1

Daugavpils Būvniecības tehnikums

Mācību priekšmets: SPORTS

1-23 kurss

VOLEJBOLA SPECIĀLIE IESILDOŠIE

VINGRINĀJUMI

Metodiskā izstrādne

Pedagogs: Edgars Baltacis

Daugavpils

2019

2

ANOTĀCIJA

EDGARS BALTACIS

VOLEJBOLA SPECIĀLIE IESILDOŠIE VINGRINĀJUMI

Mērķis: Veidot izpratni par veselības, fiziko spēju, volejbola vingrinājumu savstarpējo

mijiedarbību

Uzdevumi:

Paplašināt izglītojamo zināšanas par iesildošo vingrinājumu nozīmi un precīzu izpildi

Attīstīt un pilveidot fiziskās īpašības – lokanību, veiklību, izturību

Apgūt un pilnveidot patstāvīgā darba un sadarbarbības prasmes

Veicināt interesi par sportu, pozitīvu attieksmi darbam mācību stundā.

Mērķauditorija: 1-23 Inženierkomunikāciju tehniķi

Metodiskās izstrādnes praktiskais pielietojums: Metodiskais materiāls būs noderīgs gan

sporta skolotājiem, treneriem profesionālajā darbā, gan arī izglītojamajiem iepazīstoties ar

vingrinājumiem, kas sagatavo galvenos ķermeņa muskuļus darbam, veicina to pareizu darbību

un mazina traumatismu.

3

SATURS

1. 16-18 gadus vecu jauniešu raksturojums

2. Fizisko slodžu ietekme uz balsta kustību aparātu

3. Traumatisms volejbolā

3.1 Traumu rašanās iemeslu un mehānismu analīze volejbolā

4. Secinājumi

5. Izmantotā literatūra

4

1. 16 – 18 gadus vecu jauniešu vecumposma īpatnības

Fiziskā attīstība jauniešu vecumā līdzinās pretrunām un disproporcijām, kas ir pusaudžu

ķermeņa uzbūvē. Ķermeņa formas kļūst apaļīgākas, kustības laidenākas. Muskuļu masa un

spēks pieaug. Iekšējās sekrēcijas dziedzeru darbība līdzsvarojas, dzimumbriedums sasniedz

maksimumu. (Koemetss, 1984)

Pēc psihologa A. Vorobjova uzskatiem fiziskajā attīstībā agrīnās jaunības vecums ir

vienmērīgāks nekā pusaudžu vecums. Svara pieaugums attiecībā pret auguma pieaugumu kļūst

lielāks. Sāk nogludināties atsevišķu ķermeņa daļu disproporcijas, zūd pusaudzim raksturīgā

neveiklība un kustību nesamērīgums. Intensīvi attīstās muskulatūra. 17 gadu vecumā

muskulatūra sastāda 44% no kopējā ķermeņa svara. Tāpēc vērojams intensīvs fiziskā spēka

pieaugums. Turpinās smadzeņu attīstība. Visas šīs fiziskās īpašības nosaka vecāko klašu

skolēnu gatavību fiziskām un garīgām slodzēm. Fiziskā attīstība labvēlīgi ietekmē iemaņu un

prasmju veidošanos darbā un sportā, līdz ar to nodrošinot plašas nākamās profesijas izvēles

iespējas. Līdzās fiziskajai attīstībai norit arī dažu personisko īpašību attīstība. Piemēram, sava

fiziskā spēka, sava ārējā izskata un veselības apzināšana stipri ietekmē jauniešu pašvērtējuma,

optimisma vai pesimisma, pārliecinātības vai neticības spēkus, sabiedriskuma vai noslēgtības

veidošanos. Savukārt dzimumbriedums vēl nenozīmē sociālo briedumu. Jaunība ir pārejas

periods no fiziskā brieduma uz sociālā brieduma. Kā rāda statistikas dati, dzimumbriedums

mūsdienās iestājās par 2-3 gadiem ātrāk nekā pagājušajā gadsimtā. Šo procesu zinātnē sauc par

akcelerāciju (lat. acceleratio paātrinājums). Pēdējos 100-150 gados akcelerācija izpaužas kā

svara, auguma palielināšanās un citu cilvēka fizioloģisko īpašību izmaiņas. Vecāko klašu

skolēns kļuvis par 10-15 cm garāks par pagājušā gadsimta vienaudzi. Parādību, kas ir pretēja

akcelerācijai, sauc par retardāciju (lat. retardatio- palēnināšanās, aizture). Jaunieši – retardanti

ir mazāk spēcīgi, mazāka auguma, viņiem ir mazāks svars, bet meitenes, tieši otrādi, -garākas,

staltākas, garkājainākas utt.(Vorobjovs, 1996)

Pedagogs V. Zelmenis uzskata, ka jauniešu vecumposmā noslēdzas augšana garumā un

pakāpeniski iestājas auguma nobriedums. Zēni fiziskajā attīstībā panāk un pat apsteidz

meitenes. Attīstītākie jaunieši šajā vecumposmā gūst labus panākumus sportā (Zelmenis,2000)

Autori K.Balsevičs (1988), I.Artaševskis ( 1989), G.Rihs (1990) u.c. pamato, ka vecāko klašu

skolēniem (15-18 gadi) strauji pilnveidojas fiziskā kondīcija. Īpaši strauji pieaug spēka rādītāji,

izturība, dažādas izturības izpausmes formas – ātrspēka izturība, anaerobā izturība, statiskā

5

izturība un citas. Pilnībā jauniešu vecumā ir izveidojusies un nostiprinājusies kustību

analizatoru darbība. (Jansone, Krauksts, 2008)

Izvērtējot autoru domas par jauniešu fizisko briedumu, var secināt, ka gan A. Vorobjovs, gan

V. Zelmenis uzsver to, ka jauniešiem fiziskās attīstības periods ir vienmērīgāks nekā

pusaudžiem, un sāk nogludināties atsevišķu ķermeņa daļu disproporcijas. Autori uzsver arī to,

ka pieaug jauniešu fiziskais spēks, sevišķi zēnu, iestājas dzimuma nobriedums, kurš vēl

nenozīmē sociālo briedumu. Fizisko attīstību paātrina pareizs dzīvesveids, medicīniskā aprūpe,

kā arī labvēlīgi dzīves apstākļi.

2. Fizisko slodžu ietekme uz balsta kustību aparātu

Adaptācija fiziskajām slodzēm muskuļu darbības laikā visos gadījumos izpaužas kā vesela

organisma reakcija, tomēr specifiskas izmaiņas dažās funkcionālajās sistēmās var izpausties

dažādās pakāpēs.( Bere, Kruczynski, Veintimilla, Hamu, & Bahr, 2015).

Sistemātiskas mērenas slodzes spēj paaugstināt asinsvadu sistēmas transportēšanas iespējas

(skābekļa transportēšana). Muskuļu darbības laikā enerģijas patēriņš strauji pieaug, intensīvāk

norisinās oksidēšanās procesi muskuļaudos. (Cash, 2002).

Ilgstoša sportiska treniņa laikā asins mikrocirkulācijas sistēmā notiek morfofunkcionālās

izmaiņas. Šīs izmaiņas, kas rodas muskuļu muskuļu darbības laikā, ir 19 paliekošas arī pēc

darbības beigām. Krājoties ilgstošā laikā tās izraisa asins mikrovadu ekonomiskāku reaģēšanu.

Gatavojoties sacensībām, asinīs palielinās kortikosteroīdu līmenis, kas apspiež imunitāti (Cash,

2002).

Intensīvu fizisku slodžu laikā sportistiem samazinās ATS, KrF un glikogēna līmenis, kā arī var

notikt adaptātīvi - pielāgošanās mehānismu izjaukšana, kas parādās, kā palielinātā infekcionāla

saslimstība. Straujš treniņu pārtraukums izraisa virknes iekšējās vides parametru novirzi.

Pārmērīga fiziskā slodze noved pie hronisko slimību saasināšanas vai dažādu orgānu un

sistēmu pārslodzi, kā arī šādu pārslodžu fonā rodas apstākļi, kuros bloķējas gomeostāzes

sistēmu nodrošinājums. Tādejādi hroniskās pārslodzes, pārspriedzes sporta laikā palielina

sportistu traumatisma iespējas. (Eneida, Suda, Isabel & Sacco, 2011).

3. Traumatisms volejbolā

6

Trauma - ir bojājums ar vai bez audu nedalāmības traucējumiem, ko izraisa ar kādu ārēju

ietekmi (mehānisko, fizisko, ķīmisko utt.). Atkarībā no traumas rašanās vietas, apstākļiem un

iemesliem izdala ražošanas, sadzīves, ielu, transporta, militāros un sportisko traumatismu.

Starp šiem traumatisma veidiem gan skaitliski, gan pēc smaguma sportisks traumatisms ir

pēdējā vietā ar 2% īpatsvaru. Fiziskās kultūras un sporta nodarbībās traumas ne tikai negatīvi

ietekmē sporta rezultātus, bet arī kaut kādā mērā tos diskreditē, kā izveseļošanās līdzekļus.

(Cash, 2002).

Augstu sporta rezultātu sasniegšanai nepieciešami ilggadējās sagatavošanās ar saspringtiem

treniņu režīmiem. Sportiskajā ilggadībā starp citām sistēmām lielu lomu spēlē sportista balsta -

kustības aparāta stāvoklis. Sporta laikā rodas traumas - gan smagas, gan vieglas. Pēdējās kā

likums nenoņem sportistu no ierindas un tas turpina treniņus un piedalās sacensībās. Turpmāko

neārstēto mikrotraumu kumulācijas rezultātā rodas vietējās trofikas traucējumi un strukrūras

izmaiņas audos, kas noved pie tā saucamās mikrotraumu slimības. Mikrotraumu īpatnības

izpaužas tādejādi, ka pie vāji izteiktām klīniskajām un rentgenoloģiskām pazīmēm pakāpeniski

rodas sāpes, orgānu darbības traucējumi, kas noved pie sportiskās darbspējas samazināšanas.

Atkārtoto mikrotraumu iespējamība ir jo augstāka, ja sportists reaģēja uz pirmo nelielo traumu

un jo vēlāk tam tika sniegta madicīniskā palīdzība. (Cash, 2002, Nazarenko, Beltran, Jenny &

Bencardino, 2013).

Sporta traumatismam ir raksturīga slēgto bojājumu dominante: sasitumi, sastiepumi, muskuļu

un saišu ieplīsumi un plīsumi. Starp sasitumiem 50% tiek locītavām. Atvērto bojājumu skaits

nav liels. Lielākoties tie ir nobrāzumi un skrambas. Pēc lokalizācijas sportistiem pārsvarā

dominē ekstremitāšu traumas - vairāk kā 80%, no kurām ievērojams skaits ir ceļu un

apakšstilba - pēdu locītavām. Pēc smaguma sporta traumatismā dominē vieglās traumas - 90%,

vidējām traumām ir 9% un smagajām ir 1%. (Cash, 2002).

3.1 Traumu rašanās iemeslu un mehānismu analīze volejbolā

Traumu skaitam sporta nodarbību laikā jābūt samazinātam līdz minimumam. Sporta

traumatisma apkarošanā jāpiedalās ne tikai ārstiem, bet arī katram pasniedzējam, katram

trenerim. Tādēļ labi jāpārzina traumu rašanos dažādās īpašības un apstākļus. Šīs zināšanas ir

nepieciešamas arī sportistam. Sporta traumu etioloģijā cieši sasaistās ārējie un iekšējie faktori,

katrs no kuriem var būt traumas iemesks, cits - rašanās apstāklis. Nereti ārējie faktori, izsaucot

kādas izmaiņas organismā, rada iekšējo iemeslu, kas noved pie traumas. (Eerkes, 2012).

Pie ārējiem sporta traumatisma faktoriem pieder sekojoši:

7

1. Kļūdas nodarbības gaitas metodikā ir iemesli traumām 30-60% gadījumu. Tās ir

saistītas ar didaktisko pasniegšanas un treniņa pamatprincipu neievērošanu no trenera

vai pasniedzēja puses - nodarbību regularitāte, slodžu lieluma un sarežģītības

pakāpeniska palielināšana, kustības iemaņu apgūšanas secības, mācību procesa

individualizācija

2. Sacensību un nodarbību organizācijas nepilnības - mācību-treniņu nodarbību un

sacensību instrukciju un nolikumu pārkāpumi, to drošības noteikumu neievērošana,

nepareiza sacensību programmu sastādīšana ir iemesls traumām 4-8% gadījumos.

3. Vingrojumu izpildīšanas tehnikas īpatnība ir iemesls traumām 15-23% gadījumos.

4. Nodarbību nepilnvērtīgs materiāli-tehniskais nodrošinājums ir iemesls traumām 15-

25% gadījumos.

5. Nelabvēlīgi higiēnas un meteoroloģijas apstākļi ir iemesls traumai 2-6% gadījumos.

6. Nepareiza sportistu uzvedība ir iemesls traumām 5-15% gadījumos. Nereti traumu

iemesls ir nepietiekoša tiesnešu kvalifikācija un liberālisms, kas nenovērš sportistu

uzvedību, lai nepieļautu bīstamas sadursmes.

7. Ārstniecības prasību pārkāpumi procesa organizācijā ir iemesls traumai 2-10%

gadījumos. (Cash, 2002).

Pie iekšējiem faktoriem pieder iedzimtās vai tās sportista īpatnības, kas rodas nelabvēlīgo

ārējo apstākļu vai iekšējo faktoru ietekmē. Fiziskā, tehniskā, psiho emocionālā un gara

līmeņa neatbilstība uzstādītajiem mērķiem. Šis iemesls ir tieši saistīts ar sportistu. Īpaši

jāņem vērā sekojošais:

1. Īpaši bīstami ir noguruma un pārguruma laikā koordinācijas traucējumi, kā ari aizsarg

reakciju un uzmanības pasliktināšanās. Tas ienes disharmoniju antagonistu muskuļu

darbībā, samazina kustību atsevišķās locītavās, ko pavada kustību ātruma un vingruma

zudumiem un noved pie bojājumiem.

2. Atsevišķu sportista organisma sistēmu funkcionālās izmaiņas, ko izsauca nodarbību

pārtraukums sakarā ar slimību vai citu iemeslu, var novest pie traumām. Sistemātisku

treniņu pārtraukums uz ilgstošu laiku izsauc muskuļu spēka, muskuļu samazināšanās un

atslābuma ātruma samazinājumu, kas apgrūtina vingrinājumu izpildīšanu, kuriem

nepieciešamas ievērojamas piepūles un koordinētas kustības.

3. Sportista nepietiekama fiziska sagatavotība sasprindzinātu un sarežģīti koordinētu

vingrojumu veikšanai, kā aiī nosliece muskuļu un asinsvadu spazmām.(Cash, 2002;

Joyce & Lewindon, 2015).

8

STUNDAS METODISKAIS APRAKSTS

Mērķis Veidot izpratni par veselības, fiziko spēju, volejbola

vingrinājumu savstarpējo mijiedarbību

Uzdevumi Paplašināt izglītojamo zināšanas par iesildošo

vingrinājumu nozīmi un precīzu izpildi

Attīstīt un pilveidot fiziskās īpašības –

lokanību, veiklību, izturību

Apgūt un pilnveidot patstāvīgā darba un

sadarbarbības prasmes

Veicināt interesi par sportu, pozitīvu

attieksmi darbam mācību stundā.

Mērķauditorija (programmas

nosaukums, kurss)

Inženierkomunikāciju tehniķi 1-23

Stundas tips jaukts

Metodes un darba formas Kooperatīvās un kustību prasmju sekmējošās

metodes

Stundas paredzamie rezultāti Skolēniem veidosies sapratne par speciālajiem

sagatavojošajiem vingrinājumiem volejbolā

Uzskates un citi mācību līdzekļi Inventārs, pedagoga tehniskās izpildes

demonstrējums

Stundai nepieciešamās literatūras

saraksts Lapiņš, V. (2008). Pirmie soļi volejbolā.

Rīga: SIA Izglītības soļi.

Фомин, Е. В., Булкина, Л. В. & Суханов, А. В. (2013). Технико – тактическая

подготовка волейболистов. Москва:

Физкультура и спорт.

9

Pakārtotie

uzdevumi

Nr.p.k. Stundas saturs Dozēšana Organizatoriskie un

metodiskie

norādījumi

Sagatavošanās

stundai,

disciplinēšana

Uzmanības

aktivācija

Ķermeņa

muskulatūras

iesildīšana

sagatavošana

turpmākajam

darbam

Sirdsdarbības un

elpošanas

muskulu darbības

aktivācija

I

Ievada sagatavotāja daļa

1. Sasveicināšanās, stundas vielas

izklāsts

2. Ierindas mācības vingrinājumi

Vingrinājumi soļošanā

1.Soļošana uz pirkstgaliem, rokas

sānis

2.Soļošana uz papēžiem, rokas uz

gurniem

3.Soļošana puspietupienā, rokas uz

gurniem

4. Pārvietošanās uz priekšu ar

lēcieniem puspietupienā

Vingrinājumi skriešanā

1. Lēns skrējiens

2.Skrējiens ar taisnām kājām uz

priekšu, rokas uz gurniem

3.Skrējiens ar muguru uz priekšu

10’

30’’

30’’

1’

15’’

15’’

15’’

15’’

2’

15’’

15’’

Sekot stājai un ievērot

klusumu

Ievērot pareizu stāju,

neizliekties jostas

daļā.

Ievērojam distanci,

skatiens uz priekšu

Ievērojam distanci

10

Stiepšanās

vingrinājumi

4.Skrējiens vēzējot apakšstilbus

atpakaļ

5. Skrējiens “čūska” pa laukuma

līnijām

6. Skrējiens ar pielikšanas soļiem,

imitējot volejbola piespēles ar rokām

7. Skrējiens kolonnā pa vienam

izlecot augšā pie basketbola sieta,

cenšoties uzlekt līdz sieta malai

8. Soļošana ar elpošanas

vingrinājumu

1-2 ieelpa rokas augšā

3-4 izelpa nolieciens uz priekšu

Vispārattīstošie vingrinajumi

1. S.st. pamatstāja, plaukstas

“atslēdziņā” – apļojam rokas

plaukstu locītavā

2.S.st. pamatstāja, rokas pret krūtīm

elkoņos saliektas un “atslēdziņā”

saliktas

1- iztaisnot rokas uz priekšu

2-s.st.

3-iztaisnot rokas uz augšu

4.-s.st.

3.S.st. pamatstāja, rokas taisnas

augšā “atslēdziņā”

1-4 roku stiepšana atpakaļ

15’’

15’’

15’’

20’’

30’’

20’’

20’’

20’’

Kājas pussaliektas

Maksimāls izlēciens

no divām kājām ,

piezemēšanās uz

divām pussaliektām

kājām

Lēnā solī, dziļa ieelpa

un pilnīga izelpa

Roku pilnīga

iztaisnošana elkoņu

locītavās

11

4.S.st. žaklstāja

1-4 roku apļošana uz priekšu

5-8 roku apļošana atpakaļ

5. S.st. žakļstāja , rokas uz gurniem

1- izklupiens ar labo kāju uz priekšu

2- s.st.

3-izklupiens ar kreiso kāju uz priekšu

4-s.st.

6. S.st. platā žakļstaja, rokas uz

gurniem

1- nolieciens pie kreisās kājas

2 -s.st.

3- nolieciens uz priekšu

4 -s.st.

5- nolieciens pie labās kājas

6-s.st.

Vingrinājumi ar smaguma bumbu

(1kg)

1.1 S.st pamatstāja, bumba abās

rokās

1-bumbas uzmešana gaisā

2- divi plaukstas sitieni

3-bumbas notveršana ar abām rokām

20’’

20’’

20’’

30’’

Pilns dziļš izklupiens,

mugura taisna,

skatiens uz priekšu.

Taisnas kājas,

noliecamies pēc

iespējas zemāk un

noturam stāvokli pa

5’’

12

Vingrinājumi roku

stiprumam,

veiklībai un

koordinācijai

1.2 S.st. pamatstaja, bumba vienā

rokā

1- bumbas pārmešana no rokas rokā,

pāri galvai

1.3- S.st. pamatstāja bumbas rotēšana

pa vidukli , padodot no rokas rokā

bumbu

1.4 S.st. pamatstāja

1-bumbas metieni ar labo roku aiz

muguras, tvēriens ar kreiso

2-bumbas metiens ar kreiso roku aiz

muguras, tvēriens ar labo

1.5 S.st. žakļstāja

1- bumbas metiens aiz muguras caur

augšu

2- bumbas satvēriens aiz muguras

3- bumbas uzmetiens uz priekšu

4- notvēriens priekšā ar abām rokām

Galvenā daļa

Darbs pāros pie volejbola tīkla

1. Viens no pāra veic apakšējo

piespēli pāri tīklam partnerim , otrs

uzņem ar apakšējo, uzsit virs sevis un

atdot partnerim ar augšējās piespēles

palīdzību

30’’

30’’

30’’

30’’

30-35’

Sekojam bumbai, lai

netrāpītu blakus

stāvošajiem

13

Sadarbības

prasmju attīstība

Refleksija

II

III

2. Viens no pāra veic augšejo piespēli

pāri tīklam partnerim, otrs ar augšējo

uzsit virs sevis un ar apakšejās

piespēles palīdzību atdot bumbu

partnerim

3. Serves tehnikas pilnveidošana

4. Mācību spēle – VOLEJBOLS

Noslēguma daļa

1- Nostāšanās

2 – Koordinācijas vingrinājums ( labā

roka virs galvas griežas pa

pulksteņradītāja virzienu; kreisā roka

virs vēdera pretēji pulksteņa

radītājam)

3 – inventāra novākšana

4- Atsveicināšanās

2’

2’

2’

20

3’

30’’

Pēc 10 piespēlēm

partneri mainās

lomām. Sekojam un

kontrolējam bumbu.

No gala līnijas

Sekojam noteikumiem

Koncentrējam

uzmanību

STUNDAS PAŠVĒRTĒJUMS

Iegūtie rezultāti un atgriezeniskā saite Tika novadīta stunda, lai aktīvi iesaistītu skolēnus

darbībā, un varēju stundā novērot skolēnu atdevi,

vērojot demonstrējumus un vēlāk tos centīgi mēginot

14

atkārtot.

Izmantoto metožu efektivitāte Vingrinājumi būs efektīvi, ja tie tiks vairākkārtēji

atkārtoti mācību procesa laikā

Stundas norises un izstrādāto materiālu

pilnveides nepieciešamība un iespējas

Lai pilnveidotu mācību stundas procesu

nepieciešams pielietot vingrinājumu dažādību,

pievēršot uzmanību individuālājām skolēnu

fiziskajām īpašībām un prasmju līmenim. Pietrūka

laika atgriezeniskai saitei, lai plašāk katram

izskaidrotu un pakomentētu pieļautās kļūdas, vai

vingrinājumu sīku tehnisku izpildi

Veiktie novērojumi Skolēniem patīk vairāk darbs pāros, komandās nekā

individuāli, kas ir labi, jo veicina sadarbības prasmes

Ieteikumi līdzīgu stundu veidotājiem un

īstenotājiem

Koncentrēt uzmanību uz vingrinājumu pareizu

izpildi, akcentējot to uz skolēnu personīgo drošību

un izvairīšanos no traumām, sadursmēm ar pārējiem

skolēniem.

15

IESILDĪŠANĀS VINGRINĀJUMI BEZ PRIEKŠMETIEM – STIEPŠANĀS

16

IESILDĪŠANĀS VINGRINĀJUMI AR BUMBU

17

Secinājumi

Fiziskā attīstība labvēlīgi ietekmē iemaņu un prasmju veidošanos darbā un sportā, līdz ar to nodrošinot plašas nākamās profesijas izvēles iespējas.

Jauniešiem fiziskās attīstības periods ir vienmērīgāks nekā pusaudžiem, un sāk nogludināties atsevišķu ķermeņa daļu disproporcijas.

Ilgstoša sportiska treniņa laikā asins mikrocirkulācijas sistēmā notiek morfofunkcionālās izmaiņas.

Trauma - ir bojājums ar vai bez audu nedalāmības traucējumiem, ko izraisa ar kādu ārēju ietekmi (mehānisko, fizisko, ķīmisko utt.).

Traumu skaitam sporta nodarbību laikā jābūt samazinātam līdz minimumam. Sporta traumatisma apkarošanā jāpiedalās ne tikai ārstiem, bet arī katram pasniedzējam,

katram trenerim.

Sporta traumu etioloģijā cieši sasaistās ārējie un iekšējie faktori, katrs no kuriem var būt traumas iemesls, cits - rašanās apstāklis

Atsevišķu sportista organisma sistēmu funkcionālās izmaiņas, ko izsauca nodarbību pārtraukums sakarā ar slimību vai citu iemeslu, var novest pie traumām

18

Izmantotā literatūra

http://www.treneruabc.lv/sporta-blogs/profesora-ulda-gravisa-blogs/46-iesildisanas

E. Koemets ,,Psiholoģijas un pedagoģijas pamati”,Rīga, Zvaigzne ABC, 1984

V. Lapiņš,, Pirmie soļi volejbolā”. Rīga: SIA Izglītības soļi, (2008).

A. Vorobjovs ,,Psiholoģijas pamati”, Rīga, 1996

Фомин, Е. В., Булкина, Л. В. & Суханов, А. В. Технико – тактическая подготовка

волейболистов. Москва: Физкультура и спорт. (2013).

Bere, T. T., Kruczynski, J., Veintimilla, N., Hamu, Y., Bahr, R. Injury risk is low among

world-class volleyball players: 4-year data from the FIVB Injury Surveillance System. British

Journal of Sports Medicine(2015).

http://www.treneruabc.lv/sporta-blogs/profesora-ulda-gravisa-blogs/46-iesildisanashttp://www.ibook.lv/Search.aspx?t=1&q=E.+Koemets&chk=0http://www.ibook.lv/Search.aspx?t=1&q=Aleksejs+Vorobjovs&chk=0