Jānis LeiTis - JelgavniekiemAr cieņu, Māris Papēdis, portāla un žurnāla Jelgavnieki.lv galvenais redaktors turpināsim stāstīt, kā rit dzīve Jelgavas rajonā Šajā žurnāla

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 30. m a r t S • n r . 12 ( 61 ) 1issn

169

1461

-462

7

n e d ē ļ a J e l g avā • n o t i k u m i p i l S ē tā u n r a J o n ā 2 0 0 9 . g a d a 3 0 . m a r t S • n r . 1 2 ( 6 1 )

638 sludinājumi pielikumā Ls 0,25

cena

9 771691 462002 1 2

ZEMGALEIKALEIDOSKOPS

Treneris Jānis LeiTis

aizved voLeJboLisTes Līdz zeLTa medaļām

Kā rit dzīve Kalnciemā

Deputāts Ņevoļskis: Jelgavā ir nekompetenti ierēdņi

Kur var iegādāties zemnieku produkciju

Reģistrēto laulību skaits samazinās

Uģis Gross gatavs jaunam izaicinājumam

Indekss 3109

Ja gribi saņemt regulāri, tad abonē par latu!

Abonējam uz maiju!Tikai par vienu latu mēnesī katru pirmdienu

savā pastkastē saņemsi nedēļas žurnāluNedēļa Jelgavā – Jelgavnieki.lv un lielāko

sludinājumu un reklāmas izdevumu ZemgalēKaleidoskops Zemgalei.

Abonēt var:• pa tālruni 67 00 80 01• redakcijas tālruni 63 09 05 00• interneta lapā www.pasts.lv• visās pasta nodaļās

Krāsains nedēļas žurnālspar notikumiem pilsētā un rajonā

>500sludinājumi nedēļā

J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 30. m a r t S • n r . 12 ( 61 ) 3

Karstais tālrunis630 905 00

RedaKCiJaRedakcijas adrese: katoļu iela 2b, Jelgava, lv-3001, latvijaTālrunis: (+371) 63090500 Mobilais tālrunis: (+371) 29509033Fakss: (+371) 63090509e-pasts: [email protected] redaktors: māris papēdisReportieri: rolands Bartaševics un ilze lukstiņa (+371) 63090508Korektore: inga laizāneMaketētājs: igors Jefimovs

iZdevēJssia Nedēļa JelgavāMasu informācijas līdzekļa reģistrācijas nr. 000703206Pvn reģistrācijas nr. lv43603032643Konta numurs: lv46HaBa0551017832833Banka: aS SwedbankKonts: HaBalv22

MāRKeTinga Un ReKlāMas daļaTālrunis: (+371) 63090504e-pasts: [email protected]

lasĪTāJU seRvissTālrunis: (+371) 63090500e-pasts: [email protected]

TiPOgRāFiJaaS Preses namsBalasta dambis 3, rīga, lv-1048

Tirāža 15 000

vāks: Jānis leitis, volejbola komandas Jelgava/lU galvenais trenerisFoto: Mikus Medzinis

Nedēļas citāti

Redaktora sleja

Ar cieņu,Māris Papēdis,

portāla un žurnāla Jelgavnieki.lvgalvenais redaktors

turpināsim stāstīt, kā rit dzīve Jelgavas rajonāŠajā žurnāla numurā turpinām rakstu sēriju par Jelgavas rajona lielākajām apdzīvotajām vietām. Šoreiz par dzīvi savā pusē stāsta Kalnciema iedzīvotāji, kuri šogad atzīmēs pilsētas 60 gadu jubi-leju. Bezdarbs skāris arī kalnciemiešus, tomēr Kalnciemā atrodas uzņēmīgi ļaudis, kuri spējuši mainīt savu domāšanu un no bezdarbniekiem kļuvuši par uzņēmējiem. Turklāt kalnciemieši priecājas par ūdeņiem un skaisto dabu – tie piešķir Kalnciemam īpašu burvību.

Turpinām arī rakstu sēriju, kas balstīta uz portālā Jelgavnieki.lv publicētās aptaujas rezultātiem.

Šoreiz varat lasīt ekspertu viedokli un pilsētas ielās sastapto jelgavnieku atbildes uz jautāju-mu «Ko jūs domājat par mājikļu siltināšanu?». Jelgavnieki pārsvarā uzskata, ka siltinot mājokli, iespējams ietaupīt naudu. Mūsu eksperti atklāj, ka pēc nama siltināšanas siltumenerģijas patēriņš vidēji samazinājies par 35 procentiem. Taču viņi arī brīdina, ka svarīgi rēķināties ar visu nama iedzīvotāju viedokli un maksātspēju, jo siltināšanas vārdā iedzīvotājus nedrīkst kaut kam pies-piest, jābūt pilnsapulces lēmumam. Turklāt iedzīvotāji baidās, ka siltuma piegādātājs tomēr atkal var celt tarifus, jo negribēs samazināt savus ienākumus.

Taču namu siltināšana var radīt arī jaunas darba vietas un palielināt dažādu materiālu noietu.

Nākamajā numurā lasiet par vēl vienu aktuālu Jelgavas problēmu – nesakārtotajiem dau-dzdzīvokļu namu pagalmiem.

Jelgava ir unikāla ar to, ka tā ir vienīgā Latvijas pilsēta, no kurienes savulaik desmit gadus pārvaldīja Krieviju. Šo faktu nevar noklusēt.

Anatolijs Cvetkovs,Uzņēmējs un žurnāla Ruslo izdevējs

Ja vēlamies, lai ēkas Latvijā tiktu siltinātas masveidīgi, vispirms jāiemanto iedzīvotāju uzti-cība, ka viss tiks paveikts godam. Citādi tas nav iespējams.

Tekla Žabova,Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociācijas padomes priekšsēdētāja

Kalnciema priekšrocība ir Rīgas un Jelgavas tuvums. Kādēļ gan cilvēkiem būtu jādzīvo pilsētā ar piesārņotu gaisu un citādiem traucēkļiem, ja uz darbu Rīgā vai Jelgavā var aizbraukt arī no Kalnciema? Tajā pašā laikā daudzus, arī mani, Kalnciemā notur tieši tas, ka darbs tomēr ir uz vietas. Ja nebūtu tā, iespējams, daudzus cilvēkus dzīves ceļi jau būtu aizveduši uz citām vietām.

Nadežda Vovere,Kalnciema pilsētas bibliotēkas vadītāja

Lai gan it kā ir krīze, jāsaka, ka man klientu netrūkst. Krīzi izjūtu vienīgi tādā ziņā, ka cerēju pārvākties uz jaunām, lielākām telpām un paplašināt uzņēmumu, radīt jaunas darba vietas, bet tas nu gan laikam neizdosies. Cilvēki nemaz paši darbu tik ļoti negrib! Tas varētu būt tāpēc, ka šeit pieraduši visu darīt neoficiāli – mājās.

Aija Freimane,Kalnciema skaistumkopšanas centra Aija īpašniece

4 J e lg av n i e k i . lv • 2009. g a da 30. m a r t S • n r . 12 ( 61 )

Notikumi

izglītības jomā var palīdzēt sadarbībaZemgales reģiona skolu un izglītības jomas pārstāvji, kā arī izglītības un zinātnes minist-re tatjana koķe 27. martā tikās Jelgavā, lai runātu par arodizglītības attīstību Zemgalē.«izglītība ir tā joma, kas palīdzēs mums attīs-tīties,» uzsvēra tatjana koķe. ministre neslēpa, ka izglītība veido lielākās izdevumu pozīcijas valstī, līdz ar to šajā jomā ir visvieglāk samazināt līdzekļus. «tas ir ne-pareizi un netālredzīgi,» uzskata ministre.«lai darba devējiem būtu mazāk pārmetu-mu par to, ka nav kvalificēta darbaspēka, uzņēmējiem jāsadarbojas ar izglītības pār-stāvjiem, piemēram, prakses vietu radīšanā,» uzsver tatjana koķe. «nepieciešama arī sa-darbība ar pašvaldību vadītājiem.»

Jelgavā atgriežas festivāls Baltija dejo Jelgavas kultūras namā 28. martā notika lat-vijas lauksaimniecības universitātes (llu) rī-kotais festivāls Dejo Baltija 2009, kas pulcēja Baltijas valstu lauksaimniecības augstskolu dejotājus.llu Studentu kluba vadītāja anita prūse stāsta, ka Baltijas valstu lauksaimniecības augstskolu dejošanas festivāls pirmo reizi or-ganizēts 1965. gadā, kad kopīgu pasākumu izveidoja lietuvas un latvijas deju kolektīvi. 1967. gadā iesaistījās arī igauņi un līdz pagā-jušā gadsimta astoņdesmito gadu beigām šādi deju pasākumi notika katru gadu. Fes-tivāls beidza pastāvēt deviņdesmito gadu sākumā, taču pērn igauņi to atjaunoja senajā studentu pilsētā tartu.

Jelgavā izsludina spodrības mēnesi un Meža dienas Jelgavas domes deputāti 26. martā pieņēma lēmumu no 15. aprīļa līdz 15. maijam pilsētā izsludināt Spodrības mēnesi un meža dienas.

Pabalsti tiks arī jelgavniekiem ar kredītsaistībāmJelgavas domes sēdē 26. martā deputāti nolēma veikt grozījumus pabalstu piešķir-šanas noteikumos. tas ļaus plašākam iedzī-votāju skaitam pretendēt uz pašvaldības sociālo pabalstu.uz pašvaldības sociālo pabalstu turpmāk varēs pretendēt ģimene vai persona, kuras ienākumi uz vienu ģimenes locekli mēnesī nepārsniedz 90 latus. pabalsta saņēmēju vidū turpmāk varēs būt arī jelgavnieki ar kredīta vai līzinga saistībām. grozījumi saistošajos noteikumos stāsies spēkā pēc tam, kad būs publicēti oficiālajā laikrakstā Latvijas Vēstnesis.

Īsumā Par izglītības iespējām llU interesējas 800 skolēnu

vislielāko interesi atvērto durvju dienā skolēni izrādīja par lauku inženieru fakultātes piedāvātajām iespējām.

Vislielāko interesi Latvijas Lauksaimniecī-bas universitātes (LLU) Atvērto durvju dienā skolēni izrādīja par Lauku inženieru fakul-tātes (LIF) piedāvātajām iespējām. Taču arī pārējās fakultātes interesenti apmeklēja plaši.

Negaidīti daudzi skolēni izmantoja iespēju un, piedaloties fakultāšu konkursos, pretendē pilna laika studijām izvēlētajā spe-cialitātē ārpus konkursa, ja reflektanta doku-menti un sekmes atbildīs LLU 2009. gada uz-ņemšanas noteikumiem.

LIF zīmēšanas olimpiādē piedalījās 43 studiju programmā Ainavu arhitektūra un plānošana studētgriboši vidusskolēni, prog-rammā Būvniecība – 60, programmā Vides un ūdens saimniecība – 30, bet Zemes ierīcī-bas programmā – 23.

Rekordliels dalībnieku skaits bijis arī ķīmijas konkursā, kurā piedalījās 40 jaunieši, lai iegūtu budžetu vietu kādā no Pārtikas teh-noloģijas fakultātes studiju programmām.

Savukārt konkursos Sociālo zinātņu fa-kultātē savas zināšanas pārbaudīja 50 jaunie-

ši, visvairāk – 22 – programmā Organizāciju un sabiedrības pārvaldes socioloģija, jo tajā piedāvā budžeta vietas.

Lauksaimniecības fakultātē konkursā pie-dalījās 18 skolēni, astoņi interesējās par lauk-kopības un lauksaimniecības uzņēmējdarbī-bas specialitāti, četri – par dārzkopības, bet seši – par zootehnikas virzienu.

Fakultāšu pārstāvji informē, ka konkur-su dalībnieki bijuši no dažādām Latvijas pil-sētām. Rezultāti un uzvarētāji kļūs zināmi šonedēļ.

LIF prodekāns Kārlis Siļķe pauž viedok-li, ka Atvērto durvju dienas pasākumi plaši apmeklēti, jo samazinājies darba vietu skaits, kurās varētu strādāt pēc vidusskolas absol-vēšanas, tāpēc jaunieši plāno iegūt augstāko izglītību.

Atvērto durvju dienas laikā skolēni inte-resējās par studiju maksu, nepieciešamajiem vērtējumiem centralizētajos eksāmenos, kā arī par iespēju iegūt vietu augstskolas dienes-ta viesnīcā.

erudītākie skolēni mācās Zaļeniekos un Kalnciemā

Jelgavas rajona kultūras un izglītības intere-šu centra rīkotajā erudītu konkursā Latvija Baltijas ceļā skolu komandām galveno balvu izcīnīja Zaļenieku pamatskola un Kalnciema vidusskola.

Konkursa uzvarētāji piecas dienas atpūs-tīsies Vācijā. Otrās vietas ieguvējiem – Līv-bērzes vidusskolai – tika divu dienu ceļojums uz Lietuvu, savukārt trešās vietas ieguvēji – Vircavas vidusskolas skolēni – varēs atpūsties tepat, Latvijā. Pārējiem konkursa dalībnie-kiem tika balvas no Forum Cinema.

«Pārsteidza, ka skolēni ir tik zinoši. Kon-kurss notiek jau trešo gadu un skolēni tam mērķtiecīgi gatavojas. Tas palīdz arī skolē-niem, jo viņi uzzina ko jaunu,» stāsta kul-tūras un izglītības interešu centra metodiķe Ineta Freimane.

Konkurss risinājās trijās kārtās. Arī ie-priekš vislabākās bija Zaļenieku pamatsko-las un Kalnciema vidusskolas komandas. Konkursā piedalījās arī Elejas vidusskolas un Aizupes, Platones, Zaļenieku, Svētes, Garozas pamatskolas komandas.


J e lg av n i e k i . lv • F oto : S a n t i S Z ī B e r g S • Z ī m ē J u m S : a n i ta S ta B i ņ a

Šomēnes pašvaldības policija saņēmusi vai-rākas jelgavnieku sūdzības par jauno naktsklubu Post Club raiņa ielā 14, kura skaļā mūzika traucē iedzīvotāju naktsmieru.

5. martā pirms pusnakts kāda sieviete no pasta ielas sūdzējusies par trokšņošanu pie nakts-kluba – kluba valdes loceklim izteikts mutisks aiz-rādījums un pieņemts rakstisks paskaidrojums.

nākamās sūdzības par skaļo mūziku saņem-tas 22. marta naktī. notikuma vietā likumsargi konstatēja, ka mūzika dzirdama gan raiņa, gan pasta ielas pusē. kluba administrators paskaidro-ja, ka dīdžejs esot pārdedzinājis skaņas ierobežo-tāju. par notikušo sastādīts ziņojums.

26. martā neilgi pēc pusnakts atkal ziņots par skaļo mūziku klubā Post Club. kluba valdes priekšsēdētājs kopā ar policijas darbiniekiem, pārbaudot izsaucējas dzīvesvietu Svētes ielā, pie-krita, ka klubā atskaņotā mūzika varētu traucēt apkārtējo māju iedzīvotāju naktsmieru. no viņa pieņemts rakstisks paskaidrojums un sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols. mūzika tika pieklusināta.

taču aptuveni pēc stundas atkal tika ziņots par skaļo mūziku. likumsargi gan konstatēja, ka tā ir pieklusināta. izsaucēju sastapt neizdevās.

Jelgavas pašvaldības policijas priekšnieka palīdze sabiedrisko attiecību un juridiskajos jau-

Post Club traucē iedzīvotāju naktsmieru

tājumos Sandra reksce informē, ka pārsvarā visas sūdzības izteikuši raiņa ielas 45. nama iedzīvotāji.

«taču tikai pēc šīm sūdzībām nevar ierosināt lietvedību, jo iedzīvotāji savās vēstulēs nav minē-juši faktus, piemēram, konkrētu laiku un datumu, kurā manīts pārkāpums.»

marta vidū jaunā kluba vadība un līdzīpaš-nieks bija pieaicinājuši neatkarīgu ekspertu trokšņu mērījumu veikšanai, un mērījumi uzrā-dījuši paaugstinātu trokšņu līmeni ārpus kluba

telpām. īpašnieks apņēmies veikt nepiecieša-mos telpu skaņas izolācijas remontdarbus un novērst nepilnību līdz aprīļa vidum.

arī pilsētas domē ir saņemtas iedzīvotāju sūdzības par kluba trokšņiem, aģentūru leta informēja Jelgavas pašvaldības preses sekretā-re līga klismeta. Ja pēc apsolītā termiņa trokšņu traucējumi ārpus kluba nemazināsies, pašvaldī-bas policija veiks pasākumus šā kluba darbības ierobežošanai.

notriec gājēju un aizbēg no notikumu vietas

26. martā plkst. 21.30 Jelgavas rajonā uz au-toceļa Jelgava-Zaļenieki-Lietuvas robeža pagai-dām nenoskaidrots autovadītājs, vadot nezinā-mas markas automašīnu, uzbrauca gājējam – 1989. gadā dzimušam vīrietim.

Autovadītājs no notikumu vietas aizbēga, savukārt cietušais nogādāts slimnīcā, kur mediķi viņam konstatējuši galvas smadzeņu satricinājumu, kā arī alkohola reibumu.

nepilngadīgo Jelgavas autozagli notver Rīgā

Valsts policijas darbinieki aizturējuši un apcietinājuši kādu 1992. gadā dzimušu jaunie-ti, kurš 21. martā Svētes ielā nozaga 1984. gada izlaiduma automašīnu Audi 80 un ar to devās izbraucienā uz Rīgu, kur tika notverts.

Jaunietis Rīgā izraisīja ceļu satiksmes ne-gadījumu, un, tā kā nozagtā automašīna jau bija izsludināta meklēšanā, galvaspilsētas li-kumsargi viņu aizturēja un nogādāja atpakaļ Jelgavā.

Aizturētajam jaunietim izvirzītas apsū-dzības vismaz septiņos noziedzīgos nodarīju-mos. Uzsākts kriminālprocess.

veikala apzadzējus notver uz karstām pēdām

24. martā neilgi pirms pulksten vieniem naktī divi garnadži apzaga veikalu Tehnoland Dobeles ielā, taču, apsardzes darbinieku un po-licistu sadarbības dēļ, viņi aizturēti netālu no notikuma vietas.

Aizturētie dzimuši 1983. un 1990. gadā, viens jau agrāk ticis tiesāts. Vīrieši, izsitot stiklu, iekļuva veikalā, taču sāka darboties signalizāci-ja un pēc pāris minūtēm notikuma vietā ieradās apsardzes darbinieki, kuri netālu no veikala pa-manīja aizdomīgas personas ar diviem televi-zoriem un mūzikas centru. Drīz vien ieradās arī policijas darbinieki. Par notikušo uzsākts kriminālprocess. Zagļu guvums bija aptuveni 1000 latu vērtībā, taču precīza summa būs zināma pēc veikala inventarizācijas.

Tuvinieki apšauba pašnāvības iespēju

Jelgavnieki.lv jau rakstīja, ka 20. martā 1951. gadā dzimusi sieviete gāja bojā, pakļūs-tot zem preču vilciena dzelzceļa posmā Ozol-nieki-Cukurfabrika, aptuveni 200-250 metrus no Cukurfabrikas stacijas. Mirušās personība noskaidrota uzreiz.

Sākotnēji policijas darbiniekiem ticamā-kais iemesls šķita pašnāvība, taču mirušās tuvinieki apšaubījuši apzinātas pašnāvības iespēju, jo līdz šim neesot novērojuši sievietei pašnāvnieciskas noslieces.

Acīmredzamu vardarbības pazīmju uz mirušās ķermeņa nav bijis. Policija sākusi kriminālprocesu un nozīmējusi medicīnisko ekspertīzi, lietas izmeklēšana turpinās.

Cietušajām nosaka psiholoģisko ekspertīzi

Zemgales apgabaltiesa 26. martā četru mazgadīgu un nepilngadīgu meiteņu pave-šanā netiklībā apsūdzētā Elejas franču siera meistara Lisjēna Eribēra lietā cietušajām per-sonām noteica psiholoģisko un psihiatrisko ekspertīzi, kas saistīta ar pretrunām meiteņu liecībās. Vienas cietušās liecība atbilst apsū-dzībai, bet nesaskan ar otras cietušās liecību, kura to apstrīd, sniedzot citādu liecību.

Lietas skatīšanā nonācis fakts, ka Eribēra kaimiņš, kam Francijas uzņēmējs lūdzis pieskatīt viņa māju, pieķēris vienu no meitenēm Eribēra dzīvesvietā, kur viņa iekļuvusi laikā, kad mājas saimnieka bija izbraucis.

Lietu turpinās skatīt 1. jūlijā.


Ekonomika

EK Auce cīnās par izdzīvošanu par iespējamu darbības pārtraukšanu no 1. aprīļa paziņojusi šūšanas uzņēmuma EK Auce Jelgavas ražotne.

R o l a n d s B a R ta š e v i c s

F oto : M i k u s M e d z i n i s

Nodarbinātības valsts aģentū-ras (NVA) Jelgavas filiālē uz-ņēmums iesniedzis pieteiku-mu par 24 darbinieku atlaišanu ceha slēgšanas gadījumā.

Tomēr šūšanas uzņēmu-ma vadība meklē jaunus pa-sūtījumus. NVA Jelgavas fi-liāles vadītājs Māris Narvils informē, ka SIA EK Auce Jelga-vas ražotne par iespējamu dar-bības pārtraukšanu paziņoja, jo uzņēmumam vairs nebija pasūtījumu.

«Tagad pāris pasūtījumi ir, taču tas nav uz ilgu laiku, un firmas vadība mēģina meklēt klientus vietējā tirgū, jo ekspor-ta iespēju vairs nav,» situāciju skaidro M. Narvils. «Taču noteikti jāuzteic uzņēmu-ma vadība, kas dara visu iespējamo, lai pa-sūtījumi būtu un cilvēki nezaudētu darbu. Turklāt darbiniekiem bankrota gadījumā tiks izmaksātas visas atlaišanas kompensā-cijas, algas un neizmaksātās atvaļinājuma naudas.»

aicina palīgos arī labklājības ministriju

«Man patiešām ir liels prieks, ka uzņē-mums domā par savu darbinieku labklājību atšķirībā no kaimiņa – SIA Global Textiles –, kas vienkārši atlaida visus darbiniekus bez ie-priekšēja brīdinājuma,» turpina M. Narvils. «19. martā notika EK Auce vadības un Valsts darba inspekcijas, Valsts sociālās apdrošinā-šanas aģentūras un NVA pārstāvju tikšanās, kurā pārrunājām visas iespējas, kā palīdzēt grūtībās nonākušajam uzņēmumam. Viens no piedāvājumiem, kur rast kādu pasūtīju-mu, bija, piemēram, ražot apģērbus vairā-kiem Latvijas pansionātiem. Par nepiecieša-mo palīdzību tika informēta arī Labklājības ministrija. Uzņēmums būtu pelnījis atrast klientus vietējā tirgū, jo tā ražotā produkcija patiešām ir kvalitatīva.

Ja tomēr pasūtījumi netiks atrasti, ražotne atlaidīs 24 darbiniekus, izmaksās viņiem visu pienākušos naudu, un pārtrauks darbību,» sacīja NVA Jelgavas filiāles vadītājs.

samazinās pasūtījumu skaits

«Noteikti jāuzsver, ka klientu skaits mums nav samazinājies, taču arī tie nonā-kuši finansiālās grūtībās, tādēļ vairs nevar atļauties tik daudz pasūtījumu kā iepriekš,» par situāciju uzņēmumā stāsta EK Auce valdes locekle Aija Vežuka. «Šā iemesla dēļ tagad meklējam klientus vietējā tirgū, līdzīgi kā to darījām deviņdesmito gadu sākumā, kad mums vēl nebija pasūtījumi no ārvals-tīm. Turklāt liels klupšanas akmens Jelgavas ražotnei ir arī augstā īres maksa par telpām – ja iznomātājs to piekristu samazināt, vismaz rastos vēl kāda cerība.»

«Agrāk pie mums Aucē (četri ražo-šanas cehi) un Jelgavā (viena ražotne) kopumā strādāja ap 250 cilvēku, tagad to skaits sarucis līdz 200 darbiniekiem,» turpina A. Vežuka. «Taču jāuzsver, ka lielākā daļa no 50 darbiniekiem nav atlais-ti, bet gan daļa šuvēju aizgājušas dekrētā, citi strādnieki mainījuši dzīvesvietu, bet tiem, kas bija pieņemti darbā uz kādu no-teiktu laiku, mēģinām atrast gabaldarbu mūsu uzņēmumā. Pāris atlaistie ir iestāju-šies bezdarbniekos.»

«Tagad galvenais ir izdzīvot. Pagai-dām mēs gandrīz neko nespējam nopelnīt, tikai nodrošināt mūsu cilvēkiem darbu un samaksu par to. Domājams, ka situācija uz-labosies tikai tad, kad arī pasaule sāks atve-seļoties no ekonomiskās krīzes. Galu galā cilvēki taču ilgi nevarēs staigāt puspliki, jo apģērbu vajadzēs visiem,» optimistiska ir Aija Vežuka.

Bankrota gadījumā EK Auce darbiniekiem izmaksās visu pienākušos naudu.

Jelgavā plāno būvēt jaunu autoservisu

Jelgavas dome 26. marta sēdē nolēma, ka pašvaldība izsludinās konkursu par tiesībām nomāt daļu (aptuveni 12 695 m2) no zemesga-bala lapskalna ielā 47, un būvēt uz tās ražoša-nas un pakalpojumu objektu.

Sia Brjus-4 šā gada 26. februārī lūdzis paš-valdību iznomāt zemi, paredzot uz tās būvēt autoservisa un automašīnu apkopes centru, deputātiem skaidroja Jelgavas pašvaldības iz-pilddirektora vietnieks vilis Ļevčenoks.

Saskaņā ar likumu Par pašvaldībām, Jel-gavas teritorijas plānojumu laika posmam līdz 2010. gadam, saistošajiem noteikumiem un citām normām, dome nolēma izsludināt kon-kursu uz šo zemes gabalu, kurā varēs pieteik-ties arī Sia Brjus-4.

Zemes nomas konkursam pašvaldība pa-redzējusi, ka objekta būvniecība jāsāk ne vēlāk kā 12 mēnešu laikā no nomas līguma noslēgša-nas, objekts jānodod ekspluatācijā ne vēlāk kā 24 mēnešu laikā no nomas līguma noslēgšanas, zemesgabala nomas līguma termiņš ir 20 gadi.

dalbē sāk celt gājēju tiltu

dalbē 23. martā uzsākta gājēju tilta būvnie-cība, kas izmaksās gandrīz 1,884 miljonus latu. paredzēts arī demontēt luksoforus, izvietot bar-jeras, lai gājēji neskrietu pāri ceļam, izveidot apgriešanās vietas abos virzienos, kā arī uzcelt jaunas autobusu pieturas.

«gājēju tilts būs tāds pats kā Jaunolainē, to varētu pabeigt līdz Jāņiem,» stāsta būvdarbu vadītājs māris Ziemelis.

Būvdarbu laikā autovadītājiem būs jārēķi-nās ar ierobežotu braukšanas ātrumu līdz 70 ki-lometriem stundā, un dažreiz vajadzēs pagai-dīt, jo būvdarbu dēļ satiksmes kustība tiks or-ganizēta pa vienu braukšanas joslu.

gājēju tilta pasūtītājs ir Satiksmes ministri-ja, darbus veic Sia M.A.-TAKA no rīgas.

atklāta cauruļu ražotne Evopipes

plastmasas cauruļu ražotne Evopipes ofi-ciālo atklāšanu piedzīvoja 26. martā, taču ražo-šana tajā notiek jau kopš pērnā gada decemb-ra. rūpnīcas nākotnes plānos ietilpst apgādāt ar kvalitatīvu produkciju ne tikai latviju, bet arī lietuvu, Baltkrieviju un krieviju.

komplekss, strādājot ar pilnu jaudu, spēs saražot 14 tūkstošus tonnu cauruļu gadā. pašlaik ražotnē strādā 42 darbinieki, taču pie pilnas ražošanas jaudas rūpnīcā tiks nodarbi-nāti apmēram 55 darbinieki.


atvērts veikals Lauku sēta

i v e ta M a R t i n s o n e


Veikala izpilddirektore Ineta Grīnfelde stāsta: «Mūsu kooperatīvajā sabiedrībā visi ir zem-nieki, tāpēc radās doma atvērt veikalu, kurā varētu tirgot laukos saražotu produkciju.»

«Tā ir jauna iespēja gan mums zemnie-kiem, gan arī patērētājiem, jo viņi iegūs ve-selīgu un svaigu produkciju,» uzskata veikala izpilddirektore.

Veikalā tirgos produkciju no Embur-gas zemnieku saimniecības Amoliņi, Glūdas novada zemnieku saimniecības Putriņas un Lielplatones novada zemnieku saimniecības Meistari.

Patlaban pārdošanā ir galvenokārt dārzeņi, arī mizoti, un dažādas sēklas, bet tu-vākajā nākotnē tiks piedāvāta arī piensaim-nieku produkcija.

Saimniecības moto ir No dārza pie pircēja.

Savienības ielā 27. martā atvērts jauns koopeatīvās saimniecības Tupenis veikals Lauku sēta, kurā var iegādāties latvijā audzētu un ražotu produkciju.

veikala izpilddirektore ineta grīnfelde uzskata, ka, atverot veikalu, ieguvēji būs gan zemnieki, gan patērētāji.


Ko domājat par mājokļu siltināšanu?

dairis, pašlaik bez darbamājas siltināt noteikti ir vērts. vispirms jau siltums neiet prom, apkures izmaksas mazākas, pašiem sirds mierīgāka. pajautājiet

somiem – viņi izstāstītu visos sīkumos! mums tas nav tik populāri, tomēr jārēķinās, ka dzīvojam ziemeļvalstī. pats dzīvoju jau sen siltinātā privātmājā, tāpēc par tagadējām izmaksām neesmu interesējies, bet noteikti – agri vai vēlu tas atmaksāsies.

iveta, lietvededomāju, nav vērts siltināt, jo tādā gadījumā būs jāmaksā par pašu siltināšanu, bet stipri šaubos, ka apkures izmaksas

daudz kritīsies. tam būtu vajadzīgi skaitītāji katrā dzīvoklī, lai mūs nevarētu piešmaukt.

andris, trenerisSiltināt ir vērts. pirmkārt, jau, domājot no biznesa viedokļa, rastos jaunas darba vietas, iekšējais patēriņš. otrkārt, tiktu taupīti resursi,

bet iedzīvotājiem būtu mazāk jāmaksā par siltumu. Ja es zinātu, ka vēl ilgi dzīvošu tur, kur pašlaik, noteikti būtu gatavs tam ņemt arī kredītu. piekrītu tiem, kuri uzskata, ka vajadzīgi individuālie skaitītāji. viss jādara pārdomāti.

sofija, pensionāregrūti teikt. avīzēs siltināšanu slavē, bet tas jau laikam pašam jāizbauda, lai zinātu. es dzīvoju samērā jaunā mājā, turklāt mums ir

daudz pensionāru, tāpēc mūsu māja diez vai lemtu par labu siltināšanai. tas tomēr ir dārgi un cilvēki tam tik ļoti neuzticas.

Aktualitāte

Ko jūs domājat par mājokļu siltināšanu?

nosiltinot mājokli, iespējams ietaupīt naudu noteiktu uzņēmumu vēlme nopelnīt lieka naudas izšķiešana

aptauja portālā Jelgavnieki.lv no 16. līdz 23. martam

278

108

32

J E lg Av N i E K i . lv

F OTO : M i K U s M e d Z i n i s

Tomēr gana daudz lasītāju ir pārliecināti, ka namu siltināšana ir zināmu uzņēmumu vēlme nopelnīt, un pat lieka naudas šķieša-na. Vai tas atbilst patiesībai, jautājām mūsu ekspertiem.

Latvijas Patērētāju interešu aizstā-vības asociācijas padomes priekšsēdētā-ja Tekla Žabova piekrīt, ka māju siltināša-na ir ļoti vērtīgs pasākums, taču uzsver, ka šādas lietas jādara kompleksi un saskaņoti. Viņa skaidro, ka «pašlaik iedzīvotāji visvai-rāk baidās no tā, ka ēkas tiks siltinātas, bet, tā kā piegādātājs nevēlēsies ienākumu sa-mazināšanos – tiks celti tarifi. Un tādā ga-dījumā iedzīvotājam no siltināšanas nekāda labuma nebūs. Interese par šo iespēju ir diezgan liela, bet tiešām to paveikt gatavs ir retais. Īpaši tagad, kad iedzīvotājiem arvien vairāk trūkst naudas, viņiem bail ņemt diezgan lielos kredītus. Te būtu kopīgi jā-strādā gan apsaimniekotājiem, gan poli-tiķiem – un tas jādara tiešām godprātīgi. Ja vēlamies, lai ēkas Latvijā tiktu siltinātas masveidīgi, vispirms jāiemanto iedzīvotāju uzticība, ka viss tiks paveikts godam. Citādi tas nav iespējams».

Jelgavas siltumapgādes uzņēmuma Fortum Jelgava komunikāciju vadītā-ja Guntra Matisa informē, ka Jelgavā līdz šim pilnībā nosiltināta viena daudzdzīvok-ļu māja 4. līnijā 1. «Siltumenerģijas patēriņš samazinājies vidēji par 35 procentiem. Lai varētu uzskatāmi salīdzināt rezultātu, jāap-lūko ēkas patērētās megavatstundas (MWh), nevis maksa par izlietoto siltumenerģiju, jo pa šo laiku ir mainījies siltumenerģijas tarifs

Jelgavnieki piekristu siltināt savus mājokļus

lielākā daļa portāla Jelgavnieki.lv lasītāju uzskata, ka siltinot mājokli, iespējams ietaupīt naudu.

un attiecīgi šos lielumus ir grūti salīdzināt. Jāatceras arī, ka būtisks faktors, kas jāņem vērā, ir āra gaisa temperatūra,» skaidro G. Matisa. Dzīvojamā ēka 4. līnijā 1 tika re-novēta Vācijas-Latvijas vides pilotprojekta Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas mo-dernizācija ietvaros, kurā piedalījās Jelga-vas dome, SIA Jelgavas Nekustamo īpašumu pārvalde un SIA Fortum Jelgava.

Latvijas arodbiedrības Enerģija priekš-sēdētāja Jevgenija Stalidzāne uzsver, ka «noteikti nevajadzētu noliegt ēku siltināša-nas efektivitāti. Siltināt vajadzētu tāpēc, ka tas izsauc ķēdes reakciju arī citās nozarēs – veidojas jaunas darbavietas, palielinās ma-teriālu noiets. Tomēr namu pārvaldniekiem ļoti rūpīgi jāseko līdzi kredītu apmēriem un maksājumu procentiem. Svarīgi rēķināties ar visu iedzīvotāju viedokli un maksātspē-ju. Noteikti nedrīkst siltināšanas vārdā ie-dzīvotājus kaut kam piespiest, jābūt piln-sapulces lēmumam. Vēl ļoti svarīgs ir aiz-ņemšanās procedūras caurspīdīgums – sil-tināšana ir pārlieku dārgs un maksājumu slogus uzliekošs process, lai šo lietu darītu neuzmanīgi.

Daudzus uztrauc neadekvāts tarifu kāpums, taču tā kā pasaulē krīt gāzes cenas, siltumtarifi likuma robežās pieaugt nevar. Jebkurā gadījumā tie nedrīkstētu pieaugt vairāk kā mājas siltināšanas kredīta procentmaksājumi».

Jelgavas pašvaldības izpilddirekto-ra vietnieks Vilis Ļevčenoks uzsver, ka «mājokļu siltināšanas jautājums ir ļoti aktuāls un 2009. gada pašvaldības budžetā sākotnēji bija plānots atbalsts daudzdzīvok-ļu mājokļu energoefektivitātes paaugstinā-šanai. Diemžēl, pasliktinoties ekonomiska-


Vēlēšanas

Patērētās megavatstundas pirms un pēc nama Jelgavā, 4. līnijā 1 renovācijas

Mēnesis ārgaisa temperatūra Patērētās MWhPirms renovācijas2006. gada novembris + 4,66 31,302006. gada decembris + 4,55 28,402007. gada janvāris + 0,63 38,402007. gada februāris - 8,1 53,702007. gada marts + 4,83 30,90Pēc renovācijas2008. gada novembris + 3,15 10,602008. gada decembris + 0,32 13,802009. gada janvāris - 2,45 18,802009. gada februāris - 2,99 16,70

jam stāvoklim, bijām spiesti no šīs ieceres atteikties.

Šajā situācijā maksimāli liela uzmanī-ba jāveltī dzīvokļu īpašnieku informēšanai par pasākumiem energoefektivitātes palie-lināšanai, kas būtiski samazina maksu par apkuri, un par iespējām saņemt finansējumu no citiem avotiem. Šis pienākums uzticēts Zemgales reģionālās enerģētikas aģentūrai, kas, piesaistot Eiropas Inteliģentās enerģijas aģentūras atbalsta finansējumu, izveidota pēc mūsu pašvaldības iniciatīvas.

Aicinu māju vecākos apspriest ar savu namu dzīvokļu īpašniekiem iespēju piedalīties Ekonomikas ministrijas plānotajā pasākumā, kas paredz daudzdzīvokļu māju energoefektivi-tātes uzlabošanu. Tajā paredzēts, ka tiek segti 50 procenti no projekta kopējām izmaksām. Šeit ļoti būtiska ir iedzīvotāju ieinteresētība, jo ne-pieciešams dzīvokļu īpašnieku līdzfinansējums un bez vairuma (75 procenti) dzīvokļu īpašnie-ku piekrišanas siltināšana nav iespējama.

Pagājušajā gadā Vācijas-Latvijas pilotpro-jekta Jelgavas pilsētas siltumapgādes sistēmas modernizēšana ietvaros renovēja daudzdzī-vokļu namu 4. līnijā. Pēc renovācijas maksa par patērēto siltumenerģiju ir samazināju-sies apmēram par pusi. Renovācijas kopējie kapitālieguldījumi bija vairāk nekā 216 tūk-stoši latu un Jelgavas pašvaldība pilotprojek-ta realizēšanai piešķīra gandrīz 22 tūkstošus latu. Šogad projekts turpinās un tiks renovēta daudzdzīvokļu māja Helmaņa ielā.

Iedzīvotāji par saviem līdzekļiem jau ir nosiltinājuši vairāku māju gala sienas. Piemē-ram, Meiju ceļa 14. mājas iedzīvotāji veikuši daļēju ēkas siltināšanu, tā par pusi samazinot maksu par apkuri.

Izmantojot valsts un Eiropas līdzekļus ir uzlabota energoefektivitāte vairākās pil-sētas izglītības iestādēs, piemēram, 3. un 4.pamatskolā, 5. un 6. vidusskolā, kā arī pil-sētas slimnīcai un diviem pašvaldības daudz-dzīvokļu īres namiem.»

Pagājušā gada janvārī svinīgi tika atklāts pirmais siltinātais daudzdzīvokļu nams Jelgavā, 4. līnijā 1.

eiropas Parlamenta vēlēšanās kandidēs trīs jelgavnieces

Centrālā vēlēšanu komisija 23. martā sāka reģistrēt deputātu kandidātu sarakstus eiropas parlamenta vēlēšanām. pagaidām reģi-trēti astoņi saraksti, no kuriem kandidēs arī trīs jelgavnieces.

Saeimas deputāte Baiba rivža būs Zaļo un zemnieku savienības saraksta līdere – viņa kan-didēs ar pirmo numuru.

ērika Zommere, kura zaudēja Saeimas de-putātes mandātu pēc bijušā finanšu ministra ata Slaktera atgriešanās parlamentā, tautas partijas sarakstā iekļauta ar 7. numuru.

arī Jelgavas rajona iedzīvotāja diāna plotiņa ar septīto numuru iekļauta sarakstā Par dzimteni!

eiropas parlamenta vēlēšanas notiks 6.jūnijā vienlaikus ar pašvaldību vēlēšanām.

Kandidēs arī vUgd komandieris un llU lektors

latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas Jelgavas organizācija noslēgusi vieno-šanos ar vugd Jelgavas brigādes komandieri aldi Feldmani un llu lektoru reini Ziemeļnie-ku par dalību pašvaldību vēlēšanās no sociāl-demokrātu saraksta.

a. Feldmanis kopš 1999. gada sekmīgi pilda valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (vugd) Jelgavas brigādes komandiera amata pienākumus. pieredze pašvaldību pārvaldē iegūta 1997.-2001. gadā, pildot elejas pagasta deputāta pienākumus. augstāko izglītību a. Feldmanis ieguvis Ļeņingradas ugunsdzē-sības tehniskajā skolā. akadēmiskās zināšanas papildinātas, 2006. gadā iegūstot inženierzināt-ņu bakalaura grādu latvijas lauksaimniecības universitātes zemes ierīcības studiju program-mā. Zināšanas par darba aizsardzību un ārkār-tas situāciju vadību a. Feldmanis papildinājis kursos latvijā un Zviedrijā.

r. Ziemeļnieks ir latvijas lauksaimniecības universitātes lektors, kurš specializējies dzīvoja-mo ēku ūdens apgādē un kanalizācijā. Būdams sertificēts siltuma tehnoloģiju apgādes pro-jektēšanas inženieris ar vairāku gadu pieredzi, r. Ziemeļnieks projektējis dažāda veida un jaudas katlu mājas (cietā kurināmā un gāzes), individuālos siltuma mezglus un apkures sistē-mas privātām un sabiedriskām ēkām. akadē-miskās zināšanas iegūtas rīgas tehniskajā uni-versitātē un latvijas lauksaimniecības universi-tātē, kur pašlaik pabeigtas teorētiskās studijas hidroinženierzinātnes doktorantūras program-mā. Strādājis par llu biznesa un tehnoloģiju inkubatora BitiS biznesa attīstības vadītāju.


Novados

i l z e lu k s t i ņ a


gribētos labāku pakalpojumu kvalitāti

Andrejs Vaivods,

ugunsdzēsējs glābējs, Kalnciema

iedzīvotājsKopumā raksturojot dzīvi Kalncie-

mā, jāsaka – ir labi. Par Kalnciema patrio-tu gan sevi nesauktu, jo godīgi jāatzīst, ka Latvijā ir daudz sakoptākas un sakārtotā-kas vietas. Taču šeit man ir mājas, darbs un ūdeņi, kuros varu nodarboties ar savu va-ļasprieku – makšķerēšanu. Kopumā Kaln-ciemā viss vajadzīgais it kā ir, bet tas varēja būt augstākā līmenī. Mums ir sportoša-

kā rit dzīve kalnciemāturpinot žurnāla pagājušajā numurā sākto rakstu sēriju par lielākajām apdzīvotajām vietām Jelgavas rajonā, šoreiz viesojāmies kalnciemā. vaicājām kalnciemiešiem, ar ko viņi ir apmierināti, ar ko ne, ar kādām problēmām sastopas ikdienā, ko gribētu mainīt vai uzlabot.

nas iespējas, taču citādi ir visai maz veidu, kā pavadīt brīvo laiku. Ceļi – kā jau visur – slikti, bet ne paši sliktākie! Toties Kaln-ciema ugunsdzēsējiem darbs, par laimi, ir diezgan mierīgs. Lielākais prieks jau par ūdeņiem un skaisto dabu – tie piešķir Kaln-ciemam savu burvību.

lielo pilsētu tuvums ir priekšrocība

Nadežda Vovere,

Kalnciema pilsētas bibliotēkas vadītāja

Jāsaka tā – Kalnciemā bija labi, kamēr nepienāca krīze. Tas, kā tagad cilvēkiem jācīnās, jau nav normāli. Esmu Kalnciema patriote, šeit dzimusi un augusi, ieguvusi

vidējo izglītību – šeit ir manas mājas. Ie-spējams, Kalnciemu tāpēc mīlu, jo par šo vietu zinu vairāk nekā citi – zinu dažādus notikumus, nostāstus, vēsturi. Lielākā Kalnciema bagātība ir skaistā daba, nekur citur nav tik skaisti ūdeņi un miers.

Vēl ļoti liela Kalnciema priekšrocība ir Rīgas un Jelgavas tuvums. Kādēļ gan cil-vēkiem būtu jādzīvo pilsētā ar piesārņotu gaisu un citādiem traucēkļiem, ja uz darbu Rīgā vai Jelgavā var aizbraukt arī no Kaln-ciema? Tajā pašā laikā daudzus, arī mani, Kalnciemā notur tieši tas, ka darbs tomēr ir uz vietas. Ja nebūtu tā, iespējams, daudzus cilvēkus dzīves ceļi jau būtu aizveduši uz citām vietām.

Arī par Kalnciema kultūras namu varu teikt tikai to labāko. Kultūras nams ļoti cīnās, lai cilvēkiem būtu pasākumi, kurus apmeklēt, un lai viņi tos tiešām apmeklē-tu. Es gribētu teikt tā – tiem, kuri ir dar-boties griboši, ir, ko darīt. Cilvēki mums ir dažādi. Ir daļa iedzīvotāju, kuri vienmēr saka, ka šeit nekas nenotiek, bet tie jau paši

skats pāri lielupei uz Kalnciema ķieģeļa rūpnīcu, kura pagājušajā gadā pārtrauca ražošanu.


darīt. Mums ir lieliski sportisti – tas laikam ir tas lielākais lepnums. Tik skaista daba, kā nekur! Kalnciemā esmu ienācēja, tāpēc ir bijušas reizes, kad esmu domājusi par dzīvi citur, bet tad bērni jautā – kur gan vēl citur būs tik skaisti? Šeit ir daudz lielisku cilvēku, bet mana sirds tomēr šai vietai līdz galam nepieder, taču esmu Latvijas patriote, un tas arī skaitās!

Man nav īsti pieņemams šejienes kultūras līmenis, trūkst sakoptības, bet tajā pašā laikā gribētu, lai mani bērni no šejienes neaiziet. Jā, gribētos aktīvākus un kārtīgākus jauniešus, taču ar kultūras namu to arī cenšamies ieau-dzināt. Vienmēr par kultūras namu sakām – tas viss domāts jums, un jums pašiem arī jāprot to nesabojāt un kopt. Gribas, lai kul-tūras nams cilvēkiem ir vajadzīgs, īpaši tāpēc, ka tas tapis smagos finansiālos apstākļos un ar grūtu darbu. Vēlētos, lai cilvēki nekristu depresijā, bet nāktu pie mums!

Kalnciemā trūkst drošības sajūtas

Aija Freimane,

skaistumkopšanas centra Aija

īpašnieceEsmu Kalnciemā dzimusi un augusi –

te ir manas saknes un mājas. Mēģinā-ju dzīvot citur, bet Kalnciems tomēr sauca atpakaļ. Mūsu bēda ir tā, ka agrāk šeit bija daudz un dažādi pakalpojumi, bet laiki mainījās, un viss pajuka. Arī es

kļuvu par bezdarbnieci. Tad izgāju frizie-ru kursus un atvēru frizētavu. Nu esmu gan manikīre, gan pedikīre, mums ir solārijs, masāžas. Man izdevās uzsākt savu biznesu, tātad var!

Lai gan it kā ir krīze, jāsaka, ka man klientu netrūkst. Krīzi izjūtu vienīgi tādā ziņā, ka cerēju pārvākties uz jaunām, lielā-kām telpām un paplašināt uzņēmumu, radīt jaunas darba vietas, bet tas nu gan laikam neizdosies. Cilvēki nemaz paši darbu tik ļoti negrib! Tas varētu būt tāpēc, ka šeit pieraduši visu darīt neoficiāli – mājās.

Man pašai Kalnciemā trūkst drošī-bas sajūta, agrāk bija drošāk un mierīgāk. Daudz kas arī tiek demolēts. Te gan jāmet akmens mūsu pašvaldības policista dārziņā. Viņš nodarbojas ar bērniem, bet citam uz-manības pietrūkst.

jam un strādāsim! Es jau gribētu daudz ko, bet, strādājot domē, iemācījos būt reālis-te. Kopš ķieģeļu ražotnes slēgšanas mums ir daudz bezdarbnieku, taču iedzīvotāji sa-darbībā ar Latgales mācību centru pār-kvalificējas un meklē darbu. Mēs vienmēr esam bijuši čakli un savu vietu atrast esam pratuši – būs labi!

Reģionālā reforma dzīvi vieglāku nedarīs

Juris Vīksna,

Kalnciema pašvaldības

policijas inspektorsEsam ļoti saistīti ar notikumiem

Latvijā – bezdarbs aug, palielinās arī kri-minālo nodarījumu skaits, pēdējā pusgada laikā vairāk zādzību, ģimenes skandālu. Cilvēkiem grūti, tāpēc rodas problēmas.

Esmu Kalnciema patriots – šeit dzimis un audzis. Ar sievu mēģinājām dzīvot Saldū, bet nesanāca – nu, nepatika! Kaln-ciemā, salīdzinot ar lielajām pilsētām, tomēr ir ļoti mierīgi, pavisam cits dzīves ritms. Un daba! Varam makšķerēt, ogot, at-pūsties. Lielākā pilsētā dzīvot negribētu.

Mani ļoti uztrauc reģionālā reforma – kas būs, kā būs? Ļoti negribētos nonākt lūdzēju lomā. Senāk pats biju pagasta priekšnieks un atceros, kā bija – braukt uz centru un lūgt, un censties izbīdīt to, kas mums vajadzīgs. Labāk saimniekot pašiem! Nu, cerams, ka mums izpilddi-rektors būs tāds ašs, kas mācēs tās lietas godam nokārtot – tur būs jāprot pirmajam tikt pie galda, lai dabūtu kādu naudiņu. Bet kopumā esmu optimists!

Par maz iedzīvotāju aktivitātes

Dace Dalgā,

Kalnciema kultūras nama

vadītājaTas labākais Kalnciemā laikam ir jaukie

bērni un aktīvie cilvēki, kuri nebaidās ko

arī neko nedara. Ir mums arī tādi aktīvi ie-dzīvotāji, kuri strādā Rīgā, bet vakaros un brīvdienās atbrauc un pagūst piedalīties kultūras un sporta dzīvē. Var, ja grib!

Mums ir divas bibliotēkas, kultū-ras namā – krievu koris un deju kolektī-vi, vokālais ansamblis, drāmas kolektīvs un pat pensionāru interešu klubiņš, sociā-lais centrs, bērnudārzs un skola, arī sporta bāze ar Latvijā pazīstamiem sportistiem. Jā, domāju, ka bērniem šeit ir ļoti labi – tīrs gaiss, daba un arī iespējas izglītoties. Uzskatu, ka vajag novērtēt to, kas mums ir dots, un tad būs vēl vairāk. Tāpēc nākotnē Kalnciemam vēlētos novēlēt aktīvākus un kulturālākus iedzīvotājus.

slinki neesam – iesākto turpināsim

Aija Tračuma,

Kalnciema domes priekšsēdētāja

Esmu kalnciemniece piektajā, sestajā paaudzē, un citu vietu dzīvošanai neiz-vēlētos. Dzīve var mani piespiest strādāt citur, bet ne dzīvot. Protams, tāpat kā visā Latvijā, pašlaik pārdzīvojam krīzi – dar-bavietu skaits samazinās, uzņēmumiem ir grūti, un iedzīvotāji no tā cieš. Vēl ir ziema, tāpēc pagaidām Kalnciemā nekas liels nenotiek, bet jau gatavojamies talkām un Kalnciema 60 gadu jubilejai. Naudas pašlaik tiešām ir ļoti maz, tāpēc liela daļa pasākumu būs balstīti uz cilvēku pašu ini-ciatīvu, bet te gan esam vienojušies – šajos grūtajos laikos svētkus vajag!

Es neteiktu, ka Kalnciemā viss ir tik slikti, kā dažreiz gadās dzirdēt – diemžēl cilvēki nereti par daudz runā un par maz piedalās. Trūkst pašu iedzīvotāju aktivitā-tes, bet aiz rokas jau katru neaizvilksi. Taču no otras puses ir arī ļoti aktīvas ģimenes, skolēni, kultūras namā pašdarbnieku ne-trūkst. Pašlaik mūsu prioritāte ir atvērt šo kultūras, sporta un sociālo iestāžu durvis plašāk, lai iedzīvotājiem nav jākrīt izmi-sumā, bet ir, ar ko nodarboties. Protams, mums vēl daudz darāmā – vajadzētu pie-strādāt pie pilsētas un lauku teritorijas ap-gaismojuma, celiņu un ietvju izbūves. Mans sapnis ir veselības takas izveide, lai cilvēki tiešām var izbaudīt mūsu skaisto dabu, pie-mēram, no rītiem paskrienot.

Pašvaldība jau gaida vēlēšanas. Līdz tām laika nav atlicis daudz, tāpēc pašlaik mēģinām pabeigt uzsāktos projektus un darbus, bet rokas klēpī neturam – strādā-

iedzīvotājiem satraukumu rada

reģionālā reforma.


Vara

deputāts ņevoļskis: Jelgavā ir nekompetenti ierēdņiŽurnāla redakcija saņēmusi Jelgavas domes deputāta, politiskās apvienības Saskaņas centrs pārstāvja Sergeja ņevoļska rakstu, kurā viņš vērš uzmanību uz nekompetentu ierēdņu rīcību, – tā negatīvi ietekmē pilsētas attīstību.


Kamēr Jelgavā saimnieciskos, celtniecības, komunālos un pilsētas attīstības jautājumus risinās nekompetenti ierēdņi, pilsēta degra-dēs, uzskata deputāts S. Ņevoļskis.

Jelgavā jāattīsta atjaunojamie energoresursi

Jelgavā siltumapgādē izveidojies mono-pols – visu pilsētu ar siltumu nodrošina uz-ņēmums Fortum Jelgava.

Tiesa, pēdējā laikā parādījusies infor-mācija, ka uzņēmējs Aldis Masteiko Meiju ceļā iecerējis uzbūvēt koģenerācijas staciju. Projekta sabiedriskā apspriešana jau sāku-sies. Projekts paredz ar siltumu nodrošināt 19 mājas un kā blakusproduktu ražot elektrī-bu un pārdot to Latvenergo. Par to jau it kā jau esot panākta vienošanās.

Es atbalstu Jelgavas domes rīcību, jo sil-tumenerģijas tirgus ir jāliberalizē – to nosaka arī Enerģētikas likuma 51. pants. Proti, paš-valdības pienākums ir nodrošināt konkuren-ci siltumapgādes tirgū.

Uzņēmējam, kurš grib nodarboties ar siltuma ražošanu, izsniedza tehniskos notei-kumus, kuros paredzēts, ka kurināmais būs dabasgāze.

Rodas iespaids, ka pilsētas vadība un ad-ministrācija nav informēta par mūsu valstī pieņemtajām Latvijas ilgspējīgās attīstības pamatnostādnēm. Tajās teikts, ka valstī jā-attīsta atjaunojamie energoresursi (AER) un jāsamazina atkarība no dabasgāzes, oglēm un cita fosilā kurināmā. Patlaban Latvija importē gandrīz 70 procentus no sev nepie-ciešamās enerģijas. Taču Latvija ir bagāta ar atjaunojamiem energoresursiem – koksni un kūdru. Latvija ir viszaļākā valsts Eiropas Savienībā. Koksnes gada pieaugums ir 16,5 miljoni kubikmetru. Proti, tā atjauno-jas ātrāk nekā spējam gadā izcirst. Kūdras krājumi ir 1,5 miljardi tonnu, gada ieguves apjomi nepārsniedz 700 tūkstošu tonnu, at-jaunojas apmēram viens miljons tonnu.

Gan koksne, gan kūdra, gan salmi ir biomasa, tātad tās ir draudzīgas apkārtējai videi. Desmit kilometru attālumā no Jelgavas

atrodas kūdras ražošanas uzņēmums Laflora, kas ir viens no lielākajiem kūdras ražotajiem valstī. Arī ar mežiem Jelgavas rajonā prob-lēmu nav. Tomēr Jelgavas dome izsniegusi tehniskos noteikumus, kuros par kurināmo minēta dabasgāze.

Par dabasgāzi 18 lati, par kūdru – pieci lati

Somija un Zviedrija importē mūsu biomasu, no kuras savos TEC ražo siltumu un elektroenerģiju. Igaunija un Somija jau ir savienotas ar zemūdens energotīklu, pa kuru uz Igauniju plūst no mūsu resursiem saražotā elektroenerģija. Latvija sacenšas ar Lietuvu, ar kuru Zviedrija slēgs vēl vienu zemūdens energosavienojumu, lai pie mums arī varētu tirgot no mūsu resursiem saražo-to elektroenerģiju. Valsts vēl izvērtē iespēju būvēt Kurzemē ogļu TEC. Vai tas nav absurds valsts mērogā? Labi, ka jaunais ekonomikas ministrs Atis Kampars tomēr piebremzēja ogļu TEC projektu un izvērtē iespēju realizēt šo pašu projektu tikai ar biomasu.

Uzņēmējs Masteiko sola tarifu samazi-nāšanu līdz 10 procentiem. Pirmkārt, es ne-uzskatu, ka šis skaitlis ir tik pievilcīgs, lai varētu radīt interesi. Otrkārt, gribu minēt kādu patiešām labu piemēru. Madonā visas pilsētas katlumājas tiek kurinātas ar kokšķel-du. 2008. gada decembrī viena megavatstun-da siltumenerģijas Madonā maksāja 35 latus, savukārt Jelgavā – 53 lati ar santīmiem. Kā redzat, starpība nav 10 procenti! Lai saražotu vienu megavatstundu siltumenerģijas, nepie-ciešams sadedzināt dabasgāzi par 18 latiem, bet kūdru tikai par pieciem latiem.

Rodas iespaids, ka attiecīgās Jelgavas ad-ministrācijas personas nav informētas nedz par Enerģētikas likumu, nedz citiem esošiem dokumentiem, nedz arī par Enerģētikas at-tīstības programmu 2007.-2016. gadam, kuros visa šī procedūra ir aprakstīta.

Kāda ir Fortum Jelgava rentabilitāte?

Otrs, kam gribu vērst uzmanību, ir uz-ņēmēja reputācija. Tā ir nekāda. Negribu runāt par to, kā viņš sadarbojas ar saviem

bijušajiem, esošajiem un topošajiem klien-tiem. Līdz šim neviena krimināllieta nav ie-rosināta, tāpēc teikt, ka viņš ir krāpnieks, no manas puses būtu nelikumīgi. Taču pilsētā ir cilvēki, kuriem radušies ļoti lieli zaudējumi, šī kunga uzņēmējdarbības dēļ. Tomēr viņam dota atļauja šā projekta realizēšanai.

Pilsētas siltumapgādes koncepcija, manu-prāt, varētu būt šāda. Jelgavu sadala, teiksim, piecos vai sešos rajonos un uzņēmējiem piedāvā iespēju būvēt koģenerācijas stacijas. Un galvenais jautājums – megavatstundas cena un kurināmā veids, kam jābūt biomasai. Kas piedāvā izdevīgāko cenu, tas arī būvē.

Protams, šajā konkursā var piedalīties arī Fortum Jelgava, taču līdz šim nekādas šī uzņē-muma iniciatīvas tarifu samazināšanā neesmu manījis. Šādas iniciatīvas noteikti parādīsies, taču tikai tad, kad izsludinās konkursu. Vispār Fortum Jelgava rīcība izbrīna, jo pilsēta ir pār-dzīvojusi vistraģiskāko un dārgāko apkures sezonu vēsturē, bet uzņēmums nedarīja neko, lai mazinātu klientu finansiālo slodzi. Rodas iespaids, ka alkatība šim uzņēmumam ir pirmajā vietā. Eiropas Savienības valstīs uzņē-muma rentabilitāti 5-7 procenti gadā uzskata par ļoti labu, gribētos uzzināt, cik liels šis ra-dītājs 2008. gadā bija Fortum Jelgava?

sergejs Ņevoļskis: «Jelgavas dome manas zināšanas un pieredzi neizmanto.»


Pilsētā liedz būvēt vēja ģeneratoru

Nesen vienā no žurnāla Jelgavnieki.lv nu-muriem izlasīju par jelgavnieka Uģa Glāzīša ideju – savā zemesgabalā uzbūvēt vēja ģenera-toru un ar saražoto enerģiju apkurināt māju. Šo ideju var nosaukt par inovāciju. Protams, ja šāds vārds zināms arī Jelgavas administrā-cijas darbiniekiem un vadībai. Ņemot vērā, ka tā ir inovācija, tā noteikti jāatbalsta bez jebkādiem liekiem jautājumiem. Turklāt ar šo projektu bija jārāda labs piemērs visai valstij, gan ar inovatīvu ideju enerģētikā, gan ar to, ka pašvaldība atbalsta šādas idejas. Taču paš-valdībai ir citas prioritātes, kurās neietilpst privātpersonas iniciatīva apsildīt savu māju ar zaļo enerģiju un samazināt CO izmešus.

Ekonomikas ministrijas atbilde ir skaidra – jautājuma risināšana ir Jelgavas domes kom-petencē. Mani pārsteidza gan Būvvaldes, gan pašvaldības izpilddirektora komentārs.

Būvvaldes visā Latvijā ir politiski ietek-mējamas iestādes. Katrā pilsētā Būvvalde pakļaujas pašvaldībai, proti, tās ir pašvaldī-bas iestādes. Salīdzināsim pašreizējo situāci-ju ar padomju laikiem – toreiz visa būvnie-cība bija pakļauta valstij – Valsts celtniecības komitejai.

To, ka Būvvaldes amatpersonas Jelgavā ir ietekmējamas, varu pamatot ar kādu piemēru. Pirms gadiem trim, precīzi neatce-ros, Satiksmes ielā 35 kāds uzņēmējs attīstī-ja daudzdzīvokļu namu, taču šo ēku veselu pusgadu nevarē-ja nodot eksplua-tācijā. Ņemot vērā Enerģētikas likuma 50. pantu, kas garantē tiesības iz-vēlēties izdevīgāko apkures veidu, šis at-tīstītājs bija izvēlējies dabasgāzi. Taču Jel-gavas domei bija cits viedoklis. Sākās tiesve-dības process. Gadu uzņēmējs tiesājās ar Jel-gavas domi un, protams, uzvarēja. Dabasgāze tika pieslēgta un ar to tagad tiek apkurināta māja. Taču pusgadu viņš nezināmu iemeslu dēļ nevarēja nodot māju ekspluatācijā.

Es dzīvoju jaunbūvē Asteru ielā 14a. Mums ir ļoti aktīvi nama iedzīvotāji, mēs paši savām rokām un par savu naudu iežogojām teritoriju un gribējām to arī apzaļumot. Taču, kad bijām iegādājušies dažādus stādus, nevarējām izrakt nevienu bedrīti – zem 20 centimetru biezās melnzemes kārtas bija palikuši celtniecības gruži, betons. Jājautā Dzalbes kundzei – kādu objektu viņi pieņēmuši ekspluatācijā? Kur ir būvvaldes atbildības robeža?

namu pieņem ekspluatācijā ar defektiem

Divarpus gadus, līdz šā gada sākumam, biju pārvaldnieks jaunbūvē Kārklu ielā 4.

Un visā šajā laikā, lai gan māja ir siltināta, nama iedzīvotāji bija spiesti katru mēnesi pārmaksāt vidēji 30 procentus par sil-tumenerģiju. Tas sais-tīts ar to, ka, pirm-kārt, mājas siltumap-gādes sistēma ir ne-pareizi projektēta, otrkārt, šo projektu bija saskaņojusi Jelga-vas domes Būvvalde un, treškārt, Būvval-de šo māju ar šādu sil-tumapgādes sistēmu tomēr pieņēma ekspluatācijā.

Šā nama siltummezglu nevar ieslēgt ekonomiskajā režīmā, jo tādējādi piektā stāva iedzīvotāji salst – viņu dzīvokļos ra-diatori faktiski ir auksti. Siltums uz augšu neiet, jo nav spiediena. Jautājums Būvval-dei – kāpēc pieņēmāt šo māju ekspluatāci-jā? Ja nemaldos, tā tika pieņemta vasarā – jūnijā vai jūlijā. Neviens netraucēja palaist siltumu un pārliecināties, vai viss kārtībā. Manuprāt, tā tam vajadzētu būt! Kvalitatī-vi izpildot savus tiešos darba pienākumus, reizē jānes arī atbildība par parakstīto pie-ņemšanas un nodošanas aktu.

Ja Jelgavas domes Būvvaldes gudri-nieki saka, ka Glāzīša kungam nav tiesību

savā zemesgabalā būvēt vēja ģenera-toru, man vairs nav komentāru.

Uzskatu, ka man ir tiesības runāt par visiem šiem gadīju-miem, jo Rīgas Teh-niskajā universitātē maģistra program-

mā apgūstu zināšanas specialitātē Nekusta-mā īpašuma attīstīšana un būvniecība. Arī darba pieredze man ir.

Mani skumdina vēl kāds fakts. Kā spe-ciālists esmu nodarbināts Latvijas Republi-kas Saeimā, strādāju par ekspertu Valsts pār-valdes un pašvaldību lietu komisijā. Manas zināšanas un pieredzi izmanto valsts. Taču Jelgavas dome manā dzimtajā pilsētā, kurā esmu ievēlēts par deputātu, zināšanas un pie-redzi neizmanto, vienkārši mani ignorējot.

Ja 2005. gadā man būtu bijušas tagadē-jāš zināšanas, es būtu griezies ar iesniegu-mu Valsts būvinspekcijā anulēt pieņemša-nas aktus dzīvojamiem namiem Asteru ielā 14a un Kārklu ielā 4. Diemžēl to var izdarīt tikai viena gada laikā no nama pieņemša-nas ekspluatācijā. Līdzīga situācija tagad ir kādā projektā Rīgas rajonā, kur Valsts būv-inspekcija šādu iesniegumu izskata un arī ierosināja pārbaudi Garkalnes būvvaldē.

Finansējumu palielina par 70 procentiem

Beigās par esošās Jelgavas administrāci-jas ierēdņu kompetences līmeni. Interesanti, ka pašvaldības izpilddirektora funkcijas pilda un Vides komiteju vada vēstures skolotājs. Interesanti, kā viņš pilda pilsētas topmene-džera funkcijas.

Par piemēru ņemsim Zemgales Olimpis-ko centru. Gunārs Kurlovičs, būdams paš-valdības izpilddirektors, bija pilnvarots slēgt gan visus celtniecības līgumus, gan uzrau-dzīt šā projekta attīstību utt. 2006. gadā dome pieņēma lēmumu būvēt Olimpisko centru ar kopējo finansējumu 9 736 517,00 latu apmērā, taču darbi sākās tikai 2008. gada 27. maijā. 2008. gada 18. decembrī dome palielināja fi-nansējumu par gandrīz 70 procentiem, proti, līdz 16 260 297,00 latiem.

Analizēju Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus un man ir savs viedoklis par šā finansējuma palielināšanu. Cenu pieaugums būvniecībā 2007. un 2008. gadā nepārsniedza 15 procentus. Turklāt CSP pēdējie dati, kas publicēti 2009. gada 12. marta avīzē Dienas Bizness liecina, ka 2008. gada pēdēja ceturks-nī būvizmaksas samazinājās par 4,1 procentu. Pieskaitot klāt PVN likmi, sadārdzinājums vidēji var sasniegt 20, bet ne 70 procentus.

Gribu vērst Kurloviča kunga uzmanību faktam, ka 2005. gadā iznāca Būvdarbu izce-nojumu katalogs, kuru Ekonomikas minis-trija rekomendēja valsts un pašvaldības in-stitūcijām, organizējot celtniecības konkur-sus. Arī 2008. gadā šāds katalogs tika izvei-dots un ir pārdošanā. Šajā krājumā var atrast izcenojumus jebkuram celtniecības darbam. Diez vai Kurloviča kungs, kurš katrā domes sēdē neaizmirst atkārtot klātesošiem, ka Jel-gavas dome strādā likumdošanas ietvaros, ir informēts par šī kataloga esamību. Viņam kā vēsturniekam tas arī nav vajadzīgs, bet kā pil-sētas izpilddirektoram, manuprāt, gan. Toties Valsts kontrole noteikti izmantos šo doku-mentu, pārbaudot celtniecības izmaksu pa-lielināšanas pamatotību.

(Turpinājums 14.lpp.)

madonā jāmaksā 35, Jelgavā – 53 lati par

megavatstundu.

namu satiksmes ielā 35 pusgadu nevarēja nodot ekspluatācijā.


Vara

(Turpinājums no 13.lpp.)Attiecīgu iesniegumu esmu iesniedzis

Sudrabas kundzei marta sākumā.

Konkursos piedāvā par pašizmaksu zemāku cenu

Arī Zemgales Olimpiskā centra siltum-apgāde izraisa nesapratni. Es, būdams spe-ciālists, izvēlētos citu variantu, bet Kurlo-viča kungs pieņēma lēmumu, ka Olimpis-kā centra apkuri nodrošinās pilsētas centra-lizētā siltumapgādes sistēma, kuru pārval-da SIA Fortum Jelgava. Ja tur būtu ierīkots gāzes katls, izmaksas vidēji būtu par 30 pro-centiem mazākas. Piemēram, līdzīgos projek-tos Latvijā apkure tiek nodrošināta ar lokā-liem gāzes katliem (Arēna Rīga, Olimpiskais sporta centrs un citi).

Ja jau Olimpiskais centrs garantē noteik-tu siltuma daudzumu, Fortum Jelgava varēja izbūvēt siltuma pievades vadus vismaz līdz ēkai. Taču 300 metrus garo siltuma pievadi izbūvēja par projekta budžeta līdzekļiem. Starp citu, gan AS Rīgas siltums, gan AS Lat-vijas gāze šādus projektus realizē, un tas ir in-vestīciju līgums, kas uzliek par pienākumu klientam noteiktu laiku patērēt siltumu, bet nemaksāt naudu par pieslēgumu.

Ja jau finansējums palielināts no de-viņiem līdz 16 miljoniem latu, manuprāt, topošā Olimpiskā centra garantijai vajadzētu

būt ilgākai. Nevis divus gadus, kā paredzēts LBN normatīvos, bet vismaz piecus gadus. Pasūtītājam, kurš maksā naudu, ir tiesības iz-virzīt savas prasības un noteikumus. Taču tas diemžēl netika izdarīts.

Tas kārtējo reizi liecina: vai nu Kurloviča kungs ir nekompetents vai arī notiek banāla budžeta līdzekļu izsaimniekošana.

Runājot ar celtniekiem par pašvaldības iz-sludinātajiem celtniecības konkursiem, viņi ir pauduši viedokli, ka izveidojusies šāda situā-cija: konkursa uzvarētājs piedāvā cenu, kura ir zemāka par pašizmaksu. Vēlāk, pēc gada vai pusgada, finansējums ar politisku lēmumu tiek palielināts, kā, teiksim, Jelgavā par 70 procen-tiem, un visi ir apmierināti. Pieļauju, ka šāda

shēma realizēta arī Jelgavā ar Zemgales Olim-pisko centru. Par pārējiem es vispār nerunā-ju, jo domes deputātus pie celtniecības kon-kursiem klāt nelaiž, arī viņu viedokli neviens neprasa un tas nevienu neinteresē, pat ja domes deputāts ir speciālists šajā nozarē. Par visu pār-svarā atbild pašvaldības izpilddirektors un mēs jau pārliecinājāmies, kā viņš to dara.

Nesen avīzē Dienas Bizness SIA Merks va-dītājs Geidāna kungs izteicās, ka uzņēmums spiests piedalīties konkursos tikai apgrozīju-ma dēļ, jo peļņa piedāvājumā nekad netiek paredzēta, citādāk konkursu nevar uzvarēt.

Sergejs Ņevoļskis,Jelgavas domes deputāts

(Saskaņas centrs)

Zemgales Olimpiskā centra celtniecība izmaksās 16 260 297,00 latus.


G a ļ i n a s t u B a i lo va

F oto : i v e ta M a R t i n s o n e

To pierādīja plaši apmeklētais seminārs mazo un vidējo lauku saimniecību īpašniekiem No dobes līdz veikala vai tirgus plauktam, kas 26. martā notika Latvijas Lauksaimniecības universitātē (LLU).

Zinātnieki gatavi palīdzēt zemniekiem

LLU Tehnoloģiju un zināšanu pār-neses centra vadītāja vietniece Sandra Muižniece-Brasava uzsvēra, ka centra galve-nais mērķis ir veicināt LLU pētniecības un zi-nāšanu komercializāciju, tāpēc līdzīgus pakal-pojumus tas var sniegt arī zemniekiem.

«Varam sniegt padomu ikvienam, kas strādā tādās jomās kā pārtikas tehnoloģija, mežu un kokrūpniecības tehnoloģija, lauk-saimniecības inženierzinātne un reģionālā at-tīstība. Pēc ražotāju vai zemnieku iniciatīvas varam organizēt seminārus vai konferences par aktuālām zināšanu pārneses tēmām. Sa-vukārt LLU studenti, izstrādājot diplomdar-bus, var veikt pētījumus par tēmām, kuras ir aktuālas vietējiem lauksaimniekiem,» sadar-bības iespējas uzskaita S. Muižniece-Brasava, piebilstot, ka daudzas ģeniālas idejas netika īs-tenotas, jo vienā laikā un vietā nesatikās idejas autors un komersants.

LLU zinātnieki un studenti var piedāvāt pētījumus augsnes jomā, laukkopībā, dzīvnie-ku zinātnēs, jaunu produktu izstrādē. Centra vadītāja aicina lauksaimniekus atbalstīt stu-dentus, par pētījumiem piešķirot stipendijas.

Cik vajadzību, tik pirkšanas motīvu

Biedrības Mārketinga padome mārketinga speciālists Mārcis Plūme uzsvēra, ka produk-cijas reklāmai ne vienmēr nepieciešams iegul-dīt lielus naudas līdzekļus. «Iesākumam pietiks ar pārdevēja smaidu un zināšanām par pārdo-damo preci,» mārketinga noslēpumus atklāja M. Plūme. Viņš uzskata, ka pārdevējam, kas tirgo preci, jāspēj atbildēt uz ikvienu pircēja jautājumu, piemēram, par to, kuri kartupe-ļi labāk der salātiem, bet kuri – cepšanai. Ar rūgtumu biedrības pārstāvis atzīst, ka viņš un, iespējams, daudzi citi pilsētnieki vīlušies mūs-

dienu zemniekā, kas tirgū pārdod savu pro-dukciju, jo daudziem kārtīgs lauksaimnieks ir Straumēnu vīrs salmu cepurē.

«Tā kā ir daudz dažādu vajadzību, ir arī daudz dažādu pirkšanas motīvu,» pastāstīja M. Plūme, piebilstot, ka peļņu var gūt tikai no tiem klientiem, kas pārtiku iegādājas nevis savu fi-zioloģisko vajadzību apmierināšanai, bet gan sociālo un prestiža vajadzību apslāpēšanai. «Es gribu būt piederīgs kādai sociālai grupai, tāpēc pērku Latvijā ražotu produkciju, tādējādi ap-mierinot savu sociālo es. Savu stāvokli sabied-rībā paaugstinu, iepērkoties tirgū, jo tirgus ap-meklēšana pēdējā laikā atkal kļuvusi par modes lietu,» tā M. Plūme.

ar atraktīvu pieeju pret pircēju

Mārketinga speciālists lauksaimniekiem iesaka nenoteikt zemāku cenu kā konkuren-tiem – ja cena būs pārāk zema, klienti uzska-tīs, ka arī kvalitāte ir tāda pati, tāpēc cenu labāk noteikt tādu pašu kā konkurentiem vai pat nedaudz augstāku.

«Pircējus var piesaistīt, izmantojot jau ie-priekš minētos ieročus. Galvenais mērķis ir pār-liecināt klientu atnākt otru reizi. To var panākt, pirmkārt, piesaistot ar preces ārējo izskatu, lai pircējs jūtas drošs, ka tā ir arī laba, otrkārt, pie-dāvājot plašu sortimentu, lai visu varētu iegādā-ties vienuviet un nevajadzētu staigāt ar smagu kartupeļu maisu, meklējot bietes vai pienu,»

aicina M. Plūme. Tāpat viņš iesaka tirgū izvēlē-ties tādu vietu, kas ir tuvāk ieejai un nekādā ga-dījumā nepārcelties uz citu vietu, jo pircējs reti atceras zemnieku saimniecības nosaukumu, bet tirdzniecības vieta gan paliek prātā.

«Padariet savu pakalpojumu atraktīvu. Uz-dāvinot katram pircējam, piemēram, kastani un pasakot, ka to sauc Juris un tas īpašnie-kam nes laimi, klients jūs atcerēsies un nāka-majā reizē atkal nāks pie jums. Ziemassvētkos katram var dāvināt nelielu maisiņu ar zvīņām, jo tās nozīmē bagātību jaunajā gadā. Bet uz maisiņa norādiet savas saimniecības kontakt-informāciju,» dažus viegli īstenojamus piemē-rus ieskicē M. Plūme.

Pvd prasības ir izpildāmas

Arī Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) prasības, kas jāievēro augu un dzīvnieku izcels-mes produktu realizācijā saimniecībās, tirgos un mazumtirdzniecībā, nav neizpildāmas.

Telpās, kur produkcija tiek gatavota, jāie-vēro higiēnas normas. Piemēram, logu priekšā jābūt insektu sietam. Ja virtuvē tiek cepts vai vārīts, jānodrošina tvaiku novadīšana. Visām virsmām jābūt viegli nomazgājamām un citādi kopjamām.

Stingrākas prasības ir olu vai piena produk-tu ražotājiem, ar tām var iepazīties PVD. Sabied-rības veselības aģentūrā var noskaidrot, vai un cik bieži jāveic dzeramā ūdens monitorings.

kā zemniekiem veiksmīgi realizēt produkcijuZemgales un Jelgavas zemnieki gatavi piegādāt savu produkciju patērētājiem, tāpēc labprāt iegūst jaunu informāciju.

Zemnieku produkciju var sekmīgi pārdot, izmantojot veiksmīgus mārketinga soļus.

Tēma


Tēma

kur Jelgavā var iegādāties zemnieku produkciju

R o l a n d s B a R ta š e v i c s

F oto : R o l a n d s B a R ta š e v i c s

u n M i k u s M e d z i n i s

Iespējams, tas notiek tāpēc, ka zemnieku pie-dāvātie produkti ir lētāki un veselīgāki nekā veikalos nopērkamie. Savukārt citi vienkārši turas pie lozunga «Palīdzēsim cits citam vai savējiem», jo, iepērkoties pie zemniekiem, mēs tomēr atbalstām Latvijas lauksaimniecību.

Pārbaudiet, ko pērkat

Vispirms gan jāatgādina, ka, pirms pērkat piena produktus (arī jēlproduktus, piemēram, gaļu, kā arī citus produktus) no zemniekiem, uzziniet, vai tirgotājam ir nepieciešamās Pār-tikas un veterinārā dienesta (PVD) atļaujas produkcijas realizēšanai, jo tikai tā varēsiet būt drošs, ka nopirktais produkts nesatur kādas kaitīgas vielas vai baktērijas, kuras var izraisīt dažādas slimības.

PVD Jelgavas pārvaldes vadītājs Arnolds Žilvinskis pastāstīja, ka visu nepieciešamo in-formāciju gan ražotājiem (par pārtikas pro-duktu ražošanas noteikumiem, piena kvotām un citām prasībām), gan iedzīvotājiem (kā sevi pasargāt no nedrošas pārtikas, kas ir ģenētis-ki modificēta pārtika un citiem jautājumiem) var iegūt PVD mājaslapā www.pvd.gov.lv vai zvanot pa tālruni 63021124 vai 63007691 PVD Jelgavas pārvaldei.

Piena produktu tirdzniecības vietas pilsētā

Dzīvojamo namu pagalmiMeiju ceļā, starp 46. namu un garāžām, �

otrdienās pulksten 17 un sestdienās pulksten 10 var iegādāties svaigu pienu, krējumu un biezpie-nu. Interesenti var zvanīt pa tālruni 28350994.

Trešdienās ap pulksten 8 turpat netālu, �pie 48. un 50. nama, piena produktus tirgo cita zemnieku saimniecība.

Pērnavas ielas un Vecā ceļa krustojumā, �piecstāvu māju pagalmā, otrdienās ap pulks-ten 7.30 tirgo pienu par 40 santīmiem litrā, bet piektdienās ap šo pašu laiku – arī krējumu (1 lats par 0,5 l) un biezpienu (1 lats par 0,5 kg). Intere-senti var zvanīt arī pa tālruni 26407298.

Šī zemnieku saimniecība savu produkci-ju piektdienās tirgo arī Māras ielas deviņstāvu

pēdējā laikā iedzīvotāji izrāda aizvien lielāku interesi par tiešo tirdzniecību, kurā var iegādāties zemnieku ražotos piena produktus, kā arī citu produkciju.

māju pagalmā un pie Jelgavas gaļas kombināta.Jelgavas tirgus un veikaliJelgavas tirgus piena paviljonā savu produk-

ciju tirgo trīs zemnieku saimniecības.Zemnieku saimniecība � Krišjāņi no otr-

dienas līdz svētdienai (no pulksten 8 līdz 15) piedāvā augstas kvalitātes piena produktus plašā sortimentā: pienu (45 sant./l), kefīru (50 sant./l), rūgušpienu (30 sant./l), vājpienu (25 sant./l), sū-kaliņas jeb vājpiena suliņas (15 sant./l), skābo krējumu (2,5 Ls/kg), saldo krējumu (3 Ls/kg), biezpienu (2,30 Ls/kg) un mājas sieru (trīs dažādi veidi, katrs par 4,70 Ls/kg). Interesenti var zvanīt pa tālruni 29480343.

Zemnieku saimniecība � Liepiņas katru dienu, izņemot pirmdienas, pārdod pienu par 45 santīmiem litrā. Pārdevēji informē, ka tuvāka-jā laikā būs pieejams arī krējums un biezpiens.

Zemnieku saimniecība � Ābelītes no trešdienas līdz svētdienai laikā no pulksten 8 līdz 14 piedāvā svaigu govs pienu (45 sant./l), kefīru (40 sant./l), vājpiena biezpienu (2,50 Ls/kg), pilnpiena biezpienu (3 Ls/kg), krējumu (gan skābo, gan saldo – 3 Ls/kg), mājas sieru (4 Ls/kg), sieru ar garšvielām (4,50 Ls/kg), sviestu (7 Ls/kg), jogurtu (70 sant./kg) un saldo biezpiena sieriņu ar rozīnēm (3 Ls/kg). Tālrunis uzziņām 26645244.

Augstas kvalitātes svaigu govs pienu �

(0,45 Ls/l), krējumu (1,25 Ls/kg) un biezpie-nu (1,99 Ls/kg) no zemnieku saimniecības Rudeņi piedāvā SIA Randa veikals Dobeles ielā 22 (blakus ugunsdzēsēju depo). Veikalā nopēr-kami arī Latvijā audzēti kartupeļi, burkāni un kāposti. Tālrunis 63024425, veikals atvērts darba dienās no pulksten 8 līdz 21.

dažādu produktu piegāde mājās

Daudzas zemnieku saimniecības savu pro-dukciju piegādā mājās. Interesentiem vajag tikai piezvanīt, veikt pasūtījumu un vienoties par piegādes laiku.

Piegādā govs pienu par 35 santīmiem �litrā. Tālrunis 26582084.

Zemnieku saimniecība piegādā ekolo- �ģiski tīrus piena produktus: pienu, krējumu, biezpienu, sieru un sviestu. Tālrunis 22484616.

Piedāvā dažādus dārzeņus, ābolus, �ķimenes, medu, rapšu eļļu, smiltsērkšķu sulu – gan pieved (par piegādi – 1 lats), gan arī iespē-jams iegādāties uz vietas.

Viens litrs 100% ābolu sulas maksā Ls 0,90, viens litrs jāņogu sulas – Ls 0,90, viens litrs smiltsērkšķu sulas dzēriena ar medu – 2 lati, 0,25 ml 100% smiltsērkšķu eļļas – 5 lati, viens litrs svaigi spiestas rapšu eļļas – Ls 1. Tālrunis 29562915.

Jelgavas tirgus piena paviljonā savu produkciju tirgo trīs zemnieku saimniecības.


Zemnieku saimniecība � Klīves piedāvā svaigus un žāvētus ābolus, dažādas sulas (ābolu, jāņogu, kā arī smiltsērkšķu sulas dzērienu ar medu), medu un medus produktus, ķimenes, griķus, miltus, putraimus un rapšu eļļu. Tālru-nis 29562915.

Piedāvā kartupeļus � Folva (dzeltenie, lielie pārtikas kartupeļi) par 15 santīmiem ki-logramā un sēklas kartupeļus par 8 santī-miem kilogramā. Piegādā pilsētā, var arī rajona robežās (ja pasūta lielāku daudzumu). Tālrunis 26425014.

Pārdod sarkanos kartupeļus par 16 san- �tīmiem kilogramā. Tālrunis 29671895.

Pārdod ļoti labus, dažādu škirņu ābolus �par 50 santīmiem kilogramā, kuri audzēti Nākotnē, bet piegādā arī jelgavniekiem. Tālru-nis 28217518.

Piedāvā par 16 santīmiem kilogramā �iegādāties ļoti garšīgus kartupeļus. Tālrunis 29117457.

Pārdod uz vietas Jelgavas rajonā

Daudzas zemnieku saimniecības savu pro-dukciju tirgo uz vietas, taču ir arī tādas, kas to piegādā Jelgavas robežās.

SIA � Līcīši Ozolnieku novada Cenu pagastā piedāvā kazas pienu un sieru, var vie-noties par dažādiem piegādes variantiem. In-teresentiem zvanīt pa tālruni 26537993.

Pārdod galda bietes par 20 santīmiem �kilogramā, var arī piegādāt Jelgavas robežās (atkarīgs no daudzuma). Tālrunis 29414108.

Pārdod galda bietes Glūdas pagastā – �20 santīmi kilogramā. Tālrunis 29431521.

Vilces pagastā piedāvā bioloģiskos pro- �duktus: dažādus dārzeņus – kabačus, ķiplokus, ķirbjus, selerijas, sīpolus, tomātus. Pašlaik pie-ejami tikai sīpoli un ķiploki (var piegādāt Jelga-vas robežās), pārējais sezonas laikā. Piedāvāts noslēgt līgumu par dārzeņu un garšaugu au-dzēšanu. Tālrunis 26534706.

Vilces pagastā pārdod svaigu, atdzesētu, �

augstākā labuma govs pienu par 25 santīmiem litrā. Vēlāk būs pieejams arī krējums un biez-piens par 1,50 latiem kilogramā. Tālrunis 29437433.

Dažādus zemnieku ievietotos sludināju-mus par savas produkcijas pārdošanu var atrast mājaslapā www.zemnieks.info.

svaigpiens tirdzniecības ķēžu veikalos

SIA Elvi grupa sabiedrisko attiecību vadītā-ja Vineta Grigāne stāsta, ka svaigpiens veikalu Elvi plauktos parādījies jau marta sākumā vai-rākās Latvijas pilsētās. «Jelgavā tas noteikti drīzumā būs pieejams, proti, kad tiks noslēg-tas vienošanās ar vietējām zemnieku saimnie-cībām par piena piegādi veikaliem,» informē V. Grigāne.

Jautāta, kāds ir veikalu uzcenojums šim pienam, SIA Elvi grupa pārstāve atbild: «Tas ir salīdzinoši neliels jeb demokrātisks. Proti, tāds, lai veikali var nosegt izmaksas, kas sais-tītas ar piena tirdzniecību. Svaigpiena uzceno-jumu nosaka katra veikala vadītājs, jo ne visos rajonos ir vienāds zemnieku saimniecību skaits un to lielums, tāpat, iespējams, visos veikalos svaigpiens nav un nebūs nopērkams vienādā fasējumā – citur tas būs iepildīts pusotra litra pudelēs, citur – litra.»

V. Grigāne piebilst, ka svaigpiena popula-ritāte un tā pieprasījums aug gandrīz ar katru dienu.

SIA Maxima Latvija preses sekretārs Ivars Andiņš stāsta, ka Maxima Latvija kvalitātes vadības un iepirkumu departamenta speciālisti tikušies ar PVD ģenerāldirektoru Mareku Sa-mohvalovu un Zemkopības ministrijas valsts sekretāra vietnieku Ingu Celmu, lai meklētu ri-sinājumu zemnieku piegādātā svaigpiena tirdz-niecībai veikalos.

Maxima Latvija pārstāvji norādīja, ka pašlaik spēkā esošie Ministru kabineta (MK) noteikumi neļauj tirgot svaigpienu lielveika-los, jo pieprasa, lai zemnieks vai cits svaigpie-

na ražotājs pats īrē attiecīgo pārdošanas vietu un pārdod tajā svaigpienu, vai svaigpiens jāfasē pudelēs tikai lielveikalā, kur tam nav piemēro-tu apstākļu, vai arī ražotājam jāiegūst PVD at-zīšana, kāda pašlaik vajadzīga piena savākšanas uzņēmumiem. Pirmie divi varianti nav lielvei-kalos īstenojami, savukārt trešajam – atzīša-nai – vajadzīga pašu zemnieku iniciatīva.

Pēc PVD ģenerāldirektora M. Samohvalo-va teiktā, zemnieku saimniecību un citu lauk-saimniecisko ražotāju atzīšanas apliecības ie-gūšana vietējam tirgum būtu reāls risinājums, jo tās prasības ir izpildāmas, izmaksas zem-niekam – ap 40 latu, un apliecība iegūstama aptuveni triju līdz piecu dienu laikā. Maxima Latvija jau panākusi vienošanos ar zemnie-kiem par svaigpiena piegādēm Rīgā, un tiek prognozēts labs pieprasījums pēc tā.

I. Andiņš informē, ka svaigpiens veikalos Maxima Jelgavā un Jelgavas rajonā no mūsu puses zemnieku saimniecībām būs nopēr-kams, līdz ko speciālisti novērtēs tā pārdoša-nas tendences galvaspilsētā. Ja tās būs pozitī-vas, zaļā gaisma svaigpiena tirgošanai tiks dota tiem mūsu puses zemniekiem, kuriem būs ne-pieciešamās PVD atzīšanas atļaujas.

SIA Rimi Latvia mārketinga un sabiedris-ko attiecību vadītāja Zane Eniņa informē, ka veikalu Rimi vadība pašlaik apzina visus sa-darbības nosacījumus ar zemnieku saimnie-cībām par svaigpiena tirgošanas iespējām. «Taču, protams, vispirms jāsagaida, kamēr mūsu uzrunātās zemnieku saimniecības nokārto visas nepieciešamās PVD atļaujas, lai tās varētu tirgot savu produkciju,» stāsta Z. Eniņa. «Kad tas tiks izdarīts, noskaidrosim, kādas ir zemnieku prasības vai vēlmes svaig-piena pārdošanai mūsu veikalos, lai zinātu, vai varam tās izpildīt un rast kompromi-su.» Uz jautājumu, kad varētu būt zināmi šā procesa rezultāti, Z. Eniņa atbild, ka tie jāno-skaidro līdz marta beigām.

Jelgavnieki atbalsta zemnieku produkciju

Restorāna Silva vasaras paviljonā pie tirdz-niecības centra «Pilsētas pasāža» 26. marta pēcpusdienā Jelgavas Latviešu biedrība rīkoja akciju Atbalstīsim Zemgales zemnieku ražoto produkciju. Biedrības priekšsēdētājs Paulis Rēvelis stāsta, ka garāmgājēji izrādījuši lielu pie-krišanu, jo piena produkti burtiski izķerti pāris minūtēs.

Akcijas mērķis bija rosināt pilsētas iedzīvo-tājus aktīvāk iegādāties zemnieku ražojumus.

Savu produkciju gan tirgoja tikai divas zemnieku saimniecības – Liepiņas un Vecsvir-laukas pagasta Lāstekas, taču varētu darboties arī citi pārdevēji, jo šajā vietā var pārdot daudz vairāk nekā tirgū. Cilvēki bija pat neapmierinā-ti, ka Liepiņu saimnieks atvedis tik maz piena.

Garāmgājējiem tika izdalītas aptaujas anketas, lai uzzinātu, kura tirgošanās vieta pilsētā iedzīvotājiem būtu izdevīgāka. Piena produktu tirdzniecība Meiju ceļā.


Sabiedrība

M a R ta F R ī M a n e


Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departa-menta direktore Ārija Iklāva ir pārliecināta, ka šīs tendences pamatā ir iedzīvotāju nepietieka-mi nopietnā attieksme pret laulības institūciju un vienkārša nevēlēšanās sakārtot papīrus. Sa-vukārt Jelgavas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Aina Rokjāne vairāk sliecas domāt, ka vēlmi apprecēties pēdējā laikā vairāk ietekmē vispārējā krīze un naudas trūkums.

Pieci lati – summa, kuru veikalā ātri var iztērēt tā arī neko nenopērkot, bet – var arī ap-precēties. Tieši pieci lati ir valsts nodeva laulī-bas reģistrēšanai un teorētiski tā ir pietiekami maza, lai arī krīzes laikos nebūtu šķērslis teikt «jā» laulībām. Tomēr, realitāte ir citāda – re-

ģistrēto laulību skaits pēdējo pāris gadu laikā samazinās un netiek izslēgta iespēja, ka ten-dence saglabāsies arī šogad.

Kāzu bums zīmīgos datumos

2008. gadā Latvijā bija noslēgtas 12 904 laulības, kas ir par vairākiem tūksto-šiem mazāk nekā 2007. gadā, kad apprecē-jās 15 473 pāri. Tieslietu ministrijas Dzimtsa-rakstu departamenta direktore Ārija Iklāva informē, ka samazinājies arī baznīcā reģistrēto laulību skaits no 3014 vēl bagātajā 2007. gadā līdz 2638 laulībām pērn.

Līdzīgas tendences ir arī datos par Jelgavā reģistrētajām laulībām – 2007. gadā jāvārdu šeit viens otram sacīja 534 pāri, bet pagājuša-jā gadā – 471, tostarp 114 pāri bija laulājušies

kādā no baznīcām. Dažādi tiek vērtēts arī tas, cik naski uz precēšanos cilvēki būs šajā gadā. Ā. Iklāva neslēpj, ka lielas cerības tiek liktas uz 9. septembri – pēdējo pāris gadu laikā nostip-rinājusies mode laulāties kādos īpaši zīmīgos datumos. Piemēram, 2007. gadā īsts kāzu bums bija 7. jūlijā jeb 7.07.07. datumā, kad vienā dienā visā valstī dzimtsarakstu nodaļas tika grieztas riņķī. Pērn līdzīgs datums bija 8. augusts (8.08.08.) un Ā. Iklāva pieļauj, ka šogad popularitāti varētu iemantot 9. septemb-ris jeb diena ar zīmīgo 9.09.09.

Precēšanās kūtrumam ir dažādi iemesli

Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu depar-tamenta direktore neslēpj sarūgtinājumu par oficiāli nesakārtotām attiecībām. «Esmu pār-

reģistrēto laulību skaits samazinās arī Jelgavāreģistrēto laulību skaits samazinās, bet dzimušo – tostarp ārlaulībā – bērniņu skaits palielinās. tā ir tendence, kas pēdējos pāris gados vērojama gan valstī kopumā, gan arī Jelgavā.

Jelgavā 2008. gadā reģistrēta 471 laulība, tostarp 114 pāri bija laulājušies kādā no baznīcām.


liecināta, ka reģistrēto laulību skaits samazinās nevis tāpēc, ka ir krīze – laulību var noslēgt arī lēti. Drīzāk vainojama cilvēku vēlme vienkārši dzīvot kopā, nepadomājot par sekām. Bet ir jā-saprot, ka, notiekot nelaimei, šādas neoficiālas ģimenes var smagi ciest. Tās tomēr ir ļoti ne-aizsargātas,» pārliecināta ir Ā. Iklāva.

Tiesa, Jelgavas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja, analizējot statistikas datus, vairāk gan sliecas domāt, ka galvenā problēma tomēr ir naudas trūkums un krīze, nevis izlaidī-ba vai nenopietna attieksme. «Protams, laulību var reģistrēt arī tikai par pieciem latiem – sa-maksājot šo valsts noteikto nodevu pāris bez jebkādas ceremonijas kabinetā parakstās lau-lības apliecībā un – lieta darīta. Taču maz ir cilvēku, kas šo nozīmīgo dzīves dienu tomēr vēlas tik formālu un vienkāršu. Lielākoties tā tomēr saistās ar mūziku, gredzenu mīšanu un skaistu ceremoniju. Tā savukārt maksā 18 latus,

Ko der zināt pirms precēšanās

valsts nodeva par laulības slēgšanu – 5 lati. �laulību slēgšana Jelgavas dzimtsarakstu �

nodaļā ar ceremoniju maksā 18 latus pluss valsts nodeva – 5 lati.

latvijā laulību atļauts reģistrēt arī astoņām �reliģiskajām konfesijām, no tām Jelgavā ir četras – katoļu, pareizticīgo un divas luterā-ņu draudzes.

parasti laulības Jelgavā tiek reģistrētas sest- �dienās, bet, pēc pāra vēlmes, to iespējams veikt arī citās dienās.

Ceturtdienās Jelgavas dzimtsarakstu de- �partamenta vadītāja vai viņas vietniece dodas uz Jelgavas cietumu, kur vidēji nedēļā tiek re-ģistrēta viena divas laulības.

Saskaņā ar likumu pieteikums laulī- �bas reģistrēšanai dzimtsarakstu nodaļā jā-iesniedz vismaz mēnesi pirms paredzētās ceremonijas.

ar 1. martu būtiski – līdz 100 latiem – pa- �lielināta valsts nodeva laulības šķiršanai. nav ziņu, ka būtu gaidāms paaugstināt nodevu laulības reģistrēšanai.

plus valsts noteiktā piecu latu nodeva. Turklāt tā ir tikai viena no kāzu dienas sastāvdaļām. Lielākoties līgava tomēr vēlas sev skaistu prin-cešu kleitu, limuzīnu, kas ved pār septiņiem tiltiem un protams – kāzu mielastu. Un te iz-maksas jau ir pietiekami lielas, lai rastos jautā-jums – varbūt kāzas tomēr atlikt uz labākiem laikiem,» spriež A. Rokjāne.

Bērniņu dzimst vairāk arī ārlaulībā

Ar divējādām sajūtām tiek vērtēts tas, ka palielinās jaundzimušo skaits. No vienas puses ir prieks, ka bērniņi dzimst, no otras puses – satraukumu rada fakts, ka ļoti daudz mazuļu dzimst ārlaulībā. 2008. gadā valstī kopumā re-ģistrēti 24 414 jaundzimušie, kas ir par krietnu tūkstoti vairāk nekā 2007. gadā, kad reģistrē-ti 23 203 jaundzimušie. Tiesa, oficiālā laulībā dzimušo bērnu skaits ir salīdzinoši mazs. Tas vērojams arī Jelgavā.

«2008. gadā esam reģistrējuši 811 jaundzi-mušos, 2007. gadā tādu bija 744. Tas ir priecīgs jaunums. Diemžēl no pagājušā gadā dzimu-šajiem mazuļiem 326 tika reģistrēti ar pater-nitātes atzīšanu – tas nozīmē, ka mamma un tētis nav oficiālā laulībā un tēva vārds bērniņa dzimšanas apliecībā tiek ierakstīts pēc tam, kad tas atzinis savu paternitāti. Diemžēl pērn reģis-trēts arī 51 bērniņš, kura dzimšanas apliecībā ziņas par tēvu vispār nav – acīmredzot ārlaulī-bā ieņemtā mazuļa tētis sevi par tādu neatzīst,» secina A. Rokjāne.

datumu izvēlas ar astrologu palīdzību

Jautāta par šogad gaidāmo, Jelgavas pilsē-tas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja atklāj ko in-teresantu: «Vēl nevaru teikt, kā šogad mainīsies dati par reģistrētajām laulībām – gads ir tikai sācies, taču interesantas tendences manām. Piemēram, it kā skaitās, ka šogad pieprasītā-kajam vajadzētu būt 9. septembrim – dienai ar zīmīgo 9.09.09, bet pie mums jau nākuši pie-teikt laulības vairāki pāri, kas, konsultējoties

ar astrologiem un citiem zvaigžņu pētniekiem, nonākuši pie atziņas, ka patiesībā 9. septem-bris nav tā piemērotākā diena. Šogad laulības slēgšanai ideālākais zvaigžņu stāvoklis būšot 8. augustā un uz šo dienu jau pieteikušies vairāki pāri.» Jelgavā gan esot bijuši arī pāri, kas vēlēju-šies sev rezervēt 9. septembri, taču, uzzinot, ka datums iekrīt trešdienā, pārdomājuši.

Rezumējot A. Rokjāne ar pārliecību teic, ka laulības reģistrēšana Jelgavā tomēr nav iz-zūdoša vērtība un, krīzei beidzoties, krāšņas laulību ceremonijas ar princeškleitām un limu-zīniem atkal nāks modē, tāpat, kā tas bija vēl pirms dažiem gadiem. Un varbūt tas, ka pāris nolemj laulību slēgšanu atlikt, rūpīgi izvērtējot savas finanšu iespējas, nemaz nav tik slikti.

Jelgavas pilsētas dzimtsarakstu nodaļas vadītāja aina Rokjāne «Šogad laulības slēgšanai ideālākais zvaigžņu stāvoklis būšot 8. augustā un uz šo dienu jau pieteikušies vairāki pāri.»


Formula 1

uģis gross gatavs jaunam izaicinājumammazāk par nedēļu atlicis līdz jaunās Formula 1 sezonas startam ātrumlaivām. Šogad spēcīgās Zepter Team komandas sastāvā čempionātā piedalīsies arī jelgavnieks uģis gross.

J U R i s d a R g ē v i č s

F OTO : K A l N C i E m s R AC i N g T E A m

Ceļu uz F1 sacīkstēm Gross sāka nopietni bruģēt ar 2004. gadā izcīnīto pasaules čempio-na titulu S-550 klasē. Paralēli startējot Pasau-les kausa izcīņā un Skandināvijas čempionātā, kur tika gūti daudzi goda pjedestāli, 2007. gadā Uģis savam panākumu sarakstam pievienoja arī Eiropas F2 čempiona nosaukumu. Togad viņš aizvadīja arī divas sacīkstes F1, braucot Tamoil komandas sastāvā un debijas reizē pat izcīnot augsto sesto vietu. Ar to pietika, lai Gross pierādītu savu spēju ātri adaptēties spēcīgā konkurencē.

Lai gan oficiāli Gross uzaicināts startēt Zepter Team sastāvā, viņa palīgi F1 jopro-jām būs arī Kalnciems Racing Team komanda. Sacīkstēs latvieši izmantos DAC ražojuma laivu, ko apņēmusies sarūpēt viņa pārstāvē-tā komanda, bet par dzinējiem mūsējie gādās paši. Zepter Team sastāvā kopā ar Grosu startēs deviņkārtējais pasaules čempions Gvido Kape-līni, kura vārds šā sporta veida interesentiem komentārus neprasa. Savā garajā karjerā itālis ir panākumiem bagātākais pilots Formulā 1 – viņa kontā ir 57 uzvaras atsevišķās sacīkstēs, 68 pirmās starta vietas un arī iespaidīgo titulu skaitu tuvākās piecgades laikā nevienam nav izredžu pārspēt.

slavenais Kapelīni izvēlas grosu

«Tas man ir jauns izaicinājums un tagad viss jau būs daudz nopietnāk nekā pirmajās divās sacīkstēs 2007. gadā,» gatavojoties jau-najai sezonai stāsta 37 gadus vecais Uģis Gross, kurš ar ūdensmotosportu nodarbojas jau vairāk nekā 20 gadus. «Gaidāms pamatīgs darbs, bet arī mērķi ir lieli. Mehāniķi būs gan mani līdz-šinējie palīgi Ričards Kalnciems, Pēteris Ukrins un Ints Sniķeris, gan arī Kapelīni ļaudis.»

Priecīgs par iespēju atgriezties F1 ir arī Kalnciems Racing Team līdzīpašnieks Agris Kalnciems: «Vairāku gadu garumā veiktais darbs sācis nest augļus. Kapelīni varēja izvē-lēties no vairākiem pilotiem, bet viņam bija svarīgi, lai komandā būtu laba gaisotne un pats braucējs būtu meistarīgs. Ar Kapelīni esmu sadarbojies jau vairāk nekā desmit gadus un prieks, ka šajā ekonomiski grūtajā laikā varam

tikt labā komandā bez ļoti lieliem ie-guldījumiem. Mūsu darbs ir novērtēts!»

Gross ir viens no trim Latvijas pārstāv-jiem, kurš kopš čem-pionāta dibināša-nas 1981. gadā izgājis uz starta Formulā 1. Pirmā pieredze mū-sējiem gan bija tra-ģiska – Maskavā dzimušais Viktors Kuničs, kurš startēja ar mūsu valsts karogu, 2001. gadā pat uzvarēja vienā no posmiem, taču sezonas noslēguma sacīkstēs Abu Dabi pilsētā cieta starta sadursmē un deviņas dienas vēlāk slim-nīcā mira. Pēc tam vairākus gadus bija vēro-jams klusums, līdz 2007. gadā negaidīti dalīb-nieku sarakstā parādījās Uģa Grosa vārds. Viņš arī kļuva par pirmo Latvijā dzimušo sportistu, kurš jebkad piedalījies Formulā 1.

čempionāta starts 5. aprīlī Portugālē

F1 laivas ir ārkārtīgi ātras un jaudīgas – 350 zirgspēku dzinēji un īpaši vieglā kons-trukcija līdz 100 km/h pilotiem ļauj ieskrie-ties mazāk nekā četrās sekundēs, bet motori-zēto laivu maksimālais ātrums sasniedz pat 250 km/h.

2009. gadā Formula 1 čempions tiks no-skaidrots deviņos posmos, pirmais no kuriem notiks jau šīs nedēļas nogalē Portugālē. Šogad čempionātu skārušas būtiskas izmaiņas, jo turpmāk uzvarētājs būs zināms tikai pēc diviem braucieniem, no kuriem viens risināsies sest-dien, drīz pēc kvalifikācijas, bet otrs – svētdienas pēcpusdienā. Pēc tam tiesneši summēs katrās sacīkstēs iegūtos punktus un tas, kuram to būs vairāk, arī tiks kronēts par posma uzvarētāju.

Pēc sacensībām Portimao ūdeņos braucē-jus gaida divu mēnešu pārtraukums, pēc kura būs jādodas uz mums netālo Krievijas pilsētu Sanktpēterburgu, bet vēl nedēļu vēlāk – Lahti, Somiju. Viena posma norises vietu čempionā-ta organizatori vēl nav apstiprinājuši, savukārt sezonas otrajā pusē gada noslēguma sacīkstes pa divām reizēm risināsies Ķīnā un Apvienota-jos Arābu Emirātos, kā arī Katarā.

2009. gada Formula 1 kalendārs

Posms datums valsts norises vieta1. 5. aprīlis portugāle portimao2. 6. jūnijs krievija Sanktpēterburga3. 13. jūnijs Somija lahti4. 28. jūnijs Apstiprinās vēlāk Apstiprinās vēlāk5. 4. oktobris Ķīna Apstiprinās vēlāk6. 18. oktobris Ķīna Šenzhena7. 28. novembris katara doha8. 4. decembris AAE abu dabi9. 11. decembris AAE Šarjaha

Uģis gross saņem 2008. gada labākā latvijas ūdensmotosportista kausu.


J ā n i s t i lt i ņ š


Jānis uz Jelgavu pārcēlās no Rīgas, kur pirms tam pats trenējies volejbolā, studējis Latvi-jas Sporta pedagoģijas akadēmijā un strādā-jis par trenera asistentu tēva vadītajā Rīgas Volejbola skolā.

Pirms nopietni pievērsties volejbo-la trenera karjerai, Jānis izmēģināja spēkus armijā, kur gan dienēja tikai gadu, un at-griezies pelnīja iztiku celtniecībā. Pavisam drīz Jāni Leiti uzaicināja uz Jelgavu, kur bāzējās Jelgavas rajona sporta centra un Latvijas Universitātes apvienotā sieviešu volejbola komanda. «Ar mani sazinājās Jel-gavas rajona sporta centra direktors Vladis-lavs Beitāns. Rīgā jau kādu laiku biju strā-dājis ar amatieru sieviešu komandu, tāpēc nolēmu, ka šādu iespēju nedrīkst laist garām un piekritu piedāvājumam,» atceras volejbola speciālists.

Komandā tikai viena jelgavniece

Pirmajās divās sezonās Jāņa Leita vadībā Jelgava/LU Latvijas čempionātā izcīnīja otro vietu, pērnajā sezonā palika trešās, bet šajā sezonā izcīnīja čempionu titulu. «Sa-līdzinot to komandu, kad ierados, ar paš-reizējo, lielas izmaiņas spēles stilā nav no-tikušas, taču spēlētājas gan ir citas,» stāsta Jānis. «Komandā ir arī ilgdzīvotā-jas – Līga Lejiņa, Antra Šverna, kā arī Inese Garklāva, kas spēlē jau devīto sezonu. Komandā ir tikai viena Jelgavas rajona sportiste – Jana Pogožeļska no Platones pagasta, kura karjeru sākusi pie Imanta Roziņa, pārējās ir rīdzinieces. Jelgavas rajonā ir vēl dažas per-spektīvas volejbolistes, taču viņas nespēj savienot mācības skolā ar treniņiem Rīgā. Klubs tika dibināts, lai volejbolistes, sasnie-dzot 18 gadu vecumu, neapstātos izaugsmē, bet turpinātu trenēties un spēlēt Jelgavas rajona komandā.»

Tomēr laika gaitā vairums meiteņu pārdomā un volejbolu pamet. Bieži vien vecāki uzskata, ka viņas nevar savienot mācības ar sportu. Skolas vecumā meite-nēm bieži trūkst motivācijas, ir arī daudzi

citi apstākļi, kas liek pārtraukt volejbola tre-niņus. «Bērniem jau no agra vecuma jāmāca uzvarēt un jādod iespēja spēlēt – atrasties laukumā, nevis sildīt rezervistu soliņu,» stāsta Jānis, kurš uzskata, ka visi šie apstāk-ļi noveduši pie tā, ka Jelgava/LU komandā ir tikai viena Jelgavas rajona pārstāve.

Treniņus trīs reizes nedēļā Jelgava/LU aizvada Arkā-dijas sporta kluba zālē. Jānis atzīst, ka bez Latvijas Uni-versitātes atbalsta komanda nevarētu pastāvēt. Studentes augstskola atbalsta ar stipendijām, ko-

mandas volejbolistēm nav jāmaksā mācību maksa, Latvijas Universitāte apmaksā arī sporta zāli. Atbalstu sniegusi arī Jelgavas dome, kas komandu nodrošina ar medika-mentiem, sporta apaviem, treniņtērpiem un dienas naudu izbraukumos.

galvenais mērķis sasniegts

«Pagājusī sezona ir izdevusies. Galve-nais mērķis sasniegts – izcīnīts Latvijas čem-pionu tituls. Turklāt to izdevās sa-sniegt ar spēles kvalitāti, kas ir ļoti svarīgi. Komanda šogad bija ļoti saliedēta un apzinājās mērķi.

Ikviena spēlētāja, kas devās laukumā, cīnījās ar pilnu sparu,» par sezonas gaitu stāsta Jānis Leitis. «Zaudējumu gan piedzīvojām Rīgas čempionātā, kur finālspēlē piekāpāmies savām sīvākajām konkurentēm RVS Rīga volejbolistēm. Šajā zaudējumā ir daļa manas vainas. Spēles pret Rīgas komandu vienmēr bijušas ļoti smagas un principiālas.»

Nākamajā gadā komandas mērķis ir no-sargāt pirmo vietu, taču maija sākumā vēl jāaizvada Latvijas kausa izcīņas turnīrs.

Bez volejbola neiztiek arī brīvdienās

Pārceļoties uz Jelgavu, Jānis Leitis nav varējis iedomāties, ka kļūs par skolotā-ju. Patlaban viņš ir ne tikai volejbola trene-ris, bet arī Valsts ģimnāzijas sporta skolo-tājs, un septītās klases audzinātājs. «Manas domas par skolotājiem krasi mainījušās. Jūtu līdzi tām skolotājām, kurām jālabo mājas darbi. Mana priekšrocība ir tā, ka sporta no-darbībās mājas darbus uzdot nevar,» smejas Jānis. «Skolā vadu arī volejbola pulciņu, taču atzīšos, ka skolotāja un trenera darbs viens otram nedaudz traucē un cietēji ir abi. Arī brīvais laiks atliek ļoti maz.»

Pagājusī nedēļas nogale bija viena no retajām, kura Jānim bija brīva. Taču arī tad neiztika bez volejbola – viņš bija devies uz Valmieru, kur notika rajona čempionāts.

Jelgava/lu izcīna zeltuSieviešu volejbola klubs Jelgava/lu šajā sezonā triumfēja latvijas čempionātā. ar komandu trešo pilno sezonu strādā volejbola speciālists Jānis leitis.

Jānis leitis no Rīgas pārcēlies uz Jelgavu, trenē volejbola komandu Jelgava/lU un ir skolotājs Jelgavas valsts ģimnāzijā.

komanda šogad bija ļoti saliedēta.

Volejbols


Basketbols

vai Studentu līgas čempioni kritīs Jelgavālatvijas lauksaimniecības universitātes (llu) komandas veiksmīgās sezonas dēļ, Studentu Basketbola līgas Četru fināls notiks Jelgavas sporta hallē.

J ā n i s t i lt i ņ š


Jāņa Vītola vadītā LLU komanda regulā-ro čempionātu iesāka pārsteidzoši veiksmī-gi, izcīnot 11 uzvaras pēc kārtas. Jau sezonas pirmajā mačā Valmierā ar 92:62 tika uzvarēta Vidzemes augstskola, kam sekoja vēl pārlie-cinošāka uzvara ar 81:46 pār jelgavnieka Jura Brūvera trenēto Rīgas Starptautisko ekono-mikas un biznesa administrācijas augstsko-lu (RSEBAA). Pārsteigumu nebija arī trešajā sezonas spēlē pret vienu no čempiona titula pretendentēm BA Turība. Rīdzinieki tika uz-varēti ar 90:81. Pirmajā riņķī tika pieveik-tas arī LU un Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) vienības, kas arī cīnīsies par Studentu Basketbola līgas spēcīgākās komandas titulu.

Trīs zaudējumi sezonas gaitā tika piedzī-voti pret Turību, RTU un Rīgas Stradiņa uni-versitāti (RSU), kas noslēguma tabulā pār-steidzoši ieņēma augsto 4. vietu.

Pusfināla uzvarētājs nav prognozējams

Četru fināla pirmajā spēlē jelgavniekiem pretim stāsies tituliem bagātā LU komanda, kas ir 2007./2008. gada sezonas Studen-tu līgas čempione. LU regulāro turnīru aiz-vadīja nestabili. Uzvaras pār favorītiem, tajā skaitā divreiz pārspēta Turība, mijās ar zau-dējumiem pret lejasgala komandām, kas finišā LU deva tikai 5. vietu. Ceturtdaļfinālā Pētera Bandurina vadītā komanda divu spēļu summā gan sagrāva RSU un 30. martā pusfi-nālā tiksies ar LLU. Basketbola aizkulisēs gan dzirdētas runas, ka rīdzinieki sezonu šādi aiz-vadījuši apzināti, lai pusfinālā varētu tikties tieši ar jelgavniekiem.

LU komandas rezultatīvākais spēlētājs ar vidēji 23,70 gūtajiem punktiem ir Valmiera U21 komandas spēlētājs Einārs Tukišs.

Uzvaras formula – trīs uzbrukuma līderi

Jelgavas komandas uzbrukums balstās uz trīs spēlētājiem – Tomu Neilandu un brāļiem Andri un Gati Justovičiem. Šie basketbolis-ti atrodas līgas astoņu rezultatīvāko spēlētāju sarakstā un ir nopietns drauds jebkurai ko-mandai. Svarīgu lomu spēlē arī Krists Celms

un Mārtiņš Reķis, no kuriem būs atkarīga LLU grozu aizsardzība.

«Izredzes mačā pret LU vērtēju kā 50 pret 50. Viņiem ir vairāki labi spēlētā-ji ar augstu individuālo meistarību, taču par mūsu komandas lielāko plusu uzskatu ko-mandas spēli. Ja katrs no spēlētājiem paveiks trenera uzdoto laukumā, mums ir lielas ie-spējas izcīnīt uzvaru,» mača gaitu progno-zē līgas novembra vērtīgākais spēlētājs Gatis Justovičs.

Tomēr iespējamās traumas spēles laikā, piezīmju norma vai pretinieku pārdomā-tā aizsardzība var pamatīgi iegāzt LLU komandu. Analizējot jelgavnieku spēļu pro-tokolus, tikai septiņās no 18 spēlēm bez brāļu Justoviču un Neilanda gūtās punktu ražas, vairāk par desmit punktiem spējis iemest tikai viens LLU komandas spēlētājs.

Tikmēr Latvijas Universitātes komandā līdera lomu var uzņemties kāds no septiņiem komandas rezultatīvākajiem spēlētājiem, kas ir liela priekšrocība rīdziniekiem. Arī RTU un Turības komandās nav izteiktu līderu, bet gan vairāki spēcīgi basketbolisti, kuri var izšaut jebkurā brīdī.

vai llU lauzīs rīdzinieku tradīcijas

Otrā pusfināla pārī tiksies pērnās sezonas vicečempione Turība un Edgara Pāna vadītā RTU komanda. Šajā spēlē grūti prognozēt uzvarētāju, taču par favorītiem uzskatāmi Turības basketbolisti. Par to, kura komanda būtu ērtāks pretinieks, LLU vienībai iekļūstot finālā, grūti spriest.

«Treniņā ar spēlētājiem visu izrunājām par spēles plānu,» stāsta LLU galvenais tre-neris Jānis Vītols. «Šie vairs nebūs regulārā čempionāta līmeņa mači. Komandas koncen-trēsies uz maksimālu atdevi. Zināms arī, ka LU ieradīsies labākajā virknējumā, taču arī mēs esam gatavi doties cīņā tikai par uzvaru. Zem jautājuma zīmes gan ir Kārļa Veitmaņa piedalīšanās, jo viņš ir saslimis, taču, iespē-jams, viņš izies laukumā.»

Pēdējo piecu sezonu laikā Latvijas Uni-versitātes komanda izslēgšanas mačus noslē-gusi pirmajā vai otrajā vietā, savukārt līdzīgu tradīciju, tiesa gan pēdējo četru sezonu laikā, iekopuši Turības basketbolisti, tādēļ cerēsim, ka jelgavnieki šo tradīciju lauzīs un sajauks kārtis Rīgas augstskolām.

llU galvenais treneris Jānis vītols aizvedis jelgavniekus līdz pusfinālam.


BasketbolsLatvijas Basketbola līgas

2. divīzija. 25. martā izbrauku-ma mačā BK Zemgale/Juniors ar

90:80 pieveica Rīgas Ķeizarmežs U21 un jo-projām saglabā reālas izredzes pacīnīties par kādu no LBL medaļām.

Turnīra tabula līvāni 16-4 Jūrmala 16-5 Saldus 15-6 Zemgale/Juniors 15-6 ASK/Juniors 15-8 valmiera u21 12-7 LU/Rīdzene 9-9 ventspils augstskola 10-12 Cēsis 8-14 Ķeizarmežs U21 6-13 kandava 6-15 Liepājas papīrs 5-17 Ba Rīga 3-19

Latvijas Basketbola amatieru līga. Piekto zaudējumu čempionāta otrajā posmā spēlēs par 1. līdz 8. vietu piedzīvoja sporta klubs Pērkons, kas izbraukumā ar 66:72 pie-kāpās Ventspils Variants basketbolistiem.Turnīra tabulaTurība 7-1Ķeizarmežs 4-1Līvu akvaparks 5-3Variants 5-3lielvārde 3-4latvijas universitāte 3-5Pērkons sK 1-5Salacgrīva 1-7

volejbolsLatvijas čempionāts vīrie-

šiem. Biolars/Ozolnieki volejbo-listi Latvijas čempionāta pusfināla ceturta-jā spēlē 25. martā savā laukumā ar 1:3 (21:25,

25:22, 19:25, 20:25) zaudēja Elvi/Kuldīga spor-tistiem un tagad cīnīsies tikai par bronzas medaļām. Visā pusfināla sērijā Ozolnieku vo-lejbolisti zaudēja ar 1:3.

Latvijas čempionāts sievietēm. Rīgā 21. martā risinājās Latvijas čempionāta vo-lejbolā sievietēm ceturtais sabraukums, kurā dienu pirms sabraukuma noslēguma par čem-pionēm kronēja Jelgava/LU komandu.

Latvijas Volejbola amatieru līga. 23. martā VK Ozolnieki otrajā sērijas spēlē par 5. vietu piekāpās RVS volejbolistiem ar 2:3, zau-dējot arī visā sērijā ar 0:2. Pirmajā komandu tikšanās reizē ar 3:1 pārāki bija rīdzinieki.

FutbolsLatvijas 1. līgas čempio-

nāts. Spēcīgākais Jelgavas futbola klubs turpina gatavošanos dalībai Latvijas 1.līgas čempionātā. 21. martā Jelga-vas dublieri aizvadīja maču pret JFC Skonto, noslēdzot maču ar 1:1, bet 22. martā Jelga-vas pirmā komanda aizvadīja miniturnīru Tukumā. Ar 2:1 tika pieveikti tukumnieki, bet ar 1:3 atzīts Lietuvas kluba Krouja pārākums.

džudoLatvijas universiāde. Latvi-

jas Sporta pedagoģijas akadēmi-jā 14. martā risinājās Latvijas uni-

versiādes sacensības, kurās Latvijas Lauksaim-niecības universitātes Ekonomikas fakultātes students Juris Putins svara kategorijā līdz 81 ki-logramam deviņu sportistu konkurencē izcīnīja zelta medaļu, kļūstot par divkārtējo čempionu.

Sports

BK Zemgale spēļu Kalendārs

laTviJas BasKeTBOla lĪga� 2. aprīlī plkst. 19.30 Jelgavas sporta

hallē – Zemgale/Juniors un Sk Kandava.� 3. aprīlī plkst. 19 Jelgavas sporta

hallē – Bk Zemgale un Bk Ķeizarmežs.

Jelgavnieku uzvaras un zaudējumi

F oto : m i k u S m e d Z i n i S

Biolars/Ozolnieki volejbolistus gaida cīņa par bronzas medaļām.

sporta afiša no 30. marta līdz 5. aprīlim� 30. martā Jelgavas sporta hallē –

Studentu basketbola līgas Četru fināls.Plkst. 18 rtu – Turība,plkst. 20 llu – lu.� 31. martā Jelgavas sporta hallē –

Studentu basketbola līgas Četru fināls.Plkst. 18 – spēle par bronzas

medaļām,plkst. 20 – finālspēle.� 1. aprīlī plkst. 18 pie Ozolnieku

sporta nama – garo distanču skriešanas seriāls Ozolnieku apļi 2009.� 2. aprīlī plkst. 19.30 Jelgavas

sporta hallē – latvijas Basketbola līgas 2. divīzija. Zemgale/Juniors – Sk Kandava.� 2. aprīlī plkst. 19 Jelgavas spor-

ta hallē – eiropas jaunatnes basketbola līgas u-14 (1995. gadā dzimušie) turnīra 3. posms.� 3. aprīlī plkst. 19 Jelgavas sporta

hallē – latvijas Basketbola līgas 1. divīzija. Bk Zemgale – Bk Ķeizarmežs.� 4. aprīlī no plkst. 9 līdz 18 Jelgavas

sporta hallē – eiropas jaunatnes basketbo-la līgas u-14 (1995. gadā dzimušie) turnīra 3. posms.� 4. aprīlī plkst. 10 Jelgavas spor-

ta hallē – Jelgavas pilsētas čempionāts un Sweedbank kausa izcīņa basketbolā vīriešiem.� 4. aprīlī plkst. 10.45 pie Ozolnieku

sporta nama – garo distanču skriešanas seriāls Ielūdz Ozolnieki 2009 pirmā kārta.� 4. aprīlī no plkst. 13.30 līdz

18.45 latvijas Krājbankas ledus hallē – ZaHl kausa izcīņa.� 4. aprīlī plkst. 14 llU zālē Tērvetes

ielā 91 – latvijas Basketbola amatieru līga. Pērkons Sk – Ba Turība.� 5. aprīlī no plkst. 9 līdz 18 Jelgavas

sporta hallē – eiropas jaunatnes basketbo-la līgas u-14 (1995. gadā dzimušie) turnīra 3. posms.� 5. aprīlī no plkt. 13.45 līdz

17.45 latvijas Krājbankas ledus hallē – ZaHl kausa izcīņa.

Uzbrukumā BK Zemgale/Juniors spēlētājs andris Justovičs.


Apaļais galds

vietējā tūrisma krieviskais akcentslīdz ar pavasari uzplaukst arī vēlme ceļot un iepazīt pasauli. līdzekļus ārzemju ceļojumiem krīzes apstākļos var atrast retais, tāpēc loģisku akcentu patlaban var likt uz vietējo tūrismu.

o lG a B u tā n e

F oto : s a n t i s z ī B e R G s

u n a R h ī v s

Jo vairāk tāpēc, ka Zemgale beidzot nonāku-si Latvijas, un ne tikai Latvijas, ceļotāju intere-šu lokā.

Pie redakcijas apaļā galda par vietējā tūrisma krievisko akcentu sarunājās gids Jurijs Petrovs, jaunceļamā viesnīcu kompleksa Van-zeres menedžeris Jevgeņijs Jermolajevs, uzņē-mējs un žurnāla Ruslo izdevējs Anatolijs Cvet-kovs, kapteinis un Liepājas burinieka Lībava līdzīpašnieks Anatolijs Molokanovs un šī paša kuģa bocmanis Igors Bobrovs.

Jurijs Petrovs: – Jau kādus desmit gadus Jelgavā pastāv vietējo vēstures un novadpētnie-cības entuziastu apvienība, kas vada ekskursi-jas pa pilsētu un rajonu krievu un vācu valodās. Ar neseno pievienotās vērtības nodokļa likmes paaugstināšanu līdz 21 procentam var progno-zēt ievērojamu iebraukušo tūristu skaita sama-zināšanos 2009. gadā. Par spīti tam, esam iz-strādājuši kopēju programmu Rustur-Kurlan-dija Krievijas un krieviski runājošai auditori-jai, ko popularizējam un piedāvājam 2009. gada tūrisma sezonā, īpaši Jelgavā, Jelgavas rajona Vilces pagastā un Bauskas rajona Rundāles pagastā. Mūsu apvienība sadarbojas ar Rundā-les pils muzeja baroka inscenējumu ansambļa Ceremonija dalībniekiem un Napoleona laika kara vēstures rekonstrukcijas klubu.

Retie Jelgavas uzņēmēji un krievu tūrisma speciālisti, kas mēģinājuši sadarboties ar vie-tējās pašvaldības tūrisma organizācijām, no-nākuši pie bēdīga secinājuma: mūs nedzird. 18 darba gados esmu pārliecinājies, ka Jelgavā valda absolūts sadarbības un atbalsta trūkums, neieinteresētība tūrisma krievu komponentā. Jautājums paliek atklāts un prasa diskusiju un publisku apspriešanu – tieši 2009. gada vasarā paredzamo pašvaldību vēlēšanu priekšvakarā.

Jevgeņijs Jermolajevs: – Drīz tūristi varēs izmantot jauno viesnīcu kompleksu Vanzeres, ko par Krievijas un Latvijas privātuzņēmēju lī-dzekļiem plānots uzbūvēt Valgundes novadā. Jaunais tūrisma objekts taps pie Rīgas-Liepā-jas šosejas 41. kilometra, Vanzeres salā (dēvētā arī par Pīļu salu) Lielupē. Kompleksa centrā būs VIP zona ar viesnīcu 30 viesiem – atseviš-

ķām koka guļbūvēm. Nākotnē mēs vienlaikus spēsim uzņemt līdz 50 atpūtniekiem. Sala ce-ļotājiem piedāvās ne tikai komfortablu apme-šanās vietu, bet arī iespēju pēc sirds patikas makšķerēt, sauļoties un peldēties. Jahtu noma dos iespēju izbraukt Rīgas jūras līcī un Bal-tijas jūrā. Sala ir slavena ar savu vēsturi: šeit 1812. gadā gāja cauri Napoleona karapulki, bet no Pirmā pasaules kara laikiem saglabāju-šās kauju pēdas. Manuprāt, ekskursijas krievu valodā šeit būs pieprasītas.

Anatolijs Cvetkovs: – Jelgava ir unikāla ar to, ka tā ir vienīgā Latvijas pilsēta, no kurienes savulaik desmit gadus pārvaldīja Krieviju. Šo faktu nevar noklusēt, un krievu komponents Jelgavas vēsturē jāuztur. Sadarbojoties ar Lat-vijas krievu rakstnieku organizāciju, ar ko kopā izdodam žurnālu Ruslo [Gultne – tulk.], kļuvis zināms, ka tūristu grupu ceļojumi uz Jelgavu ir pieprasīti Maskavas rūpnīcā ZIL, kas lūdz uzņemt kaut vai bērnus.

Kamēr gidi un novadpētniecības entuzias-ti meklē atbalsta un saskares punktus, detektīvi [A. Cvetkovs ir juridiskās firmas Leģenda īpaš-nieks – aut.] Jelgavas robežās atrod reālus vēstu-res pieminekļus. Tas, ko izdevies atklāt pavisam nesen, aprakstīts žurnāla Ruslo 2008. gada 1. (2)

gids un novadpētniecības entuziasts Jurijs Petrovs: «18 darba gados esmu pārliecinājies, ka Jelgavā valda absolūts sadarbības un atbalsta trūkums, neieinteresētība tūrisma krievu komponentā.»

Jaunceļamā tūrisma kompleksa vanzeres menedžeris Jevgeņijs Jermolajevs: «vanzeres sala ir slavena ar savu vēsturi: šeit 1812. gadā gāja cauri napoleona karapulki, bet no Pirmā pasaules kara laikiem saglabājušās kauju pēdas.»

Uzņēmējs anatolijs Cvetkovs, žurnāla Ruslo izdevējs: «Jelgava ir unikāla ar to, ka tā ir vienīgā latvijas pilsēta, no kurienes savulaik desmit gadus pārvaldīja Krieviju.»

numurā. Īsumā stāsts ir šāds. Reiz Miera kapos, netālu no vecticībnieku kapličas, es uzgāju sim-bolisku apbedījumu ar piemiņas plāksni. Uz-raksts vāciski vēstīja: «Frīdriha Zēberga piemi-ņai, dzimis Sanktpēterburgā 1871. gada 27. sep-


tembrī, miris Ziemeļu ledus okeānā 1902. gada oktobrī». Kopā ar kolēģiem sakopām to, kas ne-pārprotami bija pamests un tā arī izskatījās. Kas gan bija šis cilvēks?

Pameklējot arhīva dokumentos, atklājās interesantas lietas. Latvietis Frīdrihs Zēbergs, kas, iespējams, izglītību guvis Jelgavā, bija Krievijas patriots. Ģeologa barona Eduarda Tolla vadītās ekspedīcijas sastāvā, kur pieda-lījās arī flotes leitnants Aleksandrs Kolčaks un citi jūras un zinātniskās izpētes speciālis-ti, astronoms un magnetologs, fizikas doktors F. Zēbergs piedalījās polāros pētījumos Ziemeļu zemes arhipelāga apkaimē. Viņš gāja bojā 31 gada vecumā Ziemeļu ledus okeāna skarbajos klimatiskajos apstākļos, meklējot noslēpumaino Saņņikova zemi. Jautājumu vēl ir daudz, mēs turpinām pētīt. Atrastais piemineklis iepazīstināja mūs ar novadnieka dzīves gājumu, kur vienkopus saplūst drosme un zinātnieka varoņdarbs, kalpošana dzimte-nei un traģēdija. Par šo tēmu top grāmata, ko rakstām kopā ar Krievijas Rakstnieku savienī-bas biedru Juriju Pavlovu.

Anatolijs Molokanovs: – Liepāja ir jūr-nieku pilsēta. Arī mums pienākuši laiki, kad daudzi zaudējuši darbu, tostarp arī es. Biju spiests lauzīt galvu, ko darīt un ar ko nodar-boties turpmāk. Man sen bija sapnis uzbūvēt hercoga Jēkaba laiku fregati. Un lūk, ieguldot paša līdzekļus, kā arī izmantojot pašvaldības un valsts palīdzību [kopumā 350 000 eiro – aut.], 2007. gada maijā Petrozavodskas kuģu būvēta-vā Varjag tika sākta buru motorjahtas Lībava būve. 2008. gada septembrī tā tika iesvētīta un nolaista ūdenī. Par tās tiešu prototipu var uz-skatīt prinča Morica jahtu Neptūns. Tās attēlu Vilema van de Veldes 1650. gada gleznā Lībava atkārto pat detaļās.

Darbs tika veikts pēc visiem noteikumiem un paražām, kādas bija izplatītas pirms trim gadsimtiem. Projektējot kuģi, tika pētīti muzeju materiāli, konkrēti, holandiešu kuģu zīmējumu albumi, kas glabājas Sanktpēterburgas Kara jūr-niecības muzejā, kā arī vācu vēsturnieku grā-matas. Identiskumu panākt palīdzēja arī latvie-šu autora A. Zalstera grāmata Hercoga Jēkaba burinieki.

To, ko Kurzemei 17. gadsimta sākumā paveica hercogs Jēkabs, var salīdzināt tikai ar Pētera Pirmā paveikto Krievijā. Tolaik Kurze-mei tapa ne tikai rūpniecība, bet arī sava flote, kurai kuģus vispirms būvēja holandieši, bet vēlāk arī pašu meistari. Tika uzbūvēti vairāk nekā 40 kara un gandrīz 80 tirdzniecības kuģi, ko augstu vērtēja pat Anglijā. Ar uzticamu floti kurzemnieki droši devās tālās ekspedīcijās – 17. gadsimta nogalē hercogistei jau piederēja divas kolonijas: Gambija Āfrikā un Tobago sala pie Dienvidamerikas krastiem.

No Karēlijas priedes būvētā Lībava jau veikusi pārbraucienu pa Baltijas jūru, Oņegas un Ladogas ezeriem, Sviru un Ņevu. Līdz piederī-bas ostai – Liepājai – paveiktas 980 jūras jūdzes

visdažādākajos laika apstākļos. Sanktpēterburgā veiktā sānsveres pārbaude parādīja, ka burinieka stabilitāte pat pārsniedz projek-tēto, par ko komanda pārlieci-nājās arī vētras laikā Somu jūras līcī. Lībava ir teicami vadāma un lieliski iet ar vēju jebkādos laika apstākļos.

Igors Bobrovs: – Lībavas garums ir 16,5 metri, platums – 4,5 metri, iegrime – 1,2 metri. Buru laikums ir 102 kvadrātmet-ri, bet dzinēja jauda – 120 zirg-spēku. Kuģis aprīkots ar mūs-dienīgām navigācijas ierīcēm un nepieciešamajiem glābšanas lī-dzekļiem. Lībava tika projektē-ta par tūrisma kuģi – tās piecās divvietīgajās kajītēs ar komfor-tu var ceļot desmit pasažieru (uz borta ir ne tikai tualetes un dušas kabīnes, bet arī sauna). Neilgam izbraucienam netālu no krasta Lībava var uzņemt līdz 14 cilvē-kiem. Mūsu īstenotais projekts raisa interesi un ir populārs Lat-vijas iedzīvotāju vidū. Vienu no nākamajiem projektiem – lielga-balu izgatavošanu – finansiāli atbalstīja pazīsta-mais latviešu komponists Zigmars Liepiņš. Pēc seniem paraugiem jau izlieti divi nelieli borta lielgabali.

Kad sāksies tūrisma sezona, ar burinieku varēs veikt iepazīšanās ekskursijas. Jau ir izstrā-dāta elektroniskā gida programma ekskursi-jai pa Liepājas ostu, apmeklējot zivju konser-vu rūpnīcu un bāku. Plānojam piedalīties ik-gadējā seno burinieku regatē Baltic Sail, jau saņemts uzaicinājums uz Pilsētas dienas svinī-bām Tallinā. Lībavu gaida arī kaimiņos – Klai-pēdā un Ventspilī. Interesentiem var tikt orga-

nizēts teju vai jebkāds ceļojums, līdz pat piln-vērtīgam jūras braucienam.

– Atliek tikai piebilst, ka pērn 5. Latvijas tūrisma forumā kuģis Lībava Valsts tūrisma attīstības aģentūras konkursā tika atzīts par labāko un Veiksmīgāko izklaides tūrisma jauno produktu 2008. gadā.

Sarunā pārliecinājāmies, ka krievu kom-ponents vietējā tūrismā ir paliekoši ierakstīts Latvijas vēsturē. Atliek tikai strādāt, meklēt do-mubiedrus un kopīgi censties – pat ja reizēm šķiet, ka tevi nedzird, nevar neredzēt tevis pa-veikto...

anatolijs Molokanovs, kapteinis, kuģa lībava līdzīpašnieks: «To, ko Kurzemei 17. gadsimta sākumā paveica hercogs Jēkabs, var salīdzināt tikai ar Pētera Pirmā paveikto Krievijā.»

igors Bobrovs, žurnālists, kuģa lībava bocmanis: «neilgam izbraucienam netālu no krasta lībava var uzņemt līdz 14 cilvēkiem.»

Burinieks lībava liepājas ostā.


Padomi

pavasarī vērtīga ir ikviena jauna zaļa lapiņa

G a ļ i n a s t u B a i lo va

F oto : i e va s Ž u k au s k a s

p e R s o n ī G a i s a R h ī v s ,

i lo n a d aģ e u n M i k u s M e d z i n i s

Vispirms svarīgi izvērtēt, kur zaļumi tiks audzēti – telpās, siltumnīcā vai laukā un – kādam mērķim. Taču jebkuru no pavasara augiem var iegūt ikviens, kurš jūt vajadzību pēc kaut kā svaiga un veselīga.

Pavasara dārzs uz virtuves palodzes

«Visiem zināmie un populārākie, protams, ir lociņi. Sīpolus, kam miera periods beidzies, iestāda kādā traukā. Vislabākie ir vidēja izmēra sīpoli, no tiem lociņus varēs iegūt ilgāku laiku un lietot pakāpeniski. Loki būs arī sulīgāki. Sīksīpoliņi nebūs īsti piemēroti, jo loku būs pavisam maz. Lai iegūtu lociņus sviestmai-zei, sīpolu var ielikt arī kādā traukā ar ūdeni,» stāsta I. Žukauska, piebilstot, ka sīpolu augsnē vai ūdenī nevajadzētu likt pārāk dziļi, pietiks, ja būs nosegta tikai apakšējā trešdaļa, jo tādējādi tas var dzīt saknītes, bet pats nebojājas.

Piemērotus sīpolus steidzināšanai var nopirkt veikalā, arī tādu, kuram spraucas laukā zaļš asniņš. Taču jāievēro – sīpols nedrīkst būt bojāts vai mīksts. Ir sīpolu audzētāji, kuri sīpolus speciāli apstrādā ar preparātiem pret dīgšanu un šādam sīpolam, to pārgriežot, var redzēt brūnu, bojātu dīgļpumpuriņu, tāpēc loki nesanāks.

«No sējamiem garšaudziņiem svarīgu vietu ieņem kressalāti – visātrāk un vienkāršāk iegūs-tamie. Jāiegādājas sēklas, audzējamā traukā ieber mitru substrātu, blīvi izsēj sēkliņas, aplaista, līdz sadīgšanai var pārsegt ar plēvi. Jau pēc dažām dienām salātiņi sadīgst un piektajā dienā – labu apetīti. Tā kā tie ļoti labi sader ar olām, ir piemē-roti Lieldienu galdam,» atklāj docente.

Tāpat var rīkoties arī ar lapu sinepēm, tikai tās mazliet ilgāk augs. Ir dzirdēti ieteikumi diedzēt zaļumu sēkliņas arī uz salvetēm, marles, filtrpapīra. «To var darīt, bet tad vairāk jāuz-mana no iekaltēšanas un es tomēr rekomendē-tu augsni vai substrātu, tāpēc, ka zaļumi ilgāk saglabā kvalitāti un tos var baudīt ilgāku laiku,» pieredzē dalās zinātniece.

Īpaši bagātas ar askorbīnskābi ir lapu kārve-les, kuru lapiņas atgādina pētersīļu lapiņas, bet garšas buķetē jūtams anīsa piesitiens.

«Savā virtuves dārziņā var iesēt arī redīsus. Uz palodzes saknes gan tiem neveidosies, bet redīsu vērtība ir jaunajās lapiņās, kas satur gan vitamīnus, gan vērtīgas ēteriskās eļļas. Sēklu firmas piedāvā arī redīsus, kuri speciāli domāti nevis sakņu, bet lapiņu ieguvei,» stāsta I. Žukauska.

Docente aicina izveidot pavasara virtuves dārziņu, izmantojot puķu kasti, kurā parasti vasarā audzē puķes uz balkoniem vai palo-dzēm. Tam piemēroti, tā saucamie, steidzināmie dārzeņi – no iepriekšējā gadā izaudzētiem dār-zeņiem – selerijām, bietēm, fenheļa, tos iestādot traukos, var iegūt pirmos zaļumus. Protams, uz palodzes audzētie nav līdzvērtīgi dabā auguša-jam, taču daudz labāk nekā nekas.

dārzā pirmās ienākas skābenes

«Ja ir dārzs, pirmos zaļumus var iegūt no skābenēm, dažādiem ziemcietīgiem sīpoliem,

rabarberiem, uz ziemu palikušiem pētersīļiem, selerijām, fenheļa, dažādiem ilggadīgiem gar-šaugiem, kuru jaunajās lapiņās ir organismam daudz spēcinošu vielu, un, tā kā tajos jau ir gar-šaugiem raksturīgās ēteriskās eļļas, tie noderī-gi arī salātu garšas uzlabošanai un dažādoša-nai. Ja dārzā jau augusi lapu kārvele un gurķu mētra, to sēklas būs iesējušās un pavasarī dos pirmos salātus. Gurķu mētras lapiņām piemīt izteikts svaigu gurķu aromāts un tās noderī-

pavasarī cilvēka organisms pēc ziemas ir novājināts un tam nepieciešami vitamīni un uzturvielas. latvijas lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības fakultātes docente ieva Žukauska pārliecināta, ka viens no veidiem, kā papildināt enerģijas krājumus, ir pirmie pavasara garšaugi.

latvijas lauksaimniecības universitātes lauksaimniecības fakultātes docente ieva Žukauska: «visiem zināmie un populārākie pavasara augi, protams, ir lociņi.»

Redīsu vērtība ir jaunajās lapiņās, kas satur gan vitamīnus, gan vērtīgas ēteriskās eļļas.


gas gan pie salātiem, gan skābpiena ēdieniem un dzērieniem. Pavasarī savus lokus mums dāvā arī savvaļas ķiploki – lakši. Tie ir aizsar-gājamo augu sarakstā, tādēļ audzējami būtu dārzā. Veselīgam uzturam ļoti vēlamas ir avot-kreses, sauktas arī par avotu ķērsām. Tām patīk ēnaina, stipri mitra vieta, audzējamas gan ēnainā stūrī siltumnīcā, gan arī dārzā. Sīkās sēkliņas iesēj, pārklāj ar plānu augsnes vai vēl labāk – smilšu – kārtiņu un uztur mitrumu. Kad augi sadīguši, pats galvenais ir tos aprasi-nāt pietiekoši bieži, tad tie aug svaigi un maigi. Vasarā augi veido daudz dzinumu un strauji vairojas,» stāsta zinātniece arī par ikdienā tik bieži nelietojamiem augiem.

galvenais – visu lietot ar mēru

Docente stāsta, ka pavasara salātus var bagātināt: «Ar upeņu, liepu, bērzu vai kļavu pumpuriem – tos sakapājot un pēc saviem ieskatiem un garšas vēlmēm pievienojot sa-lātiem. Var izmantot arī ēdamos ziediņus, jo tie satur ziedputekšņus, ēteriskās eļļas un vēl daudz vērtīgu vielu. Ja ziedi ir lieli, salātiem pievieno ziedlapiņas, sīkos ziediņus varam likt klāt veselus. Pavasara ēdamie ziedi – gaiļbik-sītes, māllēpes, pienenes, augļu koku un gar-šaugu ziedi.»

I. Žukauska uzskata, ka garšaugus un citus zaļumus mēs uzturā lietojam tādā daudzumā, ka kaitēt veselībai tie nevarētu. «Ja runājam par augu sulu, tēju lietošanu it kā veselības stiprināšanai, jānoskaidro, vai organismam tieši šie augi un tādā koncentrācijā piemēroti. Piemēram, nātru sulas, kuru arī iesaka pava-sarī gatavot, sastāvā esošās vielas var ietekmēt organismu ļoti dažādi. Paaugstināt asins recē-šanu, piemēram. Ir cilvēki, kuriem tas nepie-ciešams, bet citiem var nenākt par labu vai būt kaitīgi. Taču katrā ziņā, salāti diez vai kaitēs.

Esmu piekritēja ārsta Teofras-ta Paracelza 16. gadsimtā teik-tajam: «Nekas nav bez indes, visas lietas ir indīgas. Tikai mērs ir tas, kas tās padara ne-kaitīgas.»,» padomu dod Ieva Žukauska.

Kā uzlabot salātu garšu

Visvērtīgākie zaļumi salātos ir svaigā veidā, jo, termiski ap-strādājot, daudzas vērtīgas sa-stāvdaļas mazinās. Lai uzlabotu garšu, salātus var gatavot ar vis-dažādākajām mērcēm, te fantā-zijai ir plašs darbības lauks.

«Skābināšanai ieteiktu svaigu citrusaug-ļu sulu, piemēram, citronu, laimu, apelsī-nu, pamelo vai dzērveņu sulu. Saldināšanai – medu. Neuzskatu, ka ir būtiska atšķirība, ko lietojam – eļļu vai krējumu. Krējuma vietā labi noder jebkurš skābpiena produkts. To nosaka arī salātu sastāvdaļas, kas ar ko labāk sader, kā arī tas, kā mums pašiem labāk garšo. Lociņus ieteicams sajaukt ar biezpienu vai kādu citu skābpiena produktu, lai slāpētu to specifisko smaržu, ja ejam sabiedrībā. Nedo-māju, ka no visveselīgākajiem salātiem gūsim kādu labumu, ja mums nebūs pieņemams to aromāts, izskats un garša, jo līdzdarbojas arī psiholoģiskie aspekti. Augu izmantošana ne-aprobežojas tikai ar uzturu. To sastāvā esošo vērtīgo vielu dēļ augus var lietot arī, piemē-ram, kosmētikā. Pieneņu piensulu atšķaidī-tu ar ūdeni var izmantot kā losjonu vasaras raibumu mazināšanai, plankumu un pinņu ārstēšanā. Nātru lapu uzlējumu lieto matu ska-lošanai, lai tos spēcinātu, novērstu pastiprinā-tu izkrišanu,» citas pavasara augu izmantoša-nas iespējas uzskaita docente.

augi stiprina imūnsistēmu

Labumu var gūt arī no savvaļas augiem. «Visplašāk lieto pieneņu jaunās lapiņas, ba-landas, jaunās nātru lapas, virzu, gārsu, gaiļbiksītes, pļavas skābenes. Šajos augos ir C vitamīns, īpaši ar to bagātas ir gaiļbiksī-šu lapas. E vitamīns, karotīns, hlorofils, an-tioksidanti, minerālvielas – šīs vielas stipri-na imūnsistēmu, tātad noderīgas mūsu ve-selībai. Noteikti jāievēro šo augu augšanas vieta, vai tie aug tīrā vidē, vai nepastāv var-būtība, ka tie no apkārtējās vides uzkrāju-ši kādas kaitīgas vielas. Var izmēģināt savā ēdienkartē vairāk vai mazāk pazīstamu, dārzā audzējamu salātaugu, kuri ir tikpat veselīgi, kā iepriekš minētie. Tie ir zaķkā-posti, mizuma, rukola, portulaks, spināti, ci-goriņsalāti, endīvijas, dažādi sīpolaugi, lapu bietes. Un cik daudzveidīgi var būt mums visiem zināmie salāti – bez lapu un galviņsa-lātiem ir arī šķinamie, kraukšķīgie krokoto lapu un galviņu tipa, ozollapu,» rezumē Ieva Žukauska, aicinot ikvienu izmantot pavasa-ra dotās iespējas.

salāti un lociņi ir ļoti veselīgi un stiprina imūnsistēmu.sīpolu augsnē vai ūdenī nevajadzētu likt pārāk dziļi.

lociņus var audzēt arī uz balkona.


Privāti

māksla meklēt priekulīdzās Ģederta eliasa muzejam mitinās rokdarbu un amatnieku izstrādājumu veikaliņš ar nosaukumu, kas raisa atmiņas par pagājušiem laikiem – Daiļrade un kurā saimnieko Baiba krūmiņa.

i l z e lu k s t i ņ a


Baiba Krūmiņa ir kodols, ap kuru pulcējas tie jelgavnieki, kuru vaļasprieks ir radīt skais-tas lietas. Saruna par viņas pašas vaļasprie-kiem ātri vien izvērsās sarunā par Daiļradi, jo tā ir Baibas lielākais lolojums. «Esmu atradusi prieku tajā, kas man ir,» teic saimniece.

gribot, negribot – māksla ir asinīs

«Baiba ļoti jūt mākslu un labi tajā orientē-jas – viņa prot atlasīt tā falšo mākslu no īstām pērlēm. Viņa tiešām tur mūs visus kopā,» tā kolēģi raksturo Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstu-res un mākslas muzeja māksliniece un gobelē-nu meistare Mārīte Leimane.

«Tā māksla man laikam no tēva – Jāņa Vil-kārša. Viņš arī bija tas, kurš virzīja mani stāties Latvijas Mākslas akadēmijā. Tā jau sanāk, ka esam mākslinieciska ģimene – dēls stikla māks-linieks, vīrs viens no pirmajiem sarīkoja kinē-tiskās mākslas izstādi, meita agrāk auda, brā-ļadēls Mārtiņš ir scenogrāfs. Tēvs bija drīzāk amatnieks, bet viņš mani uz akadēmiju bīdīja, jo tur bija lielāka brīvība domāšanā. Akadēmi-jas laikā baudījām vasaras zaļās prakses, bija arī bohēma, lai gan tagad, man šķiet, jaunieši to izprot citādi. Mēs varējām vakarā aizbraukt uz Tallinu, visu nakti tur staigāt un pētīt, bet nā-kamajā dienā – uz lekcijām. Toreiz viss bals-tījās uz interesi, un nebija ne narkotiku, ne dzeršanas, ne kautiņu. Sākumā jau abas ar tā laika draudzeni Ausmu Auziņu bijām tādas kā pāķītes starp Rīgas bērniem, bet tas nebija ilgi – ātri saradām,» stāsta māksliniece. «Akadēmijā ieguvu diplomu kā dekoratīvās mākslas māksli-niece, pēc tam ilgus gadus biju Jelgavas galvenā māksliniece. Patiesību sakot, īsti pilsētas nekad neesmu mīlējusi, krietni labāk jūtos laukos, bet, redz – visu mūžu Jelgavā nodzīvoju! Tomēr tas, kas pēdējos gados Jelgavā panākts ar apstādī-jumiem un ziediem, ir licis man pilsētu vairāk iemīlēt – tas ir ļoti skaisti!» priecājas Baiba.

Tilts starp mākslinieku un pircēju

Nu jau divpadsmit gadus pie Akadēmi-jas ielas nama līdzās muzejam rotājas izkār-tne – Daiļrade. «Kādreiz jau bija vesels veikalu tīkls pa visu Latviju. Sākām tur, kur tagad ir galerija Suņa taka. Ar laiku tīkls pajuka, bet mēs palikām un savu veikaliņu par Daiļra-

di nosaucām aiz cieņas pret vecajiem laikiem. Es gan redzu, ka daļu cilvēku tas mulsina, un viņi nemaz nenāk iekšā!» smejas saimniece un piebilst, ka ir arī pastāvīgie klienti un tādi cilvēki, kuri īpaši brauc no Rīgas. Tomēr tie, kuri šo vietu pazīst vislabāk, ir Jelgavas māks-linieki, amatnieki un rokdarbnieki, kuru gata-votās lietas Baiba kā magnēts velk vienkopus. «Galvenā šī veikala ideja jau arī ir – lai cilvē-kiem būtu iespēja parādīt savu vaļasprieku un, jā, arī mazliet nopelnīt. Nekāda dižā pelnīša-na gan šādi nesanāk, tāpēc citos salonos nereti piedāvā arī rūpnieciski gatavotus nieciņus, bet šeit visi darbiņi ir gatavoti kā vaļasprieks,» stāsta Baiba. Daiļradē gozējas gan sudraba rotas, gan adījumi un tamborējumi, apglez-nots zīds, brīnišķīgi pinumi un daudz kas cits. «Cilvēki bieži ir pārsteigti, ka šeit tik daudz visa kā. Es pat brīnos, ka daudzi nāk iekšā un saka – nemaz nezinājām, ka te kas tāds ir! Bet mēs šajās telpās mītam jau kopš 1998. gada,» brīnās saimniece.

«Man pašai tuvākie drīzāk ir tamborēju-mi – jau akadēmijas laikos, kad nenotika lek-cijas, tamborējām. Protams, šādas preces nav plašam patēriņam, bet jāsaka, ka nu jau kādus piecus gadus cilvēki sāk atkal novērtēt adīju-mus. Patiesībā jau esmu slikta pārdevēja – man drīzāk patīk ar klientiem aprunāties – maz domāju par tirgošanu. Un vēl man ir tāds niķis godīgi pateikt, ja, piemēram, kāds auskars ne-piestāv. Reizēm ir tā, ka pavaicā viedokli, bet

pēc tam brīnās,» smejas saimniece. Tiesa, līdzās nedaudzajiem citiem Jelgavas mākslas salo-niem Daiļrade bieži tiek piemirsta. «Tas varbūt tāpēc, ka esam veikals, nevis salons. Nezinu, bet, re, kā turamies! Vienīgi to netaisnību gan gribu labot – bieži tiek teikts, ka mūsu Ulda Rogas gleznas Jelgavā nemaz nevar nopirkt. Muļķības! Pie mums var,» stāsta Baiba.

Krievu laikā bija interesantāk

Vēl padomju laikos māksliniece arī sadar-bojās ar arhitektiem, veidojot interjerus. «Taisī-jām veco kafejnīcas Madara interjeru, vēl prātā palicis interjers alus bāram Šauļos. Tie bija ļoti interesanti laiki. Patiesībā, grēks jau tā teikt, bet krievu laikos vispār bija interesantāk, jo toreiz brīvība gruzdēja sirdī, tas bija kas īpašs. Kad sākās atmoda, domājām, ka esam zudusī paaudze, bet patiesībā mēs esam bagātāki gan emociju, gan pieredzes ziņā. Pa šiem gadiem esmu iemācījusies neuztraukties par politiku. Visu zinu, bet uztveru mierīgi, jo dzīvē vis-pirms jātiek galā ar sevi. Neesmu kristiete, bet Dievam ticu – mani vecāki bija drīzāk dievtu-ri un sevi saistīja ar latviešu tradīcijām un uz-skatiem. Tā nu es pie sevis pētu attiecības ar Dievu. Zinu to, ka tās lietas, kas dzīvē ir lemtas, nekur nepazudīs – īstajā laikā viss notiks. Arī ar to pašu krīzi galā tiekam gluži labi. Nedze-ram vairs sulas, bet zaptsūdeņus. Ļoti daudz var atrast sevī,» secina māksliniece.

Baiba Krūmiņa: «Cilvēki bieži ir pārsteigti, ka šeit ir tik daudz visa kā.»


F oto : S a n t i S Z ī B e r g S Fotohronika

llU ekonomikas fakultātes studenti 26. martā jau vienpadsmito gadu atzīmēja Eku dienu, kas sākās ar tradicionālo gājienu no 4. dienesta viesnīcas, kurā mīt vairums topošo ekonomistu, līdz fakultātes ēkai svētes ielā.

Jelgavas baltajos kreklos uzstājās aiša, kas kopā ar lielvārdes kori ierakstījusi ainara virgas un guntara Rača dziesmu Tas nekas. Tā pirmo reizi tika izpildīta latvijas mūzikas ierakstu gada balvas ceremonijas noslēgumā un drīz nonāks latvijas radiostacijās.

Trešajā Jelgavas 1. ģimnāzijas Absolventu kausa izcīņā basketbolā, kuru organizē skolotāja Rasma Šķiliņa, piedalījās arī 1992. gada absolventi Renārs Kaupers un Jānis Jubalts.

ekonomikas fakultātes mācību spēki sveic Eku dienas dalībniekus. vidū – kādreizējais Jelgavas mērs, tagad Uzņēmējdarbības un vadības katedras vadītājs Uldis ivans.

Absolventu kausa izcīņas vecākie dalībnieki – 1980. gada absolvents guntis Tramdaks un 1979. gada absolvents Juris Kaminskis.

Kopā pulcējušies visi Absolventu kausa izcīņas dalībnieki.


Afiša no 30. marta līdz 5. aprīlim

informāciju par izklaides iespējām Jelgavā un Jelgavas rajonā sūtiet uz e-pastu nj@jelgavn ieki.lv

JelgavāPiRMdien, 30. MaRTā

Jelgavas sporta hallē � – Studentu bas-ketbola līgas Četru fināls.

Plkst. 18 RTU – Turība, plkst. 20 LLU – LU.

OTRdien, 31. MaRTāJelgavas sporta hallē � – Studentu bas-

ketbola līgas Četru fināls.Plkst. 18 – spēle par bronzas medaļām,

plkst. 20 – finālspēle.

TReŠdien, 1. aPRĪlĪJelgavas baltajos kreklos � – Dj milžu

cīņas – Dj Jax pret Dj Johansonu.

CeTURTdien, 2. aPRĪlĪPlkst. 19 Jelgavas kultūras namā � –

Olgas Rajeckas un Lielvārdes Violetā kora koncerts.

Koncertprogrammā skanēs gan Koru karos izpildītās dziesmas, gan labi zināmas dziesmas no Olgas Rajeckas repertuāra, gan arī jauni, vēl neredzēti priekšnesumi.

Lielvārdes Violetais koris tika izveidots 2008. gada vasarā, lai piedalītos televīzijas šovā Koru kari. Koris Olgas Rajeckas vadībā iekļuva finālā, iegūstot otro vietu. Pēc Koru kariem Lielvārdes Violetais koris uzsācis plašu koncertturneju.

Kora dalībnieki uzsver, ka tagad redzēt šova finālistus, dzirdēt sirdis saviļņojošās un līdzi dziedamās dziesmas iespējams klātie-nē – pozitīvisma, gaišuma, prieka un kvalitātes pilnā koncertā ar Olgas Rajeckas Violeto Liel-vārdes kori un dziesmām Ziemeļvējā, Bitītes, Svētuguns, Raganas dziesmiņa pirms sprieduma pasludināšanas, Rikšiem bērīti es palaidu un, protams, ikviena skatītāja sirdis iekarojušo un atmiņā palikušo dziesmu Chi chi chi, cho cho cho, kā arī citām – jaunām un vēl nedzirdētām dziesmām.

Koncertā piedalīsies arī kora vokālais va-dītājs Artūrs Mangulis, grupa Trīs vaļi un kora horeogrāfe Linda Mangule.

Biļešu cena Ls 6, 5 un 4.Plkst. 19.30 Jelgavas sporta �

hallē – Latvijas Basketbola līgas 2. divīzija. Zemgale/Juniors – SK Kandava.

5. aprīlī plkst. 19 – balets Tango Plus. Ceļojumi.

Latvijas Nacionālais teātris �Lielā zāle31. martā un 3. aprīlī plkst. 19 – Hipnotis-

kais brauciens.1. un 2. aprīlī plkst. 19, 4. aprīlī plkst.

18 un 5. aprīlī plkst. 12 un 18 – Teātra žurka 2009 jeb Kornēlijas atgriešanās.

4. aprīlī plkst. 12 – Ļaunais gars.Jaunā zāle30. martā plkst. 18.30 – Ivanovs.31. martā un 3. aprīlī plkst.

18.30 – Neuzticīgie.4. aprīlī plkst. 13 – Mazais Eijolfs.Aktieru zāle31. martā plkst. 18.30 – Bille.4. un 5. aprīlī plkst. 15 – Par mammām.

Dailes teātris �Lielā zāle31. martā un 1. aprīlī plkst. 19 – Spēlmanis.

Kūrorta piedzīvojumi.2. aprīlī plkst. 19 – Kaija.3. aprīlī plkst. 19 – Manu sievu sauc

Moriss.4. aprīlī plkst. 18 – Penelope un Diks.Mazā zāle1. aprīlī plkst. 19 un 5. aprīlī plkst. 15 – Ne

tāds kā visi citi.2. aprīlī plkst. 19 pēdējo reizi – Plašās pa-

saules krastā.Plašās pasaules krastā 2006. gadā saņēmusi

Lorensa Olivjē balvu kā labākā jaunradītā luga. Tas ir maiguma un sāpīga lirisma pārpilns stāsts par vienas ģimenes trīs paaudzēm nelielā mūs-laiku pilsētiņā.

3. aprīlī plkst. 19 – Siseņi.Kamerzāle31. martā plkst. 19 – Suņa sirds.1. un 3. aprīlī plkst. 19 un 4. aprīlī plkst.

18 – Shopping & Fucking.

KOnCeRTi3. aprīlī plkst. 20 Kongresu namā � –

Lielā šlāgerparāde.Piedalās Baltie lāči, Apvedceļš, Kantoris

04, Tērvete, Dakota, Normunds Rutulis, Klai-donis, Jūrkant, Flora, Aldis Rullis, Emburgas zēni, Viktors Tilčiks, Tequila Band, Zvaigžņu lietus, Zeļļi, Lauku muzikanti, Gunārs Meijers un Roja.

4. aprīlī plkst. 15 un 19 Lielajā ģildē � – Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra pirmās vijoles Raimonda Ozola koncerts Ienāc manā pasaulē.

Īpašie viesi Sonora Vaice, Dita Krenberga, Intars Busulis, Niks Matvejevs, Valts Pūce un Kārlis Lācis.

5. aprīlī plkst. 17 Mākslas darbinieku � namā – Igo un draugi.

Jelgavas baltajos kreklos � – latviešu un ārzemju deju mūzika.

PieKTdien, 3. aPRĪlĪPlkst. 19 Jelgavas sporta hallē � – Lat-

vijas Basketbola līgas 1. divīzija. BK Zemgale – BK Ķeizarmežs.

Jelgavas baltajos kreklos � – Ivo Fomins.

sesTdien, 4. aPRĪlĪPlkst. 16 Jelgavas kultūras namā � – Jel-

gavas deju kolektīvu koncerts Apaļš kā pūpols.Biļešu cena Ls 1 un 0,50 (skolēniem un

pensionāriem).Plkst. 16 LELB Jelgavas Svētās Annas �

katedrālē – ciešanu laiku koncerts.Piedalās Aigars Reinis (ērģeles) un

Rīgas Latviešu biedrības nama jauktais koris Austrums.

Diriģents Ārijs Šķēpasts.Jelgavas baltajos kreklos � – dzīvesprie-

cīga mūzika veciem jauniešiem.

svēTdien, 5. aPRĪlĪPlkst. 11 Jelgavas Baptistu draudzē � –

Pūpolu (Palmu) svētdienas dievkalpojums.

iZsTādesLīdz 30. martam Ādolfa Alunāna me- �

moriālajā mājā – Zigrīdas Ilenānes gleznu izstāde Ziedi.

Līdz 30. martam Jelgavas mākslas �skolā – mākslinieka Jāņa Spalviņa darbu izstāde.

Līdz 31. martam Jelgavas kultū- �ras namā – Indras Grasbergas gleznu izstāde Krāsas un emocijas.

Līdz 31. martam Jelgavas kultūras �namā – Latvijas Ornitoloģijas biedrības biedra Arņa Dimperāna fotogrāfiju izstāde Latvijas putni.

Līdz 3. aprīlim galerijā � Suņa taka – erotiskās mākslas izstāde Pup-Art I.

Līdz 5. aprīlim Ozolnieku tautas �namā – Birutas Derumas zīmējumu izstāde Ziedēšana.

Līdz 16. aprīlim Ģederta Eliasa Jelga- �vas Vēstures un mākslas muzejā – bijušā jel-gavnieka gleznotāja Jāņa Valtera un viņa au-dzēkņu (no Vācijas un citām valstīm) gleznu izstāde.

RĪgāTeāTRi

Latvijas Nacionālā opera �31. martā un 3. aprīlī plkst. 19 – G. Doni-

ceti opera Mīlas dzēriens.1. aprīlī plkst. 19 – U. Prauliņa balets Snieg-

baltīte un septiņi rūķīši.2. aprīlī plkst. 19 – Ā. Adāna balets

Korsārs.4. aprīlī plkst. 19 – Ž. Bizē opera Karmena.

Documents

Jānis LeiTis - JelgavniekiemAr cieņu, Māris Papēdis, portāla un žurnāla Jelgavnieki.lv galvenais redaktors turpināsim stāstīt, kā rit dzīve Jelgavas rajonā Šajā žurnāla