PLĀNOŠANAS SASAISTE AR ES PLĀNOŠANAS

DOKUMENTIEM, ES STRUKTURFONDU UN CITU FONDU APGŪŠANU

ES 2020 STRATĒĢĪJALisabonas stratēģijas pēctece

Prioritātes:

“gudra” (smart) izaugsme: uz zināšanām un inovāciju balstītā ekonomika;

ilgtspējīga izaugsme: zaļā, konkurētspējīga un resursu taupošā ekonomika;

iekļaujoša izaugsme: ekonomika ar augstu nodarbinātības līmeni, nodrošinot sociālo un teritoriālo kohēziju.

ES līmeņa mērķi

nodarbinātības līmenis 75% (20-64 g.)

ieguldījumi pētniecībā un attīstībā (R&D) 3% no IKP

klimata un enerģētikas mērķi 20/20/20: ir jāsamazina siltumnīcefekta gāzu (CO2) emisija par 20%, salīdzinot ar 1990.gadu (t.sk. palielināt CO2 emisijas samazināšanu par 30%, ja nosacījumi to atļauj), jāpalielina atjaunojamo energoresursu īpatsvars enerģijas patēriņā līdz 20% un jāpalielina energoefektivitāte par 20%

izglītības mērķi: skolu nepabeigušo īpatsvars mazāks par 10%; vismaz 40% iedzīvotāju 30-34 g. vecumā ar augstāko izglītību

nabadzības līmeņa mērķis: samazināt nabadzības riskam pakļauto personu skaitu par 20 milj. cilvēku

Eiropas semestra plānošanas dokumenti

1. ES dalībvalstis iesniedz – SKP (Stabilitātes un konverģences programma);

2. ES dalībvalstis iesniedz – NRP (Nacionālā reformu programma uz 3 gadiem).

Vēl ir LSAP – Latvijas Stratēģiskais attīstības plāns 2010-2013 (kas neatbilst NRP Eiropas komisijas prasībām)

PLĀNOŠANAS DOKUMENTI UN TO HIERARHIJA

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija (valsts ilgtermiņa attīstības prioritātes+ telpiskās attīstības perspektīva)

Latvijas Nacionālais attīstības plāns

Politiku plānošanas dokumenti2 Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību vidēja termiņa

teritorijas attīstības plānošanas dokumenti (prioritāšu īstenošanai nepieciešamais pasākumu kopums)

Institūciju vadības dokumenti (IDS)1

Plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokumenti

(attīstības prioritātes + telpiskās attīstības perspektīva)

Ilgtermiņa konceptuālais dokuments„Latvijas izaugsmes modelis: Cilvēks pirmajā vietā”

I lgtermiņa attīstības plānošanas dokuments

Vidēja termiņa attīstības plānošanas

dokuments

Īstermiņa attīstības plānošanas dokuments

Nacionālā līmeņa attīstības plānošanas

dokumenti

Reģionāla līmeņa attīstības plānošanas

dokumenti

Vietējā līmeņa attīstības plānošanas

dokumenti

Budžeta plānošana

Nozaru politiku plānošanas dokumenti2

Finanšu avoti teritoriālās kohēzijas sekmēšanai

Latvijas Nacionālais attīstības plāns

Pašvaldības attīstības programma

Kopienas stratēģiskās pamatnostādnes

Citi ES un ārvalstu finanšu instrumenti

Darbībasprogrammas

Latvijas Lauku attīstībasprogramma

EZF Rīcības programma

KP

KLP

EZF

Nacionālā budžeta finansētas programmas

Plānošanas reģiona attīstības programma

Citu ES vai ārvalstu finanšu instrumentu finansētas programmas

ES fondu finansētas prioritātes/aktivitātes

ES fondu finansētasprioritātes/aktivitātes

ES fondu finansētasprioritātes/aktivitātes

Citu ES vai ārvalstu finanšu instrumentu finansētas prioritātes/aktivitātes

Nacionālā budžeta finansētas prioritātes/ aktivitātes

ES fondu finansētas prioritātes/ aktivitātes

ES fondu finansētas prioritātes/ aktivitātes

ES fondu finansētasprioritātes/aktivitātes

Citu ES vai ārvalstu finanšu instrumentu finansētas prioritātes/aktivitātes

Nacionālā budžeta finansētas prioritātes/ aktivitātes

Pašvaldību budžeta finansētas prioritātes/aktivitātes

Pašvaldību budžeta finansētas prioritātes/aktivitātes

Pašvaldību budžeta finansētas programmas

ES fondu, ārvalstu un nacionālā finansējuma ieguldījums NAP, PR un pašvaldību AP īstenošanā

Pašvaldību budžeta ieguldījums NAP un PR AP īstenošanā, t.sk., līdzfinansējums

ES fondu ieguldījums (Ls) uz 1 Ls IKP pieaugumu

IKP pieauguma temps %

Zemgales vīzijas izpilde (sasniegšana)

ZEMGALES

EKONOMISKAIS

PROFILS

Zemgales attīstības nozares(1)

- Lauksaimniecība;

- Pārtikas pārstrāde;

- Kokapstrāde;

- Metālapstrāde un mašīnbūve;

- Tūrisms;

Zemgales attīstības nozares(2)

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde;

- Ķīmija;

- Tekstilrūpniecība;

- Loģistika un pārvadājumi

- Radošā industrija

- Nozare, produkts kam nav analoga

Reģiona perspektīvo virzienu attīstības principi (vidējā termiņā)

Esošo un jauno uzņēmumu atbalsts, sevišķi eksporta produkcijas ražošanā;

Jaunu konkurētspējīgu produktu izstrāde un ražošana;

Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī

Profesionālā orientācija visās izglītības pakāpēs, tai skaitā pieaugušo izglītībā ņemot vērā reģiona ekonomiskā profila noteiktos attīstības virzienus;

Sabiedrības informēšana par reģiona attīstību ņemot vērā reģiona ekonomiskā profila noteiktos attīstības virzienus;

Izglītības kvalitātes pilnveidošana jauniešu radošo un inovāciju spēju sekmēšanai un biznesa domāšanas attīstībai, ieviešot uzņēmējdarbības kultūru izglītībā un uzlabojot skolotāju sagatavošanu;

Speciālistu pieprasījuma un izglītības kvalitātes saskaņošanu profesionālajā izglītībā reģiona un starp reģionu līmenī;

Skolnieku zinātnisko darbu izstrādes koordinācija vispārējā izglītībā saistot to ar reģiona attīstības virzieniem atbalstot tos un dodot iespējas attīstīt savas spējas turpinot mācības LLU ;

PIEMĒRS

Profesionālās orientācijas sasaiste

ar reģiona ekonomikas profilu visās

izglītības pakāpēs,

tai skaitā pieaugušo izglītībā;

Zemgales ekonomiskais

profils

Izglītība un zinātne

Lauksaimniecība

Kokapstrāde

Pārtikas pārstrāde

Tūrisms

Ieguves rūpniecība un karjeru izstrāde

Metālapstrāde un mašīnbūve

Ķīmija

Tekstilrūpniecība

Arodvidusskolu programmas

Profesionālā orientācija vispārējā izglītībā

Vispārējā izglītība

Pirmsskolas izglītība Pamatskolas izglītība Vidusskolas izglītība

LLU programmas, t.sk., maģistri, doktoranti

Pieaugušo izglītība

Pēc 9.klases

Strādājošo skaits Zemgalē – 51 942

Strādājošo skaits apstrādes rūpniecībā - 9 584

Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī

- ES programmēšanas programmās paredzēt speciālas kvotas LLU mācību programmu pētījumu attīstībai reģionu prioritāro nozaru attīstībai;

- Palielināt budžeta vietas reģionu prioritāro nozaru attīstībai;

- Atbalstīt un veikt attiecīgas izmaiņas likumdošanā kas atļautu pie LLU veidot „ brīvo nodokļu zonu” zinātniskajiem pētījumiem reģionu prioritārajās nozarēs kas savukārt veicinās patstāvīgas zinātnes struktūras izveidi pie LLU pētījumu veikšanai;

- Attīstīt izglītības iestāžu studējošo prakses sasaisti ar ražojošo sektoru (prakses vietas, studējošo iesaiste (bakalaurus, maģistrantus, doktorantus) uzņēmumu inovatīvo jautājumu risināšanā izstrādājot savus promocijas darbus. Tādejādi tiks radīta iespēja uzņēmējam nākotnē piesaistīt studentus kā pētniekus uzņēmuma attīstības nodrošināšanai;

Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī

Promocijas darbi tiek izstrādāti saistībā ar reģionu prioritāro nozaru attīstības nodrošināšanu;

Veicināt Latvijas Lauksaimniecības universitātes attīstību kā Latvijas, Baltijas un Eiropas nozīmes izglītības un pētniecības centru modernās lauksaimniecības, mežsaimniecības, veterinārmedicīnas un pārtikas pārstrādes jomās;

Sabiedrības izpratnes veidošana par inovācijām, zinātnes un jauno tehnoloģiju lomu iedzīvotāju labklājības līmeņa paaugstināšanā;

Zinātnes tehnoloģisko parku, tehnoloģisko un kompetences centru, loģistikas parku izveides un attīstības sekmēšana;

Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī

Inkubatoru tīkla izveides un attīstības veicināšana;

Pašvaldību brīvo industriālo platību apzināšana un to attīstības sekmēšana;

Sniegt atbalstu un veicināt jaunu produktu izstrādi ieviešanu kam nav analogu;

Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī

Tehniskās infrastruktūras attīstība (autoceļi, internets, sakari);

Sociālās infrastruktūras pieejamība (izglītība, kultūra, veselība un sociālā aprūpe, sports u.c.);

Dabas resursi.

Mērķtiecīgas programmas valsts līmenī

Materiālo un nemateriālo kultūras vērtību saglabāšana un izmantošana kvalitatīvas dzīves vides veidošanā, nacionālās piederības akcentēšanā un atpazīstamības veidošanā caur kultūras norisēm, izglītību, radošajām industrijām, u.c.;

Ekonomikas pārorientēšanās no dabas resursus patērējošām industrijām uz, tā saucamajām, radošajām industrijām. Radošuma kā galvenā konkurētspējas faktora veicināšana- kultūrā un mākslās izkoptais radošums līdztekus zināšanām ir jaunās ekonomikas izaugsmes galvenais resurss. Radošā industrija kā jauna tautsaimniecības nozare nodrošina šī resursa izmantošanu preču un pakalpojumu ar augstu pievienoto vērtību radīšanā. Radošas vides veidošana pilsētās un lauku teritorijās. Kultūrizglītības pieejamības nodrošināšana pamata un vidējā līmenī (t.sk. infrastruktūra), Sadarbības tīklu un atbalsta infrastruktūras izveide radošo industriju attīstībai

Kultūras tūrisma attīstīšana;

Kultūra

Kultūras institūciju informatizācija un kultūras produktu digitalizācija. Digitālas reģiona kultūras telpas izveide;

Kulturālās piederības stiprināšana un radošas sabiedrības veidošana;

Līdzsvarotu kultūras procesu attīstība un kultūras pieejamība reģionā.

Veidot un nostiprināt lokālās kultūras institūcijas kā laikmetīgu kultūras, pilsoniskās sabiedrības iniciatīvu un mūžizglītības centru tīklu. Veicināt profesionālās mākslas pieejamību visā reģiona teritorijā. Veicināt pēc iespējas plašāku Zemgales sabiedrības daļu iesaisti kultūras patēriņā un amatieru mākslas aktivitātēs;

INFORMĀCĪJA TERITORĪJAS

ATTĪSTĪBAI

Plānošana

Tiek veidota reģiona pašvaldību teritorijas plānojumu un kartogrāfiskā materiāla datu banka. T.sk. informācija par infrastruktūru, dabas resursiem, cilvēkresursiem, kultūras, tūrisma objektiem u.c. (ievadīti 71 plānojumi)

Tiek veidota reģiona pašvaldību industriālo teritoriju datu bāze uzņēmēju un investoru piesaistei (ievadītas 67 anketas); (savietota ar LIAA datu bāzi);

Faktori, kuri ietekmējuši uzņēmumu darbības vietas izvēli (%).

Avots:: Zemgales uzņēmēju aptauja, aptaujāto skaits-209 respondenti

23%

26%

37%

38%

47%

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Dabas resursu pieejamība

Pašvaldības atbalsts

Darbaspēka pieejamība

Tirgus priekšrocības

Pieejamā infrastruktūra

Teritorijas plānojumu datu bāze (71)HTTP://GISDB.ZPR.GOV.LV/GIS

Fona materiāls – LĢIA ortofoto karte 1:10 000

Zemgales ģeoportāls

Industriālo teritoriju datu bāze - ievadītas 67 anketas

Industriālo teritoriju vienotā datu bāze

Informācīja ES līmenī - Projekts plan4all dalībnieki (INSPIRE direktīvas ieviešana)

Eiropas portāls telpisko plānojumu datiem

ES līmenī standartizēti telpisko plānojumu dati un metadati lokālā un reģionālā līmenī:

Zemes virsma

Zemes izmantošana

Komunālie un valsts dienesti

Ražošanas un rūpniecības iekārtas

Lauksaimniecības un akvakultūras iekārtas

Apgabala pārvaldības (ierobežojumu) reglamentētās zonas un ziņošanas vienības

Dabas apdraudējuma zonas

Cilvēku savstarpējā uzticēšanās Latvijas reģionos (2010).

22

24

24

19

23

15

23

77

75

75

80

76

85

75

1

1

1

1

1

2

0% 10% 20% 30% 40% 50% 60% 70% 80% 90% 100%

Latvija (n=1002)

Rīga (n=318)

Pierīga (n=176)

Vidzeme (n=110)

Kurzeme (n=140)

Zemgale (n=111)

Latgale (n=147)

Vairumam cilvēku var uzticēties Jābūt maksimāli piesardzīgiem Grūti pateikt, nevēlas atbildēt

Avots: SIA „Analītisko pētījumu un stratēģiju laboratorija” veikta Latvijas iedzīvotāju aptauja

Talantu indeksi 10 lielākajās Latvijas pilsētās. (10 punktu skalā).

Avots. RTU doktorante A.Vītola „Jaunrade veicina ekonomiku”. Lauku Avīze 05.08.2010.

9.2

7.36.6 6.6

5.4 5.4 5.14.4 4.2

9.4

7.7

6.07.0 7.4

7.9 8.37.3

5.95.0

6.0 6.4

4.2

7.7

4.8

8.6

5.4

8.2

6.5

1.32.4

0.0

5.56.2

2.7

4.7

1.21.9

4.7

0.0

3.4

10 10 10

8.6

109.4

6

4.9

1010

0

2

4

6

8

10

12

Ogre R īga J ūrmala Daugavpils J elgava R ēz ekne Vents pils L iepāja Valmiera J ēkabpils

K opējais talantu indeks s - apvieno radoš ās š ķiras , c ilvēkkapitāla, z inātnis kā talanta un bohēmieš u apakš indeks us

R adoš ās š ķiras apakš indeks s - raks turo radoš ās š ķiras īpats varu

C ilvēkkapitāla apakš indeks s - raks turo c ilvēku ar augs tāko iz glītību īpats varu

Zintānis kā talanta apakš indeks s - raks turo iedz īvotāju, kas s trādā z inātnes profes ijās , īpats varu

B ohēmieš u apakš indeks s - raks turo radoš ās š ķiras kodola jeb bohēmieš u īpats varu

Radošās šķiras īpatsvars un iedzīvotāju ienākumi 10 Latvijas lielākajās pilsētās

Avots. RTU doktorante A.Vītola „Jaunrade veicina ekonomiku”. Lauku Avīze 05.08.2010.

R īga

J ēkabpilsDaugavpils

L iepāja

J elgava

J ūrmala

V ents pils

R ēz ekne

V almieraOgre

150

200

250

300

350

400

20% 25% 30% 35%

R a došā s šķira s īpa tsva rs, %

Vid

ēja

is i

ed

zīv

otā

ju i

en

āk

um

a

no

do

kli

s u

z v

ien

u i

ed

zīv

otā

ju,

lato

s

ZPR budžets

495 740812 860

4 700 105

0

500000

1000000

1500000

2000000

2500000

3000000

3500000

4000000

4500000

2008 2009 2010

Dotācija

Projektu finansējums

PALDIES PAR UZMANĪBU!