ALBERTA KOLEDŽASabiedriskās attiecības

ANITA SERGEJEVA

Kvalifikācijas darbs

FARMĀCIJAS NOZARES AKCIJUSABIEDRĪBAS ĀRĒJĀS

KOMUNIKĀCIJAS PILNVEIDE

Rīga – 2013

Darba izpildes un novērtējuma lapa

Kvalifikācijas darbs kvalifikācijas iegūšanai

"Farmācijas nozares akciju sabiedrības ārējās komunikācijaspilnveide"

(kvalifikācijas darba nosaukums)

izstrādāts saskaņā ar studiju programmu__Sabiedriskās attiecības_____(studiju programmas nosaukums)

Ar savu parakstu apliecinu, ka darbs izstrādāts patstāvīgi.Darba autors (-e): students (-e) ___Anita Sergejeva___ ____________

(Vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Iesaku darbu aizstāvēšanai.Darba vadītājs (-a):Lektors, Mag. paed. _Armands Kalniņš_________________ _________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Atļaut aizstāvēt studiju programmas ___Sabiedriskās attiecības___(studiju programmas nosaukums)

kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijā.

Studiju programmas vadītājs (-a): Lektore, Mg. sc. soc._Vita Stiģe-Škuškovnika__ ____________ (Amats, zinātniskais grāds, vārds, uzvārds) (paraksts, datums)

Kvalifikācijas darbs aizstāvēts Alberta koledžas kvalifikācijas darbuaizstāvēšanas komisijas2013.gada _________________ sēdē un novērtēts ar atzīmi________________

Kvalifikācijas darbu aizstāvēšanas komisijas sekretārs(-e)_____________________________ (paraksts un tā atšifrējums)

ANOTĀCIJA

Darba autore kvalifikācijas darbu ir izvēlējusies rakstīt par tēmu „Farmācijas

nozares akciju sabiedrības ārējās komunikācijas pilnveide". Kā kvalifikācijas darba

mērķi autore ir izvirzījusi analizēt un novērtēt ārējās komunikācijas teorētisko

nostādņu pielietojumu akciju sabiedrībā “Grindeks”, noteikt nepieciešamās izmaiņas

tās pilnveidei.

Mērķu sasniegšanai tika izvirzīti šādi uzdevumi: izpētīt ārējās komunikācijas,

tās īstenošanas un novērtēšanas teorētiskos aspektus, kā arī ārējo komunikāciju

regulējošus normatīvos aktus; sagatavot SVID analīzi, lai raksturotu AS “Grindeks”;

veikt mediju monitoringu viena mēneša ietvaros, lai izpētītu uzņēmuma publicitāti

medijos; anketēt Latvijas iedzīvotājus, lai pētītu uzņēmuma popularitāti un

atpazīstamību sabiedrībā; intervēt ekspertus, lai noskaidrot viņu viedokli par ārējās

komunikācijas kvalitāti, anketēšanas rezultātu apkopojumu un citiem ārējās

komunikācijas novērtēšanas aspektiem, apkopot secinājumus un formulēt

priekšlikumus ārējās komunikācijas pilnveidei.

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un uzdevumus, autore izmanto kvalitatīvās un

kvantitatīvās pētījumu metodes. Tika veikta iedzīvotāju anketēšana, divu ekspertu

intervijas, mediju monitorings divu mēnešu ietvaros, SVID analīze.

Būtiskākie secinājumi ir šādi: uzņēmums aktīvi izmanto gan tradicionālos, gan

netradicionālos SA metodes; visvairāk par uzņēmumu un tā jaunumiem raksta biznesa

informācijas mediji un farmācijas nozares mediji; uzņēmuma ĀK trūkumi ir

atsvešinātība no sabiedrības un informāijas nenonākša līdz mērķauditorijām; eksperti

iesaka izvēlēties citus komunikācijas instrumentus, lai efektīvāk sasniegtu

mērķauditorijas.

Savukārt, būtiskākie priekšlikumi ir šādi: pilnveidot uzņēmuma komunikāciju ar

mērķauditorijām mikroblogu vietnē Twitter, sociālajos tīklos Draugiem un Facebook;

biežāk izmantot netradicionālos SA rīkus, tādejādi papildus pievēršot sabiedrības

uzmanību ar oriģinalitāti; ārējo komunikāciju sociālajos tīklos un mikroblogu vietnēs

īstenot neformāli.

Saturs ietver nodaļu par ārējās komunikācijas teorētiskajiem aspektiem, ārējo

komunikāciju farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”, ārējās

komunikācijas izvērtējumu farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”. Darbā

tiek iekļautas arī tādas daļas, kā arī secinājumi, priekšlikumi, bibliogrāfiskais saraksts,

grafiskā daļa un pielikumi.

Kvalifikācijas darba apjoms ir 55 lpp. Tas ietver 10 attēlus, 6 pielikumus un 27

bibliogrāfiskos avotus.

Atslēgas vārdi: ārējā komunikācija, pilnveide, sociālie tīkli, pētījumi, reklāma.

АнотацияАвтор работы выбрала тему для квалификационной работы

«Совершенствование внешней коммуникации акционерного общества

фармацевтической отрасли». Целью квалификационной работы автор выдвигает

анализировать и оценивать теоретические основы внешней связи акционерного

общества «Grindeks», чтобы определить необходимые изменения в его

развитии.

Для достижения цели были поставлены следующие задачи: исследовать

внешнюю коммуникацию, теоретичесские аспекты её осуществления и оценки,

а так же нормативные акты, регулирующие внешнюю коммуникацию;

подготовить анализ ССВУ (SWOT), характеризующий АО «Grindeks»; в

течении одного месяца провести медиа мониторинг для изучения публичности

компании в СМИ; провести анкетирование жителей Латвии для исследования

узнаваемости и популярности предприятия в обществе; опросить экспертов для

выяснения их мнения о качестве внешней коммуникации, обобщить результаты

исследования и другие аспекты оценки внешней коммуникации, обобщить

выводы и сформулировать предложения по усовершенствованию внешней

коммуникации.

Для достижения поставленных целей и задач, автор использовала

качественные и количественные методы исследования. Был проведен опрос

населения, два интервью у экспертов, мониторинг СМИ в течение двух месяцев,

анализ ССВУ.

Основные выводы заключаются в следующем: компания активно

использует как традиционные, так и нетрадиционные методы связей с

общественностью, в большенстве случаев о предприятии и его новостях пишут

в СМИ бизнеса и в СМИ фармацевтической отрасли; недостатками внешней

коммуникации предприятия являются отчуждение от общества и не достижение

информации до целевых аудиторий; эксперты рекомендуют выбор других

средств коммуникации для более эффективного донесения до целевой

аудитории.

В свою очередь, основными предложениями являются: улучшение

коммуникации компании с целевыми аудиториями на микроблоге Twitter, в

социальных сетях Draugiem и Facebook, чаще использовать

нетрадиционные методы связи с общественностью, тем самым еще более

акцентируя внимание общественности на оригинальность, неформально

проводить внешние коммуникации в социальных сетях и в микроблогах.

Содержание включает главы, посвященные теоретическим аспектам

внешней коммуникации, внешнюю коммуникацию фармацевтической

промышленности АО «Grindeks», оценки внешней связи фармацевтической

промышленности АО «Grindeks». В работу также включены главы, а также

выводы, списки литературы, графическая часть и приложения.

Объём квалификационной работы на 55 стр. Включает в себя 10

изображения, 6 примечания и 27 библиографические источники.

Ключевые слова: внешняя коммуникация, усовершенствование,

социальные сети, исследования, реклама.

SATURS

IEVADS ................................................................................................................... 6

1. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS TEORĒTISKIE ASPEKTI............................ 81.1. Ārējās komunikācijas vispārējs raksturojums, nozīme un ieguvumi.............................8

1.2. Ārējās komunikācijas instrumenti un novērtēšanas metodes......................................12

1.3. Ārējās komunikācijas īstenošanu regulējošie normatīvie akti ....................................17

2. ĀRĒJĀ KOMUNIKĀCIJA FARMĀCIJAS NOZARES AKCIJU

SABIEDRĪBĀ "GRINDEKS".............................................................................. 22

2.1. Akciju sabiedrības raksturojums un tās SVID analīze ...............................................22

2.2. Akciju sabiedrības ārējās komunikācijas raksturojums ..............................................27

3. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS IZVĒRTĒJUMS FĀRMĀCIJAS NOZARES

AKCIJU SABIEDRĪBĀ "GRINDEKS" .............................................................. 313.1. Mediju monitorings ..................................................................................................31

3.2. Anketēšanas rezultāti un to izvērtējums ....................................................................32

3.4. Ekspertu intervijas....................................................................................................41

SECINĀJUMI ....................................................................................................... 48

PRIEKŠLIKUMI .................................................................................................. 50

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS..................................................................... 52

GRAFISKĀ DAĻA................................................................................................ 55

PIELIKUMI .......................................................................................................... 62

1. pielikums Uzņēmuma struktūrvienību shematisks attēlojums.......................................63

2. pielikums Mediju monitorings, marts ..........................................................................64

3.pielikums Mediju monitorings, aprīlis ..........................................................................68

4. pielikums Aptauja .......................................................................................................74

5.pielikums Ekspertu intervijas jautājumi ........................................................................77

6. pielikums Intervija ar Lailu Kļaviņu ............................................................................78

7. pielikums Intervija ar Rafaelu Krimelu ........................................................................82

6

IEVADS

Kā kvalifikācijas darba tēma tika izvēlēta “Farmācijas nozares akciju

sabiedrības ārējas komunikācijas pilnveide". Šī tēma izvēlēta, jo darba autore uzskata,

lai uzņēmums veiksmīgi īstenotu biznesa ieceres, nepieciešama komunikācija ar

sabiedrību, produkta patērētājiem. Veiksmīga ārējā komunikācija ir vitāli svarīga

biznesa panākumu sasniegšanai. Tādēļ, jo labāk plānota un īstenota ārējā

komunikācija, jo sabiedrība vairāk atbalsta un uzticas uzņēmumam. Ārējā

komunikācijas ir svarīga komponente uzņēmuma popularitātes un biznesa panākumu

sasniegšanai. Uzņēmumam jāpilnveido sava komunikācija ar sabiedrību un jāseko

līdzi jaunumiem nozarē, kā arī jārūpējas, lai klienti netiktu apgrūtināti ar lieku un

mazsvarīgu informāciju. Šo iemeslu dēļ temats ir aktuāls un nozīmīgs. Tas ir būtisks

ne vien AS „Grindeks”, bet arī citiem uzņēmumiem.

Kā kvalifikācijas darba mērķi autore ir izvirzījusi analizēt un novērtēt ārējās

komunikācijas teorētisko nostādņu pielietojumu akciju sabiedrībā “Grindeks”, noteikt

nepieciešamās izmaiņas tās pilnveidei. Šāds mērķis tika izvirzīts, lai pārliecinātos par

teorētisko nostādņu atbilstību reālās situācijas īpatnībām, pilnveidotu akciju

sabiedrības "Grindeks" ārējo komunikāciju, kā arī nostiprinātu darba autores

zināšanas par ārējās komunikācijas veidiem un iespējām. Šo mērķu sasniegšanai tika

izvirzīti šādi uzdevumi:

1. Izpētīt ārējās komunikācijas, tās īstenošanas un novērtēšanas teorētiskos

aspektus, kā arī ārējo komunikāciju regulējošus normatīvos aktus;

2. Sagatavot SVID analīzi, lai raksturotu AS “Grindeks”;

3. Veikt mediju monitoringu viena mēneša ietvaros, lai izpētītu uzņēmuma

publicitāti medijos.;

4. Anketēt Latvijas iedzīvotājus, lai pētītu uzņēmuma popularitāti un

atpazīstamību sabiedrībā;

5. Intervēt ekspertus, lai noskaidrot viņu viedokli par ārējās komunikācijas

kvalitāti, anketēšanas rezultātu apkopojumu un citiem ārējās

komunikācijas novērtēšanas aspektiem;

6. Apkopot secinājumus un formulēt priekšlikumus ārējās komunikācijas

pilnveidei.

7

Lai sasniegtu izvirzītos mērķus un uzdevumus, autore izmanto kvalitatīvās un

kvantitatīvās pētījumu metodes. Tiek anketēti 100 Latvijas iedzīvotāji ar programmas

webanketa.com palīdzību, lai noskaidrotu AS “Grindeks” popularitāti un sabiedrisko

domu. Pēc anketēšanas rezultātu apkopošanas, tiek veiktas arī ekspertu intervijas, lai

noskaidrotu viņu viedokli par uzņēmuma publicitātes pozitīvajām un negatīvajām

iezīmēm, kā arī noskaidrots viedoklis par iegūtajiem anketēšanas rezultātiem.

Tiek veikta arī AS „Grindeks” SVID analīze un mediju monitorings lai,

novērtētu draudus, iespējas, stiprās un vājās puses, kā arī analizētu uzņēmuma

publicitāti medijos. Pētījuma periods ir 2013. gada aprīlis un maijs. Anketēšana tiek

veikta laika posmā no 3. aprīļa līdz 17. aprīlim. Ekspertu intervijas tiek veiktas no 2.

līdz 9. maijam. SVID analīze tiek veikta 25. aprīlī, bet mediju monitorings 19. aprīlī.

un 19. maijā. Mediju monitorings tiek veikts par martu un aprīli. Šo divu mēnešu

laikā tiek izveidotas anketas, veikta anketēšana, izveidota un īstenota intervija, veikta

SVID analīze un mediju monitorings.

Kvalifikācijas darba autore izvēlējusies darbu strukturēt trīs nodaļās un astoņās

apakšnodaļās. Saturs ietver nodaļu par ārējās komunikācijas teorētiskajiem aspektiem,

ārējo komunikāciju farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”, ārējās

komunikācijas izvērtējumu farmācijas nozares akciju sabiedrībā “Grindeks”. Darbā

tiek iekļautas arī tādas daļas, kā arī secinājumi, priekšlikumi, bibliogrāfiskais saraksts,

grafiskā daļa un pielikumi. Bibliogrāfiskajā sarakstā iekļauti uzņēmuma publicētie un

nepublicētie materiāli, Latvijas Republikas likumi, piemēram, Komerclikums un

Reklāmas likums, kā arī grāmatas (latviešu un angļu valodā) un raksti. Daži no

pazīstamākajiem autoriem, kuru darbi tika izmantoti kvalifikācijas darba izstrādē ir D.

Herbsts, A. Gregorija, A. Siliņš. Šie darbi izvēlēti to autoru bagātās pieredzes dēļ.

Tika izmantota arī literatūra angļu valodā. Piemēram, eksperta raksts par uzņēmumu

ārējo komunikāciju un Tomasa Vonga (Thomas Wong) grāmata par to, kā uzlabot

mājaslapu apmeklējumu. Darba biblogrāfiskajā sarakstā iekļauti arī iepriekšējo gadu

studentu kvalifikācijas darbi, to secinājumi.

Ar šo darbu autore vēlas pierādīt iegūtās zināšanas, kā arī veicot pētījumus un

analizējot ārējo komunikāciju un sabiedrisko domu, sniegt priekšlikumus ārējās

komunikācijas uzlabošanai AS "Grindeks", kur darba autore veikusi savu pirmo un

otro praksi. Šī darba secinājumi un priekšlikumi, iespējams, var tikt izmantoti arī citu

uzņēmumu ārējās komunikācijas pilveidei.

8

1. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS TEORĒTISKIEASPEKTI

Lai pētītu AS “Grindeks” ārējo komunikāciju svarīgi ir apzināt teorētiskās

nostādnes. Tas sniedz padziļinātu ieskatu. Vērtīgi ir saprast, kas ir ārējā komunikācija,

tās mērķgrupas, mērķi, iespējas un ieguvumi.

Ārējā komunikācija spēj būt ļoti dažāda atkarībā no tā, ko uzņēmums vēlas

pavēstīt, kam domāts vēstījums, kas no tā tiek gaidīts. Šajā nodaļā autore izklāstīs

ārējās komunikācijas nozīmi, metodes un ieguvumus, ārējo komunikāciju regulējošos

normatīvos aktus, definēs ārējās un iekšējās komunikācijas jēdzienu.

1.1. Ārējās komunikācijas vispārējs raksturojums, nozīme unieguvumi

Lai saprastu, kas ir ārējā komunikācija, vērtīgi ir saprast, kas ir komunikācija

un ar ko ārējā komunikācija atšķiras no iekšējās komunikācijas. Darba autore

teorētisko pamatojumu izvēlējusies sākt ar komunikācijas definīcijām, jo tas ir

vispārīgs raksturojums, kuru vērts pilnīgi saprast, lai izvirzītu tās veidus. Iekšējās

komunikācijas jēdziens jāpārzin, lai saprastu pilnīgu komunikācijas iedalījumu

(iekšējā un ārējā komunikācija). Savukārt, ārējās komunikācijas jēdziens ir jāpārzin,

jo ir kvalifikācijas darba tēmas fokuss.

Biznesa vārdnīca komunikāciju definē kā divvirziena procesu, lai sasniegtu

savstarpēju sapratni. Tās laikā dalībnieki ne tikai apmainās ar informāciju, ziņām,

idejām un izjūtām, bet arī veido un apmainās ar viedokļiem. Vispārīgi, komunikācijas

mērķis ir apvienot cilvēkus un vietas. Biznesa vidē tā ir menedžmenta funkcija. Proti,

organizācija nespēj darboties līmeņiem, departamentiem, darbiniekiem nesazinoties.

Šī definīcija norāda, ka komunikācija noris starp diviem vai vairāk cilvēkiem un tai ir

atgriezeniskā saite, proti, atbildes reakcija. Dalībniekiem jāatcerās, ka komunikācija

var būt dažāda. Tā var būt gan verbāla, gan neverbāla. Līdz ar to ar atgriezenisko saiti

saprotama arī klusēšana vai konkrēta sejas izteksme. Savukārt, Latvijas

Terminoloģijas komisijas veidotā akadēmiskā terminu datubāze "AkadTerm"

komunikāciju skaidro šādi:

1. Divpusējs informācijas apmaiņas process, kura gaitā saņemtā informācija

ir saprotama abiem tās dalībniekiem.

9

2. Datu pārsūtīšana no viena datora otram vai no vienas ierīces otrai,

izmantojot speciālas sakaru ierīces vai sakaru programmatūru.

3. Informācijas vai domu apmaiņa starp personām; informācijas pārraide;

mijiedarbības forma, kurā izmanto valodu vai citas zīmes; sazināšanās;

sakari; saskarsme.

Šī definīcija paredz krietni lielāku komunikācijas daudzveidību. Komunikācija

var notik gan star divām vai vairāk personām, tā var būt datu pārraide, saskarsme un

domu apmaiņa. Savukārt, darba autore uzskata, ka visplašākā definīcija ir [23.]:

1. Informācijas apmaiņa vai sniegšana, mutiski, rakstiski vai izmantojot citu

mediju (pimēram, televīziju).

2. Datu sūtīšana vai saņemšana, piemēram, caur datoru vai telefona līnijām.

3. Lietu un pakalpojumu transportēšana ar zemes, jūras vai gaisa ceļu

palīdzību.

Šī definīcija norāda, ka komunikācija var būt ļoti daudzveidīga. Tā var būt

saziņa starp diviem vai vairāk cilvēkiem, datu pāaraide, komunikācija kā lietu un

pakalpojumu transportēšana.

Tiek uzskatīts, ka komunikācija ir māksla un process, kura laikā tiek radītas

idejas un notiek daļīšanās ar tām. Efektīva komunikācija ir atkarīga no radīto ideju

bagātības un oriģinalitātes [22., 8. lpp]. Arī darba autore uzskata, ka komunikācija ir

māksla. Komunikāciju par mākslu var uzskatīt tās īpatnību dēļ. Proti, cilvēki

nepārtraukti komunicē gan verbāli, gan neverbāli. Tomēr, ne visas izteiktās domas un

idejas sasniedz mērķauditorijas. Efektīvi un kreatīvi komunicējot cilvēks spēj sasniegt

neskaitāmi daudz citu cilvēku. Māksla ir ne vien izteikt domas, idejas un dalīties ar

zināšanām, bet arī darīt to veidā, kas ir saprotams konkrētajai mērķauditorijai.

Biznesa vārdnīca iekšējo komunikāciju definē kā dalīšanos ar informāciju

organizācijas iekšienē, biznesa mērķu sasniegšanai. Iekšējā komunikācija var tikt

īstenota mutiski, caur telefonu, radio, pastu un e – pastu, faksu, iekšējo televīziju,

internetu un citām datora programmām. Tādejādi, iekšējā komunikācija ir

komunikācijas veids, kas noris organizācijas iekšējā vidē, starp tās darbiniekiem un

iesaistītajās personām. Kā jau definīcijā minēts, tā var notikt dažādi, gan klātienē, gan

neklātienē, kā arī izmantojot vai neizmantojot kādu komunikācijas instrumentu.

Savukārt, nozares eksperts Kevins Ruks (Kevin Ruck) piedāvā iekšējās komunikācijas

definīciju, kas saka, ka:" Iekšējā komunikācija ir korporatīvā līmeņa informācija, kas

domāta visiem darbiniekiem un sniedz vienādas iespējas visiem darbiniekiem izteikties

10

par uzņēmumā notiekošo, nodrošinot, ka teiktas tiks ņemts vērā." Šī definīcija būtiski

atšķiras no biznesa vārdnīcā atrodamās. Kevins Ruks definējot iekšējo komunikāciju

šādi vēlas, lai organizācijas apzinās, ka iekšējai komunikācijai, gluži tā par kā jebkurai

citai komunikācijai, jābūt divvirziena simetriskai. Tas nozīmē, ka arī darba devējam un

vadītājiem jānodrošina darbiniekiem iespēja tikt sadzirdētiem un sniegt atgriezenisko

saiti. Šāda biznesa pieeja nodrošina labu SA praksi un sniedz darbiniekim sajūtu, ka

uzņēmumam rūp katra darbinieka viedoklis un lēmumi netiek pieņemti attālināti, bet

gan kopā ar darbiniekiem.

Ārējā komunikācija, kā jēdziens, ir ļoti plašs. Tikpat plašas ir ārējās

komunikācijas iespējas un mērķi. Šis jēdziens nereti tiek lietots vispārināti,

neiedziļinoties, ko tas nozīmē un kādēl nepieciešams. Ārējā komunikācja tiek definēta,

kā informācijas un ziņojumu apmaiņu starp organizācijām, grupām, indivīdiem ārpus

organizācijas formālās struktūras [24.]. Tādejādi, ārējā komunikācija ir komunikācijas

veids, kas notiek starp organizāciju un dažādām tās auditorijām ārpus uzņēmuma.

Savukārt, BNET biznesa vārdnīca ārējo komunikāciju definē šādi:"

Informācijas apmaiņa starp organizāciju un citām organizācijām, grupām vai

indivīdiem. Ārējās komunikācijas mērķis ir veicināt sadarbību ar tādām grupām, kā,

piemēram, piegādātāji, investori, akcionāri, kā arī sniegt labvēlīgu iespaidu par

organizāciju, tās produktiem un patērētājiem, potenciālajiem un faktiskajiem klientiem,

un sabiedrībai. Ārējās komunikācijas īstenošanai var izmantot dažādas metodes,

piemēram, tikšanās klātienē, reklāmas iespējas drukātajos medijos un plašsaziņas

līdzekļos, kā arī elektroniskās sakaru tehnoloģijas. Ārējās komunikācija ietver tādas

jomas kā SA, mediju attiecības, reklāmu un mārketinga vadību. Šī BNET vārdnīcas

sniegtā definīcija ir krietni plašāka un sniedz vairāk informācijas, lai arī ir līdzīga

iepriekš minētajai. Plašākā definīcija iekļauj arī ārējās komunikācijas mērķi, metodes

un saistītās jomas. Šāda definīcija precīzāk skaidro ārējo komunikāciju un ir pilnīgāka.

Kā redzams, ārējo komunikāciju var raksturot dažādi. Lai īstenotu veikmīgu ārējo

komunikāciju, sabiedrisko attiecību speciālistam jāpārzin vairākas definīcijas un

skaidrojumi, tādejādi paplašinot redzesloku.

Ārējai komunikācijai (turpmāk tekstā arī ĀK) var būt dažādi mērķi.

Piemēram, mērķis var būt informēt sabiedrību par jaunāko kādā nozarē. Lai uzņēmums

īstenotu veiksmīgu ārējo komunikāciju, svarīgi ir saprast kāds ir uzņēmuma mērķis, vai

tas saskan ar ĀK mērķi, vai informācija sasniedz mērķgrupu un vai tā ir kvalitatīva.

Mērķgrupas var būt sadarbības partneri, klienti (gan potenciālie, gan esošie),

11

galapatērētāji, ieinteresētās grupas, valsts, akcionāri u.c. Kā redzams mērķgrupas var

būt ļoti dažādas un attiecīgi arī komuikācijai ar tām bieži vien ir atšķirīga. Piemēram,

klientiem nepieciešama informācija par produktiem, pakalpojumiem, bet akcionāriem

par uzņēmuma darbību. Akcionāriem mazāk interesēs kā lietot produktu un vai tam

noris kāda akcija, bet klientu mazāk interesēs akciju cenas, finanšu pārskati un tam

līdzīga informācija. Dažādo mērķgrupu dēļ, ir svarīgi izvēlēties kanālu, kas sasniegs

vēlamo auditoriju. Pārdomātas komunikācijas pamatā ir ne tikai vērtīga un svarīga

informācija, bet arī pārdomāts pasniegšanas veids un metode. Nereti informācija

nesasniedz savu auditoriju, jo tiek pasniegta vietās un veidos, kas nav tai aktuāla.

Piemēram, paziņot par pasākumu skolēniem efektīvāk būs izvietojot plakātus skolās un

vietās, kur skolēni pavada savu brīvo laiku, nevis oficālos valdības vortālos.

Mūsdienās tirgus ir pārpildīts ar līdzīgiem produktiem, tāpēc ražotājam ir īpaši

svarīgi izcelties, lai viņa produktu izvēlētos. Pircējs vēlas iegūt pēc iespējas skaidrāku

informāciju par produktiem, pakalpojumiem pirms to iegādes. Tas ir viens no ārējās

komunikācijas mērķiem – komunicēt ar sabiedrību sniedzot tai nepieciešamo

informāciju. Katram uzņēmuma ir savi ārējās komunikācijas mērķi un pamatojums, ko

un kāpēc informēt par uzņēmumu. Lielajiem uzņēmumiem jāinformē mērķgrupas.

Uzņēmumiem jāskaidro savi mērķi un darbība, jo cilvēki nespēj vairs gūt priekšstatu

par uzņēmumu ar daudziem tūkstošiem strādājošo, vairāku miljardu eiro lielu

apgrozījumu un plašām starptautiskajām aktivitātēm. Šādi uzņēmumi tiek uztveri kā

drauds. Mazajiem uzņēmumiem jāinformē savi klienti. Lai ilgstoši izdzīvotu

pieaugošajā sīvajā konkurencē, jānoskaidro klientu vēlmes un cerības un veikli uz tām

jāreaģē. Klienti galu galā vēlas zināt , kāpēc viņiem jāizšķiras tieši par šo un nevis citu

uzņēmumu un tā piedāvātajiem pakalpojumiem [7., 7.lpp].

Veiksmīga ārējā komunikācija ir ļoti svarīga komponente, lai sasniegtu biznesa

panākumus jebkuram uzņēmumam, neatkarīgi no tā lieluma vai nozares. Īstenojot

veiksmīgu ārējo komunikāciju uzņēmums iegūst stabilus klientus, kas zin, kādēl

iegādājas konkrēto preci vai paklapojumu. Veidojas ciešāka saikne starp uzņēmumu un

klientu. Izdarot lēmumu par pirkumu klients iegūst gandarījumu, jo ir izvēlējies preci

no atklāta ražotāja, kas ciena savus klientus un sadarbības partnerus, ir sociāli aktīvs.

Klients precei piesķir emocionālo vērtību, jo tic stāstam un uzņēmuma darbībai.

Komunikācija iedalās iekšējā un ārējā. Tās viena no otras atšķirās gan ar

mērķiem, gan auditorijām. Iekšējās komunikācijas mērķis ir satuvināt un veidot dialogu

starp organizācijas grupām, proti, priekšniecību un dažāda līmeņa darbiniekiem. Tas

12

nodrošina saliedētu un lojālu kolektīvu, kas pārliecināts par uzņēmumu un ir informēts

par tā precēm un pakalpojumiem, kā arī citiem ar to saistītajiem procesiem. Tās

mērķauditorija ir uzņēmumā strādājošie un ar to saistītie (investori, akcionāri). Ārējās

komunikācijas mērķis informēt sabiedrību par uzņēmumu, tā produktiem un

pakalpojumiem, kā arī veidot atpazīstamību un oegūt sabiedrības atbalstu. Abi

komunikācijas veidi ir svarīgi uzņēmuma biznesa mērķu sasniegšanai. Darba autore

izvēlējusies fokusēties uz ārējo komunikāciju, jo tā ir būtiska sabiedrisko attiecību daļa,

kas nepieciešama, lai uzņēmums pietuvinātos sabiedrībai un iegūtu tās atbalstu.

1.2. Ārējās komunikācijas instrumenti un novērtēšanas metodes

Ārējās komunikācijas īstenošanai ir jāizmanto dažādas sabiedrisko attiecību

metodes un instrumenti. Ar ārējās komunikācijas instrumentiem, iespējams novērst

dažādas komunikācijas barjeras un sasniegt efektīvu komunikāciju [21., 11. lpp]. Tam

jābut vienam no sabiedrisko attiecību speciālista mērķiem īstenojot ārējo

komunikāciju – veidot dialogu ar sabiedrību, novēršot pārpratumus, tenkas, barjeras.

Efektīva komunikācija nozīmē ne vien sniegt informāciju, bet ar to arī dalīties un

mazināt palaisu, barjeras starp uzņēmumu un sabiedrību. Tomass Vongs grāmatā "101

veids kā uzlabot mājaslapu apmeklētību" norāda, ka:" Vienam no uzņēmuma

galvenajiem mērķiem internetā jābūt, izveidot tādu starpniecību ar kuras palīdzību

mērķauditorija var sazināties ar uzņēmumu un uzņēmums ar mērķauditoriju."

Tādejādi uzņēmums veido efektīvu ārējo komunikāciju, ir ieinteresēts sabiedrībā un

tās domās, veicina izglītotību sniedzot iespēju ne vien gūt informāciju bet ar to arī

apmainīties, proti, veidot atgriezenisko saiti.

Par atgriezeniskās saites nozīmi ir pārliecinājusies arī Alberta koledžas

absolvente Daiga Visiļjeva kvalifikācijas darba "Ārējās komunikācijas instrumentu

uzlabošanas iespējas medicīnas preču tirdzneicības uzņēmumā" kā vienu no

secinājumiem minot:" Efektīva ir atgriezeniskā komunikācija – abas puses

sasniegušas vēlamo mērķi." Proti, gan uzņēmums, gan mērķauditorija saņem vēlamo

rezultātu. Uzņēmumi vēlas sabiedrības atzinību un ieinteresētību, bet sabiedrība vēlas

tikt uzkalusīta. Īstenojot efektīvu ārējo komunikāciju un izmantojot mājaslapu,

uzņēmums var panākt atgriezenisko saiti, tādejādi iegūstot sabiedrības atzinību,

ieinteresētību.

13

Sabiedrisko attiecību metodes tiek iedalītas tradicionālajās un netradicionālajās.

Tradicionālās sabiedrisko attiecību metodes ir:

1. Preses relīžu izsūtīšana medijiem par uzņēmuma jaunumiem,

2. Konferenču un preses brīfingu veidošana,

3. Mājaslapas izveide un uzturēšana u.c. metodes.

Attīstoties tehnoloģijām, attīstās arī nozares. Tai skaitā sabiedriskās attiecības, jo

palielinās iespējas kā komunicēt ar mērķgrupām. Bez tradicionālajām metodēm,

parādās arvien jaunas, netradicionālās metodes. Netradicionālās metodes ir [7., 164. –

173. lpp]:

1. Skatu kartīte,

2. Ziņojumi un sludinājumi,

3. Automašīna,

4. Gaisa balons,

5. Konsultāciju pakalpojumi,

6. Uzņēmuma apskate,

7. Grāmata,

8. Pasakumi,

9. Karogs,

10. Buklets,

11. Filma,

12. Forma un materiāli,

13. Informācijas galds,

14. Informācijas centrs,

15. Infobuss,

16. Informatīvais telefons,

17. Kartītes,

18. Mākslinieku sacensības,

19. Vēstules lasītājiem,

20. Afišu stabs,

21. Multivīzija,

22. Atklātne,

23. Konkursi,

24. Balvas,

25. Atskauksmes,

14

26. Recenzijas,

27. Izkārtnes,

28. Speciālizdevumi,

29. Sponsorēšana.

Kā redzams, tās var būt ļoti dažādas. To lielākās priekšrocības nereti ir

zemākas izmaksas, oriģinalitāte, mūsdienīgums. Piemēram, izvietot lielu vides reklāmu

plaši apmeklētā vietā ir dārgi. Maziem uzņēmumiem tradicionālās sabiedrisko attiecību

metodes nereti ir finansiāli neizdevīgas. Tādā gadijumā uzņēmumam jāmeklē citi veidi

kā piesaistīt uzmanību un komunicēt ar savām mērķgrupām. Uzņēmumam ir jāatceras,

ka izvēlētajiem komunikācijas instrumentiem jābūt pieejamiem un atbilstošiem ne tikai

izvēlētajai auditorijai, bet arī atbilstošiem uzņēmuma tēlam, nozarei. Piemēram, nebūs

racionāli izvietot informāciju par nekustamo īpašumu izsoli bērniem domātā medijā.

Neskatoties uz to, ka arī vecāki visticamāk redzēs šo paziņojumu, tas netiks uztverts

nopietni, jo ir izvēlēts nepareizs kanāls. Šis ziņojums piesaistīs vairāk uzmanības, ja

tiks izvietots pieaugušajiem un nozarei atbilstošos medijos. Piemēram, ziņu kanālos,

nekustamā īpašuma žurnālos utml.

Ja uzņēmums nolēmis izmantot sponsorēšanu, tam jāapzinās, ka šis

netradicionālais sabiedrisko attiecību rīks nereti tomēr ir dārgāks par tradicionālajiem,

bet ir prestižs un norāda uz uzņēmuma ieinteresētību sabiedrībā un tās vajadzībās.

Roberts Kirilovs kavlifikācijas darbā "Ārējās komunikācijas instrumentu pilnveide

izglītību veicinošos projektos", secinājumos norāda, ka:" Ieguldīt izglītībā vienmēr ir

ļoti reprezentatīvi un parāda, ka uzņēmums domā par Latvijas, sabiedrības, jauniešu

nākotni." Ja uzņēmums izvēlas sponsorēt ar izglītību saistītas procesus, tad var panākt

gan veiksmīgu ārējo komunikāciju, popularitāti, prestižu uns abiedrības atzinību, kas

atspoguļojas biznesa rādītājos. Sponsorēšana nodrošina korporatīvās sociālās atbildības

īstenošanu un pozicionē uzņēmumu kā atbildīgu un sabiedrībai tuvu.

Jāatceras, ka instrumentiem ir jāsaskan ar iepriekš izmantotajiem. Ja vien

uzņēmums nav nolēmis krasi mainīt savu tēlu, tam jāietur vienots korporatīvais stils.

Savās starpā nesaskaņoti un nesaderīgi izvēlētie instrumenti par uzņēmumu rada

haotisku, nenopietnu priekšstatu, kas neveicina sabiedrības uzticēšanos Sabiedrisko

attiecību tradicionālo un netradicionālo metožu izklāsts skatāms 1.1. attēlā.

15

Tradicionālās sabiedrisko attiecību metodes Netradicionālas sabiedrisko attiecību metodes

· Preses relīžu izsūtīšana;

· Konferenču, apspriežu, tikšanos,

diskusiju un preses brīfingu rīkošana;

· Mājas lapas izveide un uzturēšana;

· Raksti medijos;

· Reportāžas;

· Dāvanas klientiem, sadarbības

partneriem un darbiniekiem svētkos;

· Interviju veidošana un publicēšana;

· Reklāmu izvietošana u.c.

· Skatu kartīte;

· Ziņojumi un sludinājumi;

· Automašīna;

· Gaisa balons;

· Konsultāciju pakalpojumi;

· Uzņēmuma apskate;

· Grāmatu izdošana;

· Pasakumi;

· Karogs;

· Buklets;

· Filma;

· Informācijas galds;

· Informācijas centrs;

· Infobuss;

· Informatīvais telefons;

· Vēstules klientiem;

· Afišu stabs;

· Multivīzija;

· Konkursi;

· Balvas;

· Atskauksmes;

· Recenzijas;

· Izkārtnes;

· Speciālizdevumi;

· Sponsorēšana u.c. [7., 164 – 173.

lpp]

1.1. att. Tradicionālās un netradicionālās sabiedrisko attiecību metodes

Tabulā redzams, ka Dītera Herbsta identificētās netradicionālās sabiedrisko

attiecību metodes ir vairāk kā darba autores identificētās tradicionālās sabiedrisko

attiecību metodes. Tas skaidrojams ar nozares attīstību un nepieciešamību pēc radošām,

jaunām un aktuālām metodēm un instrumentiem kā popularizēt uzņēmumu. Mūsdienās,

daudzi no uzskatāmajiem netradicionālajiem sabiedrisko attiecību līdzekļiem nu jau

kļuvuši par tradicionāliem. Tādi, piemēram, ir sociālo tīklu, blogu un mikroblogu

izmantošana uzņēmuma popularizēšanai. Darba autore uzskata, ka arī bukletu un

reklāmu izvietošana uz uzņēmuma ēkām un auto var tikt uzskatītas par tradicionālām

16

metodēm. Šādi instrumenti vairs nav retums un nepārsteidz sabiedrību, lai varētu tikt

saukti par netradicionālajiem sabiedrisko attiecību instrumentiem. Darba autore domā,

ka par netradicionālie instrumentiem var tikt dēvētie galvenokārt tie instrumenti, kas

sabiedrību pārsteidz ar novitāti, oriģinalitāti un radošumu. Nereti tādi instrumenti ir

katra sabiedrisko attiecību speciālista paša iniciatīva un radošums. Kā netradicionālās

metodes vēljoprojām ir uzskaitāmas abienta reklāmas aktivitāšu izmantošana, flašmobu

rīkošana, dažādu izteikti māksliniecisku atribūtu izmantošana reklamēšanai (piemēram,

automašīnu apdare ar mākslīgu zāli, lai reklamētu ekoloģisku restorānu).

Īstenojot ārējo komunikāciju ir svarīgi veikt kontroli, lai pārliecinātos, vai

komunikācija ir pozitīva. Tā ir pozitīva ja sabiedrība saņem informāciju par uzņēmumu

un tā jaunumiem, vērtē to pozitīvi, izmanto uzņēmuma sniegtos pakalpojumus, var

sazināties ar uzņēmumu, sabiedrība gūst labumu no tā darbības u.c. faktori.

Ir daudz veidu, kā novērtēt ārējo komunikāciju. Daži no populārākajiem un plašāk

pazīstamajiem ārējās komunikācijas novērtēšanas veidiem ir mājas lapu apmeklējuma

aplūkošana, sociālo tīklu un mikroblogu vietnes sekotāju skaits un atgriezeniskā saikne,

pētījumi, atsauksmes dažādās vietnēs, pārdošsanas apjomi, īpašo pasākumu

apmeklējums u.c. Nereti katram ārējās komunikācijas instrumentam ir vērtīgi veikt

atsevišķu novērtēšanu. Tas sniedz iespēju detalizētāk aplūkot ārējo komunikāciju, atrast

trūkumus instrumentos un to realizācijā, kā arī saskatīt iespējamos draudus un riskus.

Sabiedrisko attiecību viens no mērķiem ir veidot uzņēmuma atpazīstamību, attiecīgi

pozitīvu reputāciju un tēlu. Par korporatīvo reputāciju var saukt iekšējo un ārējo

auditoriju viedokli par organizāciju, ņemot vērā tās pagātni un gaidas par tās iespējamo

nākotni [16., 11. lpp]. Attiecīgi uzņēmuma reputācija ir tas ko par to domā darbinieki,

sadarbības partneri, klienti, investori, akcionāri u.c. uzņēmuma darbībā tieši vai netieši

iesaistītie. Tas, ko par uzņēmumu domā visas šīs interešu grupas tiek veidots arī ar

sabiedrisko attiecību instrumentiem. Tomēr ne tikai. Sabiedrisko domu veido arī

personīgā pieredze, viedokļu līderu teiktais, paziņu, draugu un ģimenes locekļu

viedoklis un citi aspekti, kurus uzņēmums va rietkmēt tikai netieši. Tādejādi

uzņēmumam jāvelta darbs, lai informētu sabiedrību par uzņēmumu kā tādu, tā precēm

un pakalpojumiem, darbiem sabiedrības labā untml. faktoriem, kas varētu veidot

sabiedrības viedokli un attiecīgi arī uzņēmuma reputāciju.

Reputāciju var novērtēt dažādos veidos. Piemēram, ar socioloģisku pētījumu

palīdzību, uzņēmuma analīzi u.c. metodēm. Darba autore uzskata, ka Reputācijas

institūta un pētījumu firmas "Harris Interactive" izstrādātais reputācijas mērīšanas rīks

17

ir lielsiks veids, kā ar zemām izmaksām novērtēt uzņēmuma reputāciju un

atpazīstamību. Reputācijas koeficents paredz sešas pamatkategorijas reputācijas

pētīšanai [16., 13. lpp]:

1. Sociālā atbildība – atbalsts vide, trūcīgajiem, sabiedrībai;

2. Emocionālā saikne – cieņa, uzticība, apbrīns, patika;

3. Produkti un pakalpojumi – augsta kvalitāte, inovācijas, vērtība, atbalsts;

4. Vide darba vietā – laba darba vieta, darbinieki, atalgojums;

5. Finanšu sasniegumi – peļņu nesošs, ar izaugsmes iespējām,

konkurētspējīgs, un stabils investīcijām;

6. Vīzija un līdera statuss – tirgus iespējas, vadība, skaidra nākotnes vīzija.

Pētot un analizējot visus šos aspektus uzņēmums spēj identificēt problēmas,

pozitīvās iezīmes un reputāciju kopumā. Šo reputācijas koeficentu nedaudz modificējot

to var piemērot arī dažādu citu procesu analīzei. Piemēram, iekšējo komunikāciju

analizējot būtu jāiekļauj arī tāds faktors kā sociālās garantijas. Darbiniekiem ir svarīgi

zināt, ka darba vieta par viņu rūpējas maksājot nodokļus, sniedzot atvaļinājumus un

slimības lapas.

Pareizu un efektīvu SA instrumentu izvēle nodrošina mērķauditoriju sasniegšanu.

Proti, izvēloties mērķim atbilstošus līdzkļus uzņēmums ir pusceļā uz veiksmīgu

rezultātu. Savlaicīga un periodiska sabiedrības domas un komunikācijas izvērtējuma

veikšana sneidz iespēju savlaicīgi identificēt problēmas un tās novērst vai tieši pretēji

identificēt metodes ar kādām sabiedrība vislabāk uztver konkrētā uzņēmuma sniegto

informāciju un attiecīgās metodes attīstīt.

1.3. Ārējās komunikācijas īstenošanu regulējošie normatīvie akti

Ārējā komunikāciju ietekmē likumi, kas regulē ārējās komunikācijas

īstenošanu, īpaši vēršot uzmanību uz farmācijas nozares ārējo komunikāciju. Analīzei

tika izvēlēti šādi Latvijas repulbikas likumi, jo tie netieši ietekmē ārējās

komunikācijas īstenošanu:

· Komerclikums;

· Farmācijas likums;

· Darba aizsardzības likums;

· Reklāmas likums.

18

Darba autore uzskata, ka sākot likumu analīzi ir vērtīgi saprast, kas ir akciju

sabiedrība, tās ierobežojumi, priekšrocības. Tam nepieciešams analizēt LR

Komerclikumu. Šajā likumā definēti komercdarbības veidi un to atšķirības. Uz

farmāzcijas nozrares akciju sabiedrību, galvenokārt, attiecas likuma 13 sadaļa

"Akciju sabiedrība". Tā vēsta par to, kā sadalāma vara, kapitāls un atbildība

uzņēmumā. Akciju sabiedrībā, pēc nozīmības, vadība sadalāma attiecīgi - valdei un

padomei. Likums regulē, kādā kārtībā var kļūt par akciju turētāju, valdes loceklis.

Akciju turēšanas un iegādes nosacījumi, kā arī cita svarīga informācija lasāma likuma

13. nodaļā no 225.panta līdz pat 290.pantam. Sākot ar 291. pantu tiek noteikti

padomes darbības principi. Šis pants vēsta: "Padome ir sabiedrības pārraudzības

institūcija, kas pārstāv akcionāru intereses sapulču starplaikā un šajā likumā un

statūtos noteiktajos ietvaros uzrauga valdes darbību." [14.] Padome atrodas tiešā

valdes pakļautībā. Ārējās komunikācijas auditorijas ir ne tikai klienti un sadarbības

partneri, bet arī valde, padome, akciju turētāji un birža.

Latvijas Republikas Farmācijas likums arīdzen ietekmē gan farmācijas nozari,

gan sabiedrisko attiecību nozari. Likuma pirmās nodaļas otrajā pantā tiek raksturots

likuma mērķis:" Šā likuma mērķis ir reglamentēt fizisko un juridisko personu darbību

farmācijas jomā, kā arī nodrošināt kvalitatīvu, medicīniski piemērotu un atbilstoša

profilaktiska, dziedinoša un diagnostiska līmeņa zāļu ražošanu un izplatīšanu."[13.]

Kā minēts, likums nosaka dažādu uzņēmumu darbību farmācijas jomā, medikamentu

ražošanas nosacījumus un citu informāciju, kas ir būtiska farmācijas nozarē

strādājošiem sabiedrisko attiecību speciālistiem. Likumā norādītas atbildīgās

institūcijas veselības aprūpes jomā. Likuma 3. pants vēsta: "Par farmācijas uzraudzību

un kontroli Latvijas Republikā cilvēkiem paredzēto zāļu jomā ir atbildīga Veselības

ministrija, bet veterināro zāļu jomā — Zemkopības ministrija."[13.] Uzņēmuma ārējās

komunikācijas mērķgrupa ir arī abas šīs institūcijas. Uzņēmums sadarbojas ar šīm

institūcijām, lai veicinātu sabiedrības informētību veselības jautājumos ar dažādu

labdarības, sadarbības, atbalsta un sponsorēšanas projektu palīdzību. Šis likums

ietekmē uzņēmuma darbību ražošanas līmenī. Tas regulē, kādas zāles ražojamas, kādā

kārtībā licencējamas, klasificējamas u.t.t. Tas ir nozīmīgi īstenojot ārējo

komunikāciju, jo uzņēmuma klienti vēlas uzzināt jaunāko par zālēm, kādas tiek

ražotas, kad nonāks pārdošanā, būt drošiem par zāļu izcelsmi un informētiem par

blakusparādībām.

19

Latvijas Republikas Ārstniecības likums nosaka, ka ārstniecības uzraudzību

valstī veic Veselības ministrija. Likuma otrais pants nosaka, ka:" Šā likuma mērķis ir

regulēt sabiedriskās attiecības ārstniecībā, lai nodrošinātu slimību vai traumu

kvalificētu profilaksi un diagnostiku, kā arī kvalificētu pacienta ārstēšanu un

rehabilitāciju [11.]". Šāds likuma mērķis ir definēts, jo ārstniecība ir specifiska

biznesa sfēra, kurā, neskatoties uz to, ka tā dzīves gaitā ik vienam cilvēkam ir

nepieciešama, arī jābūt hierarhijai un komunikācijas shēmai. Tas nodrošina kārtību

nozarē, kā arī uz pacienta veselību un labsajūtu orientētu biznesu. Šis likums

galvenokārt attiecas uz ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām. Tomēr, likums

nosaka arī to, kādā kārtība un kādas ārstniecības metodes, vadlīnijas un medikamentus

ievieš un izmanto. Šis likums var ietekmēt uzņēmuma darbību gadījumā, ja aizliedz

ārstniecībā izmantot konkrētus medikamentus vai tieši pretēji tiek izstrādātas jaunas

vadlīnijas un ārstniecības metodes, kas paredz nepieciešamību pēc jauniem

medikamentiem.

Latvijas Republikas Darba aizsardzības likums nosaka darba un darba tiesisko

attiecību aizsardzību. Likuma 2.pants nosaka, ka:" Likuma mērķis ir garantēt un

uzlabot nodarbināto drošību un veselības aizsardzību darbā, nosakot darba devēju,

nodarbināto un viņu pārstāvju, kā arī valsts institūciju pienākumus, tiesības un

savstarpējās attiecības darba aizsardzībā."[12.] Tas nozīmē, ka Darba aizsardzības

likums ir paredzēts, lai aizsargātu gan darba devēju, gan darba ņēmēju darba laikā.

Likumā un uz tā pamata izdotajos Ministru kabineta noteikumos izklāstītas darba

aizsardzības prasības darba vietā, obligāto veselības pārbaužu kārtība, drošības zīmju

lietojumi u.c. noteikumi, lai darbinieki atrastos drošā darba vidē neapdraudot sevi un

citus. Ārējās komunikācijas īstenošanai šis likums ir ārkārtīgi svarīgs, jo reklamēt un

veidot popularitāti visefektīvāk ir ar metodi "no cilvēka cilvēkam ". Šī metode paredz,

ka noris netieša reklamēšana. Piemēram, vienā nozarē strādājošie, viens otram iesaka

labākās darba vietas. Šādā veidā, cilvēki viens ar otru sarunājoties, arī reklamē preces

un pakalpojumus. Lai īstenotu ārējo komunikāciju nozīmīga ir arī iekšējā

komunikācija. Ja darbinieks ir informēts par darba drošības noteikumiem un citām ar

savu veselību darba vietā saistītajiem noteikumiem, tos ievērojot viņš jutīsies droši

un par savu darba vietu izteiksies labi. Darbinieki stāstot ģimenes locekļiem, paziņām

un citiem cilvēkiem par savu uzņēmumu izsakoties atzinīgi, palīdz veidot pozitīvu

uzņēmuma tēlu, kas ir viens no ārējās komunikācijas mērķiem. Tādejādi, ja

uzņēmums ievēro visus LR Darba aizsardzības likumā noteiktos normatīvus, rūpējās

20

par darbiniekiem un viņu veselību darba vietā, tas var cerēt uz pozitīvu atgriezenisko

saiti ārējās komunikācijas veidā.

Latvijas Republikas likums, kas arī ietekmē ārējās komunikācijas īstenošanu

ir Reklāmas likums. Lai arī sabiedriskās attiecības un reklāma ir dažādas

profesionālās jomas, tām ir cieša saikne. Popularizējot uzņēmumu, sabiedrisko

attiecību speciālistam ir jāpārzin arī reklāmas pamati, kā arī likumā noteikto kārtību

kādā veicama reklāma, kāda reklāma ir atļauta un kāda aizliegta. Likums sastāv no

sešām nodaļām [15.]:

1. Vispārīgie noteikumi;

2. Reklāmai izvirzāmās vispārējās prasības;

3. Maldinoša un salīdzinoša reklāma;

4. Reklāmas sagatavošanas un izplatīšanas noteikumi;

5. Valsts politika un uzraudzība reklāmas jomā;

6. Atbildība par likuma pārkāpumiem.

Šāds nodaļu dalījums paredzēts, lai nozarē ar strauju attīstību, tiktu ievēroti

pamat noteikumi un likumi. Proti, katram reklāmas un saistīto nozaru speciālistam

jāzin kāda reklāma Latvijā ir atļauta un kāda aizliegta, reklāmas sagatavošanas un

izplatīšanas noteikumi, valsts iesaiste nozares kontrolē un kāda atbildība paredzama

par likuma pārkāpumiem.

Likuma pirmās nodaļas, pirmais pants nosaka, ka: "Reklāma ir ar saimniecisko

vai profesionālo darbību saistīts jebkuras formas vai jebkura veida paziņojums vai

pasākums, kura nolūks ir veicināt preču vai pakalpojumu (arī nekustamā īpašuma,

tiesību un saistību) popularitāti vai pieprasījumu pēc tiem." [15.] Tas nozīmē, ka arī

raksts medijos par, piemēram, jauniem vitamīniem, ir reklāma. Šādu rakstu izveide un

publicēšanas nodrošināšana parasti ir sabiedrisko attiecību speciālista pienākums.

Līdz ar to ne tikai mārketinga speciālistam, kura pienākums ir reklāma tradicionālā

izpratnē, bet arī sabiedrisko attiecību speciālistam būtu jāzin reklāmas likumā

noteiktie ierobežojumi un prasības. Likums nosaka, ka reklāmai jābūt patiesai,

objektīvai, jāatbilst godīgas konkurences principiem, tā jāveido saskaņā ar

godprātīgas reklāmas praksi, tai jābūt ētiskai un humānai, tikumīgai un arī pieklājīgai.

Nav noteikts, kas likuma izpratnē ir pieklājība, tikumība, morāle un ētika. Attiecīgi,

katram sabiedrisko attiecību, mārketinga, reklāmas veidotājam ir jāapzinās, ka tas ir

uz katra paša sirdsapziņas un jācenšas nepārkāpt dažādu sabiedrības grupu definētie

ētikas, morāles, ticības un pieklājības stūrakmeņi. Reklāmai ir jāinformē sabiedrība,

21

jārada vajadzība pēc preces vai pakalpojuma, bet to nevar radīt ar meliem, izsmieklu

vai neētisku rīcību. Likuma ceturtā panta, otrā daļa vēsta: "Reklāmā aizliegts:

1) paust diskrimināciju pret cilvēku viņa rases, ādas krāsas, dzimuma,

vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās

izcelšanās, mantiskā stāvokļa vai citu apstākļu dēļ;

2) izmantot baiļu vai māņticības radīto ietekmi;

3) izmantot personas uzticēšanos un viņa pieredzes vai zināšanu trūkumu;

4) attēlot, izmantot vai citādi pieminēt fizisko personu (kā privātpersonu vai

kā amatpersonu) vai tās īpašumu bez šīs personas piekrišanas;

5) nomelnot, noniecināt vai izsmiet citu personu, tās darbību, nosaukumu

(firmu), preces vai pakalpojumus, preču zīmes;

6) izmantot citas personas vārdu, uzvārdu, nosaukumu (firmu) vai citādu

identificējošu apzīmējumu (arī preču zīmi) bez personas piekrišanas;

7) atdarināt cita reklāmas devēja reklāmas tekstu, lozungu, vizuālo tēlu,

skaņu un citus speciālos efektus bez tā piekrišanas vai arī veikt citāda veida

darbības, kas var izraisīt neskaidrības vai maldināt par reklāmas devēju,

reklamējamām precēm vai pakalpojumiem."[15.]

Šie septiņi aizliegumi ir jāzin, lai darbotos pēc labas prakses principiem,

neizskarot kādu no sabiedrības daļām, neizmantotu tās ļaunprātīgi un izturētos pret

konkurentiem ar cieņu. Piemēram, AS "Grindeks" nekādā gadījumā nedrīkst

izmantot klienta zināšanu trūkumu un reklāmā izziņot medikamentu īpašības, kādas

tam reālajā dzīvē nepiemīt.

Darba autore secina, ka Latvijā nav likuma, kas regulētu tieši sabiedriskās

attiecības. Tomēr, uz farmācijas nozarē strādājošajiem sabiedrisko attiecību

speciālistiem, attiecas augstāk minētie četri likumi. Jomas profesionāļiem šie likumi

jāpārzin, jo tie ne tikai ierobežo darbību, bet arī paver iespējas un ļauj pasargāt sevi

un kompāniju no pretlikumīgām darbībām. Šie likumi uztur kārtību nozarē un ar to

saistītajās institūcijās.

22

2. ĀRĒJĀ KOMUNIKĀCIJA FARMĀCIJAS NOZARESAKCIJU SABIEDRĪBĀ "GRINDEKS"

Šajā nodaļā darba autore raksturos AS "Grindeks", tās ārējo komunikāciju,

SVID analīzi un tās rezultātus, tādējādi pamatojot kvalifikācijas darba temata

aktualitāti. Uzņēmuma ārējās komunikācijas raksturojums tiek veikts balstoties uz

darba autores novērojumiem AS "Grindeks" pirmās un otrās mācību prakses laikā un

SVID analīzes rezultātiem. Analīze veikta fokusējoties uz uzņēmuma ārējo

komunikāciju.

2.1. Akciju sabiedrības raksturojums un tās SVID analīze

AS “Grindeks” kopš 1967. gada atrodas Rīgā, Krustpils ielā 53. Uzņēmums

savu darbību sāka 1946. gadā. Tā pirmsākumi meklējami 1946. gadā, kad Vitamīnu

un hormonu rūpnīca no Pārtikas rūpniecības ministrijas tiek nodota Latvijas Zinātņu

akadēmijas pārziņā, ar mērķi pakāpeniski pārveidot to par eksperimentālo rūpnīcu.

Tobrīd Vitamīnu un hormonu rūpnīca atradās Rīgā, Ganību dambī 21a. 1957. gadā

Vitamīnu un hormonu rūpnīcu iekļauj jaunizveidotā Organiskās sintēzes institūta

(OSI) sastāvā, izveidojot Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Organiskās sintēzes

institūta Eksperimentālo rūpnīcu. Atbilstoši jaunizveidotā institūta pētījumu

virzieniem sākas nopietns darbs arī pretvēža preparātu izstrādāšanā. Jau 1964. gadā

tiek veikta pretvēža preparāta aktīvās vielas – ftorafūra – pirmā ķīmiskā sintēze. Līdz

ar Latvijas valstiskās neatkarības atgūšanu uz Eksperimentālās rūpnīcas bāzes 1991.

gadā tiek nodibināta Latvijas Valsts medicīnisko preparātu pētniecības un ražošanas

firma «Grindeks», nosaukuma pamatā liekot pirmā latviešu izcelsmes farmaceita,

dabaszinātnieka, ārsta, ķīmiķa profesora Dāvida Hieronīma Grindeļa vārdu.

Rūpējoties par apkārtējās vides aizsardzību un darba drošību 2002. gadā uzņēmums

pievienojas ANO Globālajam līgumam un pasaules ķīmijas rūpniecības programmai

“Atbildīgā rīcība”. «Grindeks» piedāvā vairāk nekā 100 efektīvu un drošu

medikamentu formu – gan sirds un asinsvadu zāles, psihotropās zāles, pretvēža zāles,

gastroenteroloģiskās zāles, gan arī pretsāpju un pretdrudža zāles. Lielākais uzņēmuma

lepnums ir oriģinālprodukti Mildronāts® un Ftorafur® [3., 8. lpp]. Uzņēmuma

nepārtrauktā attīstība un virzība ir panākumu atslēga. Uzņēmuma reputācija

atspoguļojas arī tajā, ka AS "Grindeks" akcijas tiek tirgotas "NASDAQ OMX Riga"

23

biržā. Fakts, ka uzņēmuma akcijas kotējas biržā ir apliecinājums uzņēmuma

panākumiem, produktu kvalitātei un cieņai pret sabiedrību. AS "Grindeks" 2012. gadā

ieguva balvu par labākajām investoru attiecībām Baltijā.

AS “Grindeks” iesaistās dialogā ar sabiedrību un veselības aprūpes speciālistiem,

lai veicinātu tās attīstību. Uzņēmums stingri ievēro korporatīvās sociālās atbildības

principus. Pieņemot ANO globālā līguma pamatprincipus “Grindeks” korporatīvo

sociālo atbildību veic piecos virzienos [1.]:

· Pacients;

· Sabiedrība;

· Darbinieks;

· Biznesa vide;

· Kvalitāte un vides aizsardzība.

Uzņēmums ir izveidojis fondu “ Zinātnes un izglītības atbalstam”. Tas ir viens no

lielākajiem mecenātisma fondiem, kas atbalsta jaunos speciālistus un zinātniekus,

piešķir prēmijas zinātniekiem, izglītības iestādēm un mācībspēkiem. AS “Grindeks”

piedalās arī sponsorēšanas un atbalsta projektos. Uzņēmums sniedz atbalstu sportam,

kultūrai, nozares speciālistu izaugsmei un veselības veicināšanai.

AS “Grindeks” ir vadošais farmācijas uzņēmums Baltijas valstīs. Tā koncernā

ietilpst 4 meitas uzņēmumi Latvijā, Igaunijā un Krievijā. Savukārt, uzņēmuma

pārstāvniecības ir atvērtas 11 valstīs. Produkcija tiek eksportēta uz 50 valstīm un

veido 95% no kopējā apgrozījuma. Galvenie tirgi ir Baltijas valstis, Krievija un citas

NVS valstis, Vācija, Nīderalnde, Japāna un ASV [1.]. Uzņēmuma plašā

pārstāvniecība norāda uz medikamentu kvalitāti n pieprasījumu, tādejādi veicinot ne

vien uzņēmuma atpazīstamību un popularitāti, bet arī valsts. Padomes priekšsēdētājs

ir Kirovs Lipmans, bet valdes priekšsēdētājs ir Juris Bundulis. Uzņēmums sadalīts 11

nodaļās. To shematisks attēlojums skatāms 1. pielikumā. Tās ir:

· Pētniecības un attīstības struktūra;

· Aktīvo farmaceitisko vielu biznesa struktūra;

· Gatavo zāļu formu ražošanas struktūra;

· Izstrādes departaments;

· Tirdzniecības un mārketinga struktūra;

· Mārketinga departaments;

· Kvalitātes departaments;

24

· Loģistikas departaments;

· Finašu un administrative struktūra;

· Komunikācijas departaments;

· Personāla departaments.

Kopš 2008. gada uzņēmumā ir Komunikācijas departaments. Tajā strādā pieci

darbinieki: departamenta vadītāja, trīs sabiedrisko attiecību speciālisti un māksliniece.

Darbs starp sabiedrisko attiecību speciālistiem ir sadalīts pēc darbu specifikas. Viena

no sabiedrisko attiecību specialistm nodarbojas, galvenokārt, ar pasākumu

organizēšanu, dāvanu sagatavošanu un uzņēmuma reprezentācijas materiālu izveidi,

kontroli un pārziņu. Otra sabiedrisko attiecību speciāliste nodarbojas ar, galvenokārt,

krievu auditorijai domātajiem rakstiem un informācijas sagatavošanu. Trešā

sabiedrisko attiecību speciāliste nodarbojas ar, galvenokārt, latviešu auditorijai

domātās informācijas sagatavošanu, izveidi un elektroniskās informācijas

sagatavošanu un kontrolēšanu. Māksliniece nodarbojas ar reklāmas materiāliu izveidi,

proti, ielūgumu, baneru, reprezentācijas materiālu maketu izveidi. Komunkācijas

departamenta vadītāja kontrolē visu šo cilvēku darbu, koriģē darba apjomus, sarunās

ar valdes priekšsēdētāju veido jaunus projektus, strādā ar medijiem. Tā kā sabiedrisko

attiecību specialists uzņēmumā atrodas tiesā valdes priekšsēdētāja pakļautībā, tad

nereti komentāri jāsniedz un runas jāraksta “Grindeks” vadībai. Tas, savukārt,

nozīmē, ka sabiedrisko attiecību speciālista pienākums ir sniegt medijiem informāciju,

kas atbilst patiesībai un uzņēmuma darbībai. Darbu saraksts ir plašs un dažāds, līdz ar

to “Grindeks” sabiedrisako attiecību speciālista pienākumus veic četri cilvēki. Ārējā

komunikācija ir plaša, jo ir dažādas mērķgrupas un katrai savi pasākumi, info utt.

Lai plašāk apskatītu AS "Grindeks", darba autore veica SVID analīzi. SVID

analīze ir metode ar kuras palīdzību uzņēmums novērtē savas stiprās un vājās puses,

kā arī pastāvošās iespējas un gaidāmos draudus [8.]. To var izmantot, lai pētītu

dažādus procesus. Šīs analīze sastāv no četriem pētījuma objektiem: stiprajām pusēm,

vājajām pusēm, iespējām un draudiem. Darba autore SVID analīzi veica fokusējoties

uz uzņēmuma ārējo komunikāciju. Attēlā nr. 2.1. apskatāma veiktā analīze.

25

Stiprās puses:· Liels, pieredzes bagāts, pelnošs

uzņēmums;· Geogrāfiskais faktors - Latvijā ražota

prece;· Produktu dažādība;· Konkurētspējas priekšrocības;· Resursu bagātība;· Vērtība, reputācija;· Korporatīvā sociālā atbildība;· Eksports;· Sertifikācija, akreditācija.

Vājās puses:· Latvijā ražot zāles ar jaunām

tehnoloģijām izmaksā dārgi;· Laika trūkums;· Mazs budžets;· Vadība;· Darbinieku trūkums.

Iespējas:· Jaunu zāļu izveide un patentēšana;· Konkurentu vājās vietas;· Ražošanas

modernizācija/optimizācija;· Vairumā pērkot reprezentācijas

preces un pakalpojumus, lētākasizmaksas;

· Barteru iespējas.

Draudi:· Vadības maiņa;· Cenu kritums fondu biržā;· Konkurentu strauja attīstība;· Politiskā ietekme;· Likumdošanas ietekme;· Nozīmīgu darījumu un partneru

pazaudēšana;· Darbinieku trūkums;· Ārvalstu ekonomikas svārstības/

izmaiņas.

2.1. att. Uzņēmuma SVID analīze

Veicot SVID analīzi, darba autore identificēja deviņas stiprās puses, piecas

vājās puses, piecas iespējas un astoņus draudus. Kā redzams pozitīvās iezīmes

(stiprās puses un iespējas) ir vairāk, tās kopā ir 14, nekā negatīvās (vājās puses un

draudi), tās kopā ir 13. Šī starpība nav liela, tomēr ir svarīga katras no iedaļām

proporcija un uzņēmuma spēja ietekmēt tās.

Pozitīvās iespējas, kā jau minēts, tika identificētas deviņas. Visas šīs stiprās

puses uzņēmums var ietkmēt, proti, stiprināt vēl vairāk un turpināt par to rūpēties, kā

arī izmantot sniegtās iespējas. Darba autore uzskata, ka uzņēmums nepilnīgi izmanto

stipro pusi – Latvijā ražota prece. Šobrīd tas ir ļoti veiksmīgs vieds kā piesaistīt

sabiedrības uzmanību un likt izvēlēties par labu pašmāju ražotām precēm. Tas saistīts

ar globalizācijas un optimizācijas laikmeta iezīmēm. Proti, laikā, kad tik ļoti svarīgi

gan uzņēmumam, gan indivīdam nepazaudēt savu identitāti, daudzi izvēlas atbalstīt

Latvijas ražotājus. Šādu izvēli mudina izdarīt vairākas pēdējos gados īstenotas

26

kampaņas pa veselīgu uzturu, "Zaļā karotīte", "Izvēlies Latvijas preci!" u.t.t. Tas ir

biznesa piegājiens, ko daudzi š'obrīd mēģina izmantot, aktīvi veidojot jaunus

projektus un biznesus. Savukārt, AS "Grindeks" ir pieredzes bagāts uzņēmums, kas

savu darbību vienmēr galvenokārt veidojis Latvijā. Tādejādi, uzņēmumam ir iespēja

sevi pozicionēt kā Latvijas preci.

Darba autore identificēja piecas vājās puses. Trīs no tām uzņēmums var tieši

ietekmēt. Proti, laika trūkumu, mazo budžetu un vadības problēmas uzņēmums var

kontrolēt un savlaicīgi novērst. Izpildes periodu dažādiem projektiem var ieplānot

vairāk. Tas nodrošinātu kvalitatīvu un pilnīgu projektu īstenošanu. Savukārt, budžetu

vadībai būtu jāsabalansē tā, lai katram projektam un darbībai tā būtu pietiekoši.

Vadības maiņu nereti var paredzēt savlaicīgi. To var panākt pievēršot pastiprinātu

uzmanību dažādiem procesiem. Lai novērstu negatīvu publicitāti saistībā ar vadības

maiņu vai problēmām, cieši jāstrādā sabiedrisko attiecību speciālistam ar

personālvadības speciālistu. Kopīgi rīkojoties var paredzēt dažādas izmaiņas un

savlaicīgi tās pasniegt sabiedrībai, tādejādi izvairoties no baumām un negatīvas

publicitātes. Savukārt, Latvijā ražoto medikamentu dārgās izmaksas un darbinieku

trūkumu uzņēmums nevar spēcīgi ietkmēt un mainīt īsā laika periodā. Tomēr ar

ilglaicīgu darbību ir iespējams panākt šo vājo pušu mazināšanos. Tas iespējams,

ieguldot līdzkļus ražošanas optimizācijā un sabiedrības izglītošanā par farmācijas

nozari kā lielisku nozari profesionālajai karjerai.

Darba autore identificēja arī piecas iespējas. Četras no tām uzņēmums var

izmantot un tieši ietekmēt. Tās ir jaunu zāļu izveide un patentēšana, ražošanas

modernizācija / optimizācija, vairumā pērkot reprezentācijas preces un pakalpojumus,

lētākas izmaksas, barteru iespējas. Tās ir iespējas, ko uzņēmums var izmantot un kas

tam ir pieejamas pateicoties jau minētajām stiprajām pusēm, piemēram, sertifikācijai

un uzņēmuma reputācijai. Faktors, ko AS "Grindeks" nevar ietkmēt ir konkurentu

vājās puses. Tā ir iespēja uzņēmumam parādīt sabiedrībai, ka viņš ie pārāk, jo

konkurentu vājās puses viņam nepiemīt. Salīdzināšana gan nav ieteicama, bet var

reklamēt stiprās puses, kuras konkurentiem nepiemīt.

Darba autore idetificēja astoņus draudus. No visiem minētajiem draudiem seši

ir tādi, ko uzņēmums ar savu darbību nevar tieši ietkemēt. Tie ir cenu kritums fondu

biržā, konkurentu strauja attīstība, politiskā ietekme, normatīvo aktu ietekme,

darbinieku trūkums, ārvalstu ekonomikas svārstības/ izmaiņas. Tas gan nenozīmē, ka

27

šie draudi ir mazāk svarīgi. Tie ir tik par vērā ņemami, kā tie aspekti, ko uzņēmums

var ietkmēt. Uzņēmums tieši var ietkmēt vadības maiņu un nozīmīgu darījuma

partneru zaudēšanu. Proti, uzņēmums var darīt visu iespējamo, lai veidotu godīgas

attiecības ar sadarbības partneriem un neliktu tiem vilties uzņēmumā un attiekties no

sadarbības. Vadības maiņu (ja tāda ir neizbēgama) uzņēmums nevar novērst, bet

savlaicīgi par to informējot sabiedrību un visas iesaistītās un ieinteresētās puses, kā arī

pāreju uz jaunu vadību veicot pakāpeniski var novērst iespējamos zaudējumu (gan

finansiālos, gan nemateriālos).

No SVID analīzes rezultātiem var spriest, ka lai arī skaitliskā starpība starp

pozitīvajām iezīmēm un negatīvajām ir neliela, svarīgi ir kā uzņēmums to var ietkmēt

un cik ātri var reaģēt uz negatīvo iezīmju progresiju. Tā kā lielāko daļu identificēto

vājo pušu un draudu uzņēmums var novērst ar pastāvīgu darbību un komunikāciju ar

mērķgrupām, darba autore uzskata, ka uzņēmumam būtu jāpilnveido ārējā

komunikācija. Šo iemeslu dēļ kvalifikācijas darba temats ir aktuāls un nozīmīgs, gan

AS "Grindeks", gan citiem uzņēmumiem.

2.2. Akciju sabiedrības ārējās komunikācijas raksturojums

AS “Grindeks” izmanto ārējo komunikāciju, lai nodotu ziņas savām

mērķauditorijām, popularizētu sevi, vairotu atpazīstamību un sabiedrības uzticēšanos.

Ārējās komunikācijas realizēšanai tiek izmantotas gan tradicionālās sabiedrisko

attiecību metodes, gan netradicionālās. Uzņēmums izmanto tādas tradicionālās

sabiedrisko attiecību metodes kā preses relīžu izsūtīšana medijiem, konfereču un

lekciju rīkošana. Uzņēmums izmanto arī netradicionālās sabiedrisko attiecību

metodes. Ar netradicionālo metožu pielietojumu iespējams piesaistīt lielāku

uzmanību, jo tās ir neparastas un tādēļ sabiedrībai interesantas. Turklāt jāņem vērā, ka

klasiskie instrumenti bieži vien nav derīgi, jo tiek izmantoti jau gadiem ilgi []. AS

"Grindeks" izmanto tādas netradicionālās metodes kā grāmatu izdošana par

uzņēmumu un nozari, reklāmas uz automašīnām, filmu izveide, sponsorēšana, bukletu

izveide, sociālo tīklu un mikroblogu izmantošana, kā arī citas metodes. Šīs metodes

reti tiek norādītas pienākumu aprastos, tādēļ ir speciālista paša iniciatīvas,

profesionalitātes un radošuma spogulis.

Uzņēmums tiek popularizēts un ar savām mērķauditorijām sazinās ar mājas

lapas palīdzību, izvietojot informāciju sociālajos tīklos un mikroblogu vietnēs

28

(piemēram, twitter.com, draugiem.lv, facebook.lv), publicējot rakstus un intervijas

presē, izsūtot medijiem preses relīzes par jaunumiem, izvietojot reklāmas,

nodarbojoties ar mecenātismu. Uzņēmums veido lekcijas, konferences un tiekas ar

saviem klientiem. Potenciālie un esošie klienti, kā arī visi interesenti var sazināties ar

“Grindeks” pa informācijas tālruņiem, rakstot e- pastus vai pasta vēstules. Tādā veidā

uzņēmums nodrošina atgriezenisko saiti. Ārējā komunikācija notiek formāli un

profesionāli.

Uzņēmums publicējot informāciju e – vidē piesaista sabiedrības uzmanību un

ir klātesošs. Uzņēmuma lapās, kas izveidotas sociālajos tīklos un mikroblogu vietnēs,

tiek izvietota informācijas par uzņēmuma produktiem, raksti par veselību, tiek rīkoti

konkursi un izlozētas balvas, kā arī iezvietotas ziņas par pašu uzņēmumu un nozari.

AS "Grindeks" ir mājas lapa grindeks.lv. Tajā iespējams iegūt informāciju par

uzņēmumu, darbības principiem, sadarbības partneriem, ražotajiem medikamentiem

un uztura bagātinātajiem un cita ar uzņēmumu un nozari saistīta informācija, kas var

būt noderīga sabiedrībai. Šajās lapās informācija tiek atjaunota katru dienu.

AS "Grindeks" Komunikāciju departaments veido pasākumus, lai popularizētu

sevi, informētu par jaunāko, apbalvotu cilvēkus, kas snieguši ieguldījumu farmācijas,

medicīnas un ķīmijas nozares attīstībā. Katru gadu tiek rīkoti vairāki pasākumi.

Piemēram, jaunu uzņēmuma stuktūrvienību un iecirkņu atklāšanas svētki uz kuriem

ierodas gan žūrnālisti, gan sadarbības partneri, gan valdības pārstāvji. Viens no šāda

veida pasākumiem ir "Žiežu un gēla iecirkņa" atklāšana. Tas norisinājās 2012. gada

28. novembrī. Tiek rīkoti dažādi balvu pasniegšanas pasākumi. Piemēram, "Ķīmija kā

prioritāte", "Zelta pūces" un "Sudraba pūces", "Gada balva medicīnā" u.c. Tie tiek

rīkoti, lai suminātu un teiktu paldies cilvēkiem, kas ir ieguldījuši darbu, laiku un

spēkus Latvijas farmācijā, ķīmijā, izglītībā un zinātnē. Tiek rīkotas arī tikšanās ar

dažādām apvienībām, nevalstiskajām organizācijām un federācijām. Piemēram,

tikšanās ar Latvijas Pensionāru federāciju. Šādās tikšanās reizēs uzņēmumam ir

iespēja mērķgrupai pastāstīt par sevi, produktiem un jaunumiem, kas katru no grupām

varētu interesēt.

Sabiedrisko attiecību speciālista pienākumos ir arī veidot kontaktu ar

medijiem. Tas ietver mediju sarakstu izveidi. Tā satur žurnālistu vārdus, uzvārdus, e-

pastus, telefona numurus, darba vietas nosaukumu un amatu. Šādas mediju listes

izveide nepieciešama, lai efektīvāk izplatītu informāciju un veidotu kontaktu ar

sabiedrību. AS “Grindeks” sadarbojas ar dažādiem medijiem pasūtot reklāmrakstus,

29

reklāmas laukumus, filmējot sižetus TV pārraidēm un reklāmām, kā arī sniedzot

atbildes, komentārus uz mediju jautājumiem. To izveidošana ir nepieciešama, lai

speciālists varētu sūtīt preses relīzes un būtu pārliecināts par to publicēšanu, kā arī

sadarboties citos ar uzņēmumu saistītos nolūkos.

AS "Grindeks" nodarbojas ar mecenātismu. Šim nolūkam AS "Grindeks"

2006. gadā izveidoja fondu "Izglītības un zinātnes atbalstam". Fonda mērķis ir

stimulēt jauniešu interesi par nozari un vēlmi apgūt inženiertehniskās zinātnes, dabas

zinātnes un farmāciju. "Grindeks" fonds ir viens no lielākajiem privātajiem fondiem

Latvijā, kas atbalsta jaunos speciālistus, piešķir prēmijas zinātniekiem, izglītības

iestādēm un mācībspēkiem. Ik gadu fonda atbalstu saņem tie, kas ir apliecinājuši

izcilību dažādās Latvijas izglītības un zinātnes sfērās, kā arī projekti, kas sekmē

zinātni un izglītību. Piecu gadu darbības laikā no dibināšanas brīža "Grindeks" fonds

ir piešķīris prēmijas, stipendijas un atbalstījis dažādus izglītību un zinātni veicinošus

projektus gandrīz pusmiljona latu vērtībā. Tas ir devums, ko ir grūti novērtēt īsā laika

termiņā, taču tas ir nozīmīgs ieguldījums nākotnē un Latvijas valsts attīstībā [].

Mecanātisms un dažādu ar labdarību saistītu projektu izveide ir sabiedrisko attiecību

speciālistu pienākums. Tas sniedz iespēju komunicēt ar sabiedrību vienlaicīgi

sniedzot tai atbalstu un popularizējot sevi.

Uzņēmums izmanto arī tādas netradicionālās sabiedrisko attiecību metodes,

kā reklāmas uz uzņēmuma auto, grāmatu izdošana, uzņēmuma apskati mērķgrupām.

Uz uzņēmuma automašīnām tiek izvietotas uzņēmuma un tā produktu reklāmas, lai

ikdienā cilvēki redzot šos auto uz ielas atcerētos par uzņēmumu. Reklāmas tiek

izvietotas uz tiem auto, kas ikdienā atrodas ielās. Proti, pārdošanas aģentu auto,

Loģistikas departamenta, pārvadājumu daļas darbinieku auto un citi uzņēmuma auto.

AS "Grindeks" ir izdevusi vairākas grāmatas. Uzņēmuma 60. gadu jubilejā tika izdota

grāmata "AS "Grindeks" 60. gadi. Stāsti par uzņēmuma izaugsmi". Tajā atspoguļoti

uzņēmuma pastāvēšanas vēstures galvenie sasniegumi. Tā tika pasniegta, labākajiem

darbiniekiem, sadarbības partneriem, akcionāriem un uzņēmuma viesiem. Uzņēmums

izdod grāmatas arī kā dāvanu farmācijas, ķīmijas un medicīnas nozares speciālistiem

darba un dzīves jubilejās. Šīs grāmatas tiek dāvinātas bibliotēkām, mācību iestādēm

un sadarbības partneriem. Uzņēmums veido arī apskates. Dažādas mērķgrupas tiek

aicinātas uz uzņēmuma apskati. Piemēram, ikgadu noris uzņēmuma veidotās

"Profesiju dienas skolēniem". Šis pasākums ir ļoti pieprasīts un plaši apmeklēts.

Skolēniem tiek dota iespēja vienu dienu pavadīt sevis izvēlētā profesionāļa,

30

piemēram, ķīmiķa lomā. Tas nodrošina, ka jaunie speciālisti ir informēti par

aktualitātēm nozarē, palīdz izvēlētie sun nostiprināt turpmākās profesijas izvēli, veido

interesi par farmācijas jomu. Tas uzņēmumu padara par sociāli atbildīgu, ieinteresētu

sabiedrības izaugsmē, sniedz atbalstu jaunajiem zinātniekiem viņu izglītošanās

procesā.

Darba autore veicot uzņēmuma izpēti ir secinājusi, ka uzņēmums aktīvi

izmanto gan tradicionālos, gan netradicionālos sabiedrisko attiecību instrumentus, lai

popularizētu sevi, veidotu atpazīstamību, informētu sabiedrību, sniegtu tai atbalstu.

Darba autore šādu komunikācijas modeli vērtē pozitiīvi, jo tas ir dažādots, tādejādi

sabiedrībai interesantāks. Tomēr autore, analizējot komunikācijas īstenošanu, ir

secinājusi, ka tā kā ir izvēlētas daudzas metodes vienlaicīgi, tā nav tik kvalitatīva un

pilnīga, jo darbinieki nevar visām metodēm veltīt gana daudz laika. Līdz ar to, lai arī

metodes ir daudz un dažādas, tās nesasniedz mērķauditorijas pilnīgi. Veidojot

nepilnīgu un nekvalitatīvu ārējo komunikāciju, uzņēmums ar iegūt sliktu slavu un

zaudēt mērķauditorijas neprofesionālās attieksmes dēļ. Uzņēmuma ir jāizmanto

dažādi instrumenti, lai sasniegtu dažādas auditorijas. To saskaņa un vienots

korporatīvais stils veido efektīvu komunikāciju ar sabiedrību un palīdz sasniegt

uzņēmuma mērķus.

31

3. ĀRĒJĀS KOMUNIKĀCIJAS IZVĒRTĒJUMSFĀRMĀCIJAS NOZARES AKCIJU SABIEDRĪBĀ

"GRINDEKS"

Šajā nodaļā tiek izklāstīts veiktais pētījums un iegūtie rezultāti. Pētījums

sastāv no mediju monitoringa, iedzīvotāju anktēšanas un ekspertu intervijām. Mediju

monitorings tika veikts martā un aprīlī. Marta mediju monitorings apskatāms 2.

pielikumā, bet aprīļa mediju monitorings 3. pielikumā. Iedzīvotāju aptaujas "AS

"Grindeks" ārējā komunikācija" paraugs apskatāms 4. pielikumā, bet 5. pielikumā

apskatāmi ekspertu intervijas jautājumi. Savukārt, 6. pielikumā apskatāmas ekspertes

L. Kļaviņas intervijas atbildes, bet 7. pielikumā R. Krimela intervijas atbildes.

3.1. Mediju monitorings

Mediju monitorings ir pārskats par kādas nozares, uzņēmuma vai personas

publicitāti preses uzdevumos. Veidojot pārskatu parasti tiek veidotas tabulas, kurās

norāda preses izdevuma datumu, mediju, virsraksts un citu informāciju, kas raksturo

publicitāti. AS “Grindeks” pasūta mediju monitoringu nacionālajai ziņu aģentūrai

“LETA”. Ziņu aģentūra apkopo visa veida informāciju par veselības jautājumiem un

AS “Grindeks” visos Latvijas laikrakstos vienas dienas laikā. Preses apskats tiek

iesūtīts katru rītu par pagājušo dienu. Tas tiek nosūtīts Komunikāciju departamentam.

Preses apsktā redzami virsraksti un linki uz konkrēto mediju, kas publicējis

informāciju. Sabiedrisko attiecību speciālisti apkopo informāciju pa ceturkšņiem. Tas

sniedz iespēju identificēt uzņēmuma tēla izmaiņas un popularitāti.

Darba autore veica mediju monitoringa apkopojumu prakses ietvaros par

marta un aprīļa mēnesi. Tas raksturo un sniedz ieskatu AS "Grindeks" ārējās

komunikācijas īstenošanā.

Marta mēnesī medijos 55 reizes tika publicēta informācija par uzņēmumu, tā

vadību un veidotajiem pasākumiem. Tika rakstīts par uzņēmuma nokļūšanu Latvijas

darba devēju topā (11 reizes), Latvijas zāļu ražotāju produkcijas apjomu kāpumu un

eksportu (seši raksti), Atbildes relīze uz Maligina komentāru par slikto Ķīnas izejvielu

kvalitāti (sešas reizes), gada balvu medicīnā (piecas reizes), AS "Grindeks" rīkotajām

"Profesiju dienām skolēniem" (piecas reizes). Visvairāk raksti tika publicēti "LETA",

"BNS", "Bizness&Baltija". Šīs ir galvenās lietas, kas tika atspoguļotas medijos marta

32

mēnesī. Pozitīvi, ka visvairāk tika rakstīts par AS "Grindeks" nokļūšanu darba devēju

topā. Tas ceļ uzņēmuma tēlu un labo slavu. Darba autore šādu publicitātes apjomu

vērtē kā pozitīvu. Tomēr būtu vērtīgi dažādot publikāciju avotus. Proti, dažādot

medijus, kuros tiek publicēta informācija, lai sasniegtu iespējami dažādāku auditoriju.

Šāda rīcība sniegtu iespēju popularizēt uzņēmumu dažādos iedzīvotāju slāņos un kā

arī informē par Latvijā ražotiem medikamentiem.

Aprīļa mēnesī, infomrācija, kas saistīta ar AS "Grindeks" tika publicēta 73

reizes. Tas ir par 18 reizēm vairāk kā marta mēnesī. Publicētākie raksti medijos bija

par uzņēmuma apgrozījuma pieaugumu (publicēts 11 reizes), investīcijām uzņēmumā

(astoņas reizes), medikamentu viltojumiem Latvijā un citur pasaulē (sešas reizes), kā

arī par AS "Grindeks" eksportu (sešas reizes). Visvairāk rakstīja "LETA", "BNS",

"Rus.delfi.lv", "DB.LV", "Ves.lv", Farmacija-mic.lv. Tātad gluži tā pat kā marta

mēnesī izkristalizējas mediji, kuri vislabprātāk raksta par uzņēmumu. Tie ir mediji,

kurus interesē biznesa un farmācijas nozares ziņas.

Abos mēnešos par uzņēmumu visvairāk rakstīja nacionālo ziņu aģentūra

"LETA" un "BNS". Raksti tika publicēti arī ziņu portālos Tvnet.lv un Defli.lv (gan

krievu, gan latviešu versijā), kā arī ar biznesu un medicīnu saistītajos vortālos. Plašā

publicitāte norāda uz to, ka medijiem ir interesantas ziņas par AS "Grindeks".

Visvairāk mediji izvēlas publicēt ziņas par uzņēmuma finansiālo stāvokli, eksportu,

uzņēmuma popularitāti un iesaisti sabiedrības izglītošanā un interešu īstenošanā.

Mediji veiksmīgi izmanto uzņēmuma sniegto informāciju, labrpāt to publicē. Tātad

ārejā komunikācija attiecībā uz medijiem ir pozitīva gan no uzņēmuma, gan mediju

puses.

3.2. Anketēšanas rezultāti un to izvērtējums

Pirmais respondentiem uzdotais bija atvērts. Jautājums skanēja šādi: "Vai

zināt ar ko nodarbojas AS "Grindeks"?" Viens respondents atbildēja, ka nezin ar ko

nodarbojas uzņēmums, trīs respondenti atbildēja, ka tikai aptuveni nojauš un 96

respondenti atbildēja, ka zina ar ko nodarbojas uzņēmums. Attiecīgi, par uzņēmumu

un tā darbību nav informēti četri respondenti no 100 jeb 4% aptaujāto. Darba autoree

šādu rezultātu vērtē kā pozitīvu, jo gandrīz visi respondenti atzina, ka ir informēti par

uzņēmumu. Tomēr, ņēmot vērā, ka AS "Grindeks" ir viens no lielākajiem

33

uzņēmumiem Latvijā, procents, kas nezin ar ko nodarbojas uzņēmums varētu būt

zemāks.

Otrais respondentiem uzdotais jautājums arī bija atvērts. Tas bija: "Kādus

uzņēmuma produktus zināt?" Kā visplašāk pazīstamais tika atzīts "Mildronāts". To

norādīja 30 respondenti, jeb 30% aptaujāto. Respondenti minēja arī tādus uzņēmuma

produktus kā "Rinodeks", "Gritamin", "Sorbex", "Herbastress". Savukārt, 21

respondents jeb 21% aptaujāto, nezināja nevienu "Grindeks" produktu vai arī nevarēja

to nosaukt. Divi respondenti minēja produktus, kas nav uzņēmuma produktu portfelī.

Tie bija AS "Danske Droge" ražotie vitamīni "Livol Multi Total" un AS

"Altajvitamīni" ražotie vitamīni " Undevit". Iespējams, šāda kļūda tika pieļauta, jo

respondeti vēlējās norādīt, ka "Grindeks" ražo vitamīnus, tomēr kļūdīgi norādīja

brendu. Šādas atbildes darba autore vērtē negatīvi. Uzņēmums galvenokārt ir tā

produkti. Fakts, ka 21% respondentu navarēja nosaukt nevienu uzņēmuma produktu

un par uzņēmuma produktiem kļūdaini nosaukti citi, norāda uz nepilnīgām

sabiedriskajām attiecībām un mārketingu.

Trešais jautājums, kas tika uzdots respondentiem skanēja šādi: "Vai pēdējā

pusgada laikā esat guvis kādu jaunu informāciju par AS “Grindeks”?" Tas bija

slēgtais jautājums, uz kuru atbildot respondentam bija jāizvēlas starp atbilžu

variantiem "jā", "nē", "nevaru pateikt". Respondentu atbilžu apkopojuma rezultāti

skatāmi attēlā 3.1. Uz jautājumu atbildēt ar "jā" izvēlējās 40 respondenti, atbildēt ar

"nē" izvēlējās 47 respondenti, bet ar "nevaru atbildēt" – 13. Tas nozīmē, ka lielākā

daļa jeb 60% respondentu pēdējā pusgada laikā nav saņēmuši vai arī nevar atminēties,

ka būtu saņēmuši jaunu informāciju par uzņēmumu. Šis rādītājs ir pārsteidzoši zems.

Tā kā uzņēmums nepārtraukti izplata jaunu informāciju, bet mērķauditorijas to

nesaņem norāda uz neprecīzu komunikācijas instrumentu izvēli.

34

3.1. att. Respondentu viedoklis par to vai pēdējā pusgada laikā viņi saņēmuši jaunu

informāciju par AS "Grindeks"

Ceturtais jautājums ir saistīts ar trešo. Tas skanēja: "Ja iepriekšējā

jautājumā atbildējāt ar "Jā", tad, kur pēdējā pusgada laikā esat guvis/guvusi

informāciju par uzņēmuma aktivitātēm un produktiem?" Uz šo jautājumu bija

jāatbild 40 respondentiem. Jautājumā bija iespējams norādīt vairākus atbilžu

variantus. Atbildi "mājas lapā www.grindeks.lv", kā atbilstošu izvēlējās astoņi

respondenti; atbildi "reklāmās" izvēlējās 21 respondents; atbildi "mediju rakstos"

izvēlējās 15 respondenti; atbildi "pie veselības aprūpes speciālistiem" izvēlējās 5

respondenti; atbildi "citur" izvēlējās norādīt 23 respondenti. Izvēloties atbilžu variantu

"citur" tika lūgts norādīt, kur. šī informācija tika gūta. Populārākās atbildes bija vietnē

twitter.com, internetbankā (akciju cenas), "esmu darbinieks" un mācību iestādē. Tā kā

uzņēmums velta daudz laika darbam ar veselības aprūpes speciālistiem, bet

respondenti nav saņēmuši jaunu informāciju no viņiem, norāda, ka šī komunikācija

nav rezultatīva.

Piektais jautājums bija: "Vai uzskatāt, ka sabiedrībai ir pietiekoši daudz

informācijas par AS "Grindeks" un tās produktiem?" Pieejamie atbilžu varianti bija

"Jā", "Nē" un "Informācija ir atrodama, bet tikai tad, ja to aktīvi meklē". No kopējā

respondentu skaita 20 atbildēja ar "Jā", 26 atbildēja ar "Nē", bet 54 atbildēja ar

"Informācija ir atrodama, bet tikai tad, ja to aktīvi meklē". Darba autore uzskata, tas

liecina, ka AS "Grindeks" ārējās komunikācijas metodes nesasniedz mērķauditorijas

un būtu jāizvēlās cits komunicēšanas veids.

3.2.att. Respondentu atbildes par to vai sabiedrībai ir pietiekoši daudz informācijas

par AS "Grindeks"

35

Sestais jautājums skanēja: "Vai uzskatāt, ka būtu nepieciešams pievērst

vairāk uzmanības sabiedrības informēšanai par uzņēmumu, tā jaunumiem un

aktivitātēm?" Respondentiem tika piedāvāts atbildēt, izvēloties vienu no četriem

atbilžu variantiem. Tie bija: "Jā", "Nē", "Neinteresējos par uzņēmumu un farmācijas

nozari" un "Nevaru pateikt". Kā shematiski redzams 3.3. attēlā, par savam viedoklim

visatbilstošāko 26 respondenti izvēlējās atbilžu variantu "Jā". Atbilžu variantu "Nē"

izvēlējās 13 respondenti. Savukārt, atbilžu variantu "Neinteresējos par uzņēmumu un

farmācijas nozari" izvēlējās 27 respondenti, kas ir vairāk, kā ceturtā daļa respondentu.

Vispopulārākā atbilde šajā jautājumā tika atzīta atbilde "Nevaru pateikt". To izvēlējās

34 respondenti.

Šāda popularitāte, iespējams, raksturojama ar trešā jautājuma atbildēm.

Jautājumā 60% respondentu norādīja, ka pēdējā pus gada laikā nav saņēmuši vai arī

nevar atminēties, ka būtu saņēmuši jaunu informāciju par uzņēmumu. Proti, ja vairāk

kā puse respondentu norādījuši, ka nav informēti par uzņēmuma ārējās komunikācijas

aktivitātēm, šiem respondentiem ir grūti atbildēt vai ir nepieciešams vairāk

informācijas. Ja respondents norādījis, ka nav saņēmis informāciju, viņam ir grūti

norādīt vai informācija ir interesanta, nepieciešama un derīga. Proti, respondentam,

iespējams, ir grūti atbildēt, jo viņš nezin kāda ir šī informācija un tādēļ grūti saprast

vai viņam tāda būtu nepieciešama.

3.3. att. Respondentu atbildes par to vai būtu nepieciešams pievērst vairāk uzmanības

sabiedrības informēšanai par uzņēmumu, tā jaunumiem un aktivitātēm

Septītais jautājums ir saistīts ar sesto jautājumu. Tas skanēja: "Ja

iepriekšējā jautājumā atbildējāt ar "Jā", lūdzu norādiet, kādu informāciju vēlētos

saņemt?" Šis ir atvērtais jautājums. Kā bija paredzēts, visi 26 respondenti sniedza

atbildes šajā jautājumā. Populārākās atbildes bija:

36

· Vai vietējā ražojuma zāles ir tik pat labas kā importa un vēl labākas?

· Vispārīgas aktivitātes, kāds kopumā ir stāvoklis vienā no lielākajiem

Latvijas uzņēmumiem, jaunākie produkti.

· Reklāmas vai PR kampaņas, kas paliktu atmiņā.

· Informāciju par populārākajiem, efektīvākajiem produktiem, kā arī

informāciju, kas pierādītu, ka Grindex produkcija ir kvalitatīvāka par

konkurentu piedāvājumiem.

· Informāciju par jaunu zāļu produktu ražošanu, to nepieciešamību,

iedarbību.

· informāciju par esošajiem un jaunajiem medikamentiem, gripas laikā

piemēram par medikamentiem, kas apkaro saaukstēšanos vai gripu

· Kāpēc būtu jāizvēlas "Grindeks" medikamenti?

· Vairāk par uzņēmuma darbību, produktiem, sastāvu, iedarbību utt.

Septītajā jautājumā respondenti norādīja arī, ko vēlētos pilnveidot uzņēmuma

ārējā komunikācijā. Respondenti norādīja, ka vēlētos vairāk rakstus medijos (par

uzņēmumu un produkciju), neapmierina komunikācija mikroblogu vietnē Twitter.com

(tā būtu jāpilnveido, jo šobrīd sniedz vienveidīgu informāciju), reklāmas un

informāciju, kurās aptiekās un par kādu cenu iespējams iegādāties uzņēmuma

produkciju. Šī jautājuma atbildes bija konstruktīvas un sniedza pārdomātus

priekšlikumus.

Astotais jautājums bija slēgtais jautājums. Uz to atbildot, respondentam

jāizvēlas viens no atbilžu variantiem. Jautājums skanēja tā:" Vai, Jūsuprāt, uzņēmums

velta pietiekoši uzmanības sabiedrības vēlmēm un vajadzībām?" Iespējamie atbilžu

varianti bija "Jā", "Nē", "Vairāk kā konkurenti" un "Neesmu dzirdējis (-usi) par

šādām aktivitātēm". Kā redzams 3.4. attēlā, atbildi "Jā" izvēlējās 20 respondenti, bet

atbildi "Nē" izvēlējās 2 respondenti. Savukārt, atbildi "Vairāk kā konkurenti"

izvēlējās 12 respondenti. Vispopulārākā atbilde šajā jautājumā bija "Neesmu dzirdējis

(-usi) par šādām aktivitātēm". Tas skaidrojams ar trešā jautājuma atbildēm. Jautājumā

60% respondentu norādīja, ka pēdējā pus gada laikā nav saņēmuši vai arī nevar

atminēties, ka būtu saņēmuši jaunu informāciju par uzņēmumu. Ja respondenti nav

saņēmuši jaunumus pēdējā pus gada laikā, viņi arī nevar būt dzirdējuši par uzņēmuma

rīkotajiem pasākumiem vai korporatīvās sociālās atbildības īstenošanu.

37

3.4. att. Respondentu atbildes par to vai uzņēmums velta pietiekoši uzmanības

sabiedrības vēlmēm un vajadzībām

Devītais jautājums skanēja:" Vai esat mēģināji (-usi) sazināties ar AS

"Grindeks"?" Tika piedāvāti divi atbilžu varianti – "Jā" un "Nē". Kā redzams 3.5.

attēlā, apstiprinoši atbildēja 6 respondenti jeb 6% aptaujāto, bet noraidoši atbildēja 94

respondeti jeb 94% aptaujāto. Tas, iespējams, norāda uz to, ka, respondentuprāt,

uzņēmums ir tāls, sabiedrībai nepieejams un/vai neinteresants. Šādi rezultāti vērtējami

ļoti negatīvi. Īstenojot efektīvu ārējo komunikāciju, uzņēmuma jāspēj pietuvoties

sabiedrībai un radīt tai vēlmi sadarboties ar uzņēmumu, arī sazināties un viedot tiešu

dialogu.

3.5. att. Respondentu atbildes par to vai viņi ir mēģinājuši sazināties ar AS

"Grindeks"

Desmitais jautājums ir saistīts ar devīto jautājumu un atbildes jāsniedz tiem

respondentiem, kas devītajā jautājumā atzīmēj atbildi " Jā". Desmitais jautājums bija:

" Ja iepriekšējā ajutājumā atbildējāt ar "Jā", tad kā vērtējat saziņas iespējas un

kvalitāti?" tika piedāvāti atbilžu varianti "Pozitīvi", "Negatīvi" un "Varētu uzlabot".

Atbildes izvēlējās iesniegt astoņi respondenti, tādejādi norādot, ka viņiem ir viedoklis

38

par šo jautājumu, neskatoties un to, ka paši nav izmantojuši iespēju sazināties ar

uzņēmumu. Pieci respondenti atbildēja, ka saziņu ar uzņēmumu vērtē pozitīvi, viens

respondents norādīja, ka saziņu vērtē negatīvi, bet divi respondenti, ka saziņas

iespējas un to kvalitāti varētu uzlabot. Fakts, ka 67,5% respondentu atzīmēja, ka

saziņa ar uzņēmumu ir pozitīva, var liecināt, ka uzņēmums pret klientiem izturas ar

cieņu un laipnību, tādejādi uzlabojot savu tēlu.

Pēdējais, 11. jautājums, skanēja: " Vai esat dzirdējis(-usi) par kādu uzņēmuma

pasākumu, kampaņu, akciju?" Kā redzams 3.6. attēlā, no 100 respondentiem 31 jeb

31% respondentu norādīja, ka ir dzirdējuši par kādu pasākumu, kampaņu vai akciju.

Savukārt, 37% jeb 37 respondenti norādīja, ka nav dzirdējuši par uzņēmuma

rīkotajām aktivitātēm, bet 32 respondenti jeb 32% aptaujāto norādīja, ka nav

pārliecināti. Tātad, 69% respondentu nav dzirdējuši par uzņēmuma rīkotajiem

pasākumiem, aktivitātēm vai akcijām vai arī nav pārlecināti par to. Attiecīgi

uzņēmumam būtu savas mērķauditorijas jāinformē pārdomāti, lai informācijas tās

sasniegtu.

3.6. att. Respondentu atbildes par to vai viņi ir dzirdējuši pa ruzņēmuma pasākumiem,

kampaņām un aktivitātēm

Demogrāfiskais bloks sastāvēja no pieciem jautājumiem. Kā pirmais tika lūgts

norādīt vecums. Respondentiem tika lūgts atzīmēt savu vecumu, izvēloties kādu no

piedāvātajām vecuma grupām. Kā redzams 3.7. attēlā, visvairāk bija respondentu

vecuma grupā 20 – 24 gadiem. Iespējams, tas tādēļ, ka šī ir vecuma grupa, kura

visvairāk laika pavada internetā, kur tika izvietota anketa. Respondentu skaits vecuma

grupās 25 – 29, 32 – 36, 42 – 46 gadiem, sakrita un tas bija 11 respondenti katrā no

vecuma grupām. Vecuma grupā 37 – 41 gadam respondentu skaits bija nedaudz

zemāks kā iepriekšminētajās un tas bija 10. Vecuma grupā 52 – 56 gadiem

39

respondentu skaits bija 9, bet vecuma grupā 29 – 31 gadam tas bija 6. Nedaudz

mazāks respondentu skaits bija vecuma grupā 47 – 51 gadam un tas bija 5

respondenti, savukārt, vecuma grupā 57 – 61 gadam bija 4 respondenti. Vecuma

grupās no 11 – 15 gadiem un 62 – 66 gadiem respndentu skaits sakrita un tas bija 2

respondenti katrā no grupām. Arī grupās 16 – 19 gadiem un 67 – 71 gadam ,

respondentu skaits sakrita un bija 1 respondents katrā grupā. Savukārt, grupās 72 –

76 gadiem un 77 – 80 gadiem nebija neviena respondenta. Darba autore secina, ka,

iespējams, tas skaidrojams ar to, ka šo grupu pārstāvji maz izmanto internetu.

Attiecīgi, lai iegūtu katras vecuma grupas respondentu atbildes būtu jāveic

apjomīgāks pētījums, veicot anketēšanu gan interneta vietnē, gan ielās.

3.7. att. Respondentu vecuma grupu sadalījums

Anketu aizpildīja 83 sievietes un 17 vīrieši. Sievietes bija izvēlējušās aizpildīt

anketu par 4,8 reizēm vairāk kā vīrieši. Darba autore secina, ka, sievietes ir labprātāk

sniedz viedokli par šo uzņēmumu. Nākamais bija respondentu izglītība. Anketu

aizpildīja 4 respndenti ar pamatskolas izglītību, 9 repondenti ar vidējo izglītību, 14

respondenti ar vidējo profesionālo izglītību, 31 respondents ar augstāko profesionālo

izglītību, 16 respondenti ar nepabeigtu augstāko izglītību, 12 respondenti ar bakalaura

grādu, 22 respondenti ar maģistra grādu un 2 respondenti ar doktora grādu. Attiecīgi

visvairāk bija respondentu grupā ar augstāko profesionālo izglītību. Šāds izglītības

līmeņu sadalījums norāda, ka cilvēki ar augstāko izglītību labprātāk sniedz savu

viedokli un piedalās pētījumos. Respondentu atbildes ļauj spriest, ka aptauja ir

pietiekami reprezentatīva un viņi ir ar pietiekami dažādu izglītības līmeni.

40

3.8. att. Respondentu izglītība

Jautājums par dzimto valdou bija atvērtais jautājums. Latviešu valodu kā

dzimto valodu norādīja 95 respondenti aptaujāto, krievu valodu 4 respondenti, bet

baltkrievu viens. Tautības sadalījums varētu būt nedaudz sabalansētāks. To varētu

panākt vietnē izvietojot anketu arī krievu versijā.

Arī jautājums par dzīvesvietu bija atvērts. Rīgu kā savu dzīvesvietu norādīja

73 respondenti, bet citas pilsētas norādīja 26 respondenti, bet citu valsti 1. Darba

autore secina, ka galvaspilsētas iedzīvotāji ir atvērtāki anketēšanai un sava viedokla

izteikšanai. Citu pilsētu un valsts sadalījums bija sekojošs:

· Cēsis – 2;

· Jelgava – 4;

· Jūrmala – 2;

· Ķekava – 1;

· Krimuldas novads – 1;

· Kuldīga – 3;

· Lielbritānija – 1;

· Liepāja – 1;

· Līgatne – 1;

· Limbaži – 3;

· Nereta – 1;

· Olaine –1;

· Ozolnieki – 1;

· Preiļi – 1;

· Salaspils – 2;

41

· Stopiņu novads – 1;

· Talsi – 1.

Darba autore secina, ka aptauju "AS "Grindeks" ārējā komunikācija"

respondenti aizpildīja labprāt. Tas skaidrojams ar to, ka uzņēmums ir liels un, kā

noskaidrojās pirmajā jautājumā, pazīstams, tādēļ sabiedrība vēlas izteikties. Atbilžu

analīze liek domāt, ka sabiedrība uzskata uzņēmumu par lielu, attālinātu no

sabiedrības un tomēr, atzīst, ka informācijas par uzņēmumu, tā produktiem un darbību

ir maz. Vairāk sniedzot informāciju sabiedrībai varētu panākt tās lielāku atbalstu un

vairot popularitāti. Darba autore secina, ka lielākā daļa respondentu uzņēmuma ārējo

komunikāciju vērtē kā uzlabojamu. Tas ir pozitīvi, jo identificējot ārējās

komunikācijas problēmas, tās var risināt. Tādejādi, fakts, ka ārējā komunikācija ir

nepilnīga un ar trūkumiem nebūt nav negatīvs. Tieši pretēji. Uztverot sabiedrisko

domu nopitni un optimizējot ārējās komunikācijas instrumentus, problēmas iespējams

novērst un uzlabot uzņēmuma reputāciju un tēlu.

3.4. Ekspertu intervijas

Darba autore analizēs divu ekspertu atbildes uz intervijas jautājumiem. Viena

no ekspertēm ir AS "Grindeks" Komunikācijas departamenta vadītja Laila Kļaviņa.

Veikt interviju ar šo eksperti darba autore ir izvēlējusies, lai iegūtu uzņēmumā augsti

stāvošas personas viedokli par uzņēmuma ārējo komunikāciju. Otrs eksperts ir ar

pieredzi reklāmas jomā un šobrīd ir reklāmas ražotnes "Reko" valdes loceklis. Šī

eksperta viedoklis par ārējo komunikāciju ir nozīmīgs, jo atspoguļo saistītas un tuvu

stāvošas nozares viedokli par uzņēmumu. Reklāmas nozares darbiniekiem nereti ir

jāsadarbojas ar lieliem uzņēmumiem, jāpalīdz veidot kampaņas reklāmas materiālus

utml. Tādejādi šīs nozares uzņēmumi pārzinuzņēmumu tēlu, reputāciju, reklāmu un

ārējo komunikāciju.

Intervijā ar Lailu Kļaviņu eksperte norādīja, ka uzņēmuma ārējo komunikāciju

vērtē pozitīvi un uzskata ka tā ir efektīva. Tā veidota dialoga formā, tādejādi

pietuvinoties sabiedrībai. Eksperte apzinās, ka uzņēmuma ārējā komunikācija nav

ideāla un pilnīgi, kā arī iesaka uzlabot to vairāk pievēršot uzmanību sociālajiem

tīkliem un aktivitātēm sabiedrības labā. Eksperte arī norāda, ka uzņēmuma

mērķauditorijas ir ļoti dažādas un līdz ar to arī darba ar tām jābūt dažādām. Proti,

jaunieši vairāk uzņem informāciju ar interneta palīdzību, bet cilvēki pēc 40 gadu

42

vecuma sasniegšanas labāk uztver informāciju, kas pasniegta izmantojot klasiskos SA

rīkus (piemēram, preses relīzes un rakstus). Ņemot vērā, ka šodienas jaunieši pēc

gadiem būs bērnu vecāki un interesēsies par medikamentiem, tādejādi farmācijas

nozare viņiem kļūs interesantāka, nedrīkst šai sabiedrības grupai nepievērst uzmanību.

Tā ir jāinformē un jāmēģina sasniegt tajos veidos un ar tām metodēm, kas viņiem ir

interesantas un aktuālas.

Anlizējot pētījumu un tā rezultātus eksperte Laila Kļaviņa, kopumā ar tiem ir

apmierināta un uzsata tos par gana labiem. Pirmajā jautājumā, kas skanēja "Vai zināt

ar ko nodarbojas AS "Grindeks"?", eksperte norādīja, ka respondentu atbildes (96%

respondentu zin ar, ko nodarbojas uzņēmums) saskanēja ar uzņēmuma veikto

pētījumu, ka tā popularitāte ir aptuveni 98%. Tomēr ir jautājumi, kur respondentu

atbildes eksperti pārsteidza.

Jautājumā "Kādus uzņēmuma produktus zināt?" 21 % respondentu nevarēja

nosaukt nevienu uzņēmuma produktu. Eksperte norādīja, ka:" Farmācijas nozare ir

ļoti specifiska un saikne starp produktiem un korporatīvo zīmolu nav viennozīmīga,

viegli nodefinējama. Lielāko produktu grozu veido recepšu medikamenti, kuri nav

reklamējami. Līdz ar to ir normāli, ka 21% nevar nosaukt konkrētus uzņēmuma

produktus." Tas nozīmē, ka uzņēmuma atpazīstamība ne vienmēr ir cieši saistīta ar tā

produktiem, īpaši farmācijas jomā. Ārsti izraksta zāles pacientam. Līdz ar to

uzņēmuma interesēs galvenokārt ir lai ārsti un veselības aprūpes speciālisti zinātu par

uzņēmuma produktiem.

Arī jautājumā par to vai pēdējā pusgada laikā respondents ir guvis kādu jaunu

informāciju, atbildes nav vienozīmīgas. Proti, eskperte norāda, ka AS "Grindeks" nav

plaša patēriņa prece, līdz ar to fakts, ka 60% respoondentu nav guvuši jaunu

informāciju nav viennozīmīgs. L.Kļaviņa norāda arī, ka tas ir grūti vērtējams.

Nākamajā jautājumā, kas skanēja:" Kur pēdēja pusgada laikā esat guvis

informāciju par uzņēmuma aktivitātēm un produktiem?", vislielākais atbilžu skaits

bija mediju rakstos un reklāmās. Eksperte to komentē šādi: "Patīkami, ka tik liels

respondentu skaits norāda, ka ir manījuši rakstus medijos. To, protams, ir mazāk kā

reklāmu. Vēl varētu runāt par reklāmas efektivitāti, lai palielinātu šo procentu, kas ir

dzirdējuši par uzņēmumu reklāmās vai tās pamanījuši. Tomēr daudzi nav mūs

sadzirdējuši. Žēl, ka tik maz cilvēku ir dzirdējuši par uzņēmumu no veselības aprūpes

speciālistiem. Tas ir maz. Būtu tas jāintensificē." Darba autore secina, ka eksperte ir

apmierināta ar saņemto atbilžu proporcnoālo sadalījumo, tomēr uzskata, ka par

43

uzņemumu būtu bijis jāuzzin vairāk respondentiem pie veselības aprūpes

speciālistiem. Tas tādēļ, ka uzņēmums velta daudz laika sadarbībai ar ārstiem,

aptiekām un medikamentu lieltirgotavām. Līdz ar to arī atgriezensikā saite no tā tika

gaidīta lielāka. Uzņēmumam būtu jāizvērtē, vai ir vērts veltīt tik daudz laika darbam

ar veselības aprūpes speciālistiem, ja no tā netiek saņemta atgirezeniskā saite.

Attiecīgi vai nu šis darbs jāintensificē vai laiks un spēki jānovirza citu sabiedrisko

metožu optimizācijai.

Jautājumā par to, vai respondenti uzskata, ka sabiedrībai ir pieteikoši

informācijas par uzņēmumu, vislielākais atbilžu skaits bija variantam "Informācija ir,

bet tikai tad, ja to aktīvi meklē". Eksperte norādīja, ka, lai arī atbildes nav

simtprocentīgi pozitīvas, ir ļoti svarīgi, lai sabiedrība zin, ka uzņēmums ir

komunicējošs un atvērts dialogam. Darba autore secina, ka eksperte šādu atbilžu

procentuālo sadalījumu vētē pozitīvi, lai arī tas būtu optimizējams.

Komentējot jautājumu "Vai uzskatāt, ka būtu mepieciešams pievērst vairāk

uzmanības sabiedrības informēšanai?", eksperte norāda, ka šāda sabiedrības

informēšana ir ilgtermiņa darbība un arī rezultāti no tās ir skatāmi ilgtermiņā. Proti,

tas, ka respondenti šobrīd nav viennozīmīgi vai ir pietiekoši informācijas un vai vajag

vairāk ir normāla prakse, jo radīt šādu pārliecību var tikai ilgtermiņā. Sekojoši,

jautājumā vai uzņēmums velta gana uzmanības sabiedrības vēlmēm un vajadzībām,

eskperte atsaucas uz uzņēmuma finanšu datiem. Proti, uzņēmumam Latvijā ir tikai 5%

tirgus. Līdz ar to nevar "Grindeks" atdevi pielīdizināt uzņēmumiem, kas savu peļņu

gūst Latvijā. Ņemot vērā visus minētos faktoru, eksperte uzskata, ka uzņēmuma

atpazīstamība un popularitāte ir laba. Darba autore secina, ka lai arī respondentu

atbildes nav viennozīmīgi pozitīvas, tās nevar tikt vērtētas negatīvi. Tā kā

infomrēšana ir ilgtermiņa darbība, tad šīs jautājums būtu analizējams periodiski,

salīdzinot datus. Tad būtu redzami kāpumi vai kritumi, kurus varētu vērtēt.

Fakts, ka jautājumā "Vai esam mēģinājis (-usi) sazināties ar "Grindeks"?"

atbildes bija 94% "nē", ir pieņemami. Tas ir faktors, kas arīdzen jāskatās ilgtermiņā

un šā brīža dati var nebūt absolūti patiesi. Tomēr, eksperte norāda, ir gandarīta, ka tie

nedaudzi, kas ir mēģinājuši sazināties ar uzņēmumu, saziņu vērtē pozitīvi. Darba

autore secina, ka eksperte šo jautājumu arīdzen iesaka analizēt analizēt ilgtermiņā, jo

tas sniegtu objektīvāku skatījumu uz problēmu.

Pēdējā jautājumā, kas bija:" Vai esat dzirdējis (-usi) par kādu uzņēmuma

pasākumu, kampaņu, akciju?", eksperte norāda, ka:" Pozitīvi, ka cilvēki ir dzirdējuši

44

par mums un mūsu aktivitātēm. Tomēr jāatceras, ka mēs nevaram visu laiku informēt

par sevi. Tad būtu par daudz. Mēs ātri sabiedrībai apniktu." Laila Kļaviņa atzīst, ka

respondentu skaits, kas nav dzirdējuši par uzņēmuma aktivitātēm ir liels, tas ir tādēļ,

ka uzņēmums izvēlas nereklamēt katru aktivitāti, lai tādejādi neradīt pretēju reakciju

vēlmajai. Darba autore secina, ka, ekpertesprāt, uzņēmumam jāpriecājas par to, ka

daļa respondentu ir dzirdējuši par tā aktivitātēm. Tomēr nepārtraukta informēšana par

katru kampaņu un pasākumu, ko rīko uzņēmums, var radīt sabiedrībai apnikumu.

Darba autore secina, ka eksperte aptaujas rezultātus pārsvarā vērtē pozitīvi.

Eksperti pārsteidza, ka ceturtā jautājuma rezultāti, kas norādīja, ka no veselības

aprūpes speciālistiem tikai 5 respondenti bija guvuši informāciju par uzņēmumu un tā

produktiem. Eksperte norādīja, ka neskatoties uz to ka tiek veikts nepārtraukts darba

ar veselības aprūpe speciālistiem, dialoga ar tiem acīmredzot ir par maz. Eksperte

norādīja arī, ka sociālo tīklu, blogu un mikroblogu nozīme popularitātes veidošanā ir

liela, tomēr viņa neuzskata, ka farmācijas nozares uzņēmumiem tā ir efektīva.

Eksperte uzskata, ka lai pilnveidotu uzņēmuma ārējo komunikāciju būtu nepieciešams

pievērst lielāku uzmanību sociālajiem tīkliem un mikroblogu vietnēm, kā arī dažādām

auditorijām izvēlēties dažādus rīkus, tādejādi lielāks skaits cilvēku saņems sevi

interesējošo informāciju.

Intervija ar otru ekspertu Rafaelu Krimelu, tika veikta, lai aplūkotu ar

uzņēmumu nesaistītu tomēr, saistītā nozarē esoša eksperta viedokli. Eksperts norāda,

ka AS "Grindeks" ārējo komunikāciju vērtē pozitīvi, lai arī tai ir zināmi trūkumi. Viņš

uzskata, ka tā ir kvalitatīva, bet nav pārliecināts, ka pietiekama. To viņš pamato ar

savu personisko pieredzi. proti, pats būdams divu bērnu tēvs, atzīst, ka ir pircis

uzņēmuma produktus, tomēr neinteresējas par pašu uzņēmumu. Eksperts norāda, ka

tas liecina, ka uzņēmums nav pārdomājis komunikāciju ar savām mērķauditorijām –

klientiem un galapatērētājiem. Eksperts uzskata, ka uzņēmumam vajadzētu uzlabot

komunikāciju sociālajos tiklos un mikroblogu vietnē Twitter. Tomēr tas nav vienīgais

veicamais uzlabojums. Jāpārdomā arī reklāma un tās efektivitāte. Eksperts ir

pārliecinānts, ka:" Plakāti aptiekās nestrādā uz noturīgu atpazīstamības veidošanu.

Tas ir labi spontānam pirkumam, bet ne sabiedrības informēšanai un atpazīstamības

veidošanai, īpaši tik lielam uzņēmumam." Būdams reklāmas speciālists eksperts

norāda, ka reklāmas izvietošanai un mērķim ir liela nozīme. Uzņēmuma esošās

reklāmas nesasniedz maksimāli mērķauditorijas. Eksperts uzskata, ka uzņēmuma

ārējā komunikācija nav pilnīga.

45

Rafaels Krimels sniedza savu vērtējumu arī par pētījuma "AS "Grindeks" ārējā

komunikācija" rezultātiem. Analizējot atbildes uz jautājumu "Vai zināt ar ko

nodarbojas AS "Grindeks", eksperts secina, ka 96% atpazīstamība ir ļoti augsts

rādītājs. Tomēr šādas atpazīstamības galvenais cēlonis, viņaprāt, ir sponsorēšana.

Proti, uzņēmums velta daudz darba sponsorējot Latvijā populārus pasākumus,

kultūras projektus un arī jauno speciālisto sasniegumus. Eksperts norāda, ka,

viņaprāt, uzņēmums nav ieguvis savu popularitāti pateicoties produktiem un

kvalitātei, bet gan sponsorēšanai. Tas neveicina uzņēmuma biznesa rādītāju kāpumu,

bet gan tikai tuvošanos sabiedrisko attiecību mērķu sasniegšanai.

Apstiprinājumu savam viedoklis eksperts gūst otrā jautājuma atbildēs. No

visiem respondentiem 21% atklāj, ka nevar nosaukt nevienu uzņēmuma produktu.

Eksperts norāda, ka: " Ja 21% nezin uzņēmuma produktus, tas ir daudz. Ir jāstrādā ne

tikai pie korporatīvās sociālās atbildības, bet arī pie produktu virzības un

popularizēšanas. "Tādejadi, norādot uz vienu no uzņēmuma ārējās komunikācijas

trūkumiem, t.s., pārāk lielu fokusēšanos uz vienu sfēru, aizmirstot par citām. No tā

tiek izdarīts secinājums, ka uzņēmuma ārējās komunikācijas instrumentu pielietojums

nav vienmērīgs. Pārāk liels pārsvars kādam no instrumentiem, par uzņēmumu var

radīt nekorektu priekštatu.

Analizējot ceturto jautājumu, kas skanēja: "Vai pēdējā pusgada laikā esat

guvis (-usi) jaunu nformāciju par AS "Grindeks", eksperts jūtas pārsteigts: "Tomēr

pēc ziemas perioda, kad cilvēki slimo, pērk zāles un visticamāk interesējas par tām,

šim procentam, manuprāt būtu jābūt augstākam. Tagad ir tas periods, kad Latvijā

uzņēmumi popularizēšanai ļoti labi izmanto atslēgas vārdus: vietējais, mūsu pašu,

Latvijas prece. Mēs to jūtam arī reklāmā un tas ļoti labi strādā. Īpaši ņemot vērā valsts

vēsturi, patriotismam ir liels spēks. " Šādi eksperts sniedz padomu, ka, iespējams,

popularizēšanai izvēlētais virziens nav tik veiksmīgs. Lai veicinātu produktu

popularitāti, eksperts iesaka izmantot citus atslēgas vārdus. Darba autore secina, ka

uzņēmumam būtu rūpīgāk jāizvēlas popularizēšanas veidi un saukļi. Tas ietkmē

sabiedrisko domu un var vērā ņēmami uzlabot gan biznesa rādītājus, gan

atpazīstamību un reputāciju.

Iepriekšējā jautājumā 40% respondentu norādīja, ka ir saņēmuši jaunu

informāciju. Šiem respondentiem tika lūgts norādīt avotu, kur gūta šī informācija.

Eksperts komentējot respondentu atbildes:" Te redzams reklāmas spēks. Ja vairums

norāda, ka dzirdējis par uzņēmumu reklāmās. Tomēr, kā redzams tikai viens ir

46

pieminējis sociālos tīklus. Lieli uzņēmumi nereti kļūst sabiedrībai sveši un iemanto

pat zināmu nicinājumu un negatīvismu. Tādēļ ir jāstrādā, lai tā nenotiktu un tam labi

noder sociālās komunikācijas plusi: klātbūtne, nepārtrauktība, tuvums tautai. "Viņš

iesaka lielāku uzsvaru pievērst sociālajiem tīkliem un reklāmām. Tas varētu būt

risinājums daļai no respondentu norādītajiem trūkumiem. Uzņēmums velta par maz

uzmanības sociālajiem tīkliem un nenovērtē to sniegtās iespējas uzņēmuma

popularizēšanai.

Faktu, ka 26% respondentu norāda, ka nav pietiekoši daudz informācijas par

uzņēmumu eksperts vērtē duāli, sakot:" Slikti, ka sabiedrībai trūkst informācijas par

uzņēmumu, vēljovairāk, Latvijā vienu no lielākajiem, bet no otras puses tas ir labi, ka

sabiedrība grib dzirdēt vairāk. Tas nozīmē, ka sabiedrībai ir interese par to, kādi

medikamenti tiek ražoti, kā tos ražo, ko uzņēmums dara sabiedrības labā. Manuprāt,

uzņēmums pie tā visa strādā un šim procentam, kas saka, ka informācijas trūks un ka

tā ir pieejama tikai tad, ja to aktīvi meklē, vajadzētu būt mazākam." Tādejādi norādot,

ka sabiedrības interese ir, bet uzņēmumam trūkst fokusa uz attiecīgiem komunikācijas

veidiem.

Arī atbildi uz jautājumu vai vajadzētu vairāk informēt sabiedrību, eksperts

vērtē pozitīvi. Ņēmot vērā, ka vairāk kā trešdaļa respondentu norādījuši, ka nevar

pateikt vai jainformē vairāk, ekspertaprāt, norāda, ka sabiedrība nezin, ko uzņēmums

viņiem var sniegt. Tomēr šāda atbilde paredz arī sabiedrības ieinteresētību. Lai

saziņas iespēju ar uzņēmumu eksperts iesaka veidot kampaņu, tādejādi pievēršot

uzmanību veselības aprūpei un arī popularizētu iespēju sazināties ar uzņēmumu.

Darba autore secina, ka uzņēmumam būtu jāinformē sabiedrība dažādotots veidos un

par dažādām tēmām, tādejādi peisaitot iespējami plašāku interesentu loku.

Pēdējais jautājums skanēja šādi: "Vai esat dzirdējis (-usi) par kādu uzņēmuma

pasākumu, kampaņu, akciju?". Eksperts norāda, ka 69% nezina vai ir dzirdējuši par

kādu kampaņu secina, ka uzņēmuma ārējās komunikācijas instrumenti nav tie

efektīvākie.

Eksperts norāda, ka šādi aptaujas rezultāti ir pieņēmami, tomēr uzņēmums

varētu vairāk strādāt, lai veidotu lielāku atpazīstamību. Kā viena no problēmām, tiek

identificēta, sabiedrības nezināšana par uzņēmuma produktiem. Tas norāda, ka

uzņēmums, iepsējams, pārāk daudz pīļu velta sponsorēšanai un atblasta, bet par maz

produktu virzībai. Viņš norāda, ka varētu veidot kampaņas kopā ar citiem

47

uzņēmumiem un institūcijām, lai vairāk informētu sabiedrību par tai aktuālām tēmām

un vienlaicīgi popularizētu uzņēmumu, tā produktus.

Darba autore iegūtos pētījuma rezultātus vērtē pozitīvi, tomēr piekrīt

ekspertiem, ka ir ārējās komunikācijas aspekti, kas būtu jāpilnveido. Uzņēmumam

būtu jāpievērš lielāka vērība sociālajiem tīkliem un mikroblogu vietnēm. Mūsdienās

to nozīme ir ļoti liela un fakts, ka uzņēmums šajās vietnēs komunicē pasīvi un

vienveidīgi, neleicina par uzņēmuma ieinteresētību sabiedrībā, bet gan plaisu starp

uzņēmumu un sabiedrību padara ar vien plašāku. Darba autore skaidrojumu šādai

sociālo tīklu un mikroblogu vietnes izmantošanai rod ekspertes un uzņēmuma

komunikācijas departamenta vadītājas L. Kļaviņas teiktajā, ka viņa neuzskata, ka

farmācijas jomā šādi rīki ir vērtīgi. Tomēr, šis vērtējums ir lielākā atšķirība starp L.

Kļaviņas un R. Krimela viedokļiem. Otrs eksperts vairākkārtīgi uzsver, ka sociālajiem

tīkliem un mikroblogu vietnēm ir ļoti liela nozīme uzņēmuma tēla veidošanā,

reputācijas uzturēšanā, popularizēšanā un sabiedrības domas veidošanā. Arī darba

autore nepiekrīt L. Kļaviņas viedoklim. Uzņēmuma mēģinājumi tuvoties sabiedrībai

un to ieinteresēt nav pilnīgi un nesniedz plānotots rezultātus, ja tie nenotiek visos

līmeņos, bet tikai vienā – sponsorēšanā. Tādejādi uzņēmums nodara lielāku kaitējumu

savai reputāciaji būdams interneta vietnēs, bet nedarot to kvalitatīvi. Darba autore

uzskata, ka uzņēmuam būtu jāpilnveido arī komunikācija izmantojot reklāmas.

Uzņēmumam jāpilnveido komunikācija ar veselības aprūpes speciālistiem un jāizvieto

vairāk reklāmu, tādejādi uzlabojot atpazīstamību, pilnveidojot ārējo komunikāciju.

48

SECINĀJUMI

1. Darba mērķis tika sasniegts un uzdevumi tika veiksmīgi izpildīti.

2. Veiksmīga ārējā komunikācija ir ļoti svarīga komponente, lai sasniegtu

biznesa panākumus jebkuram uzņēmumam, neatkarīgi no tā lieluma vai

darbības sfēras.

3. Latvijā nav normatīvie akti, kas tieši regulētu sabiedriskās attiecības, tomēr ir

normatīvie akti, kas netieši regulē sabiedrisko attiecību un ārējās

komunikācijas īstenošanu farmācijas nozarē un SA instrumentu izmantošanu.

4. Uzņēmums aktīvi, bet nepilnvērtīgi izmanto tradicionālos un netradicionālos

sabiedrisko attiecību instrumentus, lai popularizētu sevi, veidotu

atpazīstamību, informētu sabiedrību, sniegtu tai atbilstu.

5. Pētījums "AS "Grindeks" ārējā komunikācija" sniedza iespēju uzzināt

sabiedrības viedokli par uzņēmumu un tā ārējo komunikāciju, kā arī sniedza

iespēju identificēt uzņēmuma ārējās komunikācijas nepilnības. Šādu pētījumu

veikšana sniedz iespēju laikus identificēt problēmas un tās novērst.

6. Pētījums liecina, ka uzņēmuma ārējās komunikācijas trūkumi ir uzņēmuma

atsvešinātība no sabiedrības un nepareizu SA instrumentu izvēle, kā rezultātā

mērķauditorijas negūst tām nepieciešamo informāciju. Tātad uzņēmums nav

pārdomājis ārējās komunikācijas īstenošanai izvēlētos instrumenti un

pārliecinājies, ka mērķauditorijas saņem tām paredzēto informāciju.

7. Visvairāk par uzņēmumu un tā jaunumiem raksta biznesa informācijas mediji

un farmācijas nozares mediji. Par uzņēmumu nepietiekami raksta masu

informācijas mediji.

8. Informāciju par uzņēmumu labprātāk publicē latviešu valodā raksošie mediji,

bet informāciju par uzņēmuma vadību un to viedokļiem labprātāk publicē

krievu valodā rakstošie mediji. Uzņēmums nespēj ieinteresēt latviešu valodā

rakstošos medijus uzņēmuma vadību un to viedokļiem, bet krievu valodā

rakstošos medijus ar informāciju par uzņēmuma jaunumiem un aktivitātēm.

Tātad līdz mērķauditorijām nenonāk dažāda informācija, ja cilvēki lasa tikai

vienā no valodām.

49

9. Uzņēmums nav izvēlējies mērķauditorijām atbilstošus ārējās komunikācijas

instrumentus.

10. Uzņēmums nenovērtē sociālo tīklu un mikroblogu sniegtās iespējas un

nepievērš tām pietiekoši daudz uzmanības. Tādejādi tiek zaudēta daļa

mērķauditorijas, kas informāciju gūst galvenokārt no sociālajiem tīkliem un

mikroblogu vietnes.

11. No SVID analīzes rezultātie var secināt, ka lielāko daļu identificēto vājo pušu

un draudu uzņēmums var novērst ar pastāvīgu darbību un komunikāciju ar

mērķgrupām.

12. Uzņēmums velta daudz laika un pūļu dialogam ar veselības aprūpes

speciālistiem, tomēr, spriežot pēc pētījuma rezultātiem, tas nesniedz vēlamo

atgriezenisko saiti. Šāda SA metožu sadalījuma dēļ, uzņēmums zaudē

resursus.

13. Veidojot reklāmas, uzņēmums nav pievērsis uzmanību populārajām

tendencēm nozarē. Tādejādi tiek izveidotas reklāmas, kas nesasniedz

mērķauditorijas un netiek ievērotas. Šādas reklāmas neveicina veiksmīgu ārējo

komunikāciju.

50

PRIEKŠLIKUMI

1. Sabiedrisko attiecību speciālistam īstenojot ārējo komunikāciju pārliecināties,

ka SA mērķi sakrīt ar uzņēmuma biznesa mērķiem un stratēģiju.

2. Analizējot mērķauditoriju, sabiedrisko attiecību speciālistam jāpārliecinās, ka

izvēlētās ārējās komunikācijas metodes un instrumenti atbilst mērķim.

3. Pilnveidot uzņēmuma komunikāciju ar mērķauditorijām mikroblogu vietnē

Twitter, sociālajos tīklos Draugiem un Facebook, izvietojot informāciju, kas

būtu interesanta katrai no mērķgrupām. Piemēram, izvietojot konkursus

mērķauditorijām, sniedzot informāciju par farmācijas nozari un uzņēmumu

katrai no mērķgrupām atbilstošā veidā.

4. Biežāk izmantot netradicionālos SA rīkus, tādejādi papildus pievēršot

sabiedrības uzmanību ar oriģinalitāti. Piemēram, veidojot tādus sezonālus

pasākumus jauniešiem kā volejbola turnīrus vai citas veselībai draudzīgas

aktivitātes, popularizējot uzņēmuma produktus un snbiedzot informāciju par

eselības aprūpi un uzņēmumu.

5. Veikt pētījumus un aptaujas pēc lielām aktivitātēm, tādejādi identificējot, kas

sabiedrībai ir visinteresantākais un kādā veidā to pasniegt.

6. Mikroblogu vietnē Twitter ne tikai publicēt informāciju no citiem avotiem, kas

saistīta ar uzņēmumu, bet arī pašiem publicēt informāciju un norādes uz

rakstiem, kas saistīti ar veselības aprūpi. To darīt draudzīgā, sabiedrībai tuvā

veidā, piemēram, izmantojot pozitīvus attēlus, lai pavēstītu jaunumus.

7. Reizi ceturksnī sociālajos tīklos veidot konkursus ar iespēju laimēt dažādas ar

veselīgu dzīvesveidu un sezonai atbilstošas balvas. Piemēram, lietotāji publicē

ieteikumus veselīgam uzturam un labākais ieteikums balvā saņem dāvanu karti

no veselīga uztura restorāna.

8. Reizi divās nedēlās publicēt rakstus par veselīgu uzturu sociālajā tīklā

Facebook. Tādejādi piesaistot uzņēmuma lapai sekotājus un sasniedzot

uzņēmuma mērķauditorijas.

9. Ārējo komunikāciju sociālajos tīklos un mikroblogu vietnēs īstenot neformāli.

Tas nodrošinās pozitīvu uzņēmuma uztveri un uzņēmums neliksies tik

atsvešināts, formālās komunikācijas dēļ.

51

10. Sadarbībā ar aptiekām un lieltirgotavām, rīkot mārketinga akcijas mazāk

populāriem preperātiem. Piemēram, "Divi par viena cenu!", "Pērc Apilak

tabetes un laimē atpūtu medus SPA". Informāciju par tām izvietot sociālajos

tīklos un mikroblogu vietnē.

11. Kampaņu un reklāmu veidošanā, iesaistīt reklāmas aģentūras. Tādejādi

piesaistot, ar uzņemumu nesaistītu, ekspertu viedokli, kas pārzin jaunākās

tendences un iespējas.

12. Izmantot netradicionālo reklāmu. Iepriekš minētajos pasākumos (piemēram,

volejbola turnīri) izmantot ambienta stila reklāmu, tādejādi paliekot

sabiedrības atmiņā ar radošumu.

52

BIBLIOGRĀFISKAIS SARAKSTS

1. AS "Grindeks". Par "Grindeks". Pieejas veids: tīmeklis. Resurss apskatīts

2013. gada 19.aprīlī. http://www.grindeks.lv/lv/par-grindeks

2. AS "Grindeks". Korporatīvās sociālās atbildības principi. Pieejas veids:

tīmeklis. Resurss apsaktīts 2013. gada 17. aprīlī.

http://www.grindeks.lv/lv/par-grindeks/korporativa-sociala-atbildiba

3. AS “Grindeks”. 60 gadi. Stāsti par uzņēmuma izaugsmi/ Rīga: AS “Grindeks”,

2006. – 100.lpp.

4. AS" Grindeks". Fonds "Izglītības un zinātnes atbalstam". Pieejas veids:

tīmeklis. Resurss apskatīts 2013. gada 17. aprīlī

http://www.grindeksfonds.lv/lv/par-fondu

5. Gregorija A. "Sabiedriskās attiecības praksē" . Rīgā; Lietišķās informācijas

dienests, 2007. – 199. lpp.

6. Gregorija A. "Sabiedrisko attiecību kampaņu plānošana un vadīšana". Rīgā;

Lietišķās informācijas dienests, 2007. – 242.lpp.

7. Herbsts D. "Sabiedriskās attiecības". Rīgā; Zvaigzne ABC, 2006. – 184. lpp.

8. Innusupport. ES Leonardo da Vinči programma. Inovatīvās darbības

pamatelementi. MVU Rokasgrāmata. Rīga: Innusupport, 2005. – 8. lpp.

Pieejas veids: tīmeklis. Resurs apskatīts 2013. gada 22. maijā.

http://www.innovation.lv/ino2/publications/leonardo_manual/lv/webhelp/wso/

user/firma_3/lv02-2.pdf

9. Kirilovs R. Kvalifikācijas darbs. Ārējās komunikācijas instrumentu pilnveide

izglītību veicinošos projektos/ Rīga:Alberta koledža, 2011. gads. – 42. lpp.

10. Latvijas Terminoloģijas komisijas Akadēmiskās terminoloģijas datubāze

AkadTerm. Pieejas veids: tīmeklis. Resurs apskatīts 2013. gada 22. maijā.

http://termini.lza.lv/term.php?term=komunikācija&list=komunikācija&lang=L

V

11. LR Ārstniecības likums. Pieejas veids: tīmeklis. Resurss apskatīts 2013. gada

15. aprīlī. http://likumi.lv/doc.php?id=44108

12. LR Darba aizsardzības likums. Pieejas veids: tīmeklis. Resurss apskatīts 2013.

gada 15. aprīlī. http://likumi.lv/doc.php?id=26020

13. LR Farmācijas likums. Pieejas veids: tīmeklis. Resurss apskatīts 2013. gada

15.aprīlī. http://likumi.lv/doc.php?id=26020

53

14. LR Komerclikums. Pieejas veids: tīmeklis. Resurss apskatīts 2013. gada 15.

aprīlī.http://www.likumi.lv/doc.php?id=5490

15. LR Reklāmas likums. Pieejas veids: tīmeklis. Resurss apskatīts 2013. gada

15.aprīlī. http://www.likumi.lv/doc.php?id=163

16. Reputācijas vadības rokasgrāmata. Rīgā, "Dienas bizness" , 2006. – 408. lpp.

17. Vasiļjeva D. Kvalifikācijas darbs. Ārējās komunikācijas instrumentu

uzlabošanas iespējas medicīnas preču tirdzniecības uzņēmumā/ Rīga: Alberta

koledža, 2011. gads. – 54. lpp

18. BNET Business dictionary. Definition of external communication. Pieejas

veids: tīmeklis. Resurs apskatīts 2013. gada 20. maijā.

http://wiki.answers.com/Q/What_is_the_definition_of_external_communicati

on

19. Business dictionary. Definition of communication. Pieejas veids: tīmeklis.

Resurs apskatīts 2013. gada 20. maijā.

http://www.businessdictionary.com/definition/communication.html

20. Business dictionary. Definition of internal communication. Pieejas veids:

tīmeklis. Resurss apskatīts: 2013. gada 20. maijā.

http://www.businessdictionary.com/definition/internal-communication.html

21. MTD Training & Bookbon.com. Advanced Comunication Skills. Denmark,

Ventus Publishing APS, 2012. – 53. lpp.

22. MTD Training & Bookbon.com. Effective Comunication Skills. Denmark,

Ventus Publishing APS, 2012. – 55. lpp.

23. Oxford dictionaries. Definition of communication. Pieejas veids: tīmeklis.

Resurs apskatīts 2013. gada 20. maijā.

http://oxforddictionaries.com/definition/english/communication

24. Q Finance Dictionary. External comunication. Pieejas veids: tīmeklis.

Resurss apskatīts 2013. gada 10. aprīlī.

http://www.qfinance.com/dictionary/external-communication

25. Quintelle. L. "The external and internal ways a business communicates."

Pieejas veids: tīemklis. Resurss apskatīts 2013. gada 10. aprīlī.

http://voices.yahoo.com/the-external-internal-ways-business-communicates-

5075535.html?cat=35

26. Ruck K. Exploring internal comunication. A new definition of internal

comunication. Pieejas veids: tīmeklis. Resurs apskatīts 2013. gada 20. maijā.

54

http://www.exploringinternalcommunication.com/a-new-definition-for-

internal-communication/

27. Wong T. " 101 ways to boost your web traffic". California: Intesync, 2002. –

320. lpp.

55

ALBERTA KOLEDŽA

Studiju programma Sabiedriskās attiecības

„Farmācijas nozares akciju sabiedrības ārējās komunikācija pilnveide”

GRAFISKĀ DAĻA

Studente: ____________________________________________________(paraksts, datums)

Rīga – 2013

56

Kvalifikācija darbs “Farmācijas nozares akciju sabiedrības

ārējās komunikācijas pilnveidošana”

Alberta koledžaSabiedriskās attiecības

Anita Sergejeva

Rīga – 2013

Darba aktualitāte unnozīmīgums

Veiksmīga ārējā komunikācija ir vitāli svarīgabiznesa panākumu sasniegšanai. Līdz ar to, jolabāk plānota un īstenota ārējā komunikācija,jo sabiedrība vairāk atbalsta un uzticasuzņēmumam.

2

57

58

59

Vai būtu nepieciešams pievērst vairākuzmanības sabiedrības informēšanai

par uzņēmumu, tā jaunumiem unaktivitātēm?

8

60

61

Paldies par uzmanību!

12

62

PIELIKUMI

63

1. pielikums.

Uzņēmuma struktūrvienību shematisks attēlojums

64

2. pielikums

Mediju monitorings, marts

Datums Medijs Virsraksts Saturs

01.02.13. LETATiks pasniegta Gadabalva medicīnā 2012

Pasākumu sponsorē"Grindeks". Aprakstspar pasākumu.

01.02.13. BNSTiks pasniegta Gadabalva medicīnā 2012

Pasākumu sponsorē"Grindeks". Aprakstspar pasākumu.

01.02.13. LETA

Latvijas Universitāte unGlaxo Smith Kline Latviasadarbosies speciālistuizglītošanā

LU noslēgti sadarbībaslīgumi arī ar"Grindeks".

01.02.13. BNS

Latvijas Universitāte unGlaxo Smith Kline Latviasadarbosies speciālistuizglītošanā

LU noslēgti sadarbībaslīgumi arī ar"Grindeks".

04.02.13. BNS

ZVA: vietēji saražoto zāļutirgus daļa Latvijā ir zem5%. Pieminēts "Grindeks".

04.02.13. Bizness&BaltijaZāles Latvijasekonomikai.

Intervija ar "Grindeks"padomespriekšsēdētāju K.Lipmanu.

05.03.13. Subota Labās baktērijas.Pieminēta "Grindeks"produkcija.

05.03.13. BNS

Zanda Kalniņa-Lukaševica: nodokļupolitikai jāstimulē privātāsektora ieguldījumspētniecībā un attīstībā.

Apakškomisijas sēdēnodokļu atlaižumodelim atbalstuizteica arī "Grindeks”.

05.03.13. LETA

Zanda Kalniņa-Lukaševica: nodokļupolitikai jāstimulē privātāsektora ieguldījumspētniecībā un attīstībā.

Apakškomisijas sēdēnodokļu atlaižumodelim atbalstuizteica arī "Grindeks”.

05.03.13. LETA

Kalniņa-Lukaševica cer,ka pētniecības unattīstības stimuliuzņēmējiem varētu sāktdarboties no 2014.gada.

"Grindeks" pārstāvjaIlmāra Stonānakomentārs.

05.03.13. Ludzas zeme

Pievilcīgākie darba devēji irLatvijas Valsts meži unairBaltic Top 15 arī "Grindeks".

06.02.13. www.db.lv

Latvijas tehnoloģijuuzņēmums Brightpaplašinās Austrijā

Bright klienti Latvijastirgū ir "Grindeks" u.c.

65

06.02.13. LETA Bright atver filiāli Austrijā.Bright klienti Latvijastirgū ir "Grindeks" u.c.

06.02.13. BNS Bright atver filiāli Austrijā.Bright klienti Latvijastirgū ir "Grindeks" u.c.

06.02.13. LETATiks pasniegta Gadabalva medicīnā 2012.

Pasākumu sponsorē"Grindeks".

06.02.13. BNSTiks pasniegta Gadabalva medicīnā 2012.

Pasākumu sponsorē"Grindeks".

06.02.13. www.rekurzeme.lv

Skolniece no Liepājasuzzina par "Grindeks"vecākā ķīmiķa profesiju.

"Grindeks" rīko"Profesiju dienasskolēniem 2013".

08.02.13. www.apollo.lv

Parakstīts LU unGlaxoSmithKlineLatviasadarbības līgums

LU noslēgtssadarbības līgums arīar "Grindeks".

08.02.13. BNS

Pasniegtas balvas 2012.gada izcilākajiem Latvijasmediķiem

Pasākumu sponsorē“Grindeks”.

08.02.13. www.nozare.lv

Aptauja: Iekārojamākaisdarba devējs pērn –Latvenergo, Swedbank unStatoil.

Par TOP darba devējuražošanas jomā kļuvusiAS "Grindeks" ar 15%respondentubalsojumu.

08.02.13. BNS

Latvenergo vēl vienāaptaujā plūc iekārotākādarba devēja laurus.

Par TOP darba devējuražošanas jomā kļuvusiAS "Grindeks" ar 15%respondentubalsojumu.

08.02.13. BNSNoskaidroti TOP darbadevēji Latvijā 2012

Par TOP darba devējuražošanas jomā kļuvusiAS "Grindeks".

08.02.13. LETANoskaidroti TOP darbadevēji Latvijā 2012

Par TOP darba devējuražošanas jomā kļuvusiAS "Grindeks".

08.02.13. www.apollo.lvNoskaidroti TOP darbadevēji Latvijā 2012

Par TOP darba devējuražošanas jomā kļuvusiAS "Grindeks".

08.02.13. www.rus.apollo.lvNoskaidroti TOP darbadevēji Latvijā 2012

Par TOP darba devējuražošanas jomā kļuvusiAS "Grindeks".

08.02.13. www.financenet.tvnet.lv

Iekārojamākais darbadevējs - Latvenergo,Swedbank un Statoil. Topā arī "Grindeks".

08.02.13. www.bizness.lvNoskaidroti TOP darbadevēji Latvijā 2012 Topā arī "Grindeks".

08.02.13. www.db.lv

CV-Online: visvairāk gribstrādāt Latvenergo,Swedbank un Statoil. Topā arī "Grindeks".

10.02.13. TVNET / LNT top10

Būt pirmajam, kas apēdtableti, no kuras vairsnemirst žurkas.

"Grindeks" Jaunoproduktu attīstībasnodaļas vadītāja I.Stonāna komentārs.(ziņai pievinots video).

11.02.13. Bizness&Baltija Darba tirgus. Pieminēts "Grindeks".11.02.13. Dienas Bizness Zaļie un tīrie nāk. Pieminēts "Grindeks".

11.02.13. DoctusCik daudz veselīgumauztura bagātinātājos.

Grindeks" valdespriekšsēdētāja J.Bunduļa komentārs.

12.02.13. DienasIekārotākie dažādāsjomās.

Par TOP darba devējuražošanas jomā kļuvusiAS "Grindeks".

66

14.02.13. www.rus.db.lvAS "Grindeks" atbildēja uzMaligina kritiku. Komentārs.

14.02.13. www.rus.apollo.lv

"Grindeks": izejvielukvalitāte nav jautājumspar izejvielu piegādātājaizcelsmes valsti.

Atbildes relīze Maliginakomentāram.

14.02.13. www.kasjauns.lv

"Grindeks": argumentspar sliktuĶīnas izejvielukvalitāti ir pilnīgasmuļķības.

Atbildes relīze Maliginakomentāram.

14.02.13. www.kasjauns.lv RUS

"Grindeks": argumentspar sliktuĶīnas izejvielukvalitāti ir pilnīgasmuļķības.

Atbildes relīze Maliginakomentāram.

14.02.13. www.diena.lv

"Grindeks": Olainfarmvadītāja arguments parsliktu Ķīnas izejvielukvalitāti ir pilnīgasmuļķības.

Atbildes relīze Maliginakomentāram.

14.02.13. www.farmacija-mic.lv

"Grindeks" noliedz runasparĶīnā iepirktu izejvieluslikto kvalitāti.

Atbildes relīze Maliginakomentāram.

14.02.13. www.nozare.lv

"Grindeks": Olainfarmvadītāja arguments parsliktu Ķīnas izejvielukvalitāti ir pilnīgasmuļķības

Atbildes relīze Maliginakomentāram.

18.02.13. www.ntz.lv

"Profesiju dienās skolēniem"Raitis Mitenbergs iepazīstasar ķīmiķa darbu.

"Grindeks" rīko"Profesiju dienasskolēniem 2013".

18.02.13. www.bauska24.lv

Bauskas skolniecepiedalās "Profesiju dienāskolēniem".

"Grindeks" rīko"Profesiju dienasskolēniem 2013".

19.02.13 www.zemgale.lv (Dobele)

Iepazina ķīmiķa darbu.Par "Grindeks" Profesijudienām skolēniem

"Grindeks" rīko"Profesiju dienasskolēniem 2013".

20.02.13. Neatkarīgās Tukuma ZiņasRaitis Mitenbergs iepazīstasar "Grindeks" darbu.

"Grindeks" rīko"Profesiju dienasskolēniem 2013".

20.02.13. B&B

Pieprasītākie. Pieminēts,ka "Grindeks" ir viens nopieprasītākajiemdarbadevējiem.

"Grindeks" rīko"Profesiju dienasskolēniem 2013".

22.02.13. BNSBIRTI projekts turpinaattīstīties

Pieminēts, ka"Grindeks" ir projektadalībnieks.

22.02.13. BNSPieaug zāļu ražošanasapjomi un eksports

Pārliecinošs līderis zāļuražotāju vidū ir"Grindeks"

22.02.13. LETAPērn Latvijas zāļu ražotājikāpinājuši apjomus

Pārliecinošs līderis zāļuražotāju vidū ir"Grindeks".

22.02.13. www.db.lv

Pērn latvieši palielinājuširažošanas apjomus uneksportu.

Pārliecinošs līderis zāļuražotāju vidū ir"Grindeks".

67

22.02.13. www.delfi.lv

Latvijas zāļu ražotāji pērnaudzējuši apgrozījumu uneksportu

Pārliecinošs līderis zāļuražotāju vidū ir"Grindeks".

22.02.13. BNS

Latvijas zāļu ražotāji pērnpar 15% kāpinaražošanas apmērus.

Pārliecinošs līderis zāļuražotāju vidū ir"Grindeks".

25.02.13. Dienas BiznessAr zālēm aptvert visuBaltiju.

"Grindeks" valdespriekšsēdētājaJ.Bunduļa viedoklis parvietējo ražotājuīpatsvaru Latvijā.

25.02.13. www.madona24.lv

Madonas Valsts ģimnāzijasskolnieks iepazīstas arķīmiķa darbu.

"Grindeks" rīko"Profesiju dienasskolēniem 2013".

27.02.13. LETA

Notiks konference parkompensējamo zāļusistēmas attīstību.

Latvijas Patentbrīvomedikamentuasociācijas pārstāvisJuris Bundulis uzskata,ka sistēmā joprojām irnepieciešami būtiskiuzlabojumi.

28.03.13. irliepaja.lvAicina uz „Grindeks” fondalaureātu salidojumu.

Informācija par AS„Grindeks” fonda„Zinātnes un izglītībasatbalstam” laureātusalidojumu 5.aprīlīLiepājā

68

3. pielikums.

Mediju monitorings, aprīlis

Nr. p.k. Datums Medijs Virsraksts Saturs

1 04.13. Latvijas PensionārsČūskas inde - efektīvs ārstniecībaslīdzeklis jau no Senās Romas laikiem.

Raksts par Viprosala Befektivitāti.

2 03.04.13. BNS

"Grindeks" neizjūt darba roku trūkumupamata specialitātēs; grūtāk ir arekspertiem.

Juris Bundulis par"Grindeks"panākumiem nozaresspeciālistusagatavošanā.

3 03.04.13. Dienas BiznessPatentu zālēm Indijā kārtējais trieciens;var skart arī citus ražotājus.

Tekstā Jura Bunduļakomentārs parsituaciju Indijaspatentbrīvo zāļutirgū.

4 03.04.13. Delfi.lv"Grindeks" šogad plāno 100 miljonu latuapgrozījumu.

Raksts par AS "Grindeks" finansiālosituāciju un plāniem.

5 03.04.13. Db.LV "Grindeks" audzē apgrozījumu.

Pieminēts, ka"Grindeks"apgrozījums divosmēnešos pieaudzispar 5%.

6 03.04.13. Rus.db.lv"Grindeks" apgrozījums divos mēnešospieaudzis par 5%.

Raksts par AS "Grindeks" finansiālosituāciju un plāniem.

7 03.04.13. Ves.lv"Grindeks" apgrozījums divos mēnešospieaudzis par 5%.

Raksts par AS "Grindeks" finansiālosituāciju un plāniem.

8 03.04.13. Rus.tvnet.lv"Grindeks" apgrozījums divos mēnešospieaudzis par 5%.

Raksts par AS "Grindeks" finansiālosituāciju un plāniem.

9 03.04.13. Rus.delfi.lv"Grindeks" ir grūtības ar augstāskvalifikācijas ekspertu piesaistīšanu.

Jura Bunduļa intervijapar "Grindeks"investīcijāmkvalificēto darbiniekusagatavošanā.

10 03.04.13. BNS"Grindeks" apgrozījums divos mēnešospieaudzis par 5%.

Raksts par AS "Grindeks" finansiālosituāciju un plāniem.

11 03.04.13. LETA"Grindeks" apgrozījums divos mēnešospieaudzis par 5%.

Raksts par AS "Grindeks" finansiālosituāciju un plāniem.

12 03.04.13. BNS"Grindeks" ārpus Latvijas nodarbina 25%no koncernā strādājošajiem.

Jura Bunduļa intervijapar "Grindeks"nodarbinātībaspolitiku un struktūru.

69

13 04.04.13. BNS

"Grindeks" šogad plāno saglabāt eksportaīpatsvaru aptuveni 85% apmērā nosaražotā.

Raksts par AS "Grindeks" finansiālosituāciju un plāniem.

14 04.04.13. Diena

"Grindeks" šogad sāks eksportēt uzDienvidaustrumāziju; strādā pie eksportauz Ķīnu.

Raksts par uzņēmumaeksportu un ārvalstubiznesa iespējām.

15 04.04.13. BNS

"Grindeks" šogad sāks eksportēt uzDienvidaustrumāziju; strādā pie eksportauz Ķīnu.

Raksts par uzņēmumaeksportu un ārvalstubiznesa iespējām.

16 04.04.13. B & B Eksports.

Paziņojums par to, ka"Grindeks" šogadsāks eksportēt uzDienvidaustrumāzijuun strādā pieeksporta uz Ķīnu.

17 04.04.13. Rus.tvnet.lv"Grindeks" планирует в этом годуинвестировать 4 млн латов

Uzņēmums plānoinvestēt 4 milj. latu.

18 04.04.13. Db.lv"Grindeks" šogad attīstībā plāno investēt4 milj. latu.

Uzņēmums plānoinvestēt 4 milj. latu.

19 04.04.13. Ves.lvФармацевтическая компания Grindeksпланирует вложить в развитие 4 млн Ls

Uzņēmums plānoinvestēt 4 milj. latu.

20 04.04.13. Rus.apollo.lv"Grindeks" инвестирует в производство4 млн латов

Uzņēmums plānoinvestēt 4 milj. latu.

21 04.04.13. BNS

"Grindeks": akcionāriem nākamajos gadosnoteikti būs jāpieņem lēmums paplašinātražošanu

Juris Bundulis par"Grindeks"uzņēmuma ražošanasjaudu palielināšanasplāniem.

22 04.04.13. BNS"Grindeks'' turpina investēt uzņēmumaattīstībā.

Uzņēmums plānoinvestēt 4 milj. latu.

23 04.04.13. Medicine.lvGrindeks šogad plāno četru miljonu latuinvestīcijas.

Uzņēmums plānoinvestēt 4 milj. latu.

24 04.04.13. BNS

"Grindeks" nākamajos desmit gadosplāno izstrādāt jaunus medikamentus unpaplašināt jaudas.

Juris Bundulis par"Grindeks" attīstībasplāniem.

25 05.04.13 Farmacija-mic.lv"Grindeks" apgrozījums gada pirmajosdivos mēnešos audzis par 5%.

Raksts par AS "Grindeks" finansiālosituāciju un plāniem.

70

26 05.04.13. Liepajniekiem.lvNotiek ''Grindeks'' fonda ''Zinātnes unizglītības atbalstam'' laureātu salidojums.

Raksts par uzņēmumarīkoto laureātusalidojumu.

27 05.04.13 BNS"Grindeks" mērķis ik gadu laist tirgūvismaz četrus jaunus produktus.

Juris Bundulis par"Grindeks" ražošanasplāniem.

28 06.04.13. BNS"Grindeks" būtu svētki, ja cilvēki aptiekāsprasītu vietējā ražojuma zāles.

Juris Bundulis par"Grindeks" vēlmiredzēt lielākopieprasījumu Latvijastirgū uz vietējiražotājiemmedikamentiem.

29 06.04.13. "Ķepa uz sirds"Videosižets par "Mildronāts".http://player.vimeo.com/video/62590914

Videosižetā IvarsKalviņš stāsta parMildronāta darbībudzīvnieku glābšanā

30 07.04.13. BNS

"Grindeks": farmācija aizvien vairāk domāpar cilvēku dzīves kvalitāti, nevispārdošanu.

Juris Bundulis parizmaiņāmfarmkopienas ētikāattiecībā uzpacientiem.

31 07.04.13. BNS

"Grindeks" šogad vairākos tirgosreģistrējis nervu sistēmu ietekmējošāszāles "Ipigrix".

Raksts par uzņēmumaizaugsmi.

32 08.04.13. LETALU "Zinātnes kafejnīcā" šonedēļ runās parkomētām un to pētniecību.

"Grindeks" AFVlaboratorijas vadītājsJānis Jaunbergsstāstīs par komētuķimiskajām īpašibāmLU pasākumā.

33 08.04.13. BNS"Grindeks" vēlas Latvijā redzēt lielākupatriotismu zāļu patēriņā.

Juris Bundulis parizmaiņāmfarmkopienas ētikāattiecībā uzpacientiem.

34 08.04.13. BNS

"Grindeks": farmācijā pamataspecialitātēs atrast darbarokas navproblēmu.

Raksts parnodarbinātībufarmācijas jomā.

35 08.04.13. BNS"Grindeks": sasniegt 100 miljonu latuapgrozījumu būs liels izaicinājums.

Raksts par AS "Grindeks" finansiālosituāciju un plāniem.

36 09.04.13. BNSGrindeks: izejvielu iegādi ierobežojošodirektīvu izmantosim savā labā.

Juris Bundulis par to,kā ES likumu izmaiņasvar ietekmēt"Grindeks".

37 09.04.13. BNSGrindeks viens no mērķiem – palielinātdaļu eksporta tirgos.

Raksts par uzņēmumaizaugsmi.

71

38 09.04.13. BNSGrindeks: aptiekās par zāļu viltojumiemnav jāuztraucas; risks ir, pērkot no rokas.

Juris Bundulis brīdināpar viltotu zāļuiegādāšanāsbīstamību.

39 09.04.13. Rus.delfi.lvФармпредприятие: в Латвии нетподдельных лекарств

Farmaceitiskākompānija: Latvijānav viltotu zāļu.

40 09.04.13. irliepaja.lvIzskanējis "Grindeks" fonda laureātusalidojums.

Raksts par uzņēmumarīkotot fondalaureātu salidojumu.

41 10.04.13. Farmacija-mic.lv

Juris Bundulis pārliecināts - par zāļuviltojumiem jāuztraucas, pērkot no rokasne aptiekās.

Juris Bundulis brīdināpar viltotu zāļuiegādāšanāsbīstamību.

42 10.04.13. Dienas Bizness Atskaites punkts izaugsmei.

Inese Kalēja stāsta, kā"Grindeks" tieknovērtēti darbiniekurezultāti.

43 10.04.13. BNS

"Grindeks": pieprasījums pēc uzturabagātinātājiem pieaug; ar lietošanujāuzmanās.

Juris Bundulis parizmaiņāmfarmkopienas ētikāattiecībā uzpacientiem.

44 10.04.13. LETANoskaidrota 100 Latvijas eksportējošozīmolu izlase.

"Grindeks" iekļautsLatvijas eksportējošouzņēmumu atbalstakustības topā.

45 10.04.13. Tvnet.lvPieprasījums pēc uztura bagātinātājiemaug - jāuzmanās.

Juris Bundulis brīdināpar nepieciešamībulietot uzturabagātinātājuspiesardzīgi.

46 10.04.13. Db.LVDarbinieku novērtēšana - atskaites punktsizaugsmei.

Inese Kalēja pardarbiniekuvērtēšanas sistēmuAS "Grindeks".

47 10.04.13.Rēzeknespanorāma

Farmācijas uzņēmums: Latvijā nav viltotuzāļu.

Raksts parmedikamentuviltojumiem.

48 10.04.13. Gulbene.lv

„Profesiju dienās skolēniem” ģimnāzijasskolniece iepazīstas ar „Grindeks”mikrobiologa darbu.

Raksts par "Profesijudienas skolēniem".

49 10.04.13. La.lvPieaug pieprasījums pēc uzturabagātinātājiem.

Juris Bundulis brīdināpar nepieciešamībulietot uzturabagātinātājuspiesardzīgi.

50 10.04.13. La.lv"Grindeks" nobažījies par izejvielusadārdzināšanos ES prasību dēļ.

Juris Bundulisskaidro, kā jaunaEiropas Savienības(ES) prasība attiecībāuz izejvielupiegādātājusertifikāciju ietekmēs"Grindeks".

72

51 10.04.13. BNS

"Grindeks" nobažījies par izejvielusadārdzināšanos, ES prasību dēļ mainotpiegādātājus.

Juris Bundulisskaidro, kā jaunaEiropas Savienības(ES) prasība attiecībāuz izejvielupiegādātājusertifikāciju ietekmēs"Grindeks".

52 11.04.13. Dienas Bizness Balansu pazaudēt nedrīkst.

Juris Bundulis parbalansu starpcaurskatamību unkomercnoslēpumaatklāšanu attiecībā uzklīnisko pētījumurezultātiem.

53 11.04.13. Kurzemes vārdsDabaszinību triumfs sadarbībā ar firmu"Grindeks".

Publikācija par AS"Grindeks" fonda"Zinātnes un izglītībasatbalstam" laureātusalidojumu.

54 11.04.13. La.lvNoskaidrota 100 Latvijas eksportējošozīmolu izlase.

"Grindeks" iekļautsLatvijas nozīmīgākoeksportētāju topā.

55 11.04.13. Dienas BiznessBiznesa intereses saduras ar drošībasprasībām.

Juris Bundulis parbalansu starpcaurskatamību unkomercnoslēpumaatklāšanu attiecībā uzklīnisko pētījumurezultātiem.

56 11.04.13. BNSGrindeks: vietējiem ražotājiemkonkurence Latvijas tirgū ir sīva.

Juris Bundulis parlielu konkurenci arārzemju kompānijāmLatvijas farmācijastirgū.

57 12.04.13. BNS

"Grindeks" seko, kā tirgu ietekmēsizmaiņas medikamentu nodrošināšanāgala patērētājam.

Raksts par izmaiņāmfarmācijas nozaresregulējumos.

58 12.04.13. BNS

"Grindeks": uzņēmumiem efektīvākjāizmanto valsts amatpersonu vizītes citāsvalstīs.

Juris Bundulis pardialogu ar valstsinstitūcijām.

59 13.04.13. BNS

"Grindeks" ārvalstu pārstāvniecībāsizmanto tikai vietējo darbaspēku –latviešu tur nav.

Raksts par uzņēmumānodarbinātajiemārzemēs.

60 13.04.13. BNS

"Grindeks" apmierināts ar sadarbību arVeselības ministriju – priekšlikumi tiekuzklausīti.

Raksts par sadarbībuar valsts instancēm.

61 13.04.13. BNS

"Grindeks" dzīvniekus izmanto pētījumos,kur citādi nevar, tostarp oriģinālzāļutestēšanā.

Raksts par uzņēmumadarbības metodēm.

73

62 13.04.13. Tvnet.lvZāļu ražotājs apmierināts ar sadarbību arVeselības ministriju.

Raksts par sadarbībuar valsts instancēm.

63 14.04.13. BNS

"Grindeks": uzņēmumiem aktīvākjāizmanto valsts amatpersonu ārvalstuvizītes.

Raksts par sadarbībuar valsts instancēm.

64 15.04.13. Rus.apollo.lvĀrzemēs bieži vilto Latvijas kompānijas"Grindeks" "Mildronātu"

Raksts parmedikamentuviltojumiem.

65 16.04.13. BNS"Grindeks" ir sastapies ar protekcionismucitu valstu tirgos.

Raksts par uzņēmumaeksportu un ārvalstubiznesa iespējām.

66 16.04.13. Vesti Segodnja Viltotais mildronāts.

Juris Bundulisskaidro, ka"Mildronātu" vilto tāpopularitātes unefektivitātes dēļ.

67 16.04.13.Neatkarīgā Rītaavīze Laiks uzņemt vitamīnus.

Rakstā rekomendēuzņemt "Apilak" kāpreparātu, kas regulēvielmaiņu, tonizēorganismu unpaaugstinā imunitāti.

68 19.04.13. LETA

Baltijas Inovatīvo pētījumu untehnoloģiju infrastruktūra darbosies pēcatvērto laboratoriju principa.

Juris Bundulisdiskusijā arekonomikas ministruatzīmē Latvijasfarmācijas industrijaslomu valstsekonomiskāskonkurētspējībasveicināšanā.

69 22.04.13. Dienas Bizness Vakcīnu iepirkuma gaidās.

Jura Bunduļakomentārs par vietējozāļu ražotājuiespējām Baltijasvienotā iepirkumā.

70 23.04.14 Dienas Bizness Sarežģīts, bet vilinošs tirgus.

"Grindeks" pieminētskā veiksmīgs biznesadarbības piemērsUkrainas tirgū.

71 24.04.13. Viesītes novads„Profesiju dienās skolēniem”. Raksts parProfesiju dienām skolniekiem "Grindeks".

Raksts par "Profesijudienas skolēniem".

72 24.04.13. Ogrenet.lvOVĢ skolnieks iepazīstas ar "Grindeks”mikrobiologa darbu.

Raksts par "Profesijudienas skolēniem".

73 26.04.13. B & BEksāmeni ir jau tepat. Aizmirstiet parstresu!

Raksts par"Herbastress"efektivitātipaaugstinātasemocionālās slodzesapstākļos.

74

4. pielikums.

AptaujaAS “Grindeks” ārējā komunikācija

Mans vārds ir Anita Sergejeva. Esmu Alberta koledžas studiju programmas

„Sabiedriskās attiecības” otrā kursa studente. Saistībā ar kvalifikācijas darba izstrādi

par tēmu “Farmācijas nozares akciju sabiedrības ārējas komunikācijas pilnveide”,

veicu pētījumu par AS “Grindeks” ārējo komunikāciju. Lūdzu veltīt nedaudz laika, lai

atbildētu uz anketas jautājumiem. Anketa ir anonīma. Tiks nodrošināta Jūsu datu

konfidencialitāte un atbildes netiks izpaustas.

Anketa sastāv no pieciem demogrāfiskajiem jautājumiem un vienpadsmit

jautājumiem par uzņēmuma darbību. No vienpadsmit anketas jautājumiem divi ir

atvērtie jautājumi un deviņi slēgtie jautājumi. Lūdzu atbildēt, atzīmējot vienu no

atbilžu variantiem vai ierakstot atbildi ailē.

1. Vai zināt ar ko nodarbojas AS “ Grindeks”?

__________________________________________________________________

2. Kādus uzņēmuma produktus zināt?

3. Vai pēdējā pusgada laikā esat guvis kādu jaunu informāciju par AS

“Grindeks” ?

· jā

· nē

· nevaru pateikt

4. Kur pēdēja pusgada laikā esat guvis/guvusi informāciju par uzņēmuma

aktivitātēm un produktiem?

· mājaslapā www.grindeks.lv

· reklāmās

· mediju rakstos

· pie veselības aprūpes speciālistiem

75

4. pielikuma turpinājums

· citur (lūdzu nosaukt) ______________________________

5. Vai uzskatāt, ka sabiedrībai ir pietiekoši informācijas par AS “ Grindeks” un

tā produktiem?

· jā

· nē

· informācija ir atrodama, bet tikai tad, ja to aktīvi meklē

6. Vai uzskatāt, ka būtu nepieciešams pievērst vairāk uzmanības sabiedrības

informēšanai par uzņēmumu, tā jaunumiem un aktivitātēm?

· Jā

· nē

· neinteresējos par uzņēmumu un farmācijas nozari

· nevaru pateikt

7. Ja iepriekšējā jautājumā atbildējāt ar "jā", lūdzu norādiet, kādu papildus

informāciju vēlētos saņemt.

8. Vai, Jūsuprāt, uzņēmums velta pietiekoši uzmanības sabiedrības vēlmēm un

vajadzībām?

· Jā

· nē

· vairāk kā konkurenti

· neesmu dzirdējis(-usi) par šādām aktivitātēm

9. Vai esat mēģinājis (-usi) sazināties ar “Grindeks” ?

· Jā

· nē

10. Ja iepriekšējā jautājumā atbildējāt “jā”, tad kā vērtējat saziņas iespējas un

kvalitāti?

· Pozitīvi

76

4. pielikuma turpinājums

· Negatīvi

· Varētu uzlabot ________

11. Vai esat dzirdējis (-usi) par kādu uzņēmuma pasākumu, kampaņu, akciju?

· Jā

· Nē

· Neesmu pārliecināts(-āta)

Demogrāfiskais bloks

12. Vecums: (varēs izvēlēties precīzu vecumu grupā no 11-80 gadiem)

13. Dzimums:

· sieviete

· vīrietis

14. Izglītība:

· pamatskolas

· vidējā

· vidējā profesionālā

· augstākā profesionālā

· nepabeigta augstākā

· bakalaura grāds

· maģistra grāds

· doktora grāds

· cits

15. Dzimtā valoda

16. Dzīves vieta

Paldies, ka veltījāt laiku! Esiet veseli!

77

5. pielikums.

Ekspertu intervijas jautājumi

Sveiki! Pateicos, ka piekritāt intervijai. Mans vārds ir Anita Sergejeva. Esmu Alberta

koledžas sutdiju programmas “Sabiedriskās attiecības” otrā kursa studente. Saistībā ar

Kvalifikācijas darba izstrādi par tēmu “Farmācijas nozares akciju sabiedrības ārējās

komunikācijas pilnveide”, veicu pētījumu par AS “Gridneks” ārējo komunikāciju. Pēc

iepazīšanās ar aptaujas rezultātiem, lūgšu Jums atbildēt uz jautājumiem.

1. Kā Jūs vērtējat AS " Grindeks" ārējo komunikāciju?

2. Kas, Jūsuprāt, ir svarīgākais ārējā komunikācijā?

3. Vai uzskatāt uzņēmuma ārējo komunikāciju par pietiekamu un kvalitatīvu?

4. Kas, Jūsuprāt, uzņēmuma ārējā komunikācijā būtu uzlabojums un kas ir labs?

5. Ar kādām metodēm būtu novēršami minētie ārējās komunikācijas trūkumi?

6. Kā vērtējat aptaujas rezultātus? Attiecīgi atbildes uz jautājumiem:

6.1. Vai zināt ar ko nodarbojas AS “ Grindeks”?

6.2. Kādus uzņēmuma produktus zināt?

6.3.Vai pēdējā pusgada laikā esat guvis kādu jaunu informāciju par AS

“Grindeks” ?

6.4. Kur pēdējā pusgada laikā esat guvis informāciju par uzņēmuma

aktivitātēm un produktiem?

6.5. Vai uzskatāt, ka sabiedrībai ir pietiekoši informācijas par AS “ Grindeks”

un tā produktiem?

6.6. Vai uzskatāt, ka būtu nepieciešams pievērst vairāk uzmanības sabiedrības

informēšanai par uzņēmumu, tā jaunumiem un aktivitātēm?

6.7. Vai, Jūsuprāt, uzņēmums velta pietiekoši uzmanības sabiedrības vēlmēm

un vajadzībām?

6.8. Vai esat mēģinājis (-usi) sazināties ar “Grindeks” ?

6.9. Ja iepriekšējā jautājumā atbildējāt “jā”, tad kā vērtējat saziņas iespējas un

kvalitāti?

6.10. Vai esat dzirdējis (-usi) par kādu uzņēmuma pasākumu, kampaņu,

akciju?

Paldies par veltīto laiku!

78

6. pielikums.

Intervija ar Lailu Kļaviņu

Eksperte ir AS "Grindeks" Komunikācijas departamenta vadītāja. Viņa ir ieguvusi

Maģistra grādu starptautiskajā biznesā un ekonomikā, kā arī bakalaura grādu

sociālajās zinātnēs. Intervija notika 15. maijā AS "Grindeks". Tā ilga aptuveni

stundu.

Sveiki! Pateicos, ka piekritāt intervijai. Mans vārds ir Anita Sergejeva. Esmu Alberta

koledžas sutdiju programmas Sabiedriskās attiecības otrā kursa studente. Saistībā ar

Kvalifikācijas darba izstrādi par tēmu “Farmācijas nozares akciju sabiedrības ārējas

komunikācijas pilnveide”, veicu pētījumu par AS “Gridneks” ārējo komunikāciju. Pēc

iepazīšanās ar aptaujas rezultātiem, lūgšu Jums atbildēt uz jautājumiem.

1. Kā Jūs vērtējat AS " Grindeks" ārējo komunikāciju?

Tā ir pozitīva un efektīva. Dialoga forma nodrošina lielāku saikni ar sabiedrību.

2. Vai uzskatāt uzņēmuma ārējo komunikāciju par pietiekamu un kvalitatīvu?

Nav ideāli, bet tas ir labi, ir kur augt. Varbūt vairāk vajadzētu būt internetā un

reklāmās medijos. Fundamentālais mērķis ir uzņēmuma zīmola un reputācijas

uzlaošana. Uzskatu, ka tas mums izdodas. Soli pa solim, ar ilglaicīgu darbību.

3. Kas Jūsuprāt ārējā komunikācijā būtu uzlabojums?

Lielās tehnoloģiskās iespējas sniedz mums iespēju sevi vairāk popularizēt un

runāt par mums. Šī sociālā komunikācija ar vien pieaugs. Sabiedrība ar vien

vairāk gribēs redzēt mūs internetā, nevis piemēram vides reklāmas. Tomēr, es

pieņemu, ka tā ir sabiedrības daļa, kurai šobrīd ir 20 gadi. Vecuma grupā no 40

gadiem (tiem kuriem šobrīd ir 40 gadi un vairāk), tiem šī sociālā komunikācija

nav tik svarīga un tomēr klasiskās SA metodes viņiem ir tuvākas un saprotamākas.

4. Ar kādām metodēm būtu uzlabojami minētie ārējās komunikācijas mīnusi?

Tie nav gluži trūkumi. Tās ir lieta, ko var pilnveidot. Piemēram, jau minētā sociālā

komunikācija. Tomēr, man nešķeit, ka sociālā komunikācija, farmācijas nozarē,

var būt labs mārketinga rīks. Šī nozare tomēr ir ļoti specifiska. Pieņemu, ka mums

labāki ir citi e-mārketinga rīki. Mēs plānojam uzlabot "Veselības skolu" un citas

aktivitātes, kas sabiedībai ir redzamas.

5. Kā vērtējat aptaujas rezultātus? Attiecīgi atbildes uz jautājumiem:

79

6. pielikuma turpinājums

· Vai zināt ar ko nodarbojas AS “ Grindeks”?

Tas ir pozitīvi, ka 96% respondentu zin ar ko mēs nodarojamies. Varētu skaitīt arī

tos 3%, kas nojauš ar ko mēs nodarbojamies. Šiem cilvēkiem gan nav stigra

pārliecība un zināšanas par mums, tomēr acīmredzot viņi ir par mums dzirdējuši.

Šīs procents (96% respondentu ar pozitīvu atbildi- autores piezīme) ir pozitīvs.

Arī tie socioloģiskie pētījumi, ko uzņēmums ir veicis, rāda, ka AS "Grindeks"

atpazīstamība ir aptuveni 98%.

· Kādus uzņēmuma produktus zināt?

Pozitīvi, ka populārākais produkts ir uzņēmuma oriģinālprodukts "Mildronāts. Tas

patīkami pārsteidz. Tas, ka 21% respondentu nevarēja nosaukt nevienu produktu,

nedaudz apbēdina. Tomēr farmācijas nozare ir ļoti specifiska un saikne starp

produktiem un korporatīvo zīmolu nav viennozīmīga, viegli nodefinējama.

Lielāko produktu grozu veido recepšu medikamenti, kuri nav reklamējami. Līdz

ar to ir normāli, ka 21% nevar nosaukt konkrētus uzņēmuma produktus. Bieži vien

ārstam jāzin zāles, lai tās izrakstītu pacientam. Ja pētījums būtu veikts ārstu vidū

un tie nespētu nosaukt nevienu produktu, tad tas būtu ļoti slikts rādītājs. Tas

leicinātu par sliktu mārketingu. Sabiedrības vidū šāds rādītājs ir normāla prakse.

Vairāk būtu jāstrādā pie esošo produktu atpazīstamības.

· Vai pēdējā pus gada laikā esat guvis kādu jaunu informāciju par AS

“Grindeks” ?

Mēs neesam plaša patēriņa prece. Būtu slikti, ja sabiedrība nebūtu dzirējusi par,

piemēram, " Rimi" vai "Tele2", jo tās ir plaša patēriņa preces. "Grindeks" šāds

rādītājs var būt un tomēr to ir grūti viennozīmīgi analizēt. Nevar pateikt, vai tas ir

labi vai slikti. Grūti spriest.

· Kur pēdēja pus gada laikā esat guvis informāciju par uzņēmuma aktivitātēm

un produktiem?

Patīkami, ka tik liels respondentu skaits norāda, ka ir manījuši rakstus medijos.

To, protams, ir mazāk kā reklāmu. Vēl varētu runāt par reklāmas efektivitāti, lai

palielinātu šo procentu, kas ir dzirdējuši par reklāmas vai tās pamanījuši.

80

6. pielikuma turpinājums

Tomēr daudzi nav mūs sadzirdējuši. Žēl, ka tik maz cilvēku ir dzirdējuši par

uzņēmumu no veselības aprūpes speciālistiem. Tas ir maz. Būtu tas jāintensificē.

· Vai uzskatat, ka sabiedrībai ir pietiekoši informācijas par AS “ Grindeks” un

tā produktiem?

Pētījums rāda, ka informācija ir pieejama. Kā minēju, mēs informējam par

jaunumiem, bet mēs nevaram informēt pastāvīgi par visiem produktiem. Tad tās

informācijas būtu par daudz un mēs iegūtu pretēju rezultātu vēlamajam. Tomēr

mani ļoti žēl, ka tik maz ir dzirdējuši par uzņēmumu no veselības aprūpes

speciālistiem. Jāņem arī vērā, ka no veselības aprūpes speciālistiem īpaši daudz

jaunas informācijas arī iegūt nevar. Ir ļoti svarīgi, ka sabiedrība zin, ka mēs esam

komunicējošs uzņēmums un atvērts dialogam.

· Vai uzskatāt, ka būtu nepieciešams pievērst vairāk uzmanības sabiedrības

informēšanai par uzņēmumu, tā jaunumiem un aktivitātēm?

Tie visticamāk ir tie cilvēki, kas iepriekšējajos jautājumos norādījuši, kurus mēs

neesam sasnieguši. Žēl, bet tas procents nav tik liels. Tomēr, šo informāciju mēs

dodam, bet tās rezultāti redzami ilgtermiņā. Tā kā tas sākts nesen, iespējams,

rezultātus redzēsim vēlāk un šī informācija, ko saiedrība grib saņemt līdz viņiem

nonāks.

· Vai, Jūsuprāt, uzņēmums velta pietiekoši uzmanības sabiedrības vēlmēm un

vajadzībām?

Vienīgā aktivitāte, kas visiem ir pamanāma ir hokeja atbalsts. Uzmanība

sabiedrības vajadzībām un vēlmēm ir lieta, kas sabiedrībai vienmēr trūks. Bet te

jāņem vērā, ka citas kompānijas, kas savu galveno peļņu gūst Latvijā iegulda

sabiedrībā tik pat daudz kā mēs, tā atšķirība ir ka mēs savu peļņu negūstam

Latvijā. Uzņēmums vairāk samaksā nodokļos, nekā gūst peļņu Latvijā. "Grindeks"

Latvijā ir tikai 5% tirgus. Tas ir ļoti maz. Sabiedrība no mums gaida tik pat daudz

kā no tiem uzņēmumiem, kas peļņu gūst šeit.

81

6. pielikuma turpinājums

Mēs nevaram līdzināties "Lattelecom" vai "LMT". Mēs nevaram investēt lielās

kampaņās un prjektos, jo tad mūsu darbība kļūst nerentabla. Jo apgrozījums mums

ir tāds kā mazai IT kompānijai. Atpazīstamību bez lieliem ieguldījumiem un tikai

ar SA instrumentiem ir ļoti grūti. Ņemot vērā visu šo, es uzskatu, ka mūsu

atpazīstamība ir laba.

· Vai esat mēģinājis (-usi) sazināties ar “Grindeks” ?

Tas labi, ka nemēģina sazināties, jo tas nozīmē, ka viss ir labi (smejas). Mēs

veidojam nepātrauktu dialogu caur mūsu sadarbības partneriem. Sadarbojamies ar

"LFB", "LAB", "LPF", veidojot dažādus pasākumus un tur mēs gūstam

atsaukmes. Sabiedība to nevērtē kā sazināšanos ar mums. Tomēr ziņu par sevi

mēs dodam un dialogs notiek. Tas iespējams nenes rezultātus uzreiz, bet arī tas ir

laikietilpīgs un rezultāti būs.

· Ja iepriekšējajā jautājumā atbildējāt “jā”, tad kā vērtējat saziņas iespējas un

kvalitāti?

Tas ir pozitīvs rādītājs, lai arī ļoti neiels procents. Uzskatu, ka dialogam veltam

daudz laika un resursu.

· Vai esat dzirdējis (-usi) par kādu uzņēmuma pasākumu, kampaņu, akciju?

Pozitīvi, ka cilvēki ir dzirdējuši par mums un mūsu aktivitātēm. Tomēr jāatceras,

ka mēs nevaram visu laiku informēt par sevi. Tad būtu par daudz. Mēs ātri

sabiedrībai apniktu.

Paldies par veltīto laiku!

82

7. pielikums.

Intervija ar Rafaelu Krimelu

Eksperts ir reklāmas ražotnes "Reko GRC" valdes loceklis. R. Krimelam ir darba

pieredze reklāmas jomā, dažādās struktūrās un reklāmas izstrādes stadijās. Intervija

notika 16. maijā SIA "Reko GRC". Tā ilga nepilnu stundu .

Sveiki! Pateicos, ka piekritāt intervijai. Mans vārds ir Anita Sergejeva. Esmu Alberta

koledžas sutdiju programmas Sabiedriskās attiecības otrā kursa studente. Saistībā ar

Kvalifikācijas darba izstrādi par tēmu “Farmācijas nozares akciju sabiedrības ārējas

komunikācijas pilnveide”, veicu pētījumu par AS “Gridneks” ārējo komunikāciju. Pēc

iepazīšanās ar aptaujas rezultātiem, lūgšu Jums atbildēt uz jautājumiem.

6. Kā Jūs vērtējat AS " Grindeks" ārējo komunikāciju?

Vērtēju labi. Esmu redzējis rakstus medijos, reklāmas. Zinu par produktiem.

Atpazīstamība sabiedrībā uzņēmumam ir laba, galvenokārt pateicoties

sponsorēšanai. Uzņēmums daudz darba velta sabiedrības interesēm (protams,

neaizmirstot par savu labumu – atpazīstamības vecināšanu). Tā ir sadarbība ar

Latvijas Hokeja federāciju, Nacionālo Operu utt. Tā kā mums Latvijā hokejs ir

ļoti populārs, tad domāju, ka tas viss ir ļoti labi un vietā.

7. Vai uzskatāt uzņēmuma ārējo komunikāciju par pietiekamu un kvalitatīvu?

Tā ir kvalitatīva, bet neesmu paŗliecināts ka pietiekama. Škiet, ka par maz

uzmanības tiek pievērsts soci'ālajiem tīkliem un mikroblogu vietnei Twitter.com.

Esmu redzēji arī Draugie.lv kaut kādas akcijas un konkursus, bet man liekas ka tas

viss nesasniedz saniedrību tādā līmenī kā vajadzētu. Mani var minēt kā labu

piemēru. Man ir divi mazi bērni. Jā, esam pirkuši "Grindeks" produktus, sieva

pirka vitamīnus. Bet neviens no mums neseko Twitterī vai Draugos uzņēmuma

lapām. Lai arī mēs esam uzņēmuma mērķauditorija un klientiem, mēs par pašu

uzņēmumu neinteresējamies. Tas nozīmē, ka kaut kas tajā visā nav īsti līdz galam

pārdomāts.

8. Kas Jūsuprāt ārējā komunikācijā būtu uzlabojums?

83

7. pielikuma turpinājums

Laikam jau manis minētā saikne ar mērķauditorijām un klientiem. Arī reklāmas

protams varētu radošākas un pārdomātākas. Jo plakāti aptiekās nestrādā uz

noturīgu atpazīstamības veidošanu. Tas ir labi spontānam pirkumam, bet ne

sabiedrības informēšanai un atpazīstamības veidošanai, īpaši tik lielam

uzņēmumam.

9. Ar kādām metodēm būtu uzlabojami minētie ārējās komunikācijas mīnusi?

Sociālie tīkli, twitter.com, reklāmas. Pieņemu, ka tik liels uzņēmums to visu var

atļauties. vēljovairāk, ņemot vērā, ka sociālo tīklu efektīva izmantošana maksā

tikai laiku.

10. Kā vērtējat aptaujas rezultātus? Attiecīgi atbildes uz jautājumiem:

· Vai zināt ar ko nodarbojas AS “ Grindeks”?

Tas ir ļoti augsts rādītājs un es jau minēju, ka, manuprāt, sabiedrībā atpazīstamība

ir laba, bet laikam jau tikai pateicoties sponsorēšanai.

· Kādus uzņēmuma produktus zināt?

Nu redzi, te ir tas, ko teicu, ka sabiedrība zin uzņēmumu, bet nezin tā produktus.

Ja 21% nezin uzņēmuma produktus, tas ir daudz. Ir jāstrādā ne tikai pie

korporatīvās sociālās atbildības, bet arī pie produktu virzības un popularizēšanas.

· Vai pēdējā pus gada laikā esat guvis kādu jaunu informāciju par AS

“Grindeks” ?

47% neko jaunu nav ieguvuši un 13% nezin vai ir ieguvuši jaunu informāciju?

Varbūt ja skatītos ilgākā laika periodā, tad rezultāti būtu savādāki. Tomēr pēc

ziemas perioda, kad cilvēki slimo, pērk zāles un visticamāk interesējas par tām,

šim procentam, manuprāt būtu jābūt augstākam. Tagad ir tas periods, kad Latvijā

uzņēmumi popularizēšanai ļoti labi izmanto atslēgas vārdus: vietējais, mūsu pašu,

Latvijas prece. Mēs to jūtam arī reklāmā un tas ļoti labi strādā. Īpaši ņemot vērā

valsts vēsturi, patriotismam ir liels spēks.

· Kur pēdēja pus gada laikā esat guvis informāciju par uzņēmuma aktivitātēm

un produktiem?

Te redzams reklāmas spēks. Ja vairums norāda, ka dzirdējis par uzņēmumu

reklāmās. Tomēr, kā redzams tikai viens ir pieminējis sociālos tīklus.

84

7. pielikuma turpinājums

Lieli uzņēmumi nereti kļūst sabiedrībai sveši un iemanto pat zināmu nicinājumu

un negatīvismu. Tādēļ ir jāstrādā, lai tā nenotiktu un tam labi noder sociālās

komunikācijas plusi: klātbūtne, nepārtrauktība, tuvums tautai. Arī mediju rakstus

norādījuši 15 respondenti. Kas ir pozitīvi.

· Vai uzskatāt, ka sabiedrībai ir pietiekoši informācijas par AS “ Grindeks” un

tā produktiem?

Tas, ka 26% respondentu norāda, ka informācijas ir par maz ir duāls rādītājs.

Slikti, ka sabiedrībai trūkst informācijas par uzņēmumu, vēljovairāk, Latvijā vienu

no lielākajiem, bet no otras puses tas ir labi, ka sabiedrība grib dzirdēt vairāk. Tas

nozīmē, ka sabiedrībai ir interese par to, kādi medikamenti tiek ražoti, kā tos ražo,

ko uzņēmums dara sabiedrības labā. Manuprāt, uzņēmums pie tā visa strādā un

šim procentam, kas saka, ka informācijas trūks un ka tā ir pieejama tikai tad, ja to

aktīvi meklē, vajadzētu būt mazākam.

· Vai uzskatāt, ka būtu nepieciešams pievērst vairāk uzmanības sabiedrības

informēšanai par uzņēmumu, tā jaunumiem un aktivitātēm?

Šajā jautājumā vislielākais procents respondentu atbild, ka nevar pateikt vai

vajadzētu vairāk informēt sabiedrību par procesiem un norisēm uzņēmumā. To

varētu skaidrot ar sabiedrības neziņu par to, ko uzņēmums tai varētu sniegt.

· Vai, Jūsuprāt, uzņēmums velta pietiekoši uzmanības sabiedrības vēlmēm un

vajadzībām?

Šī jautājuma respodentu atbildes norāda uz to, ka uzņēmuma ārējā komunikācija

nav pilnīga. Uzņēmums veido pasākumus, zinu, ka atbalsta jaunos zinātniekus,

pasniedz medicīnas apblavojumus.Tas ir lielisks veids kā parādīt sabiedrībai, ka

uzņēmums par to rūpējas nav attālināts un interesējas arī par to, kas notiek ar

jaunajiem speciālistiem un izglītības nozari. Uzņēmums acīmredzot vai nu nav

izvēlējies pareizos veidus kā sevi popularizēt vai arī velta tam par maz laika un

vērības.

· Vai esat mēģinājis (-usi) sazināties ar “Grindeks” ?

Šī atgriezeniskā saite uzņēmumiem ir ļoti nozīmīga, ne tikai vērojot apgrozījuma

kāpumus, kritumus, bet arī interpersonālās saziņas iespējas. Uzņēmumam ir

jārūpējas, lai sabiedrība gribētu ar viņu komunicēt.

85

7. pielikuma turpinājums

Kas tad ir labāks par sabiedrības vēlmi piedalīties uzņēmuma darbībā? Kā redzam

"Grindeks" tam nepievērš vērību vai arī nopopularizē šādas saziņas iespējas.

Manuprāt, te lieti noderētu kāda kampaņu, lai pievērstu sabiedrības uzmanību

veselības aprūpes un arī popularizētu iespēju sazināties ar uzņēmumu, iesaistīties

dialogā.

· Ja iepriekšējajā jautājumā atbildējāt “jā”, tad kā vērtējat saziņas iespējas un

kvalitāti?

Neesmu pārliecināts vai no tik maza atbilžu procenta var izdarīt secinājumus. Ja

nu vienīgi jau minēto – uzņēmumam jāinformē sabiedrība par saziņas iespēju.

· Vai esat dzirdējis (-usi) par kādu uzņēmuma pasākumu, kampaņu, akciju?

Ja ņem vērā, ka šajā jautājumā atbildes "nē" un "neesmu pārliecināts" ir

līdzvērtīgas, tad tas atkal pierāda, ka uzņēmuma izvēlētie ārējās komunikācijas

instrumenti nav tie efektīvākie vai atbilstošākie.

Paldies par veltīto laiku!