PowerPoint Presentation

Izgltbas jaunks tendencesRzekne, 25.08.14.Dr. oec., T. VolkovaInovcijas izgltbSkolu jaun loma Galvens tendences izgltbJaunkie atkljumi par smadzeu darbbu

1. Skolu jaun lomaSkolas vairs nav nepiecieamas lai piektu informcijai; Skolas nepiecieamas, lai attsttu kritisko domanu, sadarbbu attlinti;Skola ir un paliks vieta, kur brni sank kop, lai mctos;

Ptjumi pierdjui, ka vienkra gudrbu ststana, stvot klases priek, nav efektva

http://www.teachthought.com/learning/invisible-learning-an-archetype-for-a-new-ecology-of-education/

Koncentrjas uz to k ms mcmies, nevis ko ms mcamiesJaun skolu lomaSkolas ar k domtavas, kas paldz risint vietjs un globls problmas; Skolas k mizgltbas centri;

Skola ir vieta, kurskolni mcs ne tikai no skolotja, bet ar viens no otra;skolotjs mcs no skolniem,

Skolu reformasSkolu reformas ir aktulas vis pasaul; Galvenais arguments sasniegt labkus rdtjus pasaules lmea testos; Jautjums nav tikai par to, lai brni uzrdtu labkus rezulttus testos, bet gan, lai iegtu ts prasmes, kas nepiecieamai dzvei strauji maing vid;

Izgltbas jaun nozmeJprtrauc uzskatt izgltbu, k kaut ko iepriek noteiktu; Izgltba nav tikai esos zinanas ko apgstam, bet gan k kompetences, ko ms pai radm, izmantojot pieejamo informciju un apgstot jaunu pieredzi;Izgltbai jkst aizraujoai, jrada interese; Diskusija ir par to k sasniegt atirgus rezulttus dzvei maingaj nkotnDzvi Ierobeotu resursu vid nomaina Iespju laikmets; 2020. gad 5 mljrd plantas iedzvotjiem bs pieeja internetam; Patlaban ir pieejamas 600 000 mobilo tlruu aplikcijas; 1 triljons mjaslapas; 8 gadu garum skatmi video tiek ieldti Youtube katru dienu; pieejmai 4mlj Wikipdijas raksti, utt. avots: W.Richardson Why school 2. galvens tendences izgltbMcans sadarbb; (ar izmantojot socilos tklus);Tehnoloiju iespju izmantoana (empowered);Tehnoloiju izmantoana, apvienojot ts ar tradicionlo mcanos;Mcans sadarbb

Tehnoloiju iespju izmantoana

Khan Academy brvi piejami6 000 video par visdadkajm izgltojom tmm

Mcans inovcijasJauns tehnoloijas rada jaunas mcans iespjas un maina tradicionlo mcans veidu; Pieeja internetam globli ar katru gadu paplains; Mobils ierces kst ltkas; Informcijas klsts par brvu;Saturs kst labks;

Tradicionl mcans savienojum ar tehnoloijm

Mcans formu dadba Neredzam (invisible) mcans; Uz jautjumiem balstta mcans; Atvrto resursu mcans (open resource learning); Uz dialogu balstta mcans, izmantojot digitlos mdijus; Mobil mcans (mobile learning) izmantojot, piem., Skype tehnoloijas; Mcans simulcijas; Mcans inovcijas Spls balstta mcans (game based education);Mobils aplikcijas papildins grmatu tekstus;Digitl izgltotba izgltbas centr; Izgltbas saturu arvien papildins koncentrans uz spjm sadarboties, pakontroli, spjm mcties, vrtbm, utt.Datu vizualizcija, analze nomains skaitu rindas;Mkoos balstta (cloud based) izgltba;

K tas ietekm skolu dzvi? Skolotju loma mains no informcijas nesja uz virztju/ padomdevjuVielas apguves veidu dadba, elastbaDadas pieejas izmantotas ts paas vielas mcan; Skolniem un skolotjiem iespja iegt globlu perspektvu

Interneta vietnes skolotjiem Classroom 2.0Teacher Tube;PBS teachers;Edmodo;Edutopia;

3. Jaunkie atkljumi par smadzeu uzbviSmadzens ir 10 mljrd neironu, kas veido 1 000 triljonu savienojumu; Bagtinoa vide var paaugstint neironu savienojumus ldz pat 25 %;Mcans rezulttu liel mr ietekm apkrtj vide imene, draugi, sabiedrbas vrtbas un normas, pieeja informcijai, utt. Skolni mcs visu laiku un ne tikai skol;

Videi ir nozme genoma izmais Cilvka genoms sastv no trs miljardiem bzu pru, apmram 23 tkstoiem gnu, k ar lruma sekvenu, kuru nozme vl nav izptta;Tas kopum veido 2 m garu dezoksiribonuklenskbes (DNS) pavedienu, kas var ietilpt seas milimetra tkstodaas liel nas kodol.

http://www.tvnet.lv/tehnologijas/atklajumi/329544-epigenetika_kas_veido_cilveku milzu molekula odien tiek uzskatta par cilvka organisma struktras projektu

Ms spjam kontrolt savu DNSGni nenosaka msu likteus; Signli no rpuses iesldz vai izsldz gnus;Signli var bt miski vai elektromagntiski, ko rada pats cilvks vai signli no rjs vides;DNS ir atkarga no msu emocijm, uzskatiem un prdzvojumiem, utt. vai to ietekm vide rpus organisma; D. rs enilie gniGnus var klasifict pc stimuliem, kas tos aktiv vai dezaktiv

Brd, kad ms piedzvojam kaut ko jaunu (mcmies, kaut ko apgstam) tiek aktivti gni, kurus ietekm msu pieredze vai darboans; ie gni stimul protenu sintzi un ener miskos zineus, kas liek cilmes nm prveidoties jebkd n, kas nepiecieama organisma funkcionan;

. Prmaias cilvka apzi var radt fiziskas prmaias t organism; Msu uzskati, domas, nodomi, utt. korel daudz spcgk ar veselbu, laimi, dzves ilgumu nek gni;

http://www.tunedbody.com/scientists-finally-show-thoughts-can-cause-specific-molecular-changes-genes/#Redzjums - brvi pieejama pasaules klases izgltba39 miljoni lietotju un 3, 5 mlj jauni lietotji mnes; (2011);1o mlj skolni/ studenti mnes (2013.);Lietotji 120 valsts; lekcijas pieejamas 29 valods; Kt paiem atbildgiem par savu mcans progresu;Citas tiesaistesplatformas : Coursera; edX;

Dirk Van Damme21.gs prasmju lok ir ar spja sadarboties, strdt komand, radoi domt, k ar bt atvrtam inovcijm. Izgltbas jomas prstvjiem ir jbt prliecintiem, ka skolas spj saviem audzkiem sniegt gadsimtam atbilstoas zinanas un prasmes.http://apollo.tvnet.lv/zinas/oecd-petnieks-kritize-latvijas-novecojuso-macibu-planu-un-pedagogu-darba-stilu/663087

Izgltotas sabiedrbas ekosistmaValsts vrtbas un ilgtermia mri; Politiu attieksme un konsekventa rcba; Izgltbas politika;Veselbas politika;Pavaldbu un valsts atbalsts;imenes vrtbas;Uzmju atbalsts;Sabiedrbas un NVO attieksme;Masu mediju attieksme;