Inita Apšeniece, zvērināta advokāte, ZAB „O.Cers un J.Jurkāns” Rīga, 2012.gada 16.marts

Tiesvedība, kas izriet no darījuma slēgšanas: darījuma atzīšana par spēkā neesošu,

piemēri no tiesvedības prakses

Inita Apšeniece,

zvērināta advokāte, ZAB „O.Cers un J.Jurkāns”

Rīga, 2012.gada 16.marts

Tiesiskie pamati darījumu atzīšanai par spēkā neesošiem atbilstoši Latvijas Republikas Civillikuma (CL) normām

• CL 1403.pants: „Tiesisks darījums ir atļautā kārtā izdarīta darbība tiesisku attiecību nodibināšanai, pārgrozīšanai vai izbeigšanai.”

• Tiesiskā darījuma institūts - viens no būtiskākajiem instrumentiem privāto tiesību jomā, kas rada tiesiskas sekas. Ar tā palīdzību tiek īstenotas juridisko un fizisko personu likumiskās mantiskās un nemantiskās intereses.

• Galvenie tiesisko darījumu raksturojošie elementi, kuriem jāpastāv un jāatbilst tiesību normās noteiktajām obligātajām prasībām, lai tiesiskais darījums būtu spēkā, ir: dalībnieki, priekšmets, gribas izteikums, sastāvdaļas un forma (CL 1404.pants).

• Rodoties strīdam par darījuma pilnīgu vai daļēju spēkā esamību, darījumu par spēkā neesošu var atzīt tikai tiesa. Tādā gadījumā ieinteresētā persona, t.i.:

- darījuma dalībnieks vai

- trešā persona, kuras tiesības vai likumiskās intereses tiek vai var tikt skartas,

ir tiesīga celt prasību tiesā par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu.

I Tiesiskie gadījumi, kuros darījums uzskatāms par absolūti spēkā neesošu

• Absolūti spēkā neesoši darījumi ir darījumi, kas uzskatāmi par nenotikušiem no paša sākuma. Tiesību subjekta veiktās darbības šajā gadījumā ārēji atbilst tiesiskā darījuma pazīmēm, tomēr likumā paredzētu iemeslu dēļ tās neizraisa nekādas tiesiskas sekas. Darījumu absolūta spēkā neesamība iestājas jau no darījuma noslēgšanas brīža (darījums vispār nestājas spēkā) vai arī pēc dalībnieku iniciatīvas, dalībniekiem šādu darījumu apstrīdot (Kaspars Balodis „Ievads civiltiesībās”, Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 185.-186.lpp.).

Būtiskākie darījumu absolūtas spēkā neesamības gadījumi atbilstoši CL normām un tiesību doktrīnas atziņām

[1] Darījuma dalībnieku darījumnespēja

CL 1405.pants „Lai darījumam būtu tiesīgs spēks, ir vajadzīgs, lai tā dalībniekiem būtu tiesību spēja un rīcības spēja; darījumi, ko taisījušas tiesību vai rīcības nespējīgas personas, nav spēkā

Darījumus var slēgt fiziskas un juridiskas personas, kurām ir atbilstoša tiesībspēja un rīcībspēja. Par tiesiska darījuma dalībniekiem nevar būt rīcībnespējīgas personas, piemēram, nepilngadīgie, garā slimie. Viņu vārdā darījumus var slēgt tikai likumiskie pārstāvji (vecāki, aizbildņi vai aizgādņi).

Vērtējot darījuma spēkā esamību, vispirms jāpārliecinās, vai tā dalībniekiem darījuma slēgšanas brīdī ir bijusi rīcībspēja. Ja nebija, tad šādu personu gribas izpaudumi nevar radīt tiesiskas sekas.

[1] Darījuma dalībnieku darījumnespēja

Tiesu prakses piemērs:

Latvijas Republikas Augstākās tiesas Senāta (turpmāk – Senāts) ar 2011.gada 9.marta spriedumu lietā, kuras pamatā bija prasība par darījumu (dāvinājuma līgumu) atzīšanu par spēkā neesošiem, atstāja spēkā apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru attiecīgā prasība bija apmierināta. Dāvinājuma līgumus bija parakstījis pilnvarnieks uz tādas pilnvaras pamata, kuras izsniegšanas brīdī pilnvarotājs bijis rīcībnespējīgs. Lietā izšķiroša nozīme bija apstāklim, ka fiziskā persona pilnvaras izsniegšanas brīdī bija slimojusi ar garīgās darbības traucējumiem, kuru dēļ nespēja apzināties savas rīcības sekas. Tā rezultātā uz rīcībnespējīgās personas aizgādņa celtās prasības pamata pilnvarnieka noslēgtie darījumi tika atzīti par spēkā neesošiem saskaņā ar CL 1405., 1408. un 361.pantu.

[2] Darījuma dalībnieka atrašanās nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī

CL 1409.pants: „Tiesiski darījumi, ko taisījušas rīcības spējīgas personas nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī, nav spēkā.”

Īslaicīgi apziņas un gribas traucējumi, kad persona darījuma slēgšanas brīdī neapzinās savas rīcības nozīmi, nespēj paust tiesiski nozīmīgu gribu. Tam jābūt redzamam no personas uzvedības un ārējā izskata. Šādi traucējumi var rasties, piemēram, alkohola, narkotisko vielu ietekmē, ja to iedarbība ir tik spēcīga, ka persona nespēj saprast savas darbības jēgu un apzināties tās tiesiskās sekas.

[2] Darījuma dalībnieka atrašanās nesamaņas vai gara darbības traucējuma stāvoklī

Tiesu prakses piemērs:

Lieta, kas vēl nav izskatīta visās tiesu instancēs, bet kuras pamatā ir galvinieces prasība pret kredītiestādi par galvojuma līguma atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar CL 1409.pantu.

Galviniece norāda, ka neilgi pirms galvojuma parakstīšanas viņai sakarā ar dzīvesbiedra nāvi ir bijusi konstatēta slimība – vidēji smagā depresijas epizode un adaptācijas traucējumi ar trauksmaini depresīvu reakciju. Tas viņai esot traucējis saprast savas rīcības nozīmi darījuma slēgšanas brīdī.

Pirmās instances tiesa prasību noraidīja, jo lietā iesniegto pierādījumu kopums liecina, ka prasītāja tomēr spēja saprast savas rīcības nozīmi un apzinājās tās sekas. Faktiski prasība ir vērsta uz izvairīšanos no saistību izpildes, jo tajā pašā laika periodā prasītāja ir veikusi komercdarbību un aktīvas saimnieciska rakstura darbības. Turklāt nav apstrīdējusi citus tajā pašā laika posmā slēgtus darījumusv. Pie šādiem apstākļiem nav pamata CL 1409.panta piemērošanai.

[3] Darījuma atzīšana par spēkā neesošu, ja pārstāvis (pilnvarnieks) darījumu noslēdzis, pārkāpjot pārstāvības varas (pilnvarojuma) robežas

CL 1518.pants ”Ja vietnieks pārkāpis viņam piešķirto varu vai ja viņam nemaz nav bijis vietnieka īpašību, tad otrs līdzējs var vērst savus prasījumus tikai pret viņu, ja vien atvietojamais nav vēlāk līgumu apstiprinājis.”

CL 2302.pants „Ja pilnvarnieks ir pārkāpis sava pilnvarojuma robežas, tad viņa izdarītā darbība ir spēkā tikai tiktāl, ciktāl tā izpildīta saskaņā ar uzdevumu [..]”

• Jāņem vērā, ka CL 1518.pants vairāk aizsargā nevis otru līdzēju, bet atvietojamo, līdz ar ko, slēdzot darījumus, jārēķinās un jāpārbauda atvietojamās personas pārstāvja tiesības un iespējamie pārstāvības varas ierobežojumi. Pretējā gadījumā, ja vien pārstāvamais nebūs attiecīgo darbību sekas apstiprinājis, tās viņam nebūs saistošas.

• Komerctiesībās nostiprināts trešo personu aizsardzības princips, proti, otrs līdzējs ir tiesīgs paļauties, ka pārstāvis rīkojas Komerclikumā noteiktajās pārstāvības varas robežās.

[3] Darījuma atzīšana par spēkā neesošu, ja pārstāvis (pilnvarnieks) darījumu noslēdzis, pārkāpjot pārstāvības varas (pilnvarojuma) robežas

Piemēri no tiesu prakses:

1) Senāta 2006.gada 3.augusta spriedums lietā Nr.SKC-0143/2006.

Senāts atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru tika atzīts par spēkā neesošu sabiedrības valdes locekļa sabiedrības vārdā noslēgts galvojuma līgums. Tiesa atzina, ka valdes loceklis pārkāpis viņam sabiedrības statūtos noteiktās pilnvarojuma robežas. Turklāt, zinot sabiedrības finansiālo stāvokli, valdes apzināti rīkojies pretēji sabiedrības interesēm, līdz ar ko galvojums atzīstams par spēkā neesošu arī saskaņā ar Civillikuma 1415.pantu

2) Senāta 2008.gada 23.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-35/2008.

Persona, kas parakstīja darījumu, darbojās uz ierobežotas pilnvaras pamata un noslēdza darījumus, kas pilnvarā nebija atrunāti (īpašuma pārdošana un atpakaļpirkums, bet faktiski noslēgtie darījumi bija aizdevums, īpašumu izmantojot kā ķīlu). Tā kā pilnvarnieks šīs darbības veica savtīgu mērķu sasniegšanai, tiesa atzina, ka šāda rīcība ir pretēja labiem tikumiem un darījums atzīstams par spēkā neesošu saskaņā ar CL 1. un 1415.pantu.

[4] Darījuma mērķa neatbilstība reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu. Prettiesiski darījumi

CL 1415.pants „Neatļauta un nepieklājīga darbība, kuras mērķis ir pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem, vai kura vērsta uz to, lai apietu likumu, nevar būt par tiesiska darījuma priekšmetu; tāds darījums nav spēkā.”

CL 1592.pants: ”Neviens līgums, kas veicina kaut ko pretlikumīgu, netikumīgu vai negodīgu, nesaista [..]”

• CL 1415.pants - tiesu praksē visplašāk piemērotais CL pants tiesiskajos strīdos par darījumu spēkā neesamību. 2008.gadā par CL 1415.panta piemērošanu Latvijas Republikas Augtākā tiesa ir sagatavojusi tiesu prakses apkopojumu.

• Aizliegumi, kuru neievērošana var radīt darījuma spēkā neesamību pēc CL 1415.panta, pārsvarā izriet no speciālajām tiesību normām. Savukārt gadījumi, kad darījumi tiek vērtēti kā pretēji reliģijai, likumiem, labiem tikumiem vai kas vērsta uz likumu apiešanu, tiek precizēti caur konkrētu tiesu praksi, judikatūras un tiesību doktrīnas atziņām. CL 1415.pants ietver 4 prettiesisko darījumu grupas: 1) likumam pretēji, 2) labiem tikumiem pretēji , 3) reliģijai pretēji (kritērijs, kas mūsdienās faktiski netiek pielietots), un 4) uz likuma apiešanu vērsti darījumi.

CL 1415.panta piemērošana tiesu praksē

• Likumam pretēji , neatļauti darījumi Darījumi, kuru priekšmets ir aizliegta darbība atbilstoši spēkā esošajām tiesību normām. Aizliegums var arī nebūt tieši noteikts, tas var izrietēt no attiecīgās tiesību normas jēgas un mērķa. Komerctiesībās šādi aizliegumi ietverti ar mērķi novērst darījumus, kas var radīt kaitējumu komersantu interesēm.

Piemēram, Komerclikuma 241.pants aizliedz akciju sabiedrībai izsniegt aizdevumu vai citādi tieši vai netieši finansēt trešās personas šīs sabiedrības akciju iegādei. Ja pretēji šim aizliegumam tiktu noslēgts aizdevums un izsniegtā nauda tiktu lietota aizdevējas sabiedrības akciju iegādei, šāds aizdevuma līgums būtu atzīstams par spēkā neesošu.


1 ) Apelācijas instances tiesa ir atzinusi par pamatotu prasību par aizdevuma un hipotēkas līgumu atzīšanu par spēkā neesošiem, jo ir ticis pieļauts Komerclikuma 241.panta pārkāpums, kas ir Civillikuma 1415.pantam pretēja rīcība. Turklāt tiesa šo Komerclikumā attiecībā uz AS noteikto aizliegumu pēc analoģijas attiecināja uz SIA, ņemot vērā pamatkapitāla neaizskaramības un SIA dalībnieku un akcionāru interešu aizsardzības principu.


2) Senāta 2011.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-48/2011 lietā par apdrošināšanas līguma atzīšanu par spēkā neesošu. Tiesa atzina, ka citā valstī reģistrēta komersanta juridiskās adreses nenorādīšana apdrošināšanas līgumā nevar būt par pamatu Civillikuma 1415.panta un likuma “Par apdrošināšanas līgumu” 8.panta piemērošanai un šī līguma atzīšanai par spēkā neesošu.


• Darījumi, kas vērsti uz likuma apiešanu

Uz likuma apiešanu vērsti darījumi ir tādi darījumi, kas nav tiešā pretrunā ar likumā noteiktajiem aizliegumiem, bet ir vērsti uz likuma prasībām neatbilstoša rezultāta sasniegšanu ārēji likumīgā ceļā. Turklāt svarīgi ir nevis darījuma dalībnieku subjektīvie motīvi, bet gan tas, ka darījuma rezultātā ir objektīvi pretējs apietās likuma normas mērķim un jēgai (Kaspars Balodis „Ievads civiltiesībās”, Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 219.lpp.)

Piemēram, darījumi, kas slēgti nolūkā samazināt ar nodokļiem apliekamo ienākumu bāzi.


1) tā saucamās “Bēniņu lietas”. Tā, piemēram, Senāta 2005.gada 17.augusta spriedums lietā Nr.SKC-407, 2007.gada 12.septembra spriedums lietā Nr.SKC-588, 2010.gada 21.aprīļa spriedums lietā Nr.SKC-114/2010 u.c. Tiesa saskaņā ar CL 1415.p. un 1592.p. atzina par spēkā neesošām bēniņu nelikumīgās privatizācijas, kā arī visus tālākos to atsavināšanas darījumus, jo darījuma dalībnieku darbības jau sākotnēji bijušas vērstas uz likuma normu apiešanu (ēkas kopīpašuma daļas – bēniņu privatizācija, apzīmējot to par mākslinieku darbnīcu). Personas zinājušas, ka nopirktais objekts ir mājas bēniņi.


2) AT Senāta 2006.gada 11.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-1.

Senāts atzina, ka īpašuma atsavināšana pa domājamām daļām vienai un tai pašai personai, ir vērsta uz citas personas likumā nostiprināto pirmpirkuma tiesību neievērošanu (apiešanu).

3) Jaunākajos Senāta spriedumos aizvien biežāk tiek ietverti motīvi par to, ka īpašumu atsavinājumu līgumu ķēdēs ir nošķirami spēkā esoši un spēkā neesoši līgumi. Tas vien, ka pirmais īpašuma atsavināšanas darījums ir bijis prettiesisks un ir atzīstams par spēkā neesošu, automātiski nepadara par tādiem arī pārējos īpašuma atsavināšanas darījumus. Ja nākamais īpašuma ieguvējs ir bijis labticīgs, attiecībā uz viņu piemērojams labticīga ieguvēja aizsardzības princips (piemēram, Senāta 2010.gada 7.aprīļa spriedums lietā Nr.SKC-74).


• Labiem tikumiem pretēji darījumi

Tā kā jēdziens “labi tikumi” ir ģenerālklauzula, tad tiesu praksē ar konkrētu saturu tas jāpiepilda, vadoties no judikatūras un doktrīnas atziņām. Katrā ziņā darījumam ir jāatbilst ne tikai saistošajām tiesību normām, bet arī sabiedrībā pieņemtajām morāles normām, lai izslēgtu no morālā, ētiskā viedokļa apšaubāmu darījumu nonākšanu civiltiesiskajā apgrozībā.

Piemēram, atbilstoši doktrīnas atziņām par labiem tikumiem neatbilstošus var uzskatīt līgumus, kas pārāk ierobežo darījuma partnera saimnieciskās rīcības brīvību (piem., ierobežojumi konkurences jomā), kā arī parādnieku pārāk apgrūtinošus līgumu noteikumus, t.sk., pārmērīgus līgumsodus. Faktiski tādos gadījumos par spēkā neesošu var tikt atzīts attiecīgais paverdzinošais līguma noteikums, nevis viss līgums.

Bieži vien labiem tikumiem pretēja rīcība jau ir iekļauta pozitīvajās tiesību normās. Kā, piemēram, Konkurences likuma normas par darbībām, kas uzskatāmas par negodīgu konkurenci.



1) Senāta 2005.gada 26.janvāra spriedums lietā Nr.SKC-49.

Senāts atzina, ka pārmērīga līgumsoda noteikšana darījumā ir vērtējama kā labu tikumu pārkāpums.

2) Senāta 2007. gada 28. marta spriedums lietā Nr. SKC - 179.

Citāts: “Civillikuma 1. pants nosaka, ka tiesības izlietojamas un pienākumi pildāmi pēc labas ticības. Attiecībā uz darījumiem šis noteikums papildināts ar 1415. panta norādēm, kas nodrošina pret darījumiem, kas formāli nepārkāpj likuma prasības, bet pēc tā satura vai noslēgšanas mērķa ir vērsti uz likuma apiešanu, vai to noslēgšanas mērķis ir bijis pretējs reliģijai, likumiem vai labiem tikumiem. Lai atzītu par pretēju labiem tikumiem, ir nepieciešams konstatēt labu tikumu pārkāpumu. Konkrētajā gadījumā tiesa konstatējusi, ka darījumi pēc to noslēgšanas mērķa ir pretēji labiem tikumiem.”

[5] Gribas trūkums - darījuma dalībnieka svarīga maldība

• Svarīgas maldības ietekmē noslēgts darījums tiek uzskatīts par absolūti spēkā neesošu - brīvas gribas izteikuma trūkuma dēļ. Turklāt šai maldībai jābūt atvainojamai un faktiskai (par lietas faktiskajiem apstākļiem, nevis tiesiskajiem).

CL 1445.pants: „Svarīga maldība (1444.p.) iznīcina visu darījuma spēku, jo jāpieņem, ka tas, kas tā maldījies, nav nemaz devis darījumam savu piekrišanu un darījums tā tad nemaz nav noticis.”

• Atšķirīgi ir ar nesvarīgu maldību, kā arī viltu un spaidiem, kas neiznīcina darījuma spēku, bet piešķir tiesības attiecīgo darījumu apstrīdēt. Atbilstoši CL 1446.pantam nesvarīgai maldība ir tikai tās sekas, ka to, kas maldījies, pēc iespējas aizsargā no zaudējumiem, bet pats darījums paliek spēkā.

Svarīgās maldības pazīmes, no CL (1447.-1454.p.) izrietošie gadījumi:

• maldība par darījuma šķiru ,• maldība par lietas identitāti,• maldība par līgumsaistību pastāvēšanu,• maldība par personas spējām un īpašībām,• maldība par lietas īpašībām,• maldība par atvietojamu lietu daudzumu divpusējā līgumā,• maldība par darījuma priekšmeta piederību,• maldība par darījuma priekšmeta pastāvēšanu.

Maldība par darījuma iemeslu ir nesvarīga

• Praksē sastopami gadījumi, kad darījuma dalībnieks norāda uz maldiem, kas noticis attiecībā uz darījuma iemeslu. Piemēram, ka patiesībā komersants slēdzis vienu tiesisko darījumu tāpēc, ka ir cerējis uz kāda cita darījuma noslēgšanu vai tml. Brīdī, kad cerētais notikums neiestājas, tiek celta prasība tiesā par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu maldības dēļ. Tomēr jāņem vērā, ka atbilstoši CL 1449.pantam „maldība par darījumu iemeslu ir nesvarīga un neiznīcina darījuma spēku [..]”


1) Senāta 1999.gada 19.augusta spriedums lietā Nr.SKC-368.

Saskaņā ar CL 1447.pantu tika atzīts par spēkā neesošu darījums, ko viena puse uzskatīja par uztura, bet otra – par mantojuma līgumu.

2) AT Civillietu tiesu palātas spriedums neatzīt darījumu par spēkā neesošu pēc CL 1449.panta (vēl nav stājies likumīgā spēkā). Civillietu tiesu palāta atzina, ja kāds grib piešķirt savam darījuma noslēgšanas motīvam juridisku spēku, viņam jācenšas panākt tā iekļaušanu līgumā. Pretējā gadījumā atsaukšanās uz darījuma slēgšanas patiesajiem iemesliem vēlāk nav pamats darījuma atzīšanai par spēkā neesošu.

[6] Darījums noslēgts par kaut ko neiespējamu (sākotnējā objektīvā izpildes neiespējamība) vai darījuma priekšmets ir pilnīgi nenoteikts

CL 1413.pants paredz, ka „par saistību tiesību priekšmetu var būt tikai kas iespējams; pretējā gadījumā darījums nav spēkā [..]”

Tiesību teorijā atzīts, ka šī panta izpratnē ir domāta nevis individuāla, bet objektīva neiespējamība. Tikai objektīvi iespējama darbība var būt tiesiska darījuma priekšmets. Šo panu precizē un papildina CL 1543.pants.

CL 1543.pants „Līgumi par kaut ko neiespējamu nav spēkā; bet kad izpildīšana ir neiespējama nevis vispārīgi, bet tikai apsolītājam, vai kad neiespējamība ir viņa paša darbības sekas, tad viņam jāatlīdzina zaudējumi tam, kam viņš devis apsolījumu. [..]”

CL 1417. pants „Ja darījuma priekšmets ir pilnīgi nenoteikts, darījums nav spēkā.”

Darījuma priekšmetu ir jāspēj identificēt. Ja tas ir tik vispārīgs un nekonkrēts, ka nav saprotams, kas ar to ir domāts, darījums nav spēkā.

[7] Darījums noslēgts par lietu, kas izņemta no civiltiesiskās apgrozības

CL 1414.pants „Par tiesiska darījuma priekšmetu var būt tikai tas, kas nav izņemts no privāttiesiskas apgrozības; pretējā gadījumā darījums nav spēkā.”

• Tas attiecas uz lietām un lietu grupām, kuras ir izņemtas no privāttiesiskās apgrozības,

vai arī kuru apgrozība ir tikusi ierobežota, piemēram, narkotiskās un psihotropās vielas.

CL 1544.pants „Līgums par neapgrozāmu lietu nav spēkā pat arī tad, ja tā vēlāk kļūtu apgrozāma; bet ja tas, kam šī lieta bijusi apsolīta, nav zinājis par lietas īpašību, viņš var prasīt no pretinieka zaudējumu atlīdzību. Ja lieta izņemta no apgrozības tikai attiecībā uz parādnieku, bet kreditors var to valdīt, tad līgums ir spēkā.”

• Lietas var būt izņemtas no apgrozības saskaņā ar likumu vai arī pēc savas dabas. Apgrozības aizliegums var attiekties arī tikai uz noteiktu tiesību subjektu loku, piemēram, ārvalstniekiem.

[8] Nenopietni gribas izteikumi. Šķietami (fiktīvi) un simulatīvi darījumi

• Šādi darījumi ir absolūti spēkā neesoši, jo paši to dalībnieki patiesībā nav vēlējušies, lai darījumā šķietami norādītais gribas izteikums radītu attiecīgajam darījumam piekrītošās tiesiskās sekas.

Nenopietns, pa jokam izteikts gribas izteikums:

CL 1437.pants „Gribas izteikumam jābūt nopietnam; izteikumam, kas izdarīts tikai pa jokam, nav nekādu tiesisku seku.”

Šķietami jeb fiktīvi darījumi:

CL 1438.pants „Ja griba izteikta tikai izskata pēc, tad tai nav nekādu tiesisku seku, ja vien ar to nav saistīts prettiesīgs trešās personas maldinājums [..]”

• Darījuma dalībnieki mēģina radīt priekšstatu par it kā reāla darījuma esamību, taču patiesībā viņu mērķis nav tiesiski saistīties. Parasti šādu darījumu noslēgšanas mērķis ir citu, trešo personu maldināšana vai vēlme iegūt no tā kaut kādu labumu.


Tiesu prakses piemēri:

1) Senāta 2002.gada 27.februāra spriedums lietā Nr.SKC-91. Senāts atstāja negrozītu apelācijas instances tiesas spriedumu, ar kuru tika apmierināta kredītiestādes prasība, atzīstot par fiktīviem un tādējādi spēkā neesošiem īpašuma atsavinājuma darījumus, ko kredītiestādes parādnieks bija noslēdzis ar trešo personu (radinieku) vienīgi izskata pēc. Apstrīdēto līgumu noslēgšanas patiesais mērķis bija maldināt kreditoru un pasargāt īpašumu no kreditora vērstās piedziņas, līdz ar ko īpašuma atsavināšanas darījumi tika atzīti par spēkā neesošiem saskaņā ar CL 1438. un CL 1415.pantu.

2) Jautājuma aktualitāte saistībā ar uzņēmumu pārņemšanas mēģinājumu Latvijā, izmantojot fiktīvu pakalpojumu sniegšanas līgumu reklāmas jomā.


Simulatīvi darījumi:

CL 1439.pants „Kad darījums ir gan nopietni gribēts, bet apslēpts aiz kāda cita darījuma, tad pirmais ir spēkā, ja vien ar to nav bijis nolūka pievilt trešo personu vai vispār izdarīt kaut ko prettiesīgu, bet otrs, tikai izskata pēc noslēgtais darījums, paliek spēkā tikai tiktāl, ciktāl tas izrādās par vajadzīgu pirmā uzturēšanai spēkā.”

• Šādu darījumu mērķis ir apslēpt kādu citu tiesisko darījumu, ko patiesībā darījuma dalībnieki ir gribējuši, aiz cita darījuma „izkārtnes”, nolūkā slēpt patieso darījumu no trešajām personām. Visbiežāk – ar nolūku izvairīties no nodokļu/nodevu maksājumiem pret valsti vai pašvaldību. Piemēram, pirkuma līguma vietā formāli noformējot dāvinājuma līgumu.

• No šķietamā darījuma šis darījums atšķiras ar to, ka no darījuma dalībnieku puses tas ir

patiesi gribēts.

• Tiesu prakses piemērs: Senāta 2002.gada 6.marta spriedums lietā Nr.SKC-59. Tiesa atzina, ka simulatīva darījuma gadījumā jāvadās no normām par konkrēti domāto līgumu.

[9] Darījuma formas neatbilstība likumā noteiktajām prasībām

1475.pants „Darījuma formas neievērošana tajos gadījumos, kad formu prasa likums, vai kad līdzēji darījuši no tās atkarīgu sava darījuma spēku, padara pašu darījumu par spēkā neesošu.”

CL 1484.pants „Ja likums prasa rakstisku formu kā darījuma būtisku sastāvdaļu, tad darījums pirms attiecīga akta taisīšanas nav spēkā.”

CL 1489.pants „Ja likums neprasa darījuma rakstisku formu, bet puses pašas labprātīgi ir par to vienojušās, tad jāizšķir, vai viņu vienošanās nolūks bijis dabūt rakstisku aktu tikai kā līdzekli pierādījuma atvieglošanai, vai arī nedot darījumam spēku pirms tā izteikšanas rakstiskā formā. Pirmajā gadījumā darījums ir spēkā jau pirms akta sastādīšanas, tiklīdz puses vienojas par tā satura būtību, un no tā brīža viņām sākas tiesība prasīt darījuma izteikšanu rakstiskā formā. Otrajā gadījumā turpretim starp pusēm notikušais darījums līdz akta galīgai izgatavošanai nesaista nevienu no tām, un tādēļ katrai pusei ir tiesība no tā vienpusēji atkāpties.”

[9] Darījuma formas neatbilstība likumā noteiktajām prasībām

• Minētie likuma noteikumi attiecināmi uz tiem gadījumiem, kad atbilstoši likumam darījuma noslēgšana rakstveidā ir obligāts priekšnoteikums, lai darījums vispār stātos spēkā. Tas pats attiecas arī uz CL 1489.pantā minēto gadījumu, kad puses pašas vienojušās par darījuma rakstisko formu kā priekš noteikumu darījuma spēkā esamībai.

• Ne visos formas neievērošanas gadījumos darījums būs absolūti spēkā neesošs.

• Proti, ja darījuma dalībnieki ir vienojušies par visiem tā būtiskajiem noteikumiem (arīdzan būtiskajiem līguma blakus noteikumiem), tad katrs no viņiem var prasīt, lai tiktu taisīts atbilstošs akts (CL 1485.pants). Nepieciešamības gadījumā tiesā var tikt celta prasība par pienākumu uzlikšanu parakstīt darījumam atbilstošu rakstisku aktu.

II Apstrīdami darījumi

• Apstrīdams tiesiskais darījums ir spēkā tā noslēgšanas brīdī, bet likumā noteiktos gadījumos var zaudēt spēku pēc tā dalībnieku vai trešo personu iniciatīvas. Persona, kura ir tiesīga darījumu apstrīdēt, var izvēlēties, vai viņai ir izdevīgāk to uzturēt spēkā vai apstrīdēt, ceļot prasību tiesā (Kaspars Balodis „Ievads civiltiesībās”, Rīga: Zvaigzne ABC, 2007, 188.lpp.).

• Deklaratīvajām frāzēm līgumu preambulās, ka tas tiek noslēgts „bez viltus, maldiem vai spaidiem”, nav nekādas tiesiskas nozīmes. Tā neatņem tiesības apstrīdēt darījumu, ja tas noslēgts viltus, maldu vai spaidu ietekmē.

• Neatkarīgi no tā, vai runa ir par absolūti spēkā neesošu vai apstrīdamu darījumu, to par spēkā neesošu civiltiesiska strīda gadījumā var atzīt tikai tiesai. Apstrīdamu darījumu gadījumā persona var izvēlēties, vai celt prasību par darījuma atcelšanu vai uzturēt to spēkā.

[1] Darījuma noslēgšanas viltus ietekmē

CL 1459.pants: „ Viltus ir otras personas prettiesīgs maldinājums, lai viņu piedabūtu izdarīt viņas interesēm pretēju darbību vai atturēties no tās.”

• Viltus izpausmes un nepieciešami priekšnoteikumi viltus konstatēšanai: 1) apzināts (tīšs) maldinājums, kas izpaužas kā darbība vai bezdarbība, 2) nepatiesu ziņu sniegšana vai tieši otrādi, darījuma noslēgšanai būtisku faktu noklusēšana (prettiesīgs maldinājums), 3) cēloņsakarība starp izdarīto maldinājumu un pieviltās personas gribas izteikumu (t.i. personas piekrita darījuma slēgšanai tieši maldinājuma ietekmē).

• Viegli nojaušams viltus netiek uzskatīts par maldinājumu. Strīda gadījumā viltus konstatēšanai būtiskie jautājumi pakļauti tiesas izvērtējumam, jo objektīvu kritēriju to noteikšanai nav.

Tiesu prakses piemērs: • Senāta 2005.gada 5.oktobra spriedums lietā Nr.SKC-607. Senāts atcēla apelācijas

instances tiesas spriedumu, ar kuru tika atzīts par spēkā neesošu aizdevuma līgums, ko persona bija parakstījusi, to neizlasot. Senāts analizējis maldību un viltus iespējamo ietekmi uz darījuma spēku un apšaubīja, ka konkrētajā lietā pastāvētu tādi apstākļi, kas ļautu atzīt darījumu par spēkā neesošu.

[1] Darījuma noslēgšanas viltus ietekmē

CL 1461.pants: “Tas, kas ar viltu piedabūts noslēgt darījumu, var prasīt, lai to atceļ. Bet ja viltus bijis par iemeslu tikai dažiem darījuma noteikumiem, tad pieviltam ir tikai tiesība prasīt zaudējumu atlīdzību.”

• Šajā pantā noteiktās tiesības prasīt, lai darījumu atceļ, nozīmē pieviltā darījuma dalībnieka tiesības darījumu apstrīdēt, ceļot atbilstošu prasību tiesā.

• CL 1461.panta pirmajā teikumā noteiktajā gadījumā persona var izvēlēties, vai apstrīdēt darījumu vai prasīt zaudējumu atlīdzību. Šāds jautājums praksē var būt aktuāls, piemēram, pirkumu līgumu noslēgšanas gadījumos, kad pircējs ticis būtiski maldināts par preces (pakalpojuma) patiesajām īpašībām un trūkumiem.

[2] Darījuma noslēgšana spaidu ietekmē

CL 1463.pants: “Spaidus var izdarīt vai nu ar fizisku varu, vai ar draudiem, kas kādā personā rada bailes. Lietojot fizisku varu nav brīva gribas izteikuma, un nav nekādas piespiestā darbības.”

CL 1464.pants: “Tiesiskus darījumus spaidi var ietekmēt tikai tad, kad tie ir prettiesīgi.”

• Spaidi darījumu noslēgšanā var izpausties kā draudi (piedraudējums nodarīt kādu kaitējumu vai radīt personai kādas citas nelabvēlīgas sekas) vai kā fiziskas varas lietošana.

• Otrajā gadījumā darījums tiek uzskatīts par absolūti spēkā neesošu, jo, atbilstoši CL 1463.pantam, lietojot fizisku varu nav brīva gribas izteikuma.

[2] Darījuma noslēgšana spaidu ietekmē

CL 1467.pants “Tiesisks darījums, kas noslēgts spaidu dēļ, pats par sevi nebūt nav spēkā neesošs, bet piespiestais var to apstrīdēt”.

• Nav obligāti, vai spaidus realizējis darījuma dalībnieks vai trešā persona. Tāpat nav noteikts, ka spaidiem būtu jābūt realizētiem pret pašu darījuma dalībnieku. Tikpat labi tas var būt darījuma dalībnieka ģimenes loceklis vai jebkāda cita ar viņu tieši saistīta persona.

• Draudiem, lai tie būtu par pamatu darījuma atzīšanai par spēkā neesošu, ir jābūt prettiesiskiem. Turklāt tieši šim piedraudējumam ir jābūt izšķirošajam momentam, kas licis personai piekrist darījuma noslēgšanai. Respektīvi, personai, ceļot prasību tiesā, būs jāpierāda, ka nepastāvot attiecīgajiem draudiem, tā attiecīgu darījumu nebūtu noslēgusi.

Tiesiskās sekas darījumu atzīšanai par spēkā neesošiem

• Apstrīdēšanas tiesiskās sekas ir līdzīgas darījuma atcelšanas sekām. Gadījumā, ja tiesa atzīst darījumu par spēkā neesošu, ir jāatjauno iepriekšējais stāvoklis. Katram darījuma dalībniekam ir jāatdod atpakaļ tas, ko viņš saņēmis.

• Tā kā likumā šādos gadījumos nav tieši noteikta iepriekšējā stāvokļa atjaunošana jeb restitūcija, tad saņemtais izpildījums var tikt atprasīts saskaņā ar CL normām par netaisnu iedzīvošanos (CL 2369.p. un turpm. p.) neatkarīgi no tā, vai tas notiek sakarā ar darījumu, kas ir bijis absolūti spēkā neesošs vai apstrīdams.

Piemēram, CL 2369.pants „Kas bez tiesiska pamata un tikai maldīgi uzskatīdams to par savu pienākumu kaut ko izdara vai apsola izdarīt otram par labu, tas var prasīt, vai nu lai atdod izpildījumu, vai lai atsvabina viņu no dotā apsolījuma. Ir vienalga, vai maldīgi samaksātam parādam no paša sākuma nav bijis tiesiska pamata, jeb vai tas zaudējis spēku tikai vēlāk.”

Tiesiskās sekas darījumu atzīšanai par spēkā neesošiem

CL 2387.pants „Ko kāds saņēmis netikumīgam vai pretlikumīgam mērķim, to devējs, ja vien arī došana pati par sevi nav bijusi netikumīga vai pretlikumīga, var atprasīt no saņēmēja vai viņa mantiniekiem, vienalga, vai paredzētais mērķis sasniegts vai ne.”

• CL 2387.panta, tāpat kā 2369.panta piemērošana iespējama tikai tajos gadījumos, kad par spēkā neesošu atzīstamā darījumā prettiesisku rīcību pieļāvis tikai izpildījuma saņēmējs.

• Likums nepiešķir atprasījuma tiesības personai, kuras pašas rīcība nav bijusi likumam vai labiem tikumiem atbilstoša.

Prasības nodrošināšanas problēmas, ceļot prasību tiesā par darījuma atzīšanu par spēkā neesošu

• Nekonsekventa tiesu prakse, lemjot jautājumu par prasības nodrošināšanas līdzekļu piemērošanu prasībās par darījumu atzīšanu par spēkā neesošiem:

- šādas prasības nodrošinot, atbilstoši Civilprocesa likuma normām par prasības nodrošinājuma līdzekļu piemērošanu mantiska rakstura prasībās,

- atsakot prasības nodrošinājumu, jo tiesas ieskatā prasības apmierināšanas gadījumā (atzīstot darījumu par spēkā neesošu), sprieduma izpildes grūtības pat teorētiski neesot iespējamas.

• Iespējamās problēmas un riski prasības nenodrošināšanas gadījumā.

Paldies par uzmanību!

Documents

Inita Apšeniece, zvērināta advokāte, ZAB „O.Cers un J.Jurkāns” Rīga, 2012.gada 16.marts