Jaunākie Baltijas (igauņu un lietuviešu) literatūras

tulkojumi Latvijā

Zanda GūtmaneDr. philol.,

Liepājas Universitātes asoc. prof.

Pieprasījums bibliotēkās pēc tulkotās literatūras, pieprasījums pēc igauņu un lietuviešu tulkotās literatūras

Situācija tulkotās literatūras jomā Latvijā, tulkojamās literatūras izvēle

Igauņu un lietuviešu literatūras tulkojumu piedāvājums dažādām mērķauditorijām

Padomju laikos mēs bieži tikāmies, jutām lielu interesi par to, kas notiek kaimiņos. Tagad, kad tik vienkārši nokļūt Rietumos, pasaulē, mēs esam pilnīgi zaudējuši interesi cits par citu. Mēs sēžam it kā kino vai teātra zālē, skatāmies, kas notiek uz skatuves vai ekrāna, īpaši, ja tur tiek rādīts kaut kas no Amerikas vai kādas citas lielvalsts, bet to, kas mums sēž blakus zālē, nemaz nepamanām. Ja nu vienīgi tad, ja blakussēdētājs tā skaļāk sāk čaukstināt popkorna kārbu vai nepatīkami smako. Tikai tad mēs viņu pamanām.”

(Guntara Godiņa saruna ar igauņu dzejnieku un rakstnieku Jānu Kaplinski. Latvju Teksti. 2010, Nr.1)

Situācija tulkotās literatūras jomā Latvijā, tulkojamās literatūras izvēle

Padomju laikā: Galvenā literatūras pārvalde un izdevniecība “Liesma”; izvēles kritērijs – ideoloģisks (grāmata ir jau iztulkota krievu valodā, pieder Padomju Republiku literatūrai)

Pēc neatkarības atjaunošanas:1) izdevniecību pasūtījums; izvēles kritērijs finansiāls (grāmatai ir noieta garantija, dižpārdoklis);2) tulkotāja piedāvājums, izvēles kritērijs –subjektīvs (izpratne par grāmatas nozīmi Latvijas kultūrtelpā, valodas pieejamība)3) citas valsts tulkojumu atbalsta programmas, tulkojumu politika

Situācija tulkotās literatūras jomā Latvijā, tulkojamās literatūras izvēle

Nozīmīgākie tulkotāji no igauņu valodas (pēc neatkarības atjaunošanas):Maima Grīnberga, Guntars Godiņš, Zane Balode, Rūta Karma, Anna Žīgure

Nozīmīgākie tulkotāji no lietuviešu valodas (pēc neatkarības atjaunošanas):Tālrīds Rullis, Dace Meiere, Daina Avotiņa

Situācija tulkotās literatūras jomā Latvijā, tulkojamās literatūras izvēle

“..literārie tulkojumi ir Eiropas pašsaglabāšanās galvenais nosacījums..”

“Svarīgākais literārās tulkošanas pastāvēšanas un attīstības priekšnoteikums ir valsts nodrošināts atbalsts tulkotājiem un viņu novērtēšana kā finansiāli, tā morāli.”

Oga, Jānis. LITERĀRAIS TULKOJUMS LATVIJAS UN EIROPAS KULTŪRAS IDENTITĀTES VEIDOŠANĀ: RADOŠO

INDUSTRIJU ASPEKTS

Situācija tulkotās literatūras jomā Latvijā, tulkojamās literatūras izvēle

Institūcijas literārās tulkošanas atbalstam:

Latvijā: Kultūras ministrija, Valsts kultūrkapitāla fonds, Latvijas Literatūras centrs, Latvijas Rakstnieku savienība, Starptautiskā rakstnieku un tulkotāju māja Ventspilī, Latvijas Grāmatizdevēju asociācija, Latvijas Grāmatnieku ģilde, Rīgas grāmatu svētki (SIA BT1)

Situācija tulkotās literatūras jomā Latvijā, tulkojamās literatūras izvēle

Institūcijas literārās tulkošanas atbalstam:

Lietuvā: Kultūras ministrija, Lietuvas grāmatas (www.booksfromlithuania), Baltijas grāmatu tirgus, Tomasa Manna māja

Igaunijā: Igaunijas Kultūrkapitāla fonds, Igaunijas Literatūras informācijas centrs (www.estlit.ee), Kesmu rakstnieku un tulkotāju māja

Situācija tulkotās literatūras jomā Latvijā, tulkojamās literatūras izvēle

Literāro tulkojumu jomā iesaistītās starptautiskās organizācijas:

Projekts „Literatūra pāri robežām” (Literature Across Frontiers) un interneta žurnāls Transcript, the European Internet Review of Books and Writing (Transcript, Eiropas Grāmatu un rakstniecības vēstnesis internetā) trīs valodās

Baltijas asamblejas balva literatūrā, mākslā un zinātnē (kopš 1993.gada) –“lai sekmētu literatūras, mākslas un zinātnes attīstību Baltijas valstīs un izcilāko sasniegumu novērtēšanu minētajās nozarēs, kā arī šo sasniegumu popularizēšanu visās trijās Baltijas valstīs”

Situācija tulkotās literatūras jomā Latvijā, tulkojamās literatūras izvēle

„latviešu kultūra kopumā bijusi atvērtāka tulkojumiem, un mums ir pamats uzskatīt, ka vismaz kvantitatīvi pazīstam abu kaimiņu tautu rakstniecību labāk nekā viņi mūsējo.. “

Latvieši, igauņi un lietuvieši: literārie un kultūras kontakti. Sast. B. Kalnačs. Rīga : LU Literatūras, folkloras un

mākslas insititūts, 2008.

Situācija tulkotās literatūras jomā Latvijā, tulkojamās literatūras izvēle

Vai tulkojumi latviešu valodā atklājaktuālos procesus igauņu un lietuviešurakstniecībā?

Vai Latvijā tiek pārstāvēta igauņu unlietuviešu literatūras dažādība?

Never before has Estonian literature been so full of different voices. Indeed, for a nation of about a million there are now about 500 publishers, plus journals, newspapers, the virtual world… There are so many readings, performances and happenings, poetry slams and literary festivals like Prima Vista in Tartu or Head Read in Tallinn, to name just a few, bringing together well-known writers from all over the world. No one – no matter how dedicated – can attend all the events, nor read all the books published.

Voices in Estoniana Literature. Written by Doris Kareva. Pieejams:

http://www.transcript-review.org/en/issue/transcript-39-estonia

Jaan Kross (1920–2007) – rakstnieks, kurš savos romānos atjauno Igaunijas nacionālo, vēsturisko atmiņu

Ķeizara trakais (Atēna, 1991)

Lidojums uz vietas (Atēna, 2002)

Profesora Martensa aizbraukšana (Atēna, 2011)

Stūrgalvības hronika (Jāņa Rozes apgāds, 2012)

Arveds Vīrlaids(1922–2015) –viens no igauņu starptautiski zināmākajiem un lasītākajiem autoriem. Vīrlaidadarbi veltīti igauņu pretestībai padomju okupācijas laikā.

Apzīmogotie (Preses nams, 1999)

Mežos vēl brīvība elpo (Raudava, 2001; Grāmatu Draugs, 1983)

Kapi bez krustiem, I, II (Tilta Apgāds, 1956)

..visvairāk zināmais, ražīgais un populārais Andruss Kivirehks(1970), igauņu rakstnieks, kas raksta nedaudz groteski, ar veselīga humora izjūtu. Raksta ar apbrīnojamu vieglumu pieaugušajiem un bērniem, redzams uz skatuves un TV, kā arī laikrakstu slejās.

Lote no izgudrotāju ciema (Zvaigzne ABC, 2011)

Sirli, Sīms un noslēpumi (Liels un mazs, 2009)

Rijkuris jeb Novembris (Latvijas Avīze, 2009)

Vīrs, kas zināja čūskuvārdus (Latvijas Avīze, 2011)

Kaka un pavasaris(Liels un mazs, 2012

Skaistais dzīvnieks (Mansards, 2013)

Lielākā daļa igauņu cer sagaidīt dienu, kad brīvdomātājs JānsKaplinskis (1941), slavens dzejnieks, rakstnieks, tulkotājs un esejists, saņems pelnīto Nobela prēmiju ..

Acs (Mansards, 2010)

Tā pati upe (Mansards, 2013)

Starp pasaules klases igauņu rakstniecēm –sievietēm minami Enes Mihkelsones(1944) darbi, kas dziļi ielūkojas igauņu kolektīvajā psihē. Viņas darbi ne vienmēr ir viegli uztverami, bet noteikti iespaidīgi.

Mēra kaps (Mansards, 2014)

Vīvi Luika (1946) sešpadsmit gadu vecumā parādījās uz literārās skatuves kā dzejniece –brīnums. Tā pati vitalitāte un magnētisms strāvo arī viņas romānos.

Vēstures skaistums (Preses Nams, 1996)

Septītais miera pavasaris (Preses Nams, 1996; Latvijas Avīze, 2009)

Es esmu grāmata (kopā ar Hedi Rosmas) (Mansards,2013)

Delikāts, psiholoģiski uzlādēts ētisko jautājumu risinājums vērojams Mari Sātas prozā(1947)

Ko iesākt ar māti? (Liesma, 1982)

Burvība un gars (Lauku Avīze, 2009)

Sociāls brīdinājums, drosme un izcilība –MaimuBergas (1945)proza

Es mīlēju krievu (Liesma, 2000)

Stils un elegance, esejistiskums, melanholija un filozofiska ievirze raksturo (Toni Onepallu, 1962)darbus. Viņš raksta ar dažādiem pseidonīmiem –Emīls Tode, Antons Nigovs)

Robežvalsts (Prese Nams, 1995)

Jurga Ivanauskaitė(1961–2007) Viena no neatkarīgās Lietuvas vispopulārākajām un prominentākajām, arī izaicinošākajām rakstniecēm.

Ragana un lietus (Preses nams, 1994; J.L.V. Izdevniecība, 2013))

Ceļojums uz Šambalu (Jumava,1997)

Agnijas maģija: romāns, kas intelektuāļiem nu gan nav domāts (Valters un Rapa,1999)

Zaudētā Apsolītā zeme (Jumava, 2000)

Trimdā aizdzītā Tibeta (Jumava, 2001)

Sapņiem līdzi (Dienas Grāmata, 2006)

Marjus Ivaškevičs(1973) ir publicējis divus romānus “Stāsts no debesīm” (Istorija nuodebesies, 1998) un “Zaļš” (Žali, 2002). Viņa proza pārskata nācijas vēsturi, atsakoties no liekas retorikas, romantisma, heroisma un ciešanu kulta.

Izraidītie (Oskars Koršunovs, Dailes teātris, 2014)

Padomju ēras norietā Ričards Gavēlis(1950–2002) bija pirmais, kas atteicās no cenzētā reālisma, un, izmantojot šokējošu poētiku, atšifrēja totalitārisma sistēmas vardarbības mehānismu, atklāja homo sovieticusbūtību.

Viļņas pokers (Preses nams, 1995)

Jauno žmogaus memuarai. Vilnius: Vaga, 1991. Vilniaus džiazas. Vilnius: Vaga, 1993

Sauļus Toma Kondrota(1953) romāns “Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu” (Ir apsiniauks žvelgiantyspro langą) lietuviski paguva iznākt 1985. gadā — drīz pēc tā, 1986. gadā, rakstnieks emigrēja uz Rietumiem un kādu laiku dzīvoja Prāgā, vadot “Radio Brīvā Eiropa” lietuviešu nodaļu.

Čūskas skatiens (Kamene, 2000)

Un apmāksies tie, kuri skatās pa logu (Dienas grāmata, 2007)

Sigits Paruļskis (1965) ir viens no izcilākajiem lietuviešu pārmaiņu laika rakstniekiem – dzejnieks, esejists, prozaiķis, dramaturgs un tulkotājs. Paruļskis ir viens no visbiežāk tulkotajiem mūsdienu lietuviešu rakstniekiem (romāns “Trīs sekundes debesu” ir tulkots astoņās valodās).

Trīs sekundes debesu (ABC, 2004)

Lietuvas vēsturiskās pieredzes stāsts izraisījis interesi pasaulē, pateicoties amerikāņu rakstnieces Rūtas Šepetis (1967) debijas romānam "Starp pelēkiem toņiem“. Romāns pašlaik tulkots 29 valodās, saņēmis daudzas literārās prēmijas

Starp pelēkiem toņiem (Zvaigzne ABC, 2011)

Papīra sapņi (Zvaigzne ABC, 2015)

Kristīnes Sabaļauskaites romāns Silva rerum ir atzīts par vienu no svarīgākajiem notikumiem lietuviešu literatūrā pēdējos gadu desmitos. Tas izpelnījies pārsteidzoši lielu atzinību gan no lasītājiem, gan no kritiķiem, apbalvots ar pirmo Jurgas Ivanauskaites literāro prēmiju (2009) un ieguvis 2009. gada grāmatas titulu

Silva rerum I, II, III (Zvaigzne ABC, 2013, 2014, 2015)