundu skaits 80Lekciju stundu skaits 2Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 78Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 80Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Alevtīna LeiceKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Alevtīna Leice

Priekšzināšanas Anatomija; Cilvēka fizioloģija; Patoloģiskā fizioloģija

Kursa anotācija:Sniegt zināšanas studentiem par hematoloģiju, asinsradošiem orgāniem, asins sastāvu,

asins šūnām, to funkciju un slimībām, dažādam asins grupu sistēmām, hematoloģijās un imūnhematoloģijas laboratorijas diagnostikā lietojamo metožu grupām, kā arī iepazīstināt studentus ar testu izvēles kritērijiem, rezultātu ietekmējošiem faktoriem, laboratorijas testu diagnostisko nozīmi un to referentiem lielumiem dažādās vecuma grupās. Iepazīstināt studentus ar hemostāzes sistēmas bioloģisku faktoru un procesu kopumu un mijiedarbību, kas novērš asiņošanu asinsvada bojājuma gadījumā un tajā pašā laikā saglabā asinis asinsvados šķidrā veidā, kā arī ar hemostāzes mehānisma traucējumiem, koaguloģijas rādītāju izmeklējumu tehniku un rezultātu ietekmējošiem

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studentiem jāprot iegūtās zināšanas praktiski pielietot savā

profesijā un spēt veikt hematoloģiskus, imunhematoloģiskus un koaguloģiskus laboratorijas izmeklējumus, kā arī zināt asins rādītāju rezultātu ietekmējošos faktorus un kritisko lielumu rezultātu novērtēšanu, saistot to ar iegūtajām zināšanām anatomijā, fizioloģijā, patoloģiskajā fizioloģijā un citos speciālos priekšmetos.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Perifēro asins šūnu veidošanās un to izmeklēšanas metodes 2 44 46

2. Anēmijas 8 8

3. Hemoblastozes 8 8

4. Imūnhematoloģija 8 8

5. Koaguloģija ( hemostazioloģija) 10 10

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Patstāvīgā darba izstrādāšana - 10%Praktiskie darbi – 40%Eksāmens 50 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Hematoloģijas analizators CELLTAC, metožu apraksts. Nihon Kohden.

DIAMEDICA SIA. Lietotāja instruk.2006.2. Hemostāze. Instruktīvais materiāls. LU PSK bibliotēka. 2000.3. Kellers R. Ievads imunoloģija un imūnpatoloģijā. Rīga. Zvaigzne, 1991.4. Klīniska medicīna. Prof.Aivara Lejnieka redakcija. Medicīnas apgads. 2010. 942

lpp.5. Lejniece S. Klīniskā hematoloģija. Rīga: Nacionālais medicīnas apgāds, 2005. 324

lpp.6. The morphology of human blood cells. ABBOTT Laboratories, 1985.7. Козинец Г.И., Шишкапова З.Г., Сарычева Т.Г., и др. Клетки крови и костного

мозга. Цветной аtлас. – М.: МИА, 2004. – с. 202.8. Кузник Б., Максимова О. Общая гематология. Чита: Феникс, 2007. – 573 с.

Papildliteratūra9. Козинец Г.И., Погорелов В.М. и др. Клетки крови. Современные технологии

их анализа. – М: Триада – Фарм, 2002 – с.534.10. Энсиклопедия клинических лабораторных тестов. Под редакцией Р.Тица,

1997. -942 с.11. Aberberga-Augškalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. – Rīga: Medicīnas

Apgāds, 2007. – 516 lpp.12. Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.13. Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.

14. Бордюшков Ю., Горошинская И., Франциянц Е., Ткачева Г., Горло Е., Нескубина И. Структурно-функциональные изменения мембран лимфоцитов и эритроцитов под воздействием переменного магнитного поля. // Вопросы медицинской химии, – 2000 – Nr.3.

15. Cooper G.M., Hausman R.E. The cell: A molecular approach 3ed., 2003.16. Danilāna A., vadībā Pa gastroenteroloģijas džungļu takām. Rīga: Nacionālais

apgads., 2005.117.-120.lpp17. Hastka J. Anemia. Questions and answers. Roche Dianostics . 2003.p.28-55. 18. Hematoloģijas analizators ABX Micros OT, Invitros SIA. Lietotāja

instrukcija.2000, 98 lpp.19. Laboratory diagnostic tests, Sweden, 1994.20. Leja J. Asins aina II. – R.: AML, 1997.21. Leja J. Vispārīgā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. Rīga:Zvaigzne,1993.352 lpp.22. Medicīnas laboratorijas. Ipašas prasības kvalitātei un kompetencei.”LVS EN ISO

15189”, sadaļa C.9, 2007.23. Pinkowski R. Лейкоциты. Автоматический анализ, трудности, разногласия. –

Lodz: Artdruk, 2000. c. 155. 24. Praktiskā alergoloģija. Vernera Lozovska redakcijā. LU Akadēmiskais apgāds,

2009. – 623 lpp.25. Pollard T. D., Earnshaw W. C. Cell biology,2nd edition, Saunders, USA, 200826. Sinkeviča D. Laboratorijas Testu Interpretācijas Rokasgrāmata Ārstiem –

Nacionālais Medicīnas Serviss – Laboratorija – 2008. – 52.–87.lpp.27. Stenner E., Piccinini C., Biasioli B., Bussani A., Delbello G. Red cell and core

temperature in spelunking. // International Journal of Sports Medicine, – 2007 – vol.28, Nr.9,– p.727–731.

28. Selga T. Šūnu bioloģija. LU Akadēmiskais apgāds, 2008.29. Vinķele R. Medicīnas svešvārdu vārdnīca. — Rīga: Avots, 2007, 959 lpp30. Бордюшков Ю., Горошинская И., Франциянц Е., Ткачева Г., Горло Е.,

Нескубина И. Структурно-функциональные изменения мембран лимфоцитов и эритроцитов под воздействием переменного магнитного поля. // Вопросы медицинской химии, – 2000 – Nr.3.

31. Борисов Ю., Спиридонов В., Суглобова Е. Резистентность эритроцитарных мембран: механизмы, тесты, оценка // Клиническая лабораторная диагностика. – 2007 – №12, 36–40 с.

32. Вохминцев П.А., Сайфиев Р.Р., Фролова О.В. Экзогенная регуляция деформабильности эритроцитов. // Успехи современного естествознания – 2004 – № 2 – c. 46.

33. Елемесов Р.Е., Акоев В.Р., Ким Ю.А. Влияние электромагнитного излучения на гемолиз эритроцитов, истощенных по АТФ. // II съезд биофизиков России. Тезисы. – Москва, 1999.

34. Жербин Е.,Чухловин А.Радиационная гематология.Москва: Медицина, 1989.35. Зинчук В.В. Деформируемость эритроцитов: физиологические аспекты. //

Успехи физиологических наук. – 2001. – Т. 32, № 3. – c. 66–78.36. Козинец Т.И. Анализы крови и мочи. Клинич. значение.М.: МИА, 2006.с. 99.37. Кузник Б., Максимова О. Общая гематология. Чита: Феникс, 2007. – 573 с.38. Руководство к практическим занятиям по клинической лабораторной

диагностике. под. редакцией проф. М. А. Базарновой, К.,1988.

Periodika, interneta resursi un citi avoti

39. Interneta saites: www.medicinenet.com ; www.medicina.lv; www.thyroidmanager.org; www.vm.gov.lv/sva.; www.googlea

40. Hofbauere G. Laboratorijas analīzes. Padomdevējs pacientam. Rīga: JUMAVA – 2006. 21.lpp.

41. Pūga I. Dažādu faktoru ietekme uz asins analīžu rezultātiem. // Jums, Kolēģi. – 1996. – Nr.8, –36. lpp

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

STUDIJU PROGRAMMABIOMEDICĪNAS LABORANTS

Kursa nosaukums Klīniskās izmeklēšanas metodesKursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 5ECTS kredītpunkti 7,5Kopējais auditoriju stundu skaits 100Lekciju stundu skaits 2Praktisko nodarbību stundu skaits 98Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 100Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Laura MihailovskaKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Laura MihailovskaPriekšzināšanas Vidusskolas līmenis

Kursa anotācija:Kursa mērķi:

1) sniegt teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas klīniski diagnostisko laboratorijas izmeklējumu veikšanai;

2) izprast klīnisko laboratorijas testu diagnostisko nozīmi, testēšanas principus, izmeklēšanai lietoto testu darbības soļus, bioloģiskos references intervālus dažādās vecuma grupās, raksturīgākās novirzes patoloģiskos stāvokļos un atsevišķu slimību gadījumos;

3) zināt klīniski diagnostisko laboratorijas testu ietekmējošos faktorus un to ietekmi uz iegūtajiem izmeklēšanas rezultātiem.

Rezultāti:Iegūstamās akadēmiskās un profesionālās kompetences:

1) prasme novērtēt izmeklējamo materiālu atbilstību (parauga identifikācija, daudzums, noņemšanas laiks, konteinera tips) izmeklēšanai klīniski diagnostiskajā laboratorijā;

2) prasme veikt klīniski diagnostisko testu izpildi saskaņā ar laboratorijā pielietotajām izmeklēšanas metodēm;

3) prasme sagatavot un noformēt laboratorijas pārskatu izmeklēšanas rezultātu paziņošanai;

4) spēja izpildīt iekšējās kvalitātes kontroles programmas uzdevumus klīniski diagnostiskās laboratorijas darbā;

5) spēja definēt testa rezultātu kritisko robežu dažādos izmeklējamos materiālos;6) prasme strādāt ar medicīnisko, medicīniski tehnisko literatūru un pielietot iegūto

informāciju, veicinot klīnisko izmeklējumu tehniskās prakses nostiprināšanu un uzlabošanas iespējas identificēšanu.

KURSA PLĀNS

Nr.p.k. Temats Lekcij

aPraktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1.

Ievads klīniski laboratoriskajā diagnostikā. Klīnisko izmeklējumu nozīme diagnostikā, klīniski-diagnostiskās laboratorijas struktūra, darba organizācija

2 - 2

2.

Urīna izmeklēšana.Urīna fizikālās un ķīmiskās īpašības, urīna sedimenta morfoloģiskais sastāvs, nieru funkcionālo spēju izmeklēšanas metodes, urīna izmeklējumu kvalitātes vadība

- 44 44

3.

Izkārnījumu izmeklēšana.Izkārnījumu fizikālās īpašības, ķīmiskais un mikroskopiskais sastāvs. Koproloģiskā aina gremošanas traucējumu gadījumos

- 16 16

4.

Likvora izmeklēšana.Likvora fizikālās un ķīmiskās īpašības, testu diagnostiskā interpretācija. Šūnu sastāvs likvorā normā un dažādu patoloģisko izmaiņu gadījumos

- 8 8

5.

Krēpu izmeklēšana.Krēpu fizikālās īpašības un mikroskopiskais sastāvs. Krēpu izmeklēšanas diagnostiskā nozīme pie dažādām saslimšanām

- 12 12

6.Eksudātu un transudātu izmeklēšana.Punktātu fizikālās īpašības, ķīmiskā izmeklēšana, punktātu preparātu izmeklēšana

- 6 6

7.

Uroģenitālo izdalījumu klīniski diagnostiskā izmeklēšana.Uroģenitālo iztriepju pagatavošana un krāsošana, šūnu sastāva raksturojums, krāsošanas īpatnības un mikroskopija, novērtējums

- 12 12

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAIPraktiskie darbi – 30 %.Patstāvīgie darbi – 20%.Selektīvie testi (regulārai zināšanu pārbaudei - ietver jautājumus par aplūkojamo kursa tēmu) - 10 %.Eksāmens (kursa noslēgumā - ietver integrētus jautājumus par visām kursa tēmām) - 40 %.

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Althauzens A. Klīniskie laboratorijas izmeklējumi. – R: Zvaigzne, 1966. – 279 lpp.2. Balode A. Laboratoriskā diagnostika. – R: Nacionālais apgāds, 2003. – 143 lpp.3. Hofbauere G. Laboratorijas analīzes. – R: Jumava, 2006. – 172 lpp.4. Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana. II. Urīns. – R: AML, 1996. 5. Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana. III. Organisma šķidrumi. – R: AML, 1997. –

159 lpp.6. Rubins A. Dermatoveneroloģija. – R: Latvijas Dermatovenerologu asociācija un

Latvijas Dermatoveneroloģijas fonds, 2010. – 435 lpp.7. Rubins A., Gūtmane R. Rubins S. u.c. Seksuāli transmisīvās slimības. – R: Latvijas

Dermatoveneroloģijas fonds, 2001. – 194 lpp.

Papildliteratūra:8. Dobelis J. Bērnu uroloģija. – R: Madris, 2003. – 328 lpp.9. Galvenā enciklopēdijas redakcija. Populārā medicīnas enciklopēdija. – R: Galvenā

enciklopēdijas redakcija, 1984. – 623 lpp.10. Koļesņikovs N. Cilvēka anatomija. – R: Zvaigzne, 1966. – 455 lpp.11. Latvijas Standarts LVS EN ISO 15189. Medicīnas laboratorijas. Īpašās prasības

kvalitātei un kompetencei.12. Leja J., Pevznere E. Speciālā klīniskā patoloģiskā fizioloģija. – R: Zvaigzne, 1988. –

444 lpp.13. Valtners A. Cilvēka fizioloģija. – R: Zvaigzne ABC, 1995. – 212 lpp.14. Boehringer Mannheim, Diagnostics. Important facts about new diagnostic methods

for the detection of renal disorders. – Mannheim: Boehringer Mannheim, Diagnostics, 64 pg.

15. Kaplan Lawrence A., Pesce Amadeo J. Clinical chemistry. Theory, analysis, correlation. Third edition. – Missouri: Mosby-Year book, 1996. – 1211 pg.

16. Miles Inc., Diagnostics Devision. Modern urine chemistry. Application of urine chemistry and microscopic examination in health and disease. – USA: Elkhart, 1991. – 104 pg.

17. Walter G. Guder, M.D. Fundamentals of Laboratory Diagnostics. Renal Diseases. – Mannheim: Boehringer Mannheim, 1995. - 39 pg.

18. Bayer Vital, Diagnostics. Harnanalyse-praktisch zusammengefasst. – Fernwald: Bayer Vital, 2005. – 104 s.

19. Березанцев Ю.А., Автушенко Е.Г. Гелъминто – логическая копрологическая диагностика. - М: Медицина, 1976. – 192 стр.

20. Колуканов И.Е., Чайка Н.А. Гарднереллез. – Санкт-Петербург, 1994. – 41 стр.21. Кубас В.Г., Данилова О.П., Чайка Н.А. Кандидоз. Санкт-Петербург, 1997. – 52

стр22. Любина А.Я., Илъичева Л.П., Катасонова Т.В., Петросова С.А. Клинические

лабораторные исследования. – М: Медицина, 1984. – 288 стр.23. Раковская И.В., Вулъфович Ю.В. Микоплазменные инфекции урогениталъного

тракта. - Москва, 1995. – 66 стр.24. Ронин B.C., Старобинец Г.M., Утевский Н.Л. Руководство к практическим

занятиям по методике клинических лабораторных иследований. - М: Медицина, 1968. – 264 стр.

Periodika, interneta resursi un citi avoti:25. Kolontaja I., Mikažāns I. Hlamīdiju infekcija un tās izraisītās sekas pusaudžiem.

Jums, Kolēģi, 2005, Janvāris, 45.-47. lpp.26. Lietuvietis V., Mihailova I. Pārskats par urīnceļu infekcijas diagnostiskajām

metodēm. Doctus, 2005, Augusts, 19.-23.lpp.27. Mihailova I. Infekcija un glomerulonefrīts. Doctus, 2004, Decembris, 12.-16.lpp.28. Mikažāns I. Uroģenitālā hlamidioze: izplatība, diagnostika un ārstēšana. Jums,

Kolēģi, 1999, Nr.7, 53.-56. Lpp.29. Rudņeva A., Zepa D., Ziemele D. Pleirīti. Jums, Kolēģi, 1998, Nr.2, 21.-26. Lpp.30. Tamane S. Bakteriālā vaginoze. Doctus, 2009, Aprīlis, 21.-23.lpp.31. Tula-Rijkure A. Ar bakteriālo vaginozi sadzīvot nevajadzētu! Doctus, 2004,

Decembris, 20.-21.lpp.32. Boehringer Mannheim. Miditron Junior. Operator`s Manual. - Mannheim:

Boehringer Mannheim, 40 pg.33. Boehringer Mannheim. Urilux. Operating Instructions. - Mannheim: Boehringer

Mannheim, 101 pg.34. Roche Diagnostics. Cobas u 411 system. Operator`s Manual. – Roche Diagnostics,

242 pg.35. http://library.med.utah.edu/WebPath/TUTORIAL/URINE

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Bioķīmijas izmeklēšanas metodesKursa līmenis (1-3) 2Kredītpunkti 5ECTS kredītpunkti 7.5Kopējais auditoriju stundu skaits 100Lekciju stundu skaits 2Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 98Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 100Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Alevtīna LeiceKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Alevtīna Leice

Priekšzināšanas Bioloģija; Cilvēka anatomija un fizioloģija; Patoloģiskā fizioloģija;

Kursa anotācija:Kursa mērķis ir veidot izpratni studentiem par dažādu ķīmisko savienojumu ietekmi uz

organismā funkcijām, uzturvielu ķīmiskajām pārvērtībām vielu maiņas procesā, lai varētu izprast asins un citu organisma šķidrumu ķīmiskā sastāva pētījumu nozīmi cilvēka veselības stāvokļa novērtēšanā un dažādu slimību diagnostikā, kā arī iepazīstināt studentus ar laboratorijas diagnostikā lietojamo analītisko metožu grupām, testu izvēles kritērijiem un rezultātus ietekmējošiem faktoriem, laboratorijas testu diagnostisko nozīmi, to referentajiem lielumiem dažādās vecuma grupās, raksturīgajām novirzēm dažādu patoloģisko stāvokļu un slimības gadījumos.

Rezultāti:Pēc kursa beigšanas studentiem jāprot iegūtās zināšanas izmantot, saistot ar iegūtajām

zināšanām anatomijā, fizioloģijā, patoloģiskajā fizioloģijā un apgūstot citus speciālos mācību priekšmetus, praktiski to pielietot savā profesijā saistot iegūtās zināšanas ar prasmi veikt patstāvīgi bioķīmijas laboratorijas testus, kā arī:

1. Zināt un ievērot darba drošības noteikumus laboratorijās;2. Zināt laboratorijā izmeklējamo bioloģisko materiālu pareizas paņemšanas,

uzglabāšanas un transportēšanas noteikumus; 3. Zināt cilvēka organisma fizioloģiskos procesus un izprast to saistību ar klīniski

diagnostiskās izmeklēšanas rezultātiem;4. Zināt biežāk sastopamās slimības un ar tām saistītās izmaiņas organismā;5. Apgūt klīniskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes, to kvalitātes kontroles

metodes; 6. Spēt izvērtēt iegūtos analīžu rezultātus.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1.

Bioķīmijas priekšmets un uzdevumi. Pirms analītiska etapa raksturojums un bioķīmisko rādītāju ietekmējošie faktori. Kvalitātes kontroles metodes bioķīmijā

2 12 14

2.Fermentu raksturojums un to aktivitātes noteikšanas metodes 12 12

3. Vielu un enerģijas maiņa. Hormoni 8 8

4. Ogļhidrātu vielmaiņa 12 12

5. Lipīdu vielmaiņa 12 12

6. Vienkāršo olbaltumu vielmaiņa 16 16

7. Salikto olbaltumu vielmaiņa 8 8

8. Specifiskie olbaltumi 4 4

9. Ūdens un minerālvielu maiņa 8 8

10. Vielmaiņas procesu kopsakarības 6 6

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Patstāvīgā darba izstrādāšana - 10%Praktiskie darbi – 40%Eksāmens 50 %

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Aberberga-Augškalne L., Koroļova O. Fizioloģija ārstiem. – Rīga: Medicīnas

Apgāds, 2007. – 516 lpp.2. Cēdere D., Logins I. Organiskā ķīmija ar ievirzi bioķīmijā. R.: Zvaigzne ABC,

1996. 385 lpp.3. Clinical Biochemistry. ALLANGAW. Roberta A. Cowan at.al. Churchill

Livingstone. 1995, 165 p.4. Jansons Edgars. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. LU Akadēmiskais apgāds.

2006.-307 lpp.5. Harvey Richard A., Champe Pamela C. BIOCHEMISTRY. 2nd edition,

J.B.Lippincott Company, 1994. -443 lpp. 6. Klīniska medicīna. Prof.Aivara Lejnieka redakcija. Medicīnas apgads.2010.942.lp7. Walters . J., Estridge B.H., Reynolds A.P. Basic medical laboratory tehniques.An

International Publishing Company.1995.-622 lpp.8. Энсиклопедия клинических дабораторных тестов. Под редакцией Р.Тица,

1997. -942 с.

Papildliteratūra9. Любина А..Я.,Ильичева Л.П.т.д. Клинические лабораторные

исследования.Медицина, М., 1984. -287 с.10. Меньшиков В.В. Справочник. Лабораторные методы исследование в

клинике., 1987. 365 c.11. Arhipova I., Bāliņa S. Statistika ekonomikā un biznesā. Risinājumi ar SPSS un MS

Excel. – Rīga: Datorzinību centrs, 2006. – 364 lpp.12. Bioloģijas jēdzienu skaidrojošā vārdnīca, R.: Mācību apgāds NT, 1997.13. Bioloģijas rokasgrāmata, R.: Zvaigzne ABC, 1997.14. Cooper G.M., Hausman R.E. The cell: A molecular approach 3ed., 2003. 15. Гаранина Е.Н. Качество лабораторного анализа. М., 1997. 192.с.16. Jansons Edgars. Analītiskās ķīmijas teorētiskie pamati. LU Akadēmiskais apgāds.

2006.-307 lpp.17. Gaw A., Cowan R.A. Clinical Biochemestry. USA, 1995.18. Helds A. Klīniskā endokrinoloģija. SIA”REVI-2”,2000. 19. Kļaviņš M. Piesārņojošās vielas vidē un to aprite, R. 1996. 20. Laboratory diagnostic tests, Sweden, 1994.21. Lazdāne G., Andrējev S., Auziņa I., u.c. Ginekoloģijas rokasgrāmata. Nacionālais

apgāds. 2000. 108-255 lpp. 22. Lawrenc A. Kaplan, Amadeo J. Pesce. Clinical Chemistry Teory, Analysis,

Correlation. Mosby.1996, 1211 p.23. Leja J. Klīnisko analīžu novērtēšana. III., IV. – R.: AML, 1997., 1999.24. Praktiskā alergoloģija. Vernera Lozovska redakcijā. LU Akadēmiskais apgāds,

2009. – 623 lpp. 25. Madera S. Bioloģija. 1. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2001.-298 lpp.26. Madera S. Bioloģija. 2. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2002.-371 lpp.27. Madera S. Bioloģija. 3. daļa, R.: Zvaigzne ABC, 2002.-311 lpp28. Medicīnas laboratorijas. Ipašas prasības kvalitātei un kompetencei.”LVS EN ISO

15189”, sadaļa C.9, 2007.29. Pollard T. D., Earnshaw W. C. Cell biology,2nd edition, Saunders, USA, 2008.30. Raipulis J. Vides piesārņojuma ietekme uz iedzimtību, Vērmaņdārzs, 1999.

31. Rauhvargers A. Vispārīgā ķīmija. Rīga, Zinātne, 1996. -383 lpp. 32. Selga Tūrs. Šūnu bioloģija. LU Akadēmiskais apgāds, 2008.33. Starr C., Taggart R. Et al. Cell biology and genetics Tomson/ Brooks Cole, 2006.34. Seager Spencer L., Slabaugh Michael R. Shemistry for today General.Organic and

Biochemistry. 1987. 848 lpp.35. Selindžers B. Cita ķīmija. Mācību grāmata. Rīga. 2007. -517 lpp.36. Štifts A. Insulīnam līdzīgo augšanas faktoru nozīme augšanas traucējumos. Doctus.

Nr.1, 2004.14.-15. lpp. 37. Stokleja K. Ilustrētā bioloģijas vārdnīca, R.: Zvaigzne ABC, 1997. 38. Vinķele R. Medicīnas svešvārdu vārdnīca. — Rīga: Avots, 2007, 959 lpp39. Долгов В.В., Золотокрылина Е.С. Лабораторная диагностика при шоковых

состояниях. М. 1998. -39 С.40. Долгов В.В., Раков С.С. Ферменты в лабораторной диагностике. ЭКО-МЕД-

ПОЛЛ. М., 1998. .55 с.41. Долгов В.В.,Луговская С.А. т.д. Лабораторная диагностика нарушений

обмена железа. М., 1996.-41с.42. Долгов В.В. т.д. Лабораторная диагностика нарушений водно –

электролитного обмена.М., 1997. -56.43. Долгов В.В., Киселевский Н.А. т.д. Лабораторная диагностика кислотно –

основного состояния. Кайрон Диагностикс- М.,1998.-50 с.44. Долгов В.В.,ЕрмаковаТ.П.т.д. Лабораторная диагностика нарушений обмена

минералов и заболеваний костей. Кайрон Диагностикс. М.,1998.-64. с.45. Ермолаев М.В.,Ильичева Л.П.Биологическая химия.Медицина,М.1989.320 с.46. Клинический диагноз. Под редакцией Меньшикова В.В. М., 1997. 301.с.47. Колб В.Г., Камышников В.С. Клиническая биохимия. «Беларусь». Минск,48. 1976. -311 с.

Periodika, interneta resursi un citi avoti49. Interneta saites: www.medicinenet.com ; www.medicina.lv;

www.thyroidmanager.org; www.vm.gov.lv/sva.; www.googlea 50. Elksne K., Zveiniece R. B tipa nātrijurētiskā peptīda nozīme sirds mazspējas

diagnostikā un prognozes izvērtēšanā. Jums, Kolēģi. 7, 2003. 24.-26. lpp. 51. Hofbauere G. Laboratorijas analīzes. Padomdevējs pacientam.Rīga:Jumava..2006. 52. Klauss Oberbeils Ūdens – dzīvības eliksīrs, Jumava, 200453. Pūga I.Dažādu faktoru ietekme uz asins analīžu rezultātiem.Jums, Kolēģi.1996-8 54. Ozoliņš D. Preanalītiskā posma kontrole – attīstības tendences // Medicine – 2007 –

Novembris, 8.–10. lpp.

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Lietišķā etiķeteKursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 20Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 20Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Ruta AkermaneKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Ruta AkermanePriekšzināšanas Psiholoģija

Kursa anotācija:Kursa mērķis – iepazīties ar lietišķās etiķetes aktualitātēm mūsdienu sabiedrībā, prast

veidot savu tēlu lietišķajā vidē.

Rezultāti: Pēc kursa beigšanas studenti izprot un zina uzvedības kultūras noteikumus lietišķajā saskarsmē.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1.Kulturālas uzvedības priekšnoteikumi un jēdzieni. Etiķete, etiķetes ievērošanas mērķi

2 2 4

2. Ārējais izskats lietišķās attiecībās 4 2 6

3. Attiecību kultūra darba vietā 4 2 6

4. Dāvanu un suvenīru izvēle lietišķās attiecībās 2 4 6

5. Lietišķās viesības 2 2 4

6. Lietišķie kontakti un sarunas 4 4 8

7. Publiskā runa, runas tehnika 2 4 6

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:- patstāvīgā darba izstrāde – 20%- prezentācijas – 30%- Eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Fosters D. Lietišķā etiķete Eiropā. – R.: Zvaigzne ABC, 2005, 400 lpp2. Kincāns V. Etiķete sadzīvē, lietišķajos kontaktos, starptautiskajās attiecībās.-R.: Biznesa

Partneri, 20003. Milts A. Ētika. Saskarsmes ētika.- R.: Zvaigzne ABC, 20044. Veics V. Uzvedības kultūra saskarsmē. 1.daļa. – RaKa, 1998.5. Veics V. Uzvedības kultūra saskarsmē. 2. daļa. – RaKa, 2000.

Papildliteratūra6. Vlfa I. Mūsdienīgas uzvedības normas.- Zvaigzne ABC,1999.7. Kincāns V. Diplomātiskais protocols. – R., 1993.8. Gulēna G. Esiet, lūdzu tik laipni un ...!- R.: Zvaigzne ABC,19989. Hanišs H. Galda kultūra. – R.: Jumava, 2000

Ķestere I. Lietišķās viesības.// Kapitāls. – 2000., Nr.10

Periodika, interneta resursi un citi avoti10. http://www.bremercommunications.com11. http://www.businessgerman.com/business-knigge/

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Masāžas pamatkurssKursa līmenis (1-3) 1Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 2Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 44Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 34Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģiju katedraPar kursu atbildīgais mācībspēks Anita ĀdmineKursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.Kursa izstrādātājs Anita ĀdminePriekšzināšanas Anatomija, fizioloģija

Kursa anotācija:Kursa mērķis – sniegt studentiem teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas

klasiskajā masāžā. Klasiskās masāžas neirogēno, humorālo, mehānisko iedarbību uz cilvēka organismu. Klasiskās masāžas pamatpaņēmieni un to raksturojums. Palīgpaņēmieni to raksturojums. Indikācijas, kontrindikācijas. Pielietot klasiskās masāžas darbības pamatmetodes pacientu aprūpē.

Rezultāti: Pēc kursa beigšanas studenti zinās klasiskās masāžas mērķi un nozīmi. Sapratīs masāžas paņēmienu fizioloģisko iedarbību un to pielietojumu. Būs praktiski apguvuši augšējās, apakšējās ekstremitātes, apkakles zonas, muguras krūšu daļas un muguras masāžu.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats TeorijaSemināri/ praktiskie darbi

Stundu skaits kopā

1. Ievads – masāžas pamatpaņēmieni, to fizioloģiskā iedarbība uz organismu. Masāžas termini, indikācijas, kontrindikācijas. Masāžas procedūras struktūra, prasības masierim un pacientam.

2 2 4

2. Augšējās ekstremitātes masāžas shēma un augšējās ekstremitātes topogrāfiskā anatomija. Atsūknējošā jeb atpludinošā masāža. Glaudīšana un berzēšanas paņēmieni un palīgpaņēmieni.

6 6

3. Augšējās ekstremitātes masāžas shēma, apvienojot glaudīšanas, berzēšanas, mīcīšanas un vibrācijas paņēmienus un palīgpaņēmienus.

6 6

4. Apkakles zonas masāžas metodiskie norādījumi. Masāžas shēma, secība, masāžas virzieni

6 6

5. Apakšējās ekstremitātes masāža metodiskie norādījumi atsūknējošai jeb atpludinošai masāžai, apvienojot glaudīšanas, berzēšanas, mīcīšanas un vibrācijas paņēmienus un palīgpaņēmienus.

6 6

6. Muguras th-krūšu daļas masāža. Masāžas shēma, secība, virzieni, metodiskie norādījumi.

6 6

7. Muguras masāžas metodiskie norādījumi, shēma, secība, virzieni.

6 6

8. Taktīlā un Tauriņā pieskāriena masāža, tās pielietojums darbā ar pacientu.

6 6

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:- patstāvīgā darba izstrāde – 20%- praktiskie darbi – 30%- eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Dambenieks D. Masāža, Jumava, 2003.g. 96.lpp.2. Brauna D. V. Kāju masāža, Zvaigzne ABC, 2004-128.lpp.3. Maksvela- Hadsone K. Masāža, Zvaigzne ABC, 2004,-168.lpp.4. Zetlers I, ārstnieciskā masāža, Avots 2006-99.lpp.5. Daliho, H. Hāze, H Krauss. Masāža, Zvaigzne,1989.

Papildliteratūra6. Logina I, muguras sāpes, nacionālais apgāds, 2006.

7. Rapaport MH, Schettler P, Bresee C, A Preliminary Study of the Effects of a Single Session of Swidish Massage on Hypothalamic- Pituitary and Immune Function in Normal Individuals. J Altern Complement Med. 2010.

8. Noto Y, Kudo M, Hiota K- Back massage therapy promotes psychological relaxation and an in salivary chromogranin A release J Anesth.2010

9. Tai masāža Zvaigzne ABC 1998

10. Pilates vingrošana Zvaigzne ABC 2005

Periodika, interneta resursi un citi avoti11. Metodiskie materiāli no fizikālās asociācijas sēdēm12. http// www.mountainwallmassage. Net/benefits. Html13. http// www.massagehealththerapy.Com.

APSTIPRINUKatedras vadītāja

___________________________/Elita Rutka/

2010. 01. jūnijā

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

STUDIJU KURSA APRAKSTS

Kursa nosaukums Vadības teorija un mārketingsKursa līmenis 2Kredītpunkti 2ECTS kredītpunkti 3Kopējais auditoriju stundu skaits 40Lekciju stundu skaits 20Semināru vai praktisko nodarbību stundu skaits 20Studenta patstāvīgā darba stundu skaits 40Atbildīgā struktūrvienība Medicīnas tehnoloģija katedra

Par kursu atbildīgais mācībspēks Mg.oec. Agnese Oliņa

Kursa apstiprinājuma datums 01.06.2010.

Kursa izstrādātājs Mg.oec. Agnese Oliņa

PriekšzināšanasUzņēmējdarbības organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma

Kursa anotācija: Kursa mērķis - sniegt teorētiskas un praktiskas zināšanas vadībzinības jautājumos,

uzņēmējdarbības resursu vadīšanā, līdera lomas nozīmīgumā, organizācijas kā sistēmas sekmīgas darbības priekšnoteikumos. Sniegt zināšanas un prasmes par mārketinga pētījumu teorētiskajiem un praktiskajiem aspektiem mūsdienu organizācijās.

Rezultāti:

Apgūstot studiju kursa prasības, tiek sekmēta prasme pielietot teorētiskas un praktiskās zināšanas vadībzinības jautājumos, uzņēmējdarbības resursu vadīšanā, veikt mārketinga pētījumus organizācijās. Analizēt mārketinga pētījumu rezultātus un formulēt priekšlikumus uzņēmuma mārketinga politikā, izvēlēties atbilstošos tirgus segmentus un tos efektīvi apkalpot.

KURSA PLĀNS

Nr. p.k. Temats Teorija

Semināri/ praktiskie

darbi

Stundu skaits kopā

1. Organizācija un vadība 2 2

2. Vadīšanas teorijas attīstība 2 2

3. Organizācijas iekšējā un ārējā vide. 2 4 6

4. Vadīšanas funkcijas un vadīšanas metodes 2 4 6

5.Vadītājs un vadīšana. Vadības stili. Vara, deleģēšana, centralizācija un decentralizācija.

2 2

6. Komunikācija organizācijā. Lēmumu pieņemšanas process un metodes 2 4 6

7. Mārketinga pētījumu loma, veidi un informācija. 2 2

8.Problēmu formulēšana, datu vākšanas procesa organizēšana un datu analīze.

2 2

9.

Uzņēmējdarbības vides izpēte. Tirgus izpēte. Pircēju un pieprasījuma izpēte. Konkurentu darbības izpēte.

2 4 6

10.

Produkta, tā konkurētspējas un sadales izpēte. Cenu izpēte. Mārketinga komunikāciju kompleksa izpēte.

2 4 6

PRASĪBAS KREDĪTPUNKTU IEGŪŠANAI:Kursa galīgo vērtējumu veido:

- patstāvīgo darbu izstrāde un prezentācija – 20%- kontroldarbi – 30%- eksāmens – 50%

LITERATŪRA

Mācību pamatliteratūra1. Ukolovs V., Mass A., Bistrjakovs I., Vadības teorija, Rīga, Jumava, 2006, 246 lp.2. Forands I., Biznesa vadības tehnoloģijas, Rīga, Latvijas Izglītības fonds, 2004, 330 lp.3. Praude V., Beļčikovs J. Menedžments. Rīga: Vaidelote. 20014. Kotlers F. Mārketinga pamati, Rīga, Jumava, 2006, 647 lp.5. Niedrītis J.Ē. Mārketings. Rīga, Turība, 2005.6. Praude V. Mārketings Rīga, 2005.

Papildliteratūra7. Pelše G., Ruperte I., Mazā biznesa kurss, Rīga, Jumava, 2009, 328 lp.8. Forands I. Personāla vadība. Rīga: Latvijas Izglītības fonds, 2002.

9. Praude V., Šalkovska J., Nasonovs V. Mārketinga komunikācijas, Rīga, Vaidelote, 2005.

10. Hofs K. G. Biznesa ekonomika. − Rīga: Jāņa Rozes apgāds, 2002. − 559 lpp.11. Kalka R., Mēsena A. Mārketings. − Rīga: DeNovo, 2004. − 127 lpp.

Periodika, interneta resursi un citi avoti12. Žurnāls "Kapitāls"13. Žurnāls „Latvijas ekonomists”14. Laikraksts „Dienas bizness” 15. Ekonomikas ministrijas mājas lapa: http://www.em.gov.lv 16. Finanšu ministrijas mājas lapa: http://www.fm.gov.lv17. Normatīvie akti: http://www.likumi.lv 18. Valsts ieņēmumu dienesta mājas lapa http://www.vid.gov.lv

PIELIKUMS NR. 2

INFORMĀCIJA PAR STUDIJU PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ IESASTĪTAJIEM MĀCĪBSPĒKIEM

PROGRAMMAS REALIZĀCIJĀ IESAISTĪTO MĀCĪBSPĒKU SARAKSTS

Nr. p.k. Vārds Uzvārds Grāds Amats

Statuss LU P. Stradiņa

medicīnas koledžā

Pamatdarba vieta

Anita Ādmine Bc. paed. lektors Pamata darba vieta

Ruta Akermane Mg. paed lektors Pamata darba vieta

Māra Briņķe Bc. philol. lektors Pamata darba vieta

Silvija Daudze Ārsta grāds(med.) lektors Pamata darba

vieta

Maija Kurmiņa Mg. paed. lektors Pamata darba vieta

Aelita Koha Mg. paed lektors Pamata darba vieta

Ruta Kārklīte Bc. biol. lektors Pamata darba vieta

Alevtīna Leice Mg. biol. docents Pamata darba vieta

Laura Mihailovska Mg. sc. tqm. lektors Pamata darba vieta

Agnese Oliņa Mg. oec. lektors Pamata darba vieta

Inga Štrause -Patmanatane Mg. jur. lektors Pamata darba

vieta

Ļubova Šuvalova Mg. med. phys. lektors Pamata darba

vieta

Maija Zute Mg. sc. sal. lektors Pamata darba vieta

Silvija Roga Ārsta grāds(med.)

Ārštata docētājs

Blakus darba vieta

Rīgas Stradiņa Universitāte

Inta Jaunalksne Ārsta grāds(med.)

Ārštata docētājs

Blakus darba vieta

VSIA „P. Stradiņa klīniskās

universitātes slimnīca”

Jurijs Dehtjars Dr.hab.phys.prof.

Ārštata docētājs

Blakus darba vieta RTU

Arta Olga Balode Ārsta grāds(med.)

Ārštata docētājs

Blakus darba vieta

VSIA „P. Stradiņa klīniskās

universitātes slimnīca”

Daina Lutinska Ārsta grāds(med.)

Ārštata docētājs

Blakus darba vieta RSU

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Ruta Akermane dzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1956. Izglītība: 2005 – 2007 Latvijas Universitāte, Psiholoģijas un pedagoģijas fakultāte1999 –2003 Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskola1972 – 1975 Rīgas 4. medicīnas skola

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2007 Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā

Nodarbošanās:2005 - lektore, LU P. Stradiņa medicīnas koledža, medicīnas tehnoloģiju katedra,

studiju programmas ‘’Podoloģija’’ izglītības metodiķe2003– 2005 personāla daļas vadītāja, Latvijas Māsu asociācija1995 – 2004 ārštata lektore, Medicīnas profesionālās izglītības centrs 1995 - 2002 diabēta pacientu apmācības kabineta vadītāja, SIA ‘’Pulss –5’’

Mūžizglītība:2005 Konference ‘’ Mūsdienīgs skatījums uz 2. tipa cukura diabēta ārstēšanu’’2006 Konference ‘’ Jaunākās iespējas cukura diabēta ārstēšanā’’, Studentu starptautiskā zinātniskā konference ‘’ Pētniecības nozīme veselības un sociālās aprūpes studijās’2007 FINE konference ‘’Boloņas process un māsu izglītotāju kompetences’’ Maribora, Slovēnija, Zinātniski praktiskā konference ‘Biomedicīnas laboranta izglītības prakses tendences’’, Latvijas endokrinologu un Latvijas diabēta Asociāciju zinātniskā sēde ‘’ 2. tipa cukura diabēta profilakses, diagnostikas un ārstēšanas vadlīnijas’’, Zinātniski praktiskā konference ‘’ 21. gadsimts – jaunu zināšanu un tehnoloģiju laikmets’, Semināri ‘ Individuāla prezentācijas izstrādāšana, pielietojot Microsoft Power Point’’, ‘’Datu apstrāde pētniecībā’, Semināri ‘ Pētījuma metodes sociālajā aprūpē’’, ‘Didaktika sociālajā aprūpē’’2008 Seminārs ‘’Zinātniskās publikācijas’’, Farmeko SIA un Abbot Laboratories Baltic SIA un Latvijas Endokrinoloģijas un diabetoloģijas māsu apvienības seminārs ‘’ Glikēmijas kontrole CD pacientiem, konsekvences, ieguvumi’, Leonardo da Vinci projekta ietvaros pieredzes apmaiņas programma Somijā, Savonlinnā, Invitros un Latvijas Endokrinoloģijas un diabetoloģijas māsu apvienības seminārs ‘’Regulāras un precīzas glikēmijas paškontroles nozīme CD pacientiem’’, 5. Baltijas radiogrāferu kongress ‘’Kvalitātes nodrošinājums radiogrāfijā: izglītība praksei’’, Zinātniski praktiskais seminārs ‘’Pētījumu metodes kvalifikācijas darbos’’2009 Seminārs ‘’ Neirālie un asinsvadu bojājumi cukura diabēta gadījumā’’, Leonardo da Vinci projekta ietvaros pieredzes apmaiņas programma Vācijā, Dobelnā, Latvijas māsu asociācijas un Latvijas māsu vadītāju asociācijas seminārs ‘’Kvalitātes vadība: finanšu un cilvēkresursu plānošana māsu praksē’’; ‘’Dažādu paaudžu personāla motivācijas metodes pacientu aprūpē’’, Dalība 2. Latvijas Māsu un vecmāšu kongresā, uzstāšanās ar referātu ‘’Podologa izglītība Latvijā’’, Konference ‘’Koledžas izglītība teorijā un praksē’’2010 Latvijas Endokrinoloģijas un diabetoloģijas māsu apvienības konference, Latvijas endokrinologu un Diabēta aprūpes māsu seminārs ‘BGAT – Blood Glucose Awareness Training’’ apmācības programma, Erasmus projekta ietvaros pieredzes apmaiņas vizīte Karolinskas institūtā Zviedrijā, Erasmus projekta ietvaros lekcija Plovdivas universitātes Medicīnas koledžā

Zinātniski pētnieciskās publikācijas un mācību literatūra (metodiskie materiāli):1999 Grāmata R. Akermane, I. Konrāde “Palīglīdzeklis diabēta pacientu apmācībā”, Rīga

2009 Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītības nozares ilgtspējīgai attīstībai" mācību programmas un mācību materiāla izstrāde Diabēta aprūpes māsām

Zinātniski pētnieciskā darbība:

Akadēmiskie kursi: Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību

regulējošiem normatīviem aktiem A daļa, 2 KP Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas A daļa, 2 KP Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija, A daļa, 2 KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību: 1995 -2002 Latvijas Endokrinoloģijas un Diabetoloģijas māsu apvienība, priekšsēdētāja 2002 – patreiz Latvijas diabēta aprūpes māsu apvienība, Valdes locekle 1995 – 2007 Latvijas Endokrinoloģijas un Diabetoloģijas māsu sertifikācijas komisija,

Sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja 2006 – 2007 Profesijas standarta izstrādes darba grupa ‘’Podologs’’, darba grupas vadītāja 2005 – patreiz Eiropas diabēta māsu apvienības (FEND) biedre 1998 – 2000 Phare and Tacis LIEN projekts Zviedrija – Latvija, Diabēta pēdas aprūpes

darba grupas vadītāja

2010. gada 13. oktobrī /Ruta Akermane/ Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Anita Ādmine dzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1958. Izglītība: 2002-2004.Rīgas Stradiņa universitāte Sabiedrības veselības skola.1976.-1980 LVFKI –sporta pedagoģijas fakultāte

Nodarbošanās:Lektore LU P Stradiņa medicīnas koledžā2009- Kursi manuālā limfodrenāžā2008- Massage SPA school Chikago.2002- kursi Taktilā masāžā2000- kursi sporta masāžā1998-International Massage Week Boston. Massage Bodywork school1995- sertifikācijas eksāmens SKUS1987- kursi reflektori- segmentārā masāža1982- kursi klasiskā masāža

Mūžizglītība:2006.gads Kvalitātes kritēriji māsu izglītībā un praksē Sertifikāts, 2008. gads Pētījumu metodes kvalifikācijas darbos Sertifikāts, 2009. gads Koledžas izglītība teorijā un praksē Sertifikāts, 2009. gads Augstskolas didaktika – mūsdienu teorijas un prakse

Akadēmiskie kursi: Masāžas pamatkurss, C daļa, 2 kredītpunkti

2010. gada 06. oktobrī / Anita Ādmine / Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Dr.Arta Balodedzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1948 Izglītība: 1966. - 1972. Latvijas Medicīnas akadēmijas Ārstniecības Fakultāte no 2006 -2010 Doktorantūra, Rīgas Stradiņa universitāte

Nodarbošanās:2010. – Centrālās laboratorijas Mikrobioloģijas un seroloģijas nodaļas vadītāja.2002. – 2009. Centrālās laboratorijas vadītāja, turpat1979. – Centrālās laboratorijas Mikrobioloģijas un seroloģijas nodaļas vadītāja, 1977. – 1979. Māsu nodaļas vadītāja, turpat

Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīca1975. – 1979. Mikrobioloģijas pasniedzēja, Rīgas 2.medicīnas skola 1972. – 1975. Laboratorijas vadītāja, Gulbenes rajona centrālā slimnīca

Mūžizglītība:Latvijas Medicīnas mikrobiologu asociācija (sertifikāts A-18775), Latvijas Laboratorijas ārstu biedrība (sertifikāts A-11081).

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra1. Balode A. Laboratoristiskā diagnostika. SIA Nacionālais apgāds, 2003. ISBN9984-

26-138-7. 2. Balode A. Laboratoristiskā diagnostika. SIA Nacionālais apgāds,2008. ISBN978-

9984-26-376-2.3. Dumpis U., Miklaševičs E., Balode A.O. Metodiskie materiāli. Modulis: Patogēno

baktēriju izpētes modulis. LU, 2006.4. Laboratorisko izmeklējumu rezultātu interpretācija. Tālākizglītības kursi veselības

aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personālam – ne laboratorijas ārstiem pie LAAB.2010g.

5. Analītiskā procesa kvalitātes nodrošināšana laboratoriskiem izmeklējumiem. Tālākizglītības kursi veselības aprūpes un veselības veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personālam – biomedicīnas laborantiem pie LAAB 2010-2011g.

Zinātniski pētnieciskā darbība:2008. LZP 04.1165 „Nozokomiālo infekciju izraisītāju molekulārā un

filoģenētiskā analīze” (vad E. Miklaševičs).2004. - 2008. LZP 05.1804 „Meticilīnrezistentā Staphylococcus aureus molekulārā

tipēšana un patogenitātes faktoru identifikācija pacientiem ar hronisku kājas išēmiju” (vad. S. Kovaļevs).

2007. - 2008. ES pētījums „Burden of Resistance and Diseases in European Union” (nac. vad. U. Dumpis).

2007. - 2008. TOP17-05/25 „Clostridium difficile klīniskās diagnostikas, ribotipēšanas un toksīnu raksturošanas testu izstrādāšana un ieviešana medicīnas praksē” (vad. A. Martinsons).

2007. - 2009. VPP „Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju zinātniskā izpēte ar multidisciplināra konsorcija palīdzību”. (vad. A. Dumpis).

2008. - 2009. ES pētījums „Mastering of Hospital Antimicrobial Resistance in Europe” (nac. vad. U. Dumpis).

no 2009. LZP 09.1302 „Karbapenēmrezistentās Acinetobacter baumanii izplatība Latvijas slimnīcās un tās molekulārepidemioloģiskais raksturojums” (vad. U. Dumpis).

no 2009. Eiropas Ekonomikas Zonas un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments: Introduction of Laboratory Based Early Warning System and Infection control Mechanisms for Containment of Multiresistant Nosocomial Pathogens in Latvian Regional Hospitals (vad.U. Dumpis).

Dalība klīniskos pētījumos:2005. – 2010. SMART ‘’Merk’’.2008. Comparative Activity of Carbapenem Testing Etest Study (COMPACT) (pētn. A. Balode).2008. – 2010. Tigecycline Evaluation Surveillance Test (pētn. A. Balode).No 2009. A prospective multinational, multi-center, randomised, double blined,

double-dummy, controlled study comparing the efficiacy and safety of moxifloxacin to that of amoxicillin-clavulanic acid for treatment of subjects with acute exacerbations of hronic bronchitis ( Bayer Health Care) –( mikrobiologs)

Akadēmiskie kursi: Mikrobioloģijaunepidemioloģija,parazitoloģija, B daļa 6 kredītpunkti.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: no 2004. European Antimicrobial Resistance Surveillance System (EARSS) nac.

koordinatorsno 2006. EARSS Advisory Board Member

no 2006. ESCMID Study Group for Antimicrobial Resistance Surveillance (ESGARS)

no 2007. The European Committee on Antimicrobial Susceptibility Testing (EUCAST) nac. pārstāvis

no 2007. The ESCMID Study Group on Nosocomial Infection (ESGNI)no 2008. Development and Commeralization Investigational Medicinal Product

OPC – 67683, Otsuka Pharmaceutical, Laboratorijas konsultante

2010. gada 16. decembrī /Arta Balode/ Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Māra Briņķedzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1948.

Izglītība:

1966. – 1971. Latvijas Universitāte, latviešu valodas un literatūras fakultāte, filologa, latviešu valodas un literatūras pasniedzēja

Nodarbošanās:2010 līdz šim brīdim pasniedzēja Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžā1973 – 2009 lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā 1973 - 2004 pasniedzēja P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā1995 - 2004 bibliotēkas vadītāja P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā Akadēmiskie kursi:Cilvēka anatomija un fizioooģija, latīņu medicīniskā terminoloģija, A daļa, 2 kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:

“Pētniecība māsu izglītībā “, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, Zviedrijas Sarkanā krusta Universitātes koledža Stokholma, Gēteborgas universitāte

„Social Care in Theory and Practice in Latvia „,Orebro University, LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia

“Ētika kā vērtīborientējošas izglītības sastāvdaļa “, Ētikas pedagogu asociācija „ Research Methods in Riga, Latvia, Orebro University „Tendecies in the Social Care System and Education Development „Orebro University,

LPSCWA, P.Stradiņa Rīgas 2.medskola, Jūrmala, Latvia „Nurse and Nursing Paradigma at the begining of the New Millenium” P.Stradiņa Rīgas

2.medskola, the School of Nursing in Storstroms Amt Denmark, Jūrmala, Latvia “Psihotehniskās spēles un to metodika saskarsmes stundās “, PIAP aģentūra “Sociālā darba lektors “, LPMC “Psiholoģija “, LPMC Sertifikāts par itāļu valodas apgūšanu 114 akadēmisko st apjomā ( 2000 – 2001 )2001.g.12.05. Nr. 2103

2010. gada 06. novembrī / Māra Briņķe/ Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Silvija Daudze dzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1941. Izglītība: 1960. – 1966. Rīgas Medicīnas institūts, Ārstniecības fakultāte 1996. – 1999. LU Pedagoģijas fakultāte – nepabeigta maģistrantūra (neaizstāvēts maģistra darbs)

Nodarbošanās:1979.- līdz šim laikam P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža (agrāk –

Rīgas 2.medicīnas skola, P. Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola) - lektore1975.- 1979. – Rīgas pilsētas SES Stafilokoku un klīniskās bakterioloģijas laboratorija –

ārste-bakterioloģe1966.-1975. – Talsu rajona SES bakterioloģiskās un higiēnas laboratorija – laboratorijas

vadītāja (ārste bakterioloģe, higiēnas ārste)

Mūžizglītība:1970. – 4 mēnešu kursi Ļeņingradas Ārstu kvalifikācijas celšanas institūts – kursi

“Mikrobioloģija ar mikoloģiju bakteriologiem”, 1979. - 2 mēneši Jaroslavļas medicīnas institūta Kvalifikācijas celšanas fakultāte - kursi

medicīnas skolu pasniedzējiem , 1988.-1989., 1991.- 1992. LVU Angļu valodas kursi (2-gadīgie kursi, dažādam zināšanu

līmenim), Rīga, 1996.g. Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība, tālākizglītības kursi „Pedagoģija” Rīga, 240

stundas, 2008. gads P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „Pētījumu metodes

kvalifikācijas darbos” Sertifikāts, 2010. gads P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „Pētījumu elementi

profesionālās izglītības praksē” Sertifikāts,

Zinātniski pētnieciskās publikācijas un mācību literatūra (metodiskie materiāli):1. Daudze S. Higiēna. Mācību metodiskais līdzeklis māsām. Jūrmala, 2002.2. Daudze S. Uztura higiēna. Mācību metodiskais līdzeklis māsām un ārstu palīgiem.

Jūrmala, 2009., - 23 lpp.3. Daudze S. Arodmedicīna. Mācību metodiskais līdzeklis studentiem. Jūrmala, 2009., -

32 lpp.4. Daudze S. Mikrobioloģija un epidemioloģija. Mācību metodiskais līdzeklis māsām un

ārsta palīgiem. Jūrmala, 2007.

Akadēmisie kursi: Vides veselība un ekoloģija un arodmedicīna, A daļa 2 kredītpunkti

2010. gada 17. novembrī / Silvija Daudze / Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Dr.hab. phys, prof. Jurijs Dehtjars dzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1947. Izglītība: 1973.-1976. Aspirantūra RTU1966.-1971. Studijas LU Ekonomikas fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1993. RTU profesors. 1987. Docents, PSRS Augstākās un vidējās speciālās izglītības ministrija, 1992. Dr. fiz. – Latvijas Universitātē1992. Dr habil. fiz. –Latvijas Universitātē.1982. Fiz.-mat. zin. kand. , Urālu politehniskais institūts.2008. LZA īstenais loceklis2001. Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) kor.-loc. 2005. Žitomiras Tehnoloģiskās universitātes (Ukrainā) goda profesors

Nodarbošanās:Latvijā1993. profesors, RTU1973. RTU. – jaunākais zinātniskais līdzstrādnieks, vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, vadošais zinātniskais līdzstrādnieks, grupas vadītājs, vecākais pasniedzējs, docentsĀrzemēs1999. - “Martin-Luther University”, Halle/Salle, Vācija, viesu pētnieks.1995. - “Chugoku National Industrial Research Institute”, Japānā; viesu pētnieks

Mūžizglītība:2007. NATO advanced study institute (10 dienas, Rumānijā).2005., augusts (1 nedēļa) –“International summer school-conference Advanced Materials and Technologies, Lietuvā.2004., novembris (2 nedēļas) – “King’s College London” un “Royal Marsden Hospital”, Lielbritānijā, apmācība radiācijas fizikas kursā un kvalifikācijas celšana radiācijas drošībā medicīnā.

Zinātniski pētnieciskās publikācijas un mācību literatūra (metodiskie materiāli):grāmatas

1.Radiācijas terapijas fizikāli pamati. ESF projekts RTU un LU starpaugstskolu maģistrantūras studiju modulis “Medicīnas fizika”. CD., 2008.

2.Medicīnas attēlošanas fizikāli pamati. ESF projekts RTU un LU starpaugstskolu maģistrantūras studiju modulis “Medicīnas fizika”. CD., 2008.

3. Medical physics dictionary. http://emitdictionary.co.uk/emitdictionary/credits.htm. EMIT, 2008. līdzautori: S. Tabakov (koordinators), M. Buchgeister, G. Helms, S. Delorme, A. Noel, , J. Giraud, H. Bouscayrol, L. Blache, I. Lamm, M. Almquits, R. Wirestam, S. Strand, Bo. Jonsson, M. Ljungberg, F. Stahlberg, T. Jansson, F. Milano, A. Pascoal, I. Hernando, A. Paula Millan, A. Garcia, M. M. Wasilewska-Radwanska, K. Grymek, A. Krisanachinda, P. Zarand, I Polgár, T. Porubszky, J. Martos, T. Daboczi, G. Sáfrány, F. Humml, J. Varga, K. Meigas, K. Kepler, J. Vedru, S. Rootsmaa, A. Lukosevicius, A.

Basevicius, D. Serenaite, D. Andrei, C. Petroiu, A. Popescu, O. Duliu, R. Popa, C. Milu, P. Unak, T. Karalý, F. Lambrecht, F. Zumrut Biber Muftuler, S. Teksoz, F. Bentayeb, R. El Meliani, I. Elyaseery, N. Hussein, I. Horakova, A. Kindlova S. Trampotova, D. Kotalova, V. Husak, J. Ptacek, Josef Pacholik K. Georgiana, K. Demetrios, M. Georgios, P. Christos, Y. Charalambos, C. Dora, C. Christodoulos, C. Stelios, C. George, C. Demetra, G. Yiannis, H. Michalis, K. Prodromos, M. Andreas, P. Nicos, S. Anastasia, S. Spyros, L. Bumbure, M. Chaikovska, Dz. Emzins, A. Katashevs, S. Plaude, S. Popovs, J. Rauzins.

metodiskie materiāli1. Runas un dzirdes fizikālie pamati. Studiju kursa programma. Liepājas Pedagoģijas

akadēmija. 2006. 1 lpp.2. Prakses rokasgrāmata, Rīgā, SIA “P&Ko”, 2006., 36 lpp., līdzautors: V. Zemīte.3. Prakšu vadlīnijas. , Rīgā, SIA “P&Ko”, 2006., 8 lpp, līdzautors: V. Zemīte.4. Medicīnas tehnika un attēla reģistrācijas iekārtas radioloģijā. Studiju kursa programma

P.Stradiņa veselības un sociālas aprūpes koledžā, 2009.5. Radiācijas fizika, Studiju kursa programma P.Stradiņa veselības un sociālas aprūpes

koledžā, 2009.6. Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē. Studiju kursa programma P.Stradiņa veselības

un sociālas aprūpes koledžā, 2009.7. Medicīniskās attēlošanas fizikālie pamati. RTU un Latvijas Universitātes maģistrantūras

studiju modulis “Medicīnas fizika”, 2008., CD .8. Radiācijas terapijas fizikālie pamati. RTU un Latvijas Universitātes maģistrantūras studiju

modulis “Medicīnas fizika”, 2008., CD .

Zinātniski pētnieciskā darbība:2000.- Gaisa piesārņojuma Rīgā analīze1997.- Tirgvedības pētīšanas metožu izmantošana1990.-1999. Studiju finansēšanas un studiju kreditēšanas pieredzes analīze1974.-1990. Graudaugu ražības un to ietekmējošo faktoru analīze

Starptautiskās konferences “Small Area Estimation” (Riga, 20 – 21, August, 199) Rīcības komitejas locekle 1998. - 1999. gadā

Pasaules Latviešu zinātnieku kongresa 2001. gada augusts Organizācijas komitejas locekle (2000. – 2001. gadam);

Programmas komitejas un Rīcības komitejas locekle starptautiskajai konferencei “Nordic – Baltic Sea Region on the Eve of 21st Century” Rīga, 4-7.10.2000

Programmas komitejas un Rīcības komitejas locekle starptautiskajai konferencei “Investment in Energy in the Baltic Sea Region”, Rīga, 6-8, 04, 1999

Programmas komitejas un Rīcības komitejas locekle starptautiskajai konferencei “Regional Integration and Transition in the Baltic Rim”, Ystad (Zviedrija), 2-5, 10,2002

Akadēmiskie kursi: Ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē, A daļa, 2 kedītp.

2010. gada 26. oktobrī / Jurijs Dehtjars / Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Dr.Inta Jaunalksne

Dzimšanas gads: 1958.

Izglītība: 1983.-1984. Internatūra terapijā1977.-1983. Rīgas Medicīnas institūts, Vispārējā Medicīnas fakultāte

Nodarbošanās:1996.- līdz šodienai VSIA Paula Stradiņa KUS, Klīniskās imunoloģijas centrs, centra vadītāja2005.- līdz šodienai Latvijas Jūras Medicīnas centrs, imunologs1993.- 2010. RSU Imunoloģijas institūts, pētniece, metodiste1989.- 2009. Latvijas onkoloģijas centrs,onkologs- imunologs1985.- 1989. Rīgas 9.poliklīnika,terapeits

Zinātniski pētnieciskās publikācijas un mācību literatūra (metodiskie materiāli):1. I.Jaunalksne, L.Eņģele, G.Zakenfelds, S.Doniņa, V.Januškēvičs APO-1 expression on

peripheral blood lymphocytes. The International Journal of Medicine, Biology and the Environment,2001, 29 (1),29-33,2001

2. S.Doniņa, E.Enģele, I.Jaunalksne, G.Zakenfelds. Fas expression on peripheral blood T cells in patients with colorectal cancer and benign polyps of colon and rectum. The International Journal of Medicine, Biology and the Environment,2001, 29(1),41-45(2001).

3. I.Jaunalksne, L.Eņģele, A.Sočņevs, S.Doniņa, G.Zakenfelds, V.Januškēvics MHC (HLA) antigens in gastric cancer patients. Acta Biologica Universitas Gaugavpiliensis, 2001,vol.1,2,86-89

4. JN.Kurjane,RBruvere,O.Shitova,T.Romanova,I.Jaunalksne,M.Kirshvincs,A.Socnevs.Analysis of the Immune status in Latvian chernobyl clean up workers with nononcological thyroid diseases. Scandinavian Journal of Immunology,54, 2001,528-533

5. L.Klimkane,I.Kalnina, I.Meirovics,L.Engele.,I. JaunalksneFunctional activity of peripheral blood lymphocytes monitored by the fluorescent probe ABM in cancer patients. Proceedings of the Latvian Academy of sciences ,B,,vol.57, (2003),5,628,180-186

6. I.Mihailova,A.Pētersons,I.Jaunalksne, V.Mihailova, V.Priedīte. Peripheralmononuclear cell apoptoses and activation in chronic renal insuficiency in patients with peritoneal dialisys. RSU:Scientific reports. 2003:277-280

7. I.Jaunalksne,T.Romanova,N.Vinogradova,U.Kopeika,J.Baško,V.Priedite.CEA,CA125 and Cyfra 21-1 for lung cancer patients.The Journal of the International Society for Oncodevelopmental Biology and Medicine,24,S1,2003,93

8. A.Klaucēna,A.Krauze,I.Vanags,P.Ošs, I.Jaunalksne Sepses sevierity and TNF2 corelation. RSU Scientific reports ,2004.

9. I.Jaunalksne,S.Donina,A.Urtane,T.Romanova,T.Smirnova,L.Engele, Apoptotic markers in peripheral blood in gastrointestinal cancer patients, Immunology 2004, 559-562

10. I.Jaunalksne,T.Romanova,J.Nikiforenko,G.Sarkova,S.Donina,I.Nuke, L.Engele S-100 protein and melanoma.Acta Medica Lituanica, 2005,vol.12, No.3.,75-77.

11. S.Donina, I.Jaunalksne,L.Engele,T.Smirnova, T.Romanova. Markers of peripheral blood Lymphocyte activation in local and advanced gastrointestinal cancer patients. Acta Medica lithuania, 2005,vol.12,No.3, 78-81

12. I.Mihailova,A.Pētersons,I.Jaunalksne CD44 receptor exspresion peripheral Mononuclear cells in patients with chronic renal insufficiency and dialysis.RSU scientific reports,2005,10-14.

13. I.Lisagors,A.Sondore,A.Škesters,A.Silova, P.Ošs, I.Jaunalksne Current concepts of the pathophysioligy,diagnosis and management of acute pancreatitis. RSU Scientific reports.2006,140-149

14. O.Sabeļņikovs, I.Jaunalksne, I.Vanags,P.Ošs. sTNFR2 un TNFa relations in Sepsis patients.RSU Scientific reports,2006,160-163

15. I.Lisagors, A.Sondore,A.Schessters,A.Silova,P.Oshs,I.Jaunalksne,M.Pavārs et all. Current trends in intensive care of severe acute pancreatitis. The role of hyperbaric oxygenation.Acta Medica Lithuanica,2007, 10,32-33

16. M.Metra, I.Jaunalksne,S,Dzelzite et all. Multiple sclerosis, recommendations and quidelines.JMC,2008, 3-62.

17. N.Kurjane,T.Zvagule,N.Gabruseva, E.Hagina,I,Jaunalksne .Autoantibodies in Chernobil accident liqvidatores after 20 years.RSU Scientific reports,2008, 184 - 187.

18. I.Jaunalksne, S.Donina, L.Engele,I.Vaimane Some cell immunity characterising parameters in malignant gastrointestinal cancer patients in early postoperative period. RSU Scientific reports. 2008.,298-300.

19. I.Jaunalksne, S.Donina,S.Čapenko,M.Murovska Cellular immunity in human Herpes viruses 6 and7 infected gastrointestoinal cancer patients. Proceedings of The Latvian Academy of Sciences.vol.63,4/5,2009,163-167.

Zinātniski pētnieciskā darbība:2009.- Immatics pētījums1989.- 2009. Kuņģa zarnu trakta audzēju imūnkompetento šūnu analīze

Akadēmiskie kursi: Infekciju slimību pamati un imunoloģija, A daļa, 2 kredītpunkti.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas Imunologu asociācijas valdes locekle, sertifikācijas komisijas sekretāre Latvijas onkologu asociācijas biedre Starptautiskās Imunologu asociācijas biedre

2010. gada 12. novembrī /Inta Jaunalksne / Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Ruta Kārklītedzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1939.Izglītība: 1984.-1986 . Starprepublikāniskie ķīmijas kursi ( Lietuva- Latvija- Igaunija )1957.- 1962. Studijas Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātē

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:1962. biologs , bioloģijas-ķīmijas pasniedzējs

Nodarbošanās:2007.-2010. Lektore Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā2005.- 2006. Sociālās aprūpes studijas daļas vadītāja koledžā 2004.- 2005. Lektore P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā 1979.- 2004. Pasniedzēja P. Stradiņa Rīgas 2. Medicīnas skolā1977.- 1979. Direktora vietniece mācību darbā Rīgas 58. vidusskolā 1965.- 1976. Pasniedzēja Rīgas Celtniecības tehnikumā1962.- 1965. Lektore – metodiķe Rīgas Zooloģiskā dārzā

Mūžizglītība:2010. gads Latvijas nieru fonds. „ Transplantācijas iespējas Latvijā ‘’ – cilmes šūnu transplantācija, Sertifikāts, 2009. gads P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „ Koledžas izglītība teorijā un praksē’’, Sertifikāts,2008. gads P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „ Valsts pārvaldes iekārta iekšēju normatīvu aktu veidi un izdevēji’’, Sertifikāts, 2008.gads P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „ Pētījumu metodes kvalifikācijas darbos’’,Sertifikāts ,2007. gads P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „21. gadsimts – jaunu zināšanu un tehnoloģiju laikmets’’ , Sertifikāts, 2007. gads P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „ Biomedicīnas laboranta izglītības un prakses tendences”, Sertifikāts,

Nozīmīgākās zinātniskās publikācijas un mācību literatūra: Sagatavoti lekciju materiāli, prezentācijas :

Šūnu bioloģija – uzbūve, ķīmiskais sastāvs, metabolisma procesi. Ģenētika – iedzimtība un mainība, gēnu mijiedarbības veidi. Medicīniskā ģenētika. Vides zinības.

Akadēmiskie kursi: Ievads šūnu bioloģijā un ģenētikas pamati, A daļa 3 kredītpunkti .

2010. gada 27. oktobrī / Ruta Kārklīte / Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Aelita Koha dzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1970. Izglītība: 2005 – 2007 Latvijas Lauksaimniecības Universitāte, Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā2000 –2003 Latvijas Universitāte, Veselības zinātņu bakalaurs1985 – 1988 Rīgas Sarkanā Krusta 4. medicīnas skola

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2007 Izglītības zinātņu maģistra grāds pedagoģijā2003 Veselības zinātņu bakalaura grāds māszinībās

Nodarbošanās:2009. – studiju programmas ‘’Biomedicīnas laborants’’ izglītības metodiķe2006. – lektore, LU P. Stradiņa medicīnas koledža, medicīnas tehnoloģiju katedrā, 2007. – Latvijas Kultūras koledžas vieslektore2004. – Sarkanā Krusta medicīnas koledžā, asistents 1996. – RAKUS klīnika „Biķernieki” Valsts Apdeguma centrs, medicīnas māsa

Mūžizglītība:2007. Zinātniski praktiskā konference ‘’ 21. gadsimts – jaunu zināšanu un tehnoloģiju

laikmets’, 2008. Sertifikāts „Pētijumu metodes kvalifikācijas darbos”; Latvijas Universitāte

Pedagoģijas un psiholoģijas fakultāte, sertifikāts „Augstskolas didaktika : mūsdienu teorijas un prakse

2009. Sertifikāts „Enterālā barošana apdeguma slimības pacientiem„2009. Konference ‘’Koledžas izglītība teorijā un praksē’’; Radiogrāferu starptautiskā

konference Tartu, Igaunija.2010. Speciālistu, ģimenes ārstu un māsu sadarbība veselīgas sabiedrības veidošanā

uzstāšanās konferencē ar tēmu „Pacientu integrēšanās sabiedrībā ar apdeguma traumu”.

2010. Erasmus projekta ietvaros pieredzes apmaiņas vizīte Tartu Medicīnas koledžā, Erasmus projekta ietvaros lekcija Tartu Medicīnas koledžā

2010. Konference „Pētniecības elementi profesionālās izglītības praksē”,2010. Sertifikāts „Ķirurģijas māsas specialitātē.”

Zinātniski pētnieciskās publikācijas un mācību literatūra (metodiskie materiāli):2007. Žurnāls „Latvijas māsa”;Pacientu integrēšanās sabiedrībā pēc apdeguma traumas2008. Sarkanā Krusta medicīnas koledžas zinātniskie raksti2009. Eiropas Sociālā fonda līdzfinansētā projekta "Veselības aprūpes un veselības

veicināšanas procesā iesaistīto institūciju personāla tālākizglītības nozares ilgtspējīgai attīstībai" mācību materiāla izstrāde Ķirurģiskās aprūpes māsas pamatspecialitātē.

Akadēmiskie kursi: Neatliekamā palīdzība un Procedūru standarti A daļa, 2 KP Infekciju slimību pamati un imunoloģija A daļa, 2 KP Vispārējā pataloģija un pat. fizioloģija, A daļa, 2 KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību: 2010 - Profesijas standarta izstrādes darba grupas dalībniece ‘’Biomedicīnas laborants’

2010. gada 13. oktobrī / Aelita Koha / Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Maija Kurmiņadzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1957.

Izglītība:

2002. - 2008. Latvijas Universitātes Moderno valodu fakultāte, humanitāro zinātņu bakalaura grāds filoloģijā

1999. - 2001. Latvijas Universitātes doktorantūra, pedagoģijas un psiholoģijas institūts

1995. - 1997. Latvijas universitātes Vides zinātnes un pārvaldes studiju centrs, zinātnes maģistra grāds vides pedagoģijā

1975. - 1980. Rīgas Politehniskā Institūta Ķīmijas fakultāte, inženiera ķīmiķa - tehnologa kvalifikācija

1964. – 1975. Rīgas 4. vidusskola

Darba pieredze:

2004. – līdz šim brīdim Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža, lektore1998. – 2004. P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, Biomedicīnas

laborantu nodaļas vadītāja1986. – 1998. P.Stradiņa Rīgas 2. medicīnas skolā, pasniedzēja1984. – 1986. Rīgas pilsētas 6. slimnīca, inženieris rentgena nodaļā1980. – 1982. Būvmateriālu rūpnīca „Spartaks”, inženieris – tehnologs

Mūžizglītība:

2009. - konference „Koledžas izglītība teorijā un praksē”, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā (1.10.2009.)

2008. - zinātniski praktiskais seminārs „Pētījumu metodes kvalifikācijas darbos”, P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžā (11.–25.11.2008.)

Zinātniski pētnieciskā darbība:

2000. - Starptautiska zinātniskā konference „Biomedical Engineering and Microtechnologies”(11.-14.10. 2000.)

1997. - The Baltic International School of Health (Karlskrona, Sweden) „Theory of Science and Research Methodology” (05. 1996. – 05. 1997.)

1996. - University of Bath, Centre for Research in Environmental Education Theory & Practice (8.08. - 26.09.1996.)

Akadēmiskie kursi: Ķīmijas pamatkurss A daļa, 3 KP Profesionālā angļu valoda A daļa, 2 KP Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna A daļa, 2 KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību: 2002. - Laboratorijas speciālistu biedrības sertifikāts Nr. A-50035 par tiesībām

praktizēt par laboratorijas speciālisti - ķīmiķi (izdots 18.09.2002.)2001. - izglītības centra R&V izdots sertifikāts par angļu valodas kursa apguvi (03.

– 06. 2001.)2000. - kultūras un izglītības centra „Mirte” un Mayfield Academy of English

sertifikāts „HEADWAY English Grammar in use”(1.02. – 15.06.2000.)1997. - apmācības un konsultāciju centra “Grāda” apliecība par datoru kursa

“Pamats darbam ar Norton Commandor un Windows” apguvi (izsniegts 16.05.1997.)

2010. gada 25. oktobrī / Maija Kurmiņa/ Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Mģ.biol. docente Alevtīna Leice

Dzimšanas gads: 1950. Izglītība: 2006 – 2010 Rīgas Tehniskā universitāte, BINI, doktorantūra 1996 – 1998 Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, bioloģijas maģistra diploms Nr. 003665 1995 – 1997 Latvijas Universitātes Bioloģijas fak., bioķīmiķis, bioķ.pasniedzēja, G-1 Nr. 307645 1968 – 1970 P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola feldšere – laborante, C Nr. 636825

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2005 – ... Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžās docente;2009 – ... SIA “ LEITLAND ” direktore / lektore tālākizglītība2004 – 2009 SIA “ BALT INFO LAB ” direktore / lektore tālākizglītība1998 – Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultāte, bioloģijas maģistrs; 1983 – 2004 P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā pasniedzēja

Laboratorijas speciālists – biologs sertifikāts Nr.A-50061 līdz 11.09.2013.

Nodarbošanās:2005 – 2010... LU P.Stradiņa medicīnas koledžā-docente un laboratorijas vadītāja;2009 – 2010 MS SIA „Pulss - 5”, Lāčplēša iela 38, Rīga, laborat. vadītāja2005 – 2009 „BALT INFO LAB”-Klīniski – bioķīm. laborat. vadītāja;1984 – 2005 P.Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skolā-pasniedzēja;1979 – 2005 SIA “ Dziedniecība ”Klīniski – bioķīm. laborat. vadītāja;1982 – 1985 Rīgas SES, Higiēnas laboratorijas vadītāja;1975 – 1978 Darba higiēna un prof. slimību nodaļas-vec.laborante;1970 – 1975 Rīgas rajona poliklīnika, feldšere-laborante;

Zinātniski pētnieciskās publikācijas:1. Leice Alevtina, Dekhtyar Yuri, Britzina Natalya, “Behavior of Blood Cells being in

contact with Hydroxyapatite Coated Titanium plate within an hour” 8th International Conference & Workshop, Medical Physics, 14-16 oktobris 2010. Kaunas.  

2. Leice Alevtina, Dekhtyar Yuri, Britzina Natalya. “Method to test influence of bio-implants on blood cells by consecutive measurements” “Enviromental and experimental Biology, „BIOLOGY” – 8.sējuma, 1-4 numurā 2010., Rīga.

3. Leice A., Dekhtyar Y., Britzina N., Arabere L., Arhipovich V. „Human Blood Cells Affected by Hydroxyapatite Coated Titanium”. 14th. IFMBE Proceedings , volume 20, NBC – 14th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics. June 16 – 20, 2008, Riga, Latvia. (CD publikācija Nr. 157)

4. Roth W., Leice A., Dekhtyar Y., Britzina N., Arabere L., Arhipovichs V. „Influence of hydroxyapatite coated titanium on human blood cell” „Biomedical Engineering”. – Kaunas University of Technology, 25-26 October 2007, pp 264-267.

5. Leice A., Brūvere R., Gabruseva N., Balodis V.. Evaluation of Chernobyl Accident Late Health Effects by Hematological and Clinical Biochemistry tests. Acta Universitatis Latviensis. Medicine, 2001, Rīga, N 643, p. 76 – 84.

6. Mazarevica G., Freivalds T., Bruvere R., Gabruseva N., Leice A., Zvagule T.. Reactive Properties of separate erythrocytes of Chernobyl clean-up workers at different pH. - SPIE Proceedings. Optical Diagnostic of Living Cells. III, San Jose, USA, 2000, vol. 3921, p. 163 – 171.

7. Mazarevica G., Freivalds T., Bruvere R., Gabruseva N., Leice A., Zvagule T.. Changes in optical properties of erythrocytes at different pH in Chernobyl clean-up workers. - Scientific Problems of Disaster Medicine and Emergency Medical Aid. Proceedings Acad Sci Ukraine. Kiev, 2000, p. 509 – 516.

Zinātniski pētnieciskā darbība (zinātnisko projektu vadītāja):1. Projekta vadītāja 2007.gada „Asins šūnu adhēzijas īpašības”2. Projekta vadītāja 2008.gada „Titāna un hidroksilapatīta slāņa ietekmes uz hematoloģiskiem rādītājiem izvērtēšanas analīzes metode ”.

Promocijas darbs:“Fotokolorimetrijas, elektrovadāmības un iztecēs metožu metroloģisko īpašību izvērtēšana”

Akadēmiskie kursi:

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorjā, A daļa 2 kredītpunkti.

Hematoloģija un koaguloģija, B daļa 4 kredītpunkti. Bioķimijas izmeklēšanas metodes, B daļa 5 kredītpunkti. Citoloģija, A daļa 2 kredītpunkti.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas Laboratorijas speciālistu biedrības (LLSB) locekle. Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība (LĀPPOS) apmācīt

tiesīgo komisijas locekle. Eksperts klīniski-diagnostiskas laboratorijas atbilstības novērtēšana. Tehnoloģiju

aģentūras sertifikācijas komisijas locekle (1998. – 2002.). Klīniski-hematoloģiskas laboratorijas SIA”BALT INFO LAB” 2006.g., ”SMVA”

2008.g., SIA”DZIEDNIECĪBA” 1998.g. 2001.g.,2004.g. sertifikācija. LU P.Stradiņa medicīnas koledžās papildpienakums ir laboratorijas vadītāja un to

darbības procesa tiek iegādāti un ieviesti darba 12 laboratorijas iekārtu.

2010. gada 08. novembrī / Alevtīna Leice /

Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Daina Lutinskadzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1956. Izglītība: 1976.-1982. Rīgas Medicīnas institūts

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2002. lektore

Nodarbošanās:2010.-2016. RSU Patoloģijas katedras lektore 1984. - 2010. AML Patoloģiskās fizioloģijas katedras lektore1983. - 1984. RMI Patoloģiskās fizioloģijas katedras asistenta v.i.1982. - 1983. RMI Mācību metodiskā kabineta līdzstrādniece

Mūžizglītība:2005.05.- 2005.06. Profesionālā pilnveide \"Inovācijas Augstākās izglītības sistēmā\"2004. Sertifikāts par piedalīšanos RSU Medicīnas nozares zinātniskajā konferencē

Akadēmiskie kursi:

Vispārējā patoloģija un patoloģiskā fizioloģija, A daļa 2 kredītpunkti.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: • RSU Tālāk izglītības fakultāte-prodekāna v.i. (2006.13.03-2008.08.01)• MS Word, MS Excel, Windows 98,Windows XP palīgprogrammas• B kategorijas autovadītāja apliecība.

2010. gada 22. novembrī / Daina Lutinska/ Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Laura Mihailovska dzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1981. Izglītība: 2007.-2009. Maģistrantūra RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Ražošanas kvalitātes institūtā.2003.-2007. Inženiera studijas RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Inženierzinātņu un nanotehnoloģiju institūtā.2001.-2003. Medicīnas tehniķa studijas RTU Transporta un mašīnzinību fakultātes Inženierzinātņu un mikrotehnoloģiju institūtā.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2010. Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas lektore.2007. P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas lektore. 2001. P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas lektores asistente.

Nodarbošanās:2010. lektore Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas Medicīnas tehnoloģiju katedrā.2007.-2010. lektore P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas studiju programmās „Biomedicīnas laborants”, „Māszinības”, „Ārstniecība”. 2001.-2007. lektores asistente P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas Biomedicīnas laborantu nodaļā

Mūžizglītība:2010.gads.Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža. „Pētniecības elementi profesionālās izglītības praksē”. Sertifikāts, 2009.gads.P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „Koledžas izglītība teorijā un praksē”. Sertifikāts, 2008.gads.P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „Pētījumu metodes kvalifikācijas darbos”. Sertifikāts, 2008.gads P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „Valsts pārvaldes iekārtas iekšēju normatīvu aktu veidi un izdevēji”. Sertifikāts,.2008.gads.SIA „EKSPRESDRUKA”. „Kvalitātes vadības sistēma valsts un pašvaldību iestādēs”. Apliecība, 2008.gads. SIA „Auctoritas”. „Laboratorijas kvalitātes sistēmas audits. Prasības pārvaldībai”. Praktiskās nodarbības. Apliecība, 2007.gads.P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „Biomedicīnas laboranta izglītības un prakses tendences”. Sertifikāts, 2007.gads. Latvijas Laboratorijas speciālistu biedrība, SIA „BALT INFO LAB”. „Medicīnas laboratoriju akreditācija Latvijas Nacionālā akreditācijas sistēmā”. Sertifikāts, 2006.gads.P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „Kvalitātes kritēriji māsu izglītībā un praksē”. Sertifikāts, 2006.gads.Latvijas Laboratorijas speciālistu biedrība, SIA „BALT INFO LAB”. „Kvalitātes rokasgrāmatas izstrādāšana laboratorijā”. Sertifikāts, 2006.gads.P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, Latvijas laborantu asociācija, SIA „BALT INFO LAB”. „Kvalitātes kontroles pamati”. Sertifikāts,

2006.gads.P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, Latvijas laborantu asociācija, SIA „BALT INFO LAB”. „Hematoloģija - asins sastāvs un šūnu morfoloģija”. Sertifikāts, 2006.gads.P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „Pētniecības nozīme veselības un sociālās aprūpes studijās”. Sertifikāts, 2006.gads.SIA „DS Tehnoloģijas”. „Ievads koaguloģijas parametru laboratorā diagnostikā, trombožu un DIC diagnostika, laboratorie testi, to rezultātu interpretējumi un pielietošana klīniskajā praksē”. Sertifikāts, 2006.gads.SIA „Sanofi aventis Latvia”. Jaunākās tendences cukura diabēta pacientu aprūpē”. Sertifikāts, 2006.gads. International Atomic Energy Agency, Radiation Safety Center of Latvia, Institute of Biomedical Engineering and Nanotechnologies of the Riga Technical University, Latvian Medical Engineering and Pfysics Society. „Radiation protection in medicine”. Certificate,

Zinātniski pētnieciskās publikācijas un mācību literatūra (metodiskie materiāli):1. L.Mihailovska. Metodiskie materiāli studiju priekšmetā „Klīniskās izmeklēšanas

metodes”. – Jūrmala: P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, 2009., 95 lpp.2. L.Mihailovska. Metodiskie materiāli studiju priekšmetā „Kvalitātes sistēmas

nodrošināšana medicīnas laboratorijā”. – Jūrmala: Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža, 2010., 33 lpp.

Zinātniski pētnieciskā darbība:2007.-2009. Kvalitātes nodrošināšana medicīniskajā diagnostikā ar rentgenstarojumu. 2003.-2007. Dentālo rentgeniekārtu raksturīgo parametru stabilitātes analīze.2003.-2007. Hematoloģiskā analizatora ABX Micros modernizācija.2001.-2003. Ultra Z kompjūtertomogrāfijas gentrija izpēte.

P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas konferences “Koledžas izglītība teorijā un praksē” 2.daļas vadītāja. Jūrmala, 01.10.2009.

P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas zinātniski praktiskās konferences „Biomedicīnas laboranta izglītības un prakses tendences” darba grupas vadītāja. Jūrmala, 01.06.2007.

Akadēmiskie kursi: Klīniskās izmeklēšanas metodes, B daļa 5 kredītpunkti. Kvalitātes sistēmas nodrošināšana medicīnas laboratorijā, A daļa 1 kredītpunkts.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas Medicīnas Tehnoloģiju katedras

Studiju programmu padomes locekle.

2010. gada 15. novembrī /Laura Mihailovska/ Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Agnese Oliņadzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1972. Izglītība: 2008. – 2010. Rīgas starptautiskā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskola, profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā. 2002. – 2007. LU Ekonomikas un vadības fakultāte, sociālo zinātņu bakalaura grāds ekonomikā.

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2010. profesionālais maģistra grāds uzņēmējdarbības vadībā

Nodarbošanās:2010. lektore2007. – 2010. lektora asistente, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža2006. sabiedrisko attiecību speciāliste, Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledža 1993. – 2006. administratore – menedžere, SIA „NMS Diagnostika” medicīnas iekārtu pārdošana un serviss, galvenie pienākumi: Biroja administratīvā darba vadīšana; ienākošo zvanu administrēšana; korespondences administrācija; lietvedības dokumentu kārtošana, saziņa ar biroja piegādātājiem, starp uzņēmumu sarakste, iekšējo atskaišu sagatavošana; darbs ar iekšējām datu bāzēm, pavadzīmju/rēķinu sagatavošana, grāmatveža palīga pienākumi (debitoru uzskaite un kontrole), preču grupas pārzināšana un izplatīšana utt.

Mūžizglītība:2010. ERASMUS personāla pieredzes apmaiņa Medical University Medical College Plovdiv, Bulgārija, 27.09. – 02.10.2010.2008. gads P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža. „Pētījumu metodes kvalifikācijas darbos”, sertifikāts2008. gads LU pedagoģijas un psiholoģijas fakultātes tālākizglītības programmas kurss “Augstskolu didaktika: mūsdienu teorija un prakse”, sertifikāts.

Akadēmiskie kursi: Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma, A

daļa, 2 kredītp. Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informācijas tehnoloģijas, A daļa, 2 kredītp.

Papildus ziņas par profesionālo darbību: 2009. gads – P.Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas vēsturiskā apkopojuma

grāmatas veidošana, salikšana un izdošana. 2007. gads – projekta izstrāde mūžizglītības programma LEONARD DA VINCI

„Vienota prakses vadītāju izglītošana, kvalitatīvai studentu prakses norisei radiogrāfijā” „Biomedicīnas laborantu profesionālo studiju priekšmetu mācību metodika Spānijā”,

2010. gada 27. novembrī / Agnese Oliņa / Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Silvija Rogadzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1952

Izglītība:No 2010. gada 1. novembra Doktorantūra, doktora studiju programmā „ Medicīna” Rīgas Stradiņa universitātē1982.-1984. Klīniskā ordinatūra patoloģiskajā anatomijā, histoloģijā, laboratorijas tehnikā, Rīgas medicīnas institūts, diploma reģistrācijas nr.84221973. – 1980. Studijas Rīgas medicīnas institūta Medicīnas fakultātē, Ārstniecības speciālistē, Diploms – G1 Nr. 317624

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi: 1980.-1993. Rīgas 2.medicīnas skolas pasniedzēja2000. - līdz šim asistente LU P. Stradiņa medicīnas un sociālās aprūpes koledžā2006.- līdz šim pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātē

Nodarbošanās:1980.-1993. Rīgas 2.medicīnas skolas pasniedzēja2000. - līdz šim asistente LU P. Stradiņa medicīnas un sociālās aprūpes koledžā2006.- līdz šim pasniedzēja Rīgas Stradiņa universitātēNo 1980.- līdz šim ārste patoloģe, nodaļas vadītāja, SIA „Rīgas 1.slimnīca”

Mūžizglītība:Ārsta patologa (sertifikāts patoloģijā – Nr. A-11461) uzturēšana un resertifikācija ik pēc 5 gadiem;Ārsta eksperta (sertifikāta – Nr. A-10386) uzturēšana un resertifikācija ik pēc 5 gadiem.

Zinātniski pētnieciskās publikācijas, patenti, mācību literatūra (metodiskie materiāli):1. S.Roga, Dz.Jakubaņeca, R.Jakušonoka, M.Šics ( Latvia) 1. Starptautiskais forums Satiksmes drošība Baltijā un Eiropas Savienībā, Rīga ”Assessment of death causes of multitrauma victims injured in the car accidents”. 2004. gada 29.-30.aprīlis, 2. I.Ļašenko, S.Roga, D.Sprūdža „Dzintara salvetes-ādas kopšanai un veselībai”, 6.Latvijas Ārstu kongress, 2009.gada 19.-21.jūnijs, Rīga, Tēzes, Stenda referāts, 3. S.Roga, V.Meirena „Options for objective estimation of size and square of malignant tumor in tissue mterial”. 17. Baltijas-Vācijas Patologu Simpozijs, 2010.gads 3.-6.jūnijs,Rakvere, Igaunija, Stenda referāts,4. I.Ivanov, M.Saba,J.Vetra, L.Ivanova, S.Roga, U.Berķis,L.Hemija „Pre-operation diagnostics of rectal cancer” 17. Baltijas-Vācijas Patologu Simpozijs, 2010.gads 3.-6.jūnijs,Rakvere, Igaunija, Stenda referāts,5. A.Sultanova,M.Murovska,M.Chistyakovs,S.Capenko, S.Roga „Frequency of beta-herpesviruses infection markers in autopsy materiāls of persons with unspecified origin encephalophathy”, 17. Baltijas-Vācijas Patologu Simpozijs, 2010.gads 3.-6.jūnijs,Rakvere, Igaunija, Stenda referāts,6. D.Sprūdža, I.Ļašenko, S.Roga, V.Meirēna, E.Boziiļeva „Dzintara higiēnisko salvešu nekaitīguma novērtējums”, raksts RSU Zinātnisko rakstu krājums, 2009,323-330

7. S.Roga, V.Meirēna, J.Gardovskis, A.Pavārs „Ļaundabīgo audzēju kvantitatīvā apjoma noteikšanas paņēmiens natīvā audu materiālā”., Latvijas Patents Nr.13938, 20.09.2009, 8.S.Roga, V.Meirēna, J.Gardovskis, A.Pavārs „Ļaundabīgo audzēju noteikšanas paņēmiens natīvā biopsiju irdeno audu materiālā,. Latvijas Patents Nr.13939, 20.09.2009, 9. Roga S Lekciju konspekts I, Rīga 2002.10.Roga S Praktisko nodarbību konspekts I, Rīga 2002.11.Roga S Praktisko nodarbību konspekts II, Rīga 2003.

Zinātniski pētnieciskā darbība:2000.- 2004. LR Ceļu satiksmes biroja grants „Ceļu satiksmes negadījumos gūto politraumu un to izraisīto nāves gadījumu izvērtēšana”Starptautiskie kursi USA Department of Defense and Federal Bureau of Investigation Counterproliferation Program Seminar „A course of instruction on countering the proliferation of nuclear, biological, and chemical Weapons (Budapest, Hungary, 02.-10 December 2000)MASHAV Izraēlas Ārlietu ministrijas Starptautiskais mācību seminārs „Traumas guvušu pacientu aprūpe neatliekamās medicīnas palīdzības etapā” (Rīga, 27.-30.novembris, 2000)Sertificate of Attendance „Civilian-Military Cooperation for Health Needs in Disaster Relief” conducted by HQ USAFE held on 8-10 May 2001 in Riga, LatviaLecture Workshop „Barents Rescue 2001 – Emergency Management” 17-19 September, 2001,Stockholm, SwedenStarptautiskie kursi USA Department of Defense and Federal Bureau of Investigation Counterproliferation Program WMD Workshop „A Workshop on Weapons of mass destruction interagency crisis incident mangement (Riga, Latvia, 15.-17 February 2002)Starptautiskie kursi „Medical Aspects of Defence against Chemical Weapons, held in Tehran, the Islamic Republic of Iran (Tehran, 26-30 May 2003) Starptautiska konference „Pathology of Malignant Mesothelioma” (Estonia, Tallin 14-16th of November 2007)Dalība LR zinātnieku un uzņēmēju tirdzniecības misijā LifeScience klasterī Krakovā, Polijā „Polijas – Latvijas iespējas dzīvības zinātņu sadarbības jomā”. (Krakova, Polija 25.03.-28.03.2009)

Akadēmiskie kursi: Histoloģija, A daļa 2kredītpunkti

Papildus ziņas par profesionālo darbību:LPA Revīzijas komisijas locekle, kasiere 1984.-1986LR Veselības ministra pilnvarotā pārstāve AP 1990.-1991 LPA Ētikas komisijas locekle 2003.-2006 VSIMTC Histoloģijas laboratoriju sertifikācijas komisijas locekle 1999-2005

2010. gada 05. oktobrī / Silvija Roga/ Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Inga Štrause – PatmanataneDzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimānas gads: 1962

Izglītība:2009. – 2010. gada studēju Sociālo Tehnoloģiju augstskolā Tiesību zinātņu maģistratūras pēdējā kursā.2007. - 2009.studija Sociālo Tehnoloģiju augstskolā, iegūta profesionālā bakalaura diploms ar kvalifikāciju juriskonsults.2004. - 2006. mācības Rīgas Valsts tehnikumā, iegūta kvalifikācija datortīklu tehniķis.2004. - 2005. mācības Rīgas 1. medicīnas skolā, iegūta kvalifikācija zobārsta asistents.2003. - 2005. studijas Juridiskā koledžā, iegūta kvalifikācija jurista palīgs.1979. -1981. gadā beidzu 2LPVD (profesionālo vidusskolu)

Nodarbošanās:1991. gada strādāju P. Stradiņa Rīgas 2. medicīnas skolā par arhīva pārzini, lektori 1989. – 1991. gada strādāju Sadzīves pakalpojumu ministrijas arhīvā par I kategorijas arhīvistu1981. – 1988. gada strādāju Sakaru Ministrijas autobāzē par auto vadītāju, dispečeri

Mūžizglītība:10.07.2009. iegūts sertifikāts „ Jurisdikcija un nolēmumu atzīšana un izpilde pārrobežu ģimenes lietās ”26.04.2007. iegūta apliecība „ Arhīva veidošana un dokumentu arhivēšana ”29.03.2007. iegūta apliecība „ Elektroniskie dokumenti

Zinātniski pētnieciskās publikācijas un mācību literatūra (metodiskie materiāli: raksti rakstu krājumā 3

Zinātniski pētnieciskā darbība:Sociālo Tehnoloģiju augstskolā konference, pētījumi, kas saistīti ar „Fizisko personu datu aizsardzību”

Akadēmiskie kursi: Zināšanas par sociālā dialoga veidosānu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību

regulējošiem normatīviem aktiem A daļa, 2 KP

Papildus ziņas par profesionālo darbību:Biedrības „Dzīvokļu īpašnieku un īrnieku Blaumaņa 14” valdes locekle, praktizējošā juriste.

2010. gada 03. novembrī / Inga Štrause – Patmanatane/ Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

M. med. phys. Ļubova Šuvalovadzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1980. Izglītība: 2007.-2008. Rīgas Tehniskā universitāte, iegūts profesionālais maģistra grāds medicīnas fizikā2002.-2007. RTU, iegūta inženiera kvalifikācija medicīnas fizikālajās tehnoloģijās un profesionālais bakalaura grāds medicīnas fizikā 2001.-2002. RTU, biomedicīnas tehniķis1999 – 2001. Paula Stradiņa Rīgas 2.medicīnas skola, iegūta biomedicīnas laboranta specialitāte

Akadēmiskie nosaukumi un zinātniskie grādi:2008. profesionālais maģistra grāds medicīnas fizikā2007. profesionālais bakalaura grāds medicīnas fizikā

Nodarbošanās:Kopš 2010.g. RP SIA "Rīgas 2. slimnīca", medicīnas fiziķisKopš 2008.g. VSIA „Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīca”, medicīnas fiziķis2008.g. – 2010.g. Paula Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, studiju programmas ”Biomedicīnas laborants” izglītības metodiķeKopš 2005. P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledža, lektore2003. – 2005. P.Stradiņa Rīgas 2.med.skola – lektora asistente2001. – 2003. P.Stradiņa Rīgas 2.med.skola – biomedicīnas laborants

Zinātniski pētnieciskās publikācijas un mācību literatūra (metodiskie materiāli):Impact of Bluetooth Technology on Registration of Electrocardiograms// Proceedings

of the 11th international Conference „Biomedical engineering”. – Lithuania, Kaunas University of Technology 2007, 245-248

Mācību metodiskais materiāls studiju priekšmetā „Mikrobioloģija un epidemioloģija” P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas studentu apmācībai.

Zinātniski pētnieciskā darbība:SIA INTEGRIS un Kauņas Tehniskās universitātes Eureka projekta E! 3489 „Heart

Guard” ietvaros, SIA INTEGRIS direktora, RTU lektora Jura Laužņa vadībā veikts pētījums par „Bluetooth” tehnoloģijas ietekmi uz teleelektrokardiogrammu signālu reģistrāciju.

Akadēmiskie kursi:Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija, B daļa 6 kredītpunkti

Papildus informācija:2007. gads – piedalīšanās LEONARD DA VINCI mūžizglītības programmas projektā „Biomedicīnas laborantu profesionālo studiju priekšmetu mācību metodika”.2005. gads – RTU – tālākizglītības kursi – arodskolotāja pamata pedagoģiskā izglītība.

2010. gada 24. novembrī /Ļubova Šuvalova/ Mācībspēka paraksts

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA CV

Maija Zutedzīves un darba gājums(curriculum vitae)

Dzimšanas gads: 1963.

Izglītība: 2006. – 2008. Maģistratūra Rīgas Stradiņa Universitāte – māszinību fakultātē.2004. – 2006. Māszinības Rīgas Stradiņa Universitāte – māszinību fakultātē.1983. – 1986. Rīgas 2. medicīnas skola – feldšeris.

Nodarbošanās:2006. – šobrīd: lektore LU P.Stradiņa medicīnas koledžā.1986. – šobrīd: izbraukuma brigādes ārsta palīgs - Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests Rīgas reģionālais centrs.

Mūžizglītība:2010.g. – „Pētniecības elementi profesionālās izglītības praksē”- sertifikāts2010.g. – 3. starptautiskā zinātniskā konference „Aktualitātes veselības aprūpes pilnveidē: mūsdienas un nākotne” - sertifikāts2010.g. – tālākizglītības studiju programma „Neatliekamās medicīnas ārsta palīgs” 640 stundu apjoms – izziņa2010.g. – LRNMPKMA ikgadējā konference – lekciju cikls „Neatliekamās medicīniskās palīdzības sniegšanas un organizācijas jautājumi” – sertifikāts2009.g. – „Koledžas izglītība teorijā un praksē” – sertifikāts2009.g. – The Leonard oda Vinci Project „Operation Potentialities of the Latest Technologies in Study Programme „Nursing”, an the Nursing Department of the Medical College at the Medical University in Plovdiv, Bulgaria – sertifikāts2009.g. – „Padziļinātās kardio-pulmonālā reanimācija. Pirmsslimnīcas etaps” – ESF darbības programma „Cilvēkresursi un nodarbinātība” – sertifikāts2009.g. – „Neatliekamās medicīniskās palīdzības aktualitātes Latvijā” – 6. Latvijas Ārstu kongress – sertifikāts2009.g. – „NMP, katastrofu medicīna un medicīniskā aprīkojuma praktiskā pielietošana” – apliecība2009.g. – Latvijas Ārstu biedrības Pavasara konference – sertifikāts2008.g. – 4. apvienotā nacionālā anestezioloģijas, reanimatoloģijas, intensīvās terapijas, neatliekamās un katastrofu medicīnas kongresa neatliekamās un civilās katastrofu medicīnas sesija - sertifikāts2008.g. „Pētījuma metodes kvalifikācijas darbos” – sertifikāts2008.g. „Valsts pārvaldes iekārta iekšēju normatīvu aktu veidi un izdevēji” – sertifikāts2008.g. – „11 International Comperative Nursing Module” – Hanze University Groningen, Netherlands - sertifikāts2008.g. – atkārtotie EKG kursi – apliecība

2007.g. „21. gadsimts – jaunu zināšanu un tehnoloģiju laikmets” – sertifikāts2007.g. – „Māsas prakses pētniecības pieredze” – apliecība2007.g. Latvijas Māsu asociācijas Infektoloģijas māsu apvienības seminārs – apliecība

Akadēmiskie kursi:Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika, A daļa 2 kredītpunkti.

2010. gada 01. decembrī / Maija Zute/ Mācībspēka paraksts

PIELIKUMS NR. 3

STUDĒJOŠO, ABSOLVENTU, DARBA DEVĒJU APTAUJU MATERIĀLI, ANKETU PARAUGI

Aptaujas anketa studentiemCienījamais student! Koledžas administrācija vēršas pie Jums ar lūgumu aizpildīt anketu, lai veiktu pasākumus studiju programmu kvalitātes uzlabošanai. Šī aptaujas anketa ir anonīma, un tās rezultāti tiks izmantoti vienīgi apkopotā veidā. Jau iepriekš pateicamies par piedalīšanos!

1. Studiju gads:

1.gads

2.gads

3.gads 

2. Studiju programma:

Māszinības

Ārstniecība

Estētiskā kosmetoloģija

Biomedicīnas laborants

Radiologa asistents

Podoloģija

Sociālā aprūpe

Sociālā rehabilitācija 

3. Studijas notiek

Rēzeknes filiālē

koledžā Bulduros 

4. Lūdzam sniegt vērtējumu 5 ballu sistēmā (5 – izcili, 4 – labi, 3 – viduvēji, 2 – slikti, 1 – ļoti slikti, 0 – nevaru novērtēt)

  5-izcili 4-labi 3-viduvēji 2-slikti 1-ļoti slikti Nevaru novērtētNovērtējiet studiju programmā piedāvātos studiju kursus kopumā            Kopumā vērtējot, vai esat apmierināts, ka izvēlējāties šo studiju programmu            Uzsākot studiju priekšmetus, pasniedzēji iepazīstināja ar priekšmetu programmām un informēja par to, kā tiks vērtēta to apguve            

Novērtējiet vai pasniedzēji efektīvi izmantoja audiovizuālos uzskates līdzekļus            Novērtējiet vai pasniedzēji atspoguļoja jaunākos nozares sasniegumus un problēmas            Ieteiktā mācību literatūra bija pieejama koledžas bibliotēkā            

Bibliotēkas darba laiks ir pieejams            Novērtējiet prakses atbilstību izvirzītajiem mērķiem un uzdevumiem            

Novērtējiet prakses vietu izvēli un piedāvājumu            

Novērtējiet prakses organizēšanu            

Novērtējiet nodarbību plānojums            

Novērtējiet personāla attieksmi pret studentiem            Novērtējiet studiju materiāli tehniskais nodrošinājumu (telpas, mācību līdzekļi, mulāžas utt.)             

5. Studiju laikā Jūs dzīvojiet:

Koledžas DV

Īrējat dzīvokli

Dzīvojat mājās ar ģimeni 

6. Cik stundas nedēļā veltāt patstāvīgajam darbam

Vairāk kā 20h

10 – 20 h

3 – 9 h

Mazāk kā 3h 

7. Kāds ir Jūsu lekciju apmeklējums

75-100%

50-74%

49 – 25%

Mazāk kā 25% 

8. Jūsu ieteikumi un komentāri

 Paldies! 

Aptaujas anketa darba devējiemCienījamais darba devēj! Vēršamies pie Jums ar lūgumu aizpildīt anketu par Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas studentiem un absolventiem kuri iziet praksi un strādā Jūsu iestādē. Apkopoto anketu rezultāti palīdzēs novērtēt un pilnveidot studiju programmas. Jau iepriekš pateicamies par piedalīšanos!

1. Studiju programma:

Māszinības

Ārstniecība

Estētiskā kosmetoloģija

Biomedicīnas laborants

Radiologa asistents

Podoloģija

Sociālā aprūpe

Sociālā rehabilitācija 

2. Vai studiju programmas saturs kopumā atbilst pašreizējām darba tirgus izvirzītajām prasībām?

pilnīgi atbilst

pilnīgi neatbilst

drīzāk atbilst nekā neatbilst

drīzāk neatbilst nekā atbilst 

3. Pēc Jūsu domām piedāvātās programmas absolvents var izmantot iegūtās zināšanas reālajā profesionālā darbā?

jā

nē

daļēji

grūti atbildēt 

4. Novērtējiet studējošo zināšanas, prasmes un iemaņas prakses laikā Lūdzam sniegt vērtējumu 5 ballu sistēmā (5 – izcili, 4 – labi, 3 – viduvēji, 2 – slikti, 1 – ļoti slikti, 0 – nevaru novērtēt)

  5-izcili 4-labi 3-viduvēji 2-slikti 1-ļoti slikti Nevaru novērtēt

Atbildības sajūta, disciplinētība            

Komunikācija ar pacientiem            

Prasme darboties komandā            

Vēlme mācīties un profesionāli pilnveidoties            

Plānošanas iemaņas            

Patstāvība darbā            

Precizitāte            

Prasme ievērot ētikas normas             

5. Cik daudz konkrētās studiju programmas absolventi tika nodarbināti pēdējo 6 gadu laikā? Aptuvenais skaits _____

 6. Novērtējiet jaunos speciālistus/absolventus Lūdzam sniegt vērtējumu 5 ballu sistēmā (5 – izcili, 4 – labi, 3 – viduvēji, 2 – slikti, 1 – ļoti slikti, 0 – nevaru novērtēt)

  5-izcili 4-labi 3-viduvēji 2-slikti 1-ļoti slikti Nevaru novērtēt

Ievēro ētikas un uzvedības normas            

Prot pielietot zināšanas ar informācijas tehnoloģijām            Prot pielietot prasmes komunikāciju un konfliktu risināšanā            

Ir motivācija strādāt profesijā            

profesionālo kompetenci            jaunā speciālista/absolventa medicīnas koledžā iegūtās teorētiskās zināšanas sekmīgai pienākumu veikšanai            jaunā speciālista / absolventa iegūtās praktiskās iemaņas medicīnas koledžā sekmīgai pienākumu veikšanai            

 

7. Vai Jūsu iestāde ir gatava piedalīties studiju procesa pilnveidošanā, piemēram, novadot lekciju kursu par inovācijām nozarē u.t.t.?

Jā

Nē

Neesmu par to domājis 

8. Vai Jūs esat gatavi popularizēt šo studiju programmu dažādos masu mēdijos u.c.

Jā

Nē

Neesmu par to domājis 

9. Jūsu ieteikumi un priekšlikumi:

 

10. Jūsu iestādes nosaukums

 Paldies! 

Darba devēju aptaujas rezultāti

2010. gada novembrī tikai veikta darba devēju aptauja, respondenti ir darba devēji,

kuri strādā ar koledžas studentiem prakses laikā un esošie un potenciālie darba devēji

absolventiem. Aptauja tika veikta izmantojot interneta aptaujas lapas vietni www.visidati.lv,

izveidotās anketas tiešsaiste tika nosūtīta uz respondenta e-pastu. Tika saņemtas 7 anketas.

(Tukuma slimnīcas, Jūrmalas slimnīcas, Stradiņa KUS, Vidzemes slimnīcas, klīniski-

diagnostiskās laboratorijas, E.Gulbja laboratorija, NMS laboratorija)

Studiju programmas atbilstība darba tirgus prasībām 33% gadījumu tika novērtēta, ka

pilnīgi atbilsts. 67% gadījumos tika atzīmēts, ka pamatā atbilsts nekā neatbilst. 67%

respondenti pilnīgi piekrīt, ka iegūtās zināšanas var izmantot profesionālajā darbībā, savukārt

daļēji atzīmē 33%.

Darba devēji vērtēja studentus prakses laikā. Analizējot šo jautājumu grupu kopumā

var secināt, ka darba iemaņas, precizitāti, ētiskās normas, vēlmi pilnveidoties, atbildību un

disciplinētību tika novērtēti labi un izcili.

Prasme ievērot ētikas normas 67% respondentu novērtēja – labi. Precizitāte prakses

laikā ar vērtējumu labi ir vērtējuši 60% un izcili 40% respondenti. Patstāvība darbā ir

novērtēta labi – 80% un izcili – 20%. Plānošanas iemaņas ir izcilas un labas 67%. Studenta

vēlme mācīties un profesionāli pilnveidoties 60% respondentu ir novērtējuši ar labi un 40%

izcili. Jautājumā par studentu prasmi darboties komandā 80% respondenti atzīmēja, kā labi

(40%) un izcili (40%) un 20% respondenti atzīmēja, kā viduvēji. 75% respondenti ir labi

novērtējuši studentu komunikāciju ar pacientiem un 75% respondenti ar labu vērtējumu ir

novērtējuši disciplīnu un atbildības sajūtu.

Atzīmējot to, ka biomedicīnas laborantus sagatavo tikai LU PSK, darba devēji vērtēja

absolventus, kuri ir strādājuši un strādā konkrētā iestādē pēdējo 6 gadu laikā, kopējais

vērtējums šajā jautājumu blokā ir labs un izcils. Kas liecina par pietiekami labo sagatavotību

studiju procesā. Absolventa praktiskās iemaņas ar vērtējumu labi ir atzīmējuši 75%

respondenti. 67% respondenti labi novērtēja absolventu teorētiskās zināšanas. Profesionālā

kompetence ar vērtējumu labi ir atzīmējuši 100% respondenti. Absolventu motivāciju strādāt

kā labu ir atzīmējuši 67% respondenti un izcili 33% respondenti. Prasme komunicēt un risināt

konfliktus 67% respondenti ir atzīmējuši kā labi un 33% izcili. Zināšanas informācijas

tehnoloģiju jomā labi ir novērtējuši 100% respondentu un labi. 67% respondentu atzīmāja

atbildes izcili un 33% labi jautājumā par ētikas un uzvedības normu ievērošanu.

Absolventu skaits kuri ir strādājuši un turpina strādā aptaujātajās iestādēs pēdējo 6

gadu laikā sastāda 51 biomedicīnas laboranti.

Darba devēju gatavība piedalīties studiju procesa pilnveidošanā, piemēram, novadot

lekciju kursus par inovācijām nozarē un studiju programmas popularizēšanu dažādos masu

mēdijos ir samēra pasīva. Darba devēji gatavi darboties studiju procesa pilnveidē un

popularizēšanā ir 43%, noliedzoši atbildēja 28% un 29% respondentu nav par to domājuši.

Analizējot šos jautājumus, lai uzlabotu studiju programmas kvalitāti un atpazīstamību ir

jāpilnveido sadarbība ar darba devējiem, lai motivētu piedalīties studiju procesa pilnveidošanā

un popularizēšanā.

Absolventu aptauja 2009./2010.Cienījamais student!

Paldies!

1. Studiju programma

Māszinības

Ārstniecība

Podoloģija

Radiologa asistents

Biomedicīnas laborants

Sociālā aprūpe

Sociālā rehabilitācija 

2. Kā Jūs novērtējat studiju programmu kopumā? (Lūdzu, atzīmējiet atbildi un komentējiet to!) (vairākas atbildes iespējamas)

Teicama

Laba

Apmierinoša

Neapmierinoša

Komentārs  

3. Kā Jūs novērtējat studiju kursu kvalitāti kopumā?

teicama (visu studiju programmas studiju kursu kvalitāte ir augsta, kursu saturs ir aktuāls un daudzpusīgs)

laba (studiju kursu saturs ir aktuāls, bet informācijas apjoms varētu būt plašāks)

apmierinoša (studiju kursu saturs atbilst programmai, bet kursu aktualitāte nav pietiekama)

neapmierinoša (ir studiju kursi, kuru saturs daļēji atbilst programmai, ir arī kursi, kuros docētāji nepilnā apjomā izklāsta studiju kursa vielu) 

Lūdzu komentējiet jūsu atbildi

 

5. Kādus citus kursus Jūs vēlētos iekļaut šajā programmā?

 

6. Kā Jūs novērtējat programmā strādājošo docētāju kompetenci?

teicama - ar docētājā kompetenci esmu apmierināts/-a, docētāji ir augsti kvalificēti, erudīti un savā jomā zinoši.

laba - docētāji ir profesionāli un kompetenti, bet dažreiz novirzās no nodarbības tēmas

apmierinoša - kompetence ir pietiekama, bet pasniegšanas metode ir ne visai laba, jo neprot ieinteresēt studējošos.

neapmierinoša - slikta sagatavotība lekcijām, neapmierinoša studiju procesa organizēšana. 

7. Vai Jūs ieteiktu šo programmu citiem? (vairākas atbildes iespējamas)

Jā

Nē

Daļēji

komentārs  

8. Vai Jūs ieguvāt prasmi pastāvīgi izvēlēties un pielietot pētniecības metodes, kuras ir nepieciešamas turpmākajam pētnieciskajam darbam?

Jā

Nē 

9. Vai jūs ieguvāt prasmi patstāvīgi analizēt zinātnisko literatūru, kas ir nepieciešama turpmākajam pētnieciskajam darbam?

Jā

Nē 

10. Kādi Jums vēl ir ierosinājumi, lai uzlabotu programmas īstenošanu?

 

11. Vai pēc koledžas beigšanas Jūs strādāsiet iegūtajā specialitātē?

Jā

Nē 

Kāpēc nestrādāsiet iegūtajā specialitātē?

Nav darba vietas

Neinteresē iegūtā specialitāte

Cits variants  

13. Vai plānojat studijas nākamajā līmenī?

Jā

Nē 

Paldies!

PIELIKUMS NR. 4

PRAKSES LĪGUMI

PIELIKUMS NR. 5

PRAKSES NOLIKUMS

LATVIJAS UNIVERSITĀTES AĢENTŪRA

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽAReģ.Nr. 90000031813, Vidus prospektā 36/38, Jūrmalā, LV-2010 Tālrunis 67752507, fakss 67752214, e-pasts: st-skola@apollo.lv

________________________________________________________________

APSTIPRINĀTSLatvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas padomes2010. gada 21. janvāra sēdē, prot. Nr. 2

Studējošo prakses organizēšanas kārtībaJūrmalā

Izdota saskaņā ar Ministru kabineta 2000. gada 15. augusta noteikumiem Nr. 276 „Mācību prakses organizēšanas kārtība”

I. Vispārīgie noteikumi

1.1. Kārtībā lietotie termini:

1.1. 1. Prakse – ārpus koledžas studiju forma – profesionālo prasmju un iemaņu

apguve reālā profesionālā darbībā, prakses mērķiem atbilstīgā vidē.

1.1.2. Prakses vieta – uzņēmums, organizācija vai iestāde, kurā norisinās prakse

(turpmāk tekstā – Iestāde).

1.1.3. Prakses programma – studiju programmas sastāvdaļa, kas reglamentē

atbilstošās studiju programmas prakses norises kārtību.

1.2. Prakses Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas (turpmāk tekstā – Koledža)

studiju programmās reglamentē:

1.2.1. Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.141 „Noteikumi par valsts

pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības standartu”;

1.2.2. Profesiju standarti;

1.2.3. Šī kārtība;

1.2.4. Prakses programma, kas ir studiju programmas sastāvdaļa.

1.3. Šīs kārtības noteikumi piemērojami, organizējot visas studējošo prakses Koledžas

īstenotajās studiju programmās, un nosaka praksēs iesaistīto pušu un personu pienākumus,

atbildību un tiesības.

II. Prakses organizācijas noteikumi

2.1. Prakses mērķi, uzdevumi, plānojums laikā un vērtēšanas kārtība atbilstoši konkrētās

studiju programmas prasībām ir noteikti studiju programmas prakses programmā.

2.2. Praksi nodrošina:

2.2.1. Koledžā:

2.2.1.1. Katedras vadītājs (vai viņa nozīmēta persona), kurš organizē prakses

vietas nodrošinājumu, sadarbību ar prakses vietām, sadarbības un trīspusējo

līgumu slēgšanu, koordinē prakšu vadītāju darbu (Pielikums Nr.1 un Nr.3);

2.2.1.2. Prakses vadītājs - katedras deleģēta persona, kas pārrauga prakses

norisi konkrētajā Iestādē.

2.2.2. Iestādē: tās vadītāja norīkots speciālists, kam ir praktiskā darba pieredze

atbilstošā profesijā.

2.3. Katedras vadītājs piedāvā studējošajam prakses vietu saskaņā ar sadarbības līgumiem,

kurus koledža ir noslēgusi ar prakses vietām (Pielikums Nr.1).

2.4. Studējošo norīkošanu praksē noformē ar katedras norādījumu (Pielikums Nr.2).

2.5. Studējošais ir tiesīgs piedāvāt arī citu prakses vietu. Katedras vadītājs izvērtē tās

atbilstību studiju programmas prasībām.

2.6. Norīkojot studējošo praksē, katedra izsniedz:

2.6.1. Iestādei adresētu pavadvēstuli (Pielikums Nr.4);

2.6.2. prakses uzdevumu aprakstu;

2.6.3. iepazīstina studējošo ar prakses programmu;

2.6.4. iepazīstina studējošo ar viņa tiesībām un pienākumiem prakses laikā

2.7. Prakses noslēgumā studējošais iesniedz katedras vadītājam:

2.7.1. Prakses dienasgrāmatu. Prakses laikā students savu darbu atspoguļo prakses

dienasgrāmatā, kurā raksta izvirzītos mērķus, darbību to sasniegšanai, secinājumus un

pašvērtējumu, un to vīzē Iestādes prakses vadītājs;

2.7.2. Iestādes prakses vadītāja atsauksmi (raksturojumu) par studējošā darbu prakses

laikā. Tajā atspoguļo studējošā darba kvalitāti un darba disciplīnu, kā arī prakses

vērtējumu.

2.7.3. Studenta apmeklējuma uzskaites lapu, ko aizpilda Iestādes prakses vadītājs un

apstiprina ar parakstu.

2.8. Prakses dokumentāciju studējošais iesniedz katedras vadītājam ne vēlāk kā piecas dienas

pēc prakses beigām.

2.9. Praksei beidzoties, koledžas prakses vadītājs:

2.9.1. veic prakses dienasgrāmatas novērtējumu;

2.9.2. iesniedz prakses dienasgrāmatas novērtējuma protokolu katedrā.

2.10. Katedras vadītājs veic kopējo prakses novērtējumu un ar savu parakstu apliecina

studējošā prakses atbilstību studiju programmas prakses programmas noteiktajām prasībām,

noformējot prakses novērtējuma protokolu.

2.11. Kvalifikācijas praksi studējošais uzsāk saskaņā ar direktora rīkojumu pēc sekmīgi

nokārtota teorētiskā un praktiskā apmācības kursa.

2.12. Prakse tiek ieskaitīta, ja studējošais ir ieguvis pozitīvu vērtējumu (saskaņā ar koledžas

studiju nolikumu) par praksi un prakses dienasgrāmatu.

2.13. Ja prakse netiek ieskaitīta, studējošais to atstrādā, pamatojoties uz katedras lēmumu un

koledžas direktora rīkojumu.

2.14. Prakses dokumentācija piecus gadus glabājas katedrā un pēc tam tiek iznīcināta

koledžas noteiktā kārtībā.

III. Prakses finansēšana

3.1. Praksi finansē no koledžas līdzekļiem.

3.2. Darba samaksas apmēru Iestādes prakses vadītājam (-iem) nosaka savstarpējs līgums

starp koledžu un prakses vadītāju.

3.3. Prakses vadītājiem (koledžas) darba apjomu plāno saskaņā ar koledžas noteiktajiem

akadēmiskā personāla darba apjoma slodzes normatīviem.

IV. Studējošā, koledžas un iestādes tiesības un pienākumi

4.1. Studējošā pienākumi un tiesības:

4.1.1. ievērot prakses programmu, termiņus un darba laiku;

4.1.2. iepazīties ar prakses mērķiem un uzdevumiem;

4.1.3. iepazīties ar prakses vērtēšanas kritērijiem;

4.1.4. izvēlēties prakses vietu;

4.1.5. ievērot prakses vietas iekšējās kārtības noteikumus;

4.1.6. ievērot un pildīt darba drošības noteikumus;

4.1.7. saudzīgi apieties ar prakses vietas īpašumu;

4.1.8. ievērot Iestādes prakses vadītāja norādījumus;

4.1.9. neizpaust konfidenciālu vai citu informāciju, kas varētu radīt kaitējumu prakses

vietai;

4.1.10. atteikties no prakses darba veikšanas, ja darba apstākļi rada draudus

personiskajai vai apkārtējo cilvēku drošībai, par to rakstiski ziņojot prakses vietas

administrācijai un koledžai;

4.1.11. noformēt prakses dokumentus un savlaicīgi tos iesniegt katedrā.

4.2. Koledžas pienākumi un tiesības:

4.2.1. slēgt līgumu ar Iestādi;

4.2.2. slēgt trīspusējo līgumu par studējošā prakses nodrošināšanu (Pielikums Nr.3);

4.2.3. izstrādāt un iesniegt Iestādei prakses programmu;

4.2.4. sniegt informāciju Iestādei, ne vēlāk kā 10 dienas pirms prakses sākuma, par

studējošo skaitu un prakses norises laiku;

4.2.5. nodrošināt studējošos ar nepieciešamo prakses dokumentāciju;

4.2.6. iepazīstināt studējošos ar viņa pienākumiem un tiesībām prakses laikā;

4.2.7. prakses laikā saņemt informāciju par studējošo no Iestādes;

4.2.8. pieņemt no studējošā prakses atskaites dokumentāciju;

4.2.9. apstiprināt katedras deleģēto personu studējošā prakses pārraudzībai;

4.2.10. veikt prakses kopējo novērtēšanu;

4.2.11. atteikt studējošam prakses vietu, ja tā neatbilst prakses mērķiem un

uzdevumiem.

4.3. Iestādes pienākumi un tiesības:

4.3.1. strādāt ar studējošo prakses laikā saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem;

4.3.2. nozīmēt tiešo prakses vadītāju, kura pārraudzībā studējošais veic praksi;

4.3.3. iepazīstināt studējošo ar darba drošības, drošības tehnikas, ugunsdrošības un

iekšējās kārtības noteikumiem un citiem darbību reglamentējošiem dokumentiem

Iestādē;

4.3.4. iepazīstināt studējošo ar Iestādi un tās struktūru;

4.3.5. nodrošināt prakses norisei atbilstošus apstākļus;

4.3.6. veikt ierakstus prakses dokumentācijā;

4.3.7. ziņot koledžai par studējošā pārkāpumiem prakses laikā;

4.3.8. nekavējoties ziņot tuviniekiem un koledžai par nelaimes gadījumiem prakses

vietā;

4.3.9. iegūt nepieciešamo informāciju no koledžas vadības prakses optimālai

nodrošināšanai;

4.3.10. saņemt prakses programmu no koledžas.

Pielikums Nr.1.

SADARBĪBAS LĪGUMS Nr. ______par studējošo prakšu nodrošināšanu

Jūrmalā 2010. gada __. ___________Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas, reģ. Nr.90000031813, Vidus

prospekts 36/38, Jūrmala, LV-2010, direktores Ilgas ERIŅAS personā (turpmāk – koledža),

kura darbojas uz koledžas nolikuma pamata no vienas puses, un

___________________________________________________________________________(Iestādes nosaukums, reģ. Nr., juridiskā adrese)

_________________________________ personā (turpmāk – Iestāde), no otras puses, kopā

sauktas Puses, noslēdz šo līgumu.

1. Līguma priekšmets

Puses vienojas par sadarbību studējošo prakses vietu nodrošināšanā un prakses

organizēšanas (turpmāk – prakses) procesu ________________________________

___________________________________________________programmas studentiem.

2. Koledža apņemas:2.1. Laikus – ne vēlāk kā 10 dienas pirms prakses sākuma – saskaņot ar Iestādi prakses

laiku un praksē norīkoto studentu skaitu. 2.2. Iepazīstināt Iestādi ar prakses nolikumu, prakses mērķiem, uzdevumiem un saturu

pirms studentu nosūtīšanas praksē.2.3. Nodrošināt studenta nepieciešamo iepriekšējo sagatavotību un iepazīstināt ar viņa

pienākumiem un tiesībām prakses laikā.2.4. Nodrošināt studentam prakses vadītāju (-us) – koledžas pārstāvi (-jus), kas veic

prakses uzraudzību.2.5. Uzturēt regulārus kontaktus (ne retāk kā reizi mēnesī) ar prakses vadītāju Iestādē

un risināt problēmsituācijas ar Iestādes administrāciju.

3. Iestāde apņemas: 3.1. Nodrošināt studentiem praktizēšanās iespējas atbilstoši prakses nolikumam, kā arī

darba drošības, ugunsdrošības un sanitāri higiēniskajām normām atbilstošus darba apstākļus.

3.2. Nodrošināt studentiem prakses vadītāju ar praktiskā darba pieredzi.3.3. Nodrošināt studentu instruēšanu par iekšējās kārtības, darba drošības noteikumiem

Iestādē un uzraudzīt to ievērošanu.3.4. Nodrošināt studentu pieeju Iestādes rīcībā esošajai informācijai, kas nepieciešama

prakses uzdevumu veikšanai. 3.5. Nekavējoties ziņot koledžai, ja students noteiktajā termiņā nav ieradies Iestādē,

pārkāpis Iestādes iekšējās kārtības vai darba drošības noteikumus vai nepilda prakses vadītāja vai Iestādes administrācijas rīkojumus.

3.6. Prakses nobeigumā sniegt koledžas studējošā prakses vērtējumu un prakses vadītāja atsauksmi.

4. Līguma termiņš, tā grozīšanas un laušanas kārtība4.1. Līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža un ir spēkā nenoteiktu laiku. 4.2. Jebkura no Pusēm var lauzt šo Līgumu, vismaz trīs mēnešus iepriekš par to

rakstiski brīdinot otru Pusi. 4.3. Šo Līgumu var grozīt, papildināt vai lauzt ar Pušu rakstisku vienošanos, kas kļūst

par šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

5. Noslēguma noteikumi5.1. Jautājumus par prakses finansiālo nodrošinājumu līgumslēdzējas Puses risina, pamatojoties uz savstarpēju papildu vienošanos.5.2. Katra no Pusēm ir atbildīga par šī Līguma saistību izpildi un Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā kompensē zaudējumus, ko radījusi otrai Pusei, neizpildot Līgumā paredzētās saistības.5.3. Visus strīdus par līgumsaistībām Puses risina sarunās. Ja Puses nespēj vienoties, strīdi tiek risināti Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.5.4. Līgums sastādīts divos eksemplāros, katrs uz 2 lapām, un pa vienam glabājas pie katras Puses.

6. Pušu paraksti:

Koledžas vārdā: __________________________ Ilga Eriņa z.v.

atšifrējums

Iestādes vārdā: ___________________________ ____________ z.v.

atšifrējums

Pielikums Nr.2

Norādījuma „Par studējošo praksi” paraugsKATEDRAS VEIDLAPA

NORĀDĪJUMSJūrmalā

____________ Nr._____________

Par praksi

Zemāk minētos pirmā līmeņa profesionalās augstākās izglītības studiju programmas __________________________________________________________ studentus norīkot _______________________________________praksē, un apstiprināt prakses vietas un vadītājus:Nr. Vārds, uzvārds Prakses vieta Koledžas prakses

vadītājs

Katedras vadītājs __________________________ paraksts

Paraugs Pielikums Nr.3

Līguma par studējošo prakses nodrošināšanu

LĪGUMS Nr. _______par studējošo prakses nodrošināšanu

Jūrmalā, 200___. gada ___________

Latvijas Universitāte P.Stradiņa medicīnas koledžas, reģ. Nr.90000031813, Vidus prospekts 36/38, Jūrmala, LV-2010, _____________________ katedras vadītāja __________________ personā (turpmāk – Koledža), no vienas puses, un ___________________________________________________________________

(Iestādes reģistrācijas numurs, juridiskā adrese)_________________________________ personā (turpmāk – Iestāde), no otras puses, un LU P.Stradiņa medicīnas koledžas _____________________________studiju programmas studenta/es ___________________________________(turpmāk – Students), no trešās puses, kopā sauktas Puses, vienojas par sekojošo.

1. Līguma priekšmets: Prakses vietas nodrošināšana un prakses organizēšana Studentam.

2. Koledža apņemas:2.1. Pamatojoties uz studiju programmas prasībām, nosūtīt Studentu praksē no _______________ līdz __________________ . 2.2. Iepazīstināt Iestādi, prakses mērķiem, uzdevumiem un saturu pirms Studenta nosūtīšanas praksē.2.3. Nodrošināt Studentam nepieciešamo iepriekšējo sagatavotību un iepazīstināt ar viņa pienākumiem un tiesībām prakses laikā.2.4. Nodrošināt Studentam prakses vadītāju (-us) – koledžas pārstāvi (-jus), kas veic prakses uzraudzību.2.5. Uzturēt regulārus kontaktus ar prakses vadītāju Iestādē un risināt problēmsituācijas ar Iestādes administrāciju.

3. Iestāde apņemas:3.1. Nodrošināt Studentam praktizēšanās iespējas atbilstoši prakses programmai, kā arī

darba drošības, ugunsdrošības un sanitāri higiēniskajām normām atbilstošus darba apstākļus.

3.2. Nodrošināt Studentam prakses vadītāju ar praktiskā darba pieredzi.3.3. Nodrošināt Studenta instruēšanu par iekšējās kārtības, darba drošības noteikumiem

Iestādē un uzraudzīt to ievērošanu.3.4. Nodrošināt Studentam pieeju Iestādes rīcībā esošajai informācijai, kas nepieciešama

prakses uzdevumu veikšanai. 3.5. Nekavējoties ziņot Koledžai, ja Students noteiktajā termiņā nav ieradies Iestādē,

pārkāpis Iestādes iekšējās kārtības vai darba drošības noteikumus vai nepilda prakses vadītāja vai Iestādes administrācijas rīkojumus.

3.6. Prakses nobeigumā sniegt LU Studenta prakses vērtējumu un prakses vadītāja atsauksmi.

4. Students apņemas:4.1. Ievērot Iestādes iekšējās kārtības noteikumus, darba aizsardzības, drošības tehnikas

un higiēnas prasības, saudzīgi apieties ar Iestādes mantu.

4.2. Pildīt prakses vadītāju un Iestādes administrācijas rīkojumus.4.3. Neizpaust Studenta rīcībā nonākušo konfidenciālo informāciju, ko par tādu ir atzinusi

Iestāde.4.4. Izpildīt prakses programmā noteiktos uzdevumus un iesniegt noteiktajā termiņā Koledžā prakses dienasgrāmatu.

5. Līguma termiņš, tā grozīšanas un laušanas kārtība5.1. Līgums stājas spēkā no tā parakstīšanas brīža un ir spēkā līdz prakses beigām (2.1.p). 5.2. Jebkura no Pusēm var lauzt šo Līgumu, iepriekš par to rakstiski brīdinot pārējās Puses. 5.3. Šo Līgumu var grozīt, papildināt vai lauzt ar Pušu rakstisku vienošanos, kas kļūst par šī Līguma neatņemamu sastāvdaļu.

6. Noslēguma noteikumi6.1. Jautājumus par prakses finansiālo nodrošinājumu līgumslēdzējas Puses risina, pamatojoties uz savstarpēju papildu vienošanos.6.2. Katra no Pusēm ir atbildīga par šī Līguma saistību izpildi un Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā kompensē zaudējumus, ko radījusi kādai no Pusēm, neizpildot Līgumā paredzētās saistības.6.3. Visus strīdus par līgumsaistībām Puses risina sarunās. Ja Puses nespēj vienoties, strīdi tiek risināti Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.6.4. Līgums sastādīts trijos eksemplāros un pa vienam glabājas pie katras Puses.

7. Pušu paraksti:

Koledžas vārdā: ______________________________________________ (_____________)

Iestādes vārdā: __________________________________________ (______________ )

Students: _________________________________________________ (_______________)

PIELIKUMS NR. 6

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA PIEDALĪŠANĀS STARPTAUTISKAJOS PROJEKTOS, LZP UN CITU INSTITŪCIJU FINANSĒTAJOS PROJEKTOS UN GALVENĀS ZINĀTNISKĀS PUBLIKĀCIJAS UN

SAGATAVOTĀ MĀCĪBU LITERATŪRA

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA DALĪBA PĒTNIECĪBAS PROJEKTOS

Dalība pētniecības projektos, realizēti Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas klīnikā:

Balode A. LZP 04.1165 „Nozokomiālo infekciju izraisītāju molekulārā un filoģenētiskā analīze” (vad E. Miklaševičs). 2004. - 2008.Balode A. LZP 05.1804 „Meticilīnrezistentā Staphylococcus aureus molekulārā tipēšana un patogenitātes faktoru identifikācija pacientiem ar hronisku kājas išēmiju” (vad. S. Kovaļevs). 2004. - 2008.Balode A. TOP „Infekciju aģentu klīniskās diagnostikas un fenotipiskās raksturošanas testu izstrādāšana un ieviešana medicīnas praksē” (vad. U. Dumpis). 2004. - 2005.Balode A. Identifying the dominant Staphylococcus aureus strains causing invasive infections in the European region: A joint EARSS/SeqNet.org initiative (nac. vad. E. Miklaševičs) 2006. - 2007. Balode A. ES pētījums „Burden of Resistance and Diseases in European Union” (nac. vad. U. Dumpis). 2007. - 2008Balode A. TOP17-05/25 „Clostridium difficile klīniskās diagnostikas, ribotipēšanas un toksīnu raksturošanas testu izstrādāšana un ieviešana medicīnas praksē” (vad. A. Martinsons). 2007. - 2008Balode A. VPP „Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošo galveno patoloģiju zinātniskā izpēte ar multidisciplināra konsorcija palīdzību”. (vad. A. Dumpis). 2007. - 2009.Balode A. ES pētījums „Mastering of Hospital Antimicrobial Resistance in Europe” (nac. vad. U. Dumpis). 2008. - 2009.Balode A. LZP 09.1302 „Karbapenēmrezistentās Acinetobacter baumanii izplatība Latvijas slimnīcās un tās molekulārepidemioloģiskais raksturojums” (vad. U. Dumpis). no 2009.Balode A. Eiropas Ekonomikas Zonas un Norvēģijas valdības divpusējais finanšu instruments: Introduction of Laboratory Based Early Warning System and Infection control Mechanisms for Containment of Multiresistant Nosocomial Pathogens in Latvian Regional Hospitals (vad.U. Dumpis). no 2009.

ESF projekti 1. J. Dehtjars Radiācijas terapijas fizikāli pamati. ESF projekts RTU un LU starpaugstskolu

maģistrantūras studiju modulis “Medicīnas fizika”. CD., 2008. 2. J. Dehtjars Medicīnas attēlošanas fizikāli pamati. ESF projekts RTU un LU

starpaugstskolu maģistrantūras studiju modulis “Medicīnas fizika”. CD., 2008.3. J. Dehtjars Medical physics dictionary. http://emitdictionary.co.uk/emitdictionary/credits.htm. EMIT, 2008. līdzautori: S. Tabakov (koordinators), M. Buchgeister, G. Helms, S. Delorme, A. Noel, , J. Giraud, H. Bouscayrol, L. Blache, I. Lamm, M. Almquits, R. Wirestam, S. Strand, Bo. Jonsson, M. Ljungberg, F. Stahlberg, T. Jansson, F. Milano, A. Pascoal, I. Hernando, A. Paula Millan, A. Garcia, M. M. Wasilewska-Radwanska, K. Grymek, A. Krisanachinda, P. Zarand, I Polgár, T. Porubszky, J. Martos, T. Daboczi, G. Sáfrány, F. Humml, J. Varga, K. Meigas, K. Kepler, J. Vedru, S. Rootsmaa, A. Lukosevicius, A. Basevicius, D. Serenaite, D. Andrei, C. Petroiu, A. Popescu, O. Duliu, R. Popa, C. Milu, P. Unak, T. Karalý, F. Lambrecht, F. Zumrut Biber Muftuler, S. Teksoz, F. Bentayeb, R. El Meliani, I. Elyaseery, N. Hussein, I. Horakova, A. Kindlova S. Trampotova, D. Kotalova, V. Husak, J. Ptacek, Josef Pacholik K. Georgiana, K. Demetrios, M. Georgios, P. Christos, Y. Charalambos, C. Dora, C. Christodoulos, C. Stelios, C. George, C. Demetra, G. Yiannis, H. Michalis, K. Prodromos, M. Andreas, P. Nicos, S. Anastasia, S. Spyros, L. Bumbure, M. Chaikovska, Dz. Emzins, A. Katashevs, S. Plaude, S. Popovs, J. Rauzins.

Dalība klīniskos pētījumos, (realizēti Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā): Balode A. Multicentru pētījums par BMS-284756 i/v efektivitāti salīdzinājumā ar BMS 284756 per os un Piperacilīnu/Tazobactamu un amoxicillin/Clav.sk komplicētu ādas un zemādas audu infekciju ārstēšanā AI464-025 Bristol-Mayers ( vad.pētn. D.Krieviņš). 2000. – 2002.Balode A.Multicentru pētījums par AR-100 i/v efektivitāti salīdzinājumā ar vankomicīnu komplicētu ādas un zemādas audu infekciju .Arpida AR- 100-SSTI-001 (vad. pētn.D.Krieviņš). 2002. –2003.Balode A. Multicentru pētījums par Tigeciclin un Aztreonam efektivitāti komplicētu ādas un zemādas infekciju ārstēšanā. Wyeth 3074AI-305 WW ( vad. pētn. J.Gardovskis). 2002.- 2003.Balode A. Multicentru pētījums par Tigeciclin salīdzinājumā ar Imipenem/Cilastin komplicētu intra abdomināju infekciju terapijā .3074AI -306-WW (vad.pētn. J.Gardovskis). 2002.- 2003.Balode A. Multicentru pētījums par Tigeciclin nopietnu Gram negatīvo mikroorganismu izsauktu infekciju ārstēšanā 3074A1-309-WW ( vad. pētn. S. Zebolts). 2003.Balode A. Multicentru pētījums par Tigeciclin salīdzinājumā ar Imepenem /Colastin nozokomiālo pnemoniju ārstēšanā 93074A1-311-WW ( vad. pētnieki. V. Rauhtvargers, P. Ošs, I. Misāne). 2003.Balode A. Multicentru pētījums par Tigeciclin salīdzinājumā ar Imepenem /Colastin sadzīvē iegūto pneimoniju ārstēšanā 93074A1-313-WW. 2003.Balode A. Multicentru pētījums par Dalbavancin salīdzinājumā ar linezolidu komplicētu ādas un audu Gram pozitīvo mikroorganismu izraisīto infekciju ārstēšanā.(Vicuron), (vad. pētn. D.Krieviņš). 2003.Balode A. Multicentru pētījums par Dalbavancin salīdzinājumā ar linezolidu nekomplicētu ādas un audu Gram pozitīvo mikroorganismu izraisīto infekciju ārstēšanā (Vicuron), (vad. pētn. D.Krieviņš). 2003.Balode A. Multicentru pētījums par Cefobiprola pielietošanu ādās un zemādas audu infekciju terapijā. BAP00154 (vad. pētn. D.Krieviņš). 2004. - 2006Balode A. SMART ‘’Merk’’ 2005. – 2011..Balode A. Multicentru pētījums par Cefobiprola pielietošanu salīdzinājumā ar linezolidu un Ceftazidim nozokomiālo pneimomniju terapijā BAP00307 (vad. pētn. D.Krieviņš). 2005. - 2006. Balode A. Multicentru pētījums par Cefobiprola pielietošanu ādās un zemādas audu infekciju terapijā. BAP00414 (vad. pētn. D.Krieviņš). 2005.- 2006.Balode A. Multicentru pētījums par Roche RO 0490-8463 preparāta pielietošanu sadzīvē iegūtu pneimoniju terapijā WI 18273 (vad. pētnieks A. Babjoniševa). 2005.Balode A. Multicentru pētījums BAYER 11978 (vad. pētn. J.Gardovskis). 2006.Balode A. Multicentru pētījums Roche W18274 (vad. pētn.J.Gardovskis). 2006.Balode A. Comparative Activity of Carbapenem Testing Etest Study (COMPACT) (pētn. A. Balode). 2008.Balode A. Tigecycline Evaluation Surveillance Test (pētn. A. Balode). 2008. – 2009.Balode A. A prospective multinational, multi-center, randomised, double blined, double-dummy, controlled study comparing the efficiacy and safety of moxifloxacin to that of amoxicillin-clavulanic acid for treatment of subjects with acute exacerbations of chronic bronchitis ( Bayer Health Care) –( mikrobiologs) – realizēts ģimenes ārstu praksēs. No 2009.

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA GALVENĀS PUBLIKĀCIJAS

Raksti starptautiski recenzējamos un citējamos zinātniskos žurnālos

1.Dumpis U, Balode A, Vigante D, Narbute I, Valinteliene R, Pirags V, Martinsons A, Vingre I. Prevalence of nosocomial infections in two Latvian hospitals. Eurosurveillance Monthly, 2003, 8, 3.

2.Miklaševičs E., Hæggman S., Balode A., Sanchez B., Martinsons A., Olsson-Liljequist O., Dumpis U. Report on the first PVL-positive community acquired MRSA strain in Latvia. Eurosurveillance Monthly, 2004, 9, 5-6.

3.Balode A., Dumpis U., Bagrade L., Djundika T., Ivuškāne S., Rudzīte D., Martinsons A., Miklaševičs E. Identification of SCCmec type in methicillin-resistant Staphylococcus aureus isolated in Latvian hospitals. RSU Zinātniskie raksti 2004. Internā medicīna. Ķirurģija. Medicīnas bāzes zinātnes. Stomatoloģija. Farmācija. 2005, 58-60.

4.Kise L., Nimroda L., Balode A., Martinsons A. Community acquired bacterial upper respiratory tract infections antibacterial therapy. Acta Chirurgica Latviensis, 2006, 6, 78 – 81.

5.Čupāne L., Pugačova Ņ., Selga I., Balode A., Gardovska D., Miklaševičs E. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas MRSA izolātu klīniskais un molekulārais raksturojums. RSU Zinātniskie raksti 2007. Internā medicīna. Ķirurģija. Medicīnas bāzes zinātnes. Stomatoloģija. Farmācija. 2008, 219-223.

6.van de Sande-Bruinsma N, Grundmann H, Verloo D, Tiemersma E, Monen J, Goossens H, Ferech M; European Antimicrobial Resistance Surveillance System Group; European Surveillance of Antimicrobial Consumption Project Group. Antimicrobial drug use and resistance in Europe. Emerg. Infect. Dis. 2008, 14, 1722-1730.

7. Dumpis U., Aldiņš P., Balode A., Baumanis V., Bērziņa D., Čonka M., Dimiņa E., Gaile I., Grunskis A., Jansone I., Melbārde-Kelmere A., Miklaševičs E., Prokopoviča I., Šķenders Ģ., Zole E. Nozīmīgāko multirezistento baktēriju epidemioloģija un molekulārais raksturojums Latvijā. Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un dzīves kvalitāti apdraudošās slimības. Zinātniskā analīze un galvenās rekomendācijas (red. V. Pīrāgs), VSIA Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca, Rīga, 2009, 161 – 170.

8. Rudzīte D., Balode A., Dumpis U., Miklaševičs E. First detection of vancomycin resistant Enterococcus faecium in Latvia. Proc. Latvian Acad. Sci., 2009, 63, 234 – 236 Outbreak of CTX-M-15-producing Klebsiella pneumoniae of sequence type 199 in a Latvian teaching hospital.9. Dumpis U, Iversen A, Balode A, Saule M, Miklasevics E, Giske CG. Outbreak ofCTX-M-15-producing Klebsiella pneumoniae of sequence type 199 in a Latvian teaching hospital. APMIS. 2010 Sep 1;118(9):713-6.

10. Struelens MJ, Monnet DL, Magiorakos AP, Santos O'Connor F, Giesecke J; European NDM-1 Survey Participants. New Delhi metallo-beta-lactamase 1-producing Enterobacteriaceae: emergence and response in Europe. Euro Surveill. 2010 Nov 18;15(46). pii: 19716

11. Grundmann H, Livermore DM, Giske CG, Canton R, Rossolini GM, Campos J, Vatopoulos A, Gniadkowski M, Toth A, Pfeifer Y, Jarlier V, Carmeli Y; CNSE Working Group. Carbapenem-non-susceptible Enterobacteriaceae in Europe: conclusions from a meeting of national experts. Euro Surveill. 2010 Nov18;15(46). pii: 19711.

12. Grundmann H, Aanensen DM, van den Wijngaard CC, Spratt BG, Harmsen D, Friedrich AW; European Staphylococcal Reference Laboratory Working Group. Geographic distribution of Staphylococcus aureus causing invasive infections in Europe: a molecular-epidemiological analysis. PLoS Med. 2010 Jan 12;7(1):e1000215.

13. Bauer MP, Notermans DW, van Benthem BH, Brazier JS, Wilcox MH, Rupnik M, Monnet DL, van Dissel JT, Kuijper EJ; ECDIS Study Group. Clostridium difficile infection in Europe: a hospital-based survey. Lancet. 2011 Jan 1;377(9759):63-73.

14. Nordmann P, Picazo JJ, Mutters R, Korten V, Quintana A, Laeuffer JM, Seak JC, Flamm RK, Morrissey I; on behalf of the COMPACT study group. Comparative activity of carbapenem testing: the COMPACT study. J Antimicrob Chemother. 2011 Mar 8.

15. Leice Alevtina, Dekhtyar Yuri, Britzina Natalya. “Method to test influence of bio-implants on blood cells by consecutive measurements” “Enviromental and experimental Biology, „BIOLOGY” – 8.sējuma, 1-4 numurā 2010., Rīga.

16. Leice A., Dekhtyar Y., Britzina N., Arabere L., Arhipovich V. „Human Blood Cells Affected by Hydroxyapatite Coated Titanium”. 14th. IFMBE Proceedings , volume 20, NBC – 14th Nordic-Baltic Conference on Biomedical Engineering and Medical Physics. June 16 – 20, 2008, Riga, Latvia. (CD publikācija Nr. 157)

17. Leice A., Brūvere R., Gabruseva N., Balodis V.. Evaluation of Chernobyl Accident Late Health Effects by Hematological and Clinical Biochemistry tests. Acta Universitatis Latviensis. Medicine, 2001, Rīga, N 643, p. 76 – 84

18. Mazarevica G., Freivalds T., Bruvere R., Gabruseva N., Leice A., Zvagule T.. Reactive Properties of separate erythrocytes of Chernobyl clean-up workers at different pH. - SPIE Proceedings. Optical Diagnostic of Living Cells. III, San Jose, USA, 2000, vol. 3921, p. 163 – 171

19. Mazarevica G., Freivalds T., Bruvere R., Gabruseva N., Leice A., Zvagule T.. Changes in optical properties of erythrocytes at different pH in Chernobyl clean-up workers. - Scientific Problems of Disaster Medicine and Emergency Medical Aid. Proceedings Acad Sci Ukraine. Kiev, 2000, p. 509 – 516.

Publikācijas citos zinātniskos izdevumos.

Roth W., Leice A., Dekhtyar Y., Britzina N., Arabere L., Arhipovichs V. „Influence of hydroxyapatite coated titanium on human blood cell” „Biomedical Engineering”. – Kaunas University of Technology, 25-26 October 2007, pp 264-267.

Konferenču tēzes

1.Miklasevics E., Balode A., Dumpis U., Martinsons A. Initial molecular characterization of the first MRSA outbreak at P. Stradins Clinical University Hospital. 14th European Congress of Clinical Microbiology and Infectious Diseases. Clin. Microbiol. Infection 2004, 10, Suppl. 3, 130.

2.Kockina E., Miklasevics E., Balode A., Dumpis U. Clinical and epidemiological characteristics of first cases of MRSA infection in a Latvian university hospital. 14th

European Congress of Clinical Microbiology and Infectious Diseases. Clin. Microbiol. Infection 2004, 10, Suppl. 3, 575.

3.Miklaševičs E., Dumpis U., Balode A. MRSA molekulārā epidemioloģija Latvijā. Latvijas Universitātes 62. zinātniskā conference. Dabas zinātnes. Medicīna. Referātu tēzes. 2004, 37.

4.Balode A., Dumpis U., Olsson-Liljequist B., Bagrade L., Djundika T., Ivuskane S., Rudzite D., Miklasevics E. Molecular characterization of methicillin resistant S. aureus isolates reveals the first community acquired strain in Latvia. 6th Nordic-Baltic Congress on 5.Infectious diseases “Current Strategies for Prevention and Treatment of Infectious Diseases”, Palanga, Lithuania. Abstract book, 2004, p. 93.

6.Kockina E., Balode A., Miklasevics E., Dumpis U. Clinical and epidemiological features of MRSA outbreaks in Latvian University hospital. 6th Nordic-Baltic Congress on Infectious diseases “Current Strategies for Prevention and Treatment of Infectious Diseases”, Palanga, Lithuania. Abstract book, 2004, p. 101.

7.Cupane L., Pugacova N., Bagrade L., Drukalska L., Balode A., Dumpis U., Martinsons A., Miklasevics E. Molecular characterization of MRSA outbreaks in a Children’s University Hospital. 15th European Congress of Clinical Microbiology and Infectious Diseases. Clin. Microbiol. Infection 2005, 11, Suppl. 2, 679.

8.Balode A., Cupane L., Dumpis U., Kannina I., Rudzite D., Martinsons A., Miklasevics E. Clonal spread of community acquired methicillin-resistant Staphylococcus aureus in Latvia. 16th European Congress of Clinical Microbiology and Infectious Diseases. Clin. Microbiol. Infection 2006.

9.A. Balode, L. Cupane, U. Dumpis, I. Kannina, L. Kluga, D. Rudzite, A. Martinsons, E. Miklasevics. Genetic diversity of community acquired methicillin-resistant Staphylococcus aureus in Latvia. 12th International Symposium on Staphylococci & Staphylococcal Infections, Maastricht, 2006.

10.L. Čupāne, M. Piņķe, U. Dumpis, K. Aksenoka, A. Balode, E. Miklasevics. Clonal spread of Staphylococcus aureus among personal of Latvian military unit in Iraq. 7th Nordic-Baltic Congress on Infectious diseases “Current Challanges and New Opportunities”, Riga, Latvia. Abstract book, 2006, p. 41.

11.Pujate E., Kvista E., Miklaševičs E., Grāve I., Balode A., Dumpis U. Analysis of epidemiological situation of MRSA infections in large multidisciplinary teaching hospital. 7th Nordic-Baltic Congress on Infectious diseases “Current Challanges and New Opportunities”, Riga, Latvia. Abstract book, 2006, p. 40.Balode A., Rudzīte D., Ivuškāne S. Resistance of Gram-negative bacteria in ICU of Riga hospitals. 7th Nordic-Baltic Congress on Infectious diseases “Current Challanges and New Opportunities”, Riga, Latvia. Abstract book, 2006, p. 41.

12.Balode A. Antibiotic resistance surveillance network in Latvia. 7th Nordic-Baltic Congress on Infectious diseases “Current Challanges and New Opportunities”, Riga, Latvia. Abstract book, 2006, p. 42.

13.Berzina D., Frave I., Balode A. Macrolide resistance of Staphylococcus aureus at Pauls Stradins Clinical University Hospital. 7th Nordic-Baltic Congress on Infectious diseases “Current Challanges and New Opportunities”, Riga, Latvia. Abstract book, 2006, p. 43.

14.Pujate E., Balode A., Oss P., Dumpis U. Association between antibiotic use and incidence of methicillin-resistant Staphylococcus aureus in general intensive care unit. . 17th European Congress of Clinical Microbiology and Infectious Diseases. Clin. Microbiol. Infection 2007.

15.M. Piņķe, L. Čupāne, A. Balode, E. Pujate, U. Dumpis, K. Aksenoka, E. Miklaševičs. Clonal spread of Staphylococcus aureus among soldiers in Latvian contingent in Iraq. 17th European Congress of Clinical Microbiology and Infectious Diseases. Clin. Microbiol. Infection 2007, S342 – S343.

16.Čupāne L., Pujate E., Balode A., Gardovska D., Miklaševičs E., Dumpis U. Jaundzimušo ādas infekcijas izraisītāja molekulārā analīze. 2007. gada Zinātniskās konferences tēzes, RSU 2007, 146.

17.Balode A., Grāve I., Piņķe M. Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Centrālās laboratorijas Mikrobioloģijas un seroloģijas nodaļā veikta asins uzsējumu analīze par 2003. – 2006. gadu. 2007. gada Zinātniskās konferences tēzes, RSU 2007.

18Aksenoka K., Balode A., Dumpis U., Gardovska D., Miklaševičs E. Clostridium difficile izraisītās disbakteriozesaģentu noteikšana ar PĶR un eksprestestu: rezultātu interpretācija. 2007. gada Zinātniskās konferences tēzes, RSU 2007, 151.

19.Piņķe M., Čupāne L., Pujate E., Balode A., Dumpis U., Aksenoka K., Miklaševičs E. Clonal spread of Staphylococcus aureus among soldiers of Latvian contingent in Iraq, Kosovo and Alūksne. 2007. gada Zinātniskās konferences tēzes, RSU 2007, 153.

Aksenoka K., Goonewarden S., Pujate E., Balode A., Miklasevics E., Dumpis U. Surveillance of Clostridium difficile infection in Latvian multidisciplinary teaching hospital. 18th European Congress of Clinical Microbiology and Infectious Diseases. Clin. Microbiol. Infection 2008.

21.Čupāne L., Dzirniece A., Drukaļska L., Pugačova Ņ., Balode A., Nora Z., Gardovska D., Miklaševičs E. Pirmais sadzīvē iegūtā MRSA uzliesmojums Latvijā ārpus stacionāra. 2008. gada Zinātniskās konferences tēzes, RSU 2008, 127.

22.Čupāne L., Pugačova Ņ., Drukaļska L., Selga I., Balode A., Gardovska D., Miklaševičs E. Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas S. aureus izolātu klīniskais un molekulārais raksturojums. 2008. gada Zinātniskās konferences tēzes, RSU 2008, 128.

23.Čupāne L., Dzirniece A., Pugačova Ņ., Balode A., Nora Z., Gardovska D., Miklaševičs E. Sadzīvē iegūtā meticilīnrezistentā S. aureus nēsāšana bērniem ārpus stacionāra – bērnu aprūpes centrā. 2009. gada Zinātniskās konferences tēzes, RSU 2009, 146.

24.Balode A., Petrova M., Bērziņa D., Deņisova J., Dumpis U., Miklaševičs E. Identification and typing of multiresistant Acinetobacter baumannii in Latvian hospitals. 19th European Congress of Clinical Microbiology and Infectious Diseases. Clin. Microbiol. Infection 2009.

25.Cupane L., Pugacova N., Drukalska L., Selga I., Balode A., Gardovska D., Miklasevics E. Spread of PVL positive S. aureus among patients at Children clinical university hospital.27th Annual meeting of the European Society for Paediatric Infectious Diseases (ESPID), 2009.

A. Leice „Titāna un hidroksilapatīta slāņa ietekme uz hematoloģiskiem rādītājiem izvērtēšanas analīzes metode ”, SARKANA KRUSTA Medicīnas koledža, zinātniskās darbības attīstības konference - tēzes, RĪGA, 12 02. 2009.g.4. Leice A., Dekhtyar Y., N.Britzina, Arhipovich V.and.Arabere L. Human Blood Cells

Affected by Hydroxyapatite Coated Titanium”. 14th Nordic-Baltic conference on Biomedical Engineering and Medical Physics. June 16 – 20, 2008, p.147. Starptautiskas konferences grāmat - tēzes ā. Rīga, Latvija, Jūnijā 16 – 20, 2008.

5. Leice A., Dekhtyar Y., N.Britzina, Arhipovich V.and.Arabere L. „Titāna ar hidroksilapatīta pārklājumu ietekme uz cilvēka asins šūnām”.LU Eksperimentālās un klīniskās medicīnas institūts. RĪGA, 01.02.2008.g.

6. Leice A.,. Britzina N., Arhipovich V.and.Arabere L. . Human Blood Cells Affected by Hydroxyapatite Coated Titanium”.ELEKTROCERAMICS XI, Manchester , Abstracts, 31.08.-04.09.2008.

7. Arhipoviča V. Leice A.. „Eritrocītu un leikocītu daudzuma izmaiņas asinīs in vitro stundas laikā”. 22. maijā 2008. gadā Rīga, 49. RTU zin.-tehn. Conference.

8. RothW., LeiceA., DekhtyarY.,BritzinaN, Arabere L.,ArhipovichsV. „Influence of hydroxyapatite coated titanium on human blood cell” „Biomedical Engineering”. – Kaunas University of Technology, Abstracts, 25-26 October 2007.

9. Arhipoviča V. Leice A. Blood Cells Affected by Hydroxyapatite Coated Titanium. Piedalīšanās konferencē „Biomedicīnas inženierijas, informātikas, kibernētikas un telemedicīnas aktuālās problēmas”Kijevā, 15.-17. novembrī 2007. gadā.

10. Mazarevica G., T. Freivalds, R. Bruvere, N. Gabruseva, A. Leice, T. Zvagule. Optical properties of erythrocytes of Chernobyl clean-up workers. – European Radiation Research 2000. 30-th Annual Meeting of the European Society for Radiation Biology, Warsaw, Poland 27 – 31 August, 2000. Abstracts. 2000.

11. Mazarevica G., Leice A., Auce A., Freivalds T., Bruvere R.. Morpho-functional analysis of erytroid system of the Chernobyl clean-up workers from Latvia. Analytical Cellular Pathology, 1999, vol. 18, N 1, p. 39, A 103.

12. Bruvere R., A. Leice, U. Bruveris. Evaluation of Chernobyl Accident Health Effects by Hematological and Clinical Biochemistry Tests.- Epidemiology, 1999, vol. 10, N 4, Suppl.: 518.

AKADĒMISKĀ PERSONĀLA SAGATAVOTĀ MĀCĪBU LITERATŪRA

1. Dumpis U., Miklaševičs E., Balode A.O. Metodiskie materiāli. Modulis: Patogēno baktēriju izpētes modulis. LU, 2006.

2. Balode A. Laboratoristiskā diagnostika. SIA Nacionālais apgāds, 2003. ISBN9984-26-138-7.

3. Balode A. Laboratoristiskā diagnostika. SIA Nacionālais apgāds,2008. ISBN978-9984-26-376-2.

4. Ļ. Šuvalova Mācību metodiskais materiāls praktiskajām nodarbībām studiju priekšmetā „Mikrobioloģija un epidemioloģija” P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas studentu apmācībai.

5. S. Daudze; Ļ. Šuvalova. Mācību metodiskais materiāls studiju priekšmetā „Mikrobioloģija un epidemioloģija” P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas studentu apmācībai.

6. S. Roga. Mācību metodiskais materiāls studiju priekšmetā “Histoloģija”, lekciju tēmu izklāsts biomedicīnas laborantiem.

7. S. Roga. Mācību metodiskais materiāls studiju priekšmetā “Histoloģija”, praktisko nadarbību tēmu izklāsts biomedicīnas laborantiem.

8. L. Mihailovska izdales materiāli studiju priekšmetā “Klīniksās izmeklēšanas metodes” P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas studentu apmācībai.

9. L. Mihailovska izdales materiāli studiju priekšmetā “Kvalitātes sistēmas nodrosīnāšana medicīnas laboratorijā” P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas studentu apmācībai.

10. Ļ. Šuvalova izdales materiāls “Medicīniskā parazitoloģija” P. Stradiņa veselības un sociālās aprūpes koledžas studentu apmācībai.

PIELIKUMS NR. 7

STUDIJU PROGRAMMAS MATERIĀLI TEHNISKAIS UN METODISKAIS

NODROŠINĀJUMS

DATORU KABINETA MATERIĀLI TEHNISKĀS BĀZES APRAKSTS

Datoru kabinetā ir izveidotas 18 darba vietas, kas paredzētas studentiem un 1 darba vieta pasniedzējam, kas aprīkota ar projektoru. Darba vietas studentiem izkārtotas tā, lai pasniedzējs vienlaicīgi varētu sekot līdzi katra studenta darbībai. Minimālais attālums starp darba galdu ar monitoru (no monitora aizmugures) līdz nākamajam darba galdam ar monitoru nav mazāks par 1 m, bet starp monitoru sānu virsmām — ne mazāks par 0,5 m.

Telpa aprīkota ar gaisa kondicionieri, nodrošinot telpas vidējo temperatūru 20oC robežās. Datorklases logi aprīkoti ar žalūzijām, lai nepieciešamības gadījumā novērstu tiešo saules staru iekļuvi telpā. Telpas apgaismojumu nodrošina 12 dienasgaismas lampas. Visi datori ir pieslēgti globālam datortīklam, līdz ar to uz jebkura datora ir pieejams internets. Savstarpēji datori ir saslēgti lokālā tīklā, kas nodrošina pieejamību jebkura datora informācijai.

Datoru tehniskā nodrošinājuma apraksts:

Pasniedzēja dators (skaits – 1)

Computer: CPU Pentium 4, 3,00 GHz, RAM 1,99 GB, HDD 149 GB,DVD/CD-ROM drive

System: Microsoft Windows XP Professional, Version 2002, Service Pack 3

Monitor: Acer AL1916 Widescreen LCD Monitor, 17"

Keyboard, mouse:

HID - Keyboard Device; manufacturer: media-techHID - compliant mouse; manufacturer: media-tech

Studentu datori (skaits – 18)

Computer: 9 gb. CPU Celeron, 1,60 GHz, RAM 1,98 GB, HDD 149 GB, DVD/CD-ROM drive

9 gb. CPU Celeron, 2,53 GHz, RAM 496 MB, HDD 149 GB, DVD/CD-ROM drive

System: Microsoft Windows XP Professional, Version 2002, Service Pack 3

Monitor: 2 gb. Acer AL1916 LCD Monitor, 17"2 gb. Acer V193w LCD Monitor, 19"10 gb. Samsung SyncMaster 720N LCD Monitor,

17"4 gb. Sony LCD DVI Monitor, 17"

Keyboard, mouse:

HID - Keyboard Device; manufacturer: Logitech HID - compliant mouse; manufacturer: Logitech

Pieejamā programmatūra Pasniedzēja dators: Studentu datori:

Microsoft Office Version 2003, 2007 Version 2003Microsoft Office WordMicrosoft Office Excel

Microsoft Office PowerPointMicrosoft Office Publisher

++++

++++

Microsoft Office Outlook + +OpenOffice org.3,1 + -

Tildes birojs Version 2008 -Kaspersky Antivirus 6.0 for

Windows Workstations + +

Avira AntiVirus Control Center - +Adobe Reader Version 9 Version 7

Internet Explorer + +

MĀCĪBU LABORATORIJAS UN KABINETI

Pirms prakses uzsākšanas klīnikā, studenti nepieciešamās prasmes un iemaņas iegūst

praktiskās apmācības laboratorijās un kabinetos – klīnisko izmeklējumu laboratorijā,

bioķīmijas laboratorijā, mikrobioloģijas un parazitoloģijas laboratorijā, neatliekamās aprūpes

kabinetā, masāžas un pirmsklīniskās aprūpes kabinetā. Dabas zinātņu un vispārizglītojošo

studiju kursu kvalitatīvai apguvei studiju praktiskās nodarbības tiek nodrošinātas koledžas

mācību laboratorijās un kabinetos – ķīmijas un vides medicīnas laboratorijā, anatomijas un

fizioloģijas kabinetā.

N.p.k. Materiālo līdzekļu nosaukums Daudzums1. TELPU APRĪKOJUMS

1.1. AuditorijaDarba vietas 30Tāfele ar palīgpiederumu komplektu 1Dators 1Projektors 1Kodoskps 1

1.2. Klīniski diagnostiskā laboratorija 1Darba vietas 8Mikroskopi binokulārie 4Mikroskopi 10Urīna analizators „Cobas U411” 1Urīna analizators „Miditron Junior” 1Urīna pusanalizators „Urilux” 1Centrifūga 1Velkmes skapis 1Dators ar monitoru 1Ledusskapis 1Fotokolorimetrs FEK 1Šūnu skaitīšanas kameras 8Tāfele ar palīgpiederumu komplektu 1Laboratorijas informācijas programma Melisa Lab. 1Laboratorijas krēsli 10

1.3. Bioķīmijas, hematoloģijas laboratorija 1Darba vietas 8

Mikroskopi binokulārie 8Mikroskopi 5Bioķīmijas analizators A-25 1Bioķīmijas analizators „Cormay” 1Hematoloģiskais analizators „Celtac alfa MEK 6400” 1Hemaglobīna mērītājs 2Ledusskapis 2Centrifūga 2Laboratorijas informācijas programma Melisa Lab. 1Mitozes modelis 1Dators 2Televizors 1Laboratorijas krēsli 10

1.4. Mikrobioloģijas laboratorija 1Darba vietas 8Mikroskopi binokulārie 5Mikroskopi 10Luminiscences mikroskops 1Termostats 1Sausā gaisa sterilizatori 2Batkteriocīdā lampa 1Koloniju skaitītājs 1Aparāts gaisa paraugu noņemšanai 1Elektriskais šķidrumu maisītājs 1McFarland standarta indikators 1Krāsniņa preparātu žāvēšanai un fiksēšanai 1Laboratorijas svari 1Tāfele ar palīgpiederumu komplektu 1Ledusskapis 1Televizors 1Laboratorijas krēsli 10Laboratorijas informācijas programma Melisa Lab. 1Mikrobioloģijas un parazitoloģijas preparāti

1.5. Ķīmijas un vides medicīnas laboratorija 1Darba vietas 8Fotoelektrokolorimetri 2Velkmes skapis 1Elektroniskiesvari 2Psihrometri 5Anemometri 4Elektroaspiratori 2Luksometri 2Magnētiskie maisītāji 6Birešu statīvi ar biretēm 8Dators 1Laboratorijas krēsli 10Tāfele ar palīgpiederumu komplektu 1

1.6. Anatomijas un fizioloģijas kabinets 1Anatomiskie plakāti, shēmas, zīmējumi

Kaulu preparāti, tai skaitā skelets – 2 Orgānu kompleksi (gremošanas sistēma, elpošanas sistēma, urīnizvades sistēma, reproduktīvā sistēma – vīriešu un sieviešu, maņu orgāni

1.7. Pirmsklīnikas aprūpes kabineti 2Medikamentozās aprūpes veikšanas darba vietas 4Intramuskulāru injekciju simulācijas mulāžas 3Intavenozu simulācijas mulāžas 6Uroģenitālās sistēmas manipulāciju veikšanas piederumu komplekts 2Gremošanas sistēmas manipulāciju veikšanas piederumu komplekts 2Laboratorisko izmeklējumu savākšanas piederumu komplekts 1Infūzu vekšanai nepieciešamais aprīkojuma komplekts 2Antropometrijas veikšanas aprīkojums 1Fonendoskopi, tonometri 15Termometri – elektroniskie 2Funkcionālās gultas, ar gultas paaugstināšanas/ pazemināšanas, u.c. iespējām, gultas piederumi 2

Higiēnas procedūru veikšanas komplekts 3Pacientu transportēšanas aprīkojums – kušete, riteņkrēsls, invalīdu pārvietošanas ierīce 1

Vienkāršo fizioprocedūru veikšanas komplekts 1Simulācijas mulāža – lelle 2Sievietes un vīrieša kateterizācijas mulāža 2Nazogastrālās zondēšanas simulācijas mulāža 2

1.8. Neatliekamās palīdzības kabinets 1Manekens "Resusci Anne" – apgūst iemaņas atbilstoši ABC algoritmam, nodrošina apstākļus, kas ir iespējami tuvi dabiskajiem veicot pacienta elpināšanu un netiešo sirds masāžu

2

Monitors – pievienots manekenam "Resusci Anne", kas nosaka, vai elpināšana un sirds masāža notiek atbilstoši prasībām 1

Manekens "Laerdal Airway Trainer" – elpināšanas apgūšanai ar Ambu maisu, oro- un nazofaringeālo elpvadu ievadi un trahejas intubācijas metodi

1

"RescueSim" neatliekamo situāciju simulācijas datorprogramma 1Reanimācijas simulācijas mulāža (bērns) 1Imobilizāciju nodrošinošais komplekts – šinas, saites 3Intubācijas komplekts 2Dezinficējošo un antiseptisko līdzekļu komplekts

1.9. Masāžas kabinets 1Masāžas kušetes 2Aprīkojums apkakles zonas masāžai 1Rullīši pēdas, ceļa locītavai 2Aprīkojums pēdas pašmasāžai 2Masāžas kontaktvielu komplekti (talks, eļļa, krēmi) 2Mehāniskie masieri - pašmasāžai 2Veļas komplekti 4

2. PALĪGMATERIĀLIAutomātiskie dozatori, mikrovetes, priekšmetstikliņi, segstikliņi, lancetes, personīgie aizsarglīdzekļi – cimdi, stikla laboratorijas trauki, dozimetriskās pipetes ar dažādu mērīšanas intervālu, statīvi, uzgaļi, reaģentu komplekti, teststripi krāsvielu komplekti, mērkolbas, dezinfekcijas līdzekļi, barotnes u.c.

BIBLIOTĒKAS RESURSI

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā darbojas labiekārtota bibliotēka un lasītava. Kopējais grāmatu skaits koledžas bibliotēkas fondā pārsniedz 15 tūkstošus, no kurām apmēram puse ir medicīnas literatūra. Plaši pārstāvēta ir literatūra psiholoģijā, pedagoģijā, sociālajās zinātnēs, ētikā un filozofijā, kā arī uzziņu literatūra, vārdnīcas, dažāda profila enciklopēdijas u.c.Bibliotēkas literatūra ir pieejama koledžas studentiem gan līdzņemšanai, gan izmantošanai uz vietas bibliotēkas lasītavā. Bibliotēkas lasītavā  pieejami arī periodikas izdevumi - Latvijas vēstnesis, 36,6 veselīgāk, saskanīgāk, gudrāk, DOCTUS, Mans Mazais, Psiholoģija mums+ Psiholoģija ģimenei un skolai, Psiholoģijas Pasaule, Latvijas ārsts u.c.

Lasītavā studentiem ir pieejami datori ar bezmaksas interneta pieslēgumu. Ir iespējama arī bezvadu interneta izmantošana.  Bibliotēkas pamatpakalpojumi ir bezmaksas. Atbilstoši bibliotēkas izmantošanas noteikumiem un maksas pakalpojumu veidiem, bibliotēka sniedz arī maksas pakalpojumus – kopēšanu, izdrukas no datora, brošēšanu ar spirāli.

Kursa nosaukums un daļa(A, B vai C)

Grāmatas

Nosaukumu skaits

Eksemplāru skaits

Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma A 11 20

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

A 8 15

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas A 6 15

Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas A 21 93Ķīmijas pamatkurss A 12 30Ievads šūnu bioloģijā un ģenētikas pamati A 11 72Profesionālā angļu valoda A 40 104Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija A 31 441

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā A 1 1

Ievads medicīnas fizikā inženierzinātnē BHistoloģija B 6 10Citoloģija B 5 26Vispārējā patoloģija un pat. fizioloģija B 9 85Neatliekamā palīdzība un Procedūru tehnika B 9 85Infekciju slimību pamati un imunoloģija B 23 76Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna B 2 8Mikrobioloģija un epidemioloģija , parazitoloģija B 3 92

Hematoloģija un koaguloģija B 1 15Klīniskās izmeklēšanas metodes B 3 92Bioķīmijas izmeklēšanas metodes B 9 28Masāžas pamatkurss C 4 18

PIELIKUMS NR. 8

METODISKIE NORĀDĪJUMI KVALIFIKĀCIJAS DARBA IZSTRĀDEI

LATVIJAS UNIVERSITĀTES AĢENTŪRALATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

Reģ.Nr. 90000031813, Vidus prospektā 36/38, Jūrmalā, LV-2010Tālrunis 67752507, fakss 67752214, e-pasts: st-skola@apollo.lv

___________________________________________________________________________

APSTIPRINĀTS

Latvijas Universitātes

P. Stradiņa medicīnas koledžas padomes

2010. gada 09. septembra sēdē, prot. Nr.

8

Kvalifikācijas darba izstrādāšanas un aizstāvēšanas kārtībaJūrmalā

1. Vispārīgie noteikumi

Šie noteikumi izstrādāti saskaņā ar „Nolikums par noslēguma pārbaudījumiem LU”

(28.04.2003. LU Senāta lēmums Nr. 162). Tie nosaka vienotas prasības noslēguma darbu

izstrādei un noformēšanai, kā arī reglamentē noslēguma darbu aizstāvēšanas kārtību LU.

2. Kvalifikācijas darba struktūra

2.1. Kvalifikācijas darbā norādītajā secībā ir jāietver šādas daļas:

2.2. titullapa;

2.3. anotācija;

2.4. satura rādītājs;

2.5. apzīmējumu saraksts1;

2.6. ievads – 5% (1-2 lpp.);

2.7. nodaļas ar apakšnodaļām – 35% līdz 45%;

2.8. pētījuma rezultāti ( diskusija2 ) - 40% līdz 50%;

2.9. secinājumi – 5%;

2.10. izmantotā literatūra un avoti;

2.11. pielikumi3;

1 Ja tas darbam nepieciešams.2 To apjomu nosaka katedra.3 Ja tie darbam nepieciešami.

2.12. dokumentārā lapa.

Kvalifikācijas darba apjoms 25 – 35 lpp.

3. Kvalifikācijas darba saturs

3.1. Titullapa (to noformē atbilstoši paraugam 1. pielikumā).

3.2. Anotācija.

Anotāciju sagatavo latviešu valodā. Anotācijā izklāsta problēmas būtību, pētījuma

mērķus, raksturo iegūtos rezultātus. Anotācijas apjoms ir noteikts līdz 850 zīmēm, ieskaitot

intervālus.

3.3. Satura rādītājs.

Satura rādītājā iekļauj visu nodaļu un apakšnodaļu virsrakstus to numerācijas secībā

un norāda atbilstošās lappuses numuru. Lappuses numurē apakšā lapas vidū ar arābu

cipariem.

Satura rādītājā vispirms iekļauj apzīmējumu sarakstu, bet, ja tāda nav, – ievadu. Satura

rādītāja nobeigumā norāda izmantotās literatūras un avotu sarakstu. Pielikumus numurē

atsevišķi ar arābu cipariem. Satura rādītāja noformēšanas paraugs ievietots 2. pielikumā.

3.4. Apzīmējumu saraksts.

Ja darbā izmantoti daudzi saīsinājumi vai nosacītie apzīmējumi, tos noformē uz

atsevišķas lapas.

3.5. Ievads.

Ievadā pamato temata izvēli un aktualitāti, kā arī apraksta:

3.5.1. pētāmās problēmas;

3.5.2. darba mērķi un uzdevumus;

3.5.3. izmantotās metodes;

3.5.4. faktoloģiskā materiāla avotus.

3.6. Nodaļas ar apakšnodaļām.

Darba materiāla izklāsta pamatdaļu veido nodaļas. Darba struktūru var uzskatīt par

racionālu, ja tā sastāv vismaz no 2 vai 3 nodaļām. Nodaļas uzdevums ir sistematizētā veidā

sniegt problēmas īsu teorētisku pamatojumu. Darba strukturēšanai lielas nodaļas lietderīgi

sadalīt apakšnodaļās. Katras nodaļas nobeigumā var formulēt secinājumus.

3.7. Rezultāti.

Šajā kvalifikācijas darba daļā parāda svarīgākos iegūtos rezultātus, salīdzina tos ar

līdzīgiem pētījumiem, novērtē rezultātu atbilstību izvirzītajam mērķim.

3.8. Secinājumi.

Salīdzinājumā ar secinājumiem katras nodaļas nobeigumā (ja autors tos formulējis)

noslēguma secinājumos tiek izteikts plašāks vispārinājums un ieteikts pētāmo problēmu

risinājums. Norādīti turpmākie pētījuma virzieni. Apjomīgākos pētījumos rezultātu nodaļu

ieteicams strukturēt.

3.9. Izmantotā literatūra un avoti.

Literatūras sarakstā literatūras avotus sakārto tādā secībā, kādā uz tiem ir norādes

darbā.

Norādot literatūras sarakstā publikācijas, ar kuru saturu students iepazinies, izmantojot

kādu citu avotu, obligāti jābūt norādei uz literatūras avotu, no kura informācija iegūta.

Autora uzvārds, Iniciālis. Grāmatas nosaukums. Izdošanas vieta: Izdevniecība,

izdošanas gads. Kopējais lappušu skaits vai izmantotā lappuse vai lappuses.

Autora uzvārdu un iniciāļus raksta treknrakstā (bold), aiz tā ievieto pilnu raksta

nosaukumu, tad žurnāla nosaukumu starptautiski pieņemta saīsinājuma formā slīprakstā

(italic), žurnāla izdošanas gadu, sējumu, numuru un lappuses. Piemēram, ja citējamais raksts

ir žurnāla 3. sējuma 5. numurā, to literatūras sarakstā apzīmē ar „3.sēj., Nr. 5”. Beigās norāda

raksta pirmo un pēdējo lappusi.

Monogrāfijām (grāmatām) literatūras sarakstā jānorāda lappušu skaits (piemēram –

500 lpp.), ja informācijas ieguvei lietota visa grāmata. Ja raksts ņemts no zinātnisko rakstu

krājumiem vai starptautisko konferenču referātu tēzēm, tad literatūras sarakstā norāda tās

lappuses vai lappusi, kur attiecīgais raksts atrodams, piemēram, p. 159–164 (avotam angļu

valodā), S. 12–17 (avotam vācu valodā), p. 148–152 (avotam franču valodā), 25. lpp. (avotam

latviešu valodā).

Minot diplomdarbu (bakalaura, maģistra darbu), jānorāda tā autors, darba nosaukums,

mācību iestāde un fakultāte, kurā darbs izstrādāts, pilsēta un izstrādes gads, lappušu skaits.

Kvalifikācijas darbā jāizmanto vismaz 13 literatūras avoti un sarakstā nedrīkst norādīt

avotus, uz kuriem nav atsauces darbā. Literatūras avotu noformēšanas paraugi sniegti 3.

pielikumā.

3.10. Pielikumi4.

Pielikumi darba apjomā netiek ieskaitīti un tos numurē secīgi ar arābu cipariem. Ja

nepieciešams, pielikumos ievieto materiālus, kuri ir autora veidoti un papildina darba tekstu,

piemēram, aprēķinu starprezultātus, ilustrācijas, anketu paraugus, kartes, aparātu un ierīču

aprakstus u. c. Darba tekstā jābūt atsaucēm uz visiem pielikumiem.

Pielikumus jāsakārto tā, lai tie atbilstu atsauču secībai darba tekstā. Lapas augšējā labajā

stūrī jānorāda vārds „Pielikums” ar kārtas numuru.

3.11. Dokumentārā lapa (4. pielikums).

Šajā lapā ietver:

4 Ja tie darbam nepieciešami.

3.11.1. darba nosaukumu, fakultāti;

3.11.2. autora apliecinājumu, ka darbs veikts patstāvīgi, ka darbā izmantoti tikai tajā

norādītie informācijas avoti un ka darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai;

3.11.3. vadītāja rekomendāciju darba aizstāvēšanai;

3.11.4. atbildīgās personas atzīmi par darba iesniegšanu;

3.11.5. recenzenta/u datus (vārds, uzvārds, amats, zinātniskais grāds)

3.11.6. darba vērtējumu.

4. Kvalifikācijas darba tehniskais noformējums

4.1. Darba valoda.

Noslēguma darbs jāizstrādā valsts valodā. Materiāla izklāstam jābūt precīzam,

skaidram, loģiskam, īsam un konkrētam. Nav vēlams vietniekvārda „es” un darbības vārda

lietošana pirmajā personā, piemēram, teiciens „es uzskatu”, „pēc manām domām”, „es

domāju, ka...”. Darbs jāraksta tā, lai varētu atšķirt šī darba autora domas no citu autoru

domām. Kvalifikācijas darbs jāraksta pareizā literārā valodā.

4.2. Teksta formāts.

Darbam jābūt datorsalikumā uz A4 formāta lapām, kurām apdrukāta viena lapaspuse.

Burtu lielums ir 12 punkti, fonts – Times New Roman, nodaļu virsrakstu burtu lielums – 14

punkti, atstarpe starp rindām – 1,5. Jāievēro atkāpes no lapas malām: 30 mm – no kreisās

puses, 20 mm – no labās puses un 20 mm – no augšas un apakšas. Tekstam jābūt izlīdzinātam.

Jaunu rindkopu sāk ar 1 cm lielu atkāpi. Katrai nodaļai jāsākas jaunā lappusē. Lappuse

nedrīkst beigties ar virsrakstu. Nodaļu virsrakstus raksta ar lielajiem burtiem, bet apakšnodaļu

virsrakstus – ar mazajiem burtiem treknrakstā (bold). Aiz virsraksta punktu neliek. Virsraksta

attālums no iepriekšējā un turpmākā teksta ir viena rinda. Lappuses numurē apakšā lapas vidū

ar arābu cipariem, sākot ar lappusi, kur ir apzīmējumu saraksts.

4.3. Citātu un atsauču noformēšana.

Atsauču noformēšanas veidi.

Atsauci un izmantoto literatūru noformē, apaļajās iekavās norādot izmantotā literatūras

avota kārtas numuru izmantotās literatūras sarakstā.

Piemēram:

atsauce teikuma vidū (2)

atsauce teikuma beigās (3).

atsauce uz vairākiem literatūras avotiem teikuma beigās (3, 7, 11).

Citātu noformēšana.

Atsaucoties uz kādu noteiktu grāmatas lappusi, tā jānorāda aiz grāmatas citēšanas

numura.

Piemēram:

„Darbība ir cilvēka garīgs vai fizisks darbs” (4, 70.. lpp.).

Tabulu un attēlu noformēšana.

Katrai tabulai jābūt kārtas numuram un virsrakstam. Tabulas numurē katras nodaļas

ietvaros slīprakstā augšējā labajā stūrī virs tabulas. Piemēram, 2.3. tabula – pirmais skaitlis ir

nodaļas numurs, bet otrais – tabulas kārtas numurs šajā nodaļā. Tabulas virsrakstu izvieto virs

tabulas ar 11 punktu burtiem treknrakstā (bold).

Vārds attēls (att.) ietver zīmējumus, fotogrāfijas, shēmas, diagrammas un citas darba

ilustrācijas. Zem attēla raksta tā numuru slīprakstā, piemēram, 2.1. att., un nosaukumu ar 11

punktu burtiem treknrakstā (bold). Attēla kārtas numuru veido nodaļas numurs un attēla kārtas

numurs.

Aiz tabulu un attēlu virsrakstiem punktus neliek (sk. 5. pielikumu).

4.4. Darba iesiešana.

Darbs ir jāsagatavo vienā datorizdrukas eksemplārā un jāiesien cietos vākos. Teksts uz

vāka jānoformē atbilstoši 6. pielikuma paraugam.

4.5. Darba elektroniskā kopija CD/DVD diskā.

Noslēguma darba elektroniskajai kopijai jābūt PDF (Portable document format) formātā.

5. Kvalifikācijas darba izstrādes posmi

5.1. Darba temata izvēle un apstiprināšana.

Students koledžas noteiktajos termiņos (līdz 1. oktobrim) direktores vietniecei

pētniecības jautājumos iesniedz iesniegumu, kurš saskaņots ar potenciālo darba vadītāju un

kurā norādīts darba temats. Darba vadītājs ar savu parakstu apliecina, ka piekrīt vadīt studenta

darbu par izvēlēto tematu (sk. 7. pielikumu).

Mēneša laikā no iesnieguma nodošanas tematu pieteikumus un darbu vadītājus

apstiprina direktores vietniece pētniecības jautājumos un attiecīgās katedras padome.

Ja darba temats netiek apstiprināts, direktores vietniece pētniecības jautājumos sniedz

studentam argumentētu atbildi.

Studentu kvalifikācijas darba nosaukumu (latviešu un angļu valodā), darba vadītāju un

recenzentus apstiprina ar direktores rīkojumu ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms darba

aizstāvēšanas.

5.2. Darba izstrāde sadarbībā ar vadītāju.

Darbā izstrādē parasti ir šādi posmi5:

5.2.1. koncepcijas izstrāde;

5.2.2. plāna veidošana;

5.2.3. melnraksta izstrāde;

5.2.4. priekšaizstāvēšana;

5.2.5. tīrraksta izstrāde.

Darba izstrādes posmu gaitu nosaka direktores vietniece pētniecības jautājumos.

5.3. Darba iesniegšana.

Kvalifikācijas darbu students sagatavo vienā iesietā datorizdrukas eksemplārā un

elektroniskas kopijas veidā.

Darba vadītājs ar savu parakstu apliecina kvalifikācijas darba atbilstību koledžas

apstiprinātajām prasībām un rekomendē to aizstāvēšanai. Darba vadītāja parakstītu

kvalifikācijas darba datorizdrukas eksemplāru students iesniedz direktores vietniecei

pētniecības jautājumos noteiktajā laikā, bet ne vēlāk kā nedēļu pirms darba aizstāvēšanas

dienas.

Direktores vietniece pētniecības jautājumos pārbauda iesniegto kvalifikācijas darbu, to

elektronisko versiju un iereģistrē žurnālā.

Ierosinājumu par atļauju studentam kārtot noslēguma pārbaudījumu direktorei iesniedz

direktores vietniece pētniecības jautājumos pirms pārbaudījuma, ņemot vērā noslēguma darba

gatavību aizstāvēšanai.

Cietajos vākos iesietais eksemplārs pēc darba aizstāvēšanas tiek uzglabāts pastāvīgi

koledžas arhīvā, bet vismaz 3 gadus bibliotēkā un pie direktores vietnieces pētniecības

jautājumos. Elektroniskā kopija tiek arhivēta. Kvalifikācijas darbus pēc aizstāvēšanas nodod

publiskai apskatei, ja darba novērtējums ir ne mazāks kā 8 (ļoti labi) balles.

5.4. Aizstāvēšana.

Direktores vietniece pētniecības jautājumos nodod darbu izskatīšanai recenzentam (-

iem). Direktores vietniecei pētniecības jautājumos ir jānodrošina iespēja studentiem iepazīties

ar sava darba recenziju ne vēlāk kā vienu dienu pirms darba aizstāvēšanas. Recenzentu skaitu

nosaka direktores vietniece pētniecības jautājumos.

Kvalifikācijas darba aizstāvēšana notiek noslēguma pārbaudījumu komisijas atklātā

sēdē.

6. Kvalifikācijas darba vērtēšana

5 Katedra var noteikt citus darba izstrādes posmus.

6.1. Kvalifikācijas darbu vērtēšana notiek slēgtā noslēguma pārbaudījumu komisijas

sēdē pēc visu sēdē paredzēto darbu noklausīšanās. Vērtējums tiek paziņots studentiem pēc

sēdes beigām.

6.2. Vērtēšanas kritēriji.

Kvalifikācijas darba vērtēšanā tiek ņemta vērā:

6.2.1. darba kvalitāte (pētniecības novitāte, tehniskais noformējums);

6.2.2. darba autora ziņojums 7 līdz 10 minūtes (prasme zinātniski, koncentrēti un

argumentēti iepazīstināt ar veikto pētījumu, formulēt secinājumus, norādīt turpmākos

iespējamos pētījuma virzienus) izmantojot Microsoft Power Point programmatūru;

6.2.3.atbildes uz komisijas jautājumiem un prasme diskutēt.

7. Apelācijas kārtība

Students ir tiesīgs iesniegt apelāciju:

7.1. par nepielaišanu kārtot noslēguma pārbaudījumus;

7.2. par noslēguma pārbaudījuma norisi (tajā skaitā par kvalifikācijas darba

aizstāvēšanas un vērtēšanas procesu) triju darba dienu laikā pēc pārbaudījuma rezultātu

paziņošanas.

Apelācija jāiesniedz direktores vietniecei pētniecības jautājumos.

Apelācijas komisijas sastāvu apstiprina pirms pārbaudījumu komisijas darba

uzsākšanas ar direktores norādījumu. Komisijas sastāvā jābūt priekšsēdētājam un vismaz

diviem locekļiem. Tajā nedrīkst iekļaut personas, kuras ir piedalījušās konkrētā noslēguma

pārbaudījuma vērtēšanā (kvalifikācijas darba pārbaudījuma komisijas locekļi, darba vadītājs

un recenzenti). Apelācijas komisijas funkcijas ar direktores lēmumu var deleģēt katedras

studiju programmu padomei.

Komisija izskata studenta iesniegumu triju darbdienu laikā pēc iesnieguma

saņemšanas. Uz komisijas sēdi uzaicina apelācijas iesniedzēju un noslēguma pārbaudījuma

komisijas priekšsēdētāju vai viņa vietnieku. Komisijas lēmumu studentam izsniedz rakstveidā.

Students var iesniegt apelāciju direktoram par procedūras pārkāpumiem apelācijas

komisijas darbā ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc lēmuma saņemšanas, pievienojot

apelācijas komisijas lēmumu.

Direktors izskata studenta iesniegumu piecu darbdienu laikā pēc iesnieguma

saņemšanas un rakstiski informē studentu par pieņemto lēmumu. Direktora lēmums ir galīgs.

PIELIKUMI

1. pielikums

Noslēguma darba titullapas paraugs

LATVIJAS UNIVERSITĀTESP. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

SABIEDRĪBAS LĪDZDALĪBAS IESPĒJAS PUBLISKAJĀ PĀRVALDĒ LATVIJĀ

KVALIFIKĀCIJAS DARBS

Autors: Pēteris Ciniskatedra, grupaDarba vadītājs: profesore Dr. Inta Kalniņa

Jūrmala 2011

1618

2. pielikums

Satura rādītāja paraugs

SATURSApzīmējumu saraksts…………………………………………………………………………..4

Ievads…………………………………………………………………………..………………5

1. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………………………...7

1.1. Apakšnodaļas nosaukums……………………………………………………………..8

1.2. Apakšnodaļas nosaukums …………………………………………………………….9

1.3. Apakšnodaļas nosaukums…..

………………………………………………………...10

2. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………………………..12

2.1. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………

14

2.2. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………

15

3. Nodaļas nosaukums ………………………………………………………………………..16

3.1. Apakšnodaļas nosaukums ……………………………………………………………

17

3.2. Apakšnodaļas

nosaukums…………………………………………………………….18

Rezultāti……………………………………………………………………………………….2

0

Secinājumi……………………………………………………………………………………..3

0

Izmantotā literatūra un

avoti…………………………………………………………………...31

Pielikumi………………………………………………………………………………………

32

1. pielikums. Nosaukums………………………………………………………………………

33

2. pielikums. Nosaukums

……………………………………………………………………...34

3. pielikums

Literatūras avotu noformēšanas paraugi

I Žurnāli

1. Broka, K., Stradiņš, J., Sleikša, I., et. al. Electrochemical Oxidation of Several

Silylatedcyclic Amines in Acetonitrile. Latvijas Ķīmijas Žurnāls, 1992, Nr.5, 575.–

583.lpp.

2. Jacimirsky, A. K., Jacimirsky, N. T., Krivova, S. B. Interactions Between Exposure to

O3 and Nutrient Status of Trees. Журнал общей химии, 1992, N 62, с. 916–921.

3. Kalkis, V., Maksimov, R. D., Zicans, J. Thermomechanical Properties of Radiation-

Modiefied Blends of Polyethylene with Liquid Crystalline Copolyester. Polymer Energy

&. & Science, 1999, N 39, vol. 8, p. 1375–1384.

II Grāmatas

4. Fresenius, W., Quentin, K. E., Schneider, W. Water Analysis. Berlin–Heidelberg :

Springer Verlag, 1988. 804 p.

5. Darba vides riska faktori un strādājošo veselības aizsardzība. V. Kaļķa un Ž. Rojas red.

Rīga : Elpa-2, 2001. 500 lpp.

6. Eko, U. Kā uzrakstīt diplomdarbu. Rīga : Jāņa Rozes apgāds, 2006. 319 lpp.

7. Alley, M. The Craft of Scientific Writing. New York: Springer, 1996. 282 p.

8. Gibaldi, J. MLA Handbook for Writers of Research Papers. New York: Modern

Language Association of America, 2003. 361 p.

III Raksti grāmatās

9. Skudra, A. Failure Mechanics of Composites. In: Handbook of Composites. North

Holland Publ., New York et. al., 1984, vol. 3. , p. 1–69.

10. Ozoliņš, P. Veterinārmedicīnas fakultāte. No: Latvijas Universitāte divdesmit gados

1919.– 1939. 1. daļa, Rīga : LU, 1939, 505.–518. lpp.

IV Konferenču tēzes

1. Ciovica, S., Lonnberg, D., Lonnqvist, K. In: Cellucon ’98. International Cellucon

Conference, Turku, Finland, December 14–17, 1998. Abstracts. Turku, 1998, p. 28.

2. Zicans, J., Kalnins, M., Bledzki, A. K. Tensile Properties of Irradiated Binary

Heterogeneous Blends Based on Poly (ethylene terephtalate) and Polyethylene. In: 10-

th International Baltic Conference of Materials Engineering, Jurmala, Latvia, September

27– 28, 2001. Abstracts. Riga, 2001, p. 120–122.

3. Mūze, Baiba. Bibliogrāfiskās norādes un atsauces : [ziņojums zin. konf. „Zinātnes

valoda” 2003. g. 19. nov. Rīgā]. No: Valsts prezidentes dibinātā Valsts valodas

komisija. Konferences „Zinātnes valoda” materiāli. Rīga : Rasa ABC, 2003, 12.–17. lpp.

V Patenti

4. Weil, E.D., Patel, N. G. New Sandy Soil Sampler. US Pat. 4946885, 1990; C.A., 1990,

113, 192787e.

VI Disertācijas, maģistru un bakalauru darbi

5. Osīte, A. Kvēpu noteikšana gaisā : bakalaura darbs. LU Ķīmijas fakultāte. Rīga : Latvijas

Universitāte, 2000. 65 lp.

6. Smith, G. W. Chromatographic Determination of Pesticides. Ph. D. thesis. Oxford :

Oxford University, 1999. 136 p.

VII Elektroniskie informācijas avoti

7. Dukulis, I., Gultniece, I., Ivane A. u. c. Datorzinību pamati [tiešsaiste]. Rīga: LIIS,

2001 – [atsauce 18.02.2004.]. Pieejams internetā: http://www.liis.lv/mspamati.

8. Dial-Up adaptera instalācija Windows 95. [tiešsaiste] – [atsauce 23.02.2004.]. Pieejams:

ftp://ftp.latnet.lv/misc/windows/win95/info/w95.txt.

9. Diena [tiešsaiste]. Rīga : a/s Diena, 2000 – [atsauce 10.01.2004]. Pieejams:

http://www.diena.lv. ISSN 1407-7833.

10. PACS-L (Public Access Computer Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.) :

University of Houston Libraries, June 1989 – [atsauce 17.02.2004.]. Pieejams:

listserv@uhupvm1.uh.edu.

11. Parker Elliot. Re : Citing Electronic Journals. In: PACS-L (Public Access Computer

Systems Forum) [tiešsaiste]. Houston (Tex.) : University of Houston Libraries,

24.11.1989, 13:29:35 CST [atsauce 15.02.2004.]. Pieejams:

listserv@uhupvm1.uh.edu.

12. Noteikumi par virszemes un pazemes ūdeņu kvalitāti. MK noteikumi Nr. 118, 12.03.2002,

Rīga : Ministru kabinets [atsauce 4. 01. 2003]. Pieejams: http://www.likumi.lv

4. pielikums

Dokumentārās lapas paraugs

Kvalifikācijas darbs „Sabiedrības līdzdalības iespējas publiskajā pārvaldē Latvijā”

izstrādāts Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas ...................... katedrā.

Ar savu parakstu apliecinu, ka pētījums veikts patstāvīgi, izmantoti tikai tajā norādītie

informācijas avoti un iesniegtā darba elektroniskā kopija atbilst izdrukai.

Autors: Pēteris Cinis P.Cinis 15.06.2010.

Rekomendēju darbu aizstāvēšanai

Vadītāja: profesore Dr. Inta Kalniņa I.Kalniņa 20.06.2010.

Recenzents: docents Dr.polit. Jānis Bērziņš

Darbs iesniegts Direktores vietniecei pētniecības jautājumos 20.06.2011.

Dagnija Gulbe D. Gulbe

Kvalifikācijas darbs aizstāvēts gala pārbaudījuma komisijas sēdē

................................. .2011., vērtējums -

Komisijas priekšsēdētājs : profesore Anda Kociņa A.Kociņa

5. pielikums

Tabulas paraugs

3.1. tabula

Kalibrēšanas taisnes uzņemšanas dati kopējai dzelzs jonu fotometriskai noteikšanai virszemes ūdeņos ar 1,10-fenantrolīnu

Mērkolbasnumurs

VFe(II), std,ml

Fe(II),mg/l A

1. 0 0 -

2. 1,0 0,10 0,058

3. 2,0 0,20 0,120

4. 4,0 0,40 0,236

5. 6,0 0,60 0,351

6. 8,0 0,80 0,468

7. 10,0 1,00 0,580

Attēla paraugs

3.1. att. Kalibrēšanas taisne Fe(II) jonu fotometriskai noteikšanai ar 1,10-fenantrolīnu

( = 510 nm, b = 3 cm)

6. pielikums

Noslēguma darba vāka paraugs

LATVIJAS UNIVERSITĀTES

P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

KVALIFIKĀCIJAS

DARBS

JŪRMALA 2011

16

36

16

7. pielikums

Studenta iesnieguma paraugs

Latvijas Universitātes

P. Stradiņa medicīnas koledžas

Direktores vietniecei pētniecības jautājumos Dagnijai Gulbei

Sociālās aprūpes studiju programmas

S2A grupas studenta

Pētera Ciņa

iesniegums.

Lūdzu apstiprināt kvalifikācijas darba tematu – Dzīvesstāsta metodes pielietošana

sociālajā darbā ar veciem cilvēkiem.

Temata tulkojums angliski: Utilization of life history method in social work with elderly.

Darba vadītāja: profesore Dr. Inta Kalniņa.

Jūrmalā 02.09.2010. P.Cinis

Saskaņots: I.Kalniņa 02.09.2010.

Apstiprinu: Direktores vietniece pētniecības jautājumos D. Gulbe 10.09.2010.

PIELIKUMS NR. 9

LATVIJAS UN ES STUDIJU PROGRAMMAS STUDIJU PLĀNI, AR KURIEM VEIKTA

SALĪDZINĀŠANA

МЕДИЦИНСКИ УНИВЕРСИТЕТ - ПЛОВДИВМЕДИЦИНСКИ КОЛЕЖ

Утвърждавам: Влиза в сила от уч. 2008/2009 г. Ректор на МУ Пловдив

/Доц. д-р Г. Паскалев, дм/

УЧЕБЕН ПЛАН

ПРОФЕСИОНАЛНО НАПРАВЛЕНИЕ "ЗДРАВНИ ГРИЖИ"СПЕЦИАЛНОСТ "МЕДИЦИНСКИ ЛАБОРАНТ"

Образователно-квалификационна степен "Професионален бакалавър "Професионална квалификация "Медицински лаборант"

Срок на обучение: 3 години (6 семестъра)Форма на обучение: редовна

№ Учебни дисциплини Изучава се в сем.

Изпит / семестър Часове

Кре

дити Семестри

Изп. Тек. Всичко Лекции Упр. Практ. обуч. І ІІ ІІІ ІV V VІ

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10 11 12 13 14 15 16 17 18 19 20 21                                         

А ЗАДЪЛЖИТЕЛНИ УЧЕБНИ ДИСЦИПЛИНИ       3480 900 840 1740 170.0                                                               

1 Клинична лаборатория - І част 1 1 0 90 30 60   5.0 90 5.0                        пр.+теор.             30 60                  

2 Клинична лаборатория - ІІ част 2 2 0 90 30 60   5.0     90 5.0                    пр.+теор.                 30 60              

3 Клинична лаборатория - ІІІ част 3 3 0 90 30 60   5.0         90 5.0          

     пр.+теор.                     30 60          

4 Клинична лаборатория - ІVчаст 4, 5 5 0 135 60 75   7.4             75 4.1 60 3.3  

     пр.+теор.                         30 45 30 30  

5 Микробиология и вирусология - І част 1.2 2 0 150 60 90   8.275

4.1 75

4.1              

     пр.+теор.            

30 45 30 45              

6 Микробиология и вирусология - 3.4 4 0 150 60 90   8.2         75 4.1 75 4.1      

  ІІ част  пр.+теор.                     30 45 30 45      

7 Лабораторна техника и апаратура 1 0 1 60 30 30   3.360

3.3                  

                   30 30                  

8 Анатомия 1 0 1 30 26 4   1.630

1.6                  

                   26 4                  

9 Физиология 1 0 1 30 26 4   1.630

1.6                  

                   26 4                  

10 Органична и неорганична химия 1 1 0 60 30 30   3.360

3.3                  

                   30 30                  

11 Общи грижи за болния с 1 0 1 45 15 30   2.545

2.5                  

  инжекционна техника                15 30                  

12 Медицинска етика и 1 0 1 30 28 2   1.630

1.6                  

  деонтология                28 2                  

13 Латински език с медицински термини 1 0 1 30 0 30   1.630

1.6                  

                    0 30                  

14 Хигиена и безопасност на 1 0 1 15 13 2   0.815

0.8                  

  лабораторния труд                13 2                  

15 Аналитична химия 2 2 0 45 15 30   2.5     452.5              

                        15 30              

16 Социално и здравно законодателство 2 0 2 30 25 5   1.6     301.6              

                        25 5              

17 Медицинска психология 2 0 2 30 22 8   1.6     301.6              

                        22 8              

18 Биохимия и патобиохимия 2 0 2 45 45 0   2.5     452.5              

                        45 0              

19 Хистология с хистотехника 2.3 3 0 135 60 75   7.5     754.1 60 3.4          

     пр.+теор.                 30 45 30 30          

20 Медицина на бедствените 3 0 3 30 20 10   1.6         30 1.6          

  ситуации                         20 10          

21 Информатика 3 0 3 30 0 30   1.6         30 1.6          

                            0 30          

22 Паразитология 3.4 4 0 90 45 45   4.9         30 1.6 60 3.3      

     пр.+теор.                     15 15 30 30      

23 Обща патология 4 0 4 30 24 6   1.6             30 1.6      

                                24 6      

24 Вътрешни болести 4 4 0 45 38 7   2.5             45 2.5      

                                38 7      

25 Фармакология 5 0 5 30 26 4   1.6                 30 1.6  

                                    26 4  

26 Социална медицина и промоция 5 0 5 45 30 15   2.5                 45 2.5  

  на здравето                                 30 15  

27 Социология 5 0 5 15 14 1   0.8                 15 0.8  

                                  14 1  

28 Долекарска помощ 5 0 5 30 20 10   1.6                 30 1.6  

                                    20 10  

29 Медицинска генетика 5 5 0 45 30 15   2.5                 45 2.5  

                                    30 15  

30 Детски болести и неонатология 5 0 5 30 23 7   1.6                 30 1.6  

                                    23 7  

31 Инфекциозни болести и 5 0 5 30 25 5   1.6                 30 1.6  

  епидемиология                                 25 5  32 Клинична практика - І част 1.2 0 2 270 0 0 270 13.2                      

                  

90

4.6

180

8.6              

33 Клинична практика - ІІ част 3.4 0 4 570 0 0 570 27.1                         

                       270

12.7

300

14.4      

34 Клинична практика - ІІІ част 5 0 5 300 0 0 300 14.5                         

                               300

14.5  

35 Преддипломен стаж6 0 6 600 0 0 600 20.0                    

600

                                         

Б СВОБОДНО ИЗБИРАЕМИ Всички избираеми дисциплини са с хорариум 30 часа и кредит 1,0. Избират се минимум 5 дисциплини.   ДИСЦИПЛИНИ                                      

          510 183 327   17.0                      

1 Спорт1,2,3,4,

5 0 5 150 0 150   5.030   30   30   30   30    

                    0 30 0 30 0 30 0 30 0 30  

2 Език 1.2 0 2 60 0 60   2.030   30                

                    0 30 0 30              

3 Оплождане. Ранно ембрионално раз- 2 0 2 30 20 10   1.0     30                

  витие на човешкия зародиш                     20 10              

4 Имунометрични анализи в 3 0 3 30 20 10   1.0         30            

  клиничната практика                         20 10          

5 Съвременни аспекти на антимикроб- 3 0 3 30 20 10   1.0         30            

  ната терапия                         20 10          

6 Мениджмънт на медико-диагностична- 3 0 3 30 20 10   1.0         30            

  та лабораторна дейност                         20 10          

7 Работа със софтуерни продукти 4 0 4 30 0 30   1.0             30        

  Power Point и Access                             0 30      

8 Тропическа паразитна патология 4 0 4 30 28 2   1.0             30        

                                28 2      

9 Съвременна хисто и имуно- 4 0 4 30 25 5   1.0             30        

  цитотехника                             25 5      

10 Неконвенционални методи на диагно- 5 0 5 30 20 10   1.0                 30    

  стика в микробиологичната практика                                 20 10  

11 Съвременни технологии за 5 0 5 30 20 10   1.0                 30    

  клинични лабораторни анализи                                 20 10  

12 Токсикомании. Превенция и лечение 5 0 5 30 10 20   1.0                 30                                        10 20  

В ФАКУЛТАТИВНИ УЧЕБНИ                                      

  ДИСЦИПЛИНИ       60 30 30   2.0                      1 Философска антропология 2 0 2 15 15 0   0.5     15                

                        15 0              2 Икономика на здравеопазването 3 0 3 15 15 0   0.5         15            

                            15 0          3 Специализирана медицинска 4.5 0 5 30 0 30   1.0             15   15    

  терминология по англ, немски,                             0 15 0 15    френски език в областта на здравните                                        грижи                                      

 ВСИЧКО ЧАСОВЕ (задължителни, избираеми и факултативни):       4050 1113 1197 1740 189.0                      

РАЗПРЕДЕЛЕНИЕ НА КЛИНИЧНА ПРАКТИКА И ПРЕДДИПЛОМЕН СТАЖ ПО СЕМЕСТРИ И ЧАСОВЕ

    І семестър ІІ семестърІІІ

семестърІV

семестър V семестър VІ семестър Всичко15 седм. по 6 ч.

15 седм. по 12 ч.

15 седм.по 18 ч.

15 седм. по 20 ч.

15 седм. по 20 ч. 15 седм. по 40 ч.

1 Клинична лаборатория 60 120 162 180 140 280 9422 Микробиология 30 60 108 80 80 160 5183 Хистология       40 40 80 1604 Паразитология         40 80 120

  Всичко часове: 90 180 270 300 300 600 1740

ДЪРЖАВНИ ИЗПИТИ:1. Клинична лаборатория - практически и теоретичен 5.02. Микробиология - практически и теоретичен 5.0

Учебният план е приет на АС на МУ Пловдив /Протокол №:7 от 06.11.2008 г./

Tartu health care collegeTartu, Nooruse 9

Postiindeks: 50411Tel. 7 381 642; Fax 7 381 646E-patst: nooruse@nooruse.ee

http://www.nooruse.ee

1Subjects 1. s.

AP2. s. AP

1. s. tund

eH

2. s. tund

eH

I yearLaboratory subjects

B101

Introduction to laboratory studies and basics of laboratory work 3 - 60/60 E - -

B104

Molecular and cell biology 2,5 - 90/10 E - -

B102

Clinical chemistry and hematology Ichemistry 18/15hematology 32/15

- 2 - -18/1532/15

HA

B103

General microbiology - 2,5 - - 50/50 E

B105

Analytical chemistry - 1 - - /40 HA

B106

Histology - 2 - - 30/50 HA

B107

Environmental researches - 2 - - 40/40 HA

Basic subjectsB203

Anatomy-physiology 3,5 - 140 E - -

B201

Basics of sciences 2,5 - 100 HA - -

B202

Organic and biochemistry 2,5 - 80/20 HA - -

B205

First aid - 1 - - 10/30 Arv

B204

Wastes recycling - 1 - - 40 Arv

B206

Nursing skills - 1 - - 10/30 Arv

Social subjectsB301

General and communication psychology 1 1 40 Var

v40 Arv

Suppoting subjectsB401

Latin language 1 - 40 Arv - -

B402B403

English language :

1 1 40 Varv

40 HA

B40 Russian language 1 - 40 Arv - -

4B405

Basics of research work:infotechnology 20laboratory databases 20estonian language 20research methodology data proccesingquality system in laboratories

1 0,52020----

Varv -

-20---

Varv

Optional subjects B7…B8…

subjects

1 1 40 Arv 40 Arv

Practical trainingB501

Introduction to laboratory practices in microbiological laboratory - 2 - - 80 Arv

B502

Introduction to laboratory practices in clinical laboratory - 2 - - 80 Arv

20 20

II yearLaboratory subjects

B102

Clinical chemistry and hematology Ichemistry 96/75hematology 49/60

3,5 3,5 75/65 Varv

70/70 E

B108

Special microbiology 1,5 1,5 15/45 Varv 15/45 HA

B109

Immunology 2,5 60/40 HA - -

B106

Histology 1,5 1 30/30 Varv 10/30 E

B110

Parasitology - 2 - - 50/30 HA

B107

Enviromental researches 2,5 - 70/30 E - -

Basic subjectsB207

Pathology 2 - 80 HA - -

B208

Diseases and laboratory diagnosticinternal diseases 90children’s diseases 20eye’s diseases 10chirurgianeurodiseases LOR

-3

- - 902010---

HVar

B210

Ergonomics in laboratory practices 1 40

Suppoting subjectsB402B40

English language : 2 - 80 HA - -

3B405

Basics of research work:research methodology 20infotechnologylaboratory databasesestonian language research methodologydata proccesingquality system in laboratories

0,5

-

20------

Varv

- -

Optional subjectsB7…B8…

subjects

2 1 80 Arv 40 Arv

ResearchB601

Term paper 1 2 40 80 HK

Practical trainingB503

Basic of laboratory diagnostic in clinical laboratory - 4 - - 160 Arv

B504

Basic of laboratory diagnostic in microbiological laboratory - 2 - - 80 Arv

20 20

III yearLaboratory subjects

B111

Clinical chemistry and hematology IIchemistry 54/55haematology116/75

4 3,5 85/75

Varv

85/55 E

B108

Special microbiology 2 1,5 30/50

Varv 20/40 E

B112

Food laboratory 1,5 1 30/30

Varv 20/20 E

B113

Laboratory studies of blood transplantation 1 - 20/2

0 Arv - -

B114

Pharmacology and toxicology:pharmacology 70toxicology 50

2 150/2

0/10

Varv

30/10

HA

B115

Cytology 1 1 15/25

Varv 15/25 HA

Basic subjectsB209

Infections diseases and epidemiology:Infections diseases and epidemiology 80Skin and venereal diseases 40

3 -8040

HA - -

B208

Diseases and laboratory diagnostic:chirurgical 40neurodiseases 20LOR 20internal diseases children’s diseases eye’s diseases

1 140-----

Varv

2020---

HA

Suppoting subjectsB405

Basics of research work:research methodology 40data proccesing 40quality system in laboratories 20 research methodologyinfotechnology laboratory databases estonian language

2,5

-

404020----

HA

- -

B406

Ethics 1 40 Arv

ResearchB602

Diploma thesis 1 1 40 Varv 40 Var

vPractical training

B505

Practical training in clinical laboratory - 4+1 - - 160+40 E

B506

Practical training in microbiological laboratory - 2 - - 80 Arv

B507

Practical training in pathological laboratory - 3 - - 120 Arv

20 20

IV yearLaboratory subjects

B116

Genetic and molecular diagnostic 3,5 - 100/40 E - -

Basic subjectsB211

Special laboratory diagnostic Child and elderly person 40Woman and man 40

2- 40

40

HA- -

Social subjectsB302

Management:management 20management of projects 20economics of laboratories 20health care economics and legislation 20

2

-

20202020

HA

B303

Sociology and public health:sociology 20public health 40

1,5- 20

40

Arv

ResearchB602

Diploma thesis 6 240 HK - -

Practical trainingB508

Specialized laboratory practice 5 200 Arv - -

20

PIELIKUMS NR. 10

ATSAUKSMES NO PROFESIONĀLAJĀM ORGANIZĀCIJĀM

PIELIKUMS NR. 11

PROFESIJAS STANDARTS

Biomedicīnas laboranta profesijas standarts PROJEKTS

1. Vispārīgie jautājumi

1. Profesijas nosaukums – biomedicīnas laborants.

2. Profesijas kods – 3212 03.

2. Nodarbinātības apraksts

1. Profesionālās kvalifikācijas līmenis – ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu kopsavilkums:- biomedicīnas laborants ir ārstniecības persona, kurš piedalās

izmeklējumu pirmsanalītiskajā, analītiskajā un pēcanalītiskajā procesā ārstniecības, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu diagnostikas un pētniecības laboratorijās, kā arī piedalās visu izmeklējamo materiālu bioloģiskā, bioķīmiskā, mikrobioloģiskā, klīniskā, biofizikālā, imunoloģiskā, seroloģiskā, imunohematoloģiskā, hematoloģiskā, koaguloģiskā, imunķīmiskā, citoloģiskā, histoloģiskā, ģenētiskā un citā izmeklēšanā savas kompetences robežās, kā arī piedalās vides aizsardzības, veterināri medicīnisko un zinātniski pētniecisko izmeklējumu veikšanā, piedalās kvalitātes sistēmas uzturēšanā visos diagnostisko izmeklējumu etapos, izvērtē un dokumentē iegūtos testēšanas rezultātus, ievēro datu aizsardzību, konfidencialitāti, plāno un organizē laboratorijas darbu. Biomedicīnas laborants veicina savu profesionālo izaugsmi, pilnveidojot savas zināšanas un prasmi profesionālā kvalifikācijā, pieredzē, kompetencē, apmācībā, kā arī nododot savas zināšanas un prasmes jaunajiem speciālistiem.

Biomedicīnas laborants strādā ārstniecības iestāžu, veterinārmedicīnas, vides un bioloģisko zinātņu, diagnostikas un pētniecības laboratorijās.

3. Profesionālās darbības veikšanai nepieciešamāsprofesionālās kompetences

1. Spēja kvalitatīvi pildīt darba uzdevumus saskaņā ar amata aprakstu, ievērojot normatīvo aktu prasības un uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus.

2. Spēja plānot un organizēt savu darbu un darba vietu, lai precīzi un kvalitatīvi pildītu darba uzdevumus, strādājot patstāvīgi un komandā.

3. Spēja organizēt laipnu klientu pieņemšanu un sniegt patiesu, korektu, viegli saprotamu profesionālu informāciju.

4. Spēja sadarboties ar citiem laboratorijas un veselības aprūpes speciālistiem.

5. Spēja sazināties ar klientu mutvārdos, lietišķā sarakstē, elektroniski, pa telefonu.

6. Spēja apmācīt un organizēt mācības studentiem un nesertificētiem darbiniekiem.

7. Spēja pilnvērtīgi izmantot laboratorijas lietojumprogrammas, iekārtas, aparatūru, elektroniskos sakaru līdzekļus kvalitatīvai un patstāvīgai profesionālo pienākumu veikšanai.

8. Spēja noteikt prioritātes savā darbā.

9. Spēja pielietot teorētiskās zināšanas praksē.

10. Spēja kritiski domāt un risināt problēmas.

11. Spēja skaidri un precīzi apkopot un sniegt iegūto informāciju.

12. Spēja ievērot profesionālo ētiku un konfidencialitāti un darboties saskaņā ar normatūvajiem aktiem.

13. Spēja nodrošināt vides un darba aizsardzības normatīvo aktu prasības izpildi.

14. Spēja sazināties valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

4. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanainepieciešamās prasmes

1. Pārvaldīt valsts valodu.

2. Pārvaldīt vismaz divas svešvalodas saziņas līmenī.

3. Lietot profesionālo terminoloģiju valsts valodā un vismaz divās svešvalodās.

4. Ievērot darba higiēnas un drošības prasības.

5. Veikt citu veselības aprūpes speciālistu un pacientu izglītošanu par izmeklējamo materiālu pareizu savākšanu un transportēšanu uz laboratoriju.

6. Plānot darbu, strādājot komandā.

7. Ievērot lietvedības prasības dokumentu sagatavošanā.

8. Veikt precīzu asins paraugu, biopsijas un citu materiālu savākšanu no pacienta laboratorisko izmeklējumu veikšanai; ja nepieciešams, nodrošināt to sagatavošanu transportēšanai un pareizu transportēšanas organizēšanu.

9. Veikt augsnes, gaisa, ūdens, pārtikas produktu un citu apkārtējās vides materiālu pareizu savākšanu laboratorisko izmeklējumu veikšanai, nodrošināt to sagatavošanu transportēšanai.

10. Novērtēt saņemto izmeklējamo materiālu un veikt tā marķēšanu , izmeklēšanu atbilstoši metodikai un standartiem, ievērot precizitāti un piedalīties laboratorijas iekšējās un ārējās kvalitātes sistēmas programmās.

11. Dokumentēt testēšanas rezultātus, novērtējot preanalītiskās, analītiskās un postanalītiskās fāzes un citu faktoru iespējamo ietekmi uz izmeklējuma rezultātiem.

12. Veikt korektīvās darbības gadījumos, kad kontroles materiāla testēšanas rezultāti ir ārpus pieļaujamām robežām.

13. Lietot datoru un elektroniskās laboratorijas ierīces analīžu veikšanai, iegūto rezultātu apkopošanai, datu uzkrāšanai, grafiku veidošanai.

14. Uzņemties atbildību par profesionālo darbību.

15. Ievērot darba aizsardzības un ugunsdrošības noteikumus.

16. Apgūt laboratorijā lietojamās tehnoloģijas (analizatorus, aparatūru) un prast pielietot to praksē.

17. Ievērot tehnoloģiju lietošanas noteikumus.

18. Ievērot konfidencialitāti.

19. Ievērot vispārējās cilvēktiesību normas, ētikas normas un saskarsmes principus.

20. Uzturēt savu profesionālo kompetenci.

21. Sniegt neatliekamo palīdzību.

5. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanainepieciešamās zināšanas

1. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas priekšstata līmenī:

1.1. finanšu uzskaites sistēma;1.2. valsts veselības aprūpes sistēmas organizācija;1.3. personības psiholoģija.

2. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās zināšanas izpratnes līmenī:

2.1. cilvēka anatomija un fizioloģija;2.2. patoloģiskā fizioloģija;2.3. neorganiskā un organiskā ķīmija;2.4. analītiskā ķīmija;2.5. bioloģiskā ķīmija;2.6.vides veselība, to ietekmējošie fizikālie, ķīmiskie un bioloģiskie

faktori; novērtēšana un ietekmēšanas iespējas;2.7. farmakoloģija;2.8. medicīniskā terminoloģija latīņu valodā;2.9. profesionālā angļu valodas terminoloģija;2.10. tiesību pamati; darba tiesisko attiecību regulējošie normatīvie akti;2.11. sabiedrības veselība;2.12. veselības veicināšana;2.13. pedagoģijas principi biomedicīnas laboranta darbā - pacientu, kolēģu

un studentu apmācības procesā;2.14. ievads šūnas bioloģijā; 2.15. ievads medicīnas fizikā un inženierzinātnē;2.16. vispārējā patoloģija (iekšīgās slimības).

3. Profesionālās darbības pamatuzdevumu veikšanai nepieciešamās

zināšanas lietošanas līmenī:3.1. citoloģija;3.2. ģenētika;3.3. vides izmeklēšanas metodes,3.4. uztura izmeklēšanas metodes,3.5. ekoloģija;3.6. mikrobioloģija un mikrobioloģiskās izmeklēšanas metodes;3.7. parazitoloģija un parazitoloģiskās izmeklēšanas metodes;3.8. epidemioloģija un pamatzināšanas infekcijas slimībās;3.9. histoloģija un histoloģiskās izmeklēšanas metodes;

3.10. hematoloģija un hematoloģiskās izmeklēšanas metodes;3.11. imunhematoloģija un imunhematoloģiskās izmeklēšanas metodes;3.12. koaguloģija un koaguloģiskās izmeklēšanas metodes;3.13. klīniskā ķīmija - klīniskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes;3.14. ētikas pamati;3.15. saskarsmes psiholoģija;3.16. profesionālā angļu valoda;3.17. divas svešvalodas;3.18. informācijas apstrādes organizēšana;3.19. pētniecība, pētniecības metodes specialitātē;3.20.laboratorijas darba organizācija un laboratorijas darba

dokumentēšanas principi;3.21. lietvedība;3.22. laboratorijas kvalitātes sistēmas programmu principi;3.23. laboranta darba drošība un darba aizsardzība;3.24. neatliekamā medicīniskā palīdzība;3.25. pacienta cilvēktiesību juridiskie aspekti;3.26. transkulturālās saskarsmes pamati;3.27. vides aizsardzība;3.28. darba aizsardzība;3.29. darba tiesiskās attiecības;3.30. valsts valoda.

Profesijas standarta projekta izstrādes darba grupas sastāvs:

Līga Bāriņa - Latvijas laborantu asociācijas priekšsēdētāja, VSIA”P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Centrālas laborotorijas vecākā laborante; (tālr.nr.29536409)Alevtīna Leice - LU P.Stradiņa medicīnas koledžas lektoreSilvija Daudze - LU P.Stradiņa medicīnas koledžas lektoreOlga Degtjarova – SIA Centrālās labrotorijas nodaļas vadītājaIeva Urtāne - LU P.Stradiņa medicīnas koledžas direktores vietniece studiju darbā Aelita Koha - LU P.Stradiņa medicīnas koledžas BML studiju programmas izglītības metodiķe

PIELIKUMS NR. 12

REKLĀMAS UN INFORMATĪVIE IZDEVUMI PAR STUDIJU IESPĒJĀM

Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējāmKoledžas sabiedrisko attiecību stratēģijas mērķis ir – trīs gadu laikā veicināt

informētību par koledžu, kas sagatavo augsta līmeņa speciālistus veselības aprūpes nozarē.

Tiešā mērķa auditorija ir vidusskolu absolventi, kā arī cilvēki, kuri vēlas iegūt papildus

profesionālo izglītību vai vēlas pilnveidot savus mērķus. Mērķa sasniegšanai tiek izvirzīti

sekojoši uzdevumi:

sadarboties ar dažāda veida mēdiju attiecībām;

piedalīties koledžai saistošās izstādēs;

sadarboties ar skolām, organizējot abpusējas tikšanās un informācijas apmaiņu;

pilnveidot koledžas mājas lapu un kā arī izmantot citus on – line instrumentus;

turpināt un paplašināt darbību labdarības pasākumos;

pilnveidot iekšējo komunikāciju organizējot iekšējos seminārus vai neformālas

tikšanās, lai nodrošinātu vienotu izpratni par koledžu;

Sabiedrības informēšana un tēla veidošana ir ļoti nozīmīgs uzdevums. Par izvirzīto mērķu

sasniegšanu atbild koledžas Sabiedrisko attiecību speciālists. Tā pienākumos ietilpst koledžas

darbības atspoguļošana sabiedrībā, darbs ar mēdijiem, reklāmas pasākumu organizēšana.

Reklāmas un informatīvie izdevumi par studiju iespējām

LU P. Stradiņa medicīnas koledžā pakalpojumu virzīšana uz tirgu, galvenokārt, notiek, pielietojot trīs mārketinga kompleksa elementus – reklāmu, tiešo komunikāciju un sabiedriskās attiecības. Koledžas studiju programmu reklamēšanai ir plānots izmantot tiešā un interaktīvā mārketinga metožu kopumu, ar mērķi iegūt plānoto rezultātu.

Izmantojot interneta pakalpojumus:

o Informācijas aktualizēšana koledžas mājas lapā www.psk.lv latviešu un angļu

valodā, piesaistot esošās mērķauditorijas uzmanību.

o Ievietojot koledžas izveidotu banneri vidusskolu mājas lapās un ārstniecības

iestāžu mājas lapās. Pamatā tiek izmantota iespēja vienoties izmantojot barteru,

savstarpējo banneru apmaiņu.

Laikraksts „Latvijas avīze”, speciālais iknedēļas pielikums „Izglītība”

Par konferencēm un citiem svarīgiem koledžas notikumiem veidotas preses relīzes.

Kopējais koledžas ikgadējais buklets par visām studiju programmām, kurš tiek

izplatīts konkrētās vidusskolās, izstādē „SKOLA”. Tirāža 2000 eks. – 300.00 Ls

Ievietojot informāciju biznesa uzziņu portālā www.1188.lv, www.1189.lv, aptuvenās

gada izmaksas 340,00 Ls. Populārākie Latvijas portāli, kurus izmanto, gan

telefonizziņām, gan interneta uzziņām.

Dalība Izstādē „SKOLA”

Jauno studentu piesaistei tika izveidots 30 sek. reklāmas rullītis radio „Skonto”.

Vispārizglītojošo skolu apmeklējums, tiek veidotas studentu reklāmas komandas, kas

darbojas tieši Jūrmalas skolās, kā arī veic aktivitātes savās bijušajās skolās.

Informācijas dienas organizēšana, pasākuma ietvaros apmeklētāji var iegūt

informāciju par studiju procesa organizāciju, tikties ar mācībspēkiem un

administrāciju, kā arī iepazīties ar studiju procesa materiāltehnisko nodrošinājumu:

auditorijām, pirmsklīnikas kabinetiem un laboratorijām, bibliotēku, studentu dienesta

viesnīcu.

Ik gadu tiek izveidoti un pasūtīti dažāda veida reklāmas suvenīri ar koledžas

simboliku, piemēram, pildspalvas, piezīmju papīrs, atslēgu piekariņi.

Marketinga aktivitāšu novērtēšanai un studējošo izvēles motivācijas noteikšanai uzņemšanas

procesā reflektantiem tiek piedāvāta iespēja aizpildīt aptaujas anketu, tādējādi radot iespēju

novērtēt reklāmas un veikto pasākumu efektivitāti.

BUKLETS STUDIJU PROGRAMMU PREZENTĒŠANAI

PIELIKUMS NR. 13

DIPLOMA PIELIKUMA PARAUGS

LATVIJAS UNIVERSITĀTES P. STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽA

Vidus prospektā 36/38, Jūrmalā, LV-2010Tālrunis 67752507, fakss 67752214, e-pasts: st-skola@apollo.lv

DIPLOMA PIELIKUMS(Diploma Nr. PK E 0001)

1. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS IEGUVĒJU:1.1. Vārds XXX 1.2. Uzvārds XXXXXXXXXXX1.3. Dzimšanas datums XX.XX.XXXX.1.4. Studenta personas kods XXXXXX-XXXXX

2. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU:2.1. Kvalifikācijas nosaukums: Biomedicīnas laborants2.2. Galvenā studiju joma kvalifikācijas iegūšanai: Laboratorijas diagnostika2.3. Kvalifikācijas piešķīrēja institūcijas nosaukums un statuss:

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža, valsts akreditēta (20.04.2005. akreditācijas apliecības Nr. 056), Latvijas Universitātes pārraudzībā esoša izglītības iestāde

2.4. Studiju administrējošās iestādes nosaukums un statuss: tā pati, kas 2.3. punktā2.5. Studiju valoda un eksaminācijas valoda: Latviešu

3. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJAS LĪMENI:3.1. Kvalifikācijas līmenis: Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības diploms (skat. 6.2. punktu);

Ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis3.2. Oficiālais programmas garums, programmas apguves sākuma un beigu datums:

2 gadi pilna laika studijas, 80 Latvijas kredītpunkti (120 ECTS kredītpunkti), 01.09.2009.-29.06.2011.

3.3. Uzņemšanas prasības: Vispārējā vidējā izglītība vai vidējā profesionālā izglītība

4. ZIŅAS PAR STUDIJU SATURU UN REZULTĀTIEM:4.1. Studiju veids: Pilna laika studijas4.2. Programmas prasības:

- apgūt ķīmijas, informātikas, profesionālās angļu valodas, medicīnas fizikas un inženierzinātņu pamatus, kas nodrošina metožu izpratni laboratorijas diagnostikā;

- apgūt anatomijas, fizioloģijas, vispārējās pataloģijas, bioloģijas, ģenētikas, histoloģijas, vides veselības un ekoloģijas pamatus, kas nodrošina analīžu novērtēšanu laboratorijas diagnostikā;

Diploma pielikums atbilst Eiropas Komisijas, Eiropas Padomes un Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO/CEPES) izveidotajam paraugam. Pielikums sagatavots, lai sniegtu objektīvu informāciju un nodrošinātu kvalifikāciju apliecinošu dokumentu (piemēram, diplomu, sertifikātu) akadēmisku un profesionālu atzīšanu. Diploma pielikumā ir iekļautas ziņas par diploma oriģinālā minētās personas sekmīgi pabeigto studiju būtību, līmeni, kontekstu, saturu un statusu. Informāciju sniedz visās astoņās sadaļās.

- apgūt mikrobioloģijas, hematoloģijas, koaguloģijas, citoloģijas, histoloģijas, klīniskās un bioķīmiskās, vides izmeklēšanas metodes, kas ļauj praktiski veikt analīzes laboratorijas diagnostikā;

- aktivizēt studentu zinātniski pētniecisko darbu, integrējot dažādu zinātņu zinātniskās nostādnes laboratorijas diagnostikā;

- pilnveidot praktiskās iemaņas, nodrošinot vispusīgas praktizēšanās iespējas dažāda profila laboratorijās (ne mazāk kā 16 kredītpunktu apjomā);

- veikt patstāvīgu pētījumu izvēlētajā nozarē (mikrobioloģija, hematoloģija, koaguloģija, histoloģija, citoloģija, imunoloģija, klīniskās un bioķīmiskās izmeklēšanas metodes u.c.) un rezultātus apkopot kvalifikācijas darbā (8 kredītpunkti).

4.3. Programmas sastāvdaļas un personas iegūtais novērtējums/atzīmes/kredītpunkti:

A DAĻA OBLIGĀTĀ DAĻA

Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Uzņēmumu organizācija un dibināšana, lietvedība un finanšu uzskaites sistēma 2 3 8 (ļoti labi)

Zināšanas par sociālā dialoga veidošanu sabiedrībā un darba tiesisko attiecību regulējošiem normatīviem aktiem

2 3 9 (teicami)

Projektu izstrādes un vadīšanas pamati, informātikas tehnoloģijas 2 3 8 (ļoti labi)

Pētniecības metodes un ētiskās vadlīnijas 2 3 7 (labi)Ķīmijas pamatkurss 3 4,5 8 (ļoti labi)Ievads šūnu bioloģijā un ģenētikas pamati 3 4,5 8 (ļoti labi)Profesionālā angļu valoda 2 3 6 (gandrīz labi)Cilvēka anatomija un fizioloģija, latīņu medicīniskā terminoloģija 2 3 7 (labi)

Ievads profesijā, kvalitātes sistēmas nodrošinājums medicīnas laboratorijā 2 3 7 (labi)

B DAĻA OBLIGĀTĀS IZVĒLES DAĻA

Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Ievads medicīnas fizikā inženierzinātnē 2 3 8 (ļoti labi)Histoloģija 2 3 9 (teicami)Citoloģija 2 3 8 (ļoti labi)Vispārējā patoloģija un pat. fizioloģija 2 3 7 (labi)Neatliekamā palīdzība un procedūru tehnika 2 3 8 (ļoti labi)Infekciju slimību pamati un imunoloģija 2 3 8 (ļoti labi)Vides veselība un ekoloģija, arodmedicīna 2 3 6 (gandrīz labi)Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija I 3 4,5 7 (labi)

Mikrobioloģija un epidemioloģija, parazitoloģija II 3 4,5 7 (labi)

Hematoloģija un koaguloģija 4 6 7 (labi)Klīniskās izmeklēšanas metodes 5 7,5 6 (gandrīz labi)Bioķīmijas izmeklēšanas metodes 5 7,5 7 (labi)C DAĻA IZVĒLES STUDIJU KURSI

Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

Masāžas pamatkurss 2 3 8 (ļoti labi)PRAKSEKvalifikācijas prakse 16 24 7 (labi)

Kursa nosaukums Kredītpunkti ECTS kredīti Vērtējums

VALSTS NOSLĒGUMA PĀRBAUDĪJUMS, tai skaitā 8 (ļoti labi)

Tests 8 (ļoti labi)Kvalifikācijas darbs 8 12 8 (ļoti labi)Tēmas nosaukums:

Kvalifikācijas īpašnieka svērtā vidējā atzīme: 7,337

4.4. Atzīmju sistēma un norādījumi par atzīmju iedalījumu:

Atzīme Atzīmes nozīme Atzīmes īpatsvars šīs programmas studentu vidū

10 izcili 4,17 %9 teicami 32,50 %8 ļoti labi 22,50 %7 labi 20,56 %6 gandrīz labi 15,28 %5 viduvēji 4,17 %4 gandrīz viduvēji 0,83 %

3-1 neapmierinoši 0,00 %

(10 – augstākā atzīme, 4 – minimālā sekmīgā atzīme)

4.5. Kvalifikācijas klase: nav

5. ZIŅAS PAR KVALIFIKĀCIJU:5.1. Turpmākās studiju iespējas:

tiesības studēt bakalaura un otrā līmeņa profesionālajās augstākās izglītības studiju programmās

5.2. Profesionālais statuss: nav paredzēts piešķirt

6. PAPILDINFORMĀCIJA: 6.1. Kvalifikācijas īpašnieka svērto vidējo atzīmi rēķina kā:

aw=sum(a*f)/sum(f),kur: aw – svērtā vidējā atzīme, a – studenta iegūtais vērtējums, f – šā kursa apjoms kredītpunktos.

6.2. Sīkāka informācija:Latvijas Universitātes P.Stradiņa medicīnas koledžas pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programma „Biomedicīnas laborants” biomedicīnas laboranta kvalifikācijas iegūšanai ir akreditēta 20.04.2005. (Nr. 000-833) uz pilnu akreditācijas laiku līdz 31.12.2011.

6.2. Papildinformācijas avoti: Dotais diploma pielikums ir derīgs tikai kopā ar diplomu Sērija PK E 0001

7. PIELIKUMA APSTIPRINĀJUMS:7.1. Datums: 29.06.2011.

7.2. Paraksts un tā atšifrējums: Ilga Eriņa

7.3. Pielikuma apstiprinātāja amats: Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas direktore

7.4. Zīmogs: (zīmogs)

8. ZIŅAS PAR AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS SISTĒMU VALSTĪ:

Lai iegūtu tiesības iestāties augstskolā/koledžā, jāiegūst vidējā izglītība. Vidējās izglītības pakāpē ir divu veidu programmas – vispārējās vidējās un profesionālās vidējās izglītības programmas. Reflektantus uzņem augstskolā vai koledžā saskaņā ar vispārīgajiem augstskolas/koledžas uzņemšanas noteikumiem. Augstskolas un koledžas var noteikt arī specifiskas uzņemšanas prasības (piemēram, noteikt, kādi mācību priekšmeti jāapgūst vidusskolā, lai varētu iestāties konkrētajā augstskolā/koledžā attiecīgās studiju programmas apguvei). 

 Augstākās izglītības sistēma ietver akadēmisko augstāko izglītību un profesionālo augstāko izglītību. Bakalaura un maģistra grādi pastāv gan akadēmiskajā, gan profesionālajā augstākajā izglītībā.

Akadēmiskās izglītības mērķis ir sagatavot patstāvīgai pētniecības darbībai, kā arī sniegt teorētisko pamatu profesionālai darbībai.Bakalaura akadēmisko studiju programmu apjoms ir 120–160 kredītpunktu (turpmāk – KP)1, no tiem obligātā daļa ir ≥50 KP (75 ECTS), obligātās izvēles daļa ir ≥20 KP (30 ECTS), bakalaura darbs ir ≥10 KP (15 ECTS) un brīvās izvēles daļa. Studiju ilgums pilna laika studijās ir seši līdz astoņi semestri.Maģistra akadēmisko studiju programmas apjoms ir 80 KP (120 ECTS), no kuriem ne mazāk kā 20 KP (30 ECTS) ir maģistra darbs, programmas obligātais saturs ietver attiecīgās zinātņu nozares izvēlētās jomas teorētiskās atziņas ≥30 KP (45 ECTS) un to aprobāciju aktuālo problēmu aspektā ≥15 KP (22,5 ECTS).Akadēmiskās izglītības programmas tiek īstenotas saskaņā ar valsts akadēmiskās izglītības standartu.

Profesionālās augstākās izglītības uzdevums ir īstenot padziļinātu zināšanu apguvi konkrētā nozarē, nodrošinot absolventu spēju izstrādāt vai pilnveidot sistēmas, produktus un tehnoloģijas un sagatavojot absolventu jaunrades, pētnieciskajam un pedagoģiskajam darbam šajā nozarē.

Bakalaura profesionālās studiju programmas nodrošina profesionālo kompetenci, šo programmu apjoms ir vismaz 160 KP (240 ECTS) – vispārizglītojošie kursi ≥20 KP (30 ECTS), nozares teorētiskie pamati ≥36 KP (54 ECTS), profesionālā specializācija ≥60 KP (90 ECTS), izvēles kursi ≥6 KP (9 ECTS), prakse ≥26 KP (39 ECTS), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs ≥12 KP (18 ECTS).Maģistra profesionālo studiju programmu apjoms ir ne mazāk kā 40 KP (60 ECTS) – jaunākie sasniegumi nozarē, teorijā un praksē ≥7 KP (10,5 ECTS), prakse ≥6 KP (9 ECTS), valsts pārbaudījums, tai skaitā noslēguma darbs ≥ 20 KP (30 ECTS), kā arī pētniecības, projektēšanas, vadības, psiholoģijas un citi kursi.Abu veidu bakalaura grādu ieguvējiem ir tiesības stāties maģistrantūrā, bet maģistra grādu ieguvējiem – doktorantūrā. Maģistra grādam tiek pielīdzināti arī medicīnas, zobārstniecības un farmācijas profesionālajās studijās iegūstamie grādi (5 un 6 gadu studijas), un to ieguvēji var turpināt studijas doktorantūrā. Profesionālajā augstākajā izglītībā bez bakalaura un maģistra programmām pastāv vairāki citi programmu veidi.

  Pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības (koledžas) studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Programmu apjoms ir 80–120 KP (120–180 ECTS), un tās pamatā ir paredzētas profesijas apguvei, taču to absolventi var turpināt studijas otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmās.

  Otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības studiju programmas, pēc kuru apguves iegūst piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Šīs programmas var būt vismaz 40 KP (60 ECTS) apjomā pēc bakalaura grāda ieguves vai vismaz 160 KP (240 ECTS) apjomā pēc vidējās izglītības ieguves. Abos gadījumos jānodrošina, lai programmas kopumā ietvertu praksi ne mazāk kā 26 KP (39 ECTS) apjomā un valsts pārbaudījumu(tai skaitā noslēguma darbu vismaz 10 KP (15 ECTS) apjomā). Ja 240 kredītpunktu programma ietver bakalaura programmas obligāto daļu, tad absolventi iegūst tiesības stāties maģistrantūrā.

Doktorantūra. Kopš 2000.gada 1.janvāra Latvijā tiek piešķirts viena veida zinātniskais grāds – doktors. Uzņemšanai doktorantūrā ir nepieciešams maģistra grāds. Doktora grādu piešķir personai, kura sekmīgi nokārtojusi eksāmenus izraudzītajā zinātnes nozarē un pieredzējuša zinātnieka vadībā izstrādājusi un publiski aizstāvējusi promocijas darbu, kas satur oriģinālu pētījumu rezultātus un sniedz jaunas atziņas attiecīgajā zinātņu nozarē. Promocijas darbu var izstrādāt triju līdz četru gadu laikā doktorantūras studiju ietvaros augstskolā vai arī pēc atbilstoša apjoma patstāvīgu pētījumu veikšanas. Promocijas darbs var būt disertācija, tematiski vienota anonīmi recenzētu publikāciju kopa vai monogrāfija. Doktora grādu piešķir promocijas padome. Doktora grāda piešķiršanu pārrauga MK izveidota Valsts zinātniskā kvalifikācijas komisija.

Atzīmju sistēma. Zināšanas vērtē, izmantojot 10 ballu vērtēšanas skalu:  Apguves līmenis  Atzīme  Skaidrojums  Aptuvenā

ECTS atzīme

  ļoti augsts  10   izcili (with distinction)   A  9   teicami (excellent)   A

  augsts  8   ļoti labi (very good)   B  7   labi (good)   C

  vidējs  6   gandrīz labi (almost good)   D  5   viduvēji (satisfactory)   E  4   gandrīz viduvēji (almost satisfactory)   E/FX

  zems   3–1   negatīvs vērtējums (unsatisfactory)   Fail Kvalitātes nodrošināšana. Saskaņā ar Latvijas normatīvajiem aktiem augstskolas un koledžas var izsniegt valsts atzītus diplomus, ja studijas ir notikušas akreditētā augstskolā vai koledžā, akreditētā studiju programmā un augstskolai ir apstiprināta satversme un koledžai nolikums. Lēmumu par programmas akreditāciju pieņem akreditācijas komisija, bet par augstskolas un koledžas akreditāciju – Augstākās izglītības padome.

 Papildinformācija:1. Par izglītības sistēmu – http://www.izm.lv                                          http://www.aic.lv2. Par augstskolu un programmu statusu – http://www.aiknc.lv

Piezīme.1 Kredītpunkts (KP) Latvijā definēts kā vienas nedēļas pilna laika studiju darba apjoms. Vienam studiju gadam paredzētais apjoms pilna laika studijās ir 40 kredītpunktu. Pārrēķinot Eiropas Kredītu pārneses sistēmas (ECTS) punktos, Latvijas kredītpunktu skaits jāreizina ar 1,5.

P.STRADINS MEDICAL COLLEGE OF THE UNIVERSITY OF LATVIAVidus prospekts 36/38, Jūrmala, LV-2010,

Phone 67752507, fax 67752214, e-mail: st-skola@apollo.lv

DIPLOMA SUPLLEMENT(For diploma PK E Nr. 0001)

This Diploma Supplement follows the model developed by the European Commission, Council of Europe and UNESCO/CEPES. The purpose of the supplement is to provide sufficient independent data to improve the international “transparency” and fair academic and professional recognition of qualifications (diplomas, certificates etc.). It is designed to provide a description of the nature, level, context and status of the studies that were pursued and successfully completed by the individual named in the Diploma to which this supplement is appended. Information in all eight sections shall be provided.

1. INFORMATION IDENTIFYING THE HOLDER OF THE QUALIFICATION: 1.1. First name XXX

1.2. Family name XXXXXXXXXXX 1.3. Date of birth XX.XX.XXXX.1.4. Student code XXXXXX-XXXXX

2. INFORMATION IDENTIFYING THE QUALIFICATION:

2.1. Name of qualification:

Biomedical laboratory assistant2.2. Main field(s) of study for the qualification:

Laboratory diagnostic2.3. Name (in the original language) and status of the awarding institution:

Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledža (P.Stradins Medical College of the University of Latvia), state-accredited since 20.04.2005. accreditation certificate Nr. 056, educational institution supervised by the University of Latvia

2.4. Name and status of the institution administering the studies: The same as in 2.3.

2.5. Language(s) of instruction/examination:

Latvian 3. INFORMATION ON THE LEVEL OF THE QUALIFICATION:

3.1. Level of the qualification:First level professional higher education diploma (see 6.2.);Fourth level professional qualification

3.2. Official length of programme, start and end date of the acquisition of the programme:2 years full time studies, 80 Latvia credit points (120 ECTS credit points),01.09.2009.-29.06.2011.

3.3. Access requirements:General secondary education or vocational secondary education

4. INFORMATION ON THE CONTENTS AND RESULTS GAINED: 4.1. Mode of studies: Full time studies4.2. Programme requirements:

- acquire basics of chemistry, informatics, professional English, medical physics and engineer science, that provides understanding in laboratory diagnostics;

- acquire basics of anatomy, physiology, general pathology, biology, genetics, histology, environment health and ecology, that provides analyses evaluation in laboratory diagnostics;

- acquire research methods of microbiology, haematology, coaguology, cytology, histology, clinical and biochemical, environment, that allows practical analyses in laboratory diagnostics;

- complete practical skills, providing versatile practical opportunities in different profile laboratories (not less than 16 credit points);

- make an independent research in the sphere chosen, (microbiology, haematology, coagulology, histology, cytology, immunology, clinical and biochemical research methods etc.) and summarize results in qualification work (8 credit points).

4.3. Programme details and the individual marks obtained:

A section OBLIGATORY

CoursesCredit points

ECTS credits Grades

Foundation and management of companies, documentation and financial accounting system 2 3 8 (very good)

Knowledge on social dialogue development in community and normative acts of legal relationship between employers and employees

2 3 9 (excellent)

Basics of project development, management and management methods, informatics 2 3 8 (very good)

Research methods and ethical guidelines 2 3 7 (good)Basic course of chemistry 3 4,5 8 (very good)Introduction to cell biology and basics of genetics 3 4,5 8 (very good)Professional English 2 3 6 (almost good)Human anatomy and physiology, Latin medical terminology 2 3 7 (good)

Introduction to speciality, quality assurance system in medical laboratory 2 3 7 (good)

B section OBLIGATORY CHOICE

Courses Credit points

ECTS credits Grades

Introduction to medical physics in engineer science 2 3 8 (very good)Histology 2 3 9 (excellent)Cytology 2 3 8 (very good)General pathology and pathological physiology 2 3 7 (good)Emergency medical treatment and procedure techniques 2 3 8 (very good)Infectious disease basics and immunology 2 3 8 (very good)Environmental health and ecology, occupational medicine 2 3 6 (almost good)Microbiology and epidemiology, parasitology I 3 4,5 7 (good)Microbiology and epidemiology, parasitology II 3 4,5 7 (good)Haematology and coagulogy 4 6 7 (good)Clinical research methods 5 7,5 6 (almost good)Biochemical research methods 5 7,5 7 (good)C section FREE CHOICE

Courses Credit points

ECTS credits Grades

Massage 2 3 8 (very good)

Courses Credit points

ECTS credits Grades

PRACTICEQualification practice 16 24 7 (good)

STATE FINAL EXAMINATION, inclusive: 8 (very good)Test 8 (very good)Qualification work 8 12 8 (very good)Name of theme:

Weighed average grade of the qualification holder: 7,337

4.4. Grading scheme and if available, grade distribution quidance

Grade Meaning Frequency of the grade among the graduates of the programme in question

10 with distinction 4,17 %9 excellent 32,50 %8 very good 22,50 %7 good 20,56 %6 almost good 15,28 %5 satisfactory 4,17 %4 almost satisfactory 0,83 %

3-1 unsatisfactory 0,00 %

(10 – highest grade, 4 – the lowest successful grade)

4.5. Overall classification of the qualification (in the original language): none

5. INFORMATION ON THE FUNCTION OF THE QUALIFICATION:5.1. Access to further studies:

Access to bachelor studies and second level professional higher education study programmes

5.2. Professional status:

No professional status officially awarded

6. ADDITIONAL INFORMATION: 6.1. Weighed average grade of the qualification holder is calculated as:

aw=sum(a*f)/sum(f),where: aw – weighed average grade, a – grade in each course, f – course workload in credit points.

6.2. Additional information:

P.Stradins Medical College of the University of Latvia First level professional Higher Education study programme “Biomedical Laboratory Assistant” for the acquirement of biomedical laboratory assistant qualification is accredited 20.04.2005. (Nr. 000-833) for full accreditation time until 31.12.2011.

6.3. Further information sources:

This diploma supplement is valid only with diploma Nr. PK E 0001

7. CERTIFICATION OF THE SUPPLEMENT:7.1. Date: 29.06.2011.

7.2. Signature: ____________________ Ilga Eriņa

7.3. Capacity: P.Stradins Medical College of the University of Latvia Director

7.4. Official stamp:

8. INFORMATION ON THE NATIONAL HIGHER EDUCATION SYSTEM:

The secondary education is required for the admission to studies in a university/college. All holders of certificates and diplomas the general secondary education or vocational secondary education meet the general admission requirements. However, the universities/colleges are free to set specific admission requirements e.g. additional subjects that had to be taken at the school level to quality for admission to a particular programme. Higher education (HE) 

 Bachelor (bakalaurs) and master (maģistrs) degrees are awarded in both, in academic and professional higher education programmes.The objectives of academic higher education (HE) are to prepare graduates for an independent research, as well as to provide theoretical background for professional activities.Academic programmes, leading to a bachelor degree, comprise 120 – 160 credits [1] : compulsory part – ≥ 50 (75 ECTS) credits, electives ≥20 (30 ECTS) credits, thesis ≥10 (15 ECTS) credits, and the rest is left for students as free choice. Duration of full-time studies is 6 – 8 semesters.Academic programmes, leading to a master degree, comprise 80 (120 ECTS) credits, of which ≥ 20 (30 ECTS) credits are allocated for thesis, compulsory part of the programme includes theoretical aspects of the specific field of scientific discipline ≥ 30 (45 ECTS) credits and their practical application in solving of actual problems ≥15 (22,5 ECTS) credits .Academic education programmes are implemented according to the state standard of  academic education.The objectives of professional HE are to provide in-depth knowledge in a particular field, preparing graduates for desing or improvement of systems, products and technologies, as well as to prepare them for creative, research and teaching activities in this field.Professional HE programmes, leading to a professional bachelor degree, are designed to ensure professional competence, they comprise at least 160 (240 ECTS) credits and they consist of: general courses ≥20 (30 ECTS) credits, theoretical courses of the chosen field ≥36 (54 ECTS) credits, specialization courses ≥60 (90 ECTS) credits, optional courses ≥6 (9 ECTS) credits,

practical placement ≥26 (39 ECTS) credits, and state examinations including thesis ≥12 (18 ECTS) credits.Professional HE programmes, leading to a professional master degree, comprise no less than 40 (60 ECTS) credits: up-to-date achievements in the field – in theory and in practice ≥7 (10,5 ECTS) credits, practical placements ≥6 (9 ECTS) credits, state examinations including thesis ≥20 (30 ECTS) credits as well as research training, courses of design, management, psychology etc.Graduates of both types of the bachelor degree have access to master studies, graduates of the master degree – to doctoral studies.Studies in medicine, dentistry and pharmacy professional studies (5 and 6 year studies), are equal to the master degree and the graduates can continue their studies in doctoral level programmes.Apart from the programmes, leading to bachelor  and master degrees, there are other types of professional higher education programmes.

  first-level professional HE (university college) programmes comprise 80–120 (120–180 ECTS) credits and lead to the 4th level professional qualification. These programmes are targeted mainly to the labour market. Yet, the graduates of the first-level programmes can continue their studies in second-level professional programmes.

  second-level professional HE programmes lead to the 5th level professional qualification. Such programmes can comprise either at least 40 (60 ECTS) credits for holders of the bachelor  degree or at least 160 (240 ECTS) credits for secondary school leavers. In both cases programmes should include a practical placement of at least 26 (39 ECTS) credits and graduation examinations including thesis ≥10 (15 ECTS) credits. Graduates of programmes including the 70 (105 ECTS) credits compulsory part of the bachelor  programme, have access to master studies.  Doctoral studiesFrom January 1, 2000 a single type of doctoral (doktors) degree is being awarded in Latvia. The degree of master is required for admission to doctoral studies. Doctoral degree is awarded after public defence of doctoral thesis and successfully passed exams in the chosen scientific discipline. The doctoral thesis has to include original results of the research and new cognitions in the scientific discipline and may be a result of three to four years of doctoral studies at a higher education institution or an equivalent amount of independent research. The doctoral thesis may be a dissertation, assemblage of topically single peer reviewed publications or monograph. The rights to award the doctoral degree are delegated by decision of the Cabinet of Ministers to promotion councils established at the universities. The procedure for awarding the doctoral degree is controlled by the Commission of the Scientific Qualification. Grading system: a 10-point grading scheme for knowledge assessment.  Achievement level  Grade  Meaning  Approx.

ECTS grade

 very high 10  izcili (with distinction)  A 9  teicami (excellent)  A

 high 8  ļoti labi (very good)  B 7  labi (good)  C

 medium 6  gandrīz labi (almost good)  D 5  viduvēji (satisfactory)  E 4  gandrīz viduvēji (almost satisfactory)  E/FX

 low  3–1  negatīvs vērtējums (unsatisfactory)  Fail Quality assurance. According to the Latvian legislation, state-recognized degrees/diplomas may be awarded upon completion of an accredited programme in an accredited HE institution holding a state-approved Satversme (By-law) or college statute. Decisions on programme accreditation are

taken by the Accreditation Board, while those on institutional accreditation – by the Higher Education Council. More information:1. On educational system – http://www.izm.lv; http://www.aic.lv; www.eurydice.org2. On status of programmes/institutions: http://www.aiknc.lv

[1] Latvian credit point is defined as a one-week full-time study workload. An average workload of a full-time study year in most HE programmes is 40 credits. Latvian credit point system is compatible with ECTS. The number of ECTS credits is found by multiplying the number of Latvian credit points by a factor of 1.5. 

 

PIELIKUMS NR. 14 VIENOŠANĀS PROTOKOLI PAR STUDIJU

PĒCTECĪBAS IESPĒJĀM RTU UN LU

PIELIKUMS NR. 15

IESKATS LATVIJAS LABORANTU ASOCIĀCIJAS UN P.STRADIŅA MEDICĪNAS KOLEDŽAS

ASOCIĀCIJAS BIEDRU APTAUJAS REZULTĀTOS

Labdien, Cien. kolēģi!

Latvijas Laborantu asociācija un P.Stradiņa Veselības un sociālās aprūpes koledža lūdz Jūsu atbalstu biomedicīnas laborantu studiju procesa kvalitātes novērtēšanai, lai uzlabotu un pilnveidotu laborantu apmācības programmu. Aptauja ir anonīma, tās rezultāti tiks apkopoti, izanalizēti un par iegūtiem rezultātiem Jūs tiksiet informēti. Jau iepriekš pateicamies par atsaucību!

Lūdzam izlasiet piedāvātos jautājumus, atzīmējiet Jūsuprāt atbilstošāko atbildi un/vai aizpildiet tukšās vietas.

1. Specialitātes iegūšanas gads ________________

2. Kā Jūs vērtējat (apvelciet atbilstošo vērtējumu) jauno biomedicīnas laborantu zināšanas un praktiskās iemaņas, pabeidzot koledžu?

1 2 3 4 5 6 7 8 9 10Neapmierinoši Ļoti labi

3. Kāda veida apmācībai būtu jāliek lielāks uzsvars: patstāvīgā apmācība teorētiskā apmācība praktiskā apmācībacits variants _________________________________________

4. Atzīmējiet kādus mācību priekšmetus vajadzētu padziļināti apgūt vai paplašināt? Bioķīmiskās izmeklēšanas metodes CitoloģijaKlīniskās izmeklēšanas metodes HistoloģijaHematoloģija un koaguloģija Cilvēka anatomijaParazitoloģija Cilvēka fizioloģijaMikrobioloģija un epidemioloģija Ķīmija Neatliekamā palīdzība Procedūru tehnikaImunoloģija

5. Vai ir kādi mācību priekšmeti, kas vēl būt jāiekļauj studiju programmā? Nē Jā (nosauciet, lūdzu, kādus) ____________________________________________________________________________________________________

Aptaujā piedalījās 107 respondenti.

1. jautājums:Nosauciet iegūšanas gadu specialitātē.

Praktizējošo biomedicīnas laborantu skaits atbilstoši absolvēšanas gadam.

3% 7%

32%

28%

22%

8%

1955-1964 1965-1974 1975-1984 1985-19941995-2004 2005-2010

Latvijas laborantu asociācijas veiktais pētījums norāda uz biomedicīnas laboranta

profesijas novecošanos – lielāko īpatsvaru veido personas, kas ir ieguvušas laboranta vai

feldšera-laboranta specialitāti laika posmā no 1955g. līdz 1986.g., kopā tas veido 52% no

aptaujātajiem respondentiem.

2. jautājums: Kā Jūs vērtējat (apvelciet atbilstošo vērtējumu) jauno biomedicīnas

laborantu zināšanas un praktiskās iemaņas, pabeidzot koledžu?

Jauno biomedicīnas laborantu zināšanu un praktisko iemaņu vērtējums vidēji tika

novētēts „labi”, kas atbilst vērtējumam 7 balles.

3. jautājums: Kāda veida apmācībai būtu jāliek lielāks uzsvars?

67% no aptaujātajiem respondentiem uzskata, ka lielāks īpatsvars topošo speciālistu

sagatavošanas procesā ir jābalsta uz praktisko apmācību.

4. jautājums: Atzīmējiet kādus mācību priekšmetus vajadzētu padziļināti apgūt vai

paplašināt?

Mācību priekšmeti Cilvēku skaits

5. jautājums: Vai Jūsuprāt ir kādi papildus mācību priekšmeti, kas vēl būt jāiekļauj studiju programmā?

61% aptaujāto respondentu, kas tika iepazīstināti ar studiju programmu un tās

realizēšanu, minēja, ka ir nepieciešams iekļaut papildus studiju kursus, kā, piemēram:

„Kvalitātes kontrole”, „Molekulārā bioloģija”, un dažādi klīniski priekšmeti, lai veidotos

priekšstats par saslimšanām.