GS1 Latvija Info lpp.1/8 No. 4 (44) – 2012.gada oktobris

RIMI IEVIEŠ JAUNU SVĪTRKODU- GS1 DATABAR

GS1 DataBar ieviešana RIMI nodrošina iespēju veikt produktu derīguma termiņa kontroli pie kasēm.

Meklējot aizvien jaunas idejas, kā uzlabot pircēju servisu un nodrošināt efektīvāku operatīvo darbību, RIMI Latvija savos lielveikalu tīklos ieviesis jaunu, unikālu un Latvijā vēl nebijušu mehānismu, kas nodrošina iespēju veikt produkta derīguma termiņa kontroli pie kasēm. Daļa svaigo mainīga daudzuma produktu iepakojumu tiek marķēti ar jauna veida svītrkodu, kas ir viens no jaunākajiem GS1 svītrkodu saimē - divdimensiju svītrkods GS1 DataBar.

Kādas ir GS1 DataBar izmantošanas priekšrocības? GS1 DataBar svītrkoda simbolā var iekodēt Globālo Tirdzniecības Vienības Numuru (GTVN), kas unikālā veidā identificē produktu, kā arī sniedz papildu informāciju par šo produktu - derīguma termiņu, cenu, svaru u.c. Visu šo informāciju ikviens var nolasīt pie mazumtirdzniecības kasēm. GS1 DataBar izmantošana nodrošina īsa uzglabāšanas laika produktu izsekojamības prasības, dod iespēju efektīvāk vadīt derīguma termiņa informāciju, produktu aizvietošanu, automātisku produktu nocenošanu mazumtirdzniecības kasē un sniedz citas īpašas priekšrocības. Piemēram, ja beidzies produkta derīguma termiņš, kases logā parādās automātisks paziņojums, un produkts tiek izņemts no apgrozījuma. Šobrīd mainīga daudzuma un īsa uzglabāšanas laika produktu marķēšanai izmantotais EAN-13 iekšējās lietošanas svītrkods ar prefiksu 20-29 šādas iespējas nespēj nodrošināt. Bez tam, tas paredzēts

GS1 Latvija Info No. 4 (44)

2012.gada oktobris

ŠAJĀ NUMURĀ:

RIMI IEVIEŠ JAUNU SVĪTRKODU -

GS1 DATABAR 1

APVIENOJUŠIES DIVI LIELĀKIE

PRODUKTU KATALOGI 3

EIROPAS GS1 ORGANIZĀCIJU DARBA

SEMINĀRS RĪGĀ 3

PAPILDINIET PRODUKTA

INFORMĀCIJU AR PREČU ZĪMI 4

NENOKAVĒ PIETEIKTIES ECR

BALTIC FORUMAM 4

SVEICAM SVĪTRKODUS

60.GADADIENĀ 5

JAUNIE BIEDRI 6

NO GS1 LATVIJA IZSLĒGTI 7

GS1 Latvija Info lpp.2/8 No. 4(44) – 2012.gada oktobris

tikai iekšējai lietošanai, ir nacionāls risinājums un katrā valstī tam ir dažāda/atšķirīga struktūra. Piemēram, RIMI Baltic Latvijā, Igaunijā un Lietuvā izmanto divas dažādas struktūras, lai iekodētu cenu un svaru, bet līdz šim tas nav bijis gana efektīvi. Ar GS1 DataBar palīdzību šī problēma tiek pavisam vienkārši atrisināta. Pagaidām RIMI Latvijā ar GS1 DataBar tiek marķēti tikai tie svaigie pārtikas produkti, kuri tiek pārpakoti vai arī tiek ražoti RIMI veikalos. Šobrīd GS1 DataBar tiek testēts Latvijas veikalos, bet drīzumā tiks ieviesti arī Lietuvā un Igaunijā. Tuvākajā nākotnē RIMI plānos ir arvien aktīvāk izmantot tās GS1 DataBar sniegtās priekšrocības, kas ļaus uzlabot pircēju servisu un nodrošinās efektīvāku operatīvo darbību, Ar DataBar palīdzību iespējams izveidot papildus kontroles mehānismu, kas spēj nodrošināt labāku produktu pieejamību veikalos, pareizu produkta daudzuma fiksēšanu u.c.

Kas jādara, lai ieviestu GS1 DataBar?

Lai ieviestu GS1 DataBar, zināmas izmaiņas

uzņēmējdarbības procesos jāveic gan

mazumtirgotājam, gan piegādātājam. Izmainās

veids, kādā pašreiz tiek identificēti un marķēti

mainīga daudzuma produkti, kas paredzēti

pārdošanai caur mazumtirdzniecības kasēm (POS).

Jāpāriet no iekšējās lietošanas svītrkodiem (20-29)

uz Globālajiem Tirdzniecības Vienības Numuriem

(GTVN) ar papildu datiem, kurus marķē ar

GS1 DataBar simboliem. Lai uzsāktu GS1 DataBar

pielietošanu, jārēķinās arī ar papildu izdevumiem -

skaneru atjaunošanu vai aizvietošanu, jaunu datu

apstrādes sistēmu izveidi, iepakojuma izmaiņām,

printeru un svaru atjaunošanu u.c.

Te gan jāpiezīmē, ka pārsvarā visus skanerus un

svarus, kuri izgatavoti pēc 1998. gada, var atjaunot

vai pielāgot GS1 DataBar svītrkodu lasīšanai un

drukāšanai, bet pēc 2001.gada ražotie gandrīz visi

skaneri paredzēti arī GS1 DataBar svītrkoda

lasīšanai, tikai, iespējams, šī iespēja nav aktivizēta.

Lai palīdzētu saprast, kas jādara, lai uzsāktu un

pārietu no iekšējās lietošanas kodiem uz GS1

DataBar, GS1 sagatavojusi rokasgrāmatu

„GS1 automātiskās identifikācijas ieviešanas

rokasgrāmata svaigai pārtikai, kas paredzēta pārdot

mazumtirdzniecības kasē (POS)”. Materiāls

paredzēts mazumtirgotājiem un to piegādātājiem.

Tas palīdz saprast un skaidro, kas jādara, lai pārietu

no iekšējās lietošanas kodiem uz GS1 DataBar

svītrkodiem.

Rokasgrāmatu varat lejupielādēt Šeit

Vairāk par GS1 DataBar varat lasīt:

http://www.gs1.lv/gs1_databar_rss

http://www.gs1.org./barcodes/databar

Uzziņai

Apvienoto Nāciju Pārtikas un Lauksaimniecības

organizācijas aprēķini liecina, ka 1/3 daļa no cilvēka

patēriņam saražoto pārtikas produktu netiek

izmantoti- tie tiek zaudēti vai izmesti atkritumos.

Saskaņā ar IBM datiem svaigas pārtikas zudumi sabojāšanās dēļ vērtības izteiksmē ir no 354-458 miljardiem Eiro gadā. Piemēram, Francijā gada laikā atkritumos tiek izmests aptuveni 8 miljoni tonnu pārtikas, tai skaitā aptuveni 10% gadījumos tas notiek mazumtirdzniecībā. Ja mēs varētu kaut par 1% samazināt pārtikas izmešanu sabojāšanās dēļ, mēs varētu ietaupīt miljardiem Eiro. Šī brīža etiķetes un jaunās etiķetes piemērs:

Šī brīža etiķete Jaunā etiķete

ar iekšējās lietošanas ar GS1 DataBar

prefiksu 20-29 svītrkodu

*** *** ***

GS1 Latvija Info lpp.3/8 No. 4(44) – 2012.gada oktobris

APVIENOJUŠIES DIVI LIELĀKIE PRODUKTU KATALOGI

Šā gada vasarā divi lielākie

produktu datu katalogu

pakalpojumu sniedzēji -

SA2/WorldSync un 1SYNC

apvienojušies vienā

kopuzņēmumā 1 WorldSync.

Globālajam Datu Sinhronizācijas Tīklam jeb

GDSN (Global Data Synchronisation Network)

attīstoties, arī pakalpojumu sniedzēji meklē aizvien

jaunus veidus to uzturēto elektronisko produktu

katalogu darbības uzlabošanai un attīstīšanai.

Viens no šādiem soļiem ir šogad parakstītais

gala līgums starp divām lielākajām GS1 sistēmas

organizācijām - GS1 Vācija un GS1 ASV par to

meitas uzņēmumu SA2/Worldsync un 1SYNC

apvienošanu vienā kopīgā uzņēmumā 1 WorldSync.

1 WorldSync turpinās produktu datu vadības un

datu sinhronizācijas risinājumu attīstību un to

pielietojuma paplašināšanu globālajā biznesa vidē.

Jaunais uzņēmums uzsāk savu darbību ar vairāk

kā 15 000 klientu, kas tieši vai netieši darbojas

vairāk kā 40 pasaules valstīs. Tas piedāvā

risinājumus un pakalpojumus visdažādākajās

nozarēs, ieskaitot veselības aprūpi, ēdināšanu,

pārtikas un citu preču kategorijas.

*** *** ***

EIROPAS GS1 ORGANIZĀCIJU DARBA SEMINĀRS RĪGĀ

Šā gada 3.un 4.oktobrī viesnīcā Tallink Hotel

Rīga organizējām Eiropas GS1 organizāciju darba

semināru par GS1 standartu piemērošanu

publiskajā sektorā „eGov public sector wokshop”.

Darba seminārā piedalījās pārstāvji no

Francijas, Zviedrijas, Dānijas, Somijas, Beļģijas,

Itālijas, Lietuvas, Bulgārijas, Nīderlandes un

Latvijas.

Ar prezentācijām piedalījās Valsts Reģionālās

Attīstības Ministrijas (VARAM) elektronisko

pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols un Valsts

Reģionālās Attīstības Aģentūras (VRAA)

departamenta direktors Oļegs Fiļipovičs, kuri

klātesošos iepazīstināja ar situāciju Latvijā attiecībā

uz e-Iepirkumiem un e-Valdību, e-Rēķiniem un vidi

saistībā ar elektronisko komerciju gan starp B2B

(elektroniskā komercijas vide starp uzņēmumiem),

gan B2G (elektroniskā komercijas vide valsts

sektoram ar saviem piegādātājiem - pakalpojuma

sniedzējiem).

Darba semināra trīs galvenie temati:

- Kāpēc GS1 biedru organizācijas Eiropā un citur

pasaulē ir aktīvas valsts sektorā un ko tās var dot

efektīvai ekonomikai (GS1 standartu izmantošana-

unikālie vietu, produktu un loģistikas vienību

identifikatori (GVN, GTIN, SSCC)).

- Citu valstu pieredze un izaicinājumi saistībā ar

„e-Valdība”.

- Eiropas „e-Valdības” vide no GS1 redzespunkta.

Darba seminārs bija kā turpinājums mūsu

uzsāktai iniciatīvai par e-Rēķinu* darba grupas izveidi

Latvijā. Šā gada janvārī un februārī pēc GS1 Latvija

un ECR Baltic iniciatīvas notika tikšanās un diskusijas

par elektronisko dokumentu apmaiņu, tai skaitā par

e-Rēķiniem saistībā ar Eiropas Komisijas lēmumu

katrā ES dalībvalstī dibināt „EU Multi-Stakeholder

Fora” jeb vairāku nozaru ekspertu darba grupu. Šāda

darba grupa jāveido, lai definētu standartus biznesa

un tehniskajā līmenī. Sanāksmēs piedalījās pārstāvji

no Valsts Reģionālās Attīstības Ministrijas (VARAM),

Valsts Kases, Finanšu Ministrijas, GS1 Latvija,

Lattelecom, ECR Baltic u.c.

* e-Rēķins jeb elektroniskais rēķins ir

elektronisks dokuments, kurš ir radīts,

pārsūtīts, apstrādāts un arhivēts elektroniskā

vidē (resursu vadības un citos datu

apmaiņas un apstrādes risinājumos). Tā

dzīves cikls ir izsekojams un ir pilnībā elektronisks. Rēķins

elektroniska attēla formātā , piem., pdf formātā nav

uzskatām par e-Rēķinu, tas ir tikai elektronisks dokuments.

GS1 Latvija Info lpp.4/8 No. 4(44) – 2012.gada oktobris

PAPILDINIET PRODUKTA INFORMĀCIJU AR PREČU ZĪMI

Jūsu ievadītā informācija par produktu apskatāma starptautiskajā GEPIR datu bāzē, tādēļ lūdzam pārskatīt savu produktu aprakstus un veikt nepieciešamos labojumus un precizējumus. Īpaši tas attiecas uz produkta preču zīmi. Iepriekšējos GS1info numuros esam jau informējuši par izmaiņām „on-line” produktu datu reģistrācijā un jauna lauka „Produkta preču zīme” jeb angl. Brand Name ieviešanu.

Tā kā jūsu produktu apraksts redzams starptautiskajā datu bāzē GEPIR, lūdzam pārskatīt savu produktu aprakstus un veikt nepieciešamos labojumus un precizējumus. Ja produktam ir preču zīme (neatkarīgi no tā vai tā ir reģistrētā preču zīme vai nav) papildiniet ar to produkta informāciju, ierakstot attiecīgajā ailē produkta preču zīmi. Ja produkta preču zīme ierakstīta produkta aprakstā, tad ierakstiet to pareizajā ailē, attiecīgi dzēšot to no produkta apraksta. To varat izdarīt on-line, jūsu produktu sarakstā izvēloties attiecīgo produktu un veicot nepieciešamos precizējumus. Tomēr, ja izmaiņas ir būtiskas, tad spēkā iepriekšējie noteikumi, t.i. jānosūta vēstule (pa fax 67332276 vai pa e-pastu gs1@gs1.lv) ar pamatojumu, kāpēc šādi labojumi tiek veikti. Ja tas nebūs pretrunā ar GS1 standartiem, t.i. izmaiņas

nepieprasa jauna svītrkoda piešķiršanu, jūsu veiktie labojumi tiks apstiprināti. Ja rodas jautājumi, zvaniet 67830822. Kas ir preču zīme? Preču zīme ir jebkurš apzīmējums, ko var grafiski attēlot un kas ļauj atšķirt viena uzņēmuma preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Preču zīme var sakrist ar uzņēmuma nosaukumu, piemēram, uzņēmuma "Laima" preču zīme "Laima", bet var arī no tā atšķirties, piemēram, šī paša uzņēmuma preču zīme "Maigums”.

*** *** ***

NENOKAVĒ PIETEIKTIES ECR BALTIC FORUMAM

Aicinām dalībai Baltijas valstīs lielākajā patēriņa preču un mazumtirdzniecības profesionāļiem paredzētajā Forumā, kura mērķis parādīt kā ilgtspējīgi apmierināt pircēju vēlmes ātrāk, labāk un ar mazākām izmaksām.

Efektīvas patērētāju vēlmju novērtēšanas ECR Baltic 6. Forums šogad no 7. - 8.novembrim notiks Viļņā, viesnīcā Le Meridien. Foruma darba valoda – angļu.

Foruma programma īsumā - ECR Baltic līdzpriekšsēdētāju (Prisma, Nestle) uzruna par ilglaicīgas sadarbības nozīmi starp ražotājiem un tirgotājiem visā patēriņa preču piegādes un vērtību ķēdes garumā.

- Industrijas aktuālie jautājumi no ECR Eiropas un

citām Nacionālajām ECR Iniciatīvām.

GS1 Latvija Info lpp.5/8 No. 4(44) – 2012.gada oktobris

- Baltijas ekonomikas apskats un prognozes

(Stokholmas Ekonomikas Augstskola)

- Ilgtspēja pārtikas nozarē, produktu un

iepakojuma atkritumu samazināšanas iespējas

ražotāja-tirgotāja pusē. Īpašs, pusotras stundas

kurss, kas būs noderīgs tirdzniecības, mārketinga

un produktu attīstības profesionāļiem (Pārtikas

distribūcijas institūts, Lielbritānija).

- ECR Baltic darba grupu rezultāti. - Izstāde. Foruma laikā būs iespēja apmeklēt sponsoru stendus ar industrijas jaunievedumiem -sākot no kases sistēmām, atgriežamā transporta iepakojuma un IT risinājumiem līdz jau tradicionālām apmeklētāju atrakcijām, balvām un jaunāko produktu testēšanas.

Ar tehnoloģijām uz „tu” – foruma laikā būs iespēja notestēt jaunākās pircēju iesaistīšanas tehnoloģijas, t.sk. NFC, RFID, WiFi, QR, Bluetooth u.c. vietas mārketinga iespējas.

7. novembrī notiks „iesildīšanas” pasākumi:

ECR Baltic Forums piedāvā unikālu iespēju apmeklēt IKI (Palink) loģistikas centru un veikala tūri Paņevežā.

Pēc tam pievienojamies kopīgām vakariņām ar ECR Baltic padomi, sponsoriem un foruma lektoriem.

GS1 Latvija biedriem 20% atlaide.

Reģistrēties tiešsaistē, šeit.

Reģistrējoties izmantojiet GS1 Latvija 20% atlaižu kodu: „GS1LV20”

Vairāk informācijas par Forumu skatīt šeit.

*** *** ***

SVEICAM SVĪTRKODUS 60.GADADIENĀ! Š.g. 7.oktobrī apritēja 60. gadadiena, kopš tika

piereģistrēts pirmais svītrkoda patents.

Svītrkodi pazīstami tik sen, ka šķiet,

nekad nav bijis savādāk. Šā gada

oktobrī tie nosvinēja savu 60. gada

dienu. Tādēļ nolēmām nedaudz

ieskatīties svītrkodu vēsturē.

Pirmo patentu ar Nr.2,612,994. par

svītrkoda tipa marķējumu 1952.gada 7.oktobrī

saņēma 2 amerikāņu izgudrotāji – Jozefs Vudlands

(Joseph Woodland) un Bernards Silvers (Bernard

Silver). Vudlanda un Silvera svītrkods tika saukts arī

par „vērša aci”, jo tā simbols sastāvēja no daudziem

koncentriskiem apļiem.

Svītrkoda ideja radās 1948.gadā, kad kādas

vietējās pārtikas tirdzniecības ķēdes īpašnieks uzdeva

Dreksela Tehnoloģiju institūtam veikt pētījumu par

produktu informācijas automātiskas nolasīšanas

iespējām. Šo darbu uzņēmās paveikt institūta pēdējā

kursa students Bernards Silvers, kas kopā ar savu

draugu un studiju biedru Normenu Jozefu Vudlandu

izstrādāja attiecīgu risinājumu. Vudlanda pirmā ideja

bija izmantot uz ultravioleto gaismu reaģējošu tinti.

Tika izveidots pat šīs idejas prototips. Tomēr izrādījās,

ka šāds risinājums ir pārāk dārgs, un Vudlandam

nācās atgriezties pie rasējamā dēļa.

1949.gada 20.oktorī Vudlands un Silvers

iesniedza patenta pieteikumu „Klasifikācijas aparāti un

metode” (Classifying Apparatus and Method), kurā

aprakstīja savu izgudrojumu kā „preču klasifikācija ar

apzinātu modeļu starpniecību”. Tiesa gan, ka

svītrkods, kuru mēs tagad pazīstam kā UPC svītrkoda

simbolu, tika patentēts 1958.gadā, bet komerciālos

nolūkos pirmo reizi tika izmantots 1966.gadā. Tomēr

ļoti drīz tika saprasts, ka tam vajadzētu atrasties sava

veida industrijas standarta komplektā. Līdz

1970.gadam Universālais Pārtikas Produktu

Identifikācijas Kods jeb UGPIC (Universal Grocery

Products Identification Code) tika „zīmēts” uzņēmumā

Logicon Inc., savukārt pirmais uzņēmums, kurš sāka

ražot mazumtirdzniecībai paredzētas iekārtas, kuras

preču identifikācijai izmantoja UGPIC kodu, bija

amerikāņu Monarch Marking un tas notika 1970.gadā.

Tajā pašā gadā rūpnieciskai izmantošanai paredzētās

GS1 Latvija Info lpp.6/8 No. 4(44) – 2012.gada oktobris

iekārtas sāka ražot arī angļu uzņēmums Plessey

Telecommunications.

Ar laiku UGPIC pārtapa Universālajā Produktu

Kodā jeb UPC (Universal Product Code) simbolu

komplektā, kas joprojām tiek izmantots

Ziemeļamerikā. Par UPC izveidotāju tiek uzskatīts

Džordžs J.Laurers (George J.Laurer), kurš

1973.gadā nāca klajā ar ideju 11 ciparu UGPIC

pievienot kontrolciparu tādējādi pārvēršot to par 12

ciparu UPC.

Pirmais UPC skeneris tika uzstādīts 1974.gada

26. jūnijā Marsh lielveikalā Trojā, Ohaio štatā, ASV,

bet pirmais produkts, kura iepakojuma tika marķēts

ar svītrkodu, bija košļājamā gumija Wrigley’s Gum.

Sākotnēji mazumtirdzniecības ķēdēm viens

svītrkodu skeneris izmaksāja aptuveni 10 000 USD.

Toreiz tika aprēķināts, ka, ieviešot svītrkodus,

ieguvumi būs aptuveni 150 miljoni ASV dolāru, bet

25 gadus vēlāk Pricewaterhouse Coopers (PwC)

pētījums atklāja, ka ieguvums ir vismaz 20 reizes

lielāks par sākotnēji prognozēto, jo bez svītrkodiem

produktu cenas būtu divkāršojušās.

Lai UPC kodu padarītu unikālu visā pasaulē un

izveidotu valstis identificējošu sistēmu, jau iepriekš

pieminētais Džordžs J.Laurers pievienoja 12 ciparu

UPC kodam vēl vienu 13 ciparu. To var uzskatīt par

mums visvairāk pazīstamā EAN-13 (European

Article Numbering) svītrkoda rašanos, kura pirmie 2

vai 3 cipari norāda uz svītrkoda numura reģistrācijas

valsti.

1977.gada 3.februārī 12 Eiropas valstis (Vācija,

Lielbritānija, Francija, Itālija, Nīderlande, Beļģija,

Luksemburga, Zviedrija, Austrija, Dānija, Somija un

Norvēģija) Briselē izveidoja starptautisko

organizāciju EAN (European Article Numbering).

Vēlāk EAN organizācijai pievienojās citas valstis,

kuras ģeogrāfiski neatrodas Eiropā un nosaukums

tika mainīts uz EAN INTERNATIONAL.

Latvija EAN INTERNATIONAL organizācijai

pievienojās 1994.gada maijā, kad tika izveidota

Latvijas nacionālā svītrkodēšanas organizācija

„EAN Latvija” (tagad „GS1 Latvija”).

2003.gadā Ziemeļamerikas organizācija UCC un

EAN INTERNATIONAL apvienojās un izveidoja

vienu globālu organizāciju ar nosaukumu

GS1 (Global Standart number 1).

Sākot ar 2005.gada 1.janvāra arī Ziemeļamerikā

paralēli UPC-12 svītrkodam tiek lietots svītrkods

EAN-13. Līdz ar to visā pasaulē tiek izmantoti vieni

svītrkodi – GS1 sistēmas svītrkodi.

Šodien pazīstamākie svītrkodu simboli ir EAN-13,

EAN-8, UPC-E, UPC-A, ITF-14, GS1-128.

*** *** *** GS1 LATVIJA JAUNIE BIEDRI

No 2012.gada 7.jūlija līdz 2012.gada 11.oktobrim

SIA ELTRADE GROUP, sadzīves tehnikas v/t, Rīga

I/K FOETIDA, slieku biohumusa ražošana, Limbažu

nov. SIA PASTKARTE, pastkaršu un suvenīru

ražošana, Baldone SIA UNIFRUIT, pārtikas produktu

v/t , Rīga

SIA ALMARINI, šokolādes ražošana, Rīga

SIA MĀJAS GARDUMI, pārtikas produktu ražošana,

Aizputes nov.

SIA LATALKO, alkoholisko dzērienu v/t, Rīga

SIA AVART GROUP, LED apgaismojumi, Rīga

SIA LABRADORS, piena produktu v/t, Rīga

SIA KOGI, mājsaimniecības preču ražošana, Rīga

SIA LJ PRO, pārtikas un nepārtikas preču v/t, Rīga

Z/S ABULLĀČI-2 , krūmmelleņu audzēšana,

Beverīnas nov.

SIA MBK KOMPĀNIJA, pankūku ražošana, Rīga

SIA SULA, bērzu sulas un bērzu sulas vīna

ražošana, Ikšķiles nov.

SIA RONTO, mājsaimniecības preču tirdzn., Rīga

SIA KOLIBRII, rūpniecības preču v/t, Jelgava

SIA MARGRET, konditorejas un kulinārijas preču

ražošana, Jēkabpils

SIA ĢIMENES GARDUMIŅŠ , konditorejas

izstrādājumu ražošana, Skrīveru nov.

SIA WESTAR , apģērbu v/t, Jūrmala

SIA ZELTA RUDENS, papīra produkcijas ražošana,

Rīga

SIA EYE MEDIA, plaša patēriņa preču v/t, Ogre

SIA ELME MESSER L, medicīnas gāzes tirdzniecība,

Rīga SIA PHARM & MED, uztura bagātinātāju v/t,

Rīga

SIA POL TRAD, cukura v/t, Rīga

SIA SALTIS SEAFOOD , zivju produkcijas v/t, Rīga

I/K ZUŅĢI, pārtikas preču ražošana, Garciems,

GS1 Latvija Info lpp.7/8 No. 4(44) – 2012.gada oktobris

Carnikavas nov.

SIA BĀTAS AVOTS, avota ūdens pildīšana,

Vaiņodes pils, Vaiņodes pag.

SIA VIRŪDA, konditorejas izstrādājumu v/t, Rīga

SIA RT TRADE, kafijas v/t, Rīga

A/S VEF RADIOTEHNIKA RRR, akustisko sistēmu,

profesionālo akustisko korpusu ražošana, Rīga

SIA INFINITAS, GPS, auto video novērošanas

tehnikas tirdzniecība, Rīga

SIA ARHITEKTU BIROJS AP, poligrāfijas

izstrādājumu ražošana, Rīga

SIA CLEANTOUCH, melamīna sūkļu tirdzniecība,

Rīga

SIA HEMP EXPORT, kaņepju izstrādājumu

ražošana, Rīga

SIA WILDFINANCE, antifrīza un logu mazgāšanas

šķidrumu ražošana , Ogre

SIA RENEVA, saimniecības preču v/t, Rīga

SIA ORGANIC, pārtikas preču v/t, Rīga

SIA LA COQUETTE, sieviešu apakšveļas ražošana,

Liepāja

SIA REKLĀMAS SERVISS , pārtikas preču v/t ,

Rīga

SIA KU-ZILĀ EZERZEME, celtniecības materiālu

v/t, Daugavpils

SIA BIG FLAME, sveču ražošana, Rīga

SIA SAPROS, sapropeļa ražošana, Priekuļi,

Priekuļu nov. SIA XSILO, būvmateriālu v/t, Rīga

SIA BM SISTĒMA, mācību līdzekļu ražošana, Āņi,

Ādažu nov.

Biedrība DABAS KONCERTZĀLE, CD un DVD

producēšana, Balvi

SIA RUFUS-V, gliemežu gaļas produktu ražošana,

Codes pag., Bauskas nov.

SIA GREENER FOODS, mušļu un galešu

ražošana, Rīga

SIA MORVIN, gaļas pārstrādes produktu ražošana,

Rīga

SIA AD SMART, uztura bagātinātāju v/t, Rīga

SIAGM FOOD, pārtikas produktu ražošana, Rīga

SIA BUSINESS TRADE COMPANY, uztura

bagātinātāju ražošana, Jelgava

SIA RANGA, DVD producēšana, Rīga

SIA MEDĪJUMU IEPIRKUMI , medījumu gaļas

pārstrādes produktu ražošana, Rīga

SIA CLAW, sporta apģērbu ražošana, Rīga

SIA DELANO, dzērienu ražošana, Rīga

SIA SANGAS, augļu un ogu pārstrādes produktu

ražošana, Rīga

SIA LATVEST, dažāda veida cietā kurināmā materiāla

ražošana un v/t, Ozolnieki, Ozolnieku nov.

SIA SEMKO, elektrisko dvieļu žāvētāju ražošana no

nerūsējoša tērauda, Rīga

SIA EKORAT, sveču ražošana, Rīga

Biedrība ODARA MANAGEMENT, CD producēšana,

Rīga

SIA BIODEPOSIT GROUP, organiskā mēslojuma

ražošana, Rīga

SIA EFILITE, gaismas ķermeņu v/t, Rīga

SIA LTA GRUPA, DVD producēšana, Rīga

I/K RBC – KOKS, sveču v/t, Rīga

SIA MEDPRO NUTRACEUTICALS, uztura

bagātinātāju ražošana, Rīga

SIA DCC, dāvanu iepakojumu tirdzniecība, Rīga

SIA KVINTO, pārtikas produktu ražošana, Rīga

SIA ZVEJNIEKU SAIMNIECĪBA IRBE, zivju

pārstrādes produktu ražošana, Roja, Rojas nov.

SIA TON INVEST, universālu lupatiņu ražošana,

Rēzekne

SIA GS ELEGANCE, poligrāfijas izstrādājumu v/t,

Valmiera

SIA ELTORS, elektro materiālu v/t, Cenu pag.,

Ozolnieku nov.

SIA LATVIJAS PIENS, piena pārstrādes produktu

ražošana, Jelgava

*** *** ***

NO GS1 LATVIJA IZSLĒGTI

No 2012.gada 7.jūlija līdz 2012.gada 11.oktobrim

SIA AK MARKETING, metālizstrādājumu v/t, Rīga

SIA ELTRADE, sadzīves tehnikas un elektronikas v/t,

Rīga

SIA MB KOMPĀNIJA, pankūku ražošana, Rīga

SIA RKF NOOK, Ltd , griezējinstrumentu

ražošana, Verēmu pag., Rēzeknes nov.

SIA PARUS, apavu, apģērbu, trauku un sadzīves

tehnikas v/t, Rīga

GS1 Latvija Info lpp.8/8 No. 4(44) – 2012.gada oktobris

SIA KRIZDOLE&CO, kurināmo brikešu ražošana,

Stende, Talsu nov.

SIA FLEXOPLASTIC ECOLOGICAL, polietilēna

iepakojuma ražošana, Vangaži, Inčukalna nov.

SIA ESSENTI, mājdzīvnieku aksesuāru ražošana,

Ozoli, Liezēres pag., Madonas nov.

SIA IZDEVNIECĪBA ATKLĀSME, poligrāfijas

izstrādājumu ražošana, Rīga

SIA GRĀMATAS DRAUGIEM, poligrāfijas

izstrādājumu ražošana, Rīga

SIA WORKING CLOTHES SERVICE, darba

apģērbu ražošana, Mārupe, Mārupes nov.

Z/S DIMANTI, piena pārstrādes produktu

ražošana, Blome, Smiltenes nov.

SIA VIGO, dzeramā avotu ūdens pildīšana, Cēsis

SIA EXPORT AGM, pārtikas produktu ražošana,

Rīga

SIA FIGŪRAS.LV , rotaļlietu tirdzniecība, Ogre

SIA MALUNG INDUSTRIES, kancelejas un ofisa

preču ražošana, Daugavpils

Z/S DĀRZI, dārzeņu audzēšana, Krimūnu pag.,

Dobeles nov.

SIA PELDOŠĀ PILSĒTA, keramikas izstrādājumu

ražošana, Rīga

SIA DABAS ELPA, pirts lietu un suvenīru

izgatavošana, Ādaži, Ādažu nov.

A/S MADONA, vistu gaļas un olu ražošana,

Lazdonas pag., Madonas nov.

SIA V.I.P.BALTIC Ltd., mēbeļu ražošana un

tirdzniecība, Rīga

A/S IDEA BITS LATVIA, suvenīru tirdzn.,Rīga

SIA BARS LV, sporta apģērbu ražošana, Rīga

I/K BIMPRESARIO BSA, auto kosmētikas

ražošana, Rīga

SIA RKS PRESTIŽS, kulinārijas izstrādājumu

ražošana, Jelgava

SIA ZPC BANGA, zivju pārstrādes produktu

ražošana, Rojas pag., Rojas nov.

SIA STREAM, makšķerēšanas piederumu v/t,

Rīga

SIA ROBOTEKS , GSM mobilo iekārtu ražošana,

Rīga

SIA ROYAL STAR, tabakas izstrādājumu

ražošana, Rīga

SIA REMOTEKS S, celtniecības materiālu

tirdzniecība, Rīga

SIA KOLANDA, gaļas un gaļas izstrādājumu

ražošana, Rīga

SIA BARS LV, tekstilizstrādājumu ražošana, Rīga

SIA ROSELA, dvieļu žāvētāju ražošana, Rīga

SIA EHT ENGINEERING, organiskā sapropeļa

mēslojuma ražošana, Rīga

SIA MEDPRO INC., medikamentu ražošana, Rīga

SIA ENKUR, sadzīves ķīmijas v/t, Rīga

SIA ECOINTELLIGENCE, kaķu pakaišu ražošana,

Rēzekne

SIA Izdevniecība RĪGAS VIĻŅI, laikrakstu un žurnālu

izdošana, Rīga

SIA ORFO, mājsaimniecības preču v/t, Rīga

SIA BALTIC LIGHTS LTD, koksnes materiālu un

kancelejas preču v/t, Jūrmala

SIA OCLASSICA, digitālo mūzikas ierakstu

producēšana, Rīga

SIA EKOLED, rūpniecības preču v/t, Rīga

INGRĪDA MAĶINSKA, filmu producēšana, Rojas pag.,

Rojas nov.

SIA NIKOLS, gultas veļas un tekstila izstrādājumu

ražošana, Rīga

SIA ACCENTA, koka izstrādājumu ražošana,

Inčukalns, Inčukalna nov.

SIA BIOLIV , dekoratīvo krāsu ražošana, Olaine,

Olaines nov.

I/U IVERIA, siera ražošana, Rīga

SIA KEREN OR, alkoholisko dzērienu ražošana, Rīga

SIA M.J.FOOD, gaļas izstrādājumu, siera un

bakalejas preču v/t, Rīga

SIA QUADREX, modeļu mēbeļu un mēbeļu materiālu

ražošana, Rīga

SIA VL PARKET, sērkociņu v/t, Rīga

SIA VK, pārtikas produktu ražošana, Rīga

!!! Uzņēmumi, kuri tiek izslēgti no “GS1 Latvija”

biedriem, zaudē tiesības marķēt produktus ar

svītrkodiem