Latvijas ekspedīcijas dalībnieki to novēro · jos skaitļos liek apšaubīt visu procesu. Populārs ir kļuvis sauklis Atdo-sim Rīgu Latvijai, bet tas pieņem kā izejpunktu,

2012. gada novembrī septiņi latvieši un viens zviedrs devās uz Austrā-liju novērot pilnu saules aptumsumu. Šis aptum-sums bija īpatnējs ar to, ka uz sauszemes novē-rojams tikai Austrālijas

ziemeļu daļā. Visērtāk pieejamā vieta bija Kvīnslendas piekraste pie Kērnsas

(Cairns) pilsētas, un tāpēc ekspedīcija devās tieši turp. Kērnsā ekspedīcijas dalībniekus izmitināja un par aptum-suma novērojumu vietas sagatavošanu rūpējās Austrālijas latvietis Andrejs Krūmiņš ar dzīvesbiedri Zitu Sudņiku.

14. novembra rīts, kad jānotiek aptumsumam, uzausa mākoņains un brīžiem likās, ka var atmest visas ce-rības ieraudzīt sauli. Novērotāji uzstā-

dīja aparatūru pludmalē, kur viņiem pievienojās vēl divi cilvēki no Lat-vijas – Juris Kauliņš ar līdzbraucēju Intu. Kopumā aptumsuma vērotāju sapulcējies krietni daudz, visas brīvās vietas pludmalē aizņemtas. Kāds bru-ņojies ar fotoaparātu, bet cits ar atpūtas krēslu un kafijas krūzi. Saule uzleca

Ceturtdien, 15. no-vembrī, Jelgavā ar īsām runām un spožām gais-mām tika atklāts jaunais gājēju vanšu tilts uz Pasta salu pāri Driksas

upei – Mītavas tilts. Tilta izbūve ir ti-kai daļa no vērienīgā pilsētas centra la-biekārtošanas darbu projekta, kas top ar Eiropas Savienības naudas piesaisti. Būvdarbus un projekta arhitektonisko daļu veic Latvijas uzņēmēji.

Tilta laiduma garums ir 152 metri, tilta garums ar betonēto pagarinājumu pilsētas pusē – 199,6 metri. Tilta pla-tums ir 3,5 metri, tam ir 28 vantis, divi 22 un 24 metrus augsti piloni. Manu-prāt, ļoti interesants un skaists ir tilta segums, kā arī soli un margas. Domāju, ka tuvākajā laikā tiks nedaudz izmai-

Published by Sterling Star Pty Ltd — PO Box 6219, SOUTH YARRA, VIC 3141, AUSTRALIA — Email: [email protected]

Laikraksts LATVIETIS www.laikraksts.comAustrālijas pirmais latviešu elektroniskais nedēļas laikraksts latviešiem pasaulē — An Australian newspaper for Latvians worldwide

Nr. 232 2012. gada 30. novembrī TĪMEKLĪ ISSN 1837-6991

9HRLINH*gjjaac+

SatursAustrālijas ziņas ............1, 2, 3, 4,

..............................5, 6, 10, 14Latvijas ziņas ................ 1, 7, 8, 9,

................................ 10, 11, 14Latvieši pasaulē ................... 7, 14Redakcijā ...................................3AL54KD......................................4Okupācijas muzejs ...................11Flindersa ielas stāsti ..........12, 13Nekrologs .................................15Sarīkojumi un ziņojumi .......15, 16Lata kurss ................................16

Gaidot saules aptumsumu 14. novembra rītā Kērnsā, Austrālijā.

FOTO

Ilgonis V

ilks

Saules aptumsums AustrālijāLatvijas ekspedīcijas dalībnieki to novēro

Mītavas tilts JelgavāJa bail no augstuma, jāiet prātīgi

Mītavas tilts Jelgavā.

FOTO

Aina Gailīte

Turpinājums 10. lpp.


2. lpp. Laikraksts „Latvietis“ Piektdien, 2012. gada 30. novembrī

mazākas summas – katrs dolāriņš no-derēs. Papildus informāciju var dabūt no Lailas Kundziņas-Zvejnieces, kas

Published by Sterling Star Pty LtdABN 54053671855

Redakcija / Editorial Office:Sterling StarPO Box 6219

SOUTH YARRA, VIC 3141AUSTRALIA

Tel/fakss: (03) [email protected]@netspace.net.au

www.laikraksts.comEditor: Dr. Gunars Nagels

Associate Editor: Ilze NagelaAbonēšanas cena drukātam

laikrakstam: $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem ar piegādi Austrālijā. Čekus rakstīt uz „Sterling Star

Pty Ltd“ vārda.Sludinājumu cena: $5 par 1 cm telpu vienā slejā vienā numurā.

Content and design:© Sterling Star and individual

authors 2012. All rights reserved.Tīmeklī/Online ISSN 1837-6991Abonētājiem/Print ISSN 1837-6983Ar autora vārdu vai iniciāļiem parakstītos rakstos izteiktās domas ne katrā gadījumā atbilst redakcijas viedoklim, un redakcija par tām neuzņemas atbildību. Redakcija patur tiesības manuskriptus un fotogrāfijas rediģēt. Laikraksts honorārus nemaksā.

LU astronoms ciemojas AustrālijāTiekas ar Adelaides tautiešiem

Kad 1769. gadā Kapteinis Džeims Kuks (James Cook) bija bei-dzis Taiti (Tahiti) salā vērot planētas Venēras konjunkciju ar sauli, viņš turpināja kuģot uz rietumiem, un uzdūrās

zemei, ko toreiz apzīmēja kā Terra australis incognita – lielā, svešā dien-vidu zeme – tā atklādams vietu, kura pēc 190 gadiem kļuva par mītnes zemi daudziem latviešiem, resp. Austrāliju. Nebūtu Kuks vedis astronomus vērot Venēru, sazini nu, kur visi tie letiņi būtu palikuši, un kādā valodā tie šo-dien runātu; varbūt holandiešu vai franču, jo toreiz arī Holande un Fran-cija interesējās par nezināmo dienvidu zemi.

Tā nu redzam, ka zvaigznāja pē-tīšana ir spēlējusi nozīmīgu lomu latviešu liktenī, un tādēļ nav nekāds brīnums, ka arī šodien latviešu as-tronoms brauc tieši uz Austrāliju, lai 14. novembrī novērotu saules aptum-šošanos, kas uz sauszemes pilnībā redzama tikai vienā vietā: ziemeļu Kvīnslandes pilsētā Kērnsā (Cairns). Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Dr. Ilgonis Vilks veicis garo ceļojumu no Latvijas, gan šoreiz ar lidmašīnu, ne ar buru laivu, lai tieši divas minūtes varētu piedzī-vot pilnīgu nakti normālas, gaišas, dienas rītā.

Pa ceļam uz Kērnsu astronoms un viņa komanda (kopā astoņi cilvēki) dažas stundas sestdien, 3. novembrī paciemojās pie Adelaides Daugavas Vanagiem, kur adelaidieši varēja pa-klausīties viņa interesanto priekšla-sījumu. Diemžēl, laikam agrās rīta stundas dēļ (plkst. 9 no rīta), publika bija labi, ja uz vienas rokas pirkstiem saskaitāma, lai gan pēc brītiņa atnā-ca vēl daži ļaudis. Zaudētāji bija tie, kas nedzirdēja Vilka kunga saistošo priekšlasījumu. Dzirdējām ne tikai par saules aptumšošanos, bet arī šausmu vēsti, ka pēc vairākiem miljardiem gadu, mūsu saule, izdevusi visu savu enerģiju, atdzisīs, un visa dzīvība virs zemes izmirs. Esiet gatavi Pastardie-nai! Dzirdējām arī, ka debesis nemaz nav tik tīras, kā mums izliekas; kopš cilvēki sākuši šaut pētījuma raķetes izplatījumā, debesis piesārņotas ar vi-sādu drazu. Nepietiek ar to, ka piesār-ņota zeme; nu jau sāk arī pa gaisu lidot visādi atkritumi. Cilvēks ir šmucīgs radījums, kas nevīžo aiz sevis sakopt apkārtni un visur atstāj nepatīkamas pēdas. Vajag tikai apskatīties, kāds iz-skatās stadions pēc futbola spēles.

Latvijā ir divi teleskopi – viens Bal-donē, netālu no Rīgas, un otrs Ventspi-lī, Planetārijs. Latvijas astronomiem ir starptautiska slava, un vairākas vietas

un objekti izplatījumā ir ar latviskiem nosaukumiem. Piemēram, uz Merkū-ra atrodas Raiņa krāteris, un mums virs galvas riņķo asteroīdi Latvija un Rīga. Mūsu Galaktikā vien ir ap 200 miljardu zvaigžņu, tātad plašs lauks pētījuma darbam. Kad 2009. gadā pie Mazsalacas nokrita meteorīts, par to dzirdēja visā pasaulē, taču izrādījās, ka tas bija viltojums, jo tā bijusi tikai kādas firmas reklāma. Tas pierāda, ka nevajag ticēt visam, ko lasa avīzēs vai atklāj plašsaziņas medijos!

Ar abām kājām stingri pie zemes Latvijas Universitātes Fonda pār-stāve Evija Čerpinska pastāstīja par Fonda darbību. „Fonds darbojas kopš 2004. gada, un ir respektabla mecenā-tisma organizācija, kura sadarbībā ar izglītību atbalstošiem mecenātiem un partneriem rūpējas par izciliem, cen-tīgiem (arī ar nepietiekamu materiālo nodrošinājumu) studentiem, maģis-trantiem, doktorantiem, pedagogiem, zinātniekiem un izciliem izglītības, zinātnes un kultūras darbiniekiem“ (Citāts no LUF Gada pārskata 2011).

Vairāki latvieši mītnes zemēs ir tikuši pie ievērojamas turības, un kļu-vuši par mecenātiem ar prāviem zie-dojumiem Latvijas Universitātes Fon-dam, kas spējīgiem studentiem piešķir stipendijas, tā atvieglojot viņiem stu-dijas. Stipendijas ir daudzas un dažā-das, aptverot studijas visās augstskolas fakultātēs, un ir iespējamas, tikai pa-teicoties mecenātu dziļajām kabatām un vēlmei palīdzēt Latvijas topošai in-teliģencei ar savām zināšanām stāties blakus pasaules līmeņa izglītībai. Daži mecenāti to dara, vēl dzīvi būdami, daži Fondam novēl testamentos visu savu īpašumu. Protams, var ziedot arī

Astronomi un adelaidieši. Pirmā rindā no kreisās: Gunta Rudzīte, Gunta Zalc-mane, Evija Čerpinska, Guna Dirveika, Anderšs Šelds (Anders Sköld), Agnese Zalcmane. Otrā rindā: Ilgonis Vilks, Jānis Priedkalns, Emīls Veide, Ilga Vēve-re, Rūdolfs Druva, Valdis Tomanis.

FOTO

Kārlis Ātrens


Piektdien, 2012. gada 30. novembrī Laikraksts „Latvietis“ 3. lpp.

Šī gada 24. novembrī Andersons svinīgā aktā Konkordijas Koledžas (Concordia College) baznīcā saņēma Teoloģijas diplomu (Diploma in The-ology). Valdis studēja Austrālijas Lu-terāņu koledžā.

Pēdējos četrus gadus Valdis strā-dā kā komunikācijas koordinators (Communications Coordinator) pie Austrālijas Luterāņu baznīcas (LCA – Lutheran Church of Australia) Dien-vidaustrālijas un Ziemeļteritorijas no-daļā.

Valdis regulāri apciemo baznīcas un stāsta par baznīcas darbību un mēr-ķiem un misiju. Pēdējā mēnesī Valdis arī saņēma no baznīcas virsvaldes akreditāciju kā laicīgs darbinieks (Ac-credited Lay Worker).

2013. gadā Valdis turpinās studi-jas, lai iegūtu maģistra grādu teoloģijā.

ADELAIDES LATVIEŠU SKOLAAicina visus skolas draugus un atbalstītājus uz šī gada skolas izlaidumu. Izlaidums notiks 2012. gada 8. decembrī plkst. 10.00 no rīta, Tālavas mazajā zālē.

Adelaides Latviešu skolas saime

RedakcijāSveicināti, lasītāji!Kurā viedoklī ir

vērts ieklausīties? Vai svaigais skats no ārpu-ses ir vairāk vai mazāk vērts nekā pierastais skats no iekšpuses?

Kurta Gēdela nepilnības teorēma norāda uz neiespējamību noskaidrot visu par kādu matemātikas sistēmu, nekāpjot ārā no sistēmas rāmjiem. Lī-dzīgā veidā sabiedrības, kuras ir sevī pārāk noslēgtas, nespēj attīstīties pil-nībā.

Latvieši ir vienmēr gājuši pasaulē, izplatot latviešu slavu tālajās zemēs, un ir veduši pasaules pieredzi atpa-kaļ uz mājām. Daži gājuši kājām, kā piemēram rakstnieki, brāļi Kaudzītes savā Vakareiropas ceļojumā, un citi lidojuši lidmašīnās, kā piemēram diri-ģents Andris Nelsons uz Birmingemu.

Tagad viens no Latvijas pārstāv-jiem Eiropas Parlamentā ir Amerikā uzaugušais Krišjānis Kariņš, bet Vā-cijas Daugavas Vanagus vada Latvijā uzaugušais Indulis Bērziņš.

Mēs esam visur, un tieši šis fakts dara mūs spēcīgākus, bet tikai, ja mēs to spējam izmantot.

Ir muļķīgi apgalvot, ka latvietis svešumā automātiski būs tikai salašņa. Tas tikai notiks, ja mēs to pieļaujam. Protams, mums naidīgie spēki dara visu, lai tā tas būtu, bet mums, caur mūsu valsts aparātu jācīnās par latvie-šiem visā pasaulē.

Bet no otras puses, demogrāfiskais stāvoklis Latvijā ir jau kļuvis draudīgs mūsu pastāvēšanai, un visi reemig-rācijas plāni un Nacionālās attīstības plāni liekas vairāk kā būtu kastītes at-ķeksēšana, nekā nopietns darbs, kam ir izredzes kaut ko būtiski mainīt. Cik nopietni ir matemātiskie modeļi, uz kuriem balstās demogrāfiskās un dar-ba spēku prognozēs? Viltus precizitāte Nacionālās attīstības plāna piedāvāta-jos skaitļos liek apšaubīt visu procesu.

Populārs ir kļuvis sauklis Atdo-sim Rīgu Latvijai, bet tas pieņem kā izejpunktu, ka mums ir tāda Latvija, kurai atdot. Andris Grūtups aicināja: „Nebrauc prom, neatstāj savu zemi svešiem!“

Lai pārvarētu šo tuvojošos postu, mums visiem jāsaliek galvas kopā, ne-šķirojot Latvijas latviešus no ārzemju latviešiem, latgaliešus no kurzemnie-kiem, rīdziniekus no ventspilniekiem, pilsētniekus no lauciniekiem, centris-tus no pārdaugaviešiem. Vēsture rāda, ka ir ļoti viegli mūs šķelt, izmantojot visas iespējas, sākot ar politisko pār-liecību un beidzot ar ģeogrāfisko atra-šanās vietu.

Strādāsim kopā, uzklausīsim viens otru un uzvarēsim pasauli. Mēs to va-ram!

GN

Adelaides Latviešu Skolas eglītenotiks svētdien, 2012. g. 9. decembrī, plkst. 16.00. Tāpat kā iepriekšējos gadus skola rīkos Ziemassvētku pikniku ar groziņiem Tālavas dārzā kopīgi ar citām latviešu organizācijām.Dziedāsim Ziemassvētku dziesmas un gaidīsim ciemos Vecīti ar dāvanu maisu. Visi ir aicināti ierasties tērpos ar Ziemassvētku noskaņu (sarkanā, zaļā vai baltā krāsā). Ņemiet līdzi arī rūķu cepures, briežu ragus, sniegu, salu un piparkūku smaržu.

Līdzi ņemami groziņi, kafiju varēs nopirkt uz vietas.Paciņas bērniem pieteikt līdz 2012.g. 5.dec. pie Ivetas Leitases [email protected]ērniem, kuri neiet latviešu skolā maksa par paciņu $10.

Adelaides Latviešu skolas saime

Jauns teologsValdis Andersons saņem Teoloģijas diplomu

Valdis Andersons.

Abonējiet laikraksta „Latvietis“ drukāto izdevumu!Abonements $35 par 10 numuriem, $70 par 20 numuriem vai $180 par 52 numuriem

ar piegādi Austrālijā.

Dāviniet sev vai citam!Sterling Star Pty Ltd, PO Box 6219, South Yarra, Vic. 3141. Čeki rakstāmi: „Sterling Star“

Abonementu var pieteikt vai pagarināt tīmeklī – http://www.laikraksts.com


Bērnudārza izbraukums

Ja Latvijā buršu sai-me ik gadus vareni aug, jaunajiem studentiem iestājoties savās mūžu biedrībās, tad šeit, ār-pus Latvijas, tāpat kā daudzām citām trimdas

organizācijām, dalībnieku skaits sāk

sarukt. Tāpēc ir svarīgi, ka laiku pa laikam tiek rīkotas iespējas biedriem tikties, lai uzturētu tradīcijas un atjau-not draudzības.

Sekojot senai parašai Kultūras die-nu laikā rīkot tikšanos vietējiem un iebraucējiem korporāciju piederīgiem, šogad S!K!K!A! un K!K!A! aicina vi-

sus buršus piedalīties saietā pirmdien, 31. decembrī no plkst. 13.00 līdz 15.00 Adelaides Latviešu biedrības namā 36 Rose Terrace, Wayville.

Pakavēsimies pie glāzes vīna un uzkodām draugu un paziņu pulkā.

I. Lūsis Lett.K!K!A! prezidija vārdā

Kā jau droši visiem zināms, būs AL54KD decembrī Adelaidē. Tātad jāuzpoš mūsu nams Tālava, ciemiņus gaidot. Ar tādu nolūku sestdien, 3. no-vembrī saradās talcinieki Tālavā.

Bija gan veci, gan jauni; no vecā-kiem bija koristi Miķelis un Juris, bet no jaunākiem bija Arvīds un Aragons, kas pārstāvēja tautas deju dejotājus. Var jau teikt, ka piedalījās trīs paau-dzes, jo tanī pašā laikā lielā zālē skolas koris noturēja mēģinājumu, gatavojo-ties uz 18. novembra svinībām.

Darbi gāja raiti uz priekšu. Mazgā-ja sienas, tīrīja galdus, krāmēja skap-jus, grieza kokus un ravēja dārzu. Līdz

pusdienas laikam darbi bija jau tik-pat kā nobeigti, un varēja sēsties pie galda ar mie-rīgu prātu par dar-bu labi padarītu. Pusdienās darbi-niekiem pasniedz zupas. Bija gan sakņu zupa, gan skābeņu zupa, gan ķirbju zupa un ko piekost bija pašu cepta rupjmaize.

Darbi nav vēl galā, un vairāki tal-cinieki solījās vēl atgriezties darbiņus nobeigt. Paldies visiem darbiniekiem

par paveikto darbu!Nu varēsim uzņemt ciemiņus kā

nākas ar godu. Ints Puķītis

Laikrakstam „Latvietis“

AL54.KD Latvijas viesi Trio Šmite Kār-kle Cinkuss gatavojas braucienam uz Aus-trāliju. Viņus redzēsim un dzirdēsim kopā ar Edgaru Kārkli gan Atklāšanas koncertā, At-klāšanas ballītē, savā koncertā 29. decembrī, Kopkora koncertā un Noslēguma ballē. Pēc Kultūras dienām Zane un Ivars dodas uz 3x3,

bet Kristīne un Edgars uz Annas Ziedares Vasaras vidus-skolu. Tuvāka informācija par Trio piedalīšanos Kultūras dienu programmā – www.al54kd.com

Rudīte BērziņaLaikrakstam „Latvietis“

„Trio Šmite Kārkle Cinkuss“Austrālijas Latviešu Kultūras dienās

No kreisās: Ivars Cinkuss, Kristīne Kārkle-Puriņa un Zane Šmite.

Talka „Tālavā“Gatavojās Kultūras dienām

Tālavas talcinieki. No kreisās: Edmunds, Ints, Valdis, Mi-ķelis, Andris, Rūdis, Gideons.

FOTO

Kārlis Ātrens

Ak, vecā buršu greznība...Saiets notiks Kultūras dienu laikā

Sestdien, 24. novembrī Adelaides Latviešu bērnudārz-nieki bija gatavi doties uz Adelaides Zooloģisko dārzu. Laika prognoze bija +35°C, un tāpēc plāns pārmainījās ar izbraukumu uz Anlijas (Unley) Peldbaseinu – netālu no Latviešu nama. Bērnudārznieki pavadīja divas stundas, plunčājoties vēsā ūdenī buru ēnā.

Reinis DancisLaikrakstam „Latvietis“

Aizmugurē no kreisas: Reinis Dancis, Dāvids Vēdigs, Mi-ķelis Dancis, Lidija (Lydia) Līduma, Vizma Boag, Mārīte Rumpe. Priekšā: Maksis Vēdigs, Analija Vēdiga, Zinta Boag, Zāra Dance, Ingrīda Līduma, Džēms Boag, Kristiāna Rumpe, Dace Freija un Ēriks Švarcs.


Vienības draudzes organizētie Pļaujas svētki notika š.g. 28. oktobrī Sidnejas Latviešu namā Lielajā zālē. Bija bagātīgi un krāšņi klāti galdi, kā arī interesanta programma.

Kaut gan šogad uz Pļaujas svēt-kiem Sidnejā biju pirmo reizi, man tika teikts, ka citugad programma esot bijusi savādāka – ar priekšnesumiem, kuros tika atskaņotas latviešu kompo-nistu dziesmas. Tomēr svētki iesākās kā vienmēr – ar draudzes priekšnieces uzrunu. Šogad savus pirmos Pļaujas svētkus atklāja jaunā draudzes priekš-niece – diakone Gundega Zariņa – ar sirsnīgu uzrunu un laba vēlējumu Vie-nības draudzei un viesiem, savā uzru-nā pieminot arī pagājušā gadā mūžībā aizgājušo draudzes priekšnieci Lilianu Pelši.

Kad visi bija iestiprinājušies ar smalkmaizītēm un atspirdzinošiem

dzērieniem, sekoja svētbrīdis, ko va-dīja mācītājs Raimonds Sokolovskis. Kopdziesmas uz klavierēm pavadīja Andrejs Mednis, kurš kopš pagāju-šā gada ir mūsu draudzes ērģelnieks. Svētbrīdī dziedājām vairākas jaunas kristīgas dziesmas, kas bija drukātas uz dziesmu lapiņām, bet fonā ska-nēja orķestra audio ieraksts ar video uz lielā ekrāna. Bībeles lasījumu vei-ca Marita Lipska. Svētrunā mācītājs Raimonds pastāstīja par Pļaujas svēt-ku galvenajām izpratnēm – Ticībā un Pasaulē. Sirsnīgajā lūgšanā, kas tika teikta klusas mūzikas pavadījumā – mācītājs ietvēra visus klātesošos, kā arī tos, kas nebija varējuši uz svētkiem ierasties. Interesants bija iekārtojums ar aizlūgumu lapiņu savākšanu no vi-siem klātesošajiem. Svētbrīža beigās mācītājs Raimonds dziedāja un pats uz klavierēm pavadīja savu kompozī-

ciju Svece, kas satur Bībeles tekstu – Jēzus makarismus (svētības vārdus) no Mateja evaņģēlija.

Pēc Tēvreizes lūgšanas sekoja ka-fijas pauze. Tajā kā priekšnesumu – humoristisku dzejoli lasīja Ingrīda Rē-bauma un šī raksta autore (M.L.), kas tika uzņemts ar smiekliem un aplau-siem. Tad sekoja lielās loterijas izloze. Loterijas galds bija bagātīgs un krāšņs. Tostarp daudzas vērtīgas mantas – kā piemēram DVD spēlēājs, ko speciāli šim nolūkam bija iegādājusies un zie-dojusi draudzes priekšniece diakone Gundega Zariņa. Izlozi vadīja diakone Biruta Apene, un tā notika turpat vie-su priekšā, kā arī laimestu izvilkšana.

Sarīkojums kopumā radīja patīka-mu un labu noskaņu, ko varējām pa-ņemt līdzi. Tādēļ vēlreiz jāizteic liela

Klubs Kaladū, kas iesākās, gatavo-joties iepriekšējām Sidnejas Kultūras dienām, tagad jau kļuvis par tradīciju. Sestdienas vakarā, 3. novembrī Sid-nejas Latviešu namā bija pulcējušies latviešu vieglās mūzikas mīļotāji. Šo-reiz mūzikas tēma bija retro dziesmas, galvenokārt no vecajiem labajiem lai-kiem – trimdas ansambļu repertuārs no 1970. un 1980. gadiem. Mārtiņa Siliņa zāle bija pilna ar maziem gal-diņiem, kur kluba gaisotnē varēja pa-sēdēt, iebaudīt glāzi vīna vai kā cita, patērzēt ar draugiem un paklausīties mūziku – gan dzīvu, gan ierakstus.

Vakara programmu iesāka Ivars Štubis ar paša ģitāras kompozīciju. Vairākās dziesmās viņam pievienojās brālis Tālis ar basģitāru, kopīgi nospē-lējot vairākas tautas dziesmas blūgrāsa stilā. Viņiem sekoja jaunā saksofoniste Aija Dragūna un Toms Mačēns ar ģi-tāru. Jaunie mūziķi spēlēja ar izjūtu un prieku.

Starp priekšnesumiem visiem va-kara dalībniekiem bija iespēja kārtīgi

izdziedāties. Sarma Strazda ar savas ģimenes palīdzību bija sagatavojusi dziesmu lapiņas ar dziesmām, kas lie-lai publikas daļai bija labi pazīstamas, jo skaņu platēs daudz atskaņotas. Tā dziedājām Čikāgas piecīšu (Sekss ir labs, Līgo, māmiņ, līgodama, What the heck jūs gribiet, Pazudušais dēls, Hei Lailī), Trīs no Pārdaugavas (Oliņ, bo-liņ), Dzintara (Iesim sēņot), Laikmeta (Zeme, zeme, kas tā zeme) un Ļembas-ta (Mašīna), kā arī citas labi pazīsta-mas dziesmas. Ar īpaši lielu sajūsmu dziedāja paaudzes, kuras bija uzaugu-šas, klausoties šos grāvējus. Dzirdēju domas, ka bija jauki pēc ilgāka laika uzdziedāt šīs dziesmas, un būtu labi tās nākotnē biežāk atkārtot.

Sidnejā jau labi pazīstamais an-samblis Somesing Laik Zat (Viktori-ja Mačēna, Vēsma Putniņa un Kaija Upeniece, kurām reizēm pievienojās arī Daina Kaina) dziedāja tautas dzies-mas, ieskaitot vairākas dziesmas lat-galiešu izloksnē, dažas blūgrāsa stila melodijas, kā arī pavadīja kopējo dzie-

dāšanu. Kaija izjusti nodziedāja Miglā asaro logs, kas īpaši labi iederējās va-kara tēmā.

Lai stiprinātos, varēja iegādāties ne tikai atspirdzinājumus, bet arī gar-šīgus pelmeņus ar dažādām piedevām un vēlāk kafiju un saldumus. Virtuvē rīkojas Tālis Putniņš ar palīgiem.

Kad vakars jau tuvojas noslēgu-mam, noplīvoja aizkari un visiem par pārsteigumu pa logu iekāpa jau no iepriekšējiem KK pazīstamais viesis no Latvijas – Igors. Viņš pastāstīja jokus un izvilka loteriju. Pēc tam visi arī apsveica vakara rīkotāju Viktoriju Mačēnu un Vēsmu Putniņu dzimšanas dienā, nodziedot Daudz baltu dieniņu. Liekas visi vakara dalībnieki piekritīs, ka vakars izdevās ļoti labi, un ka ko-pīgi dziedātie labi pazīstamie grāvēji radīja labu gaisotni, un būtu jauki tos atkārtot turpmākajos Klubs Kaladū vakaros.

Andra RoneLaikrakstam „Latvietis“

Retro „Kaladū“ SidnejāDziedāja vecās, pazīstamās dziesmas

Igors Varavasks no Latvijas spēlē un dzied.

FOTO

Ojārs Greste

Muzikanti pavada kopdziesmu.

FOTO

Ojārs Greste

Vienības draudzes Pļaujas svētkiSarīkojums radīja patīkamu un labu noskaņu



Pārmaiņas Latviešu ciemāIevēlēta jauna valde

Melburnas Latviešu vidusskolas (MLV) gada noslēguma akts notika sestdien, 24. novembrī Melburnas Latviešu namā. Skolu beidz četri au-dzēkņi: Laila Grosa, Andrejs Jau-dzems, Daina Jefimova un Gvido Zundurs.

Aktu atklāja mācītāja Daiņa Mar-kovska vadītais svētbrīdis, kurā viņš norādīja, ka stabils pamats ir nepiecie-šams cilvēka dzīvē, tāpat kā būvnie-cībā. Mācītājs minēja Pizas torni kā piemēru, kas var notikt, ja nav stabila pamata.

Skolas vadītājs Kārlis Brēmanis sniedza pārskatu par skolas darbību. Sestdienās ir trīs klases jauniešiem, di-vas no kurām ir apvienotas, bet otrdie-nas vakaros ir divas klases pieaugu-šajiem. Skolotāji – Anita Andersone, Edīte Atvara, Kārlis Brēmanis, Ingus Purēns un Kristīne Saulīte. Skolas bib-liotekāre Aija Grosa ir strādājusi MLV 34 gadus. Kārlis Brēmanis pateicās visiem skolas darbiniekiem, Latviešu nama kooperatīvam un visiem kafej-nīcas darbiniekiem, kā arī nama pār-valdniekam.

A u d z ē k ņ u skaistie mūzikas p r i e k š ne s um i kuplināja prog-rammu: Dainas Jefimovas vijoles solo, Lailas Gro-sas klavieru solo un trio – Lija Andersone (flau-

ta), Laila Grosa (klavieres) un Daina Jefimova (vijole). Skolotāji izdalīja lie-cības 1. un 2. klasei un beigšanas ap-liecības abiturientiem.

Skolas vadītājs pateicās par ap-sveikumiem – abiturientiem, skolai un viņam. Noslēgumā visi pakavējās pie kafijas galda.

KBLaikrakstam „Latvietis“

Vidusskolas izlaidumsLiecības un muzikālie priekšnesumi

Māc. Dainis Markovskis vada svētbrī-di.

FOTO

Gunārs N

āgels

No kreisās: Lija Andersone (flauta), Daina Jefimova (vijo-le), Laila Grosa (klavieres).FO

TO Gunārs N

āgels

No kreisās: Skolas vadītājs Kārlis Brēmanis, ab-solventi Andrejs Jaudzems, Laila Grosa, Daina Jefimova, Gvido Zundurs.

FOTO

Gunārs N

āgels

Uzrunā skolas vadītājs Kārlis Brēmanis.

FOTO

Gunārs N

āgels

Latviešu ciems Melburnā ar 54 istabām veco ļaužu aprūpei un 56 privātmājām sekmīgi darbojas jau 27 gadus. Par ciema darbību ir atbildīga Latviešu savstarpējās palīdzības bied-rības (Latvian Friendly Society Ltd) biedru ievēlēta valde.

Pēdējā pilnsapulcē 2012. g. 27. ok-tobrī rotācijas kārtībā pārvēlējamais valdes priekšsēdis Aivars Saulītis personīgu iemeslu dēļ nekandidēja, un viņa vietā ievēlēja jauno kandidātu Jāni Berkānu.

Nākošā valdes sēdē 26. novem-

brī Eva Brennere tika izraudzīta par valdes priekšsēdi (pirms tam bija vi-cepriekšsēde). Pārējie valdes locekļi ir: Sigurds Andersons, Jānis Berkāns, Ivars Cirainis, Pēteris Delvers, Alnis Druva un Nora Žubecka.

Aivars Saulītis bija ciema valdē kopš 1995. gada, no 2001. gada kā valdes priekšsēdis. Viņš bija valdes, ciema darbinieku un iedzīvotāju ļoti cienīts, un viņa darbs Latviešu ciema labā augsti vērtēts. Esam visi viņam par to ļoti pateicīgi. Vēlam Aivaram pelnītu atpūtu no šī pienākuma, un

sekmīgi turpināt darbu atbildīgos amatos citās latviešu organizācijās, kur patreiz to dara. Vēlreiz – paldies, Aivar!

Cits jaunums Latviešu ciemā – nu jau ir iznācis HOSTEĻ NIEKU AVĪ-ZĪTES trešais izdevums, ko sagatavo Jānis Berkāns. Tur aprakstīti ciema notikumi, tur joki, stāsti, pat krustvār-du mīkla – labs veids kā uzjautrināt iedzīvotājus un aizpildīt brīvo laiku. Paldies, Jāni!

LFS valdeLaikrakstam „Latvietis“


Novembra mēnesī Latvijas Radio koris de-vās tūrē uz Ziemeļame-riku, kur sniedza divus koncertus Toronto, Ka-nādā un divus Ņujorkā, ASV, sadarbībā ar Soun-

dstreams mūzikas biedrību un pēc tās direktora Lorensa Čeinija (Lawrence Cherney) aicinājuma. Pirmā uzstāša-nās bija 2005. gadā Ziemeļbalsu koru (Northern Voices Choral) festivālā To-ronto. Jau no 1982. gada līdz šai dienai Soundstreams organizē plaša spektra koncertus, festivālus, operu uzvedu-mus, aicinot jaunos Ziemeļamerikas, kā arī citu valstu izpildītājus, orķes-trus, korus un komponistus, populari-zējot laikmetīgo mūziku, tādējādi vēr-šot uzmanību arī uz jaunās paaudzes audienci.

11. novembrī Kērnera zālē (Koer-ner Hall), Telus centrā uzstājās četri kori no Kanādas Universitātēm: Al-bertas, Guelfas, Manitobas, Otavas, un kā ārzemju viesis bija uzaicināts Latvijas Radio koris. Koncerts kopā veidoja 160 dziedātāju kuplu skanēju-mu. Šo kopkori diriģēja Latvijas Radio kora diriģents Kaspars Putniņš. Radio koris arī atsevišķi izpildīja jaunās lat-viešu komponistes Santas Ratnieces 2008. gadā komponēto kora darbu Hora horo hata hata, un Latvijā dzī-vojošā kanādiešu komponista Nika Gotama (Nic Gotham) Muļķis ceļma-lā (The Fool by the Roadside). Prog-rammā bija gan laikmetīga rakstura

mūzika, kā arī S. Rahmaņinova Ve-speres – garīga rakstura pareizticīgās baznīcas dziedājums un Alfr. Šnitkes Koncerta korāli ar kāda 10. gs. armēņu mūka tekstu. Londonas The Indepen-dent laikraksts par Latvijas Radio kori raksta: „Nav cits tāds koris ar tik bal-tām, tīrām ne-vibrējošām un taisnām balsīm, kā šī briljantā latviešu grupa no Rīgas.“

Tie, kas nebija atnākuši uz Kēr-nera zāles koncertu, laimīgā kārtā va-rēja dzirdēt šo brīnišķīgo kamerkori 13. novembrī Sv. Jāņa Ev. lut. baznīcā, latviešu klasiskās kora dziesmas kon-certā Sapņu tālumā. Šķiet, ka Aspazi-jas dzeja, kurā nav neviena nepareiza vārda, kur mīlestība un tās nesasnie-

dzamība runā vistiešāk, un vārdi sa-saucās mūsu sirdīs, abu krastu tautie-šos, un Em. Dārziņa mūzika dziesmā it kā glāstos mierināja visu mūsu sir-dis. Kora izpildījumu papildināja dzie-dātāju precīzā un skaidrā dikcija, kas bagātināja katras dziesmas emocionā-lo raksturu un radīja spilgtu iztēli, kā piemēram Minjonas dziesmā: „Vai tu zini to, kur manas ilgas skrien?“

Šo koncertu diriģēja Sigvards Kļava – romantiskā žanra un latviešu smalkās lirikas meistars. Viņa izteiks-mes veids ir vērsts uz iekšu, klusinātā manierē izdzīvot katru komponista ra-dīto skaņu, aizvadot to līdz klausītāju

FiladelfijāKāpēc viņi neiet prom?

Filadelfijas Brīvo latvju biedrībai katru gadu atkārtojas viena un tā pati problēma – pēc lieliska Ziemassvētku tirdziņa katra decem-bra pirmajā sestdienā,

apmeklētāji vienkārši neiet prom! Di-namiskais duets Rita Vilciņa un Jolan-ta Mockus pēdējo pāris gadu laikā ir attīstījušas tik populāru notikumu, uz kuru brauc pat no attālākām pilsētām, ka vēl ilgi pēc preču un stendu no-vākšanas, cilvēki mudž un drūzmējas omulīgā gaisotnē lejas stāvā pie bāra, un vienkārši neiet prom. Šogad izmi-sušās rīkotājas Jolanta un Rita tēlo bargās dāmas, stingri nosakot slēgša-nas stundu – plkst. 600 vakarā – bet vai patiešām kāds taisās viņas klausīt? Un ja nevarēs vairs tirgoties, tad katrā ziņā vēl līdz vēlai naktij varēs uzkost un iemalkot kaut ko garšīgu.

Ko mēs šogad varam sagaidīt tir-dziņā? Protams, katram vienmēr paša vēders ir vistuvākais. Lejas zālē visu dienu piedāvās meistarīgo šefpavāru Raimonda Ramaņa un Jāņa Ansona karstās pusdienas plus gardus saldos ēdienus. Bet nākotnes vajadzībām taču jāiepērkas, un šī iepirkšanās no-tiks piparkūku un pīrāgu valstībā. Neizpaliks, protams, tautiskais ēdienu klāsts, bet šoreiz aizsniegsimies vēl tā-lāk. Inta Grunde piedāvās pašcepto un pašsieto visu ko, Melngailis kā firma Black Rooster tirgos veselīgās pašcep-tās maizes, lietuvietis Laurynas nāks atkal ar plašu pārtikas un citu Lietuvas preču klāstu. Un visam savu garšīgo Tantes Z salātu mērci pārlies pāri jau-niņā tirgotāja Tija Vilciņa.

Tomēr no ēdiena vien nevar dzīvot, ir taču arī jāapmierina estētiskās pra-sības. Fona mūziku kā ik gadu gādās Guna un Endrjūs (Andrew) Panteļi.

Paredzam plašu rotu klāstu no dau-dziem tirgotājiem: Baltic Shop brauks ar U-Haul, lai noklātu savus trīs gal-dus, plus būs vēl no Pārslas Kriķes rotas un no lietuvietes Vitalijas paš-taisītas rotas. Sandra Jansona (ar Nila un Mares palīdzību?) tirgos latviskas mantas, bet Sarmīte Pērkona šoreiz rādīs āmišu rokdarbus un preces. Va-rēsim vēl aplūkot apgleznotus lakatus, dažāda veida apsveikuma kartiņas, t-kreklus un somas, un vēl daudz vai-rāk. Nogurušos atsvaidzinās Laila Gansert ar Mērijas Keijas (Mary Kay) skaistumkopšanas līdzekļiem. Un ja vēl nepietiek, ap stūri Vācu biedrībā arī tajā dienā notiek tirdziņš.

Filadelfijas latviešu biedrības Zie-massvētku tirdziņš notiks sestdien, 1. decembrī, no plkst. 12.00 līdz 6.00 vakarā (plus uzdzīve). Aicinām visus!

Sandra MilevskaLaikrakstam „Latvietis“

Mūzikas skaņas no DzimtenesLatvijas Radio koris Kanādā un ASV

Latvijas Radio koris koncerta beigās.

FOTO

Helēna Gintere



Otrdien, 13. novem-brī Kara muzejā tika atvērta Gunta Kalmes jaunā grāmata Pēdas. Mācītāja pārdomas par

savas tautas vēsturi.Grāmatā īpaša uzmanība pievērsta

Latvijas šodienai globalizētajā pasau-lē. Par mūsu tautas vēsturi bieži runā kā par grūtību, ciešanu un apspiestības vēsturi, taču Guntis Kalme ir uzsvēris tieši pretējo – latviešu izturētspēju, pretestības un gara spēku un to avo-tiem Dievā. Grāmata izdota ar Roberta Feldmaņa fonda atbalstu.

Mācītājs, dr. theol. Guntis Kalme īpaši izprot savu, kā latviešu tautas mācītāja misiju. Divdesmit gadi ir pā-rāk īss posms, lai sabiedrība atgūtos no karojošā ateisma un sekojošā ma-teriālisma un tradicionālo un kristīgo vērtību nolieguma, un mācītājs uz-skata, ka ikviena tauta ir Dieva radīta superpersona, un tās dvēselei ir vaja-dzīga dziedināšana, piedošana, ticība, cerība un mīlestība kā ikvienam cil-vēkam. Dziļi sāpināto un necilvēcīgu netaisnību pieredzējušajiem – repre-sētajiem, Sibīriju, uzsūtīšanas un karu pārcietušajiem – ir vajadzīga īpaša uzmanība, tādēļ mācītājam nākas no-kāpt atmiņu ellē līdz ar savas draudzes locekļiem un izkāpt no tās ārā – ar spē-ju piedot cilvēkiem un pasaulei. Te arī meklējamas saknes viņa aizrautīgajai interesei par mūsu tautas vēsturi. Vi-ņaprāt, paaudze, kura nēsā aizliegto un apkaunojošo naidu un sāpes, ik dienas izcieš jaunus pazemojumus, kad viņu pieredzi cenšas noklusēt un padarīt par nebijušu ne tikai politiķi, bet arī liela daļa sabiedrības.

Sarīkojumu ar Tēvreizi ievadīja LELB arhibīskaps Jānis Vanags. Pēc Gunta Kalmes uzrunas un ievada grā-matas saturā un struktūrā, laba vēlē-juma vārdus teica vēsturnieks Ritvars Jansons, režisore Dzintra Geka, poli-tiski represētais Ilmārs Knaģis, Na-cionālās apvienības pārstāvis tieslietu ministrs Jānis Bordāns un citi Gunta Kalmes darba cienītāji. Galda lūgšana

pirms svētku kliņģera baudīšanas va-dīja Liepājas diecēzes bīskaps Pāvils Brūvers.

Grāmatā ir 5 nodaļas – Cēlonis, Sekas, Pretestība, Baznīca: Liecības stāja un Mēs un Eiropa, kurās aptverts laika posms no 1939. gada līdz mūs-dienām. Autors īpaši lūdza iepazīties arī ar pielikumiem, kuros bez leģendā-rās Gunāra Astras vēstules ir līdz šim latviski nekur nepublicētās Karagano-va doktrīnas fragmenti (viena no 100 ietekmīgākajiem cilvēkiem pasaulē Sergeja Karaganova 1992. gada ieteik-tā Krievijas tautiešu politika tuvējā pierobežā) un ieteikumi Nacionālās identitātes un sabiedrības integrācijas politikas pamatnostādņu (2012 – 2018) projektam, kas tika izstrādāti Gunta Kalmes, Jāņa Ata Krūmiņa un Ievas Nikoletas Dāboliņas vadībā Rīgas Lat-viešu biedrības Nacionālās identitātes komisijā 2011. gadā.

Ļoti rosinoša ir autora rakstītā rin-dkopa grāmatas ievadā: „Mēs katrs aiz sevis atstājam pēdas – savas dzī-ves nospiedumus, mūsu esības liecības tiešā un pārnestā nozīmē. Priekšgājēji ir tās atstājuši pirms mums. Ir labi tās zināt un pazīt, bet vai vienmēr tajās vajag sekot? Kuru pēdu priekšā vajag apstāties un rūpīgi pārdomāt, un pa kurām – nekavējoties iet tālāk? Ku-ras ir mūsējo, draugu un sabiedroto, un kuras – svešo un pretinieku? Un kur mūsu teritorija ir tik ļoti nomīdī-ta, ka nav iespējams atšķirt vienus no otriem?“

Ja sarīkojums Kara muzejā ir iz-devies, saliekamā starpsiena starp priekštelpu un zāli tiek nojaukta. Šo-reiz tas notika jau pašā sākumā, jo zālē vietas visiem nepietika. Tas liek cerēt, ka Gunta Kalmes grāmatai būs daudz lasītāju.

AtsauksmesInesis Feldmanis, Dr. habil. hist.,

Latvijas Universitātes profesors, Lat-vijas Zinātņu

akadēmijas īstenais loceklis: „Guntis Kalme uzrakstījis oriģinālu

un diskusijas rosinošu grāmatu. Tā saista uzmanību ar Latvijai un latvie-šu tautai izvirzīto problēmu un atziņu nozīmību. Autoram ir visai skaidrs redzējums, kas šodienas situācijā jā-dara, lai mēs varētu nosargāt savas pamatvērtības – nacionālo valsti, lat-viešu identitāti un savu izpratni par vēsturi.“

Roberts Kolbs, mācītājs, Dr. hist., Konkordijas Semināra Misijas insti-tūta direktors, Sentluisā (St. Louis), ASV: „Latviešu tautas vēsturē mācī-tājiem ir bijusi nozīmīga loma valo-das, kultūras un pašapziņas saglabā-šanā un attīstīšanā. Guntim Kalmem ir mācītāja aicinājums ar Dieva vārdu rūpēties ne tikai par savu draudzi un konfesiju, bet arī par savu tautu un tās identitāti, kas uzskatāmi parādās šajā grāmatā.“

Ilmārs Knaģis, politiski represēts 1941. un 1949. gadā, Triju Zvaigžņu ordeņa kavalieris: „Lai mūsu tautas vēsture, pārdzīvojumi un ciešanas ne-

Pēdas. Mūsējās un svešāsMācītāja Gunta Kalmes grāmata par latviešiem un latvietību

Grāmata.

Runā Dzintra Geka.

FOTO

Kristaps S

ietiņ

š

Publika.

FOTO

Kristaps S

ietiņ

š



Ar kopīgu Latvijas valsts himnas dziedā-šanu pie Brīvī-bas pieminekļa noslēdzās Pie-balgas jauniešu stafetes skrējiens Nesam gaismu!,

kas notika 7. novembrī, Kārļa Skal-bes 133. dzimšanas dienā un bija vel-tīts dižā piebaldzēna, latviešu Pasaku ķēniņa un krietna valstsvīra piemiņai.

Vairāk kā 100 Vecpiebalgas un Jaun-piebalgas jaunieši savu Gaismas skrējie-nu sāka agrā rītā, pl. 7.45 no K. Skalbes Saulrietiem Vecpiebalgā. Svinīgais brī-dis pie Saulrietu kamīna sākās ar skrē-jiena idejas autora, biedrības Piebalgas attīstībai vadītāja Mārča Ločmeļa uzru-nu, kurš aicināja jauniešus domāt labas un lielas domas un sapņot lielus sapņus, nesot Vecpiebalgas un Saulrietu gaismu uz Rīgu un vienmēr. Ticība Piebalgas jauniešu varēšanai izskanēja viņa no-vēlējumā, ka nākotnē kāds no šodienas pasākuma dalībniekiem varbūt kļūs par īstu gaismas nesēju. Vecpiebalgas nova-da domes priekšsēdētāja Ella Frīdval-de-Andersone atgādināja, ka Piebalga izsenis bijusi gaiša vieta ar stiprām kul-tūrvēstures saknēm, kas vienmēr godā-tas un ir drošs pamats nākotnei. PMA Orisāre vadītāja Līva Grudule skrējē-jiem tālajā ceļā līdzi deva ceļamaizi, vecpiebaldzietes Zaigas Gavares ceptā maize vēlāk dienas gaitā pārtapa par īs-tenām spēka rikām jauniešiem.

Svinīgais brīdis noslēdzās ar Vec-piebalgas himnas dziedāšanu, kas krēs-lainajā rudens rītā Skalbes mājās bija īpaši emocionāls brīdis, kad šķita, ar savu klātbūtni mūs neredzami, bet sajū-tami pavada gan pats Kārlis Skalbe, gan himnas vārdu autore, dzejniece, skolotā-ja un sava laika Skalbes gaismas nesēja Adīna Ķirškalne. Pie kamīna aizdegtā petrolejas lampa skolēnu un Vecpiebal-gas sportistu nesta, sāka ceļu uz Rīgu.

7. novembra rīts iesākās kā pasaka, naktī bija uzsnidzis viegls sniedziņš un Incēnu kalna egles rotājās baltām micī-tēm, zāle, koki, puķes, visa pasaule bija balta. Ceļā skrējēji piedzīvoja visus Lat-vijas gadalaikus, sākot ar ziemu, slapju sniegu, asu vēju, aukstu lietu, bet jau pusceļā laiks iegriezās uz sauli un līdz vakaram pasaule noskaidrojās. Īstens pārbaudījums sākās aiz Ērgļiem, Kan-garu kalnu ceļos gaismas nesēju kājas brīžam līdz potītēm stiga dubļos, bet tas nevienu brīdi nemazināja skolēnu apņēmību un skriešanas sparu. Ik pa ki-lometram vai diviem mainoties, jaunieši turpināja skrējienu, pēc katra pievarētā posma autobusā atgriezās paguruši, at-pūtās un atkal nomainīja cits citu. Lie-liski palīgi bija Vecpiebalgas lielie spor-tisti, jo skriet kopā ar olimpieti Līgu

Glāzeri, divkārtējo pasaules čempionu motokrosā Kaspa-ru Stupeli, volejbo-listiem Arni Tunti un Atvaru Vildi gribēja katrs.

Skrējiena laikā tie jaunieši, kuri tajā brīdī atpūtās autobusā, apciemo-ja ceļā esošās sko-las, dāvinot klinģe-ri un Piebalgas medu un aicinot pievienoties gais-mas skrējienam.

Skrējēju au-tobusā visu ceļu valdīja lielisks no-skaņojums, Kārļa Apalupa ģitāras spēles pavadījumā skrējēji un pasākuma organizatori iz-dziedāja vai visas latviešu dziesmas.

Tuvojoties Rīgai dienu nomainī-ja vakars un skrējēju nestā lampa kā gaismas stars sildīja, uzmundrināja un iedvesmoja. Rīga gaismas nesējus sa-gaidīja draudzīgi. Skolēni vēlāk vēl ilgi ar sajūsmu stāstīja cits citam un māji-niekiem, kā Rīgā bija apturēta satiksme, kā pa lielajiem satiksmes apļiem skrēja vieni paši piebaldzēni ar gaismas lampu, bet visos virzienos stāvēja auto rindas, kas deva ceļu skrējējiem, kā pāri jauna-jam Dienvidu tiltam bija jāskrien garš gabals gandrīz līdz pašam Lido, jo uz tilta nevarēja viens otru nomainīt, un to izturēja ne tikai skrējiena organizators Mārcis Ločmelis, bet arī mazais Vecpie-balgas vidusskolas 5. klases skolnieks Andris Brauers. Rīgā skrējienam pievie-nojās arī Rīgas vecpiebaldzēni. Pēdējo posmu no Okupācijas muzeja pa Kaļķu ielu līdz Brīvības piemineklim skrēja visi. Pirmajās rindās soli solī ar lielajiem vidusskolniekiem skrēja 2. klases Rū-dolfs Rudzītis un Klāvs Vilde, turpat jau pieminētais 5. klases Andris Brauers un Loreta Ločmele, visiem pa vidu kā mazi rūķīši, izkāpuši no Kārļa Skalbes pasa-kām, sešgadnieks Linards Ločmelis un piecgadniece Lizete Rudzīte. Skrējienu noslēdza šo rindu autore. Dzelteno gais-mas nesēju krekliņi, spožie acu skatieni, nogurušās, bet laimīgās sejas piepildīja krēslaino Vecrīgu ar īstu, grūti aprakstā-mu, bet ar sirdi sajūtamu gaišumu.

Pie Brīvības pieminekļa tālā ceļa veicējus sagaidīja Vecpiebalgas nova-da domes priekšsēdētāja Ella Frīdval-de-Andersone, Jaunpiebalgas novada domes priekšsēdētājs Laimis Šāvējs un Rīgas pieminekļu aģentūras direktors Guntis Gailītis, kā arī vecpiebaldzēnu sirsnīgie draugi komponists Jānis Lū-

Nesam gaismu!Skrējiens no Vecpiebalgas uz Rīgu Skalbes dzimšanas dienā

Skrējēji.

FOTO

Egils Jo

hansons

Skrējēji pie Brīvības pieminekļa Rīgā.

FOTO

Egils Jo

hansons


„Saulrietos“, uzsākot skrējienu.

FOTO

Aivars O

šiņš

Reizēm bija jāskrien pa dubļiem.

FOTO

Aivars O

šiņš


ekspedīcijas dalībnieki devās uz Aus-trāliju par saviem līdzekļiem, atskaitot Latvijas Universitātes Fonda pārstā-vi, kurai bija dots uzdevums stiprināt kontaktus ar Austrālijas latviešiem.

Kaut arī pilna saules aptumsuma novērojumiem mūsdienās nav būtiskas zinātniskas nozīmes, tomēr katru gadu šo reto dabas parādību, kas redzama tikai īsu brīdi noteiktā vietā, dodas no-vērot daudzi tūkstoši cilvēku no visas pasaules. Nākamie pilnie saules aptum-sumi būs labi novērojami Dienvidaus-trumāzijas salās (Sumatra, Borneo, Su-lavesi) 2016. gadā un ASV 2017. gadā.

Ilgonis Vilks

Lasi vēl:Raksts portālā diena.lv http://

w w w . d i e n a . l v / l a t v i j a / z i n a s /australija-lu-parstavji-klust-par-aculieciniekiem-dramatiskam-saules-aptumsumam-13977886

Ekspedīcijas mājas lapa http://2012.eclipse-tour.org/?lang=lv

Latvijas Universitātes preses ziņa par gatavošanos braucienam http://

www.lu.lv/zinas/t/15976/par aptumsumu Vikpēdijā anglis-

ki http://en.wikipedia.org/wiki/Solar_eclipse_of _November_13,_2012

par saules aptumsumiem latvie-šu Vikipēdijā http://lv.wikipedia.org/wiki/Saules_aptumsums

Klausies:Latvijas Radio 1 raidījums Zi-

nāmais nezināmajā, 21.11.12, 14.05 – 15.00 http://www.latvijasradio.lv/program/1/2012/11/20121121.htm

mākoņos, un jau pēc dažām minūtēm sākās aptumsuma daļējā fāze. Tā kā tobrīd saule nebija redzama, modelē-jām tās izskatu ar datorprogrammas palīdzību. Bet tad jūrā parādījās saules apspīdēts plankums, un arī mēs māko-ņu spraugās ieraudzījām sirpjveidīgo sauli, kuru palēnām aizsedza Mēness.

Tuvojoties pilnajai fāzei, kļuva tum-šāks un vēsāks, netālu no saules bija redzama spožā Venēra. Un tieši tobrīd saulei tuvojās īpaši tumšs mākonis... Bet tad, pilnajai fāzei sākoties, mākonī iz-veidojās brīvs ieloks, un kļuva redzams Mēness aizsegtais melnais saules disks ar sudrabaino vainaga spīdumu tam apkārt. Atskanēja publikas sajūsmas saucieni, kas nerimās visas divas mi-nūtes, kamēr ilga pilnā fāze. Daļa mūsu grupas dalībnieku steidza fotografēt un filmēt, bet citi vienkārši baudīja fan-tastisko skatu. Visapkārt jūrā pamalē redzama dzeltenīga rieta blāzma. Bija tik tumšs kā pēc saulrieta, kad redza-mas spožākās zvaigznes. Pieredzējušie novērotāji stāstīja, ka citās aptumsuma reizēs iestājusies gandrīz pilnīga tumsa.

Pilnās fāzes beigās gar Mēness malas nelīdzenumu izspīdēja pirmais saules stars, veidojot t.s. dimanta gre-dzenu, un pēkšņi dienas gaisma atgrie-zās. Bija tāda sajūta, ka sauli ieslēgtu kā lampu. Visi steidza dalīties iespai-dos, neaizmirstot uzmest aci arī saulei, kas aptumsuma noslēguma daļā bija redzama arvien labāk. Caur koku za-riem bija labi novērojamas ēnas saules sirpja formā. Nolēmām saules attēlu ar tālskati projicēt uz ekrāna. Tas piesais-tīja publikas uzmanību un deva iespēju pastāstīt par mūsu ekspedīciju. Mūsu

nītas tilta margas, samazinot brīvos laukumus – šobrīd vecāku nepieskatīti bērni bez problēmām var iekrist ūdenī.

Tilts un labiekārtotā Driksas upes krastmala ir pārdomāti izgaismoti, tā-pat ir pamatīgi nostiprināta krastmala un izbūvēta promenāde ar velosipēdistu celiņu augšā un gājēju celiņu pie ūdens līdz jaunajam pontonu tiltam. Pašsapro-tama lieta ir tā, ka ceļoties ūdens līme-nim apakšējais gājēju celiņš būs zem ūdens, bet tāda ir dzīve pie lielām upēm.

Tilts ir augsts; ja bail no augstuma, jāiet prātīgi – vismaz vienu reizi, lai piepildītos vēlēšanās. Arī skats no tilta un visām promenādēm ir skaists. Tad, kad tiks pabeigti labiekārtošanas darbi Pasta salā – pilsētas atpūtas zonā, tad jelgavnieki būs ļoti lepni un no savas pilsētas nebrauks prom.

Lai jums izdodas, jelgavnieki! Pie tilta plānots uzstādīt Klīstošā studenta skulptūru; gaidīsim!

Aina GailīteLaikrakstam „Latvietis“

Mītavas tilts JelgavāTurpinājums no 1. lpp.

Mītavas tilts.

FOTO

Aina Gailīte

Saules aptumsums AustrālijāTurpinājums no 1. lpp.

Mēness saulei priekšā.

FOTO

Emīls Veide

Ekspedīcija no Latvijas vēro sauli Kērnsā.

FOTO

Ilgonis V

ilks


24. oktobrī PBLA valdes priekšsēdis Jānis Kukainis svinīgā pie-ņemšanā nolasīja PBLA rezolūciju izsludināt 2013. gadu par Latvijas Okupācijas muzeja gadu un aicināt pasaules lat-

viešu organizācijas un latviešus dāsni atbalstīt Latvijas Okupācijas muzeja iekārtošanu Nākotnes Namā.

Oktobris muzeja darbiniekiem bi-jis vispiesātinātākais un darbīgākais šī gada mēnesis, jo ritēja ilgi gaidītā pārcelšanās uz pagaidu mājvietu Rai-ņa bulvārī 7. Lai arī vēl daudzi mantu saiņi gaida izpakošanu, pārcelšanos simboliski noslēdzām 25. oktobrī ar svinīgu pārcelšanās gājienu. „Mēs pārceļamies uz laiku, lai atgrieztos Nākotnes Namā“, aizverot namdurvis sacīja Okupācijas muzeja biedrības (OMB) valdes priekšsēdis Valters Nol-lendorfs.

Līdztekus pārcelšanās darbiem muzeja darbinieki, pieaicināti māksli-nieki, galdnieki un elektriķi Raiņa bul-vāra četrās ekspozīcijas zālēs ierīkoja pagaidu ekspozīciju. To apmeklētājiem atvēra 11. novembrī, Lāčplēša dienā.

12. oktobrī muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs aizstāvēja promocijas darbu Latviešu nacionālā pretošanās kustība un Rietumu sabiedrotie (1941–1945) un ieguva vēstures doktora zi-nātnisko grādu.

18. oktobrī Ordeņa kapituls no-lēma apbalvot muzeja audiovizuālo materiālu krātuves vadītāju Andreju Edvīnu Feldmani ar Latvijas valsts augstāko apbalvojumu – Atzinības

krustu, V šķiru par nopelniem Latvi-jas valsts labā.

18. oktobrī Saeimā tika nodibinā-ta Latvijas Okupācijas muzeja atbal-sta grupa, kurā šobrīd apvienojušies 15 deputāti. Atbalsta grupas vadītāja ir Inese Laizāne, bet vadītājas viet-nieks – Ojārs Ēriks Kalniņš.

Valters Nollendorfs 24. oktobrī saņēma Pasaules Brīvo latviešu ap-vienības (PBLA) balvu 2012. gadā. Tā viņam piešķirta par nenogurstošu, pašaizliedzīgu darbu Latvijas Oku-pācijas muzejā, tā Nākotnes Nama izveidē, Latvijas vēsturiskās atmiņas saglabāšanā un skaidrošanā Latvijā un ārzemēs.

26. oktobrī rīkojām pateicības va-karu muzeja ziedotājiem un atbalstītā-

jiem, kas dzīvo Latvijā.Muzeja direktore pasniedza goda

rakstus Daugavas Vanagu centrālajai valdei Rīgā, Okupācijas muzeja atbal-sta grupai ASV un pārstāvjiem Kanā-dā, Austrālijā un Lielbritānijā.

LR Kultūras ministrija oktobrī piešķīra 8000 LVL no Integrācijas fon-da muzeja Izglītības nodaļas darbam.

No 25. līdz 30. oktobrim muzeja Izglītības nodaļa organizēja Starptau-tiskās krimināltiesas simulāciju, kurā jaunieši no četrām Baltijas jūras re-ģiona valstīm izspēlēja trīs Starptau-tiskās krimināltiesas procesus, tostarp 1949. gada deportāciju lietu.

Inese KrieviņaLatvijas Okupācijas muzeja

sabiedrisko lietu vadītāja

aizietu nebūtībā, ir svarīgi notikumu pieraksti, katrs vārds tautas piedzīvo-tā atcerei un apcerei. Tādēļ grūti pār-vērtēt šo mācītāja Gunta Kalmes dar-bu. Kaut būtu vairāk šādu grāmatu!“

Ritvars Jansons, Dr. hist. Latvijas Okupācijas muzeja ekspozīcijas kura-tors: „Teologs un domātājs G. Kalme

atgādina, ka mūsu pamatvērtības ir latviešu valoda un Latvijas Republikas valstiskuma nosargāšana. Šodienas globalizētajā pasaulē latviešu valoda, kultūra, vēsturiskā atmiņa, nacionālā identitāte tiek ignorēta vai no tās tiek ieteikts pat atteikties. Lai Latvija arī nākotnē pastāvētu kā nacionāla valsts, mums, latviešiem, jābūt tautai ar aug-stu pašapziņu, – šī G. Kalmes atziņa atgādina to, ka pat vistumšākajos un

grūtākajos laikos latviešos ir dedzis pašlepnums, spīts un drosme. Šī atzi-ņa arī atgādina, ka par savu tautu un savu zemi latvietis ir cīnījies vienmēr, kad pavērusies kaut visniecīgākā ie-spēja. 1918. gada 18. novembrī, nodi-binot Latvijas Republiku, stiprie, gud-rie un dedzīgie latvieši bija izcīnījuši savu valsti.“

Ieva Nikoleta DāboliņaLaikrakstam „Latvietis“

Pēdas. Mūsējās un svešāsTurpinājums no 8. lpp.

sēns un dziedātājs Zigfrīds Muktupā-vels, aktieris Kaspars Zvīgulis. J. Lūsē-na komponētās dziesmas ar K. Skalbes vārdiem Z. Muktupāvela izpildījumā pie Brīvības pieminekļa radīja neaiz-mirstamu noskaņu, no Saulrietu kamīna atnestā gaisma mirdzēja zem K. Skal-bes novēlējuma Tēvzemei un Brīvībai, un sagaidītāju lepnuma pilnās uzrunas sildīja mazo un lielo piebaldzēnu sirdis.

Atkal viens piebaldzēnu gais-mas ceļa posms noiets. Ceļš, kas ir mūžīgs, kā pati Piebalga. Šodienas jaunieši nesa ne tikai Kārļa Skalbes gaismu Latvijai. Viņi cēla spožu tiltu starp krietno piebaldzēnu paaudzēm un dižajiem darbiem tautas labā. Šī tilta vienā galā Vecpiebalgas ratiņš un tā dreimaņu spēks, tālāk garā virtenē Vecpiebalgas draudzeskola, SKOLO-TĀJI, jaunlatvieši un Atis Kronvalds, viņu ideju turpinātājs Kārlis Skalbe un vēl un vēl... Tilta šajā galā Reinis, And-

ris, Lizete, Linards, Rūdis, Klāvs, mazi vēl, bet cik lepni par savu Vecpiebalgu, par savu Jaunpiebalgu, par Latviju!

Iespējams, klusās naktīs Vecrīgas bruģis vēl atbalso piebaldzēnu dau-dzināto, gaismas kopkorī neskaitāmas reizes skandēto:

„Kas mēs esam?LATVIEŠI!Kas mēs esam?LATVIEŠI!!!“

Līva GruduleLaikrakstam „Latvietis“

Nesam gaismu!Turpinājums no 9. lpp.

Oktobra notikumi Latvijas Okupācijas muzejāMuzejs pārceļas uz pagaidu telpām

Pārcelšanās. Ar plakātiem no kreisās: Gundega Michele, Valters Nollendorfs, Astrīda Jansone, Aija Ebdene.

FOTO

A. E

. Feldm

anis


Kad kuģis Nelija (Nelly) 1949. gadā 15. jū-lijā iebrauca Melburnas ostā, pasažieru sarakstā bija Edgars Švinka ar sie-vu Zigrīdu, kā arī Zigrī-das māte Emīlija Grislīte.

Emīlija Grislīte pie-dzima 20.9.1879. Lejasciemā un dzīvo-ja ģimenē, kur bija četras māsas un viens brālis. Kad Emīlija apprecējās, tad vīrs Jānis strādāja viesnīcā Roma kā šveicars. Jānis cara armijā spēlēja ragu pūtēju orķestrī. Viņš arī spēlēja cītaru. Ģimene pieauga – Jānim un Emīlijai piedzima četras atvases. Sli-mības bērnībā atņēma dēlu un jaunāko meitu Liliju.

Atgriežoties no kara cara armijā, Jānim bija bojātas plaušas no iprīta (angl.: mustard gas), un ar to viņš atva-dījās no ģimenes. Emīlija to nevarēja pārvarēt un pēc bērēm atdeva Edīti un Zigrīdu audzināšanā savām māsām, bet pati aizbrauca pie brāļa uz lauku mājām Druvienā, Vidzemē. Tur viņa nodzīvoja līdz tam laikam, kad Zigrī-da apprecējās ar Edgaru Švinku.

Zigrīda Grislīte/Švinka (dzim. 29.4.1909. Rīgā). Kad tēvs mira, abas māsas bija maziņas. Bija jādzīvo pie tantēm. Agrā bērnībā Zigrīda tika sūtīta pie Alvīnes tantes uz Sanktpē-terburgu. Alvīne bijusi ļoti laba pret mazo meiteni. Šeit Zigrīda gājusi skolā un iemācījusies krievu valodu. Vēlāk pieaugot, dzīve pie citas tantes nav bi-jusi patīkama. Bieži bijis jādara kalpo-nes darbi un jāvalkā māsīcas lietotās drēbes. Šajā laikā Zigrīda turpinājusi skoloties vakara ģimnāzijā, ko arī bei-gusi. Šeit satikusi Edgaru Švinku, un tā arī viņu dzīves savienojušās.

Edgars Jēkabs Švinka (dzim. 12.6.1910. Gulbenē). Viņš auga daudz-bērnu ģimenē un bērnībā dzīvoja vecā-ku mājās Pūliņi Elstēs. Edgars apmek-lēja Gulbenes skolu un vēlāk mācījās Rīgā, kur nobeidza vakara ģimnāziju.

Pēc laulībām Edgars un Zigrīda iesāka dzīvi dzīvoklī, kas atradās As-pazijas bulvārī, pretī universitātei. Dzī-voklī bija divas istabas, vienā istabā bija krāsns. Ūdens krāns atradās kopīgā gaitenī ar citiem iedzīvotajiem, tāpat arī labierīcības. Pieaugušie gāja uz pirti.

Rasma (dzim. 31.3.1936. Rīgā). Rasma dzīvoja Aspazijas bulvāra dzī-voklī līdz krievu ienākšanai. Māte strādāja kā ierēdne Aizsargu štābā, bet Edgars Rīgā kā autobusu kontrolieris Autosatiksmes sabiedrībā V. Bergholds un biedri. Svētku dienās pie visiem autobusiem plīvoja Latvijas un Rīgas karodziņi. Kad krievi ienāca, Edgaram bija uzdots karodziņus sadedzināt. Trīs karodziņus Edgars iebāza kabatā. Tas

bija drosmīgi, jo, ja tie būtu atrasti, ceļš uz Sibīriju būtu nodrošināts.

Krieviem ienākot, Švinku ģimeni izmeta no dzīvokļa un ierādīja pagra-ba dzīvokli, kur ūdens bijis līdz potī-tēm. Darba devējs Bergholds piedāvāja apmešanos savā mājā Mežaparkā. Šeit piedzima Māra, jo vietējā slimnīcā ne-bija ne elektrības, ne arī ūdens. Edgars ar divriteni brauca vecmātei pakaļ.

Sarkanarmijai atkāpjoties, Me-žaparka munīcijas noliktavā notika milzīgs sprādziens, kura rezultātā ap-kārtējām mājām izbira visi logi, kaut arī bija aplīmēti papīra strēmelēm.

Edgars meklēja ģimenei citu dzī-vokli, kuru atrada Hospitāļu ielā, tuvu pie kara slimnīcas. Šā dzīvokļa vannas istabā nebija neviena krāna, jo māja bija būvēta kara laikā. Šai laikā Edgars uzzināja, ka Švinku ģimene nozīmēta izsūtīšanai uz Sibīriju, un tāpēc nolē-ma atstāt Latviju.

Rasmas vārdos „Ar dažām man-tām mēs izbraucām uz Vāciju, uz Svi-nemindi (vāciski Swinemünde, tagad Polijas pilsēta Świnoujście) ar vācu kara kuģi Gen. Skaugrum. Svinemindē gulējām uz grīdas salmos un te sasta-pāmies ar utīm.

Kuģis bija pilns ar bēgļiem. Trūka dzeramā ūdens, bet pārtikai bijām pa-ņēmuši līdz kaltētu maizīti. Tajā laikā bija daudzas krievu zemūdenes, kas torpedēja vācu kuģus. Arī mūsu kuģī-tis tika torpedēts, bet kapteinis paspēja strauji sagriezt kuģi, un torpēdas aizgā-ja katra gar savu pusi garām. Uz klaja mēs gandrīz visi apgāzāmies. Pēc tā tad arī bēgļi uzsauca: „Urrā, Kapitein!“

Laimīgā kārtā mammai bija mā-sīca Austrijā, Blūdencas (Bludenz) pilsētiņā, un tā mēs drīkstējām atstāt nometni un doties pie viņiem.

Pirmā dzīves vieta bija viesnīca, vē-lāk dabūjām dzīvokli bijušā „Gasthaus zum Halde“. Te agrāk arī bijusi vies-nīca, kas tagad sadalīta dzīvokļos. Šeit dzīvoja četras latviešu ģimenes.

Tēvs strādāja vietējā pastā līdz tam, kad ārzemniekus atlaida. Pēc tam viņš ģimeni uzturēja, pievadājot pienu. Mamma mazgāja vienam franču kara-vīram drēbes, kas par to samaksāja ar produktiem – ziepēm, šokolādi u.c.

Kādu dienu šis franču kareivis at-skrēja un mēģināja mums iestāstīt, ka franču armija izvācās, un lai nākam uz pārtikas noliktavu. Tad nu arī vīri un sievas stiepa, ko nu varēja, nezināda-mi, kas bundžās iekšā. Viss šis notika īsi pirms Jāņiem, un tā mums bija liels ritulis siera. Latvieši sarīkoja Jāņus ar sieru, alu un dziesmām. Austrieši ļoti priecājās, jo Halde bija atkal at-dzīvojusies.“

Pēc Blūdencas Švinku ģimene, kā

arī pārējie devās uz Eslingenas nomet-ni amerikāņu zonā, tur pavadot piecus gadus.

Eslingenā Rasma gāja skolā, pie-dalījās gaidās un dziedāja svētdienas skolas korī. Māra apmeklēja pirmo klasi un mācījās baletu. Zigrīda dzīvo-

Flinderiešu māju stāsti – Pirmās mājas stāstsEdgars un Zigrīda Švinkas, Emīlija GrislīteOtrais turpinājums. Sākums LL228, LL230.


Zigrīda labā pusē ar mammu un māsām.

FOTO

no Švinku ģimenes arhīva

Edgars armijas uniformā 1933. gadā.

FOTO


Švinku ģimene 1944. gada pavasarī.

FOTO



FOTO

no ģimenes arhīva

ja mājās, bet Edgars strādāja sardžu/darba vienībā.

Pēc pieciem gadiem ģimene pie-teicās izceļot uz Ameriku, bet tika noraidīta, jo Edgars bija vienīgais ap-gādātājs 5 locekļu ģimenē. Tādi paši rezultāti bija uz Argentīnu un Brazīli-ju. Tā atlika tikai Austrālija.

Edgars iesāka Viktorijā strādāt Ben-alas (Benalla) armijas nometnes vir-tuvē. Tad viņš pārcēlās uz Adelaidi un savus līgumu gadus nostrādāja Holdena mašīnas fabrikā. Sākuma gadus dzī-voja ostas apgabalā Dreiperā (Draper, Pt. Adelaide) kopā ar Ozoliņu ģimeni.

Pēc tam Edgars strādāja kā gald-nieks būvfirmā Venders un Dirholts (Wender and Duerholt) un vēlāk ar znotu Andi Lāci strādāja viņa būvfir-mā. Edgars iestājās Daugavas Vanagos un tos aktīvi atbalstīja līdz slēdza acis uz mūžu.

Adelaidē Zigrīda strādāja, tīrot mā-jas un kā apkalpotāja Osbornas spēksta-cijas ēdnīcā. Zigrīda mīlēja dziedāt. Kad nodibinājās latviešu jauktais koris, viņa ieņēma vietu soprānu rindās un tur nodziedāja līdz sirmam vecumam. Viņas otrā mīlestība bija dārzs, kas vienmēr bija skaisti plaukstošs un zaļš.

Zigrīda visu mūžu sarakstījās ar māsu Edīti, kura palika Latvijā. Pirmo reizi pēc kara viņas satikās 1981. gadā, kad Zigrīda kopā ar meitu Rasmu un mazmeitu Dzintru iebrauca Rīgā un apmetās viesnīcā Rīga, kur bija ierobe-žots laiks un ceļošanas maršruts. To-mēr pēdējā dienā visas izbrauca tālāk nekā atļauts, bet bez sliktām sekām. Rasma vienu labu dienu tirgū nopirka 1 kg gaļu, un tante Edīte brīnījās, jo tas viņai izmaksātu mēneša pensiju.

Vēlāk Zigrīda ar Edgaru apciemoja Latviju vēl padomju laikā un izstaigāja bijušās dzīves vietas, satika radus.

Edgars aizgāja mūžībā 20.2.1987., Zigrīda – 1998. gada 17. aprīlī.

Rasma atceras lielos Flindersa ielas mandeļu dārzus un to pirmo ražu, ko kaimiņi Edgars un Žanis Ozoliņš vāca un veda mājās uz Dreiperu. Toreiz vēl mājas nebija uzbūvētas un bija jābrauc ar vilcienu no Vudlandsparka (Wood-land Park) stacijas uz Adelaidi un tad jāpārsēžas līdz Dreiperas stacijai (ostas priekšpilsēta). Edgars un Žanis salīkuši stiepa smagos mandeļu maisus! Pār-nākot mājās, lielā priekā rādija gados vecākam austrāliešu kaimiņam lielos ienākumus. Kaimiņš puišus informēja, ka mandeles vēl zaļas un nav gatavas. Ārējai čaulai esot jāpārplīst, tad tā at-veras, un rieksti viegli nolobāmi. Nekas cits neesot atlicis, kā savākto ražu žāvēt saulē, un tas ir bijis katorgas darbs, jo riekstu ārējā čaula netaisījusies vaļā, un katra mandele bijusi ar nazīti jāattaisa.

Spilgtā atmiņā Rasmai ir laiks, kad māja bijusi nupat uzbūvēta. Visiem bijis liels, liels prieks! Tad pienākusi ziema ar smagām lietus šturmēm nebruģētajā

ielā. Sabiedriskais transports bijis ļoti labs, ja tikai pie tā varētu tikt ar sausām kājām. Visur briesmīgi dubļi, un nebija cerību ar tīriem apaviem tikt galā. Flin-derieši salikuši galvas kopā un sagādāja vecus kurpju pārus, ar kuriem brist pa dubļiem gan uz staciju, gan autobusu, nesot tīrās kurpes rokā. Vecās dubļai-nās kurpes ceļojušas no viena ielas gala uz otru, katrreiz ar citu valkātāju. Bieži arī šie glaunie apavi pielijuši, bet tomēr kaut kā pa dubļiem esot šļūkājuši!

Rasma apprecēja Andi Lāci un turpināja dzīvot Adelaidē, nostrādājot 26 gadus par skolotāju pavalsts sis-tēmā. Agrākos gadus viņa piedalījās sabiedrībā gaidu pulciņā un mācīja svētdienas skolā. Tagad Rasmu var sa-tikt Daugavas Vanagu bibliotēkā, kur viņa ir vadītāja, kā arī palīdzot muze-jā un latviešu namā Tālavā, pavadot daudzas stundas, kārtojot humanitārās palīdzības pakas uz Latviju.

Rasmai un Andim ir trīs bērni – Dzintra, Imants un Kims.

Dzintra (dzim. 24.12.1955. Ade-laidē) absolvēja latviešu pamatskolu un dejoja tautas dejas kopā Auseklītis. Dzintra izstudēja un ieguva lauksaim-niecības zinātnes grādu un strādā Bran-dīsa (Brandeis) Universitātē Bostonā, Amerikā kā bibliotekāre. Viņa aktīvi piedalās Bostonas latviešu luterāņu baz-nīcas draudzē un ar vīru Kozimo (Co-simo) bauda nākamo dzīves posmu, iz-vedot meitu Heiliju (Haley) tautās; viņa apprecējās ar Vilisu Monrovu (Willis Monroe), kveikeru (Quaker) reliģijā.

Dzintra ir apciemojusi Latviju di-vas reizes, pirmo reizi 1981. gadā ar māti un vecomāti un vēlāk viena pati.

Imants (dzim. 21.3.1957. Adelaidē) absolvēja latviešu skolu, dejoja tautas dejas tāpat kā māsa un piedalījās skau-tu vienībā. Imants izmācījās par sko-lotāju un ar sievu Heidi, kurai māte ir latviete, dzīvo Kvīnslandē 150 km no Brisbanes lielā Kurānas (Coorana) mežā, kur audzē mango un skaistuma krūmus un kokus. Apkārtnē ir kalni, meži un tropiskie stādi.

Kims (dzim. 25.12.1964. Adelaidē) apmeklēja latviešu skolu un arī Annas Ziedares Vasaras vidusskolu, dejoja tautas dejas un piedalījās skautu vie-nībā. Kims izmācījās un ieguva dārz-kopības (Landscaping/horticulture) grādu Sidnejā. Tagad dzīvo Adelaidē.

Māras (dzim. 30.6.1941. Rīgā) Flindersa ielas atmiņās ir skaistie uz-plaukušie mandeļu dārza ziedi un ne-dēļas nogales, kad braukušas ar māsu vecākiem līdzi strādāt, kraujot jaunai mājai ķieģeļus. Pusdienās esot sēdē-juši lielajā mandeļu dārzā, ēdot no paciņām taisīto garšīgo vistas nūdeļu zupu. Kamēr māju uzbūvēja, vecāki bieži gulējuši mazā šķūnītī, kur vēlāk arī gulēja citi kaimiņi, kamēr būvēja savas mājas. Tas bija laiks, kad visi kaimiņi gāja viens otram palīgā talkās.

Māra arī atceras, ka mandeļu ražu nesa pārdot netālā riekstu firmā Ditters, kā arī olīvas, ko salasīja no apkārtnes

kokiem. Tēvam esot bijis mīļš sports, un mājās tika izgatavots galda tenisa galds. Tas lepni stāvēja garāžā, kur tad arī notika sacīkstes. Mātei mīlestība bija dārzs, un viņa bija lepna par saviem stādiem un puķēm. Vēlākos gados sest-dienas rītos pēc latviešu skolas kopā ar Skrastiņu meitenēm Māra sēdējusi un spēlējusies lielā kokā, kas atradās ielas vidū, un sūkājušas konfektes sour sobs.

Māru bieži varēja redzēt uz skatu-ves teātru izrādēs vai arī dziedot jauktā korī. Viņa aktīvi piedalījās gaidu nodar-bībās. Māra pabeidza studijas Mākslas skolā (Adelaide School of Art) un pēc studijām strādāja par mākslas skolotāju divās ģimnāzijās. Tad radās iespēja pa-ceļot pa pasauli. Londonā viņa apmetās Lietuviešu namā un tur satika Vitāliju Sarkanu, ar ko nodibināja kopīgo dzīvi. Vitālijs ir labāk pazīstams kā karikatū-ru zīmētājs Sax. Vēlāk Māra piedalījās izrādē Londona Dejo, kas uzstājās Rīgā. Londonas dejotāji bija pirmie ārzemju dejotāji, kas viesojās Latvijā. Māra ar Vitāliju uzaudzināja meitu Aivu. Māra turpina dzīvot Anglijā, gleznojot un

Flinderiešu māju stāstiTurpinājums no 12. lpp.

Edgars mājas vietā 1952. gadā.

FOTO



Rasma un Māra palīdz salikt ķieģeļus.

FOTO


Švinku māja Flindersa ielā.


ir LUF izpilddirektore, sūtot e-pastu [email protected]; vai [email protected]; vai ziņas iegūt www.fonds.lv.

Kopš 2004. gada ir palīdzēts jau, ap-mēram, tūkstoš studentiem.

Latvijas viesi ieradās Adelaidē tuvu pie pusnakts piektdienas 2. no-vembra vakarā, un nākošā rītā pirms plkst. 11 jau devās tālāk pa Austrālijas

vidieni uz Kērnsu. Vēlam laimīgu ceļu un izbaudīt sava ceļojuma mērķi – tās divas minūtes, kad saule aptumšojas!

Gunta R.Laikrakstam „Latvietis“

LU astronoms AustrālijāTurpinājums no 2. lpp.

pateicība, jo sevišķi saimniecēm – gan par skaisti klātajiem galdiem, gan tradicionālajiem Pļaujas svētku ēdie-niem – desiņām ar kāpostiem, gan atnestajām veltēm – pīrāgiem, kū-kām un citiem gardumiem, kuru bija pārpārēm, un ko varējām iegādāties un gardi baudīt. Tāpat paldies Vienī-

bas draudzes priekšniecei – diakonei Gundegai Zariņai par darbu un veltēm Pļaujas svētkiem. Paldies diakonei Bi-rutai Apenei, kas organizēja un vadīja saimniecību, kā arī par veltēm lielajai loterijai. Paldies Arnoldam Jumiķim par dežuranta pienākumu izpildīšanu, kā arī paldies vēl daudziem draudzes locekļiem un draugiem, kas piedalī-jās svētku sagatavošanā un norisē. Un visbeidzot – mīļiem viesiem, kas svēt-

kos piedalījās un dzīvoja līdzi mūsu gadskārtējiem Pļaujas svētkiem!

Pļaujas svētki 2012. gadā ir svētīgi nosvinēti. Mēs varam doties šī gada noslēguma un Jaunā gada iesākuma zvanu skaņās – ar ticību Dievam un par svētību savai tautai un Tēvijai.

Marita LipskaVienības draudzes valdes locekle

Laikrakstam „Latvietis“

Draudzes Pļaujas svētkiTurpinājums no 5. lpp.

sirdīm. Koncerta programmā bija lat-viešu kora mūzikas zelta fonda krāju-mos ierakstītās dziesmas, piemēram, J. Vītola Bērzs rudenī, Saule austru-mos, Em. Melngaiļa Mēness starus stīgo, P. Barisona vokāli prasīgā dzies-ma Mūzai un Zilie sapņu kalni, kas jo sevišķi izcēlās ar kora izcilo tembrālo skanējumu. Vokāls kļuva gluži orķes-trāls, un koris skanēja kā viens ins-truments. Katra balss grupa, kurā bija seši dziedātāji, bija perfekti tembrāli vienota. Lieliskie kora basi ar reto oktāvistu balsīm Alfr. Kalniņa Šūpļa dziesmā skanēja kā ērģeles un soprānu legato dziedājums kā vijoles. Izcēlās arī divas solistes – P. Barisona dzies-mā Pavasara jausmas solo partiju iz-pildīja Iveta Romancāne un latviešu tautas dziesmā J. Graubiņa apdarē Tek saulīte, tecēdama solo dziedāja Ieva Ezeriete. Šī dziesma savā vienkāršībā izskanēja patiesi aizkustinoši. Teno-ru grupa un Ievas Ezerietes smalkais dziedājums uzbūra acu priekšā dzīvu ainavu zīda diegiem šūtā audeklā. Pēc programmas pēdējās dziesmas Dzie-dot dzimu, dziedot augu koris uzsāka Pūt, vējiņi, kam tūlīt pievienojās visi pārpildītas zāles klausītāji. Asaras acīs pazibēja ne tikai dziedošajā publikā, bet arī koristu sejās. Skaisti un aizkus-tinoši ir tādi brīži!

Latvijas Radio koris ir pirmais pro-fesionālais koris Latvijā, ko 1940. gadā dibināja diriģents Teodors Kalniņš. 1992. gadā par tā māksliniecisko vadī-tāju un diriģentu kļuva Sigvards Kļava un Kaspars Putniņš, abi spilgtas indi-vidualitātes, katrs ar savu rokrakstu, tādējādi papildinot kora programmas un izpildījuma varēšanas amplitūdu. S. Kļava studējis Latvijas Valsts Mū-zikas akadēmijā, Pēterburgas Mūzikas akadēmijā, Baha akadēmijā Štutgar-tē, piedalījies dažādos festivālos un meistarklasēs. Latvijā ir koncertējis ar visiem vadošajiem koriem un orķes-

triem. Viņa vadība Radio koris katru gadu sniedz pāri par 60 koncertu, un viņa galamērķis vienmēr ir bijis popu-larizēt latviešu mūziku.

Kora diriģents Kaspars Putniņš, kurš diemžēl jau bija ceļā atpakaļ uz Latviju un nevarēja būt 13. novembra koncertā, bet kuru varēja redzēt 11. no-vembrī, diriģējot visu lielo koncertu Kērnera zālē. Beidzis Latvijas Valsts Mūzikas akadēmiju, Gildholas mūzi-kas un drāmas skolu Londonā. Viņa galamērķis ir vienmēr bijis popularizēt augstvērtīgu jauno komponistu kora mūziku. 1994. gadā nodibināja atse-višķu solistu grupu – Latvijas Radio kora grupa (LRKG), kas dzied galve-nokārt 20. gadsimta mūziku un spe-cializējas ar laikmetīgās mūzikas iz-pildījumu, eksperimentējot un izzinot cilvēka balss tembrālās iespējas, mek-lējot jaunus mūzikas valodas izteiks-mes līdzekļus, sadarbībā ar jaunajiem komponistiem, tādējādi iedvesmojot tos radīt jaundarbus. Santas Ratnieces darbs bija spilgts piemērs 11. novem-bra koncertā. Līdztekus izcilai dzie-dātprasmei, kora grupa attīsta arī ak-tierspēles dotības. Veiksmes darbs šajā ampluā ir dāņu teātra Hotel Pro Forma producētais Orfeja uzvedums, kas ap-ceļoja visu Eiropu. Panākumu iedves-mota, korim tapa jauna izrāde Kara daba ar Santas Ratnieces un Žilbēra Nuno mūziku kuras pirmizrāde noti-ka 2011. septembrī. Kora solistu grupa strādā paralēli Radio kora darbam, bet diemžēl šoreiz to nebija lemts dzirdēt Sv. Jāņa baznīcas koncertā.

Radio korī dzied 25 dziedātāji, visi profesionāli mūziķi un lielākā daļa no tiem pēc savas profesijas ir kordiri-ģenti. Kamerkori var saukt par skaņu laboratoriju, koristi regulāri dažādo savu vokālo skanējumu, pievēršoties gan tadicionālās dziedāšanas noslēpu-miem, gan ceturtdaļtoņu un virsskaņu dziedāšanas mākslai. Katrs dziedātājs ir individuāls ar konkrētiem vokāliem un skatuviskiem uzdevumiem. Koris uzstājas kopā ar dažādiem Eiropas

orķestriem un muzicējis ar tādiem pa-saulslaveniem diriģentiem kā Rikardo Muti, Heincu Holigeru, Tenu Kaljus-te, Stīvu Leitonu un daudziem citiem. Koris septiņas reizes ir saņēmis Lielo Mūzikas Balvu – kā augstāko atzinību profesionālā mūziķu darba novērtēju-mu Latvijā. Vidēji 3 līdz 4 reizes se-zonā nāk klajā jauni CD, sadarbībā ar slaveniem ierakstu namiem. Kora iz-pildījumā jaunie latviešu komponisti – Ēriks Ešenvalds, Kristaps Pētersons, Mārtiņš Viļums ar saviem jaundar-biem ir uzvarējuši UNESCO starptau-tiskajos konkursos ROSTRUM.

Eiropā koris ir iemantojis lielu atzinību un slavu. Tas tiek regulāri aicināts uzstāties internacionālos fo-rumos, kā Baltic Sea Festival, Klangs-puren Festiva; La Musica, Ultima, The Venice Biennale, Internationale Koorbiennale Haarlem, kā arī lielā-kajās un jaunākajās Eiropas koncert-zālēs – Concertgebouw un Muziek-gebouw Amsterdamā, Konzerthaus Berlīnē un Cite de la Musique Parīzē. Latvijas Radio koris ir viens no profe-sionālo kamerkoru asociācijas TENSO dibinātājiem Eiropā. Latvijā TENSO dienas pirmo reizi notika 2008. gadā, nākošās ir paredzētas 2014. gadā. Pēc uzstāšanās Toronto Radio koris brauca uz Ņujorku, ASV, kur jau 16. novem-brī uzstājās Baltās gaismas festivālā (White Light Festival) ar diriģentu Sigvard Kļavu Sv. Jaunavas Mari-jas baznīcā un 17. novembrī Linkona centrā (Lincoln Center) ar Sinfonietta Rīga un diriģentu Tenu Kaljuste, bet 28. novembrī jau atpakaļ Rīgā, kur dziedās Doma baznīcā.

Pēc koncerta izcilā snieguma Sv. Jāņa baznīcas prāvests Dr. F. T. Kristbergs izteica pateicību visam korim un V. Maksiņai un daudziem, daudziem citiem, kas palīdzēja orga-nizēt kora uzņemšanu un šo vakaru ar neaizmirstamu koncertu skanīgajās Sv. Jāņa baznīcas velvēs.

Helēna GintereLaikrakstam „Latvietis“

Mūzikas skaņas no DzimtenesTurpinājums no 7. lpp.


AdelaidēSestdien, 1. dec., plkst. 13.30 AL54.Kultūras dienu kopkora koncerta papil-dus mēģinājums Tālavas mazajā zālē.Svētdien, 2. dec., plkst. 15.00 – 17.00 Saviesīga tikšanās pie Anda un Rudītes Bērziņiem, 14 Clifton Street, Malvern. Ieeja $15 ieskaitot atspirdzinājumus un uzkodes, kā arī vīnu garšošanu un iespēju iegādāties labus Dienvidaus-trālijas vīnus no dažādām vīnotavām par ļoti labvēlīgām cenām. Lūdzam iepriekš pieteikties, zvanot Andim vai Rudītei 08-82714169. Atlikums AL54.KD Latvijas viesu atbalstam.Trešdien, 5. dec., plkst. 10.30 LAIMAS aprūpētāju grupa dosies uz piparkūku cepšanu Baltiešu namā. Līdzi ņemams mīklas rullis un piparkūku formiņas. Pusdienas tiks sagādātas uz vietas. Pie-teikties LAIMAS birojā līdz 3. dec.Sestdien, 8. dec., plkst. 10.00 Adelai-des Latviešu skola aicina visus skolas draugus un atbalstītājus uz šī gada skolas izlaidumu Tālavas mazajā zālē.Sestdien, 8. dec., plkst. 13.30 AL54.Kultūras dienu kopkora koncerta papil-dus mēģinājums Tālavas mazajā zālē.Svētdien, 9. dec., plkst. 16.00 Adelai-des Latviešu skolas eglīte. Tāpat kā iepriekšējos gadus skola rīkos Ziemas-svētku pikniku ar groziņiem Tālavas

dārzā kopīgi ar citām latviešu orga-nizācijām. Dziedāsim Ziemassvētku dziesmas un gaidīsim ciemos Vecīti ar dāvanu maisu. Visi ir aicināti ierasties tērpos ar Ziemassvētku noskaņu (sar-kanā, zaļā vai baltā krāsā). Ņemiet līdzi arī rūķu cepures, briežu ragus, sniegu, salu un piparkūku smaržu. Līdzi ņe-mami groziņi, kafiju varēs nopirkt uz vietas. Paciņas bērniem pieteikt līdz 2012. g. 5.d ec. pie Ivetas Leitases [email protected] Bērniem, kuri neiet latviešu skolā maksa par paciņu $10.Sestdien, 15. dec., plkst. 13.30 AL54.Kultūras dienu kopkora koncerta papil-dus mēģinājums Tālavas mazajā zālē.Svētdien, 16. dec., plkst. 13.00 pēc no-vusa nodarbībām ASK svinēs Ziemas-svētku eglīti. Līdzi ņemams groziņš un atspirdzinājumi. Pieteikšanās līdz 6. dec. pie Jāņa Lindberga 8278 3021. Adelaides Sv. Pētera draudzeSvētdien, 2. dec., plkst. 11.00 1. Adventa Svētdienas dievkalpojums ar dievgaldu.

BrisbanēSvētdien, 2. dec., plkst. 10.00 svētdie-nas rīts Dievam. Salīdzināsim Bībeles veco un jauno tulkojumu latviešu va-lodā pie A. un M. Siksnam, 4 Marmin-die St., Chapel Hill.Svētdien, 2. dec., plkst. 14.00 Agra

Pīraga referāts Austrumu kaimiņa iz-plēšanās mūsu tēvzemē DV sarīkoju-mā Latviešu namā.Svētdien, 9. dec., plkst. 14.00 Brisba-nes Latviešu skoliņa Latviešu namā. (Ievērojiet agrāko sākumu!).Sestdien, 15. dec., plkst. 11.00 Zie-massvētki sabraukuši – Sanāksim kopā Latviešu namā sagaidīt Ziemassvētkus visu organizāciju kopēji rīkotā Ziemas-svētku eglītē, mielastā un tirdziņā! Sa-gaidīsim Ziemassvētku vecīti ciemos dziedot tautas dziesmas un Ziemassvēt-ku korāļus. Ziemassvētku vecītis bēr-niem (lieliem un maziem) izdalīs jūsu s

Documents

Latvijas ekspedīcijas dalībnieki to novēro · jos skaitļos liek apšaubīt visu procesu. Populārs ir kļuvis sauklis Atdo-sim Rīgu Latvijai, bet tas pieņem kā izejpunktu,