Dzīvokļa īpašuma likums

Ilze Oša

ilze.osa@em.gov.lv

Būvniecības un mājokļu politikas departaments

Ekonomikas ministrija

Saturs.

� Dzīvokļa īpašums, tā sastāvs. Dzīvokļa īpašuma

izveidošana un izbeigšana.

� Dzīvokļa īpašnieks, tā tiesības un pienākumi, t.sk.dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pienākums un pienākums

2

dzīvojamās mājas pārvaldīšanas pienākums un pienākumsatlīdzināt pārvaldīšanas izdevumus.

� Dzīvokļu īpašnieku kopība un tās kompetence.

� Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumi, to pieņemšanasveidi, kārtība un noteikumi.

2

Dzīvokļa īpašumus un tā sastāvs

� Dzīvokļa īpašums ir dzīvojamā mājā tiesiski nodalīts patstāvīgsnekustamaisīpašums;(likuma 2.panta pirmā daļa)

Daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kas ir sadalīta dzīvokļuīpašumos pēc tās sadalīšanas dzīvokļu īpašumos vairs nepastāvkā vienots nekustamaisīpašums, kas var būt civiltiesiskāskā vienots nekustamaisīpašums, kas var būt civiltiesiskāsapgrozības objekts.

� Dzīvokļa īpašums kā lietu kopība sastāv no atsevišķā īpašumaun attiecīgas kopīpašuma domājamās daļas. Dzīvokļa īpašumasastāvā ietilpstošais atsevišķais īpašums un kopīpašumadomājamā daļa tiesiski nav atdalāmi. (likuma 2.panta otrā daļa)

33

Atsevišķais īpašums

� Atsevišķais īpašums var būt dzīvoklis, neapdzīvojamā telpavai mākslinieka darbnīca.

� Atsevišķajam īpašumamir jābūt būvnieciski norobežotai unfunkcionāli nošķirtai telpai vai telpu grupai, kas iezīmētafunkcionāli nošķirtai telpai vai telpu grupai, kas iezīmētabūves kadastrālās uzmērīšanas lietā.

44

Atsevišķā īpašuma elementi

� Atsevišķā īpašuma elementi ir:1) telpas vai telpu grupas robežās esošie konstruktīvie slodzi nenesošie,

nožogojošie un apdares elementi (tai skaitā iekšējās starpsienas, griestu,grīdu un sienu apdare, durvis);

2) inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem; 3) inženieraprīkojumaelementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas 3) inženieraprīkojumaelementi (tai skaitā virtuves aprīkojums, ventilācijas ierīces, tualetes, dušas un vannas aprīkojums), bez kuriem kopīpašumā esošās dzīvojamās mājas daļas elementi var funkcionēt patstāvīgi;4) atsevišķo īpašumu norobežojošie logi un durvis.

�Atsevišķā īpašuma sastāvā papildus var būt: ārpus telpas vai telpugrupas esošas un ar to funkcionāli saistītas palīgtelpas un palīgēkas vai todaļas, kas nav funkcionāli saistītas ar kopīpašumā esošo dzīvojamās mājas daļuvai citu atsevišķo īpašumu.

55

Kopīpašumā esošā daļaKopīpašumā esošajā daļā ietilpst:1) dzīvojamās mājas un tās ārtelpu (galeriju, balkonu, lodžiju,

terašu) ārējās norobežojošās konstrukcijas (tai skaitā sienas,arhitektūras elementi, jumts, koplietošanas telpu logi un durvis, arīārdurvis), iekšējās slodzi nesošās konstrukcijas (tai skaitā nesošāssienas un kolonnas, kā arī atsevišķos īpašumus norobežojošās sienas),starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi),starpstāvu pārsegumi (tai skaitā siltuma un skaņas izolācijas slāņi),koplietošanas telpas (tai skaitā bēniņi, kāpņu telpas, pagrabtelpas), kāarī dzīvojamo māju apkalpojošās inženierkomunikāciju sistēmas,iekārtas un citi ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistīti funkcionālinedalāmi elementi, kas nepieder pie atsevišķā īpašuma (tai skaitāatsevišķā īpašuma robežās esošie sildelementi, ja to funkcionālādarbība ir atkarīga no kopīpašumā esošajām inženierkomunikācijām);

2) dzīvojamās mājas palīgēkas un būves;3) zemesgabals, uz kura atrodas attiecīgā dzīvojamā māja, ja tas

nepieder citai personai. 66

Dzīvokļa īpašuma izveidošana un nodibināšana

� Dzīvokļa īpašumu var izveidot uz likuma, tiesas sprieduma,darījuma, tai skaitā testamenta, vai mājas īpašnieka lēmumapamata;

� Dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot atbilstoši šā likuma� Dzīvokļa īpašumu izveido, sadalot atbilstoši šā likumanoteikumiemzemesgrāmatā ierakstītu dzīvojamo māju kopā artai piederīgajām palīgēkām, būvēm un zemi;

� Dzīvokļa īpašums ir nodibināts līdz ar tā ierakstīšanuzemesgrāmatā.

77

Dzīvokļa īpašnieks

� Dzīvokļa īpašnieks ir persona, kas ieguvusi dzīvokļaīpašumu un īpašuma tiesības nostiprinājusizemesgrāmatā;

8

� Dzīvokļa īpašnieks var būt fiziskā vai juridiskāpersona, t.sk. arī valsts vai pašvaldība.

8

Dzīvokļa īpašnieka tiesības (1)

Dzīvokļa īpašniekam attiecībā uz dzīvokļa īpašumu ir pilnīgas varas tiesības, tai skaitā tiesības:

� valdīt un lietot dzīvokļa īpašumu, iegūt no tā labumu, izmantotto pēc sava ieskatamantaspavairošanaiun vispār lietot to

9

to pēc sava ieskatamantaspavairošanaiun vispār lietot tojebkādā veidā, ciktāl dzīvokļa īpašnieku neierobežo likumi unciktāl tas nerada traucējumus citiemdzīvokļu īpašniekiem;

� atsavināt, tai skaitā dāvināt, dzīvokļa īpašumu;

� ieķīlāt un citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām dzīvokļa īpašumu;

� nodot dzīvokļa īpašumu lietošanā citām personām;

9

Dzīvokļa īpašnieka tiesības (2)

� iemitināt dzīvokļa īpašumā ģimenes locekļus un citaspersonas;

� piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

lietot kopīpašumā esošodaļu, ciktāl lietošanasierobežojumus

10

� lietot kopīpašumā esošodaļu, ciktāl lietošanasierobežojumusnenosaka šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtie dzīvokļuīpašnieku kopības lēmumi.

10

Dzīvokļa īpašuma ieguvējs

� Līdz dzīvokļa īpašuma reģistrēšanai zemesgrāmatā uzdzīvokļa īpašuma ieguvēju attiecas visas šā likumanormas, kas nosaka dzīvokļa īpašnieka tiesības,pienākumus un atbildību, izņemot tās likumā

11

pienākumus un atbildību, izņemot tās likumānoteiktās tiesības, kuras dzīvokļa īpašuma ieguvējsiegūst pēc dzīvokļa īpašuma reģistrēšanaszemesgrāmatā.

11

Dzīvokļa īpašuma ieguvēja tiesības

� Saskaņā ar Civillikuma 1478. pantu, ja darījums navkorroborēts, tad tas tādēļ nezaudē savu spēku; ieguvējs līdzkorroborācijai nevar izlietotīpašuma tiesību vai kādu citu lietutiesību,betvar tikai celtpersonīguprasībupretatsavinātāju.

12

tiesību,betvar tikai celtpersonīguprasībupretatsavinātāju.

� Tādējādi, ja darījums ar nekustamoīpašumu nav nostiprinātszemesgrāmatā, tad persona, kas pēc darījuma iegūst lietutiesību, nav tiesīga tālāk rīkoties ar šādu tiesību. Ieguvējs nevarvalsts iestādēs uzstāties kā pilntiesīgs īpašnieks, piemēram,risināt apbūves jautājumus, kā arī noslēgt (ieskaitotnoformēšanu zemesgrāmatās) līgumus par rīcību ar iegūtoīpašuma vai citu lietu tiesību.

12

Dzīvokļa īpašuma ieguvēja tiesības

� Ar lietu tiesību saprot tiesības pār varu, ko realizē tiesīgāpersona. Saistību tiesība ir spēkā attiecībā pret kādu konkrētupersonu, turpretī lietu tiesība ir spēkā attiecībā pret jebkurupersonu, un katrai personai ir pienākums atturēties no visa tā,kasvarētu būt pretrunā ar lietu tiesību.

13

kasvarētu būt pretrunā ar lietu tiesību.

� Īpašuma tiesībā kā lietu tiesībā ietilpst arī rīcība ar lietu, t.sk.darījumu slēgšana un lēmumu pieņemšana.

� Līdz ar to citām personām ir pienākums atzīt īpašniekatiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā kopsapulcē tikai tad,ja īpašuma tiesības uz dzīvokļa īpašumu ir nostiprinātaszemesgrāmatā.

13

Dzīvokļa īpašnieka pienākumi (1)

� Piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā;

� Segt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumus;

� Norēķināties par saņemtajiempakalpojumiem, kas saistīti ardzīvokļa īpašumalietošanu(piemēram,apkure,aukstaisūdens,

14

dzīvokļa īpašumalietošanu(piemēram,apkure,aukstaisūdens,kanalizācija, sadzīves atkritumu izvešana);

� Maksāt uz dzīvokļa īpašumu attiecinātos nodokļus;

14

Pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvald īšanā

� Pienākums piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā irreglamentēts Dzīvojamās māju pārvaldīšanas likumā;

� Likums nosaka, ka dzīvojamās mājas pārvaldīšanas nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu

15

nodrošināšana (tajā skaitā ar dzīvojamās mājas pārvaldīšanu saistītu lēmumu pieņemšana, darījumu slēgšana) ir dzīvojamās mājas īpašnieka, t.sk. arī dzīvokļa īpašnieka pienākums;

� Dzīvokļa īpašniekiem ir jānodrošina obligāti veicamopārvaldīšanas darbību veikšana.

15

Pārvald īšanas darbības

Dzīvojamās mājas pārvaldīšana

16

Obligāti veicamās pārvaldīšanas

darbības

Citas pārvaldīšanas darbības

16

Pārvald īšanas darbību atšķir ība

� Obligātās pārvaldīšanas darbības ir tādas darbības, kuruveikšanu dzīvojamās mājas īpašniekamir jānodrošina, jo toparedz likums kā obligātu dzīvojamās mājas īpašniekapienākumu.

17

pienākumu.

� Citas pārvaldīšanas darbības ir darbības, kas saistītas ardzīvojamās mājas pārvaldīšanu un tiek veiktas atbilstošidzīvojamās mājas īpašnieka gribai un maksātspējai.

17

Obligātās pārvald īšanas darbības

Obligāti veicamās pārvaldīšanas darbības

dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana)

18

pārvaldīšanas darba plānošana, organizēšana un pārraudzība

dzīvojamās mājas lietas vešana

līguma par piesaistītā zemesgabala lietošanu slēgšana.

informācijas sniegšana valsts un pašvaldību institūcijām

18

Dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana) - apsaimniekošana

dzīvojamās mājas uzturēšana (fiziska saglabāšana)

dzīvojamās mājas sanitārā apkope

19

apkures, aukstā ūdens un kanalizācijas nodrošināšana, kā arī sadzīves atkritumu izvešana

dzīvojamai mājai kā vides objektam izvirzīto prasību izpildes nodrošināšana

dzīvojamās mājas energoefektivitātei izvirzīto minimālo prasību izpildes nodrošināšana;.

dzīvojamās mājas, tajā esošo iekārtu un komunikāciju apsekošana, tehniskā apkope un kārtējais remonts

19

Dzīvojamās mājas pārvald īšanas izdevumu segšana (1)

� Dzīvokļa īpašnieks sedz izdevumus, kas nepieciešami dzīvojamāsmājas obligāti veicamo pārvaldīšanas darbību nodrošināšanai;

� Dzīvokļa īpašnieks sedz izdevumus citu pārvaldīšanas darbībuveikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu un

20

veikšanai, kas nodrošina dzīvojamās mājas uzlabošanu unattīstīšanu, veicina optimālu tās pārvaldīšanas izdevumu veidošanuun attiecas uz:

1) dzīvojamās mājas elementu, iekārtu vai komunikāciju nomaiņu, kārezultātā samazinās mājas uzturēšanas izmaksas;

2) pasākumiem, kuru veikšanas rezultātā samazinās izdevumi parpakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu.

20

Dzīvojamās mājas pārvald īšanas izdevumu segšana (2)

� Citus pārvaldīšanas izdevumus, kas nav minēti likuma13.panta otrajā daļā, sedz tikai tie dzīvokļa īpašnieki, kas irbalsojuši “par”;

� Pieņemot šādu lēmumu, dzīvokļu īpašniekukopība izvērtē

21

� Pieņemot šādu lēmumu, dzīvokļu īpašniekukopība izvērtēdokumentus, kas pamato attiecīgo darbību izmaksuefektivitāti.

21

Pārvald īšanas maksas sastāvdaļas (1)

� Pārvaldīšanas maksu veido pārvaldīšanasdarbībām paredzētie izdevumi kopā aratlīdzībupārvaldniekam.

22

atlīdzībupārvaldniekam.

� Atl īdzības apmēru pārvaldniekam nosakaattiecīgi dzīvojamās mājas kopīpašnieki vaidzīvokļu īpašnieki.

22

Pārvald īšanas maksas sastāvdaļas (2)

Pārvaldīšanas maksa

Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumi

Atl īdzība pārvaldniekam

23

Citi pārvaldīšanas izdevumi

Obligātie izdevumi

Izdevumi dzīvojamās mājas uzturēšanai (fiziskai saglabāšanai)

Izdevumi pārvaldīšanas darba plānošanai

Izdevumi dzīvojamās mājas lietas vešanai

Izdevumi, kas saistīti ar līguma slēgšanu par piesaistītā zemesgabala lietošanu

Izdevumi, kas saistīti ar informācijas sniegšanu institūcijām

23

Saistību rašanās likumiskais pamats (Grozījumi Dz īvojamo māju pārvald īšanas

likum ā - 28.10.2010.)� Dzīvojamās mājas īpašnieks uzdod pārvaldniekam pārvaldīšanasuzdevumu, rakstveidā noslēdzot ar viņu dzīvojamās mājaspārvaldīšanas līgumu (turpmāk – pārvaldīšanas līgums). Dzīvokļuīpašnieki pārvaldīšanas līgumu slēdz saskaņā ar dzīvokļu īpašniekukopībaslēmumu,kaspieņemtslikumā pardzīvokļa īpašumunoteiktajā

24

kopībaslēmumu,kaspieņemtslikumā pardzīvokļa īpašumunoteiktajākārtībā. Noslēgtais pārvaldīšanas līgums ir saistošs ikvienamdzīvokļaīpašniekam.

� Uz pārvaldīšanas uzdevuma pamata iegūtās saistības attiecas uzikvienu dzīvokļa īpašnieku.

24

Mākslinieka darbnīcas statuss

Dzīvojamām mājām neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītasdzīvokļu īpašumos, dzīvojamo māju daļām, telpu grupām nedzīvojamāsēkās, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana, kā arī telpu grupām,kuru funkcionālā izmantošana ir saistīta ar dzīvošanu likuma piemērolikmi 0,2 – 0,6% atkarībā no īpašuma vērtības.

Likuma “Par nekustamā īpašuma nodokli” 3.panta pirmās daļas 2. punkts.

3.panta pirmās daļas 2.punktā noteikto likmi piemēro arīdaudzdzīvokļu mājās esošajām mākslinieku darbnīcām, kuras likumaizpratnē pēc funkcionālās izmantošanas tiek pielīdzinātas dzīvošanaiizmantotām telpu grupām.

Likuma "Par nekustamā īpašuma nodokli" normu piemērošanas kārtība, 23.1 7.punkts, MK noteikumi Nr.495, 20.06.2006.)

25

Tiesu prakse� Saskaņā ar Civillikuma 1427.pantu, līguma noslēgšana ir

saistīta ar pušu labprātīgu un saskanīgu gribu nodibinātsaistības. Ja „par” balsojusi vairāk kā puse no dzīvokļuīpašnieku skaita kopsapulces lēmums pieņemts, ievērojotlikuma prasības, bet nevar uzskatīt par likumīgu obligātupienākuma uzlikšanu dzīvokļa īpašniekam noslēgtpienākuma uzlikšanu dzīvokļa īpašniekam noslēgtapsaimniekošanas līgumu, kamir piespiedu raksturs, jo tas,savukārt ir pretrunā ar Civillikumā noteikto līgumu slēgšanasbrīvību un civiltiesību principiem. Līdz ar to personai navuzliekams pienākums noslēgt pārvaldīšanas līgumu;

� Personai saistību tiesība pastāv uz likuma pamata, tas ir likuma„Par dzīvokļa īpašumu” 12.panta pamata (šobrīd Dzīvokļaīpašuma likuma 13.pants).

2626

Dzīvokļu īpašnieku kopība

� Dzīvokļu īpašnieku kopība ir pārvaldes institūcija dzīvojamāmājā, kas sadalīta dzīvokļu īpašumos;

� Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgāsdzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki;

Ja dzīvojamā mājā esošiedzīvokļu īpašumi pieder vienai

27

� Ja dzīvojamā mājā esošiedzīvokļu īpašumi pieder vienaipersonai, tai ir likumā paredzētās dzīvokļu īpašnieku kopībastiesības un pienākumi.

27

Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence (1)

� Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecasuz kopīpašumā esošo daļu. Dzīvokļu īpašnieku kopība, noslēdzot attiecīgulīgumu, var pilnvarot citu personu izlemt kopības kompetencē esošujautājumu, izņemot šā panta otrajā daļāminētos jautājumus.

� Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļa� Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmums ir saistošs ikvienam dzīvokļaīpašniekam, ja “par” balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusino dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļu īpašumiem, izņemot tos gadījumus,kuros šā likuma 17.pantā paredzēts cits lēmuma pieņemšanai nepieciešamaisbalsu skaits vai lielāku nepieciešamo balsu skaitu noteikusi pati dzīvokļuīpašnieku kopība.

28

Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence (2)

Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

- kopīpašumā esošās daļas pārgrozīšanu (palielināšanu, samazināšanu);

- kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā;

- dzīvokļu īpašnieku pirmpirkuma tiesību nodibināšanu.

Nepieciešams, lai “par” nobalso visi dzīvokļu īpašnieki.

29

Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence (3)

Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

-pilnvarojuma došanu un atsaukšanu;

Nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz divas trešdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

30

Dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence (4)

Vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga pieņemt lēmumu par:

-lietošanas tiesību aprobežojumu noteikšanu;

-kopīpašumā esošās daļas nodošanu lietošanā;

-kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanas formu;

-atsevišķu vai visu dzīvojamās mājas pārvaldīšanas darbību uzdošanu pārvaldniekam;

-dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu noteikšanas un maksāšanas kārtību;

-citiem jautājumiem, kurus dzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi par tādiem, kas ietilpst vienīgi dzīvokļu īpašnieku kopības kompetencē.

Nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vairāk kā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.

31

Kopības kompetence un pārvaldnieka, t.sk. dzīvokļu īpašnieku biedrības kompetence

� Lēmuma pieņemšana par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu irdzīvokļu īpašnieku kopības pienākums (sk. Dzīvojamo mājupārvaldīšanas likuma 5.panta pirmā daļa)

� Pārvaldnieks tiesības pārvaldīt dzīvojamo māju iegūst uzkopības lēmuma, kā arī savstarpēji noslēgtā pārvaldīšanaskopības lēmuma, kā arī savstarpēji noslēgtā pārvaldīšanaslīguma pamata.

� Pārvaldīšanas līgums slēdzams arī gadījumā, ja dzīvokļuīpašnieku biedrības biedri ir vairākums no dzīvokļuīpašniekiemvai pat visi dzīvokļu īpašnieki.

3232

Kopības kompetence un pārvaldnieka, t.sk. dzīvokļu īpašnieku biedrības kompetence

� Biedrības pārvaldes institūcijas var izlemt jautājumus, kas irnodoti to kompetencē saskaņā ar Biedrību un nodibinājumulikumu, kā arī Kooperatīvo sabiedrību likumu.

� Pārvaldnieka, t.sk arī dzīvokļu īpašnieku izveidotas biedrībasvai kooperatīvās sabiedrības tiesības pieņemt lēmumusvai kooperatīvās sabiedrības tiesības pieņemt lēmumuskopības vietā nosaka noslēgtais pārvaldīšanas līgums, kurānorādāmi jautājumi, kuros dzīvojamās mājas īpašniekspilnvarojis pārvaldnieku pieņemt lēmumus viņa vietā, kā arīslēgt līgumus viņa vietā. (sk. Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 11.panta otrās daļas7.punkts).

� Ja jautājuma izlemšana ar pārvaldīšanas līgumu nav nodotabiedrībai, attiecīgo jautājumu izlemj vienīgi dzīvokļuīpašnieku kopība

3333

Tiesu prakse:(SKC – 69/2007)

� Kopsapulces lēmums ir saistošs visiemīpašniekiem, ja “par”balsojuši dzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāk nekā pusi nodzīvojamāmājā esošajiemdzīvokļu īpašumiem.

� Jaunajamdzīvokļa īpašniekam,iegūstot īpašumu,ir saistoši� Jaunajamdzīvokļa īpašniekam,iegūstot īpašumu,ir saistošidzīvokļu īpašnieku lēmumi un normatīvajos aktos noteiktiedzīvokļu īpašnieku pienākumi arī tad, ja viņš nav parakstījispārvaldīšanas līgumu.

3434

Lēmumu pieņemšanas kārt ība

� Dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt:

- dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē;

- nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci — aptaujas veidā;

- citādi savstarpēji vienojoties.

� Visi kopības lēmumi noformējami rakstveidā

35

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces un kopības kopsapulce(vecais un jaunais regulējums)

Lēmumu saistošais raksturs (dzīvokļu īpašnieku kopsapulce):

Lēmumu saistošais raksturs (dzīvokļuīpašnieku kopība):

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce irlemttiesīga, ja tajā piedalās vairāk kā puseno dzīvokļu īpašnieku skaita.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce irlemttiesīga, ja tajā piedalās dzīvokļuīpašnieki, kuri pārstāv vairāk nekā pusi novisiem dzīvokļu īpašumiem. Ja uzkopsapulci neierodasnoteiktais dzīvokļu

Normatīvajos aktos nav noteiktstermiņš atkārtotas sapulces sasaukšanai, kāarī iespēja atkārtotā sapulcē pieņemtlēmumus ar mazāku kvorumu.

kopsapulci neierodasnoteiktais dzīvokļuīpašnieku skaits, kopsapulce uzskatāmapar nenotikušu

Normatīvajos aktos nav noteikts termiņšatkārtotas sapulces sasaukšanai, kā arīiespēja atkārtotā sapulcē pieņemt lēmumusar mazāku kvorumu.

36

Lēmumu saistošais raksturs (dzīvokļu īpašnieku kopsapulce):

Lēmumu saistošais raksturs (dzīvokļuīpašnieku kopība):

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulceslēmums ir saistošs visiem dzīvokļuīpašniekiem, ja "par" balsojusi vairāk nekāpuse no dzīvokļu īpašnieku skaita.

Kopības lēmums ir saistošs ikvienamdzīvokļa īpašniekam, ja “par” balsojušidzīvokļu īpašnieki, kas pārstāv vairāknekā pusi no dzīvojamā mājā esošajiemdzīvokļu īpašumiem, izņemot tosgadījumus, kad lēmuma pieņemšanainepieciešamscitskvorums.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē katramdzīvokļa īpašniekam ir tik balsu, cikdzīvokļu ir viņa īpašumā. Ja vienamdzīvokļu īpašniekam pieder vairāk nekāpuse no dzīvojamā mājā esošajiemdzīvokļiem, kopsapulcē viņam ir ne vairākkā piecdesmit procenti balsu no visāmklātesošo dalībnieku balsīm.

nepieciešamscitskvorums.Katram dzīvokļa īpašniekam ir tik

balsu, cik dzīvokļu īpašumu viņam pieder.Ja vienam dzīvokļu īpašniekam piedervairāk nekā puse no dzīvojamā mājāesošajiem dzīvokļiem, balsojot viņam ir50 procenti balsu no visām dzīvokļuīpašnieku balsīm.

37

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces norise: Kopsapulces norise dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma pieņemšanai:

Dzīvokļu īpašnieku pirmo kopsapulcisasauc viens dzīvokļa īpašnieks vai vairākidzīvokļu īpašnieki. (Normatīvos aktos navnoteikts cik ilgā laikā pirms kopsapulces jāinformēdzīvokļu īpašnieki).

Šī kopsapulce nosaka kārtību, kādāsasaucamas turpmākās kopsapulces unnoformējami to lēmumi.

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumupieņemšanas kārtību un veidu nosakadzīvokļu īpašnieku kopība.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasaucpēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašniekuvai pārvaldnieka iniciatīvas dzīvokļuīpašniekukopībasnoteiktajā kārtībā.

noformējami to lēmumi.īpašniekukopībasnoteiktajā kārtībā.

Uz dzīvokļu īpašnieku kopsapulci nevēlāk kā nedēļu pirms tās rakstveidā vaicitā dzīvokļu īpašnieku kopības noteiktajākārtībā uzaicināms katrs dzīvokļaīpašnieks. Uzaicinājumā norādakopsapulces norises vietu, laiku un darbakārtību.

38

Protokola noformēšana dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē:

Protokola noformēšana kopības lēmumu pieņemšanai:

Kopsapulci vada dzīvokļu īpašniekuievēlēta persona.

Kopsapulces gaita tiek protokolēta.

Protokolu paraksta visi kopsapulcēesošiedzīvokļu īpašnieki.

Dzīvokļu īpašnieki, kuri ieradušies uzkopsapulci, reģistrējas dalībniekureģistrācijas sarakstā.

Dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē tiekievēlēts kopsapulces vadītājs unprotokolētājs.

Kārtību, kādā sasaucamasdzīvokļuesošiedzīvokļu īpašnieki. Kārtību, kādā sasaucamasdzīvokļuīpašnieku kopsapulces un noformējamitajās pieņemtie lēmumi un protokoli,nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.

Visi dzīvokļu īpašnieku kopībaspieņemtie lēmumi noformējamirakstveidā.

39

Kopības lēmumu veidi

Dzīvokļu īpašniekiemir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucotdzīvokļu īpašnieku kopsapulci, — aptaujas veidā. (Izņēmums - jadzīvokļu īpašnieku kopība noteikusi, ka attiecīgais jautājumsizlemjamstikai kopsapulcē).izlemjamstikai kopsapulcē).

Par dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu, citādi savstarpējivienojoties, ir pieņemama visu dzīvokļu īpašnieku savstarpējavienošanās.

40

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana aptaujas veidā

� Dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus, nesasaucot dzīvokļuīpašnieku kopsapulci, - aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība navnoteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.

� Kārtību, kādā dzīvokļu īpašnieku kopība pieņem lēmumus, nesasaucot dzīvokļuīpašniekukopsapulci,-aptaujasveidā, nosakadzīvokļu īpašniekukopība.īpašniekukopsapulci,-aptaujasveidā, nosakadzīvokļu īpašniekukopība.

� Ja lēmums tiek pieņemts, nesasaucot dzīvokļu īpašnieku kopsapulci, - aptaujasveidā, pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona katramdzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektuun dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādādzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmumapieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par divām nedēļām pēc lēmuma projektanosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveidaatbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.

41

Dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu pieņemšana aptaujas veidā (2)

� Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopībasnoteikta persona sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūtato visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

- lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteiktotermiņu;termiņu;

- pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

- pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma - atšķirīgo viedokļu saturu;

- citas būtiskas ziņas par balsojumu.

� Ja kāds no dzīvokļu īpašniekiem to pieprasa, pārvaldnieks vai cita dzīvokļuīpašnieku kopības noteikta persona uzrāda pārējo dzīvokļu īpašnieku balsojumarezultātus.

42

Aptaujas veidā pieņemto lēmumu noformēšana

Par balsošanas rezultātiem pārvaldnieks vai cita dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona sagatavo balsošanas protokolu un piecu darbdienu laikā nosūta to visiem dzīvokļu īpašniekiem. Balsošanas protokolā norāda:

-lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku -lēmuma projekta nosūtīšanas dienu un dzīvokļu īpašnieku balsošanai noteikto termiņu;

-pieņemto lēmumu un ar to saistītās balsošanas rezultātus;

-pēc dzīvokļu īpašnieku pieprasījuma — atšķirīgo viedokļu saturu;

-citas būtiskas ziņas par balsojumu.

43

Paldies par uzmanību!Paldies par uzmanību!