Februāra Draudzes vēstis

DRAUDZES VĒSTIS 1 Nr. 2

VALMIERAS SV. SĪMAŅA EV. LUT. DRAUDZE

N O S E N A T N E S U Z M Ū Ž Ī B U 2013.gada 24.februāris, Nr. 2 (97)

DRAUDZES VĒSTIS

Gaismas ienešana Dievnamā Sveču dienu kristieši svin 2.februārī,

bet pareizticīgie — 15.februārī. Patiesībā

pēc Svētajiem rakstiem šie svētki ir Evaņ-

ģēliski — Kunga prezentācija Svētnīcā

(Lk.2:22,23).

Četrdesmitajā dienā pēc Kristus pie-

dzimšanas Jēzus vecāki aiznesa savu dēlu

uz Jeruzālemes templi, lai pateicībā Jēzu

pilnībā atdotu Dievam. Dievs ienāca tem-

plī kā cilvēks mūsu Pestītājs Jēzus Kristus.

Dievam ir ko teikt, un Viņš to saka caur

savu dēlu Jēzu.

Prezentācija ir gaismas ienešana Diev-

namā, un tur arī atrodas harmonija ar Die-

vu.

Pastāv tradīcija Kunga prezentācijas

svētkos baznīcā iesvētīt sveces. Sveču ie-

svētīšana ir arī zīme pasaules svētīšanai un

šķīstīšanai ar patieso Kristus Evaņģēlija

Gaismu. Svētītās baznīcas sveces ir kā

Svētā Gara apgaismotas sirds simbols.

Lūdzam Dievu, lai kā iededzinātas sveces

ar savu gaismu aizdzen nakts tumsu, tā lai

arī mūsu dvēseles izglābtos no grēku tum-

sas.

Iesvētītās sveces ir īpašas — uz tām

noraudzījies pats Kungs. Šīs sveces rūpīgi

jāglabā visu gadu, iededzot mājas lūgšanu

laikā kā garīgo saikni ar svēto Dievnamu.

/Anita Martinsone/

Daugavgrīvas Baltajā baznīcā kalpo mācītājs Kārlis Rūdolfs Zikmanis.

Par savu draudzi pastāstīja Asnāte: „Mūsu draudze pamatā sastāv no ģimenēm un tajā ir vairāk kā 300 dvēseļu. Ilgus

gadus lūdzāmies, lai mums būtu koris. Nekas nenotika. Bet Dievs mums atsūtīja Andu Zikmani un tagad koris ir — pavi-

sam jauns, bet dziedošs un perspektīvs. Draudze bagāta dažādām aktivitātēm – lūgšanas vakari, „Alfa” kursi, svētdie-

nas skoliņa, vīru vakari, AA sapulces. Draudze ir Dieva svētīta un tajā viss notiek uz priekšu un uz augšu”.

Februāris Februāris mūs lutina ar pavasarīgām domām. Jaunām idejām, jaunām aktivitātēm bagāts. Iepriecinoši, skanīgi dzied

Draudzes koris. Uzrunājošs ir liturģiskā kora „Avots” dziedājums.

Reizēm liek apstāties un padomāt... Prieks par Daugavgrīvas Baltās baznīcas kora apciemojumu. Nojausmas, gaidas

pretim svētkiem – Krusta ceļam, pieminot Jēzus ciešanas, pretim Lieldienām!

Sveiksim katru dienu ar Mīlestību un viss mums izdosies! Redkolēģija

17.februārī Valmierā viesojās Daugavgrīvas Baltās baznīcas koris Andas Zikmanes vadībā un kopā ar mūsu draudzes liturģisko kori “Avots” piedalījās dievkalpojumā


Ieejot gavēņa laikā, draudzē ir ra-

dušies vairāki jautājumi par šo laika

posmu baznīcas gadā.

„Kāda ir gavēšanas jēga? Ko simbo-

lizē pelni Pelnu dienas dievkalpoju-

mā? Ko darīt vai nedarīt, ja gavēņa

laikā esi bijis vājš?” Šie ir tikai pie-

mēri jautājumiem, kas man uzdoti.

Atbildes mēs atrodam gan Bībelē,

gan baznīcas vēsturē.

Kaut arī agrīnajā baznīcā gavēni ievē-

roja tikai dažas dienas pirms Lieldienām, baznīca jau pir-

majos gadsimtos nonāca pie 40 dienu gavēņa. Tas saistāms

ar Jēzus 40 dienu gavēni tuksnesī, arī ar Izraēla tautas tuks-

nesī pavadītajiem 40 gadiem un Mozus 40 dienām kopā ar

Dievu Sinaja kalnā. Tautai tas bija pārbaudes un gatavoša-

nās laiks, lai ienāktu apsolītajā zemē, Jēzum tas bija gata-

vošanās laiks uzsākot savu kalpošanu un pestīšanas darbu.

Mums gavēnis ir gatavošanās, lai ar gavilēm un prieka pil-

nām sirdīm svinētu Jēzus Kristus augšāmcelšanos — Liel-

dienas!

No 7. gadsimta izkristalizējas tāds gavēņa laiks, kuram

mēs vēl šodien sekojam. Klāt nācis ir pirmsgavēņa laiks,

kas ir trīs nedēļas pirms Pelnu dienas, sākot ar

„Septuagesima” (Septiņdesmito) svētdienu. Dievkalpojumā

mēs pamanījām, ka no šīs svētdienas vairs nelieto

„Allelūja”. Divas nedēļas pirms Lieldienām mēs saucam

par ciešanu laiku. Tad vairs netiek dziedāts „Gods Dievam

augstībā” un lasījumi pakāpeniski centrējas ap Jēzus cieša-

nām un krusta nāvi.

Pelnu dienā sākumā bija dievkalpojums, kurā grēcinieki

saņēma pelnus uz galvas un tika izdzīti no draudzes, lai

atgrieztos un ar labiem darbiem parādītu, ka viņi patiesi

nožēlojuši savus grēkus. (Par pelnu simbolisko nozīmi jūs

varat lasīt Sal.māc.3:20, 12:7.) Mums pelnu diena ir gavēņa

laika sākums, ar to iesākas 40 dienu gavēnis, neieskaitot

svētdienas, kuras ir Kristus augšāmcelšanās piemiņas dienas.

Kāda tam jēga? Es jau minēju, ka gavēnis ir gatavošanās

Lieldienām, bet analizējot šo „gatavošanos”, mēs ieraugām,

ka tā pēc būtības ir lūgšana. Ar citiem vārdiem — gavēnis

ir veids kā pavadīt laiku ar Dievu lūgšanās un Bībeles lasī-

šanā, lai gatavotos uz konkrētu mērķi jeb, lai no Dieva iz-

lūgtu kādu konkrētu lietu. Ķēniņš Dāvids gavēja, lai aizlūg-

tu par savu dēlu (2Sam 12:15-23). Estere ar tautu gavēja

trīs dienās, lai viņa varētu iet pie ķēniņa ar lūgšanu par sa-

vu tautu (Est 4:15-17). Apustuļi un baznīcas vadītāji gavēja

pirms iecēla draudzes ganus (Apd 14:23).

Mūsu mērķis gavēņa laikā ir koncentrēties uz Jēzus pes-

tīšanas darbu — Viņš uzņēma uz sevi mūsu grēkus nomir-

stot krustā un kā Dievs, caur Kristus augšāmcelšanos, atvē-

ra vārtus uz Debesīm tiem, kas tic Dieva Dēla vārdam. At-

teikties no kaut kā (piem. neēst gaļu jeb saldumus) gavēņa

laikā ir labi, lai trenētos garīgās disciplīnās — nožēlotu

savus grēkus, nāktu uz bikti, būt izturīgam lūgšanās un pa-

klausīgam Jēzum, labprāt uzklausīt Viņa vārdus un nākt pie

Svētā vakarēdiena.

Šī atteikšanās varētu notikt pakāpeniski, piemēram, uz-

sākot gavēni neēst gaļu, bet tad, kad sākas ciešanu laiks

(divas nedēļas pirms Lieldienām) atteikties vēl no kaut kā

un Lielajā piektdienā un Klusajā sestdienā līdz Lieldienām

gavēt vēl stingrāk.

Brīdī, kad mēs nolemjam īpaši būt ar Dievu, mums ne-

gaidīti nāk sātans ar kārdinājumiem, lai traucētu mūsu at-

tiecības ar mūsu Kungu. Tā kā sātans kārdināja Jēzu — tā

arī viņš kārdina mūs. Lai stātos pretī sātanam, mēs varam

lūgt kādu aizlūgt par mums gavēņa laikā. Es parasti aicinu

draudzes locekļus pieteikties pie manis, ka viņi uzņemas

gavēt — tā es varu lūgt par viņiem un sekot viņiem līdzi

gavēņa laikā. Tā mēs kopā pildām Dieva pavēli Jēkaba vēs-

tulē: „stājieties pretim velnam, un viņš bēgs

no jums; tuvojieties Dievam, tad Viņš tuvo-

sies jums.” (Jēk. 4:7-8)

Ar mācītāju Magnusu runāja

Monika Jurkāne

Ceļā uz Lieldienām

Šodien mēs esam sašķelti, un ir izveidojusies nepārvara-

ma plaisa starp varu un tautu, un šķiet, ka lielākais spēks,

kas šo plaisu veido un uztur, ir aizvainojums. Tas ir izvei-

dojies vai visos virzienos: starp augšām un apakšām, starp

turīgajiem un mazturīgajiem, starp darba ņēmējiem un ņē-

mējiem, starp latviešiem un nelatviešiem utt. Ja velns grib

sabotēt kādu ģimeni, sabiedrību vai valsti, viņš gādās par

to, lai tajā valdītu aizvainojums. Aizvainojums aizstājas

priekšā mīlestībai, aizvainojums pārtrauc komunikāciju,

aizvainotam cilvēkam var runāt vistīrāko patiesību, bet viņš

tik un tā to nedzirdēs, viņš neieklausīsies.

Līdz ar to šobrīd viens no aktuālākajiem uzdevumiem

mūsu tautā ir pārvarēt aizvainojumu. Pirmkārt, tas ir iekšējs

process, tā ir katra atsevišķā cilvēka grēku nožēla un atgrie-

šanās no sava aizvainojuma, apņemšanās atsacīties no sava

aizvainojuma, apņemšanās atsacīties no nocietināšanās sa-

vā aizvainojumā, atsacīties no vispārējas norobežošanās, ka

aizvainojumā atsakāmies pat no vēlēšanās piederēt savai

tautai, no vēlēšanās kalpot tās uzplaukumam, tās labumam.

Un, otrkārt, iekšēja grēku nožēla ir maznozīmīga, ja tā ne-

nes līdzi arī ārējas pārmaiņas: vienam ir jāizlīgst ar sievu

vai vīru, kādam bērns jāsamīļo, vēl kādam jāizlīgst ar kai-

miņu, citam jāsāk maksāt nodokļi, jābeidz dzīvot uz valsts

pabalstu rēķina, jāpārstāj lamāt cittautiešus, jābeidz nolādēt

vadītājus ar viņu kļūdām, jāpadalās savā turībā ar tiem, kas

trūkumā…

Raudzīsimies uz Dievu, kurš negribēja turēties pie aiz-

vainojuma uz mums, ko paši bijām Viņam sagādājuši. Glu-

ži pretēji, Viņš darīja visu, lai panāktu izlīdzinājumu starp

sevi un mums. Lai mūsu tauta pastāvētu, lai tautas sirds-

puksti nepaliktu aizvien lēnāki un no tās neizietu dzīvība,

mums ir jānonāk pie patiesa izlīguma, un tajā mums var

palīdzēt vienīgi Dievs., jo tikai Viņš spēj tik radikāli izmai-

nīt cilvēka sirdi. Dievs mums vajadzīgs vairāk par visu.

Kaut jel mēs to aptvertu, ka dzīve ar Dievu ir latviešu tau-

tas visbūtiskākās nacionālās intereses.

Bīskapa Pāvila Brūvera komentārs no “Svētdienas Rīts”

Kas latviešu tautai ir visbūtiskākais?


Pelnu dienā -13.februārī, sākās gavēņa laiks. 9.februārī notika rekolekcijas Rāmavas muižā — tieši par to,

KĀ gavēt. Dzīvojot šo īpašo laiku pirms Lieldienām, vēlamies dalīties ar tur dzirdēto.

Rekolekciju vadītājs mācītājs

J.Bitāns iesāka ar pamatojumu tam,

kāpēc mūsos nemaz nevajadzētu rasties

jautājumam par to, VAI gavēt. Tad, kad

Dievs radīja pasauli, Ēdenes dārzā, ne-

kas cits Cilvēku neatšķīra no Dieva,

nekas cits neparādīja to, ka Cilvēks ir

pakārtots Dievam, kā vien aizliegums

ĒST no Laba un ļauna atzīšanas koka.

Šis koks ir pirmais gavēnis — neēšana un paklausība. Gavēnis

nav par izmeklētāku vai savādāku diētu, bet gavēnis ir par pa-

klausību.

Gavēnis ir, lai visu pakļautu Dievam — lai pasargātu no inte-

lektuālas kristietības, pakļaujot arī miesu Dievam.

Dievs rada pasauli ar dažādām smaržām, krāsām un garšām—

Ēdenes dārzs ir baudīšanai. Nevis ar dzeloņdrātīm Dievs norobe-

žo no koka, bet ar mūsu pašu gribas izvēli — Viņš brīnišķīgi

mums uzticas, un man ir dota iespēja apliecināt, ka Viņš ir mans

Dievs, neēdot no VIENA koka.

Kunga kārdināšanas stāstā — kārdināšanas sākas pēc 40 die-

nām — tad, kad tas ir aktuāli un izaicinoši. Velns ir gļēvs, viņš

iet vieglāko ceļu. Jēzus tiek kārdināts ar ēšanu (akmeņus vērst

maizē) — spēcīgi kārdināts ar ēšanu var tikt tikai tas, kurš gavē.

Arī lasot Apustuļu darbus, redzam, ka gavēnis ir pašsaprotama

lieta. Līdz ar to varam secināt, ka tā ir visas kristīgās draudzes

prakse. Mateja evaņģēlija 6.nodaļā lasām, ka jautājums atkal nav

par to, vai gavēt, bet gan par to, ka tad, kad mēs to kā Kristus

sekotāji DARĀM, tad tas ir savādāk nekā tad, kad to dara farize-

ji. Un, pirmkārt, jāatceras, ka Tēvs redz slepenībā — gavēnis nav

par izrādīšanos un ārišķību. Gavēnim ir 3 daļas: lūgšana, žēlsir-

dības darbi un atturība.

Uz gavēni esam aicināti ikdienā, bet gavēņa laikā pastiprināti

— vairāk būt Draudzē un sevis izmeklēšanā:

LŪGŠANA — vairāk Dievam;

ŽĒLSIRDĪBA — ja no kaut kā atsakos, vairāk paliek tuvākajam;

ATTURĪBA — mazāk man — mazāk vēderam, mazāk arī acīm

un ausīm (mēs priecājamies un skumstam, no tā, ko redzam un

dzirdam). BET Mīlestība ir pāri visam — mīlēt tuvāko gavēņa

laikā un parādīt ticību Dievam. Ja nav matērijas, tad nav kur iz-

pausties tikumiem, tāpēc tiekam ielikti dažādās — visdrīzāk sa-

režģītās situācijās. Ir jādomā par to, kā šo laiku pavada mana

dvēsele.

Kā nepārspīlēt un kā nedot sev nepamatotas atlaides? — Attu-

rība nedrīkst arī verdzināt. Gavēņa pakāpes:

1)Pilnīga atturība — ūdens.

2)Ēdiens, kas netiek sildīts.

3)Ēdiens, kas gatavots ūdenī.

4)Ēdiens, kam pievienota eļļa.

5)Zivs.

Pilnīga atturība nekad nav ilgtermiņa. Reālāk ir sākt no cetur-

tās vai piektās pakāpes — ēdiena ar eļļu vai zivs. Tāpat var ie-

kļaut arī olas vai pienu. Var arī gavēņa laika svētku dienās, atļau-

ties ēst kaut ko vairāk. Tas, ka gavēņa ēdiens ir veģetārs pamato-

jas Ēdenes ēdienkartē. Nepaēdis cilvēks ir modrāks, bet arī

„uzvilktāks”. Sabiedrība slimo ar pārsātinātību — gavēnis ir vis-

labākās zāles pret to, tas sakārto lietas pareizā secībā.

Ir vairāku veidu gavēņi:

Regulārie gavēņi — trešdienās un piektdienās, kā arī Adventa

gavēnis un gavēnis pirms Lieldienām.

Situatīvie gavēņi — Pāvils piemin situācijas, kad nepiecieša-

ma īpaša iejaukšanās, lai rādītu Dievam mūsu rīcības nopietnību.

Euharistiskais gavēnis — cilvēks ir atturīgs pirms Svētā Va-

karēdiena — no iepriekšējās dienas vakara līdz nākamās dienas

dievkalpojumam (ja dievkalpojums notiek vakarā, tad apmēram 2

stundas pirms).

Gavēni pirms Lieldienām var ievērot piektdienās vai trešdie-

nās un piektdienās. Tad ir jāizlemj no kā atturēties. Iespējams

vēlāk tas pāries uz ikdienu. Pilnīga atturība var būt lielajās gavē-

ņa dienās — Pelnu dienā un Lielajā Piektdienā.

Noslēgumā mācītājs J.Bitāns deva ieskatu tajā, kā ir iespē-

jams sagatavoties gavēnim un izmeklēt sirdsapziņu cīņu ar kais-

lēm gaismā. Svētie Tēvi aicina, nevis ik pa laikam ļauties šīm

kaislēm vai būt nepārtrauktā saspringumā, cīnoties ar tām, bet

iznīdēt sevī šīs kaisles. Tālāk redzamas šīs kaisles un īsi to aprak-

sti:

Rijība – tas, ko tu dari, kad tev viss jau ir, bet tu ņem vēl klāt.

Viss ir Ēdenē, bet vajag vēl no Laba un ļauna atzīšanas koka —

pārmērība sabendē labo, ko Dievs dod... Grēki, kas no šīs kaisles

var izrietēt — izmeklēta ēšana, daudzēšana, ēšana slepenībā

(gavēņa laikā), alkoholisms, pārēšanās, dažādas atkarības.

Mantkārība — skopums, „grābšana”, nedošana, paļāvība uz

laicīgu labumu. Beigās vari attapties „saēdies sūdus”, bet nekā

neieguvis...

Dusmas — daudzvārdība, pazemošana, sišana, iekšējs, neiz-

pausts un apslāpēts naids, kas saēd pašu, bet izlaužoties ārā, saēd

citus.

Nomāktība — nav entuziasma, apņēmības, gribēšanas, lais-

kums, atlaides sev, darīšana pa roku galam. Palīdzēt var darba

terapija — jānokļūst vidē, kas ir darbīga, kā arī jārīkojas saskaņā

ar to, ko tu zini, kas ir pareizi, lai arī tas ir grūti, jo atņemta tiek

vēlme lūgt un interese par Svētajiem Rakstiem, rodas vēlme bez-

jēdzīgi vazāties apkārt.

Skumjas — čīkstēšana, neapmierinātība, nepateicība.

Godkāre — simpātiju un uzslavu meklēšana, vēlme būt pama-

nītam, kritikas nepanešana, dedzīga attaisnošanās, skaudība. Pretī

var stāties pazemība.

Lepnība — citu nicinājums, izsmiešana, pazemošana... Visām

citām kaislēm ir tikumi, kurus ir iespējams likt cīņā pretī, kā iero-

čus, bet šai palīdzēt var vienīgi CITU MĪLESTĪBA.

Lai mums visiem Dieva svētīts šis laiks!

Laura Jursone


Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds /Mateja 6:21/

9.martā Draudzes namā

notiks lekcija

“ZIEDOŠANA”.

Ar mums kopā būs

Rīgas Lutera draudzes

mācītājs Indulis Paičs.

Maleachija 3, 6.-12. Jo Es esmu Tas Kungs, un Es nepārveidojos, un jums, Jēka-ba bērniem, vēl nebūs būt pagalam. Jau kopš savu tēvu lai-kiem jūs arvien esat novērsušies no Maniem baušļiem un neesat tos ievērojuši. Tad nu atgriezieties tagad pie Manis, un arī Es gribu atgriezties pie jums, saka Tas Kungs Ceba-ots. Tad jūs atkal sakāt: kā tad mēs lai atgriežamies? Vai ir pareizi, ka cilvēks krāpj Dievu, kā jūs Mani krāpjat? Jūs tad sakāt: Kā tad mēs Tevi krāpjam? - ar desmito tiesu un labprātīgiem upuriem. Tādēļ jau jūs esat nolādēti, tā, ka viss krīt jums no rokām un iet jūsu rokās bojā, jo jūs visi vienā kopā cits pār citu Mani krāpjat! Bet atnesiet katrs savu desmito tiesu pilnā vērtībā Manā klētī tā, lai arī Manā na-mā būtu barība, un pārbaudiet tad Mani šai ziņā, saka Tas Kungs Cebaots, - vai Es arī neatvēršu debess logus un nelik-šu svētībai pa tiem pārpilnībā nolīt pār jums! Un Es padzī-šu, jums palīdzēdams, rijīgo postītāja kukaini no jūsu labības laukiem, lai viņš tos neizposta un lai koks jūsu vīna dārzā jums nebūtu neauglīgs, saka Tas Kungs Cebaots; Lai arī visas pagānu tautas jūs daudzinātu par svētlaimīgiem, jo jums pašiem būs lielu labumu un augstas cieņas pilnai zemei būt, saka Tas Kungs Cebaots”. Salamana pamācības 3, 9-10 Dod godu tam Kungam arī no savas mantas un piešķir Vi-ņam visu savu ienākumu pirmajam. Tad pildīsies tavi šķūņi ar pilnību un tavas vīna spiedes plūdīs pār malām pāri. Salamana pamācības 11, 24-25 Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr vi-ņam arvien vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un to-mēr kļūst arvien nabagāks; Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un kas bagātīgi veldzēs citus, kļūs arī pati veldzēta. Lūk.6, 38 Dodiet, tad jums taps dots: pilnu, saspaidītu, sakratītu un pārpārim ejošu mēru jums iedod jūsu klēpī; jo ar to mēru, ar ko jūs mērojat, jums atmēros.

Apkopojusi Asja Blaua

Kas sīksti sēj, tas arī sīksti pļaus; un, kas sēj uz svētību, tas arī pļaus uz svētību. Ikviens lai dara, kā tas savā sirdī apņēmies, ne smagu sirdi vai piespiests; jo priecīgu devēju Dievs mīl . /2.Kor.9:6-7/


Mīlestības svētki Jēzus skoliņā

Tā nu paliek ticība, cerība, mīlestība, šās trīs; bet lielākā no tām ir mīlestība. /Kor 13;13/

14.februārī Jēzus skoliņā īpaši daudz un nopietni runājām par mīlestību. Dievkalpojumā mācītājs Magnuss mums vis-

iem lika aizdomāties par šo Dieva lielo dāvanu.

Kopā ar skolotājiem bērni meklēja atbildes uz jautājumiem:

* Vai mums vienmēr izdodas dzīvot pēc Jēzus mācītā: „Mīli savu tuvāko kā sevi pašu”?

* Vai mākam dot — vai tikai saņemt?

* Vai mīlam arī tos, ar kuriem strīdamies? u.c. Ar lielu prieku bērni pašu rokām gatavoja un greznoja sirsniņas.

Un kā vienmēr, kopīgi dziedājām dziesmas Dievam par godu!

Noslēgumā, mūsu jaunizremontētajā klasītē — virtuvē, cepām

no desiņām veidotas sirsniņas un vārījām smaržīgu piparmētru tēju.

Paldies Dievam par vēl vienu mīlestības pilnu vakaru!

Dieva mīlestība jums visiem!

Jēzus skoliņas skolotāji

Foto: Zigmārs Stikāns Foto: Ilze Šmite


Dievs Tevi mīl... Svētdienas dievkalpojumos

baznīcēni ieklausās Sandra

Dubova Evaņģēlija lasījumos,

viņa patīkamajā balsī.

Sandris dalās savās sajūtās

par šiem mirkļiem:

„Svētais Gars mani uzrunā un

vada pie klausītājiem ar Dieva

vārdu, lai visi saņemam Tā

Kunga svētību.”

Nevienu neatstāja vienal-

dzīgu Sandra kopā ar jauniešu

ansambli „Cum laudem Deo”

dziedātā dziesma „Dievs tevi

mīl” Ziemassvētku koncertā.

Sandris ir pateicīgs Kristai

Bušai par dāvāto iespēju dzie-

dāt viņas vectēva dziesmu.

Kas ir Sandris?

Valmierietis, mācījies Valmie-

ras mūzikas skolā, Cēsu mūzi-

kas vidusskolā, Rīgas pedago-

ģijas izglītības vadības augst-

skolā mūzikas fakultātē.

Sandris pateicas Dievam

par viņam dāvāto balsi, par

iespēju spēlēt savu iemīļoto

instrumentu trombonu.

Dzīves ikdiena saistīta un

pildīta ar mūziku.

Valmieras mūzikas skolā

Sandris māca apgūt metāla

pūšamos instrumentus, bet

Kauguru Jāņa Endzelīna pa-

matskolā bērnus ievada mūzi-

kas pasaulē.

Jāpaspēj arī darbdienā ienākt

Dievanamā kopā ar meitiņu

Paulu.

Sandris lielu paldies saka prā-

vestam Arnim Bušam par doto

iespēju 3 dienas pavadīt Burt-

nieku nometnē Via de Cristo,

garīgi sevi pilnveidojot.

Dievs Sandrim dāvājis iespēju

kalpot par pērminderi.

Interesanta bija Sandra ienāk-

šana baznīcā un draudzē. Tas

notika lēnām un pazemīgā

piesardzībā. Tagad ir sajusts

Dieva pieskāriens un pavēru-

sies mūzikas pasaule.

Paldies Tev, Kungs! Dziesma

dāvā pārliecību un prieku ne

tikai sev, bet arī līdzcilvēkiem.

Jauniešu ansamblis CUM

LAUDEM DEO gatavojas

lieliem svētkiem — Lieldie-

nām.

Mīlēsim mūziku, šo Dieva

dāvanu!

Ar Sandri Dubovu sarunājās

Anita Martinsone

LELB Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes padomes sēde Nr.1 notika 2013.gada 25.janvārī.

Sēdē izskatīja sekojošus jautājumus:

Iepriekšējā padomes sēdes protokola apstiprināšana;

Balsu skaitīšanas komisijas vēlēšanas;

Virsmācītāja ievēlēšana;

2013.gada budžeta apstiprināšana;

2013.gada pasākumu plāna apstiprināšana;

Svētdienas skolas telpu remonta pieņemšanas-

nodošanas akta apstiprināšana;

Telpu nomas izmaksas Draudzes nama telpās;

Zemes nomas līguma 21.12.2012. Nr. 505-3-1/12/764

apstiprināšana;

Zemes nomas līguma Nr. 32-3-1/13/23

apstiprināšana.

LELB Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes padomes sēde

Nr.2 notika 2013.gada 22.februārī.

Sēdē izskatīja sekojošus jautājumus:

Iepriekšējā padomes sēdes protokola apstiprināšana;

Valmieras Sv.Sīmaņa draudzes delegātu izvirzīšana uz

LELB 26.Sinodi;

Mācītāju atbildība pār kalpošanas sfērām (pienākumu

sadale).

1. PSALMS

DIVI DZĪVES CEĻI

Svētīgs tas cilvēks,

kas neseko bezdievīgo padomam,

nedz staigā grēcinieku ceļus,

nedz arī sēž paļātāju pulkā,

bet kam prāts saistās pie Tā Kunga

baušļiem un kas dienām un naktīm domā par

Viņa bauslību.

Tāds ir līdzīgs kokam,

kas stādīts pie ūdens upēm,

kas savus augļus nes pareizā laikā un

kam lapas nesavīst.

Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.

Ne tādi ir bezdievīgie:

tie ir kā pelavas, ko vējš aizpūš projām.

Tāpēc bezdievīgie nepastāvēs tiesā,

nedz arī taisno draudzē grēcinieki,

jo Tas Kungs pazīst taisno ceļu,

bet bezdievīgo ceļš ved uz postu.


Ir pieejams jaunais

Bībeles tulkojums.

Iespējams iegādāties.

Interesēties: kancelejā,

Draudzes namā, Veides ielā 2

Februāris

Marts

1. Ps 32 Rm 4 2Moz 13-14 1.

2. Ps 33 Rm 5 2Moz 15-16 2.

3. Ps 34 Rm 6 2Moz 17-18 3.

4. Ps 35 Rm 7 2Moz 19-20 4.

5. Ps 36 Rm 8 2Moz 21-22 5.

6. Ps 37 Rm 9 2Moz 23-24 6.

7. Ps 38 Rm 10 2Moz 25-26 7.

8. Ps 39 Rm 11 2Moz 27-28 8.

9. Ps 40 Rm 12 2Moz 29-30 9.

10. Ps 41 Rm 13 2Moz 31-32 10.

11. Ps 42 Rm 14 2Moz 33-34 11.

12. Ps 43 Rm 15 2Moz 35-36 12.

13. Ps 44 Rm 16 2Moz 37-38 13.

14. Ps 45 Mk 1 2Moz 39-40 14.

15. Ps 46 Mk 2 3Moz 1-2 15.

16. Ps 47 Mk 3 3Moz 3-4 16.

17. Ps 48 Mk 4 3Moz 5-6 17.

18. Ps 49 Mk 5 3Moz 7-8 18.

19. Ps 50 Mk 6 3Moz 9-10 19.

20. Ps 51 Mk 7 3Moz 11-12 20.

21. Ps 52 Mk 8 3Moz 13-14 21.

22. Ps 53 Mk 9 3Moz 15-16 22.

23. Ps 54 Mk 10 3Moz 17-18 23.

24. Ps 55 Mk 11 3Moz 19-20 24.

25. Ps 56 Mk 12 3Moz 21-22 25.

26. Ps 57 Mk 13 3Moz 23-24 26.

27. Ps 58 Mk 14 3Moz 25-27 27.

28. Ps 59 Mk 15 4Moz 1-2 28.

1. Ps 60 Mk 16 4Moz 3-4 1.

2. Ps 61 1Kor 1 4Moz 5-6 2.

3. Ps 62 1Kor 2 4Moz 7-8 3.

4. Ps 63 1Kor 3 4Moz 9-10 4.

5. Ps 64 1Kor 4 4Moz 11-12 5.

6. Ps 65 1Kor 5 4Moz 13-14 6.

7. Ps 66 1Kor 6 4Moz 15-16 7.

8. Ps 67 1Kor 7 4Moz 17-18 8.

9. Ps 68 1Kor 8 4Moz 19-20 9.

10. Ps 69 1Kor 9 4Moz 21-22 10.

11. Ps 70 1Kor 10 4Moz 23-24 11.

12. Ps 71 1Kor 11 4Moz 25-26 12.

13. Ps 72 1Kor 12 4Moz 27-28 13.

14. Ps 73 1Kor 13 4Moz 29-30 14.

15. Ps 74 1Kor 14 4Moz 31-32 15.

16. Ps 75 1Kor 15 4Moz 33-34 16.

17. Ps 76 1Kor 16 4Moz 35-36 17.

18. Ps 77 2Kor 1 5Moz 1-2 18.

19. Ps 78 2Kor 2 5Moz 3-4 19.

20. Ps 79 2Kor 3 5Moz 5-6 20.

21. Ps 80 2Kor 4 5Moz 7-8 21.

22. Ps 81 2Kor 5 5Moz 9-10 22.

23. Ps 82 2Kor 6 5Moz 11-12 23.

24. Ps 83 2Kor 7 5Moz 13-14 24.

25. Ps 84 2Kor 8 5Moz 15-16 25.

26. Ps 85 2Kor 9 5Moz 17-18 26.

27. Ps 86 2Kor 10 5Moz 19-20 27.

28. Ps 87 2Kor 11 5Moz 21-22 28.

29. Ps 89 2Kor 12 5Moz 23-24 29.

30. Ps 90 2Kor 13 5Moz 25-27 30.

31. Ps 91 Jņ 1 5Moz 28 31.

Bībeles lasījumu kalendārs

...cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikkatra vārda,

kas iziet no Dieva mutes /Mat.4:4/


Draudzes Vēstis veidoja: Anita Martinsone, Inese Eglīte, Monika Jurkāne, Linda Pētersone, Silvija Adamoviča.

Par teksta saturu un faktiem atbild autori. Tajos paustais viedoklis ne vienmēr atbilst redkolēģijas viedoklim.

Lietvedības sekretāre — Kristīne Švalbe Kancelejā, draudzes namā, Veides ielā 2

otrdienās un piektdienās no 11:00 līdz 15:00

trešdienās un ceturtdienās no 14:00 līdz 18:00 tālr. 64232224, e-pasts: [email protected]

Valsts un Baznīcas svētkos kanceleja nestrādā.

[Draudzes bibliotēka

Pirmdienās no 12:00 līdz 14:00 Lelde Kalēja (mob.29392747)

Vīru vakari katra mēneša 1. un 3. piektdienā 18:30 draudzes namā

koordinators Egils Juitinovičs (mob. 29190568)

Grupa “Saulgriezes” katra mēneša pēdējā piektdienā 14:00 draudzes namā

koordinatore Māra Rozenberga (mob. 26813153)

Draudzes koris trešdienās 18:00 baznīcā

kora vecākā Maija Dukure (mob. 29283215)

Vīru ansamblis ceturtdienās 16:30 draudzes namā

vadītājs Leons Āķeris (mob. 26862723)

Liturģiskais koris “Avots” Otrdienās 18:00 draudzes namā

koordinatore Aiga Paidere (mob. 26409312)

Jauniešu ansamblis “Cum laudem Deo”

sestdienās 13:00 draudzes namā, Veides ielā 2

koordinatore Krista Buša (mob. 20243449)

Jēzus skoliņa

ceturtdienās 18:00 draudzes namā, Veides ielā 2

vadītāja Daina Stikāne (mob. 29521709)

Sīmaņa skola, trešdienās 18:30 draudzes namā

koordinatore Anta Paegle (mob. 29272738)

Pateicamies Dievam un visiem ziedotājiem! Dievkalpojumu un dežūru kolektes:

19.01.2013. – 27.01.2013.... .................... Ls 608.62

29.01.2013. – 10.02.2013. ....................... Ls 533.14

12.02.2013. – 17.02.2013. ....................... Ls 357.54

14.02. Ziedojumi par dokumentu kopēšanu Ls 43.17

Ziedojums par A.Blauas grāmatu “Dievs, ne kā es, bet kā

Tu vēlies” ............................................... Ls 26.50

Dievkalpojumi: svētdienās 11:00 baznīcā,

darbadienas dievkalpojumi un Bībeles stundas

ceturtdienās 18:00 draudzes namā.

Baznīca atvērta katru dienu, izņemot pirmdienas

no 11:00 līdz 17:00. Tālr.64200333.

Piektdienu vakaros baznīca atvērta līdz 22:00,

aizlūgumu un pateicības svētbrīdis 17:30,

Tezē lūgšanas (dziedājumi) 18:00.

Katra mēneša pirmajā otrdienā 11:00

baznīcā notiek svētbrīdis ar Svēto Vakarēdienu.

Mācītāju pieņemšanas laiki:

Arnis Bušs (tel. 29102673)

ceturtdienās 14:00 līdz 17:00 draudzes namā

Magnus Olsson (tel. 26191743)

ceturtdienās no 14:00 līdz 17:00 draudzes namā

Valsts un Baznīcas svētkos mācītāji nepieņem.

Dzīve ir pilna brīnumu pilna pārsteigumu un iespēju pilna krāsu un formu, pilna sapņu un asaru, pilna ilgu un cerību, pilna tikšanos – tāda ir dzīve!

Un es drīkstu būt klāt - Elements no lielās dzīves, Dzīvīgs un pašā dzīves vidū. /Rainers Hāks/

Mīļi sveicam visus februāra un marta gaviļniekus!

Documents

Februāra Draudzes vēstis