Graudaugu slimGraudaugu slimīībasbas

Ilze Priekule

Latvijas Augu aizsardzības pētniecības centrs

Graudaugu slimGraudaugu slimīībasbasIlze PriekuleIlze Priekule

Latvijas Augu aizsardzLatvijas Augu aizsardzīības pbas pēētniectniecīības centrsbas centrs

Izplatītākās graudaugu slimības, ierobežošanas iespējas

Sniega pelSniega pelēējumsjumsInficējas

Visas ziemāju kultūras (novēro arī daudzgadīgo zālāju sējumos)

Cēloņi• Novājināti augi

1) nav izgājuši norūdīšanās fāzi; 2) cietuši no liela mitruma, barības vielu trūkuma;3) sniega sega izveidojusies uz nesasalušas augsnes;4) biezs sniegs, ledus pavasarī.

• Nav ievērotas agrotehniskās prasības1) pārāk agra sēja;2) liela izsējas norma;

Ierosinātāji saglabājas augsnē, augu atliekās, arī sēklās

Izplatīts

• Sārtais sniega pelējums (ieros. Fusarium nivale)

Uz inficēto augu lapām sākumā ūdeņaini, vēlāk atmirušu auduplankumi.

Bojājumu vietās sākumā balta, vēlāk pelēka, reizēm ar sārtu nokrāsutīmekļveida apsarme

• Pelēkais sniega pelējums (ieros. Typhula itoana, sin. T. incarnata un T.idachoensis, sin. T.borealis)Inficētie augi tumši zaļi, kā applaucēti; apakšējās lapas atmirst, pārklājas ar pelēku tīmekļveida apsarmi; lapu padusēs, arī uz lapām veidojas sīki sfēriski sklerociji

Ierobežošanas iespējas• Optimāla augšanas apstākļu nodrošināšana (izlizlīīdzindzināāts lauka ts lauka

mikroreljefsmikroreljefs, s, sēēja optimja optimāālos termilos termiņņos, pareiza izsos, pareiza izsēējas normajas norma)• Pavasarī ssēējumu ecjumu ecēēššanaana

SakSakņņu un stiebra pamata (saku un stiebra pamata (sakņņu kakla) puvesu kakla) puvesInficējas• Visas graudaugu kultūras

Cēloņi•• BezmaiBezmaiņņasas ssēējumijumi•• OrganiskOrganiskāā mmēēslojuma trslojuma trūūkums kums •• MinimalizMinimalizēēttāā augsnes apstraugsnes apstrāāde de

Bojā• saknes, • sakņu kaklu, • stiebra apakšējo daļu (arī apakšējos mezglus)

Pazīmes izpaužas:• jau dīgšanas laikā – palēnināta dīgšana, sējuma izretošanās;• vēlāk veģetācijas periodā – atmirst stiebri, pustukšas, tukšas vārpas

Izplatītas• Baltvārpainība (sakņu kakla puve) (ieros. Ophiobolus graminis)

(kviešiem)

Pazīmes:Dīgsti dzeltē, atmirst;cerošanas mezgls un saknes brūnē, atmirst;vārpošanas fāzē redzami stiebri, kas ir īsāki, balti pelēkā krāsā;slimajiem augiem sakņu kakls un arī stiebra pamatne nomelnējusi;zem lapas maksts redz sodrējumu – sēņotni un sīkus augļķermeņus

Sekas: Samazinās cerošana, produktīvo stiebru daudzums, atmirst lapas

Labvēlīgi apstākļi:vieglākas, vāji skābas augsnespaaugstināts mitrums, 10-20 °C temperatūra

Infekcijas avoti: augu atliekas, inficēti ziemāji, vārpata, ar augsni

Baltvārpainības pazīmes

• Acsveida plankumainība jeb stiebru lūšana (ieros. Cercosporellaherpotrichoides) (kviešiem)

Pazīmes:jau cerošanā uz lapu makstīm iegareni brūni plankumi;stiebrošanas–vārpošanas fāzē uz stiebra pamata vai lapas maksts iegareni eliptiski pelēcīgi brūni plankumi, vēlāk ar gaišu centru;plankumiem tumšāka apmale, kas pāriet veselos audos; stiebra iekšpusē pelēka, vēlāk brūna sēņotne;slimība neskar saknes

Sekas: kavēta graudu pilnvērtīga attīstība; iespējama stiebru lstiebru lūūššana ana bojbojāājumu vietjumu vietāās s –– veldre! veldre!

Labvēlīgi apstākļi: paaugstināts mitrums, 10-20 °C temperatūra

Infekcijas avots: inficēto augu atliekas

Cerošanas fāze Nobriedis stiebrs

• Parastā sakņu puve jeb helmintosporioze (ieros. Helmintorsporiumsativum) (miež iem)

Pazīmes:Dīgsti brūnē, deformējas, atmirst, pat neiznākot no augsnes;sadīgušam augam uz lapu maksts brūni plankumi, svītras;slimība bojā saknes; uz tām brūni plankumi, svītras; saknes kļūst tumšas, atmirst.stiebrošanas-ziedēšanas fāzē brūnē cerošanas un 1.mezgls; stipras infekcijas gadījumā brūnē arī citi mezgli, stiebri lūst;brūni plankumi uz lapām, ko ierobež o lapu dzīslas, arī uz vārpām un akotiem;nobrūnējums grauda dīgļa rajonā

Sekas: izretots sējums, samazināts cerošanas koeficients, graudu skaits vārpā, masa

Labvēlīgi apstākļi: sauss, silti laika apstākļi – 15-22 °C

Infekcijas avoti: augu atliekas, inficēti augi, sēklas

Parastās sakņu puves pazīmes

• Parastā sakņu un dīgstu puve (ieros. Fusarium spp.) (kvieši, miež i)

Pazīmes:

Dīgstu atmiršana;

cerošanas stadijā sakņu kakla rajonā uz lapu makstīm, arī uz stiebra tumšas izplūdušas joslas;

sakņu kakls, arī lapu pirmais mezgls, sakņu augšējā daļa brūnē, atmirst.

Sekas: sējuma izretošanās, produktīvo stiebru atmiršana

Labvēlīgi apstākļi: sausi, silti laika apstākļi – 15-22 °C

Infekcijas avoti: augu atliekas, inficēti augi, sēklas

Ierobežošanas pasākumi

• Svarīgi agrotehniskie pasagrotehniskie pasāākumi, kas samazina infekcijas materikumi, kas samazina infekcijas materiāāla la krkrāājumus augsnjumus augsnēē –– kvalitatkvalitatīīva augsnes apstrva augsnes apstrāādede

salmu novsalmu novāākkššanaana

•• Augu maiAugu maiņņas ievas ievēēroroššanaana

• Organisko vielu satura paaugstināšana augsnē

Lapu Lapu plankumainplankumainīībasbas

Kviešu lapu pelēkplankumainība un vārpu plēkšņu plankumainība(ieros. Septoria tritici un Stagonospora nodorum)Pazīmes:

Cerošanas fāzē hlorotiski, ūdeņaini plankumi uz apakšējām lapām;vēlāk sakalst, uz tiem redz melnas piknīdas;veģetācijas periodā uz lapām pelēki iegareni plankumi, vēlāk arīmelnas piknīdas (S.tritici);uz lapām neregulāri nekrotiski plankumi, medus brūnas piknīdas, (zem lupas!), plankumi arī uz lapām (S. nodorum);dīgstu kroplības

Sekas: pavājinās cerošana, samazinās graudu skaits vārpā, ražas masa

Labvēlīgi apstākļi: pilienveida mitrums, lietus, optimālā temperatūra 15-25 °C

Infekcijas avoti: augu atliekas, dzīvos augos, sēklās (S.nodorum)

Septorianodorum

Septoria tritici

• Kviešu lapu dzeltenplankumainība (ieros. Drechslera tritici-repentis)

Pazīmes:

Uz lapām tumši brūni līdz melni plankumiņi, kuru diametrs nepārsniedz 1 mm, centrā balts punktiņš;

vēlāk ovāli līdz gareni plankumi, ko ietver nodzeltējošu audu josla, centrā melns plankumiņš; vēlāk slimības plankumi saplūst, veidojot atmirušu audu joslas.

Sekas: lapu priekšlaicīga atmiršana, raž as samazināšanās, inficētām sēklām samazināta dīgšanas enerģija

Labvēlīgi apstākļi: biež i lieti, ilgstoši mitras lapas, optimālā temperatūra

20-28 °C

Infekcijas avoti: inficētas augu atliekas, arī sēklas

Pazīmes uz lapām

Pazīmes uz pārziemojušiem

salmiem

• Miež u tīklplankumainība (ieros. Drechslera teres)

Pazīmes:

jau cerošanas fāzē, ja infekcijas avots – sēklas,

vai pirmo īsto lapu fāzē - iegareni plankumi ar hlorotisku apmali, plankumus ierobež o lapu dzīslas;

uz plankumiem tīklveida zīmējums;

var būt pazīmes arī uz vārpiņu plēksnēm.

Sekas: samazināts graudu rupjums, pazemināta kvalitāte –ekstraktivitāte

Labvēlīgi apstākļi: paaugstināts gaisa mitrums līdz 100%, mērena temperatūra

Infekcijas avoti: augu atliekas, sēklas

Tīklplankumainības pazīmes

Miež u brūnsvītrainība (ieros. Drechslera graminea)

Pazīmes:

jau dīgšanas laikā;

uz lapām brūni izstiepti joslveida plankumi, paralēli lapu dzīslām, plankumu vietās lapas plīst;

stipras infekcijas gadījumā stiebrs savērpjas, kropla vārpa;

dīgļa rajonā brūnē graudi

Infekcijas avots: galvenokārt sēklas

Lapu plankumainību ierobežošana

• Agrotehniskie pasākumi, kas samazina primsamazina primāārrāā infekcijas materiinfekcijas materiāāla la daudzumu daudzumu ––

augmaiaugmaiņņaa, , augu atlieku un pabiru iestraugu atlieku un pabiru iestrāāde augsnde augsnēē, , augsnes organiskaugsnes organiskāās vielas sasts vielas sastāāva palielinva palielināāššanaana

Graudzāļu miltrasa (ieros. Blumeria graminis)Pazīmes:Jau cerošanas fāzē uz stiebra apakšējās daļas, apakšējām lapām nelieli plankumi, kas pārklāti ar baltu tīmekļveida apsarmi, kas kļūst biezāka un tumšāka;vasaras beigās apsarmē redz melnas lodītes – kleistotēcijus

Labvēlīgi apstākļi: nevajag pilienvieda mitrumu, optimālā temperatūra 15-22 °C; biezs sējums, nezāļainība

Infekcijas avoti: augu atliekas, dzīvi augi

Ierobežošana• Izturīgu šķirņu izvēle• Optimālas izsējas normas• Nezāļu (īpaši vārpatas) iznīcināšana• Sabalansēts mēslojums

PutoPutoššāās melnplaukass melnplaukasMiež u putošā melnplauka (ieros. Ustilago nuda)

Auzu putošā melnplauka (ieros. U. avenae)

Inficētai vārpai pie vārpu ass tumši sporu maisiņi, pārklāti ar caurspīdīgu apvalku

Ierobežošana

• Izturīgu šķirņu izvēle

Melnplaukas sporas vēl nav izplatījušās

Palikusi tikai vārpas ass

Ar putošo melnplauku inficēts miežu grauda dīglis

Melnie graudiMelnie graudi• no graudzālēm ieņēmīgākās: niedru auzene Festuca arundinacea, sarkanā

auzene F.rubra, pļavas auzene F.pratensis, skareņairene Festlolium sp., purva skarene Poa palustris, pļavas skarene P.pratensis, tretraploīdā viengadīgāairene Lolium multiflorum

• no graudaugiem ieņēmīgākie: rudzi rudzi ((īīpapašši hibri hibrīīdie)die) un tritikāle

• inficē arī savvaļas graudzāles un neznezāāles (vles (vāārpata!)rpata!)

• Slimība rada tiešos un netiešos ražas zudumus:

Tiešie zudumi - graudu vietā attīstītie sklerociji, kas attiecīgi proporcionāli samazina absolūto graudu ražu.

Netiešie zudumi - neattīstītie vai vāji attīstītie graudaizmetņi vārpiņās, kur blakus attīstās C.purpurea sklerociji:

sklerociju attīstībai tiek patērēts liels daudzums barības vielu,

augs novājinās un graudaizmetņi neattīstās vispār vai to attīstība tiek pārtraukta.

• Apstākļi sklerociju dīgšanai:

- 1-2 (līdz pat 3) mēnešu periods ar zemu temperatūru 0-10°C;

- siltums un mitrums pavasarī (paaugstināts augsnes mitrums, temperatūra >10°C (10-14 °C)

Dīgstoši sklerociji

• inficēšanās periods – no ziedēšanas līdz apputeksnēšanai;

• ziedi visieņēmīgākie – tieši pirms apputeksnēšanās;

• apputeksnēti ziedi izturīgi pret C.purpurea infekciju;

• vīrišķi sterilās līnijas ir ļoti ieņēmīgas pret C.purpurea, jo trūkst putekšņu (hibrīdie rudzi!).

Faktori, kas ietekmē infekcijas pakāpi

•• PagarinPagarināāts ziedts ziedēēššanas periods anas periods

- šķirnes īpatnība - meteoroloģiskie apstākļi (lietains, vēss)

• Sējuma vispārējais stāvoklis un attīstība:

-- nekvalitatnekvalitatīīva augsnes apstrva augsnes apstrāāde, de,

-- nekvalitatnekvalitatīīva sva sēēkla un skla un sēēja;ja;

- šķirnes ar izteiktu cerošanas potenciālu izvēle;

-- ssēējuma pjuma pāārziemorziemoššana;ana;

-- atzaluatzalu veidoveidoššanaana

Ierobežošanas iespējas

•• AugmaiAugmaiņņasas ievievēēroroššana:ana:

- Tā kā sklerociji saglabā dīdzību vienu gadu, ievērot 1 gada periodu 1 gada periodu starp starp ieieņēņēmmīīggāāmm kultkultūūrrāāmm

• Agrotehniskie pasākumi:

- appļaut ceļmalas un grāvmalas;

- ierobeierobežž ot graudzot graudzāļāļu nezu nezāļāļu izplatu izplatīībubu jau priekšaugu sējumos (vārpata!);

- kvalitatkvalitatīīvi apart augsnivi apart augsni pēc graudzāļu sējuma vai platības, kur bija izplatītas graudzāļu nezāles (sklerociji nevar iznest stromu no dziļuma, kas >6 cm);

- kvalitatīvi sagatavot augsni sējai, sējas dziļuma vienmērīguma nodrošināšana;

- kalibrēta sēkla

• Šķirnes izvēle:

- cerošanas potenciāls;

- ziedēšanas perioda garums;

- ziemcietība

• Sēklas materiāla pirmapstrāde:

- graudu attīrīšanai no melnajiem graudiem jāizmanto šķirojamie galdi;

- veikt zālāju sēklu izkarsēšanu (Lietuvas pieredze)

(sēklu, kuras mitrums ir virs 20%, žāvēt vai karsēt pie 45°C ne vairāk kā24 stundas, pie 50°C – ne vairāk, kā 6 stundas.

Ja sēklu mitrums ir līdz 15%, nepieciešams karsēt 24 stundas pie 50°C)

Ražas vākšana

• Pirms ražas vākšanas ir jānovērtē sējumu stāvoklis.

• Ja tiek konstatēti melnie graudi, raražž asas vvāākkššanaana jjāāveicveic daldalīītiti. .

Atsevišķi jānopļauj lauka malas (vismaz 3 m joslā), kā arī tās

vietas, kur ir slikti ziemojuši vai citādi bojāti augi.

VVāārpu rpu fuzariozefuzarioze

• Inficējas visas graudaugu kultūras• Riska faktori:

Meteoroloģiskie apstākļi: Paaugstināta gaisa temperatūra z/kviešu ziedēšanas periodā.

(Labvēlīga temperatūra Fusarium attīstībai 15 – 25 ºC); Paaugstināts gaisa mitrums

Epifitotijas rodas, ja ziedēšanas periodā 10 dienu laikā ir nokrišņi ap 40 mm. Lietus sekmē sēņu attīstību un sporu dīgšanu.Ar virpuļveidagaisa plūsmu, kas veidojas lietus laikā, tās nokļūst uz auga. Stiprs vējš– parasta parādība Latvijā – sekmē infekcijas izplatību

Priekšaugs un augsnes apstrāde: Fuzariozes izplatizplatīība pieaug augu sekba pieaug augu sekāā ar augstu graudaugu ar augstu graudaugu

īīpatsvarupatsvaru, īpaši, ja atkārtoti izvietoti ziemas kviešiApsekotajos ražošanas sējumos 60-70% gadījumu priekšaugs -graudaugi, t.sk. vairāk par 40% - kvieši

Citi faktori

Sējas termiņi, izsējas norma

Sējuma nezāļainība

Veldre

Ražas vākšana

Kombaina regulēšana

Ražas vākšanas apstākļi

CietCietāā un un pundurainpunduraināā melnplaukamelnplauka

Kviešu cietās melnplaukas pazīmes

• novērojamas pēc vārpošanas piengatavības sākumā;

• inficētās vārpas zilgani zaļas, saglabā zaļo krāsu ilgāk kā veselās;

• graudaizmetņi piengatavības fāzē pildīti ar pelēcīgu šķidrumu, kam jau raksturīga asā smaka. Atsevišķos gadījumos izturīgākām šķirnēm var būt bojāta tikai daļa vārpas vai atsevišķi graudi;

• dzeltengatavības fāzē bojātajām vārpām vārpiņu plēksnes ir vairāk atvērušās, vārpas izskatās “izspūrušas”;

• graudu vietā vārpiņās ir redzami tumši, apaļīgi, virsotnē nosmailināti sporu maisiņi – sorusi, kas pārklāti ar graudapvalku;

• kulšanas laikā graudapvalki tiek bojāti un atbrīvojas tumšu, olīvzaļuteliosporu masa, kas nepatīkami ož , jo sēnes sporas satur trimetilamīnu (atgādina bojātu siļķu smaku).

Pundurainās melnplaukas pazīmes

• samērā līdzīgas cietajai melnplaukai, bet ar dažām īpatnībām;

• inficētie augi ievērojami mazāki augumā nekā attiecīgās šķirnes veselie augi; stiebri saīsinās par 26-66%;

• inficētajiem augiem ir izteikta pastiprināta cerošana – par 50% vairāk sānu dzinumu;

• inficētās vārpas ilgāk saglabā zaļo nokrāsu;

• vārpas izskatās “izspūrušas”, jo visos ziedos vārpiņā graudu vietāveidojas slimības ierosinātāja sporu sakopojumi – sorusi (cietajai melnplaukai tikai 3-5 ziedos), kas ir apaļīgi (nedaudz sīkāki, kā cietajai melnplaukai) un tādējādi vairāk atplešvārpiņu plēksnes;

• inficētas var būt visas auga vārpas vai arī tikai dažas, kā arī vārpas var būt inficētas daļēji.

Cietā melnplauka Pundurainā melnplauka

Diskusija

“Ko darīt graudaugu audzētājiem, lai ar iespējami mazāku risku iegūtu

konkurētspējīgu, kvalitatīvu ražu?”

Sniega pelSniega pelēējuma, sakjuma, sakņņu puves, lapu u puves, lapu plankumainplankumainīībasbas, miltrasas, melno graudu , miltrasas, melno graudu

putoputoššāās melnplaukass melnplaukas infekcijasinfekcijas riska riska samazinsamazināāššanaana

• Augu maiņas ievērošana• Organisko vielu satura palielināšana augsnē• Kvalitatīvas augsnes apstrāde, iestrādājot augu atliekas;• Izlīdzināts lauka mikroreljefs, • Izturīgu šķirņu izvēle• Kvalitatīva, kalibrēta sēklas materiāla izmantošana• Sēja optimālos termiņos, • Pareiza izsējas norma• Nezāļu (īpaši vārpatas) iznīcināšana• Miltrasas ierobež ošanai – Tiovits 80 d.g. (sērs 80%) – 3.0-6.0 kg/ha

CietCietāās melnplaukass melnplaukas

infekcijasinfekcijas riska samazinriska samazināāššanaana

• Kodināšana, izmantojot sinepju pulverideva 10 g/kg = 10 kg/t

(Vācijā kodne Tillecur, deva 13 kg/t ar 6 l ūdens)Efektivitāte līdz pat 90%.

94%94%

• Kodināšana, izmantojot 5% etiķskābideva 20 ml/kg = 20 l/t

92%92%

VeselVeselīīga graudu produkcijaga graudu produkcija

KvalitatKvalitatīīva, va, veselveselīīga sga sēēklakla

SlimSlimīības, kas izplatbas, kas izplatāās ar ss ar sēēkluklu

SSēēklu veselklu veselīīguma testsguma testsAgrotehnikaAgrotehnika

SSēēkluklu veselveselīīguma testsguma tests Veic Valsts augu aizsardzības dienesta Nacionālā sēklu kontroles laboratorija

(Lielvārdes iela 36/38, Rīga)

Sēklas materiāla laboratorijas analīzes, nosakot sekojošu slimību ierosinātāju klātbūtni: cena, t.sk. PVNkviešu cietā melnplauka (T.caries); 4.19miežu putošā melnplauka (U.nuda); 7.22miežu brūnsvītrainība (D.graminea); 4.19kviešu plēkšņu plankumainība (S.nodorum); 4.19fuzariālās sakņu puves (Fusarium spp.) 5.23

Uz drUz drīīzu tikzu tikššanos, anos, ar jaunar jaunāām idejm idejāām un zinm un zināāššananāām!m!