DRAUDZES VĒSTIS 1 Nr. 1

VALMIERAS SV. SĪMAŅA EV. LUT. DRAUDZE

N O S E N A T N E S U Z M Ū Ž Ī B U 2013.gada 27.janvāris, Nr. 1 (96)

DRAUDZES VĒSTIS

Draudzes EGLĪTĒ, foto: Egīls Upe

Janvāris Jaunā gada pirmais mēnesis mūs lutina

ar skaistu īstu ziemu.

Janvāris bija, ir un paliks ļaužu atmiņā

kā barikāžu mēnesis. Toreiz, 1991.gada

janvārī, barikādes kā Dieva pirksts slējās

debesīs. Nebija svarīga tautība, ticība. Cil-

vēki bija bagāti dvēselē, vienoti labestībā.

Ar mums kopā bija Dievs savā lielā mīles-

tībā, pasniedzot savu žēlastības roku – brī-

vai Latvijai. Paldies Tev, Kungs!

Draudzes namā viss notiek!

Ceturtdienās uzrunājoši ir vakara diev-

kalpojumi un Bībeles stundas. Atnāc!

Bērnu čalas piepilda Jēzus skoliņu.

Paldies Draudzes korim par skanīgo

dziedājumu, paldies liturģiskajam korim,

paldies ērģelniekam Leonam.

Ticībā, Cerībā un Mīlestībā darīsim to,

ko Dievs no mums gaida!

Redkolēģija

Patiesība dara brīvu

„Kas ir patiesība?” — Pilāts jautāja Jēzum. Tas bija vissvarīgā-

kais jautājums, bet Pilāts nesagaidīja Jēzus atbildi un tā bija viņa

kļūda.

Jēzus saka — Es esmu ceļš, patiesība un dzīvība un es esmu pa-

saulē nācis, lai apliecinātu patiesību (Jņ.14:6; 18:37).

Ja saprotam, ka Jēzus ir patiesība, tad arī zinām, ka patiesība

dara brīvu. Jēzus mūs atbrīvo no grēkiem, dod mums brīvību no

sātana ietekmes mūsu dzīvē, atpestīdams mūs uz mūžīgo dzīvību.

Viss, kas mūs traucēja nākt pie Dieva, ir noņemts, ticībā Jēzum mēs

esam atbrīvoti.

Mums jāsaprot, ka Jēzus ir īstā brīvība. Kad viņš teica, ka patie-

sība darīs jūs brīvus, Jēzus mūs aicina pie sevis, lai no viņa uzzinātu

— kā tikt vaļā no visa, kas mūs tur gūstā. Varam teikt — Jēzus ir

brīvība un patiesība. Kristus kā patiesība darīja zināmu cilvēkiem

patiesības esību un būtību. Pie Dieva mēs tiekam tikai caur Viņa

dēlu Jēzu Kristu. Dieva vārds liecina par Jēzu, par Tēva apsolījumu

piepildījumu. Jo vairāk mēs esam Dieva vārdā, jo vairāk uzzinām,

kas ir patiesa mācība un kas ir maldu mācība.

Mācītājs Magnus aicina visus izmantot šo Dieva dāvāto iespēju

laiku, piedzīvot Jēzu, dzīvot patiesībā Dieva gaismā, lūgt, lasīt

Bībeli, nākt uz Dievnamu! Ar mācītāju Magnusu sarunājās Anita Martinsone

DRAUDZES VĒSTIS 2 Nr. 1

12.janvārī Sv. Sīmaņa draudzes kristīgā ģimene sanāca kopā,

lai svinētu jaungada eglīti, teiktu gaišus vārdus un vēlētu labāko

nākamajam gadam. Pasākumā bija ielūgta arī Debesu draudze,

kuru šķietami varēja pat sajust! Kā vadītāja Kristīne Švalbe teica:

”Pasaule ir pilna ar zīmējumiem. Pilna ar Dieva zīmēm.” To ne-

varēja noliegt. Pasākumā redzējām, jutām prieka, mīlestības un

gaišo domu zīmes virmojam gaisā — tās atspoguļojās kristīgo

māsu un brāļu acīs, sejās, kā arī pieskārienos.

Atsaucoties uz draudzes

priekšnieka, Egila Juitinoviča

teikto — mēs visi esam ļoti

vajadzīgi labiem darbiem Kris-

tus pasaulē. Mums ir dota plaša

emociju gamma, no prieka līdz

naidam, bet šādām vājībām

stāv pāri Kristus miers un at-

balsts.

Priekšnesumu pirmo daļu pie-

skandināja Jēzus skoliņas ma-

zie eņģelīši, likdami visiem

vienoties kopīgā dejā, un tas

nevienu neatstāja vienaldzīgu.

Rita Aspere lasīja savu mīļu

bērnu dienu dzejoli.

Priekšnesumus bija sagatavojuši draudzes liturģiskais koris

„Avots” un dāmu kopa „Saulgriezes”.

Varējām priecāties par Olsonu ģimenes dziesmu zviedru valo-

dā un viņu dēla Samuēla ģitārspēli, kā arī Ričards Bušs ar sakso-

fona skaņām piepildīja telpas katru nostūri.

„Dievnama eņģeļi” jeb baznīcas dežurantes vēlēja visiem

veselību, dievišķo gudrību un sacīja brīnišķīgu vēlējumu:

„Nelūdziet sev vieglāku dzīvi, lūdziet sev lielāku izturību!” Tad

visi vienojās kopīgā dziesmā, Liturģiskā kora pavadījumā.

Sava vieta humoram. Mācītājam Magnusam baznīcas dežu-

rante Aina Stoka dāvāja pašadītas vilnas zeķes Zviedrijas karoga

krāsās.

„Draudzes vēstis” pateicās visiem aktīvajiem draudzes locek-

ļiem par rakstiem, bildēm, padomiem un radošām idejām, kas

palīdz veidot draudzes avīzīti piesātinātu un saistošu ikvienam.

Kā jau kārtīgās svinībās neiztikt arī bez bagātīgi klātiem gal-

diem, par ko sirsnīgi jāpateicas ikvienam un īpaši mūsu virtuves

rūķim Ritai Šnepstei. Saimniecīte šogad visus pārsteidza ar sāļa-

jām tortēm, kas izpelnījās apbrīnu un atzinību.

Pasākuma norisē aktīvi darbojās „cēlās biedrības” — galda

biedrība, trauku biedrība, grīdas biedrība, krēslu biedrība un šofe-

ru biedrība.

Dievs Tas Kungs no tiesas vēlas, lai cilvēki uz zemes dzīvotu

priekā, mīlestībā, mierā un saticībā. Ir svarīgi līksmot, rast prieku

un pateikties par visu labo, ko Tas Kungs mums devis! Jo prieks,

mīlestība, kas iemājo ikviena cilvēka sirdī, priecē Tā Kunga un

Jēzus Kristus vaigu.

Monika Jurkāne

Draudzes EGLĪTE

DRAUDZES VĒSTIS 3 Nr. 1

Dievs ir uzticīgs, kas jūs aicinājis Sava Dēla Jēzus Kristus, mūsu Kunga, sadraudzībā /1.Kor.1/

Foto: Egīls Upe

DRAUDZES VĒSTIS 4 Nr. 1

Vilis Alksnis dzīvo stundas gājiena attālumā no Svētā Sīmaņa

baznīcas. Profesionāls kājāmgājējs.

Stāsti par mācībām!

Mācījos Kauguru septiņgadīgajā skolā. Septiņus kilometrus

no rīta uz skolu, septiņus atpakaļ uz mājām. Citreiz ziemā laidos

ar slēpēm.

Vecāki bija mācījušies draudzes skolā un gribēja, lai man

būtu laba izglītība.

8. klasē vēl bija jā-

maksā skolas nauda Vē-

lāk vairs ne. Mācījos

varoņu vidusskolā direk-

tora Kampara laikā. Pa-

beidzu Rīgas industriālo

politehnikumu, ieguvu

rūpnīcu elektroiekārtu

tehniķa specialitāti. 1963.

gada Vecgada vakarā

atgriezos mājās pēc armi-

jas.

Kamēr tu biji pro-

jām, aiz žoga bija uzbū-

vēta jauna rūpnīca...

Aizgāju uz Valmieras

stikla šķiedras rūpnīcu.

Mana specialitāte nebija

vajadzīga, bet man piedā-

vāja interesantu un pres-

tižu darbu: kļuvu par

metrologu un specializē-

jos siltummērīšanā.

Mācījos strādājot.

Divarpus gadus mācījos

neklātienē Odesas metro-

loģijas tehnikumā un

šķiedrā nostrādāju 33

gadus. Līdz pensijai.

Tu biji atguvis tēva

zemi, vajadzēja pārkva-

lificēties par zemnieku.

Mācījos. Tālvadības

kursi, grāmatvedības

kursi...

...pa vidu arī ķīniešu

valodas kursi...

Par to var pasmaidīt. Kad

radās tāda iespēja, es

gribēju apjēgt, ko nozīmē

pazīstamais teiciens

«ķīniešu ābece»...

Vai tu piedalījies janvāra barikādēs?

Jā, piecas naktis stāvēju pie sakaru centrāles. Vakarā ar auto-

busu aizbraucu uz Rīgu, no rīta ar vilcienu atgriezos darbā.

Kā tev šķiet, Vili, kur palikuši brīvās Latvijas brīvie ideāli?

Vai tie sadega ugunskuros?

Jautājums ir vienkārši smieklīgs.

Tu teici, ka, samērā daudz lasot, esi sadūries pret Liela-

jiem Jautājumiem: kāda ir dzīves jēga un piepildāmie uzde-

vumi? Vai esi atradis savu Lielo Atbildi?

Ir skaists latviešu teiciens: Mūžu dzīvo, mūžu mācies.

Tāda ir mana Lielā Atbilde: nepārtraukta izglītošanās.

Es visu mūžu mācos.

Kad sākās tava kalpošana Sv. Sīmaņa baznīcas draudzē?

Juku laikos. Izgāju iesvētes mācību, un Zaļajā ceturtdienā

mani uzņēma draudzē.

Kalpošanā mani ievadīja Imants Točs seniors, nu jau aizsaulē.

Viņš bija lielisks cilvēks ar pašapziņu un humoru. Ja kāds Imantu

aizvainoja, viņš teica — man ir augstākais amats baznīcā, tāpēc

tu turi muti... Imants bija zvaniķis.

Kas vēl ir tavi garīgie

skolotāji, kurus tu gri-

bētu nosaukt vārdā?

Ērģelnieks un ansambļa

vadītājs Leons Āķeris,

prāvests Arnis Bušs, mā-

cītājs Magnuss Olsons.

Draudzes locekļi, ar ku-

riem kopā esmu piedalī-

jies Alfas kursos, Bībeles

studijās un tagad — Sī-

maņa skolā.

Mana pēdējā mācība

(pašlaik) ir kalpošana

draudzē un Svēto rakstu

lasīšana un studēšana.

Draudzes namā ir vērtīga

bibliotēka, kur es izvēlos

garīgu literatūru.

Otro gadu tu esi zvani-

ķis Sv. Sīmaņa baznīcā.

Par ko tu domā, kāpjot

pa trepēm tornī līdz

zvanam?

Vispār jau es esmu rezer-

ves zvaniķis. Pastāvīgais

zvaniķis Ulvis darba dēļ

ne vienmēr var tikt. Es

sevi saucu par zvanītāju.

Kāpjot pa trepēm, katru

reizi domāju ko citu. Pār-

domāju savas garīgās

Universitātes. Domāju

par vecotēvu, viņš bija

zvaniķis Matīšu baznīcā,

bet es viņu vairs nesatiku.

No torņa es redzu un

priecājos, cik skaista un

plaukstoša izskatās Val-

miera.

Pastāsti par savu ideju.

Vai tā radās tur, augšā?

Jā. Dažkārt es mēģinu

iztēloties, kādi bija mācītāji Baznīcas pirmsākumos, kas viņi bija.

Vai viņi bija mācītāji - gani vai mācītāji - skolotāji? Mana ideja ir

iekārtot galeriju par mācītājiem, kas vadījuši draudzi kopš 1283.

gada. Tikai to es nevaru paveikt viens pats. Tāpēc gribu lūgt lasī-

tāju palīdzību izveidot domu un darba biedru grupu un sākt pētīt

baznīcas vēsturi un arhīvus. Varbūt kādam ir informācija par

mācītājiem, viņu darbu un laiku? Viss noderēs.

Man tas liekas ļoti svarīgi, jo Sv. Sīmaņa baznīca ir Valmieras

garīgā vēsture.

Vai tu izproti Kristus vārdus: Patiesība dara brīvu? Neat-

bildi. Pārdomā, lūdzu.

Tamāra Skrīna

Zvaniķis

DRAUDZES VĒSTIS 5 Nr. 1

Sīmaņa skola — atrodi savu pērli

„Bet mēs glabājam šo mantu māla traukos, lai spēka

pārpilnība būtu no Dieva, un ne no mums. Mēs visur topam

spaidīti, bet tomēr neesam nomākti; esam bez padoma, un

tomēr neesam izmisuši. Mēs topam vajāti, tomēr neesam

atstāti; esam satriekti, tomēr neesam pazuduši.”

(2.Kor.4:7-9) No 4.līdz 6.janvārim piedalījos BDL (Bībeles draugu līgas)

rīkotajā nometnē 14-18 gadu veciem jauniešiem „Let GoD”. It

kā skaitījos vadītāja, bet īstenībā jau, tāpat kā jaunieši, biju dalīb-

niece Dieva vadītā pasākumā. Nometnes vīzija — piedzīvot Die-

vu misijā, un mērķis — izaicināt jauniešus iziet no komforta zo-

nas, praktiski kalpojot. — Šo visu centāmies saistīt ar to, kas

teikts 2.vēstules korintiešiem 4.nod.5.-9.p.un 13.-15.p., veidojot

sadarbību ar LELB jauniešu organizāciju „Es nebaidos palī-

dzēt”, kura jau 15 gadus aicina jauniešus doties pie cilvēkiem

tiem praktiski palīdzot (grābjot lapas, nesot malku, taisot sētas

u.c.), kā arī uzklausot, iepriecinot ar dziesmām u.c. pansionātos

un mājapmeklējumos sastaptos cilvēkus. Tad nu arī šajā nometnē

bijām nolēmuši izaicināt jauniešus šādā veidā piedzīvot Dievu.

Nometne notika 20 km no Talsiem attālajā Laucienē. Varējām

izbaudīt ļoti lielu viesmīlību un komfortu, dzīvojot nesen izre-

montētā skolā un dienas centrā. No sirds novērtējām tur esošās

apsildāmās grīdas pēc ļoti skaistās, bet aukstās, pirms 400 ga-

diem celtās baznīcā notikušajiem pasākumiem – lūgšanu vakara

ar Talsu draudzes slavētāju piedalīšanos un kalpošanas svētdie-

nas dievkalpojumā.

Šī nometne bija unikāla ar to, ka vadītāji un dalībnieki kopā

bijā 20. Tā bija lieliska iespēja veidot daudz tuvākas attiecības

vienam ar otru un dziļāk iepazīties, kopā darot Dievam tīkamus

darbus.

Piektdienas galvenie notikumi bija orientēšanās Laucienē, lai

labāk iepazītu šo vietu un vienam otru. Tad sekoja „Es nebaidos

palīdzēt” vadītāja un mācītāja Roberta Otomera lekcijas par 3

tēmām:

1) „Es” — Kas es esmu? Kā cilvēka izcelšanās teorija, kurai

ticu, ietekmē manas dzīves jēgu? Vai evolūcijas teorija tik tiešām

ir zinātniskāka par radīšanas teoriju?

2) „Nebaidos” — Kādi ir iemesli tam, ka baidāmies un kāpēc

varam nebaidīties?

3) „Palīdzēt” — Kā palīdzēt?

Vakars noslēdzās ar jau pieminētajām lūgšanām, dziesmām

un liecībām baznīcā.

Gandrīz visa sestdiena bija veltīta praktiskai kalpošanai Lau-

cienes iedzīvotājiem. Priekšpusdienā devāmies uz Laucienes pan-

sionātu un grupiņās pa trīs gājām pie tur, esošajiem cilvēkiem.

Pēcpusdienā tādās pašās grupiņās apmeklējām Laucienes sociālās

darbinieces iedotās adreses — katrai grupiņai divas. Devāmies

pie šiem cilvēkiem ar pašu sagādātiem cienastiņiem. Vakarā,

atkal sanākot visiem kopā, notika „Gandrīz brīvais mikrofons”,

kurā mēs dalījāmies ar piedzīvoto — bija gan smieklīgi, gan aiz-

kustinoši, gan bēdīgi stāsti, un prieks par jauniešu jūtīgajām sir-

dīm. Pēc tam sekoja svētki ar indiešu, inuītu, itāļu, japāņu un

krievu sniegtiem priekšnesumiem. Bet vakara noslēgumā —

„lūgšanu stacijas” — klusumā varējām pārdomāt visu līdz šim

notikušo, lasot un izpildot uzdevumus, kas izvietoti desmit pun-

ktos tur pat skolā.

Svētdienas galvenais notikums bija dievkalpojums Laucienes

baznīcā. Mums bija jāsagatavo dziesmas un Bībeles lasījumi,

jāsagaida dievkalpojuma apmeklētāji. Viena grupiņa bija apsolī-

jusi ar mašīnu atvest uz dievkalpojumu kādu mājapmeklējumā

iepazītu ģimeni, ko viņi arī izdarīja. Lai arī baznīcā aukstums bija

stindzinošs, iekšējais siltums un enerģija no jauniešiem, draudzē

kalpojošā mācītāja un vietējiem baznīcēniem mūs visus sasildīja.

Domāju, ka katram no mums vajadzētu piedalīties kādā šādā

pasākumā, lai piedzīvotu šīs lūgšanas piepildīšanos:

„Kungs, es nāku pie Tevis,

Kā slimības novārdzinātais pie dzīvības ārsta,

Kā nešķīstais pie žēlsirdības avota,

Kā aklais pie mūžīgās skaidrības gaismas,

Kā nabags un trūkumcietējs

Pie Zemes un Debesu Kunga.” Laura Jursone

Jauniešu nometnē Laucienē piedzīvotais

Sīmaņa skolas koordinatore Anta Paegle priecājas par

pirmās Sīmaņa skolas norisi un komandas atsaucīgo darbu un

aicina arī nākošās aktivitātēs iesaistīties ikvienu interesentu.

Par iegūto un atziņām Sīmaņa skolā pastāstīja tās dalībnieki.

„Sajutu tiešu Dieva klātbūtni un tā ir brīnišķīga. Katru

reizi uzzinu arvien kaut ko jaunu un tā ir atklāsme manai

garīgajai pasaulei. Manā pirmajā saskarsmē ar Dievu

garīgais guvums lielum liels. Tas ir tikai ceļa sākums.

Varētu teikt — pirmais vārds garā teikumā. Būs turpinā-

jums.

Kalpoju, apzinoties to, kam es kalpoju. Jauno vīru gru-

piņā sākumā nebija viegli. Viņiem šķita, ka viņi paši ir

stipri un varoši bez Dieva palīdzības. Pārdomas par Die-

va esību pamazām vīru domas izmainīja un tas ir prieks”.

DRAUDZES VĒSTIS 6 Nr. 1

Vidzemes Svētdienas skolu salidojums — GAIDĀM GAISMU

Tauta, kas staigā tumsībā, ieraudzīs spožu gaismu. Pār tiem, kas dzīvo nāves ēnas zemē, atmirdzēs gaisma /Jes.9:1/ Pašā gada sākumā — 2. janvārī mūsu draudzes Jēzus skoliņas bērni un pedagogi piedalījās Vidzemes skolu salidojumā Dikļu

pilī. Diena bija ļoti piepildīta un šeit mēs pavadījām visu dienu, kas paskrēja tik ātri! Satikām draugus, brāļus un māsas no citurienes,

varējām rotaļāties, sarunāties, dalīties, iepazīties. Bija padomāts, lai viss notiktu bez aizķeršanās, ar vieglumu un Dieva svētību.

Dienu ar mums kopā pavadīja Burtnieku draudzes mācītājs Aldis Kalcenavs, Rīgas Krusta ev.lut. draudzes mācītājs Ivars Jēkab-

sons, kā arī Svētdienas skolu skolotāji, palīgi un organizatori. Katra vecuma grupa izgāja visu rotaļnodarbību un aktivitāšu apli, pa-

ēda pusdienas, apskatīja pili gida pavadībā, no sirds izkustējās, izsmējās un izglītojās.

Katram bērnam bija aprocīte ar uzrakstu ES PAZĪSTU JĒZU. Piedaloties visās aktivitātēs, pie tās tika pielīmēts aplītis ar aktivi-

tātes apzīmējumu un dienas beigās vai vēlāk mājās katrs, paskatoties uz aproci, varēja atsaukt atmiņā, ka iepazinis Jēzu rotaļās, gais-

mā, mūzikā, cilvēku veidotās lietās, zvaigznēs, garīgajos vingrinājumos.

Vakara nobeigumā visi noskatījās kristīgo klaunu priekšnesumu, kuri pasniedza Jēzus glābjošo un vienkāršo vēsti caur teātra

uzvedumu.

Katrīna Smilga — biju ļoti priecīga braukt uz šo

salidojumu kopā ar draugiem! Vēl priecīgāka kļuvu

redzot tik daudz jauniešu! Es iepazinu Jēzu gaismā,

mūzikā, cilvēku radītās lietās, ticībā, sevī un jautrī-

bā. Visiem bija brīnišķīga iespēja doties ekskursijā

pa Dikļu pili.

Kristīne Ķīvīte — Dikļu pilī bija ļoti forši! :)

Patika uzzināt daudzko jaunu! Bija interesanti, pati-

ka nodarbības un klauni. Vispār—baigi forši! :)

Marta Kušķe — tur bija ļoti forši, varēja just

Dieva tuvumu. Pats interesantākais bija tas, ka mēs

dzērām gaismu, man patika tā izrāde. Es gribētu

vēlreiz aizbraukt uz tādu pasākumu.

Jēzus skoliņas skolotāji un bērni saka lielu paldies

Dievam, draudzei, mācītājiem par sniegto iespēju

piedalīties pasākumā!

Inese Eglīte

DRAUDZES VĒSTIS 7 Nr. 1

Svētki Jēzus skoliņā

Katru ceturtdienu draudzes bērni un vecāki dodas uz Draudzes namu. Bērni darbojas Jēzus skoliņā, vecāki piedalās darbdienu

dievkalpojumā un piedalās Bībeles stundā. 24. janvāra ceturtdiena mazliet atšķīrās no citām. Dievkalpojumā visi satikās kā parasti,

bet tad mācītājs Magnus aicināja visus uz jaunajām Svētdienas skolas telpām.

„Jēzu, pati Mīlestība Tu,

Ak, Jēzu, visa sākums,

beigas Tu,

Ak, Jēzu,

Tu, kas vari visu dot,

Jo Tu esi,

esi Mūžība” — skanēja kopīgā dziesma un mācītāja pateicības

lūgšana. Vakaru pavadīja visi kopā — bērni,

vecāki skolotāji, mācītājs, brāļi un māsas no

draudzes.

Visu laiku smaržoja turpat uz vietas tapušie gardumi,

bērni cepa piparkūkas. Raisījās interesantas sarunas,

dziedājām dziesmas, rotaļājāmies. Krāsoja gan lieli, gan

mazi.

Jēzus skoliņas vadītāja Daina Stikāne pateicās

Dievam, bijušajiem Svētdienas skolotājiem, un visiem, kas

atbalstīja un palīdzēja tapt jaunajām telpām.

Vakars bija tik silts, sirsnīgs un gaismas piepildīts kā visi

ļaudis, kas bija šeit pulcējušies.

Lai Jēzus skoliņai svētīgs turpinājums! Inese Eglīte

Svētīgi ir tie, kas Dieva vārdu

dzird un pasargā /Lk.11:28/

Bībeles lasījumi

no 24.līdz

29.janvārim

24 Ps 24 Mt 24 1Moz 47-48

25 Ps 25 Mt 25 1Moz 49-50

26 Ps 26 Mt 26 2Moz 1-2

27 Ps 27 Mt 27 2Moz 3-4

28 Ps 28 Mt 28 2Moz 5-6

29 Ps 29 Rm 1 2Moz 7-8

DRAUDZES VĒSTIS 8 Nr. 1

Draudzes Vēstis veidoja: Anita Martinsone, Linda Pētersone, Inese Eglīte, Monika Jurkāne, Silvija Adamoviča.

Par teksta saturu un faktiem atbild autori. Tajos paustais viedoklis ne vienmēr atbilst redkolēģijas viedoklim.

Lietvedības sekretāre — Kristīne Švalbe Kancelejā, draudzes namā, Veides ielā 2

otrdienās un piektdienās no 11:00 līdz 15:00

trešdienās un ceturtdienās no 14:00 līdz 18:00 tālr. 64232224, e-pasts: kanceleja@simanadraudze.lv

Valsts un Baznīcas svētkos kanceleja nestrādā.

[Draudzes bibliotēka

Pirmdienās no 12:00 līdz 14:00 Lelde Kalēja (mob.29392747)

Vīru vakari katra mēneša 1. un 3. piektdienā 18:30 draudzes namā

koordinators Egils Juitinovičs (mob. 29190568)

Grupa “Saulgriezes” katra mēneša pēdējā piektdienā 14:00 draudzes namā

koordinatore Māra Rozenberga (mob. 26813153)

Draudzes koris trešdienās 18:00 baznīcā

kora vecākā Maija Dukure (mob. 29283215)

Liturģiskais koris “Avots” Otrdienās 18:00 draudzes namā

koordinatore Aiga Paidere (mob. 26409312)

Jauniešu ansamblis “Cum laudem Deo”

sestdienās 13:00 draudzes namā, Veides ielā 2

koordinatore Krista Buša (mob. 20243449)

Vīru ansamblis ceturtdienās 16:30 draudzes namā

vadītājs Leons Āķeris (mob. 26862723)

Jēzus skoliņa

ceturtdienās 18:00 draudzes namā, Veides ielā 2

vadītāja Daina Stikāne (mob. 29521709)

Sīmaņa skola, trešdienās 18:30 draudzes namā

koordinatore Anta Paegle (mob. 29272738)

Pateicamies Dievam un

visiem ziedotājiem! Dievkalpojumu un dežūru kolektes:

27.12.2012. – 02.01.2013.... .................... Ls 243.08

03.01.2013. – 06.01.2013. ....................... Ls 475,29

08.01.2013. – 17.01.2013. ....................... Ls 219.53

29.12.2012.Valmieras draudžu labdarības koncertā.. Ls 285.18

Ziedojums Svētdienas skolai ................... Ls 102.12

Ziedojums no Draudzes padomes ............ Ls 31.98

Dievkalpojumi:

svētdienās 11:00 baznīcā,

darbadienas dievkalpojumi un Bībeles stundas

ceturtdienās 18:00 draudzes namā.

Baznīca atvērta katru dienu, izņemot pirmdienas

no 11:00 līdz 17:00. Tālr.64200333.

Piektdienu vakaros baznīca atvērta līdz 22:00,

aizlūgumu un pateicības svētbrīdis 17:30.

Katra mēneša pirmajā otrdienā 11:00

baznīcā notiek svētbrīdis ar Svēto Vakarēdienu.

Mācītāju pieņemšanas laiki:

Magnus Olsson (tel. 26191743)

ceturtdienās no 14:00 līdz 17:00 draudzes namā

Arnis Bušs (tel. 29102673)

ceturtdienās 14:00 līdz 17:00 draudzes namā

Valsts un Baznīcas svētkos mācītāji nepieņem.

Sals alkst tevi noglāstīt, Kaut nedaudz mīļuma izrādīt. Ir viņa laiks un tas būs īss, Viņš vēlas sevi parādīt.

Vai vēl kāds kokus izdaiļot māk? Un krakšķināt, kad ezers aizsalt sāk? Putniem liek tas pulcēties Un ar sārtām pīlādžogām mieloties.

Kad rīts ir jauns un kristāltīrs, Tavi pleci nezināmā dejā trīc, Lai acis izkūst leduspuķu līksmē, Un elpas dūmi gaisā patiesību zīmē.

Mīļi sveicam visus

janvāra gaviļniekus!