Radošu darbinieku

sagatavošana jaunajiem ekonomiskajiem apstākļiem.

Pedagogu un studentu atbildība

LIĀRA OZOLA

BA Turība Liepājas filiāles vadītāja

INTERREG projekts

Nr. LLIII-194

„Radošo industriju

attīstība Latvijas-

Lietuvas pierobežas

reģionos”

Kāpēc mūsdienās vispār jārunā par radošumu?

• Konkurence:

– jauni izgudrojumi;

– jauni tirgus spēlētāji.

• Cenu spiediens, ko pieprasa patērētājs.

• Visu ekonomēt un vēl teicami apkalpot.

Radošums – vienīgā izeja

Spēli sauc “Lielās pārmaiņas”

un RADOŠĀ DOMĀŠANA vairs

nav tikai izsmalcinātība, bet gan

izdzīvošana.

Ko pieprasa darba devējs?

• Oriģināla domāšana

• Aizraušanās ar savu darbu

• Entuziasms un sava redzesloka paplašināšana

• Attīstīta iztēle

• Pētniecības un mārketinga pārzināšana

• Gribasspēks strādāt arī ar trakām idejām

Iepazīstieties – kreatīva personība!

• Ir pašpārliecināts

• Ir patstāvīgs spriedumos

• Spēj grūtībās saskatīt pievilcību

• Spēj riskēt – ir pat tendence uz to

• Prot ieraudzīt problēmu un uz to adekvāti reaģēt

• Spēj saprast jauno un atteikties no jau pierastā

Iepazīstieties – kreatīva personība!

• Spēj distancēties no šabloniem

• Piemīt humora izjūta

• Spēj analizēt procesus

• Spēj konkretizēt

• Spēj domāt plašāk un saskatīt jaunas iespējas

Kur ir problēma?

• Jaunais laikmets izvirza cilvēkiem jaunas alternatīvas un nepieciešamību apgūt jaunas zināšanas.

• Tie, kas necenšas pielāgoties, paliek bez darba.

• Vecās darbavietas izzūd, vecā ekonomikas sistēma grūst.

Galvenā ideja

• Pēc iespējas drīzāk ieviest jaunas apmācības metodes – tādas, kas apmierina prasības, ko izvirza jaunais laikmets.

• Un tas ir aktuāli ne tikai jauniešiem, bet arī pieaugušajiem visās vecumu grupās.

Un atkal – kur ir problēma?

• Tipiska vidusskola nedomā par skolēnu kā par nākamo darbinieku.

• Izglītības process galvenokārt organizēts tā, lai sagatavotu jauniešus eksāmeniem. Viņam uz jautājumiem jāatbild tā, kā vēlas eksaminētājs.

Un atkal – kur ir problēma?

• Principā – viss ir pareizi, bet...

• Radošums, humors un spēle parādās uzņēmumu darbībā gandrīz uz katra soļa.

• Un līderiem nepieciešams:

– ieraudzīt, kas jādara;

– jāprot to pateikt tā, lai ieinteresētu citus.

Nepieciešamās prasmes veiksmīgai karjerai

Lielbritānijas darba tirgus

Pētījumu centrs “Mintel” ir

izvirzījis 21.gadsimta darba

devēju noteicošās pieprasītākās

prasmes:

Nepieciešamās prasmes veiksmīgai karjerai

• Lojalitāte

• Zināšanas

• Pieredze

• Spēja mācīties

• Elastīgums

• Datorprasmes

• Komunikabilitāte

• Tolerance

• Spēja strādāt komandā

• Karjeras plānošana

• Spēja risināt problēmas

Galvenais jautājums – kā mācīties, lai absolvents būtu pieprasīts darba

tirgū?

• Apmācība:

– NAV tikai atbilžu saņemšana;

– NAV mehāniska atcerēšanās;

– NAV tas pats, kas mācības, treniņš.

• Apmācība IR dzīves pieradums, domāšanas spējas, spēja attīstīties.

Apmācības mērķis

Nevis saņemt gatavas atbildes, bet

atrisināt uzdevumus, kas mūs tuvina

mērķim, izvirzot jautājumus, analizējot

un pārbaudot tik ilgi, kamēr lēmums

kļūst par dzīves sastāvdaļu.

• Tests, kontroldarbs, eksāmens – populāra pārbaudes forma skolās.

• Mācību laikā skolēns nokārto vidēji 2000 šādu pārbaudījumu un ideja par vienīgo pareizo atbildi stingri ieguļas cilvēka domāšanā.

Protams, tas nav iznīdējams

pārbaudījuma veids, tam ir arī

savas priekšrocības un pat

izcilās puses, bet...

• dzīve nav vienveidīga un tajā ir daudz pareizo atbilžu.

• Bet, ja pierodi pie domas, ka ir tikai viena pareizā atbilde, tad tu pārtrauc citus meklējumus.

• Radošā spēja – tas ir ilgstošs process, kas veidojas personības attīstības rezultātā.

• Aizkavēt radošos spēju attīstību ir vieglāk nekā to attīstīt.

• Un mēs to darām nepārtraukti atsaucoties uz sociālajiem un izglītības standartiem.

ASV Jūtas štatā tika veikts eksperiments. Zinātnieki pētīja dažādu vecumu cilvēku radošo potenciālu. Lūk rezultāti:

Vecuma grupa Izmantotais radošais potenciāls (%)

Bērnudārza audzēkņi 95 - 98

Skolēni 50 - 70

Augstskolu studenti 30 – 50

Pieaugušie Mazāk par 20%

• Tātad – augstskola ir vēl pēdējais brīdis, kad var saglābt nākamo darbinieku radošo potenciālu.

• Turklāt – šodien radošā domāšana ir nevis kaprīze, bet gan izdzīvošanas faktors.

Kā kreativitāte izpaužas izglītībā?

Tā ir ziņkārība un prasme brīnīties!

• Ziņkārība ir iedzimta īpašība, bet to var stimulēt arī mācīšanās procesā.

Dažās idejas - KĀ

• Ļaut studentiem un skolēniem būt atklātiem

• Pārspriest materiālu un izvirzīt jaunas, drosmīgas idejas

• Palīdzēt apzināties savu prasmi, neprasmi, uzdrīkstēšanos, neuzdrīkstēšanos – tas motivē radošai darbībai

Dažās idejas - KĀ

• Attīstot domāšanas veiklību – skolēns, students spēj izmantot radošo enerģiju sev vēlamā veidā, darot reālu darbu, neatliekot to uz nezināmu laiku.

Dažās idejas - KĀ

• Attīstot domāšanas elastību – kā spēju saprast jaunu viedokli un atteikties no vecā, mācīties saprasties ar citādi domājošiem.

• Attīstīt spēju nebaidoties no iznākuma priecāties par darba procesu.

Dažās idejas - KĀ

• Ļaut izpausties oriģinalitātei – atteikties no šabloniem, rast paradoksālus, negaidītus risinājumus.

• Attīstīt spēju brīnīties – atvērtību visam jaunajam. Bez tās nav iespējams izjust jebkāda procesa baudījumu.

Dažās idejas - KĀ

• Ļaut izpausties drosmei radīšanas procesā – spēja pieņemt lēmumus dažādas situācijās, nenobīties no secinājumiem un īstenot idejas līdz galam.

Un kā paliek ar pedagoga un studenta atbildību?

• Patiesībā atbilde ir vienkārša:

– Mēs nespēlējam komandu spēli ar domu – kurš uzvarēs?

– Mēs ar mugursomām plecos ejam pārgājienā uz mērķi un pa ceļam izdomājam maršruta sarežģītību. Visi kopā.

Nobeigumā vēlos visiem novēlēt

• Radīt Latvijā tādu uzņēmējdarbības vidi, kas tiešām varētu ieinteresēt pārējo pasauli.

• To panākt var tikai tādi speciālisti, kas redz pasauli kopumā.

• Latvijā ir milzīgs radošais potenciāls un tieši jaunie uzņēmēji ir tie, kuriem jāiemācās nebaidīties to realizēt.

• J.V.Gēte ir teicis: “Kas pasaulē ir visgrūtāk? – Redzēt ar savām acīm to, kas atrodas jūsu acu priekšā.”

• Lai mums izdodas ieraudzīt daudz absolūti traku ideju mācot, mācoties un sadarbojoties!

Paldies par uzmanību!

INTERREG projekts

Nr. LLIII-194

„Radošo industriju

attīstība Latvijas-

Lietuvas pierobežas

reģionos”