Žurnāls Sports46

SPORTO VESELS!

Jau pagājušajā gadsimtā tika no-skaidrots un daudzos zinātniskos pētījumos pierādīts, ka attīstītu valstu iedzīvotāju veselība galveno-

kārt ir atkarīga no veselīga dzīvesveida, kura svarīga sastāvdaļa ir optimāla fizis-kā aktivitāte jeb fizisko vingrinājumu iz-mantošana veselības nostiprināšanai un saglabāšanai. 21. gadsimtā veselīga dzī-vesveida nozīme veselības nostiprināša-nā un slimību profilaksē, it īpaši, — fizis-kās aktivitātes nozīme, turpina pieaugt. Iedzīvotāju saslimstības un mirstības struktūrā dominējošās ir neinfekciozās slimības, kuru profilaksē veselīgam dzī-vesveidam ir izšķiroša nozīme. Pasaules veselības organizācijas (PVO) 2002. ga-da ziņojumā minēts, ka 60% visu nāves gadījumu un 47% visu slimību gadījumu pasaulē iemesls ir tieši neinfekciozās sli-mības. PVO prognozē, ka līdz 2020.ga-dam šie skaitļi varētu attiecīgi pieaugt līdz 73% un 60%. Attīstītajās valstīs šie rādītāji ir ievērojami augstāki. Latvijas ie-dzīvotāju veselības rādītāji saskaņā ar PVO galvenajiem tautas veselības vēr-tēšanas kritērijiem, piemēram, jaundzi-mušo paredzamais mūža ilgums, ir vie-ni no vissliktākajiem, salīdzinot ar citām attīstītajām valstīm. Saslimstības un mir-stības rādītāji Latvijā ir vieni no augstā-kajiem vai visaugstākie, piemēram, mir-stība no sirds un asinsvadu slimībām. 54,9% visu nāves gadījumiem nāves cē-lonis Latvijā ir sirds un asinsvadu slimī-bas. Standartizētā mirstība (līdz 64 gadu vecumam) no sirds un asinsvadu slimī-bām Latvijā ir trīs reizes augstāka nekā vidēji Eiropas Savienības valstīs un aug-stākā Baltijas valstīs (1., 2).

Viens no galvenajiem augsto saslim-stības un mirstības rādītāju cēloņiem ir nepietiekama fiziskā aktivitāte. Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, ir viena no vis-zemākajām. Pēdējos gados Latvijas ie-dzīvotāju fiziskā aktivitāte pazeminās. 2012. gada aptaujas rezultāti rāda, ka ar fiziskiem vingrinājumiem, tas ir, —

Voldemārs ARNIS

FIzISkā AkTIVITāTE VESELun SLIMīBu PRoFILAkSē 21.

vismaz 30 minūtes 2 līdz 3 reizes ne-dēļā un biežāk, kopumā nodarbojas tikai 28,8% (30,8% vīriešu un 26,8% sievie-šu), kas ir ievērojami mazāk kā 2010. gadā — 39,9% respondentu (45,3% vīrie-šu un 34,7% sieviešu). Par mazkustīgu dzīvesveidu liecina arī respondentu atbil-des uz jautājumu par brīvā laika pavadī-šanas paradumiem. 49,1% (2010. ga-dā — 41,6%) vīriešu un 49,6% (41,4%) sieviešu brīvo laiku pārsvarā pavada la-sot, vai skatoties televizoru. Kopumā ti-kai 33,2% (2010. gadā — 42,1%) res-pondentu atzīmē, ka brīvo laiku pavada pastaigājoties vai, braucot ar velosipēdu, 14,4% (13,2%) — nodarbojoties ar fizis-kiem vingrinājumiem. Analizējot pa vecu-ma grupām, mazkustīgs brīvā laika pava-dīšanas veids ar vecumu pieaug (3).

21. gadsimtā turpina samazināties fi-ziska darba īpatsvars un palielinās pasī-vas atpūtas laiks, jo:

arvien vairāk stundu katru dienu cil-• vēki atrodas mazkustīgā, sēdošā stā-voklī gan mācību iestādēs un darba-vietās, gan arī mājās pie datoriem, televizoriem, viedtālruņiem;

21. gadsimtā ievērojami pieaug maz-• kustīga, sēdoša dzīvesveida un dar-ba īpatsvars;arvien mazāk cilvēki pārvietojas kā-• jām, jo arvien vairāk sēž ērtos sēdek-ļos komfortablās automašīnās.21. gadsimtā ļoti strauji pieaug zi-

nātnisku pētījumu skaits par fizisko vin-grinājumu nozīmi veselības nostiprinā-šanā un slimību profilaksē. 2001. gadā zinātnisko publikāciju, kurās minēti vār-di “fiziskā aktivitāte” vai “fiziskie vingri-nājumi”, skaits pārsniedza 50 000, bet 2006. gadā — jau 250 000 (4).

Lietojot pareizu uzturu, nodarbojo-ties ar sportu un uzturot normālu ķerme-ņa masu visa mūža garumā, var novērst līdz 80% koronārās sirds slimības gadī-jumu, līdz 90% — 2. tipa cukura diabē-ta gadījumu, kā arī novērst trešdaļu vē-ža gadījumu (5).

2004. gadā PVO apstiprināja uztu-ra, fiziskās aktivitātes un veselības glo-bālo stratēģiju, sasaistot kopā prioritā-ras lietas, kas visvairāk ietekmē visas sabiedrības veselību — fizisko aktivitā-ti un uzturu. Uzsvērts, ka mazkustīgums

Voldemārs ARNIS

Dr. Biol., asociētais profesors,

RSu Sporta, uztura un pedagoģijas katedras vadītājs,

studiju programmas “Veselības sporta speciālists” vadītājs,

Latvijas Veselības un fitnesa asociācijas valdes loceklis,

Vaļasprieki: aktīva atpūta ar ģimeni, dārzkopība

46

Žurnāls Sports 47

VESELīBAS noSTIPRInāšAnā ē 21. GADSIMTā

kvalitātes paaugstināšanas līdzeklim. Visplašāk izplatītā rekomendācija par fi-zisko aktivitāti 20. gadsimta beigās bi-ja “Veselības nostiprināšanai visu vecu-mu cilvēkiem nepieciešams veltīt laiku vidējas intensitātes fiziskai aktivitātei (piemēram, ātrai soļošanai) vismaz 30 minūtes dienā. Šo aktivitāti vēlams pa-pildināt ar spēka vingrinājumiem divas reizes nedēļā” (6).

Ņemot vērā fiziskās aktivitātes sama-zināšanos darba laikā un pasīvas atpūtas laika palielināšanos, palielinātas ķermeņa masas un aptaukošanās straujo izplatību, ieteikumi par fizisko aktivitāti jau 21. gad-simta sākumā mainījās. 2002. gadā divu starptautisku sanāksmju dalībnieki nonā-ca pie kopīga viedokļa par rekomendēja-mo fizisko aktivitāti ķermeņa masas pa-lielināšanās novēršanai, — 45 līdz 60 min. mērenas intensitātes fiziskā aktivitā-te katru vai gandrīz katru dienu (7).

2010. gadā PVO izstrādāja un publi-cēja globālās rekomendācijas fiziskai ak-tivitātei visām vecuma grupām, taču pre-tēji PVO un citu ar veselības veicināšanu saistīto organizāciju rekomendācijām — palielināt fizisko aktivitāti Latvijā, iedzī-votāju fiziskā aktivitāte samazinās (3., 8). Latvijas iedzīvotāju fiziskā aktivitāte ir viszemākā Eiropas Savienības valstīs un viena no viszemākajām visās valstīs. Jāņem vērā arī, ka liela daļa cilvēku, kas nodarbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, dara to nepietiekami un no veselības vie-dokļa — neefektīvi.

Latvijas iedzīvotāju zināšanas par fi-zisko vingrinājumu nozīmi veselības no-stiprināšanā un slimību profilaksē ir ļoti vājas. Vienā no pētījumiem konsta-tēts, ka 27,3% iedzīvotāju, kuri neno-darbojas ar fiziskiem vingrinājumiem, uzskata, ka nav nepieciešams nodar-boties ar fiziskiem vingrinājumiem, bet 21,8% uzskata, ka nodarboties ar fizis-kiem vingrinājumiem neļauj pašreizējais veselības stāvoklis (9). Latvijas iedzī-votājus par šiem jautājumiem nepietie-kami izglīto sporta skolotāji un treneri, kā arī ārsti un citi medicīnas un vese-lības aprūpes darbinieki. Cilvēkiem ar nepietiekamu fizisko aktivitāti tikai 7,1% gadījumu ārsts ir ieteicis fiziskās akti-vitātes līmeni palielināt, medmāsa šā-du rekomendāciju devusi 0,7% gadīju-mu (3).

Šie fakti un ieteikumi liek aizdo-māties arī mums. Jā, mums Latvijā ir daudz augstas klases sportistu; mēs pamatoti varam lepoties ar sa-sniegumiem da žādos sporta veidos, bet kā ir ar kustību aktivitātēm ikdie-nā, kustību aktivitāšu mērķis nav rezul-tāts sacensībās? Vai kopumā sabiedrī-bai ir pietiekamas zināšanas par fizisko vingrinājumu nozīmi un to pielietoša-nu veselības nostiprināšanai un dažā-du slimību profilaksei? Un, — galu galā — vai mums pietiek gribas un iespē-ju vienkārši katru dienu nodarboties ar kustību aktivitātēm savas veselības uz-turēšanai? ©

Informācijas avoti:I. Gavare, D. Mozgis, G. Rozentāle, M. Štāle, J. Skrule. Latvijas iedzīvotāju veselība. Slimību profilakses un kontroles centrs, Rīga, 2012. 1.

European Health for All Database (HFA—DB), WHO. URL: http://data.euro.who.int/hfadb/ Skatīts int. 27.12.2013. 2.

I. Pudule, D. Grīnberga, B. Velika, A. Villeruša. Latvijas iedzīvotāju veselību ietekmējošo paradumu pētījums 2012. Slimību profilakses un kontroles centrs, Rīga, 2013. 3.

McArdle W. D.. Exercise Physiology: energy, nutrition and human performance. Philadelphia, 2007, 1068 p.4.

Diet, nutrition and the prevention of chronic diseases. Report of a joint WHO/FAO expert consultation, 28 January — 1 February 2002, Geneva. 5.

Physical activity and health: a report of the Surgeon general. Atlanta, GA, US Department of Health and Human Services, Centers for Disease Control and Preven-6.

tion, National Center for Chronic Disease Prevention and Health Promotion, 1996.

Veight control and physical activity, Lyon, International Agency for research on Cancer, 2002 (IARC Handbooks of Cancer Prevention, Vol.6)7.

Global Recommendations on Physical activity for Health (WHO 2010). 8.

Latvijas iedzīvotāju sportošanas paradumi. Latvijas iedzīvotāju aptaujas rezultāti. Tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS, Rīga, 2007. 9.

un neveselīgs uzturs ir galvenie neinfek-ciozo slimību izraisošie faktori, iekļaujot sirds un asinsvadu slimības, 2. tipa cu-kura diabētu, atsevišķas vēža formas, tā būtiski iespaidojot globālo slimību, inva-liditātes un mirstības rādītājus.

Lai kompensētu fiziskās aktivitātes samazināšanos darba un mācību laikā un hipodinamijas negatīvo ietekmi uz veselību, PVO un citas ar veselības vei-cināšanu saistītas organizācijas iesaka arvien lielāku uzmanību pievērst fizis-kām aktivitātēm kā efektīvam sabied-rības veselības uzlabošanas un dzīves

47

Žurnāls Sports48

SPORTO VESELS!

Sports un kustību aktivitāte — cik svarīgi tas ir mūsu dzīvē, kā veidojas attieksme pret to ik-dienā un kas ir tie mazie “puz-

les” gabaliņi, lai vienotā ikdienas darbu formulā būtu arī kustību aktivitāte?

Kārlis Ulmanis, 1936.gadā dibinot Latvijas Fiziskās kultūras un sporta komi-teju, sportam un kustību aktivitātei piešķī-ra valstisku nozīmi un vērienu, sacīdams: “Sports ir visā pasaulē atzīts līdzeklis audzināt sportistus un caur viņiem vi-sā tautā drosmi, spēku, apķērību, dzelzs gribu, izturību un neatlaidību. Un viss tas ir disciplinētā formā — stiprinot go-daprātu, taisnīgumu un pienākuma apzi-ņu pret uzdevumu, saviem biedriem, vie-nību un biedrību. Še ir dīglis šīm labām īpašībām, attiecinot to uz lielāku vienību — savu tautu un valsti!” Kas ir mainījies, kā tas izpaužas mūsdienās un kā saskan ar sporta izaugsmes iespējām? Latvijas Sporta veterānu savienība (LSVS), izvērtē-jot sporta procesu norisi valstī, aktualizē vairākus jautājumus:

Kāpēc patlaban valsts sporta dzīves vadība ir tik nemanāma?

Kas kopumā atbild par sporta proce-siem valstī?

Kāpēc sporta un kustību aktivitāšu darbs skolās un augstskolās ir aizgājis pašplūsmā un kur palikusi skolu un augst-skolu sporta sacensību sistēma un tradī-cijas, kas ikvienam ļautu izpausties spor-tā, bet nevis uz ielas vai datorspēlēs?

Kāpēc pazeminās bērnu, pusaudžu un jauniešu fiziskās sagatavotības rādītāji?

Kāpēc tik inerti attīstās sporta objek-ti brīvā dabā, ko ikviens iedzīvotājs varē-tu izmantot savas veselības uzlabošanai un brīvā laika aktivitātēm bez maksas vai par simbolisku maksu — veselības takas, peldvietas, veloceliņi, brīvpieejas laukumi?

Lai rosinātu iedzīvotāju interesi par fiziskām aktivitātēm un sekmētu izprat-nes par veselīgu dzīvesveidu veidošanos, LSVS sadarbībā ar Veselības ministri-ju ir sagatavojusi ieteikumus visām ie-dzīvotāju grupām, tos apvienojot vienotā “Veselīgas nācijas veidošanas program-mā”. Ir sagatavots programmas paraugs ar vairākiem pielikumiem par kustību re-žīmu un uztura ieteikumiem, kā arī piere-

Daumants ZNATNAJS, Rita JUMIĶE

Rita JUMIĶE

Rīgas Vingrošanas skolas struktūrvienības vadītāja,

LVFkI absolvente,

LSVS ģenerālsekretāre,

Latvijas olimpiskās akadēmijas senāta locekle,

Vaļasprieki: sporta, kultūras pasākumi, ceļojumi, grāmatu lasīšana

Daumants ZNATNAJS

Latvijas sportā kopš 1949.gada,

Latvijas Sporta veterānu savienības prezidents kopš 1996.gada,

Latvijas PSR Fiziskās kultūras un sporta komitejas priekšsēdētājs (1980.—1986.),

Fiziskās kultūras un sporta Valsts komitejas priekšsēdētājs (1986.—1990.),

Akreditēts 5 olimpiskajās spēlēs

VESELīBA un kuSTīBA Ikdzes materiāli sekmīgai sporta darbībai. Lai arī dažādu teorētisko materiālu pie-dāvājums ir visai plašs, tomēr līdz reālai darbībai bieži vien pietrūkst kāds mazs impulss, ideja vai atbalsts, ko ceram sniegt šajā rakstā.

Vispirms — ieteicamais kustību re-žīms! Veselība un kustības ir savstarpē-ji saistītas, jo pietiekams kustību apjoms nodrošina labu pamatu organisma fiziolo-ģisko procesu norisei. Tātad — jo vairāk, jo labāk? Ne vienmēr... Mums katram ir savas individuālās iezīmes, un katrs mēs esam atšķirīgi, taču der atcerēties par katrai vecuma grupai ieteicamo fizisko ak-tivitāšu jeb kustību minimumu (Pasaules Veselības Organizācija, 2010).

5 — 12 gadu vecumā vēlama 90 mi-nūšu fiziskā aktivitāte (tajā skaitā, — arī kustību rotaļas) ne mazāk kā piecas die-nas nedēļā.

13 — 17 gadu vecumā meitenēm nepieciešami vismaz 11 000 soļu die-nā, bet zēniem — 13 000 soļu dienā. Tātad — kopumā vēlamais fizisko aktivi-tāšu ilgums ir 60 minūtes — ne mazāk kā piecas dienas nedēļā. Ieteicamas or-ganizētas fiziskās aktivitātes nodarbības vismaz trīs reizes nedēļā. Laba ir jebkura fiziskā aktivitāte, kuras laikā tiek nodar-binātas vairākas muskuļu grupas, tas ir, — sporta spēles (volejbols, futbols, te-niss, basketbols u.tml.), soļošana, skrie-šana, vingrošana, peldēšana, slēpoša-na, dejošana, dažādas rotaļspēles un citi kustību aktivitāšu pasākumi.

18 — 64 gadu vecumā minimālā vēlamā ikdienas fiziskā aktivitāte ir 30 minūtes katru dienu, bet ne mazāk kā piecas dienas nedēļā. Ja ir palielināts ķermeņa svars, fiziskās aktivitātes ne-pieciešams veikt palielinātā apjomā. Vērtējot kustību aktivitāti soļu izteiks-mē, nepieciešami vismaz 8500 soļu die-nā. Ieteicami ir jebkuri kustību aktivitā-tes veidi, ieskaitot sporta spēles, kuras ir emocionāli aizraujošas, taču, pieaugot gadu skaitam, prioritāri vērtējami ciklis-kie aerobās aktivitātes veidi — skrieša-na, riteņbraukšana, slēpošana, peldēša-na un tamlīdzīgi.

Vairāk nekā 65 gadu vecumā vēlamas vismaz 30 minūšu fiziskās aktivitātes mē-renā intensitātē piecas dienas nedēļā ar

uzsvaru uz aerobām aktivitātēm, musku-ļu stiepšanas vingrinājumiem un līdzsvara treniņa aktivitātēm. Fizisko aktivitāšu ap-joms — vismaz 8500 soļu dienā, to reali-zējot jebkuros individuāli piemērotos spor-tošanas veidos. Šajā vecumā cilvēkiem ar sliktu mobilitāti vajadzētu veikt arī tādas fiziskās aktivitātes, kuras uzlabo līdzsvaru, iesaistot plašas muskuļu grupas savstar-pējas koordinēšanas procesā. Nodarbību atsākšanas vai slodzes paaugstināšanas gadījumā, lai samazinātu risku balsta un kustību aparāta traumām, pastiprināta uz-manība jāpievērš mērenai un pakāpenis-kai slodzes paaugstināšanai.

Vēl viens būtisks faktors veselības uzturēšanai ir uzturs. Lai arī uztura para-dumi ir visai atšķirīgi un tie bieži vien ir izveidojušies ģimenes dzīvesveida un tra-dīciju ietekmē, tomēr der atcerēties da-žus vispārzināmus, bet aizvien aktuālus ieteikumus, kuri katru dienu palīdzēs jus-ties moži un spēka pārpilni:

48

Žurnāls Sports 49

Dažādojiet savu uzturu katru dienu!1. Vairākas reizes dienā uzturā lietojiet 2. graudaugu produktus vai kartupeļus!Katru dienu uzturā lietojiet dažādus 3. dārzeņus un augļus, vēlams, — svai-gus un Latvijā audzētus.Uzturā vairāk lietojiet zivju un pākšau-4. gu, bet mazāk — dzīvnieku valsts iz-celsmes produktus!Kontrolējiet tauku daudzumu uzturā!5. Kontrolējiet cukura daudzumu uzturā!6. Kontrolējiet sāls daudzumu uzturā!7. Regulāri lietojiet uzturā piena produk-8. tus ar zemu tauku saturu!Gatavojot ēdienus, ievērojiet pārtikas 9. drošuma un higiēnas nosacījumus!Regulāri sekojiet līdzi savam ķermeņa 10. masas indeksam!Ir izstrādātas vairākas metodes, kā no-

teikt, vai ķermeņa masa ir auguma garu-mam atbilstoša. Viena no šādām vienkār-šām metodēm ir ķermeņa masas indeksa (ĶMI) aprēķināšana (Ķermeņa masa kilo-gramos tiek dalīta ar auguma garuma iz-teiksmes metros reizinājumu kvadrātā):

ķermeņa masa kilogramosĶMI = ----------------------------------------------------------------- auguma garums (m) 2

Svars ir normāls, ja ķermeņa masas indekss vīriešiem ir 20 — 25, bet sievie-tēm no 19 līdz 24. Ja masas indekss ir ze-māks, tas norāda, ka svars ir pārāk mazs, bet augstāks masas indekss savukārt norā-

da uz lieko svaru. Ja indekss ir virs 30, pa-stāv liela iespēja saslimt ar sirds un asins-vadu un citām slimībām. Rekomendācijas veselībai izstrādātas, pamatojoties uz Pasaules Veselības Organizācijas (PVO, 2010) Globālās stratēģijas vadlīnijām par fiziskajām aktivitātēm saistībā ar iedzīvo-tāju vecuma grupu iedalījumu un Latvijas Veselības ministrijas Slimību profilakses un kontroles centra Veselības veicināša-nas nodaļas ieteikumiem (http://www.spkc.gov.lv/tavai-veselibai/).

Sekmīgi sportā un mācībās!

Lai arī cik zinoši un pieredzes bagāti mēs esam, tomēr visbūtiskākais ir pats darbības process. Cik daudz labu domu un atziņu mēs dzīvē nemaz nerealizējam, lai gan apzināmies to nozīmīgumu? Kad vei-dojas attieksme pret kustību aktivitāti un notiek veselīga dzīvesveida paradumu vei-došanās, īpaši nozīmīgs ir zinošs un aiz-raujošs skolotājs vai treneris, kurš sportā un kustību aktivitātē palīdz saskatīt ko vai-rāk par vienkāršu nodarbību vai treniņu.

Savā pieredzē dalās Rīgas 93.vidus-skolas sporta skolotāja Iveta Balode: „Ir patīkami būt veselam un stipram cil-vēkam! Lai saglabātu un uzlabotu savu veselību visai savai turpmākajai dzīvei, ir jānovērtē kustību nozīme un nepie-ciešamība ikdienā jau tagad! Tas ir at-karīgs tikai no mums pašiem! Visa tā

IkDIEnAS FoRMuLāpamatā ir pacietīgs, neatlaidīgs un inte-resants darbs ar bērniem, pusaudžiem un jauniešiem, radot viņos pozitīvu attieksmi pret sportu un veicinot izpratni par fizisko aktivitāšu nepieciešamību.

Daba ir apveltījusi bērnus ar neiz-smeļamu enerģiju jau no pirmajām dzī-ves dienām, un augsta kustību akti vitāte tikai apliecina bērna veselīgumu. Viņi ir spējīgi aktīvi kustēties pat astoņas stun-das dienā, un neļaut bērnam kustēties nozīmē tikai vienu — to nogurdināt. Tieši tāpēc skolā, kurā skolēni pārsvarā pa-vada dienas trešo daļu, ir jārada lielā-ka iespēja nodarboties ar fiziskajām ak-tivitātēm, un tas attiecināms ne tikai uz sporta stundām, bet arī ārpus tām!

Vairāk nekā 25 gadus strādājot par sporta skolotāju, varu teikt, ka pats sva-rīgākais mācību darba procesā ir apzi-nāti, mērķtiecīgi un aktīvi panākt visu iesaistīto pušu (skolēnu, skolotāju, tre-neru, administratoru un vecāku) mijiedar-bību un aktīvu līdzdarbošanos!”

Lai veicinātu skolēnu vēlmi iesaistī-ties daudzveidīgu sporta aktivitāšu apgu-vē, ir nepieciešama laba sporta bāze, kā arī kvalitatīvs un daudzveidīgs inventārs un radoša pieeja tā visa izmantošanā. Savukārt kā interesantas darba formas, kuras sekmē skolēnu iesaistīšanos sko-las sporta dzīvē, var minēt:

interešu izglītības nodarbības;• dažādus sporta spēļu turnīrus;• “Sporta dienas”;• “Laimīgās dienas”;• garo starpbrīžu aktivitātes;• galda spēles;• izbraucienus uz sporta bāzēm; • dalību dažādās valsts un novada sa-• censībās un sporta svētkos;aerobikas sacensības;• slidotavas apmeklējumu; • skolēnu un skolotāju draudzības spē-• les;dalību dažādos sporta šovos — “ZZ • čempionāts”, “Lielā balva”, “Skrie nam sportot”, “Maximas maratons”, “Nordea maratons”, “Ghetto basketbols”;skolnieku — sporta laureātu pasāku-• mu.Lai sekmes un izdomas bagāta darbī-

ba, iekļaujot sportu un kustību aktivitātes mūsu ikdienā! ©

2013. gads. Turīnas Pasaules sporta veterānu spēļu finālsacensību Latvijas dalībnieku godināšana

49

Žurnāls Sports50

SPORTO VESELS!

“Neskati vīru no cepures!”, — bieži dzirdēts tautas sakāmvārds, kurā ir tikai daļēja taisnība. Kāpēc?

2007. gadā Latvijas Olimpiešu klu-ba prezidente un medicīnas zinātņu dokto-re Inese Jaunzeme izstrādāja pilotprojektu “Stipra un vesela mugura.” Projekta ietva-ros 500 skolēnu no 11 Latvijas skolām vei-ca antropometriskos muguras mērījumus.

“Rādītāji ir vienkārši kritiski — piekt-daļai bērnu bija vērojamas stājas problē-mas! Vairumā gadījumu tika konstatēta asimetriska stāja vai funkcionālie stājas traucējumi, kurus varētu novērst ar parei-zu un regulāru vingrošanu,” norādīja Inese Jaunzeme.

Projekta realizēšanā tika izvirzīti vairāki stājas mācības uzdevumi:

1. Visiem bērniem, arī tiem, kuri nepie-dalās sporta stundās, veidot pareizu stājas stereotipu un tādējādi veicināt normālu mu-guras attīstību.

2. Ar īsām kustību pauzītēm, kas aktivi-zē asinsriti un elpošanu, pārtraukt ilgstošo sēdēšanas režīmu stundās, atjaunot uzma-nību mācību priekšmetam.

3. Pareizas bērnu stājas veidošanā ie-saistīt viņu vecākus, lai akcentētu pareizas stājas un muguras nozīmi bērna veselībā.

4. Praktisko stājas mācības realizēšanu klasē un vecāku iesaistīšanu uzticēt klašu audzinātājiem vai priekšmetu skolotājiem.

5. Ar sporta skolotāju palīdzību daudz-veidot kustību pauzītes un veidot skolā tā-du pedagogu grupas, kas paši nodarbojas ar veselības vingrošanu.

6. Radoši izmantot kustību pauzītes priekšmeta ilustrēšanai, elpošanas vingri-nājumiem, stājas estētisko novērtējumu at-spoguļot zīmējumos.

Rezultāti

Pilotprojekts sākās ar skolotāju teorē-tisko un praktisko apmācību. Pateicoties Rīgas Stradiņa universitātes lektoru un Olimpiešu kluba biedru atsaucībai, tika iz-veidota interesanta un saturā bagāta mā-cību programma, kurā bija ietverti jautāju-mi par mugurkaula attīstības posmiem, par iespējamām novirzēm, par kustību nozīmi mugurkaula attīstībā un veselības uzturē-šanā, par pareizu stāju un pareizu elpoša-

nu, par līdzsvara vingrinājumu pielietoša-nas iespējām. Praktiskās nodarbības tika plānotas ar tādiem vingrinājumiem, kurus iespējams veikt klasē, aptverot arī stājas un kustību izpildes psiholoģisko aspektu tēmas. Visi, kas iesaistījās projektā, sa-protot situācijas nopietnību, godprātīgi da-lījās savā pieredzē.

Pilotprojekts startēja 2006. gadā. LR Izglītības un zinātnes ministrija atbalstīja priekšlikumu, apstiprināja sagatavoto mācī-bu programmu, un 2009.gadā tika apkopo-ti trīs gadu darba rezultāti: skolēnu muguras antropometriskie mērījumi un pedagogu pār-skati par padarīto darbu (vairāk nekā 100 Latvijas skolu).

Mūsu pieņēmumi par stājas uzlaboša-nos apstiprinājās, un pedagogu interese un pašaizliedzīgais darbs deva ļoti interesan-tus novērojumus. Kustību pauzītes 2 līdz 5 minūtes mācību stundas vidū uzlaboja bēr-nu pašsajūtu, pieauga mācīšanās kvalitāte, mazkustīgākie bērni ar lielāku prieku devās uz sporta stundām. Kad pauzītes “iegājās” skolēnu mācību stundu ieradumos, bērni paši atgādināja, ka pienācis laiks pauzītei. Spēja pašiem novadīt pauzīti ar savu vingri-nājumu izveidi veicināja izpratni un vēlēša-nos labi apgūt kustības.

Bērnu zīmējumi pirmā pusgada beigās parādīja, ka skolotājiem izdodas pilnībā iz-skaidrot veselas muguras un pareizas stā-jas nozīmi. Arī dažādas pedagogu viltībiņas, piemēram, stājas dežuranta nozīmēšana, veicinot bērnos radošu pieeju un iniciatīvu, labas stājas ievērošanu pārvērš interesan-tā rotaļā.

2009. gadā, balstoties uz projektā ie-gūto pieredzi, LR IZM jaunajā sākumsko-lu programmu projektā tika ieteikta kustību pauzīšu iekļaušana mācību procesā ar nolū-ku uzlabot skolēnu stāju.

Varam būt apmierināti par kustību pau-zīšu atzīšanu, patiesībā, — par pauzīšu reabilitāciju. Projekta otrā sastāvdaļa — stāja, tās novērtēšana, uzmanīšana un iz-vērtēšana pieskaras daudz nopietnākai problēmai, proti: neapstrīdamiem novēro-jumiem, ka, bērnu fiziskā attīstība mūsdie-nās ir ievērojami vājāka nekā pagājušā gad-simta vidū. Stājas asimetrija var būt slikts paradums, ko ietekmē ilgstoša sēdēšana un vāja muskulatūra. Neatlaidīgi pieprasot labu stāju un daudz vingrinoties, bērnu stā-

Inese ĻUBINSKA

Inese ĻUBINSKA

LSPA vingrošanas katedras viesdocente,

SIA “olimpiskais sporta centrs” Peldbaseina nodrošinājuma daļas vadītāja,

Aerobikas trenere

nELIELS IESkATS STāSTā

ja normalizējās. To novērojām arī atkārto-ti, pēc trim gadiem, izmērot to skolēnu stā-ju, kuri piedalījās projektā. Tomēr ne visiem bērniem šādi izdevās stāju uzlabot, jo slik-tas stājas iemesls var būt ne tikai uzvedī-bas paradums. Turklāt, jo savlaicīgāk pat sīkas asimetrijas tiks ievērotas un labotas, jo labāks būs iznākums.

Pilotprojekta mērķis — aktualizēt stājas problēmas — tika izpildīts, jo šodien visi pi-lotprojekta uzdevumi atspoguļojas valsts pa-matizglītības standartā.

Lai būtu vieglāk atcerēties, kādas pa-matzināšanas nepieciešamas pareizas stā-jas novērtēšanai, ieskats dažos terminos:

Stāja ir pierasta ķermeņa poza nepie-spiesti stāvošam cilvēkam, kuru viņš ieņem bez liekas muskuļu piepūles jeb līdzsvara stāvoklis starp ķermeņa muskuļu spēkiem un zemes gravitācijas spēku.

Pareiza stāja tiek definēta kā musku-ļu un skeleta līdzsvarots stāvoklis, kas pa-sargā ķermeņa segmentus un locītavas no pārslodzes, mikrotraumām un deģeneratī-vi distrofisku pārmaiņu rašanās, tā nodro-šinot optimālu muskuļu darbu un maksimā-lu komfortu krūškurvja un vēdera dobuma orgāniem.

Muskuļus, kuri palīdz noturēt ķermeni vertikālā stāvoklī, sauc par posturālajiem muskuļiem (muguras iztaisnotājmuskulis, ikru muskulis, apakšējais aizmugurējais zo-bainais muskulis un citi).

Muskuļus, kuri veic pozas maiņas, sauc par fāziskiem muskuļiem (lielais gūžas mus-kulis, taisnais vēdera muskulis, vēdera iek-šējais un ārējais slīpais muskulis un citi).

Ir ļoti daudz un dažādi vingrojumi un vin-grinājumu kopumi ar priekšmetu un bez, kā arī dažādām vecuma grupām. Taču dažus no tiem derētu gan īpaši iegaumēt, gan arī ikdienā izpildīt. ©

50

Žurnāls Sports 51

ā PAR STāju

Informācijas avoti:www.sports.lv Nr: 2121.

www.test.lvok.lv2.

www.nesap.lv3.

www.visc.gov.lv, metodiskais materiāls — stājas 4.

vingrinājumi pirmsskolā un sākumskolā.

STĀJAS VINGROJUMI

1. s. st. — stāja

ar muguru pret

atbalstu, gumijas

bumba — aiz mugu-

ras jostas daļā, kā-

jas — gurnu platu-

mā, rokas — lejā;

1 — izpildīt pietupie-

nu, rokas — aug-

šā, izelpa;

2 — s. st., ieelpa.

ATKĀRTOJUMU SKAITS — 3 sērijas,

katrā — 10 reizes.

ATZIŅA — atkārtoju-

mu skaits var tikt

mainīts pēc trenera/

sporta skolotāja ie-

skatiem un atbilstoši

bērna/sportista fizis-

kajai sagatavotībai.

UZMANīBU! —

drīkst izmantot tikai

gumijas bumbu!

2. s. st. — stāja

uz stepa plat-

formas ar muguru

pret atbalstu, gumi-

jas bum ba — aiz mu-

guras jostas daļā, kā-

jas — gurnu platu-

mā, stie nis — rokās,

atbalstīts pret augš-

stilbu;

1 — izpildīt pietupie-

nu, stienis — priek-

šā, izelpa;

2 — s. st., ieelpa.

ATKĀRTOJUMU SKAITS — 3 sērijas,

katrā — 10 reizes.

ATZIŅA — atkārtoju-

mu skaits var tikt

mainīts pēc trenera/

sporta skolotāja ie-

skatiem un atbilstoši

bērna/sportista fizis-

kajai sagatavotībai.

UZMANīBU! —

drīkst izmantot tikai

gumijas bumbu!

3. s. st. (0773)

— stāja uz

AIREX balansa virs-

mas ar muguru pret

atbalstu, gumijas

bumba — aiz mugu-

ras jostas daļā, kājas

— gurnu platumā,

hanteles — rokās;

1 — izpildīt pietupie-

nu, hanteles turēt

rokās, izelpa;

2 — s. st., ieelpa.

ATKĀRTOJUMU SKAITS — 3 sērijas,

katrā — 10 reizes.

ATZIŅA — atkārtoju-

mu skaits var tikt mai-

nīts pēc trenera/spor-

ta skolotāja ieskatiem

un atbilstoši bērna/

sportista fiziskajai sa-

gatavotībai. Vēlams

vingrojumu izpildīt bez

apaviem.

4. s.st. (0787) —

stāja puspietu-

pienā, ķermeņa augš-

daļa nedaudz noliekta

uz priekšu, rokas —

lejā;

1 — liekot labo kāju

atpakaļ, izklupiens

uz kreisās kājas, ro-

kas — augšā, izel-

pa;

2 — pieliekot labo kā-

ju klāt, s. st., ieelpa.

ATKĀRTOJUMU SKAITS — 2 sērijas,

katrā — 10 reizes ar

katru kāju.

5. s.st. — stāja uz AIREX balansa virsmas

puspietupienā, ķermeņa augšdaļa —

nedaudz noliekta uz priekšu, rokas — lejā;

1 — liekot labo kāju atpakaļ uz AIREX balansa

virsmas, izklupiens uz kreisās kājas, rokas

— augšā, izelpa;

2 — pieliekot labo kāju klāt, s. st., ieelpa.

ATKĀRTOJUMU SKAITS — 2 sērijas, katrā —

10 reizes ar katru kāju.

ATZIŅA — atkārtojumu skaits var tikt mainīts

pēc trenera/sporta skolotāja ieskatiem un atbil-

stoši bērna/sportista fiziskajai sagatavotībai.

Izklupiena laikā ķermenis veido vienotu līniju.

UZMANīBU! — drīkst izmantot tikai gumijas

bumbu!

ATZIŅA — atkārtojumu skaits var tikt mainīts

pēc trenera/sporta skolotāja ieskatiem un atbil-

stoši bērna/sportista fiziskajai sagatavotībai.

Izklupiena laikā ķermenis veido vienotu līniju. Foto

: Ju

ris B

ērzi

ņš-S

oms,

Sport

s, N

ikon

51

Žurnāls Sports52

SPORTO VESELS!

Aizvien lielāka uzmanība mūs-dienu modificētajā tehnoloģijas laikmetā tiek piešķirta fitnesam — veselīgam dzīvesveidam, ve-

selīgam uzturam un fiziskajiem vingrinā-jumiem. Cilvēki vairāk uzmanības pievērš sportam kā līdzeklim dzīves kvalitātes uz-labošanai. Šodien ir moderni būt labā fi-ziskā formā, ēst veselīgi un justies labi. Ir svarīgi ne tikai saprast un zināt vese-līga dzīvesveida nozīmi, bet arī prasmīgi pielietot šīs zināšanas praksē.

Fiziskais vingrinājums ir viens no efek-tīvākajiem līdzekļiem, kā gūt panāku-mus labai pašsajūtai un labam izskatam. Fiziskie vingrinājumi ir cilvēka organisma iedzimta nepieciešamība. Tie uzlabo ne tikai pašsajūtu, fizisko kondīciju, bet arī emocionālo fonu. Der atcerēties, ka visas muskuļu grupas vajadzētu nodarbināt pa-reizi — attīstīt organismu kompleksi un ti-kai tad piešķirt akcentu vai vērību kādām

konkrētām muskuļu grupām. Vēdera pre-ses vingrinājumiem ir daudz dažādu va-riāciju. Nostiprināta vēdera muskulatūra pozitīvi ietekmē mūsu veselību — uzlabo stāju, nostiprina muguras muskulatūru, uzlabo hormonālo sistēmu. Tomēr svarīgi ir atcerēties, ka iegūt sev vēlamos rezul-tātus var tikai tad, ja ievēro vairākus ele-mentārus nosacījumus:

veselīgs un sabalansēts uzturs; • labs un pilnvērtīgs miegs (atpūta);• pietiekamas fiziskās aktivitātes.• Vēdera muskuļi ir mugurkaula priek-

šējais balsts. Sinhroni darbojoties ko-pā ar diafragmu, tie veido tā saucamo vēdera presi. Vēdera preses muskuļus var iedalīt divās daļās — priekšējos un sānu muskuļos. Savukārt sānu musku-ļi dalās slīpajos ārējos un slīpajos iek-šējos vēdera muskuļos. Vislabāk vēde-ra presi trenēt katru dienu vismaz dažas minūtes.

VInGRA VēDERA PRESE — STājAI un VESELīBAI

Gundega IMMERE

Mg. Sp. Sc.,

Aerobikas un fitnesa trenere,

Rīgas Teikas vidusskolas sporta skolotāja

Vaļasprieki: Aktīva atpūta dabā, kino, mūzika.

Gundega IMMERE

1. S. st. — guļus uz muguras, kājas — sa-

liektas plecu platumā, dvielis — aiz galvas;

1 — atcelt ķermeņa augšdaļu (izelpa);

2 — S. st. (ieelpa).

Svarīgi atcerēties, ka mugura jostas daļā ir

stingri piespiesta pie paklājiņa, starp zodu un

krūtīm ir atstarpe tenisa bumbiņas lielumā.

Atceļot ķermeņa augšdaļu — izelpa, nolaižot

— ieelpa. Šajā vingrojumā tiek noslogots vēde-

ra taisnais muskulis.

2. S. st. — guļus uz muguras, dvielis — uz

pēdām; (0809)

3. S. st. — balstā uz elkoņiem.

Šeit tiek trenēta ne tikai vēdera musku-

latūra, bet arī kāju, muguras un roku muskula-

tūra. Svarīgi noturēt vienu līniju — mugura jos-

tas daļā fiksēta.

Uzsākot vingrot, jāņem vērā šādi no-sacījumi:

pirms vēdera preses vingrojumiem • svarīgi veikt iesildīšanos, sagatavot organismu darbam;svarīgi kontrolēt elpošanu (sasprin-• dzinot muskuļus — izelpa);pildot vingrojumus, kustības veikt • vienmērīgi un plūstoši;fiksēt muguru, lai tā nav izliekta jos-• tas daļā. ©

1 — atcelt ķermeņa augšdaļu, vienreiz aptinot

dvieļa galus ap delnām (izelpa);

2 — S. st. (ieelpa).

Lielākai slodzei vingrojumu var izpildīt arī ar taisnām kājām. Te tiek trenēts vēdera taisnais muskulis.

Foto

: Ju

ris B

ērzi

ņš-S

oms,

Sport

s, N

ikon

52

Žurnāls Sports 53

54. lpp. ¶

RūPējIES PAR MuGuRAS VESELīBu jAu šoDIEn!

4. S. st. — guļus uz muguras, kājas saliek-

tas plecu platumā, rokas — aiz galvas,

bumba — fiksēta starp ceļiem;

1 — atceļot ķermeņa augšdaļu, saspiest bum-

bu (izelpa);

2 — s. st. (ieelpa).

Šajā vingrojumā vairāk tiek noslogota vēdera

lejas daļa un arī kāju muskulatūra.

5. S. st. — guļus uz muguras, kājas saliek-

tas plecu platumā, bumba — augšā.

1 — piecelties sēdus,

bumba — augšā tais-

nās rokās (izelpa);

2 — s. st. (ieelpa).

Laižoties lejā, muguru no-

apaļot pakāpeniski un pie-

spiest jostas daļu pie pa-

klājiņa, pēdas — piespies-

tas stingri klāt pie grīdas.

1 — tuvināt kreiso celi labajam elkonim (izelpa);

6. S. st. — balsts guļus, kājas — kopā;

2 — s. st. (ieelpa);

3 — tas pats ar otru kāju;

4 — s. st.

Šajā vingrojumā strādā ne tikai vēdera musku-

latūra, bet arī kāju, roku, muguras muskulatū-

ra. Vingrojumu izpilda nesteidzoties.

Muguras sāpes ir globāla problēma, kas nešķiro cilvē-kus pēc dzimuma vai ienā-kumu līmeņa, un ierindojas

otrajā vietā pēc biežuma kā sūdzības, ar kurām cilvēks vēršas pie ārsta. 8 no 10 cilvēkiem savas dzīves laikā ir piedzīvo-juši vismaz vienu muguras sāpju epizo-di. Lai gan 70% cilvēku muguras sāpes beidzas bez speciālas ārstēšanas, tomēr 7—10% gadījumos muguras sāpes kļūst hroniskas, ilgst vairāk nekā 12 nedēļas un pat pavada cilvēku visu viņa mūžu, ie-tekmējot dzīves kvalitāti.

Muguras sāpju iemesli var būt saistīti ar ļoti daudziem faktoriem — piemēram, mazkustīgumu, lieko svaru, nepareizu stāju, pārslodzi, darba vides nepiemē-rotību, nekvalitatīvu apavu vai nospiedo-ša apģērba nēsāšanu, nepiemērotas gul-tas vietas un matrača izvēli, sliktu redzi u.tml. Nenoliedzami, — arī cilvēka psiho-loģiskā un emocionālā pašsajūta — spē-ja tikt galā ar dažādiem ikdienas stresa faktoriem, ietekmē muguras veselību.

Kā veidots mugurkauls?Mugurkauls sastāv no 32—34 mugur-

kaula skriemeļiem un darbojas kā cilvē-ka ķermeņa ass. Veselam mugurkaulam, skatoties no sāniem, ir “S” veida for-ma — kakla un jostas daļā ir izliekums uz priekšu; krūšu un krustu daļā — izlie-kums uz aizmuguri. Šie mugurkaula fizio-loģiskie izliekumi kopā ar starpskriemeļu diskiem nodrošina triecienu amortizāciju, kas rodas, cilvēkam kustoties, bet mu-gurkaulu vertikāli notur muguras musku-ļi un saites. Tā kā pārvietošanās vertikā-li mugurkaulam rada lielāku slodzi nekā pārvietošanās četrrāpus stāvoklī, visma-zākais spiediens uz mugurkaula starp-skriemeļu diskiem ir, atrodoties guļus uz muguras, kad kājas ir paceltas un novie-totas, piemēram, uz lielās vingrošanas bumbas, krēsla vai kādas citas līdzīga augstuma virsmas. Stāvot spiediens uz

Ieva KUNDZIŅA

Sertificēta fizioterapeite, Mg. Sp. sc.,

LSPA docētāja,

Fitnesa studijas “Vingrosev.lv” īpašniece

Līga VAINORE

Sertificēta fizioterapeite, Mg. Sp. sc.,

LSPA docētāja,

fizioterapeite Babītes vidusskolā

Ieva KUNDZIŅA, Līga VAINORE

starpskriemeļu diskiem pieaug 3 reizes, bet sēžot — palielinās 11 reizes. Cilvēks sēdus pavada apmēram 60% savas dzī-ves, tādēļ, it sevišķi, — sēdoša darba darītājiem, lai atslogotu, atbrīvotu starp-skriemeļu diskus, ir būtiski atpūsties, paguļot uz muguras, uz cietas virsmas, saliektām gūžas un ceļa locītavām.

Ergonomikas un pareizas stājas nozīmeKatru reizi, kad cilvēks noliecas, pa-

ceļ kādu priekšmetu, nes to, uz mugur-kaulu iedarbojas gravitācijas spēks, paša cilvēka ķermeņa svars un tā priekšmeta svars, kas jāpārvieto. Būtībā katra kustī-ba, kas nav guļus poza uz muguras, rada slodzi mugurkaulam, tāpēc ir īpaši svarī-gi ne tikai zināt un atcerēties, bet arī pie-lietot pareizus ergonomikas principus sa-vā ikdienā. Būtiskākie pamatnosacījumi ir: liecoties pēc priekšmeta un, ceļot to,

53

Žurnāls Sports54

SPORTO VESELS!

ir jāieliecas ceļos, jātur ievilkts vēders un taisna mugura, kā arī priekšmets ir jā-piespiež pēc iespējas tuvāk ķermenim. Nedrīkst celt priekšmetu rotācijas kustībā, jo tieši tā visbiežāk traumē mugurkaulu un blakusesošās struktūras. Nepareizas stājas gadījumā muguras muskuļi cenšas kompensēt stājas asimetriju. Piemēram, palielinātas jostas lordozes izliekuma ga-dījumā — stabilizēt iegurni. Tas savukārt rada muskulatūras pārslodzi, nogurumu, saspringumu, sāpes un pārslogo citas anatomiskās struktūras — saites, locīta-vas, arī iekšējos orgānus, radot tajos cir-kulācijas traucējumus.

Sāpes muguras jostas daļāVisbiežāk muguras sāpes lokalizējas

muguras lejasdaļā (jostas un krustu da-ļā). Biežākie iemesli muguras lejasdaļas sāpēm ir:

Muskulatūras vājums, disbalanss;•

Nepietiekama un/vai nepareiza fizis-• kā aktivitāte;Stājas izmaiņas un sliktas stājas ie-• radumi ikdienā;Nepareiza smagumu celšana;• Nepiemērota darba vide un darba pa-• radumi;Stress, pārpūle, nesabalansēta atpū-• ta ar darbu;Nekvalitatīva gultas vieta; biežāk — • pārāk mīksts, izgulēts matracis. Visus iepriekš nosauktos cēloņus cil-

vēks spēj ietekmēt un mainīt. Svarīgi ir izvērtēt savus ikdienas paradumus, pie-domāt par savu stāju ne tikai stāvus, bet arī sēdus stāvoklī, iekārtot savu dar-ba vidi ergonomiski pareizi, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm regulāri un pa-reizi, sabalansēt atpūtu ar darbu, tādējā-di mazinot stresa līmeni ikdienā. Būtiski ir arī kvalitatīvi apavi un ērts, nenospie-došs apģērbs ikdienā, veselīgs uzturs un ērta, vēlams, ortopēdiska gultas vieta.

Pareizām un regulārām fiziskajām aktivitātēm nekad nav par vēlu! Vingro un izjūti kustību dziedējošo spēku, ve-selības un vispārējās pašsajūtas uzla-bošanos!

Šajā rakstā piedāvājam vingrinājumu kompleksu muguras muskulatūrai, lai mazinātu saspringumu, uzlabotu cirku-lāciju un paaugstinātu organisma vispā-rējo labsajūtu. Vingrinājumi galvenokārt ir paredzēti plecu joslas, muguras lejas-daļas un lāpstiņu apvidus muskulatūras nostiprināšanai, jo tieši šīs zonas mugu-rā visbiežāk liek par sevi manīt, sāpot, smeldzot un saspringstot. Lai vingrošanu padarītu interesantāku un iedarbīgāku, izmantosim vidēja izmēra dvieli un vin-grinājumus pildīsim uz grīdas, uz vingro-šanas paklājiņa vai sedziņas. Vingrojumi jāveic saudzīgi — bez straujām, asām kustībām, sekojot līdzi elpošanai un paš-sajūtai! Ar vingrinājumu skaitu (8 līdz 10 atkārtojumu reizes) var variēt, ņemot vē-rā pašsajūtu. ©

53. lpp. ¶

1. Rokas un kājas novietotas nedaudz platāk par pleciem. Skats — uz leju. Izelpojot celt nostieptu dvieli atpakaļ pā-

ri galvai, ieelpā laist lejā. Intensīvi strādās plecu zona un lāpstiņu apvidus.

2. Rokas un kājas novietotas nedaudz platāk par pleciem. Skats — uz leju. Izelpojot stiept dvieli uz lāpstiņām, vel-

kot elkoņus pie sāniem, ieelpā stiept taisnas rokas uz priekšu, nepieskarties grīdai ar rokām. Visefektīvāk strādā muguras augšdaļa un plecu zona.

3. Kājas novietotas nedaudz platāk par pleciem. Skats — uz leju. Mugura — nedaudz atliekta, piere — paralēli grī-

dai. Dvieli turēt pie galiem, atrautu no grīdas. Veikt apli, virzot rokas no labā sāna uz kreiso ar iespējami plašu amplitūdu. Vingrinājums efektīvi trenē muguras augšdaļu un veicina lāpsti-ņu kustīgumu.

4. Rokas un kājas novietotas nedaudz platāk par pleciem. Skats — uz leju. Mugura — nedaudz atliekta, piere —

paralēli grīdai. Izelpojot celt izstieptu dvieli uz augšu, spiest ko-pā lāpstiņas. Ieelpā nolaist dvieli uz iegurņa. Vingrinājums lie-liski trenē muskuļu joslu starp lāpstiņām.

54

Žurnāls Sports 55

Vingrinājumus demonstrēja sertificēta fizioterapeite Ieva Kundziņa fitnesa studijā “Vingrosev.lv”.

5. Kājas novietotas nedaudz platāk par pleciem. Skats — uz leju. Dvieli turēt pie galiem uz grīdas. Plaukstas — vir-

sū. Izelpojot, atliekt muguru, slidinot dvieli pa grīdu. Ieelpā lais-ties lejā un stiept rokas uz priekšu. Elkoņi — taisni, pleci — nolaisti. Vingrinājums paredzēts muguras atliecējmuskuļu un plecu joslas trenēšanai.

6. Kājas novietotas nedaudz platāk par pleciem. Skats — uz leju. Mugura — nedaudz atliekta, piere — paralēli grīdai.

Dvieli turēt pie galiem izstieptās rokās virs galvas, nedaudz at-rautu no grīdas. Izelpojot virzīt rokas nedaudz atpakaļ, it kā mē-ģinot pārraut dvieli, ieelpā — pretēji. Kustība jāveic plecu locīta-vās, nevis elkoņos. Vingrinājums ir efektīvs muguras augšdaļai, plecu joslai un augšdelmiem. (Ja vingrinājums šķiet par grūtu, var veikt to pašu kustību, tikai slidinot dvieli pa grīdu).

7. Kājas novie-totas ne-

daudz platāk par pleciem. Mugura nedaudz — atliek-ta, skats — vērsts uz leju. Dvieli turēt salocītu zem plaukstām, uz grī-das. Kustinot līdzi muguru, veikt sev priekšā lielu apli ar rokām — it kā mazgātu grīdu. Plecus neuzraut! Noslogojas mugu-ras augšdaļa, jos-tas, krustu un ple-cu zona.

8. Kājas novietotas nedaudz platāk par pleciem. Dvieli pa-likt zem iegurņa un turēt pie galiem. Skats — vērsts uz

leju. Izelpā liekt muguru atpakaļ un rokas celt uz augšu un ko-pā, spiežot lāpstiņas pie mugurkaula, ieelpā laist muguru un rokas lejā, pieliekot pieri pie grīdas. Skats — uz leju. Vingrinājums intensīvi nodarbina muguras jostas daļu un mus-kuļu joslu starp lāpstiņām.

9. Stiept un at-slābināt mu-

guras atliecēj-muskuļus, virzot iegurni pāri papē-žiem un stiepjot rokas uz priekšu.

10. Stiept un atslābināt muskuļus starp lāpstiņām un ple-cu joslā. Zodu vilkt pie kakla un noapaļot krūšu daļu,

veidojot mugurā kūkumu. Noturēt vismaz 10 sekundes.

11. Aktīvi izrīvēt, izmasēt un relaksēt muguras jostas, krustu daļu un plecu un kakla zonu tā, lai šajās zonās

ieplūst siltums — enerģija. Elpot mierīgi, censties atslābinā-ties, var aizvērt acis!

55

Žurnāls Sports56

PRIEKS KUSTĪBĀS — VEIKSMES ATSLĒGA!

Solvita ŠIDLOVSKA

Mg. Paed., pirmsskolas izglītības sporta skolotāja,

Vaļasprieki: slēpošana, braukšana ar velosipēdu, aerobika.

Aija RUTKOVSKA

Pirmsskolas izglītības sporta skolotāja,

metodiskās komisijas vadītāja,

Vaļasprieki: peldēšana, vides kustību aktivitātes.

Bērna saskarsmes prasmes, svētku tradīcijas, veselīga dzī-vesveida un kustību aktivizēša-na, sociālo lomu un pašvērtē-

juma attīstība, kas nozīmīga personības vispusīgas izaugsmes sekmēšanai, sā-kas ģimenē. Ģimenes dzīvesveids, dzim-tas tradīcijas, vecāku attiecības ar bērnu, savstarpējās attiecības un uzvedība ietek-mē bērna personības veidošanos.

Ā. Karpova, raksturojot ģimeni, atzī-mē: “Ģimene ir sarežģīts veidojums, kaut tam ir it kā nedaudz sastāvdaļu (maz-skaitlīgums), bet kopdarbība (mijiedarbī-ba) notiek pēc dažādiem un īpatnējiem likumiem. Kāpēc? Tāpēc, ka katra sastāv-daļa ir personība, turklāt dinamikā, un iz-maiņas tajā izraisa izmaiņas visā kopdar-bības subjektā (sistēmā), lai līdzsvarotos, kompensētos” (2., 20. Lpp.).

Iepazīstot pētījumus par vecāku un bērnu savstarpējām attiecībām, mūsdie-nu ģimenes tradīcijām, fiziskajām aktivitā-tēm, varam secināt, ka vairākumam vecā-ku vēl joprojām ir vajadzīga palīdzība, lai viņi precīzāk izprastu, kā produktīvāk ie-saistīties savu bērnu izglītošanā. Vecāki savu līdzdalību bērna izglītošanās procesā bieži saprot nepareizi — līdzdalība lielā-koties izpaužas kā kontrole, sekojot līdzi, vai bērns ir izpildījis uzdotos darbus, vei-cis noteiktas fiziskās aktivitātes. Lielākā daļa visā pasaulē veikto pētījumu apstip-rina vecāku iesaistīšanās jeb līdzdalības savu bērnu izglītošanā nozīmi.

Vecākiem izvirzītās funkcijas ģimenes sporta īstenošanā:

- aktīva līdzdalība fiziskajās aktivitā-tēs kopā ar bērniem;

- bērna iedrošināšana darboties;- fizisko aktivitāšu organizēšana ģi-

menē (neorganizētās aktivitātes) (1).Raksta autores praksē ir saskārušās

ar mūsdienu vecāku vēlmi pasūtīt svētku organizatoriem pasākumus bērniem, ku-ros pašiem vecākiem nebūtu fiziski aktī-vi jāpiedalās. Vecāki varētu pasīvi vērot no malas, līdz ar to tikai daļēji cenšoties atbalstīt veselīga dzīvesveida tradīcijas. Dažubrīd ir konstatēta patērētāju sabied-rības pozīcija, — vecāks ir apmaksājis svētku pasākumu un nepiedalās vai pat neinteresējas par bērna pieredzi, kustī-bu aktivitātes intensitāti. Tas liecina, ka aizvien lielāka nozīme ir pirmsskolas izglī-

tības iestāžu un interešu izglītības peda-gogu darbam ģimenes svētku svinēšanas tradīciju veidošanā, veselīga dzīvesveida un vecāku līdzdalības bērna ikdienas un svētku pasākumos veicināšanai.

Aktīvā mijiedarbībā — vecākiem līdz-darbojoties un iedrošinot bērnus darbo-ties, tā uzlabojot savstarpējās attiecības, sekmējot personības harmonisku attīstību un veselīga dzīvesveida paradumu ģime-nē ilgtermiņā (1). Mārupes pamatskolas pirmsskolas un Rīgas 275.pirmsskolas izglītības iestāde “Austriņa” pirmsskolas izglītības sporta skolotājas S. Šidlovska, A. Rutkovska sadarbībā ar vecākiem jau sešu gadu posmā ir apliecinājušas aktīvu pozīciju ģimenes sporta īstenošanā pirms-skolas izglītībā. Organizējot, skaidrojot, ie-drošinot gan jaunos kolēģus, gan vecākus svētku pasākumos būt fiziski aktīviem, S. Šidlovska un A. Rutkovska vienlaicīgi no-drošina bērnu izaugsmi, pozitīvu emociju pārsvaru saskarsmes situācijās, ģimenes un pirmsskolas saliedētību.

Kolēģiem ar nelielu pedagoģisko piere-dzi svētku pasākumu organizēšanā, kā arī vecākiem ieteicams izzināt R. Lapšānes grāmatā “Sporta svētki pirmsskolā” apko-poto pieredzi par pasākumu organizēšanu. R. Lapšāne norāda, ka pirmsskolā spor-tisko aktivitāšu mērķis nav panākt pēc ie-spējas labākus rezultātus kādā no spor-ta disciplīnām (mešanā, lēkšanā u.tml.). “Svarīgs ir pats process, kas veicina bēr-na attīstību. Tāpēc visas sportiskās ak-tivitātes vadu ar rotaļmetodēm, cenšos nodrošināt emocionāli pozitīvu mikrokli-matu. Vienmēr piedomāju, kā radošāk, in-teresantāk, aizraujošāk bērniem izskaid-rot kustību rotaļas, stafetes. Svarīgi ir, lai bērni jebkurā aktivitātē piedalītos ar prie-ku un patiesām emocijām” (4).

Mūsuprāt, katrā pirmsskolas izglītības iestādē gada plānotajos pasākumos ir būtiski iekļaut ģimenes sporta pēcpusdie-nas svētkus. Patiesi pārdomāts un veik-smīgām idejām bagāts ir R. Lapšānes publicētais scenārijs “Es un mana ģime-ne”. Arī Mārupes pamatskolas pirmsskolā ģimenes svētki tiek veidoti āra vidē, fizis-kajās aktivitātēs pārliecinoši iekļaujot bēr-nu vecākus. Piemēram, sporta svētku ie-lūgumos tika aicināti piedalīties ne tikai pirmsskolas bērni, bet arī vecāki, vecve-cāki, brāļi un māsas. Rotaļās visiem tika

Agrita TAURIŅA, Solvita ŠIDLOVSKA, Aija RUTKOVSKA

nodrošināta gan dalībnieka, gan vadītāja loma. Bieži vien, pārvietojot sporta inven-tāru, lai mazinātu dalībnieku dīkstāvi, kā-dam no tēviem tika lūgts uzņemties “va-došās lokomotīves” lomu, tā visiem kopā dodoties jautrā vilciena braucienā pa teri-toriju. Bērni lepojas par to, ka vecāki lab-prāt piedalās rotaļās kopā ar viņiem.

Priecīgs noskaņojums, joki, smiek-li un pieaugušā aktīva līdzdalība rotaļā vienmēr patīk bērnam, iedvesmo un izrai-sa vēlamās emocijas. Iztēle, kas tiek ro-sināta rotaļās, pāriet arī citos pirmssko-las vecuma bērnu darbības veidos. Tāpēc ir svarīgi bērniem nodrošināt iespēju kus-tēties gan ikdienas situācijās, gan svētku pasākumos.

Noderīga pedagoģiskā darba plānoša-nā un fizisko aktivitāšu organizēšanā ir

SVēTku TRADīcIjAS — kuSTAgrita TAURIŅA

Dr. Paed., asoc. prof.,

Dialogrunas, brīvdabas pedagoģijas, sadarbības prasmju un fiziskās aktivitātes tematu pētniece,

vides izglītības un ekoloģiskās attieksmes popularizēšanas kustības pārstāve Latvijā,

Vaļasprieki: peldēšana, skriešana, braukšanu ar velosipēdu.

56

Žurnāls Sports 57

R. Ļesņičijas pieredze. Viņa ģimenes die-nas pasākumu scenārijā iekļauj pasaku tēlus — lāci, sivēnu un biti, kuru darbī-bu īsteno pedagogi. Arī Rīgas 275.pirms-skolas izglītības iestādē “Austriņa” popu-lāri pasaku varoņi ir suns Pifs un kaķis Herkuless. Katram no tiem ir atšķirīgs raksturs. Kaķis bērnus rosina veikt ne-darbus, bet suns tam nepiekrīt. Tā spor-ta pasākumā bērni apgūst pieklājīgas uz-vedības noteikumus, pilnveido sadarbības prasmi, kā arī gūst pozitīvas izjūtas no fi-ziski aktīvas kustību pieredzes.

Jautras stafetes un rotaļas ar koman-das sacensību noteikumiem virza katra dalībnieka ieinteresētību būt aktīvam un tikai visiem kopdarbā gūt šīs pieredzes la-bākos rezultātus. Viena no populārākajām rotaļām ir mainīt divkrāsainās lapas virzie-nu. Atskanot signālam, tiek noskaidrots, kādas krāsas lapas ir vairumā apskatā-mas. Tātad — viena komanda rūpējas, lai lapas redzamā krāsa būtu zilā, bet preti-nieku komanda — sarkanā.

Nenoliedzami sirsnīgas un ciešas at-tiecības bērnam ar vecāku rodas darbī-bās, kurās kā dalībnieki pārī ir vecāks ar bērnu. Tā bērns apzinās, ka arī mammai un tētim labi padodas šīs aktivitātes, un pieaugušā spēks un veiklība nodrošina la-bus sasniegumus kopdarbā.

Lielākie brāļi un māsas labprāt ko-pā ar pirmsskolas vecuma bērniem veic sporta svētkos plānotās darbības, aizrau-tīgi un ar prieku dodas pārvarēt šķēršļu

Informācijas avoti:Bula — Biteniece I., Jansone R., Piech K. Bērns un sports pirmsskolā. R.: RaKa, 2013. — 179 lpp.1.

Karpova Ā. Ģimenes attiecību psiholoģija. R.: RaKa, 2000. — 231 lpp.2.

Lapšāne R. Sporta svētki pirmsskolā. R.: RaKa, 2011. — 87 lpp.3.

Ļesņičija R. Mana grāmatiņa. Sports. Skolotāja grāmata. R.: RaKa, 2011. — 101 lpp.4.

Spēles visiem gadalaikiem. R.: Jumava, 2007. — 116 lpp.5.

Ziemas spēles. R.: Jumava, — 118 lpp.6.

STīBAS, PRIEkS un SADARBīBA

joslu. Vecāki var atbalstīt svētku pasāku-mu, palīdzot izvietot un noturēt inventā-ru, nodrošinot sekmīgu kustību aktivitāti bērniem.

Sporta svētki āra vidē ir saistīti ar da-žādu gadalaiku iespējām. Mazāk populāri tie ir ziemas laikā, kaut gan labas idejas un veiksmīgas ierosmes tieši ziemā īste-notajā pieredzē var smelties I. Kušneres apkopotajās un izdevniecībā “Jumava” iz-dotajās grāmatās “Spēles visiem gadalai-kiem” un “Ziemas spēles” (5.,6).

I. Kušnere norāda, ka sniegs, sārti vaigi un lērums prieka ir tas, ko varam gūt no kārtīgas ziemas! Ja esat nodroši-nājušies ar ziemai piemērotu ekipējumu, varat padomāt arī par spēlēm, kurās var izmantot ragaviņas, slēpes vai slidas. Šīs ir spēles, kuras nevajag atlikt uz vasa-ru, jo kurš gan vasarā medīs sniega lap-su vai slēpsies no leduslāča? Mūsu pie-redzē, organizējot sporta svētkus ziemā, tika turpināta tradīcija — ievaddaļā dot vārdu katrai komandai. Svētku iesākumā katra komanda demonstrēja atšķirības zī-mes un atribūtiku, izteica sportisku sauk-

li vai devīzi, tā apliecinot komandas sa-liedētību.

Ja ziemā ir nepietiekama sniega kārta slēpošanai vai trūkst ziemas sporta inven-tāra, izlīdzēties var ar rotaļlietām, sadzīves priekšmetiem un dažām citām lietām.

Kustībās, kurās bērns jūtas atraisīts, brīvs, emocionāls, tiek pilnveidotas bērna fiziskās īpašības un veselīga dzīvesveida paradums.

Sporta svētkos tiek iekļautas sadzī-ves praktiskās darbības, piemēram, ķer-ras stumšana, priekšmetu pārvietošana. Skolotājas piedāvā izmantot dažādu atri-būtiku, rosina tādu uzdevumu veikšanu, kuri raisītu bērnus attēlot, izdomāt citus tēlus. Tā nemanot bērni apgūst iztēles un kustību imitāciju pamatkomponentus.

Kopīga darbība un intereses sekmē ģimenes saliedētību, novērš grūtības un nesaskaņas un palīdz novērst konflik-tus. Svētku noslēgumā bērni ir sagata-vojuši pārsteigumu vecākiem, pašgatavo-tas pateicības apsveikuma kartiņas, kā arī kopīgu dziesmu ģimenei, bet svētku mielasts var būt simbolisks, katras ģime-nes sagādāts pārsteigums svētku noslē-gumā.

Tā veidojas tradīcija svētkos būt ak-tīviem, ģimeniski vienotiem, mazinot ten-denci svētkus pavadīt, sēžot pie galda. Sporta svētku svinēšana iesaistot bērna ģimeni, liek konkrētajā vidē funkcionēt vienotā veselumā bērniem, vecākiem un pedagogiem.

Pedagogi, kuri veiksmīgi īsteno sa-skarsmes situācijas ar vecākiem, spēj pārliecināt un iedrošināt vecākus vairāk laika veltīt fiziskām aktivitātēm, saru-nām ar bērnu un gūt gandarījumu no ve-selīgi pavadītas katras dienas.

Kustības bagātina bērnu ar jaunām izjūtām un priekšstatiem, tādēļ centīsi-mies pilnvērtīgi nodrošināt iespēju bēr-niem darboties gan organizētās, gan pat-stāvīgās aktivitātēs. ©

Ar prieku. Joki, smiekli un pieaugušā aktīva līdzdalība rotaļā vienmēr patīk bērnam

57

Žurnāls Sports58

PRIEKS KUSTĪBĀS — VEIKSMES ATSLĒGA!Ineta TUNNE

Ineta TUNNE

Dr. Psych., Mag. Paed.,

Rīgas Valsts 3.ģimnāzijas psiholoģeL

aikmets ir aktualizējis lielu un vi-sai nopietnu slodzi skolēniem, kuri izvēlas mācīties ģimnāzijas programmās. Šādos apstākļos ir

ļoti svarīgi iemācīties plānot un organizēt mācīšanās procesu un ikdienas dzīvi tā, lai sabalansētu garīgo un fizisko aktivitā-ti, cenšoties pasargāt skolēnus no pār-slodzes un depresīviem stāvokļiem, kas varētu rasties. Pozitīvas emocijas spor-ta stundās un ārpusklases pasākumos mobilizē skolēnus garīgai aktivitātei un spēj ietekmēt arī mācību rezultātu kvali-tāti. Ilgstoša darba pieredze ar studen-tiem, skolotājiem un akadēmiskā karjera Latvijas Universitātē sniegusi pieredzi, ļaujot pieņemt drosmīgu izaicinājumu — kvalitatīvi darīt kaut ko ļoti vajadzīgu un ikdienā skolēnu sejās redzēt sava darba rezultātus. Pozitīvas emocijas ir izteikti nozīmīgas, un to ciešā sasitība ar kog-nitīvo procesu attīstību sekmē izpratnes veidošanos par dzīves kvalitāti tās garī-gajā un fiziskajā līdzsvarā!

Emocionālo un kognitīvo procesu mijiedarbība sportā

Jauniešu vecums iezīmējas ar zinā-mu autonomijas un neatkarības iegūša-nu gan ģimenē, gan sociālajā vidē, kurā jaunieši pavada lielāko daļu sava lai-ka. Tas dod ne tikai zināmu domāšanas un rīcības brīvību, bet arī sekmē identi-tātes apzināšanos, atbildot uz jautāju-miem — kas es esmu, ko es vēlos un ko es varu. Bieži mēs sakām jaunietim, — ko tu vēlies, izdomā pats! Tomēr aiz-mirstam, ka, lai tas notiktu, katram ir jāiziet cauri personiskajai pieredzei, gan pozitīvai, gan negatīvai, lai identitātes difūzijas rezultātā nonāktu pie savas vērtību sistēmas un izpratnes par nākot-nes mērķiem. Pieredze rāda, ka jaunie-ši bieži izvēlas dzīves ceļu, kuru notei-kuši skolotāji vai vecāki, un tam nereti seko vilšanās. Savas identitātes meklē-jumos jaunieši neizbēgami saskaras ar sociālo salīdzināšanu, kas pozitīvā va-riantā dod iespēju novērtēt savas spē-jas, personības īpašības un reakcijas, bet negatīvā — iedzīvoties kompleksos un pārdzīvojumos. Lai spētu nostiprināt savu identitāti un attīstītu pārliecību par

da sacensības organizēja Rīgas Valsts 3. ģimnāzijas Skolēnu Parlaments kopā ar palīgiem, kuri dienu pirms sacensī-bām palika skolā pa nakti, lai sagata-votu distances, kas stiepās no sporta līdz aktu zālei, veidojot labirintu ar dau-dziem kontrolpunktiem, kas skolēniem, orientējoties pēc kartes, bija jāatrod. Lai uzdevumu sarežģītu, kontrolpunktu bija daudz vairāk, nekā kartē atzīmēts. Bija vairākas distances, kurās vajadzēja atrast kartē atzīmētos punktus.

Šo pasākumu atbalsta arī skolas sporta skolotāji, sacensību dienā pa-līdzot organizēt skolēnu klašu dalību. Kopumā sacensībās ir piedalījušies visi skolas skolēni, taču šogad īpaša uzma-nība tika pievērsta pamatskolai un 10. klasēm; pārējiem tika piedāvāta iespē-ja distances izskriet “brīvprātīgo” stun-dā. Kopumā šis pasākums izraisīja virk-ni pozitīvu emociju un rezonansi visā skolā.

Orientēšanās notiek ne tikai skolas zālē; skolēni atrod iespēju ekskursiju dienās to izmēģināt, piemēram, Tukuma novada atpūtas kompleksa “Sveikuļi” meža takās. Tur skolēniem aizrautīga speciālista vadībā tiek piedāvāta lielis-

SPoRTS SkoLā — TAS M

sevi, vajadzīgs laiks un iespēja apstip-rināt savu varēšanu. Prasmīgi organizē-tas sporta stundas un pasākumi skolā tieši to arī piedāvā. Protams, jauniešu priekšstats par vērtībām veidojas kultūr-vides kontekstā un nostiprinās praktis-kā darbībā. Jo vecāki kļūst jaunieši, jo veiksmīgāk viņi apgūst galvenās morā-les vērtības, piemēram, kopīgi darbojo-ties fiziskās aktivitātēs, kļūst empātiski, palīdzot citiem. To nodrošina kognitīvā spēja — saprast, kā jūtas otrs cilvēks, un izdomāt, kā es varu viņam palīdzēt justies labāk. Sports ir ikviena skolēna ikdienas dzīves sastāvdaļa, kas var dot prieku un pozitīvas emocijas! Daži pie-mēri, kā to panākt:

Rīgas Valsts 3.ģimnāzijā jau otro ga-du pēc kārtas tiek īstenota jauna tra-dīcija — ārpus sporta stundu mācību programmas piedāvāt jauniešiem izmē-ģināt telpu orientēšanās sportu, kas skolēniem tiek pasniegts kā dāvana skolas dzimšanas dienā. Šo sacensī-bu iniciatore ir Airita Mileika — Plūme, kura kopā ar orientēšanās sporta entu-ziastu un skolas bijušo skolotāju Jāni Bukinu šīs sacensības arī rīko. Gan 2013. gada sacensības, gan 2014. ga-

1. attēls. Jautra orientēšanās zāles labirintos

2. attēls. Ģimnāzijas skolnieces aerobikas stundā trenē presīti kopā

ar skolotāju Dinu

3. attēls. Ģimnāzijas zēni darbojas trenažieru zālē, apgūstot jaunos

trenažierus1.

58

Žurnāls Sports 59

Informācijas avoti:Psiholoģija vidusskolai., Mācību grāmata., Zvaigzne ABC, 2011., 216 lpp.1.

Ābele A. Sporta psiholoģijas pamati. RaKa, 2009., 296 lpp.2.

Grace J. Craig. Human Development. Prentice Hall, 2002., 987 p.3.

Rice Philip F. The adolescent: Development, Relationships and Culture. 2000., 616 p.4.

ka iespēja apgūt orientēšanās iemaņas, pārvarot šķēršļus. Pēc pāris stundu va-ronīgas skraidīšanas pa mežu, meklējot norādītos objektus, smaids sejās nav pazudis, un uz ugunskura ceptās desi-ņas visiem garšo lieliski!

Emocionālam faktoram jauniešu dzī-vē ir ļoti būtiska nozīme. Tas iekrāso visu ikdienas dzīvi reizēm tumšākos, reizēm gaišākos toņos. Viens cilvēks, nonākot problēmsituācijā, ātri atrod iz-eju, turpretī citu negatīvās emocijas sa-saista un attur no aktīvas darbības. Emocijas ir vienmēr klātesošas gan in-telektuālās darbībās, gan fiziskās akti-vitātēs. Pozitīvi emocionāli pārdzīvojumi padara dzīvi piesātinātu, un šķiet, ka cilvēks vairāk iegūst no tās. Jebkurš no mums priecīgā noskaņojumā var daudz produktīvāk darboties, vienkārši izdarīt vairāk un augstākā kvalitātē. Mēs nereti esam bijuši liecinieki tam, kā uzlabojas noskaņojums jautru cilvēku sabiedrībā. To ietekmē arī citu cilvēku izteiktās do-mas un mūsu rīcības pozitīvs vērtējums. Sporta pasākumi, kas tiek organizēti, izbraucot dabā, vienmēr pozitīvi uzlā-dē, apmierina vajadzības pēc brīvas hu-mora pilnas un jautras saskarsmes ar

MAn PATīk!

skolasbiedriem, saliedē, attīsta empāti-ju un emocionālo atsaucību, kas palīdz izprast citu cilvēku emocijas.

Rīgas Valsts 3. ģimnāzijā ir visas iespējas sportot zēniem un meitenēm gan kopā, gan atsevišķi. Līdz ar to ir iespējas diferencēt slodzi, strādāt nelie-lās grupās un individuāli, apgūt daudz-veidīgas prasmes un padarīt sporta stundas interesantas to dažādībā.

Ja vēlreiz uzsvērsim emociju un kog-nitīvo procesu mijiedarbību, varēsim la-bāk novērtēt pozitīvo stimulu nozīmi jauniešu dzīvē. “Laimīgie” un optimis-tiski noskaņotie cilvēki biežāk atceras notikumus ar pozitīvu saturu, savukārt pesimisti un “nelaimīgie” atceras sliktās lietas un negatīvo pieredzi. Ģimnāzijas jaunieši ir savas karjeras un dzīves ce-ļa izvēles priekšā. Pārslodze mācoties dažkārt noved visatbildīgākos jauniešus depresīvos stāvokļos, tāpēc ir svarīgi

attīstīt prasmes kontrolēt un vadīt sa-vas emocijas, paralēli attīstot arī emo-cionālo intelektu kā spēju saprast un re-gulēt savas un ietekmēt citu emocijas. Ļoti svarīgas šīs prasmes ir nākama-jiem sociālo profesiju pārstāvjiem, kuru ikdienas darbs būs saistīts ar cilvēkiem. Savstarpējā saprašanās, radošums un pozitīvas komunikācijas prasmes nodrošina arī izvirzīto mērķu sasnieg-šanu un augstvērtīgu rezultātu. Cilvēks jūtas labi tad, ja ir kopā ar citiem un ja tiek novērtēts. Mums ir ļoti vajadzīgi jaunieši, kuru darbība ir autonomi orien-tēta, kuri vadās pēc savas iniciatīvas, savām vajadzībām un vērtībām, nevis ir gatavi pakļauties un nespēj rast moti-vāciju savai dzīvei. Fiziskās aktivitātes un sports attīsta ticību savai varēšanai, attīsta jauniešos prasmes izvēlēties nā-kotnes mērķus un līdzekļus to sasnieg-šanai. ©

2.

3.

59

Žurnāls Sports60

PRIEKS KUSTĪBĀS — VEIKSMES ATSLĒGA!Agita ĀBELE, Pēteris EGLE

Sekmīgs sportistu starts ir veik-smīgs daudzu treniņu procesā iesaistīto cilvēku ilgstoša darba rezumējums augstu sasniegumu

sportā. Treneri vistiešākajā veidā ietekmē sportistu gatavošanos rezultatīvai darbī-bai, un viena no galvenajām rezultātu ie-tekmējošajām treneru kompetencēm ir ko-munikatīvā kompetence. Sportistu treniņu un sacensību procesā nereti sastopas ar problēmsituācijām, kuru aktualizēšanos ir sekmējis komunikatīvo kompetenču trū-kums vienai vai vairākām saskarsmes si-tuācijā iesaistītajām pusēm. Visbiežāk nākas sastapties ar pārpratumiem, uzve-dības motīvu nesapratni, uzvedības īpatnī-bām konkurences apstākļos un ar citām lī-dzīgām sportiskās vides situācijām. Nereti veidojas savstarpējie aizvainojumi, vainas novelšana uz sportistiem, viņu vecākiem, treneriem vai kādiem citiem faktoriem, lai gan īstais nesapratnes faktors meklējams nepietiekamās saskarsmes prasmēs.

No trenera puses informācija pārsva-rā ir tieša ar vadošu, vērtējošu un dar-bību regulējošu ietekmi, bet atgriezenis-kā informācija parasti informē treneri par sportista vai komandas reakcijām uz tie-šo informāciju ar emocionālā atbalsta vai nesapratnes izteikšanu.

Šīs abas informācijas plūsmas jūtami ietekmē divi faktori:

1. dinamiska sporta darbības nori-se asas konkurences apstākļos;

2. trenera, sportista un komandas savstarpējās mijiedarbības veids (skat. 1. attēlu; Ильин, 2011).

1. attēls. Saskarsmi ietekmējošie faktori sportā

Ir pilnībā saprotama informācijas satura un izpausmes veida maiņa situācijā, kad sportists ir sekmīgi veicis darbību, un situ-

ācijā, kad darbību nevarētu nosaukt par re-zultatīvu. Tomēr arī šo informāciju efektivitā-ti jūtami nosaka savstarpējās attiecības starp visiem komandas sportistiem un starp treneri un katru sportistu atsevišķi. Ja attie-cībās ar treneri sportistam dominē formālais stils, tad, visticamāk, atgriezeniskās infor-mācijas plūsma būs nepietiekama, vai arī tā būs neinformatīva. Arī tiešā informācija bieži netiks pilnībā izprasta, jo nepietiekama iz-pratne sekmē atšķirīgu uztvertās informāci-jas interpretāciju, kas kopumā sekmē ne-efektīvas komunikācijas norisi.

Kopumā sportā sportista darbības motivāciju un rezultativitāti ietekmē vairā-ki savstarpējo attiecību veidi saskarsmē:

trenera — sportista attiecības;• sportistu savstarpējās attiecības;• sportista un grupas attiecības;• trenera un vecāku attiecības;• sportista un vecāku attiecības • (Humphrey, 2003).Kā individuālajos, tā arī komandu

sporta veidos sportisti veido savu sa-skarsmes stilu gan kā formālās koman-das sociālās lomas pārstāvji, gan, arī pre-zentējot savas personības individuālās īpašības. Tātad, — kopumā viņu saskar-smi ietekmē trīs lielas faktoru grupas:

apkārtējā situatīvā sporta darbības vide;• individuālās psihoemocionālās īpašī-• bas un īpatnības;visu saskarsmes partneru raksturoju-• mi un uzvedības stili.D. Burtons un T. Raedeke, analizējot

sportistu un treneru saskarsmes pras-mes, atzīmē, ka tās, neraugoties uz teh-niskajām un taktiskajām prasmēm, galu galā var būt izšķirošas sekmīgas spor-tista darbības un visas karjeras nori-sē. Būtiskākais trenera komunikatīva-jās prasmēs tiešajā informācijas plūsmā “treneris — sportists” ir:

precīzi formulēt un aprakstīt mērķus, • uzdevumus un darbības veikšanas ki-nētiskās sajūtas un izjūtas;iedrošināt, instruēt, organizēt un va-• dīt sportista darbību;izprast atgriezeniskās saites informāciju • un papildināt to (Burton, Raedeke, 2008).Šo komunikatīvo prasmju nepieciešamī-

ba uzskatāmi analizēta praksē. Analizējot trenera tiešo komunikācijas plūsmu bas-ketbola nodarbībās, tika izvērtēts trenera

Džona Vudena piemērs, kurš apstiprināja dominējošās informācijas veidu un saturu:

50% komunikācijas bija verbālas dar-• bības veikšanas instrukcijas;13% — iedrošinoša un aktivizējoša • komunikācija;8% — konstruktīva kritika;• 8% — uzslavas (verbālas un neverbā-• las);7% — neapmierinātības ekspresijas • (Gallimore & Tharp, 2004).Savukārt sporta zinātnieki, kuri pie-

vēršas bērnu un jauniešu komunikācijas īpatnībām, uzsver pozitīvas komunikatī-vās informācijas īpašo nozīmi labvēlīgu savstarpējo attiecību uzturēšanā starp sportistu un treneri un sportista perso-nības sekmīga pašvērtējuma veidošanā. Viņi atzīmē, ka pozitīvu komunikāciju rak-sturo:

pozitīvas atsauksmes pēc laba izpil-• dījuma;darbību koriģējošas instrukcijas un • iedrošināšana pēc kļūdas izpildē;tehnisku detaļu analīze un vispārēja • sportista pozitīvas pašcieņas uzturē-šana (Smoll & Smith, 2003).Pievēršoties atgriezeniskajai informā-

cijas plūsmai, jāatzīmē, ka arī pats spor-tists spēj sniegt lielu ieguldījumu savu spēju attīstīšanā ar precīzas informācijas un izjūtu aprakstu, kas nepieciešams tre-nerim atbilstošu treniņa slodžu un apjo-mu izstrādāšanai. Sportista komunikatīva-jām prasmēm jābūt pietiekami augstām, lai sistēmā “sportists — treneris” spētu:

TREnERIS un SPoRTISTS Agita ĀBELE

Dr Paed., Mg.Psych., LSPA profesore,

Starptautiskā ISu tiesnese daiļslidošanā.

Pēteris EGLE

Mg. Psych., sporta psihologs,

masieris

Starppersonu

saskarsme

Sekmīga Nesekmīga

Treneris

Tiešā un atgriezeniskā informācija

Sportists

Labvēlīgas Formālas

Darbība konkurences

apstākļos

Savstarpējās attiecības

starp sportistu un

treneri

60

Žurnāls Sports 61

izklāstīt savus mērķus un darbības • laikā gūtās sajūtas un izjūtas;aprakstīt savas jūtas un emocionālos • pārdzīvojumus;komunicēties ar citiem sportistiem • un apkārtējiem cilvēkiem (Burton, Raedeke, 2008).Kvalitatīva komunikācija starp treneri

un sportistu un tās laikā saņemtā informā-cija ļaus izvairīties no daudziem komunika-tīviem pārpratumiem, kuri gan kavē ieplā-noto treniņu mērķu sasniegšanu, gan arī kopumā pasliktina attiecības starp sportis-tu, treneri un komandu. Piemēram, nelai-kā izteikta piezīme, ko treneris ir domājis ar situatīvu sportista darbību motivējošo ie-tekmi: “Trenējies cītīgāk!”, var radīt pilnīgi pretēju efektu. Ja sportists uzskata, ka nav pietiekami pozitīvi novērtēts treniņu proce-sā, tad šo piezīmi itin viegli var attiecināt uz visu treniņu darbību kopumā, un tad trene-ra pamudinājums var tikt traktēts kā frāze: “Viņš nekad nedomā, ka es skrienu pietie-kami cītīgi un nepamana manu centību!”.

Līdzīga veida pārpratumi treniņu pro-cesā ir sastopami visai bieži, tāpēc trene-riem būtu savlaicīgi jāpalielina informācijas apjoms par katra sportista prasmēm un in-dividuālajām īpatnībām un jāatceras, ka visvērtīgāko informāciju var iegūt nevis, iz-klāstot sportistam savas atziņas, bet gan:

efektīvi izmantojot atgriezenisko saiti;• sadzirdot patieso sportista sniegto • informāciju bez savas interpretācijas iesaistes.Treneru un sportistu komunikācijas uz-

labošanai F. L. Smolls un R. E. Smits, ir izstrādājuši 16 efektīvas komunikācijas vadlīnijas treneriem, kuras arī tika aprobē-tas praksē. Viņi aicina vērtēt savu trenera darbību un iedziļināties šajās vienkārša-jās, bet ne vienmēr pielietotajās atziņās:

Tiešā komunikācija1. (bez mājieniem un netiešām norādēm vai citu cilvēku starpniecības);Komunikācijā 2. izmantot “es” un “mans”, nevis “komanda” un “mēs” (savi uzskati nav jāuzdod par kāda ci-ta vai komandas uzskatiem);Komunikācijai jābūt pilnīgai un kon-3. krētai (loģiskums izklāstā un nodo-mos saskaņā ar konkrēto kontekstu);Komunikācijai jābūt konsekventai un 4. pēctecīgai (jāizvairās no dubultās in-formācijas — pozitīvas un negatīvas

Informācijas avoti:Ильин Е. П. (2011). 1. Психология спорта. С-Пб: Питер. 352 с.

Burton D., Raedeke T. D. (2008). 2. Sport Psychology for Coaches. Champaign, IL: Human Kinetics. 287 p.

Gallimore R., Tharp R. (2004). What a coach can teach a teacher. Reflections and reanalysis of John 3.

Wooden’s teaching practices. The Sport Psychologist. 18, 119—137 pp.

Smoll F. L., Smith R. E. (2003). Enhancing Coaching Effektiveness in Youth Sports: Theory, Research 4.

and Intervention. Youth Sports. Perspectives for a New Century. Edited by Malina R., Clark M. Monterey:

Coaches Choice. 227—239 pp.

Humphrey J. (2003). 5. Child development through sports. New York: The Haworth Press. 141 pp.

RTISTS SASkARSMēvienlaicīgi. Piemēram: treneris grib, lai sportists piedalās sacensībās, bet ne-uzskata, ka viņš ir piemērots cīņai ar šo pretinieku);Informācijā 5. skaidri jāizklāsta vajadzī-bas un izjūtas (cilvēki ir tendēti savas izjūtas izteikt transformēti vai tās ap-slēpt);Vēstījumā 6. fakti jāatdala no viedok-ļiem;Vienā komunikācijā ieteicams 7. kon-centrēties uz vienu — būtiskāko in-formāciju;Vēlama 8. tūlītēja viedokļa izklāstīšana vai reakcija — vilcinoties un atliekot to uz vēlāku, tā transformēsies;Komunikācija jāveido 9. bez slēptas in-formācijas — vārdu spēle var tikt pār-prasta;Komunikācijai jābūt 10. atbalstošai — bez komunikatīvām barjerām un sabo-tieriem;Verbālai un neverbālai11. informācijai ir savstarpēji jākongruē (jāsaskan un savstarpēji jāpapildina);Ziņojumam jābūt 12. saprotamam un ne-pārprotamam (vēlams ar atkārtojumu un pārfrazēšanu citos vārdos);Komunikācijai jābūt 13. atbilstošai kon-krētā sportista izpratnes un spēju lī-menim (īpaši aktuāli tas ir bērnu un jauniešu sportā);Sniegtais vēstījums ir 14. jāpārbau-da — verbālā vai neverbālā līmenī (vē-lams — bez uzspiesta atstāstījuma, kas veido eksaminēšanas un neuzticī-bas gaisotni);Informācijai ir jābūt pasniegtai 15. interesan-ti ar adresāta uzmanības pievēršanu;Komunikācijai jābūt 16. orientētai uz kon-krētā sportista uztveres veidu (Smoll & Smith, 2003).Piedāvājot Latvijas treneriem šo vad-

līniju izvērtējumu savas darbības kon-

2. attēls. Komunikatīvo vadlīniju pielietošanas prasmju pašvērtējums treneriem

tekstā, jāsecina, ka kopskats ir visai patīkams, taču vēl aizvien ir plašas iz-augsmes iespējas (skatīt 2. attēlu).

Patīkami atzīt, ka treneri uzsvēra komunikatīvās prasmes nozīmi trene-ra kompetencē, bez kuras nav iespēja-ma sekmīga trenera darbība, tomēr tika arī atzīmēts, ka arī ikdienas steiga, laika trūkums, pārmērīgā slodze un vēlme sek-mēt savu audzēkņu rezultātu izaugsmi ie-spējami īsākā laika posmā, sniedz savu ietekmi. Orientēšanos uz rezultativitāti pietiekami bieži atbalsta gan sporta klu-bu un skolu vadītāji, kuri var palepoties ar rezultātiem, gan arī vecāki, kuri jūtami palielina treniņu norises finansiālo atbal-stu. Sporta vidē nereti ir vērojams fakts, ka vecāki vērtību prioritāti saskata ne-vis sekmīgā personības attīstībā un lab-vēlīgā komunikatīvā vidē, bet gan vēlas, lai viņu bērnu trenē treneris, kura spor-tisti iespējami īsākā laika posmā uzrāda labākus sacensību rezultātus. Tieši tā-pēc laiku pa laikam būtu nepieciešama šo vadlīniju atsaukšana atmiņā un aktī-va pielietošana treniņos. Izteikta uzma-nība būtu pievēršama treneru un sportis-tu komunikatīvo prasmju attīstībai bērnu un jauniešu vecumā, jo to nosaka jauno sportistu pieredzes trūkums, vecāku ie-tekme un personības individuālās attīstī-bas īpatnības. ©

61

Žurnāls Sports62

PRIEKS KUSTĪBĀS — VEIKSMES ATSLĒGA!

Ar daudzveidīgiem vingrināju-miem, vingrojumiem un dar-ba organizēšanas metodēm jāveicina organizētās spor-

ta nodarbības visu vecumu bērniem gan skolās fakultatīvajos pulciņos, gan sporta skolās. Pusaudžiem, kuri iesaistās sporta nodarbībās, ir daudz augstāka pašcieņa un atbildības izjūta, kas savukārt nosaka labāku veselību un augstākus akadēmis-kos sasniegumus. Regulāri nodarbojoties ar sev tīkamo sporta veidu, pilnvērtīgi tiek attīstīta bērnu vispusīgā fiziskā un psiho-loģiskā sagatavotība, kā arī ar laiku izvei-dojas izpratne par savas veselības no-stiprināšanas nepieciešamību ikdienā. Šīs pamatnostādnes pilnībā atspoguļojas darbības moto: “Liepāja sporto!”

Balstoties uz iepriekšējo gadu pieredzi un skolēnu atsaucību, turpinām organizēt ikgadējās Liepājas pilsētas skolu jaunat-nes sporta spēles. Katru gadu, sastā-dot sacensību kalendāru, tiek ņemts vērā skolēnu pieprasījums pēc populārākajiem sporta veidiem katrā vecuma grupā. Kā motivācija aktīvi iesaistīt savas skolas skolēnus pēcstundu sportiskās nodarbī-bās ir sacensību uzvarētāju ceļazīme uz Latvijas skolēnu 66. spartakiādi.

Liepāja var lepoties ar augstvērtīgiem sasniegumiem basketbolā jauniešiem un meitenēm, tautasbumbā meitenēm un netradicionālajās stafetēs, tomēr papildu iedvesma nekad nav par ļaunu. Tāpēc, lai rosinātu skolēnos interesi par fizis-kām aktivitātēm ikdienā, organizējam pa-sākumus ar slavenu sportistu piedalīša-nos. Viens no tādiem pasākumiem bija “Swedbank” Latvijas Jaunatnes basket-bola līgas organizētā akcija “Swedbank Basketbols aicina”. Pasākumu vadī-ja četrkārtējais Latvijas čempions Uģis Viļums, kā arī komandas “Liepāja/Triobet” spēlētāji Artis Ate un Roberts Freimanis. Ar basketbola spēles vingrinā-jumiem iepazinās Liepājas skolu 2. kla-šu 180 skolēni. Visi pēc pasākuma bija sajūsmināti, un daudzi izteica vēlēšanos uzsākt treniņus šajā sporta veidā. Ar pa-nākumiem norisinājās “Karjeras nedē-

Biruta TJURINA

Liepājas pilsētas Sporta metodiskās apvienības vadītāja

Evita AUNIŅA

“Gada sporta skolotāja — 2013”

Biruta TJURINA, Evita AUNIŅA

AkTīVS DzīVESVEIDS kā unLABAI PAšSAjūTAI, LIELISkAM noSkAņojuM

ļas” pasākums sportā. Ap 500 Liepājas skolēnu ar pozitīvām emocijām uzņē-ma bijušā ASV basketbolista Krisa Mūra “Pozitīvo emociju stundas” nodarbības.

Ik gadu sacensību nolikums tiek pa-pildināts ar jauniem sporta veidiem: sta-fetes visjaunākajiem — 2. un 3. klasei, tautasbumba 4. klasēm, zāles futbols, florbols vairākās vecumu grupās, vir-ves vilkšana, modernās dejas, frisbijs. Mācību gada laikā skolēni tiek iesaistīti 24—26 starpskolu sacensībās, kurās ie-spējams demonstrēt savas iemaņas, un tās tiek piedāvātas gan sporta skolu au-dzēkņiem, gan skolu fakultatīvo nodarbī-bu audzēkņiem.

Jaunums šajā mācību gadā bija kon-kursa LMT — Liepājai projekts “Lielā balva Liepājā”. Tas ir sportisks pasā-kums ikvienam Liepājas skolēnam, un tas tika organizēts divos posmos: skolās un pilsētas finālsacensībās. Pasākuma laikā visi dalībnieki varēja izbaudīt emo-cijas un sajūtas, ko sniedz līdz šim ne-redzēts, neizmēģināts nestandarta spor-ta inventārs. Atsaucība bija kolosāla! Redzot bērnu prieku, — sajūtas vienrei-zējas! Tā ir motivācija, kas liek meklēt radošas idejas jaunu, līdz šim neredzē-tu un neizmēģinātu pasākumu organizē-šanai. Tādā veidā var jūtami sekmēt bēr-nu interesi par sportu un sniegt viņiem kustību prieku.

Labprāt esam piedalījušies vairākos projektos: “Eurobasket goes to school”, “Golfa ABC”, “Skolu kauss Peintbolā”, “Olimpiskā diena Latvijā”. Skolēnam, piedaloties šādos pasākumos, veido-jas izpratne par dažādām kustību aktivi-tātēm un pozitīvas emocijas — patiess kustību prieks, kas vienlaikus veicina piederības izjūtu savai klasei, skolai un pilsētai. Gandarījums par komandas dar-bu, komunicēšanās spējām un saliedētī-bu — svarīgs faktors skolēna audzināša-nas procesā. Savukārt sporta pasākumu atspoguļošanai un popularizēšanai pie-saistām mēdijus: vietējo laikrakstu “Kurzemes Vārds”, TV “Kurzeme”, portā-lu www.liepājniekiem.lv. To veidotie raks-

62

Žurnāls Sports 63

ti un informācija ir kā papildu interesi piesaistošs faktors.

Lai skolu sporta pedagogam nepie-trūktu radošas idejas un metodes mācī-bu procesa organizēšanai, vismaz četras reizes mācību gada laikā tiek organizē-ti pieredzes apmaiņas semināri, kā arī tiek nodrošināta iespēja pedagogiem ap-meklēt profesionālās pilnveides kursus. Integrētā un sistēmiskā sporta darba rezultāts ir arī mūsu lepnums — titula “Gada sporta skolotājs — 2013” ieguvē-ja Evita Auniņa no Liepājas 8. vidussko-las. Savukārt kā mazs piemērs jebkura kolektīva saliedēšanai ir jautra pēcpus-dienas spēle volejbola laukumā, uz kuru reizi nedēļā tiek gaidīts ikviens kolēģis.

Liepājas 8. vidusskolas netradicionālās sporta dienas un pasākumi

Augsti sporta sasniegumi ir visai ie-kārots mērķis, taču, lai popularizētu ve-selīgu dzīvesveidu un iesaistītu skolēnus fiziskajās aktivitātēs, jāievēro galvenais princips — atrakciju un spēļu “pieeja-mība” ikvienam skolniekam. Katru ga-du Liepājas 8.vidusskolā tiek organi-zētas jautras un interesantas sporta dienas — netradicionālas sporta spēles, kurās visas atrakcijas ir balstītas uz ko-pēju jautrību, pozitīvām emocijām un ku-rās vissvarīgākās ir savstarpējās komuni-kācijas un sadarbības prasmes.

Sacensību laikā komandas, izman-tojot gan sporta inventāru, gan dažādas

sadzīves lietas, sacenšas dažādās jaut-rās un radošās aktivitātēs — slēpo bi-atlonu ar slēpēm pa zāli, pin lielo bizi, izmantojot garas auklas, pārvieto ūde-ni ar caurām glāzēm vai švammēm, bū-vē torņus no vienkāršiem koka klučiem, lasa dažādus priekšmetus ar aiz mugu-ras sasietām rokām, tamborē garāko pī-ni, mēģina vadīt bumbiņu ar nūju, kaut uz acīm ir no kafijas krūzēm gatavotas “brilles”, caur kurām ļoti grūti kaut ko re-dzēt, mēģina trāpīt bumbu vārtos ar pa-pēdi, met grozā kedu, virza vates bumbi-ņu, pūšot to.

Katru gadu uzdevumi tiek pamainīti, lai noturētu skolēnu interesi. Sporta die-nas ir populāras un plaši apmeklētas, jo neprasa īpašu sagatavotību, bet rosi-na ikvienu dalībnieku pieņemt noteiku-mus un labprātīgi iesaistīties aktivitātēs. Šāda stila sporta spēles tiek organizētas ne vien mūsu skolēniem, bet arī viņu ve-cākiem un kaimiņos esošās Pirmsskolas izglītības iestādes “Mazulītis” bērniem un vecākiem Ģimenes sporta dienās. Aizraujošs un interesants ir fotoorientēša-nās pasākums, kurā komandas pēc foto-grāfijām cenšas atrast dažādus objektus skolas apkārtnē. Šajā mācību gadā pir-mo reizi Liepājā tika organizēta, “Lielās balvas” izcīņa jeb “Citāda sporta diena”, kas ir sacensības uz lielajām piepūšama-jām atrakcijām. Tādās sporta spēlēs un rotaļās, kurās uzmanības centrā ir kustī-bu prieks jebkuram skolēnam, īpaši tiem, kas ārpus skolas nekur netrenējas, jo sporta skolu audzēkņi pietiekami izbauda sacensību azartu un prieku profesionāla-jā līmenī.

Domājot par kustību aktivitāti ikdienā, ir vērts pievērsties no tikai jauno pasau-les ranga sportistu izaugsmei, bet arī pa-domāt par vērtībām un aktivitātes pamatu, kas meklējams vienkārši aktīvā attieksmē pret sevi un savu dzīvesveidu. Tāpēc mūsu vislielākais sasniegums un gandarījums ir prieks par ikvienu skolnieku, kurš, patei-coties mūsu aktivitātēm, iemīl sportu un pieņem to par savas dzīves un veselības neatņemamu sastāvdaļu! ©

kā unIVERSāLA REcEPTE M AM un nozīMīGIEM SASnIEGuMIEM DzīVē

63

Žurnāls Sports 64

Latvijas Tautas sporta asociācijaBiedrība “Latvijas Tautas sporta asociācija” (LTSA) ir mūsdienīga, sabiedriska organizācija tautas sportam un tautas veselībai.

LTSA dibināta 1991. gada 20. jūnijā. LTSA galvenie mēr-ķi ir radīt nepieciešamos apstākļus tautas sporta attīstībai Latvijā un rast iespējas katram iedzīvotājam nodarboties ar fi-ziskām aktivitātēm.

LTSA regulāri organizē sporta pasākumus tā, lai tie būtu pieejami ikvienam, sniegtu dalībniekiem gandarījumu un pozitī-vas emocijas, kā arī veicinātu izpratni par fizisko aktivitāšu ne-pieciešamību ikdienas dzīvē.

LTSA arī dod iespēju neprofesionāliem sportistiem piedalīties pasaules čem-pionātos dažādos sporta veidos, Eiropas strādājošo sporta spēlēs un dažādos turnīros. Sīkāka informācija — www.sportsvisiem.lv

Latvijas Veselības Nedēļa 2014

29. septembris — 5. oktobris

Jau trešo gadu Veselības Nedēļa tiks rīkota starptautiska mēroga projekta “MOVE” ietvaros ar mēr-ķi līdz 2020. gadam iesaistīt 100 miljonus Eiropas iedzīvotāju fizis-kās aktivitātēs. Sīkāka informā-cija un pieteikšanās — e-pasts: ltsa@riga.lv; www.sportsvisiem.lv

64