Elita Benga Lauku attīstības novērtēšanas nodaļas vadītāja

Latvijas Valsts Agrārās ekonomikas institūts (LVAEI)

Prezentācijas saturs

Saimniecību struktūra LatvijāIzmantotie dati analīzeiSituācijas raksturojums, datu analīzeAptaujas rezultātiSecinājumi un ieteikumi

Saimniecību iedalījums

EK grupējums

Klases nosaukums

Grupējums Latvijas SUDAT

klase ELV klase ELV

I < 2 Ļoti mazas saimniecības

Mazākas par ekon.lieluma slieksni

II 2 - 4 1. 2-4III 4 - 6 Mazas saimniecības 2. 4-8IV 6 - 8V 8 – 12VI 12 - 16VII 16 - 40

VIII 40 - 100IX 100 - 250

x > 250

Saimniecību sadalījums Latvijā

Saimniecību klases ELV

Saimniecību skaits Īpatsvars %

2005 2007 2005 2007

Mazās saimniecības

< 2 113 780 90 568 85,5% 80,0%

2,0 – 3,9 10 713 11 589 8,1% 10,2%

4,0 – 7,9 4 563 5 614 3,4% 5,0%

Vidējās saimniecības

8,0 – 15,9 2 181 2 915 1,6% 2,6%

16,0 – 39,9 1 130 1 689 0,8% 1,5%

40,0 – 100 391 671 0,3% 0,6%

> 100 247 335 0,2% 0,3%

133 004 113 382 100% 100%

Saimniecību struktūras izmaiņas 2005-2007

Izmantotie datiCSP dati par saimniecību struktūru (2007), lauksaimnieciskās

ražošanas struktūru līdz 2009 un stāvokli lauksaimniecībā kopumā līdz 2009.

LAD dati par saņēmējiem 1.4.1.pasākumā Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai (1334 saņēmēji)

SUDAT datu bāzē esošo saimniecību skaits, kurām uzrādīts saņemtais atbalsts šajā pasākumā attiecīgajā gadā : 2007.gadā – 265. 2008.gadā – 337, 2009.gadā – 157. Visus 3 gadus (2007.-2009.) – 106.

Saimniecību aptauja, kuras piedalījušās pasākumā „Atbalsts daļēji naturālo saimniecību pārstrukturizācijai” (šajā vai iepriekšējā periodā). Tika saņemtas 507 anketas, no kurām apkopojumā ietvertas 502

2264

5426

8068 7840

1089410389

1900

3472

7095 70566342

22773416

4320

6303

2998

3796

55735037

5935

9762

0

2000

4000

6000

8000

10000

12000

2 -< 4 4 -< 8 8 -< 16 16 -< 40 40 -< 100 100 -< 250 >= 250

Ekonom iskais lie lum s, ELV

LV

L/G

DV

2006.gads 2008.gads 2009.gads

Ar zemiem ienākumiem vai negatīvu NPV esošu saimniecību īpatsvars ELV grupās

2007. un 2009.g. (% SUDAT kopā)

Galveno saimniecību lieluma grupu īpatsvars dažu nozīmīgu lauksaimniecības produktu ražošanā (%)

Saimniecību struktūra, kas piedalās 1.4.1.pasākumā (% no kopskaita, kas piedalās pasākumā)

Saimniecību struktūra, kas piedalās 1.4.1.pasākumā (% no reģionā attiecīgajā grupā esošām)

Jaukta (laukkop./lopkop.)

23%

Piena liellopi14%

Graudaugi12%Kartupeļi

9%

Biškopība8%

Dārzeņkopība7%

Gaļas liellopi4%

Cūkas3%

Augļkopība2%

Tūrisms2%

Cita nozare16%

1.4.1.pasākuma projektu dalījums pa nozarēm

1.2.1.pasākuma projektu dalījums pa nozarēm

Neto pievienotā vērtība vidēji saimniecībā (Ls)

Saimniecību skaita izmaiņas dažādās apgrozījuma grupās

2010.gadā pret 2009.gadu (piedalās 1.4.1.pas.)

Neto apgrozījuma sadalījums saimniecībās, kas piedalās 1.4.1.pasākumā

(aptaujas rezultāti -% no saimniecību skaita)

1.4.1. pasākumam loma saimniecības stiprināšanā (aptaujas dalībnieku skaits, kuri piedalījušies pasākumā Atbalsts daļēji

naturālo saimniecību pārstrukturizācijai)

274

85

2

Ļoti nozīm īga

Vidē ji nozīm īga

Maznozīm īga

Darbinieku dalījums vecuma grupās pa reģioniem (visi strādājošie)

Saimniecību ekonomiskā stāvokļa pašnovērtējums

Nākotnes plāni saimniecībām(aptauju rezultāti)

Galvenās grūtības mazo un vidējo saimniecību darbā

Visnepieciešamākie atbalsta pasākumi saimniecības attīstības veicināšanai

Nepieciešamās izmaiņas 1.4.1. pasākuma turpmākajai ieviešanai

Kas palīdzētu attīstīt saimniecības laukos

Pasākumi, kas sekmētu jaunu cilvēku piesaisti darbam laukos

Secinājumi un ieteikumiPasākumi, kas specifiski orientēts uz nelielo saimniecību izaugsmi un

iekļaušanos tirgū, ir lietderīgi un atbalstāmi. 1.4.1. pasākums bija ļoti pieprasīts, un tas orientēts tieši uz to saimniecību lieluma grupu attīstību, kuru vidū ir 80% un vairāk saimniecību, kuras līdz šim nespēj nodrošināt pietiekamu ienākumu apjomu, lai būtu ilgtspējīgas.

Saskaņā ar veiktajiem pētījumiem, mazo saimniecību rentabilitāte un resursu patēriņš uz produkcijas vienību (izņemot darba patēriņu) būtiski neatšķiras no citām lieluma grupām, taču to saražotie apjomi ir par mazu, lai gūtu pietiekamus ienākumus.

šīs saimniecības ir par mazu, lai tām būtu brīvi līdzekļi ieguldījumiem vai tās spētu ņemt kredītus, tām nepieciešami specifiski attīstību veicinoši pasākumi.

ekonomiskā lieluma slieksnis, uz kuru saimniecībai vajadzētu tiekties, ir 16 ELV (tas aptuveni atbilst neto apgrozījumam 18-20 tūkst. Ls gadā).

Secinājumi un ieteikumiLietderīgi paredzēt līdzekļus tieši mazajām un vidējām saimniecībām. Kā

kritērijs tam, kāda daļa naudas rezervējama mazo un vidējo saimniecību attīstībai, nevar būt ražotās produkcijas apjomi, bet tas var būt šo saimniecību rīcībā esošā zeme, kā arī nodarbinātie cilvēki; taču būtu jāievēro, ka līdz šim gan iepriekšējos, gan šajā periodā proporcionāli daudz lielāku atbalstu saņēmušas lielākās saimniecības, līdz ar to mazajām būtu jāpiemēro paaugstināts koeficients.

Ieteicamākais kritērijs finansējuma sadalei pa reģioniem būtu saimniecību skaitu attiecīgajās ELV grupās, kā arī lauksaimniecībā nodarbināto skaitu.

Lietderīgi palielināt atbalstāmo saimniecību loku, nosakot, ka uz atbalstu var pretendēt saimniecības sākot no 0 apgrozījuma (kuras tikko uzsākušas darbību vai līdz šim nav neko pārdevušas) līdz aptuveni EUR 14 000 (Ls 10 000) gadā.

Secinājumi un ieteikumi

Mazo un vidējo saimniecību attīstībai nepieciešamas ilgtermiņa programmas, tādēļ nav pamata liegt saimniecībai, kas vienreiz sekmīgi startējusi šādā pasākumā, pieteikties atkārtoti; jo vairāk ņemot vērā, ka investīciju programmās (piem., struktūrfondi, Lauku saimniecību modernizācija u.c.) saimniecības var pieteikties atkārtoti, ko izmanto galvenokārt tās saimniecības, kurām līdzekļi to atļauj, bet nevis kurām ekonomiski tas būtu visnepieciešamāk.

Mazo un vidējo saimniecību grupā ir turpināms atbalsts tehnikas un aprīkojuma iegādei, jo tieši piemērotas tehnikas trūkums (vai ka tā ir novecojusi) tiek minēts kā galvenais iemesls, kas rada saimniecībai grūtības.

Stimulējama kooperācija, tai skaitā tehnikas pakalpojumu kooperatīvi, lai rastu iespēju tehniku racionāli izmantot, kā arī paredzēt iespēju realizēt projektu vairākām saimniecībām kopā (jaudīgākas tehnikas iegāde, kaltes būvniecība utt.).

Secinājumi un ieteikumi

Lietderīgi īpaši sekmēt ieguldījumus ne tikai lauksaimnieciskajā ražošanā vienas saimniecības ietvaros, bet pakalpojumu sniegšanā un lauksaimniecības produktu pārstrādē. Tieši šīm jomām var tikt noteikta prioritāte, tādēļ, ka tas veicina vairāk kā vienas saimniecības attīstību.

izglītības un konsultāciju attīstība, ar mērķi izglītot lauksaimniekus kā lietderīgāk ieguldīt līdzekļus, ar ko nodarboties ņemot vērā viņa konkrētos apstākļus, priekšroku dodot individuālām konsultācijām salīdzinot ar grupveida apmācību.

Paldies par uzmanību

e-pasts: elita.benga@lvaei.lv