FEBRUĀRIS

Nr. 31

2017.

Bibliotekāru

metodiskās apvienības pieredze

Attīstoties modernajām tehnoloģijām, pieaug arī informatīvo avotu skaits, kas būtiski ietekmē interesi par lasīšanu. Būs lasītāji, kas lasāmo materiālu labprātāk izvēlē-sies digitālu, un būs tādi, kas vēlēsies lasīt drukātu materiālu.

Tāpat arī ir zināms fakts, ka, attīstot skolēnu lasīšanas kultūru, tiek veicināta personības vispārējās kultūras attīstī-ba. Skolēns iemācās vairāk saprast, pārdzīvot un novērtēt. Līdz ar to, viens no skolas bibliotēkas uzdevumiem ir radīt, atbalstīt un iesaistīt skolēnus dažādās aktivitātēs, kas veicina lasītprieku.

Pēc savas būtības bērniem patīk lasīt, bet galvenais ir tas, kā tas tiek pasniegts, kādas metodes tiek izmantotas. Liela nozīme ir apkārtējai videi. Tāpēc iespēju robežās jāra-da mājīgas un dzīvespriecīgas telpas, lai lasītājiem gribētos bibliotēkā iegriezties atkal un atkal.

Metožu lasītprieka radīšanai ir daudz, atliek vien iz-vēlēties piemērotāko un atbilstošāko saviem lasītājiem. Daži piemēri:

Sākums lasītpriekam var būt arī stāstu un pasaku klausīšanās. Un ne velti, speciālisti mudina jaunos vecākus lasīt priekšā saviem bērniem, gan mazākiem, gan arī jau la-sošiem. Kā papildinājums metodei ir veids kāds tika prakti-zēts šogad Ziemeļvalstu bibliotēku nedēļā. Bibliotekārs lasīja tekstu no grāmatas, bet bērni vēroja projecētās grāmatas ilus-trācijas uz ekrāna. Sanāca, ka vienlaicīgi lielāks skaits bērnu tika iepazīstināti ar literāro darbu.

Bērniem patīk arī dažādas tikšanās ar iemīļotiem rakstniekiem. Gaidot šādu tikšanos var mudināt bērnus iepa-

zīties ar rakstnieka daiļradi, vai savukārt, tieši pēc tikšanās rodas vēlme uzzināt ko vairāk.

Zināma, un Latvijā iemīļota, lasītveicinoša pro-gramma ir „Bērnu un jauniešu žūrija”. Bet ne visām bibliotē-kām izdodas nodrošināt savus lasītājus ar programmā iekļau-tajām grāmatām. Kā interesanta alternatīva „Bērnu un jaun-iešu žūrijai” varētu būt „Grāmatu bingo”. Ideja aizgūta no tīmekļa vietnēm. Metodes pamatdoma ir tāda, ka bibliotekārs vai pedagogs izveido matricu (tabulu), kurā ieraksta konkrē-tus norādījumus, savukārt, lasītājs pēc savas izvēles „aizpilda” matricas režģi. Lai piedāvātu lasītājiem šādu mat-ricu, ir jāpārzina kādas grāmatas atrodas jūsu plauktos, ja vēlaties popularizēt savu bibliotēku. Zemāk ir attēlots mazs matricas piemērs, un katrs bibliotekārs pats var tabulā iekļaut vai mainīt tos nosacījumus, kuri šķiet aktuālāki.

Šādus bingo var veidot gan pa tēmām (daba, dzīvnie-ki), gan obligātās (ieteicamās vai vasaras) literatūras. Biblio-tekārs šajā jomā var sadarboties gan ar klašu audzinātājiem, gan priekšmetu pedagogiem. Noteikti, jānorāda, kad lasīša-nas „izaicinājums” sākas, un kad beidzas. Jāmin kādi citi īpaši nosacījumi, jāievēro (piem., vecums), kā notiks kartīšu savākšana (vai plānots kāds īpašs pasākums).

Lasot profesionālo literatūru, ir iespējams uzzināt arī par citām metodēm, kā veicināt bērnos lasītprieku. Tas arī paver ceļu būt radošiem, aktīviem un saviem lasītājiem pie-dāvāt tieši to, ko viņi vēlas.

Lasīt ir prieks! Lasītprieks!

Grāmata, kuras nosaukums satur ciparu

Grāmata, kuras autors ir sieviete

Grāmata par dzīvniekiem

Grāmata, kurā ir vairāk nekā ... lpp.

Pēc brīvas izvēles

Grāmata, kuras nosaukumā ir viens vārds

Grāmata, kura patīk tavam draugam

Grāmata, kura izdota šo-gad

Grāmata, kura ir vecāka par 10 gadiem

Madonas pilsētas 1.vidusskolas bibliotekāre Regīna Cirvele

2.lpp. INFORMATĪVĀ LAPA

Pirmā iepazīšanās ar biblioterapijas pieredzi Kādā no tālākizglītības pasākumiem iegūta atziņa, ka ne vienmēr, apmeklējot seminārus, konferences, kursus, uzzinām kaut ko tādu, par ko līdz šim nebijām nojautuši. Taču tad vērtīga ir savstarpējā enerģiju apmaiņa, pēc apmeklējuma iegūta iedvesma jauniem pavērsieniem savā ikdienas darbā. Atvērta jaunatklāsmei un pēc enerģijas apmaiņas devos uz starptautisko Vidzemes novadu Bērnu un skolu bibliotēku dar-binieku 15.konferenci, kas tradicionāli notika Cēsīs pagājušā gada 23.novembrī. Jāatzīst, ka atklāju gan jaunumus, gan ieguvu ie-dvesmu, idejas savam darbam.

Konferences sākumā tikām iepazīstināti ar vieslektorēm no Lietuvas: Veroniku Mudenaiti-Savickieni un Ramintu Seniū-naiti. Viņas uzstājās ar priekšlasījumu “Pieredze biblioterapijā: izpētīt sevi lasot”. Abas vieslektores ir klīniskās psiholoģes, kuras biblioterapijas metodi izmanto Viļņas Centrālajā bibliotēkā atse-višķa projekta ietvaros. Mērķauditorija ir gan bērni, gan viņu vecā-ki.

Vispirms lektores izklāstīja, kas biblioterapija ir, kā to izmantot. Biblioterapija ir indivīda problēmu risināšana, personī-bas izaugsmes sekmēšana, izmantojot grāmatu lasīšanu. Vai ikdie-nā, lasot grāmatas, vienmēr gūsim kādu terapeitisku efektu? Nē, jo biblioterapija ir mērķtiecīga, plānota, uz rezultātu orientēta lasīša-na, kur lasītājam ir jāpieliek pūles, lai nonāktu pie teksta dziļākā līmeņa vēstījuma izpratnes, lai pēc tam sekotu pozitīvas izmaiņas uzvedībā vai attieksmē. Ar tās palīdzību notiek lasītāja personības un viņa problēmu analīze.

Viens no biblioterapijas mērķiem ir palīdzēt saprast, ka arī citiem cilvēkiem ir problēmas, ka lasītājs nav vienīgais, kam tās ir, kā arī sekmēt jaunu vērtību atrašanu un esošo pārvērtēšanu. Lasot iejūtamies galvenā varoņa tēlā, tādējādi atrodot atrisinājumu savām problēmām – grūtībām skolā, darbā, savstarpējās attiecībās. Turklāt metodi var izmantot gan individuālajā, gan grupu terapijā. Biblioterapija var palīdzēt, ja nepieciešams: attīstīt indivīda paštē-lu; veicināt izpratni par cilvēka uzvedību un motivāciju; sekmēt adekvātu pašvērtējumu; veicināt indivīda interesi par ārējo pasauli; mazināt emocionālo vai garīgo spriedzi; parādīt, ka indivīds nav vienīgais un pirmais, kas saskāries ar attiecīgo problēmu, un tai ir vairāk nekā viens risinājums.

Lai praktiski realizētu biblioterapiju, ir izstrādāta noteik-ta darbību secība: 1. Problēmas identificēšana. 2. Literatūras atlasīšana, atrodot līdzīgas problēmas grāmatu varo-

nī, situācijās. Tiek ievērota atbilstība vecuma grupām. 3. Aktīvā darbība - skaļā lasīšana.

4. Diskusija, kurā tiek sasaistītas atbildes ar galvenajiem jautāju-miem:

Par ko ir stāsts?

Kā šis stāsts liek justies Tev?

Kādi ir galvenie tēli, varoņi?

Ar kādām problēmām saskārās galvenais varonis un citi tēli?

Ar kuru no grāmatas tēliem Tu sevi asociē?

Kā galvenais varonis risina savu problēmu? u.c. Biblioterapijā iesaistītais izdzīvo 5 fāzes:

Iesaistīšanās - kad tiek radīta interese, sajūta, ka “tiec ievilkts” stāstā;

Identifikācija – lasītājs sevi identificē ar stāsta varoni, saskata līdzību problēmās;

Katarse - lasītājs kļūst emocionāli iesaistīts, pievēršas stāstam un salīdzinoši drošajā vidē (vienmēr ir iespēja būt grāmatas aizsegā) izdzīvo, pauž savas apspiestās emocijas;

Atklāsme - pēc katarses, analizējot savas domas, sajūtas, pārdzī-vojumus, emocijas, lasītājs gūst atziņu, ka viņa problēma var tikt atrisināta un tiek izstrādāta tālāka problēmu risināšanas stratēģi-ja;

Universalizācija – saprotot, ka problēma ir risināma, pastiprinās lasītāja piederības izjūta, kas noved pie pozitīvām izmaiņām uzvedībā un attieksmē.

Konferences dalībniekiem bija iespēja vērot klātienē, kā notiek biblioterapijas seanss. Astoņi brīvprātīgi pieteikušies dalīb-nieki vispirms skaļi lasīja fragmentu no Antuāna de Sent Ekziperī grāmatas “Mazais princis” par Mazā prinča tikšanos ar Godkārīgo. Tad vieslektores no Lietuvas vadīja diskusiju, izmantojot iepriekš minētos jautājumus. Katram no diskusijas dalībniekiem bija iespē-ja iejusties gan Mazā prinča, gan Godkārīgā lomā, salīdzināt ar paša pieredzi, atrast risinājumu savai konkrētajai problēmai.

Iespējams, ka kādam radošam kolēģim biblioterapijas metode varētu noderēt, strādājot ikdienā ar skolēniem. Protams, pirms tam rūpīgi izvēloties piemērotu tekstu, izprotot konkrēto klases vai skolēna problēmu, kā arī sagatavojot detalizētus jautāju-mus diskusijas novadīšanai.

Madonas Valsts ģimnāzijas bibliotekāre

Gita Eiduka

Vidzemes novadu Bērnu un skolu bibliotēku darbinieku 15.konference “Ceļš uz bibliotēku” notika 23.11.2016. Cēsīs. Piedalījāmies arī mēs – Madonas novada skolu un bērnu bibliotē-ku darbinieki. Konferencē izraudzītas tēmas par esošiem un jau realizē-tiem projektiem, pieredzi. Viena no interesantākajām tēmām bija par to, kā suņi atklāj bērniem grāmatu pasauli “Kanisterapija bib-liotēkā: suņi atklāj bērniem grāmatu pasauli”. Par to stāstīja Latga-les Centrālās bibliotēkas, Bērnu bibliotēkas vadītāja Anna Pakere. Projekts ildzis 2 mēnešus 2015.gadā , un tas tapis sadarbībā ar Lasīšanas studiju “KNIGAV” un Latgales dzīvnieku mīļotāju klubu. Projekta ietvaros kinoloģes Antoņina Nackēviča un Natālija Kovaļonoka darbojās ar galvenajiem darītājiem - diviem suņiem. Tas notiek tā -bērns, kuram ir lasīšanas traucējumi, speciāli iekārtotā, slēgtā telpā, lasa skaļā balsī grāmatu sunim, kurš ir vērīgs klausītājs. Izrādās, ka kanisterapija nav nekāds jaunums,

tā tiek veiksmīgi pielietota visā pasaulē, arī Latvijā. Tas ir viens no terapijas veidiem, izmantojot speciāli šim mērķim sagatavotu suni, kurš testēts uz agresiju vairākās paaudzēs. Terapija notiek profesionāla kinologa klātbūtnē. Tikšanās ar suni rada pozitīvu emocionālu atbalstu - bērns lasot atslābinās, dara to bez stresa, jo emocionāli jūt, ka suns viņu nevar nosodīt par viņa neprasmi. Tas dod pozitīvu emocionālu atbalstu. Bērns neuztver kontaktēšanos ar suni kā terapiju, viņš gūst prieku no saskarsmes - tāda ir kanistera-pijas būtība. Projektam bija pieteikušās 24 ģimenes. Individuālās nodarbības tika organizētas reizi nedēļā un atsauksmes bija ļoti pozitīvas.

Kusas pamatskolas bibliotekāre Aina Spūle

Kanisterapija bibliotēkā

2.lpp.

3.lpp.

“Bērnu žūrija”, kā zināms, Latvijā darbojas kopš 2009.gada. Gadu gaitā ir mainījies nosaukums, tagad tā ir “Bērnu, jauniešu un vecāku žūrija”. Ne katrā mazajā lauku skoliņā ir “Bērnu žūrija”, bet gandrīz katrā pagasta bibliotēkā gan. Tad nu nepiecieša-ma cieša skolas un pagasta bibliotēkas sadarbība, lai veicinā-tu bērnu lasīšanu. Kusas pamatskolas ēkā atrodas Aronas pagasta Kusas bibliotēka. Tā kā atrodamies zem viena jumta, tad arī mērķi mums ir vieni – rūpēties par bērnu lasītprasmes veicināšanu. Aronas pagasta Kusas bibliotēkā Bērnu žūrijā ie-saistās jau no pašiem pirmsākumiem— jau 13 gadus. Sāku-ma gados bērni ļoti aizrāvās ar žūrijas grāmatu lasīšanu. Bija pat 64 “Bērnu žūrijas” lasītāji. Skolas un pagasta bibliotēka kopīgi organizēja dažādus pasākumus, konkursus par izlasī-tajām grāmatām. Katru gadu skolas bibliotēkā notiek lielā “Bērnu žūrijas prāta banka”, kurā ir jautājumi par izlasītajām grāmatām. Šajā pasākumā bērni arī stāsta par to, kura grāma-ta ir patikusi vislabāk un kāpēc. Arī paši sacer stāstiņus un

dažādus fantastiskus notikumus. Pēdējos gados “Bērnu žūrijas” grāmatas vairāk lasa jaunāko klašu skolēni. Tas nozīmē, ka jādomā, kā organizēt pasākumus, lai vairāk iesaistītu vecāko klašu skolēnus. Viena no lielākajām balvām ir iespēja piedalīties Madonas novada grāmatu svētkos, kas arī bērniem ļoti patīk. Notiek arī sadarbība ar latviešu valodas literatūras skolotājiem. Pavasaros skolotāji iedod bērniem ieteicamās literatūras sarakstus, kur ir iekļautas arī “Bērnu žūrijas” grāmatas. Prieks par katru bērnu, kurš kaut uz brīdi noliek malā telefonu, datoru un paņem rokās grāmatu, lai lasītu. Cenšamies darīt visu, lai atklātu bērniem brīnumaino grāma-tu pasauli.

Kusas pamatskolas bibliotekāre Aina Spūle

Skolas un pagasta bibliotēkas sadarbība

bērnu lasīšanas veicināšanai

Fizikas skolotāju

metodiskās apvienības pieredze

Lai palīdzētu skolēniem saskatīt fizikālās kopsaka-rības, to izpausmi dabā , sadzīvē un tehnikā, temata nobei-gumā piedāvāju veikt grupu pētniecisko darbību. Paņēmiens ir izmantojams dažādos fizikas tematos, piedāvājot skaidrot un analizēt attiecīgos demonstrējumus. Aplūkošu darbu grupās 8.klases skolēniem par tematu- siltumprocesi. Temata apguves laikā skolēniem rādītos demonstrējumus, dodu kā uzdevumu grupai - veikt pētījumu : 1.Elektriskās tējkannas lietošana ūdens uzsildīšanā.

2.Ledus kušana uz sildvirsmas. 3.Lavas lampas darbība. 4. Parafīna izmantošana „laimes” liešanā. 5.Parafīna sveces izmantošana. 6.Plastalīna izmantošana figūru veidošanā. 7.Ziemassvētku dekora darbības analīze. 8.Ūdens vārīšanās slēgtā traukā.

Skolēnu uzdevums-

1.stundai izveidot zīmējumu situācijai, saskatīt siltumprocesus, aprakstīt tos ar formulu, nofor-mēt A3 plakātu.

2.stundā veic eksperimentu, izvēloties nepiecie-šamos piederumus, veic vajadzīgos mērījumus,

tos pieraksta plakātā.

3.stundā papildina informāciju ar internetresursu materiāliem par doto uzdevumu (sagatavoti mā-jās).

4.stundā prezentē klasesbiedriem paveikto, rādot demonstrējumu un skaidrojot procesu.

Šī ir laba iespēja skolēniem, savstarpēji sadarbojo-ties, veikt mērījumus, lietot ierīces, ievērojot darba drošību. Skolēni raksturo redzētos siltuma procesus, analizē siltumi-zolācijas materiālus, saskata arī vides problēmas, kas saistī-tas ar siltumprocesiem. Uzdevuma analīzē skolēni procesus attēlo grafiski un izmanto tabulas siltuma procesu lielu-miem. Līdzīgu darbu iespējams veidot par tematiem:

optika–lēcu un spoguļu lietojums sadzīvē

skaņa-dažādi skaņas avoti, mūzikas instrumenti

kustība-vidējais ātrums ,tā noteikšana

elektrība-sadzīves ierīces, jauda un patērētā enerģija.

Madonas Valsts ģimnāzijas fizikas skolotāja

Vija Bebriša

Fizika sadzīvē

4.lpp.

VISC izglītības procesa pilnveidei vispārējā izglītībā 2015./2016.m.g. nosaka prioritāti: veicināt kompetenču at-tīstību, kas mūsdienu globalizācijas, informācijas tehnoloģi-ju attīstības un vērtību plurālisma apstākļos izglītojamajiem ļauj veiksmīgi darboties personisko un sabiedrības kopējo mērķu sasniegšanai .

Viena no kompetenču apakškompetencēm ir jautāju-mu veidošana, kas veicina dziļdomāšanu, dziļmācīšanos un izpratni.

Pareizam jautājumam, kas uzdots pareizā veidā, ir milzīgs spēks ietekmēt mūsu domu gājienu, izjūtas un reak-ciju.

„Daudzu cilvēku problēma ir tā, ka viņi visu mūžu meklē atbildes, patiesībā nesaprazdami, ka tās var atrast, tikai uzdodot pareizos jautājumus” (Īans Kūpers).

Jautājumi ir ne tikai mācīšanas, bet arī mācīšanās

pamatā. Daudzveidīgā jautāšana ir neatņemama mācīšanās procesa sastāvdaļa.

Skolotājs palīdz mācīties pats uzdodot pārdomātus jautājumus, kā arī iedrošina skolēnus jautāt. Bez tam klasē ir jānodrošina tāds psiholoģiskais klimats, kas veicina jautāša-nu, kā arī novērtē skolēnu uzdotos jautājumus. Mudinot sko-lēnus veidot arvien vairāk un uzlabotākus jautājumus, skolo-tājs veicina patiesu izpratni un mācīšanos.

Jautājumu veidošana liek skolēniem domāt, kā arī pārbauda iepriekš iegaumētās zināšanas. Liekot izdomāt jautājumus, vienlaicīgi tiek rosināta interese, koncentrēta uzmanība, kura izpaužas uzskatos un izjūtās, caur pieredzi veicinot savstarpējo diskusiju. Līdz ar to skolotājs var no-vērtēt izpratni, noskaidrot nesaprotamo. Līdztekus norit at-kārtošana un virzība uz jaunu zināšanu apguvi.

Jautājumi

Liek skolēniem domāt Pārbauda iegaumētās zināšanas

Rosina zinātkāri un

interesi

Noskaidro uzskatus, izjūtas un pieredzi

Novērtē izpratni Atkārto mācīto

Koncentrē uzmanību

Veicina diskusiju Noskaidro grūtības

Virza uz jaunu zināšanu apguvi

Attīstīt skolēniem prasmes veidot jautājumus, kuri rosina domāšanu un izpratnes meklējumus, pielietoju fizikas pētnieciskā laboratorijas darba (PLD) gaitas plānojuma iz-strādes iemaņu apgūšanai, jo pieredze liecina, ka 10.klases skolēniem grūtības rada pētījuma veicamo darbību secību izplānošana. Skolēni labprāt un atraktīvi iesaistījās jautāju-mu veidošanā. Pēc patstāvīgi uzrakstītiem darba gaitas ap-rakstiem, kad darbs bija jāveic uz vērtējumu ballēs, varēja secināt, ka šāda pieeja ievērojami atviegloja pētnieciskā la-boratorijas darba gaitas pareiza plānojuma izstrādi, jo skolē-ni labāk izprata, kas ir jāiekļauj darba gaitas aprakstā, lai pētījuma eksperiments būtu kvalitatīvs (lai pēc šīs darba gaitas apraksta eksperimentu varētu atkārtot citi skolēni).

Jāpiebilst, ka, organizējot jautājumu veidošanas no-darbības, jāņem vērā tas, ka jautājumu veidošanas procesam jāatvēl pietiekami daudz laika.

Skolēniem jāveicina attīstīt savas spējas jautāt, izvē-loties kādu noteiktu procesu vai novērotu parādību un izvei-dot par to tik daudz jautājumu, cik vien iespējams.

Līdz ar jautājumu kvantitātes pieaugumu uzlabosies arī to kvalitāte, un tādējādi tas veicinās skolēnu radošu do-māšanu.

Jautāšana kā mācību metode

PLAKĀTS Plakāts veidots dalībai metodiski praktiskajā dabas-

zinātņu un matemātikas skolotāju konferencē „DABASZINĀTNES UN MATEMĀTIKA SKOLĀ – EFEK-TĪVI UN RADOŠI”! 24.08.2016., kur pēc DZM IC uzaicināju-ma autore dalījās pieredzē jautājumu veidošanas nodarbības plāna izstrādē un nodarbības organizēšanā. Plakāts izgatavots 22.08.2016. SIA "Studija GrafS" ,Rīgas iela 11a, Madona.

5.lpp.

NODARBĪBAS PLĀNS

Mācību priekšmets: Fizika

Klase: 10.

Nodarbības tēma: Darba gaitas plānojums PLD LODĪTES PAĀTRINĀTĀS KUSTĪBAS IZPĒTE

Ziņa: Visi ķermeņi dabā atrodas kustībā. Lai pētītu kustību, ir jānosaka kustības rakstur lielumi. Jebkuram zināt-niskam procesa skaidrojumam ir nepieciešami mērījumi.

Kompetence / apakškompetence: Jautājumu veidošana

Iepriekšējās zināšanas un prasmes: Paātr inājuma un vienmēr īgi paātr inātās taisnlīnijas kustības definīcijas. Vien-mērīgi paātrinātās taisnlīnijas kustības vienādojumu izmantošana kustības raksturošanā un kustības raksturlielumu aprēķi-nāšanā. Prasme eksperimentāli noteikt paātrinājumu, izmantojot gaismas vārtu sensoru.

Plānotais skolēnam sasniedzamais rezul-

tāts

Veido jautājumus par pētījuma darba gaitu, plānojot darbību secību, lai izpētītu, kā mai-nās lodītes kustības beigu ātrums atkarībā no renītes slīpuma leņķa, ja nemaina veiktā ceļa garumu.

Nodarbības gaita: soļi, kas tiek īstenoti, lai apgūtu kompetenci / konkrētās darbības, uzdevumi

Skolotāja izvirzītā problēma

(2 min)

Skolotājs demonstrē lodītes kustību pa slīpi novietotu r enīti, skolēni konstatē, ka tā ir vienmērīgi paātrināt kustība. Skolotājs aktualizē problēmu: nākamajā stundā, veicot pētniecisko laboratorijas darbu, izpētīt, kā mainās lodītes kustības beigu ātrums atkarībā no renītes slīpuma leņķa, ja nemaina veiktā ceļa garumu.

Atgriezeniskā saite

(5 min)

https://b.socrative.com/teacher/#start-quiz/19948283 Skolēni izpilda doto uzdevumu. (3 min) Skolotājs demonstrē uz ekrāna atbilžu rezultātus, diskutē par iegūto pieredzi jautājumu veidošanā.

Madonas pilsētas 1.vidusskolas fizikas skolotāja

Marija Deigele

Skolēni veido jautā-

jumus (8 min)

Skolēni saņem darba lapu, kurā ir PLD nosaukums, pētījuma darba uzdevums, iekārtas un piederumu attēls, kā arī uzdevumu lapas otrajā pusē uzrakstīt vismaz 6 jautājumus, uz kuriem atbildot var aprakstīt eksperimenta darba gaitu tā, lai citi skolēni varētu to atkārtot un iegūt tādus pašus rezultātus. Veidojot jautājumus skolēni var sadarboties ar savu solabiedru.

Skolēni uzlabo jautā-jumus (7 min)

Grupās pa 4 skolēni vienojas par 6 vissvarīgākajiem jautājumiem(ja nepieciešams uzlabo ) un katras grupas pārstāvis uzraksta tos uz tāfeles. (Ja kādi jautājumi grupām atkārtojas, tos otrreiz neraksta) Pēc tam visi skolēni vienojas par 6 svarīgākajiem jautājumiem. Skolēni kopā ar skolotāju izdiskutē par šo jautājumu nozīmīgumu. Kas palika nenoskaidrots?

Kopsavilkums (3 min)

Skolēni saņem PLD aprakstu ar skolotāja sagatavotu darba gaitu un izdara secinājumus: uz kuriem uz tāfeles uzrakstītajiem jautājumiem atbildes var atrast darba gaitas aprakstā; darba gaitas soļu saprotamību, lai izpildītu PLD uzdevumu; kas netika pajautāts. Skolotājs rosina skolēnus secināt, kā izveidotie jautājumi palīdz izprast konkrēto situāci-ju; kas vēl būtu jānoskaidro; ko vēl varētu pētīt; vai ir pietiekams zināšanu apjoms, lai veiktu attiecīgo uzdevumu; u.c.

Izdevumu sagatavoja: Kristīne Lukaševica (mob.26461330), bibliotekāru metodiskās apvienības vadītāja Regīna Cirvele, fizikas metodiskās apvienības vadītāja Vija Bebriša, ķīmijas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja Līvija Tomiņa Datorsalikums: Kristīne Lukaševica

2017.

Ekonomiskās, politiskās un sociālās pārmaiņas, kas skārušas Latviju pēdējos gados, atstājušas lielu iespaidu arī uz izglītības sistēmu. Latvija ir maza valsts, kuras galvenā bagātība varētu būt augsti kvalificēti speciālisti, kas tiek minēta arī kā Lat-vijas salīdzinoša priekšrocība. Jaunais laikmets izvirza arī jaunas prasības: informācijas tehnoloģiju pārzināšana un lietošana, spēja pielāgoties jauniem darba noteikumiem, vākt, novērtēt un izman-tot informāciju, spēja strādāt grupā, gatavība pašizglītībai vai nepieciešamības gadījumā arī pārkvalifikācijai. Šīs darba tirgus prasības ietekmē arī izglītības sistēmu – mācību procesa centrā izvirzās skolēns un izglītība tiek orientēta uz personību, kurai jāmācās visas dzīves garumā. Nepieciešamās zināšanas, savstar-pējo attiecību un izturēšanās pieredze, prasme novērtēt pašam savu un citu cilvēku rīcību tiek uzkrātas saskarsmes procesā. Pu-saudžu vecums ir viens no nozīmīgākajiem krīzes periodiem, jo šajā laikā notiek gan psiholoģiskā, gan fizioloģiskā revolūcija. Pamatnepieciešamību nodrošinājums nosaka cilvēka iespējas izpausties gandrīz visās dzīves jomās, tas ietekmē arī priekšstatu par saskarsmi un panākumu motivāciju. Viens no būtiskākajiem faktoriem, kas ietekmē cilvēka priekšstatu par saskarsmi un panā-kumu motivāciju ir viņa pašapziņa. Savukārt pašapziņu lielā mērā ietekmē arī sociālais konteksts, ko pusaudzim biežāk pārstāv sko-la un klasesbiedri. Spēcīgi motivētiem cilvēkiem (skolēniem) pašapziņa ir izteiktāka, tiem ir noteiktāki mērķi un interese tos sasniegt. Klases kopējā motivācija ir atkarīga no klases kolektīva, skolotājs var ietekmēt skolēnus, ņemot vērā viņu intereses, vecu-mu, dzimumu, arī sociālo piederību. Kopumā psiholoģiski pamatota motivācijas veidošana varētu norisēt sekojoši:

skolotājs nosaka motivācijas veidošanas uzdevumus attiecīgajā vecumposmā, ņemot vērā perspektīvas, orientējoties uz „attīstības rītdienu”;

noskaidro savu skolēnu motivācijas stāvokli;

organizē dažādus skolēnu aktīvas darbības veidus, iesaista sko-lēnus īpaši

izveidotās pedagoģiskajās situācijās, kā arī tādu uzdevumu risi-nāšanā, kas orientēti uz to, lai skolēns apzinātos savu motivāci-jas sfēru, izkoptu mērķa izvirzīšanas paņēmienus.

Lai skolēni sekmīgi mācītos:

vienmēr jāizvirza mācību uzdevums;

jāizvēlas pareizi darba paņēmieni;

jāmāca skolēniem sevi novērtēt – paškontroles un pašnovērtēju-ma iemaņas palīdz celt pašapziņu un pašcieņu.

Saskarsmes procesā starp tajā iesaistītajiem indivīdiem notiek informācijas apmaiņa – komunikācija, savstarpēja uztvere - sociālā percepcija, mijiedarbība un mijietekmēšanās - interakcija. Šie procesi noris vienlaicīgi un ietekmē viens otru. Balstoties uz šīm atziņām, ir iespējams analizēt grupā (klasē) notiekošos proce-sus, to ietekmi uz indivīdu, indivīda ietekmi uz šiem procesiem utt. Komunikācija ir divpusēja signālu apmaiņa, kuras nolūks ir informēt, instruēt vai pārliecināt. Komunikāciju var uzlabot, pār-baudot, vai sniegtā informācija ir saņemta, pareizi saprasta un interpretēta, izvairoties no komunikatīvajām barjerām, kas saistī-tas ar atskaites sistēmu, selektīvo klausīšanos, nozīmīguma vērtē-jumiem, filtrēšanu, atšķirību statusā, laika trūkumu, komunikāci-jas pārslodzi. Veiksmīgas komunikācijas nodrošināšanā liela no-zīme ir efektīvas atgriezeniskās saites un empātijas spēju attīstīša-na, kas nodrošinātu veiksmīgu partneru (skolotāju, skolēnu) mij-iedarbību, strādājot kopīga mērķa: skolēnu intelektuālās, fiziskās un estētiskās attīstības veicināšanu. Iespējami dažādi skolotāju un

skolēnu saskarsmes stili (autoritatīvais, demokrātiskais, liberā-lais). Atbilstoši saskarsmes stilam atšķirīgi veidojas skolēnu mācī-bu mērķis un tā sasniegšanas līdzekļi . Veiksmīgākā izvēle būtu demokrātiskais saskarsmes stils, kas veicina inovatīvas mācību formas, skaidru mērķu apzināšanos un radošu sadarbību to sa-sniegšanā, kas veicinātu pusaudžu pašaktualizāciju, empātijas jūtu, identifikācijas spēju izkopšanu. Nepieciešams saskarsmes nosacījums ir pozitīvas, labvēlīgas vides veidošana visos līmeņos: skolotājs – pusaudzis, vecāki – pusaudzis, pusaudzis – vienaudži. Veidojot pedagoģisko saskarsmi, svarīgi ir atcerēties pusaudžu vecumposma iezīmes, kuras var raksturot ar „atslēgas” vārdiem: emancipācija, konformisms attiecībās ar vienaudžiem, opozīcijas, pašapliecināšanās tieksme, infantilisms, emocionālas kompensācijas reakcijas. Tātad, no vienas puses, pusaudzim ir vajadzība pēc mīlestības un drošības izjūtas, atzīšanas un, no otras puses – izzi-nāšanas, atbildības un patstāvības meklēšanas. Tātad, saskarsmē tiek izteikta nepieciešamība, no vienas puses – pēc aizsargājošas palīdzības, no otras puses – brīvības un patstāvības vēlmes. Būtis-ki priekšnosacījumi veiksmīgai sadarbībai starp skolēnu un skolo-tāju ir aktīva līdztiesīga sadarbības pozīcija mācību procesā, lab-vēlīga skolēnu personības pieņemšana, darbīgas vides nodrošinā-šana klasē, skolēnu emocionālo stāvokļu ievērošana. Ķīmiju mācot var izmantot dažādas metodes un paņē-mienus. Kā palīglīdzekli savās stundās izmantoju B.Selindžera grāmatu „Cita ķīmija”. Grāmatas autors parāda, ka patiesībā nav tikai labas vai tikai sliktas ķīmijas, bet tiek veidota racionāla sa-pratne par ķīmiskajiem procesiem un ķīmiskajām vielām, ar ku-rām sadzīvē sastopas visi cilvēki. Materiāls izkārtots 16 nodaļās: runā gan par veļas mazgāšanu, ēdienu un tā pagatavošanas tehno-loģijām, kosmētisko līdzekļu noslēpumiem, virsmas ķīmiju, dažā-diem citiem materiāliem, par ķīmiju un enerģiju. Skolēni veido gan nelielus stāstījumus, gan ilustratīvus plakātus. Tēmu izvēle reizēm brīva, reizēm skolotāja noteikta, saistīta ar mācāmo mate-riālu. Visbiežāk tiek izmantota grupu darba forma, grupas nelielas 2-4 skolēni. Atskaitoties par padarīto, jārunā visiem grupas locek-ļiem. Skolēniem šī darba forma patīk, jo var iegūt papildus punk-tus pie kārtējās ieskaites. Ja darba apjoms lielāks- veidojas atse-višķa ieskaite. Skolēns būs aktīvs, radošs un varēs maksimāli realizēt savu dotumu un spēju potenciālu tikai tad, kad viņš izjutīs emoci-onālu komfortu mācībās. Saskarsmes pozitīvas pieredzes uzkrāša-na mācību stundās tiks nodrošināta, apmierinot skolēna vajadzību pēc pozitīva emocionāla kontakta ar skolotāju un piederības vaja-dzību ar vienaudžiem. Skolēna kognitīvās darbības uzturēšanā skolotāja uzdevums ir paust pedagoģisko optimismu, iedrošinot bērnus darboties. Taču svarīgi ir apzināties, ka stimulam nebūs iedarbības uz skolēnu, ja tas nerezonēs viņa motivācijas sfērā. Ir jāpalīdz skolēnam izjust pozitīvas emocijas, veicot jebkura veida uzdevumus mācībās. Neapstrīdami ir tas, ka skolotāji vairāk orientējas uz skolēnu izziņas motīvu un spēju attīstību, un, ka vecāki nepietiekami aktīvi piedalās savu bērnu skolas dzīvē, to-mēr noteikti ir vērts vairāk spēku ieguldīt šajā darbā: jo bērnu – vecāku - skolotāju attiecības kļūs tuvākas, jo bērni ar lielāku prieku apmeklēs skolu, ar lielāku interesi mācīsies, un tas dos viņiem iespēju sasniegt labākus rezultātus kā mācībās, tā arī per-sonības attīstībā, kas savukārt sniegs gandarījumu un prieku sko-lotājiem un vecākiem.

Madonas pilsētas 2.vidusskolas ķīmijas skolotāja

Inta Ozola

Saskarsme kā mācību motivācijas

veicinātāja ķīmijas apguvē