E # E par revizijam/parskats...Latvijas Kara muzeja uzturēšana 1,3 0,7 -0,6 -46% Jaunsardzes darbības nodrošināšana 2,4 1,0 -1,4 -58% Atvaļināto militārpersonu sociālās

Latvijas Republikas Valsts kontrole

PĀRSKATS PAR VALSTS KONTROLES REVĪZIJĀM AIZSARDZĪBAS MINISTRIJĀ 2008. – 2012. gads Oktobris

2013

Valsts kontroles misija Sekmēt: - efektīvu un likumīgu sabiedrisko līdzekļu (nodokļu maksātāju naudas) izlietojumu; - finanšu pārvaldības attīstību un atbildību par izlietotajiem līdzekļiem; - godīgu un caurskatāmu lēmumu pieņemšanas procesu publiskajā sektorā. Vīzija Palīdzēt valstij gudri pārvaldīt un izlietot resursus.

PĀRSKATS PAR VALSTS KONTROLES REVĪZIJĀM AIZSARDZĪBAS MINISTRIJĀ

3

Saturs

PĀRSKATS PAR AIZSARDZĪBAS MINISTRIJAS DARBĪBU UN FINANŠU APSTĀKĻIEM ............... 4

Aizsardzības ministrijas darbība ............................................................................................................ 4

Nacionālie bruņotie spēki ..................................................................................................................... 4

Aizsardzības nozares finansējums ......................................................................................................... 5

Aizsardzības nozares darbība samazināta finansējuma apstākļos ........................................................ 6

VALSTS KONTROLES REVĪZIJAS AIZSARDZĪBAS MINISTRIJĀ UN TAJĀS SNIEGTO

IETEIKUMU REZULTĀTĀ PANĀKTIE UZLABOJUMI .............................................................................. 9

Finanšu vadība un grāmatvedības uzskaite .......................................................................................... 9

Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte .............................................................. 10

Militārās izglītības īstenošana (2009. – 2012.gads) ........................................................................ 10

Sociālo garantiju sistēma (2009. – 2011.gads) ............................................................................... 17

Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma un apgādes sistēma (2007.-2009.gads) ....................... 24


4

Galvenais šī ziņojuma mērķis ir sniegt informāciju par laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam aizsardzības nozarē veiktajām Valsts kontroles revīzijām un uzlabojumiem, kas panākti, ieviešot Valsts kontroles sniegtos ieteikumus.

Ziņojums sagatavots, balstoties uz Valsts kontroles revīziju rezultātiem. Lai nodrošinātu, ka sniegtā informācija ir patiesa, ziņojuma saturs ir saskaņots ar Aizsardzības ministriju.

Pārskats par Aizsardzības ministrijas darbību un finanšu apstākļiem

Aizsardzības ministrijas darbība

Aizsardzības ministrija (turpmāk tekstā – AM) izstrādā un īsteno valsts aizsardzības politiku, plāno valsts aizsardzībai nepieciešamos līdzekļus un iesniedz Ministru kabinetam ar to saistītos priekšlikumus1. Aizsardzības ministrs veic civilo kontroli pār Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (turpmāk tekstā – NBS)2. Aizsardzības ministram ir pakļauts NBS komandieris3, kurš īsteno NBS vadību.

AM ir vadošā valsts pārvaldes iestāde valsts aizsardzības nozarē4. Papildus minētajam AM5:

plāno NBS vidēja termiņa un ilgtermiņa spēju attīstību, tajā skaitā infrastruktūru, personālu, finanses un nodrošinājumu ar materiāltehniskajiem līdzekļiem;

nosaka NBS politiskās vadlīnijas, nodrošina NBS attīstību un atbilstību Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk – NATO) noteiktajām militārajām spējām;

izstrādā valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes pamatnostādnes;

veido politiku karavīru sociālo garantiju jautājumos un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā nodrošina NBS personālsastāvam sociālās garantijas;

organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu ģeodēzijas, kartogrāfijas un ģeotelpiskās informācijas jomā;

organizē un koordinē valsts politikas īstenošanu militārās izglītības un zinātnes jomā; nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldes un militārās izglītības politikas izstrādi;

veic citus normatīvajos aktos noteiktos uzdevumus.

Aizsardzības ministrijas padotībā ir:

tiešās valsts pārvaldes iestādes – Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs, Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs, Latvijas Kara muzejs;

valsts drošības iestāde – Militārās izlūkošanas un drošības dienests.

Nacionālie bruņotie spēki

NBS veido regulārie spēki, Zemessardze un NBS rezerve6. NBS tiek finansēti no valsts budžeta7. NBS lietotais kustamais un nekustamais īpašums ir valsts īpašums, kas nodots AM valdījumā. Šā īpašuma lietošanas izdevumi tiek segti no AM piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem.

1 Nacionālās drošības likuma 11.panta pirmā daļa. 2 Nacionālās drošības likuma 11.panta otrā daļa. 3 MK 29.04.2003. noteikumu Nr.236 „Aizsardzības ministrijas nolikums” 10.punkts. 4 Ministru kabineta 29.04.2003. noteikumu Nr.236 „Aizsardzības ministrijas nolikums” 1.punkts. 5 MK 29.04.2003. noteikumu Nr.236 „Aizsardzības ministrijas nolikums” 4. un 5.punkts. 6 Nacionālo bruņoto spēku likuma 3.panta pirmā daļa. 7 Nacionālo bruņoto spēku likuma 18.pants.


5

Aizsardzības nozares finansējums

Valsts aizsardzības finansēšanas likums noteica, ka sākot no 2003.gada līdz 2012.gadam valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO jāpiešķir finansējums 2% apmērā no iekšzemes kopprodukta. Līdz 2009.gadam minētajam nolūkam valsts budžeta līdzekļi tika piešķirti atsevišķā budžeta programmā, kuras faktiskais līdzekļu apjoms ir redzams 1. tabulā.

1.tabula

Valsts budžeta programmas „Valsts aizsardzībai, drošībai un integrācijai NATO” ietvaros AM laika posmā no 2005. līdz 2009.gadam piešķirtais finansējums (milj. Ls)

2005.gads 2006.gads 2007.gads 2008.gads 2009.gads8 2009.gads9

Budžeta programma kopā

(% no IKP)

155

(1,84)

201,1

(1,85)

254,7

(1,87)

294,6

(1,86)

296,9

(1,80)

izslēgta no

01.01.2009.

AM budžets

( % no programmas)

112

(72)

171,2

(85)

231,8

(91)

267, 2

(91)

269,8

(91)

172,9

( - )

NBS budžets

(% no programmas)

(% no AM budžeta)

80,8

(52)

(72)

117, 3

(58)

(69)

152,5

(60)

(66)

180,3

(61)

(67)

190

(64)

(70)

116,2

( - )

(67)

Finanšu krīzes iespaidā, sākot no 2009.gada, valsts aizsardzības budžets būtiski samazinājās (skat. 1.att.). 2009.gadā ikgadējā budžeta likumā (pēc likuma grozījumiem) AM bija apstiprināti izdevumi 173 milj. latu apmērā, 2010.gadā – 134 milj. latu apmērā. No 2011.gada nozares izdevumiem ir tendence palielināties un tie šobrīd pārsniedz 140 milj. latu, bet 2006.gada līmenis vēl nav sasniegts.

1.att. Aizsardzības nozares izdevumi laika posmā no 2005. līdz 2012.gadam.

2012.gadā lielākā daļa - 77% no aizsardzības nozares finansējuma tika novirzīta aizsardzības spēju attīstībai un uzturēšanai, 3% - aizsardzības īpašumu pārvaldīšanai (skat. 2.attēlu). Citām aizsardzības nozares funkcijām (skat. 3.attēlu) 2012.gadā tika novirzīti 20% no nozares kopējā finansējuma.

8 Likums „Par valsts budžetu 2009.gadam”. 9 Likums „Grozījumi likumā „Par valsts budžetu 2009.gadam”.

112

171

232

267

173

134 148 144

0

50

100

150

200

250

300

2005 2006 2007 2008 2009 2010 2011 2012

Aizsardzības ministrijai ikgadējā budžeta likumā apstiprinātie izdevumi

Milj. Ls


6

2.att. Valsts aizsardzības nozares finansējuma sadalījums 2012.gadā.

3.att. Valsts aizsardzības nozares finansējums sadalījumā pa citām funkcijām 2012.gadā.

Aizsardzības nozares darbība samazināta finansējuma apstākļos

Finanšu krīzes iespaidā būtiski samazinājās finansējums aizsardzības jomas funkcijām (skat.2.tabulu un 2.pielikumu), tajā skaitā valsts aizsardzības spēju attīstībai un uzturēšanai. Piemēram, 2012.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu, tādās jomās kā aizsardzības īpašumu pārvaldīšana, valsts kartogrāfijas sistēmas uzturēšana un Jaunsardzes darbības nodrošināšana, finansējums samazinājies vairāk nekā par 50%.


7

2.tabula

Pieejamais finansējums sadalījumā pa aizsardzības nozares funkcijām 2008. un 2012.gadā

Funkcija 2008.gadā milj. Ls

2012.gadā milj. Ls

Izmaiņas (milj. Ls)

Izmaiņas (%)

Valsts aizsardzības spēju attīstība un uzturēšana 180,8 110,5 -70,3 -39%

Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana 51,1 4,9 -46,2 -90%

Nozares vadība 11,8 9,4 -2,4 -20%

Starptautiskā sadarbība NATO un ES ietvaros 11,4 8,4 -3,0 -26%

Valsts kartogrāfijas sistēmas uzturēšana un militārā kartēšana

4,8 2,3 -2,5 -52%

Latvijas Kara muzeja uzturēšana 1,3 0,7 -0,6 -46%

Jaunsardzes darbības nodrošināšana 2,4 1,0 -1,4 -58%

Atvaļināto militārpersonu sociālās garantijas 3,6 6,7 3,1 86%

Kopā 267,2 144 x x

2012.gadā, salīdzinājumā ar 2008.gadu, aizsardzības nozarē par 42% ir samazinājušies izdevumi atlīdzībai, par 43% - izdevumi preču un pakalpojumu iegādei, par 68% - izdevumi pamatlīdzekļu iegādei (skat. 3.tabulu).

3.tabula

Piešķirtā finansējuma izlietojums aizsardzības nozarē 2008., 2010. un 2012.gadā

Izdevumu veids 2008.gadā 2010.gadā 2012.gadā

Izmaiņas 2012.gadā,

salīdzinot ar 2008.gadu

Atlīdzība, tajā skaitā: 107 751 329 64 401 265 62 869 122 -42%

Mēnešalgas 44 646 262 30 043 113 31 711 546 -29% Piemaksas, prēmijas un naudas

balvas 16 274 100 5 737 005 6 261 070 -62%

Pabalsti un kompensācijas 25 539 228 16 375 785 14 917 021 -42%

Preces un pakalpojumi, tajā skaitā: 94 096 275 50 141 161 53 945 255 -43%

Dažādi pakalpojumi 28 253 926 18 431 465 19 411 096 -31%

Speciālo krājumu iegāde 47 856 233 22 455 267 21 396 431 -55%

Pamatkapitāla veidošana, tajā skaitā: 39 656 129 11 788 673 11 547 357 -71%

Pamatlīdzekļi 34 713 981 9 606 753 11 255 828 -68%

Ņemot vērā 2009.gadā piedzīvoto finanšu samazinājumu, aizsardzības nozarē tika samazināta vai apturēta vairāku funkciju izpilde10. Piemēram, 2009.gadā tika veikti šādi pasākumi:

par 98% samazināta līdzdalība NATO Reaģēšanas spēku rotācijā, nespējot nodrošināt nepieciešamo ekipējumu un bruņojumu (no 253 uz 3 karavīriem);

pārtraukta karavīru rekrutēšana;

samazināts NBS militāro mācību skaits;

mainīti noslēgto ilgtermiņa līgumu maksājumu un piegāžu grafiki;

samazinātas karavīru sociālās garantijas;

samazināti izdevumi infrastruktūras attīstībai un uzturēšanai;

10 Aizsardzības nozares vidēja termiņa darbības stratēģija 2011 – 2014.


8

īstenota AM centrālā aparāta un NBS struktūras reforma:

- likvidējot spēku veidu štābus un nosakot virsnieku skaita limitu (ģenerāļa amata vietu skaits samazināts no 17 uz 8, pulkvežu amata vietu skaits – no 37 līdz 20);

- AM samazinot civilo štatu un integrējot militārpersonas;

- pārskatot infrastruktūru, padotības iestāžu skaitu un pārstāvju sistēmu ārvalstīs.

Pirms finanšu krīzes uz 2008.gada 1.janvāri NBS dienēja 5064 profesionālā dienesta karavīri, uz 2010.gada pirmo janvāri tas samazinājās līdz 4714 karavīriem, bet uz 2012.gada 1.janvāri NBS profesionālā dienesta karavīru skaits bija 4579 (skat.4.att.). NBS profesionālā dienesta karavīru skaits 2012.gadā, salīdzinot ar 2008.gadu ir samazinājies kopumā par 485 karavīriem jeb 10%.

4.att. NBS profesionālā dienesta karavīru skaita dinamika laika posmā no 01.01.2008. līdz 01.01.2013.

Laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam NBS visbūtiskāk ir samazinājies virsnieku skaits – par 23%, instruktoru skaits šajā periodā samazinājies par 11% (skat.5.att.),bet kareivju skaits nav būtiski mainījies.

5.att. Virsnieku un instruktoru skaita dinamika

NBS laika posmā no 01.01.2008. līdz 01.01.2013.

4200

4400

4600

4800

5000

5200

5400

5600

01.01.2008. 01.01.2009. 01.01.2010. 01.01.2011. 01.01.2012. 01.01.2013.

Plānotais karavīru skaits Faktiskais karavīru skaits

0

500

1000

1500

2000

Virsnieki

Instruktori


9

Valsts kontroles revīzijas Aizsardzības ministrijā un tajās sniegto ieteikumu rezultātā panāktie uzlabojumi

Valsts kontroles revīzijās laika posmā no 2008. līdz 2012.gadam11 ir sniegti kopumā 69 ieteikumi, no kuriem ieviesti ir 56 ieteikumi, bet 12 ieteikumu ieviešanas termiņi vēl nav pienākuši (detalizēti skat. 1.pielikumā). No sniegtajiem ieteikumiem 37 ieteikumi ir finanšu vadības un grāmatvedības uzskaites jomā, bet 32 ieteikumi ir vērsti uz revidējamās jomas sakārtošanu, panākot efektīvāku līdzekļu izlietojumu, nodrošinot izvirzīto mērķu sasniegšanu.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, no 2008. līdz 2012.gadam AM un NBS vairākās darbībās jomās panākta ikgadēja valsts budžeta līdzekļu ekonomija kopumā vismaz Ls 937 tūkst. apmērā, atgūti nepamatoti izlietoti valsts budžeta līdzekļi un radīti priekšnoteikumi efektīvākam valsts budžeta līdzekļu izlietojumam nākotnē.

Valsts kontroles revīzijās aptvertie aizsardzības nozares jautājumi ir apkopoti 3. pielikumā.

Finanšu vadība un grāmatvedības uzskaite

Valsts kontrole veic ikgadējās finanšu revīzijas par AM konsolidēto gada pārskatu. AM konsolidētais gada pārskats ietver tās padotībā esošo iestāžu gada pārskatus un NBS konsolidēto gada pārskatu – kopumā 14 atsevišķu iestāžu gada pārskatus.

Valsts kontroles ikgadējās finanšu revīzijās tiek pārbaudīta AM konsolidētā pārskata sagatavošanas un darījumu atbilstība Latvijas Republikā spēkā esošo normatīvo aktu prasībām, izvērtējot AM izmantotos grāmatvedības principus un iegūstot revīzijas pierādījumus attiecībā uz AM konsolidētajā finanšu pārskatā uzrādītajām summām un skaidrojumiem. Tas nozīmē, ka ikvienā Valsts kontroles finanšu revīzijā Valsts kontrole pārbauda 14 iestāžu grāmatvedības uzskaiti un attiecīgi arī 14 gada pārskatu sagatavošanu, tajā skaitā veicot pārbaudes NBS struktūrvienībās.

Veicot revīziju par AM 2006.gada konsolidēto pārskatu, Valsts kontrole konstatēja nozīmīgus trūkumus gan nozares grāmatvedības politikā, gan iekšējās kontroles vidē AM padotības iestādēs, tostarp NBS. Piemēram, AM nebija noteikusi vienotus principus speciālo militāro krājumu un pamatlīdzekļu uzskaitei, AM padotības iestādēs tika veikti nepamatoti grāmatojumi,

11

Revīziju uzsākšanas laiks ir 2008. līdz 2012.gads.

Militārās izglītības īstenošanā panākta valsts budžeta līdzekļu ekonomija vismaz 854 tūkst. Ls apmērā gadā.

Izveidojot sistēmu militārai apmācībai izlietoto finanšu līdzekļu uzraudzībai, radīti priekšnoteikumi valsts budžeta līdzekļu atgūšanai Militārā dienesta likumā paredzētajos gadījumos, kad karavīrs bez attaisnojoša iemesla mācības pārtraucis. Piemēram, par 28 šādiem gadījumiem tiks atgūti kopumā vismaz 15 tūkst. Ls.

Karavīru veselības aprūpes jomā, pilnveidojot NBS apgādi ar nepieciešamajiem medikamentiem un neveidojot nevajadzīgus medikamentu uzkrājumus, tiks panākta ikgadēja valsts budžeta līdzekļu ekonomija vismaz 83 tūkst. Ls apmērā gadā*.

Pēc Valsts kontroles revīzijas, veicot izmeklēšanu, atgūti vismaz 4,6 tūkst. Ls, kas izlietoti par faktiski nesaņemtiem veselības aprūpes pakalpojumiem vai veicot apmaksu par personām, kam šādi pakalpojumi no valsts budžeta līdzekļiem nepienācās.

*Revīzijas ieteikumu ieviešana vēl turpinās.


10

pastāvēja augsts kļūdīšanās risks, izmantojot dažādas morāli novecojušas grāmatvedības programmas un veicot gada pārskatu sagatavošanu un konsolidāciju MS Excel vidē.

Kopš 2006. gada, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, AM ir panākusi būtiskus uzlabojumus finanšu vadības un grāmatvedības uzskaites jomā, tajā skaitā nosakot vienotu grāmatvedības politiku un līdz 2009.gadam ieviešot nozares iestādēs, tostarp NBS, vienotu resursu vadības sistēmu.

Pārskats par Valsts kontroles finanšu revīzijās konstatētajiem būtiskākajiem trūkumiem un AM veiktajām darbībām to novēršanā ir pievienots 4. pielikumā.

Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte

Militārās izglītības īstenošana (2009. – 2012.gads)12

AM nodrošina valsts aizsardzībā iesaistītā personāla pārvaldes un militārās izglītības politikas izstrādi13. Militārā apmācība ir NBS galvenais uzdevums miera apstākļos14, tā ietver NBS personāla kolektīvo un individuālo apmācību.

Karavīru individuālā apmācība ietver:

karavīra pamatapmācību – pamata zināšanu un iemaņu apjoms, kas jāapgūst ikvienam karavīram, lai viņš varētu veikt karavīra pamatdarbības, kuras palīdz izdzīvot kara (krīzes) apstākļos un veikt mācību uzdevumus miera laikā, neatkarīgi no ieņemamā amata;

speciālo apmācību – zināšanas, iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas konkrēta amata uzdevumu izpildei, tajā skaitā, piemēram, apmācība individuāli rīkoties ar ieročiem, tehniku, sakaru līdzekļiem un ekipējumu, apmācība plānot, organizēt un veikt noteiktas funkcijas, kā arī apmācība kaujas apkalpju, ekipāžu un apakšvienību vadīšanā;

kvalifikācijas paaugstināšanu.

Atkarībā no apgūstamo zināšanu, iemaņu un prasmju sarežģītības, karavīru individuālā apmācība tiek veikta NBS mācību centros un skolās, Latvijas Nacionālajā aizsardzības akadēmijā, ārvalstu militārās mācību iestādēs un Latvijas civilajās mācību iestādēs.

12 Valsts kontroles revīzija Nr.5.1-2-13/2010 „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte Aizsardzības ministrijā, nodrošinot militārā personāla apmācību” un revīzija Nr.5.1-2-7/2013 „Likumības revīzijas „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte Aizsardzības ministrijā, nodrošinot militārā personāla apmācību” ieteikumu ieviešana 13 MK 29.04.2003. noteikumu Nr.236 „Aizsardzības ministrijas nolikums” 5.3.apakšpunkts. 14 NBS reglaments Nr.7-1 „NBS Militārās apmācības pagaidu reglaments”.

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, AM ir būtiski pilnveidojusi nozares finanšu vadības un grāmatvedības kontroles procedūras, radot priekšnoteikumus efektīvai resursu pārvaldībai:

izveidota progresīva grāmatvedības uzskaites sistēma, visu aizsardzības nozares iestāžu grāmatvedības uzskaiti centralizējot vienotā programmatūrā;

izveidota visaptveroša, efektīva iekšējās kontroles sistēma grāmatvedības uzskaites veikšanai un gada pārskatu sagatavošanai, nosakot un ieviešot vienotu grāmatvedības politiku un grāmatvedības uzskaites procedūras.


11

NBS personālsastāva un militārā dienesta rezervju apmācību procesa nodrošināšanai ir izveidota NBS Mācību vadības pavēlniecība, kuras struktūrā ietvertas NBS militārās mācību iestādes (skat. 6. attēlu).

6. att. NBS Mācību vadības pavēlniecības struktūras shēma

Karavīru individuālās apmācības nodrošināšanai 2009.gadā tika izlietoti kopumā Ls 7 051 464, 2012.gadā – Ls 5 210 791.

7. att. Karavīru individuālās apmācības kopējo izdevumu dinamika laika posmā no 2009. līdz 2012.gadam (neieskaitot NAA studējošo atlīdzību)

-

500 000

1 000 000

1 500 000

2 000 000

2 500 000

3 000 000

3 500 000

4 000 000

4 500 000

5 000 000

2009 2010 2011 2012

Personāla atlīdzība Mācību procesa nodrošināšanas izmaksas


12

8. att. Karavīru individuālās apmācības izdevumu sadalījumā pa mācību iestādēm 2009. un 2012.gadā

Valsts kontroles likumības revīzijā15 tika secināts, ka AM nav nodrošinājusi caurskatāmas un normatīvajiem aktiem atbilstošas militārās izglītības sistēmas izveidi, kā rezultātā pieļauts nelietderīgas valsts budžeta līdzekļu izlietojums ne mazāk kā 242 tūkst. Ls apmērā. Minētie līdzekļi bija nelietderīgi izlietoti NBS nepieciešamo speciālistu sagatavošanai civilajās augstskolās – ne mazāk kā 67 tūkst. Ls samaksāti par speciālistu sagatavošanu, kuri faktiski netika sagatavoti (mācības tika pārtrauktas), bet turpat 175 tūkst. Ls izlietoti samaksājot par valsts izglītības iestādē saņemto izglītības pakalpojumu pievienotās vērtības nodokli, ko saskaņā ar likumu „Par pievienotās vērtības nodokli” šajā gadījumā nebija jāpiemēro.

Valsts kontrole secināja, ka AM nav nodrošinājusi efektīvu militārās izglītības sistēmas darbību, nav izvērtējusi militārās izglītības politikas īstenošanas rezultātus nozares militārās izglītības iestādēs.

AM nebija veikusi pasākumus, lai attīstītu un militārās izglītības procesā efektīvi izmantotu Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmiju (turpmāk tekstā – NAA). Neraugoties uz to, ka NAA Satversmē noteiktie pamatuzdevumi papildus virsnieku sagatavošanai ietvēra arī valsts aizsardzībā iesaistītā personāla kvalifikācijas paaugstināšanu, NBS personālsastāva un militārā dienesta rezervju apmācību procesa nodrošināšanai tika izveidota vēl viena struktūrvienība – NBS Mācību vadības pavēlniecība. Turklāt, neraugoties uz to, ka NAA darbības rādītāji bija būtiski pasliktinājušies, NAA sagatavoto dažādu specialitāšu virsnieku skaitam no 121 speciālista 2003.gadā samazinoties līdz 7 speciālistiem 2009.gadā, AM nebija veikusi pasākumus, lai tiktu pieņemts lēmums par NAA turpmāko darbību.

AM nebija veikusi nepieciešamos pasākumus, lai tiktu nodrošināta normatīvajos aktos16 noteiktā NAA darbības autonomijas ievērošana. AM nebija nodrošinājusi, lai

15 Valsts kontroles revīzija Nr. 5.1-2-13/2010 „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte Aizsardzības ministrijā, nodrošinot militārā personāla apmācību”. 16 Augstskolu likuma Pārejas noteikumu 11.pants, Augstskolu likuma 4.pants, NAA Satversmes 6.punkts.

0%

10%

20%

30%

40%

50%

60%

70%

80%

90%

100%

2009 2012

Sakaru skola

Nesprāgušas munīcijasneitralizēšanas skola

Jūras spēku Mācību centrs

Valodu skola

Instruktoru skola

Kājnieku skola

Nacionālā aizsardzībasakadēmija

Mācību vadībaspavēlniecības štābs


13

normatīvajos aktos tiktu noteikts NAA komandpakļautības skaidrojums un speciāla kārtība NAA darbības pārraudzībai, ņemot vērā normatīvajos aktos17 noteikto, ka NAA ir valsts augstākās izglītības un zinātnes iestāde un tā darbojas atbilstoši Augstskolu likumam. Pēc NAA iekļaušanas NBS sastāvā un nodošanas tiešā NBS komandiera komandpakļautībā nebija noteikts NAA kā NBS sastāvdaļas vadības modelis, vienlaikus nodrošinot arī NAA darbības atbilstību Augstskolu likumam.

AM nebija veikts NBS Mācību vadības pavēlniecības darbības rādītāju izvērtējums un netika veikti pasākumi, lai NBS tiktu pieņemts lēmums par efektīvāko militāro mācību iestāžu vadības modeli. Piemēram, 2009.gadā militāro mācību iestāžu darbības rādītāji būtiski atšķīrās – četrās militārajās mācību iestādēs mācību procesā tieši bija iesaistīti no 27% līdz 97% no kopējo darbinieku skaita, viens mācību procesā iesaistītais darbinieks nodrošināja vidēji no 4,3 līdz 13,4 karavīru apmācību, vadības grupas darbinieki veidoja no 3% līdz 33% no kopējo darbinieku skaita un uz vienu vadības grupas darbinieku bija vidēji no 12,9 līdz 289,5 apmācītie.

Informācija par Valsts kontroles revīzijā konstatētajiem būtiskākajiem trūkumiem militārās izglītības jomā un AM veiktajām darbībām to novēršanā detalizētāk ir pievienota 5. pielikumā.

Valsts kontrole sniedza AM ieteikumus šādās jomās:

militārās izglītības sistēmas pilnveidošanas jomā ieteikumi tika sniegti, lai nodrošinātu:

- iespēju ilgtermiņā plānot militārās izglītības politikas rezultātus un nodrošinātu efektīvu militārās izglītības sistēmas darbību;

- militārās izglītības sistēmas darbības atbilstību Izglītības likuma, Profesionālās izglītības likuma, Augstskolu likuma prasībām, tajā skaitā, nosakot militārās izglītības iestāžu juridisko statusu, darbības principus un uzraudzības kārtību;

militārās izglītības sistēmas darbības uzraudzības jomā ieteikumi tika sniegti, lai paaugstinātu valsts budžeta līdzekļu izlietošanas efektivitāti, tajā skaitā:

- pilnveidot militārās izglītības iestāžu vadības modeli, izvērtējot to darbības optimizācijas iespējas;

- nodrošināt militārās izglītības īstenošanā ieguldīto resursu uzraudzību, apkopojot un analizējot informāciju par militārās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumiem;

- nodrošināt militārās izglītības īstenošanā ieguldīto valsts budžeta līdzekļu atgūšanu Militārā dienesta likumā paredzētajos gadījumos;

- izvērtēt NBS Mācību, sporta un atpūtas bāzes „Pipariņi” racionālas izmantošanas iespējas un pieņemt lēmumu par bāzes turpmāko darbību.

17 NAA Satversmes preambulas 3.punkts; Nacionālo bruņoto spēku likuma 12.1pants (redakcijā no 19.10.2001. līdz 31.03.2010.).

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, AM ir pilnveidojusi militārās izglītības sistēmu, radot priekšnoteikumus militārās izglītības sistēmas darbības efektivitātes paaugstināšanai, militārās izglītības rezultātu plānošanai, tās caurskatāmībai un atbilstībai normatīvajiem aktiem:


14

izstrādāti politikas plānošanas dokumenti18, kuros ir definēti NBS personālsastāva ilgtermiņa attīstības vajadzības un militārās izglītības pamatprincipi, tiek veiktas darbības Militāro amatu klasifikatora izstrādei, kurā tiks noteikta katram amatam nepieciešamā kvalifikācija un prasmes;

normatīvajā aktā19 izdarīti grozījumi, attiecīgi radot iespējas NBS veikt visu atbilstošo militārās izglītības programmu licencēšanu un akreditēšanu,

izstrādāts iekšējais normatīvais akts20, kurā sniegta militārās izglītības klasifikācija un prasības militārās izglītības programmu licencēšanai, kā arī noteikts izglītības dokumenta veids, kas izsniedzams par noteiktas pakāpes un veida militārās izglītības ieguvi;

novērsti trūkumi virsnieku apmācībā, nodrošinot, ka NAA atbilstoši Augstskolu likumā noteiktajam tiek īstenotas tikai licencētas un akreditētas studiju programmas, tajā skaitā sadarbībā ar civilajām augstākās izglītības iestādēm novēršot trūkumus noslēgto līgumu uzraudzībā par NBS speciālistu sagatavošanu (nepieļaujot nepamatotu līdzekļu izlietojumu par civilajās augstskolās faktiski nesagatavotajiem speciālistiem);

uzlabojot NBS militārās izglītības iestāžu (NBS skolu) vadības modeli un samazinot militārās izglītības nodrošināšanā iesaistītā personāla skaitu panākta valsts budžeta līdzekļu ekonomija vismaz Ls 431 tūkst. apmērā gadā;

9.att. NBS skolu personāla skaita izmaiņas laika posmā no 01.01.2010. līdz 01.01.2013. (štata aizpildījums)

18 NBS attīstības plāns 2012.-2024.gadam, Aizsardzības ministrijas, tās padotībā esošo iestāžu, tostarp Nacionālo bruņoto spēku personāla politika. 19 Izglītības likuma 36.panta pirmā daļa (likuma redakcijā, kas ir spēkā no 07.08.2013.). 20 Karavīru individuālās profesionālās sagatavošanas noteikumi.

0

20

40

60

80

100

120

140

160

180

uz 01.01.2010. uz 01.01.2011. uz 01.01.2012. uz 01.01.2013.

NBS Kājnieku skola NBS Instruktoru skola

NBS Valodu skola Jūras spēku mācību centrs

Ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, paaugstinājusies militārās izglītības iestāžu darbības efektivitāte un militārās izglītības īstenošanā panākta ikgadēja valsts budžeta līdzekļu ekonomija vismaz Ls 854 tūkst. apmērā:


15

10.att. NBS Kājnieku skolas, NBS Instruktoru skolas, Jūras spēku mācību centra un NBS Valodu skolas faktiskie izdevumi atlīdzībai 2009., 2010., 2011. un 2012.gadā (latos).

NBS ir panākuši NBS skolu darbības efektivitātes palielināšanos:

- pilnveidojot militārās izglītības iestāžu vadības modeli, NBS skolās militārās izglītības nodrošināšanā iesaistītā personāla skaits ir samazinājies (2012.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, vidēji par 12%), NBS skolu struktūrā palielinoties mācību procesā iesaistītā personāla īpatsvaram (līdz 9 procentpunktiem);

- neraugoties uz NBS kopējā karavīru skaita samazināšanos laika posmā no 2009. līdz 2012.gadam, NBS pieprasījums pēc apmācībām NBS skolās ir pieaudzis un attiecīgi NBS skolās kopumā apmācīto skaits minētajā laika posmā ir palielinājies par 10%.

samazinot NAA studējošo apmācībā iesaistītā personāla skaitu un uzlabojot darba organizāciju, nodrošināta valsts budžeta līdzekļu ekonomija vismaz Ls 379 tūkst. apmērā gadā;

NAA plānotais personāla skaits 2012.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu ir samazinājies par 60 amata vietām jeb 50%, bet faktiskais – par 26 personām jeb 43% (skat. 11. attēlu);

Ls-

Ls200 000.00

Ls400 000.00

Ls600 000.00

Ls800 000.00

Ls1 000 000.00

Ls1 200 000.00

Ls1 400 000.00

Ls1 600 000.00

2009 2010 2011 2012

NBS Kājnieku skola NBS Instruktoru skola

Jūras spēku mācību centrs NBS Valodu skola

Ja 2012.gadā NBS Kājnieku skolas, NBS Instruktoru skolas un NBS Valodu skolas faktiskais personāla skaits būtu saglabājies 2010.gada līmenī, izdevumi minēto militārās izglītības skolu personāla atlīdzībai 2012.gadā būtu vismaz par 431 tūkst. Ls lielāki.

Ja 2012.gadā NAA studējošo apmācībā faktiski iesaistītā personāla skaits būtu saglabājies 2010.gada līmenī, NAA izdevumi personāla atlīdzībai 2012.gadā būtu vismaz par 379 tūkst. Ls lielāki.


16

11.att. NAA plānotā un faktiskā personāla skaita izmaiņu dinamika laika posmā no 01.01.2010. līdz 01.01.2012.

uzlabojot NAA darba organizāciju, NAA studējošo apmācībā iesaistītā personāla skaits 2012.gadā, salīdzinot ar 2010.gadu, samazinājies par 43%, savukārt NAA studējošo skaits palielinājies par 106%;

2012.gadā NAA uz vienu studējošo apmācībā iesaistīto personu bija 8,7 studējošie, salīdzinājumam 2010.gadā – 1,9 studējošie uz vienu studējošo apmācībā iesaistīto personu;

papildus NAA pamatprogrammu īstenošanai, no 2011.gadā NAA tiek organizētas mācības Ziemeļatlantijas līguma organizācijas (turpmāk tekstā – NATO) apmācību programmas ietvaros.

4. tabula

NAA darbības rādītāju salīdzinājums laikā no 2010.gada līdz 2012.gadam

Gads Personāla veids

2010.gads 2011.gads 2012.gads

1. Studējošo apmācībā iesaistītais personāla skaits 61 37 35

2. Studējošo skaits21 117 237 303

3. Studējošo un to apmācībā iesaistītā personāla skaita attiecība (3.=2./1.)

1,9 6,4 8,7

4. Izdevumi22 (Ls) 729 130 631 585 642 142

5. Vidējais finansējums uz vienu studējošo (5.= 4./2.) 6232 2665 2119

pieņemot lēmumu par faktiski nefunkcionējošās NBS mācību, sporta un atpūtas bāzes „Pipariņi” saimnieciskās darbības apturēšanu, ir nodrošināta valsts budžeta līdzekļu ekonomija vismaz Ls 44 tūkst. apmērā gadā.

21 NAA licencētās un akreditētās studiju programmas un NAA karjeras kursi (neietverot īslaicīgos kvalifikācijas paaugstināšanas kursus, kuru ilgums ir no 2 -5 dienām). 22 Neieskaitot studējošo atlīdzību, izdevumus par speciālistu sagatavošanu civilajās augstskolās un infrastruktūras uzturēšanas izdevumus.

0

20

40

60

80

100

120

140

uz 01.01.2010. uz 01.01.2011. uz 01.01.2012.

amata vietu skaitsštatu sarakstā

faktiskaispersonāls štatusarakstā


17

Sociālo garantiju sistēma (2009. – 2011.gads)23

Valsts kontroles likumības revīzijā24 tika vērtēts, vai īstenojot karavīru sociālo garantiju politiku, tajā skaitā piešķirot un izmaksājot kompensācijas un pabalstus, kā arī nodrošinot karavīru veselības aprūpi, ir ievēroti normatīvie akti un karavīru sociālajām garantijām piešķirtie valsts budžeta līdzekļi ir izlietoti ekonomiski un lietderīgi.

Valsts kontrole secināja, ka karavīru sociālo garantiju sistēmā regulārās ikmēneša kompensācijas – uzturdevas kompensācija un kompensācija īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai – veido daļu no ikvienam karavīram garantētās ikmēneša atlīdzības. Piemēram, 2010.gadā ikviens karavīrs, kurš pilnu gadu dienēja pamata dienesta vietā Latvijā25, papildus mēnešalgai neapliekama ienākuma veidā saņēma vidēji Ls 222 mēnesī, kas atkarībā no karavīra dienesta pakāpes veidoja no 14% līdz 40% no karavīra kopējās ikmēneša atlīdzības. Arī atrodoties ilgstošā prombūtnē, tajā skaitā bērna kopšanas atvaļinājumā, karavīram ir garantēta pamata uzturdevas kompensācija un kompensācija īres un komunālo maksājumu segšanai pilnā apmērā.

Papildus garantētajai ikmēneša atlīdzības daļai karavīrs atbilstošos gadījumos var saņemt mainīgo atlīdzības daļu, ko veido piemaksas, vienreizējie pabalsti un kompensācijas, tajā skaitā starpību starp karavīram noteikto mēnešalgu un karavīram piešķirto slimības pabalstu. Piemēram, 2010.gadā ikmēneša mainīgā atlīdzības daļa atkarībā no karavīra dienesta pakāpes un veicamā uzdevuma veidoja vidēji no Ls 46 līdz Ls 447 jeb 6% līdz 28% no karavīra kopējās ikmēneša atlīdzības.

Karavīru sociālo garantiju sistēma papildus pabalstiem un kompensācijām ietver apmaksātu veselības aprūpi kā aktīvā dienesta laikā, tā arī pēc atvaļināšanās no aktīvā dienesta.

Karavīru sociālo garantiju veidi ir redzami 12. attēlā, savukārt karavīriem garantētās ikmēneša bruto atlīdzības daļas un mainīgā bruto atlīdzības daļas vizuāls attēlojums ir sniegts 13.attēlā.

23 Valsts kontroles revīzija Nr.5.1-2-8/2011 „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte Aizsardzības ministrijā, nodrošinot karavīru sociālās garantijas”. 24 Valsts kontroles revīzija Nr.5.1-2-8/2011 „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte Aizsardzības ministrijā, nodrošinot karavīru sociālās garantijas”. 25 Izņemot karavīrus, kuri atradās starptautiskajā operācijā, komandējumā, stacionārā ārstniecības iestādē, arestā un/vai patvaļīgā prombūtnē, un karavīrus, kuriem 2010.gadā ir mainījusies dienesta pakāpe.

AM vēl nav ieviesusi Valsts kontroles ieteikumus, kas vērsti uz normatīvajos aktos1 noteiktās NAA darbības autonomijas ievērošanu, vienotas izpratnes par NAA juridisko statusu un tās padotības jautājumiem nodrošināšanu.

AM tika pieņemts lēmums par NAA turpmāko darbības modeli – NAA turpina darbu kā augstākās izglītības telpā daļēji integrēta augstākās izglītības iestāde, kas nozīmē, ka NAA darbojas saskaņā ar augstāko izglītību regulējošiem normatīvajiem aktiem, bet uz to attiecas izņēmumi, kas saistīti ar militāro specifiku. Tomēr normatīvajos aktos, tajā skaitā Augstskolu likumā, atbilstoši grozījumi vēl nav izdarīti.

AM ir apņēmusies jautājumu par NAA juridisko statusu un padotības jautājumiem sakārtot līdz 2014.gada 30.decembrim. Valsts kontrole arī turpmāk, veicot revīzijas, pārbaudīs, vai AM novērš trūkumus militārās izglītības jomā un pārliecināsies par valsts budžeta līdzekļu izlietojuma efektivitāti, nodrošinot militārā personāla apmācību.


18

12.att. NBS aktīvā dienesta karavīru sociālās garantijas

13. att. Karavīru26 garantētā ikmēneša bruto atlīdzības daļa un mainīgā bruto atlīdzības daļa 2010.gadā

Valsts kontroles revīzijā tika konstatēts, ka karavīru atlīdzībai, neieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (skat. 5.tabulu) :

26 Revīzijas izlasē iekļautie karavīri.


19

2009.gadā izlietoti kopumā Ls 48 153 411, no tiem Ls 26 548 032 jeb 55,13% izlietoti karavīru mēnešalgām, Ls 5 153 243 jeb 10,70% – piemaksām, bet Ls 16 452 137 jeb 34,17% – dažādu pabalstu un kompensāciju izmaksai;

2010.gadā izlietoti kopumā Ls 40 676 631, no tiem Ls 20 837 979 jeb 51,23% izlietoti karavīru mēnešalgām, Ls 5 176 901 jeb 12,73% – piemaksām, bet Ls 14 661 751 jeb 36,04% – dažādu pabalstu un kompensāciju izmaksai.

5. tabula

NBS karavīru atlīdzība27 sadalījumā pa atlīdzības veidiem 2009. un 2010.gadā

Atlīdzības veids

2009.gads 2010.gads

Ls % Ls %

Mēnešalga 26 548 031,53 55,13 20 837 978,97 51,23

Piemaksas 5 153 243,05 10,70 5 176 900,65 12,73

Pabalsti un kompensācijas, t.sk.: 16 452 136,71 34,17 14 661 751,17 36,04

Kompensācija īres izdevumu un komunālo maksājumu segšanai

5 505 638,22 11,43 5 162 374,23 12,69

Uzturdevas kompensācija 8 305 501,10 17,25 6 157 513,46 15,14

Izdienas pabalsts 1 407 184,98 2,92 2 881 337,31 7,08

Citi pabalsti un kompensācijas 1 233 812,41 2,56 460 526,17 1,13

Kopā 48 153 411,29 100,00 40 676 630,79 100,00

Valsts kontrole likumības revīzijā28 secināja, ka, īstenojot sociālo garantiju politiku, NBS karavīriem kompensācijas un pabalsti tiek piešķirti un izmaksāti atbilstoši normatīvajiem aktiem, bet karavīru veselības aprūpes nodrošināšanā nav ievēroti normatīvie akti un ir pieļauti nelietderīgi valsts budžeta līdzekļu izdevumi.

Normatīvie akti nosaka, ka profesionālā dienesta karavīriem ir tiesības dienesta laikā ārstniecības iestādēs saņemt apmaksātu veselības aprūpi. Ja zemessargs, pildot Zemessardzes uzdevumus vai piedaloties apmācībā, ir guvis veselības bojājumu, viņam saskaņā ar normatīvajiem aktiem ir tiesības saņemt apmaksātu veselības aprūpi, savukārt piedaloties starptautiskā operācijā, zemessargs saņem karavīram noteiktās sociālās garantijas un veselības aprūpi.

Ministru kabinets ir noteicis profesionālā dienesta karavīru, militāro darbinieku un zemessargu veselības aprūpes saņemšanas nosacījumus, apmaksājamos pakalpojumu veidus un izdevumu apmaksas kārtību. Veselības aprūpes pakalpojumi, ko apmaksā karavīram, militārajam darbiniekam un atbilstošos gadījumos zemessargam, nav apliekami ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidi ir norādīti 14.attēlā.

27 Neieskaitot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. 28 Valsts kontroles revīzija Nr.5.1-2-8/2011 „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte Aizsardzības ministrijā, nodrošinot karavīru sociālās garantijas”.


20

14.att. NBS profesionālā dienesta karavīriem apmaksājamo veselības aprūpes pakalpojumu veidi

6.tabula

NBS aktīvā dienesta personāla medicīniskā nodrošinājuma izdevumi laika posmā no 01.01.2009. līdz 31.12.2010.

Gads Izdevumi (Ls)

2009. 2010.

Kopā Vidēji29 vienai

personai Kopā

Vidēji30 vienai

personai

1. NBS ambulatoro ārstniecības iestāžu uzturēšana31, tajā skaitā:

1 582 634 269 1 170 397 234

1.1. Medikamentu izlietojums ambulatorajai ārstniecībai32

659 700 112 459 454 92

1.2. Ambulatoro iestāžu personāla atlīdzība33 922 934 157 710 943 142

2. Civilajās ārstniecības iestādēs sniegto pakalpojumu apmaksa34

767 108 131 298 035 60

Kopā 2 349 742 400 1 468 432 294

29 NBS profesionālā dienesta karavīru, militāro darbinieku un zemessargu, ar ko noslēgts papildu līgums, skaits uz 01.01.2009. 30 NBS profesionālā dienesta karavīru, militāro darbinieku un zemessargu, ar ko noslēgts papildu līgums, skaits uz 01.01.2010. 31 Neieskaitot NBS ambulatoro iestāžu apsaimniekošanas izdevumus. 32 Gada pārskatā pēc uzkrāšanas principa uzrādītie izdevumi EKK 2340 „ Zāles, ķimikālijas, laboratorijas preces, medicīniskās ierīces, medicīnas instrumenti, laboratorijas dzīvnieki un to uzturēšana”. 33 Iegrāmatotie dati par personālam aprēķināto (bruto) atlīdzību, tajā skaitā amatalga, piemaksas, kompensācijas un pabalsti, taču neietverot darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (24,09%). 34 Gada pārskatā pēc uzkrāšanas principa uzrādītie izdevumi EKK 2234 „Normatīvajos aktos noteiktie darba devēja veselības izdevumi darba ņēmējam”.


21

Valsts kontrole likumības revīzijā35 secināja, ka nodrošinot karavīru veselības aprūpi, laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam NBS nelietderīgi izlietoti vismaz Ls 212 371, tajā skaitā:

NBS apgādē ar medikamentiem nelietderīgi izlietoti vismaz Ls 208 626 un nav ievēroti normatīvie akti36:

- NBS par medikamentu piegādi noslēgtajos līgumos piegāžu apjomi ir noteikti, neievērojot AM noteiktās apgādes normas;

- NBS ambulatorajām ārstniecības iestādēm nav noteikti to darbībai nepieciešamie medikamentu veidi un apjomi;

- neveicot medikamentu pasūtīšanu piegāžu līgumos paredzētajā kārtībā, pieļauta nevajadzīgu medikamentu uzkrājumu veidošanās, kā rezultātā sakarā ar derīguma termiņa beigām ir norakstīti medikamenti, kuru iegādes vērtība veido vismaz Ls 208 626;

Neveicot atbilstošu NBS personālam civilajās ārstniecības iestādēs sniegto veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu kontroli, NBS ir nelietderīgi izlietoti vismaz Ls 3745 apmērā, tajā skaitā:

- vismaz Ls 2364 izlietoti, samaksājot par tādām personām sniegtiem pakalpojumiem, kuras pakalpojuma sniegšanas brīdī neatradās dienesta vai darba attiecībās ar NBS un kurām līdz ar to normatīvajos aktos nebija paredzēta apmaksāta veselības aprūpe no AM budžeta līdzekļiem;

- vismaz Ls 1381 izlietoti, kļūdaini samaksājot rēķinus par pakalpojumiem, kas NBS personālam faktiski netika sniegti.

Valsts kontrole arī secināja, ka nav veikti nepieciešamie pasākumi, lai visos iespējamos gadījumos karavīri veselības aprūpes pakalpojumus civilajās ārstniecības iestādēs saņemtu par valstī noteikto attiecīgā pakalpojuma cenu vai ekonomiski izdevīgāko maksas pakalpojuma cenu.

NBS nebija noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu, tādēļ karavīriem ar NBS medicīnas dienesta amatpersonas norīkojumu civilajās ārstniecības iestādēs nebija iespējams valsts apmaksātos pakalpojumus saņemt par valstī noteikto cenu. Vairāk nekā 90% no iegādātajiem NBS pakalpojumiem veidoja maksas pakalpojumi.

Viena veida pakalpojumus NBS personāls saņēma par būtiski atšķirīgām cenām, piemēram, NBS apmaksātās viena veida ārsta speciālista konsultācijas cena ir no Ls 10,99 līdz Ls 30 un viena veida manipulācijas cena ir no Ls 16,79 līdz Ls 40.

Valsts kontrole AM un NBS ieteikumus sniedza šādās jomās:

Lai pilnveidotu karavīru veselības aprūpes sistēmu un novērstu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, tika sniegti ieteikumi:

- izvērtēt NBS personālsastāva miera laika veselības aprūpes nodrošināšanas modeli un noteikt tā turpmākos attīstības virzienus, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai tiktu pārskatīta un pilnveidota kārtība, kādā NBS personāls veselības aprūpes pakalpojumus saņem civilajās ārstniecības iestādēs;

- nodrošināt NBS ambulatoro ārstniecības iestāžu un tajās nodarbinātā ārstniecības personāla darbības reģistrāciju atbilstoši normatīvajiem aktiem;

35 Valsts kontroles revīzija Nr.5.1-2-8/2011 „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte Aizsardzības ministrijā, nodrošinot karavīru sociālās garantijas”. 36 MK 27.03.2007. noteikumi Nr.220 „Zāļu iegādes, uzglabāšanas, izlietošanas, uzskaites un iznīcināšanas kārtība ārstniecības iestādēs un sociālās aprūpes institūcijās”; AM 25.11.2001. pavēle Nr.412 „Par medicīnisko līdzekļu normu noteikšanu NBS”.


22

- NBS pilnveidot veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanas un apmaksas iekšējo kontroli, lai nepieļautu nepamatotu veselības aprūpes pakalpojumu izdevumu apmaksu;

- NBS pilnveidot medikamentu aprites kontroli un novērst nevajadzīgu medikamentu uzkrājumu veidošanos noliktavās;

Lai nodrošinātu iespēju savlaicīgi noteikt raksturīgākās NBS personālsastāva veselības stāvokļa izmaiņas un slimības, kuru cēlonis ir saistīts ar militārā dienesta izpildi un laikus plānot preventīvus pasākumus, kā arī objektīvi novērtēt NBS personālsastāva slimību cēlonisko sakarību ar militārā dienesta uzdevumu izpildi:

- NBS izvērtēt un veikt nepieciešamos darba vides iekšējās uzraudzības pasākumus, tajā skaitā – novērtēt riskus, kas ietekmē vai var ietekmēt karavīru veselības stāvokli un veikt citas darbības atbilstoši normatīvajiem aktiem;

- NBS veikt nepieciešamās darbības, lai pilnveidotu karavīru veselības stāvokļa uzraudzības sistēmu, tajā skaitā – pārskatīt ikgadējo medicīnisko pārbaužu apjomu atkarībā no karavīra dienesta uzdevumiem un ar dienestu saistītiem faktoriem, kas rada vai varētu radīt negatīvu ietekmi uz karavīra veselību.

NBS vienību komandieriem ir uzdots norīkot ārstniecības personas, kam jāveic no civilajām ārstniecības personām par karavīru un zemessargu veselības aprūpes pakalpojumiem saņemto rēķinu kontroli.

Pārbaudot saņemtos rēķinus, ārstniecības personām jānovērtē ne vien saņemto pakalpojumu atbilstība noslēgtajam līgumam, bet arī jāpārliecinās, ka rēķinā norādītās personas ir dienesta attiecībās ar NBS un ka rēķinā norādītie pakalpojumi atbilst faktiski saņemtajiem pakalpojumiem un noteiktajai diagnozei.

Noteikts, ka, plānojot karavīru ikgadējās medicīniskās pārbaudes apjomu, profilakses pasākumus, kā arī nosakot dienesta gaitā gūto veselības bojājumu cēloņsakarību ar militārā dienesta specifiku, NBS Medicīnas nodrošinājuma centram un NBS Centrālajai medicīniskās ekspertīzes komisijai ir jāņem vērā noteiktie karavīra militārā dienesta riska faktori un to ietekme.

Pēc Valsts kontroles likumības revīzijas NBS Militārā policija uzsāka kriminālprocesu par iespējamiem NBS amatpersonu pārkāpumiem, izlietojot valsts budžeta līdzekļus karavīru sociālo garantiju nodrošināšanai laika posmā no 2009.gada 1.janvāra līdz 2011.gada 30.jūnijam.

Izmeklēšanas rezultātā tika pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu. Pirmstiesas izmeklēšanā secināts, ka medikamentu norakstīšana sakarā ar derīguma termiņa beigām ir notikusi, balstoties uz normatīvajiem aktiem, kas regulē medikamentu norakstīšanu un

AM ir uzsākusi Valsts kontroles konstatēto trūkumu novēršanu un Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, paredzamais ieteikumu pilnīgas ieviešanas termiņš ir 2014.gada 1.janvāris.

AM ir informējusi Valsts kontroli, ka, ieviešot Valsts kontroles ieteikumus, NBS ir pilnveidota kārtība par karavīru un zemessargu veselības aprūpes pakalpojumiem saņemto rēķinu kontrolei un apmaksai.

NBS tika noteikti vispārējie un specifiskie militārpersonu dienestam raksturīgie dienesta vides, dienesta apstākļu un militārā dienesta uzdevumu specifikai raksturīgie faktori, kas var radīt risku karavīra veselībai un dzīvībai atbilstoši ieņemamā amata īpatnībām.


23

utilizēšanu. Savukārt medicīnisko pakalpojumu apmaksai par tādām personām, kurām šādu pakalpojumu apmaksa nepienākas, izlietotie līdzekļi netika uzskatīti par valsts budžetam nodarītiem zaudējumiem lielā apmērā.

Lai novērtētu NBS ieviesto kontroles pasākumu efektivitāti un Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas rezultātā panākto uzlabojumu finansiālo ietekmi, Valsts kontrole pēc ieteikumu pilnīgas ieviešanas veiks atsevišķu revīziju par ieteikumu ieviešanu.

Lai pilnveidotu karavīru veselības aprūpes sistēmu un novērstu nelietderīgu valsts budžeta līdzekļu izlietojumu, AM un NBS ir jāturpina darbs pie Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas, izvērtējot gan NBS personālsastāva miera laika veselības aprūpes nodrošināšanas modeli un pilnveidojot sadarbību ar civilajām ārstniecības iestādēm, gan pilnveidojot NBS vienību apgādi ar medikamentiem un medikamentu izlietojuma iekšējās kontroles procedūras.

Paredzams, ka, pilnveidojot NBS apgādi ar nepieciešamajiem medikamentiem (tajā skaitā izmantojot par medikamentu piegādi noslēgtajos līgumos paredzēto piegāžu kārtību – medikamenti tiek piegādāti 5 dienu laikā no pasūtījuma veikšanas) un neveidojot nevajadzīgus medikamentu uzkrājumus, kas vēlāk tiek norakstīti sakarā ar derīguma termiņa beigšanos, varētu veidoties valsts budžeta līdzekļu ekonomija vismaz 83 tūkst. Ls* apmērā gadā. * Iepriekšējā revīzijā konstatēts, ka laika posmā no 01.01.2009. līdz 30.06.2011. jeb 2.5 gadu laikā sakarā ar medikamentu derīguma termiņa beigšanos norakstīti medikamenti, kuru iegādes vērtība veido vismaz Ls 208 626 (aplēse Ls 208 626 ÷ 2,5gadi = Ls 83450 gadā)

Valsts kontroles revīzijas rezultātā veiktās izmeklēšanas ietvaros no civilajām ārstniecības iestādēm tika atgūti vismaz Ls 4649, kas bija izlietoti, kļūdaini samaksājot rēķinus par saņemtajiem pakalpojumiem. Izvērtējot revīzijas rezultātus, divas NBS amatpersonas sauktas pie atbildības (izteikts rājiens).


24

Nacionālo bruņoto spēku nodrošinājuma un apgādes sistēma37 (2007.-2009.gads)

Viens no AM uzdevumiem38 ir valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes sistēmas izveide.

Likumības revīzijā39 Valsts kontrole izvērtēja NBS tehniskā nodrošinājuma un apgādes sistēmas darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām un NATO Spēku attīstības mērķiem. Revīzija veikta par periodu no 2007.gada 1.janvāra līdz 2009.gada 30.aprīlim, kā arī, lai izsekotu darījumu būtībai pārbaudes tika veiktas arī ārpus norādītā perioda.

Valsts kontrole revīzijā secināja, ka AM izveidotā daudzpakāpju NBS apgādes un nodrošinājuma sistēma ir sarežģīta un neefektīva, jo netiek sasniegts sistēmas darbības mērķis (NBS vienību savlaicīga apgāde ar to uzdevumu izpildei nepieciešamo nodrošinājumu, kas atbilst uzdevumu izpildes pamatprasībām) un ir pieļauts valsts budžeta līdzekļu nelietderīgs izlietojums ne mazāk kā 1,2 milj. Ls apmērā:

Īstenojot NBS pretmīnu kuģu iegādi nelietderīgi tika izlietoti vismaz 500 tūkst. Ls;

Īstenojot NBS jaunā lauka formas tērpa ieviešanu, tika pieļauts nepamatots izgatavojamo izstrādājumu sadārdzinājums ne mazāk kā 725 tūkst. Ls apmērā.

AM, veidojot NBS apgādes sistēmu, nebija noteikusi vienotu politiku40 valsts militāro iepirkumu jomā un nav izveidojusi racionālu militāro iepirkumu sistēmu. Piemēram, NBS centralizētajos iepirkumos līdz 2009.gadam nebija izmantotas NATO uzturēšanas un apgādes aģentūras (NAMSA) piedāvātās iespējas, lai gan NATO iepirkumu sistēmu bija iespējams izmantot jau no 2002.gada.

NBS centralizētos iepirkumus, deleģējot Aizsardzības īpašumu valsts aģentūrai (reorganizēta par Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centru), kura bez NBS līdzdalības neveica iepirkumus, administratīvo procedūru un atkārtoto darbību rezultātā būtiski kavēta iepirkumu izpilde. Piemēram, Aizsardzības īpašumu valsts aģentūras organizēto atklāto iepirkumu rezultātā līgumi par NBS bruņojuma un munīcijas iegādi tikuši noslēgti no pieciem līdz 20 mēnešiem pēc Ministru kabineta lēmuma par iepirkumu.

Valsts kontrole secināja, ka AM, veidojot valsts aizsardzības politiku un valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes sistēmu, nav izveidojusi NBS attīstības un nodrošinājuma ilgtermiņa plānošanas sistēmu, tādēļ trūkst ilgtermiņa plāna, nav apzināti nepieciešamie finanšu resursi un nacionālās prioritātes NATO Spēku attīstības mērķu ieviešanā.

Valsts kontrole secināja, ka AM nav izveidojusi NBS spēju attīstības uzraudzības sistēmu, kā rezultātā bez pietiekama izvērtējuma un nenosakot nacionālās prioritātes, ir akceptēti NBS ierosinātie attīstības projekti, to ietvaros uzņemoties ilgtermiņa saistības un risku, ka, samazinoties valsts aizsardzības finansējuma apmēram, AM, tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros, nespēs nodrošināt valsts aizsardzības spēju attīstības mērķu un finansiālo saistību izpildi.

37 Valsts kontroles revīzija Nr.5.1-2-9/2009 „Nacionālo bruņoto spēku tehniskā nodrošinājuma un apgādes sistēmas darbības efektivitāte un likumība”. 38 MK 29.04.2003. noteikumu Nr.236 „Aizsardzības ministrijas nolikums” 5.9.apakšpunkts (redakcijā līdz 09.07.2008.) un 5.8. apakšpunkts (spēkā no 10.07.2008.). 39 Valsts kontroles revīzija Nr.5.1-2-9/2009 „Nacionālo bruņoto spēku tehniskā nodrošinājuma un apgādes sistēmas darbības efektivitāte un likumība”. 40 Politika ir pasākumu kopums, kas tiek plānots un noteikts augstākajā vadības līmenī un ietver apstiprinātas nostādnes un noteikumus, kuri jāievēro, plānojot un īstenojot valsts militāros iepirkumus.


25

AM bija pieļāvusi, ka bez pietiekama pamatojuma piegāžu apjomiem Nacionālajos bruņotajos spēkos karavīru individuālā ekipējuma un bruņojuma modernizācijas ietvaros noslēgti ilgtermiņa līgumi kopsummā ne mazāk kā par 46,5 milj. Ls.

Detalizēta informācija par Valsts kontroles likumības revīzijā41 konstatēto ir konfidenciāla.

Revīzijas rezultātā Valsts kontrole AM sniedza ieteikumus (daļa no informācijas par ieteikumiem nav minēta, jo ir konfidenciāla):

Lai uzlabotu Nacionālo bruņoto spēku apgādes sistēmas darbības efektivitāti un nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu ekonomisku izlietojumu:

- izstrādāt valsts militāro iepirkumu politiku, nosakot vienotus pasākumus, nostādnes un noteikumus, kuri jāievēro, īstenojot valsts militāros iepirkumus;

- optimizēt NBS iepirkumu uzraudzības modeli, izvērtējot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra iesaistīšanas NBS centralizēto iepirkumu procedūru veikšanā lietderību un iespējas NBS centralizētajiem iepirkumiem izmantot NATO iepirkumu sistēmu.

Lai NBS spēju attīstības projektu ietvaros novērstu nelietderīga valsts budžeta līdzekļu izlietojuma risku un piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros nodrošinātu finansiālo saistību izpildi:

- izvērtēt spēkā esošo NBS ilgtermiņa saistību līgumu atbilstību NBS spēju attīstības projekta statusam, noteikt atbildīgās amatpersonas par NBS spēju attīstības projektu uzraudzību un to pienākumus;

- nodrošināt, ka tiek izstrādāti uzsākto NBS spēju attīstības projektu ieviešanas plāni.

Lai nodrošinātu NBS apgādes sistēmas savietojamību NATO prasībām un efektīvu kodēto krājumu vadības datu izmantošanu NBS apgādē, noteikt prasības NATO nomenklatūras koda piešķiršanai un nodrošināt atbilstošo kodu piešķiršanu NBS krājumiem.

Valsts kontroles revīzijas materiāli tika pievienoti Militārās policijas kriminālprocesam, kas tika uzsākts par nolaidības faktu sakarā ar pretmīnu kuģu pieņemšanu un ekspluatāciju (kriminālprocess izbeigts – atzīts, ka izdarītajā nodarījumā nav noziedzīga nodarījuma sastāva) un Korupcijas apkarošanas un novēršanas biroja kriminālprocesam (turpinās izmeklēšana).

Lai novērtētu, kā pēc Valsts kontroles revīzijas ir uzlabojusies NBS apgādes sistēmas darbības efektivitāte un AM veikto darbību pietiekamību Valsts kontroles konstatēto trūkumu novēršanai, Valsts kontrole pēc ieteikumu pilnīgas ieviešanas veiks atsevišķu revīziju par ieteikumu ieviešanu.

41 Valsts kontroles revīzija Nr.5.1-2-9/2009 „Nacionālo bruņoto spēku tehniskā nodrošinājuma un apgādes sistēmas darbības efektivitāte un likumība”.

AM ir uzsākusi Valsts kontroles konstatēto trūkumu novēršanu un Valsts kontroles ieteikumu ieviešanu, piemēram, izstrādājot NBS attīstības projektu uzraudzības kārtību. Paredzamais ieteikumu pilnīgas ieviešanas termiņš ir 2013.gada 30.decembris.

Lai uzlabotu NBS apgādes sistēmas darbības efektivitāti, AM un NBS ir jāturpina darbs pie Valsts kontroles ieteikumu ieviešanas, izvērtējot Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centra iesaistīšanas Nacionālo bruņoto spēku centralizēto iepirkumu procedūru veikšanā lietderību, izstrādājot NBS spēju attīstības projektu ieviešanas plānus, kā arī izvērtējot un nosakot NBS uzdevumu izpildei un mobilizācijai nepieciešamo materiāltehnisko nodrošinājumu.


25

1.pielikums Revīzija Valsts kontroles revīzijās sniegtie ieteikumi

Sniegti ieteikumi Ieviesti ieteikumi Komentāri Finanšu revīzijas Par 2006.gada pārskatu42 16 16 Par 2007.gada pārskatu43 6 6 Par 2008.gada pārskatu44 13 13 Par 2009.gada pārskatu45 6 6 Par 2010.gada pārskatu46 10 10 Par 2011.gada pārskatu47 5 5 Par 2012.gada pārskatu48 3 3 Likumības revīzijas MTL centralizētās iegādes sistēmas revīzija49 14 14 Aģentūru revīzija50 12 12 AM militārpersonu pensiju fonds51 18 18 Vides revīzija52 3 3 Apgādes un nodrošinājuma sistēmas revīzija53 7 4 3 ieteikumu ieviešanas termiņi pagarināti līdz 31.12.2013.

Izglītības sistēmas revīzija54 10 9 Viens ieteikums nav ieviests saskaņotajā termiņā

Sociālo garantiju revīzija55 6 3 3 ieteikumu ieviešana pagarināta līdz 01.01.2014.

Transportlīdzekļu apsaimniekošana56 6 Nav pienācis ieviešanas termiņš (no tiem 4 ieteikumiem ieviešanas termiņš pagarināts līdz 02.01.2014. un 1 ieteikumam līdz 30.07.2014.)

Izglītības sistēmas revīzijas ieteikumu ieviešana57 3 Nav pienācis vēl ieviešanas termiņš

Kopā 138 122 16 ieteikumiem nav pienācis ieviešanas termiņš

42

Revīzija Nr.5.1-2-44/2006 „Par Aizsardzības ministrijas 2006.gada finanšu pārskata sagatavošanas pareizību”. 43







Revīzija Nr.5.1-2-18/2006 „Par materiāli tehnisko līdzekļu centralizētās iegādes sistēmas darbību NBS Nodrošinājuma pavēlniecībā”. 50

Revīzija Nr.5.1-2-14/2007 „Aizsardzības ministrijas pārraudzībā esošo valsts aģentūru darbības likumība, nodrošinot pārvaldes līgumos deleģēto funkciju izpildi”. 51

Revīzija Nr.5.1-2-15/2007 „Aizsardzības ministrijas militārpersonu pensiju fonda līdzekļu izlietojuma atbilstība normatīvo aktu prasībām”. 52

Revīzija Nr.5.1-2-15/2008 „Aizsardzības ministrijas un tās padotības iestāžu darbības likumība, nodrošinot valsts militāro objektu atbilstību vides aizsardzības prasībām”. 53

Revīzija Nr.5.1-2-9/2009 „Nacionālo bruņoto spēku tehniskā nodrošinājuma un apgādes sistēmas darbības likumība un efektivitāte”. 54

Revīzija Nr.5.1-2-13/2010 „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte Aizsardzības ministrijā, nodrošinot militārā personāla apmācību” . 55

Revīzija Nr.5.1-2-8/2011 „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte Aizsardzības ministrijā, nodrošinot karavīru sociālās garantijas”. 56

Revīzija Nr.5.1-2-11/2012 „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un ekonomiskums Nacionālajos bruņotajos spēkos, nodrošinot sauszemes transportlīdzekļu uzturēšanu un izmantošanu”. 57

Revīzija Nr.5.1-2- 7/2013 „Likumības revīzija „Valsts budžeta līdzekļu izlietojuma likumība un efektivitāte Aizsardzības ministrijā, nodrošinot militārā personāla apmācību” ieteikumu ieviešana”.


26

2.pielikums

*Valsts aizsardzības spēju (NBS Sauszemes spēku brigādes kaujas spējas, NBS bāzes „Lielvārde”, pretmīnu cīņas spējas, gaisa telpas novērošana un patrulēšana, pretgaisa aizsardzība, LR Zemessardzes u.c.) attīstība un uzturēšana, tajā skaitā ES un NATO līdzfinansētie projekti, NBS atbalsta pasākumi sabiedrībai ( meklēšanas, glābšanas funkcijas, drošības pasākumi jūrā). ** NBS spēju attīstības plānošana, valsts aizsardzības tehniskā nodrošinājuma un apgādes plānošana, uzņēmējvalsts atbalsta pasākumu un mobilizācijas plānošana, u.c. ***Starptautiskās iemaksas, militāro un aizsardzības pārstāvju ārvalstīs finansējums.

Latvijas Kara muzeja uzturēšana

1 312 546 728 889

Jaunsardzes darbības nodrošināšana

2 365 850 1 014 754

Atvaļināto militārpersonu sociālās garantijas

3 565 000 6 662 700

Valsts kartogrāfijas sistēmas uzturēšana un militārā kartēšana

4 787 360 2 292 185

Starptautiskā sadarbība NATO un ES ietvaros***

11 440 998 8 437 841

Valsts aizsardzības politika, nozares vadība un atbalsts**

11 822 520 9 417 999

Aizsardzības īpašumu pārvaldīšana

51 074 318 4 908 408

Valsts aizsardzības spēju attīstība un uzturēšana*

180 849 373 110 469 018

FUNKCIJA

Plānotais finansējums 2008. gadā (Ls) Plānotais finansējums 2012. gadā (Ls)


26

3.pielikums


27

4.pielikums


28

5.pielikums


29

Par revīzijām Aizsardzības ministrijā ir atbildīgs Valsts kontroles Otrais revīzijas departaments (tālr.67071506, e-pasts: [email protected])

Papildus informāciju par veiktajām revīzijām

var iegūt:

http://www.lrvk.gov.lv/

Documents

E # E par revizijam/parskats...Latvijas Kara muzeja uzturēšana 1,3 0,7 -0,6 -46% Jaunsardzes darbības nodrošināšana 2,4 1,0 -1,4 -58% Atvaļināto militārpersonu sociālās