Latīņu-latviešu valodas vārdnīca

medicīnas studijām

sastādīja A.Zilvestre

2500 šķirkļu

RSU 2011

Lietotie saīsinājumi ablat. ablatīvs

akuz. akuzatīvs

divd. divdabis

f. femininum (sieviešu dzimte)

gr. grieķu

I I konjugācija

kompar. komparatīvs

m. masculinum (vīriešu dzimte)

n. neutrum (nekatrā dzimte)

piem. piemēram

priev. prievārds

superl. superlatīvs

Latīņu Latviešu

Aa, ab (priev. ar ablat.) no

a-, an- (gr ., priedēklis) nozīmē noliegumu, trūkumu, zudumu, nespēju

ab-, abs- (lat ., priedēklis) nozīmē atrašanos ārpusē, norāda uz kustību vai darbību

prom

abdomen, -inis, n. vēders

abdominalis, -e vēdera-

abducens, -entis (divd.) atvilcējs-

abducere III atvilkt

abductio, -onis, f. atvilkšana

abductor, -oris, m. (musculus) atvilcējs (muskulis)

ablatio, -onis, f. ablācija, atdalīšana

abortio, -onis, f.aborts, grūtniecības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai

tās mākslīga pārtraukšana

abortus, -us, m.aborts, grūtniecības priekšlaicīga dabiska izbeigšanās vai

tās mākslīga pārtraukšana

abrasio, -onis, f. abrāzija, nokasīšana

abscessus, -us, m. abscess, augonis, norobežots sastrutojums

abstinentia, -ae, f.

atturēšanās, atturība; traucējumu sindroms, kas rodas

narkomāniem un toksikomāniem, ja viņi pēkšņi pārtrauc

lietot pierastu narkotiku vai līdzīgas iedarbības vielu

abstractio, -onis, f. abstrakcija, norobežošanās

abusus, -us, m. pārmērīga lietošana, ļaunprātīga izmantošana

academia, -ae, f. (gr.)

akadēmija, 1. augstākā valsts zinātniskās pētniecības

iestāde; 2. augstākā valsts zinātniskā biedrība; 3.

augstskola

accelerans, -antis (divd.) paātrinātājs

accelerare I paātrināt

acer, acris, acre ass

1

acetabulum, -i, n. gūžas kaula locītavas iedobums

acetum, -i, n. etiķis

acholia, -ae, f. žults neizdalīšanās divpadsmitpirkstu zarnā

aciditas, -atis, f. skābums

acidum, -i, n. skābe

acidus, -a, -um skābs

acies, -ei, f. asums, asa redze

acne, -es, f. (gr.) pinne

acquisitus, -a, -um iegūts

acromion, -i, n. (gr.) pleca paugurs

actinicus, -a, -um aktīnisks, staru-

activitas, -atis, f. aktivitāte, darbīgums

activus, -a, -um aktīvs, darbīgs

acus, -us, f. adata

acusticus, -a, -um (gr.) dzirdes-, auss-

acutus, -a, -um akūts, ass

ad (priev. ar akuz.) pie, uz, līdz

adaptatio, -onis, f. adaptācija, piemērošanās

adducens, -entis (divd.) pievilcējs-

adducere III pievilkt

adductor, -oris, m. (musculus) pievilcējs (muskulis)

adeps, adipis, m. tauki, speķis

adequatus, -a, -um adekvāts, piemērots, atbilstošs

adhaesio, -onis, f. salipšanas, pielipšana, pieķeršanās

adhaesivus, -a, -um lipīgs

adipositas, -atis, f. aptaukošanās

adiposus, -a, um tauku-, taukains, aptaukojies

aditus, -us. m. ieeja

adstringens, -entis (divd.) (remedium) savelkošs (līdzeklis)

adstringere III savilkt

adultus,-a, -um pieaudzis

adverbium, -i, n. adverbs, apstākļa vārds

aeger, -gra, -grum slims

aeger, -gri, m. slimnieks

aegra, -ae, f. slimniece

aegrota, -ae, f. slimniece

aegrotus, -a, -um slims

aegrotus, -i, m. slimnieks

aequalis, -e vienāds, līdzīgs

aër, aëris, m. (gr.) gaiss

aërophobia, -ae, f. bailes no caurvēja

aetas, -atis, f. vecums, mūžs

aether, -eris, m. (gr.) ēteris

aetiologia, -ae, f. (gr.) etioloģija, izcelsme

affinitas, -atis, f. afinitāte, radniecība

agere III darīt

agitare I kustināt

ala, -ae, f. spārns

albumen, -inis, n. olbaltums

albus, -a, -um balts

alcohol, -olis, n. alkohols

alcoholismus, -i, m.

alkoholisms, 1. slimība, kurai raksturīga tieksme pēc

alkohola un kura saslimušo noved pie psihiska un fiziska

sabrukuma, kā arī sociālās degradācijas;

2. bieža alkoholisko dzērienu lietošana

alienus, -a, -um svešs, kaitīgs, nepiemērots

2

alimentarius, -a, -um uztura-, pārtikas-

alimentum, -i, n. barība, uzturs, uzturlīdzekļi

allergia, -ae, f. (gr.)alerģija, organisma pastiprināta reakcija uz kādu vielu vai

mikroorganismu, kas atkārtoti iedarbojas uz organismu

allergicus, -a, -um alerģisks

alma, ae, f. barotāja, svētības devēja

almus, -a, um barojošs

aloë, aloës, f. (gr.) aloje, alveja

alternare I darīt pārmaiņus

altus, -a, -um augsts, dziļš

alumen, -inis, n.alauns, ūdenī šķīstošu sērskābes dubultsāļu kristālhidrāti,

kas satur vienvērtīga un trīsvērtīga metāla jonus

alveolaris, -e alveolu-

alveolus, -i, m.

pūslītis, dobums, alveola: 1. anat. pūšļveida izspīlējumi

bronhiolu gala zaru sieniņās, kuros notiek gāzu apmaiņa;

2. žokļa padziļinājums, kur atrodas zoba sakne

alvus, -i, f. dobums, vēders

amare I mīlēt

amarities, -ei, f rūgtums

amaritudo, -inis, f. rūgtums

amarus, -a, -um rūgts

amica, -ae, f. draudzene

amicus, -i, m. draugs

amph-, amphi- (gr ., priedēklis)priedēklis, kas salikteņos nozīmē abi, abejādi, abās

pusēs, apkārt, tuvumā

amphicrania, -ae, f. amfikrānija, sāpes abās galvas pusēs

ampulla, -ae, f. ampula

amputatio, -onis, f. amputācija, noņemšana

amylaceus, -a, um (gr.) cietes-

amylum, -i, n. (gr.) ciete

ana (aa) (gr.) vienādi, pa, no katra

ana- (gr ., priedēklis) apzīmē kustību augšup, pastiprināšanos, pretēju darbību

anabolismus, -i, m. anabolisms, vienkāršu vielu pārvēršanās sarežģītākās

anaciditas, -atis f. anaciditāte, skābes trūkums, piem., kuņģa sulā

anaemia, -ae, f. anēmija, mazasinība

anaesthesia, -ae, f.

1.daļējs vai pilnīgs jūtīguma zudums, kas saistīts ar nervu

sistēmas slimību vai radīts mākslīgi, ievadot

medikamentus; 2. jūtīguma (sāpju) mazināšana ar

anestētikām

analysis, -is, f. (gr.) analīze

anamnesis, -is, f.

anamnēze, atcerēšanās - slimnieka vai viņa tuvinieku

stāstījums par slimības sākumu, norisi, kā arī apstākļiem,

kas sekmējuši saslimšanu; slimības vēsture

anatomia, -ae, f. (gr.) anatomija, uzgriešana

anatomicus, -a, -um anatomisks, anatomijas-

aneurysma, -atis, n.aneirisma, asinsvada (artērijas, vēnas vai kapilāru)

paplašināšanās

angina pectorisstenokardija, lēkmjveida sāpes sirds apvidū, kuras rodas

sakarā ar skābekļa trūkumu sirds muskulī

angina, -ae, f. mandeļu iekaisums, angīna

angulus, i, m. leņķis

3

animal, -alis, n. dzīvnieks

animalis, -e dzīvnieku-

ankylosis, -osis, f. (gr.) ankiloze, locītavas pilnīgs vai daļējs nekustīgums

annus, -i, m. gads

anomalia, -ae, f. (gr.) anomālija, novirze no normas, no vispārējas likumības

ansa, -ae, f. cilpa; lokveida struktūra

anser, -eris, m. zoss

anserinus, -a, -um zoss-

ant-, anti- (gr ., priedēklis)salikteņos norāda uz pretēju stāvokli, darbību, īpašību vai

vielu

antagonista, ae, m. antagonists, orgāns, kas darbojas pretēji otram orgānam

ante- (lat ., priedēklis)salikteņos nozīmē pirms (laika nozīmē), priekš- (vietas

nozīmē)

ante (priev. ar akuz.) pirms, priekš

antebrachium, i, n. apakšdelms

anterior, -ius (kompar.) priekšējais

anthelix, -icis, f. auss gliemežnīcas pretlociņš

antiasthmaticus, -a, -um pretastmas-

antidotum, -i, n. antidots, pretinde, pretlīdzeklis

antigenum, i, n.antigēns, organismam sveša makromolekula, kas izraisa

imūno atbildi

antiquus, -a, -um senatnējs

antisepticus, -a, -um tāds, kas iznīcina mikroorganismus

anulus, -i, m. gredzens; gredzenveida struktūra; apaļa atvere

anuria, -ae, f. urīna neizdalīšanās

anus, -i, m. tūplis

aorta, -ae, f. (gr.)aorta, lielā asinsrites loka galvenā artērija, kas apgādā ar

asinīm visus ķermeņa audus un orgānus

ap-, apo- (gr ., priedēklis) nozīmē atņemšanu, noņemšanu vai nošķiršanu

apathia, -ae, f.(nejūtīgums), apātija, psihisks stāvoklis, kam raksturīgs

gribas, rosmes, interešu trūkums; vienaldzība

aperire IV atvērt

apertura, -ae, f. atvere, caurums

apertus, -a, -um atvērts, vaļējs

apetitus, -us, m. apetīte, ēstgriba

apex, -icis, m. gals, galotne, virsotne

aphthae, -arum, f. (pl.)aftas, nelielas, sāpīgas dzelteni baltas čūliņas uz mutes

gļotādas

apis, -is, f. bite

apnoë, apnoës, f. (gr.) elpošanas pārtraukšana

aponeurosis, -is, f. aponeiroze, cīpsla

apophysis, -is, f. (gr.) kaulu izaugums

apparatus, -us, m. aparāts

appendix, -icis, f. apendikss, piedēklis

applicatio, -onis, f. lietošana, aplikācija

apud (priev. ar akuz.) pie

aqua, -ae, f. ūdens

aquaeductus, -us, m. ūdensvads

arbor, -oris, m. koks

arcus, -us, m. loks

area, -ae, f. laukums

areola, -ae, f. laukumiņš

argumentum, -i, n.arguments, spriedums vai vairāki spriedumi, ar kuriem

cenšas pierādīt kādu citu spriedumu vai teoriju

4

arhythmia, -ae, f. sirdsdarbības ritma traucējumi

aromaticus, -a, -um aromātisks, smaržīgs

ars, artis, f. māksla, zinātne

arteria carotis -itidis f. miega artērija

arteria, -ae, f. (gr.) artērija

arterialis, -e arteriāls, saistīts ar artērijām, tām raksturīgs

arteriosus, -a, -um artēriju-

articularis, -e locītavu-

articulatio, -onis, f. locītava

articulus, -i, m. locītava, loceklis

artificialis, -e mākslīgs

arvum, -i, n. tīrums, lauks

ascendens, -entis (divd.) kāpjošs, augšupejošs

ascendere III kāpt augšā, uzkāpt

ascites, -ae, m. (gr.) ascīts, šķidruma uzkrāšanās vēdera dobumā

asepticus, -a, -um aseptisks, bezmikrobu, rūpnieciski sterils

aspectus clinicus klīniskā aina

aspectus, -us, m. aina, izskats

asper, -era, -erum nelīdzens, grūts

asperum, -i, n. nelīdzenums

asthma, -atis, n. (gr.)astma, aizdusas, elpas trūkuma lēkmes, kas periodiski

atkārtojas

astrum, -i, n. (gr. ) zvaigzne

at bet

atlantooccipitalis, -e attiecīgs uz kakla pirmo skriemeli un pakausi

atlas, atlantis, m. (gr.) atlants, pirmais kakla skriemelis

atomus, -i, m./f. (gr.) atoms

atonia, -ae, f. muskuļu tonusa trūkums

atque un turklāt

atrium, -i, n. priekškambaris

atrophia, -ae, f.atrofija, apjoma samazināšanās kā barošanas

traucējumu sekas

auctor, -oris, m. autors

audire IV dzirdēt, klausīties

auditus, -us, m. dzirde, spēja dzirdēt

augere II palielināt augt

auricula, -ae, f. auss gliemežnīca

auris, -is, f. auss

aurum, -i, n. zelts

auscultare I izklausīt

auscultatio, -onis, f. izklausīšana

aut vai

aut-, auto- (gr ., priedēklis) salikteņos norāda uz sevi pašu

autem bet arī

autoderma, -atis, n. paša āda

autohaemotherapia, -ae, f.autohemoterapija, paša slimnieka asiņu izmantošana

ārstēšanai: no vēnas iegūtas asinis injicē muskulī vai ādā

autoinfectio, -onis, f. autoinfekcija, organisma infekcija ar paša mikrobiem

autotoxicatio, -onis, f. pašsaindēšanās

autotransplantatio, -onis, f.autotransplantācija, orgānu vai audu pārstādīšana vienā

un tai pašā organismā

auxilium, -i, n. palīdzība

avis, -is, f. putns

avitaminosis, -osis, f. (gr.) avitaminoze, pilnīgs kāda vitamīna trūkums organismā

axilla, -ae, f. paduse

5

axis, -is, m. ass; otrais kakla skriemelis

axungia, -ae, f. tauki

azygos (gr.) nepāra

Bbacca, -ae, f. oga

bacillus, -i, m. bacilis, nūjiņa

bacterium, i, n.baktērija, vienšūnas organisms ar šūnapvalku, bez šūnas

kodola, hlorofila un plastīdiem

balneum, -i, n. vanna, pelde; pirts

basis, -is, f. bāze, pamats

bene (apst. vārds) labi

benignus, -a, -um labdabīgs

betula, -ae, f. bērzs

biceps, bicipitis divgalvu-

bifidus, -a, -um šķelts divās daļās, piem. , mugurkaulājs

bilateralis, -e divsānu-, abpusējs

biliaris, -e žults-

bilifer, -era, -erum žults izvadītājs-, žults-

bilis,-is, f. žults

biologia, -ae, f. (gr.) bioloģija, zinātne par dzīvību visās tās izpausmēs

biologista, -ae, m./f. biologs, bioloģijas speciālists/-e

biologus, -i, m. biologs, bioloģijas speciālists

bolus, -i, f. māli, liels grauds

bonus, -a, um labs

borax, -acis, f. boraks, nātrija tetrakarbonāts

botulismus, -i, m.

botulisms, saindēšanās ar botulīnu, ļoti spēcīgu indi, ko

bojātos pārtikas produktos izdala Clostridium botulinum

baktērijas; pazīmes: nespēks, reibonis, redzes

traucējumi, vemšana, arī paralīze

botulus, -i, m. desa

brachium, -i, n. (gr.) augšdelms

brevis, -e īss

bronchus, -i, m. (gr.) bronhs

bucca, -ae, f. vaigs

bulbus oculi acs ābols

bulbus, -i, m. sīpols

bursa, -ae, f. gļotsomiņa

butýrum, i, n. (gr.) sviests

Ccachexia, -ae, f. (gr.) kaheksija, ārkārtīgs novājējums

cadaver, -eris, n. līķis

caecum (intestinum) -i, n. aklā zarna

caecus, -a, -um akls

caedere III cirst

caeruleus (coeruleus), -a, -um zils

Caesar, -is. m. Gaius IuliusCēzars Gajs Jūlijs; romiešu valstsvīrs, rakstnieks (dzīv.

100. - 44. g. p. m. ē.

caesus, -a, -um (divd.) cirsts

calamus, -i, m. kalme

calcaneus, -a, -um papēža-

calcaneus, -i, m. papēža kauls

calcar, -aris, n. piesis

calcium, -i, n. kalcijs

calculus, i, m. akmens, akmentiņš

calendula, -ae, f. kliņģerīte

6

calidus, -a, -um karsts, silts

callus, -i, m.kaula rumbējums, jauni kaulaudi sadzijuša kaula lūzuma

vietā; tulzna

calor, -oris, m. karstums, siltums

calvaria, -ae, f. galvaskausa vāks, velve

calx, calcis, f. papēdis

calx, calcis, f. papēdis; kaļķis

campus, -i, m. lauks, laukums

canaliculus, -i, m. kanāliņš

canalis, -is, m. kanāls

cancer, cancri, m. vēzis

caninus, -a, -um; dens caninus suņa-, acu zobs

canis, -is, m./f. suns

canities, -ei, f. sirmums, matu nosirmošana

canthus, -i, m. (gr.) acs kaktiņš

capillaris, -e kapilāru-, matu-

capillus, -i, m. mats

capitulum, -i, n. galviņa

capsula, -ae, f. kapsula

caput, -itis, n. galva

carbo, -onis, m. ogle

carbunculus, -i, m. izplūdis strutaini nekrotisks ādas un zemādas iekaisums

carcinoma, -atis, n. (gr.) vēzis, ļaundabīgs epitēlijaudu audzējs

cardiacus, -a, -um sirds-

cardinalis, -e pamata-, galvenais

cardiovascularis, -e sirds asinsvadu-

caries, -ei, f. kariess, cietu (kaula, zoba, skrimšļa) sabrukums

cariosus, -a, -um kariozs, sapuvis, bojāts

caro, carnis, f. gaļa; miesa

carotis, -itidis, f. (gr.) (arteria) miega artērija

carpeus, -a, -um plaukstas pamata-

carpus, -i, m. plaukstas pamats

cartilagineus, -a, -um skrimšļa-

cartilago, -inis, f. skrimslis

caruncula, -ae, f. gaļīga kārpiņa

caseus, -i, m. siers

casus, -us, m. gadījums; nelaimes gadījums; gramatikas locījums

cat-, cata- (gr ., priedēklis) salikteņos nozīmē ,,lejup", ,,zem", ,,pēc", ,,pilnīgi"

catabolismus, -i, m. (gr.)katabolisms, process, kurā kompleksas vielas pārvēršas

vienkāršākās

cataracta, -ae, f. (gr.) katarakta, acs lēcas saduļķošanās

catarrhus, -i, m. (gr.) katars, gļotādas iekaisums ar gļotu izdalīšanos

catharticus, -a, -um (gr.) caurejas-

cathedra, -ae, f. (gr.)(atzveltnes) krēsls; katedra (paaugstinājums lektoram,

skolotājam)

catheter, -eteris, m.katetrs, caurule šķidruma novadīšanai no ķermeņa

dobuma vai dobuma skalošanai caur dabisku atveri

causa (priev. ar ablat.) dēļ, labad, nolūkā

causa, -ae, f. cēlonis, iemesls

causticus, -a, -um (gr.) kodīgs, dedzinošs

cauterisatio, -onis, f. piededzināšana

cavere I piesargāties, būt piesardzīgam

caverna, -ae, f. dobums, ala

cavernosus, -a, -um kavernozs, dobumains

cavitas, -atis, f. dobums

7

cavum, -i, n. dobums

cavus, -a, -um dobs

celer, -eris, -ere ātrs

cella, -ae, f. šūna

cellula, -ae, f. šūniņa

cena, -ae, f. ēšana, maltīte

centigramma, -atis, n. centigrams

centralis, -e centrāls

centrum, -i, n. (gr.) centrs

centum simts

cera, -ae, f. (gr.) vasks

ceratus, -a, -um vaskots, vaska-

cerebellum, -i, n. smadzenītes

cerebralis, -e smadzeņu-

cerebrum, -i, n. smadzenes

certus, -a, -um drošs, noteikti zināms

cerumen, -inis, n. auss sērs

cervicalis, -e kakla-

cervix, -icis, f. kakls

ceterus, -a, -um cits, pārējais

ceu it kā, kā

chiasma, -atis, n. (gr.) hiasma, krustojums

chirurgia, -ae, f. (gr.) ķirurģija

chirurgicus, -a, -um (gr.) ķirurģisks

chirurgus, -i, m. ķirurgs

choana, -ae, f. (gr.) hoāna, atvere

cholagogus, -a, -um (gr.) žultsdzinējs-

chole, -es, f. (gr.) žults

choledochus, -a -um žulti izvadošs

chronicus, -a, -um (gr.) hronisks

cibus, -i, m. barība, ēdiens

cicatrix, -icis, f. rēta

cilium, -i, n. skropsta

cimex, -icis, m. blakts

cinereus, -a, -um pelēks

cingulum, -i, n. josta

circa (priev. ar akuz.) ap, apkārt; ap(mēram) - laika nozīmē

circa, circum (priev. ar akuz.) ap, apkārt

circenses, -ium, m. (pl.) cirka izrādes

circulatio sanguinis asinsrite

circulatio, -onis, f. circulācija, rite

circulus, -i, m. vai circlus aplis, loks; gredzens

circum- (gr ., priedēklis) salikteņos nozīmē ,,apkārt", ,,ap"

circum (priev. ar akuz.) ap, apkārt

circumcisio, -onis, f. cirkumcīzija, apgraizīšana, priekšādas apgriešana

circumductio, -onis, f.cirkumdukcija, locekļa vai acs aktīva vai pasīva lokveida

kustība

circumflexio, -onis, f. cirkumfleksija, apvīšana

circus, -i, m. loks, apļa līnija, aplis

cirrhosis. -is, f. (gr.)ciroze, hroniska saistaudu savairošanās un parenhīmas

pakāpeniska izzušana aknās

citissime (apst. vārds) visātrāk

cito (apst. vārds) ātri, steidzoši

citus, -a, -um ātrs

civis, -is, m./f. pilsonis, -e

civitas, -atis, f. pilsoņi; valsts

8

clarus, -a, -um dzidrs, skaidrs, slavens

claustrum, -i, n. aizžogs

clausus, -a, -um slēgts

clavicula,-ae, f. atslēgas kauls

clavus, -i, m. 1.nagla; 2.varžacs; kārpa; tulzna

clinica,-ae, f. (gr.) klīnika, slimnīca

clinoideus, -a, -um ķīļveida-

clysma, -atis, n. (gr.)

klizma, klistīrs, šķidruma ievadīšana taisnajā zarnā, lai

evakuētu izkārnījumus; izraisītu caurejas efektu; ievadītu

medikamentus; ievadītu šķidrumu, ja to nav iespējams

dzert

cmpressor, -oris, m. sašaurinātājs

coagulatio, -onis, f. koagulācija, sarecēšana

coccygeus, -a, -um (gr.) asteskaula-

coccyx, -ýgis, m. (gr.) asteskauls

cochlea,-ae, f. (gr.) gliemezis

cochlear, -aris, n. (gr.) karote

coelia, -ae, f. vēdera dobums

coeliacus, -a, -um vēdera-

coeruleus,-a, -um zils

cogitare I domāt, apsvērt

colica, -ae, f. (gr.) asas lēkmjveida sāpes vēderā

collapsus, -us, m. kolapss, akūts asinsrites vājums

collateralis, -e kolaterāls, blakus stāvošs

collega, -ae, m./f. kolēģis, -e; biedrs, -e

colloquium, -i, n. saruna

collum, -i, n. kakls

colon, -i, n. (gr.) lokzarna

color, -oris, m. krāsa

columna vertebralis mugurkauls

columna, -ae, f. kolonna, stabs

coma, -ae, f. (gr.) mati

coma, -atis, n. (gr.)koma, nesamaņas stāvoklis, kas atgādina dziļu miegu, no

kura slimnieku nevar pamodināt ar ārējiem kairinājumiem

comburere III dedzināt, sadedzināt

combustio, -onis, f. apdegums

combustus, -a, -um (divd.) dedzināts

comminuatus, -a, -um šķembains, šķembu-

commotio, -onis, f. satricinājums

communicans, -antis (divd.) savienotājs-

communicatio, -onis, f. kopība

communis, -e kopīgs, parasts

compactus, -a, -um kompakts, blīvs

comparabilis,-e salīdzināms

comparare I salīdzināt

comparatio, -onis, f. salīdzināšana, salīdzinājums

comparativus, -a, -um salīdzinošs

compatibilis, -e savienojams, apvienojams

compatibilitas, -atis f. kompatibilitāte, savienojamība, saderība

compendium, -i, n. saīsinājums, kopsavilkums, īss apcerējums

compensatio, -onis, f. līdzsvarošana, atlīdzināšana

completus, -a, -um pilnīgs

complexus, -a, -um komplekss

complexus, us, m. komplekss, savienojums

complicatio, -onis, f. sarežģījums, komplikācija

9

componere III salikt, sastādīt

compositio, -onis, f. savienojums, sastādīšana, salikšana

compositus, -a, -um (divd.) salikts

compressio, -onis, f. saspiedums

comprimere III saspiest

computare I aprēķināt, sarēķināt

computator, -oris, m. kompjūters

con- (lat ., priedēklis) salikteņos nozīmē ,,ar", ,,kopā ar"

conamen, -inis, n. mēģinājums

concavus, -a, -um ieliekts

concentratus, -a, -um koncentrēts

conceptio, -onis, f. koncepcija, kopums, formulējums

concha, -ae, f. gliemežnīca

concordia, -ae, f. vienprātība, saticība; saskaņa, harmonija

condicio, -onis, f. 1. vienošanās, līgums, 2. nosacījums

condylus, -i, m. locītavas paugurs

conformatio, -onis, f. veidošana, forma

congenitus, -a, -um (divd.) iedzimts

congregatio, -onis, f. kongregācija, apvienība

coniungere III savienot

conjunctiva, -ae, f.

konjunktīva, plāns saistaudu apvalks, kas klāj plakstiņu

iekšējo virsmu, pāriet uz acs ābolu un sedz tā priekšdaļu

līdz radzenei

conquassare I sadragāt, dragāt

conquassatus, -a, -um (divd.) sadragāts

conservatio, -onis, f. konservācija, saglabāšana

consilium, -i, n. padoms, apspriede

consistentia, -ae, f. konsistence, blīvums

constituere III ierīkot, sakārtot

constringere III sašaurināt

constructor, -oris, m. (musculus) sašaurinātājs (muskulis)

consuetudo, -inis, f. ieradums, paradums

consumere III iztērēt, apēst

contagiosus, -a, -um lipīgs

contaminatio, -onis, f.

kontaminācija: aptraipīšana (fizikāla, ķīmiska, bakteriāla,

radioaktīva); aptraipīšanas moments; psihatrijā vārdu un

frāžu saplūšana

contemplatio, -onis, f. kontemplācija, vērošana

continens, -entis (divd.) saturošs

continere II saturēt

contra (priev. ar akuz.) pret

contractio, -onis, f. savilkšanās; savilkšana; savilkums

contractura, -ae, f.kontraktūra, nepārejošs, nekustīgs vai mazkustīgs

locītavas savilkums

contractus, -a, -um savilkts

contrahere III savilkt

contraindicatio, -onis, f.kontrindikācija, slimības apstākļi, kuru dēļ nevar lietot

kādas zāles vai ārstēšanas veidu

contralateralis, -e attiecīgs uz pretējo pusi

contundere III sist, sasist

contusio, -onis, f. sasitums

contusus, -a, -um (divd.) sists, sasists

convertere III 1. griezt, apgriezt, 2. pārvērst

convertilis, -e pārvēršams, pārveidojams

convexus, -a, -um izliekts

convexus, -a, -um izliekts

10

convulsivus, -a, -um krampjains

coquassatus, -a, -um (divd.) sadragāts

cor, cordis, n. sirds

coracoideus, -a, -um knābjveida-

corium, i, n. (gr.) īstā āda

corneus, -a, -um raga

cornu, -us, n. rags

cornutus, -a, -um ragains

corona, -ae, f. vainags

coronare I vainagot

coronarius, -a, -um vainaga-, attiecas uz vainagartērijām

coronoideus, -a, -um vainagveida-

corpus, -oris, n. ķermenis

corpusculum, -i, n. ķermenītis

correlatio, -onis, f.

organisma daļu uzbūves un funkciju savstarpējās

attiecības; orgānu anatomiska, funkcionāla vai

reflektoriska mijiedarbība; statistikā attiecības starp

dažādiem statistiskiem lielumiem

corrigens, -entis (divd.) (remedium) (līdzeklis, viela) garšas uzlabošanai

corrigere III labot, izlabot

corrugare I saraukt

corrugare I saraukt

corrugator, -oris, m. (musculus) saraucējs (muskulis)

cortex, -icis, m. miza, garoza

costa, -ae, f. riba

costalis, -e ribu-

costoclavicularis, -e attiecīgs uz ribu un atslēgas kaulu

coxa, -ae, f. gūža

crampus, -i, m. krampji

cranialis, -e galvas-, galvaskausa-

cranium, -i, n. galvaskauss

crassus, -a, -um resns

crataegus, -i, f. (gr.) vilkābele

credere III ticēt

credere III uzticēt, uzticēties, ticēt

credibilis, -e uzticams, ticams

crescere III augt

creta, -ae, f. krīts

cribrosus, -a, -um sieta-, sietveida-

cribrosus, -a, -um sietveida-, režģots

cribrum, -i, n. siets

cricoideus, -a, -um gredzenveida-

crisis, -is, f. (gr.) krīze, lūzums slimības gaitā

crista, -ae, f. šķautne

criticus, -a, -um (gr.) kritisks

cruciformis, -e krustveida-

crus, cruris, n. apakšstilbs, liels, kāja

crystallus, -i, f. (gr.) kristāls

cubile, -is, n. gulta, guļamvieta

culex, -icis, m. ods

culpa, -ae, f. vaina, kļūda

culta, -ae, f, amputācijas stumbrs

culter, -tri, m. nazis

cum (priev. ar ablat.) ar

cuneiformis, -e ķīļveida-

cuneus, -i, m. ķīlis smadzeņu garozas apvidus pakauša daivā

11

cuprum, -i, n. varš

cura, -ae, f. rūpes, ārstēšana

curabilis, -e izārstējams

curare I ārstēt, kopt, gādāt, rūpēties

curatio, -onis, f. ārstēšana

currere III skriet, steigties

curriculum, -i, n. skrējiens; riņķošana

cursus, -us, m. kurss, gaita, norise

curvare I izliekt

curvatura, -ae f. izliekums

cutaneus, -a, -um ādas-

cutis, cutis, f. āda

cyanosis, -is, f. (gr.)cianoze, zila ādas un gļotādu nokrāsa asinsrites

traucējumu gadījumā

cyclus, -i, m. (gr.) loks, aplis

cylindrus, -i, m. cilindrs

cymba, -ae, f. (gr.) laiviņa

cysta, -ae, f. (gr.)cista, pūslis, dobums, kuram ir skaidri izteikta siena un

šķidrs vai pusšķidrs saturs

cystis, -is, f. (gr.) pūslis

cytogenesis, -is, f. (gr.) citoģenēze, šūnu izcelšanās un diferencēšanās

cytus, -i, m. (gr.) šūna

Ddare I dot

de- (lat ., priedēklis) norāda uz atdalīšanu, trūkumu, kustību lejup

de (priev. ar ablat.) no; par

debilis, -e debils, nespēcīgs, nevarīgs; plānprātīgs

debilitas, -atis, f.debilitāte, vājums, nevarība; medicīnā visvieglākā

iedzimtās plānprātības forma

deca- (gr. , priedēklis) salikteņos norāda uz desmitkārtīgu daudzumu

decem desmit

decigramma, -atis, n. decigrams

decimus, -a, -um desmitais

declinare I locīt, deklinēt

declinatio, -onis, f. locīšana

declive, -is, n. nogāze

decoctum, -i, n. novārījums

decrementum, -i, n. samazināšana, samazināšanās

decubitalis, -e izgulējumu-

decubitus, -us, m. izgulējums

defectus, -us, m. defekts, trūkums; kroplība

definitio, -onis, f. definīcija, precīza norādīšana, noteikšana

deformans, -antis (divd.) deformējošs

deformare I deformēt, pārveidot, izkropļot

deformatio, -onis, f. deformācija, izkropļošana, formas mainīšanās

degeneratio, -onis, f.deģenerācija, izviršana; medicīnā audu noārdīšanās vai

to struktūras izmaiņas

deiectio, -onis, f. caureja

delaminatio, -onis, f. delaminācija, noslāņošanās, sadalīšanās kārtās

delictum, -i, n. pārkāpums, vaina

delirium, -i, n. murgi

delirium, -i, n. delīrijs, murgi

deltoideus, -a, -um (gr.) deltveida-

deminutio, -onis, f. mazināšanās

demonstrare I rādīt; pierādīt

12

demonstrare I parādīt; pierādīt

dens, dentis, m. zobs

densitas, -atis. f. biezums, blīvums

densus, -a, -um blīvs

dentalis, -e zobu-

dentatus, -a, -um zobains, žuburains

dentinum, i, n. dentīns, apkaļķoti, cieti audi, kas veido zoba lielāko daļu

dentoalveolaris, -e attiecīgs uz zobu un alveolu

depressio, -onis, f.depresija, nospiestība, nomāktība; pazeminājums

stāvoklī, līmenī, kvalitātē, funkcijā, attīstībā

depressivus, -a, -um depresīvs, depresijas-

depressor, -oris, m. (musculus) nolaidējs (muskulis)

depressus, a, um (divd.) nomākts, nospiests

deprimere III nolaist uz leju

depuratus, -a, -um (divd.) attīrīts

derivare I atvasināt

derma, -atis, n. (gr.) āda

dermatoma, -atis, n. (gr.) ādas audzējs

descendens, -entis (divd.) lejupejošs

descendere III nokāpt, iet lejā

descensus, -us, m. noslīdējums

describere III aprakstīt

designare I apzīmēt

designatio, -onis, f. apzīmēšana

desinfectio, -onis, f. dezinfekcija, slimības dīgļu iznīcināšana

desinficere III (-io) dezinficēt

desinficiens, -entis (divd.) dezinficējošs

destillare I destilēt

destillatio, -onis, f. destilācija

destillatus, -a, -um (divd.) destilēts

detoxicatio, -onis, f. detoksikācija, atindēšana

deus, -i, m. dievs

dexter, -tra, -trum labais

dia- (gr. , priedēklis) caur, savrup, šķērsām, atsevišķi, starp

diabetes insipidus bezcukura diabēts

diabetes mellitus cukura diabēts

diabetes, -ae, m. (gr.) diabēts, cukurslimība

diaeta, -ae, f. (gr.) diēta, uztura režīms

diagnoscere III diagnosticēt, noteikt diagnozi

diagnosis, -is f. (gr.) diagnoze, īss atzinums par slimības gadījuma būtību

dialysis, -is, f. (gr.) dialīze, vielu atdalīšana

diameter, -tri, f. / diametrum, -i, n.diametrs, taisne, kas savieno aploces vai lodes divus

punktus un iet caur centru

diaphoreticus, -a, -um (gr.) sviedrējošs

diaphragma, -atis, n. (gr.)diafragma, šķirtne, kas norobežo krūšu dobumu no

vēdera dobuma

diaphysis, -is, f. (gr.) diafīze, garā kaula vidusdaļa

diarrhoea, -ae, f. (gr.) caureja

diarrhoicus, -a, -um (gr.) caurejas-

diastole, -es f. (gr.) diastole, sirds izlpešanās

dies, -ei, m. (f.) diena

differentia, -ae f. starpība, atšķirība

differentialis, -e diferenciāls, atšķirīgs

difficilis, -e grūts

difficultas , -atis, f. grūtības

13

diffusio, -onis, f. difūzija, izplūšana, izplatīšanās

diffusus, -a, -um izplūdis, izplatīts

digestio, -onis, f. gremošana

digitus, -i, m. pirksts

dignoscere III pazīt, noteikt

dilatare I paplašināt

dilatatio, -onis, f. paplašināšnās, izplešanās

dilatator, oris, m. (musculus) paplašinātājs (muskulis)

diluere III atšķaidīt

dilutus, -a, -um (divd.) atšķaidīts

diphtheria, ae, f. (gr.)difterija, akūta infekcijas slimība, kam raksturīga

vispārēja intoksikācija

directus, -a, -um tiešs

dis- (gr ., priedēklis) norāda uz dalījumu

disciplina, -ae, f. disciplīna, mācība, zinātne, kārtība

discus, -i, m. diskd, plakana ripa, apaļa plātnīte

dislocatio, -onis, f. dislokācija, kaula galu pārvietošanās pēc lūzuma

dispersio, -onis, f.dispersija, izkliede; ķīmijā cietas vielas, šķidruma vai

gāzes sīku daļiņu izvietojums apkārtējā vienlaidu vidē

dispositio, -onis, f.izkārtojums, izvietojums; kārtība; medicīnā organisma

nosliece uz kādu slimību

disputare I iztirzāt, apspriest

dissimilis, -e nevienāds, dažāds

distālis, -edistāls, galējs; malējs; tāds, kas atrodas tālāk no centra

vai viduslīnijas; perifērs

distinguere III atšķirt, izšķirt

distributio, -onis, f. distribūcija, sadalījums

diuresis, -is, f. (gr.) diurēze, urīna veidošanās un izvadīšanas process

diureticus, -a, -um (gr.) diurētisks, urīndzenošs

dividere III dalīt; atdalīt, sadalīt; izdalīt

docere II mācīt

doctor, -oris, m. doktors

doctrina, -ae, f. mācība

doctus, -a, -um mācīts, izglītots

dolere II sāpēt

dolor, -oris, m. sāpes

domus, -us, f. māja

donare I dāvināt

donator, -oris, m. donors

dormire IV gulēt

dorsalis, -e mugurējs, muguras-

dorsum, -i, n. mugura

dosis, -is, f. (gr.) doza, deva

dubius, -a, -um šaubīgs, apšaubāms, nedrošs

ducenti, -a, -um divi simti

ducere III vilkt, vest; vadīt

ductus choledochus kopējais žultsvads

ductus, -us, m. vads

dulcis, -e salds

duo, duae, duo divi

duodecim divpadsmit

duodecimus, -a, um divpadsmitais

duodenum, -i, n. divpadsmitpirkstu zarna

duplex, -icis divkāršs, dubults

durus, -a, -um ciets

dynamicus, -a, -um dinamisks

14

dys- (gr ., priedēklis)norāda uz nepilnību, trūkumu, apgrūtinājumu, novirzi no

normas

dysaesthesia, -ae, f. (gr.)dizestēzija, jūtības traucējums, kas parasti izpaužas kā

sāpes

dysenteria, -ae, f. (gr.)

dizentērija, akūta zarnu infekcijas slimība, kam

galvenokārt raksturīgs resnās zarnas bojājums, kā arī

organisma vispārēja intoksikācija

dyskinesia, -ae, f. (gr.) diskinēzija, kustību traucējums

dyspepsia, -ae, f. (gr.) gremošanas traucējumi

dyspnoë, -es, f. (gr.) dispnoja, aizdusa, elpošanas traucējumi

dystonia, -ae, f. (gr.) distonija, muskuļu tonusa traucējums

dystrophia, -ae, f. (gr.) distrofija, barošanās traucējumi

dysuria, -ae, f. dizūrija, urinēšanas traucējumi

Ee, ex (priev. ar ablat.) no

ebrietas, -atis, f. reibums, skurbums

ebrius, -a, -um piedzēries, iereibis

eczema, -atis, n. (gr.)ekzēma, ēde, iekaisīga, akūta vai hroniska, recidivējoša

ādas slīmība

effectus, -us, m. efekts, iedarbība

efficax, -acis efektīvs, iedarbīgs

ego (pers. vietniekv.) es

elasticus, -a, -um elastīgs

elixir, -iris, n. (arābu)eliksīrs, aromātisks ūdens un alkoholisks drogu izvilkums,

kā arī tinktūru maisījums

embolus, -i, m. (gr.) embols, asinsvadu aizsprostotājs ķermenis

eminentia, -ae, f.paaugstinājums, pacēlums; izcilnis; kāda orgāna, īpaši

kaula izcila daļa

empathia (gr.) empātija, iejušanās cita cilvēka emocionālā stāvoklī

emphysema, -atis, n. (gr.) empfizēma, plaušu alveolu izplešanās

emplastrum, -i, n. plāksteris

emulgens, -entis, n.emulgators, viela, kuru izmanto emulsijas veidošanai un

stabilizēšanai

emulsio, -onis, f.

emulsija; 1. šķidrums, kurā izkliedētas sīkas cita

šķidruma daļiņas, 2. fototehnikā - gaismjūtīgs ķimikāliju

slānis, kas tiek uzklāts filmas pamatnei unuzņemot fiksē

attēlu

emulsum, -i, n.

emulsija; 1. šķidrums, kurā izkliedētas sīkas cita

šķidruma daļiņas, 2. fototehnikā - gaismjūtīgs ķimikāliju

slānis, kas tiek uzklāts filmas pamatnei unuzņemot fiksē

attēlu

en-, em- (pirms b, p, m, ph) (gr .,

priedēklis)nozīmē ,,iekšā", ,,iekš-"

enamelum, -i, n. emalja

encephalon, -i, n. (gr.) galvas smadzenes

endo-, end- (gr ., priedēklis) nozīmē ,,iekšējs", ,,iekš-"

endocardium, -i, n. (gr.) sirds iekšējais apvalks

endometrium, -i, n. (gr.) dzemdes gļotāda

enormis, -e milzīgs, nepareizs

enuresis, -is, f. (gr.) enurēze, patvaļīga urīna noplūde, urīna nesaturēšana

ephelis, -idis, f. (gr ., nomin. pl. ephelides) vasaras raibumi

epi-, ep- (gr ., priedēklis) priedēklis ar nozīmi ,,uz", ,,virs", ,,pēc", ,,pie", ,,blakus"

epicondylus, -i, n. (gr.) locītavas virspaugurs

15

epicranium, -i, n. mīkstās daļas, kas pārklāj galvaskausa vāku

epidemia, -ae, f. (gr.)

epidēmija, plaša infekcijas slimības izplatīšanās, kas

ievērojami pārsniedz parasto tās izplatību attiecīgajā

apvidū

epidemicus, -a, -um (gr.) epidēmisks

epidermis, -idis, f. (gr.) epiderma, ādas virskārta

epigastricus, -a, -um (gr.) pakrūtes-

epigastrium, -i, n. (gr.) pakrūte

epiglottis, -idis, f. (gr.) uzbalsenis

epilepsia, -ae, f. (gr.)epilepsija, krītamā kaite, hroniska slimība ar krampju

lēkmēm un samaņas zaudēšanu

epiphysis, -is, f. (gr.) epifīze, stobrkaula gals

epitympanum, -i, n. (gr.) ieliekums virs bungdobuma

epulis, -idis, f. (gr.) smaganu audzējs

erosio, -onis, f. erozija, gļotādas vai radzenes epitēlija norobežots defekts

error, -oris, m. kļūda, maldīšanās

eruptio, -onis, f. izgāšanās, izlaušanās

erysipelas, -atis, n.roze, infekcijas slimība, kurai raksturīgs akūts ādas

iekaisums

erythema, -atis, n. (gr.) apsārtums

erythrocytus, -i, m. (gr.) eritrocīts, sarkanais asinsķermenītis

esse (palīgdarb. v.) būt

et un, arī

etc. (et cetera) un citi, utt.

ethmoidalis, -e (gr.) sietiņkaula-, sietiņa-

ethmoidalis, -e (gr.) etmoidāls, sietiņveida-

etiam arī

eu- (gr., priedēklis) ei- ( priedēklis, salikteņos norāda uz labu, īstu, pareizu)

euaesthesia, -ae, f. (gr.) eiestēzija, normāla labsajūta

eukinesia, -ae, f. (gr.) eikinēzija, normālas kustības spējas

euphoria, -ae, f. (gr.) eiforija, pacilāts garastāvoklis

eupnoë, -es, f. (gr.) eipnoja, normāla, mierīga, vienmērīga elpošana

eutokia, -ae, f. (gr.) labas dzemdības

eutopia, -ae, f. (gr.) eitopija, orgāna novietojums normālā stāvoklī

ex- (gr., priedēklis) eks- (priedēklis ar nozīmi ,,iz-", ,,ār-")

ex tempore tūlīt, nekavējoties

exacerbatio, -onis, f. paasināšanās, novirzīšanās

exacerbatus, -a, -um paasināts

exacte precīzi, kārtīgi

exactus, -a, -um precīzs, kārtīgs

exanthema, -atis, n. (gr.) izsitumi

exanthematicus, -a, -um (gr.) izsitumu-

exceptio, -onis f. izņēmums

excepto izņemot

excisio, -onis, f. ekscīzija, izgriešana

excrementum, -i, n. izkārnījumi

excretio, -onis, f.ekskrēcija, izdalīšana; vielmaiņas galaproduktu

izvadīšana no dziedzera vai orgāna

exemplar, -aris. n. piemērs, paraugs

exempli causa (e.c.) piemēram, par piemēru

exempli gratia (e.g.) piemēram, par piemēru

exemplum, -i, n. piemērs

exitium, -i, n. gals, bojā eja

exitus letalis nāve

16

exitus, -us, m. iznākums, izeja, gals

exogenus, -a, -umeksogēns, tāds, kas cēlies no ārienes, ārēju iemeslu

radīts

expectorans, -antis (divd.) atkrēpojošs

expectorare I atkrēpot

experimentum, -i, n. izmēģinājums

experire IV (iz)mēģināt

expiratio, -onis, f. ekspirācija, izelpošana; izgarošana; nāve

explorare I izpētīt, izmeklēt; pārbaudīt, noskaidrot

exploratio, -onis, f. izpētīšana, izmeklēšana; pārbaude, noskaidrošana

extendere III izstiept

extensio, -onis, f. atliekšana

extensor, -oris, m. (musculus) izstiepējs (muskulis)

exterior, -ius (komp.) ārējs

externus, -a, -um ārējs, ārīgs

extirpare I pilnīgi izņemt, izraut ar saknēm

extirpatio, -onis, f. extirpācija, pilnīga izņemšana

extra- (lat.,priedēklis) norāda uz āru, uz ārpusi

extra (priev. ar akuz.) ārpus

extraabdominalis, -eekstraabdomināls, tāds, kas atrodas ārpus vēdera

dobuma

extraarticularis, -e tāds, kas atrodas ārpus locītavas

extracellularis, -e tāds, kas atrodas ārpus šūnas

extractio, -onis, f. ekstrakcija, izraušana, izvilkšana

extractum, -i, n. ekstrakts, izvilkums

extrapulmonalis, -e tāds, kas atrodas ārpus plaušām

extrauterinus, -a, -um ārpusdzemdes-

extremitas, -atis, f. ekstremitāte, loceklis

extremus, -a, -um (superl.) visgrūtākais, galējais

exudativus, -a, -um izsvīduma-

Ffaber, -bra, -brum izveicīgs, veikls, prasmīgs

facere III darīt, taisīt

facialis, -e sejas-

facies Hippocratica mirstoša cilvēka seja, Hipokrāta seja

facies, -ei, f. seja; virsma

facile viegli

facilis, -e viegls

factor, -oris, m. faktors, darītājs

facultas, -atis, f. iespēja, spējas

faeces (pl.) izkārnījumi

faex, faecis, f. raugs

falciformis, -e sirpjveida-

falx, falcis, f. sirpis

familia, -ae, f. dzimta, ģimene

fascia, -ae, f. fascija, muskuļu apvalks; saite

fasciculus, -i, m. kūlītis

fascis, -is, m. kūlis

fauces, -ium, f. (pl.) rīkle

febrilis, -e drudža-, drudžains

febris continua pastāvīga temperatūra

febris intermittens stipri svārstīga temperatūra

febris recurrens atgriezeniska temperatūra

febris remittens svārstīga temperatūra

febris, febris, f. drudzis, temperatūra

17

fel, fellis, n. žults

felis, felis, f. kaķis

felix, -icis laimīgs

felleus, -a, -um žults-, žultains

femina, -ae, f. sieviete

femininus, -a, -um sievietes-, sieviešu-

femoralis, -e augšstilba-

femur, -oris (ari feminis), n. ciskas kauls

fenestra, -ae, f. logs

ferinus, -a, -um rejošs

ferrerus, -a, -um dzelzs-

ferri lactas, -atis, m. dzelzs laktāts

ferrum, -i, n. dzelzs

fertilis, e auglīgs, ražīgs

fertilisatio, -onis, f. apaugļošana

fetus, -us, m. auglis (mātes ķermenī)

fibra, -ae, f. šķiedra

fibrillatio, -onis, f.fibrilācija: fibrillu veidošanās; atsevišķu muskuļa šķiedru

ātras kontrakcijas vai raustīšanās

fibroma, -atis, n. fibroma, labdabīgs saistaudu audzējs

fibrosus, -a, -um šķiedrains

fibula, -ae, f. mazais lielakauls

filia, -ae, f. meita

filiformis, -e diegveida

filius, -i, m. dēls

filix mas melnā paparde, ,,vīrišķā paparde ''

filix, -icis, f. paparde

filtrare I filtrēt

filtratio, -onis, f. filtrēšana

filum, -i, n. diegs, pavediens

finalis, -e nobeiguma-, nolūka-

finire IV beigt

finis, -is, m. beigas, gals, mērķis

firmus, -a, -um stiprs

fissura, -ae, f. plaisa, sprauga

fistula, -ae, f.savienojums starp blakus esošiem orgāniem, kā arī starp

orgānu un pataloģisku perēkli un apkārtējo vidi

flatus, -us, m. pūšana, gāzes

flavus, -a, -um dzeltens

flectere III liekt, saliekt

flexio, -onis, f. saliekšana

flexor, -oris, m. saliecējs

flexura, -ae, f. izliekums, līkums

florere II ziedēt

flos, floris, m. zieds, puķe

fluidus, -a, -um šķidrs

focus, -i, m. slimības perēklis; pavards

folium, -i, n. lapa

fomentatio, -onis, f. komprese, (silts) apliekamais

fomentum, -i, n. komprese

fons, fontis, m. avots

fonticulus, i, m. avotiņš

foramen, -inis, n. atvere, caurums

forensis, -e sabiedrisks; tiesas-

forma, -ae, f. forma, veids

formalis, -e formāls, formas-, veida-

18

formare I veidot

formica, -ae, f. skudra

formicicus, -a, -um skudru-

formula, -ae, f. formula; sastāvs; recepte

fornix, -icis, m. arka, velve

fortis, -e stiprs

fossa, -ae, f. bedre

fovea, -ae, f. bedre

fractura, -ae, f. lūzums

fragilis, -e trausls

fragilitas, -atis, f. trauslums; vārgums

frangere III lauzt

frangula, -ae, f. krūklis

frater, -tris, m. brālis

frequens, -entis biežs, daudzkārtīgs

frictio, -onis, f. ierīvēšana, berzēšana

frigiditas, -atis, f. frigiditāte, seksuālās dziņas trūkums

frigidus, -a, -um auksts, vēss

frigus, -oris, n. aukstums

frons, frondis, f. (zaru un lapu) vainags

frons, frontis, f. piere

frontalis, -e pieres-

frontomaxillaris, -e pieres kaula un augšžokļa-

frontonasalis, -e pieres kaula un deguna-

fructus, -us, m. auglis (dārza)

frutex, -icis, m. krūms

fugax, fugacis īslaicīgs, pārejošs

fugere III bēgt; aizsteigties

fumare I smēķēt

functio, -onis, f. funkcija, darbība

fundus, -i, m. pamats, dibens

fungiformis, -e sēņveida-

fungus, -i, m. sēne

furfur, -uris, n. klijas, sēnalas

furunculus, -i, m. furunkuls, augonis

fuscus, -a, -um tumšs, tumši brūns

fusiformis, -e vārpstveida-

fusus, -i, m. vārpsta

G

galea, -ae, f. bruņu cepure; katra struktūra, kas atgādina bruņu cepuri

gallus, -i, m. gailis

ganglion, -i, n. (gr.) ganglijs, (nervu) mezgls

gangraena, -ae, f. (gr.) gangrēna, atmiršana

gangraenosus, -a, -um gangrenozs, gangrēnas-

gargarisma, -atis, n. (gr.) rīkles skalošana

gaster, -tris, f. kuņģis

gastricus, -a, -um kuņģa-

gastritis, -itidis, f. (gr.) gastrīts, kuņģa iekaisums

gastroptosis, -is, f. (gr.) kuņģa noslīdēšana

gaudere II priecāties

gaudium, -i, n. prieks

gelatina, -ae, f. želatīns

gelatinosus, -a, -um želatīna-

gemma, -ae, f. pumpurs

19

gena, -ae, f. vaigs

genericus, -a, -um ģints-

genesis, -is, f. (gr.) ģenēze, attīstība, rade

gens, gentis, f. ģimts; dzimta; tauta

genu, -us, n. celis

genus, -eris, n. dzimte; veids; suga (bot.); ģints

gingiva, -ae, f. smaganas

gingivitis, -itidis, f. smaganu iekaisums

ginseng (nelokāms ) žeņšeņs

glabella, -ae, f.virsdegune: neapmatots laukums starp uzacīm; tam

atbilstošā vieta uz pieres kaula

glandula, -ae, f. dziedzeris

glans, glandis, f. ozola zīle; katrs zīļveidīgs auglis (kastanis, datele utt.)

glaucoma, -atis, n. (gr.)

glaukoma, acu slimība, kuras pazīmes ir acs iekšējā

spiediena paaugstināšanās un redzesspējas

pavājināšanās

globulus, -i, m. lodīte

globus, -i, m. lode

glomerulum, -i, n. kamoliņš

glomus, -eris, n. kamols

glossa, -ae, f. (gr.) mēle

glossitis, -itidis, f. (gr.) mēles iekaisums

glottis, glottidis, f. (gr.) bals aparāts

glucosum, -i, n.glikoze,, vīnogcukurs, dekstroze - monosaharīds, kas ir

svarīgs dzīvo organismu enerģijas avots

gluteus,-a,-um gūžas-

glycerinum, -i, n.

glicerīns, organisks savienojums, trīsvērtīgs piesātinātais

spirts; biezs, bezkrāsains, higroskopisks šķidrums ar

saldu garšu

gracilis, -e slaids, smalks

gradus, -us, m. solis, pakāpe

gramma, -atis, n. (gr.) grams (masas un svara vienība)

granulum, -i, n. granula, graudiņš

gratia, -ae, f. laipnība, cieņa

gratis bez maksas, par velti

gratuito bez maksas, par velti

graviditas, -atis, f. grūtniecība

gravidus, -a, -um grūts, grūtniecības stāvoklī

gravis, -e smags; grūts, mokošs

grippus, -i, m. gripa

griseus, -a, -um pelēks

grossus, -a, -um rupjš (pulveris)

gummi, -, n. (nelokāms) gumija

gustare I garšot

gustus, -us, m. garša

gutta, -ae, f. piliens

guttur, -uris, n. rīkle

gynaecologia, -ae, f. (gr.)

ginekoloģija, medicīnas nozare, kas pētī sievietes

dzimumorgānu fizioloģiju un patoloģijas, sieviešu slimību

diagnostikas, ārstēšanas un profilakses iespējas

gynaecologicus, -a, -um ginekoloģisks

gyrus, -i, m. (gr.) rieva, kroka; vītne

H

20

habere II būt; piederēt

habilis, -e piemērots, derīgs

habitus, -us, m.stāja, ārējais izskats, izteiksme; izturēšanās veids;

miesasbūve

haema, -atis, n. (gr.) asinis

haemorrhagia,-ae, f. (gr.) asiņošana

haemostaticus, -a, -um (gr.) asins apturošs

hallex, -icis, m. kājas īkšķis

hallux, -ucis, m. kājas īkšķis

hamulus, -i, m. āķītis, kāsītis

hamus, -i, m. āķis

haustrum, -i, n. iztilpums

hebes, -etis truls, notrulināts; vājš

helmins, -inthis, f. (gr.) tārps (parazīts)

hemi- (gr., priedēklis) norāda uz vienu pusi, vienpusīgs

hemifacialis, -e norāda uz sejas vienu pusi

hemiplegia, -ae, f. (gr.) ķermeņa vienas puses paralīze

hepar, -atis, n. (gr.) aknas

hepaticus, -a, -um (gr.) aknu-

hereditarius, -a, -um mantots, pārmantots

hernia, -ae, f.trūce, bruka, kāda orgāna vai tā daļas izspiešanās caur

nenormālu atveri)

heroicus,-a, -um (gr.) (remedium) stipras iedarbības (viela)

herpes zoster jostas roze

herpes, -etis, m. (gr.) ēde

heter-, hetero- (gr., priedēklis) norāda uz dažādu, citādu

heterogenus, -a, -um (gr.) dažāds, svešs

hexa- (gr.) seši

hiatus, -us, m. atvere, sprauga

Hippocrates, -is, m. (gr.)Hipokrāts, grieķu ārsts no Kosas salas (dzīv. 460.-

377.g.p.m.ē.)

Hippocraticus, -a, -um (gr.) Hipokrāta- (tāds, ko aprakstījis Hipokrāts)

hirudo, -inis, f. dēle

historia, -ae, f. (gr.) vēsture

homo sapiens saprātīgais cilvēks

homo, -inis, m. cilvēks

honor, -oris, n. gods

honoris causa (h.c.) goda dēļ, lai parādītu godu

hora, -ae, f. stunda

hordeolum, -i, n. miežagrauds (acī)

horizontalis, -e (gr.) horizontāls, līmenisks

hormonum, -i, n.

hormons, fizioloģiski aktīva viela, ko izstrādā iekšējās

sekrēcijas dziedzeri un kas piedalās organisma funkciju

regulēšanā

humanus, -a -um cilvēcisks, cilvēka-

humerus, -i, m. augšdelma kauls

humiditas, -atis, f. mitrums

humidus, -a, -um mitrs, slapjš

humilis, -e zems, mazs

humus, -i, f. zeme, augsne

hyaloideus, -a, -um (gr.) hialoīds, stiklveida-

hydrargyrum, -i, n. (gr.) dzīvsudrabs

hydricus, -a, -um (gr.) ūdens-

hydrocarbonas, -atis, m. (gr.) hidrokarbonāts

hydrogenium, -i, n.(gr.) ūdeņradis

hydrops, -opis, m. (gr.) tūska

21

hygiena, -ae, f. (gr.)

higiēna, medicīnas nozare, kas pētī dzīves un darba

apstākļu ietekmi uz cilvēka veselību, lai to saglabātu un

paildzinātu cilvēka mūžu

hygroscopicus, -a, -um (gr.) higroskopisks, ūdeni uzsūcošs

hyoideus, -a,-um (gr.) zemmēles- (kauls)

hyp-, hypo- (gr., priedēklis) norāda novietojumu zem , apakš

hyper- (gr., priedēklis) norāda uz pārāk lielu paaugstināšanos (funkcijā, apjomā)

hyperacutus, -a, -um ārkātīgi akūts

hypersecretio, -onis, f. sekrēta pārmērīga izdale

hypertonicus, -a, -um (gr.)hipertonisks, hipertonijas-, paaugstināta

asinsspiediena-; palielināta audu vai orgānu tonusa-

hypoarterialis, -e norāda uz atrašanos zem artērijas

hypodermaticus, -a, -um (gr.) zemādas-

hypodermicus, -a, -um (gr.) zemādas-

hypofunctio, -onis, f. pazemināta funkcija

hypogastrium, -i, n. (gr.) vēdera apakšējā daļa

hypoglossus,-a, -um (gr.) zemmēles-

hypophysis, -is, f. (gr.) hipofīze, apakšējais smadzeņu piedēklis

hypothalamus, -i, n. (gr.) apvidus zem redzes uzkalna

Iibi tur

ichor,-oris, n. (gr.) strutainas asinis

ichthyolum, -i, n. (gr.)

ihtiols, tumša, bieza ziede, kas satur organiskus sēra

savienojumus; to iegūst no iežiem, kuros ir zivju u.c. jūras

dzīvnieku atliekas; lieto galvenokārt pret sastrutojumiem

ichtyismus, -i, m. (gr.) saindēšanās ar zivīm

icterus, -i, m. (gr.) dzelte

ictus, -us, m. dūriens; sitiens; kodums

idem / eadem tas pats

idoneus, -a, -um izdevīgs, piemērots

ignorantia, -ae, f. nezināšana

ignorantia, -ae, f. nezināšana; nepazīšana

ignorare I nezināt

ile, ilis, n. cirksnis; (pl.) pavēdere, zarnas

ileum, -i, n. līkumainā zarna

iliacus, -a, -um zarnkaula-

imago, -inis, f. attēls

imbecillitas, -atis, f. vājums, nespēks

imitatio, -onis, f. atdarināšana

immaturus, -a, -um nenobriedis

imminens, imminentis (divd.) draudošs

imminere II draudēt, apdraudēt

immobilis, -e nekustīgs

immoderatus, -a, -um neizmērojams, pārmērīgs

immunitas, -atis, f.imunitāte, organisma neuzņēmība pret infekcijas slimību

ierosinātājiem

impar, imparis nepāra-, nevienāds

imperare I pavēlēt; valdīt

imperativus, -a, -um pavēles-

imperfectus, -a, -um nenobeigts, nepilnīgs

impotentia, -ae, f. nevarība

impransus, -a, -um nepaēdis, neēdis

22

impressio, -onis, f.impresija: anat. iespiedums, padziļinājums;

zobārstn. zobu, žokļu nospiedums

impurus, -a, -um netīrs, ar piemaisījumiem

impurus, -a, -um netīrs; neattīrīts, ar piejaukumiem

in (prievārds ar akuz. un ablat.) uz (virzienā uz) ; iekš, iekšā; laikā

inaequalis, -e nevienāds

incertus, -a, -um neskaidrs, nedrošs

incidere III iegriezt, sagriezt

incisio, -onis, f. incīzijs, iegriezums, griešana

incisivus, -a, -um griezējs-

incisura, -ae, f. ierobs

incognitus, -a, -um nepazīstams, nezināms

incompletus, -a, um nepilnīgs

incrementum, -i, n. palielināšanās, augšana

incubatio, -onis, f.inkubācija, laika posms no inficēšanās brīža līdz pirmo

slimības pazīmju parādīšanās brīdim

incus, incudis, f. laktiņa, vidējais no trim dzirdes kauliņiem

index, -icis, m. rādītājs

indicare I norādīt, parādīt

indicatio, -onis, f. norādījums

indicativus (modus) indikatīvs, īstenības izteiksme

indirectus, -a, -um netiešs

indivisus, -a, -um nedalīts

inducere III ievadīt

indumentum, -i, n. mēles aplikums

inertia, -ae, f.

inerce, ķermeņa īpašība saglabāt vienmērīgu

taisnvirziena kustību vai miera stāvokli, ja uz to

neiedarbojas ārēji spēki; kūtrums, bezdarbīgums;

aktivitātes trūkums

infans, -antis, m./f. bērns

infarctus, -us, m.infarkts, norobežots audu atmirums orgāna daļā

asinspiegādes traucējumu dēļ

infaustus, -a, -um nelabvēlīgs

infectio, -onis, f. infekcija, aplipšna, aplipināšana

infectiosus, -a, -um infekciozs, infekcijas-, lipīgs

inferior, -ius apakšējais

inficere III inficēt, aplipināt

infinitus, -a, -um bezgalīgs; nenoteikts, vispārīgs

infirmare I novājināt

infirmus, -a, -um nespēcīgs

inflammatio, -onis, f. iekaisums

inflare I uzpūst

inflatio, -onis, f. uzpūšanās

influenza, -ae, f. influence (medicīnā novecojis gripas nosaukums)

infra- (priedēklis) norāda uz atrašanos zem, zemāk

infra (prievārds ar akuz.) zem, zemāk

infragilis, -e nenovājināts

infratemporalis, -e zem deniņiem-

infundere III ieliet

infundibulum, -i, n. piltuve; padziļinājums, kas atgādina piltuvi

infusum, -i, n. uzlējums

ingeniosus, -a, -um talantīgs

ingrediens, -entis (divd.) (n.) ingridiens, sastāvdaļa

inguen, -inis, n. cirksnis; kaunums

inhalare I ieelpot

inhalatio, -onis, f. inhalācija, ieelpošana

23

inhalator, -oris, m. inhalators, aparāts ieelpošanai

inicere III injicēt, ievadīt

initium, -i, n. sākums

injectio / iniectio, -onis, f. injekcija, ievadīšana

insanabilis, -e nedziedināms, neārstējams

insanus, -a, -um nevesels, ārprātīgs; pārmērīgs

inscriptio, -onis, f. virsraksts

insectum, -i, n. kukainis

insertio, -onis, f.

insercija, piestiprināšanās; muskuļa vai cīpslas

piestiprināšanās vieta; nabas saites piestiprināšanās

vieta pie placentas

inspectio, -onis, f. apskate

inspicere III apskatīt, novērot

inspirare I ieelpot; iepūst

institutum, i, n. institūts, iekārta

instrumentum, -i, n. instruments, rīks; darbarīks

insuavis, -e nepatīkams

insufficientia, -ae, f. mazspēja

insula,-ae, f. sala

integer, -gra, -grum neskarts, nebojāts, vesels

intellegere III saprast, zināt

intentio, -onis, f. savilkšanās

inter- (priedēklis) norāda uz atrašanos starp

inter (prievārds ar akuz.) starp

intercostalis, -e starpribu-

interdum (apst. vārds) reizēm, dažreiz

interior, -ius iekšējais

intermittens, -entis (divd.) ar pātraukumiem

intermittere III pārtraukt; laist strpā

internationalis, -e internacionāls, starptautisks

internus, -a, -um iekšējs, iekšķīgs

interosseus, -a, -um starpkaulu-

interstitium, -i, n. starptelpa

intestinum, -i, n. zarna

intoxicatio, -onis, f. intoksikācija, saindēšanās

intra- (priedēklis) norāda uz atrašanos iekšā

intra (prievārds ar akuz.) iekšā, iekš; laikā

intraarterialis, -e artērijā

intracutaneus, -a, -um ādā

intramuscularis, -e (iekšā) muskulī

intrare I iekļūt

introducere III ievadīt

introductio, -onis, f. ievadīšana

intus (apst. vārds) iekšā

inutilis, -e nederīgs, nevajadzīgs

invalidus, -a, -um nespēcīgs, nevarīgs, vājš

invenire IV atrast, izgudrot

inversus, -a, -um apgriezts, apvērsts

iodum, -i, n. (gr.) jods

iris, -idis, f. (gr.) varavīksnene

irregularis, -e neregulārs

ischiadicus, -a, -um sēžas-

ischias, -adis, f. (gr.) sēžas nerva iekaisums

ischium, -i, n. (gr.) sēža

isotonicus, -a, -umizotonisks, tāds, kuram ir tāds pats spiediens, kā kādam

citam

24

isthmus, -i, m. (gr.)sašaurinājums: šaura vieta , kas savieno divas orgāna

daļas; šaura eja, kas savieno divus dobumus

item (saiklis) tāpat, arī

Jjecur, -oris, n. (iecur, -oris, n. ) aknas

jejunum, -i, n. (ieiunum, -i, n.)tukšā zarna, tievās zarnas daļa no divpadsmitpirkstu

zarnas līdz līkumainajai zarnai (apm. 2,2 m)

juglans, -andis, f. (iuglans, -andis, f.) grieķu rieksts

jugularis, -e (iugularis, -e) jugulārs, attiecīgs uz kakla apvidu virs atslēgas kaula

jugum, -i, n. (iugum, -i, n.)juga, grēda, garenisks kaula izliekums, kas savieno divus

punktus

junctio / iunctio, -onis, f. savienošana, saistīšana

junctura, -ae, f. (iunctura, -ae, f.) savienojums, savienojuma vieta

juridicus, -a, -um (iuridicus, -a, -um) tiesisks, tiesas-

jus, juris, n. (ius, iuris, n.) tiesības; likums

juvantium, -i, n. (iuvantium, -i, n.)līdzeklis, kas papildina vai pastiprina kāda cita līdzekļa

darbību

juvenilis, -e (iuvenilis, -e) jauneklīgs, jauns

juvenis, -e (iuvenis, -e) jauns

juvenis, -is, m./f. (iuvenis, -is, m./f.) jaunietis/-e

juventus, -utis, f. (iuventus, -utis, f.) jaunība; jaunatne, jaunieši

juxta (iuxta) (apst. vārds; priev. ar akuz.) pie, blakus

juxta- (iuxta-) (priedēklis) norāda uz atrašanos pie, blakus

K

kalium, -i, n. (arābu) ; kalii acetas, -atis, m. kālijs; kālija acetāts

keratinum, -i, n. ragviela

keratitis, -itidis, f. (gr.) radzenes iekaisums

kyphosis, -is, f. (gr.) kupris

Llabium, -i, n. lūpa

labor, -oris, m. darbs, pūles, darba spējas

laborare I strādāt, ciest, slimot

labrum, -i, n. lūpa; gluda, izliekta mala; bļoda, vanna

labyrinthus, -i, m. (gr.) labirints

lac, lactis, n. piens

lacer, -era, -erum plēsts, saplēsts

lacerare I plēst, saplēst, saraustīt

laceratus, -a, -um (divd.) plēsts (par brūci)

lacrima, -ae, f. asara

lacrimalis, -e asaru-

lactas, atis, m. pienskābe, vielmaiņas galaprodukts

lacteus, -a, -um piena-

lacticus, -a, -um piena-

lacuna, -ae, f. padziļinājums, bedrīte

laedere III ievainot, bojāt

laesio, -onis, f. ievainojums, bojājums; ievainošana

laesus, -a, -um (divd.) traucēts, bojāts

lagena, -ae, f. pudele

lambdoideus, -a, -um (gr.) lambdoīds, lambdveida-

lamina, -ae, f. plātnīte, plāksnīte

lana, -ae, f. vilna

lapara, -ae, f. (gr.) vēders

laparatomia, -ae, f. (gr.) vēdera atvēršana

25

lapis, -idis, m. akmens

laqueus, -i, m. cilpa

laryngeus, -a, -um balsenes-

laryngitis, -itidis, f. (gr.) laringīts, balsenes iekaisums

laryngs, -yngis, m. (gr.) balsene

laser, -eris, m. lāzers

lassitudo, -dinis, f. nogurums

lateralis, -e laterāls, sānu-

Latinus, -a, um latīņu-

latitudo, -inis, f. platums

latus, -a, -um plats

latus, -eris, n. sāns

laudare I slavēt

lavare I mazgāt

laxans, -antis (divd.) viegls caurejas līdzeklis

laxare I atbrīvot, atvieglināt

lectio, -onis, f. lekcija, lasīšana

ledum, -i, n. palustre purva vaivariņi

legere III lasīt

lenis, -e lēns, viegls

lens, lentis, f. lēca

leonurus, -i, m. mātere

leporinus, -a, -um; labium leporinum zaķa-; ,,zaķa lūpa", šķeltne

lepus, -oris, m. zaķis

letalis, -e letāls, nāvīgs

letum, -i, n. nāve

leucocytus, -i, m. (gr.) leikocīts, baltais asinsķermenītis

leukaemia, -ae, f. (gr.)leikēmija, tas pats, kas leikoze: ļaundabīga asinsrites

slimība

levare I celt, pacelt; atvieglot

levator, -oris, m. cēlājs, pacēlājs (muskulis)

levis, -e viegls; gluds, līdzens

lex, legis, f. likums

liber, -bri, m. grāmata

liber, -era, -erum brīvs; atklāts

liberare I atbrīvot

liberatio, -onis, f. atbrīvošana

liberi, -orum, m. (pl.) bērni

libido, -inis, f. tieksme; dzimumdziņa; baudkāre, kaislība

lichen, -enis, m. (gr.) ķērpis; ēde

lien, lienis, m. liesa

ligamentum, -i, n. saite (anatomijā)

ligare I siet, saitēt

limen, -inis, n. slieksnis

limes, itis, m. robeža

limpidus, -a, -um caurspīdīgs, dzidrs

linea, -ae, f. līnija

lingua, -ae, f. mēle; valoda

lingualis, -e mēles-

linimentum, -i, n. liniments, šķidra ziede

lipoma, -atis, n. (gr.) taukaudu audzējs

liquidus, -a, -um šķidrs

liquor, -oris, m. šķidrums

lobus, -i, m. daiva

locatus, -a, -um (divd.) novietots

locus, -i, m. pl. loca (retāk : loci) vieta

26

longitudinalis, -e garenisks

longitudo, -inis, f. garums

longus, -a, -um garš

lucidus, -a, -um dzidrs; gaišs, spožs

ludus, -i, m. spēle, rotaļa

lues, luis, f.sifiliss, seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ko izraisa

bālā treponēma un kas galvenokārt izplatās dzimumceļā

lumbago, -inis, f. lumbago, muguras sāpes jostas apvidū

lumbalis, -e jostas-

lumbus, i, m. gurns, josta

lumen, -inis, n.gaisma: gaismas plūsmas vienība; lūmens, gaismas

sprauga; asinsvada vai doba orgāna vada šķērsgriezums

luna, -ae, f. mēness

lupus, i, m. vilks; ādas ēde

luteus, -a, -um dzeltens, zeltains

lux, lucis, f. gaisma

luxatio, -onis, f. izmežģījums

luxatus, -a, -um (divd.) izmežģīts

lympha, -ae, f. (gr.) limpfa

lymphaticus, -a, um (gr.) limpfas-

Mmacerare I mērcēt

macies, -ei, f. vājums, kalsnums

maculatus / maculosus, -a -um plankumains

magister, -tri, m. skolotājs, pasniedzējs

magistra, -ae, f. skolotāja, pasniedzēja

magnitudo, -inis, f. lielums

magnus, -a, -um liels

maior, maius (komparatīvs) lielāks; lielais (anatomijā)

major, majus (komparatīvs) lielāks; lielais (anatomijā)

mal- (lat.,priedēklis no malus, a, -um)salikteņos norāda uz sliktu, ļaunu; uz struktūras vai

funkcijas nepilnību vai traucējumu

malacia, -ae, f. malācija, audu atmiekšķēšanās kā nekrozes sekas

malacia, -ae, f. (gr.) atmiekšķēšanās, mīkstināšanās

male slikti

malignitas, -atis, f.malignitāte, ļaundabība, patoloģiska procesa tieksme

progresēt

malignitas, -atis, f.malignitāte, ļaundabība, patoloģiska procesa tieksme

progresēt

malignus, -a, -um ļaundabīgs

malleolus, -i, m. potīte

malleus, -i, m. āmuriņš

malum, -i, n. ļaunums

malum, -i, n. (gr.) ābols

malus, -a, -um slikts, ļauns

malus, -i, f. ābele

mamma, -ae, f. krūts, krūts dziedzeris

mandibula, -ae, f. apakšžoklis

mandibularis, -e apakšžokļa-

manducare I gremot; ēst

manifestus, -a, -um skaidrs, redzams

manubrium, -i, n. rokturis

manus, -us, f. roka, plauksta

27

mare, -is, n. jūra

margo, -inis, m. mala

maritimus, -a, -um jūras-, piejūras-

maritus, -a, -um precējies

mas, maris, m. vīrietis; tēviņš

maskulinus, -a, -um vīrieša-, vīriešu-

massa, -ae, f. masa

masseter, -eris, m. (gr.) košanas muskulis

mastoideus, -a, -um (gr.)mastoīds, krūtsgala-; tāds, kas līdzīgs krūtsgalam, piem.,

aizauss paugura-

mater, matris, f. māte; smadzeņu apvalks

materia, -ae, f. matērija, viela

maturus, -a, -um gatavs, nobriedis

maxillaris, -e augšžokļa-

maximus, -a, -um (superlatīvs) vislielākais, ļoti liels

meatus, -us, m. eja

mechanicus, -a, -um mehānisks

medialis, -emediāls, vidus-, tāds, kas atrodas tuvāk viduslīnijai vai

vidusplaknei

mediastinum, -i, n. šķirtne

mediatus, -a, -um viduvējs; netiešs

medicamentosus, -a, -um medikamentozs, ārstniecisks

medicamentum, -i, n. medikaments, zāles, zāļlīdzeklis

medicatio, -onis, f. medikācija, ārstēšana ar zālēm, zāļu ordinēšana

medicatus, -a, -um medicīnisks, ārstniecisks

medicina -ae, f. medicīna, ārstniecība, dziedniecība; zāles

medicinalis, -e medicīnas-, medicīnisks, ārstniecisks

medicus, -a, -um ārstniecības-, ārstniecisks

medicus, -i, m. ārsts

medium, -i, n. vidus; starpnieks; līdzeklis

medius, -a, -um vidējais, vidus-, starp diviem citiem

medulla, -ae, f. smadzenes (izņemot galvas); serde

mega-, megalo- (gr., priedēkļi)

salikteņos norāda uz kaut ko ārkārtīgi lielu; decimālajā

mēru sistēmā norāda uz pamatvienības palielinājumu

miljons reižu

megacolon, -i, n. (gr.) palielināta lokzarna, lokzarnas palielināšanās

megalocytus, -i, m. (gr.) ļoti (neparasti) liels eritrocīts

mel, mellis, n. medus

melaninum, -i, n. melanīns, tušbrūns vai melns amorfs pigments

melaninum, -i, n. (gr.)melanīns, melns vai tumši brūns pigments cilvēku un

dzīvnieku audos

melanosis, -is, f. (gr.)melanoze, pigmenta (melanīna) pārmērīga uzkrāšanās

audos

mellitus, -a, -um cukura-

membrana, -ae, f. membrāna, plēve, apvalks

membrum, -i, n. loceklis, ekstremitāte

memoratus, -a, um pieminēts

memoria, -ae, f. atmiņa, piemiņa

meninx, meningis, f. (gr.) galvas un muguras smadzeņu apvalks

meniscus, -i, m.

menisks; sirpjveida fibrozi skrimšļaina plātnīte dažās

locītavās; šķidruma ieliekta vai izliekta virsma šaurā

caurulītē; konkāvi konveksa vai konveksi konkāva optiska

lēca

menopausa, ae, f. menopauze, periods pēc menstruāciju izbeigšanās

mens, mentis, f. prāts, saprāts; gars

mensa, -ae, f. galds; ēdiens

28

menses, mensium, f. (pl.) mēnešreizes

mensis, -is, m. mēnesis

mensura, -ae, f. mēģene; mērglāzīte

mentalis -e zoda-

mentum, -i, n. zoda

meracus, -a, -um (gr.) neatšķaidīts

meridianus, -a, -um pusdienas-, dienvidu-

meridies, -ei, m. pusdiena, dienvidus

mes-, meso- (gr., priedēklis)norāda uz orgānu novietojumu, to, kas atrodas vidū,

starpā; norāda uz apzarni (gr. mesos - vidējais)

mesencephalon, -i, n. (gr.) vidussmadzenes

mesocardium, -i, n. mezokardijs, embrija apzarņa daļa

mesocranium, -i, n. (gr.) galvvidus

mesogastrium, -i, n. (gr.) mezogastrijs, embrionālā apzarņa daļa, kas pārklāj kuņģi

met-, meta- (gr., priedēklis)norāda uz stāvokli vai attīstību, kas seko kaut kam

(gr.meta - pēc, aiz, vidū)

metacarpeus, -a, -um delnas-

metacarpus, -i, m. delna, rokas daļa starp plaukstas pamatu u n pirkstiem

metallum, -i, n. (gr.) metāls

metaphysis, -is, f. (gr.)metafīze, augšanas josla stobrkaula galos starp epifīzi un

diafīzi

metastasis, -is, f.

metastāze, pataloģiska materiāla (audzēja šūnu,

mikroorganismu) pārnešana ar asins vai limpfas plūsmu

no vienas organisma vietas citā; riesums, sekundārs

patoloģiska procesa perēklis, kas radies audzēja šunām

vai slimības ierosinātājiem ar asins vai limfas plūsmu

nokļūstot no primārā slimības perēkļa citā organisma

vietā

metastasis, -is, f. (gr.)

metastāze, pataloģiska materiāla (audzēja šūnu,

mikroorganismu) pārnešana ar asins vai limpfas plūsmu

no vienas organisma vietas citā; sekundārs patoloģiska

procesa perēklis

metatarseus, -a, -um pleznas-

metatarsus, -i, m. (gr.) plezna, pēdas daļa starp pēdas pamatu un falangām

metathalamus, -i, m. (gr.) galvas smadzeņu apvidus aiz redzes uzkalna

metencephalon, -i, n. (gr.) pakaļējās smadzenes

meteorismus, -i, m. (gr.)meteorisms, vēdera uzpūšanās sakarā ar palielinātu gāzu

daudzumuu kuņģī un zarnās

methodus, -i, f. (gr.) metode, paņēmiens

microorganismus, -i, m. (gr.) mikroorganisma, ļoti mazs vienšūnas organisms

mictio, -onis, f. mikcija, urinēšana

migrare I pārvietoties, ceļot

milium, milii, n. tūkstotis

mille tūkstotis, tūkstoš-

milligramma, -atis, n. miligramms

minimus, -a, -um (superlatīvs) vismazākais, ļoti mazs

minor, minus (komparatīvs) mazāks; mazais (anatomijā)

minuta, -ae, f. minūte

mirabilis, -e brīnumains, brīnišķīgs; dīvains, neparasts

mirus, -a, -um brīnišķīgs, apbrīnojams

miscere II maisīt

miser, -era, -erum nabags, nožēlojams, nelaimīgs

missio, -onis, f. (asiņu) nolaišana

mitis, -e rāms, maigs

29

mixtio, -onis, f. maisījums, maisīšana

mixtura, -ae, f. mikstūra, maisījums

mixtus, -a, -um (divd.) sajaukts

mobilis, -e kustīgs

moderatio, -onis, f. mērenība

modicus, -a, -um mērens, piemērots

modus, -i, m. veids, izteiksme; mērs

molaris, -e molārais, dzerokļa-

molestus, -a, -um smags, grūts

mollis, -e mīksts

mollities, -ei, f. mīkstināšanās; mīkstums, elastība

momento acumirklī

momentum, -i, n. brīdis, acumirklis

mono- (gr., priedēklis) vien-

monolithus, -a, -um (gr.) monolīts, viengabalains

mons, montis, m. kalns

monstrare I rādīt

morbilli, -orum, m. (pl.) masalas

morbus comitialis krītamā kaite, epilepsija

morbus, -i, m. slimība

mordere II kost

mors, mortis, f. nāve

morsus, -a, -um (divd.) kosts

morsus, -us, m. kodums, kodiens

mortalis, -e mirstīgs

mortalitas, -atis, f. mortalitāte, mirstība

mortifer, -era, -erum nāvīgs, nāvējošs

mortuus, -a, -um miris, mirušais

mortuus, -i, m. mironis, līķis

mucilago, -inis, f. gļotas, receklis

mucosus, -a, -um gļotains, gļotu-

muliebris, -e sieviešu-, sievišķīgs

mulier, -eris, f. sieviete; sieva

multiplex, -icis multipls, daudzkārtīgs

multitudo, -inis, f. daudzums

multo daudz

multum daudz, daudzkārt, bieži

multus, -a, -um daudz, lielā skaitā; daudzkārtīgs

murmur, -uris, n. murmināšana; čukstēšana

mus, muris, m. pele

muscularis, -e muskuļu-

musculosus, -a, -um muskuļains, muskuļu-

musculus, -i, m. muskulis (anatomijā); pelīte

mutabilis, -e mainīgs, grozīgs

mutare I mainīt, grozīt, pārveidot

mutatio, -onis, f. mutācija, pārmaiņa, izmaiņa

myces, -etis, m. (gr.) sēne

mydríasis, -is, f. midriāze, acs zīlītes patoloģiska paplašināšanās

myelencephalon, -i, n. (gr.) papildsmadzenes

myocardium, -i, n. (gr.) miokards, sirds muskuļslānis

N

narcosis, -is, f. (gr.)narkoze, apzināti izraisīta centrālās nervu sistēmas

aizsargkavēšana, ko rada ar narkozes līdzekļiem

narcoticum, -i, n. narkotika, pretsāpju vai miega līdzeklis

narcoticus, -a, -um (gr.) narkotisks

30

naris, -is, f. nāss; (pl.) deguns

narrare I stāstīt

nasalis, -e deguna-

nasus, -i, m. deguns

nates, natium, f. (pl.) sēža, sēžamvieta

nativus, -a, -um iedzimts

natrii chloridum nātrija hlorīds

natrium, -i, n. nātrijs

natura, -ae, f. daba

naturalis, -e dabas-; dabīgs, dabisks

natus, -a, -um dzimis

nausea, -ae, f. (gr.) slikta dūša; jūras slimība

nauta, -ae, m. jūrnieks; kuģinieks; laivinieks

necessarius, -a, -um nepieciešams; neizbēgams

necessitas, -atis, f. nepieciešamība, vajadzība

necrosis, -is, f. (gr.) nekroze, atmiršana

negotium, -i, n. darbs; lieta

nemo m. neviens

neoplasma, -atis, n. (gr.) neoplazma, audu jaunveidojums; audzējs

nervinus, -a, -um nervu-

nervosus, -a, -um nervu-

nervus, -i, m. nervs

neurocranium, -i, n. (gr.) galvaskausa smadzeņu daļa

neuron, -i, n. (gr.) neirons, nervu šūna

neurosis, -is, f. (gr.)neiroze, funkcionāls augstākās nervu sistēmas darbības

traucējums

nexus, -us, m. savienojums; saikne

nicotinum, -i, n. nikotīns

niger, -gra, -grum melns

nihil nekas

nitens, -entis (divd.) spīdošs, spožs

nitras, -atis, m. nitrāts

nitricus, -a, um slāpekļa-

nitris, -itis, m. nitrīts

nitrogenium, -i, n. slāpeklis

nocere II kaitēt

nocturnus, -a, -um nakts-

nomen, -inis, n. vārds

nominare I saukt, nosaukt

non nē, ne

nonus, -a, -um devītais

norma, -ae, f. (gr.) norma, mēraukla

noscere III iepazīt, iepazīties, pazīt

nosologia, -ae, f. (gr.) nozoloģija, mācība par slimībām, to klasifikācija

nota, -ae, f. piezīme, pazīme

notabilis, -e ievērojams

notare III atzīmēt, piezīmēt; iegaumēt

notus, -a, -um pazīstams, zināms; slavens

novus, -a, -um jauns (pēc izcelsmes); jauns (pēc ārienes, izskata)

nox, noctis, f. nakts

noxius, -a, -um kaitīgs

nucha, -ae, f. pakausis, skausts

nucleus, -i, m. kodols

numero (abl.) skaitā

numerus, -i, m. skaitlis; skaits; daudzums

nutriens, -entis (divd.) barojošs

31

nutrimentum, -i, n. barība, pārtika, uzturs

nutrire IV barot, ēdināt; zīdīt

nutritio, -onis, f. barošana; uzturs

nutritius, -a, -um barojošs; barības-

nux, nucis, f. rieksts

Oob- (lat., priedēklis) ; oc- (pirms c) priedēklis ar nozīmi ,,pie", ,,pret", ,,uz", ,,priekš"

ob (prievards ar akuz.) pret; dēļ

obducere III pārklāt, apklāt, apvalkot

obductus, -a, -um (divd.) pārklāts, apklāts, apvalkots

obesus, -a, -um resns, tukls

obiectivus/objectivus, -a, -um objektīvs, priekšmetisks

obiectum, -i, n. objekts, priekšmets

obliquus, -a, -um slīps

oblongatus, -a, um garens

obscurus, -a, -um tumšs

observare I vērot, novērot

observatio, -onis, f. novērošana

obstetricius, -a, -um akušieru-

obstetrix, -icis, f. vecmāte

obstinere II piederēt, saturēt

obstipatio, -onis, f. aizcietējums

obstructivus, -a, -um obstruktīvs, nosprostots

obturatus, -a, -um slēgts

obtusus, -a, -um truls, neass

occasio, -onis, f. gadījums, izdevība

occipitalis, -e pakauša-

occiput, -itis, n. pakausis

occultus, -a, -um apslēpts, slepens

octavus, -a, -um astotais

octigenti, -ae, -a astoņi simti

octo astoņi

octoginta astoņdesmit

oculista, -ae, m. acu ārsts

oculus, -i, m. acs

odor, -oris, m. smarža, smaka; oža

oedema, -atis, n. (gr.) tūska

oesophageus, -a, -um barības vada-

oesophagus, -i, m. (gr.) barības vads

officina, -ae, f. aptieka, darbnīca

officinalis, -e aptiekas-, dziedniecības, ārstniecības-

olecranon, -i, n. (gr.) elkoņa paugurs

oleosus, -a, -um eļļas-, eļļains

olere II smaržot, smirdēt

oleum cacao kakao eļļa

oleum camphoratum kampareļļa

oleum iecoris aselli zivju eļļa

oleum terebinthinae terpentīneļļa

oleum, -i, n. eļļa

olfacere III ost

olfactus, -us, m. oža

olla, -ae, f. trauks, burciņa

omnis, -e katrs; (pl.) visi

onus, -eris, n. smagums, slogs, nasta

operatio, -onis, f. operācija, darbība

32

ophthalmicus, -a, -um (gr.) acu-

opponens, -entis (divd.) pretējais, pretīmliecējs

opticus, -a, -um (gr.) redzes-

opus, operis, n. darbs

ora, -ae, f. mala, malas josla

orbis, -is, m. riņķis, aplis, loks

orbita, -ae, f. orbīta, ceļš; acs dobums; sliede

orbitalis, -e orbītas-, acs dobuma-

ordinalis, e kārtas-

organicus, -a, -um organisks

organismus, -i, m. organisms

organon, -i, n. (gr.) orgāns

organum, -i, n. (gr.) orgāns

originalis, -e oriģināls, sākotnējs

origo, -inis, f. sākums, izcelšanās; vairāk fiksētais muskuļa sākuma

gals; galvaskausa vai muguras smadzeņu nerva sākums

origo, originis, f. izcelšanās, sākums

os, oris, n. mute

os, ossis, n. kauls

osseus, -a, -um kaulu-

ossiculum, -i, n. kauliņš

ossificatio, -onis, f. pārkaulošanās

ostium, -i, n. atvere, mute

otium, -i, n. atpūta

ovalis, -e ovāls, olveida

ovarium, -i, n. olnīca

oviger, -era, -erum olu nesējs-

ovis, -is, f. aita

ovum, -i, n. ola

oxydum, -i, n. (gr.) oksīds

oxygenium, -i, n. (gr.) skābeklis

Ppachymeninx, -ingis, f. (gr.) cietais smadzeņu apvalks

paediater, -tri, m. (gr.) pediatrs, bērnu ārsts

palatinus, -a, um aukslēju-

palatum, -i, n. aukslējas

pallidus, -a, -um bāls

pallor, -oris, m. bālums

palma, -ae, f. plauksta, sauja

palmaris, -e plaukstas-

palpare I izpalpēt, iztaustīt

palpatio, -onis, f. palpācija, iztaustīšana

palpebra, -ae, f. plakstiņš

palus, -udis, f. purvs

paluster, -tris, -tre purva-, purvains

pancreas, -atis, n. (gr.) aizkuņģa dziedzeris

panis, -is, m. maize

papilla, -ae, f. kārpiņa

par, paris pāra-; vienāds

par, paris, n. pāris

para-, par- (gr., priedēklis) pie, blakus, klāt; novirze no normas; pārmaiņa, svārstība

paracystitis, -itidis, f. (gr.) paracistīts, urīnpūšļa apaudu iekaisums

paralysis, -is f. (gr.) paralīze, pilnīgs maņas, jutības vai kustības zudums

33

paralyticus, -a, -um paralizēts

paranasalis, -e tāds, kas atrodas blakus deguna dobumam

parare I gatavot

paravertebralis, -e tāds, kas atrodas blakus skriemelim

parens, -entis, m./f. tēvs; māte; vecāks

parere III dzemdēt

paries, -etis, m. siena

parietalis, -e paura-

parotis, -itidis, f. (gr.) (glandula) pieauss dziedzeris

pars, partis, f. daļa

partialis, -e parciāls, daļējs

participium, -i, n. divdabis

partus, -us, m. dzemdības

parvus, -a, -um mazs

pasta, -ae, f. pasta

pastor, -oris, m. gans

patella, -ae, f. ceļa kauls, ceļa skriemelis

pater, -tris, m. tēvs

pathologicus, -a, -umpatoloģisks, tāds, kas saistīts ar patoloģgiju; tāds, kas

neatbilst normai

patiens, -entis (divd.) patients, slimnieks

patria, -ae, f. dzimtene, tēvija

pavere II baidīties

pavor, -oris, m. bailes

pax, pacis, f. miers

pecten, -inis, m. ķemme; šķiets

pectoralis, -e krūšu-

pectus, -oris, n. krūtis

pecunia, -ae, f. nauda

pediculus ,-i, m. uts; kājiņa

pelvinus, -a, -um iegurņa-

pelvis, -is, f. iegurnis

pendens, pendentis (divd.) tāds, kas ir atkarīgs

pendere II būt atkarīgam

penetrans, -antis (divd.) penetrējošs, tāds, kas iespiežas, izkļūst vai izsūcas cauri

penetrare I iekļūt, iespiesties, izspiesties

penis, -is, m. penis, dzimumloceklis

penta- (gr.) pieci

per- (lat., priedēklis) caur; pamatjēdziena vispārāka pakāpe

per (priev. ar akuz.) caur; pa; veidā

per se tīrā veidā

peracutus, -a, -um ļoti akūts

percussio, -onis, f. perkusija, izklauvēšana

percutaneus, -a, -um caur ādu

percutere III perkutēt, izklauvēt

perfectus, -a, -um nobeigts, pilnīgs

perforans, -antis (divd.) perforējošs, tāds, kas caururbj, caurdur, veido caurumu

perforare I perforēt, caururbt, caurdurt

perforatio, -onis, f. perforācija; caururbšana, caurduršana; caurums

perforatus, -a, -um (divd.) perforēts, izurbts; plīsis

peri- (gr., priedēklis) ap, apkārt, apkaimē

pericarditis, -itidis, f. (gr.) perikardīts, sirds apvalka iekaisums

pericardium, -i, n. (gr.) perikards, sirds apvalks

perichondrium, -i, n. skrimšļplēve

34

pericranium, -i, n. (gr.) galvaskausa vāka plēve

periculosus, -a, -um bīstams

periculum, -i, n. briesmas

periodicus, -a, -um (gr.) periodisks

periodus, -i, f. (gr.) periods

periosteum, -i, n. (gr.) kaulplēve

peritoneum, -i, n. (gr.) vēderplēve

peritoneus, -a, -um (gr.) vēderplēves-

peritus, -a, -um pieredzējis, piedzīvojis

permanens, -entis (divd.) permanents, paliekošs; tāds, kas saglabājas, turpinās

permanere II palikt; pastāvēt, saglabāties, turpināties

perpetuus, -a, -um mūžīgs, pastāvīgs

persona, -ae, f. persona

perspicuus, -a, -um caurredzams, skaidrs

pertinere II stiepties; attiekties

pertussinum, -i, n. pertusīns

pertussis, -is, f. garais klepus

pes, pedis, m. pēda, kāja

pestis, -is, f. epidēmija, sērga, mēris

petrosus, -a, -um akmens-

phaenomenon, -i, n. (gr.) fenomens, neparasta parādība

phaenomenum, -i, n. (gr.) fenomens, neparasta parādība

phalanx, -angis, f. (gr.) falanga, pirksta kauliņš

pharmaceuta, -ae, m. (gr.) farmaceits, aptiekārs

pharmacia, -ae, f. (gr.) farmācija

pharmacon, -i, n. (gr.) zāles

pharmacopola, -ae, m. (gr.) farmaceits, aptiekārs

pharynx, -yngis, m. (gr.) rīkle

phasis, -is, f. (gr.) fāze, attīstības pakāpe

philosophia, -ae, f. (gr.) filozofija

philosophus, -i, m. (gr.) filozofs

philtrum, -i, n. (gr.) padegunes rieva

phlegmone, -es, f. (gr.)flegmona, akūts irdeno saistaudu iekaisums ar tendenci

paplašināties un izraisīt audu atmiršanu

phosfas, -atis, m. (gr.) fosfāts

phosphorus, -i, m. (gr.) fosfors

phthisiater, -tri, m. (gr.) ftiziatrs, tuberkulozes ārsts

phthisis, -is, f. (gr.) ftīze; dilonis, izdiluma stāvoklis; plaušu tuberkuloze

physicalis, -e (gr.) fizikāls

physiologia, -ae, f. (gr.)

fizioloģija; zinātne, kas pētī organismā, tā orgānu

sistēmās, audos un šūnās notiekošos dzīvības procesus;

organisma, tā orgānu dzīvības procesu kopums

physiologicus, -a, -um (gr.) fizioloģisks

pia mater mīkstais smadzeņu apvalks

piger, -gra, -grum slinks

pila, -ae, f. bumba

pilula, -ae, f. zirnītis

pinguis, -e trekns, tauks, resns

pinus, -us, f. priede

piper, -is, n. (gr.) pipars

piriformis, -e bumbierveida-

pirum, -i, n. bumbieris

pirus, -i, f. bumbiere

piscis, -is, m. zivs

35

pix liquida darva

pix, picis, f. piķis, darva

placebo (lat., nelokāms)

placebo, zāles, kurām nav farmakoloģiska efekta, bet

kuras ir patīkami ieņemt un kas spēj labvēlīgi darboties

iedvesmas vai pašiedvesmas ceļā; lieto kontroles

nolūkos, pārbaudot jaunus ārstniecības līdzekļus

planta pedis kājas apakša

planta, ae, f. stāds, augs; pēda

planus, -a, -um plakans, līdzens, gluds

plasma, -atis, n. (gr.)

plazma: asins šķidrā daļa, kurā suspendēti

asinsķermenīši; citoplazma vai protoplazma; fizikā

matērija gāzveida, daļēji vai pilnīgi jonizētā stāvoklī,

parasti augstā temperatūrā, piem., jonosfēra vai liesma

platysma, -atis, n. (gr.) platisma, kakla zemādas muskulis

pleura, -ae, f. (gr.) pleira, plaušu plēve

plexus, -us, m. pinums

plica, -ae, f. kroka

plumbum, -i, n. svins

pluralis, -e daudzskaitļa-

pneumonia, -ae, f. (gr.) pneimonija, plaušu iekaisums, plaušu karsonis

podagra, -ae, f. (gr.)

podargra, hroniska slimība, vispārēji vielmaiņas

traucējumi, kas saistīta ar urīnskābes sāļu uzkrāšanos

organismā un to izgulsnēšanos locītavās, zemādā un

citur

poeta, -ae, m. (gr.) dzejnieks

pollex, -icis, m. rokas īkšķis

polus, -i, m. (gr.) pols

poly- (gr., priedēklis) daudz

polyaemia, -ae, f. poliēmija, palielināts asiņu daudzums ķermenī

polymyalgia, ae, f. (gr.) polimialģija, sāpes vairākos muskuļos

polypus, -i, m. (gr.)polips, patoloģisks bārkstveida vai sēņveida izaugums uz

gļotādas

polytrauma, -atis, n. (gr.) vairāku traumu kopums

pondus, -eris, n. svars

ponere III likt, palikt

pons, pontis, m. tilts

populus, -i, m. tauta

porca, -ae, f. cūka

porcinus, -a, -um cūkas-

porta, -ae, f. vārti

porus, -i, m. pora, atvere

positus, -a, -um (divd.) nolikts

possessivus, -a, -um piederības-

possibilis, -e iespējams

post- (lat., priedēklis) pēc, aiz

post (priev. ar akuz.) pēc, aiz

posterior, -ius (comp.) pakaļējais, mugurējais; vēlāks

postgripposus, -a, -um postgripozs, tāds, kas parādās pēc gripas

postoperativus, -a, -um pecoperācijas-

postremus, -a, -um (superlatīvs) pēdējais

postvaccinalis, -e postvakcināls, tāds, kas radies pēc vakcinācijas

potare I dzert

potator, -oris, m. dzērājs, žūpa

potus, -us, m. dzeršana; dzēriens

36

practicus, -a, -um (gr.) praktisks

prae- (lat., priedēklis) priekš, pirms

prae (priev. ar abl.) priekšā; dēļ

praeceptum, -i, n. priekšraksts, norādījums

praecipitatio, -onis, f. izgulsnēšana

praecipitatus, -a, um (divd.) izgulsnēts

praemedicatio, -onis, f. premedikācija, medikamentoza sagatavošana operācijai

praeparare I pagatavot

praeparatio, -onis, f. pagatavošana

praeparatum, -i, n. preparāts

praepositio, -onis, f. prepozīcija, prievārds

praescribere III parakstīt

praescriptio, -onis, f. priekšraksts, recepte

praescriptum, -i, n. priekšraksts

praesens, -entis (divd.) tagadējs, pašreizējs; tagadne

praeter (priev. ar akuz.) garām, gar; izņemot

pransus, -a, -um paēdis

pratum, -i, n. pļava

praxis, -is, f. (gr.) prakse, pieredze, darbība, darbs

primarius, -a, -um viens no pirmajiem, pirmreizējs

primus, -a, -um pirmais; priekšējais

prisma, ae, f. (gr.)

prizma, ģeometrijā: daudzskaldnis, kuram divas skaldnes

(pamati) ir vienādi un paralēli daudzstūri, bet sānskaldnes

- paralelogrami; fizikā: ķermenis, ko ierobežo taisnas

virsmas ar viendabīgu caurspīdīgu vidi un ko izmanto

optiskās ierīcēs

pro- (lat., gr. priedēklis) priekš, pirms; kustība uz priekšu, aizstāšana

pro (priev. ar abl.) priekšā, par labu, par, "priekš", "pirms"

processus, -us, m.process, slimības progresējoša attīstība; (anatomijā)

izaugums

proctos, -i, m. (gr.) tūplis

prodromus, i, m. (gr.) prodroms, slimību vēstošs simptoms

productio, -onis, f.produkcija, produktu kopums, kuri saražoti noteiktā laika

posmā; tas, kas radīts, izveidots

professio, -onis, f. nodarbošanās, amats

professor, -oris, m. profesors, skolotājs

profundus, -a, -um dziļš

prognosis, -is, f. (gr.) prognoze, slimības gaitas un iznākuma paredzējums

progrediens, -entis (divd.) progresējošs, tāds, kas attīstās, pieaug, palielinās

progressivus, -a, -um pieaugošs, progresējošs, progresīvs

progressus, -us, m.progress, virzīšanās uz priekšu; tālāka gaita; panākumi,

sekmes

prolapsus, -us, m. izslīdēšana, izkrišana cauri dabiskai vai mākslīgai atverei)

prominens, -entis (divd.) tāds, kas paceļas pāri, izcils

prominentia, -ae, f. izcilnis

prominere II pacelties, izcelties

pronatio, -onis, f. plaukstas pagriešana uz leju; gulēšana uz mutes

pronator, -oris, m. pronators, muskulis, kas apakšdelmu pagriež uz iekšpusi

pronephros, -i, m. (gr.) pirmniere

pronomen, -inis, n. vietniekvārds

prophylaxis, -is, f. (gr.)profilakse, pasākumu kopums, ko veic slimību

novēršanai un veselības uzturēšanai

proprius, -a, -um paša-, savs; īsts

37

prosector, -oris, m. prozektors, anatoms

prostata, -ae, f. prostata, priekšdziedzeris

protuberantia, -ae, f. paugurs, izcilnis

provitaminum, -i, n. provitamīns, viela, no kuras veidojas vitamīns

proximalis, -eproksimāls, tāds, kas atrodas tuvāk ķermenim, ķermeņa

viduslīnijai vai sākuma punktam

proximus, -a, -um (superlatīvs) vistuvākais, nākamais

prurigo, -inis, f. niezēšana, nieze; kraupis

prurire IV niezēt

pruritus, -us, m. nieze

psoas, -ae, m. (gr.) jostas muskulis

psoriasis, -is, f. (gr.) psoriāze, zvīņēde

psychiater, psychiatri, m. (gr.) psihiatrs, ārsts, psihiatrisko slimību speciālists

psychosis, -is, f. (gr.) psihoze, psihiska slimība

pterygoideus, -a, -um (gr.) spārnveida-

pubes, -eris (adj.) nobriedis, pieaudzis

pubes, -is, f. kaunums

pubicus, -a, -um attiecīgs uz kaunuma kaulu vai uz kaunuma apvidu

publicus, -a, -um sabiedrisks

puella, -ae, f. meitene; jauna sieviete

puer, -eri, m. bērns; zēns

puerilis, -e bērnu-, bērnišķīgs

pulcher -chra, -chrum skaists

pulex, -icis, m. blusa

pulmo, -onis, m. plauša

pulmonalis, -e plaušu-

pulpa, -ae, f. pulpa, zoba mīkstie audi

puls, pultis, f. biezputra

pulsatio, -onis, f. pulsācija

pulsus, -us, m. pulss, sitiens, grūdiens

pulverare I saberzt pulverī

pulveratus, -a, -um pulverizēts, saberzts pulverī, pulverveida

pulveratus, -a, -um (divd.) saberzts pulverī

pulvinar, -aris, n. spilvens

pulvis, -eris, m. pulveris

pumex, -icis, m.

pumeks, ļoti porains, viegls vulkāniskā stikla vai šķiedru

iezis gaišā krāsā, ko lieto pulēšanai un slīpēšanai, kā arī

celtniecībā

punctio, -onis, f. punkcija, dūriens

punctum, -i, n. dūriens; punkts

punctura, -ae, f. dūriens, duršana

punctus, -a, -um (divd.) durts

pungere III durt

purgans, -antis (divd.) caurejas līdzeklis, tāds, kas veicina caureju

purgare I tīrīt

purgativus, -a, -um purgatīvs, tāds, kas veicina caureju

puritas, -atis, f. tīrība

purpureus, -a, -um (gr.) purpura-, sarkans

purulentus, -a, -um strutains

purus, -a, -um tīrs

pus, puris, n. strutas, pūžņi

puter, -tris, -tre vai putris, -e sapuvis, satrūdējis

pyloricus, -a, -um vārtnieka-

pylorus, -i, m. vārtnieks

pyramis, -idis, f. (gr.) piramīda

38

Qquadraginta četrdesmit

quadratus, -a, um četrstūrains; samērīgs

quadriceps, -cipitis četrgalvains

quadruplex, -icis četrkārtīgs

quaeso! lūdzu!

qualis, -e kāds

qualitas, -atis, f. kvalitāte, īpašība

quando kad

quantitas, -atis, f. kvantitāte, daudzums

quantum satis cik vajag

quartus, -a, -um ceturtais

quasi tāpat kā, gluži kā, kā, it kā; gandrīz, apmēram

quercus, us, f. ozols

qui, quae, quod kas, kurš

quies, -etis, f. miers, atpūta

quinquaginta piecdesmit

quinque pieci

quintus, -a, -um piektais

quis? quid? kas? kāds? kurš?

Rrabies, -ei, f. trakumsērga

rabiosus, -a, -um traks

radius, -i, m. rādiuss, stars; spieķa kauls

radius, -i, m. stars; rādiuss, taisna līnija; spieķakauls

radix, -icis, f. sakne

ramosus, -a, -um zarains

ramus, -i, m. sakne

raro (apst. vārds) reti

rarus, -a, -um rets

raucitas, -atis, f. aizsmakums

raucus, -a, -um aizsmacis

re- (lat., priedēklis)norāda uz atkārtošanos, atjaunošanos; pretēju darbību;

pretestību

reactio, -onis, f.

reakcija, darbība, izpausme; savstarpēja iedarbība;

(medicīnā) organisma vietēja vai vispārēja atbilde uz

kairinājumu

reanimatio, -onis, f. reanimācija, atdzīvināšana

recens, -entis svaigs

receptio, -onis, f. uzņemšana

receptum, -i, n.

recepte, dokuments, kuru izsniedz ārsts un kurā ir

priekšraksts aptiekai par zāļu izgatavošanu un/vai

izsniegšanu un to lietošanu

recessus, -us, m. kabata

recidivum, -i, n.recidīvs, slimības uzliesmojums tūlīt pēc izveseļošanās

vai izveseļošanās periodā

recipere III ņemt, saņemt

recipiens, -entis (divd.) tāds, kas ņem, saņem

reconvalescens, -entis (divd.) tas, kas atveseļojas

rectalis, -e rektāls, taisnās zarnas-

rectificatus, -a, -um tīrīts

rectum, -i, n. taisnā zrna

rectus, -a, -um taisns

recurrens, -entis (divd.) atgriezenisks

recurrere III atgriezties, skriet atpakaļ

39

reducere III virzīt atpakaļ

reductus, -a, -umreducēts, samazināts; vienkāršots; pārveidots; vājināts;

atgriezts sākotnējā stāvoklī

reflexivus, -a, -um atgriezenisks

reflexus, -us, m.reflekss, (medicīnā) organisma spontāna atbilde uz

kairinājumu

refrigare I atvēsināt

regio, -onis, f. apvidus, apgabals

regressus, -us, m. regress, kustība atpakaļ; atgriešanās

regula, -ae, f. likums

regularis, -e regulārs, vienmērīgs; pastāvīgs

rehabilitacio, -onis, f. rehabilitācija, darba spēju atjaunošana

relaparatomia, -ae, f. (gr.) atkārtota vēdera atvēršana

relaxans, -antis (divd.) tāds, kas atvieglo, pavājina

relaxare I atvieglināt, pavājunāt, atsvaidzināt

reliquus, -a, -um atlikušais

remedium, -i, n. zāles, ārstniecības līdzeklis

ren, renis, m. niere

renalis, -e nieru-

renovare I atjaunot

repetatur! lai atkārto! lai tiek atkārtots!

repetere III atkārtot

res adversae nelaime

res publica valsts, republika

res, rei, f. lieta

resecare I rezecēt, atgriezt, nogriezt

resectio, -onis, f. resekcija, orgāna vai orgāna daļas izgriešana

residere III norimt, mitēties

residuum, -i, n. atliekas, nogulsnes

resistentia, -ae, f. pretošanās

resistere III pretoties

respirare I atkal elpot, uzelpot

respiratio, -onis, f. elpošana

responsare I atbildēt

responsum, -i, n. atbilde

restituere III atjaunot

restitutio, -onis, f. atjaunošana

rete, -is, n. tīkls

reticularis, -e tīkla-, tīklveida

retina, -ae, f. tīklene

rex, regis, m. valdnieks, ķēniņš

rhachitis, -itidis, f. (gr.)

rahīts, D vitamīna deficīta ierosināts patoloģisks stāvoklis,

īpaši agrā bērnībā, kas rada kalcija un fosfora maiņas

traucējumus ar nepilnīgu kaulu mineralizāciju

rhaphe, -es, f. (gr.) šuve, kroka

rheum, -i, n. (gr.) rabarbers

rheumatismus, -i, m. (gr.)

reimatisms, infekciozi alerģisku slimību grupa ar

neskaidru klīnisko ainu, kas primāri skar saistaudus, bet

sekundāri - parenhīmu

rhinitis, -itidis, f. (gr.) iesnas

rhizoma, -atis, n. (gr.) saknenis

rhombencephalon, -i, n. (gr.) rombveida smadzenes

rhomboideus, -a, -um rombveida-

rhonchi, rhonchorum, m. (pl., gr.) troksnis (patoloģisks elpošanas troksnis)

ribes, ribis, n. jāņoga

40

ribiflavinum, -i, n. riboflavīns (vitamīnum B 2)

ricinus, -i, f.

rīcins, rīcinaugs - eiforbiju dzimtas lakstaugs

Ziemeļaustrumāfrikā; indīga olbaltumviela, ko satur šī

auga sēklas

ridere II smieties

rigiditas, -atis, f. stīvums

rigidus, -a, -um stīvs

rima, -ae, f. sprauga, plaisa

risus, -us, m. smiekli

robur, -oris, n. spēks

Romanus, -a, -um romiešu-

rosa, -ae, f. roze

rostrum, -i, n. knābis; knābim līdzīgs veidojums

rotundus, -a, -um apaļš

rubedo, -dinis, f. apsārtums

rubeola, -ae, f. masaliņas

ruber, -bra, -brum sarkans

rubor, ruboris, m. apsārtums, sarkanums

rubus idaeus, -i, m. avene

rumpere III pārraut

ruptura, -ae, f. plīsums

rus, ruris, n. lauki

rutilus, -a, -um iesarkans; zelta krāsā

Ssabulum, -i, n. smiltis

saccharum, -i, n. (gr.) cukurs

saccus, -i, m. maiss

sacer, -cra, -crum krusta-; svēts

sacralis, -e krusta kaula-, krustu-

saepe bieži

sagax, -acis smalks; ass

sal, salis, m. (farmacijā n.) sāls

salpings, -ingis, f. (gr.) caurule

salsus, -a, -um sāļš

saluber, -bris, -bre veselīgs; derīgs

salus, -utis, f. veselība; labklājība

salve! salvete! sveiks/esi sveicināts! esiet sveicināti!

salvere II būt veselam, būt sveikam

salycilas, -atis, m. salicilāts

salycilus, -a, -um salicila-

sanabilis, -e ārstējams

sanare I izdziedināt, izārstēt

sanatio, -onis, f. izdziedināšana, izārstēšana; atveseļošana

sanguifer, -era, -erum asinsnesējs-, asins-

sanguineus, -a, -um asins-, asiņu-

sanguis, -inis, m. asinis

sanies, -ei, f. strutainas, pūžņainas asinis

sanitas, -atis, f. veselība

sanus, -a, -um vesels

saphenus, -a, -um (gr.) apslēpts

sapiens, -entis (divd.) gudrs, saprātīgs

sapientia, -ae, f. gudrība, prāts

sapo, -onis, m. ziepes

saponatus, -a, -um ziepju-

sapor, -oris, m. garša

41

satis diezgan, pietiekami

scabies, -ei, f. kašķis; kraupis

scalpellum, -i, n. skalpelis

scapula, -ae, f. lāpstiņa

scarlatina, -ae f.

skarlatīna, akūta infekcijas slimība, ko ierosina

hemolītiskie streptakoki; tai raksturīga paaugstīnāta

temperatūra, žāvas hiperēmija, angīna, aveņkrāsas mēle,

punktveida sarkani izsitumi uz ādas

scatula, -ae , f. kārbiņa, kastīte

sceleton, -i, n. / sceletum, -i, n. / skeleton, -

i, n. (gr.)skelets

schema, -atis, n. (gr.)shēma, kādas parādības attēls vai apraksts galvenajos

vilcienos; abstrakts, vienkāršots attēlojums

schisma, -atis, n. (gr.) sprauga, šķeltne

schisophrenia, -ae, f. (gr.) šizofrēnija, psihiska slimība

schola, -ae f. (gr.) skola

scientia, -ae, f. zinātne, zināšanas

scire IV zināt

scleroderma, -atis, n. (gr.) sacietējusi āda

sclerosis, -is, f. (gr.)skleroze, audu vai orgānu sabiezējums vai sacietējums

saistaudu hiperplāzijas dēļ

scoliosis, -is, f. skolioze, mugurkaulāja izliekums uz sāniem

scribere III rakstīt

secare I griezt, nogriezt

secretio, -onis, f. sekrēcija, izdalīšanās

sectio, -onis, f.sekcija, uzšķēršana; pārgriešana, grieziens; (anatomijā)

daļa, posms

secundum (priev. ar akuz.) saskaņā ar; pēc; gar

secundus, -a, -um otrais; sekojošais

sed bet

sedare I mierināt, remdināt

sedatio, -onis, f. nomierināšana, remdēšana

sedatio, -onis, f. sedācija, nomierināšana

sedativus, -a, -um sedatīvs, nomierinošs

sedatīvum, -i, n. sedatīvs, nomierinātājs līdzeklis

segmentum, -i, n. segments, posms; orgāna daļa

selectio, -onis, f. selekcija, izlase, izvēle

sella, -ae, f.turku segli, bedre spārnkaula ķermenī, kurā atrodas

hipofīze

semen, -inis, n. sēkla

semi- (lat., priedēklis) pus-, norāda uz pusi, daļu, daļēju raksturu

semilunaris, -e pusmēness-

senectus, -utis, f. vecums

senilis, -e vecuma-, vecu cilvēku-

sensilis, -e tāds, kas sajūt, kas apveltīts ar sajūtām

sensus, -us, m. jūtas, sajūta

sententia, -ae, f. uzskats; teiciens

sentire IV just

separare I atdalīt

sepsis, -is, f. (gr.)sepse, pūšana; asins saindēšanās; organisma vispārēja,

smaga strutojošana saindēšanās

septem septiņi

septimus, -a, -um septītais

septum, -i, n. starpsiena

series, -ei, f. sērija, virkne, rinda

sero vēlu

42

serotinus, -a, -um vēls

serpens, -entis, m./f. čūska

servare I glabāt, uzglabāt

seu jeb

severus, -a, -um nopietns, stingrs, bargs

sex seši

sexaginta sešdesmit

sextus, -a, -um sestais

sexus, -us, m. dzimums

siccare I žāvēt, kaltēt

siccus, -a, -um sauss, izkaltis, izžuvis

sigmoideus,-a, -um (gr.) sigmveida-, s-veida-

signare I apzīmēt, norādīt, uzrakstīt

signatura, -ae f.signatūra, receptes kopija, arī aptiekā zālēm pievienots

paskaidrojums, kā tās jālieto

significare I apzīmēt, norādīt

signum, -i, n. zīme; pazīme

silva, -ae, f. mežs

silvester, -tris, -tre meža-, mežains

similis, -e vienāds, līdzīgs

simplex, -icis vienkāršs

sinapis, -is, f. (gr.) sinepes

sinciput, -itis, n. galvas priekšējā un augšējā daļa

sine (priev. ar abl.) bez

singularis, -e vienskaitļa-, atsevišķs

sinister, -tra, -trum kreisais

sinus, -us, m. dobums, iedobums

sirupus, -i, m.

sīrups, koncentrēts cukuru šķīdums ūdenī vai dabīgo

augļu sulās; (medicīnā) preparāts, kas gatavots no

koncentrēta ārstniecības augu novārījuma

sitis, -is, f. slāpes

situs, -a, -um novietots, nolikts

situs, -us, m. novietojums, stāvoklis

sive jeb

skeleton (-um), -i, n. (gr.) skelets

societas, -atis, f. sabiedrība

socius, -i, m. biedrs, sabiedrotais

soda, -ae, f. grēmas

sol, solis, m. saule

solubilis, -e šķīstošs

solutio, -onis, f. šķīdums; kausējums

solvere III šķīdināt; kausēt

somnifer, -era, -erum miega-, iemidzinošs

somnium, -i, n. sapnis

somnolentia, -ae, f. miegainība

somnus, -i, m. miegs

sonitus, -us, m. troksnis, skaņa

spasmolyticus, -a, -um (gr.) pretspazmu-, pretkrampju-

spasmus, -i, m. (gr.)spazma, krampji, pēkšņa spontāna, ilgstoša un spēcīga

muskuļa vai to grupas kontrakcija

spatium, -i, n. starptelpa; sprauga; telpa

species, -ei, f. veids, izskats; (botānikā) suga; (pl.) zāļu tēja, maisījums

specificus, -a, -um specifisks, zīmīgs, raksturīgs

sperare I cerēt

sperma, -atis, n. (gr.) sperma, sēkla

43

spes, spei, f. cerība; ticība

sphenoethmoidalis, -e attiecīgs uz spārnkaulu un sietiņkaulu

sphenoidalis, -e (gr.) ķīļveida-; spārnveida-

sphincter, -eris, m. (gr.) slēdzējs

spica,-ae, f. vārpa

spina, -ae, f. smaile; šķautne; mugurkaulājs

spinalis, -e smailes-; muguras-

spiralis, -e spirālisks

spirare I elpot

spirituosus, -a, -um spirta-

spiritus, -us, m. elpošana; gars; spirts

spissus, -a, -um biezs

splanchnocranium, -i, n. (gr.) galvaskausa sejas daļa

splanchnon, -i, n. (gr.) iekšas

splanchnoptosis, -is, f. (gr.) iekšējo orgānu noslīdēšana

splen, splenis, m. (gr.) liesa

spondylosis, -is, f. (gr.)spondiloze, deģeneratīva mugurkaula slimība ar

skriemeļu deformāciju

spongia, -ae, f. (gr.) sūklis

spongiosus, -a, -um porains, irdens

spurius, -a, -um neīsts

sputum, -i, n. krēpas

squama, -ae, f. zvīņa

squamosus, -a, -um zvīņains

stabilis, -e stabils, noturīgs, nemainīgs, pastāvīgs

stadium, -i, n. stadija

stapes, -edis, m. kāpslītis

staphylococcus, -i, m. (gr.)

stafilokoks, strutu mikrobu ģints; nekustīgi grampozitīvi

mikroorganismi, kas vairodamies veido vīnogu ķekaram

līdzīgas grupas

statim tūlīt, bez kavēšanās

statura, -ae, f. augums, stāvs

status, -us, m. stāvoklis

stella, -ae, f. zvaigzne

stenocardia, -ae, f. (gr.)stenokardija, stipru sāpju lēkme sirds apvidū; sāpes

izstaro uz kreiso plecu un roku, ir nāves baiļu sajūta

stenosis, -is, f. (gr.) stenoze, vada vai atveres sašaurinājums

sterilis, -e sterils, neauglīgs; brīvs no mikroorganismiem

sterilisare I sterilizēt, padarīt brīvu no mikroorganismiem

sternum, -i, n. (gr.) krūškauls

stigma, -atis, n. (gr.) drīksna

stilus, -i, m. (gr.) zīmulis

stimulare I stimulēt, veicināt, mudināt

stipes, -itis, m. kāts, stiebrs, stublājs

stirps, stirpis, f. pirmsākums

stoma, -atis, n. (gr.) mute

stomachicus, -a, -um (gr.) kuņģa

stomachus, -i, m. (gr.) kuņģis

stressus, -i, m.stress, spriedze, paaugstināts psiholoģisks un fizioloģisks

sasprindzinājums

stria, -ae, f. svītra; josla; grope

studere II mācīties; censties; nodarboties

studiosa, -ae, f. studente

studiosus, -a, -um centīgs; zinātkārs; izglītots

studiosus, -i, m. students

studium, -i, n. cenšanās; zinības; nodarbība

44

stupor, -oris, m. stupors, sastingums

styloideus, -a, -um (gr.) īlenveida-

stylus, -i, m. zīmulis

sub- (lat., priedēklis) zem, apakš; aptuveni; mazāk; zemākā pakāpē

sub (priev. ar akuz. un abl.) zem; pie; laikā

subamarus, -a, -um rūgtens

subarachnoidalis, -e (gr.) zemtīkla-

subclavius, -a, -um zem atslēgaskaula-

subcutaneus, -a, -um zemādas-

subflavus, -a, -um iedzeltens

subiectum, -i, n. priekšmets

sublingualis, -e zemmēles-

subluxatio, -onis, f.subluksācija, pamežģījums, nepilnīgs izmežģījums, kurā

kaulu gali locītavā dislocēti tikai pa daļai

subscriptio, -onis, f. paraksts

substantia, -ae, f. substance, viela; pamats; būtība

subtilis, -e smalks

succus, -i, m. sula

sudor, -oris, m. sviedri

suffusio, -onis, f. acs lēcas apduļķošanās

suillus, -a, -um cūku-

sulcus, -i, m. rieva

sulfas, -atis, m. sulfāts

sulfis, -itis, m. sulfīts

sulfur, -uris, n. sērs

sumere III ņemt, lietot

super- (lat., priedēklis) norāda uz pārmērīgu paaugstināšanos funkcijā, apjomā

superciliaris, -e uzacu-

supercilium. -i, n. uzacs

superficialis, e virsējais, ārējais

superficies, -ei, f. virspuse, ārējā virsma

superficies, -ei, f. virspuse, ārējā virsma

superior, -ius augšējais, virsējais

superlativus, -a, -um vispārākais

supinatio,-onis, f. supinācija, griešana uz āru; ķermeņa noguldīšana uz

muguras

supinator, -oris, m. muskulis, kas griež sauju uz augšu

suppositorium, -i, n.supozitorijs, tūplī ievadāma zāļu svecīte, kas pagatavota

no ķermeņa temperatūrā kūstošas masas

suppurativus, -a, -um strutains

supra- (lat., priedēklis) virs, augšā, uz

supra (priev. ar akuz.) virs; augšā, virsū

surditas, -atis, f. kurlums

surdus, -a, -um kurls

sus, suis, m./f. cūka

suspensio, -onis, f.

suspensija, pakarināšana, fiksēšana paceltā stāvoklī;

dispersa sistēma, kurā dispersā fāze ir cieta viela, bet

dispersijas vide ir šķidrums

sutura, -ae, f. šuve

sym- (gr., priedēklis pirms ,,m" un ,,p") ar; kopā

sympathia, -ae, f. (gr.) simpātija, labvēlība

symphysis, -is, f. (gr.) simfīze, fibrozi skrimšļains kaulu saaugums

symptoma, -atis, n. (gr.) simptoms, pazīme

syn- (gr., priedēklis) ar; kopā

45

synarthrosis, -is, f. (gr.) sinartroze, nekustīga locītava

synchondrosis, -is, f. (gr.) sinhondroze, skrimšļains kaulu savienojums

syndesmosis, -is, f. (gr.) sindesmoze, saistaudains kaulu savienojums

synostosis, -is, f. (gr.) sinostoze, pārkaulošanās

syntheticus, -a, -um (gr.) sintētisks

syphilis, syphilidis, f. (gr.)sifilis, seksuāli transmisīva infekcijas slimība, ko izraisa

bālā treponēma un kas galvenokārt izplatās dzimumceļā

systema, -atis, n. (gr.)sistēma, daļu vai orgānu kopums, kurus vieno kopīga

funkcija

systole, -es, f. (gr.) sistole, sirds cikla kontrakcijas fāze

Ttabes, -is, f. izžūšana

tabuletta, -ae, f. tablete

tacere II klusēt

tactus, -us, m. tauste

taedium, -i, n. riebums; apnikums

taenia, -ae, f. lenta; lentenis

talcum, -i, n. talks

tardus, -a, -um lēns, gauss

tarsus, -i, m. pēdas pamats

tartarus dentium zobakmens

tectus, -a, -um pārklāts, apvilkts

tegere III segt, klāt

tegmen, -inis, n. jumts; sega; pārvalks; apvalks

tegmentum, -i, n. jumts; sega; pārvalks; apvalks

tela, -ae, f. audi; audums; slānis; marle

temperare I pareizi sajaukt, sakopot

temperatura, -ae, f.temperatūra, skaitlisks lielums, kas raksturo ķermeņa vai

vielas siltuma stāvokli

temporalis, -e deniņu-

tempus, -oris, n. laiks; (pl.) deniņi

tendere III stiept

tendo, -inis, m. cīpsla

tener, -era, -erum maigs, lokans

tensor, -oris, m. stiepējs

tenuis, -e plāns, tievs, smalks

terere III berzt

teres, teretis apaļš, noapaļots

tergum, -i, n. mugura; mugurpuse; virsma

terra, -ae, f. zeme; valsts; pasaule

terror, -oris, m. bailes, izbailes, šausmas

tertius, -a, -um trešais

testis, -is, m. sēklinieks; liecinieks

testum, -i, n.

tests, eksperiments, fizioloģijā un medicīna - izpētes un

diagnostikas metode, kuras pamatā ir eksperimentāla

iedarbība uz organismu

tetra- (gr.) četri-

tetraplegia, -ae, f. (gr.) visu četru locekļu paralīze

thalamus, -i, m. (gr.) redzes uzkalns

Theatrum anatomicum anatomikums, anatomiskais teātris

theatrum, -i, n. teātris

theorikus, -a, um (gr.) teorētisks

therapeuticus, -a, -um (gr.) terapeitisks, dziedniecisks, ārstniecisks

therapia, -ae, f. (gr.) terapija, ārstēšana

46

therma, -ae f. (gr.) silta vanna

thermometrum, -i, n. (gr.) termometrs

thoracalis, -e (gr.) krūšu-

thoracicus, -a, -um (gr.) krūšu-

thorax, -acis, m. (gr.) krūškurvis

thrombus, -i, m. (gr.)trombs, asins receklis, kas veidojas asinsvadā vai sirds

dobumā

thyr(e)oideus, -a, -um (gr.) vairogveida; vairog(dziedzera)-

tibia, -ae, f. lielais lielakauls

timere II baidīties

timor, -oris, m. bailes

tinctura, -ae, f.tinktūra, šķidra zāļu forma, ārstniecības augu izvilkums

spirtā vai ūdenī

tolerantia, -ae, f. tolerance, iecietība, pacietība, izturība

tonsilla, -ae, f. mandele (rīkles)

tormina, -um, n. (pl.) ventris vēdergraizes

totalis, -e totāls, pilnīgs

totus, -a, -um viss, vesels

toxicus, -a, -um (gr.) toksisks, indīgs

toxinum, -i, n. (gr.) toksīns, inde

trachea, -ae, f. (gr.) traheja, elpvads

tractus, -us, m. trakts, vads

tragi, -orum, m. (pl.) ausu mati

tragus, -i, m. (sg.) paugurs, auss gliemenes uzcilnītis

trans- (lat., priedēklis) cauri, pāri, aiz

trans (prievārds ar akuz.) pār, pāri; viņpus

transfusio, -onis, f. pārliešana

transplantatio, -onis, f. pārstādīšana

transversus, -a, -um šķērss, šķērsenisks

transvestismus, -i, m.transvestisms, slimīga tieksme ģērbties pretējā dzimuma

apģērbā

trapezoideus, -a, um (gr.) trapecveida-

trauma, -atis, n. (gr.) trauma, ievainojums

traumaticus, -a, -um traumatisks, traumu radīts slimīgs stāvoklis

tremere III trīcēt, bīties

tremor, -oris, m. trīce

trepanatio, -onis, f. trepanācija, galvaskausa atvēršana

tres, tria trīs

triceps, tricipitis trīsgalvains

triginta trīsdesmit

trigonum, -i, n. trijstūris

triplex, -icis trīskāršs

tristitia, -ae, f. skumjas, bēdas

tritus, -a, -um (divd.) berzts

trochanter, -eris, m. (gr.) grozītājs

trochlea, -ae, f, (gr.) veltnis

truncus, -i, m. stumbrs; rumpis, viduklis

tuba, -ae, f. caurule, caurulīte, vads

tuber, -eris, n. paugurs; bumbulis, gums

tuberculosis, -is, f. (lat., gr.)

tuberkuloze, vispārēja cilvēka un dzīvnieku infekcijas

slimība, kas galvenokārt skar plaušas, kaulus,

limpfmezglus

tuberculum, -i, n. pauguriņš

tuberositas, -atis, f. nelīdzenums

tubulus, -i, m. caurulīte, kanāliņš

tubus, -i, m. caurule

47

tumor, -oris, m. pietūkums, uztūkums; audzējs

tunica mucosa gļotāda

tunica, ae, f. apvalks

turbidus, -a, um duļķains, neskaidrs

tussis, -is, f. klepus

tutus, -a, -um drošs

tympanicus, -a, -um (gr.) bungu-, bungdobuma-

tympanum, -i, n. (gr.) bungdobums

typhus, -i, m. (gr.) tīfs, infekcijas slimība ar drudzi un apziņas aptumšošanos

typicus, -a, -um tipisks, raksturīgs

typus, -i, m. (gr.)tips, veids, paraugs, kam piemīt kādiem objektiem

raksturīgas īpašības

Uubi kur; kad

ulcerosus, -a, -um čulains, čūlas-

ulcus, -eris, n. čūla

ulna, -ae, f. elkonis; elkoņa kauls

ulnaris, -e elkoņa kaula-

umbilicalis, -e nabas-

umbilicus, -i, m. naba

umidus, -a, -um mitrs, slapjš

umidus, -a, -um mitrs, slapjš

undecim vienpadsmit

undecimus, -a, -um vienpadsmitais

unguentum, -i, n. ziede

unguere III ieziest

unguis, -is, m. nags

unus, -a, -um viens

urbanus, -a, -um pilsētas-

urbs, urbis, f. pilsēta

ureter, -eris, m. (gr.) urīnvads

urethra, -ae, f. (gr.) urīnizvadkanāls

urina, -ae, f. urīns

urinarius, -a, -um urīna-

ustio, -onis, f. dedzināšana

ustus, -a, -um (divd.) dedzināts

usus, -us, m. lietošana; izmantošana

uterinus, -a, -um dzemdes-

uterus, -i, m. dzemde

utilis, -e derīgs

utilitas, -atis, f. derīgums, labums

uvula, -ae, f. ūka

Vvacca, -ae, f. govs

vaccinatio, -onis f.vakcinācija, vakcīnas ievadīšana organismā aktīvas

imunitātes radīšanai

vaccinum, -i, n.vakcīna, novājinātu vai nedzīvu mikroorganismu vai to

sastāvdaļu suspensija

vaccinus, -a, -um govs-, govju-

vacuus, -a, -um tukšs; brīvs

vagina, -ae, f. vagīna, maksts

vaginalis, -e maksts-

valere II būt sveikam, veselam

valetudinarium, -i, n. slimnīca

48

valetudo, -inis, f. veselība

valgus, -a, -um atvirzīts

validus, -a, -um stiprs, spēcīgs, vesels

valva, -ae, f. vārstulis

variola, -ae, f. bakas

varius, -a, -um dažāds, daudzveidīgs

varix, -icis, m./f. paplašināta vēna

varus, -a, -um greizs

vas lymphaticum limfvads

vas sanguineum asinsvads

vas, vasis, n. vads; trauks

vegetabilis, -e augu-

vel vai

velox, -ocis ātrs, žigls

vena, -ae, f. vēna, dzīsla

venenare I saindēt

venenatus, -a, -um indīgs

venenum, -i, n. inde

venire IV nākt

venosus, -a, -um venozs, vēnu-

venter, ventris, m. vēders

ventriculus, -i, m. kuņģis; sirds kambaris

ver, veris, n. pavasaris, ziedonis

verbum, -i, n. vārds; darbības vārds

veritas, -atis, f. īstenība; patiesība; godīgums

vermiformis, -e tārpveida-

vermis, -is, m. tārps

vernalis, -e pavasara-

vertebra, -ae, f. skriemelis

vertebralis, -e skriemeļu-; mugurkaula-

vertere III griezt, apgriezt, grozīt; tulkot

vertex, -icis, m. virsotne; galvvidus

vertigo, -inis, f. reibonis

verus, -a, -um īsts; patiess; pareizs

vesica biliaris žultspūslis

vesica fellea žultspūslis

vesica urinaria urīnpūslis

vesica, -ae, f. pūslis

vesicalis, -e pūšļa-

vesicatorius, -a, -um čūlains; tāds, kas izraisa čūlas

vesper, -eri, m. vakars

vespertinus, -a, -um vakara-; rietumu-

vestibulum, -i, n. priekštelpa

vetustus, -a, -um vecs; sens

via, -ae, f. iela, ceļš

victoria, -ae, f. uzvara

videre II redzēt; skatīties

viginti divdesmit

vigor, -oris, m. spēks, spars

vinum, -i, n. vīns

vipera, -ae, f. čūska; odze

vipereus, -a, -um čūsku-

vir, viri, m. vīrietis; vīrs

virgo, -inis, f. jaunava, meitene

viride nitens n. briljantzaļais

viridis, -e zaļš

49

virilis, -e vīrieša-

virilitas, -atis, f. vīrišķība

virus, -i, n. inde

viscus, -eris, n. (biežāk pl. viscera) iekšas; iekšējie orgāni

visio, -onis, f. redze; skats, skatiens; parādība; priekšstats

visus, -us, m. redze, redzēšana; āriene

vita, -ae, f. dzīve, dzīvība

vitalis, -e dzīvotspējīgs, dzīvs, spēcīgs

vitalitas, -atis, f. spēks, dzīvība

vitaminosus, -a, -um vitamīnu-

vitaminum, -i, n.

vitamīns, organiska viela, kas mazā daudzumā

nepieciešama normālai organisma dzīvības procesu

norisei

vitellus, -i, m. (arī vitellum, -i, n.) olas dzeltenums

vitiare I sabojāt , samaitāt

vitium cordis sirdskaite

vitium, -i, n. kaite, defekts

vitreus, -a, -um stikla-

vitrina, -ae, f, stiklķermenis

vitrum -i, n. stikls; stikla trauks

vivarium, -i, n. vivārijs, eksperimenta dzīvnieka mītne

vivax, -acis dzīvs, spēka pilns

vivere III dzīvot

vivus, -a, -um dzīvs

vola, -ae, f. delna

volaris, -e plaukstas-

volatilis, -e gaistošs

vomer, vomeris, m. lemesis

vomere III vemt

vomicus, -a, -um vemšanas-

vomitus, -us, m. vemšana, vēmiens

vox, vocis, f. balss; skaņa; vārds

vulgaris, -e parasts, ikdienišķs

vulgus, -i, m. tauta, pūlis

vulnerare I ievainot; bojāt

vulnus, eris, n. brūce, ievainojums

vultus, -us, m. seja; sejas izteiksme; skatiens; āriene

X

xanthoma, -atis, n. (gr.) ksantoma, dzeltenas krāsas veidojums ādā vai gļotādā

xerosis, -is, f. (gr.) kseroze, ādas vai gļotādas sausums

xerosus, -a, -um (gr.) sauss

xiphoideus, -a, -um (gr.) šķēpveida-

Zzincum, -i, n. cinks

zona, -ae, f. (gr.) zona, josla

zoon, -i, n. (gr.) dzīvnieks

zoster, -eris, n. (gr.) josta; josla

zygoma, -atis, n. (gr.) vaiga kauls

zygomaticus, -a, -um (gr.) vaiga kaula-

zygota, -ae, f.zigota: šūna, kas rodas saplūstot divām gametām;

apaugļota olšūna pirms drostalošanās

50