Bērnu atdzīvināšana 2010

Neatliekam paldzba pediatrij 2010

BRNU ATDZVINANA 2010

BKUS Torakalns rsts reanimatologs V. Grnbergs

Apmcbas mris

Apmcbas mris ir nodroint zinanas, uzlabo reanimcijas rezulttus

Dzvbas glbanas pamatu un paplaints KPR zinanas un iemaas pasliktins pc 3 6 mneiem

Lai uzlabotu reanimcijas komandas un individulo sniegumu, var tikt izmantotas komandas apmcbas reanimcijas darbbu plnoan apspriedes pc simultiem vai aktuliem reanimcijas gadjumiem

iemam vadba, komandas darbs, uzdevumu plnoana, komunikcija, kas var paldzt uzlabot KPR rezulttus un pacienta aprpi

2

Dzvbas glbanas vadlnijas pediatrij

Eiropas Reanimcijas Konsila (ERC) Reanimcijas vadlnijas 2010

ASA Reanimcijas vadlnijas 2010

Vadlnijm dzvbas glban pediatrij jbt pamatotm ar jaunkajiem zintniskajiem ptjumiem vienkrm un saprotamm

Lai atvieglotu PLS vadlniju ievieanu un izpildi, izmaias tiek veiktas

ja ir jauni, augstvrtgi zintniski pierdjumi

lai nodrointu saskaotbu ar pieauguo vadlnijm

Vadlniju izmaiu kopsavilkums kop 2005. Gada

Sirdsdarbbas apstans atpazana

Kompresiju ventilciju attiecbas

KPR kvalitte

Defibrilcija

Elpcei

intubcijas trubias ar maneti

spiediens uz krikodo skrimsli

kapnometrija

Skbeka titrana

Straujs reaanas sistma

Jauns tmas vadlnijs

Terminoloija

Terminoloija

Tikko dzimis tlt pc dzimanas

Jaundzimuais pirms 4 dzves nedas

Zdainis ldz 1 gada vecumam

Brns no 1 gada vecuma ldz puberttei

Jauniei no puberttes vecuma (aj vecuma grup tiek pielietotas pieauguo vadlnijas)

Terminoloija

Jdiferenc zdaii un vecki brni

Ja paldzbas sniedzjam iet, ka cietuais ir brns, jpielieto pediatrisks vadlnijas

Ja kds novrtjum un cietuais ir jaunietis, kaitjums ir niecgs

Izdzvoanas iespjas

Agrni atpazt problmu un izsaukt paldzbu lai novrstu sirds apstanos

Agrna KPR lai iegtu laiku

Agrna defibrilcija lai atjaunotu sirdsdarbbu

Pcreanimcijas aprpe lai atgtu dzves kvalitti

7 gadus vecs zns

Nedu klepus.

Saem AB

Strauji progres elpoanas mazspja

NMPD brigde uzsk KPR znam bez elpoanas un pulsa.

Reanimcija sekmga stacionjot:

P-76X min.

To 32.5oC

SpO2 98%

TA 75/25 mmHg uzskts noradrenalna infzs

Kardiopulmonlo funkciju apstans profilakse

Brniem biek sastopama elpoanas vai cirkulcijas traucjumu izraista sekundra kardiopulmonlo funkciju apstans, nevis aritmiju izraistas primras sirds apstans

Jauniem cilvkiem bies kardiopulmonlo funkciju apstans iemesls ir asfiksija vai elpoanas apstans pc traumas, saindans vai slkanas rezultt

Kardiopulmonlo funkciju apstans rezultti brniem ir slikti

Prioritra ir kardilu un respiratoru traucjumu atpazana un efektva agrna iejaukans, kas var nodroint izdzvoanu

80 % izdzvo, ja apstjusies elpoana , 7 % - ja elpoana un sirdsdarbba

10

kritiskie stvoki

iespja palikt dzvam

2011

2010

7%

0%

7%

Kardiopulmonlo funkciju apstans profilakse

Jebkuram kritiski slimam vai traumtam brnam novrtanai un paldzbas snieganai tiek izmantoti ABC principi

A brvi elpoanas cei un kakla skriemeu stabilizcija brniem ar traumu

B elpoana

C cirkulcija (ar asioanas kontroli traumas pacientiem)

DZVBAS GLBANAS PAMATU ALGORITMS PEDIATRIJ

Rcbas secba medicnas darbiniekiem

1. Jgarant paldzbas sniedzja un brna droba

2. Prbauda vai brns rea Brnam viegli pieskaras un jaut: Vai tev viss ir labi?

3. A. Ja brns rea ar atbildi vai kustbm

atstjiet poz, kur Js viu atradt

novrt stvokli un mekl paldzbu

regulri atkrtoti novrt brna stvokli


Rcbas secba medicnas darbiniekiem

3. B. Ja brns nerea ar atbildi vai kustbm

sauc pc paldzbas

uzmangi pagrie brnu uz muguras

A - atver brnam elpceus - galvas atliekana - zoda pacelana

Nespiest uz mkstajiem audiem pazod, jo var nosprostot elpceus!

Ja saglabjas grtbas atvrt elpceus - mina izbdt apakokli

Ja aizdomas par kakla bojjumu galvu neatliec, tikai izbda apakokli!


4. B - uzturot atvrtus elpceus, novrt elpoanu

skats kru kurvja kustbas

klauss pie brna deguna un mutes elpoanas skaas

sajt gaisa plsmu

Novrt ne ilgk par 10 sekundm pirms pieem lmumu ja nav prliecbas, ka elpoana ir normla, pieem, ka t nav normla


5. A. Ja brns elpo normli

pagrie brnu uz sniem stabil snu gu

sta vai iet pc paldzbas

novro elpoanu

5. B. Ja elpoana nav normla vai neelpo

likvid acmredzamu elpceu obstrukciju

veic 5 skotnjs ieelpas

veicot ieelpas, skats vai nav klepus reakcija - reakcijas esamba vai ts trkums var nordt par dzvbas pazmm


6. C - novrt brna cirkulciju

Cirkulciju izvrt ne ilgk k 10 sekundes

Skats dzvbas pazmes

kustbas

klepoanu

normlu elpoanu (nevis grganu vai retas, neregulras elpas)

Ja palp pulsu ne ilgk k 10 sekundes

Pulsa palpcijas vieta atkarga no brna vecuma

a. carotis (brni)

a. brachialis (zdaii)

a. femoralis (brni un zdaii)


7. A. Ja Js esat dros, ka 10 sekunds varat noteikt dzvbas pazmes

Turpina elpint brnu, ja nepiecieams, ldz brns sk efektvi pats elpot

Pagrie brnu uz sniem (stabil snu gu), ja brns joprojm bezsama

Biei, atkrtoti novrt brnu

7. B. Ja nav dzvbas pazmes vai droi nepalp pulsu > 60 reizm mint 10 sekunds

Uzsk adekvtas KKK ar minimlu iejaukanos, lai samazintu bezplsmas laiku

Kombin elpinanu un kru kurvja kompresijas


Kru kurvja kompresijas

Visiem brniem kompresijas izdara kru kaula apakj da, pirksta platum virs procesus xyphoideus

Kompresiju laik kru kaulu jiespie par no kru kurvja augstuma

4 cm zdaiiem 5 cm brniem

Kompresijas veic STIPRI UN TRI

Atkrto ne retk k 100 mint (ne biek k 120 min.)

Kru kurvim pc kompresijas jauj atgriezties izejas pozcij

Nebaidties no uzspieanas par stipru

19

Kru kurvja kompresijas brniem


Pc 15 kompresijm atliec galvu, pace zodu un izdara 2 efektvas ieelpas

Turpina kompresijas un ieelpas attiecbs 15: 2

Kompresiju tehnika

Zdaiiem

2 pirkstu tehnika, ja paldzbas sniedzjs ir viens

2 ku tehnika, ja paldzbas sniedzji ir divi vai vairki

Veckiem brniem vienas vai divu roku tehnika, pc paldzbas sniedzja ieskatiem

Elpinana ar maisu un masku un kru kurvja kompresijas, aptverot kru kurvi


Apmcti paldzbas sniedzji izmanto attiecbas 15:2

Var izmantot attiecbas 30:2, ja paldzbu sniedz vienatn, lai nodrointu adekvtu kompresiju skaitu

Ventilcijai liela nozme KPR, ja sirdsdarbbas apstans iemesls bijusi asfiksija

Paldzbas sniedzjs, kur neprot vai nepiekrt veikt ventilciju mute mut, uzsk KPR, veicot tikai kru kurvja kompresijas


8. Neprtrauciet reanimciju ldz

Brns uzrda dzvbas pazmes (sk celties, kustties, atver acis un normli elpo vai palpjams pulss > 60 min.)

Ir ieradusies kvalificta paldzba un prmusi cietuo sav aprp

Jums vairs nav spka turpint reanimcijas paskumus


Kad jsauc paldzba?

Ja ir vairk k viens glbjs, viens uzsk KPR, otrs glbjs mekl paldzbu

Ja ir viens glbjs, jnodroina KPR apmram 1 minti, pirms dodas meklt paldzbu

Viengais izmums 1 mintes KPR veikanai ir apliecinjums, ka brnam ir pks kolapss - sirds apstans iemesls visticamk ir aritmija un nepiecieama defibrilcija Paldzba jmekl nekavjoties!

Viengais izmums 1 mintes KPR veikanai, pirms dodas meklt papildus paldzbu, ir gadjumos, ja glbjs ir viens un ir apliecinjums, ka brnam ir pks kollapss.

25

PBLS - Dzvbas glbanas pamati pediatrij

Medicnas

darbiniekiem

Nerea?

Sauc palg

Atver elpceus

Normli neelpo

2 ieelpas

15 kru kurvja kompresijas

5 ieelpas

Nav dzvbas pazmes?

European Resuscitation Council Guidelines for Resuscitation 2010

Section 1. Executive summary

Resuscitation 81 (2010) 12191276

15 kru kurvja kompresijas

Izsauc reanimcijas brigdi vai pediatrisko ALS brigdi

26

PALS - Paplaint kardiopulmonl reanimcija pediatrij

Nerea?

Neelpo vai tikai retas ieelpas

Pcreanimcijas rstana

Novrt ABCDE

Kontrolt oksigenciju un ventilciju

Izmekljumi

rstt cloni

T kontrole

Terapeitiska hipotermija?

Izsauc reanimcijas brigdi

(vispirms 1 min. KPR, ja viens)

KPR (skum 5 ieelpas, tad 15:2)

Pievieno defibrillatoru/ monitoru Minimlas iejaukans

Novrt ritmu

Nekavjoi atskt KPR 2 min.

Minimlas iejaukans

Defibriljams

(VF/ bezpulsa VT )

Nedefibriljams

(BEA/ asistole)

1 defibrilcija 4 J/kg

Sirdsdarbbas atjaunoans

Nekavjoi atskt KPR 2 min. Minimlas iejaukans

European Resuscitation Council Guidelines for Resuscitation 2010 Section 1. Executive summary Resuscitation 81 (2010) 12191276

27

PALS

Sirds masas un ventilcijas laik:

Nodroint kvalitatvu sirds masu un ventilciju: frekvenci, dziumu, izpleanos

Plnot paskumus pc sirds masas un ventilcijas prtraukanas

Nodroint O2 padevi

Nodroint pieeju asinsritei (intravenozi, introssli)

Ievadt Adrenalnu ik 3- 5 min.

Apsvrt trahejas intubcijas iespju un kapnogrfiju

Turpint sirds masu, kad veikta trahejas intubcija

Novrst atgriezeniskos iemeslus

Novramie iemesli:

Hipoksija

Hipovolmija

Hiper/hipokalimija/ metabolie traucjumi

Hipotermija

Tenzijas pneimotorakss

Toksni

Tamponde - sirds

Trombembolija

Sirdsdarbbas apstans nedefibriljams ritms

KPR 2 min. 2 min. 2 min. 2 min. 2 min. ROSC

1 2 3 4 5

Ventilt/Oksigent

Vaskulra pieeja IO/ IV

Medikamenti

Intubcija

Adrenalns

10g/ kg

Adrenalns

10g/ kg

Adrenalns

10g/ kg

Algoritms pediatrij nedefibriljamam ritmam

D. Biarent et al. / Resuscitation 81 (2010) 13641388D. Biarent et al. / Resuscitation 81 (2010) 13641388

elpoana

Maisa maskas ventilcija

Efektva un droa brniem, kam slaicgi nepiecieama mkslga ventilcija (prehospitlaj posm, NPN)

Ventilcijas efektivitti nosaka

novrtjot adekvtas kru kurvja kustbas

auskultjot elpoanu

monitorjot sirdsdarbbu

nosakot perifro skbeka saturciju (SpO)

elpoana

Oksigencija

Skotnjs reanimcijas laik pievada O iespjami augstk koncentrcij (100 %)

Kad atjaunojusies spontn cirkulcija, jtitr O daudzums, lai mazintu hiperoksmijas risku - arterilo skbeka saturciju (SaO) juztur robes no 94 98 %

Augsta FiO pievade jturpina

cietuajiem pc dmu inhalcijas (saindans ar ogleka monoksdu)

smagas anmijas gadjum

elpoana

Ventilcija

KPR laik paldzbas sniedzji biei prk stipri ventil cietuo

Hiperventilcijas rezultt palielins intratoraklais spiediens samazins cerebrl un koronr perfzija pasliktins izdzvoanas rdtji

reanimcijas laik jcenas pankt normoventilciju

ventil ar ieelpas tilpumu, kas nodroina nelielu kru kurvja sienas pacelanos

izmanto attiecbas 15 kompresijas un 2 ventilcijas, pie kompresiju bieuma 100 120 reizes min

elpoana

Ldzko elpoanas cei nodrointi ar trahejas intubciju, turpina pozitva spiediena ventilciju 10 12 ieelpas min, neprtraucot KKK

Kad cirkulcija ir atjaunojusies vai brnam ir saglabts perfzijas ritms, ventil 12 20 ieelpas min, sasniedzot normlu arterilo ogleka dioksda lmeni (PaCO)

Adrenalns (Epinefrns) endogns kateholamns ar , un adrenerisku darbbu

Rekomendt IV vai IO Adrenalna deva brniem pirmajai un atkrtotajm devm ir 10 g kg

0,01 mg/kg - ataidjum 1:10 000 0,01 % dums 0,1 ml /kg reizes deva - ataidjum 1:10 000

Maksiml vienreizj deva ir 1 mg

Ja nepiecieams, devu atkrto ik pc 3 5 min.

Pc ievades katetru (adatu) izskalo ar fizioloisko dumu (3 5 ml)

ET Adrenalna ievadi vairs nerekomend

Ja ET ievadi joprojm izmanto, deva 10 reizes lielka - 100 g kg

Pals defibriljami ritmi

VF

Bezpulsa VT

Brniem primra VF 3.8 19 % no kardiopulmonls apstans iemesliem

VF/ bezpulsa VT bieums pieaug ldz ar vecumu

Izdzvoanu primri nosaka laiks ldz defibrilcijai

Izdzvoanas iespjas samazins ar katru minti, neveicot defibrilciju par 7 10 %

Sekundra VF 27 % reanimcijas gadjumu slimnc

Sekundras VF prognoze daudz sliktka nek primrai VF

Izdzvoana pc VF 12 min. pieauguajiem < 12 %.

35

pals defibriljami ritmi

Nekavjoi izdara vienu defibrilciju 4 J kg

Pc iespjas trk atsk KPR, bez atkrtotas ritma noteikanas

Pc 2 mintm monitor tri novrt sirds ritmu

Ja joprojm saglabjas VF, bezpulsa VT - veic otru defibrilciju (4 J kg)

Pc iespjas trk atsk KPR 2 mintes, bez atkrtotas ritma noteikanas

sa pauze ritma novrtanai, ja joprojm saglabjas VF, bezpulsa VT - veic treo defibrilciju 4 J kg

Pc tres defibrilcijas, atskot KPR, dod Adrenalnu 10 g kg un Amiodaronu 5 mg kg

Defibrilcijas elektrodu novietojums brniem

Sirdsdarbbas apstans defibriljams ritms

oks oks oks oks oks oks oks oks 4 J/kg 4 J/kg 4 J/kg 4 J/kg 4 J/kg 4 J/kg 4 J/kg 4 J/kg

KPR 2 min. 2 min. 2 min. 2 min. 2 min. 2 min. 2 min. ROSC

1 2 3 4 5 6 7

Ventilt/

Oksigent

Vaskulra pieeja IO/ IV

Medikamenti

Intubcija

Adrenalns

10g/ kg

Adrenalns

10g/ kg

Adrenalns

10g/ kg

Amiodarons**

5 mg/ kg

Amiodarons

5 mg/ kg

Algoritms pediatrij defibriljamam ritmam

D. Biarent et al. / Resuscitation 81 (2010) 13641388D. Biarent et al. / Resuscitation 81 (2010) 13641388

Zdainis nepilnus 2.m.v. dzvo netlu no jras

Slimo divas dienas pc mtes vrdiem

Siktk d, temperata subfebrila

NMPD uzsk pacienta prveanu

Transporta laik mte pievr uzmanbu brigdei, ka brns slikti elpo.

Mte no brna tiek distancta.

Nodots Brnu slimncas NMP doda miris.

Reanimcijas paskumi neefektvi.

Strutains meningoencefalts.

Dadiem brnu vecumiem specifisks vitls pazmes un laboratorijas rdtji (virs 2 SD no vecuma normas)

Vecuma grupa.Tahikardija (reizes/min)Bradikardija (reizes/min)Elpoanas frekvenceLeikoctu skaits 103/mm30 dienas 1 neda> 180< 100> 60> 341ned. 1 mnesis>180< 100> 50> 19.5 vai 180< 90> 50> 17.5 vai < 52 5 gadi> 140-> 40> 15. 5 vai < 66 12 gadi> 130-> 20>13.5 vai < 4.513 18 gadi> 110-> 20> 11 vai < 4.5

JS Bradley et al, The Management of Community-Acquired Pneumonia in Infants and Children Older Than 3 Months of Age: Clinical Practice Guidelines by the Pediatric Infectious Diseases Society and the Infectious Diseases Society of America, Clin Infec Dis 2011.

1st International sepsis Forum on Sepsis in infant and Children Pediatr Crit Care Med 2005 Vol 6, No 3 (Suppl)

Piesardzbas lmei (PL)

AUGSTSNekavjoa stacionanaPacients novrojams

ZEMSAmbulatora rstana

VIDJS

Jana Pavre

Rgas Stradia universitte

Pediatrijas katedra

BKUS Brnu slimbu klnika

41

41

Piesardzbas lmei (PL)

Piesardzbas lmenisSimptomiTaktikaAUGSTSIr SIRSNav spjgs piecelties, sten, monotoni raud, neatbild uz jautjumiem. Traucta apzia.da bli pelka, cianotiska, hemoriski elementi. Toksisks izskats.Samazinta/nav diurze, pazemints audu turgorsCRO > 100 mg/dlNekavjoa stacionanaVIDJSSIRS nevroMazaktvs, pamostas ilgk modinotda blaSamazinta diurze, audu turgors, sausas gotdasCRP ldz 100 mg/dlJa nav skaidra iekaisuma lokalizcija, brns stacionjamsZEMSSIRS nevroAktvs, omulgsdas tra, krsa neizmaintaHidratcija apmierinoaBrnu var rstt mjs

Jana Pavre Rgas Stradia universitte Pediatrijas katedra BKUS Brnu slimbu klnika

42

42

Taktika ambulator etap

Vai ir dzvbu

apdraudoi

simptomi?

J

N

Izvrt

piesardzbas

lmeni

Nav skaidra

iekaisuma lokalizcija

Ir skaidra iekaisuma

lokalizcija

Ambulatora rstana

Nekavjoa stacionana

Kaut viena

augsta PL

pazme

Vidjs PL

Zems PL

Jana Pavre Rgas Stradia universitte Pediatrijas katedra BKUS Brnu slimbu klnika

AUGSTS PIESARDZBAS LMENIS (APL)(PACIENTS OBLIGTI STACIONJAMS)VIDJS PIESARDZBAS LMENIS (VPL)- (LEMT PAR TACIONANU- SK. ZEMK)ZEMS PIESARDZBAS (ZPL) LMENISPACIENTA IZVRTJUMS1.SIRS kritriji: Temperatra, sirdsdarbbas un elpoanas frekvence, leikoctu skaitsIr SIRSpai uzmangi: leikopnija vai leikocitoze atbilstoi vecuma normaiNav SIRSNav SIRSJebkura no mintm pazmmJebkura no mintm pazmm2. Aktivittes lmenis Grti pamodinms, izteikti saguris/aptisks Traucta apzia Pukst, sten, monotoni raud rstam un veckiem brns iet slims Miegains, saguris, bet apzia nav trauctaAktvs, omulgs3. das krsa, das elementida pelki bla Toksisks izskats Hemoriski elementi Bla das krsadas krsa neizmainta4.Hidratcijas lmenisRekapilarizcijas laiks>2 sek. Smaga dehidratcija Vidji smaga dehidratcijaRekapilarizcijas laiks 100mg/dl STACIONRA APRPE Ir skaidra iekaisuma lokalizcija(perklis)Ambulatora aprpe

RCBAS ALGORITMS BRNIEM AR DRUDZI (PAAUGSTINTU TEMPERATRU VIRS 380C)

PC 3 MNEU VECUMA

AUGSTS PIESARDZBAS LMENIS(PACIENTS OBLIGTI STACIONJAMS)VIDJS PIESARDZBAS LMENIS(PACIENTS OBLIGTI STACIONJAMS)ZEMS PIESARDZBAS LMENISPACIENTA IZVRTJUMS1.SIRS kritriji: Temperatra, sirdsdarbbas un elpoanas frekvenceSIRS:Drudzis vai hipotermija un viens no:Sirdsdarbba >180X vai 50 X minpai uzmangi: leikopnija vai leikocitoze atbilstoi vecuma normaiNav SIRSNav SIRSJebkura no mintm pazmmJebkura no mintm pazmm2. Aktivittes lmenis d mazk nek iepriek, vji zIzmainta aktivitte, miegains, aptisks Pukst, sten vai monotoni raud rstam un veckiem brns iet slims Bijui krampji Pks kustbu ierobeojums kd ekstremittSaguris, bet apzia nav trauctaAktvs, omulgs3. das krsa, das elementida pelki bla vai cianotiska Pc taustes vsa daHemoriski elementi Bla das krsadas krsa neizmainta4.Hidratcijas lmenisRekapilarizcijas laiks>2 sek.LA izsplts vai zem kaulja lmea Smaga dehidratcija Vidji smaga dehidratcijaRekapilarizcijas laiks 100mg/dlLeikoctu skaits 15X103mm3STACIONRA APRPEIr skaidra iekaisuma lokalizcija(perklis)VISI BRNI AR DRUDZI LDZ 3 MNEU VECUMAM STACIONJAMI


LDZ 3 MNEU VECUMAM

pai uzmangi! Augsts piesardzbas lmenis piemrojams

Brniem ar hroniskm saslimanm, attstbas aizturi;

Brniem, kuriem drudzis ir ilgks par nedu, neskatoties uz saemto terapiju.

pai uzmangi!

Visiem brniem aj vecuma grup detalizti noskaidrojama prenatl perioda un dzemdbu anamnze. Visiem prieklaikus dzimuiem brniem jfiks postkonceptulais vecums.

Antibakteril terapija uzskam visiem brniem ar drudzi ldz 1 mnea vecumam un visiem brniem ldz 3 mneu vecumam, ja vien nav diagnosticta saslimana, kuras rstanai nav nepiecieami antibakterilie ldzeki.

Brniem pc 3 mneu vecuma

Brniem ldz 3 mneu vecumam

Mirstba

2006. 2007. gad BKUS letls iznkums konstatts 21,7% brnu ar sepsi.

2009. 2010. gad BKUS ar sepsi mira tikai 6% brnu.

akele, Grope, Pavre, Gardovska Sepses epidemioloisks patnbas BKUS rsttajiem pacientiem laika period no 2006.01. 2007.12 RSU 8. Zintnisk konference 2009.

A Zahare, MF Ptnieciskais darbs Sepses epidemioloisks un klnisks patnbas BKUS rsttajiem pacientiem laika period no 2009. gada janvra ldz 2010. gada decembrim

47

2. Brna visprjais stvoklis, aktivittes lmenis

48

AUGSTS PIESARDZBAS LMENIS (APL)(PACIENTS OBLIGTI STACIONJAMS)VIDJS PIESARDZBAS LMENIS (VPL)- (LEMT PAR TACIONANU- SK. ZEMK)ZEMS PIESARDZBAS (ZPL) LMENISPACIENTA IZVRTJUMS1.SIRS kritriji: Temperatra, sirdsdarbbas un elpoanas frekvence, leikoctu skaitsIr SIRSpai uzmangi: leikopnija vai leikocitoze atbilstoi vecuma normaiNav SIRSNav SIRSJebkura no mintm pazmmJebkura no mintm pazmm2. Aktivittes lmenis Grti pamodinms, izteikti saguris/aptisks Traucta apzia Pukst, sten, monotoni raud rstam un veckiem brns iet slims Miegains, saguris, bet apzia nav trauctaAktvs, omulgs3. das krsa, das elementida pelki bla Toksisks izskats Hemoriski elementi Bla das krsadas krsa neizmainta4.Hidratcijas lmenisRekapilarizcijas laiks>2 sek. Smaga dehidratcija Vidji smaga dehidratcijaRekapilarizcijas laiks 100mg/dl STACIONRA APRPE Ir skaidra iekaisuma lokalizcija(perklis)Ambulatora aprpe


PC 3 MNEU VECUMA

AUGSTS PIESARDZBAS LMENIS(PACIENTS OBLIGTI STACIONJAMS)VIDJS PIESARDZBAS LMENIS(PACIENTS OBLIGTI STACIONJAMS)ZEMS PIESARDZBAS LMENISPACIENTA IZVRTJUMS1.SIRS kritriji: Temperatra, sirdsdarbbas un elpoanas frekvenceSIRS:Drudzis vai hipotermija un viens no:Sirdsdarbba >180X vai 50 X minpai uzmangi: leikopnija vai leikocitoze atbilstoi vecuma normaiNav SIRSNav SIRSJebkura no mintm pazmmJebkura no mintm pazmm2. Aktivittes lmenis d mazk nek iepriek, vji zIzmainta aktivitte, miegains, aptisks Pukst, sten vai monotoni raud rstam un veckiem brns iet slims Bijui krampji Pks kustbu ierobeojums kd ekstremittSaguris, bet apzia nav trauctaAktvs, omulgs3. das krsa, das elementida pelki bla vai cianotiska Pc taustes vsa daHemoriski elementi Bla das krsadas krsa neizmainta4.Hidratcijas lmenisRekapilarizcijas laiks>2 sek.LA izsplts vai zem kaulja lmea Smaga dehidratcija Vidji smaga dehidratcijaRekapilarizcijas laiks 100mg/dlLeikoctu skaits 15X103mm3STACIONRA APRPEIr skaidra iekaisuma lokalizcija(perklis)VISI BRNI AR DRUDZI LDZ 3 MNEU VECUMAM STACIONJAMI


LDZ 3 MNEU VECUMAM

Uzmanbu!

rstam jnovrt kltien jebkur brns vecum ldz 3 mneiem ar paaugstintu temperatru virs 380C

elpoanas un ventilcijas monitorings

Pulsa oksimetrija

Neprtrukti monitor brna perifro skbeka saturciju ar pulsa oksimetru (SpO)

Pulsa oksimetrija nav ticama brniem sekojos situcijs

cirkulcijas traucjumi

kardiopulmonlo funkciju apstans

vja perifr perfzija

ODD - Oesophageal detection device. Nav ptjumu par ODD izmantoanu brniem ar sirdsdarbbas apstanos.

53

Cirkulcija

Nodroina sirds monitoringu

pulsa oksimetriju ( SpO)

EKG

neinvazvo asinsspiedienu

Nodroina vaskulru pieeju

perifra IV pieeja

IO pieeja

CVK

Ja kritiski slimam brnam minjumi nodroint vaskulro pieeju ir nesekmgi 1 minti, tad ievada IO adatu

Cirkulcija

IV vai IO medikamentu ievadei ir lielkas priekrocbas saldzinot ar ET ievadi

Ievada idruma bolusu - 20 ml kg

Zdaiiem un brniem skotnjai infzijai tiek rekomendti izotoniskie kristalodu dumi

Ievada medikamentus, kas nepiecieami

inotropie ldzeki

vazopresori

antiaritmiskie ldzeki

rjs jugulrs vnas punkcija

Proximal Humerus

Proximal Humerus

Proximal Tibia

Proximal Tibia

Distal Tibia

Distal Tibia

Distal Femur*

Distal Femur*

IO pieejas vietas pediatriskam pacientam

Nav oficili apstiprints

Nav oficili apstiprints

58

58

Indicated here are the intraosseous access sites most frequently selected for treatment of pediatric patients.

Intraosl pieeja un spes

59

59

It is important to discuss pain as it relates to IO usage. Preconceived or misinformed viewpoints can lead to misunderstanding and possible complications.

There are two types of pain to consider with IO insertion. At the risk of oversimplification here is a working description:

Somatic pain could be described as the pain that you feel on the surface of your body while visceral pain could be summarized as the pain that you feel internally.

Somatic pain:

EZ-IO insertion is fast. The insertion speed coupled with a specific, small insertion site limits the amount of somatic pain or nerve stimulation that occurs. The pain is considered tolerable by the vast majority of awake patients and the use of a local anesthetic is not usually indicated or recommended.

Visceral pain:

Once the catheter is in position one should be aware that infusion pain is visceral in nature and the stimulation of nerves extends to a wide area. This pain can be extremely diffuse, perceived as extreme and may also produce nausea. For this reason we recommend that awake patients (those with a GCS of > 8) receive 20 40 mg of 2 % (Preservative Free) Lidocaine slowly via the EZ-IO catheter prior to any fluid flush, bolus or infusion. You should consider priming your extension set with Lidocaine in these situations.

Adatas ievadana

Apsver 2 % Lidokana ievadi i/ o pie samaas esoiem pacientiem

- pieauguiem 20 40 mg lni i/ o

- brniem 0,5 mg/ kg lni i/ o

Strauji ievada i/ o 10 ml sterilu dumu

Uzsk infziju ( ja nepiecieams, jpielieto spiediens)

Tuberositas tibiae grti sapalpt maziem brniem

Ja tuberositas tibiae nevar sapalpt, tad ievades vieta ir 2 pirkstu platum zem patella un medili

Izvlas adatas ievades vietu un dezinfic to

61

61

Important: The tibial tuberosity is often difficult or impossible to palpate on very young patients! For this reason - the EZ-IO PD 3-12 kg trainer does not have a palpable tibial tuberosity! The traditional approach for IO insertions in small patients - where the tibial tuberosity cannot be palpated - is to identify the insertion site -TWO FINGER WIDTHS BELOW THE PATELLA and then medial along the flat aspect of the TIBIA.

On the other hand our EZ-IO PD 13-39 kg trainer DOES have a palpable tibial tuberosity reflecting the natural growth process. The traditional approach to IO insertion in more mature patients - where the tuberosity can be palpated - is One finger width distal to the tibial tuberosity along the flat aspect of the medial tibia.

* Once the patients reaches maturity (or adult size) the most acceptable site for EZ-IO insertions is directly medial to the tibial tuberosity.

Uzsk infziju ar spiedienu

3 - 39 kg

40 kg un vairk

62

62

* If you need a blood sample for lab analysis we recommend drawing blood directly from the EZ-Connect with a syringe. Be certain to adequately flush the tubing after the sample is obtained.

Prior to any drug or fluid administration be certain to Syringe flush the EZ-IO AD catheter with 10 ml of fluid (5 ml for the EZ-IO PD catheter). NOTE: THERE IS A DISTINCT DIFFERENCE BETWEEN THE SYRINGE FLUSH OR BOLUS DESCRIBED ABOVE AND FLUID GIVEN OR PUSHED WITH AN ADMINISTRATION SET. This difference relates specifically to:

The pressures generated by the syringe clearing the pathway for treatment (Which is necessary because of the anatomy and nature of the IO space) Versus the relatively slow, low pressure supportive administration of fluids given over time.

NO FLUSH = NO FLOW Failure to syringe flush may result in a limited or no flow IO situation

* If the patient is awake slowly administer 20 - 40 mg of 2% (Preservative free) Lidocaine IO prior to the initial bolus. IO fluid administration causes pain for conscious patients and is related to intramedullary pressure. Lidocaine has proven to be an extremely effective treatment for this pain. (Utilizing a Lidocaine pre-filled syringe simplifies this process but must be approved by protocol)

Insure that you protect the patient and the sterile connection point on the catheter hub!

Aritmijas

Katram brnam ar aritmijm nosaka dzvbas pazmes un centrlo pulsu

Ja nav nosakmas dzvbas pazmes, rkojas k pie KPR

Ja brnam ir dzvbas pazmes un centrlais pulss, novrt hemodinamisko stvokli

Stabilas aritmijas

Nestabilas aritmijas

64

BRADIKArdija pediatrij ar pulsu, bet novjintu perfziju

Cirkulatora mazspja

Hipotensija

Akti izmaints apzias lmenis

oka pazmes

Devas un piezmes

Adrenalns IO/ IV devas 0.01 mg/kg (0.1ml/ kg koncentrcij 1:10000)

Atkrto ik 3 - 5 min.

Ja IO/IV pieejas nav, bet ir ievadta intubcijas caurulte, var endotraheli ievadt 0.1 mg/ kg (0.1ml/ kg ataidjum 1: 1000)

Atropns IO/ IV devas

0.02 mg/ kg, devu var atkrtot vl vienu reizi

Miniml deva 0.1 mg, maksiml deva - 0.5 mg

Identific un rst iemeslu

Uzturi atvrtus elpceus, ja nepiecieams palgventilcija

Skbeklis

Kardiomonitors, lai identifictu ritmu, AAS un oksimetrija

IO/IV pieeja

12-nov. pieraksts, ja pieejams, bet neaizkav terapiju

Cirkulatora mazspja saglabjas?

Uzturi ABC

Dod skbekli

Novro

Apsver eksperta

konsultciju

N

KPR, ja ritms < 60 min.

un vja perfzija, neraugoties uz oksigenciju un ventilciju

Ja priet bezpulsa stvokl, prej uz KPR algoritmu

Adrenalns

Atropns, ja paaugstints n. vagus tonuss vai primrs AV bloks

Apsver ritma devja lietoanu

rst pamatiemeslu

J

Bradikardija saglabjas

J

N

Aritmijas - bradikardija

Bradikardiju visbiek izraisa hipoksija acidoze un/ vai smaga hipotenzija

Ja bradikardiju izraisjusi vagla stimulcija (piem. pc nazogastrlas zondes ievadanas), var bt efektvs Atropns 0.02 mg/ kg IV, IO

Atropna devu var atkrtot vl vienu reizi

Miniml deva 0.1 mg, maksiml deva 0.5 mg

Aritmijas tahikardija svt

Pirm enerijas deva SVT elektriskai kardioversijai ir 0.5 1 J kg, sekojos devas ir 2 J kg

Ja kardioversija nesekmga, pirms tre minjuma dod Amiodaronu vai Prokainamdu

Ja brns hemodinamiski stabils agrni jkonsultjas ar kardiologu

Aritmijas

Brniem platu QRS kompleksu tahikardijas ir reti, biek ir supraventrikulras nek ventrikulras izcelsmes

Hemodinamiski nestabiliem brniem platie kompleksi juztver k ventrikulri ldz pierdts pretjais

Sinhronizta kardioversija ir izvles terapijas metode nestabilai VT ar pulsu

Apsver antiaritmisko prepartu lietoanu, ja

atkrtots kardioversijas minjums ir nesekmgs

VT atkrtojas

Tahikardija pediatrij ar pulsu, bet novjintu perfziju

Domjams sinusa tahikardija

Atbilstoa anamnze

Normli P zobi

Maingi R-R, konstants PR

Zdaiiem < 220 x/min.

Brniem < 180 x/min.

Identific un rst iemeslu

Uzturi atvrtus elpceus, ja nepiecieams palgventilcija

Skbeklis

Kardiomonitors, lai identifictu ritmu, AAS un oksimetrija

IO/IV pieeja

12-nov. pieraksts, ja pieejams, bet neaizkav terapiju

Izvrt QRS ilgumu

Izvrt ritmu ar 12-novadjumu EKG vai kardiomonitoru

Cirkulators vjums?

Hipotensija

Akti izmainta apzia

oka pazmes

auri (< 0.09 sek.)

Domjams supraventrikulra tahikardija

Neskaidra anamnze, straujas izmaias

P zobu nav vai izmainti

Stabils nemaings ritms

Zdaiiem > 220 x/min.

Brniem > 180 x/min.

Mekl un rst iemeslu

Apsver n. vagus stimulciju

Ja neaizkav ...

Ja ir IO/IV pieeja, ievadiet Adenoznu vai

ja nav IO/IV pieejas, vai ar Adenozna ievadei nav efekta - sinhronizta kardioversija

Plati (> 0.09 sek.)

Iespjams ventrikulra tahikardija

J

N

Sinhronizta kardioversija

Apsver Adenozna ievadi, ja ritms regulrs un QRS monomorfi

Eksperta viedoklis:

Amiodarons

vai

Prokainamds

Tahikardija pediatrij ar pulsu, bet novjintu perfziju

Devas/ piezmes

Sinhronizta kardioversija

Sc ar 0.5 - 1 J/ kg, ja nav efekta palielini devu ldz 2 J/ kg

Vlama sedcija, bet tai nevajadztu kavt kardioversiju

Adenozns IO/ IV

Skuma deva 0.1 mg/ kg, tri bolus (maksimli 6 mg)

Otr deva 0.2 mg/ kg, tri bolus (maksimli 12 mg)

Amiodarons IO/ IV

5 mg/ kg 20 - 60 minu laik

Prokainamds IO/ IV

15 mg/ kg 30 - 60 minu laik

Nelietojiet Amiodaronu un Prokainamdu vienlaicgi

paas situcijas

Kanaloptijas

Trauma

Kopja kambara iedzimta sirdskaite pc 1. pakpes opercijas

Kopja kambara iedzimta sirdskaite pc Fontan opercijas

Pulmonla hipertenzija

paas situcijas - kanaloptijas

Kanaloptija ir izmainta kalcija kanlu morfoloisk struktra un funkcionl aktivitte (depolarizcija)

s patoloisks prmaias kalcija kanlos ir entiski determintas

Ja brniem vai jauniem cilvkiem ir pka, neizskaidrojama sirds apstans jnoskaidro slimbu un imenes anamnze (ieskaitot sinkopes epizodes, krampjus, neizskaidrojamus negadjumus/ slkanu vai pku nvi anamnz) jprskata iepriekjs pieejams EKG

paas situcijas - traumas

Dzvbas glbana pc trulm un penetrjom traumm

Sirdsdarbbas apstans plau traumu gadjum saistta ar augstu mirstbu

Tiek izmantoti parastie reanimcijas paskumi

Penetrjou traumu gadjum apsverama reanimcijas torakotomija

Izdzvoana traumatisku kardiorespiratoro funkciju apstans gadjumos ir saistta ar

KPR ilgumu

prehospitlo laiku

paas situcijas - Kopja kambara iedzimta sirdskaite pc 1. pakpes opercijas

Sirds apstans zdaiiem pc kopja kambara sirds korekcijas 1. posma ir aptuveni 20 %, ar izdzvoanu ldz izrakstam no slimncas - 33 %

Nav pierdjumu, ka atdzvinan btu jlieto pai reanimcijas protokoli

Augstas sistmisks vaskulrs rezistences rstana ar alfa adrenerisko receptoru blokdi, var uzlabot sistmisko skbeka piegdi samazint kardiovaskulro kolapsu bieumu uzlabot izredzes izdzvot

paas situcijas - Kopja kambara iedzimta sirdskaite pc Fontan opercijas

Brniem, kam veiktas Fontan vai hemi - Fontan opercijas, un pastv sirdsdarbbas apstans draudi, negatva spiediena ventilcija var uzlabot oksigenciju un sirds izsviedi

Ekstrakorporla membrnu oksigencija vartu bt noderga brnam ar izskstou Fontan cirkulciju, bet nav rekomendcijas par ts lietoanu pie hemi - Fontan cirkulcijas vai reanimcijas laik

paas situcijas pulmonla hipertenzija

Brnam ar pulmonlu hipertenziju pastv paaugstints sirdsdarbbas apstans risks

Ja prtraukta rutnas medikamentu ievade, kas mazina pulmonls artrijas spiedienu, to lietoana jatsk

Lb. kambara atbalsta mehnismi uzlabo izdzvoanu

Pcreanimcijas aprpe

Brniem pcreanimcijas aprpes principi un pcreanimcijas sindroma rstana ldzga k pieauguajiem

Pcreanimcijas aprpe ir multidisciplinra un iekauj visu rstanu, kas nepiecieama pilngai neiroloiskai atlabanai

Galvenie uzdevumi

novrst smadzeu bojjumu

rstt miokarda disfunkciju

rstt sistmisku imiju/ reperfzijas sindromu

rstt citas patoloijas

Pcreanimcijas aprpe

Miokarda disfunkcija

Biei sastopama pc KPR

Vazoaktvie ldzeki var uzlabot hemodinamiku pc KPR

Adrenalns

Dobutamns

Dopamns

Noradrenalns

Medikamenti titrjami, vadoties no klnisk stvoka

Pcreanimcijas aprpe

Glikozes lmea kontrole

Kritiski slimiem brniem iznkumu var pasliktint gan hiperglikmija, gan hipoglikmija

Glikozes lmenis ir jmonitor un jizvairs no hipoglikmijas un hiperglikmijas

Biea glikozes kontrole var bt apgrtinta

Brniem pc reanimcijas ar atjaunotu spontno cirkulciju pierdjumi, kas apstiprintu vai atceltu specifisku glikozes ievades stratiju, ir nepietiekami

Prognoze sirdsdarbbas apstans gadjumos

Ir oti daudzi faktori, kas ietekm sirdsdarbbas apstans un reanimcijas paskumu gala iznkumu - iemesla d nav iespjamas vienkras vadlnijas k noteikt, kad reanimcijas paskumi kst bezjdzgi

Pc 20 minu reanimcijas komandas lderim vajadztu apsvrt reanimcijas prtraukanas lietderbu

Prognoze sirdsdarbbas apstans gadjumos

Btiskie argumenti lmumu pieeman ir

apstans iemesls

iepriekjais veselbas stvoklis

notikuma vieta

vai kds ir redzjis/ fiksjis apstans brdi

laiks ldz reanimcijas uzskanai (bezplsmas stvoka ilgums)

ievadto Adrenalna devu skaits

ETCO

defibriljams ritms, k pirmais reistrtais ritms vai sekojos ritms

ekstrakorporlu metou pieejamba atgriezenisku situciju gadjum

paas situcijas (slkana aukst den, saskarsme ar miskm vielm, kas saldzinoi tri nords/ izvads)

Vecku ldzdalba reanimcijas laik

Vairums vecku vlas bt klt sava brna reanimcijas laik

Vecki tic, ka viu kltbtne reanimcijas laik ir btiska brnam

Vecku ldzsbana brnam, paldz viiem izprast relos reanimcijas minjumus un brna nvi

Veckiem ir iespja atvadties no sava brna

imenes, kuras bijuas klt brna nv, labk pielgojas un prdzvo sras

Veicot reanimciju rpus slimncas, NP sniedzji var justies apdraudti no radinieku kltbtnes reanimcijas laik vai baidties, ka radinieki traucs ar saviem padomiem

Vecku ldzdalba reanimcijas laik

Kad vecki atrodas reanimcijas telp, kdam no reanimcijas komandas ir jatrodas viiem ldzs un jizskaidro notiekoais

Ja vecku kltbtne apdraud reanimcijas procesu, viiem korekti jpaldz iziet

Ja iespjams, veckiem jdod iespja bt kop ar mirstoo brnu nves brd

Reanimcijas komandas vadtjs, nevis vecki, nosaka, kad prtraukt reanimcijas paskumus

Par lmumu imene jinform korekti un saprotami

Pc notikuma komandai kopgi japsprie reanimcijas paskumi

Visprjs pazmes elpceu obstrukcijai ar sveermeni

Uz sveermeni elpceos, brns rea nekavjoties ar klepu, minot no t atbrvoties

Spontns klepus ir visefektvkais un drokais saldzinot ar jebkuru paldzbas sniedzja manevru

Smakanas epizodes brniem parasti ir anas vai rotaans laik, kad blakus ir kds no pieauguajiem - paldzbas sniegana tiek uzskta, kamr brni vl ir pie samaas

Ja brns klepo efektvi rja paldzba nav vajadzga, iedroina viu klepot.

Ja brna klepoana ir (vai paliek) neefektva, nekavjoties sauc palg un nosaka brna apzias lmeni

84

Elpceu obstrukcija ar sveermeni

Algoritms elpceu obstrukcijai ar sveermeni brniem ir vienkrots un pieldzints pieauguo 2005. gada vadlnijm

abdominlie grdieni var izraist bojjumus viss vecuma grups

augstks risks ir zdaiiem un maziem brniem

risks saistts ar horizontlu ribu novietojumu, k rezultt augjie vdera dobuma orgni ir vairk pakauti traumai

Cietuajiem, kam pielietoti abdominlie grdieni, nepiecieama rsta apskate

Elpceu obstrukcija ar sveermeni

Vadlnijas sveermeu rstanai ir atirgas zdaiiem un brniem

Elpceus no sveermea var atbrvot ar pamieniem, kas palielina intratoraklo spiedienu

uzsitieni pa muguru

kru kurvja grdieni

vdera grdieni

Pus gadjumu ir jizmanto vairk nek viens pamiens, lai likvidtu obstrukciju

Paldzbas sniedzjs nedrkst pakaut sevi briesmm un japsver droa rstana smokoam brnam

Sveermei elpoanas ceos

3%

6%

1%

52%

2%

13%

18%

5%

Visprjs pazmes elpceu obstrukcijai ar sveermeni

Visprjs pazmes elpceu obstrukcijai ar sveermeniApliecinta epizodeKlepus/ stridors/ smakana (nav citas slimbas pazmes)Pks skumsAnamnz nesena splans ar mazm lietm vai to ana

Neefektva klepoanaNevar klepot ar balsiKlepus kluss vai bez skaasNevar paelpotCianozeAptumota apzia Efektvs klepusRaud vai verbli atbild uz jautjumiemSka klepusVar ievilkt elpu pirms klepusPie pilnas apzias

Sveermeu izraistas elpceu obstrukcijas rstana brniem

Elpceu obstrukcija ar sveermeni un brns pie samaas

Ja brns ir pie samaas, bet neklepo vai klepus ir neefektvs, izdara 5 uzsitienus pa muguru

Ja uzsitieni pa muguru neatbrvo no sveermea, veic 5 grdienus

zdaiiem kru kurv

abdominli brniem > 1 g. v.

ie manevri

izraisa mkslgu klepu

palielina intratoraklo spiedienu

,,izsit sveermeni

Ja uzsitieni pa muguru neatbrvo no sveermea un brns joprojm ir pie samaas, veic kru kurvja grdienus. KKK viet izdara 5 kru kurvja grdienus, kas ir ldzgi kompresijm, bet izdarmi lnk un ask

90


Elpceu obstrukcija ar sveermeni un brns bezsama

Ja brns ar sveermeni elpceos ir vai nonk bezsama, viu novieto uz cietas, ldzenas virsmas un sauc vai sta pc paldzbas

Turpina sniegt paldzbu

Elpceu atvrana

Atver muti un skats vai neredz sveermeni

Ja tas redzams - to izem, bet akli ar pirkstiem mut nemekl


Paldzbas sniedzja elpas

Atver elpceus ar galvas atliekanu, zoda pacelanu un mina izdart 5 ieelpas

Novrt katras ieelpas efektivitti - ja ieelpa nenodroina kru kurvja pacelanos, pirms nkam minjuma kori galvas pozciju

Kru kurvja kompresijas un KPR

Ja uz 5 ieelpm nav atbildes reakcijas (kustbas, klepoana, spontna elpoana), priet pie KKK, neveltot laiku cirkulcijas izvrtanai

Turpina KPR viena paldzbas sniedzja secb aptuveni 1 minti pirms tiek meklta paldzba


Novrt smagumu

Neefektvs klepus

Efektvs klepus

Bezsamaa

Atver elpceus

5 ieelpas

Uzsk KPR

Apzia saglabta

5 uzsitieni pa muguru

5 grdieni

(zdaiiem kru kurv,

abdominli brniem > 1 g. v.)

Veicina klepu

Turpina novrot vai stvoklis nepasliktins ldz neefektvam klepum vai obstrukcijai

J.P. Nolan et al. / Resuscitation 81 (2010) 12191276

Elpoanas un cirkulcijas traucjumu rstana

Dzvbas glbanas pamat pediatrij ir agrna un efektva iejaukans brniem ar elpoanas un cirkulcijas traucjumiem, lai novrstu to progresanu ldz pilnam funkciju zudumam.

Elpcei un elpoana

Trahejas intubcija

Elpceu nodroinanai drok un efektvk metode

Aizkav kua uzpanos

Pasarg no aspircijas

Dod iespju kontrolt spiedienu elpceos un nodroint PEEP

Reanimcijas laik priekroka orlai intubcijai

trka

vieglka

mazk komplikcijas

Elpcei un elpoana

Brnam ar kardiopulmonlo funkciju apstanos un dziu komu, intubjot nav nepiecieama sedcija un analgzija

Citos gadjumos pirms intubcijas nepiecieama

oksigencija

strauja indukcija - sedcija, analgzija, miorelaksantu pielietoana, lai mazintu intubcijas komplikcijas un neveiksmes

Intubcijas veicjam jbt pieredzjuam un jprzina indukcijas medikamenti

Strauja indukcija - sedcija, analgzija, miorelaksanti

Sedcija

Diazepms 0,25 0,5 mg/kg

Ntrija oksibutirt 70-120 mg/kg

Analgzija

Morfijs 0.05-0.1 mg/kg

Fentanils 1-3 mkg/kg

Fentanils 3-5 mkg/kg/st. nodroinot MPV

Miorelaksanti

Sukcinlholns 1-2 mg/kg

Elpcei un elpoana

Krikod spiediena izmantoana var

novrst vai mazint kua satura regurgitciju

disloct elpceus un apgrtint laringoskopiju un intubciju

Intubcijas trubiu iekjie diametri aprinmi pc vecuma

Jbt pieejamm par izmru lielkm un mazkm trubim

Intubcijas trubias bez manetes tradicionli tiek izmantotas brniem ldz 8 g. v.

Atsevis situcijs var izmantot trubias ar maneti (zema plauu iestiepjamba, augsta rezistence vai lieli gaisa zudumi)

Elpcei un elpoana

Atbilstoa izmra trubia ar maneti zdaiiem un brniem ir tikpat droa k trubia bez manetes, ar noteikumu, ka

pareizi ievadta

atbilstos izmrs

atbilstos manetes spiediens

Prk liels manetes spiediens var izraist balsenei apkrt esoo audu imisku bojjumu un stenozi

Manetes uzpanas spiediens jmonitor un juztur zemks par 25 cm HO

Visprjs rekomedcijas intubcijas caurulu izmriem ar un bez manetm(iekjais diametrs mm)

Bez manetesAr manetiJaundzimuie NeiznstiGestcijas vecums neds/ 10Nelieto Iznsti3.5Parasti nelietoZdaii3.5 4.03.0 3.5Brni 1 2 g. v.4.0 4.53.5 4.0Brni > 2 g. v.Vecums/ 4 + 4Vecums/ 4 + 3.5

Elpcei un elpoana

Intubtiem brniem biei sastopama intubcijas trubias dislokcija un obstrukcija, kas palielina mirstbas risku

Intubta brna galvu novieto neitrl pozcij

Ja intubta brna stvoklis strauji pasliktins iespjama intubcijas caurultes disfunkcija

D dislokcija

O obstrukcija

P pneimotorakss

A aparatras bojjums

S kua prpana (stomach)

Cirkulcija

Medikamenti

Adenozns - endogns nukleotds

Izmanto SVT rstan brniem un zdaiiem

Izveido prejou AV bloku un prtrauc impulsa atpakaienkanu

Dros, jo oti ss pussabrukanas periods ( 10 sek.)

IV ievada rokas vns vai CVK, lai mazintu laiku ldz nokanai sird

Ievada strauji 0,1 mg/ kg, skalo katetru ar 3- 5 ml 0,9 % NaCl dumu

Uzmangi pacientiem ar

astmu

ll lll pakpes AV blokdi

garo QT sindromu

sirds transplantta recipientiem

Cirkulcija

Adrenalns (Epinefrns) endogns kateholamns ar , un adrenerisku darbbu

Darbba

vazokonstrikcija

paaugstina diastolisko spiedienu uzlabo koronro artriju perfzijas spiedienu

palielina miokarda kontraktilitti

paaugstina VF amplitdu un frekvenci paaugstina iespju veiksmgi defibrilt

Adrenalna indikcijas

sirds apstans

simptomtiska bradikardija, kura neatbild uz ventilciju un skbeka piegdi

hipotenzija, kas nav saistta ar tilpuma samazinanos

Cirkulcija

Amiodarons

Samazina AV vadanas spju

Pagarina refraktro periodu un QT intervlu

Samazina ventrikulro vadanu (paplaina QRS)

Refraktra VF/ VT bez pulsa 5 mg/kg strauji i/v vai i/o bolus

SVT/ VT ar pulsu 5 mg /kg 10 - 20 min. laik

Uzmangi lietojot vienlaicgi ar citiem medikamentiem, kas pagarina QRS intervlu

Cirkulcija

Amiodarons

Blakusefekti

Lielas devas var bt toksiskas 75 % slimnieku

Atropna rezistenta bradikardija, asistolija, hipotenzija, polimorfa VT, miokarda depresija

Toksiska iedarbba uz aknm (citohroma P 450 enzma inhibcija), iespjami fatla

Plauu toksicitte pneimonts, iespjami fatla

Pusizvades periods

pieauguajiem pc vienreizjas devas 58 dienas!

brniem nedaudz sks

Cirkulcija

Atropns antiholneriskais ldzeklis

Darbba prtrauc klejotjnerva (n. vagus) impulsus centrlaj un perifraj nervu sistm

Palielina AV vadanu

Pacientam ar bradikardiju un sliktu perfziju, kas nerea uz ventilciju un oksigenciju, pirmais medikaments ir Adrenalns, nevis Atropns

Mazas devas < 100 g var izsaukt paradokslu bradikardiju

Atropnu rekomend bradikardiju rstan, kuru clonis ir

n. vagus kairinjums

saindans ar holneriskajiem ldzekiem

Cirkulcija

Magnijs

Nav datu par rutnu lietoanu KPR laik

Indikcijas

hipomagnezmija

torsades de pointes VT

Ntrija bikarbonts

Nedod rutn KPR laik un pc spontns cirkulcijas atjaunoans

T ievadi apsver

tikai pc efektvas ventilcijas, KKK, Adrenalna ievades, brnam pc ilgstoas KPR un/ vai metabolas acidozes gadjum

pie hiperkalimijas

saindans ar TCA

Cirkulcija

Kalcijs

Kalcijs ir svargs miokarda funkciju nodroinan, bet rutna t lietoana neuzlabo KPR rezulttu

Indikcijas

hipokalcimija

Ca kanlu blokatoru prdozana

Hipermagnezmija

hiperkalimija

Lidokans

Lidokans ir mazk efektvs k Amiodarons defibrilciju rezistentas VF/ bezpulsa VT rstan pieauguajiem nav ar pirms rindas medikaments brniem

Cirkulcija

Prokanamds

Palnina intraatrilo uzbudinmbu un pagarina QRS un QT intervlus

Lieto hemodinamiski stabiliem brniem ar SVT un VT, kas rezistenti pret citiem medikamentiem

Vazodilatators, var izraist hipotensiju

Vazopresns terlipresns

Endogns hormons, kas iedarbojas uz receptoriem un izraisa vazokonstrikciju (V R) un dens reabsorbciju nieru tubuos (V R)

Zias par t izmantoanu nepilngas

Var lietot sirdsdarbbas apstans gadjumos, kas nerea uz atkrtotm Adrenalna devm

Documents

Bērnu atdzīvināšana 2010