Upload
others
View
2
Download
0
Embed Size (px)
Citation preview
LATVIJAS DZELZCEĻA VĒSTURES
MUZEJS
2017.GADA PĀRSKATS
RĪGĀ
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 2
Saturs Ievads .................................................................................................................................. 3
Krājuma darbs ..................................................................................................................... 4
Zinātniskās pētniecības darbs ............................................................................................. 7
Pieejamības darbs................................................................................................................ 8
Ekspozīcijas .................................................................................................................... 8
Izstādes ............................................................................................................................ 9
Pasākumi ....................................................................................................................... 12
Muzeja izglītojošais darbs, semināri un izdevējdarbība ................................................... 18
Nodarbības, radošie pasākumi, drošības stundas, ekskursijas ...................................... 18
Lekciju cikls "Vakara sarunas par vēsturi” ................................................................... 19
Suvenīri. ........................................................................................................................ 19
Mājas lapa un sociālie tīkli ........................................................................................... 20
Atbalsta funkcijas.............................................................................................................. 22
Personāls un darba organizācija .................................................................................... 22
Dokumentu aktualizācija, nākotnes projekti ................................................................. 22
Muzeja statistikas rādītāji ............................................................................................. 23
Kursi, semināri .............................................................................................................. 25
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 3
Ievads Latvijas dzelzceļa vēstures muzejs ir VAS „Latvijas dzelzceļš” struktūra, kas
dibināts 1994. gadā. Muzejs ir Komunikācijas un starptautisko attiecību direkcijas daļa.
Kopš 2003.gada Dzelzceļa muzejs ir valsts akreditēts muzejs. Muzeja administrācija,
krājums un pamatekspozīcija atrodas Rīgā Uzvaras bulvārī 2A. Muzejam ir ekspozīcija arī
Jelgavā Stacijas ielā 3 un Ritekļu krātuve Prohorova ielā (bij. Jelgavas depo). Muzejā strādā
11 darbinieki. Grāmatvedības, personāla uzskaites, juridiskos un apsaimniekošanas
procesus nodrošina VAS „Latvijas dzelzceļš” struktūras.
Muzeja pamatuzdevums ir Latvijas dzelzceļa vēstures saglabāšana, pētniecība un
popularizēšana. To muzejs veic veidojot un uzturot krājumu (~ 20 tūks. vienības),
zinātnisko arhīvu, grāmatas par tehnikas attīstību un vēsturi. Vistiešāk un aktīvāk
apmeklētāju muzejs uzrunā caur pamat ekspozīcijām par dzelzceļa vēsturi Rīgā un Jelgavā,
veidojot izstādes un tematiskus pasākumus. Muzeja darbinieku pētījumi saistīti ar krājuma
priekšmetu izpēti un sniegto konsultāciju tēmām. Muzeja krājumā un Zinātniskajā arhīvā
savākotos materiālus izmanto pētnieki savām publikācijām, radošās industrijas, skolēni
u.c. interesenti. Muzejs veido izglītojošas filmas par dzelzceļu vēsturi un rīko dažāda veida
akcijas un pasākumus, kā arī piedāvā pedagoģiskās nodarbības formālās un neformālās
izglītības ietvaros.
Paralēli muzeja pamatdarbībai, nozīmīga loma ir sadarbības projektiem ar izstāžu
un kultūras pasākumu kuratoriem un telpu nomas pakalpojumiem. Muzejā notiek izstādes,
kultūras, mākslas un sabiedriski nozīmīgi pasākumi. 2017. gadā muzejā notika 4 izstādes
un 45 pasākumi. Muzeju apmeklēja 50175 apmeklētāji. Gada ieņēmumi 121798 Eur, no
kuriem ieņēmumi par biļetēm, suvenīru tirdzniecību un citiem muzejiskajiem
pakalpojumiem 56969 Eur un telpu noma 64829 Eur.
Muzejs uztur un ar savu auditoriju komunicē, izmantojot mājas lapu
www.railwaymuseum.lv, sociālos tīklus facebook.com, twitter.com, instagram un
draugiem.lv vietnes. 2017.gadā turpināja publicēt video Youtobe video kanālā.
2017.gadā muzejā nav notikušas būtiskas personāla izmaiņas. Ekspozīciju un
izstāžu kuratori Jelgavā Lienei Murugovai piedzima dēls. Viņu uz laiku aizvieto Artūrs
Kokorēvičs.
Muzeja Stratēģijā 2013. – 2017. bija izvirzīts uzdevumu par dzelzceļa vēsturi
runāt vairāk, dziļāk, mūsdienīgāk un neaizmirstami, uzsverot, ka Latvijas dzelzceļa
tradīcijas ir nacionāla vērtība, kas jāzina, jāciena un jāsaglabā. Šī pārliecība turpina
būt pamatā ikvienai gada aktivitātei un darbībai. Nozīmīgākie notikumi 2017 gadā:
• Muzeja krājuma Ritekļu kataloga izdošana latviešu un angļu valodā;
• Dzelzceļa modelisma izstāde Liliputija 2017;
• Izstāde Latvijas muzeju gaismekļi zem Dzelzceļa muzeja debesīm „Staro Rīga”
laikā;
• Video filmas Tvaika vilnis ciklā par aizejošiem risinājumiem prezentācija Muzeju
naktī;
• Sarunu vakari Dzelzceļa muzejā;
• Video materiāli par izstādi Liliputija 2017, Sarunu vakariem un nodarbību
Lokokolāža. Finansējumu Muzeja darbībai nodrošina VAS „Latvijas dzelzceļš” un muzeja ieņēmumi no
sniegtajiem pakalpojumiem. VAS “ Latvijas dzelzceļš” struktūras sniedz atbalsta funkcijas
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 4
juridisko, finanšu, sabiedrisko attiecību, personāla, ēku un teritorijas apsaimniekošanas,
apsardzes u.c. jomās. 2017.gadā muzejs saņēma VKKF atbalstu Ritekļu kataloga izdošanai
9000 eur apmērā.
Muzejs darbojas tā, lai muzeja apmeklētājam rodas sajūta, ka viņš saņem vairāk kā gaidījis!
Krājuma darbs Mērķis: Mūsdienīgi un ērti lietojams, labi uzturēts un pieejams Krājums, kas glabā
Latvijas dzelzceļu vēstures liecības (dokumenti, attēli, priekšmeti, nemateriālās
liecības).
Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja krājuma darba 2017. gada prioritātes bija:
krājuma priekšmetu esības pārbaude un krājuma digitalizācijas procesi, kas sevī ietver
līdz 2010. gadam palīgkrājumā pieņemto priekšmetu ievadi grāmatvediskās uzskaites
sistēmā MySAP, iespieddarbu, dokumentu, fotogrāfiju skenēšanu un priekšmetu
fotofiksāciju, datu transportu uz Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs (NMKK). Kā arī
iespēju apzināšana, kā krājumu publiskot, lai tas būtu pieejams pēc iespējas plašākam
cilvēku lokam.
Apskatāmajā laika periodā esības pārbaude tika veikta lielākajai muzeja
kolekcijai, kas ir foto, kā arī uzsākts darbs pie albumu kolekcijas. Kopumā tika
pārbaudītas 7914 vienības. Pārbaudes laikā tika fiksēta gan fotogrāfijas esība, gan
saglabātības pakāpe, kā arī vai inventarizētie foto ir digitalizēti. Paralēli tam uzsākts
darbs pie foto pamata aprakstu kvalitātes pārskatīšanas, kas ir ievadīti MySAP sistēmā
(izskatītas 250 vienības). Darbs raksturojams kā apjomīgs, tādēļ turpināsies arī nākamajos
gados. Tāpat šajā gadā aktualizēts saraksts ar Jelgavas ekspozīcijā eksponētajiem
priekšmetiem.
2017. gadā īpaši tika domāts par krājuma
digitalizāciju, lai priekšmeti un to apraksti būtu pēc
iespējas ērtāk un plašāk pieejami pētniekiem,
interesentiem un arī pašiem muzeja darbiniekiem.
Grāmatvediskās uzskaites sistēmā MySAP tika
ievadīti 1083 krājuma priekšmeti, kas pieņemti līdz
2010. gadam. Ievades laikā iepriekš radītie pamata
apraksti par priekšmetiem, tika pārskatīti un
papildināti, lai atspoguļotu pēc iespējas plašāku un
daudzpusīgāku informāciju. Apskatāmajā periodā no
MySAP sistēmas uz NMMK tika transportēti dati par
3219 priekšmetiem, kas tagad jebkuram interesentam
brīvi pieejami NMKK datu bāzē. 2017. gadā tika ieskenēti 890 mazā un vidējā formāta
foto, dokumenti un iespieddarbi, sadarbojoties ar foto aģentūru F64 digitalizēti 50
lielformāta iespieddarbi, kā arī A. Malahovskis veica fotofiksāciju 85 priekšmetiem, kas
atrodās krātuvē Nr. 3.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 5
2017. gadā krājumā pieņemti 113 jauni
priekšmeti. Apskatāmajā periodā īpaši izceļami Līvas
Vēliņas- Mikulaņecas (16 vienības) un Intas Šmites
(17 vienības) dāvinājumi. Tie ir personālpriekšmeti,
kas raksturo viņu ģimenes locekļu darbu dzelzceļā.
Intai Šmitei tas ir tēvs, Arturs Heisters, kurš par
mašīnistu Latvijas dzelzceļā strādājis no 1911.–
1989. gadam, savukārt Līva Vēliņa-Mikulaņeca
muzeja krājumam uzdāvināja fotogrāfijas,
dokumentus un iespieddarbus, kas stāsta par viņas
tantes, Veras Auns, un onkuļu Jāņa Bieziņa un
Edvarda Putāna darba gaitām. Tāpat jāmin, ka muzeja
krājumā tika iekļauti 4 foto albumi, kuros vienkopus apkopotas 232 fotogrāfijas, kas
raksturo 20. gs. 50.–70. gados Rīgā, Mežaparkā pastāvējušā Bērnu dzelzceļa darbību.
Gada laikā muzeja krājuma speciālisti par dažādām ar dzelzceļa vēsturi saistītām
tēmām snieguši 39 konsultācijas. Konsultāciju laikā, krājumā un zinātniskajā arhīvā esošos
materiālus (aptuveni 6000 vienības) savos pētījumos izmantojuši gan studenti un skolnieki,
gan žurnālisti, pētnieki un rakstnieki. Piemēram, TV3 raidījuma ietvaros “Sveika Rīga!” no
muzeja krājuma tika izmantoti foto par vagonrūpniecības vēsturi Latvijā un Bērnu
dzelzceļa darbību Mežaparkā. Tāpat sniegtas konsultācijas filmu “Homo Novus” un
“Dvēseļu putenis” māksliniekiem. No muzeja krājuma izmantoti foto, kas kā ilustratīvi
materiāli tiks izmantoti grāmatās, piemēram, “Mākslas vēsture 3. sējums”, “Divas
sarunas”, utt.
No muzeja krājuma apskatāmajā periodā deponēti vairāki desmiti priekšmetu. Kā
apjomīgākais jāmin Tukuma muzeja “Pils tornim” izsniegtais, kas kopā sastādīja 17
priekšmetus, kas līdz 2018. gada
augustam eksponēti izstādē
“Nākamā pietura –Tukums”. Tāpat
pagarināts deponējuma līguma
termiņš par Ml sērijas tvaika
lokomotīves izmantošanu Ventspils
piejūras muzejā.
2017. gadā Dzelzceļa muzejs
bija ne tikai deponējuma izsniedzējs,
bet arī deponējumu saņēmējs.
Akcijas “Staro Rīga” ietvaros muzejā
tika veidota izstāde “Latvijas muzeju
gaismekļi zem dzelzceļa muzeja
debesīm”, kur no 19 (Daugavpils
Novadpētniecības un mākslas
muzejs, Enerģētikas muzejs, Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzejs, Ķekavas
Novadpētniecības muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Ludzas
Novadpētniecības muzejs, Madonas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Ogres vēstures
un mākslas muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs, Preiļu vēstures un lietišķās mākslas
muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Salacgrīvas muzejs, Rīgas Stradiņa
universitātes muzeja, Talsu novada muzejs, Tukuma muzejs, Valkas novadpētniecības
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 6
muzejs, Ventspils muzejs, Ventspils piejūras muzejs, Rīgas Motormuzejs) akreditētiem
muzejiem un 1 neakreditētā muzeja (Saulkrastu velosipēdu muzejs) kā deponējumi tika
saņemti 221 gaismekļi. Tāpat veidojot izstādi, tika veikta izpēte daļai no muzeja krājuma
gaismekļu kolekcijas. 7 speciālistu radītie stāsti publicēti Latvijas dzelzceļa vēstures
muzeja facebook.com lapā.
2017. gadā krājuma glabātājas papildināja savas zināšanas apmeklējot kursus
Ugusndrošībā, Prakstiskās nodarbības pareizai un modernai rakstu valodai, Dzelzceļš –
vispārīgais kurss, Ievads fotogrāfiju restaurācijā.
Apskatāmajā periodā krājuma telpā Nr. 1iebūvēti papildus mobilais plaukts,
padarot to funkcionālāku un ietilpīgāku.
Restaurācijas darbs. Ritošā sastāva kolekcijas saglabāšanai tika veikta kontaktakumulatoru
lokomotīves VL26-005 karkasa krāsojuma restaurācija.
Turpinās darbs pie iespieddarbu un dokumentu kolekcijas saglabāšanas
nodrošināšanas. Veikta divu karšu, septiņu iespieddarbu un viena dokumenta restaurācija.
Visi šie priekšmeti arī digitalizēti.
Gada gaitā tika veikta ritošā sastāva apkope. Vasaras mēnešos īpašu uzmanību
pievērsām ritekļiem, kas izvietoti āra ekspozīcijā. Ritekļu saglabāšanai, notika to karkasu
mazgāšana un vaskošana.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 7
Zinātniskās pētniecības darbs Mērķis: Muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas, avotu izpēte, lai dotu iespēju
dziļāk atklāt dzelzceļa transporta nozares būtiskākos notikumus, sasniegumus,
attīstību un to konsekvences Latvijas saimnieciskajā un sociālajā dzīvē kopš XIX gs.
piecdesmitajiem gadiem.
Pētniecība ir laikietilpīgs process, kas rezultējas publikācijās, izstādēs,
ekspozīcijās, digitālajos materiālos. 2017.gadā Muzeja darbinieki strādāja pie šādām
izpētes tēmām:
Mazbānīša vēsture Latvijā;
Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Ritekļu kolekcijas vagoni;
Latvijas dzelzceļa inženieri;
Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja Ritekļu kolekcija;
Dzelzceļnieku formastērpi;
Gaismekļi dzelzceļā.
Pētnieciskā darba rezultātā sagatavots un ierakstīts ekspozīcijas Mazā metāla sirds
audioteksts ar attēlu vizualizāciju, sagatavotas anotācijas izstādē Latvijas muzeju gaismekļi
zem Dzelzceļa muzeja debesīm eksponētajiem priekšmetiem ne tikai no Dzelzceļa muzeja
krājuma, bet arī citu muzeju gaismekļiem. Papildināta kartotēka par Latvijas dzelzceļa
inženieriem. Sagatavots ekskursijas plāns par Muzeja vagonu kolekciju.
Aprakstīti dokumenti no Alojas, Limbažu, Skrundas stacijām, Baltijas dzelzceļa depo, kas
nonākuši muzejā no dažādām dzelzceļa struktūrām.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 8
Pieejamības darbs Mērķis: Atrast mūsdienu sabiedrībai saprotamu valodu, lai nodrošinātu muzeja
uzkrāto un radīto vērtību plašu un daudzveidīgu pieejamību un veidotu patiesu
izpratni par dzelzceļa vēstures mantojuma Latvijā nozīmīgumu un unikalitāti.
Ekspozīcijas Pārskata periodā Jelgavā 18.maijā atklāta
ekspozīcija „Mazā metāla sirds”. Lauku platuma
dzelzceļi Latvijā”, kurā apskatīta 600mm dzelzceļu
vēsture. Kā galvenais objekts ekspozīcijā ir
izveidots šaursliežu dzelzceļa pasažieru vagona
fragments. Ekspozīcijas veidošanas laikā savāktie
atmiņu stāstījumi par dzīvi un darbu 600 mm
dzelzceļos dzirdami ekspozīcijas audioierakstā.
Ekspozīcijas atklāšanā piedalījās un ar atmiņām
dalījās cilvēki no Stendes un Pilsrundāles, kas vēl
piedzīvojuši mazbānīša laiku un palīdzēja
kuratoriem sagatavot ekspozīciju.
Foto A.Maahovskis
Rīgā ekspozīcija nav piedzīvojusi būtiskas izmaiņas, bet muzejs turpina strādāt pie
tās pieejamības uzlabošanas. Ritekļu kolekcijas priekšmetiem izgatavotas jaunas
kvalitatīvākas un muzeja vizuālajai identitātei atbilstošas anotāciju plāksnes.
Lai vienkāršotu darbu ar ekspozīcijā demonstrētajiem video, iegādātas atmiņu
kartes, kurās pieejami visi videomateriāli.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 9
Izstādes 2017.gadā Rīgas ekspozīcijā tika atklātas divas muzeja organizētas izstādes un 2
citu kuratoru veidotas izstādes.
No 24.10 līdz 29.10. notika septītā dzelzceļa modelisma izstāde “Liliputija 2017” .
Izstādē piedalījās:
• Sergejs Tretjakovs ar maketu Dzērbenes un Tirzas stacijas no līnijas Ieriķi -
Gulbene (mērogs 1:87);
• Jirži Čekans, modelists no Pilzenes un Inta Auzenbaha ar dzelzceļa maketiem -
Čehijas vidēja izmēra dzelzceļa depo un akmeņu lauztuve, kurā atainoti trīs dažādi
sliežu platumi (mērogs 1:87);
• Dzelzceļa muzejs ar maketiem
o 20.gs. beigās Jūrmalas Jauno tehniķu stacijā radīts Līvbērzes un Spāres
staciju dzelzceļa modelis (mērogs 1:87) ar Ventspils–Zilupes dzelzceļa
līnijai raksturīgajiem tiltiem, caurtekām un ceļiem;
o 1954.gada elektriskais dzelzceļa modelis, A.Jumīša dāvinājums;
o 1:32 mēroga modelis – darba vilciens;
o Tukums II stacijas un depo ēkas, autors A.Straume;
o Retro dzelzceļa modelis Marklin 3200 (mērogs 1:87), A.Reinharda
dāvinājums;
o Dzelzceļa muzeja makets no Jelgavas ekspozīcijas(mērogs 1:87), autors
S.Tretjakovs;
o Vagonu depo makets (mērogs 1:87);
• Andrejs Kovaļevskis ar speciāli šai izstādei veidotu dzelzceļa maketu (mērogs
1:87);
• Maketi.lv ar Rīgas stacijas ēku 20. gs. 30 – 40. gados;
• Latvijas dzelzceļa modeļu būvētāji – Vladislavs Labanovskis, Andris Visockis,
Modris Knēts, Aigars Kļaviņš un Miniaturmodella, IK Oņega – Master un SIA
Bergs, Igors Kovaļs, Viktors Baumanis, Andrejs Vinters, Artūrs
Buharins demonstrēja pašu būvētos vagonus un lokomotīves dažādos mērogos;
• 28.10 un 29.10. no 10:00 – 16:00 veikals Hobbyshop piedāvāja galda spēles.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 10
Izstādes jaunums bija īpašais piedāvājums tiem, kuriem jau ir savas lokomotīves dzelzceļa
maketam mērogā 1:87 vai gribējās izmēģināt, kā tas ir vadīt vilcienu pa sliežu
ceļiem. Muzejs izveidoja atsevišķu stendu ar brīvi pieejamiem sliežu ceļiem un šo iespēju
īpaši izmantoja mazākie izstādes apmeklētāji.
Trijās dažādās radošās dabnīcās modelisma pasauli tuvāk iepazina bērni un jaunieši.
Lokolāža (4 – 7 gadi), Saliec savu tvaika lokomotīvi (6 – 10 gadi), Dzelzceļa ainava no
dabas materiāliem mērogā 1:87 (no 9 gadiem). Ainavas darbnīcā izveidotie gabaliņi pēc
nodarbības tika savienoti kopā vienotā maketā un uz tā sestdienā un svētdienā varēja
izbraukt ar vilcienu katrs apmeklētājs.
2017.gada lielākais izaicinājums bija aicināt uz sadarbību Latvijas muzejus, lai izveidotu
objektu "Staro Rīga" festivālam. Atsaucās 19 muzeji un Dzelzceļa muzejs no vairāk kā
200 gaismekļiem izveidoja vienotu gaismas instalāciju.
Izstādē no 17. – 24.11. bija apskatāmi dažnedažādu krāsu, formu un materiālu unikāli un
tipveida gaismekļi – signāl lampas, rokas lukturi, skalturi, Daugavas laivinieka lukturi un
Salacgrīvas ostas vaduguns, vējlukturi – gan amatnieku radīti, gan rūpnieciski ražoti
dažādās Eiropas valstīs, karbīda un petrolejas lampas, māla lustra, 19. gadsimta sadzīves
lukturi un īpaša galda lampa – dāvana kādai profesorei.
Gaismekļu īpašie stāsti un fotogrāfijas tika publicētas Dzelzceļa muzeja Facebook sociālajā
tīklā:www.facebook.com/latvianrailwaymuseum.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 11
Projekta sadarbības partneri: SIA "RJK", Daugavpils Novadpētniecības un mākslas
muzejs, Enerģētikas muzejs, Ķekavas Novadpētniecības muzejs, Latvijas Etnogrāfiskais
brīvdabas muzejs, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, Latvijas Okupācijas muzejs,
Saulkrastu Velosipēdu muzejs, Ludzas Novadpētniecības muzejs, Madonas
Novadpētniecības un mākslas muzejs, Ogres Vēstures un mākslas muzejs, Preiļu Vēstures
un lietišķās mākslas muzejs, Rīgas Motormuzejs, Rīgas Stradiņa universitātes
muzejs, Rīgas vēstures un kuģniecības muzejs, Salacgrīvas Pilsētas muzejs, Talsu Novada
muzejs, Tukuma Muzejs, Valkas Novadpētniecības muzejs, Ventspils Muzejs, Piejūras
brīvdabas muzejs.
Abu izstāžu norisi muzejs popularizēja un dokumentēja savos sociālajos tīklos, tajā
skaitā ar video materiāliem. Izstādei tika izgatavoti suvenīri – magnēti ar gaismekļiem no
Dzelzceļa muzeja krājuma. Izstādes sagatavošanas laikā muzejs saskārās ar muzeju dažādo
izpratni par autortiesībām un tiesībām fotografēt objektus publicitātei. Kopumā šādas
izstādes veidošana uzskatāma par lielisku iespēju muzeja turpmākai darbībai.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 12
Pasākumi Gadu Muzejs iesāka ar īpašu pasākumu brīvprātīgajiem palīgiem. Dzelzceļa muzeja
ikdiena nav iedomājama bez tā atbalsta, ko sniedz mūsu brīvprātīgie. Katram no viņiem ir
savas intereses, savs ikdienas darbs, bet visus vieno dzelzceļa vēsture un aizrautība tās
popularizēšanā. Kāds stundām var pētīt vecas fotogrāfijas, kāds nenoguris meklē bijušo
sliežu ceļu vietas aizaugušās pļavās un mežos, cits rūpīgi veido dzelzceļa maketus, palīdz
atjaunot vagonus un lokomotīves, vadīt ekskursijas. Vēl kāds fotografē un dalās ar savu
skatījumu caur objektīvu ar citiem. Lai pateiktu paldies par ieguldīto laiku un attieksmi,
aicinājām visus, kas mums palīdzēja, uz tikšanos 19.janvārī , lai atskatītos uz 2016.gadā
kopīgi paveikto.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 13
Sagaidot Latvijas valsts 100 gadi, muzejs 4.maijā aicināja dzelzceļniekus piedalīties
Balto galdautu svētkos, izcepot savu kūku.
Muzejs uzklāja baltu galdautu, ko papildināja ar Latgales keramiku no Mirtas Brakovskas
kolekcijas. Cienastu uzcepa astoņi kūku cepēji, gan muzeja darbinieki, gan īsti
dzelzceļnieki. Visi bija ļoti radoši un izcepuši patiešām garšīgas un ļoti atšķirīgas kūkas.
Katra no tām dienas noslēgumā saņēma savu nomināciju:
Visgaisīgākā kūka. Andris Drešmanis bija
izcepis klasisku Pavlovu ar nosaukumu Kūka
***. Trīsvaigžņu kūka apmeklētāju vēderos
pazuda visātrāk. Vairāki kungi atzina, ka pirmo
reizi dzīvē pagaršoja šāda veida kūku un bija
pārsteigti par to ka viņiem tā garšoja.
Iecienītākā kūka jeb Dzelzceļnieku izvēle.
Valdas Lapiņas kūka LDz ceļā uz 1435 mm
mēroja vistālāko ceļu uz muzeju gandrīz 200 km
no Gulbenes. Saņēma vislielāko apmeklētāju
balsu skaitu un žūrija īpaši uzslavēja kūkas
noformējumā ieguldīto laiku un izpildījumu.
Ģimeniskākā kūka. Ragovsku ģimene kā
vienmēr aktīvi piedalās uzņēmuma pasākumos.
Šoreiz viņi dalījās ar muzeja apmeklētājiem ar
savas ģimenes iecienītāko kūku Riekstkodis. Tās
nosaukums tik precīzi atbilda kūkas būtībai –
neaizmirstama riekstu smarža un garša.
Jāpiebilst, ka šī kūka saņēma otru lielāko muzeja
apmeklētāju balsu skaitu.
Baltā galdauta svētku kūka. Līga Līce galdā
cēla kūku Divas puses, kura bija aristokrātiski cēla, stilistiski izsmalcināta un ideāli
pieskaņota 4.maija svētku noskaņai.
Patriotiskākā kūka. Baiba Gurovska no Bikstiem pārsteidza visus. Vispirms jau ar kūkas
izmēru! Viņas Nameja gredzens apvienoja sevī tautiskos elementus, uzņēmuma simbolus
un iecienītākās garšas – medus un šokolādes kūka. Neviens nepalika vienaldzīgs,
nogaršojot Baibas radīto brīnumu.
Sirsnīgākā kūka - Persijs. Tās autors ir mazais Emīls – muzeja patstāvīgais apmeklētājs,
kurš nāk uz muzeju vismaz reizi nedēļā. Viņš kūku cepa savām draudzenītēm muzeja
ekspozīciju uzraudzēm Aija un Ainai un bija mazliet sarūgtināts, kad to ēda arī citi.
Žūrijas izvēle. Ievas Pētersones kūka Meklējot citronus, ieguva Māra Ozola un Līgas
Bukovskas jeb bargās žūrijas uzslavas – labs skābo un saldo garšu līdzsvars, piemērota
vasarai, garšos daudziem. Varētu būt laba izvēle LDz 5.augusta svētkiem.
Modernākais meistardarbs. Aija Vilciņa ar kūku Pa Latvijas zaļajām ārēm pārsteidza
visus ar visizsmalcinātāko un izstrādātāko darbu, kurā padomāts par katru detaļu un garšu
niansi. Visu acis piesaistīja spoguļglazūras dzidrums, kurā atspīdēja lokomotīve un sliedes.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 14
Arī 2017.gadā Dzelzceļa muzejs bija atvērts Starptautiskās akcijas “Muzeju
nakts” laikā. Rīgas ekspozīciju apskatīja 5213 un Jelgavas muzeju 1500 apmeklētāji.
Iedvesmu programmai muzejs smēlās no E.Veidenbauma dzejas rindām „Laiks
ātrāki steidzas kā vagona rats” un LTV videofilmas "Bet vilciens brauc" (režisors A.Babris,
mūzika J.Kulakovs, vārdi E.Veidenbaums) Galvenajās lomās I.Akuratere, J.Kulakovs un
amatierteātra aktieri. Filmas uzņemšanā izmantota šobrīd muzeja ekspozīcijā apskatāmā
tvaika lokomotīve TE un cietumnieku vagons. Tika demonstrēti arī kadri no filmas
tapšanas aizkulisēm Jelgavas depo.
Vakara centrālais notikums bija muzeja jaunākās filmas “Tvaika vilnis” (lv un eng)
pirmizrāde. Filmas galvenie varoņi mūziķi Ansis un Niklāvs meklē iedvesmu, iepazīstot
tvaika lokomotīvi Gulbenes – Alūksnes bānītī. Par to kā tā darbojas stāsta vēsturnieks
Artūrs Tukišs, kas ikdienā darbojas Ventspils mazbānītī. Filmas režisors G.Graiksts. Filma
tapusi ciklā Aizejošo laiku risinājumi Vides filmu studijā (VFS). Tās mērķis ar dažādu
aktivitāšu – filma, mūzika, dziesma Bērni albūmā Balzams, palīdzību uzrunāt jauniešus
viņiem saprotamā valodā. Muzeja vārds izskanēja visās Anša jaunākā albūma Balzāms
rezentācijās, intervijās. Filma tiek demonstrēta ne tikai muzejā, bet arī Bānīša svētkos
Gulbenes un Alūksnes stacijās.
Henriks Eliass Zēgners
"Balzams" ir prasmīgi nostrādāts hiphopa ieraksts. Muzikālo bāzi tam lielākoties veido
moderns skanējums, kas veidots minimālistiski – izmeklēti, gaisīgi sintezatoru toņi,
modificētas ērģeles un efekti, kādus varētu sastapt arī indīmūzikā vai alternatīvā
elektronikā, sulīgas basa līnijas, uzmanīgi atlasīti bīti vienkāršos, bet trāpīgos ritma
zīmējumos, kas perfekti papildina vokālu. Šāda stilistika dzirdama lielākajā daļā albuma,
proti, dziesmās "Ir pagājis ilgs laiks", "Zāles", "Kas deg manā bākā", "Bērni" un "Sauss"
– un katrā tas nostrādā gaumīgi un efektīvi.
http://www.delfi.lv/kultura/news/music/latviesu-hiphopa-monarhija-repera-ansa-
albuma-balzams-apskats.d?id=48833255
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 15
No intervijas:
Autori: Edgars Spudiņš (Abra) (speciāli lsm.lv)
Tu galvenokārt esi bijis atbildīgs par albuma muzikālo pavadījumu, izņemot pāris
dziesmas, kur dzirdami "DotConcept" pavadījumi, kā arī tava sadarbība ar Niklāvu
dziesmā “Bērni”.
- Tā gan, jā. “Bērnos” es biju atbildīgs par piedziedājuma melodiju, akordiem, kamēr
NiklāvZ atbildēja par bungām, basu un pārējo.
- “Balzama šovā" tu paguvi pastāstīt, ka daļa no “Bērnu” skaņām un efektiem tika
ierakstīti no tvaika lokomotīves “Ferdinands” saistībā ar kādu projektu, ko rīko
Dzelzceļa vēstures muzejs. Saki, cik liela daļa no skaņām un celiņiem dziesmā
aizņēma “Ferdinands"?
- Diezgan liela, liela daļa no bungu, perkusiju, arī melodijas. Piemēram, piedziedājuma
fona melodija ir radīta no “Ferdinanda” svilpes, un šī melodija man ienāca prātā, braucot
ar šo lokomotīvi ceļā no Gulbenes uz Alūksnes pusi, atceros to brīdi ļoti labi. Katrā ziņā,
paldies Dzelzceļa vēstures muzejam, varu pačukstēt, ka drīzumā būs redzams šī projekta
galarezultāts dokumentālas īsfilmas formātā.
Jelgavas ekspozīcijā apmeklētājus aicinājām iepazīt jaunāko ekspozīciju Mazā
metāla sirds, akordeona skaņu pavadījumā, un pieslēgties videotiešraidē Rīgas
ekspozīcijai, kad notika filmas Tvaika vilnis demonstrējums un tikšanās ar tās autoriem.
http://www.railwaymuseum.lv/lv/content/noskaties-jaun%C4%81ko-muzeja-filmu-
tvaika-vilnis
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 16
30.augustā muzejs savā dibināšanas gadadienā aicināja uz bezmaksas
ekskursijām, kurā īpaši iepazīstināja ar Vagonu kolekciju. Tas bija stāstījums par vagona
vēsturi, izrādot interjeru un atklājot kāpēc šis vagons tik īpašs, lai to saglabātu
nākamajām paaudzēm.
Foto A.Malahovskis
Apmeklētāju interese muzejam dod ierosmi pilnveidot šāda raksura piedāvājumu. Kā arī
plānot īpašas aktivitātes pirmsskolas nedēļā augusta noslēgumā, kad bērni atgriezušies
pilsētā un pietrūkst aktivitāšu pēdējo brīvo dienu izbaudīšanai.
Muzejiski nozīmīgākais 2017 gada pasākums – Ritekļu kataloga atvēršana
latviešu un angļu valodā 26. oktobrī. Pasākums pulcēja dzelzceļa interesentus, muzeja
brīvprātīgos palīgus un žurnālistus. Ritekļu kolekcija ir jebkura dzelzceļa muzeja
lepnums. Arī mēs varam lepoties ar šo izdevumu kurā apkopota informācija par lielāko
daļu muzeja ritekļu. Šis ir informatīvi ilustratīvs izdevums par Ritekļu vēsturi, to tehnisko
raksturojumu un nonākšanu muzeja krājumā. Kataloga krāsainajās bildēs un aprakstos
atrodamas dažādas interesantas lietas un ieraugāmas detaļas, ko ikdienā apskatot var
nepamanīt. Darbs pie kataloga sastādīšanas ilga vairākus gadus, bet vēl pirms tam ir
ieguldīts liels darbs, lai ritekļus sakoptu un padarītu pieejamus apmeklētājiem. Šim
darbam gan nekad nav gala, jo kolekcija prasa nemitīgu aprūpi. Kataloga izdošanu
atbalstīja arī Valsts Kultūrkapitālā fonds, kas piešķīra deviņus tūkstošus kataloga
izdošanai. Katalogu iespējams iegādāties muzeja suvenīru kioskā.
Tekstu autori – Toms Altbergs, Karīna Augustāne, Līga Līce, Ieva Pētersone.
Kataloga sastādītāja – Līga Līce.
Māksliniece – Arta Ozola–Jaunarāja.
Literārie redaktori latviešu valoda – Inga Jēruma, angļu valoda Arthur Gordon Rushton.
Grāmatā izmantoti foto materiāli un dokumenti no Latvijas dzelzceļa vēstures muzeja
krājumiem, Daiņa Puncula privātkolekcijas, laikraksta “Latvijas dzelzceļnieks” arhīva.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 17
Fotogrāfi Sergejs Tretjakovs, Līga Līce, Andris Drešmanis, Andris Malahovskis, Andris
Biedriņš, Toms Altbergs, Mikus Biedriņš, Armands Grants, Gvido Kajons.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 18
Muzeja izglītojošais darbs, semināri un izdevējdarbība Nodarbības, radošie pasākumi, drošības stundas, ekskursijas Vasaras radošo nodarbību kurss bērniem “TIKAI UZ PRIEKŠU!” -4 dienas nedēļā 18.07.-
21.07. un 25.07.-28.07.
Mērķgrupa: bērni no 9 līdz 12 gadiem. Katra diena nodarbībās tika veltīta savam
transporta veidam no velo līdz lidmašīnai. Dalībnieki apmeklēja Saulkrastu velosipēdu
muzeju, kur bērni iepazinās ar Latvijas velo industrijas vēsturi, kultūru un rūpniecību,
Motormuzeju, kur bērni iepazinās ar rūcošo spēkratu vēsturi Latvijas teritorijā, Rīgas
lidostu un Aviācijas muzeja.
Ekskursijas un Drošības stundas. Muzejs piedāvā ekskursijas pamatekspozīcijās Rīgā,
ka arī Jelgavas ekspozīcijā un īpašā iepazīšanās ekskursijā Jelgavas vecajā depo ēkā, kur
izvietota neeksponā muzeja Ritekļu kolekcijas daļa (latviešu, krievu un angļu valodās).
2017./2018. mācību gada jaunums! “Ceļojums pagātnē. Nodarbība sagatavota
sadarbībā ar Latvijas Nacionālo bibliotēku.
Nodarbības pirmā daļa norisinās LNB, kur tiek izpētītas pastkartes no Nacionālas
bibliotēkas un Dzelzceļa muzeja krājumiem un tad katrs skolēns izveido savu kartiņas
dizainu un nodrukās to ar 100 gadus seno Bostonpresi. Nodarbības otrajā daļā dalībnieki
ekskursijā uz Dzelzceļa muzejā izzina kā mainījās sabiedrības pasaules uztvere un
ceļošanas paradumi, pateicoties dzelzceļa attīstībai kopš 19. gadsimta sākuma, un apmeklē
vēsturiskos dzelzceļa ritekļus.
Muzejpedagoģiskās programmas formālās izglītības ietvaros (pirmsskolas
iestāžu audzēkņiem un skolēniem):
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 19
Lekciju cikls "Vakara sarunas par vēsturi” 2017.gadā turpinājās Vakara sarunas par vēsturi gan klātienē, gan videoierakstā muzeja
Yutobe kanālā.
Sarunu vakaru lektorus aicinājām no labi iepazītiem muzeja brīvprātīgajiem palīgiem.
2017.gadā sadarbībā ar VFS un Dearty Deal Audio, pabeigta īsfilma par zūdošajiem
amatiem dzelzceļā - Tvaika vilnis. Radošā procesa laikā ansis un NiklāvZ ne tikai iepazina
tvaika lokomotīvi, bet arī radīja dziesmu Bērni un ierakstīja dažādas tvaika lokomotīves
izdestu skaņas, kas samiksētas arī vienotā melodijā.
Sadarbībā ar mākslinieci Artu Ozolu-Jaunarāju sagatavots un izdots muzeja Ritekļu
kolekcijas kataloga makets (LV,Eng)
Suvenīri. Muzeja suvenīru klāstā ir vairāk kā 30 dažādi priekšmeti. Skaitliski visvairāk tiek pirkti
suvenīri, kas maksā no 1- 3 EUR. Suvenīru TOP 10 veido muzeja vai LDz pasūtītie vai
radītie īpašie produkti.
2017.gadā muzeja pirktākais suvenīrs ir Stacijas dzīves šokolāde (1836 gab), populāra bija
grāmata Ilustrētā dzelzceļa vēsture, kas tapa sadarbībā ar žurnālu Ilustrētā pasaules vēsture.
Muzeja magnētu kolekciju papildināja Staro Rīga objektam izgatavotie suvenīri ar lākteņu
attēliem.
Savukārt Ziemassvētku laikā muzeja kioskā parādījās krūzīte ar tvaika lokomotīves attēlu.
http://www.railwaymuseum.lv/catalog
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 20
Mājas lapa un sociālie tīkli Dzelzceļa muzejs komunikācijai ar sabiedrību izmanto sekojošus kanālus: mājaslapa
www.railwaymuseum.lv, konti twitter, facebook un draugiem.lv vietnēs. Mājas lapā
pieejama informācija par muzeja darba laiku, cenām, jaunumiem, pastāvīgajiem
piedāvājumiem, krājumu, personālu, attēlu galerijas par jaunākajiem notikumiem, krājuma
kolekcijām.
2017.gadā muzejs izmantoja izmantojot facebook vietni, lai uzrunātu gan esošo auditoriju,
gan piesaistītu jaunu. Tajā publicēta informācija par visām muzeja aktivitātēm, pārpublicēti
raksti par dzelzceļa vēsturi un notikusi komunikācija ar dzelzceļa entuziastiem.
2017. gada beigās muzeja sociālajai platformai facebook lapā seko 1363 cilvēki. Gads tika
uzsākts ar 940 personu lielu sekotāju loku. Lielākais procentuālais īpatsvars no iegūtā
sekotāju loka nāk no Latvijas, otro un trešo vietu ieņem sekotāji no Krievijas un Lietuvas.
2017.gadā vairāki cilvēki izvēlējās facebook lapu kā savu prioritāro komunikācijas
platformu, uzdodot jautājumus par pieejamiem muzeja pakalpojumiem, ka arī uzslavējot
muzeja labo darbu. Kopumā, 2017.gada beigās vidējā svērtā muzeja novērtējuma atzīme
sasniedza 4.8 zvaigznes.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 21
2017.gada Latvijas Dzelzceļa vēstures muzejs facebook lapas saturu ir papildinājis ar
informāciju par muzejā gaidāmajiem jaunumiem, rakstiem par dzelzceļa vēsturi, dažāda
veida piedāvājumiem.
2017.gadā muzejs izveidoja Instagram kontu, kuram seko 222 interesenti un kurā muzejs
neformālā stilā stāsta par savu ikdienu.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 22
Atbalsta funkcijas Mērķis: nodrošināt muzeja vadības procesus un pamatdarbībai nepieciešamos
atbalsta procesus, lai sniegtu kvalitatīvu pakalpojumu, kas atbilst LDz un sabiedrības
interesēm
Personāls un darba organizācija 2017.gadā muzejā nenotika būtiskas personāla izmaiņas. Tika sarīkots muzeja brīvprātīgo
palīgu vakars, kurā muzejs atskatījās uz kopā paveikto un tika pārrunātas nākotnes
sadarbības iespējas.
Gada laikā daudzas darba h tika veltītas Depo projekta attīstībai, Metu konkursam un
muzeja darbības izvērtējuma pēdējos 5 gados. Tika izvērtēti muzeja darba plānošanas un
informācijas aprites jautājumi. Lai uzlabotu muzeja komandas darbu, katru otrdienu notiek
iknedēļas darbu plānošanas sapulce. Izveidots aktuālo projektu saraksts, darbinieku
prombūtne u.c. visiem nozīmīga informācija, kas pieejama muzeja darba telpā uz tāfeles.
Lai uzlabotu komunikāciju ar potenciālo apmeklētāju, ieviests uzziņu tālrunis, kas
nodrošina lētākus zvanus klientiem un atbildes uz zvaniem, ja kāds no kolēģiem aizņemts
vai neatrodas uz vietas muzejā.
Dokumentu aktualizācija, nākotnes projekti Izstrādāta jauna Ugunsdrošības noteikumu instrukcija. Ieviestas izmaiņas Ugunsdzēsības
noteikumos pasākumu rīkotājiem.
Muzejs savu darbību realizējis piešķirtā budžeta ietvaros un sasniedzis visus gadam
noteiktos kvantitatīvos rādītājus.
Izsludināts un realizēts Muzeja izglītības un izstāžu centra metu konkurss. Konkursā
saņemti 6 piedāvājumi, no kuriem par uzvarētāju atzīts NRJA komandas piedāvājums.
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 23
Muzeja statistikas rādītāji
9514
23817
1906720650
2236124757
28367
37021
42226
49976 50175
0
10000
20000
30000
40000
50000
60000
2007 2008 2009 2010 2011 2012 2013 2014 2015 2016 2017
Muzeja apmeklētāji 2007- 2016
6%
22%
72%
Apmeklētāju skaits pa ieņēmumu grupām 2017
studenti, pensionāri pilna biļete bez maksas
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 24
Dažāda veida pakalpojumu skaits:
• 50 175 apmeklētāji
• 435 ekskursijas/7129 skolēni grupās
• 45 drošības h
• 20 ceļojumu nodarbības
• 47 dzimšanas dienas
• 27 loko nodarbības
• 68 braucieni ar drezīnu
• 1561 maketa demonstrējums
32%
10%3%2%
49%
1%3%
Ieņēmumi 2017 - 121 798 Eur
biļetes
suvenīri
grāmatas
DZELZCEĻA MUZEJA 2017.GADA PĀRSKATS 25
Kursi, semināri
N.p.k. Veids Tēma Rīkotāji Ilgums Piedalījās darbinieki
1
kursi
Dzelzceļš -
vispārīgais kurss
LDZ
16
4
2
kursi
Ugunsdrošība
LDZ
3
2
3
kursi
Prakstiskas
nodarbības
pareizai un
modernai rakstu
valodai
Latvijas
Universitāte
6
1
4
kursi
Ievads fotogrāfiju
restaurācijā
Latvijas
Nacionālā
bibliotēka
12
1
5
kursi
Top 9 kļūdas
digitālajā
komunikācijā
Latvijas digitālo
ekspertu
biedrība
6
1
6
seminārs
Moderno
tehnoloģiju
izmantošana
kultūras
pieminekļu izpētē
VKPI
11
1
7
konference
Archiving 2017
Society for
Imaging Science
and Technology
/ Imaging.org
18
1
8
konference
WE are museums
2017
We are museums
15
1