Upload
hahuong
View
235
Download
3
Embed Size (px)
Citation preview
gaeros
gegma
ganviTarebis
xelSewyobisTvis
2011 - 2015
gaeros gegma
ganviTarebis
xelSewyobisTvis
2011 - 2015
------------------------------------------------------- 4--------------------------------------------------- 6
--------------------------------------------- 8
-----------------------------------------------------------10
---------------------------------------------------16
----------------------------------------------17----------------------------------------21
-------------------------------------25
----------------28
---------------------------------------------------------29
----------------------------------------------------30
-----------------------------------------31
--------------------------------------------------33-------------------------------------------38
----------------------------------------45
---------------------54
-----------------------55
Semoklebani mokle Sinaarsi xelmowerebis gverdi nawili 1:Sesavali nawili 2:UNDAF-is Sedegebi
Tematuri sferoebi: 1. siRaribis Semcireba 2. demokratiuli ganviTareba 3. katastrofis riskis Semcireba
nawili 3:sagangebo iniciativebi UNDAF-is Sedegebs miRma nawili 4:resursebi nawili 5:ganxorcieleba nawili 6:monitoringi da Sefaseba danarTebi danarTi a: UNDAF-is Sedegebi
siRaribis Semcireba
demokratiuli ganviTareba
katastrofis riskis Semcireba
danarTi b:UNDAF 2011-2015: moTxovnebi indikatur resursebze danarTi g: UNDAF-is monitoringisa da Sefasebis kalendari
sarCevi
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-20154
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 5
ADB aziis ganviTarebis banki BDD ZiriTadi monacemebi da mimarTulebebi CCM SidsTan, tuberkulozsa da malariasTan brZolis globaluri fondis proeqtebis saxelmwifo sakoordinacio sabWo CEACR konvenciebisa da rekomendaciebis eqspertTa komitetiCEDAW konvencia qalTa yovelgvari diskriminaciis aRmofxvris Sesaxeb CoC kontrolis palata CRA samoqalaqo reestris saagento CSO samoqalaqo sazogadoebis organizacia DOCO ganviTarebis xelSemwyobi saqmianobis sakoordinacio samsaxuriDRR katastrofis riskis Semcireba EBRD evropis ganviTarebisa da rekonstruqciis banki ExCom aRmasrulebeli komiteti EIB evropis sainvesticio banki EMD sagangebo situaciaTa marTvis departamenti EU evrokavSiri FAO sursaTisa da soflis meurneobis oragnizacia FDI pirdapiri ucxouri investicia GBV/DV genderuli Zaladoba da ojaxuri Zaladoba GE genderuli Tanasworoba GeoStat saqarTvelos statistikis erovnuli samsaxuri GoG saqarTvelos mTavroba HFA hiogos samoqmedo gegma HRBA adamianis uflebebze dafuZnebuli midgoma IAEA atomuri energiis saerTaSoriso saagentoIDP iZulebiT adgilnacvali piri IFC saerTaSoriso safinanso korporacia ILO Sromis saerTaSoriso organizaciaILS Sromis saerTaSoriso standartebi IOM migraciis saerTaSoriso organizacia ITC saerTaSoriso savaWro centri UNCTAD/WTOJNA saWiroebaTa erToblivi Sefaseba M&E monitoringi da Sefaseba MCH dedisa da bavSvis janmrTeloba MCLA sasjelaRsrulebis, probaciisa da iuridiuli daxmarebis saministroMD aTaswleulis deklaraciaMDG aTaswleulis ganviTarebis mizani MoA soflis meurneobis saministro MoE energetikis saministro MoED ekonomikuri ganviTarebis saministro MoEPNR garemos dacvisa da bunebrivi resursebis saministro MoES ganaTlebisa da mecnierebis saministroMoF finansTa saministroMoIA Sinagan saqmeTa saministro
Semoklebani
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-20156
MoJ iusticiis saministroMoLHSA Sromis, jandacvisa da socialuri dacvis saministro MoRDI regionuli ganviTarebisa da infrastruqturis saministro MRA ltolvilTa da gansaxlebis saministroMTEF xarjebis saSualovadiani dagegmva NATO CrdiloeT atlantikis xelSekrulebis organizacia NCDC daavadebaTa kontrolisa da sazogadoebrivi jandacvis erovnuli centri NEA garemos dacvis erovnuli saagento NERP sagangebo situaciebze reagirebis erovnuli gegma NGO arasamTavrobo organizaciaNSC erovnuli uSiSroebis sabWo NRA ararezidenti saagentoebi OHCHR gaeros adamianis uflebaTa dacvis umaRlesi komisris samsaxuri PDO saxalxo damcvelis ofisi PLWHA aiv/SidsiT daavadebuli adamianebi PRRO daxmarebisa da reabilitaciis grZelvadiani saqmianoba PSG sakonsultacio jgufi RBM Sedegebze dafuZnebuli marTva RC mudmivi koordinatori RDT direqtorTa regionuli jgufi RHNC reproduqciuli janmrTelobis erovnuli sabWo SRH sqesobrivi da reproduqciuli janmrTeloba TG Tematuri jgufi TSA miznobrivi socialuri mxardaWera UNAIDS gaeros aiv/Sidsis erToblivi programa UN-CEB gaeros mTavari aRmasrulebeli sabWo UNCT gaeros saagentoTa jgufi saqarTveloSi UNCTAD gaeros konferencia vaWrobisa da ganviTarebis Sesaxeb UNDAF gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis UNDP gaeros ganviTarebis programa UNECE gaeros ekonomikuri komisia evropis qveynebisTvis UNFPA gaeros mosaxleobis fondi UNHCR gaeros ltolvilTa umaRlesi komisariatiUNICEF gaeros bavSvTa fondi UNIDO gaeros mrewvelobis ganviTarebis organizacia UNIFEM gaeros ganviTarebis fondi qalTaTvisUNJP gaeros erToblivi programa UNJT gaeros erToblivi gundi UNRCO gaeros mudmivi koordinatoris ofisi USAID aSS saerTaSoriso ganviTarebis saagento WB msoflio bankiWFP msoflio sasursaTo programaWHO jandacvis msoflio organizacia
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 7
`gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis~ (UNDAF) sakonsultacio procesis Sedegia, sadac aRwerilia gaeros saqarTvelos mTavrobasTan TanamSromlobis sfer-oebi 2011-2015 ww. UNDAF-i Seesabameba saqarTvelos mTavrobis erovnuli ganviTarebis prioritetebs, rogoricaa: `erTiani saqarTvelo siRaribis gareSe~, `aTaswleulis ganviTarebis erovnuli miznebi~ da sxva mniSvnelovan dokumentebs. am prioritetebis gaTvaliswinebiT, UNDAF-i qmnis safuZvels gaeros organizaciebis individualuri Tu erToblivi saqmianobisTvis. es dokumenti gansazRvravs sam urTierTdakavSirebul Tematur mimarTulebas, sadac gaeros sistemas SeuZlia, qmediTad gamoexmauros saqa-rTvelos prioritetebsa da saWiroebebs:
− siRaribis Semcireba miznad isaxavs mzard, sayovelTao ganviTarebas, samuSao adgilebis Seqmnas da xelmisawvdomobas jandacvaze, ganaTlebasa da aucilebel so-cialur momsaxurebebze, gansakuTrebiT daucvelTaTvis1.
− demokratiuli ganviTareba miznad isaxavs Tanabarzomieri, damoukidebeli, samar-Tliani da Tanamonawileobrivi mmarTvelobis sistemebisa da procesebis xelSewyobas yvela doneze, rac efuZneba kanonis uzenaesobis, adamianis uflebebisa da Tanasworo-bis principebs.
− katastrofis riskis Semcireba miznad isaxavs, ganamtkicos saqarTvelos unari, gaumklavdes katastrofebs sagangebo viTarebaSi zianisa da zaralis prevenciisa da minimumamde dayvanis mizniT.
garda amisa, gaeros sagangebo iniciativebis mizania rwmenis aRdgena da konfliqtis prevencia, SeiaraRebuli konfliqtisSemdgomi da demokratiisken svlisTvis damaxasi-aTebeli daZabulobis Semcireba.
resursebis sruli mobilizacia gulisxmobs 188.5 milioni aSS dolaris gamoyofas UNDAF-is ganxorcielebis xuTwliani periodisTvis. resursebTan dakavSirebuli val-debulebebi aisaxeba TanamSromlobis programebsa da saagentoebisa da proeqtebis biu-jetebSi UNDAF-is ganxorcielebis procesSi.
saqarTveloSi, rogorc saSualo Semosavlis mqone qveyanaSi, momsaxurebebi ZiriTa-dad samTavrobo biujetidan finansdeba. gaeros strategiuli damatebiTi Rirebuleba efuZneba saqarTvelos mier ratificirebuli saerTaSoriso aqtebisa da konvenciebis Sesabamisi normebisa da standartebis Seqmnas. amgvarad, gaero xels Seuwyobs samoqa-laqo sazogadoebasa da mosaxleobas, rogorc uflebis mqoneT, xeli miuwvdebodeT miukerZoebel politikur azrsa da samarTlianobaze, aseve daexmareba xelisuflebas, rogorc valdebulebis mqones, SesaZleblobaTa ganmtkicebaSi saxelmwifo Tu adgi-lobriv doneebze. gaero saqarTveloSi xels uwyobs sxvadasxva erovnuli da saerTa-Soriso partniorebis mobilizebasa da TanamSromlobas, aseve erovnuli ganviTarebis politikis obieqtur monitoringsa da Sefasebas misi qmediTi ganxorcielebisTvis.
UNDAF-i eyrdnoba saqarTveloSi 2008 w. viTarebis erTobliv Sefasebas2, romlis safuZvelzec, saqarTvelos mTavrobis `ZiriTadi monacemebisa da mimarTulebebis~,
1. ltolvilebi, devnilebi, Raribebi, umuSevrebi, qalebi da bavSvebi, saaRmzrdelo dawesebulebebSi myo-fi bavSvebi, unarSezRuduli adamianebi, genderuli da ojaxuri Zaladobis, trefikingisa da iZulebiTi Sromis msxverplni, SidsiT daavadebuli adamianebi, SromiTi migrantebi da sxvebi, romelTac moicavs gaeros sistema saqarTveloSi
2. saqarTvelos saWiroebebis erToblivi Sefaseba, oqtomberi 2008. dokumenti momzadebulia gaeros da msoflio bankis mier sxvadasxva donor organizaciebTan TanamSromlobiT 2008 wlis 22 oqtombers briu-selSi gamarTuli konferenciisTvis
mokle Sinaarsi
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-20158
`xarjebis saSualovadiani dagegmvis~ da gaerosa da sxva organizaciebis sxvadasxva angariSisa da kvlevis gaTvaliswinebiT, dadginda prioritetebi. UNDAF-is forma gan-isazRvra specialur seminarze, romelsac eswrebodnen saministroebis, saqarTveloSi gaeros sistemisa (maT Soris ararezidenti saagentoebis) da samoqalaqo sazogadoebis warmomadgenlebi, aseve ganviTarebis sakiTxebiT dainteresebuli sxva pirebi. UNDAF-ze muSaobis Semdgomi procesi warmarTa samma Tematurma jgufma, rasac mohyva samuSao Sexvedra da damtkicda UNDAF-is Seqmnis procesis yvela monawilis erToblivi valde-buleba UNDAF-is amocanebis Sesasruleblad.
UNDAF-i ganxorcieldeba saqarTvelos mTavrobisa da gaeros saagentoebis SeTanxme-biT, dadgenili erovnuli CarCoebis, sistemebis da saqmianobis farglebSi, maT Sorisaa saxelmwifo dokumentebi da programebi, sxvadasxva proeqti, erToblivi programa Tu samuSao gegma. UNDAF-is monitoringi da Sefaseba Seesabameba saxelmwifo da gaeros saagentoebis sistemebsa da procesebs. gaeros saagentoTa jgufi gaeros mudmivi koor-dinatoris xelmZRvanelobiT, saqarTvelos mTavrobasTan TanamSromlobiTa da Tema-turi jgufebis xelSewyobiT UNDAF-is ganxorcielebis ZiriTadi meTvalyure iqneba.
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 9
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis2011-2015
winamdebare dokumenti Seiqmna saqarTveloSi gaeros saagentoTa jgufs, saqarT-velos mTavrobas, samoqalaqo sazogadoebas da sxva dainteresebul mxareebs Soris konsultaciebis Sedegad da miznad isaxavs saqarTvelos mosaxleobis, gansakuTrebiT daucvelTa, cxovrebis donis gaumjobesebas.
gaeros saagentoTa jgufi, saqarTvelos mTavrobasa da sxva partniorebTan TanamS-romlobiT, exmareba saqarTvelos aTaswleulis ganviTarebis miznebiT da saerTaSor-iso konvenciebis, protokolebis da standartebis mimarT qveynis valdebulebebiT gaTvaliswinebuli moTxovnebis SesrulebaSi. gaeros saagentoTa jgufis mizania, xeli Seuwyos qarTveli xalxis swrafvas ukeTesi momavlisaken, rac yvelasTvis Tanaswor SesaZleblobebs uzrunvelyofs.
monawile mxareebi xelmoweriT amtkiceben `gaeros gegmas ganviTarebis xelSewyo-bisTvis~ da aRiareben erTobliv valdebulebebs misi miznebis Sesasruleblad.
saqarTvelos ministrTa kabineti gaeros saagentoTa jgufi
_______________________________ _______________________________
nika gilauri jemi makgoldriki
saqarTvelos premier-ministri gaeros mudmivi koordinatori,gaeros ganviTarebis programis mudmivi
warmomadgeneli,gaeros mosaxleobis fondis warmomadgeneli
gaeros rezidenti saagentoebi
_______________________________ _______________________________
mamuka mesxi martina lubiova
sursaTisa da soflis meurneobisorganizaciis warmomadgenlis moadgile
Sromis saerTaSoriso organizaciisteqnikuri daxmarebis jgufisa da
aRmosavleT evropisa da centraluriaziis ofisis direqtori
_______________________________ _______________________________
meri Sihani vladlen stefanovimigraciis saerTaSoriso organizaciis
xelmZRvaneliadamianis uflebaTa dacvis umaRlesi komis-ariatis mTavari mrCeveli amierkavkasiaSi
xelmowerebis gverdi
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201510
_______________________________ _______________________________
manoela grozdanova piter nikolausi
gaeros aiv/Sidsis erToblivi programis koordinatori azerbaijanSi, saqarTvelosa
da somxeTSi
ltolvilTa umaRlesi komisariatiswarmomadgeneli
_______________________________ _______________________________
ruland monaSi damira sartbaevagaeros bavSvTa fondis warmomadgeneli gaeros qalTa fondis damoukidebel
saxelmwifoTa Tanamegobrobis regionuliprogramis direqtori
_______________________________ _______________________________
maha ahmedi rusudan klimiaSvilimsoflio sasursaTo programis
warmomadgeneli da direqtori saqarTveloSijandacvis msoflio organizaciissaqarTvelos ofisis direqtori
gaeros ararezidenti saagentoebi
_______________________________ _______________________________
manase piter salema elena butrimovaatomuri energis saerTaSoriso saagentos teqnikuri TanamSromlobis departamentis
evropis ganyofilebis direqtori
saerTaSoriso savaWro centris politikisa da programebis biuris aRmosavleT evropisa da centraluri aziis ofisis xelmZRvaneli
(ITC UNCTAD/WTO)
_______________________________ _______________________________
manuela tortora zamira eSmambetovavaWrobisa da ganviTarebis Sesaxeb gaeros konferenciis teqnikuri TanamSromlobis
samsaxuris ufrosi
evropis qveynebisTvis gaeros ekonomikuri komisiis teqnikuri TanamSromlobis
ganyofilebis direqtori
_______________________________
gJegoJ doniCikigaeros mrewvelobis ganviTarebis
organizaciis evropisa da axladwarmoqmnildamoukidebel saxelmwifoTa regionuli
programis xelmZRvaneli
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 11
saqarTvelos mTavrobis umTavresi mizania `erTiani saqarTvelo siRari-bis gareSe”. mis misaRwevad mTavrobis ZiriTadi strategia iTvaliswinebs inte-gracias saerTaSoriso Tanamegobroba-Si, gansakuTrebiT evrokavSirsa (EU) da CrdiloeT atlantikis xelSekrulebis organizaciaSi (NATO), rac uzrunvelyofs efeqtur ekonomikur zrdas, masStabur socialur programebsa da daucveli mo-saxleobis miznobriv daxmarebas. gasuli wlebis ganmavlobaSi mTavrobam moamzada da warmoadgina sistemuri cvlilebebis farTo speqtri yvela seqtorSi da am cv-lilebaTa Sedegebi, maT Soris: Zlieri ekonomikuri zrda, kerZo seqtoris ganvi-Tareba da infrastruqturis STambeWdavi gaumjobeseba. mkveTri antikorufciuli zomebis gatarebiT da ekonomikuri poli-tikis liberalizaciiT gaumjobesda bi-znes-garemo da qveyana ufro mimzidveli gaxda pirdapiri ucxouri investiciebi-sTvis. 2004-dan 2008 wlis Sua periodamde saqarTveloSi didi ekonomikuri aRmavlo-ba aRiniSna _ zrdis koeficientma 2007 w3. 12.3 procents miaRwia.
ganaTlebis seqtorSi mniSvnelovani reformebi ganxorcielda, rac miznad isaxavda xelmisawvdomobis, xarisxis da Tanasworobis gaumjobesebas. aRniSnuli moicavda iuridiul reformebsac, Semo-iRes vauCeruli dafinanseba, moxda mar-Tvis organizaciuli restruqturizacia da decentralizacia da infrastruqturis masStaburi optimizacia da reabilitacia. moamzades da warmoadgines axali prog-ramebi da saxelmZRvaneloebi. daixvewa profesiuli done, skolebi kompiuterebiT aRiWurva, gaizarda maswavlebelTa xel-fasebi. Sromis bazris moTxovnebis ukeT dasakmayofileblad momzadda strategia da mimdinareobs reformebi profesiuli ganaTlebis kuTxiT.
3. statistikuri weliwdeuli 2009, gv 120, veb - gverdi http://www.statistics.ge/publication.php?pform=-999999&plang=1
2007 w. sazogadoebrivi jandacvis Sesa-xeb kanonis miRebis da kerZo momsaxurebis sistemis SemoRebis Sedegad saqarTvelos jandacvis seqtori mniSvnelovnad Seic-vala. sazogadoebrivi jandacvis sadaz-Rvevo politika da paketebi dafaravs saqarTvelos siRaribis zRvars miRma mcxovreb 1.2 milion moqalaqes da maTTvis xelmisawvdoms gaxdis jandacvis aucile-bel samsaxurebs. momdevno wlebSi mTav-roba apirebs Tanamedrove standartebis Sesabamisad aSenebuli da aRWurvili axali saavadmyofoebis gaxsnas, xolo ojaxis eqi-mis sistemisa da ambulatoriebis meSveo-biT soflis mcxovrebTa jandacvis samsa- xurebze xelmisawvdomobis gaumjobesebas.
reformirebuli da gaumjobesebulia socialuri daxmarebis da dacvis samsaxu-rebi Raribi da daucveli jgufebisTvis, rogoricaa: xandazmulebi, saxelmwifo bavSvTa saxlebSi mcxovrebi bavSvebi, unarSezRudulebi, genderuli da oja-xuri Zaladobis, trefikingis da iZule-biTi Sromis msxverplni, devnilebi da ltolvilebi. bavSvTa keTildReobis re-forma, deinstitucionalizacia, miznob-rivi socialuri daxmarebis sistemis SemuSaveba da ganxorcieleba, sapensio re-forma, kanonmdebloba da samoqmedo gegma, romelic gamiznulia ganaTlebis specia-luri saWiroebebisTvis, adamianebiT vaW-robis, genderuli da ojaxuri Zaladobis prevencia, profesiuli SesaZleblobebis amaRleba da momsaxurebis xarisxis gaum-jobeseba mxolod mcire magaliTia 2004 wlidan ganxorcielebuli iniciativebisa.
saqarTveloSi mimdinareobs demokra-tiuli gardaqmnis procesi, romelic moicavs samarTlebrivi, aRmasrulebe-li da sasamarTlo reformebis farTo speqtrs. adgilobrivi TviTmmarTvelobis reformebis Sedegad moxda resursebis decentralizacia da pasuxismgeblo-baTa gadabareba regionuli samTavrobo struqturebisaTvis, ramac gazarda ad-gilobrivi SesaZleblobebi ganviTarebis programebis dagegmvis, ganxorcielebis, monitoringis da Sefasebis TvalsazrisiT. gaizarda saxalxo damcvelis samsaxuris
Sesavali
nawili 1
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201512
roli da Seiqmna iuridiuli daxmarebis biuro. ekologiuri mdgradoba da bune-brivi resursebis marTva, maT Soris saqa-rTvelos biomravalferovnebis SenarCune-ba, sul ufro metad mniSvnelovani xdeba, radgan saqarTvelos mTavroba cdilobs, Seasrulos nakisri globaluri garemos-dacviTi valdebulebebi. TandaTan xdeba genderuli Tanasworobis aRiareba mTav-robisa da sazogadoebis mier.
STambeWdavi warmatebaa miRweuli sxva-dasxva mimarTulebiT, Tumca gasakeTebe-li kvlavac bevria. ekonomikurma zrdam da cxovrebis pirobebis gaumjobesebam meti adamiani unda moicvas, mxolod ase daiZleva siRaribe. mravalmxrivi re-formebis miuxedavad, siRaribisa da umu-Sevrobis gamo mravali adamiani iyo mZime mdgomareobaSi, 2008 w. meore naxevridan ki sxva problemebma iCina Tavi. 2008 w. agvistoSi ruseTTan xanmokle SeiaraRe-bul konfliqts mohyva ngreva, devniloba, SeiaraRebuli konfliqtisSemdgomi daZa-buloba da ruseTis federaciis mier af-xazeTisa da cxinvalis regionis/samxreT oseTis aRiareba. am regionebis reinteg-racia sakmaod problemuria. omis Semdeg devnilTa axali talRa wamovida da maTi mTliani raodenoba 246,925-mde gaizarda, rasac emateba 105,715 adamiani, romlebic devnilebTan gaTanabrebul mdgomareoba-Si cxovrobs saqarTveloSi.4 konfliqtiT dazaralebul mxareebSi SeRweva TiT-qmis SeuZlebelia, ris gamoc daucvelTa jgufebi aucilebeli momsaxurebis gareSe
4. UNHCR, ianvari 2010. devnilebi: 233,453 1990 wlidan, 3,472 - 2008 wlidan (statusi jer ar aqvT) da 10,000 adamiani romelic cxinvalis regionSi/samxreT oseTSi devnilebTan gaTanabrebul mdgo-mareobaSi cxovrobs: 50,000 dabrunebuli devni-li afxazeTSi, saqarTvelo, 4,186 dabrunebuli devnili cxinvalis regionSi, 30,073 dabrunebuli devnili cxinvalis regionis mimdebare teritori-aze da 21,456 xelaxla gadaadgilebuli devnili. erovnuli kanonmdeblobis Tanaxmad devnilebTan gaTanabrebuli pirebs aqvT devnilis statusi. maTiT dainteresebulia gaeros ltolvilTa umaR-lesi komisariati da mTlianad gaeros sistema; maT kvlavac sWirdebaT humanitaruli daxmareba. gae-ros xalxmosaxleobis fondis statusi devnilebTan gaTanabrebulobis Sesaxeb aranairad SeuSlis xels maT dabrunebas.
rCebian. msoflio ekonomikuri krizisi kidev ufro arTulebs samTavrobo prog ra-mebis ganxorcielebas, Tumca, dsT-is sxva qveynebTan da mezobel saxelmwifoebTan SedarebiT, saqarTveloSi ukeTesi mdgo- mareoba iyo5. Sida politikurma mRelva-rebam 2009 wlis gazafxulze mwvervals miaRwia da gadaizarda opoziciis masob-riv saprotesto aqciebSi, ramac Tbili-sis paralizeba gamoiwvia da, Sesabamisad, seriozul gamowvevad iqca saqarTvelos axalgazrda demokratiisTvis. ekonomi-kur da progresis ZiriTadi maCveneblebSi negatiuri tendencia SeiniSneba, gaumjobe-sebis molodini Zalian mcirea; mTavroba da misi partniorebi dgamen saWiro nabi-jebs reformebis gansaxorcieleblad.
2008 wlidan dawyebul ekonomikur vardnas mxolod axlaxans daetyo gamos-worebis niSnebi. amasTan, 16,5 procentamde gaizarda umuSevrobis done, xolo saqa-rTvelos SinameurneobaTa umravlesobis Semosavlis ZiriTadi wyaro _ pirdapiri ucxouri investiciebi6 da fuladi gza-vnilebi7 - mniSvnelovnad Semcirda. yu-radReba unda mieqces qalTa ekonomikur gaZlierebas, radgan qalebis umravlesoba soflis meurneobis, ganaTlebisa da jan-dacvis dabal anazRaurebad sferoebSia dasaqmebuli da Zalian mcire xelfass iRebs: 2005 w. qalis saSualo nominaluri yovelTviuri xelfasi, kacis xelfasis 49 procents Seadgenda8. mTavrobis umniS-vnelovanesi amocanaa ekonomikuri zrdis
5. saqarTvelos ekonomika 4%-iT Semcirda 2009 wlis globaluri krizisis fonze. globaluri ekonomi-kis perspeqtivebi, krizisis dafinanseba da zrda 2010, msoflio banki 2010 wlis ianvari, gverdi 129
6. http://statistics.ge/main.php?pform=48&plang=1 2007, wels qalebis dasaqmebis maCvenebeli 44 procents Seadgenda, xolo kacebis - 55 procents.
7. http://www.statistics.ge/press.php?plang=1&pform=-536
8. saqarTvelos ekonomikuri ganviTarebis samin-istro, statistikis departamenti, qali da kaci saqarTveloSi 2006. statistikis saxelmwifo depar-tamentis monacemebis Tanaxmad, 2004 wels qalebis saSualo, yovelTviuri nominaluri xelfasi kacebis xelfasis 60 procents Seadgenda; saqarTvelos eko-nomikuri ganviTarebis saministro, statistikis de-partamenti, qali da kaci saqarTveloSi 2005.
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 13
aRdgena, pirdapiri investiciebis mocu-lobis gazrda da umuSevrobis Semcireba fiskaluri wamaxalisebeli paketis (nawi-lobriv finansdeba donorTa mier 2008 w. agvistos SeiaraRebuli konfliqtis Sem-deg gaRebuli TanxebiT) SemoRebiT, rac gulisxmobs gadasaxadebis Semcirebas da socialuri seqtoris xelSewyobas. siRari-bis done 2005 w. dafiqsirebuli 24,1 pro-centidan 2007 wlisaTvis 21,3 procentamde Semcirda, magram 2008 w. mkveTrad gaiz-arda 22,1 procentamde9. saqarTveloSi msoflio bankis warmomadgenlobis siR-aribis Sefasebis angariSSi gamoyenebulia gansxavebuli meTodologia, rac zRudavs Sedarebis SesaZleblobas; am angariSis Tanaxmad 2007 w. siRaribis done 23,6 pro-centia, soflad _ 29,7 procenti, qalaqad ki 18,3 procenti; xolo saqarTvelos sam uRaribes regionSi: Sida qarTlSi, kaxeT-sa da mcxeTa-mTianeTSi - 64,2%, 47,6% da 43,410. siRaribis donis uaryofiTi tenden-cia SeiZleba gagrZeldes; amitom saWiroa misi SeCereba da ukuqceva dasaqmebis, vaWrobisa da jansaRi konkurenciis gaz-rdiT; didi mniSvneloba eniWeba miznobriv socialur daxmarebas uRaribesi fenis dadebiTi cvlilebebis Sedegebze xelmis-awvdomobis uzrunvelyofis mizniT.
kvlav bevri problema rCeba ganaTlebis sferoSi. skolamdeli ganaTlebis da masSi mosaxleobis CarTulobis done dabalia, razec gavlenas axdens socialuri da geo-grafiuli faqtorebi: uRaribes da so-flad mcxovreb ojaxebs, miuxedavad didi saWiroebisa, yvelaze naklebad miuwvdebaT xeli skolamdel ganaTlebaze. 2008 w. bi-Webis 100, xolo gogonebis 98 procenti Sevida skolaSi11. Tumca, saqarTvelom 201512 wlisaTvis SeiZleba srulad ver Sea-srulebs aTaswleulis ganviTarebis me-2
9. http://www.statistics.ge/main.php?pform=49&plang=1 10. siRaribis Sefaseba saqarTveloSi, msoflio ban-kis angariSi #, 44400-GE, aprili 2009, gv 59, 65.
11. http://stats.uis.unesco.org/unesco/TableViewer/tableView.aspx?ReportId=182
12. gansxvavebuli xelmisawvdomoba ganaTlebaze? ganaTlebis Seswavla regionul doneze centralur da aRmosavleT evropasa da dsT-s qveynebSi, gaeros bavSvTa fondi 2007 gv 10
mizani - sayovelTao dawyebiTi ganaTleba. 2007 w. ganaTlebis Sefasebis saerTaSoriso Sedegebis Tanaxmad, dawyebiTi ganaTlebis xarisxi unda gaumjobesdes13. skolad-amTavrebulTa mxolod 50% agrZelebs swavlas umaRles saswavleblebSi14. gana-Tlebis naklebxelmisawvdomoba daucveli bavSvebisTvis, skolidan garicxvis maRali maCvenebeli da skolebSi Zaladobis xSiri SemTxvevebi did yuradRebasa da saTanado reagirebas moiTxovs. metic, 2008 w. Sei-araRebuli konfliqtis Sedegad, saSua-lo da umaRlesi ganaTleba met muSaobas saWiroebs. ganaTlebaze gaweuli xarjebis maCvenebeli mTliani Sida produqtis daax-loebiT 2,5 procentamde meryeobs, 15 rac erT-erTi yvelaze dabalia regionSi.
jandacvis reformis warmateba ZiriTa-di maCveneblebis umniSvnelo gaumjobese-baSi gamoixata. dadginda, rom aTaswleu-lis ganviTarebis miznebis misaRwevad da jandacvis sayovelTao maCveneblebis gasa-umjebeseblad gansakuTrebuli yuradReba unda mieqces finansur, geografiul da informaciul dabrkolebebs da janmrT-elobis gafrTxilebis dabal kulturas.16 bevrs ar aqvs samedicino dazRveva, rac maT samedicino momsaxurebaze katastrof-uli xarjebis gawevas aiZulebs. miuxe-davad imisa, rom mTavrobisa da gaeros statistikuri monacemebi gaumjobesebu-lia, mainc rCeba seriozuli problemebi, miTumetes Tu saqarTvelo apirebs, 2015 wlisTvis Seasrulos nakisri valdebuleba CvilTa, xuT wlamde asakis bavSvTa da de-daTa sikvdilianobis koeficientis Tval-sazrisiT; amJamad es maCveneblebi Sesabam-isad Seadgens 27, 30 (1000 dabadebulze
13. http://timss.bc.edu/TIMSS2007/index.html dahttp://timss.bc.edu/pirls2006/index.html
14. evraziis TanamSromlobis fondis publikacia kavkasiaSi profesiuli ganaTlebis da swavlebis Sesaxeb: erovnuli sistemebis efeqturi funqcioni-rebis 2008
15. UNDP-saqarTvelo, (2008), saqarTvelos huma-nuri ganviTarebis angariSi 2008 - reformebi da maTi Semdgomi ganviTareba, Tavi 4
16. http://euro.who.int/document/E92960.pdf
nawili 1
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201514
2007 w.)17 da 23 (100000 dabadebulze 2006 w.)18. dedaTa da bavSvTa jandacva, peri- da neonataluri jandacvis sistema da kvebis racioni gasaumjobesebelia. saqarT-veloSi amaRlda mosaxleobis cnobiereba sqesobrivi da reporduqciuli janmrT-elobis Sesaxeb, magram sqesobrivi qcevis tendenciebi, abortebis maRali maCvenebe-li, reproduqciuli janmrTelobis xelmi-sawvdomoba, maT Soris ojaxis dagegmvis Tanamedrove meTodebi, klavac probl-emuria. saqarTveloSi Sidsis gavrcelebis done dabalia, 2009 w. am maCvenebelma 51,4 Seadgina 100000 mosaxleze19; Tumca didi Zalisxmevaa saWiro Sidsis prevenciasa da mkurnalobaze sayovelTao xelmisawvdo-mobis uzrunvelsayofad.
demokratiul mmarTvelobaze gadasas- vlelad saWiroa Tanafardobis gaumjobese-ba sasamarTlo, aRmasrulebel da sakanon-mdeblo xelisuflebas Soris. mimdinare sasamarTlo reformis ganxorcielebisas gadadgmuli sasikeTo nabijebis Sede-gad Seiqmna garemo miukerZoebeli da da-moukidebeli sasamarTlosTvis, Tumca kvlavac bevria gasakeTebeli sistemis daxvewisa da misi meti gamWvirvalobis uz-runvelsayofad. saTanadod ar aris dacu-li adamianis ZiriTadi uflebebi, saWiroa sasamarTlos xelmisawvdomobis gaumjobe-seba. samoqalaqo sazogadoebis monawileo-ba demokratiul procesebsa da politi-kur cxovrebaSi metad unda waxalisdes
17. uwyebaTa Sorisi jgufi bavSvTa sikvdilianobis sakiTxebze muSaobisaTvis (UNICEF, WHO, WB da UN mosaxleobis ganyofileba), 2007, www.childmortality.org. oficialuri monacemebi bavSvTa sikvdilianobis Sesaxeb da xuT wlamde Cvil bavSvTa sikvdilianobis koeficienti: http://www.ncdc.ge/Eng/Statistics/Statisti-cal_Reports/ 2008/MATERNAL%20AND%20CHILD%20HEALTH.pdf
18. Sromis, janmrTelobis da socialuri dacvis sa-ministro, janmrTeloba da jandacva, statistikuri weliwdeuli, saqarTvelo 2008, Tbilis 2009. WHO/UNICEF/UNFPA da msoflio bankis MMR 2005 Se-faseba aris 66 100,000 cocxlad Sobilze, romelic Sesworebulia dedaTa aRuricxavi sikvdilianobiT www.childinfo.org/maternal_mortality.html
19. axali HIV/AIDS erovnuli strategiis gegma (NSPA) 2011-2016 proeqtis situaciuri analizi 2010 wlis Tebervali
da daixvewos samarTliani, konkurentuli arCevnebis uzrunvelyofis procesi. meti yuradReba unda mieqces erovnuli umci-resobebisa da sxva daucveli jgufebis integracias. politikuri partiebis sistemisa da parlamentis institutis ganviTarebas xelSewyoba sWirdeba. ad-gilobrivi TviTmmarTvelobis reformis ganxorcieleba, TviTmmarTvelobis orga-noebis gaZliereba finansuri decentral-izaciis gziT, da maTi mandatis efeqturi moqmedeba kvlavac mniSvnelovan sakiTxad rCeba. mniSvnelovania qalis rolis ga-Zliereba politikuri gadawyvetilebis miRebis procesSi, aRsaniSnavia rom min-istrTa kabinetis Tvrameti wevridan mx-olod erTia qali, amasTan qalebi par-lametis wevrebis mxolod 5%-s Seadgenen, xolo municipalitetebSi - 11%-s. bolo wlebSi ganxorcielda demokratiuli re-formebi, rac miznad isaxavda genderuli Tanasworobis saxelmwifo koncefciis da erovnuli gegmis SemuSavebas, Tumca WeSma-riti genderuli Tanasworobis misaRwevad saWiroa mdgradi politikuri neba; anu aR-masrulebel xelisuflebaSi centralur da adgilobriv doneebze unda SemuSavdes genderuli Tanasworobis uzrunvelyofis instituciuri meqanizmi, romelic aRWur-vili iqneba saTanado finansuri da adami-anuri resursebiT.
calke sakiTxia monacemTa Segrove-ba, analizi da gamoyeneba: statistikis erovnuli samsaxurebi da monitoringis sistemebi SezRuduli raodenobis mona-cemebs agroveben, romlebic umeteswilad arasaimedoa. xSiria gansxvaveba kvlevebis Sedegebsa da oficialur statistikas So-ris. politikis informirebuli ganviTa-rebisa da saxelmwifo da adgilobriv do-neebze resursebis ukeT ganawilebisTvis mniSvnelovania erovnuli sistemebis dax-vewa da drouli da saimedo statistikis warmoeba.
saqarTvelo xSirad dgas bunebrivi (mi-wisZvra, wyaldidoba, gvalva da mewyeri) da teqnologiuri safrTxeebis (samrewve-lo da sagzao SemTxvevebi, kompleqsuri avariebi) winaSe, rac uaryofiTad moq-
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 15
medebs mdgrad ganviTarebaze. aRniSnuli kidev erTxel usvams xazs winaswari Setyo-binebis, riskis Semcirebis, konfliqtis prevenciis, samSvidobo, katasrofebsa da avariebze reagirebis SesaZleblobis ganviTarebisa da koordinaciis siste-mebis Seqmnis aucileblobas. am sferoebis umetesobaSi winsvla ukve SeiniSneba, gan-sakuTrebiT 2008 wlidan. magram saWiroa Sesabamisi sistemebisa da struqturebis Seqmna da ganviTareba. saqmianobis dageg-mvisa da ganxorcielebisas gaero gaiT-valiswinebs saqarTvelos Taviseburebebs da mimarTavs saTanado meTodebsa da mid-gomebs.
raki kvlav bevri problemaa mosagva-rebeli, saqarTvelos mTavrobis da saqa-rTveloSi gaeros warmomadgenlobisTvis mniSvnelovania gaeros mxardaWeris swo-rad dagegmva, misgan maqsimaluri efeqtis misaRebad, aRniSnulis ganxorcieleba Ses-aZlebelia UNDAF-is meSveobiT.
UNDAF- is Seqmnis procesi UNDAF-i saqarTvelos ganviTarebis
xelSewyobis mizniT gaeros mier 2011-2015 ww. gansaxorcielebeli saqmianobis strategiuli dagegmvis ZiriTadi instru-mentia. es aris gaeros erTiani gamoxmau-reba erovnul prioritetebze, romlebic gansazRvrulia programaSi `erTiani saqa-rTvelo siRaribis gareSe” da sxva ZiriTd erovnul dokumentebSi. UNDAF-is moq-medebis vada emTxveva aTaswleulis ganvi-Tarebis miznebis bolo xuTwlian periods, Sesabamisad UNDAF-i asaxavs aTaswleulis deklaraciisa da aTaswleulis ganviTa-rebis miznebis suliskveTebas. UNDAF-is meSveobiT, gaero miznobrivad exmareba saqarTvelos mTavrobas aTaswleulis gan-viTarebis miznebis droulad miRwevaSi. amasTan, UNDAF-i warmoadgens erTobliv valdebulebas sxva saerTaSoriso valde-bulebebis, saerTaSoriso konferenciebis gadawyvetilebebis, konvenciebisa da ada-mianis uflebebis dacvis instrumentebis Sesrulebis Sesaxeb. UNDAF-i praqtiku-
lad axorcielebs gaeros mimdinare re-formebs intensiuri TanamSromlobis SesaZleblobaTa dadgenis da qveyanaSi funqciaTa dublirebis Semcirebis gziT.
saqarTveloSi gardamavali periodia ekonomikur, politikur da socialur frontebze, amasTan qveyana Zalas ikrebs SeiaraRebuli konfliqtisa da social-ur-ekonomikuri sirTuleebis Semdeg. UNDAF-is SemuSavebam warmoadgina gae-ros, saqarTvelos mTavrobis, samoqalaqo sazogadoebis da sxva partniorebis ufro mWidro TanamSromlobis SesaZlebloba. UNDAF-i aris prioritetebis dadgenis dinamiuri procesis Sedegi.
gaeros saagentoTa jgufma UNDAF-is formulirebis procesi 2009 w. martSi daiwyo, risTvisac gadasinja 2006-2010 ww. UNDAF-i20; gansakuTrebuli yuradReba mieqca `saqarTvelos saWiroebaTa 2008 w. erTobliv analizs~ da winaswar gansaz-Rvrul sirTuleebsa da prioritetebs. Semdeg Seiqmna specialuri jgufi, ro-melic warmarTavda 2011-2015 ww. UNDAF-is SemuSavebis process. 2009 w. ivnisSi gamarTul seminarze mTavroba, gaeros rezidenti da ararezidenti saagentoe-bi da sxva monawileebi SeTanxmdnen sam strategiul Tematur sferoze da daiw-yes muSaoba Sedegebis cxrilebze. Seiqmna sami Tematuri jgufi, sadac gaerTiandnen sxvadasxva saministrosa da samTavrobo departamentis warmomadgenlebi, gaeros (maT Soris ararezidenti saagentoebis) wa-myvani TanamSromlebi, saerTaSoriso or-ganizaciebi da samoqalaqo sazogadoeba. Tematuri jgufebi xelmZRvanelobdnen ivnisis seminaris SedegebiTa da krite-riumebiT, rogoricaa: zemoqmedeba sax-elmwifoebriv ganviTarebaze, problemis mniSvneloba, CarTuloba, uTanasworobis Semcireba da gaeros SedarebiTi upirate-sobani. 2009 w. ivlis-dekemberSi Tematur-ma jgufebma Caatares Rrma situaciuri an-
20. 2007 w. 2006-2010 ww. UNDAF-i aseve gadaisinja genderuli Tanasworobis misaRwevad saagentoTa jgufis saqmianobis maCveneblis gamoyenebiT
nawili 1
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201516
alizi da moamzades Tematuri sferoebis sqemebi, Sesabamisi strategiebi da Sede-gebi. ararezidenti saagentoebi aqtiurad monawileobdnen Tematuri jgufebis saqmi-anobaSi da Rirebuli wvlili Seitanes pro-cesSi. 2009 w. noembris UNDAF-is saxelmZ-Rvanelos Tanaxmad, Tematurma jgufebma warmoadgines Sedegebis cxrilebis sami Tavdapirveli varianti. sakonsultacio jgufma, ganviTarebis xelSemwyobi saqmi-anobis sakoordinacio samsaxurma, direq-torTa regionulma jgufma da gaeros saswavlo centrma Rirebuli daxmareba gauwies Tematur jgufebs.
saqarTvelos UNDAF-i orientirebulia sam Temaze, romlebic srulad Seesabameba qveynis prioritetebsa da gaeros Rire-bulebebs, aseve gaeros saagentoTa man-datebsTan. esenia:
• siRaribis Semcireba • demokratiuli ganviTareba • katastrofis riskis Semcireba UNDAF-is SemuSavebisas gaTvaliswineb-
uli mravalaspeqtiani sakiTxebi safuZv-lad daedeba yvela Temis farglebSi ganx-orcielebul saqmianobas. esenia: adamianis uflebebze dafuZnebuli midgoma, gend-eruli Tanasworoba, ekologiuri mdgra-doba, Sedegze orientirebuli marTva da SesaZleblobaTa ganmtkiceba. aseve mniS-vnelovan, kompleqsur sakiTxebad CaiT-vala konfliqtis prevencia da konfliq-tisSemdgomi viTarebis gamosworeba. es sakiTxebi aisaxa UNDAF-Si konfliqtiT dazaralebul seqtorebs, mosaxleobasa da sferoebSi daZabulobis Semcirebis mizniT.
UNDAF-Si detaluradaa ganxiluli gae-ros TanamSromlobis gegma partniorebT-an, kerZod, samTavrobo struqturebTan saxelmwifo, regionul da municipalur doneebze, kerZo seqtorTan, samoqalaqo sazogadoebasTan, adgilobriv TemebTan, gaeros ararezident saagentoebTan da sxva adgilobriv da saerTaSoriso orga-nizaciebTan. dokumentSi aRwerilia gae-ros SesaZlebloba, wvlili Seitanos saqa-rTveloSi mniSvnelovani mimarTulebebis
ganviTarebaSi: esenia adgilobriv da saer-TaSoriso partniorebTan TanamSromlobis gaZliereba da mobilizacia, centraluri da adgilobrivi mTavrobis da samoqalaqo sazogadoebis SesaZleblobebis amaRlebis xelSewyoba, erovnuli ganviTarebis poli-tikis obieqturi monitoringi da Sefaseba, da miukerZoebeli rCevebi politikasTan dakavSirebul sakiTxebze, rasac safuZv-lad daedeba saerTaSoriso gamocdileba, normatiuli standartebi, kompetencia da saukeTeso praqtika.
UNDAF-i naTlad gansazRvravs mis warmatebiT ganxorcielebaSi gaeros saa-gentoebis da sxva partniorobis monaw-ileobis process. SemuSavda RonisZiebaTa monitoringis da Sefasebis sistema da geg-ma. ganxorcielebis sistematuri monitor-ingisTvis dokumentSi gaTvaliswinebulia realuri, kargad gamoTvlili maCvene-blebi. Sedegebis miRwevis uzrunvelsayo-fad dagegmil RonisZiebebs koordinacias gauwevs gaeros mudmivi koordinatoris ofisi.
UNDAF-i cocxali dokumentia, ro-melic politikuri dialogis instruments warmoadgens: is xels uwyobs partnioro-bisa da diskusiebis warmarTvas saqarT-velos socialur, politikur da ekonomi-kur konteqstSi. UNDAF-is monitoringis Sedegad, saWiroebis SemTxvevaSi, moxdeba misi Sesworeba saqarTvelos mTavrobasTan SeTanxmebiT. gaeros saagentoebi moamza-deben saprogramo dokumentebs da wliur samuSao gegmebs 2011-2015 wlebisTvis, rac xels Seuwyobs UNDAF-iT gaTval-iswinebul RonisZiebaTa warmatebiT Ses-rulebas saerTaSoriso standartebis Se-sabamisad.
2010 w. TebervalSi Catarebul samuSao Sexvedraze, romelsac eswrebodnen mTav-robis, gaeros, samoqalaqo sazogadoebis warmomadgenlebi da sxva dainteresebuli mxareebi, ganxiluli iqna 2011-2015 wlebis dokumentis saboloo versia. 2010 wlis ivnisSi saqarTvelos mTavrobis da gaeros warmomadgenlebma xeli moaweres UNDAF -s.
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 17
UNDAF- is Sedegebi
winamdebare angariSs a danarTis saxiT axlavs UNDAF-is Sedegebis cxrilebi, sa-dac aseve mocemulia maCveneblebi, rom-lebiTac Sefasdeba Sedegebis misaRwevad saWiro RonisZiebebi da UNDAF-is gansax-orcieleblad saWiro resursebi. am nawil-Si mocemulia mokle Sinaarsi da UNDAF-is samive ZiriTadi aspeqti, romlebzec gae-ro imuSavebs saqarTvelos mTavrobasa da sxva adgilobriv Tu saerTaSoriso part-niorebTan erTad. 2011-2015 ww. gaeros saqarTvelosTan TanamSromlobis ZiriTa-di mizania qveynis ganviTarebisa da so-cialuri CarTulobis gegmebis momzadeba. UNDAF-i SemuSavda adamianis uflebebze dafuZnebuli midgomis gaTvaliswinebiT, rac gulisxmobs mTavrobisa da samoqa-laqo sazogadoebis SesaZleblobaTa gan-mtkicebas saqarTveloSi adamianis ufle-bebTan dakavSirebuli sakiTxebis ukeT gadawyvetis mizniT. saqarTvelos mTavro-bisa da gaeros erToblivi valdebuleba iTvaliswinebs instituciur SesaZleblo-baTa gaZlierebas yvela doneze, aseve TiToeuli individis qmedunarianobis amaRlebas mtkicebulebaze dafuZnebuli politikis ganxorcielebis da yvelasTvis Tanabari socialuri momsaxurebebis uz-runvelyofis mizniT. amasTan, unda gaizar-
dos samoqalaqo sazogadoebis SesaZleb-lobebi, misi gadawyvetilebis miRebisa da monitoringis procesebSi monawileobis uzrunvelyofis mizniT.
2011-2015 ww. gaerosa da saqarTvelos mTavrobis TanamSromlobis mosalodneli Sedegebi UNDAF-Si warmodgenilia or ZiriTad safexurad:
- saqarTvelos mTavrobis mier dad-genili saxelmwifoebrivi ganviTarebis prioritetebi Tu amocanebi, romelTa mixedviTac, saWiroebis SemTxvevaSi, Seicv-leba UNDAF-is Tematuri sferoebi.
- UNDAF-is Sedegebi ramdenadme specifiuria da gansazRvravs sferoebs, sadac gaeros SeuZlia damatebiTi Rireb-uleba SesZinos mTavrobisa da samoqalaqo sazogadoebis SesaZleblobaTa ganmt-kicebis process. TiToeul sferoSi miRe-buli konkretuli Sedegi xels Seuwyobs saqarTveloSi politikuri, samarTlebri-vi, instituciuri da SesaZleblobebis xarvezebis aRmofxvras da aTaswleulis ganviTarebis miznebis da adamianis ufle-bebis dacvis moTxovnebis Sesrulebas.
Sedegebis mesame safexuri calke aisaxe-ba saqarTvelos mTavrobasa da gaeros saa-gentoebs Soris ormxrivad SeTanxmebul saprogramo dokumentebsa da samuSao geg-mebSi. Sedegebis mesame safexuri moicavs TiTouli saagentos mier Tavisi mandatis farglebSi miRweul Sedegebs.
nawili 2
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201518
UNDAF- is Tematuri sfero
1erovnuli ganviTarebisprioriteti - siRaribisSemcireba
saqarTvelos mTavrobis es yovlismom-cveli mizani Seesabameba aTaswleulis ganviTarebis miznebis pirvel erovnul da saerTaSoris mizans - ukiduresi siR-aribis aRmofxvras, rac asaxulia mTavro-bis ZiriTad politikur dokumentebsa da ganviTarebis strategiebSi. saqarTveloSi gaerom gansazRvra Sedegebis sami mimar-Tuleba, rac, misi SedarebiTi upirateso-bis gaTavaliswinebiT, xels Seuwyobs say-ovelTao miznis Sesrulebas.
Sedegi 1 - inkluziuri ganviTareba da siRaribis Semcireba saerTaSoriso, erovnuli da adgilobrivi politikis meSveobiT, maT Soris vaWrobisa da in-vesticiebis sferoSi UN-CEB vaWrobis da produqtiuli SesaZleblobebis saagen-toTaSorisi klasteri (UNCTAD, FAO, ITC,
UNDP, UNECE, UNIDO) ILO, IOM, UNHCR, UNICEF, WFP.
swrafi da farTomasStabiani eko-nomikuri zrda saqarTvelos mTavrobis erT-erTi ZiriTadi amocanaa arsebuli krizisis gavlenisa da siRaribis dasaZ-levad. mTavroba aqtiurad muSaobs saer-TaSoriso bazrebze SesaRwevad da fexis mosakideblad; Sesabamisad, cdilobs, Seqmnas ekonomikuri ganviTarebis xel-Semwyobi sakanonmdeblo baza, politika da infrastruqtura. gaero daexmareba mTavrobas saxelmwifo, regionul da ad-gilobriv doneze Seqmnas saWiro pirobebi saerTaSoriso bazrebsa da savaWro insti-tutebze xelmisawvdomobisTvis.
dagegmilia sainvesticio garemos gaum-jobesebis xelSewyoba. saqarTvelos Seu-Zlia axlomdebare qveynebSi arsebuli diasporebis resursebi gamoiyenos eko-nomikur zrdasa da siRaribesTan dakav-Sirebuli problemebis mosagvareblad. gaeros SeuZlia, daexmaros saqarTvelos, ukeT moaxdinos sainvesticio resursebis mobilizeba satransfero momsaxurebaTa
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 19
gaumjobesebis xelSewyobiT im regionebSi, sadac ar arsebobs Cveulebrivi sabanko sistema, axali satelefono satransfero teqnologiebis, mcire biznesisa da TviT-dasaqmebis ganviTarebis specialuri sain-vesticio programebis uzrunvelyofiT.
kerZo seqtoris ganviTarebis mizniT, dagegmilia kompaniebisa da mewarmeebis daxmareba, rom maT ukeT miuwvdebodeT xeli finansebze, ganaxlebul savaWro informaciaze, monacemebsa da saqmiano-bis xelSemwyob momsaxurebebze. soflis meurneobis SerCeul mimarTulebebSi efeqturoba da codna amaRldeba anali-zis SesaZleblobebis gaumjobesebis da damatebiTi Rirebulebis jaWvebis Seqmnis gziT.
saqarTvelos konkurentunarianobas uzrunvelyofs warmoebis seqtorebis Se-sabamisoba saerTaSoriso standartebTan, wesebsa da regulaciebTan, Sromis saer-TaSoriso standartebTan, aseve piru-tyvis janmrTelobis, mcenareTa dacvis da sursaTis uvneblobis sistemebTan. gae-ro xels Seuwyobs savaWro institutebis ganviTarebas, rac uzrunvelyofs ker-Zo seqtoris Sesabamisobas saerTaSori-so standartebTan, eqsportis zrdas da konkurentunarianobas saerTaSoriso ba-zarze, gansakuTrebiT evrokavSirSi. amas daemateba sasazRvro da sabaJo samsax-urebis ganviTarebis xelSewyoba. gaeros monawileobis kidev erTi sfero aris qvey-nis SesaZleblobaTa gaumjobeseba vaWro-bisa da sainvesticio politikis momza-debisa da molaparakebebSi monawileobis mizniT.
am kuTxiT gaeros mxardaWeriT ganxor-cielebuli yvela RonisZieba upasuxebs ekonomikuri ganviTarebis regionul da saxelmwifoebriv saWiroebebs da gamiznu-li iqneba uRaribesi regionebisa da so-cialur-ekonomikuri jgufebisaTvis. gansakuTrebuli yuradReba mieqceva kon-fliqtisSemdgomi viTarebis gajansaRebas, Sesabamisi saxelmwifo da adgilobrivi samTavrobo struqturebis SesaZlebloba-Ta gaumjobesebas da teqnikuri daxmarebi-saTvis saWiro resursebs.
Sedegi 2 - daucvel mosaxleobas ufro metad miuwvdeba xeli saTanado samuSao21 SesaZleblobebsa da samuSao pirobebze. ILO, IOM, UNDP, UNECE, UNHCR, UNICEF.
saqarTvelos mTavroba aRniSnavs dasaqmebis SesaZleblobebis zrdis saWiroebas siRaribis Semcirebisa da eko-nomikuri ganviTarebisTvis. qalebisa da mamakacebis SesaZlebloba, miiRon Semo-savliani samuSao Tavisufal, usafrTxo, Tanaswor da Rirseul pirobebSi, aucile-belia siRaribisa da SimSilis dasaZlevad da sayovelTao ekonomikuri keTildReo-bisa da mdgradi ekonomikuri ganviTa-rebisTvis. xelisufleba, damsaqmeblebi, kavSirebi da samoqalaqo sazogadoeba er-Toblivad monawileoben saTanado samuSao pirobebis SeqmnaSi. gaero saqarTveloSi mxars dauWers maT Semdegi mimarTulebe-biT:
profesiuli ganaTlebis sistemis ganvi-Tareba Sromis bazris moTxovnebis Sesaba- misad, samuSao Zalis konkurentunarianobis amaRleba da cxovrebiseuli unar-Cvevebis gaumjobeseba, gansakuTrebiT, axalgaz-rdebSi. gaero xels Seuwyobs marTvis sa-xelmwifo da adgilobrivi struqturebis SesaZleblobaTa ganmtkicebas profesiuli ganaTlebis dawesebulebaTa Seqmnisa da maTi xelmisawvdomobis uzrunvelyofiT, aseve miznobriv swavlebasa da sakonsul-tacio da saSuamdgomlo iniciativebs, romlebic gamiznulia adgilobriv doneeb-ze dasaqmebisa da Semosavlis miRebis SesaZ-
21. Sromis saerTaSoriso organizaciis da saerTa-Soriso Tanamegobrobis gansazRvrebiT Rirseuli samuSao aris qalebisa da mamakacebis mier Tavisuf-al, Tanaswor da Rirseul pirobebSi Sesrulebuli nayofieri samuSao. Rirseuli samuSao iTvaliswinebs SesaZleblobebs produqtiuli samuSaosaTvis, romelsac samarTliani Semosavali moaqvs; uzrunve-lyofs usafrTxoebas samuSao adgilze da momuSa-veTa da maTi ojaxebis socialur dacvas; sTavazobs piradi ganviTarebis uketes perspeqtivebs d axels uwyobs socialur intergacias; aZlevs xalxs azris gamoxatvis da maTi cxovrebisaTvis mniSvnelovani gadawyvetilebebis miRebis procesSi monawileobis Tavisuflebas; uzrunvelyofs Tanaswor SesaZle-blobebs da Tanaar mopyrobas yvelas mimarT.http://www.global-unions.org/IMG/pdf/WDDW_brochure.en.pdf
nawili 2
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201520
leblobaTa Sesaqmnelad, gansakuTrebiT, daucveli jgufebisTvis (ltolvilebi, devnilebi da misT.).
am RonisZiebaTa farglebSi gaeros sistemis erT-erTi mizania marTvis sax-elmwifo da adgilobrivi struqturebis cnobierebisa da codnis amaRleba Sromis sakiTxebze. gansazRvruli konkretuli sakiTxebi exeba kerZo seqtoris SesaZle-blobaTa ganviTarebas da qseluri ini-ciativebisa da strategiebis momzadebas, aseve koncefciebis, siaxleebisa da Rireb-ulebaTa jaWvis analizs, kerZo da sazoga-doebrivi seqtorebis TanamSromlobis proeqtebis SemuSavebasa da ganviTarebas da Sromis sakiTxebze sammxrivi social-uri dialogis warmarTvas.
saTanado samuSao pirobebis ukeT gac-nobiereba Rirseuli samuSaos koncefciis ganuyofeli aspeqtia. Sesabamisad, gaero saTando proeqtebisa da programebis meS-veobiT daexmareba saqarTvelos, gaaum-jobesos samuSao pirobebi maTi saer-TaSoriso standartebTan Sesabamisobis mizniT. xeli unda Seewyos Sromis adminis-trirebis22 SemoRebas, radgan is daexmare-ba saTanado samuSaosTan dakavSirebuli monacemebisa da politikis ukeT SemuSave-bas da Sromis tendenciebisa da sakiTxebis monitorings.
Sedegi 3 - daucvel jgufebs ufro metad miuwvdebaT xeli xarisxian jan-dacvaze, ganaTlebaze, iuridiul mom-saxurebaze, sasamarTlosa da sxva aucilebel socialur samsaxurebze UNICEF, IAEA, IOM, OHCHR, UNAIDS, UNDP, UNECE, UNFPA, UNHCR, UNI-FEM, WFP, WHO.
siRaribis sakiTxis mogvarebis garda, ekonomikuri zrdisa da dasaqmebis Sesa-ZleblobaTa uzrunvelyofiT, jandacva, ganaTleba da socialuri dacva xelisu-flebis erovnuli ganviTarebis strate-giis mniSvnelovan nawilia. RaribTa da daucvelTa mxardaWerisa da daxmarebis
22. 2009 w. 20-21 oqtombers gamarTuli mrgvali magidis Sedegad Seiqmna Serigebis/Suamdgomlobis sabWo da ganisazRvra misi roli da funqciebi
qmediTi erTeulebisa da meqanizmebis Seq-mna, rac uzrunvelyofs xarisxian socia-lur momsaxurebas da miznobriv socia-lur dacvas, saqarTvelos mier adaminis uflebebis dacvasTan dakavSirebiT na-kisri valdebulebebis da ganviTarebis gegmis Sesrulebis aucilebeli pirobaa. gaero daexmareba saqarTvelos mTavrobas am Sedegis farglebSi gaTvaliswinebuli mniSvnelovani sakiTxebis gadawyvetaSi.
gaero, sxva dainteresebul mxareebTan koordinirebuli muSaobiT, xels Seuw-yobs mTavrobis, rogorc mimdinare sagan-manaTleblo reformaze pasuxismgeblis, gaZlierebas, rom yvela jgufs miuwvde-bodes xeli ganaTlebaze. mniSvnelovani yuradReba daeTmoba gaWirvebuli da daucveli bavSvebis ganaTlebis sakiTxs, gansakuTrebiT inkluziur, skolamdel da dawyebiT ganaTlebas, da zogadad ga-naTlebis xarisxis gaumjobesebas. mTavro-bis iniciativa usafrTxo skolis Sesaxeb miznad isaxavs skolebSi Zaladobis Sem-cirebas da sportis ganviTarebas. gaero xels Seuwyobs usafrTxoebasTan dakav-Sirebuli problemebis mogvarebas sagzao usafrTxoebis da sagzao SemTxvevebis Se-saxeb daucveli mosaxleobis codnis gaR-rmavebiT.
gaero kvlav dauWers mxars bavSvTa keTildReobis sferoSi mimdinare samTav-robo reformas, rac iTvaliswinebs mar-Tvis saxelmwifo da adgilobrivi struq-turebis SesaZleblobaTa ganmtkicebas socialuri dacvis programebis dageg-mvis, ganxorcielebis da monitoringis, aseve socialuri muSakebis kvalifikaciis da bavSvTa keTildReobis samsaxurebis gaumjobesebis TvalsazrisiT. kritikul sakiTxebad CaiTvleba deinstituciona-lizacia da bavSvTa alternatuli mom-saxurebebis SemoReba. mxardaWeris meore prioriteti aris inkluziuri socialuri dacvis zomebis gasatareblad saWiro sai-medo ganaxlebuli monacemebi da mtkice-bulebebi. mTavroba miiRebs daxmarebas Svilad ayvanis, aseve bavSvebis gayidvisa da trefikingis prevenciis Sesaxeb haagis
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 21
konvenciis standartebTan sruli Sesabam-isobis misaRwevad.
gaero xels Seuwyobs mTavrobis SesaZle-blobis gaZlierebas, daucveli mosaxleo-bis, maT Soris devnilebis, ltolvilebis, invalidebisa da aiv-inficirebulTa da SidsiT daavadebulTa mxardasaWerad, rac gulisxmobs am adamianebis cnobierebis amaRlebas da xelmisawvdomobis gaumjobe-sebas ZiriTad momsaxurebebze. kerZod, gaero mWidrod iTanamSromlebs mTavro-basTan devnilTa da ltolvilTa koleq-tiuri centrebis remontisa da priva-tizaciis sakiTxebze, aseve genderuli da ojaxuri Zaladobis msxverplTaTvis xarisxiani momsaxurebebis miwodebaze.
jandacvis seqtorSi, gaeros sistema kvlavac dauWers mxars jandacvasTan da-kavSirebuli aTaswleulis ganviTarebis erovnuli miznebis miRwevas. am Sedegis udidesi prioriteti aris bavSvTa da de-daTa sikvdilianobis Semcireba jandacvis sistemis SesaZleblobis gaumjobesebiT, rac iTvaliswinebs dedaTa da bavSvTa jan-
nawili 2 dacvis da kvebis racionis uzrunvelyofas
da daucvel mosaxleobaSi jandacvis mom-saxurebaze mimarTvis gaumjobesebas. gae-ros mxardaWeris meore prioriteti aris sqesobrivi da reproduqciuli janmrTe-lobis gaumjobeseba gaZlierebuli koor-dinaciis, gaumjobesebuli politikisa da maregulirebeli meqanizmebis, momsa-xurebis, saxelmZRvaneloebisa da proto-kolebis ganaxlebis, ukeTesi momsaxurebis miwodebis saxelmwifo SesaZleblobebis amaRlebis, momsaxurebaze moTxovnis da xelmisawvdomobis gaumjobesebis da qce-vis Semcvleli ganaTlebisa da komunika-ciis gziT. damatebiT, gaero imuSavebs aiv/Sidsis prevenciaze gaeros Tematuri jgu-fis meSveobiT da am sakiTxis integraciiT Sesabamis programebSi; rac uzrunvelyofs mravalmxriv reagirebas aiv/Sidsze, aseve konkretuli politikis SemuSavebasa da miRebas. gaero monawileobas miiRebs ra-diaciuli da birTvuli medicinis sfe-roSi moqmedi samedicino dawesebulebebis SesaZleblobebaTa gaumjobesebaSi.
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201522
UNDAF- is Tematuri sfero
2erovnuli ganviTarebis prio-riteti - demokratiuli ganvi-Tareba kanonis uzenaesobaze,
adaminis uflebebsa da Tanasworo-bis principebze dafuZnebuli Tana-barzomieri, damoukidebeli, samar-Tliani da monawileobrivi marTvis sistemebis da procesebis meSveobiT
2004 wlidan saqarTvelos mTavroba aqtiurad axorcielebs mmarTvelobis sistemis reformas Tanamedrove, moqnili, gamWvirvale, qmediTi da myari sistemebis Seqmnis mizniT, rac yvelasTvis uzrunvel-yofs ganviTarebasa da samarTlianobas. eTikuri normebi da adamianis uflebebis da Rirsebis dacva am midgomis ZiriTad RerZs warmoadgens. gaero kvlav dau-Wers mxars xelisuflebas am reformebis gagrZelebaSi, kerZod daucveli jgufebis
da pirebis ukeT dasacavad da samoqalaqo sazogadoebis da mediis warmomadgenlebis monawileobis uzrunvelsayofad.
Sedegi 1 - adamianis uflebebis dac-vis gaZliereba; samarTlianobisa da genderuli Tanasworobis uzrunvel-yofa, gansakuTrebiT, eTnikuri umci-resobebis, marginaluri da daucveli jgufebisaTvis UNFPA, ILO, IOM, OHCHR, UNAIDS, UNDP, UNHCR, UNICEF, UNIFEM, WHO.
am Sedegis farglebSi ganxorcielebuli RonisZiebebi miznad isaxavs saqarTveloSi adamianis uflebaTa dacvis mdgomareobis gaumjobesebas, aseve daucveli mosaxleo-bis, gansakuTrebiT, eTnikuri umcireso-bebis, bavSvebis, qalebis, devnilebis, 2008 w. agvistos SeiaraRebuli konfliqtiT dazaralebulTa da ltolvilebis, aiv-inficirebulTa da SidsiT daavadebulTa, SromiTi migrantebis, genderuli da ojax-
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 23
uri Zaladobisa da trefikingis msxver-plTa da damnaSave axalgazrdebisTvis samarTalsa da dacvaze xelmisawvdomobis meqanizmebis SemuSavebas.
gaero mxars uWers samarTalsa da ada-mianis uflebebis dacvaze xelmisawvdo-mobis gaumjobesebas da xarisxiani mom-saxurebis miwodebas, adamianis uflebebis saerTaSoriso instrumentis farglebSi saqarTvelos mier nakisri saerTaSoriso valdebulebebis efeqtur kanonebad, regu-laciebad da politikur mimarTulebebad CamoyalibebiT, gansakuTrebiT, sasamar-Tlo sistemis administrirebis Tvalsaz-risiT. gaeros mxardaWera aseve gavrcel-deba Semdeg sakiTxebze: reforma, qmediTi da gamWvirvale meqanizmebis SemuSaveba da institucionalizacia, koordinacia da TanamSromloba, adamianis uflebebis dacvasTan dakavSirebuli programebis da samoqmedo gegmebis momzadeba da ganxor-cieleba, maT Soris genderuli da oja-xuri Zaladobis Sesaxeb, da xarsisxiani momsaxurebis miwodeba. gaero axali ini-ciativebis da erToblivi programis meS-veobiT, ganagrZobs muSaobas genderuli Tanasworobis da qalTa SesaZleblobebis gaZlierebis mimarTulebiT. sasamarTlo da arasrulwlovanTa samarTlis siste-mebSi reformis xelSewyoba gaeros mxar-daWeris mniSvnelovani komponentia.
konvenciebi, xelSekrulebebi da stan-dartebi, romlebiTac regulirdeba daucveli pirebisa da jgufebis ufle-bebi da uzrunvelyofilia maTi integra-cia farTo sazogadoebaSi, gansakuTrebiT mniSvnelovania saqarTvelosTvis, radgan maTSi detaluradaa ganmartebuli ada-mianis uflebebi, bavSvTa uflebebi, gen-deruli Tanasworoba da diskriminacia (CEDAW, UN SC rezoluciebi 1325 da 1820), devnilTa, ltolvilTa, aiv-infici-rebulTa da SidsiT daavadebulTa, gende-ruli da ojaxuri Zaladobis msxverplTa sakiTxebi, Zaladoba bavSvTa mimarT, Sroma (maT Soris SromiTi migracia), adamianebis, maT Soris bavSvebis, trefikingi.
garda amisa, gaero xels Seuwyobs mo-
saxleobis, gansakuTrebiT zemoaRniSnuli daucveli jgufebis, cnobierebis amaR-lebas maTi uflebebis da arsebuli saxel-mwifo da socialuri momsaxurebebisa da daxmarebebis Sesaxeb.
Sedegi 2 - adgilobrivi TviTmmarTve-lobis decentralizacia adgilobrivi inkluziuri ganviTarebis xelSewyobis mizniT UNDP, UNICEF.
saqarTvelos mTavrobam moaxdina adgi-lobrivi TviTmmarTvelobis decentrali-zacia, rac miznad isaxavda adgilobrivi saWiroebebis ukeT dakmayofilebas, saTa-nado gadawyvetilebebis adgilobrivad miRebas da Sesabamisi momsaxurebebis uz-runvelyofas. sistema jer kidev axalia da, Sesabamisad, unarebi da gamocdileba sxvadasxva doneze umjobesdeba. gaero miznobriv daxmarebas gaswevs yvela do-neze, adgilobrivi TviTmmarTvelobis organoebis qmediTobis amaRlebis mizniT. is daexmareba regionul da adgilobriv mmarTvelobebs adgilobrivi saxelmwifo momsaxurebebis dagegmvis, miwodebis da monitoringis ganxorcielebaSi. gaero aseve daexmareba Sesabamis saxelmwifo dawesebulebebs maTi SesaZleblobebis gaZ-lierebisa da saTanado instituciuri da politikuri sistemis Seqmnis mizniT adgi-lobrivi TviTmmarTvelobis sferoSi.
bavSvTa keTildReobis reformis da gaumjobesebuli socialuri dacvis mxar-dasaWerad gansakuTrebuli yuradReba daeTmoba sayovelTao socialuri dacvis sistemis dagegmvas, ganxorcielebasa da monitorings yvela doneze.
gaeros saagentoebi gaaZliereben saxel-mwifo da adgilobriv doneebze daintere-sebul mxareTa Tavdajerebulobasa da konfliqtis prevenciis SesaZleblobebs, gansakuTrebiT, 2008 w. agvistos SeiaraRe-buli konfliqtis Sedegad dazaralebul teritoriebze. SesaZleblobas miscems maT, mSvidobianad ganagrZon demokrati-uli procesebi.
nawili 2
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201524
Sedegi 3 - sakanonmdeblo, aRmas-rulebeli da sasamarTlo xelisuf-lebis Tanabarzomiereba aris erTiani demokratiisa da saxelmwifo stabilu-robis safuZveli UNDP, UNHCR, UNICEF.
saqarTvelom udidesi Zalisxmeva gaswia demokratiisa da samarTlianobis princi-pebze dafuZnebuli, Tanamedrove, stabi-luri saxelmwifos Sesaqmnelad da kvlav ganagrZobs sakanonmdeblo da sistemur reformebs saerTaSoriso standartebTan da procesebTan dasaaxloveblad.
gaero ganagrZobs mTavrobis mxardaWe-ras am mimarTulebiT. is daexmareba sakon-stitucio sabWos, mTavrobis xelSewyobiT moamzados Sesabamisi sakonstitucio cvli-lebebi Zalauflebis Tanabarzomierad gasanawileblad da saqarTvelos konsti-tuciis Sesworebebis paketis mosamzade-blad, romelic momzaddeba erovnuli SeTanxmebisa da saukeTeso saeraSoriso praqtikis analizis safuZvelze.
gaeros mxardaWeris kidev erTi mimar-Tulebaa mimdinare sasamarTlo refor-ma da parlamentis SesaZleblobaTa da saqmianobis gaumjobesebis xelSewyoba. gansakuTrebuli yuradReba daeTmoba sabiujeto politikis gamWvirvalobas da kanonSemoqmedebas, TviTmmarTvelobis kanonmdeblobas da gaumjobesebul Tanam-Sromlobas Sesadari gamocdilebis mqone qveynebTan.
mimdinare wlebSi saqarTvelom warmate-biT Caatara saprezidento, saparlamento da adgilobrivi arCevnebi. miRebuli ga-mocdilebis gaTvaliswinebiT, gaero ga-nagrZobs mTavrobisa da saarCevno ad-ministraciis daxmarebas am procesebis dasaxvewad, sxvadasxva dainteresebul mxareTa SesaZleblobebis gaZlierebis da maT Soris nayofieri dialogis xelSew-yobis mizniT, rac uzrunvelyofs samar-Tlian da qmediT saarCevno process. gaero aseve apirebs samoqalaqo sazoga-doebis mxaraWeris gaZlierebas am sferoSi konstruqciuli SesaZleblobebis gazrdis mizniT.
daxmarebas miiRebs aRmasrulebeli xe-lisuflebac misi uwyebebis mandatebisa da politikuri miznebis gaTvaliswinebiT.
Sedegi 4 - damoukidebeli samoqa-laqo sazogadoebisa da mediis qmediTi monawileoba demokratiul procesebSi UNICEF, ILO, OHCHR, UNAIDS, UNDP.
saqarTvelos mTavrobas mniSvnelovnad miaCnia saTemo da samoqalaqo orga-nizaciebis da Tavisufali mediis aqtiuri monawileoba demokratiuli sazogadoe-bis formirebasa da marTvaSi. samoqalaqo sazogadoeba, arasamTavrobo organizacie-bi da Tavisufali media siaxlea saqar-TvelosTvis da jer kidev ganviTarebis procesSia. Tumca rac izrdeba maTi gamoc-dileba, miT ufro warmatebiT asruleben maTze dakisrebul movaleobebs.
gaero xels Seuwyobs samoqalaqo sazogadoebis, arasamTavrobo orga-nizaciebis, mediis da centralur da ad-gilobriv xelisuflebaTa SesaZleblo-bebis ganmtkicebas, maTi TviTrwmenis da urTierTndobis gasaZliereblad da Seq-mnis gaumjobesebul garemosa da Tana-monawileobriv, TanamSromlobaze agebul process, rac SesaZlebels gaxdis maT warmatebul monawileobas informirebul dialogSi, debatebSi, politikis ganviTa-rebasa da monitoringSi.
gaeros saagentoTa mandatebis Sesa-bamisad gansazRvruli saWiroebebisa da xarvezebis gaTvaliswinebiT, gaeros mxar-daWera orientirebulia Semdeg mimar-Tulebebze:
adgilobrivi dawesebulebebi miiRe-ben mxardaWeras TavianT programebsa da politikaSi qalTa uflebebis dacvisa da genderuli Tanasworobis sakiTxebis gasaTvaliswineblad saWiro SesaZleblo-baTa ganmtkicebis mizniT. imavdroulad, genderul sakiTxebze momuSave samoqalaqo sazogadoebis organizaciebi miiReben mxar-daWeras xelmisawvdomi resursebis uz-runvesayofad da SesaZleblobaTa gasaum-jobeseblad. amasTan Seiqmneba safuZveli
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 25
maTi mosazrebebis asasaxad Sesabamis politikaSi, kanonmdeblobaSi, programeb-sa da biujetSi.
gaizrdeba SerCeuli samoqalaqo sazo-gadoebis [samoqalaqo sazogadoebis, arasamTavrobo da axalgazrduli orga-nizaciebisa da socialuri partniorebis (damsaqmebelTa da dasaqmebulTa)] da me-diis politikasa da sajaro debatebSi monawileobis SesaZlebloba. amasTan, es organizaciebi metad CaerTvebian saerTa-Soriso xelSekrulebebsa da konveciebTan saqarTvelos Sesabamisobis monitoringis procesSi.
Sedegi 5 - dawesebulebebi SeimuSa-veben politikas saimedo monacemebisa da samarTliani, Tanamonawileobrivi sakanonmdeblo procesebis safuZvel-ze IOM, OHCHR, UNAIDS, UNDP, UN-ECE, UNFPA, UNHCR, UNICEF, UNIFEM, WHO.
saqarTveloSi politikis ganviTarebis da monitoringis gaumjobeseba SesaZle-belia ara mxolod samoqalaqo sazoga-doebis, arasamTavrobo organizaciebis
nawili 2 da mediis monawileobiT, aramed drouli,
mniSvnelovani da saimedo monacemebiT da informaciiT. Tumca es ukanaskneli ara-saimedoa, radgan statistikis SesaZleb-lobebi ramdenadme sustia garkveuli saxis monacemTa Segrovebisa da analizis TvalsazrisiT, maT Sorisaa: aTaswleulis ganviarebis miznebi, mosaxleobis dinamika, migracia, genderuli Tanasworoba, axal-gazrdebi, sqesobrivi da reproduqciuli janmrTeloba da aiv/Sidsi. politikis mes-veurT da sxva dainteresebul mxareebs in-formirebuli gadawyvetilebis misaRebad da resursebis ganawilebisa da monitorin-gis gasaumjobeseblad saimedo monacemebi sWirdebaT. gaero daexmareba saxelmwifo statistikur samsaxurebs oficialuri, drouli da saimedo statistikis warmo-ebaSi, rac aucilebelia informirebuli gadawyvetilebis misaRebad. aRniSnuli daefuZneba saqarTvelos mTavrobis mier gatarebul reformas, romlis Sedegad statistikis samsaxuri damoukidebel uw-yebad Camoyalibda. mas marTavs sabWo sa-Tanado kanonebiTa da evrostatis reko-mendaciebis Sesabamisad.
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201526
UNDAF- is Tematuri sfero
3erovnuli ganviTarebis prio-riteti - katastrofis riskis Semcireba. katastrofis riskis
prevencia an Serbileba; sagangebo viTarebisTvis momzadeba da masze reagireba erToblivi marTviTa da koordinirebuli moqmedebiT; muSaoba gaeros hiogos 2005-2015ww. samoqmedo gegmis srulad gansaxorcieleblad; saTanado zomebis miReba bunebrivi resursebis amowurvisa da garemos dabinZurebis prevenciis mizniT.
bunebrivi da adamianis mier gamowveuli katastrofebi mniSvnelovan ekonomikur da socialur xarjebs iwvevs, safrTxes uq-mnis saxelmwifoTa stabilurobasa da gan-viTarebas, maT Soris aTaswleulis ganvi-Tarebis miznebis miRwevas. katastrofebi gansxvavebulad moqmedebs qveynebze, maTi ganviTarebis gzis Taviseburebidan gamom-dinare. aseT SemTxvevaSi mniSvnelovania humanitaruli Zalisxmeva, aseve maRali
riskis mosaxleobis dacvis saWiroebis aRiareba potenciuri katastrofis mimarT misi gamZleobis ganmtkicebiT. saqarTve-losTvis ucxo ar aris katasrofebi. yovelwliuri wyaldidobebi, miwisZvrebi, eroziiT gamowveuli problemebi, miwis marTva, sasursaTo usafrTxoeba da araadeq-vaturi samSeneblo saqmianoba xazs us-vams ara marto katasrofebze reagirebis saWiroebas, aramed katastrofebis preven-ciis da maTi Sedegebis Serbilebis pro-filaqtikuri meqanizmebis amoqmedebas.
gasuli wlebis ganmavlobaSi saqarTve-lom mniSvnelovan progress miaRwia, magram meti Zalisxmevaa saWiro qmediTi, mdgradi sistemebisa da meqanizmebis SesamuSave-lad, rac Seamcirebs katastrofis risks da mosaxleobis socialur, ekonomikur da garemosdacviT danakargebs katastro-fis SemTxvevaSi. saqarTvelosa da gaeros sxva wevr qveynebs, hiogos 2005-2015 ww. samoqmedo gegmis Sesabamisad, ekisrebaT valdebuleba, uzrunvelhyon qveynisa da misi mosaxleobis katastrofebis mimarT mdgradoba da daicvan Sesabamisi samoqm-edo prioritetebi katasrofis riskis Ses-
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 27
nawili 2 amcireblad.23 aRniSnuli dokumenti iT-
valiswinebs yvelaze daucveli regionebis SesaZleblobaTa ganviTarebas, rac xels Seuwyobs socialuri, garemosdacviTi da ekonomikuri problemebis mogvarebas da daexmareba mosaxleobas, Tavi daicvas katastrofis SemTxvevaSi, maT Soris mi-wisZvris an umZimesi uamindobis pirobeb-Si. genderuli sakiTxebis gaTvaliswineba unda moxdes katastrofis marTvis poli-tikis SemuSavebis da Semdeg sakiTxebze gadawyvetilebebis miRebis procesSi: riskis Sefaseba, adreuli gafrTxile-ba, informaciis marTva, ganaTleba da treningi.24 UNDAF-Si gaTvaliswinebuli hiogos samoqmedo gegmis rekomendacie-bi katastrofis riskis Semcirebis Sesa-xeb ganxorcieldeba gaeros saagentoe-bis, saqarTvelos mTavrobis, samoqalaqo sazogadoebis da sxva dainteresebul mxa-reTa mWidro TanamSromlobiT. hiogos samoqmedo gegma avsebs saqarTvelos arse-bul politikasa da midgomebs, romlebic asaxulia erovnuli usafrTxoebis kon-cefciaSi da Sesabamis kanonmdeblobasa da procedurebSi. am nawilSi asaxuli mTavari Sedegebi da dagegmili RonisZiebebi sru-lad Seesabameba hiogos samoqmedo gegmas.
katastrofis riskis Semcireba da bu-nebrivi resursebis marTva paraleluri procesebia. garemo da bunebrivi mov-lenebi, rogoricaa klimatis cvlileba, amaRleben qveynisa da mosaxleobis aR-qmas safrTxis zegavlenis mimarT. saqar-Tvelos mTavrobam aRiara, rom erovnu-li usafrTxoeba damokidebulia mdgrad garemosdacviT politikaze da bunebrivi resursebis marTvaze. swored es aisaxa UNDAF-Si: katastrofis Sedegebis preven-cia an mniSvnelovani Semcireba SesaZlebe-lia mxolod UNDAF-is pirvel or Tematur sferoSi ganxiluli sakiTxebis mogvare-biT, anu siRaribis Semcirebis da marTvis swori sistemebis uzrunvelyofiT.
23. ixile gaeros generaluri asambleis rezoluc-iebi 63/216 da 63/217, Tebervali 2009.
24. hiogos samoqmedo CarCo 2005-2015, III. moq-medebis prioritetebi 2005-2015, zogadi mosazre-bebi, . gv. 4, ixile www.unisdr.org/wcdr
Sedegi 1 - katastrofis riskis Sem-cireba centraluri da adgilobrivi xelisuflebis prioritetia, romelsac aqvs ganxorcielebis Zlieri insti-tuciuri safuZveli FAO, IOM, UNDP, UNHCR, UNICEF, WFP.
qveynebs, romlebic amzadeben katastro-fis riskis Semcirebis politikas, kanon-mdeblobas da instituciur CarCoebs, SeuZliaT riskis marTvis da katastrofis riskis Semcirebis zomebTan Sesabamisobis progresi specialuri maCveneblebis meSve-obiT gazomon.25 katastrofis riskis Sem-cirebis sistemis qmediTi funqcionirebis pirveli prioriteti aris katastrofis riskis Semcirebis inkluziuri saxel-mwifo platformis SemoReba instituci-uri, sakanonmdeblo da politikuri Car-Coebis gaTvaliswinebiT. gaero sxvadasxva saerTaSoriso organizaciasTan erTad iTanamSromlebs saqarTvelos mTavrobas-Tan katastrofis riskis Semcirebis kon-cefciis saxelmwifo, regionuli da ad-gilobrivi ganviTarebis gegmebSi CarTvis mizniT. is daexmareba saqarTvelos mTav-robas, miiRos da Seasworos katastrofis riskis Semcirebis mxardamWeri kanonmdeb-loba, maT Soris riskis Semcirebis da Ser-bilebis uzrunvelmyofi meqanizmebi da normebi. gaero daexmareba saqarTvelos Sesabamisi xelSekrulebebis da konven-ciebis dacvasa da srul ganxorcielebaSi.
Sedegi 2 - katastrofis riskis dad-gena, Sefaseba, monitoringi da winas-wari Setyobinebis sistemis gaumjobe-seba FAO, IAEA, IOM, UNDP, UNHCR, UNICEF, WFP.
katastrofis riskis Semcirebis mniS-vnelovani winapirobaa safrTxisa da po-tenciuri fizikuri, socialuri, eko-nomikuri da ekologiuri danakargis Sesaxeb detaluri informaciis floba, aseve codna imisa, Tu rogor icvleba safrTxe da savaraudo danakargebi mokle da grZelvadian perspeqtivaSi. es codna,
25. Ibid, p. 6.
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201528
SesaZloa, safuZvlad daedos mtkicebule-baze dafuZnebul qmedebas da politikis formulirebas. amdenad, gaeros sistema mTavrobasTan da yvela dainteresebul mxaresTan TanamSromlobiT SeimuSavebs an gaaumjobesebs katasrofis riskis dadge-nis, Sefasebis, kvlevisa da monitoringis meqanizmebs yvela doneze. gansakuTrebuli mniSvneloba aqvs ekologiuri katastro-fis gavlenas Sida migraciaze. Sesabam-isad, gaero imuSavebs ekologiur migra-ciaze saqarTvelos mTavrobis reagirebis SesaZleblobis gaumjobesebaze. erTob-livi saqmianobis Sedegad miRebuli cod-na xels Seuwyobs winaswari Setyobinebis sistemebis Camoyalibebas da informaciis droulad da saTanadod gavrcelebas. aRniSnuli RonisZiebebi xels Seuwyobs zogadad mTavrobisa da misi calkeuli struqturis instituciur SesaZleblo-baTa gaumjobesebas.
Sedegi 3 - usafrTxoebis dacvisa da katastrofis Sedegebisadmi mdgrado-bis kulturis ganviTareba codnis, ga-naTlebisa da siaxleebis gamoyenebiT FAO, IOM, UNDP, UNICEF.
Tavad katastrofebi da maTi zegavlena SesaZloa mniSvnelovnad Semcirdes, Tu mosaxleoba kargad iqneba informirebulni katastrofis da misi prevenciis zomebis Sesaxeb. es ki moiTxovs safrTxis, SesaZlo danakargebis da ganviTarebis SesaZleblo-bebis Sesaxeb codnis dagrovebas da saTa-nadod gavrcelebas. gaero xels Seuwyobs sazogadoebisa da xelisuflebis cno-bierebis amaRlebas usafrTxoebis dacvisa da mdgradobis kulturis Sesaxeb gana-Tlebis, siaxleebisa da codnis meSveobiT. is mxars dauWers katastrofis riskis Sem-cirebis Temis CarTvas saganmanaTleblo programebSi, romlebic gamiznuli iqneba bavSvebis, axalgazrdebis da sxva daucve-li jgufebisTvis. aqtiuri TanamSromloba da qselis Seqmna dainteresebul mxareeebs Soris (samecniero wreebi, praqtikosebi, garemosdacvis specialistebi, xelmZRva-nelebi da damgegmavebi) usafrTxoebis
dacvisa da mdgradobis kulturis ganvi-Tarebis ZiriTadi faqtoria. gaero xels Seuwyobs dainteresebul mxareTa Tanam-Sromlobis sasargeblo meqanizmebis Seq-mnas. gansakuTrebuli yuradReba daeT-moba informaciis gavrcelebis qmediTi saSualebebis Camoyalibebas, rac uzrun-velyofs sazogadoebis informirebas ris-kis Semcirebis Sesaxeb resursebis sworad marTvisa da Sesabamisi teqnologiebis gonivrulad gamoyenebis meSveobiT.
Sedegi 4 - katastrofis riskis Sem-cireba mdgradi garemosdacviTi da bunebrivi resursebis marTvis gziT FAO, IAEA, UNDP, UNICEF, UNIDO, WFP, WHO.
katastrofis riskis Semcireba mxolod im SemTxvevaSia SesaZlebeli, Tu riski gaTvaliswinebulia seqtoris ganviTarebis gegmebsa da programebSi. katastrofis riskis Semcireba mravalmxrivi sakiTxia, romelic gaTvaliswinebuli unda iyos yve-la ZiriTad saqmianobaSi, gegmasa da poli-tikaSi. hiogos samoqmedo gegmasa da sxva saerTaSoriso konvenciebsa Tu xelSek-rulebebSi riskis faqtorebis Semcireba ganxilulia sayovelTao problemebTan, maT Soris klimatur cvlilebTan, mimarTe-baSi. gaero iTanamSromlebs saqarTvelos mTavrobasa da sxva dainteresebul mxa-reebTan, maT Soris saerTaSoriso orga-nizaciebTan, donorebsa da adgilobriv Tu saxelmwifo organizaciebTan, yvela saxis riskis faqtorebis Sesamcireblad, ris Sedegadac garemo ufro usafrTxo gaxde-ba mTeli qveynisTvis. aRniSnuli ganxor-cieldeba bunebrivi resursebis marTvis midgomebisa da instrumentebis mdgradi sistemis SeqmniT. klimatis riskis marT-vas aseve mniSvnelovani adgili uWiravs katastrofis riskis SemcirebaSi, Sesaba-misad ganxorcieldeba saTanado kvleva da analizi. saqarTvelos topografia, kli-mati da geografiuli mdebareoba iseTia, rom, ekologiuri riskis Sesamcireblad umniSvnelovanesia mravalmxrivi midgoma. gaero mTavrobasTan TanamSromlobiT Ca-
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 29
nawili 2 moayalibebs ekologiuri marTvis, dacvis
da dagegmvis struqturebs yvela doneze.
Sedegi 5 - katastrofaze reagirebi-sTvis mzadyofnis gaZliereba yvela do-neze FAO, IOM, UNDP, UNFPA, UNHCR, UNICEF, WFP, WHO.
katastrofis zegavlena da masTan da-kavSirebuli danakargebi mniSvnelovnad Semcirdeba, Tu xelisufleba, TiToeuli adamiani da sazogadoeba momzadebuli iqneba da sworad upasuxebs ganviTarebul movlenebs. Sesabamisad, gaero xels Seuw-yobs katastrofis marTvis erTiani siste-mis Camoyalibebas yvela doneze _ centra-luridan adgilobrivamde. garda amisa, gaero monawileobas miiRebs katastrofis marTvis saxelmwifo, regionuli da adgi-lobrivi urTierTSemvsebi strategiebis Seqmnasa da ganxorcielebaSi qveyanaSi katastrofaze reagirebis SesaZleblobis gasaumjobeseblad. aRniSnuli strategi-ulad daakavSirebs RonisZiebebs saxel-mwifo, regionul da Temis doneze, amasTan moxdeba am RonisZiebaTa instituciona-lizacia. funqciuri saTadarigo gegmebi momzaddeba yvela doneze, rac xels Seuw-yobs reagirebis SesaZleblobebis zrdas da yoveli monawilis rolis gansazRvras. koordiancia gaeros, saqarTvelos mTav-robas, samoqalaqo sazogadoebas da ris-kis qveS myof mosaxleobas Soris gansa-kuTrebul mxardaWeras miiRebs. gaero iTanamSromlebs mTavar monawileebTan katastrofis marTvis erovnuli struq-turis Sesaqmnelad, romelsac eqneba katastrofaze reagirebis didi SesaZ-lebloba, maT Soris jandacvis seqtorSi, radgan saavadmyofoebsa da sxva samedici-no dawesebulebebs pirvelebs uxdebaT re-agireba. saqarTveloSi katastrofis ris-kis Semcirebis warmatebas ganapirobebs organizaciuli SesaZlebloba da gaero Tavis Zalisxmevas mimarTavs, rom saxel-mwifoebriv doneze gavrceldes saukeTe-so gamocdilebis safuZvelze Seqmnili, SeTanxmebuli midgoma.
sagangebo iniciativebiUNDAF- is Sedagebs miRma
UNDAF-i Seiqmna saqarTvelos mTavrobas, saqarTveloSi moqmed gaeros saagentoebs, fondebsa da programebs, aseve gaeros arare-zident saagentoebsa da ganviTa-rebis sakiTxebze momuSave sxva par-tniorebs Soris konsultaciebis Sedegad. UNDAF-Si mocemuli sami Tematuri sfero ganxorcieldeba
2011-2015 ww. gaeros saagentoebis samoq-medo gegmebiT an erToblivi programebiT gaTvaliswinebuli mravali midgomisa da RonisZiebis meSveobiT.
konfliqtisSemdgom periodSi kon-fliqtiT dazaralebuli mosaxleobis mdgomareobis gajansaReba (saarsebo sa-SualebaTa da ZiriTadi socialuri sam-saxurebis xelmisawvdomobis gaumjobeseba da adamianis uflebaTa dacva) zogadad gaeros mxardaWerisa da SesaZleblobaTa ganmtkicebaze mimarTuli programebis, am SemTxvevaSi ki, UNDAF-is erT-erTi Semad-geneli nawilia. 2008 w. agvistos SeiaraRe-bulia konfliqtis Sedegad saqarTveloSi Seqmnili viTarebis pasuxad gaeros saagen-toTa jgufi saqarTvelos mTavrobasTan SeTanxmebuli moqmedebiT ganagrZobs de-mokratiaze gardamavali procesisTvis damaxasiaTebel daZabulobaTa aRmosaf-xvrelad saWiro saSualebaTa gamoyenebasa da axlis Ziebas. SeiaraRebuli konfliqtis Semdgomi viTareba, SesaZloa, axal Zalis-mier konfliqtSi gadaizardos, amitom saWiroa dazaralebul mxareebSi Tavdaje-rebulobis aRdgena da axali SesaZlo kon-fliqtis prevencia. mSvidobiani da usaf-rTxo garemos uzrunvelmyofi qmedebebi xels Seuwyobs UNDAF-is Sedegebis miR-wevas, Tumca, garkveul TaviseburebaTa gamo, isini mxolod nawilobrivaa asaxuli UNDAF-is Sedegebis cxrilebSi da amitom eTmoba maT gansakuTrebuli yuradReba dokumentis am nawilSi.
didi katastrofis Tu gansakuTrebuli viTarebis SemTxvevaSi gaeros saagento-
nawili 3
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201530
Ta jgufi, bunebrivia, daexmareba saqar-Tvelos mTavrobas damatebiTi humanita-ruli daxmarebis mobilizebaSi, Tundac es scdebodes UNDAF-is farglebs. katastro-fis riskis Semcirebis Temis mexuTe Sede-gis misaRwevad ganxorcielebuli qmedebe-bi daexmareba saqarTvelos katastrofaze Tu gansakuTrebul viTarebaze reagirebis saxelmwifo, regionuli da adgilobrivi gegmebis ukeT momzadebasa da saerTaSori-so daxmarebis efeqturad ganawilebasa da aTvisebaSi.
Tu UNDAF-is moqmedebis periodSi, mTav-roba da gaeros saagentoTa jgufi erTo-blivad gansazRvraven axal mimarTulebebs, sadac SesaZlebelia gaeros mxardaWera, daigegmeba damatebiTi individualuri da erToblivi qmedebebi, im specifikuri problemebis sapasuxod, romlebic scdeba UNDAF-is Sedegebis farglebs.
resursebi
UNDAF-is miznebisaTvis saWiro finansuri resursebi mocemulia UNDAF-is Sedegebis cxrilebSi (da-narTi a) da Semajamebel cxrilSi (danarTi b). 2011-2015 ww. UNDAF-is miznebisTvis saqarTveloSi mo-bilizebuli iqneba 188.5 mili-oni aSS dolari. es maCvenebeli moicavs TiTouli organizaciis
mier ZiriTadi aqtivobebisTvis gamiznul Tanxebs da aseve finansur resursebs, romelTac organizacia savaraudod dama-tebiT gamoyofs UNDAF-is ciklis msvle-lobisas. finansuri resursebis Sefasebis Sedegad wliurma biujetma 37.7 milioni aSS dolari Seadgina.
rogorc danarTi b-s cxrilidan Cans, UNDAF-is mixedviT resursebze moTxovna Semdegnairad nawildeba: 54.1 procentze meti midis siRaribis Semcirebaze (102 milioni aSS dolari); 26.9 procenti (50,7 milioni aSS dolari) - demokratiul gan-viTarebaze; xolo 19 procenti (35,8 mili-oni aSS dolari) gamiznulia katastrofis
riskis SemcirebisTvis. Tanxis umetesobis gamoyeneba siRaribis Semcirebis komponen-tisTvis aixsneba am sferoSi gasatarebeli mniSvnelovani RonisZiebebiT. demokrati-uli ganviTarebisa da katastrofis ris-kis Semcirebis komponentebSi ZiriTadad gaTvaliswinebulia SesaZleblobis gaum-jobesebisa da ganviTarebis proeqtebis ganxorcieleba, aseve konsultaciebi da reformebis momzadeba - ganxorcielebis teqnikuri xelSewyoba.
rac Seexeba saagentoebs: aRmasrule-beli komitetis (ExCom) saagentoebis [UNDP, UNFPA, UNICEF da WFP (PRRO)] mier moTxovnili resursebis SefasebiTi moculoba mTliani jamis 69.1 procents Seadgens; specializebuli saagentoebi da gaeros Stab-binis erTeulebi pasuxismgeb-lebi arian 30.9 procentze.
UNDAF-is mixedviT gamoyofili resursebis mTliani moculoba SeiZleba gadaisinjos, radgan saqarTvelo saSua-lo Semosavlis qveeyanaa, misi ekonomika ki swrafad viTardeba; Sesabamisad, mis ganviTarebasTan erTad gaero Seamcirebs saqarTveloSi programebisa da saqmi-anobis dafinansebas, amasTan Seecdeba, ufro efeqturad gamoiyenos SezRuduli resursebi maTgan maqsimaluri sargeblis miRebis mizniT.
gaeros saagentoTa jgufi da mudmivi koordinatori ganagrZoben finansebis moZiebas dagegmil biujetsa da UNDAF-is farglebSi gaTvaliswinebul RonisZieba-Ta gansaxorcieleblad realurad saWiro Tanxebs Soris SesaZlo gansxvavebis dasa-farad. gaumjobesebuli koordinacia saqar-Tvelos mTavrobas, gaeros saagentoeb-sa da sxva donorebs Soris resursebis warmatebiT mobilizaciis sawindaria.
Tavdapirveli finansuri maCveneble-bi SeZlebisdagvarad zustia UNDAF-is momzadebis momentisaTvis. resursebze valde-bulebebi aisaxeba saagentoTa sap-rogramo dokumentebsa da proeqtebSi TiToeuli maTganis damtkicebis meqaniz-mis Sesabamisad. UNDAF-is biujeti yovel-wliurad gadaisinjeba da ganaxldeba spe-cializebul da ararezident saagentoTa programuli ciklis gaTvaliswinebiT.
nawili 4
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 31
nawili 5 ganxorcieleba
aRmasrulebeli komitetis saagentoTa (UNDP, UNFPA da UNICEF) programuli cikli srulad Seesabameba UNDAF-is va-debs, xolo WFP moqmedebs grZelvadiani daxmarebisa da reabilitaciis saqmianobis (PRRO) safuZvelze. gaeros sxva saagen-toebi da fondebi xelmZRvaneloben erT da orwliani programebiT da UNDAF-is msvlelobisas (2011-2015 ww.) gaivlian sxvadasxva programul cikls. UNDAF-iT gaTvaliswinebuli RonisZiebebi ganxor-cieldeba gaeros calkeul saagentoTa qveyanasTan TanamSromlobis gegmebiTa da programebiT, romlebic SeTanxmebuli iqneba partnior organizaciebTan. indi-vidualur saprogramo da proeqtis doku-mentebSi mocemuli iqneba UNDAF-is Sede-gebis miRwevis gzebi. TiToeuli saagentos miznebi, amocanebi da strategia srul Se-sabamisobaSi iqneba UNDAF-Tan.
2011-2015 ww. UNDAF-is warmatebis uz-runvelsayofad gaero iTanamSromlebs saqarTvelos xelisuflebasTan yvela do-neze; amasTan mniSvnelovan yuradRebas dauTmobs sasargeblo kavSirebis damyare-bas saxelmwifos, kerZo seqtorsa da samo-qalaqo sazogadoebas Soris. saqmianobis ganxorcielebisas gaeros saagentoTa jgu-fi uzrunvelyofs adgilobriv da saer-TaSoriso dainteresebul mxareebs Soris partnioruli urTierTobis damyarebas. UNDAF-is gansaxorcieleblad saWiro saqmianoba mimarTuli iqneba SesaZleblo-baTa ganmtkicebis, winsvlis, dagegmvis saxelmwifo sistemebis, reformebis gan-xorcielebis, marTvisa da monitoringis da ganviTarebis strategiebis xelSewyo-baze saerTaSorisod aRiarebuli stan-dartebisa da saukeTeso gamocdilebis gaTvaliswinebiT. mniSvnelovani yuradRe-ba daeTmoba socialur CarTulobasa da daucveli jgufebis monawileobas siRa-ribis Semcirebis RonisZiebebSi. aRniSnu-lis misaRwevad mniSvnelovania nayofieri TanamSromloba municipalur da saTemo doneebze.
gaeros saagentoTa jgufi da misi par-tniorebi ganagrZoben muSaobas UNDAF-is warmatebiT gansaxorcieleblad; gaeros saagentoTa jgufi da mudmivi koordina-tori pasuxismgebeli iqnebian mis regu-larul monitoringsa da Sefasebaze. amasTan, UNDAF-is ganxorcielebasTan dakavSirebul RonisZiebebs koordinacias gauwevs UNDAF-is sami Tematuri sferos (siRaribis Semcireba, demokratiuli gan-viTareba da katastrofis riskis Semcire-ba) mixedviT Seqmnili sami Tematur jgu-fi. garda amisa, sxva Tematuri jgufebi ukve muSaoben gaeros saagentoebis Car-Tvaze sxvadasxva mniSvnelovan Tematur Tu yovlismomcvel sakiTxSi: genderuli Tanasworoba, konfliqtiT dazarale-bulTa mxardaWera da katastrofebze re-agirebis saTadarigo gegmebis SemuSaveba. es Tematuri jgufebi ganagrZoben am mniS-vnelovan sakiTxTa UNDAF-is farglebSi ganxorcielebis procesis monitorngsa da Sefasebas.
UNDAF-is ganxorcielebisas gaeros saagentoTa jgufi ganavrcobs erTobliv proeqts genderuli Tanasworobis Temaze da moiZiebs axali erToblivi programebis wamowyebis SesaZleblobebs. Tematuri jgufebi Seqmnian amgvari erToblivi ini-ciativebis ganviTarebis meqanizms. Tema-turi jgufebis samuSao gegmebs erTobliv RonisZiebaTa Sesaxeb eqneba gamokveTili miznebi da amocanebi. garda amisa, gaeros saagentoTa jgufi daasaxelebs gaeros calkeul sagentos an programas, romle-bic warmoadgenen saqarTveloSi moqmed gaeros ojaxs Tematur erovnul Tu saer-TaSoriso sakoordinacio struqturebSi saTanadod informirebisa da Sesabamis sferoSi gaeros saagentoebis mier gaweu-li saqmianobis koordinaciis mizniT.
gaeros saagentoTa jgufi ganagrZobs muSaobas gaeros mier qveyanaSi ganxor-cielebuli programebisa da samoqme-do procedurebis harmonizebisa da ga-martivebisTvis.
gaero, saWiroebis an saqarTvelos mTavrobis moTxovnis SemTxvevaSi, aqti-urad Seuwyobs xels dialogs ganviTa-
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201532
rebis sferoSi Cabmul mxareebs, kerZod mTavrobas, donorebs, samoqalaqo sazoga-doebasa da kerZo seqtors, Soris. gaero mxars dauWers regionul TanamSromlobas, gansakuTrebiT molaparakebebs xelisu-flebis mier nakisr saerTaSoriso, maT Soris gaeros, saxelSekrulebo valdebu-lebebis Sesaxeb.
monitoringida Sefaseba UNDAF-i cocxali dokumentia,
romelmac unda upasuxos saqarTve-los ekonomikur, politikur Tu socialur cxovrebaSi ganviTarebis Sedegad momxdar cvlilebebs. ami-tom UNDAF-is Sedegebi drodadro gadaisinjeba obieqturi da sai-medo maCveneblebiT, romlebiTac Sefasdeba UNDAF-is farglebSi
Sesrulebuli samuSao. ZiriTadi maCveneb-lebi SemuSvebulia UNDAF-is TiToeuli Tematuri mimarTulebis SedegebisTvis. maCveneblebs axlavs sabaziso monacemebi, amocanebi da gadamowmebis meqanizmebi. amasTan, UNDAF-is yoveli SedegisaTvis gaTvlilia varaudebi da riskis SesaZlo faqtorebi, rac mocemulia UNDAF-is Sedegebis cxrilebSi (danarTi a).
gaeros saagentoTa jgufi, mudmivi koordinatoris xelmZRvanelobiT, UNDAF-is monitoringisa da Sefasebis procesis ZiriTadi meTvalyure iqneba, da ganviTa-rebis procesis gaTvaliswinebiT, mTavro-basTan SeTanxmebuli moqmedebiT, daadgens UNDAF-Si, maT Soris mis maCveneblebSi, Sesatan cvlilebebs. gaeros saagento-Ta jgufi maCveneblebis gamoyenebiTa da UNDAF-is wliuri ganxilvis Sedegebze dayrdnobiT sistematurad Seiswavlis UNDAF-is ganxorcielebis progressa da mis Sedegebs, rasakvirvelia, UNDAF-is gan-xorcielebis procesSi Seqmnili viTarebis gaTvaliswinebiT.
gaeros saagentoTa jgufi Seafasebs sami Tematuri sferos monawile organiza-ciaTa TanamSromlobas da uzrunvelyofs,
rom TiToeuli saagentos saprogramo da proeqtis dokumentebi da erToblivi pro-gramebi aisaxos UNDAF-is SedegebSi. jgu-fis regularuli krebebi kvlav Seuwyobs xels informaciis gacvlas da saagentoT TanamSromlobisa da koordinaciis gaZ-lierebas.
monitoringisa da Sefasebis dagegmva da ganxorcieleba gaTvaliswinebulia UNDAF-Tan dakavSirebuli yvela programisa da proeqtis dagegmvisa da ganxorcielebis procesSi. saqarTveloSi monitoringisa da Sefasebis SesaZleblobebi da sistemebi gaZlierdeba Sesabamis xelisuflebasTan erTad gamovlenil konkretul saWiroebze dayrdnobiT. demokratiuli ganviTarebis Tematuri sferos me-5 SedegSi mocemuli RonisZiebebi gamiznulia monacemTa Seg-rovebis, marTvisa da damuSavebis saxel-mwifo SesaZleblobebisa da sistemebis gaZ-lierebisTvis, rac xels Seuwyobs zust monacemebsa da mtkicebulebaze dafuZne-buli politikis dagegmvas da ganviTarebasa.
UNDAF-is monitoringisa da Sefasebis sistemis erT-erTi principia progresis da zegavlenis Sesaxeb drouli da saimedo informaciis warmoeba gaeros saagentoTa jgufis, mTavrobis Tu ganmaxorciele-beli partniorebisTvis zedmeti tvirTis dakisrebis gareSe. TiToeuli saagentos saprogramo Tu proeqtis dokumentebi da erToblivi proeqtebi, aseve saxelmwifo sistemebisa da procesebis mier warmoe-buli informacia gamoiyeneba UNDAF-is maCveneblebis gasaaxleblad da saangariS-gebod. UNDAF-is ZiriTadi maCveneble-biT fasdeba sami Tematuri sfero, xolo gamoyenebuli damatebiTi maCveneblebis qvejgufebi da maTTan dakavSirebuli mo-nacemebi miiReba TiToeuli saagentos sap-rogramo da proeqtis dokumentebidan.
UNDAF-is monitoringisa da Sefasebi-sas gaeros saagentoTa jgufs daexmareba UNDAF-is sami Tematuri jgufi da moni-toringisa da Sefasebis nebismieri sxva specializebuli jgufi. es jgufebi regu-larulad Seikribebian, Sesabamisad saTa-nado informacia aisaxeba wliur angariSSi
nawili 6
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 33
nawili 6 UNDAF-is ganxorcielebis progresis Se-
saxeb. monitoringis da Sefasebis proces-Si monawileobas miiRebs mTavroba da sxva partniorebic.
TiToeuli saagentos saprogramo do-kumentebis wliuri Tu Sualeduri gan-xilvis, aseve programebisa Tu proeqtebis gadasinjvis Sedegad miRebuli monacemebi xels Seuwyobs UNDAF-is Sedegebis miRwe-vis progresis analizs.
rogorc ukve aRiniSna meoTxe nawilSi, UNDAF-is biujeti yovelwliurad gadai-sinjeba specializebuli da ararezidenti saagentoebis sxvadasxva saprogramo ciklis asaxvis da saTanado cvlilebebis, maT Soris saxsrebis moZiebis gzebis, Setanis mizniT.
UNDAF-is saboloo Sefaseba moxdeba erToblivad gaeros saagentoTa jgufisa
da saqarTvelos mTavrobis mier 2014 w., rac aseve moicavs saqarTvelos miRwe-vebs aTaswleulis ganviTarebis erovnul miznebTan mimarTebaSi. es Sefasebebi cxadyofs, rom gaeros Zalisxmeva kvlav mimarTulia erovnul prioritetebze, rom miRwevebi da miRebuli gakveTilebi aRi-arebulia, sirTuleebi da axali dabrko-lebebi gaTvaliswinebulia da saukeTeso gamocdileba gamoyenebulia.
g danarTSi mocemulia UNDAF-is moni-toringis da Sefasebis kalendari, ro-melic asaxavs RonisZiebaTa grafiks 2011-2015 wlebiaTvis. RonisZiebebi gulisxmobs kvelevebsa da Sefasebebs, aseve monito-ringisa da Sefasebis SesaZleblobebisa da sistemebis gaumjobesebas.
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201534
UN
DA
F-is
Tem
a 1:
siR
arib
is S
emc
ireb
a
ero
vnu
li
gan
viT
areb
is p
rio
rit
eteb
i an
miz
neb
i: s
iRar
ibis
Sem
cir
eba
aT
aswl
eul
is g
anvi
Tar
ebis
erovn
ul
i mi
zne
bis
mxar
daW
era:
MD
G 1
– u
kidures
i si
Rar
ibis
aRmo
fxv
ra,
MD
G 2
– g
anaT
leb
is x
aris
xisa
da
inst
ituciu
ri
mowy
obi
s ga
umj
obe
sebi
s gz
iT s
aqar
Tve
los
gana
Tl
ebis
sis
tem
ebis
int
egrac
ia m
sofl
io s
agan
mana
Tl
ebl
o s
ivrceS
i,
MD
G 3
– s
qesT
a Tan
aswo
robi
sa d
a qa
lTa
ufl
ebam
osi
leb
is g
azrda,
MD
G 4
– b
avSv
Ta
sikv
dil
iano
bis
Semc
ireb
a,M
DG
5 –
ded
aTa
jan
mrTel
obi
s ga
umj
obe
seba
, MD
G 6
–ai
v/Si
dsT
an, ma
lar
iasa
da
sxva
daa
vadeb
ebTan
brZo
la,
M
DG
8 –
gan
viTar
ebis
aTvi
s ms
ofl
io T
anam
Sroml
obi
s Ca
moya
lib
eba.
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)S
edeg
i 1
inkl
uziu
ri
ganv
iTar
eba
da
siRar
ibis
Sem
ci-
reb
a sa
erTaS
or-
iso, er
ovn
ul
i da
adgi
lobr
ivi
pol
itik
is
meSv
eobi
T, ma
T
Soris
vaW
robi
sa
da
inve
stic
iebi
s sf
eroSi
U
N-C
EB vaW
robi
s da
produqt
iul
i Se
saZl
ebl
obe
bis
saag
entoTaS
ori-
si k
las
ter
i
(UN
CTA
D, F
AO
, IT
C, U
ND
P,
UN
EC
E, U
NID
O)
ILO
, IO
M, U
NH
CR
, U
NIC
EF,
WFP
ind
ikat
or
ebi:
1 si
Rar
ibeS
i mc
xovr
ebi
mosa
xleo
bis
procen
ti
(s
aSual
o S
emosa
vlis
60
%) d
a uki
dures
i si
Rar
ibe
(saS
ual
o S
emo-
savl
is 4
0% ).
2
GIN
I koef
icie
nti
(m
oxm
areb
is m
ixed
viT)
3 wa
rmo
ebis
Ser
Ceul
se
qtoreb
Si m
imdin
are
proced
ureb
is S
esab
a-mi
soba
sae
rTaS
oris
o d
a teq
niku
r s
tan
dar
teb
-Tan
, ke
rZo
d IS
O s
tan
-dar
teb
Tan
, EU
wes
ebTan
da
norme
bTan
da
Sromi
s sa
erTaS
oris
o s
tan
d-
arteb
Tan
(IL
S).
saba
zis
o d
one
:1
siRar
ibeS
i mc
xovr
ebi
mosa
xleo
bis
procen
ti:
(2
008)
: 22.
1% d
a uki
-dures
i si
Rar
ibe
(200
8):
9.5%
.
−Si
name
urne
obe
bis
kvl
eveb
i (s
tat
is-
tik
is d
epar
ta-
ment
i s
tat
isti-
kuri
wel
iwdeu
li)
(ww
w.s
tatis
tics.
ge)
−W
B s
iRar
ibis
Se
fas
eba
−sa
qarTve
los
mTav
roba
“Zi
riT
a-di
mona
cem
ebi
da
mima
rTul
ebeb
i”/
xarjeb
is s
aSual
o
vadia
ni C
arCo
−
saqa
rTve
los
erovn
ul
i ba
nki
w
ww
.NB
G.g
ov.g
e
−sa
qarTve
los
mTav
roba
“qv
ey-
nis
mdgo
mareo
bis
mimo
xil
va”
ww
w.
geor
gia.
gov.
ge
ris
kebi
: −
mTav
robi
s Tan
am-
Srome
lTa
xSir
i cvl
a xe
ls
uSl
is
pol
itik
is g
an-
xorcie
leb
is
Sesa
Zleb
lobe
bis
sist
emat
ur g
anvi
-Tar
ebas
−
ekono
miku
ri
zrda
ecem
a mi
zno
briv
sa
Sual
o m
aCve
ne-
bel
s qv
emoT,
rac
zRudav
s das
aqme
bis
Sesa
Z-l
ebl
obe
bs d
a si
Rar
ibis
saw
i-na
aRmd
egod m
imar
-Tul
sam
Tav
robo
res
urse
bsva
rau
deb
i −
mTav
roba
val
-deb
ul
ia S
eqmn
as
stab
iluri
makr
o
ekono
miku
ri
garem
o
−Zi
riT
adi
sami
nist
roeb
i da
samT
avrobo
uwy
ebeb
i,
gans
akuTreb
iT f
inan
sTa
sami
nist
ro, ek
ono
miku
ri
ganv
iTar
ebis
sam
inis
tro,
Sromi
s, j
anmr
Tel
obi
s da
socia
luri
uzrun-
vel
yofis
sam
inis
tro,
saqs
tat
i, d
iasp
oris
sa
kiTxe
bze
saxe
lmw
ifo
mini
stris
sam
saxu
ri,
sazRva
rga
reT
mcxo
vreb
Tan
amem
amul
eebT
an u
rTi-
erTobi
s sa
parl
amen
to
komi
tet
i: k
anonm
deb
loba
, po
lit
ikis
Sem
uSa
veba
, da
dag
egmv
a, m
ona
cem
Ta
Segr
ove
ba, in
stit
uciu
ri
Camo
yal
ibeb
a da
sist
e-me
bis
ganv
iTar
eba, p
opu
-l
ariz
acia
, ko
ordin
acia
, ko
muni
kacia
, (S
esab
amis
oba
) mo
nitorin
gi d
a Se
saZl
e-bl
obe
bis
ganv
iTar
eba
uwy
ebaT
aSoris
i jgu
fi
vaWr
obi
sa
da
produqt
iul
o-
bis
Sesa
Zleb
lo-
bebi
s sa
kiTxe
bze
UN
CTA
D $
109
,565
FAO
$ 4
,128
,000
ITC
$
15,
000
UN
DP
$
4,4
55,0
00U
NEC
E $
58,
000
UN
IDO
$
150
,000
da
ILO
$
50,0
00IO
M
$
100
,000
UN
HC
R $
6,6
00,0
00U
NIC
EF $
1,7
50,0
00W
FP
$
14,7
00,0
00
danarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 35
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
2. G
INI k
oef
icie
nti
(mox-
mareb
is m
ixed
viT))
2008
: 0.
413.
mim
din
areo
bs s
tan
-dar
teb
is m
iReb
a da
maTTan
Ses
abam
isobi
s Se
saZl
ebl
obi
s ga
um-
jobe
seba
mi
zne
bi:
1 er
ovn
ul
i M
DG
1 miz
ani
1:
2000
da
201
5 wl
ebs
Soris
naw
ildeb
a si
Ra-
rib
is z
Rva
rs
miRma
mc
xovr
ebi
mosa
xleo
bis
propo
rcia
2
mizan
i ar
aris
gan
saz-
Rvr
ul
i: t
enden
cii
s an
aliz
i
3 wa
rmo
ebis
Ser
Ceul
seq
-toreb
Si m
imdin
are
pro-
ced
ureb
i sr
ul
Ses
aba-
miso
baSi
a sa
erTaS
oris
o
stan
dar
teb
Tan
(ke
rZo
d
ISO
, EU
da
ILS
).
−ga
eros
da
saer
-TaS
oris
o o
r-
gani
zac
iebi
s kv
lev
ebi, m
oxs
ene-
bebi
da
anga
riS
e-bi
, ma
T S
oris
hu
manu
ri
ganv
i-Tar
ebis
erovn
u-
li
anga
riS
ebi
da
eqsp
ertTa
komi
tet
i ko
nven
-cie
bis
da
rek
o-
mend
acie
bis
amoqm
edeb
is
saki
Txe
bze
(CE
AC
R) o
n IL
S -
http
://w
ww
.ilo.
org/
ilole
x/
−mT
avrobe
bi a
das
-tureb
en T
avia
nT
val
deb
ul
ebas
sa
vaWr
o r
eformi
-sa
da
bene
fic
iar
qvey
nebS
i mo
naw-
ileo
briv
i po
li-
tik
uri
proce-
sebi
s ga
tar
ebis
Se
saxe
b
−ga
nxorcie
leb
is
perio
dSi
mcir
d-
eba
ganv
iTar
ebis
mx
ardaW
era
−reg
ionu
li
da
adgi
lobr
i-vi
xel
isufl
ebeb
i: S
efas
e-be
bi d
a dag
egmv
a, k
oor-
din
acia
da
xel
Sewy
oba
, mo
nitorin
gi
−sa
erTaS
oris
o d
a ar
asam
-Tav
robo
orga
nizac
iebi
, ga
nsak
uTreb
iT IM
F, W
B,
qarTve
l d
amsa
qmeb
elTa
asocia
cia
, sa
qarTve
los
profes
iul
i ka
vSir
ebis
fed
erac
ia, fin
ansu
ri,
bizne
sis
ganv
iTar
ebis
da
vaWr
obi
s xe
lSe
wyobi
s daw
eseb
ul
ebeb
i; s
ocia
-l
uri
dia
logi
s, p
ol
i-tik
is, sa
marTl
ebriv
i da
sain
forma
cio
sis
te-
mebi
s ga
nviT
areb
is, ad
-vo
katir
ebis
da
kvl
evis
xe
lSe
wyobi
s pr
oces
ebi
−ke
rZo
seq
tori, p
ol
iti-
kuri
dia
logi
da
ganx
or-
cie
leb
a
Sed
egi
2
dau
cve
l
mosa
xleo
bas
ufro m
etad
mi
uwv
deb
a xe
li
saTan
ado s
amuSa
o
Sesa
Zleb
lobe
bsa
da
samu
Sao p
iro-
bebz
e.
ind
ikat
or
ebi:
1 umu
Sevr
obi
s da
das
aqme
bis
done
ebi
(qa-
laq
/sofl
is, reg
ioni
s,
sqes
is d
a as
akis
mix
ed-
viT)
2 ef
eqturi
samm
xriv
i so
-cia
luri
dia
logi
−Sr
omi
s st
atis
-tik
uri
kvl
-ev
a (s
tat
istik
is
dep
artam
enti
– s
tat
istik
uri
wel
iwdeu
li)
ww
w.s
tatis
tics.
ge)
ris
kebi
−gl
oba
luri
socia
l e
kono
mi-
kuri
kriz
isis
Se
deg
ebis
daZ
le-
vis
nel
ma t
empm
a Se
saZl
oa
xel
i Se
uSa
los
saq
arT-
vel
oSi
das
aqme
bis
doni
s zrdas
−Zi
riT
adi
sami
nist
roeb
i da
samT
avrobo
uwy
ebeb
i,
gans
akuTreb
iT f
inan
sTa
sami
nist
ro, ek
ono
miku
ri
ganv
iTar
ebis
sam
inis
tro,
Sromi
s, j
anmr
Tel
obi
s da
socia
luri
uzrunv
el-
yofis
sam
inis
tro, ka
non-
mdeb
lobi
s da
pol
itik
is
ganv
iTar
eba; d
ageg
mva
ILO
$ 1
,400
,000
IOM
$ 3
,000
,000
UN
DP
$
8,9
10,0
00U
NE
CE
$ 8
0,00
0U
NH
CR
$ 6
,600
,000
UN
ICE
F $
1,2
50,0
00
danarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201536
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
ILO
, IO
M, U
ND
P,
UN
ECE,
UN
HC
R,
UN
ICEF
saba
zis
o d
one
:1 umu
Sevr
obi
s done
:
16.5
% (2
008)
, das
aqme
bis
done
: 52.
3% (2
008)
.2
xel
Sewy
oba
da
Sesa
Zleb
-l
obe
bis
gaumj
obe
seba
, sa
qarTve
loSi
sam
mxriv
i so
cia
luri
dia
logi
s ef
eqturad
war
mar-
Tvi
sTvi
s
miz
nebi
:1 umu
Sevr
obi
s doni
s Se
mcir
eba
da
das
aqme
bis
doni
s zrda
(saq
arTve
-l
os
mTav
roba
“er
Tia
ni
saqa
rTve
lo s
iRar
ibis
ga
reS
e” 2
008-
2012
–
pirdeb
a 20
0.00
0 ax
al
samu
Sao a
dgi
ls
2012
wl
isaT
vis)
2 ga
umj
obe
sebu
li
samu
-Sa
o p
irobe
bi d
a sa
war-
moTa
usa
frTxo
eba
socia
lur p
artni
o-
reb
Tan
mWi
dro T
anam
-Sr
oml
obi
T
−jan
mrTel
obi
s,
Sromi
s da
so-
cia
luri
uz-
runv
elyo
fis
, dam
saqm
ebel
Ta
orga
nizac
iebi
s da
profes
iul
i ka
vSir
ebis
kon-
fed
erac
iis
mona
-cem
ebi
−
ILO
, UN
EC
E d
a ga
eros
saag
en-
toeb
is d
a sx
va
saer
T. orga
-ni
zac
iebi
s kv
le-
vebi
da
anga
riS
ebi
−Se
xved
reb
is
oqm
ebi
da
kol
eq-
tiu
ri
da
kerZo
–
sax
elmw
ifo
partni
oreb
is
SeTan
xmeb
ebi
da
maTi
Sefas
ebeb
i
−be
nefic
iareb
is
mxar
es v
aldeb
u-
leb
ebis
sim
cir
em
Sesa
Zloa
gav-
len
a mo
axdin
os
das
aqme
bis
prog-
ram
ebze.
−
sazoga
doeb
is d
a-ba
li
cno
bier
eba
samu
Sao a
dgi
lis
usa
frTxo
ebis
a da
Rir
seul
i sa
muSa
o
pirobe
bis
Sesa
xeb.
va
rau
deb
i−
mTav
roba
val
-deb
ul
ia S
eqmn
as
keTil
ganw
yobi
li
bizne
s -
garem
o
−sa
muSa
o p
irobe
bis
da
Sesa
Zleb
lo-
bebi
s ga
umj
obe
-se
baze
muSa
obi
s Se
deg
ad g
aizar
da
dam
saqm
ebl
ebis
da
profes
iul
i ka
vSir
ebis
val
-deb
ul
ebeb
i da
inter
esi
−
adgi
lobr
ivi
xel
isufl
ebeb
i da
kerZo
seq
tori
dai
nter
eseb
ul
ni
aria
n mo
wyvl
adi
jgu
feb
isTvi
s da/
an m
argi
nal
ur
zone
bSi
xaris
xian
i sa
muSa
o a
dgi
leb
is
Seqm
niT
da
ganx
orcie
leb
a, p
opu
-l
ariz
acia
, ko
ordin
acia
da
moni
torin
gi, pr
ofes
i-ul
i ga
naTl
ebis
sis
tem
is
ganv
iTar
eba.
- sa
erTaS
oris
o/a
ras
am-
Tav
robo
orga
nizac
iebi
, ak
adem
iuri
inst
itucie
bi
gans
akuTreb
iT q
arTve
l
dam
saqm
ebel
Ta
asocia
cia
, sa
qarTve
los
profes
iul
i ka
vSir
ebis
konf
eder
acia
, sa
qarTve
los
sava
Wro p
al-
ata, f
inan
suri
da
bizne
s ga
nviT
areb
is i
nstit
uteb
i,
mozrdil
Ta
gana
Tl
ebis
as
ocia
cia
, pr
ofes
iul
i ga
naTl
ebis
ins
tit
ucie
bi;
mona
cem
Ta
Segr
ove
ba, kv
le-
vebi
, dag
egmv
is x
elSe
w-yo
ba, ga
nxorcie
leb
is d
a mo
nitorin
gis
Sesa
Zle-
blobe
bis
gaumj
obe
seba
, pr
ogr
ameb
is m
omz
adeb
a da
tren
ingi
-
kerZo
seq
tori; g
anxo
r-
cie
leb
a da
uku
kavS
iri
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 37
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
Sed
egi
3
dau
cve
l
jgu
feb
s ufro
metad
miu
wvde-
baT x
eli
xaris
-xi
an j
andac
vaze,
ga
naTl
ebaz
e,
iurid
iul
mom-
saxu
reb
aze,
sa
sama
rTl
osa
da
sxva
aucil
ebel
so
cia
lur s
amsa
-xu
reb
ze
UN
ICEF
, IA
EA
, IO
M, O
HC
HR
, U
NA
IDS
, UN
DP,
U
NE
CE
, UN
FPA
, U
NH
CR
, UN
IFE
M,
WFP
, WH
O
ind
ikat
or
ebi:
1 xu
T w
lam
de
bavS
vTa
sikv
dil
iano
bis
done
(1
,000
cocxl
ad S
o-
bil
ze)
2 ded
aTa
sikv
dil
iano
bis
done
(1.
000
cocxl
ad
Sobi
lze)
3 umw
eo j
gufeb
is p
ro-
cen
tul
i ma
Cven
ebel
i mT
avrobi
s mi
zno
briv
pr
ogr
ameb
Si (sq
esis
da
asak
is m
ixed
vT)
saba
zis
o d
one
:1
16 (2
008)
NC
DC
&P
H
mona
cem
ebi
(uwy
ebaT
a-So
ris
i jgu
fi
bavS
vTa
sikv
dil
iano
bis
saki
Txe
-bz
e 2
007
Sefas
eba:
30)
.2
23 (2
006)
NC
DC
&P
H
mona
cem
ebi
(WH
O/U
NI-
CE
F/U
NFP
A/W
B 2
005
Sefas
eba:
66)
.3
mTel
i mo
saxl
eobi
s 9.
6% i
Reb
s ful
ad
TSA-s
. (S
SA
stat
istik
a,
2010
wl
is i
anvr
isTvi
s ve
b- g
verdze
arse
bul
i in
forma
cia
) Rat
aki
mosa
xleo
bis
10%
-dan
mx
ol
od 3
5% T
SA-s
(W
B s
iRar
ibis
Sef
aseb
a,
2009
).
−fin
ansT
a sa
mini
s-tro
– w
ww
.mof
.ge
−Sr
omi
s jan
mrTe-
lobi
s da
so-
cia
luri
uz-
runv
elyo
fis
sa
mini
stro w
ww
.ss
a.go
v.ge
−N
CD
C j
anmr
Te-
loba
da
jan
dac
va
saqa
rTve
loSi
–
stat
istik
uri
wel
iwdeu
li
ww
w.
NC
DC
.ge
−U
NH
CR
, WH
O,
UN
FPA
, UN
I-C
EF,
UN
AID
S,
uwy
ebaT
aSoris
i jgu
fi
bavS
Ta
sikv
dil
iano
bis
saki
Txe
bze
da
gae-
ros,
sxv
a s
aerT.
da
aras
amTav
robo
orga
nizac
iebi
s kv
lev
ebi
da
an-
gariS
ebi
−W
B s
iRar
ibis
Se
fas
ebeb
i.
ris
kebi
−
fin
ansu
ri
da
pol
itik
uri
prio
rit
eteb
is
did
i rao
den
obi
s da
SezRudul
i res
urse
bis
er-
Tobl
ioba
sa-
varau
dod x
els
SeuSl
is m
Tav
-roba
s sa
val
de-
bul
o s
ocia
luri
moms
axureb
ebis
ga
far
Toeb
aSi
−so
cia
luri
pro-
gram
ebis
ken
mima
r-
Tul
i sa
mTav
robo
daf
inan
seba
ara-
sakm
aris
ia
−po
ten
ciu
ri
bene
-fic
iari
nak
leb
ad
iTxo
vs m
oms
axure-
bas,
mis
Ses
axeb
dab
ali
cno
-bi
ereb
is g
amo
−Zi
riT
adi
sami
nist
roeb
i da
samT
avrobo
uwy
ebeb
i,
gans
akuTreb
iT f
inan
sTa
sami
nist
ro, ek
ono
miku
ri
ganv
iTar
ebis
sam
inis
tro,
Sromi
s, j
anmr
Tel
obi
s da
socia
luri
uzrunv
el-
yofis
sam
inis
tro, ga
naT-
leb
isa
da
mecni
ereb
is
sami
nist
ro, l
tol
vil
Ta
da
gans
axl
ebis
sam
inis
-tro
, pa
rl
amen
ti,
sax
al-
xo d
amcve
lis
ofis
i da
Si
dsT
an, tube
rku
lozsa
da
mal
aria
sTan
brZo
-l
is g
loba
luri
fond
is
proeq
teb
is s
axel
mwif
o
sako
ordin
acio
sab
Wo:
mona
cem
Ta
Segr
ove
ba d
a an
aliz
i, s
akan
onm
deb
lo
pol
itik
is d
a st
rat
egii
s Se
muSa
veba
, si
stem
atiu
ri
gadas
injva
da
gaZl
iereb
a,
koordin
acia
, ga
nxor-
cie
leb
a da
moni
torin
gi,
advo
katir
eba
−
reg
ionu
li
da
adgi
lobr
i-vi
xel
isufl
ebeb
i: d
ageg
-mv
a, k
oordin
acia
, ga
nxor-
cie
leb
a da
moni
torin
gi.
UNIC
EF $
16,
000,
000
IAE
A
$
100
,000
IOM
$ 1
,500
,000
OH
CH
R
$ 1
00,0
00U
NA
IDS
$
412
,500
UN
DP
$
8,9
10,0
00U
NE
CE
$ 1
8,00
0U
NFP
A $
2,7
00,0
00U
NH
CR
$ 6
,600
,000
UN
IFE
M $
2,0
00,0
00W
FP
$ 1
0,30
5,00
0W
HO
danarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201538
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)mi
zne
bi:
1 er
ovn
ul
i M
DG
4,
bavS
vTa
sikv
dil
iano
bis
Semc
ireb
a, m
izan
i 11
: ded
aTa
sikv
dil
iano
bis
koef
icie
ntis
12-
mde
Semc
ireb
a 20
00 –
201
5 wl
ebSi
2
erovn
ul
i M
DG
5,
mizan
i 10
: 200
0 20
15
wleb
Si x
uT w
lam
de
bavS
vebi
s si
kvdil
iano
-bi
s ori
mesa
mediT
Se
mcir
eba, a
nu m
isi
koef
icie
ntis
12.
3-md
e day
vana
.
3 mi
zne
bis
uke
T g
ansa
z-
Rvr
a da
TS
A au
mjo-
bese
bs m
osa
xleo
bis
Rar
ibi
nawi
lis
mocva
s
var
aud
ebi
- xa
ris
ixia
ni s
o-
cia
luri
moms
ax-
ureb
is u
zrunv
el-
yofis
mdgr
adi
pol
itik
uri
neba
da
qmed
eba, g
an-
saku
Treb
ul
i ori-
entac
iiT u
mweo
jgu
feb
ze
−mn
iSvn
elova
ni s
aerTa-
Soris
o d
a pr
ofes
iul
i as
ocia
cie
bi, ma
T S
oris
ms
ofl
io b
anki
, ax
alga
z-
rda
ekono
mist
Ta
asocia
-cia
, sa
qarTve
los
advo
ka-
tTa
asocia
cia
; po
lit
ikis
ga
nviT
areb
is x
elSe
wyoba
, mo
nitorin
gi, Se
saZl
eb-
lobi
s ga
umj
obe
seba
, teq
niku
ri
eqsp
ertiz
is
uzrunv
elyo
fa
−ke
rZo
seq
tori
gans
a-ku
Treb
iT s
adaz
Rve
vo k
om-
pani
ebi
da
moms
axureb
is
kerZo
mim
wodeb
leb
i:
ganx
orcie
leb
a, x
elmi
saw-
vdomo
bis
gaumj
obe
seba
−
saer
TaS
oris
o o
rga
-ni
zac
iebi
da
dono
reb
i ga
nsak
uTreb
iT, W
B, U
S-
AID
, EU
: pol
itik
uri
dia
-l
ogi
s xe
lSe
wyoba
, Se
saZ-
leb
lobi
s ga
umj
obe
seba
, ga
nxorcie
leb
is x
elSe
w-yo
ba, kv
lev
a, m
oni
torin
gi
da
Sefas
eba
−
Tem
ebi: m
ona
wil
eoba
da
ganx
orcie
leb
a −
media
: in
forma
cia
, mo
Txo
vnis
Seq
mna, m
oni
-torin
gi d
a cno
bier
ebis
am
aRl
eba.
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 39
ero
vnu
li
gan
viT
areb
is p
rio
rit
eti
- d
emo
krat
iul
i g
anvi
Tar
eba
kano
nis
uz
enae
sob
aze,
ad
amin
is u
fl
ebeb
sa d
aT
anas
wo
ro
bis
pr
inc
ipeb
ze
daf
uZn
ebu
li
Tan
abar
zo
mier
i, d
amo
uki
deb
eli,
sam
arT
lia
ni d
a mo
naw
ileo
br
ivi
mar
Tvi
ssi
stem
ebis
da
pro
ces
ebis
meS
veo
biT
aT
aswl
eul
is g
anvi
Tar
ebis
erovn
ul
i mi
zne
bis
mxar
daW
era:
MD
G 3
– s
qesT
a Tan
aswo
robi
sa d
a qa
lTa
ufl
ebam
osi
leb
is g
azrda,
MD
G 6
–ai
v/Si
dsT
an, ma
lar
iisa
da
sxva
daa
vadeb
ebTan
brZo
la, M
DG
8 –
gan
viTar
ebis
aTvi
s ms
ofl
io T
anam
Sroml
obi
s Ca
moya
lib
eba
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
Sed
egi
1
adam
iani
s ufl
e-be
bis
dac
vis
gaZl
iereb
a;
sama
rTl
iano
bisa
da
gend
erul
i Tan
aswo
robi
s uzrunv
elyo
fa,
gans
akuTreb
iT,
eTni
kuri
um-
cir
esobe
bis,
ma
rgi
nal
uri
da
dau
cve
li
jgu
feb
isaT
vis
UN
FPA
, ILO
, IO
M,
OH
CH
R, U
NA
IDS
, U
ND
P, U
NH
CR
, U
NIC
EF,
UN
IFE
M,
WH
O
ind
ikat
or
ebi:
1 ad
amia
nis
ufl
ebaT
a er
ovn
ul
i in
stit
uteb
is
efeq
turi
muSa
oba
qv
eyan
aSi
adam
iani
s ufl
ebeb
is d
arRve
vis
saki
Txe
bze
2
sazoga
doeb
is r
wmen
a,
rom
saxe
lmw
ifo d
a-ic
avs
maT u
fl
ebeb
s 3
gend
erul
i Tan
aswo
ro-
bis
mdgr
adi
meqa
nizmi
s mo
qmed
eba
mTav
robi
s sa
kano
nmdeb
lo d
a aR
-ma
srul
ebel
orga
noeb
Si
mmar
Tve
lobi
s yv
ela
done
ze.
sa
baz
iso
do
ne:
1 sa
xal
xo d
amcve
lis
ofi-
si qve
yana
Si m
etad
san
do
inst
itutad
iTvl
eba
2 qv
eyan
aSi
ar a
ris
saT
a-na
do n
doba
sas
amar
Tl
o-
sadmi
26
−sa
zoga
doeb
riv
i az
ris
kvl
eveb
i −
parl
amen
-tis
wev
ri
da
amas
rul
ebel
Tan
amdeb
obe
bze
momu
Save
qal
ebi
−P
DO
sap
arl
amen
-to a
ngar
iSi.
−iu
rid
iul
i dax
-ma
reb
is m
oms
a-xu
reb
is w
liu
ri
anga
riS
i −
CS
O S
efas
ebis
an
gariS
i
−ga
eros
Sesa
bami
si
saag
entoeb
is
anga
riS
ebi
da
kome
ntar
ebi
ris
kebi
:−t
rad
iciu
li
az-
rovn
eba
da
Rir
ebu-
leb
ebi
gend
erul
i st
ereo
tip
ebis
Se
saxe
b sa
varau
-dod x
els
SeuSl
is
gend
erul
i Tan
as-
worobi
s mi
Rwe
vas
far
To s
azoga
doe-
baSi
.
−nel
i pr
ogr
esi
sist
emeb
is g
aum-
jobe
seba
sa d
a sa
sama
rTl
oze
xel
misa
wvdomo
bis
uzrunv
elyo
faS
i −s
aTan
ado
gadaw
yvet
ileb
ebis
mi
Reb
is s
imcir
e xe
ls
uSl
is a
da-
mian
is u
fl
ebeb
is
dac
vas
da
ganx
or-
cie
leb
as
−Zir
iTad
i sa
mini
stroeb
i da
samT
avrobo
uwy
ebeb
i,
maT S
oris
par
lam
enti,
misi
komi
tet
ebi, i
ust
icii
s sa
mini
stro, g
anaT
leb
isa
da
mecni
ereb
is s
amin
is-
tro, s
asjel
aRsr
ul
ebis
, pr
oba
cii
sa d
a iu
rid
i-ul
i dax
mareb
is s
amin
is-
tro, l
tol
vil
Ta
da
gans
axl
ebis
sam
inis
tro
, Sr
omi
s, j
anmr
Tel
obi
s da
socia
luri
uzrunv
el-
yofis
sam
inis
tro
, Sin
agan
sa
qmeT
a sa
mini
stro
da
SidsT
an, tube
rku
lozsa
da
mal
aria
sTan
brZo
lis
gl
o-
bal
uri
fond
is p
roeq
teb
is
saxe
lmw
ifo s
akoordin
acio
sa
bWo
: pol
itik
is S
emuSa
ve-
ba, ko
ordin
acia
, ad
voka
t-
ireb
a, c
nobi
ereb
is a
maRl
e-ba
da
erovn
ul
i dia
logi
s xe
lSe
wyoba
, ga
nxorcie
leb
a,
dac
va.
UN
FPA
$
850
,000
ILO
$
200
,000
IOM
$
100
,000
OH
CH
R
$ 1
45,0
00U
NA
IDS
$
35,
000
UN
DP
$
2,83
5,00
0U
NH
CR
$ 3
,300
,000
UN
ICE
F $
1,00
0,00
0U
NIF
EM $
2,0
00,0
00W
HO
UN
DA
F-is
Tem
a 2:
dem
okr
atiu
li
gan
viT
areb
a
26 s
abaz
iso d
one
1
da
2: ba
rome
tri
2007
, el
eqtorat
i: m
axas
iaTeb
leb
i da
dam
oki
deb
ul
eba, n
ana
sumb
aZe,
pol
itik
uri
kvl
eveb
is i
nstit
uti, i
xil
e ht
tp://
pdc.
ceu.
hu/a
rchi
ve/0
0003
687/
01/g
eorg
ia-p
ublic
-opi
nion
-bar
omet
er-0
7.pd
f
danarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201540
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
3 G
E meq
aniz
mi a
mJam
ad
moqm
edeb
s sa
kano
nmde-
blo d
argS
i (s
apar
la-
ment
o s
abWo
) mi
zne
bi:
1 sa
xal
xo d
amcve
lis
ofi-
si r
Ceba
xuT y
vel
aze
sand
o i
nstit
uts
Soris
2 sa
sama
rTl
o e
rT e
rTi
yvel
aze
sand
o i
nstit
u-
cia
a 3
GE
mdgr
adi
meqa
nizme
bi
iqmn
eba
xel
isufl
ebis
sa
kano
nmdeb
lo d
a aR
-ma
srul
ebel
sfer
oeb
Si
erovn
ul
da
adgi
lobr
iv
done
ze
−mT
avrobi
s res
urse
bi
sakm
aris
i ar
aris
ge
nder
ul
i Tan
as-
worobi
s po
lit
ikis
da
kano
nmdeb
lobi
s ad
eqva
turad
gan
sa-
xorcie
leb
lad
va
rau
deb
i −mT
avrobi
s va
lde-
bul
eba
adam
iani
s ufl
ebeb
is d
acvi
s da
sasa
marTl
oze
da
gend
erul
Tan
as-
woroba
ze
xel
misa
w-vd
omo
bis,
ase
ve d
ar-
Rve
vebi
s wi
naaR
mdeg
br
Zol
is S
esax
eb
−rek
ome
ndac
iebi
s Tan
axma
d m
Tav
roba
ga
nagr
Zobs
sae
rTa-
Soris
o s
tan
dar
teb
i-sa
da
norme
bis
Sesa
-ba
misa
d m
oqm
edeb
as
−pa
rl
amen
ti
gaat
areb
s ad
amia
nis
ufl
ebeb
ze
orie
n-tir
ebul
sak
anonm
de-
blo p
roces
s−sa
xal
xo d
amcve
lis
ofis
is f
unq
cio
nire-
ba x
els
ar S
euSl
is
yvel
a mo
wyvl
adi
adam
iani
s ufl
ebeb
is
dac
vis
gafar
Toeb
u-
li
meqa
nizmi
s mi
Reb
as
−sa
xal
xo d
amcve
lis
ofis
i: adam
iani
s ufl
e-be
bis
kont
rol
i, d
acva
da
xel
Sewy
oba
−
aras
amTav
robo
da
axal
gazrdul
i orga
-ni
zac
iebi
: mo
nawi
leo
ba
pol
itik
uri/
mareg
ul
i-reb
eli
doku
ment
ebis
mo
mzad
ebaS
i, a
dvo
ka-
tir
eba, g
anxo
rcie
leb
a da
moni
torin
gi
−dono
reb
i: m
ona
wil
eoba
po
lit
ikis
formu
lir
e-ba
Si, ga
nxorcie
leb
a −
media
: cno
bier
ebis
ama
R-
leb
a da
advo
katir
eba.
−iu
rid
iul
i dax
mareb
is
moms
axureb
a –
xel
mi-
sawv
domo
ba s
asam
ar-
Tl
oze.
−
saer
To s
asam
arTl
oeb
i uzrunv
elyo
fen
adam
ia-
nis
ufl
ebeb
is d
acva
s
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 41
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
Sed
egi
2
adgi
lobr
ivi
Tvi
Tmm
arTve
-l
obi
s dec
en-
tral
izac
ia
adgi
lobr
ivi
inkl
uziu
ri
ganv
iTar
ebis
xe
lSe
wyobi
s mi
zni
T
UN
DP,
UN
ICE
F
ind
ikat
or
ebi:
1 ad
gil
obr
ivi
Tvi
Tmm
ar-
Tve
lobe
bis
uzrunv
el-
yofa
maTi
efeq
turi
funq
cio
nireb
isaT
vis
saWi
ro r
esurse
biT
2 dec
entral
izac
ia/a
dgi
-l
obr
ivi
Tvi
Tmm
arTve
-l
obi
s ref
orma
3
qal
ebis
rao
den
oba
Tvi
Tmm
arTve
lobe
bSi
4 mu
nicip
alit
eteb
is
mona
wil
eoba
adgi
lobr
iv
Tvi
Tmm
arTve
lobe
bSi
sa
baz
iso
do
ne:
1 dai
wyo q
one
bis
adgi
lob-
riv
i Tvi
Tmm
arTve
lo-
bisT
vis
gadac
ema, k
on-
sol
idir
ebul
i bi
ujet
is
7% g
amoyo
fil
ia a
dgi
-l
obr
ivi
mmar
Tve
lobe
bi-
sTvi
s (T
bil
isis
gar
da)
2 Tvi
Tmm
arTve
lobi
s mo
-del
is S
esax
eb m
osa
zre-
baTa
gans
xvav
eba
3
qal
ebi
Sead
gene
n ad
gi-
lobr
ivi
Tvi
Tmm
arTve
-l
obi
s we
vreb
is 1
1%-s
4
adgi
lobr
ivi
Tvi
Tmm
ar-
Tve
lobi
s st
ruqt
ureb
i ef
eqturad
ver
asr
ul
e-be
n Tav
ianT
funq
cie
bs
−ek
ono
miku
ri
gan-
viTar
ebis
sam
inis
-tros
da
saqs
tat
is
mona
cem
ebi
−sa
qarTve
los
kons
ol
idir
ebul
i bi
ujet
i −
Tvi
Tmm
arTve
lobi
s mi
Reb
ul
i st
rat
e-gi
a
−bi
ujet
is S
es-
rul
ebis
ang
ariS
i
−mu
nicip
aluri
gan-
viTar
ebis
geg
mebi
−
muni
cip
alit
etis
ba
lan
si/a
qtiv
ebi.
ris
kebi
−ad
gil
obr
ivi
xe-
lis
ufl
ebeb
is
dag
egmv
is, ma
rTvi
s,
moni
torin
gis
da
Sefas
ebis
Ses
aZl
e-bl
obe
bis
sisu
stis
ga
Zlie
reb
a ma
ndat
is
efeq
turad
gan
xor-
cie
leb
is m
izni
T
−cen
tral
uri
xe-
lis
ufl
eba
umn
iS-
vnel
o r
esurse
bs
gadas
cem
s ad
gil
ob-
riv
i Tvi
Tmm
ar-
Tve
lobi
s st
ruq-
tureb
s
var
aud
ebi
−mT
avrobi
s va
lde-
bul
ebis
Ses
abam
isad
mi
mdin
areo
bs d
e-cen
tral
izac
iis
da
adgi
lobr
ivi
ganv
i-Tar
ebis
pol
itik
a
−Zi
riT
adi
sami
nist
roe-
bi d
a sa
mTav
robo
uwy
e-be
bi, ma
T S
oris
reg
io-
nul
i ga
nviT
areb
isa
da
infras
truqt
uris
sa
mini
stro
, fin
ansT
a sa
mini
stro
, muni
ci-
pal
itet
ebi.
dia
logi
, ad
gil
obr
ivi
Tvi
Tmm
ar-
Tve
lobi
s ref
orma
, res
urse
bis
gamo
yofa,
dag
egmv
a, g
anxo
rcie
le-
ba d
a mo
nitorin
gi
−sa
moqa
laq
o s
azoga
-doeb
is o
rga
nizac
iebi
: dia
logi
adgi
lobr
ivi
Tvi
Tmm
arTve
lobi
s ref
ormi
s Se
saxe
b
−sa
mecni
ero w
ree
bi:
dia
logi
adgi
lobr
ivi
Tvi
Tmm
arTve
lobi
s ref
ormi
s Se
saxe
b
UN
DP
$ 7,
088,
000
UN
ICEF
$ 2,
000,
000
danarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201542
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
miz
nebi
: 1
qone
bis
adgi
lobr
ivi
Tvi
Tmm
arTve
lobi
saTvi
s ga
dac
emis
done
da
ad-
gil
obr
ivi
biujet
ebis
wi
lis
gaz
rda
kons
ol
i-dir
ebul
biu
jet
Si
adgi
lobr
iv T
viTmm
ar-
Tve
lobe
bs f
unq
cie
bis
efeq
turad
gan
xor-
cie
leb
is s
aSual
ebas
aZ
lev
s
2 ga
nsxv
aveb
ul
i mo
sazre-
bebi
Tvi
Tmm
arTve
lobi
s mo
del
is S
esax
eb
3 qa
leb
i Se
adge
nen
adgi
-l
obr
ivi
Tvi
Tmm
arTv-
elobe
bis
wevr
Ta
daa
x-l
oeb
iT 2
0%-s
4
sul
mcir
e 20
muni
ci-
pal
itet
i as
axav
s Tav
i-an
T b
iujet
ebSi
muni
ci-
pal
itet
is g
anvi
Tar
ebis
ge
gmis
prio
rit
eteb
s
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 43
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
Sed
egi
3
saka
nonm
deb
lo,
aRma
srul
ebel
i da
sasa
marTl
o
xel
isufl
ebis
Tan
abar
zomi
ereb
a ar
is e
rTia
ni
dem
okr
atii
sa
da
saxe
lmw
ifo
stab
ilurobi
s sa
fuZv
eli
UN
DP,
UN
HC
R,
UN
ICE
F
ind
ikat
or
ebi:
1 sa
kons
tit
ucio
Ses
-wo
reb
ebis
pak
eti
asa-
xavs
Zal
aufl
ebis
xe
lax
al g
adan
awil
ebas
mo
nawi
leo
briv
i formi
T
saba
zis
o d
one
: 1
ganx
ilul
i iq
na k
ons
ti-
tuciu
ri
Sesw
oreb
ebi
miz
nebi
:1
kons
tit
uciu
ri
Ses-
woreb
ebis
pak
eti
miRe-
bul
ia
−pa
rl
amen
tis
mo-
nacem
ebi
−pa
rl
amen
tis
veb
- po
rtal
i
ris
kebi
−ga
rem
os
kriz
isi
an
Zal
adobr
ivi
kon-
fl
iqti
iwve
vs q
vey-
nis
des
tab
iliz
acia
s va
rau
deb
i−mT
avrobi
s va
ldeb
u-
leb
a dar
gebs
Soris
Za
lau
fl
ebis
bal
ansi
-reb
ul
i ga
nawi
leb
is
Sesa
xeb
−sa
arCe
vno p
roces
ebi
und
a wa
rim
arTos
saer
TaS
oris
o s
tan
-dar
teb
is S
esab
ami-
sad
.
- pa
rl
amen
ti: s
abiu
jet
o
kont
rol
is b
alan
sireb
a -
kont
rol
is p
alat
a:
saxe
lmw
ifo f
inan
sebi
s ko
ntrol
is x
elSe
wyoba
-
saxa
lxo
dam
cve
lis
ofis
i:
adam
iani
s ufl
ebeb
is S
esa-
xeb
anga
riS
is w
ardge
na
parl
amen
tis
Tvi
s
- sa
erTo s
asam
arTl
oeb
i,
aRma
srul
ebel
i sa
agen
-toeb
i: k
anoni
s aR
srul
e-ba
, Se
saba
miso
ba
- sa
kons
tit
ucio
sas
a-ma
rTl
o: ko
nstit
ucii
s dac
va, sa
kano
nmdeb
lo -
aR
masr
ul
ebel
i ba
lan
sis
xel
Sewy
oba
-
samo
qal
aqo s
azoga
doeb
is
orga
nizac
iebi
: dia
logi
, mo
nitorin
gi
UN
DP
$ 7,
088,
000
UN
HC
R $
3,3
00,0
00UN
ICEF
$ 1
,000
,000
Sed
egi
4
dam
ouki
de-
bel
i sa
moqa
laq
o
sazoga
doeb
isa
da
medii
s qm
ediT
i mo
nawi
leo
ba
dem
okr
atiu
l
proces
ebSi
U
NIC
EF, I
LO,
OH
CH
R, U
NA
IDS
, U
ND
P
ind
ikat
or
ebi:
1
gadaw
yvet
ileb
is
miReb
is p
roces
Si s
amo-
qal
aqo m
ona
wil
eobi
s done
, po
lit
ikuri
dia
-l
ogi
da
moni
torin
gi
saba
zis
o d
one
: 1
pol
itik
ur p
roce-
sebS
i mo
nawi
leo
ba
dac
ul
ia k
anoni
T,
magr
am s
aTan
adod a
r
aris
gaT
val
iswi
ne-
bul
i ga
daw
yvet
ileb
is
miReb
is p
roces
Si
- oqm
ebi
da
saqm
is
warmo
eba
- sa
xel
mwif
o
gadaw
yvet
ileb
ebis
ga
vrcel
eba
media
sa
Sual
ebeb
iT
- ga
eros
da
sxva
sa
erT. da
aras
am-
Tav
robo
orga
-ni
zac
iebi
s Se
fas
e-be
bi d
a an
gariS
ebi
ris
kebi
- sa
moqa
laq
o s
azoga
-doeb
a da
media
ar
aris
Tav
isufal
i da
maTi
funq
cio
nireb
a ga
nicdis
pol
itik
ur
gavl
enas
va
rau
deb
i−
mTav
robi
s va
ldeb
-ul
eba
samo
qal
aqo
sazoga
doeb
is o
r-
gani
zac
iebi
s rol
is
Sesa
xeb
pol
itik
is
ganv
iTar
ebaS
i, m
oni
-torin
gsa
da
Sefas
e-ba
Si
−Si
dsT
an, tube
rku
lozsa
da
mal
aria
sTan
brZo
-l
is g
loba
luri
fond
is
proeq
teb
is s
axel
mwif
o
sako
ordin
acio
sab
Wo:
strat
egiu
li
ganv
i-Tar
eba, k
oordin
acia
, xe
lSe
wyoba
. −
samo
qal
aqo s
azoga
doeb
is
orga
nizac
iebi
: popu
la-
riz
acia
, wa
rmo
madge
n-l
oba
, dia
logi
, ga
nxor-
cie
leb
a −
media
: sa
mauwy
ebl
o i
n-forma
cia
, cno
bier
ebis
am
aRl
eba, m
oqa
laq
eobr
i-obi
s xe
lSe
wyoba
UNIC
EF $
1,0
00,0
00IL
O
$ 1
00,0
00
OH
CH
R
$ 11
2,00
0U
NAI
DS
$
37,5
00U
ND
P $
8,5
05,0
00
danarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201544
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
miz
nebi
:1
saxe
lmw
ifo p
ol
itik
ur
gadaw
yvet
ileb
aTa
did
i umr
avl
esoba
gan
ixil
eba
samo
qal
aqo s
azoga
-doeb
asTan
Sex
vedre-
bze,
xol
o i
nforma
cia
ga
daw
yvet
ileb
ebis
Se
saxe
b sa
jar
oa
(med
iis
meSv
eobi
T)
−sa
moqa
laq
o s
azoga
-doeb
a iR
ebs
kon-
struqc
iul
i mo
nawi
leo
bis
val
de-
bul
ebas
−
media
s Se
uZl
ia
Seufer
xebl
ad
muSa
oba
−sa
mecni
ero w
ree
bi:
swav
leb
a da
samo
qal
aqo
Rir
ebul
ebeb
is p
opu
la-
riz
acia
Sed
egi
5
daw
eseb
ul
e-be
bi S
eimu
Save
ben
pol
itik
as s
aime
-do m
ona
cem
ebis
a da
sama
rTl
iani
, Tan
amona
wil
eo-
briv
i sa
kano
nmde-
blo p
roces
ebis
sa
fuZv
elze
IOM
, OH
CH
R,
UN
AID
S, U
ND
P,
UN
EC
E, U
NFP
A,
UN
HC
R, U
NIC
EF,
U
NIF
EM
, WH
O
ind
ikat
or
ebi:
1 pr
ogr
amul
i bi
ujet
is
sist
emis
amo
qmed
eba
2 er
ovn
ul
i st
atis
tik
is
rel
evan
turoba
, drou-
loba
, sa
imed
ooba
da
gamo
yene
ba
3 mo
nawi
leo
ba s
akan
on-
mdeb
lo p
roces
ebSi
saba
zis
o d
one
:1
progr
amul
i bi
ujet
is
sist
emas
iye
nebs
mxo
-l
od z
ogi
erTi
da
ara
yvel
a in
stit
ucia
2 er
ovn
ul
i st
atis
tik
is
saim
edooba
da
rel
evan
-turoba
probl
emuria
3 ar
asak
maris
i ko
nsul
-tir
eba
da
mona
wil
eoba
sa
kano
nmdeb
lo p
roce-
sebS
i
−ko
ntrol
is p
ala-
ta
iTva
lis
wine
bs
fin
ansu
ri
audi-
tis
ang
ariS
ebs.
27
−sa
qarTve
los
stat
istik
is
erovn
ul
i si
ste-
mis
Sefas
eba
-
sazRvr
is m
arTvi
s in
teg
rir
ebul
i mi
siis
Sef
aseb
a-
gaer
os
da
sxva
sa
erT. da
aras
am-
Tav
robo
orga
-ni
zac
iebi
s Se
fas
e-be
bi d
a an
gariS
ebi
ris
kebi
- mc
ire
samT
avrobo
res
urse
bi x
aris
xian
i st
atis
tik
is w
armo
e-bi
sTvi
s
- M
DG
ind
ikat
oreb
ze
pasu
xism
gebe
li
sa-
qarTve
los
sxva
das
x-va
admi
nist
rac
iebi
s Se
uTan
xmeb
loba
aT
aswl
eul
is g
an-
viTar
ebis
miz
nebi
s an
gariS
gebi
s sa
kiTxe
-bz
e xe
ls
uSl
is
mona
cem
Ta
bazeb
is
gaumj
obe
seba
s
−Zi
riT
adi
sami
nist
roeb
i da
saxe
lmw
ifo u
wye-
bebi
, ma
T S
oris
Sin
agan
sa
qmeT
a sa
mini
stro,
Sromi
s, j
andac
visa
da
socia
luri
dac
vis
sami
-ni
stro, l
tol
vil
Ta
da
gans
axl
ebis
sam
inis
tro
, pa
rl
amen
ti, a
xal
gaz-
rdul
i dep
artam
enti,
saqs
tat
i, s
amoqa
laq
o r
e-es
tris
saa
gent
o, s
agar
eo
saqm
eTa
sami
nist
ros
sako
nsul
o d
epar
tam
en-
ti,
kont
rol
is p
alat
a,
rep
roduqc
iul
i jan
mrTe-
lobi
s er
ovn
ul
i sa
bWo
da Si
dsT
an, tube
rku
-l
ozsa
da
mal
aria
sTan
br
Zol
is g
loba
luri
fond
is p
roeq
teb
is s
axel
-mw
ifo s
akoordin
acio
sa
bWo
: mona
cem
Ta
Seg-
rove
ba d
a an
aliz
i,
IOM
$
200
,000
OHC
HR
$
95,0
00UN
AIDS
$
275
,000
UNDP
$
2,8
34,0
00UN
ECE
$ 40
,000
UNFP
A $
2,2
00,0
00UN
HCR
$ 3,
300,
000
UNIC
EF $
1,0
00,0
00UN
IFEM
$
50,
000
WHO
27 k
ont
rol
is p
alat
a ge
gmav
s au
dit
is C
atar
ebas
uax
loes
moma
val
Si. wi
naaR
mdeg
Sem
Txv
evaS
i Se
mowm
eba
Catar
deb
a sx
va x
erxe
bis
gamo
yene
biT.
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 45
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
d
one
, miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
miz
nebi
:1
progr
amul
i bi
ujet
is
sist
emis
ins
tit
ucio
na-
liz
acia
2 droul
i, r
elev
anturi
da
saim
edo e
rovn
ul
i st
atis
tik
is g
amoye
neba
po
lit
ikis
Sem
uSa
veba
Si
3 mn
iSvn
elova
ni d
ain-
ter
eseb
ul
i mx
aree
bis
mona
wil
eoba
sak
anon-
mdeb
lo p
roces
ebSi
var
aud
ebi:
−er
ovn
ul
i da
adgi
lo-
briv
i xe
lis
ufl
e-be
bi d
a in
stit
uteb
i va
ldeb
ul
ebas
iR
eben
mona
cem
ebze/
mtki
ceb
ul
e-be
bze
daf
uZn
ebul
i po
li-
tik
is S
emuSa
veba
ze
da
gadaw
yvet
ileb
is
miReb
aze
−pa
rl
amen
ti
da
mTav
roba
mim
ar-
Tav
en m
ona
wil
eob-
riv
proces
ebsa
da
partni
oroba
s ma
Ti
funq
cio
nireb
isa
da
gamW
virva
lo-
bis
gaumj
obe
sebi
s mi
zni
T
−mo
nacem
Ta
Seg-
rove
bis
far
Tod
gamo
yene
bul
i me
To-
deb
i iZ
lev
a as
akis
, sq
esis
, reg
ioni
s,
eTni
kurobi
s, s
tat
u-
sis
da
a.S.
mix
edvi
T
day
ofis
saS
ual
ebas
p
ol
itik
is g
anvi
Tar
eba,
koordin
acia
, ad
vo-
katir
eba, e
rovn
ul
i dia
logi
, ga
nxorcie
leb
a da
moni
torin
gi, pa
r-
tni
orobi
s Ca
moya
lib
eba
−dono
reb
i: p
ol
itik
is
formu
lir
eba, g
anxo
r-
cie
leb
a −
saxa
lxo
dam
cve
lis
ofi-
si, s
amoqa
laq
o s
azoga
-doeb
is o
rga
nizac
iebi
, ar
asam
Tav
robo
orga
-ni
zac
iebi
: pol
itik
uri
deb
ateb
i da
warmo
mad-
genl
oba
, ga
nxorcie
leb
a da
moni
torin
gi.
−sa
mecni
ero w
ree
bi: kv
le-
va, mo
nacem
Ta
Segr
ove
ba
da
anal
izi.
danarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201546
ero
vnu
li
gan
viT
areb
is p
rio
rit
eti
- ka
tas
trofis
ris
kis
Semc
ireb
a. k
atas
trofis
ris
kis
prev
encia
an
Serbi
leb
a;
saga
ngeb
o v
iTar
ebis
Tvi
s mo
mzad
eba
da
masz
e rea
gireb
a er
Tobl
ivi
marT
viT
a da
koordin
ireb
ul
i mo
qmed
ebiT
; mu
Saoba
gae
ros
hiogo
s 20
05-2
015w
w. s
amoqm
edo g
egmi
s sr
ul
ad g
ansa
xorcie
leb
lad
; sa
Tan
ado z
ome
bis
miReb
a bu
nebr
ivi
res
urse
bis
amowu
rvi
sa
da
garem
os
dab
inZu
reb
is p
rev
encii
s mi
zni
T.
aTas
wleu
lis
gan
viTar
ebis
erovn
ul
i mi
zne
bis
mxar
daW
era:
MD
G 1
– u
kidures
i si
Rar
ibis
aRmo
fxv
ra,
M
DG
7 –
eko
logi
uri
mdgr
adobi
s uzrunv
elyo
fa.
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
do
ne,
miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
Sed
egi
1
katas
trofis
ris
kis
Semc
ire-
ba c
entral
uri
da
adgi
lobr
ivi
xel
isufl
ebis
pr
iorit
etia
, rome
lsa
c a
qvs
ganx
orcie
leb
is
Zlie
ri
in-
stit
uciu
ri
safuZv
eli
FAO
, IO
M,
UN
DP,
U
NH
CR
, U
NIC
EF,
W
FP
ind
ikat
or
ebi
1 ka
tas
trofis
ris
kis
Semc
ireb
is
erovn
ul
i,
inst
itucio
nal
uri,
sama
rTl
ebriv
i da
pol
itik
uri
CarCo
ebi
dec
entral
izeb
ul
i pa
-su
xism
gebl
obe
biT,
res
urse
biT
da
Sesa
Zleb
lobe
biT yv
ela
do-
neze
2 ka
tas
trofis
ris
kis
Semc
ireb
is
inkl
uziu
ri,
erovn
ul
i,
mra-
val
seqt
orul
i pl
atforma
Ca
m-oya
lib
ebul
ia d
a funq
cio
nireb
s
3 ris
kis
Semc
ireb
a in
teg
ireb
ul
ia
mTav
robi
s ga
nviT
areb
is
pol
i-tik
asa
da
siRar
ibis
Se
mcir
ebis
st
rat
egie
bSi
4 D
RR
pr
iorit
etul
i qm
edeb
ebi
dag
egmi
lia
da
res
urse
bi g
anaw
i-l
ebul
ia5
Sesa
bami
soba
ka
tas
trofis
ris
-ki
s Se
mcir
ebas
Tan
dak
avSi
reb
ul
sa
erTaS
oris
o
xel
Sekr
ul
ebeb
-Tan
da
konv
encie
bTan
, ga
nsa-
kuTreb
iT hi
ogo
s 20
05-2
015
ww.
samo
qmed
o g
egma
- kan
onm
deb
loba
: Le
gal H
eral
d,
parl
amen
tis
da
iust
icii
s sa
mini
stros
veb
gver
deb
i - r
egio
nul
i ga
nviT
areb
is
gegm
ebi
- progr
ameb
i da
tren
ingi
s mo
na-
cem
ebi
- ris
kis
marTvi
s sa
moqm
edo g
eg-
mebi
- progr
ameb
is
da
proeq
teb
is
anga
riS
ebi
da
Sefas
eba
- Sex
vedreb
is
oqm
ebi
- saq
arTve
los
mTav
roba
val
-deb
ul
ia g
ana-
xorcie
los
hio-
gos
samo
qmed
o
gegm
a da
DR
R
aqtiv
obe
bi
- konf
liq
turi
situac
iebi
an
katas
trofeb
i ne
gatiu
r g
av-
len
as a
r m
oax
-den
en k
atas
-torfis
ris
kis
Semc
ireb
asTan
dak
avSi
reb
ul
Roni
sZie
beze
da
ar g
amoiw
veve
n mT
avrobi
s an
ga
eros
prio
ri-
tet
ebis
cvl
i-l
ebas
- Zir
iTad
i sa
mini
stroeb
i da
saxe
lmw
ifo u
wye-
bebi
, ga
nsak
uTreb
iT
erovn
ul
i usa
frTxo
ebis
sa
bWo
, ltol
vil
Ta
da
gans
axl
ebis
sam
inis
tro
, iu
stic
iis
sami
nist
ro
, ga
rem
os
dac
visa
da
bune
-br
ivi
res
urse
bis
sami
nis-
tro
, Sin
agan
saq
meTa
sami
nist
ro
, sofl
is
meurne
obi
s sa
mini
stro
, reg
ionu
li
ganv
iTar
ebis
a da
infras
truqt
uris
sa
mini
stro
da
parl
amen
ti:
pol
itik
is S
emuSa
veba
da
dag
egmv
a, i
nstit
ucio
na-
luri
mowy
oba
, ka
nonm
de-
blobi
s Se
muSa
veba
, ko
or-
din
acia
da
komu
nika
cia
. - S
erCe
ul
i reg
ionu
li
da
adgi
lobr
ivi
xel
isufl
e-be
bi: ko
ordin
acii
s da
xel
Sewy
obi
s pr
oces
ebi
da
struqt
ureb
i reg
ionu
l
da
adgi
lobr
iv d
one
ze
FAO
$ 5
,200
,000
IOM
$
100
,000
UN
DP
$ 84
4,00
0UN
HCR
$ 1
,100
,000
UN
ICE
F $
1,00
0,00
0W
FP
$ 5
0,00
0
UN
DA
F-is
T
ema
3: k
atas
tr
of
is r
iski
s S
emc
ireb
a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 47
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
do
ne,
miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
saba
zis
o d
one
1 ris
kis
marTvi
s ar
sebu
li ka
non-
mdeb
loba
, po
lit
ika
da
Sesa
Z-l
ebl
obe
bi,
rogo
ric
aa:
2007
wl
is
kano
ni
gans
akuTreb
ul
i md
goma
reo
bis
Sesa
xeb
da
EM
D/
MoI
A ga
nsak
uTreb
ul
si
tua-
cie
bze
rea
gireb
is
erovn
ul
i ge
gma
2 20
05 U
ND
AC
DR
R S
efas
eba
3 ga
eros
eqsp
ertTa
Sexv
edreb
i yo
vel
or T
veSi
erTxe
l4 “v
in, ras
da
sad a
keTeb
s sa
qar-
Tve
loSi
ka
tas
trofis
ris
kis
Semc
ireb
isTvi
s 2
009”
sax
el-
mZRva
nel
o da
mimd
inar
e D
RR
aq
tiv
obe
bi
da
biujet
is
ga-
nawi
leb
a
5 H
FA -
sTan
Se
saba
miso
bis
done
, rogorc mi
TiT
ebul
ia sa
qar-
Tve
los
mTav
robi
s H
FA
an-
gariS
Si
progr
esis
Se
saxe
b (d
ageg
mil
ia 2
010
wlis
Tvi
s).
miz
ani
1 D
RR
sa
marTl
ebriv
i,
inst
i-tucio
nal
uri
da
pol
itik
uri
CarCo
ebi
da
koordin
acii
s me
qani
zme
bi m
iReb
ul
ia d
a fun-
qcio
nireb
s
2 D
RR
–is
in
kluziu
ri
(seq
-torTaS
oris
i) e
rovn
ul
i pl
at-
forma
mo
mzad
ebul
ia da
fun-
qcio
nireb
s
- vin
ras
da
sad a
keTeb
s sa
qarTve
loSi
ka
tas
trofis
ris
kis
Semc
i-reb
isTvi
s- s
amTav
robo
res
urse
bis
gana
wil
eba/
biu-
jet
ebi
- gae
rosa
da sa
qar-
Tve
los
mTav
-robi
s pr
ior-
itet
ebi
kvl
avac
si
nqroni
zeb
ul
i iq
neba
- s
aqar
Tve
los
mTav
roba
SeZ
-l
ebs
adeq
vatu-
ri
res
urse
bis
gamo
yofas
DR
R
aqtiv
obe
bis
yvel
a done
ze
ganx
orcie
leb
i-sa
Tvi
s
- sa
erTaS
oris
o/a
ras
amTav
-robo
orga
nizac
iebi
/sa-
mecni
ero d
awes
ebul
ebeb
i:
sazoga
doeb
is i
nformi
reb
a ka
tas
trofis
ris
kis
Sesa
-xe
b, p
roces
ebis
a da
struq-
tureb
is x
elSe
wyoba
, Se
saZ-
leb
lobe
bis
gaumj
obe
seba
- Tem
ebi, g
ansa
kuTreb
iT r
is-
kis
qveS
myo
fi
da
daz
ara-
leb
ul
i; w
armo
madge
nloba
da
mona
wil
eoba
, mo
wyvl
adi
mosa
xleo
bis
Sexe
dul
ebeb
is
gaTva
lis
wine
ba
danarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201548
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
do
ne,
miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
3 D
RR
int
egrir
ebul
ia s
amTav
-robo
pol
itik
aSi
da
siRar
i-bi
s aR
mofxv
ris
strat
egie
bSi
4 D
RR a
qtiv
obe
bis
gazom-
vadi, T
anmi
mdev
rul
i zrda
dag
egmi
lia
da
gawe
ril
ia b
iu-
jet
Si 2
015
wlis
Tvi
s
5 hi
ogo
s sa
moqm
edo g
egma
da
katas
trofis
ris
kis
Semc
i-reb
asTan
dak
avSi
reb
ul
i sx
va
konv
encie
bi T
anmi
mdev
rul
ad
xorcie
ldeb
a
Sed
egi
2
katas
trofis
ris
kis
dad
-ge
na, Se
fas
eba,
moni
torin
gi d
a wi
nasw
ari
Setyo
-bi
nebi
s si
stem
is
gaumj
obe
seba
FAO
, IA
EA
, IO
M,
UN
DP,
UN
HC
R,
UN
ICE
F, W
FP
ind
ikat
or
ebi
1 ka
tas
trofis
ris
kis
moni
to-
rin
gis
sist
ema
adam
ianz
e ori-
entir
ebul
ia,
gasa
gebi
a da
re-
gul
arul
ad
uzrunv
elyo
fs
mona
cem
Ta
droul
gav
rcel
ebas
2
bune
briv
i sa
frTxe
ebis
, ko
n-fl
iqteb
is
da
adam
iani
s mi
er
gamo
wveu
li
gans
akuTreb
ul
i si
tuac
iebi
s Se
saxe
b wi
nasw
ari
Setyo
bine
bis
sist
ema
moqm
edeb
s 3
saga
ngeb
o s
ituac
iebi
s da
maTi
zem
oqm
edeb
is
Sesa
xeb
stat
is-
tik
uri
da
same
cni
ero i
nfor-
macii
s kv
lev
a da
anal
izi
DR
R
meqa
nizme
bis
meSv
eobi
T.
- S
fas
ebis
, mo
nitorin
gis
da
sist
emis
an
gariS
ebi
erovn
ul
da
Tem
is d
one
ze
(gan
saku
Treb
iT
gami
znu
li
mowy
vlad
i da
ris
kis
qveS
my
ofi
Tem
ebis
-Tvi
s)
- m
owy
vlad
o-
bis
erTob-
liv
i Se
swav
la
dag
egmi
lia
201
0 wl
isaT
vis
- ka
tas
trofis
ris
kebi
s Se
-fas
eba
da
ruke
-bi
s mo
mzad
eba
das
rul
ebul
ia
rig
i Tem
ebis
mi
xedvi
T
- Zi
riT
adi
sami
nist
roeb
i da
saxe
lmw
ifo u
wye-
bebi
gan
saku
Treb
iT
erovn
ul
i usa
frTxo
ebis
sa
bWo
, ltol
vil
Ta
da
gans
axl
ebis
sam
inis
tro
, iu
stic
iis
sami
nist
ro/
samo
qal
aqo r
eest
ris
saa
-ge
nto,
gar
emos
dac
visa
da
bune
briv
i res
urse
bis
sami
nist
ro
, Sin
agan
saq
meTa
sami
nist
ro
, reg
ionu
li
ganv
iTar
ebis
a da
infras
-truqt
uris
sam
inis
tro
da
sofl
is m
eurne
obi
s sa
mini
stro
: win
aswa
ri
Setyo
bine
bis
sist
emis
mo
mzad
eba
da
dan
ergv
a,
mona
cem
Ta
Segr
ove
ba,
anal
izi, g
avrcel
eba
da
popu
lar
izac
ia.
FAO
$ 2
00,0
00IA
EA
$
150
,000
IOM
$
20,0
00U
ND
P $
1,01
3,00
0UN
HCR
$ 1,
100,
000
UN
ICE
F $
750,
000
WFP
$ 5
0,00
0
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 49
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
do
ne,
miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
saba
zis
o d
one
: 1 ka
tas
trofis
ris
kis
Sefas
ebis
si
stem
is a
rse
bul
i md
goma
reo
-ba
da
misi
meT
odol
ogi
is d
ax-
vewa
dai
nter
eseb
ul
i mx
aree
bis
mier
2
UN
DP
wyal
did
obi
s wi
nasw
ari
Setyo
bine
bis
sist
emis
Sef
aseb
a Ca
tar
ebul
ia (20
09) da
anga
riS
i das
rul
ebul
i (2
010)
3
Catar
ebul
ia ris
kis
adgi
lob-
riv
i da/
an
Tem
aturi
Sefas
e-be
bi da
wina
swar
i Se
tyo
bine
bis
kvl
eveb
i
miz
nebi
1 mo
nacem
Ta
Segr
ove
bis
da
gac-
vlis
si
stem
a ga
far
Toeb
ul
ia:
xaris
xis
anal
izi, aq
cen
ti
ga-
dat
anil
ia sa
frTxi
dan
ris
ke-
bze.
2
Setyo
bine
ba s
worad
da
drou-
lad
vr
cel
deb
a ris
kis
qveS
my
of m
osa
xleo
baze
3
katas
trofis
mi
marT
mizno
b-riv
i Tem
ebis
mowy
vlad
obi
s Se
-fas
eba
Catar
ebul
ia
gegm
ebis
mo
mzad
ebis
as
gamo
yene
bul
i kv
lev
ebis
da
anal
izis
sa
fuZ-
vel
ze
- mT
avrobi
s da
medii
s ga
ncxa
deb
ebi,
publ
ikac
iebi
da
progn
ozeb
i
- pr
ogr
ameb
is
da
proeq
teb
is
anga
riS
ebi
da
Sefas
ebeb
i
- Se
xved
reb
is
oqm
ebi
- reg
ionu
li
da
adgi
lob-
riv
i xe
lis
ufl
ebeb
i da
ris
kis
qveS
myo
fi
Tem
ebi:
mona
wil
eoba
Sef
aseb
ebSi
da
moni
torin
gSi
- sa
erTaS
oris
o d
a ar
asam
-Tav
robo
orga
nizac
iebi
/sa
mecni
ero d
awes
ebul
ebeb
i:
mona
cem
Ta
Segr
ove
ba, kv
le-
vebi
, ga
nxorcie
leb
is d
a mo
nitorin
gis
xel
Sewy
oba
, Se
saZl
ebl
obe
bis
ganv
iTa-
reb
a
- me
dia
: zust
i in
forma
cii
s droul
ad g
avrcel
ebis
xe
lSe
wyobadanarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201550
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
do
ne,
miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
Sed
egi
3
usa
frTxo
e-bi
s dac
visa
da
katas
trofis
Se
deg
ebis
admi
md
grad
obi
s ku
lturis
gan
vi-
Tar
eba
codni
s,
gana
Tl
ebis
a da
siax
lee
bis
gamo
-ye
nebi
T
FAO
, IO
M, U
ND
P,
UN
ICE
F
ind
ikat
or
ebi
1 sk
ol
is
erovn
ul
i pr
ogr
ama,
sasw
avl
o
masa
leb
i da
mTav
-robi
s da
medii
s mi
er
saga
n-ma
naTl
ebl
o
da
sazoga
doeb
is
cno
bier
ebis
ama
Rl
ebis
kam
pani
a ka
tas
trofis
ris
kis
Semc
ireb
is
Sesa
xeb
2 dia
logi
, kv
lev
a da
DR
R in
-forma
cii
s ga
cvl
a me
cni
ereb
is,
mTav
robi
s da
sxva
dai
nter
ese-
bul
mxa
ree
bs S
oris
saba
zis
o d
one
1
arse
bul
i er
ovn
ul
i pr
ogr
ama
da
masw
avl
ebl
ebis
tren
ingi
s pr
ogr
ama ar
Sei
cav
s ka
tas
tro-
fis
ris
kis
Semc
ireb
is
saki
Txe
bs; ka
tas
trofis
ris
kis
Semc
ireb
is
Sesa
xeb
aras
apro-
gram
o
tren
ing
Roni
sZie
bebi
Se
zRudul
ad
tar
deb
a mT
av-
robi
s,
aras
amTav
robo
orga
-ni
zac
iebi
s da
medii
s mi
er.
2 U
ND
P D
RR
strat
egia
sa
qarT-
vel
osT
vis
(2
009)
, ka
tas
tro-
fis
ris
kis
Semc
ireb
is
saki
Txe
bze
or
Tve
Si
erTxe
l
gama
rTul
i ga
eros
eqsp
erteb
is
Sexv
edreb
i
−pr
ogr
-am
ebis
da
tren
inge
bis
mona
cem
ebi
−an
gariS
ebi
skol
ebSi
ga
tar
ebul
i D
RR
aqt
ivo-
bebi
s Se
saxe
b
−D
RR
Ses
aZl
eb-
lobe
bis
da
Sefas
ebeb
is
anga
riS
ebi
−pr
ogr
ameb
is
da
proeq
teb
is
anga
riS
ebi
da
Sefas
ebeb
i
−ke
rZo
seq
to-
ris
da
medii
s pu
blik
acie
bi
−Zi
riT
adi
sami
nist
roeb
i da
samT
avrobo
uwy
ebeb
i, ga
n-sa
kuTreb
iT
gana
Tl
ebis
a da
mecni
ereb
is s
amin
istro
, ga
rem
os
dac
visa
da
bune
b-riv
i res
urse
bis
sami
nis-
tro
, Sromi
s, j
andac
visa
da
socia
luri
dac
vis
sami
nis-
tro
, so
fl
is
meurne
obi
s sa
mini
stro
, Si
naga
n sa
qmeT
a sa
mini
stro/s
agan
gebo
sit
u-
acia
Ta
marTvi
s dep
artam
en-
ti
da
reg
ionu
li
ganv
iTa-
reb
isa da in
fras
truqt
uris
sa
mini
stro
: xe
lSe
wyoba
da
koordin
acia
, cno
bier
ebis
am
aRl
eba,
inova
cie
bi,
sas-
wavl
o p
rogr
amis
Sem
uSa
veba
da
Semo
Reb
a
−sa
mecni
ero d
awes
ebul
ebeb
i:
kvl
eva
da
ganv
iTar
eba
−
kerZo
se
qtori:
inova
cia
, ax
ali
praq
tik
isa
da
teq
-no
logi
ebis
Sem
oReb
a −
saer
TaS
oris
o o
rga
nizac
ie-
bi
da
aras
amTav
robo
or-
gani
zac
iebi
: in
ova
cii
s da
ganv
iTar
ebis
xe
lSe
wyoba
, Se
saZl
ebl
obe
bis
gaumj
obe
-se
ba
da
ganx
orcie
leb
is
xel
Sewy
oba
. −
Tem
ebi: T
emis
mona
wil
eoba
−
media
: in
forma
cia
da
cno
-bi
ereb
is a
maRl
eba.
FAO
$
1,4
40,0
00IO
M
$
250
,000
UN
DP
$ 1,
013,
000
UN
ICE
F $
500,
000
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 51
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
do
ne,
miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
miz
nebi
1 ar
sebu
li
erovn
ul
i pr
ogr
ama
da
masw
avl
ebl
ebis
tren
ingi
s pr
ogr
ama
Seic
avs
katas
trofis
ris
kis
Semc
ireb
is
saki
Txe
bs;
Sesa
Zleb
lobi
s ga
umj
obe
seba
da
cno
bier
ebis
am
aRl
eba
gan-
saku
Treb
iT b
avSv
ebTan
da
sxva
mo
wyvl
ad j
gufeb
Tan
mim
arTe-
baSi
; ris
kebi
sa da
dac
vis
Se-
saZl
ebl
obe
bis
Sesa
xeb
infor-
macii
s ga
vrcel
eba, ad
amia
nebs
pr
even
ciu
li
Roni
sZie
bebi
s ga
tar
ebaS
i ex
mareb
a
2 sa
mecni
ero wr
eebs
, mT
avroba
s da
samo
qal
aqo
sazoga
doeb
as
Soris
dia
logi
s ga
umj
obe
seba
zrdis
codni
s da
dac
ul
obi
s done
s D
RR –
Tan
mim
arTeb
aSi
Sed
egi
4
katas
trofis
ris
kis
Semc
ireb
a md
grad
i ga
rem
os-
dac
viTi
da
bune
b-riv
i res
urse
bis
marTvi
s gz
iT
FAO
, IA
EA
, U
ND
P,
UN
ICE
F, U
NID
O,
WFP
, WH
O
ind
ikat
or
ebi
1 ga
rem
osd
acvi
Ti
da
bune
briv
i res
urse
bis
marTvi
s mi
Reb
ul
i me
qani
zme
bis
gamo
yene
bis
codna
da
masS
tab
i 2
Tem
ebis
mdgr
adoba
kat
astro-
fis
mim
arT,
maT S
oris
sas
ur-
saTo u
safrTxo
ebis
sak
iTxi
3 ris
kis
Sefas
ebis
da
usa
f-
rTxo
ebis
stan
dar
teb
i in
fra-
struqt
uris
pr
oeq
teb
sa
da
mSen
ebl
oba
Si
4 Se
saba
miso
ba
saer
TaS
oris
o
garem
osd
acvi
T ko
nven
cie
bTan
da
xel
Sekr
ul
ebeb
Tan
−pa
rl
amen
tis
da
pasu
xism
ge-
bel
i orga
noe-
bis
anga
riS
ebi
(sam
inis
troe-
bi, mu
nici-
pal
itet
i).
−ga
rem
os
dac
visa
da
bune
briv
i res
urse
bis
sami
nist
ro
, sa
erTaS
o-
ris
o d
a dono
ri
or-
gani
zac
iebi
s Se
fas
ebeb
i.
−Zi
riT
adi
sami
nist
roeb
i da
samT
avrobo
uwy
ebeb
i, g
ansa
-ku
Treb
iT ga
rem
os
dac
visa
da
bune
briv
i res
urse
bis
sami
nist
ro
, en
erge
tik
is
sami
nist
ro
, so
fl
is
meur-
neobi
s sa
mini
stro
, Sr
omi
s,
jan
dac
visa
da
socia
luri
dac
vis
sami
nist
ro
, Si
naga
n sa
qmeT
a sa
mini
stro
da
re-
gionu
li
ganv
iTar
ebis
a da
infras
truqt
uris
sa
mini
s-tro
: dag
egmv
is da
ganx
or-
cie
leb
is
xel
Sewy
oba
da
koordin
acia
FAO
$ 7
00,0
00IA
EA
$
100
,000
UNDP
$ 1
3,50
0,00
0U
NIC
EF
$ 50
0,00
0U
NID
O
$ 10
0,00
0W
FP
$ 3,
560,
000
WH
O
$
40,
000
danarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201552
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
do
ne,
miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
saba
zis
o d
one
1
garem
osd
acvi
Ti
da
bune
briv
i res
urse
bis
marTvi
s mi
Reb
ul
i me
qani
zme
bis
gamo
yene
bis
codna
da
masS
tab
i 2
mosa
xleo
bis
sasu
rsa
To
usa
f-
rTxo
ebis
ar
sebu
li
mdgo
-ma
reo
ba r
ogo
rc s
ofl
is m
eur-
neobi
s da
infras
truqt
uris
ga
nviT
areb
is S
edeg
i.
3 ar
sebu
li
samS
eneb
lo k
odeq
se-
bi d
a ma
Ti
aRsr
ul
eba
4 Se
saba
miso
ba
saer
TaS
oris
o
garem
osd
acvi
T
konv
encie
b-Tan
da
xel
Sekr
ul
ebeb
Tan
miz
nebi
1 ga
rem
osd
acvi
Ti
da
bune
briv
i res
urse
bis
marTvi
s mi
Reb
ul
i me
qani
zme
bis
gamo
yene
bis
cod-
nis
da
masS
tab
is z
rda
2 mT
avrobi
s
Sesa
Zleb
lobe
bis
gaumj
obe
seba
sa
sursa
To usa
f-
rTxo
ebis
sqe
mebi
s dag
egmv
is d
a ga
nxorcie
leb
is m
imar
Tul
ebiT
3 ka
tas
trofis
ris
kis
Semc
i-reb
is
Sefas
eba
gaTva
lis
wine
-bu
lia
in
fras
truqt
uris
ga
nviT
areb
is
gegm
ebSi
, sa
mSe-
nebl
o
norme
bi
gaumj
obe
se-
bul
ia s
aerTaS
oris
o s
tan
dar
-teb
is S
esab
amis
ad
4 sa
erTaS
oris
o
konv
encie
bTan
da
xel
Sekr
ul
ebeb
Tan
Ses
abam
i-so
bis
doni
s am
aRl
eba
−E
RP s
aer-
TaS
oris
o
xel
Sekr
ul
e-be
bTan
Ses
a-ba
miso
bis
anga
-riS
i
−sa
qarTve
los
mTav
robi
s da
US
AID
-is
Sefas
ebeb
i −
UN
EC
E g
are-
mosd
acvi
Ti
Roni
sZie
bebi
s mi
moxi
lva
−
progr
amis
da
proeq
tis
an
gariS
ebi
da
Sefas
ebeb
i −
ris
kis
faq
-toris
gaT
-va
lis
wine
biT
Seqm
nil
i sa
mSen
eb-
lo k
odeq
si,
stan
dar
teb
i da
urba
nu-
li
dag
eg-
mva
da
maTi
aRsr
ul
eba
−reg
ionu
li
da
adgi
lo-
briv
i xe
lis
ufl
ebeb
i:
DR
R
saWi
roeb
ebis
gan
sazRvr
a da
Tem
ze
daf
uZn
ebul
i pr
o-
eqteb
is
ganx
orcie
leb
a;
maga
liT
ad
wyl
is
marTva
, er
ozii
s da
wyal
did
obi
s pr
even
cia
−U
NE
P,
saer
TaS
oris
o
da
aras
amTav
robo
orga
-ni
zac
iebi
: Se
saZl
ebl
obe
bis
gaumj
obe
seba
da
katas
tro-
fis
da
konf
liq
teb
is pr
e-ve
ncia
sTan
dak
avSi
reb
ul
i Roni
sZie
bebi
s ga
tar
eba.
−ris
kis
qveS
my
ofi
mo-
saxl
eoba
: Tem
is m
obi
liz
eba
da
mona
wil
eoba
, ga
nxor-
cie
leb
a.
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 53
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
do
ne,
miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
Sed
egi
5
katas
trofaz
e rea
gireb
isTvi
s mz
adyo
fni
s ga
-Zl
iereb
a yv
ela
done
ze
FAO
, IO
M, U
ND
P,
UN
FPA
, UN
HC
R,
UN
ICE
F, W
FP,
WHO
ind
ikat
or
ebi
1 U
N s
aTad
arig
o ge
gmeb
is Se
sa-
bami
soba
er
ovn
ul
i rea
gireb
is
gegm
ebTan
da
maTi
gavr
cel
eba
2 ka
tas
trofis
ma
rTvi
s st
ruq-
tureb
i iq
mneb
a er
ovn
ul
done
-ze,
maT
i funq
cio
nireb
a ef
uZn
e-ba
saT
anad
o k
anonm
deb
loba
s da
arse
bul
sab
iujet
o r
esurse
bs
3 iq
mneb
a ka
tas
trofis
ma
rTvi
s sa
koordin
acio
forumi
, Se
x-ve
dreb
i tar
deb
a er
ovn
ul
da
saer
TaS
oris
o d
one
ze
4 tren
inge
bis
tip
i,
rao
den
oba
da
sixS
ire
gans
azRvr
ul
ia da
proces
i pi
lotir
ebul
i5 mn
iSvn
elova
ni sa
mTav
robo
sa
a-ge
ntoeb
i da
orga
nizac
iebi
ef
eqturad
rea
gireb
en
gans
a-ku
Treb
ul
sit
uac
iebz
esa
baz
iso
do
ne
1 ga
nsak
uTreb
ul
si
tuac
iebz
e rea
gireb
is
erovn
ul
i ge
gmis
ga
nxorcie
leb
a (N
ER
P)
da
UN
CT-
is m
ier s
aTad
arig
o g
eg-
mis
dam
tki
ceb
a
2 ga
nsak
uTreb
ul
si
tuac
iebz
e rea
gireb
is s
amTav
robo
erovn
u-
li
gegm
is ga
nviT
areb
is md
go-
mareo
ba
3 Ss
s/sa
gang
ebo s
ituac
iaTa
mar-
Tvi
s dep
artam
enti, er
ovn
ul
i usa
frTxo
ebis
sa
bWo
,
UN
DP
da
UN
saT
adar
igo dag
egmv
is
gund
is m
imdin
are
koordin
ire-
bul
i sa
qmia
nobe
bi
- sa
Tad
arig
o/
erovn
ul
i rea
gireb
is
gegm
ebi
- er
ovn
ul
i usa
frTxo
ebis
sa
bWos
oqm
i da
doku
ment
i -
sako
ordin
a-cio
forumi
s/hu
mani
ta-
rul
i jgu
fis
oqm
ebi, d
o-
kume
nteb
i d
a urTie
rTga
-ge
bis
memo
ran
-dume
bi.
- U
N d
a mT
av-
robi
s ve
b gv
erdeb
i -
kano
nmdeb
lo-
ba, br
Zane
bebi
da
kano
nqve
m-deb
are
aqteb
i -
biujet
is g
a-na
wil
eba.
- va
rjiS
is/s
imu-
lac
iis
da
tren
inge
bis
anga
riS
i -
progr
amis
da
proeq
tis
an
gariS
ebi
da
Sefas
eba
- Zi
riT
adi
sami
nist
roeb
i da
samT
avrobo
uwy
ebeb
i,
gans
akuTreb
iT
erovn
u-
li
usa
frTxo
ebis
sa
bWo
, l
tol
vil
Ta
da
gans
axl
ebis
sa
mini
stro
, Si
naga
n sa
qmeT
a sa
mini
stro/s
agan
gebo
sit
u-
acia
Ta
marTvi
s dep
artam
en-
ti, Sr
omi
s, jan
dac
visa
da
socia
luri
dac
vis
sami
nis-
tro,
garem
os
dac
visa
da
bune
briv
i res
urse
bis
sami
nis-
tro
da
reg
ionu
li
ganv
iTa-
reb
isa
da
infras
truqt
u-
ris
sam
inis
tro
: Sef
aseb
ebi,
rea
gireb
is si
stem
a da
sa-
Tad
arig
o
dag
egmv
a,
koor-
din
acia
da
ganx
orcie
leb
a,
marTva
da
moni
torin
gi
- reg
ionu
li
da
adgi
lobr
ivi
xel
isufl
ebeb
i: s
aTad
arig
o
dag
egmv
a da ga
nxorcie
leb
is
marTva
-
saer
TaS
oris
o da
aras
am-
Tav
robo
orga
nizac
iebi
: si
stem
is g
anvi
Tar
ebis
, ko
or-
din
acii
s da
saTad
arig
o
dag
egmv
is
xel
Sewy
oba
; Se
-sa
Zleb
lobe
bis
gaumj
obe
-se
ba d
a ga
nxorcie
leb
a
- Tem
ebi, g
ansa
kuTreb
iT r
is-
kis
qveS
myo
fi
mosa
xleo
ba;
Tem
is mo
bil
izac
ia da
gan-
xorcie
leb
a
FAO
$ 2
00,0
00IO
M
$ 50
,000
UN
DP
$
505,
000
UNHC
R $
1,10
0,00
0U
NIC
EF
$ 52
5,00
0W
FP
$
45,
000
WH
O
$
60,
000
danarTi a
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201554
Sed
egeb
iin
dik
ato
reb
i, s
abaz
iso
do
ne,
miz
ani
gad
amo
wme
bis
saS
ual
ebeb
ir
iske
bi
da
var
aud
ebi
par
tni
or
ebis
ro
li
ind
ikat
iur
i r
esu
rse
bi
(US$
)
4 tren
inge
bis
saxe
oba
, rao
den
o-
ba d
a si
xSir
e 5
DR
R S
efas
eba
da
saqa
rTve
los
mTav
robi
s an
gariS
i hi
ogo
s sa
moqm
edo
gegm
is
ganx
or-
cie
leb
is Se
saxe
b
(dag
egmi
lia
20
10 w
lis
Tvi
s)
miz
nebi
1 20
13
wlis
aTvi
s das
rul
deb
a er
ovn
ul
i da
saer
TaS
oris
o
gegm
ebis
Ses
abam
isobi
s uzrun-
vel
yofa
2 ka
tas
trofis
ma
rTvi
s ar
se-
bul
i si
stem
ebi
srul
ad fun-
qcio
nireb
s 3
qmed
iTi
koordin
acia
ga
n-sa
kuTreb
ul
si
tuac
iebz
e rea
gireb
aze
pasu
xism
gebe
l
orga
noeb
s da
erovn
ul
da
saer
TaS
oris
o
mona
wil
eebs
So
ris
, reg
ul
arul
i Se
xved
-reb
isa
da
xel
Sekr
ul
ebeb
is
meSv
eobi
T
4 tar
deb
a tren
inge
bi d
a sa
var-
jiS
oeb
i ka
tas
trofaz
e rea
gi-
reb
isaT
vis
mosa
mzad
ebl
ad
5 sa
mTav
robo
uwy
ebeb
is
gans
a-ku
Treb
ul
si
tuac
iebz
e rea
-gi
reb
is
Sesa
Zleb
lobe
bi
da
adam
ianu
ri
res
urse
bi
umj
o-
besd
eba,
qmed
iTi
pol
itik
is,
ope
rat
iul
i me
qani
zme
bis,
geg
-me
bis
da
komu
nika
cii
s me
Sveo
-bi
T
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 55
danarTi bUNDAF saqarTvelo 2011-2015:
moTxovna indikatur resursebze
cxrili 1
moTxovna indikatur resursebze
UNDAF -is Temebis, saagentoebis an programis mixedviT
2011-2015 (aSS dolari).
Tema 1siRaribisSemcireba
Tema 2 demokratiuli
ganviTareba
Tema 3 katastrofis
riskis Semcireba jami
rezidenti saagentoebi
FAO 4,128,000 --- 7,740,000 11,868,000ILO 1,450,000 300,000 --- 1,750,000IOM 4,600,000 300,000 420,000 5,320,000OHCHR 100,000 352,000 --- 452,000UNAIDS 412,500 347,500 --- 760,000UNDP 22,275,000 28,350,000 16,875,000 67,500,000UNFPA 2,700,000 3,050,000 --- 5,750,000UNHCR 19,800,000 9,900,000 3,300,000 33,000,000UNICEF 19,000,000 6,000,000 3,275,000 28,275,000UNIFEM 2,000,000 2,050,000 --- 4,050,000WFP 25,005,000 --- 3,795,000 28,800,000WHO 100,000 100,000
ararezidenti saagentoebi
IAEA 100,000 --- 250,000 350,000ITC 15,000 --- --- 15,000UNCTAD 109,565 --- --- 109,565UNECE 156,000 40,000 --- 196,000UNIDO 150,000 --- 100,000 250,000TOTALS 102,001,065 50,689,500 35,855,000 188,545,565
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201556
danarTi gUNDAF saqarTvelo 2011-2015
monitoringisa da Sefasebis kalendari
UNCT M&E aqtivobebi
kvlevebi
2011 - SRH & HIV kavSirebis swrafi Sefaseba (UNAIDS, UNFPA)- MARPS (IUDs, SWs da MSM) informacia (UNAIDS)- saavadmyofoebis usafrTxoebis winaswari Sefaseba (WHO)- TavSesafris da zemoqmedebis Seswavla (UNHCR)- reproduqciuli janmrTelobis kvlevis dasruleba, mamakacebis re-
produqciuli janmrTelobis kvleva da genderuli da Taobebis kvleva
me-3 talRa (UNFPA)- sazRvris integrirebuli marTvis proeqtis winaswari Sefaseba (UNDP)- meabreSumeobis seqtoris potencialis Sefaseba saqarTveloSi (FAO)
2012 - kibos skriningis programis efeqturobis da daberebis sakiTxebis Ses-
wavla (UNFPA)- sazRvris integrirebuli marTvis proeqtis Sualeduri Sefaseba
(UNDP)2013 - sasamarTlo sistemaze xelmisawvdomobis kvleva (UNDP)2014 - janmrTelobis sistemis muSaobis Sefaseba (WHO)
- ojaxuri Zaladobisa da mozardebis uflebebis kvleva (UNFPA)2015 - RHS/MICS (UNFPA, UNICEF)
monitoringis sistemebi
- perioduli angariSebi gaeros konvenciebis da oqmebis Sesaxeb CRC 2011, CEDAW 2011
- saqarTvelos statistikis samsaxuris monacemebi (saqstati) - HIV/AIDS M&E erovnuli gegma da CarCo (UNAIDS, CCM, NCDC) da NHA,
NASA, HIV/AIDS meTvalyureobis erovnuli sistema (MoLHSA, NCDC)- devnilebsa da daucvel jgufebTan dakavSirebuli monacemebis da
informaciis erovnuli sistemebi (MRA, MoLHSA)- janmrTelobis da jandacvis statistika (NCDC)- municipaluri ganviTarebis gegmebi (UNDP)
Sefasebebi
2011 - saavadmyofos usafrTxoebis Sefaseba (WHO)- SHIELD - ojaxuri Zaladobis prevenciisa da masze reagirebis sistemis
gaumjobeseba saqarTveloSi (UNIFEM)2012 - saqarTveloSi HIV/AIDS Sefasebis sakiTxebze momuSave gaeros jgufi
da programa UNJT, wevri saagentoebi)- qalebi TanasworobisaTvis, mSvidobisa da ganviTarebisaTvis (UNIFEM)
2013 - sazRvris integrirebuli marTvis proeqtis saboloo Sefaseba (UNDP)20142015
mimoxilva
201120122013 - HIV/AIDS moqmedebis erovnuli strategiuli gegma, Sualeduri
mimoxilva (CCM, saministroebi, UN saagentoebi) 20142015
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-2015 57
gegma
UNDAF Sefasebisetapebi
- UNCT -is mier wliuri UNDAF progresis mimoxilva 2011, 2012, 1013 da 1014; UNCT -is wliuri angariSi
- UNDAF -is ciklis dasrulebis Sefaseba 2014 wels.- 2014 wlis UNDAF -is Sefaseba koordinirebuli iqneba aTaswleulis ganvi-
Tarebis miznebis SefasebasTan
M&ESesaZleb-lobis gaum-jobeseba
- monitoringis da Sefasebis SesaZleblobebis gaumjobeseba aisaxeba UNDAF -is programebis da proeqtebis xarvezebis gamosworebiT
- partniorebi monawileobas miiReben treningebSi, samuSao da sakonsultacio
SexvedrebSi monawileobis misaRebad - -UNDAF -is meore Temis- demokratiuli ganviTarebis - mexuTe Sedegis far-
glebSi ganxorcielebuli RonisZiebebi mimarTulia statistikis erovnuli
sistemis gaZlierebisa da misi personalis SesaZleblobebis gaumjobesebi-
saken
- sursaTis uvneblobis monitoringis da gadawyvetilebis miRebis SesaZleblo-
bebis gaumjobeseba dagegmilia 2011 wlisTvis (FAO, MoA).
informa-ciis gamo-yeneba
- gaeros mudmivi koordinatoris wliuri angariSi, MDG Sefaseba, UNGASS an-gariSebi, humanuri ganviTarebis erovnuli angariSebi, perioduli angariSebi
gaeros konvenciebze, samTavrobo programebi da erovnuli samoqmedo geg-
mebi, gaeros saagentoebis wliuri da orwliani mimoxilvebi, angariSebi da
samuSao gegmebi.
- informacia gamoyenebuli iqneba saerTaSoriso mimarTvebisaTvis da
donorebis angariSebisTvis
- informaciis gavrceleba, (magaliTad: konferenciebze, samuSao Sexvedrebze),
debatebis organizeba da politikis ganviTareba
partnio-rebis saqmi-anoba
- statistikis erovnuli samsaxuri (saqstati) atarebs regularul kvlevebs
da aqveynebs statsitikur angariSebs sakiTxebis farTo speqtris Sesaxeb,
maT Soris: Sinameurneobebis Semosavali da xarji, dasaqmeba, saarsebo mini-
mumi, fasebis indeqsi, mSp, vaWroba, FDI, xelfasebi, fiskaluri da finansuri
informacia, mSenebloba, ganaTleba, soflis meurneoba, sasamarTlo, mo-
saxleoba da sasursaTo usafrTxoeba; monacemebi ganTavsebulia saqstatis
veb-gverdze da statistikur weliwdeulSi
- NCDC statistikuri weliwdeulebi da erovnuli angariSebi jandacvis Ses-
axeb.
- parlamentis, saxalxo damcvelis, kontrolis palatis da iuridiuli samsax-
urebis wliuri angariSebi - saministroebi da ganxorcielebis procesis monawile partniorebi, magali-
Tad: WB da EU, afaseben (xSirad erToblivad) ganxorcielebul programebs
- partniori adgilobrivi da saerTaSoriso arasamTavrobo da samoqalaqo
sazogadoebis organizaciebi regularulad atareben kvlevebs da Sefasebebs
danarTi g
gaeros gegma ganviTarebis xelSewyobisTvis – 2011-201558
www.ungeorgia.ge