Embed Size (px)
Citation preview
1. Skolēni sadalās pa mazām komandām (2-3 cilvēki) vai darbojas pa vienam.
2. Katras krāsas lapiņai/konfektei kopīgi piedēvē kādus laikapstākļus, kas kādreiz novēroti Latvijā. Piemēram, dzeltena lapiņa var nozīmēt saulainu laiku; zila — mākoņainu un vējainu; balta — sniegu utt. Šis ir īstais brīdis improvizācijai un, lai atkārtotu kādi laikapstākļi skolēniem ir zināmi/novēroti un novērtētu skolēnu priekšzināšanas.
3. Katra komanda saskaita, cik viņiem ir katras krāsas lapiņu/konfekšu. Piemēram, piecas zilas, septiņas sarkanas utt. To visu katra komanda uzraksta uz tāfeles. Katras komandas lapiņas/konfektes reprezentē vienu mēnesi.
4. Rezultātu apspriešana. Visi noskaidro kādi laikapstākļi katrai komandai dominē, bet kādi ir bijuši visretāk. Pēc tam visi kopīgi saskaita kopā visu komandu lapiņas/konfektes un izdala uz komandu (mēnešu) skaitu. Šie dati reprezentē ilgtermiņa vidējos laikapstākļus jeb klimatu.
Secinājums: laikapstākļi katrā mēneša dienā var būt mainīgi, bet vidējās vērtības kopumā nosaka/raksturo klimatu.
Dažādas krāsas lapiņas, bumbiņas vai konfektes un tamlīdzīgi.
Kopā 28-31 gab., kas reprezentē dienu skaitu mēnesī.
Demonstrēt skolēniem, kā laikapstākļi veido jeb nosaka klimatu.
Klimata
valoda Klimats vai laikapstākļi?K u R Š i R K u R Š ? K a S i R K a S ?
eksperimentabūtība
nepieciešamie materiāli
mērķis
Darba gaita
Laikapstākļi ir tas, ko mēs šobrīd redzam aiz loga. Var būt saulains, līt lietus vai snigt sniegs, pūst stiprs vējš vai būt bezvējš. Laikapstākļi ir ļoti mainīgi un vienas dienas laikā var mainīties vairākkārt. Klimats ir laika apstākļu vidējais rādītājs, ko zinātnieki ir izrēķinājuši izmantojot vismaz 30 gadu laikapstākļu novērojumus. Klimats nosaka, piemēram, vai ziemās temperatūra nokrīt zem 0°C un vai vasarās ir ļoti karsts. arī klimats var mainīties laika gaitā, tomēr šīs izmaiņas nav straujas. Ja attiecīgajai klimata joslai raksturīgs, ka ziemā ir auksts, tad klimats nosaka to, ka, piemēram, janvārī mēs nevarēsim sauļoties un peldēties jūrā.
Roberts a. Heinleins ir teicis
“Klimats ir tas, ko Tu gaidi, savukārt
laikapstākļi – tas, ko Tu sagaidi”
1. variantsmateriāls sākumskolai
1. Klase tiek sadalīta 5 grupās. Katra grupa izvēlas vienu gadu, no 2010. līdz 2015.gadam un saņem 2 tabulas. Viena tabula ir neaizpildīts decembra mēneša kalendārs. Otra tabula ir izvēlētajā gadā, decembra mēnesī novērotie laikapstākļi novērojumu stacijā Rīga — universitāte.
2. Sākumā katra grupa pabeidz aizpildīt novēroto laikapstākļu lapu (Tabula Nr. 2). Pirmkārt, izpētot katrā dienā fiksēto vidējo nokrišņu daudzumu, ailē “Nokrišņu esamība (ir/nav)” ieraksta vai attiecīgajā dienā nokrišņi ir bijuši vai nav. Piemēram, ja nokrišņu daudzums ir 0 mm, tad nokrišņi nav bijuši.
3. Otrkārt, ailē “Nokrišņu veids (lietus vai sniegs)” ieraksta vai ir lijis lietus vai snidzis sniegs. To novērtē pēc pieejamajām gaisa temperatūrām. Piemēram, ja gaisa temperatūra ir -5°C, tad nokrišņi ir bijuši sniega veidā. Ja nokrišņu nav bijis, tad aili atstāj tukšu.
4. Treškārt, iepazīstas ar pieejamajiem apzīmējumiem un skaidrojumiem mākoņainībai.
5. Sāk aizpildīt Tabulu Nr. 1 jeb kalendāru. Sākumā katra grupa atrod zemāko un augstāko gaisa temperatūru mēnesī un to ieraksta kalendārā, attiecīgajā dienā (ja, piemēram, vienāda zemākā temperatūra ir novērota divās mēneša dienās, tad to ieraksta abās divās dienās). Pēc tam, ar attiecīgajiem simboliem, kas pieejami Tabulā Nr. 2, katrā no dienam iezīmē mākoņainību. Treškārt, katrā no dienām, kurās bijuši nokrišņi, uzzīmē simbolu, kas raksturo nokrišņu veidu.
6. Kad tas ir izdarīts, katra no grupām izvēlas grupas vadītāju, kas uz tāfeles uzraksta gadu un datumu, kad bijusi augstākā un zemākā gaisa temperatūra decembrī. Cik dienas ir lijis lietus un cik sniedzis sniegs, ka arī cik dienas nav bijuši nokrišņi. Tāpat izrēķina vidējo gaisa temperatūru mēnesī un arī to uzraksta uz tāfeles.
7. Komandas diskutē par to, cik mainīgi ir laikapstākļi un kā atšķiras uz tāfeles uzrakstītie dati par vienu un to pašu mēnesi dažādos gados. Salīdzina vidējo gaisa temperatūru mēnesī un diskutē kā un kāpēc tā atšķiras vai maz atšķiras starp dažādiem gadiem.
1. Katrai grupai savs mēneša kalendārs (Tabula Nr. 1) — kopā 5 grupas.
2. Katrai grupai atbilstošā gada decembra mēneša meteoroloģiskie apstākļi novērojuma stacijā Rīga — universitāte (Kāda no tabulām Nr.2).
3. Pildspalva, krāsaini zīmuļi.
1. Demonstrēt skolēniem kā laikapstākļi veido klimatu.
2. iemācīties interpretēt/ analizēt laikapstākļu datus.
nepieciešamie materiāli
mērķis
Darba gaita
2. variantsmateriāls 5. — 9. klasei
Kāds ir bijis Tavs decembris?
1. Sākumā katrs skolēns ieiet mājaslapā www.meteo.lv. Tad sadaļā “Novērojumi” izvēlas apakšsadaļu “Meteoroloģija.” Sadaļā meteoroloģija atver sadaļu “Datu meklēšana”. Ja tas neizdodas, tad uzspiež uz jau pieejamā īsceļa šeit:http://www.meteo.lv/meteorologija-datu-meklesana/?nid=461
2. Tad katrs skolēns atlasa novērojumu staciju “Rīga — universitāte” un izvēlēto laika periodu. Klase novienojas par vienu uzdevuma risināšanas gaitu:
– konkrētu gadu un sadala, kurš skolēns ņems kuru mēnesi; – katrs var ņemt vienu un to pašu mēnesi, bet katrs savā gadā.
Talāk pie Parametra izvēlas “Gaisa temperatūra, faktiskā”.
3. Pacietīgi gaida, kamēr datubāze atlasīs nepieciešamos datus un saglabā piedāvāto excel dokumentu savā darba mapītē vai kur to norādījis skolotājs.
1. Dators ar interneta pieslēgumu un ms ecxel datorprogrammu.
2. Katrai grupai savs mēneša kalendārs (Tabula Nr. 3) — kopā 5 grupas.
3. Pildspalva, krāsaini zīmuļi.
1. Demonstrēt skolēniem kā laikapstākļi veido klimatu;
2. iemācīties interpretēt laikapstākļu datus;
3. iemācīties meklēt nepieciešamo informāciju internetā un strādāt ar meteoroloģisko novērojumu datu bāzi, kā arī veikt aprēķinus datorprogrammā ms ecxel.
nepieciešamie materiāli
mērķis
Darba gaita
3. variantsmateriāls 10. — 12. klasei
Ekrā
nšāv
iņš
no w
ww
.met
eo.lv
Ekrā
nšāv
iņš
no w
ww
.met
eo.lv
4. izmantojot funkciju aVerage datorprogrammā excel aprēķina vidējo gaisa temperatūru katrā no dienām. aprēķināto datu kolonnu iekopē citā jaunā excel dokumentā, veidojot šādu tabulu:
Datums
Mākoņu daudzums
(plkst. 14:00), ballēs
Vidējā gaisa temperatūra diennaktī, ℃
Vidējais nokrišņu daudzums
diennaktī, mm
Nokrišņu esamība(ir/nav)
Nokrišņu veids (lietus vai sniegs)
01.12.2004 10 -7 0
5. Līdzīgi kā iepriekš atlasa citu parametru “Kopējais mākoņu daudzums” tajā pašā laika periodā. Šoreiz interpretācijai izvēlas vienu laika periodu dienā, plkst. 14.00 un arī iekopē tabulā.
6. Līdzīgi kā iepriekš atlasa nākamo parametru “Nokrišņu daudzums, stundas summa” tajā pašā laika periodā. atkal aprēķina vidējo nokrišņu daudzumu katrā dienā un datus iekopē excel tabulā.
7. Pēc tam sāk aizpildīt divas tukšas ailes “Nokrišņu esamība” un “Nokrišņu veids”. Pirmkārt, izpētot katrā diena fiksēto vidējo nokrišņu daudzumu, ailē “Nokrišņu esamība (ir/ nav)” ieraksta vai attiecīgajā dienā nokrišņi ir bijuši vai nav. Piemēram, ja nokrišņu daudzums ir 0 mm, tad nokrišņi nav bijuši.Otrkārt, ailē “Nokrišņu veids (lietus vai sniegs)” ieraksta, vai ir lijis lietus vai snidzis sniegs. To novērtē pēc pieejamajām gaisa temperatūrām. Piemēram, ja gaisa temperatūra ir -5°C, tad nokrišņi ir bijuši sniega veidā. Ja nokrišņu nav bijis, tad aili atstāj tukšu. Treškārt, iepazīstas ar pieejamajiem apzīmējumiem un skaidrojumiem mākoņainībai.
Mākoņu daudzums, balles Debess aizklātība Laika apstākļu apraksts
0 mākoņu nav, skaidrs, saulains laiks
1 mākoņu pēdas, atsevišķie mākoņi
2 — 3 mākoņu ir maz, spīd saule
4 mainīgs mākoņu daudzums; diena ir saulaina, tomēr pa laikam debesis aizklāj arī mākoņi; debesis ir daļēji mākoņainas5
6mākoņi aizklāj debesu lielāko daļu, tomēr uzspīd arī saule; mākoņains laiks, brīžiem skaidrojas
7 — 8
9, 12 mākoņains laiks, mākoņos ir caurspīdīgumi
10 apmācies, debesis klāj biezi/tumši/lietus mākoņi, bieza mākoņu saga pilnībā aizklāj debesis
13 mākoņi nav redzami miglas, puteņa, sniega u.c. parādību dēļ
8. Sāk aizpildīt Tabulu Nr. 3 jeb kalendāru. Sākumā, izmantojot datorā pieejamo kalendāru, saraksta datumus darba lapā.Pēc tam atrod zemāko un augstāko gaisa temperatūru mēnesī un to ieraksta kalendārā attiecīgajā dienā (ja, piemēram, vienāda zemākā temperatūra ir novērota divās mēneša dienās, tad to ieraksta abās divās dienās).Tad ar attiecīgajiem simboliem katrā no dienam iezīmē mākoņainību plkst. 14.00.
Treškārt, katrā no dienām, kurās bijuši nokrišņi, uzzīmē simbolu, kas raksturo nokrišņu veidu. Piemēram, ja lijis lietus uzzīmē mākonīti ar lāsītēm, ja sniedzis sniegs, tad mākonīti ar sniegpārsliņām. Pievērsiet uzmanību, ka tieši tādi paši simboli tiek izmantoti visās laikapstākļu prognozēs.
9. Kad tas ir izdarīts, katrs uz tāfeles uzraksta gadu un datumu, kad bijusi augstākā un zemākā gaisa temperatūra. Cik dienas ir lijis lietus un cik sniedzis sniegs, ka arī cik dienas nav bijuši nokrišņi. Tāpat izrēķina vidējo gaisa temperatūru mēnesī un arī to uzraksta uz tāfeles.
10. Pēc tam visi diskutē par to, cik mainīgi ir laikapstākļi un kā atšķiras uz tāfeles uzrakstītie dati par vienu un to pašu mēnesi dažādos gados vai dažādos mēnešos vienā gadā (atkarībā no uzdevuma). Salīdzina vidējo gaisa temperatūru, diskutē, kā un kāpēc tā atšķiras vai maz atšķiras starp dažādiem gadiem/mēnešiem.
par klimata valodu
Citus eksperimentus un vairāk informācijaspar projektu „Klimata valoda” meklē tīmekļa vietnē:https://languageofclimate.wordpress.com/ Šeit
vari atra
st
citus ek
sperim
entus!
tabula nr. 1
Decembris 2010
Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
1 2 3 4 5
6 7 8 9 10 11 12
13 14 15 16 17 18 19
20 21 22 23 24 25 26
27 28 29 30 31
tabula nr. 2a
Meteoroloģiskie apstākļi 2014. gada decembrī novērojuma stacijāRīga — universitāte
Datums Mākoņu daudzums (plkst. 14:00), ballēs
Vidējā gaisa temperatūra diennaktī,
°C
Vidējais nokrišņu daud-zums diennaktī, mm
Nokrišņu esamība (ir/ nav)
Nokrišņu veids(lietus vai sniegs)
01.12.2014 10 -7 0
02.12.2014 0 -7 0
03.12.2014 0 -6 0
04.12.2014 10 -2 0
05.12.2014 10 0 0
06.12.2014 10 0 0,40
07.12.2014 10 2 1,80
08.12.2014 10 1 0,40
09.12.2014 10 2 0,20
10.12.2014 4 1 0
11.12.2014 10 1 0
12.12.2014 10 2 1,20
13.12.2014 4 4 2,00
14.12.2014 2 2 0
15.12.2014 10 2 0
16.12.2014 10 4 0
17.12.2014 4 3 0
18.12.2014 10 2 1,00
19.12.2014 10 6 6,20
20.12.2014 10 4 0,60
21.12.2014 4 2 0
22.12.2014 10 2 3,40
23.12.2014 4 4 0,60
24.12.2014 10 3 1,50
25.12.2014 4 -2 3,40
26.12.2014 0 -5 0
27.12.2014 2 -5 0,70
28.12.2014 2 -7 0,80
29.12.2014 4 -7 0
30.12.2014 4 -8 1,10
31.12.2014 10 1 2,80
Māk
oņai
nība
Balles apzīmējums Skaidrojums
0 skaidrs laiks
2 mākoņu ir maz
4 mainīgs mākoņu daudzums
10 apmācies
tabula nr. 2b
Meteoroloģiskie apstākļi 2013. gada decembrī novērojuma stacijāRīga — universitāte
Datums Mākoņu daudzums (plkst. 14:00), ballēs
Vidējā gaisa temperatūra diennaktī,
°C
Vidējais nokrišņu daud-zums diennaktī, mm
Nokrišņu esamība (ir/ nav)
Nokrišņu veids(lietus vai sniegs)
01.12.2013 2 3 5,80
02.12.2013 2 1 0
03.12.2013 10 4 0
04.12.2013 10 5 7,20
05.12.2013 4 3 2,30
06.12.2013 10 1 6,80
07.12.2013 10 0 8,40
08.12.2013 10 0 5,20
09.12.2013 4 -3 0
10.12.2013 2 -5 0,20
11.12.2013 10 2 0,70
12.12.2013 10 3 0,20
13.12.2013 4 4 0
14.12.2013 0 0 0
15.12.2013 10 0 0,60
16.12.2013 10 4 0,80
17.12.2013 10 6 4,80
18.12.2013 10 4 0
19.12.2013 10 2 0
20.12.2013 10 2 0
21.12.2013 4 4 0
22.12.2013 0 5 0
23.12.2013 4 6 0,20
24.12.2013 4 4 0
25.12.2013 0 5 0
26.12.2013 0 4 0,40
27.12.2013 10 5 0,20
28.12.2013 10 6 0
29.12.2013 10 5 13,20
30.12.2013 4 4 0,40
31.12.2013 0 2 0
Māk
oņai
nība
Balles apzīmējums Skaidrojums
0 skaidrs laiks
2 mākoņu ir maz
4 mainīgs mākoņu daudzums
10 apmācies
tabula nr. 2C
Meteoroloģiskie apstākļi 2012. gada decembrī novērojuma stacijāRīga — universitāte
Datums Mākoņu daudzums (plkst. 14:00), ballēs
Vidējā gaisa temperatūra diennaktī,
°C
Vidējais nokrišņu daud-zums diennaktī, mm
Nokrišņu esamība (ir/ nav)
Nokrišņu veids(lietus vai sniegs)
01.12.2012 4 0 0
02.12.2012 4 -1 0
03.12.2012 4 -1 0
04.12.2012 4 -3 0
05.12.2012 10 -2 0,10
06.12.2012 2 0 0,20
07.12.2012 10 -3 5,80
08.12.2012 4 -6 0,20
09.12.2012 10 -6 0
10.12.2012 10 -5 2,90
11.12.2012 10 -4 5,70
12.12.2012 10 -3 0
13.12.2012 10 -5 2,80
14.12.2012 4 -4 0
15.12.2012 10 -4 0,20
16.12.2012 4 -5 1,20
17.12.2012 10 -8 2,70
18.12.2012 2 -9 0,20
19.12.2012 10 -11 0
20.12.2012 10 -8 0
21.12.2012 2 -10 0,20
22.12.2012 2 -10 0
23.12.2012 0 -11 0
24.12.2012 10 -11 2,60
25.12.2012 4 1 1,00
26.12.2012 10 2 1,20
27.12.2012 10 3 1,80
28.12.2012 10 1 3,80
29.12.2012 0 0 0
30.12.2012 0 1 1,20
31.12.2012 10 3 1,00
Māk
oņai
nība
Balles apzīmējums Skaidrojums
0 skaidrs laiks
2 mākoņu ir maz
4 mainīgs mākoņu daudzums
10 apmācies
tabula nr. 2d
Meteoroloģiskie apstākļi 2011. gada decembrī novērojuma stacijāRīga — universitāte
Datums Mākoņu daudzums (plkst. 14:00), ballēs
Vidējā gaisa temperatūra diennaktī,
°C
Vidējais nokrišņu daud-zums diennaktī, mm
Nokrišņu esamība (ir/ nav)
Nokrišņu veids(lietus vai sniegs)
01.12.2011 0 4 0
02.12.2011 10 5 3,20
03.12.2011 2 3 0
04.12.2011 10 4 4,20
05.12.2011 10 2 3,00
06.12.2011 10 1 1,20
07.12.2011 10 1 0,40
08.12.2011 0 0 0
09.12.2011 10 1 2,40
10.12.2011 4 2 2,00
11.12.2011 4 2 0
12.12.2011 2 2 0
13.12.2011 10 3 1,20
14.12.2011 10 4 1,00
15.12.2011 4 5 8,00
16.12.2011 10 2 0
17.12.2011 10 4 2,80
18.12.2011 10 2 4,20
19.12.2011 10 2 5,60
20.12.2011 10 2 0
21.12.2011 2 0 0
22.12.2011 10 -1 0
23.12.2011 10 -2 0
24.12.2011 10 0 5,70
25.12.2011 4 2 0,20
26.12.2011 0 7 0,20
27.12.2011 10 8 1,00
28.12.2011 10 4 0
29.12.2011 4 4 0,30
30.12.2011 4 3 0
31.12.2011 2 1 0
Māk
oņai
nība
Balles apzīmējums Skaidrojums
0 skaidrs laiks
2 mākoņu ir maz
4 mainīgs mākoņu daudzums
10 apmācies
tabula nr. 2e
Meteoroloģiskie apstākļi 2010. gada decembrī novērojuma stacijāRīga — universitāte
Datums Mākoņu daudzums (plkst. 14:00), ballēs
Vidējā gaisa temperatūra diennaktī,
°C
Vidējais nokrišņu daud-zums diennaktī, mm
Nokrišņu esamība (ir/ nav)
Nokrišņu veids(lietus vai sniegs)
01.12.2010 4 -8 0
02.12.2010 4 -8 0
03.12.2010 4 -8 0
04.12.2010 2 -5 0
05.12.2010 10 -5 0
06.12.2010 10 -3 1,20
07.12.2010 4 -1 0
08.12.2010 2 -2 0
09.12.2010 10 -4 6,00
10.12.2010 10 -2 4,00
11.12.2010 10 -4 0,20
12.12.2010 10 -5 2,00
13.12.2010 10 -10 0,60
14.12.2010 10 -4 6,40
15.12.2010 4 -5 2,20
16.12.2010 4 -6 0
17.12.2010 0 -8 0
18.12.2010 2 -9 0,20
19.12.2010 10 -9 0,80
20.12.2010 0 -9 0
21.12.2010 4 -8 0,80
22.12.2010 10 -7 0,40
23.12.2010 0 -8 0
24.12.2010 10 -7 0
25.12.2010 10 -5 2
26.12.2010 2 -4 3,40
27.12.2010 4 -3 0,20
28.12.2010 4 -4 1,60
29.12.2010 10 -7 0,40
30.12.2010 2 -7 1,80
31.12.2010 10 -3 4,20
Māk
oņai
nība
Balles apzīmējums Skaidrojums
0 skaidrs laiks
2 mākoņu ir maz
4 mainīgs mākoņu daudzums
10 apmācies
tabula nr. 3
Pirmdiena Otrdiena Trešdiena Ceturtdiena Piektdiena Sestdiena Svētdiena
