Ieva Bruksle

Izaugsme un cenu mainības īpatnības Latvijā

Ieva BruksleLEA

Biznesa augstskola “Turība”Latvia

Izaugsme

Dinamiska Globālās saimniecības ietekmēta Kvantitatīva un kvalitatīva Bezgalīga vai ierobežota Ilgtspējīga

Ieva Bruksle

Izaugsmi ietekmē

Resursu nodrošinājums Ekonomiskā vide Konjungtūra Ekonomiskā politika

Ieva Bruksle

Cenu loma izaugsmes procesā

Raksturo aktuālās izmaiņas saimnieciskajā vidē

Aktīvs instruments Stimulējošs Bremzējošs

Mērķis

Ieva Bruksle

Ieva Bruksle

Ekonomiskās brīvības indekss*(pozīcija citu valstu starpā)

Biznesa brīvība

Fiskālābrīvība

Valdības izdevumi

Monetārā brīvība

Latvija 65,8 (56) 72,8 82,5 55,5 73,5Lietuva 71,3 (24) 81,7 86,1 58,0 74,5Igaunija 75,2 (14) 80,9 80,7 52,2 78,7 Polija 64,1 (68) 61,4 74,0 43,8 73,4

Vidēji pasaulē 59,7 64,3 76,8 63,9 78,1

Dati:The Heritage Fondation (http://www.heritage.org/index)*Brīva ekonomika 100 -80 Pārsvarā brīva 79,9 – 70 Mēreni brīva 69,9 – 60 Pārsvarā nebrīva 59,9 -50 Represēta 49,9 – 0

Ekonomiskās brīvības indekss 2011

Ieva Bruksle

Valstis GKV 2010-2011

GKV 2009-2010

GKV 2009-2008

Makroeko -nomikas vide

Finanšu tirgus attīstība

Biznesa sarežģītība

Inovācijas

Latvija 70 68 54 84 86 80 77

Lietuva 47 53 44 71 89 49 51

Igaunija 33 35 32 19 45 56 37

Polija 39 46 53 61 32 50 54

Globālais konkurētspējas vērtējums (GKV)*

Avots: World Economic Forum http://www3.weforum.org/docs/WEF_GlobalCompetitivenessReport_2010-11.pdf*Rangs - ierinda

Ieva Bruksle

Valstis Valdībasbudžeta līdzsvars

Inflācija Procentu likmju starpība

Valdības parāds

Kopējā nodokļu likme

Iekšējās konkurencesintensitāte

Vietējo piegādātājukvalitāte

Latvija 125 75 101 63 44 92 53

Lietuva 124 86 13 46 75 78 44

Igaunija 29 18 51 5 98 31 36

Polija 113 79 40 89 74 35 41

Makroekonomikas vide (GKV)*

Avots: World Economic Forum http://www3.weforum.org/docs/WEF_GlobalCompetitivenessReport_2010-11.pdf*Rangs - ierinda

Iekšzemes kopprodukts un nacionālais kopienākums vidēji 2005-2009. gadā uz vienu iedzīvotāju, pēc pirktspējas paritātes standarta

Avots: IKP - World Economic Outlook Database, IMF; NKI - World Development Indicators database, World Bank

Avots:LB

IKP un NKI nominālais gada pieaugums, %

Cenu mainība Latvijā

Izteikta cenu mainība Cenu mainības periodi

1991 – 1997 1998 – 2003 2004 – 2008 2009 , 2010 2011

Ieva Bruksle

PATĒRIŅA CENU PĀRMAIŅAS procentos pret iepriekšējo gadu

 VISAS PRECES UN PAKALPOJUMI

- Visas preces

- Pârtika, alkoholiskie dzçrieni un tabaka

- Nepârtikas preces

- Pakalpojumi

1991 172.2 180 175.6 184.2 121.11992 951.2 695.7 761.3 651.7 2723.61993 109.2 89.5 89.9 88.3 240.21994 35.9 33.5 32 37.1 41.11995 25 20.9 17.9 30.6 36.91996 17.6 15.2 12.9 21.9 23.51997 8.4 6.5 3 11.3 16.21998 4.7 2.8 1.9 4 11.51999 2.4 1.5 0 3.3 5.12000 2.6 1.8 1.5 2.2 5.42001 2.5 2.7 4.5 0.8 22002 1.9 2.1 3.3 0.9 1.32003 2.9 3.2 2.4 4 2.12004 6.2 6.5 7 6.1 5.42005 6.7 6.8 8.3 5.5 6.52006 6.5 6.5 8.2 5 6.62007 10.1 8.9 13.6 5.1 13.42008 15.4 15.1 22.5 9.4 16.32009 3.5 2.6 4.5 1.2 5.92010 -1.1 0.2 0.7 -0.2 -4.3

Avots: CSB

RAŽOTĀJU CENU PĀRMAIŅAS RŪPNIECĪBAS NOZARĒS, procentos pret iepriekšējo gadu

 2006 2007 2008 2009 2010

Ieguves rûpniecîba un karjeru izstrâde (B) 14.1 16.3 10 -1.6 -3Apstrâdes rûpniecîba (C) 9.5 15.3 8.3 -7.5 3.4..Pârtikas produktu ražošana (10) 8 12.9 19.5 -4.7 1.1..Dzērienu ražošana (11) 4.3 10 11.4 3.6 -0.2..Tabakas izstrâdâjumu ražošana (12) . . . . .....Tekstilizstrâdâjumu ražošana (13) 1.4 4.7 5.3 -2 -4.7..Apģērbu ražošana (14) 5.5 5.3 5.4 5 0.9..Âdas un âdas izstrâdâjumu ražošana(15) 8.4 21.1 9.6 -10.4 1.6..Koksnes, koka un korķa izstrâdâjumu ražošana izņemot mēbeles; salmu un pîto izstrâdâjumu ražošana (16)8.7 26.3 -6.9 -14.8 10..Papîra un papîra izstrâdâjumu ražošana (17) 2.1 9.3 8.3 -6.9 3.9..Koksa un naftas pârstrâdes produktu ražošana (19) . . . ... .....Farmaceitisko pamatvielu un farmaceitisko preparâtu ražošana(21) . . 12.9 . ...Gumijas un plastmasas izstrâdâjumu ražošana (22) 8.9 10.3 6.1 -5.8 0.5..Metâlu ražošana (24) . . 20 -37.6 24.5..Gatavo metâlizstrâdâjumu ražošana, izņemot mašînas un iekârtas (25) 9.1 10.9 6.5 0.8 -0.4..Datoru, elektronisko un optisko iekârtu ražošana (26) 9.2 13.8 -4.1 -2.3 2.3..Elektrisko iekârtu ražošana(27) 9.1 6.1 5.7 -0.4 -1..Automobiïu, piekabju un puspiekabju ražošana (29) 10 7.6 18 2.3 -1.1..Citu transportlîdzekïu ražošana (30) 21.9 4.6 11.2 -5.5 -6.7..Mēbeļu ražošana (31) 3.5 15.7 11.8 -5.9 -0.8..Iekârtu un ierîču remonts un uzstâdîšana (33) 14.9 17.7 14.4 4.2 -4Elektroenerìija, gâzes apgâde, siltumapgâde un gaisa kondicionšana (D) 14.7 21.4 30 9.7 -0.3..Ûdens ieguve, attîrîšana un apgâde (36) 6.7 24.5 24.7 2.6 0.5..Atkritumu savâkšana, apstrâde un izvietošana; materiâlu pârstrâde (38) 42.2 17.3 12.7 -27.9 40.9

Avots: CSB

Patēriņa cenu izmaiņas – vidēji 12 mēnešos %

Avots : Eurostat

SPCI - Enerģija

Avots : Eurostat

Avots:LB

SPCI - pārtika

Ieva Bruksle

Avots : Eurostat

Cenu kritums/kāpums dažādās patēriņa cenu grupās (%)

Avots: LB

LB pētījums par periodu 2003. – 2009. Elastīgas patēriņa cenas

Noturība 3,5 mēneši Mainītas 28,7 % patēriņa cenu ik mēnesi

Lielākas cenu pārmaiņas salīdzinājumā ar eiro zonu Cenu paaugstināšana novērota biežāk nekā

samazināšana Cenu pārmaiņu biežums pieaug – tendence

saglabājas – lejupslīdes laikā Īslaicīgam cenu pazeminājumam būtiska loma –

pārtikas un neenerģētisko preču sektorā

Ieva Bruksle

Cenu mainību ietekmējošie faktori Cenu liberalizācija Kredītu apjomi Tautsaimniecības attīstība Nodokļu izmaiņas Darbaspēka izmaksas Administratīvi regulējamās cenas Inflācijas gaidas Inflācijas nenoteiktība Inflācijas inerce Pasaules cenu tendences

Ieva Bruksle

Aktualitāte

Pasaules cenu kāpums Nodokļu politika Turpmākais cenu kāpums

Ieva Bruksle