Digital economy andsociety statistics -

households andindividuals/lv Statistics Explained

Source : Statistics Explained (https://ec.europa.eu/eurostat/statisticsexplained/) - 13/01/2020 1

Digitalas ekonomikas un sabiedrıbas statistika— majsaimniecıbas un fiziskas personas

Dati ieguti 2019. gada junija.Raksta atjauninajums planots: 2020. gada oktobrı.

Šaja raksta atspoguloti jaunakie statistikas dati par dažadiem informacijas sabiedrıbas information society(anglu val.) aspektiem Eiropas Savienıba (ES) , galveno uzmanıbu pieveršot fizisku personu un majsaimniecıbupiekluvei informacijas un komunikacijas tehnolog‘ ijam (IKT) un šo tehnolog‘ iju lietošanai majsaimniecıbas unindividuali.

IKT dažados veidos ietekme cilveku ikdienas dzıvi gan darba, gan majas, piemeram, kad notiek sazina tieš-saiste vai preču vai pakalpojumu iegade interneta. ES šaja joma ir izstradajusi virkni politikas virzienu,sakot ar veselu nozaru, piemeram, e-komercijas, regulejumu un beidzot ar centieniem aizsargat fiziskas per-sonas privatumu. Tadejadi informacijas sabiedrıbas attıstıba tiek verteta ka ıpaši nozımıga modernas unkonkuretspejıgas ekonomikas veicinašana.

Piekluve internetamIKT ir kluvušas brıvi pieejamas plašai sabiedrıbai gan pieejamıbas, gan izmaksu zina. Robežškirtne tikaparvareta 2007. gada, kad vairumam (55 %) majsaimniecıbu ES–28 dalıbvalstıs bija piekluve internetam .Šis ıpatsvars turpinaja palielinaties, 2012 gada parsniedzot trıs ceturtdalas, bet 2014. gada — četras piektdalas.Majsaimniecıbas ar piekluvi internetam ir sasniegušas 89 % no majsaimniecıbu kopskaita ES–28 dalıbvalstıs2018. gada, kas ir par 29 procentpunktiem vairak neka 2008. gada.

Pieejamıbas un izdevıgu izmaksu nodrošinašana attiecıba uz piekluvi platjoslas pieslegumam ir viens no vei-diem, ka veicinat informetıbu un uz zinašanam balstıtas sabiedrıbas attıstıbu. Visas ES dalıbvalstıs platjoslaspieslegums bija visplašak lietotais interneta piekluves veids — 2018. gada ES–28 dalıbvalstıs to izmantoja 86% majsaimniecıbu, kas ir par 38 procentpunktiem vairak neka 2008. gada reg‘ istretais ıpatsvars (48 %) — sk.1. attelu.

1. attels. Majsaimniecıbu piekluve internetam un platjoslas interneta pieslegumam, ES–28dalıbvalstis, 2008.–2018. gads(% no visam majsaimniecıbam)Avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)un (isoc_ci_it_h)

Augstakais majsaimniecıbu ıpatsvars ar piekluvi internetam (98 %) 2018. gada reg‘ istrets Nıderlande (sk. 2.attelu), savukart Apvienota Karaliste, Vacija, Somija, Danija, Luksemburga un Zviedrija arı zinoja, ka tajaspiekluve internetam bija vairak neka devinam no katram 10 majsaimniecıbam. Zemakais piekluves internetamıpatsvars ES dalıbvalstu vidu reg‘ istrets Bulgarija (72 %). Tomer Bulgarija, ka arı Rumanija, Kipra, Griekija,Portugale un Horvatija reg‘ istreja majsaimniecıbu ar piekluvi internetam ıpatsvara strauju palielinašanos — no2013. gada lıdz 2018. gadam pieaugums bija 17–23 procentpunktu diapazona. Nav parsteidzoši, ka relatıva sta-bilitate tika reg‘ istreta vairakas dalıbvalstıs, kuras majsaimniecıbu piekluve internetam jau bija gandrız pilnıga2013. gada, piemeram, Nıderlande un Danija; tada pati situacija bija arı Islande un Norveg‘ ija.

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 2

2. attels. Majsaimniecıbu piekluve internetam, 2013. un 2018. gads(% no visammajsaimniecıbam)Avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)

3. attela redzams, ka attiecıba uz piekluvi internetam ES–28 dalıbvalstıs zinama mera verojamas atškirıbasstarp pilsetu un lauku teritorijam. Majsaimniecıbam lielpilsetas, ka arı pilsetas un piepilsetas bija salıdzinošiaugsti piekluves radıtaji, proti, 91 % lielpilsetas un 89 % pilsetas un piepilsetas, taču lauku teritorijas piekluvesinternetam radıtaji bija nedaudz zemaki (85 %). ES–23 dalıbvalstıs to majsaimniecıbu ıpatsvars lauku teri-torijas, kuram bija piekluve internetam, bija mazaks neka attiecıgais majsaimniecıbu ıpatsvars lielpilsetas vaipilsetas un piepilsetas. Atškirıbas starp lauku teritorijam un parejiem diviem teritoriju veidiem bija ıpaši izteik-tas Griekija, Portugale, Bulgarija un Rumanija — katra no šım valstım piekluves internetam radıtaji bija zemakineka ES–28 dalıbvalstu videjie radıtaji. Lai gan Igaunija, Austrija un Italija piekluves internetam ıpatsvars bijalielaks lielpilsetas, nebija atškirıbu starp to majsaimniecıbu ıpatsvaru, kuram ir piekluve internetam, pilsetu unpiepilsetu teritorijas un lauku teritorijas. Nıderlande to majsaimniecıbu ıpatsvars, kuram ir piekluve internetam,bija vienads visos urbanizacijas lımenos, un Apvienotaja Karaliste tas bija gandrız vienads (par vienu procent-punktu mazak lauku teritorijas). Belg‘ ija un Slovenija visaugstakais interneta piekluves lımenis tika reg‘ istretspilsetas un piepilsetas, turpretim majsaimniecıbu ıpatsvars lielpilsetas un lauku teritorijas bija identisks. Citiiznemumi bija Francija un Luksemburga, kur augstakais interneta piekluves lımenis tika reg‘ istrets lielpilsetas,taču zemakais — pilsetas un piepilsetas (nevis lauku teritorijas).

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 3

3. attels. Majsaimniecıbu piekluve internetam pec urbanizacijas lımena, 2018. gads(% no visammajsaimniecıbam)Avots: Eurostat (isoc_ci_in_h)

Interneta lietošana2018. gada sakuma vairak neka četras piektdalas (85 %) no visiem ES–28 dalıbvalstu iedzıvotajiem vecumano 16 lıdz 74 gadiem lietoja internetu (vismaz vienu reizi trijos menešos pirms apsekojuma dienas). Vismaz9 no 10 iedzıvotajiem Danija, Luksemburga, Nıderlande, Apvienotaja Karaliste, Somija, Vacija un Zviedrijalietoja internetu trıs menešu perioda pirms apsekošanas. Savukart nedaudz mazak neka trıs ceturtdalas visuiedzıvotaju vecuma no 16 lıdz 74 gadiem internetu lietoja Italija (74 %), Griekija (72 %) un Rumanija (71 %),bet viszemakais lımenis bija Bulgarija (65 %).

To ES–28 dalıbvalstu iedzıvotaju ıpatsvars, kuri nekad nebija lietojuši internetu, 2018. gada bija 11 % (pardiviem procentpunktiem mazak neka iepriekšeja gada), kas ir kritums par vienu trešdalu salıdzinajuma ar 2008.gada reg‘ istreto ıpatsvaru (kad tas bija 33 %).

Vairak neka trıs ceturtdalas (76 %) ES–28 dalıbvalstu iedzıvotaju 2018. gada lietoja internetu katru dienu(sk. 4. attelu), un 7 % lietoja internetu vismaz reizi nedela (taču ne katru dienu). Internetu regulari (vis-maz reizi nedela) lietoja 83 % iedzıvotaju. Tadu iedzıvotaju (kuri bija lietojuši internetu iepriekšejos trısmenešos) ıpatsvars, kas internetu lietoja katru dienu, bija videji 89 % ES–28 dalıbvalstıs un ES dalıbvalstustarpa svarstıjas no 76 % Rumanija lıdz vairak neka 90 % desmit dalıbvalstıs, maksimumu sasniedzot Italijaun Apvienotaja Karaliste (96 %). Islande (97 %) zinoja pat par augstaku interneta ikdienas lietotaju ıpatsvaruvisu interneta lietotaju vidu.

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 4

4. attels. Interneta lietošanas biežums, 2018. gads (% no personam vecuma no 16 lıdz 74gadiem)Avots: Eurostat (isoc_ci_ifp_iu) un (isoc_ci_ifp_fu)

5. attela paradıts mobila interneta izmantojums , proti, piekluve internetam arpus majam vai darbavietas, ka arıinterneta lietošana portatıvaja datora vai mobilaja ierıce, izmantojot mobilo talrunu tıklu vai bezvadu savieno-jumu. Attela salıdzinati 2013. gada dati, kad 43 % iedzıvotaju vecuma no 16 lıdz 74 gadiem ES–28 dalıbvalstısizmantoja mobilo ierıci, lai pieklutu internetam, un 2018. gada dati, kad šis radıtajs bija palielinajies lıdz 69%. Vispopularakas mobilas ierıces, kas tiek lietotas interneta izmantošanai bija mobilie talruni vai viedtalruni,klepjdatori un planšetdatori.

Danija, Zviedrija, Nıderlande, Luksemburga un Apvienotaja Karaliste tika reg‘ istrets lielakais mobila inter-neta lietotaju ıpatsvars 2018. gada — šajas valstıs vairak neka četras piektdalas iedzıvotaju vecuma no 16lıdz 74 gadiem lietoja mobilo internetu; augstakais radıtajs, proti, 88 %, bija Danija un Zviedrija; par vienuprocentpunktu lielaks maksimalais radıtajs (89 %) tika reg‘ istrets Norveg‘ ija. Salıdzinajumam — no 50 % lıdz60 % Griekijas, Bulgarijas, Rumanijas, Latvijas un Portugales iedzıvotaju vecuma no 16 lıdz 74 gadiem lietojainternetu arpus majam vai darbavietas, turpretim Polija un Italija šis ıpatsvars bija tikai attiecıgi 49 % un 40%.

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 5

5. attels. Personas, kas izmantoja portatıvo datoru vai mobilo ierıci, lai pieklutu internetamarpus majam vai darbavietas, 2013. un 2018. gads(% no 16–74 gadus vecam personam)Avots:Eurostat (isoc_ci_im_i)

Viena no izplatıtakajam darbıbam tiešsaiste ES–28 dalıbvalstıs 2018. gada bija socialo tıklu izmantošana (skatıt6. attelu). Vairak neka puse (56 %) iedzıvotaju vecuma no 16 lıdz 74 gadiem lietoja internetu, lai izmantotusocialos tıklus, piemeram, tadas vietnes ka Facebook, Twitter, Instagram vai Snapchat. 70–80 % Danijas,Belg‘ ijas, Zviedrijas un Apvienotas Karalistes iedzıvotaju lietoja socialo tıklu vietnes, šim ıpatsvaram esot vis-lielakajam Danija (79 %), bet ieverojami šis ıpatsvars palielinajas Islande (91 %) un Norveg‘ ija (82 %). Savukartbija trıs ES dalıbvalstis, kuras šadas vietnes izmantoja mazak neka puse iedzıvotaju, proti, Slovenija (49 %),Italija (46 %) un Francija (42 %).

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 6

6. attels. Personas, kas lietoja internetu, lai izmantotu socialos tıklus, 2018. gads(% noiedzıvotajiem vecuma no 16 lıdz 74 gadiem)Avots: Eurostat (isoc_ci_ac_i)

Privatums un personas identitates aizsardzıba (2016. gada apsekojums)Ir verojamas atškirıbas ES dalıbvalstu starpa saistıba ar to, ka interneta lietotaji parvaldıja piekluvi saviempersonas datiem interneta 2016. gada. Vairak neka ceturtdala (28 %) ES–28 dalıbvalstu interneta lietotajunesniedza personas datus interneta, šis ıpatsvars svarstıjas no tikai 8 % Luksemburga lıdz pusei vai vairakBulgarija, Portugale un Rumanija (sk. 7. attelu). Vairak neka 70 % ES–28 dalıbvalstu interneta lietotajutiešsaiste sniedza noteiktus personas datus, turklat daudzi lietotaji veica dažadus pasakumus, lai kontroletupiekluvi šiem personas datiem interneta. Gandrız puse (46 %) no visiem interneta lietotajiem atteicas atlautpersonas datu izmantošanu reklamai, un divas piektdalas (40 %) ierobežoja piekluvi savam profilam vai saturamsocialo tıklu vietnes. Turklat vairak neka trešdala (37 %) interneta lietotaju lasıja pazinojumus par privatumapolitiku pirms personas datu sniegšanas, bet tikai nedaudz mazak par trešdalu (31 %) ierobežoja piekluvi savaig‘ eografiskajai atrašanas vietai.

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 7

7. attels. Tadu personu ıpatsvars, kas interneta nesniedza personas datus, 2016. gads(% nopersonam, kas lietoja internetu iepriekšeja gada laika)Avots: Eurostat (isoc_cisci_prv)

2016. gada 71 % ES–28 dalıbvalstu iedzıvotaju vecuma no 16 lıdz 74 gadiem, kas bija lietojuši internetu ie-priekšejos 12 menešos, zinaja, ka sıkdatnes var izmantot, lai izsekotu personas interneta. Informetıba par tobija nedaudz lielaka (74 %) gados jaunaku lietotaju vidu (16–24 gadi) un zemaka (64 %) gados vecaku lietotajuvidu (55–74 gadi). Tikai nedaudz vairak par vienu trešdalu (35 %) lietotaju vecuma no 16 lıdz 74 gadiem zinoja,ka vini ir mainıjuši interneta parlukprogrammas iestatıjumus, lai noverstu vai ierobežotu sıkdatnu izmantošanu(sk. 8. attelu).

ES dalıbvalstu vidu interneta lietotaji Nıderlande (89 %), Vacija un Somija (abas 85 %) bija visvairak in-formeti par to, ka sıkdatnes var izmantot, lai izsekotu vinu tiešsaistes darbıbas. Informetıbas lımenis bija augstsarı Danija (81 %), Horvatija (78 %), Italija (77 %), Luksemburga un Austrija (abas 76 %). Turpretı par tobija informeta mazak neka puse interneta lietotaju Rumanija (38 %), Latvija (47 %) un Kipra (48 %); parzemu informetıbas lımeni zinoja arı Turcija un Ziemelmakedonija (abas 30 %). To interneta lietotaju ıpatsvars,kas bija mainıjuši interneta parlukprogrammas iestatıjumus, lai noverstu vai ierobežotu sıkdatnu izmantošanu,parsniedza pusi tikai viena dalıbvalstı — Luksemburga (54 %). Turpretim to bija darıjusi mazak neka piektdalainterneta lietotaju Čehija, Rumanija, Bulgarija, Kipra un Latvija, ka arı Turcija.

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 8

8. attels. Sıkdatnu izmantošana un parlukprogrammu iestatıjumi, 2016. gads(% no iedzıvotajiem,kas izmantoja internetu iepriekšeja gada laika)Avots: Eurostat (isoc_cisci_prv)

Precu un pakalpojumu pasutıšana vai iegadeES–28 dalıbvalstıs turpinaja palielinaties to personu vecuma no 16 lıdz 74 gadiem ıpatsvars, kuras internetapasutıja vai iegadajas preces vai pakalpojumus privatam vajadzıbam — 2018. gada tas bija 60 %, kas ir par13 procentpunktiem vairak neka 2013. gada (sk.9. attelu). Trıs ceturtdalas vai vairak Vacijas un Zviedrijasiedzıvotaju 2018. gada pasutıja vai iegadajas preces vai pakalpojumus interneta, un šis ıpatsvars sasniedza vis-maz četras piektdalas Nıderlande (80 %), Apvienotaja Karaliste (83 %) un Danija (84 %). Turpretı vismazakaisšadu iedzıvotaju ıpatsvars bija Kipra (32 %), Bulgarija (21 %) un Rumanija (20 %).

Iznemot piecas ES dalıbvalstis, kas zinoja par laikrindas partraukumu (Igaunija, Latvija, Luksemburga, Rumanijaun Zviedrija), lielakais to iedzıvotaju ıpatsvara pieaugums, kuri pasutıja vai iegadajas preces vai pakalpojumusinterneta, no 2013. gada lıdz 2018. gadam bija verojams Čehija (pieaugums par 23 procentpunktiem) un Spanija(pieaugums par 21 punktu). Ka bija gaidams, mazakais pieaugums (6 vai 7 procentpunkti) bija verojams Danijaun Apvienotaja Karaliste, kur to iedzıvotaju procentuala dala, kuri pasutıja vai iegadajas preces vai pakalpo-jumus tiešsaiste, jau bija salıdzinoši augsta salıdzinajuma ar citam dalıbvalstım; tada pati situacija bija arıNorveg‘ ija. Taču salıdzinoši lenaks to iedzıvotaju ıpatsvara pieaugums, kuri pasutıja vai iegadajas preces vaipakalpojumus tiešsaiste, bija verojams arı Malta (par 8 procentpunktiem) un Kipra (par 7 procentpunktiem).

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 9

9. attels. Iedzıvotaji, kuri pasutıja vai iegadajas preces vai pakalpojumus tiešsaiste privatamvajadzıbam 12 menešu laika pirms apsekojuma, 2013. un 2018. gads(% no iedzıvotajiem vecumano 16 lıdz 74 gadiem)Avots: Eurostat (isoc_ec_ibuy)

Pakalpojumi, kas pasutıti no citam personam ar interneta starpniecıbu2018. gada to iedzıvotaju ıpatsvars ES–28 dalıbvalstıs (vecuma no 16 lıdz 74 gadiem), kuri izmantoja kadu notımekla vietnem vai mobilajam lietotnem, lai veiktu naktsmaju rezervešanu ar kadas citas personas (privatpersonas)starpniecıbu, pedejo 12 menešu laika bija 19 %. Šis ıpatsvars svarstıjas no 44 % Luksemburga un vismaz vienaspiektdalas no kopskaita Irija, Malta un Apvienotaja Karaliste lıdz mazak neka vienam no 10 iedzıvotajiemseptinas ES dalıbvalstıs. Zemakais ıpatsvars reg‘ istrets Bulgarija (9 %), Griekija, Rumanija un Slovenija (visas8 %), Latvija (7 %), Čehija (5 %) un Kipra (3 %). Naktsmaju rezervacija tiešsaiste ar citu personu starpniecıbubija vairak izplatıta starp videja vecuma cilvekiem (25–54 gadi) neka starp jaunakas (16–24 gadi) vai vecakaspaaudzes (55–74 gadi) parstavjiem. Lielaka dala šadu pakalpojumu tika pasutıti ar šim nolukam paredzetutımekla vietnu vai mobilo lietotnu starpniecıbu (piemeram Airbnb, Lovehomeswap vai Couchsurfing), tadejadilaujot personam padarıt naktsmaju pakalpojumus pieejamus.

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 10

10. attels. Personas, kuras izmantoja kadu no tımekla vietnem vai mobilajam lietotnem nak-tsmaju rezervešanai 12 menešu laika pirms apsekojuma, 2018. gads(% no personam vecuma no16 lıdz 74 gadiem)Avots: Eurostat (isoc_ci_ce_i)

Lıdzıga analıze ir paradıta 11. attela, kas atspogulo to iedzıvotaju ıpatsvaru, kuri izmantoja kadu no tımeklavietnem vai mobilajam lietotnem, lai rezervetu transporta pakalpojumus ar citu personu starpniecıbu. Šadaveida pakalpojumi bija kopuma mazak izplatıti neka naktsmaju rezervešana, taču arı to rezervešanai bieži tikaizmantotas tam paredzetas majaslapas un mobilas lietotnes (piemeram Liftshare, UberPool vai Wundercar);videji 8 % no personam ES–28 dalıbvalstıs (vecuma no 16 lıdz 74 gadiem) izmantoja šadus pakalpojumus. ESdalıbvalstu vidu to personu ıpatsvars, kuras izmantoja kadu no tımekla vietnem vai mobilajam lietotnem trans-porta pakalpojumu rezervešanai 2018. gada, maksimumu sasniedza Igaunija (23 %). Konstatet, ka mazak nekaviens no 10 iedzıvotajiem izmantoja kadu no tımekla vietnem vai lietotnem, lai rezervetu transporta pakalpo-jumus, nebija neparasti — šada situacija bija verojama 18 dalıbvalstıs. Transporta pakalpojumu rezervešanatiešsaiste bija lielakoties izplatıtaka jaunakas paaudzes (vecuma no 16 lıdz 24 gadiem) parstavju vidu nekavecaku cilveku vidu.

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 11

11. attels. Personas, kuras izmantoja kadu no tımekla vietnem vai mobilajam lietotnem trans-porta pakalpojumu rezervešanai 12 menešu laika pirms apsekojuma, 2018. gads(% no personamvecuma no 16 lıdz 74 gadiem)Avots: Eurostat (isoc_ci_ce_i)

Datu avots tabulam un atteliem (MS Excel)• Digital economy and society - households and individuals: tables and figures (anglu val.)

Datu avotiStrauja tehnolog‘ iju attıstıba ar internetu un citiem jauniem IKT lietojuma veidiem saistıtas nozares radaproblemas statistikas joma. Nemot to vera, šaja joma ir notikusi ieverojama attıstıba, pielagojot statistikasinstrumentus, lai izpildıtu jaunas ar datiem saistıtas prasıbas. Statistikas informaciju šaja joma katru gaduizverte atkartoti, lai apmierinatu lietotaju vajadzıbas un atspogulotu straujo attıstıbu.

Šı pieeja ir atainota Eurostat apsekojuma par IKT lietošanu majsaimniecıbas un individualam vajadzıbam .Šos ikgadejos apsekojumus izmanto, lai salıdzinoši vertetu IKT virzıto izaugsmi, gan noverojot pamata mainıgolielumu parmainas laika gaita, gan padzilinati aplukojot citus aspektus konkreta brıdı. Lai gan šis apseko-jums sakotneji bija veltıts piekluves un pieslegumu jautajumiem, ta tverums velak tika paplašinats, lai aptvertudažadus tematus (piemeram, e-parvaldi un e-komerciju) un socialekonomisko analızi (piemeram, reg‘ ionalasatškirıbas, dzimumu specifiku, atškirıbas vecuma, izglıtıbas un nodarbinatıbas situacijas zina). Apsekojumatverums ir arı pielagots attiecıba uz dažadam tehnolog‘ ijam, lai nemtu vera jaunas produktu grupas un komu-nikacijas tehnolog‘ iju piegades lıdzeklus galalietotajiem (piemeram, jaunu aspektu ieviešana attiecıba uz savs-tarpejas izmitinašanas vai transporta pakalpojumiem tiešsaiste 2017. gada).

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 12

Apsekojuma par IKT lietošanu majsaimniecıbas un individualam vajadzıbam atsauces periods ir katra gadapirmais ceturksnis; dažas dalıbvalstıs apsekojums tiek veikts katra gada otraja ceturksnı. Privatuma un per-sonas identitates aizsardzıbas modulis bija dala no 2016. gada apsekojuma (taču netika atkartots 2017. un2018. gada).

Tverums un definıcijas Majsaimniecıbu IKT apsekojums aptver tas majsaimniecıbas, kuras ir vismaz viensloceklis vecuma grupa no 16 lıdz 74 gadiem. Majsaimniecıbu piekluve internetam attiecas uz to majsaimniecıbuprocentualo dalu, kuram ir piekluve internetam, lai ikviens šaja majsaimniecıba varetu lietot internetu majas,ja ir tada velešanas, kaut vai vienkarši e-pasta vestules nosutıšanai.

Interneta lietotajus define ka visas personas vecuma no 16 lıdz 74 gadiem, kas izmantojušas internetu trısmenešu laika pirms apsekojuma veikšanas. Regulari interneta lietotaji ir personas, kas trıs menešu laika pirmsapsekojuma veikšanas lietojušas internetu videji vismaz reizi nedela.

Piekluvei internetam visbiežak lietotas vadu tehnolog‘ ijas iedala platjoslas piekluve un iezvanpieeja pa parastuvai integreta pakalpojumu cipartıkla (ISDN) talruna lıniju. Platjosla ietver ciparu abonentlınijas (DSL) unizmanto tehnolog‘ ijas, kas nodrošina datu parraidi liela atruma. Par platjoslas lınijam uzskata tadas, kuru jaudair augstaka par ISDN, t. i., vienada ar 144 kbit/s vai lielaka. Piekluvei internetam majas visbiežak lieto galdda-torus un portatıvos datorus, lai gan pedeja laika verojama attıstıba citu internetam piesledzamu tehnolog‘ ijajoma.

Mobila interneta lietošana tiek defineta ka interneta lietošana arpus majam vai darbavietas, izmantojot por-tatıvos datorus vai portatıvas ierıces, caur mobilo talrunu tıkliem vai bezvadu savienojumiem.

Personu veikta preču un pakalpojumu pasutıšana attiecas uz 12 menešu periodu pirms apsekojuma un ietverapstiprinatas naktsmaju vai celojumu rezervacijas, finanšu ieguldıjumu, telesakaru pakalpojumu, videospelu vaiprogrammaturas iegadi, ka arı informacijas pakalpojumus interneta, par kuriem tiek veikta tieša samaksa. Navieklautas preces un pakalpojumi, ko ar interneta starpniecıbu iegust bez maksas. Netiek ieklauti arı pasutıjumi,ko veic ar manuali rakstıtiem e-pasta zinojumiem, SMS vai MMS ıszinam.

KontekstsEiropas Komisija 2015. gada maija pienema digitala vienota tirgus strateg‘ iju ( COM(2015) 192 final ) kavienu no 10 galvenajam politikas prioritatem. Strateg‘ ija bija ieklautas 16 iniciatıvas, kas aptvera trıs plašuspılarus, proti, labakas piekluves precem un pakalpojumiem veicinašanu tiešsaiste visa Eiropa; optimalas videsizveidi digitalo tıklu un pakalpojumu attıstıbai, ka arı digitalas ekonomikas ka izaugsmes iespejama virzıtajspekapilnıgas izmantošanas nodrošinašanu Eiropas ekonomika un rupniecıba. Eiropas Komisijas 2017. gada darbaprogramma "Panakot tadu Eiropu, kas aizsarga, dod iespejas un aizstav" (COM(2016) 710), Eiropas Komisijaierosinaja atri virzıt uz priekšu jau iesniegtos priekšlikumus un parskatıt gutos panakumus virzıba uz digitalavienota tirgus izveides pabeigšanu.

Vertejot piekluvi internetam un ta lietojumu, platjoslas tehnolog‘ ijas uzskatamas par svarıgam, jo tas sniedzlietotajiem iespeju atri parraidıt lielu datu apjomu un saglabat atvertas piekluves lınijas. Atrdarbıga un lotiatra platjoslas interneta izmantošana patiesi ir uzskatama par galveno radıtaju IKT politikas veidošanas joma.Lai gan ciparu abonentlınijas (DSL) joprojam ir galvenais platjoslas tehnolog‘ iju piegades veids ES, to alter-natıvas, piemeram, kabelu, satelıtu, optisko kabelu un bezvadu vietejo sakaru lıniju lietošana, klust arvienizplatıtakas.

Eiropas Komisija izstrada vairakas iniciatıvas, lai sekmetu darbaspeka IKT prasmes, saistıba ar plašaku pro-grammu labakai prasmju uzlabošanai, prasmju pieprasıjuma prognozešanai un prasmju piedavajuma saskanošanaiar pieprasıjumu. Lai palielinatu IKT specialistu pieejamıbu darba tirgu, Eiropas Komisija ir izveidojusi GrandCoalition for Digital Jobs (anglu val.), kas ir ES meroga partnerıba, kuras merkis ir izmantot Eiropas struk-turalos un investıciju fondus, lai mazinatu grutıbas, kas ir saistıtas ar IKT specialistu nolıgšanu darba.

Eiropas Komisija 2016. gada 10. junija pienema jaunu dokumentu Skills Agenda for Europe, kura merkis ir ve-icinat vairakas darbıbas, lai nodrošinatu, ka ES iedzıvotajiem ir pieejama pareiza apmacıba, pareizas prasmes un

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 13

pareizais atbalsts, un tadejadi garantetu prasmes, kas nepieciešamas musdienıga darba vide, tostarp veicinatudigitalas prasmes.

Citi raksti• E-commerce statistics for individuals (anglu val.)

• Enlargement countries — information and communication technology statistics (anglu val.)

• Digital economy and society statistics — enterprises (anglu val.)

• Digital economy and digital society statistics at regional level (anglu val.)

• Innovation statistics (anglu val.)

Publikacijas• Digital economy and society in the EU — 2017. gada izdevums, digitala publikacija (anglu val.)

• Science, technology and innovation in Europe — 2013. gada izdevums — Pocketbook (anglu val.)

• Science, technology and innovation in Europe — 2008. gada izdevums — Statistical book (anglu val.)

• Press releases and other publications (anglu val.)

• Statistical articles (anglu val.)

Galvenas tabulas• Digital economy and society (t_isoc), skatıt (anglu val.):

ICT usage in households and by individuals (t_isoc_i)

Datubaze• Digital economy and society (isoc), skatıt (anglu val.):

ICT usage in households and by individuals (isoc_i)

Connection to the internet and computer use (isoc_ici)Households - level of internet access (isoc_ci_in_h)Households - type of connection to the internet (isoc_ci_it_h)Individuals - mobile internet access (isoc_ci_im_i)

Internet use (isoc_iiu)Individuals - internet use (isoc_ci_ifp_iu)Individuals - frequency of internet use (isoc_ci_ifp_fu)Individuals - collaborative economy (isoc_ci_ce_i)

E-commerce (isoc_iec)Internet purchases by individuals (isoc_ec_ibuy)

ICT trust, security and privacy (isoc_ci_sci)Privacy and protection of personal information (isoc_cisci_prv)

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 14

Veltıta sadala• Digitala ekonomika un sabiedrıba (anglu val.)

Metodika• ICT usage in households and by individuals (ESMS metadata file — isoc_i) (anglu val.)

• Methodological manuals for statistics on the information society (anglu val.)

Arejas saites• Digitala vienota tirgus strateg‘ ija Eiropai COM(2015) 192 final

• Monitoring the Digital Economy & Society 2016–2021 (anglu val.), Eiropas Komisija, Komunikacijas tıklu,satura un tehnolog‘ iju g‘ eneraldirektorats

• OECD — Internet (anglu val.)

Šis raksts tiešsaiste: https: // ec. europa. eu/ eurostat/ statistics-explained/ index. php/ Digital_ economy_and_ society_ statistics_ -_ households_ and_ individuals/ lv

Digital economy and society statistics - households and individuals/lv 15